7.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

7.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/3

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un atbilstīgi tās 17. panta 2. punktam Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) tika publicēts Čehijas pieteikums nosaukumu “Nošovické kysané zelí” un “Pardubický perník” reģistrācijai un Spānijas pieteikums nosaukuma “Aceite del Baix Ebre-Montsià” jeb “Oli del Baix Ebre-Montsià” reģistrācijai.

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta nozīmē, tāpēc šie nosaukumi ir jāiekļauj reģistrā,

7.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/5

(1)

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1979/2006 (2) ir nepieciešams izcelsmes sertifikāts Ķīnas izcelsmes konservētu sēņu importam saskaņā ar VVTT kvotu.

(2)

Izcelsmes sertifikāts tika ieviests, lai nodrošinātu taisnīgu kvotas sadalījumu starp dažādām piegādātājvalstīm.

(3)

Tirgus pārmaiņu dēļ patlaban tikai vienai piegādātājvalstij – Ķīnai – Regulā (EK) Nr. 1979/2006 ir paredzētas atsevišķi iedalītas kvotas. Visas pārējās piegādātājvalstis ietilpst kategorijā “Citas trešās valstis”. Kvotas, kas paredzētas “Citām trešām valstīm”, tiek izmantotas ļoti mazā apjomā.

(4)

Tādēļ izcelsmes sertifikāti nav nepieciešami un ir vienkāršošanas labad jāatceļ.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāizdara grozījumi Regulā (EK) Nr. 1979/2006.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

7.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/6

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 (2) 16. panta 2. punkta trešajā daļā noteikts, ka maksājumi, kurus dalībvalsts veikusi avansā uz savu atbildību pirms lauku attīstības programmas pieņemšanas 2007.–2013. gadam, jādeklarē kopā pirmajā izdevumu deklarācijā pēc minētās programmas pieņemšanas. Šo noteikumu paredzēja programmām, kas nebija apstiprinātas līdz 2007. gada 31. martam.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1290/2005 23. pantā noteikts, ka Kopienas budžetā paredzētās saistības attiecībā uz lauku attīstības programmām īsteno, veicot gada maksājumus, un ka ikvienai programmai budžeta saistības attiecībā uz pirmo maksājumu nosaka pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo programmu.

(3)

Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), 9. panta 1. punkta otro daļu līdz finanšu gada beigām neizlietotās apropriācijas ar lēmumu, kuru Komisija pieņem ne vēlāk kā 15. februārī, vienu reizi var pārnest uz nākamo finanšu gadu.

(4)

Ņemot vērā šo sistēmu un 2007. gadam pieejamās apropriācijas, ievērojamu skaitu programmu būs iespējams apstiprināt tikai pēc minētajā gadā neizlietoto apropriāciju pārnešanas. Šķiet, ka tādējādi par 2007. gadu – pirmo plānošanas perioda gadu – daļu maksājumu, kurus dalībvalstis veikušas avansā, nebūs iespējams deklarēt termiņā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2006 16. panta 2. punkta d) apakšpunktā, proti, līdz 2008. gada 31. janvārim.

(5)

Lai vienkāršotu lauku attīstības programmu finanšu pārvaldību un neattālinātu dalībvalstu veikto maksājumu atlīdzināšanas termiņu, ir jānosaka jauns termiņš, kas ļautu dalībvalstīm, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 883/2006 16. panta 2. punkta pirmās daļas, papildus iesniegt īpašu izdevumu deklarāciju par maksājumiem, ko tās 2007. gadā veikušas avansā atbilstoši programmām, kuras Komisija apstiprinājusi laikā no dienas, kurā Komisija pieņēmusi lēmumu par 2007. gada apropriāciju pārnešanu, līdz 2008. gada 29. februārim.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 883/2006.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

7.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/8

(1)

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 793/93 kā prioritāras identificētas šādas vielas, kuras jānovērtē, ievērojot Komisijas Regulas (EK) Nr. 1179/94 (2), (EK) Nr. 2268/95 (3) un (EK) Nr. 143/97 (4) par attiecīgi pirmajā, otrajā un trešajā sarakstā iekļautajām prioritārajām vielām, kā paredzēts Regulā (EEK) Nr. 793/93:

(2)

Ziņotājas dalībvalstis, kas izraudzītas saskaņā ar šīm regulām, ievērojot Komisijas 1994. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1488/94, ar ko nosaka principus esošo vielu riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (5) ir pabeigušas riska faktoru novērtēšanas pasākumus, kas attiecas uz šo vielu bīstamības novērtēšanu cilvēka organismam un videi, un, kā paredzēts Regulā (EEK) Nr. 793/93, ierosinājušas bīstamības riska samazināšanas stratēģiju.

(3)

Notikušas konsultācijas ar Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātnisko komiteju (SCTEE) un ar Veselības un vides risku zinātnisko komiteju (SCHER), kuras sniegušas atzinumus par ziņotāju veikto riska novērtējumu. Šie atzinumi publicēti internetā SCTEE un SCHER tīmekļa vietnē.

(4)

Riska novērtēšanas rezultāti un papildu pētījumu rezultāti par riska samazināšanas stratēģijām izklāstīti Komisijas 2008. gada 7. februāris ziņojumā par riska novērtēšanas rezultātiem un riska samazināšanas stratēģijām attiecībā uz šādām vielām: piperazīns; cikloheksāns; metilēndifenildiizocianāts; but-2-īn-1,4-diols; metiloksirāns; anilīns; 2-etilheksilakrilāts; 1,4-dihlorbenzols; 3,5-dinitro-2,6-dimetil-4-terc-butilacetofenons; di-(2-etilheksil)ftalāts (DEHP); fenols; 5-terc-butil-2,4,6-trinitro-m-ksilols (6).

(5)

Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, ir vēlams attiecībā uz šīm vielām ieteikt konkrētus pasākumus to radītā riska samazināšanai.

(6)

Jāpiemēro patlaban spēkā esošie Kopienas līmeņa tiesību akti, kas attiecas uz strādājošo aizsardzību un kopumā nodrošina pietiekamu tiesisku regulējumu vielas radītā riska ierobežošanai vajadzīgajā apjomā.

(7)

Šajā ieteikumā paredzētie pasākumi saskan ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar 15. panta 1. punktu Regulā (EEK) Nr. 793/93,

1)

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atļaujās, ko izdod saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/61/EK (7), par piperazīnu paredz nosacījumus, emisijas robežvērtības vai tiem ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, lai līdz 2007. gada 31. oktobrim, ņemot vērā attiecīgo iekārtu tehniskos parametrus, ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, to ekspluatācija notiktu saskaņā ar LPTP (labākie pieejamie tehniskie paņēmieni).

2)

Dalībvalstīm cieši jāuzrauga LPTP ieviešana attiecībā uz piperazīnu un LPTP informācijas apmaiņas satvarā jāziņo Komisijai par visām svarīgākajām ar to saistītajām izstrādēm.

3)

Vietējās emisijas vidē gadījumos, kad tas nepieciešams, jākontrolē saskaņā ar attiecīgo valstu noteikumiem, lai nodrošinātu to, ka nav sagaidāma vides riska.

4)

Darba devējiem, kas izmanto metilēndifenildiizocianātu lietojumiem, par kuriem riska novērtējumā paustas bažas, ir jāievēro metodiski norādījumi, kas nozarei valsts līmenī izstrādāti, pamatojoties uz praktiskām nesaistošām vadlīnijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 12. panta 2. punktu Padomes Direktīvā 98/24/EK (8).

5)

Darba devējiem, kas izmanto but-2-īn-1,4-diolu lietojumiem, īpaši pārslu veidā, par kuriem riska novērtējumā paustas bažas, ir jāievēro metodiski norādījumi, kas nozarei valsts līmenī izstrādāti, pamatojoties uz praktiskām nesaistošām vadlīnijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 12. panta 2. punktu Direktīvā 98/24/EK.

6)

Darba devējiem, kas izmanto anilīnu lietojumiem ar paredzamu kaitīgumu (piemēram, slēgtu sistēmu apkopes un remontdarbi slēgtās sistēmās), ir jāievēro metodiski norādījumi, kas nozarei valsts līmenī izstrādāti, pamatojoties uz praktiskām nesaistošām vadlīnijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 12. panta 2. punktu Direktīvā 98/24/EK.

7)

Savā teritorijā dalībvalstīm jāveic aktīva un reāla efektīva tirgus uzraudzība attiecībā uz tādu patēriņa produktu esību, kas satur anilīnu, un par to jāinformē Komisija, izmantojot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (9) izveidoto Kopienas ātrās ziņošanas sistēmu (RAPEX). Vajadzības gadījumā šādi produkti jāizņem no tirgus saskaņā ar Direktīvā 2001/95/EK paredzētajām vispārējas drošības prasībām.

8)

Upju baseiniem, kuros anilīna emisijas var radīt draudus, attiecīgā dalībvalsts nosaka vides kvalitātes standartus (EQS – Environmental Quality Standards), atbilstība kuriem jānodrošina līdz 2015. gada 22. decembrim. Šo standartu ievērošanai nepieciešamie piesārņojuma samazināšanas valsts līmeņa pasākumi jāiekļauj šādu upju baseinu apsaimniekošanas plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (10).

9)

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atļaujās, ko izdod saskaņā ar Direktīvu 96/61/EK, par anilīnu paredz nosacījumus, emisijas robežvērtības vai tiem ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, lai līdz 2007. gada 31. oktobrim, ņemot vērā attiecīgo iekārtu tehniskos parametrus, ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, to ekspluatācija notiktu saskaņā ar LPTP.

10)

Dalībvalstīm cieši jāuzrauga LPTP ieviešana attiecībā uz anilīnu un LPTP informācijas apmaiņas satvarā jāziņo Komisijai par visām svarīgākajām ar to saistītajām izstrādēm.

11)

Anilīna vietējas emisijas ūdens vidē un gaisā gadījumos, kad tas nepieciešams, jākontrolē saskaņā ar attiecīgo valstu noteikumiem, lai vides risku novērstu vai samazinātu.

12)

Upju baseiniem, kuros DEHP emisijas var radīt draudus, attiecīgā dalībvalsts nosaka vides kvalitātes standartus, atbilstība kuriem jānodrošina līdz 2015. gada 22. decembrim. Šo standartu ievērošanai nepieciešamie piesārņojuma samazināšanas valsts līmeņa pasākumi jāiekļauj šādu upju baseinu apsaimniekošanas plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK.

13)

Savā teritorijā dalībvalstīm jāveic aktīva un reāla tirgus uzraudzība attiecībā uz tādu patēriņa produktu esību, kas satur fenolu, un par to jāinformē Komisija, izmantojot saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK izveidoto Kopienas ātrās ziņošanas sistēmu (RAPEX). Vajadzības gadījumā šādi produkti jāizņem no tirgus saskaņā ar Direktīvā 2001/95/EK paredzētajām vispārējas drošības prasībām.

14)

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atļaujās, ko izdod saskaņā ar Direktīvu 96/61/EK, par fenolu paredz nosacījumus, emisijas robežvērtības vai tiem ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, lai līdz 2007. gada 31. oktobrim, ņemot vērā attiecīgo iekārtu tehniskos parametrus, ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, to ekspluatācija notiktu saskaņā ar LPTP. Attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar fenola ražošanu un/vai pārstrādi, attiecībā uz šādu uzņēmumu ražošanas notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtām, kā arī cilvēkiem, kas ar vides starpniecību pakļauti tā kaitīgajai iedarbībai (augi, kas piesārņoti ar emisijām atmosfērā no šādiem objektiem).

15)

Dalībvalstīm cieši jāuzrauga LPTP ieviešana attiecībā uz fenolu un LPTP informācijas apmaiņas satvarā jāziņo Komisijai par visām svarīgākajām ar to saistītajām izstrādēm.

16)

Vietējās emisijas vidē un ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās gadījumos, kad tas nepieciešams, jākontrolē saskaņā ar attiecīgo valstu noteikumiem, lai nodrošinātu, ka nav sagaidāma riska mikroorganismu darbībai ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un cilvēkiem, kas pakļauti kaitīgajai iedarbībai ar vides starpniecību.

17)

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm un visām nozarēm, kas minētās vielas importē, ražo, transportē, glabā, sagatavo preparātu veidā vai citādi pārstrādā, izmanto, iznīcina vai reģenerē.