ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 305

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 23. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1361/2007 (2007. gada 22. novembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1362/2007 (2007. gada 22. novembris), ar ko Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā reģistrē nosaukumu Salame Cremona (AĢIN)

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1363/2007 (2007. gada 22. novembris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

9

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1364/2007 (2007. gada 22. novembris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par sīrupa un noteiktu citu cukura produktu izvedumiem bez turpmākas apstrādes

11

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1365/2007 (2007. gada 22. novembris), ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 900/2007

13

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1366/2007 (2007. gada 22. novembris), ar kuru nosaka, ka pastāvīgā konkursā, ko paredz Regula (EK) Nr. 1060/2007, visi piedāvājumi attiecībā uz balto cukuru ir jānoraida

14

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1367/2007 (2007. gada 22. novembris) par izvešanas atļauju izdošanu vīna nozarē

15

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1368/2007 (2007. gada 22. novembris), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

16

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1369/2007 (2007. gada 22. novembris), ar ko nosaka kompensācijas likmes dažiem labības un rīsu produktiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

18

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2007/67/EK (2007. gada 22. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 76/768/EEK par kosmētikas līdzekļiem, lai tās III pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai ( 1 )

22

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2007/754/EK

 

*

ES un Tunisijas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2007 (2007. gada 9. novembris), ar ko izveido Cilvēktiesību un demokrātijas apakškomiteju

24

 

 

2007/755/EK

 

*

Padomes Lēmums (2007. gada 19. novembris) par Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta īpašā koordinatora iecelšanu

28

 

 

Komisija

 

 

2007/756/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 9. novembris), ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5357)

30

 

 

2007/757/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 14. novembris) par Kopienas finansējumu dažiem pasākumiem dzīvnieku veselības un labturības jomā un dažiem tehniskiem un zinātniskiem pasākumiem

52

 

 

2007/758/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 15. novembris), ar ko atļauj dalībvalstīm pagarināt pagaidu atļaujas, kuras piešķirtas jaunajai darbīgajai vielai boskalīdam (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5477)  ( 1 )

54

 

 

2007/759/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 19. novembris), ar ko groza Lēmumu 2006/504/EK attiecībā uz kontroļu biežumu Brazīlijas izcelsmes vai no Brazīlijas ievestiem zemesriekstiem un no tiem iegūtiem produktiem saistībā ar šo produktu iespējamo piesārņojumu ar aflatoksīniem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5516)  ( 1 )

56

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2007/760/KĀDP (2007. gada 22. novembris), ar ko groza un pagarina Vienoto rīcību 2005/190/KĀDP par Eiropas Savienības Integrēto tiesiskuma misiju Irākā, EUJUST LEX

58

 

*

Padomes Kopējā nostāja 2007/761/KĀDP (2007. gada 22. novembris), ar ko atjauno pret Kotdivuāru noteiktos ierobežojošos pasākumus

61

 

*

Padomes Kopējā nostāja 2007/762/KĀDP (2007. gada 22. novembris) par Eiropas Savienības līdzdalību Korejas pussalas Enerģētikas attīstības organizācijā (KEDO)

62

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1361/2007

(2007. gada 22. novembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 23. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 22. novembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

125,5

MA

55,2

MK

46,0

TR

87,6

ZZ

78,6

0707 00 05

JO

196,3

MA

55,0

TR

85,5

ZZ

112,3

0709 90 70

MA

54,3

TR

110,4

ZZ

82,4

0709 90 80

EG

342,2

ZZ

342,2

0805 20 10

MA

63,3

ZZ

63,3

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

63,3

HR

55,3

IL

68,9

TR

76,9

UY

83,0

ZZ

69,5

0805 50 10

AR

64,5

TR

100,3

ZA

54,7

ZZ

73,2

0808 10 80

AR

87,7

CA

88,9

CL

86,0

CN

84,2

MK

32,9

US

98,8

ZA

86,3

ZZ

80,7

0808 20 50

AR

48,7

CN

46,6

TR

145,7

ZZ

80,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1362/2007

(2007. gada 22. novembris),

ar ko Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā reģistrē nosaukumu “Salame Cremona” (AĢIN)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 5. punkta trešo un ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu un piemērojot 17. panta 2. punktu, Itālijas pieteikums reģistrēt nosaukumu “Salame Cremona” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Vācija un Nīderlande saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 1. punktu paziņoja, ka reģistrācijai nepiekrīt. Paziņojumā par iebildumiem Vācija un Nīderlande norādīja, ka nav izpildīti Regulas (EK) Nr. 510/2006 2. pantā paredzētās prasības. Proti, Vācija uzskata, ka nav pierādīta saikne starp produktu un reģionu. Savukārt Nīderlande uzskata, ka, no vienas puses, saikne starp norādīto ģeogrāfisko (ražošanas) apgabalu un nosaukumu “Salame Cremona” nav pietiekami pierādīta un, no otras puses, bez papildu prasībām nosacījums par to, ka nozīmīgākajam izejmateriālam, proti, cūkgaļai, jābūt ražotai tikai Itālijas ziemeļos un centrālajā daļā (vai pat ģeogrāfiskajā apgabalā, kas noteikts 4.3. punktā) ir uzskatāma vienīgi par tirdzniecību kavējošu pasākumu; visbeidzot, 4.5. punktā nav aprakstīts, kā apņemšanās veikt “Salame Cremona” ražošanas procesu, iepakošanu un sagriešanu tikai un vienīgi ražošanas apgabalā veicinās produkta kontroli un izsekojamību, kā arī tā kvalitātes īpašību aizsardzību.

(3)

Komisija 2006. gada 2. marta vēstulē aicināja attiecīgās dalībvalstis panākt savstarpēju vienošanos saskaņā ar valstu iekšējām procedūrām.

(4)

Ņemot vērā to, ka paredzētajā termiņā starp Itāliju, Nīderlandi un Vāciju nav panākta vienošanās, Komisijai jāpieņem lēmums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 15. panta 2. punktā paredzēto kārtību.

(5)

Pēc apspriedēm Itālijas, Nīderlandes un Vācijas starpā šā produkta specifikācija tika precizēta. Atbildot uz Vācijas un Nīderlandes kritiku par to, ka saikne starp produktu un reģionu nav pietiekami pieradīta, saikne tika definēta skaidrāk, par pamatu izmantojot produkta reputāciju. Atbildot uz Nīderlandes otro piezīmi, tika svītrots nosacījums par to, ka nozīmīgākajam izejmateriālam jābūt no noteiktā reģiona, un tika precizēti cūku audzēšanas un barošanas apstākļi, kā arī šo apstākļu ietekme uz galaprodukta īpašībām. Visbeidzot, Itālijas iestādes ar kontroles apsvērumiem pamatoja sadalīšanas un iepakošanas nepieciešamību konkrētajā reģionā. Itālijas iestādes apliecināja, ka gadījumā, ja produkts būtu termiski jāapstrādā, lai to varētu transportēt, un tā sagriešana notiktu “ārpus ražošanas vietas un pēc zināma laika”, pasliktinātos desas organoleptiskās īpašības. Nīderlandes iestādes paziņoja, ka pieņem šos paskaidrojumus ar nosacījumu, ka tie tiks iekļauti reģistrācijas pieteikumā, un minētais tika izdarīts.

(6)

Pēc Komisijas domām produkta specifikācijas jaunā redakcija pilnīgi atbilst Regulas (EK) Nr. 510/2006 prasībām.

(7)

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosaukums jāieraksta Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas I pielikumā minētais nosaukums tiek reģistrēts.

2. pants

Konsolidētais kopsavilkums, kurā iekļauti specifikācijas galvenie elementi, ir sniegts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV C 126, 25.5.2005., 14. lpp.


I PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā

1.2. grupa.

Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u.c.).

ITĀLIJA

Salame Cremona (AĢIN)


II PIELIKUMS

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

SALAME CREMONA

EK Nr. IT/PGI/005/0265/27.12.2002.

ACVN (…) AĢIN (X)

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī

Nosaukums

:

Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali

Adrese

:

Via XX Settembre, 20 — I-00187 ROMA

Tālr.

:

(39) 064 81 99 68/06 46 65 51 04

Fakss

:

(39) 06 42 01 31 26

E-pasts

:

qpa3@politicheagricole.it

2.   Grupa

Nosaukums

:

Consorzio Salame Cremona

Adrese

:

Piazza Cadorna, 6 — I-26100 CREMONA

Tālr.

:

(39) 03 72 41 71

Fakss

:

(39) 03 72 41 73 40

E-pasts

:

info@salamecremona.it

Sastāvs

:

ražotāji/pārstrādātāji (X) citi (…)

3.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti

4.   Specifikācija

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums

Salame Cremona

4.2.   Apraksts

Salame Cremona” ir termiski neapstrādāts gaļas izstrādājums, kas iepildīts zarnā un tad žāvēts. Kad produktu laiž apgrozībā, tam ir turpmāk norādītās īpašības.

 

Fizikāli morfoloģiskās īpašības

svars nogatavināšanas beigās ne mazāks par 500 g,

diametrs pagatavošanas brīdī ne mazāks par 65 mm,

garums pagatavošanas brīdī ne mazāks par 150 mm.

 

Ķīmiskās un ķīmiski fizikālās īpašības

olbaltumvielu kopējais daudzums: vismaz 20,0 %,

attiecība kolagēns/olbaltumvielas: maks. 0,10,

attiecība ūdens/olbaltumvielas: maks. 2,00,

attiecība tauki/olbaltumvielas: maks. 2,00,

pH: augstāks par vai vienāds ar 5,20.

 

Mikrobioloģiskās īpašības

mezofilo mikrobu piejaukums: > 1 × 107 KVV/g (kolonijveidotāju vienību gramā), īpaši pienskābes baktērijas un koki (coccaceae).

 

Organoleptiskās īpašības

ārējais izskats: cilindriska forma, vietām neregulāra,

konsistence: produktam jābūt blīvam un maigas konsistences,

izskats pārgriežot: šķēlei ir viendabīga, stingra forma, šķēlē ir redzama tipiska sasaiste starp gaļas un speķa daļiņām, šīs sasaistes kontūras ir neizteiktas (šķēles izskats nav “taukains”). Nav klātesošas acīmredzamas cīpslu daļas,

krāsa: izteikti sarkana,

smarža: tipiska, ar asu aromātu.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals

Salame Cremona” ražošanas apgabalā ietilpst šādu reģionu teritorijas: Lombardija, Emīlija Romaņja, Pjemonta un Venēcija.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums

Pierādījumu tam, ka “Salame Cremona” ir ražota noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, apliecina 7. punktā minēta pārbaudes struktūra, pamatojoties uz daudzām procedūrām, kas jāpilda ražotājiem visa ražošanas cikla laikā. Šo procedūru galvenie elementi, kas nodrošina produkta izsekojamību katrā procesa posmā un kas jāievēro ražotājiem, ir šādi:

7. punktā minētās pārbaudes struktūras veikti ieraksti speciālā žurnālā,

deklarācija, kas iesniedzama pārbaudes struktūrai par “Salame Cremona” ikgadējo saražoto daudzumu,

ierakstu veikšana attiecīgajos “Salame Cremona” ražošanas reģistros.

4.5.   Ražošanas metode

Ražošanas procesu var īsi izklāstīt šādi: cūkas, kas paredzētas AĢIN produkcijas galvenajam izejmateriālam, jābaro atbilstoši vairākiem noteikumiem, kas reglamentē barības sastāvu un barošanas kārtību. Var izmantot saskaņā ar Itālijas ciltsgrāmatu (Libro Genealogico Italiano) uzlaboto tradicionālo šķirņu “Large White Italiana” un “Landrace Italiana” cūkas vai cūkas, kas iegūtas no šādu šķirņu kuiļiem; cūkas, kas cēlušās no Itālijā uzlabotās “Duroc Italiana” šķirnes kuiļiem; cūkas, kas cēlušās no citu šķirņu kuiļiem vai no hibrīdkuiļiem, ja tās iegūtas tādas selekcijas vai krustošanas rezultātā, kas atbilst Itālijas Ciltsgrāmatai smagsvara cūku audzēšanā.

Cūkas nekauj, pirms tās nav sasniegušas deviņu mēnešu vecumu, un tās jānokauj ne vēlāk par piecpadsmito mēnesi pēc piedzimšanas. Nokaušanai paredzētas cūkas vidējam svaram jābūt no 144 kg līdz 176 kg.

Desas ražošanai no cūkgaļas tiek izmantota liemeņa muskulatūra un muskulārās daļas šķērssvītrotie un muskuļi, kas ieauguši taukos.

Sastāvdaļas: sāls, garšvielas, piparu graudi vai rupja maluma pipari, sasmalcināti un masā iekaisīti ķiploki.

Citas sastāvdaļas var būt šādas: nedzirkstošais baltais vai sarkanais vīns, cukurs un/vai dekstroze, un/vai fruktoze un/vai laktoze, fermentācijas uzsākšanas kultūras, nātrija un/vai kālija nitrīts, askorbīnskābe un dzeramā soda.

Aizliegts lietot mehāniski atdalītu gaļu.

Sagatavošana: muskuļu un tauku daļu rūpīgi sagriež un atbrīvo no lielākajām saistaudu daļām, mīkstajiem taukaudiem, ganglijiem un galvenajām nervu stiegrām. Gaļas malšanai izmanto gaļas maļamo mašīnu, kas aprīkota ar sietu, kura caurumu diametrs ir 6 mm. Malšanas laikā gaļas temperatūrai jābūt virs 0 °C; sālīšana notiek kaušanas laikā; citas sastāvdaļas un aromātvielas pievieno pēc gaļas samalšanas. Maisīšana notiek vakuuma mašīnās vai zem atmosfēras spiediena ilgākā laika posmā. “Salame Cremona” iepilda dabīgā cūkas, liellopa, zirga vai aitas zarnā, kuras sākotnējais diametrs nedrīkst būt mazāks par 65 mm. Siešana notiek manuāli vai mehāniski, izmantojot auklu. Produkta atļautā uzglabāšana ledusskapī ir ne ilgāka par vienu dienu, pieļaujamā temperatūra ir no 2 līdz 10 °C. Žāvēšana notiek karstā temperatūrā no 15 līdz 25 °C.

Gatavināšanas process norisinās labi vēdinātās telpās temperatūrā no 11 līdz 16 °C vismaz piecas nedēļas. Gatavināšanas ilgums ir atkarīgs no zarnas sākotnējā diametra.

Mazumtirdzniecībā “Salame Cremona” nopērkama kā gabala prece, fasēta veselā veidā, gabalos vai šķēlēs vakuuma iepakojumā vai aizsargājošā atmosfērā.

AĢIN produkta “Salame Cremona” ražotājiem ir skrupulozi jāievēro visas ES iestādēm iesniegtās produkta specifikācijas prasības.

Lai nodrošinātu kontroli un izsekojamību un lai aizsargātu produkta kvalitātes īpašības, ražošanas, iepakošanas vai šķēlēs sagriešanas process jāveic 7. punktā minētās pārbaudes struktūras uzraudzībā, šiem procesiem jānorisinās tikai un vienīgi produkta specifikācijas 3. punktā norādītajā ražošanas apgabalā.

Ja iepakošana norisinātos ārpus produkta specifikācijā noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, būtu neiespējami garantēt pastāvīgas pārbaudes visos ražošanas uzņēmumos, tas izraisītu nopietnus trūkumus AĢIN sertificēšanas sistēmā. Šie trūkumi vairs neļautu garantēt pareizu nosaukuma lietošanu, kas savukārt kaitētu gan ražotājiem, gan patērētājiem. Citiem vārdiem sakot, ja iepakošanas process netiktu kontrolēts, tā tiešais rezultāts būtu tāds, ka izzustu divi citi pamatelementi, proti, aizsargātas kvalitātes garantija, kuras pamatā ir pārbaude visu kontroles darbību laikā, un izcelsmes garantija – pilnīgas izsekojamības nodrošināšana katrā ražošanas posmā, ieskaitot iepakošanu.

Turklāt, atļaujot veikt iepakošanu ārpus tradicionālā ģeogrāfiskā apgabala, tiktu radīts kaitējums “Salame Cremona” kvalitātei, jo produkts, lai to varētu transportēt, būtu termiski jāapstrādā, un arī tā sagriešana “ārpus ražošanas vietas un pēc zināma laika” pasliktinātu desas organoleptiskās īpašības.

4.6.   Saikne

Salami desa “Salame Cremona” ir plaši pazīstams produkts ar labu slavu, par to liecina tradicionālā piedalīšanās Po ielejas lauksaimniecības pārtikas produkcijas gadatirgos, kā arī šā produkta plašais piedāvājums galvenajos valsts un ārzemju tirgos, kas pats par sevi ir pamats ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības pieteikumam. Turklāt šo faktu apstiprina tas, ka “Salame Cremona” ir iekļauta sarakstos, kuros apkopoti galvenie Itālijas izcelsmes lauksaimniecības pārtikas produkti un kuri pievienoti starp Itāliju un citām Eiropas valstīm 1950.–1970. gados noslēgtajos divpusējos nolīgumos (Vācija, Francija, Austrija, Spānija) par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

Desu ražošana ir cieši saistīta ar vietējām cūku audzēšanas tradīcijām, jo cūku audzēšanas saimniecības šajā apgabalā ir bijušas kopš senās Romas laikiem. Produktam ir nozīmīga un iesakņojusies saikne ar šo vidi, tā rezultātā vispirms Kremonas reģionā, vēlāk visā Po līdzenumā pakāpeniski attīstījusies cūku audzēšana savstarpējā saistībā ar siera ražošanu un kukurūzas kultūras audzēšanu.

Ir īstenojusies pilnīga sinerģija starp tradicionālo produktu un attiecīgo apgabalu, kurš galvenokārt ir raksturojams ar miglainu un bezvēja klimatu, kas piešķir “Salame Cremona” tai raksturīgās īpašības, proti, maigu, izsmalcinātu garšu un izteiktu aromātu.

Salame Cremona” ražošanas apgabalu, kuram piemīt aluviālo izcelsmju zonām raksturīgās pedoloģiskās īpašības, jau gadsimtiem ilgi izmanto cūku audzēšanai, sākotnēji tā dēvētajā ģimenes saimniecības sistēmā, vēlāk – profesionālās ražotnēs. Ražošanas apgabala ainava Po līdzenuma daļā ir ļoti vienveidīga: pilnīgi līdzena, upju un kanālu izvagota, ar raksturīgu veģetāciju, proti, pļavām un kukurūzas laukiem. Visā ražošanas apgabalā klimatu raksturo relatīvi bargs, ļoti mitrs un miglains rudens un ziema, mērens un lietains pavasaris, turpretī vasara atšķiras ar diezgan augstām gaisa temperatūrām, ar īslaicīgiem biežiem un nereti stipriem lietiem.

Taču ne tikai šo kritēriju kopums ļāva “Salame Cremona” iegūt šādas kvalitātes īpašības – bez cilvēka faktora, kas laika gaitā deva iespēju izveidot ražošanas apgabalā patiešām specifisko desas sagatavošanas un nogatavināšanas tehniku, tas nebūtu iespējams.

Mūsdienās joprojām “Salame Cremona” ražo, pilnībā ievērojot tradicionālo metodi, pielāgojot tai jaunās ražošanas tehnoloģijas.

Klimata radītais apkārtējās vides faktors un cilvēka faktors – “Salame Cremona” ražošanas procesā iesaistīto dažādo amatu pārstāvju ievērojamās tehniskās prasmes – ir mūsdienās joprojām galvenie un neaizstājamie elementi, kas nodrošina produkta specifiskumu un reputāciju.

Ievērojamie vēsturiskie dokumenti, kas glabājas Kremonas valsts arhīvā un ir datējami ar 1231. gadu, skaidri un nepārprotami liecina par produkta izcelsmi un tā saikni ar reģionu. Šie dokumenti apliecina cūku un gaļas produktu tirdzniecību starp Kremonas apgabalu un tai piegulošām zemēm. Dokumenti, kas datēti no renesanses laikiem un atrodami “Litterarum” un “Fragmentorum” hronikās, neapšaubāmi atklāj “desas” esību un it īpaši tās nozīmīgumu produkta specifikācijā noteiktajā ražošanas apgabalā. No stāstījumiem, kas sarakstīti sakarā ar bīskapa Čezāre Spesiano [Cesare Speciano] (1599.–1606.) vizīti šā reģiona sieviešu klosteros, izriet, ka “ikdienas dzīvē” svētku dienās tika izdalīts zināms desu daudzums.

Mūsdienās joprojām “Salame Cremona” ieņem aizvien nozīmīgāku vietu lielajos Lombardijas un Po līdzenuma lauksaimniecības pārtikas gadatirgos. Sociālekonomiskie rādītāji liecina par daudzu specializēto cūkgaļas pārstrādes ražotņu izvietošanos visā Po līdzenuma apvidū, tādējādi šī nozare lieliski papildina apvidū esošās piena un siera ražotnes, kā arī graudkopību (pārsvarā kukurūzas audzēšanu).

4.7.   Pārbaudes struktūra

Nosaukums

:

Istituto Nord Est Qualità

Adrese

:

Via Rodeano, 71 — I-33038 SAN DANIELE DEL FRIULI (UD)

Tālr.

:

(39) 04 32 94 03 49

Fakss

:

(39) 04 32 94 33 57

E-pasts

:

info@ineq.it

4.8.   Marķējums

Uz marķējuma skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem burtiem, kas ir lielāki par visos pārējos uzrakstos izmantotiem burtiem, jābūt uzrakstam “Salame Cremona” un “Indicazione Geografica Protetta” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) un/vai saīsinājumam “IGP” (AĢIN). Šai norādei jābūt tulkotai arī tās valsts valodā, kurā produktu tirgo.

Aizliegts pievienot jebkādas citas norādes, kas nav skaidri paredzētas.

Tādu norāžu izmantošana, kas norādītu uz personas vārdu vai uzņēmuma nosaukumu vai uz privātām preču zīmēm, ir atļauta ar nosacījumu, ka tām nav cildinošs raksturs un ka tās nevar maldināt patērētāju.

Tāpat uz marķējuma jābūt redzamam Kopienas marķējumam tā, kā tas norādīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1726/98 (1) 1. pantā.


(1)  OV L 224, 11.8.1998., 1. lpp.


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1363/2007

(2007. gada 22. novembris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām prasībām.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā, piešķir par šīs Regulas pielikumā minētajiem produktiem un daudzumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 23. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3 lpp.).


PIELIKUMS

Kompensācijas, kas no 2007. gada 23. novembra (1) piemērojamas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

28,88 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

28,88 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

28,88 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

28,88 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3140

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

31,40

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

31,40

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

31,40

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3140

NB: Galamērķi ir noteikti šādi:

S00

visi galamērķi, izņemot šādus:

a)

trešās valstis: Albānija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija, Kosova, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Andora, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Lihtenšteina;

b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļauto ES dalībvalstu teritorijas: Gibraltārs, Seūta, Meliļa, Itālijas pašvaldības Livinjo un Kampioni, Helgolande, Grenlande, Fēru salas un Kipras Republikas apgabali, kuros Kipras Republikas valdība neveic efektīvu kontroli.


(1)  Pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šo likmi piemēro jēlcukuram, kura iznākums ir 92 %. Ja izvestā jēlcukura iznākums nav 92 %, piemērojamo kompensācijas likmi katrai attiecīgajai izvešanas darbībai reizina ar pārrēķina koeficientu, ko iegūst, dalot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III iedaļas 3. punktu aprēķināto izvestā jēlcukura iznākumu ar 92.


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1364/2007

(2007. gada 22. novembris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par sīrupa un noteiktu citu cukura produktu izvedumiem bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta c) d) g) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kuri atbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2).

(5)

Eksporta kompensācijas var noteikt, lai izlīdzinātu konkurētspējas atšķirību starp Kopienas un trešās valsts eksportu. Kopienas eksportam uz dažiem tuviem galamērķiem un uz trešām valstīm, kuras Kopienas produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurētspējas apstākļi. Tādēļ kompensācijas par eksportu uz minētajiem galamērķiem jāatceļ.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Eksporta kompensācijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā, piešķir par šīs Regulas pielikumā minētajiem produktiem un daudzumiem saskaņā ar šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem

2.   Lai par tiem varētu saņemt kompensāciju atbilstīgi 1. punktam, produktiem jāatbilst attiecīgām prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 951/2006 3. un 4. pantā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 23. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijos Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007, 3 lpp.).

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2031/2006 (OV L 414, 30.12.2006, 43. lpp.).


PIELIKUMS

Eksporta kompensācijas, kas no 2007. gada 23. novembra (1) piemērojamas par sīrupu un noteiktu citu cukura produktu izvedumiem bez turpmākas apstrādes

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1702 40 10 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

31,40

1702 60 10 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

31,40

1702 60 95 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3140

1702 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

31,40

1702 90 60 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3140

1702 90 71 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3140

1702 90 99 9900

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3140 (2)

2106 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

31,40

2106 90 59 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3140

NB: Galamērķi ir noteikti šādi:

S00

visi galamērķi, izņemot šādus:

a)

trešās valstis: Albānija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija, Kosova, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Andora, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Lihtenšteina;

b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļauto ES dalībvalstu teritorijas: Gibraltārs, Seūta, Meliļa, Itālijas pašvaldības Livinjo un Kampioni, Helgolande, Grenlande, Fēru salas un Kipras Republikas apgabali, kuros Kipras Republikas valdība neveic efektīvu kontroli.


(1)  Pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Pamatlikme nav piemērojama Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3513/92 (OV L 355, 5.12.1992., 12. lpp.) pielikuma 2. punktā definētajiem produktiem.


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1365/2007

(2007. gada 22. novembris),

ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 900/2007

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu un trešās daļas b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 900/2007 par atklātu pastāvīgo konkursu līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām, lai noteiktu baltā cukura eksporta kompensācijas (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 900/2007, 8. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 22. novembris, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzaicinājumā uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 22. novembris Regulas (EK) Nr. 900/2007 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem maksimālā eksporta kompensācija ir 36,395 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 23. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3. lpp.).

(2)  OV L 196, 28.7.2007., 26. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1298/2007 (OV L 289, 7.11.2007., 3. lpp.).


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/14


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1366/2007

(2007. gada 22. novembris),

ar kuru nosaka, ka pastāvīgā konkursā, ko paredz Regula (EK) Nr. 1060/2007, visi piedāvājumi attiecībā uz balto cukuru ir jānoraida

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu un trešās daļas b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 14. septembrī Regula (EK) Nr. 1060/2007, ar ko izsludina pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu Beļģijas, Čehijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai, lai to izvestu (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2007 4. panta 1. punktu un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 21. novembrī, ir lietderīgi nolemt, ka attiecībā uz šo konkursa daļu visi piedāvājumi ir jānoraida.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzaicinājumā uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 21. novembrī Regulas (EK) Nr. 1060/2007 1. pantā minētajiem produktiem visi piedāvājumi ir jānoraida.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 23. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 11, 18.1.2007., 4. lpp.


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/15


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1367/2007

(2007. gada 22. novembris)

par izvešanas atļauju izdošanu vīna nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2001 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 attiecībā uz vīna nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm (1) un jo īpaši tās 7. pantu un 9. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 63. panta 7. punktam Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna nozares tirgus kopējo organizāciju (2) eksporta kompensācijas attiecībā uz vīna nozares produktiem piešķir vienīgi daudzumiem un izdevumiem, ko aptver lauksaimniecības līgums, kas parakstīts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. punktā paredzēti apstākļi, kādos Komisija var noteikt īpašus pasākumus, lai novērstu to, ka tiek pārsniegts paredzētais daudzums vai pieejamais budžets saskaņā ar šo līgumu.

(3)

Pamatojoties uz 2007. gada 21. novembrī Komisijai pieejamo informāciju par izvešanas atļauju pieteikumiem, daudzums, kas joprojām ir pieejams attiecībā uz periodu līdz 2008. gada 15. janvārim galamērķa zonai: 1. Āfrika, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. panta 5. punktā, var tikt pārsniegts, ja vien netiek noteikti ierobežojumi izvešanas atļauju izdošanai ar iepriekšēju kompensācijas noteikšanu. Tādēļ jāpiemēro vienota procentu likme attiecībā uz daudzumiem, par kuriem pieteikumi iesniegti no 2007. gada 16. līdz 20. novembrim, un līdz 2008. gada 16. janvārim attiecībā uz šīm zonām jāaptur pieteikumu iesniegšana un licenču izdošana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Izvešanas atļaujas ar kompensācijas iepriekšēju noteikšanu vīna nozarē, attiecībā uz ko pieteikumi iesniegti no 2007. gada 16. līdz 20. novembrim saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2001, izsniedz 61,39 % apmērā no daudzumiem, kas pieprasīti attiecībā uz 1. zonu: Āfrika.

2.   Izvešanas atļauju izdošanu vīna nozares produktiem, kuri paredzēti 1. punktā un uz kuriem pieteikumi iesniegti no 2007. gada 21. novembra, un izvešanas atļauju pieteikumu iesniegšanu no 2007. gada 23. novembra 1. zonai: Āfrika – aptur līdz 2008. gada 16. janvārim.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 23. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 128, 10.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1211/2007 (OV L 274, 18.10.2007., 5. lpp.).

(2)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1368/2007

(2007. gada 22. novembris),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. panta 1. un 2. punktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta b), c), d) un g) apakšpunktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas VII pielikumā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā Regulas (EK) Nr. 318/2006 V pielikumā minētās preces.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punkta pirmo daļu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi.

(4)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. panta 4. punktā noteikts, ka eksporta kompensācija par preces sastāvā esošu produktu nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šā produkta eksportu neapstrādātā veidā.

(5)

Kompensācijas, ko nosaka saskaņā ar šo regulu, var noteikt iepriekš, jo šobrīd nevar paredzēt tirgus situāciju turpmākajos mēnešos.

(6)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijās ir jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro par pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 318/2006 1. panta un 2. panta 1. punktā un kurus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 318/2006 VII pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 23. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā —

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1585/2006 (OV L 294, 25.10.2006., 19 lpp.).

(2)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 447/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 31. lpp.).


PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2007. gada 23. novembra piemēro dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

KN kods

Apraksts

Kompensācijas likme, EUR par 100 kg

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citos gadījumos

1701 99 10

Baltais cukurs

31,40

31,40


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz

a)

trešām valstīm: Albāniju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Melnkalni, Kosovu, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Andoru, Svēto krēslu (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteinu, kā arī precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un eksportētas uz Šveices Konfederāciju;

b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautajām ES dalībvalstu teritorijām: Gibraltāru, Seūtu, Meliļu, Itālijas pašvaldībām Livinjo un Kampioni, Helgolandi, Grenlandi, Fēru salām un Kipras Republikas apgabaliem, kuros Kipras Republikas valdība neveic faktisku kontroli.


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/18


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1369/2007

(2007. gada 22. novembris),

ar ko nosaka kompensācijas likmes dažiem labības un rīsu produktiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (2), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pantā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju;

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/1993, attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā;

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi;

(4)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus;

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim;

(6)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. un 3. punktam jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu, ko atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr. 1722/93 (5) piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā;

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Tomēr Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokolā paredzēts, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu, ražojot alkoholiskos dzērienus, ko iegūst no labības. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā;

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 1. pantā un kurus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 23. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(3)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 447/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 31. lpp.).

(4)  OV L 275, 29.9.1987., 36. lpp.

(5)  OV L 159, 1.7.1993., 112. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1584/2004 (OV L 280, 31.8.2004., 11. lpp.).


PIELIKUMS

Kompensāciju likmes, ko no 2007. gada 23. novembra piemēro dažiem labības un rīsu produktiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

(EUR par 100 kg)

KN kods

Produktu apraksts (2)

Kompensācijas likme par 100 kg pamatprodukta

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citi

1001 10 00

Cietie kvieši:

 

 

– eksportējot preces ar KN kodiem 1902 11 un 1902 19 uz Amerikas Savienotajām Valstīm

– citos gadījumos

1001 90 99

Parastie kvieši un labības maisījums:

 

 

– eksportējot preces ar KN kodiem 1902 11 un 1902 19 uz Amerikas Savienotajām Valstīm

– citos gadījumos

 

 

– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)

– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

– – citos gadījumos

1002 00 00

Rudzi

1003 00 90

Mieži

 

 

– eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

– citos gadījumos

1004 00 00

Auzas

1005 90 00

Kukurūza, ko izmanto šādā veidā:

 

 

– ciete:

 

 

– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)

– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

– – citos gadījumos

– glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns, maltodekstrīna sīrups ar KN kodiem 1702 30 51, 1702 30 59, 1702 30 91, 1702 30 99, 1702 40 90, 1702 90 50, 1702 90 75, 1702 90 79, 2106 90 55 (5)

 

 

– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)

– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

– – citos gadījumos

– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

– citā veidā (tostarp nepārstrādāts)

Kartupeļu ciete ar KN kodu 1108 13 00, kas līdzīga produktam, ko iegūst no pārstrādātas kukurūzas:

 

 

– gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)

– eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)

– citos gadījumos

ex 1006 30

Pilnīgi slīpēti rīsi:

 

 

– apaļgraudu

– vidējgraudu

– garengraudu

1006 40 00

Šķeltie rīsi

1007 00 90

Graudu sorgo, izņemot hibrīda sēklas, sēšanai


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti.

(2)  Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko iegūst no pamatprodukta vai/un pielīdzināto produktu pārstrādes, piemēro koeficientus, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 V pielikumā.

(3)  Attiecīgajām precēm ir KN kods 3505 10 50.

(4)  Preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EEK) Nr. 2825/93 2. pantā (OV L 258, 16.10.1993., 6. lpp.).

(5)  Attiecībā uz sīrupiem ar KN kodiem NC 1702 30 99, 1702 40 90 un 1702 60 90, ko iegūst, jaucot glikozi un fruktozes sīrupu, eksporta kompensāciju var piešķirt tikai glikozes sīrupam.


DIREKTĪVAS

23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/22


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/67/EK

(2007. gada 22. novembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 76/768/EEK par kosmētikas līdzekļiem, lai tās III pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Zinātnisko komiteju patērētājiem paredzēto preču jautājumos,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar matu krāsvielu novērtēšanas stratēģiju ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām panāca vienošanos, ka 2005. gada jūlijs ir piemērots termiņš, lai Zinātniskajai komitejai patērētājiem paredzēto preču jautājumos (ZKPPPJ) iesniegtu papildu informāciju par matu krāsvielām, kas minētas Direktīvas 76/768/EEK III pielikuma 2. daļā.

(2)

Ar Komisijas 2006. gada 19. jūlija Direktīvu 2006/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/768/EEK par kosmētikas līdzekļiem, lai pielāgotu tās II un III pielikumu tehnikas attīstībai (2), līdz 2007. gada 31. decembrim pagarināja pagaidu izmantošanas atļauju piecdesmit sešām matu krāsvielām, kas minētas III pielikuma 2. daļā.

(3)

Par četrpadsmit Direktīvas 76/768/EEK III pielikuma 2. daļā minētām matu krāsvielām papildu informācija nav iesniegta. Tādēļ to lietošanu matu krāsošanas līdzekļos aizliedza ar Direktīvu 2007/54/EK.

(4)

Par četrdesmit divām Direktīvas 76/768/EEK III pielikuma 2. daļā minētām matu krāsvielām papildu informāciju iesniedza ražošanas nozare. Šo informāciju pašreiz novērtē ZKPPPJ. Galīgos noteikumus par minētajām matu krāsvielām pieņems, pamatojoties uz minēto novērtējumu, un šo noteikumu ieviešanu dalībvalstu tiesību aktos veiks ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī. Tādēļ atļauja to pagaidu izmantošanai kosmētikas līdzekļos, ievērojot III pielikuma 2. daļā paredzētos ierobežojumus un nosacījumus, jāpagarina līdz 2009. gada 31. decembrim.

(5)

Tādēļ Direktīvas 76/768/EEK III pielikums ir attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ierakstos ar atsauces numuru 3, 4, 5, 6, 7, 9, 10, 11, 12, 14, 16, 18, 19, 20, 21, 22, 24, 25, 26, 27, 28, 29, 31, 32, 33, 34, 35, 36, 37, 38, 39, 44, 47, 48, 49, 50, 55, 56, 57, 58, 59 un 60 Direktīvas 76/768/EEK III pielikuma 2. daļas g slejā datumu “31.12.2007.” aizstāj ar “31.12.2009.”.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2008. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/54/EK (OV L 226, 30.8.2007., 21. lpp.).

(2)  OV L 198, 20.7.2006., 11. lpp.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/24


ES UN TUNISIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2007

(2007. gada 9. novembris),

ar ko izveido Cilvēktiesību un demokrātijas apakškomiteju

(2007/754/EK)

ES UN TUNISIJAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (turpmāk “Asociācijas nolīgums”),

tā kā:

(1)

Demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir būtiska tās sistēmas sastāvdaļa, ar ko reglamentē Eiropas Savienības (ES) un tās Vidusjūras reģiona partnervalstu attiecības.

(2)

Minētie jautājumi ir Asociācijas nolīguma svarīga sastāvdaļa. Par tiem notiks diskusijas dažādās struktūrās, kas paredzētas ar nolīgumu.

(3)

Kaimiņattiecību politikā ir noteikti tālejoši mērķi, kas balstās uz to, ka abas puses atzīst un ievēro tādas kopīgas vērtības kā demokrātija, tiesiskums un visu cilvēktiesību respektēšana un popularizēšana, tostarp tiesības uz attīstību.

(4)

Īstenojot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumus, kā arī turpinot attīstīt Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerību, attiecības starp ES un dienvidu Vidusjūras reģiona valstīm kļūst arvien plašākas. Būtu jānodrošina Eiropas un Vidusjūras partnerības prioritāšu īstenošanas un šo valstu tiesību aktu tuvināšanas regulāra pārraudzība.

(5)

Attiecības un sadarbība ar Vidusjūras reģiona valstīm var attīstīties, ņemot vērā Eiropas Savienības pilnvaras, Barselonas procesa saskaņotību un līdzsvaru, kā arī katras Vidusjūras reģiona valsts īpatnības un vajadzības.

(6)

Asociācijas padome jau ir pieņēmusi lēmumu izveidot ES un Tunisijas Asociācijas komitejas apakškomitejas, lai nodrošinātu atbilstīgu institucionālu struktūru sadarbības īstenošanai un stiprināšanai.

(7)

Asociācijas nolīguma 84. pantā paredzēts izveidot darba grupas vai struktūras, kas vajadzīgas nolīguma īstenošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Ar šo tiek izveidota ES un Tunisijas Asociācijas komitejas (turpmāk “Asociācijas komiteja”) Cilvēktiesību un demokrātijas apakškomiteja.

Tās reglaments iekļauts pielikumā.

2.   Jautājumus, kas attiecas uz apakškomitejas kompetenci, varētu arī izskatīt visaugstākajā līmenī saistībā ar Eiropas Savienības un Tunisijas politisko dialogu.

3.   Asociācijas komiteja iesaka Asociācijas padomei veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu apakškomitejas normālu darbību.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2007. gada 9. novembrī

ES un Tunisijas Asociācijas padomes vārdā

L. AMADO


PIELIKUMS

Cilvēktiesību un demokrātijas apakškomitejas reglaments

1.   Sastāvs un vadība

Cilvēktiesību un demokrātijas apakškomitejā (turpmāk “apakškomiteja”) ietilpst Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvji, no vienas puses, un Tunisijas Republikas valdības pārstāvji, no otras puses. To pēc kārtas vada viena no abām pusēm.

2.   Loma

Apakškomiteja darbojas ES un Tunisijas Asociācijas komitejas (turpmāk “Asociācijas komiteja”) pakļautībā, un pēc katras sanāksmes tā sniedz ziņojumu šai komitejai. Apakškomitejai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru. Tā tomēr var iesniegt priekšlikumus Asociācijas komitejai.

3.   Apspriežamie jautājumi

Apakškomiteja izskata ES un Tunisijas Asociācijas nolīguma īstenošanu turpmāk norādītajās jomās. Tā ir arī galvenais mehānisms tam, lai pārraudzītu to, kā saistībā ar kaimiņattiecību politiku tiek īstenotas ES un Tunisijas rīcības plāna darbības cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Apakškomiteja izvērtē sasniegto attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu un īstenošanu. Vajadzības gadījumā tā apspriež – saskaņā ar kaimiņattiecības politiku pieņemto rīcības plānu – sadarbību valsts pārvaldes jomā. Apakškomiteja izvērtē sasniegto turpmāk norādītajās jomās un vajadzības gadījumā ierosina pasākumus, kas jāpieņem:

a)

tiesiskums un demokrātija, ietverot demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu, tiesu iestāžu neatkarības, to pieejamības un modernizācijas stiprināšanu;

b)

galveno starptautisko konvenciju īstenošana cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā, tostarp izskatot iespējas ratificēt ar tām saistītos protokolus;

c)

administratīvo un valsts iestāžu spēju stiprināšana.

Šis saraksts nav pilnīgs, un Asociācijas komiteja, iepriekš vienojoties ar abām pusēm, var pievienot arī citus jautājumus.

Apakškomitejas sanāksmē var izskatīt jautājumus, kas attiecas uz vienu, vairākām vai visām iepriekš minētajām jomām.

4.   Sekretariāts

Ierēdnis no Eiropas Komisijas un ierēdnis no Tunisijas Republikas valdības darbojas kopā kā apakškomitejas pastāvīgie sekretāri, un viņu pienākums ir sagatavot apakškomitejas sanāksmes.

5.   Sanāksmes

Apakškomiteja sanāk vismaz reizi gadā. Sanāksmi var sasaukt, pamatojoties uz vienas puses lūgumu, ko paziņo ar šīs puses pastāvīgā sekretāra starpniecību. Lūgumu iesniegušās puses sekretārs par to informē otru pusi. Pēc tam, kad ir saņemts lūgums, otras puses pastāvīgais sekretārs sniedz atbildi 15 darbdienu laikā.

Apakškomitejas sanāksmes notiek laikā un vietā, par ko abas puses ir vienojušās.

Sanāksmes sasauc attiecīgās puses pastāvīgais sekretārs, vienojoties ar priekšsēdētāju. Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo katras puses delegācijas sastāvu.

Ja abas puses tam piekrīt, apakškomiteja var uzaicināt uz sanāksmēm ekspertus, lai iegūtu specifisku informāciju par iepriekš saskaņotiem jautājumiem.

6.   Sanāksmju darba kārtība

Visus lūgumus par apakškomitejas darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem abas puses nosūta apakškomitejas pastāvīgajiem sekretāriem.

Provizoriskajā darba kārtībā iekļauj jautājumus, par kuriem pastāvīgie sekretāri ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sanāksmes ir saņēmuši lūgumu tos iekļaut darba kārtībā.

Vēlākais desmit dienas pirms sanāksmes priekšsēdētājs, apspriežoties ar otru pusi, katrai sanāksmei sagatavo provizorisku darba kārtību.

Vismaz septiņas dienas pirms sanāksmes abām pusēm jāsaņem darba dokumenti. Ja tam piekrīt abas puses, šos termiņus var saīsināt.

Apakškomiteja katras sanāksmes sākumā apstiprina darba kārtību.

7.   Protokols

Pēc katras sanāksmes abi pastāvīgie sekretāri sagatavo protokolu un to apstiprina. Vienu protokola eksemplāru apakškomitejas pastāvīgie sekretāri nosūta Asociācijas komitejas priekšsēdētājam un sekretāriem.

8.   Atklātība

Apakškomitejas sanāksmes nav atklātas, un attiecīgie protokoli ir konfidenciāli.


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/28


PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 19. novembris)

par Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta īpašā koordinatora iecelšanu

(2007/755/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1080/2000 (2000. gada 22. maijs) par atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu pārvaldei Kosovā (UNMIK), pārstāvniecībai Bosnijā un Hercegovinā (OHR) un Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes paktam (SP) (1), un jo īpaši tās 1.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri un Eiropas Kopienu Komisija kopā ar citiem Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta dalībniekiem 1999. gada 10. jūnijā nolēma izveidot Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes paktu, turpmāk “Stabilitātes pakts”.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1080/2000 1.a pantā paredzēts, ka Stabilitātes pakta īpašo koordinatoru ieceļ katru gadu.

(3)

Ieceļot īpašo koordinatoru, vienlaikus jānosaka viņa pilnvaras. Pilnvaras, kas 2006. gadam noteiktas Padomes Lēmumā (EK) Nr. 2006/921/EK (2006. gada 11. decembris) par Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta īpašā koordinatora iecelšanu (2), ir atbilstīgas. Ņemot vērā secinājumus, kādi tika izdarīti Stabilitātes pakta Reģionālajā grupā Zagrebā 2007. gada 10. maijā, Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesa (DAESP) ministru un augstākā līmeņa sanāksmēs 2007. gada 10. un 11. maijā, kā arī Padomes 2007.gada maija secinājumus, kuros Stabilitātes pakta īpašais koordinators, jaunais ģenerālsekretārs un Bulgārijas DAESP prezidentūra tika aicināti nodrošināt raitu un savlaicīgu pāreju no Stabilitātes pakta uz jaunajām struktūrām, šajās pilnvarās īpaši uzsvērtas prasības pāriet uz reģionālu pašpārvaldi un nepieciešamība nodrošināt raitu un savlaicīgu funkciju nodošanu Reģionālās sadarbības padomes (RSP) ģenerālsekretāram līdz pilnvaru termiņa beigām.

(4)

Ieteicams noteikt skaidru pienākumu sadali, kā arī norādījumus par koordināciju un pārskatu sniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Dr. Erhard BUSEK tiek iecelts par Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta īpašo koordinatoru.

2. pants

Īpašais koordinators veic 1999. gada 10. jūnija Stabilitātes pakta 13. punktā paredzētās funkcijas.

3. pants

Lai sasniegtu 2. pantā minēto mērķi, īpašais koordinators ir pilnvarots:

a)

veicināt pakta mērķu sasniegšanu atsevišķās valstīs un to starpā, ja pierādās, ka paktam ir pievienotā vērtība;

b)

vadīt Dienvidaustrumeiropas reģionālo grupu;

c)

uzturēt ciešus kontaktus ar visiem Stabilitātes pakta dalībniekiem un veicinātājām valstīm, organizācijām un iestādēm, kā arī attiecīgajām reģionālajām iniciatīvām un organizācijām, lai sekmētu reģionālo sadarbību un uzlabotu reģionālo pašpārvaldi;

d)

cieši sadarboties ar visām Eiropas Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm, lai veicinātu Eiropas Savienības lomu paktā saskaņā ar Stabilitātes pakta 18., 19. un 20. punktu un nodrošinātu komplementaritāti starp Stabilitātes pakta darbību un Stabilizācijas un asociācijas procesu;

e)

regulāri un vajadzības gadījumā kolektīvi tikties ar darba grupu priekšsēdētājiem, lai nodrošinātu vispārēju stratēģisku koordināciju un pildītu sekretariāta funkcijas Dienvidaustrumeiropas reģionālajai grupai un tās instrumentiem;

f)

strādāt, pamatojoties uz Stabilitātes pakta prioritāro pasākumu sarakstu, ko iepriekš saskaņo, apspriežoties ar Stabilitātes pakta dalībniekiem, un kas jāīsteno 2008. gada pirmajā pusē, un Stabilitātes pakta darba metodes un struktūru pieskaņot tām vajadzībām, ko prasa pāreja uz reģionālo pašpārvaldi, nodrošinot konsekvenci un resursu efektīvu izmantošanu;

g)

veicināt pāreju uz reģionālo pašpārvaldi saskaņā ar reģionālās grupas 2006. gada 30. maija secinājumiem un šajā nolūkā cieši sadarboties ar Dienvidaustrumeiropas sadarbības procesu, Reģionālās sadarbības padomi un tās ģenerālsekretāru; īpašu uzmanību pievērst Reģionālās sadarbības padomes un tās sekretariāta izveidei, īpašu uzsvaru likt uz dažādu Stabilitātes pakta sevišķo uzdevumu grupu un iniciatīvu racionalizēšanu;

h)

nodrošināt raitu un savlaicīgu funkciju nodošanu Reģionālās sadarbības padomes ģenerālsekretāram un Stabilitātes pakta atlikušo administratīvo darbību izbeigšanu.

4. pants

Īpašais koordinators noslēdz ar Komisiju finansēšanas līgumu.

5. pants

Īpašā koordinatora darbību saskaņo ar Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja KĀDP lietās, Padomes prezidentūras un Komisijas darbību, jo īpaši Neformālajā padomdevējā komitejā. Darbībā tiek uzturēti cieši sakari ar Padomes prezidentūru, Komisiju, dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem, Eiropas Savienības īpašajiem pārstāvjiem, kā arī ar pārstāvniecību Bosnijā un Hercegovinā un Apvienoto Nāciju Organizācijas civilo pārvaldi Kosovā.

6. pants

Īpašais koordinators vajadzības gadījumā sniedz ziņojumu Padomei un Komisijai. Par savu darbību viņš regulāri informē Eiropas Parlamentu.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam.

Briselē, 2007. gada 19. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. AMADO


(1)  OV L 122, 24.5.2000., 27. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2098/2003 (OV L 316, 29.11.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 351, 13.12.2006., 19. lpp.


Komisija

23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/30


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 9. novembris),

ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5357)

(2007/756/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (1) un jo īpaši tās 14. panta 4. un 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (2) un jo īpaši tās 14. panta 4. un 5. punktu,

tā kā:

(1)

Kad dalībvalstis atļauj nodot ekspluatācijā ritošo sastāvu, tām jānodrošina, ka katram riteklim ir piešķirts identifikācijas kods. Šis kods jāreģistrē valsts ritekļu reģistrā (turpmāk tekstā – “VRR”). Šim reģistram jābūt pieejamam kompetento iestāžu pilnvarotām personām un iesaistītajām personām. Valstu reģistriem jābūt saskanīgiem attiecībā uz datu saturu un formātu. Tāpēc tie jāveido, pamatojoties uz kopīgām darbības un tehniskajām specifikācijām.

(2)

VRR kopīgās specifikācijas jāpieņem, pamatojoties uz Eiropas Dzelzceļa aģentūras (turpmāk tekstā – “Aģentūra”) sagatavoto specifikāciju projektu. Specifikāciju projektā īpaši jānosaka saturs, funkcionālā un tehniskā arhitektūra, datu formāts un izmantošanas veidi, ieskaitot noteikumus par datu ievadi un meklēšanu.

(3)

Šis lēmums ir sagatavots, pamatojoties uz Aģentūras 2006. gada 28. jūlija ieteikumu Nr. ERA/REC/INT/01-2006.

Dalībvalsts VRR jāiekļauj visi attiecīgajā dalībvalstī atļautie ritekļi. Tomēr preču vagoni un pasažieru vagoni jāreģistrē tikai tās dalībvalsts VRR, kurā tie pirmoreiz nodoti ekspluatācijā.

(4)

Ritekļu reģistrēšanai, reģistrācijas apstiprināšanai, reģistrācijas ieraksta(-u) mainīšanai un izmaiņu apstiprināšanai jāizmanto standarta veidlapa.

(5)

Katrai dalībvalstij jāizveido datorizēts VRR. Visiem VRR jābūt savienotiem ar centrālu ritekļu virtuālo reģistru (turpmāk tekstā – “RVR”), ko pārvalda Aģentūra nolūkā izveidot dokumentu par savstarpējo izmantojamību reģistru, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2004 19. pantā (3). RVR jādod izmantotājiem iespēja, izmantojot vienotu portālu, veikt meklēšanu visos VRR un īstenot datu apmaiņu starp nacionālajiem VRR. Tomēr tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams uzreiz nodrošināt saiti ar RVR. Tāpēc dalībvalstīm jānosaka pienākums savienot savus VRR ar centrālo RVR tikai tad, kad tiek pierādīts, ka tas darbojas pienācīgi. Šajā nolūkā Aģentūra īstenos izmēģinājuma projektu.

(6)

Saskaņā ar reglamentējošās komitejas, kas izveidota atbilstīgi Direktīvas 2001/16/EK 21. pantam, 40. sanāksmes protokola 8. punktu visi ekspluatācijā esošie ritekļi jāreģistrē tās dalībvalsts VRR, kurā tie bija reģistrēti iepriekš. Attiecībā uz datu nodošanu jānodrošina pietiekams pārejas periods un jāņem vērā datu pieejamība.

(7)

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 14. panta 4. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. punkta b) apakšpunktu VRR ieraksti jāveic un tie jāatjaunina no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma neatkarīgai iestādei. Dalībvalstīm jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis par iestādi, kas norīkota šo funkciju veikšanai, lai cita starpā atvieglotu informācijas apmaiņu starp šīm iestādēm.

(8)

Atsevišķās dalībvalstīs ir plašs 1 520 mm sliežu ceļu tīkls, kurā izmanto vagonus, kas raksturīgi Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstīm. Tā rezultātā ir izveidota kopīga reģistrācijas sistēma, kas ir būtisks šā 1 520 mm tīkla savstarpējās izmantojamības un drošuma elements. Ir jāatzīst šī īpašā situācija un jānosaka īpaši noteikumi nolūkā novērst neatbilstību starp vienam un tam pašam riteklim piemērojamām ES un NVS prasībām.

(9)

Reģistrējot ritekļus VRR, jāpiemēro SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību P pielikumā iekļautie noteikumi attiecībā uz ritekļu numurēšanas sistēmu. Aģentūra izstrādās norādes šo noteikumu saskaņotai piemērošanai.

(10)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota atbilstīgi Direktīvas 96/48/EK 21. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek pieņemtas Direktīvas 96/48/EK 14. panta 5. punktā un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas, kas izklāstītas pielikumā.

2. pants

Ritekļu reģistrēšanai pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas dalībvalstis izmanto pielikumā izklāstītās kopīgās specifikācijas.

3. pants

Ekspluatācijā esošos ritekļus dalībvalstis reģistrē, kā noteikts pielikuma 4. iedaļā.

4. pants

1.   Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 14. panta 4. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. punkta b) apakšpunktu dalībvalstis norīko valsts iestādi, kas atbild par ierakstu veikšanu valsts ritekļu reģistrā un par tā atjaunināšanu. Šī iestāde var būt attiecīgās dalībvalsts valsts drošības iestāde. Dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes sadarbojas un apmainās ar informāciju, tādējādi nodrošinot, ka tiek laikus ziņots par izmaiņām datos.

2.   Dalībvalstis viena gada laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par to, kura iestāde norīkota saskaņā ar 1. punktu.

5. pants

1.   Ritošo sastāvu, kas pirmo reizi tiek nodots ekspluatācijā Igaunijā, Latvijā vai Lietuvā un ko paredzēts izmantot ārpus Eiropas Savienības kā daļu no kopējās 1 520 mm sliežu ceļu sistēmas vagonu parka, reģistrē gan VRR, gan Neatkarīgo Valstu Savienības Dzelzceļa transporta padomes informācijas datubāzē. Šajā gadījumā pielikumā izklāstītās numurēšanas sistēmas vietā var izmantot 8 ciparu numurēšanas sistēmu.

2.   Ritošo sastāvu, kas pirmo reizi tiek nodots ekspluatācijā trešā valstī un ko paredzēts izmantot Eiropas Savienībā kā daļu no kopējās 1 520 mm sliežu ceļu sistēmas vagonu parka, nereģistrē VRR. Tomēr atbilstīgi Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. punktam jābūt iespējai no NVS Dzelzceļa transporta padomes informācijas datubāzes iegūt informāciju, kas minēta 14. panta 5. punkta c), d) un e) apakšpunktā.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 9. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT


(1)  OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/32/EK (OV L 141, 2.6.2007., 63. lpp.).

(2)  OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/32/EK.

(3)  OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.


PIELIKUMS

1.   DATI

Turpmāk sniegtajā sarakstā izklāstīts ierosinātais VRR datu formāts.

Lauku numerācija atbilst kārtībai, kāda ierosināta reģistrācijas standartveidlapā, kas sniegta 4. papildinājumā.

Papildus tam var pievienot piezīmju lauku(-us), piemēram, lai norādītu izmeklēšanā esošus ritekļus (sk. 3.4. iedaļu).

1.

Ritekļa Eiropas numurs

Obligāts

Saturs

Ciparu identifikācijas kods, kā tas noteikts SITS attiecībā uz “Satiksmes nodrošināšanu un vadību” (turpmāk tekstā – “SNV SITS” (1)) P pielikumā

 

Formāts

1.1.

Numurs

12 cipari (2)

1.2.

Iepriekšējais numurs (attiecībā uz ritekļiem, kuriem mainīts numurs)

12 cipari (2)

2.

Dalībvalsts un VDI

Obligāts

Saturs

Atsauce uz dalībvalsti un VDI, kur atļauta ritekļa ekspluatācija. Attiecībā uz trešo valstu ritekļiem – dalībvalsts, kurā atļauta ekspluatācija

 

Formāts

2.1.

Dalībvalsts ciparu kods, kā tas noteikts SNV SITS P pielikumā

2 ciparu kods

2.2.

VDI nosaukums

Teksts

3.

Ražošanas gads

Obligāts

Saturs

Gads, kurā riteklis izvests no rūpnīcas

 

Formāts

3.

Ražošanas gads

GGGG

4.

EK atsauce

Obligāts

Saturs

Atsauce uz “EK” verificēšanas deklarāciju un izsniedzēju iestādi (līgumslēdzēju iestādi)

 

Formāts

4.1.

Deklarācijas izsniegšanas datums

Datums

4.2.

EK atsauce

Teksts

4.3.

Izsniedzējas iestādes (līgumslēdzējas iestādes) nosaukums

Teksts

4.4.

Numurs komercreģistrā

Teksts

4.5.

Iestādes adrese: iela un numurs

Teksts

4.6.

Pilsēta

Teksts

4.7.

Valsts kods

ISO

4.8.

Pasta indekss

Burtciparu kods

5.

Ritošā sastāva reģistra atsauce

Obligāts

Saturs

Atsauce uz iestādi, kas atbild par ritošā sastāva reģistru (3)

 

Formāts

5.1.

Par reģistru atbildīgā iestāde

Teksts

5.2.

Iestādes adrese: iela un numurs

Teksts

5.3.

Pilsēta

Teksts

5.4.

Valsts kods

ISO

5.5.

Pasta indekss

Burtciparu kods

5.6.

E-pasta adrese

E-pasts

5.7.

Atsauce, kas dod iespēju no ritošā sastāva reģistra iegūt attiecīgos tehniskos datus

Burtciparu kods

6.

Ierobežojumi

Obligāts

Saturs

Ritekļa izmantošanas ierobežojumi

 

Formāts

6.1.

Kodēti ierobežojumi

(sk. 1. papildinājumu)

Kods

6.2.

Nekodēti ierobežojumi

Teksts

7.

Īpašnieks

Neobligāts

Saturs

Ritekļa īpašnieka identifikācijas dati

 

Formāts

7.1.

Struktūras nosaukums

Teksts

7.2.

Numurs komercreģistrā

Teksts

7.3.

Struktūras adrese: iela un numurs

Teksts

7.4.

Pilsēta

Teksts

7.5.

Valsts kods

ISO

7.6.

Pasta indekss

Burtciparu kods

8.

Turētājs

Obligāts

Saturs

Ritekļa turētāja identifikācijas dati

 

Formāts

8.1.

Struktūras nosaukums

Teksts

8.2.

Numurs komercreģistrā

Teksts

8.3.

Struktūras adrese: iela un numurs

Teksts

8.4.

Pilsēta

Teksts

8.5.

Valsts kods

ISO

8.6.

Pasta indekss

Burtciparu kods

8.7.

RTM (neobligāts lauks)

Burtciparu kods

9.

Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra

Obligāts

Saturs

Atsauce uz struktūru, kas atbild par tehnisko apkop (4)

 

Formāts

9.1.

Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra

Teksts

9.2.

Struktūras adrese: iela un numurs

Teksts

9.3.

Pilsēta

Teksts

9.4.

Valsts kods

ISO

9.5.

Pasta indekss

Burtciparu kods

9.6.

E-pasta adrese

E-pasts

10.

Izņemšana no ekspluatācijas

Attiecīgā gadījumā obligāts

Saturs

Datums, kad riteklis oficiāli nodots metāllūžņos vai citādi iznīcināts, un attiecīgā ekspluatācijas izbeigšanas veida kods

 

Formāts

10.1.

Iznīcināšanas veids

(sk. 3. papildinājumu)

2 ciparu kods

10.2.

Ekspluatācijas izbeigšanas datums

Datums

11.

Dalībvalstis, kurās atļauta ritekļa ekspluatācija

Obligāts

Saturs

Saraksts ar dalībvalstīm, kurās atļauta ritekļa ekspluatācija

 

Formāts

11.

Dalībvalstu ciparu kodi, kādi noteikti SNV SITS P.4 pielikumā

Saraksts

12.

Atļaujas numurs

Obligāts

Saturs

Saskaņotais atļaujas numurs, ko piešķir VDI, nododot ritekli ekspluatācijā

 

Formāts

12.

Atļaujas numurs

Burtciparu kods, pamatojoties uz EIN, sk. 2. papildinājumu

13.

Ekspluatācijas atļauja

Obligāts

Saturs

Datums, kad ritekli atļauts nodot ekspluatācijā (5), un atļaujas derīgums

 

Formāts

13.1.

Atļaujas izsniegšanas datums

Datums (GGGG / MM / DD)

13.2.

Atļauja derīga līdz

Datums (ieskaitot)

13.3.

Atļaujas darbība apturēta

Jā/Nē

2.   ARHITEKTŪRA

2.1.   Saites ar citiem reģistriem

ES jaunā tiesiskā regulatīvā režīma rezultātā tiek izveidoti vairāki reģistri. Turpmāk sniegtajā tabulā apkopoti dati par to, kuriem reģistriem un datubāzēm varētu būt saite ar VRR, kad tie būs izveidoti.

Reģistrs vai datubāze

Atbildīgā struktūra

Citas struktūras, kas var piekļūt datiem

VRR

(savstarpējās izmantojamības direktīvas)

RS (6)/VDI

Citas VDI/RS/DPU/IP/II/RI/turētājs/īpašnieks/ERA/OTIF

RSR

(savstarpējās izmantojamības direktīvas)

Atbilstīgi dalībvalstu lēmumam

DPU/IP/VDI/ERA/OTIF/turētājs/remontdarbnīcas

RSAD

(KPTL SITS un SEIP)

Turētājs

DPU/IP/VDI/ERA/turētājs/remontdarbnīcas

VMVDD

(KPTL SITS un SEIP)

Vēl nav nolemts

DPU/IP/VDI/ERA/turētājs/remontdarbnīcas/izmantotājs

Dzelzceļa ritošā sastāva reģistrs (7)

(Keiptaunas konvencija)

Reģistrs

Publiski pieejams

OTIF reģistrs

(COTIF 99 – ATMF)

OTIF

Kompetentās iestādes/DPU/IP/II/RI/turētājs/īpašnieks/ERA/OTIF sekr.

Veidojot VRR, nevar gaidīt, līdz būs izstrādāti visi minētie reģistri. Tāpēc VRR specifikācijās jāparedz, ka saskarnes ar pārējiem reģistriem var veidot vēlāk. Tādējādi jāparedz turpmāk minētais.

RSR – uz to VRR atsaucas, minot par RSR atbildīgo struktūru. Abu reģistru sasaistē galvenais elements būs 5.7. lauks.

RSAD – tajā ietverti atsevišķi VRR “administratīvie” lauki. Saskaņā ar specifikācijām, kas noteiktas KPTL SITS un SEIP. SEIP jāņem vērā VRR specifikācijas.

VMVDD – tajā ietverti dati no RSAD un tehniskās apkopes dati. Saite ar VRR nav paredzēta.

RTMR – tas jāpārvalda, savā starpā sadarbojoties ERA un OTIF (ERA attiecībā uz ES un OTIF attiecībā uz visām tām dalībvalstīm, kas neietilpst ES). Turētājus reģistrē VRR. SNV SITS noteikti arī citi vispārēji centrālie reģistri (piemēram, attiecībā uz ritekļa tipa, savstarpējās izmantojamības vai valsts kodiem), kas jāpārvalda “centrālajai iestādei”, sadarbojoties ERA un OTIF.

Dzelzceļa ritošā sastāva reģistrs (Keiptaunas konvencija) – ar kustamām iekārtām saistītās finanšu informācijas reģistrēšanai. Šis reģistrs var tikt izveidots 2007. gada februāra diplomātiskās konferences rezultātā. Šajā gadījumā iespējams izveidot saikni, jo UNIDROIT reģistram vajadzīga informācija par ritekļa numuru un īpašnieku. Abu reģistru sasaistē galvenais elements būs REN.

OTIF reģistrs – OTIF reģistrs tiks izstrādāts, ņemot vērā šo lēmumu un pārējos ES reģistrus.

Visas sistēmas arhitektūra, kā arī saites starp VRR un citiem reģistriem tiks noteiktas tā, lai vajadzības gadījumā varētu iegūt prasīto informāciju.

2.2.   ES kopējā VRR arhitektūra

VRR jāveido decentralizēti. Mērķis ir izveidot meklētājprogrammu, kura izmantotu dalītos datus un kuras kopējā lietojumprogramma izmantotājiem dotu iespēju iegūt datus no visiem dalībvalstu vietējiem reģistriem (VR).

VRR datus uzglabā valsts mērogā, un tie būs pieejami, izmantojot interneta lietojumprogrammu (ar savu konkrētu tīmekļa adresi).

Eiropas centralizēto ritekļu virtuālo reģistru (EC RVR) veido divas apakšsistēmas:

ritekļu virtuālais reģistrs (RVR), kas ir ERA centrālā meklētājprogramma,

valsts ritekļu reģistrs(-i) (VRR), kas ir VR dalībvalstīs.

1. attēls

EC RVR arhitektūra

Image

Šī arhitektūra balstās uz divām savstarpēji papildinošām apakšsistēmām, kas dod iespēju meklēt visu dalībvalstu vietējos reģistros saglabātos datus, un tā paredz:

izveidot datorizētus valsts mēroga reģistrus un padarīt tos pieejamus savstarpējai meklēšanai,

aizstāt reģistrus papīra formā ar datorizētiem ierakstiem, tādējādi dalībvalstīm dodot iespēju pārvaldīt informāciju un veikt tās apmaiņu ar citām dalībvalstīm,

nodrošināt iespēju, izmantojot vienotus standartus un terminoloģiju, savienot VRR ar RVR.

Šīs arhitektūras galvenie principi ir šādi:

visi VRR kļūst par daļu no datorizētas tīkla sistēmas,

izmantojot sistēmu, dalībvalstis piekļūst vienotiem datiem,

līdz ar RVR izveidi tiek novērsta divkārša datu reģistrēšana un ar to saistītās kļūdas,

atjaunināti dati.

Aprakstītās arhitektūras īstenošanas posmi ir šādi:

tiek pieņemts šis lēmums,

Aģentūra īsteno izmēģinājuma projektu, kura gaitā cita starpā RVR savieno ar vismaz triju dalībvalstu VRR, ieskaitot esoša VRR pievienošanu, izmantojot translēšanas programmu,

tiek izvērtēti izmēģinājuma projekta rezultāti un attiecīgā gadījumā veikti šā lēmuma pielāgojumi,

Aģentūra publicē specifikācijas, kas dalībvalstīm jāizmanto, savienojot savus VRR ar centrālo RVR,

visbeidzot, kad izvērtēts izmēģinājuma projekts, tiek pieņemts atsevišķs lēmums par visu VRR savienošanu ar centrālo RVR.

3.   DARBĪBAS REŽĪMS

3.1.   VRR izmantošana

VRR izmanto, lai:

reģistrētu atļauju,

reģistrētu riteklim piešķirto REN,

attiecībā uz konkrētu ritekli meklētu kodolīgu Eiropas mēroga informāciju,

sekotu līdzi tādiem juridiskiem aspektiem kā saistības vai juridiskā informācija,

iegūtu pārbaudēm vajadzīgo informāciju, galvenokārt attiecībā uz drošību un tehnisko apkopi,

varētu sazināties ar īpašnieku un turētāju,

pirms drošības sertifikāta izsniegšanas veiktu noteiktas drošības prasību šķērspārbaudes,

izsekotu konkrētu ritekli.

3.2.   Pieteikuma veidlapas

3.2.1.   Reģistrācijas pieteikums

Pieteikumam jāizmanto 4. papildinājumā sniegtā veidlapa.

Subjekts, kas piesakās uz ritekļa reģistrāciju, veic atzīmi laukā “Jauna reģistrācija”. Pēc tam tas aizpilda veidlapas pirmo daļu, norādot attiecīgo informāciju 2.–9. un 11. laukā, un veidlapu nosūta:

tās dalībvalsts RS, kurā ritekli vēlas reģistrēt,

pirmās dalībvalsts RS, kurā vēlas ekspluatēt ritekli no kādas trešās valsts.

3.2.2.   Ritekļa reģistrēšana un ritekļa Eiropas numura piešķiršana

Ritekli reģistrējot pirmoreiz, attiecīgā RS riteklim piešķir Eiropas numuru.

Reģistrācijas veidlapu var sagatavot gan par vienu konkrētu ritekli, gan par vairākiem vienas sērijas vai pasūtījuma ritekļiem, pievienojot attiecīgo ritekļu numurus.

RS veic visus saprātīgi iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu VRR ievadīto datu pareizību. Šajā nolūkā attiecīgā RS var pieprasīt informāciju no citām RS, īpaši tad, ja subjekts, kas kādā dalībvalstī iesniedz reģistrācijas pieteikumu, nav reģistrēts minētajā dalībvalstī.

3.2.3.   Viena vai vairāku reģistrācijas ierakstu mainīšana

Subjekts, kas iesniedz pieteikumu, lai mainītu kādu(-us) ritekļa reģistrācijas ierakstu(-us):

veic atzīmi laukā “Izmaiņas”,

norāda ritekļa pašreizējo REN (0. lauks),

veic atzīmi laukā, kurā maināms(-i) ieraksts(-i),

norāda mainītā(-o) ieraksta(-u) jauno saturu un veidlapu nosūta jebkuras dalībvalsts RS, kurā riteklis reģistrēts.

Atsevišķos gadījumos ar standarta veidlapu var nepietikt. Tāpēc, ja vajadzīgs, attiecīgā RS var izmantot papīra vai elektroniskus papildu dokumentus.

Ja mainās turētājs, pienākums par to paziņot attiecīgajai RS ir tobrīd reģistrētajam turētājam, un RS attiecīgi jāpaziņo jaunajam turētājam par izmaiņām reģistrācijā. Iepriekšējo turētāju no VRR izslēdz un turētāju no tā pienākumiem atbrīvo tikai tad, kad jaunais turētājs ir apliecinājis, ka piekrīt turētāja statusam.

Ja mainās īpašnieks, pienākums par to paziņot attiecīgajai RS ir tobrīd reģistrētajam īpašniekam. Līdz ar to līdzšinējo īpašnieku izslēdz no VRR. Jaunais īpašnieks var pieprasīt, lai tā dati tiktu ievadīti VRR.

Pēc izmaiņu reģistrācijas VDI var izsniegt jaunu atļaujas numuru un atsevišķos gadījumos – arī jaunu REN.

3.2.4.   Izslēgšana no reģistra

Subjekts, kas piesakās uz izslēgšanu no reģistra, veic atzīmi laukā “Izslēgšana no reģistra”. Pēc tam tas aizpilda 10. lauku un veidlapu nosūta jebkuras dalībvalsts RS, kurā riteklis reģistrēts.

RS izslēgšanu no reģistra veic, aizpildot izslēgšanas datumu un attiecīgajam subjektam paziņojot par izslēgšanu.

3.2.5.   Ekspluatācijas atļaušana vairākās dalībvalstīs

Ja vienā dalībvalstī atļautu un reģistrētu ritekli atļauj ekspluatēt citā dalībvalstī, tas jāreģistrē šīs citas dalībvalsts VRR. Tomēr šādā gadījumā ieraksti jāveic tikai 1., 2., 6., 11., 12. un 13. laukā, jo šie dati ir saistīti tikai ar citu dalībvalsti.

Laikā, kamēr RVR un saite ar visiem VRR vēl pilnībā nedarbojas, attiecīgajām RS jāapmainās ar informāciju, lai nodrošinātu, ka visi dati attiecībā uz konkrētu ritekli saskan.

Preču vagonus un pasažieru vagonus reģistrē tikai tās dalībvalsts VRR, kurā tos pirmoreiz nodod ekspluatācijā.

3.3.   Piekļuves tiesības

Piekļuves tiesības attiecībā uz dalībvalsts “XX” VRR datiem ir sniegtas nākamajā tabulā, kurā piekļuves kodi ir definēti šādi:

Piekļuves kods

Piekļuves veids

0

Piekļuve liegta

1

Ierobežota meklēšana (nosacījumi ailē “Datu lasīšanas tiesības”)

2

Neierobežota meklēšana

3

Ierobežota meklēšana un atjaunināšana

4

Neierobežota meklēšana un atjaunināšana

Katrai RS pilna piekļuve un pilnas atjaunošanas tiesības ir tikai attiecībā uz savas datubāzes datiem. Tāpēc uzrādītais piekļuves kods ir “3”.

Struktūra

Definīcija

Lasīšanas tiesības

Atjaunināšanas tiesības

7. lauks

Pārējie lauki

RS/VDI “XX”

Reģistrētāja struktūra, “XX” dalībvalsts VDI

Visi dati

Visi dati

4

4

Citas VDI/RS

Citas VDI un/vai citas reģistrētājas struktūras

Visi dati

Nav

2

2

ERA

Eiropas Dzelzceļa aģentūra

Visi dati

Nav

2

2

Turētāji

Ritekļa turētājs

Visi dati par ritekļiem, kuru turētājs tas ir

Nav

1

1

Ritošā sastāva parka pārvaldītāji

Turētāju iecelti ritekļu pārvaldītāji

Dati par ritekļiem, kurus turētājs uzdevis pārvaldīt

Nav

1

1

Īpašnieki

Ritekļa īpašnieks

Visi dati par ritekļiem, kuru īpašnieks tas ir

Nav

1

1

DPU

Vilciena ekspluatētājs

Visi dati, pamatojoties uz ritekļa numuru

Nav

0

1

IP

Infrastruktūras pārvaldītājs

Visi dati, pamatojoties uz ritekļa numuru

Nav

0

1

II un RI

Dalībvalstu paziņotās pārbaužu un revīzijas iestādes

Visi dati par ritekļiem, kuriem veic pārbaudes vai revīziju

Nav

2

2

Citi likumīgi izmantotāji

Visi pagaidu izmantotāji, ko atzinusi VDI vai ERA

Jānosaka atsevišķi. Īpašiem gadījumiem. Var būt ierobežots piekļuves ilgums.

Nav

0

1

3.4.   Vēsturiski ieraksti

Visi VRR iekļautie dati jāsaglabā 10 gadus no dienas, kad riteklis izņemts no ekspluatācijas un tā reģistrācija atsaukta. Vismaz pirmos trīs gadus datiem vēl jābūt pieejamiem tiešsaistē. Kad šie trīs gadi pagājuši, datus var glabāt elektroniski, papīra veidā vai izmantojot jebkādu citu arhivēšanas sistēmu. Ja minētā 10 gadu perioda laikā tiek sākta izmeklēšana par ritekli (ritekļiem), ja vajadzīgs, attiecīgie dati jāglabā ilgāk par noteiktajiem 10 gadiem.

Visas VRR veiktās izmaiņas ir jāreģistrē. Iepriekš veikto izmaiņu pārvaldību var nodrošināt, izmantojot attiecīgus IT risinājumus.

4.   EKSPLUATĀCIJĀ ESOŠIE RITEKĻI

4.1.   Apsvērto datu saturs

Izdarīti apsvērumi par visiem 13 ierosinātajiem laukiem, precizējot, kuri no tiem ir obligāti un kuri nav.

4.1.1.   1. lauks – Ritekļa Eiropas numurs (obligāts)

a)   Ritekļi, kuriem jau ir piešķirts 12 ciparu identifikācijas numurs

Valstīs, kurās ir viens vienīgs valsts kods, ritekļiem jāsaglabā pašreizējais numurs. Attiecīgais 12 ciparu numurs jāreģistrē nemainīgs.

Valstīs, kurās ir gan valsts galvenais kods, gan iepriekš piešķirts īpašais kods, proti,

Vācijā ar valsts galveno kodu “80” un īpašo kodu “68” attiecībā uz AAE (Ahaus Alstätter Eisenbahn),

Šveicē ar valsts galveno kodu “85” un īpašo kodu “63” attiecībā uz BLS (Bern–Lötschberg–Simplon Eisenbahn),

Itālijā ar valsts galveno kodu “83” un īpašo kodu “64” attiecībā uz FNME (Ferrovie Nord Milano Esercizio),

Ungārijā ar valsts galveno kodu “55” un īpašo kodu “43” attiecībā uz GySEV/ROeEE (Győr-Sopron-Ebenfurti Vasút Részvénytársaság/Raab-Ödenburg-Ebenfurter Eisenbahn),

ritekļiem jāsaglabā pašreizējais numurs. Attiecīgais 12 ciparu numurs jāreģistrē nemainīgs (8).

IT sistēmai abi kodi (valsts galvenais kods un īpašais kods) jāinterpretē kā vienas valsts kodi.

b)   Starptautiskajā satiksmē izmantotie ritekļi, kuriem nav 12 ciparu identifikācijas numura

Šajā gadījumā jāpiemēro divu posmu procedūra:

VRR jāpiešķir 12 ciparu numurs (saskaņā ar SNV SITS), kas jānosaka atbilstīgi ritekļa parametriem. IT sistēmai šis reģistrētais numurs jāsasaista ar ritekļa pašreizējo numuru,

6 gadu laikā riteklim fiziski jāpiemēro attiecīgais 12 ciparu numurs.

c)   Vietējā satiksmē izmantotie ritekļi, kuriem nav 12 ciparu identifikācijas numura

Iepriekš aprakstīto procedūru pēc brīvprātības principa var piemērot arī ritekļiem, kurus izmanto tikai vietējā satiksmē.

4.1.2.   2. lauks – Dalībvalsts un VDI (obligāts)

Laukā “dalībvalsts” vienmēr jānorāda dalībvalsts, kuras ritekļu reģistrā riteklis reģistrēts. Laukā “VDI” jānorāda iestāde, kas piešķīrusi atļauju ritekli nodot ekspluatācijā.

4.1.3.   3. lauks – Ražošanas gads

Ja precīzs ražošanas gads nav zināms, jānorāda aptuvenais.

4.1.4.   4. lauks – EK atsauce

Ekspluatācijā esošiem ritekļiem vispārīgā gadījumā šādas atsauces nav, izņemot atsevišķus ĀS RST. Ieraksts jāveic tikai tad, ja attiecīgie dati ir pieejami.

4.1.5.   5. lauks – RSR atsauce

Ieraksts jāveic tikai tad, ja attiecīgie dati ir pieejami.

4.1.6.   6. lauks – Ierobežojumi

Ieraksts jāveic tikai tad, ja attiecīgie dati ir pieejami.

4.1.7.   7. lauks – Īpašnieks

Ieraksts jāveic tikai tad, ja attiecīgie dati ir pieejami un/vai vajadzīgi.

4.1.8.   8. lauks – Turētājs (obligāts)

Parasti šie dati ir pieejami, un tie ir obligāti.

4.1.9.   9. lauks – Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra

Šis lauks ir obligāts.

4.1.10.   10. lauks – Izņemšana no ekspluatācijas

Aizpildāms attiecīgā gadījumā.

4.1.11.   11. lauks – Dalībvalstis, kurās atļauta ritekļa ekspluatācija

Parasti RIV kravas vagonus, RIC pasažieru vagonus un ritekļus, uz ko attiecas divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi, attiecīgi reģistrē. Ja šī informācija ir pieejama, tā ir jānorāda.

4.1.12.   12. lauks – Atļaujas numurs

Ieraksts jāveic tikai tad, ja attiecīgie dati ir pieejami.

4.1.13.   13. lauks – Nodošana ekspluatācijā (obligāts)

Ja precīzs ekspluatācijā nodošanas datums nav zināms, jānorāda aptuvenais gads.

4.2.   Procedūra

Struktūrai, kas iepriekš atbildēja par ritekļu reģistrēšanu, visa informācija jānodod savas valsts VDI vai RS.

Ekspluatācijā esošie preču vagoni un pasažieru vagoni jāreģistrē tikai tās dalībvalsts VRR, kurā bija to iepriekšējā reģistrētāja struktūra.

Ja ekspluatācijā esošs riteklis ir bijis atļauts vairākās dalībvalstīs, reģistrētājai struktūrai, kas reģistrē šo ritekli, jānosūta dati pārējo attiecīgo dalībvalstu RS.

VDI vai RS informāciju pārņem savā VRR.

Kad informācijas pārņemšana ir pabeigta, VDI vai RS par to informē visas iesaistītās personas. Jāinformē vismaz šādas struktūras:

par ritekļu reģistrēšanu iepriekš atbildīgā struktūra,

turētājs,

ERA.

4.3.   Pārejas periods

4.3.1.   Reģistrācijas informācijas nodošana VDI

Struktūrai, kas iepriekš atbildēja par ritekļu reģistrēšanu, visa vajadzīgā informācija jānodod saskaņā ar līgumu, ko noslēdz starp šo struktūru un RS. Datu nodošanai jānotiek vēlākais 12 mēnešu laikā no Komisijas lēmuma. Ja iespējams, dati jānodod elektroniski.

4.3.2.   Starptautiskajā satiksmē izmantotie ritekļi

Dalībvalstu RS šie ritekļi savā VRR jāiekļauj vēlākais 2 gadu laikā no Komisijas lēmuma.

SKK. arī. 4.1.1. punkta b) apakšpunktu.

4.3.3.   Vietējā satiksmē izmantotie ritekļi

Dalībvalstu RS šie ritekļi savā VRR jāiekļauj vēlākais 3 gadu laikā no Komisijas lēmuma.


(1)  Komisija 2006. gada 11. augustā pieņēma Lēmumu 2006/920/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība” (izziņots 2006. gada 14. augustā). Attiecīgo SITS attiecībā uz ātrgaitas dzelzceļu plānots pieņemt 2007. gadā, un tajā izmantota tāda pati numurēšanas sistēma.

(2)  Saskaņā ar šā lēmuma 5. panta 1. punktu var izmantot arī Neatkarīgo Valstu Savienības Dzelzceļa transporta padomes 8 ciparu numurēšanas sistēmu.

(3)  Reģistri, kas paredzēti Direktīvas 96/48/EK 22.a pantā un Direktīvas 2001/16/EK 24. pantā.

(4)  Šī struktūra var būt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas izmanto attiecīgo ritekli, šā uzņēmuma apakšuzņēmējs vai ritekļa turētājs.

(5)  Atļauja, kas izsniegta saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK vai Direktīvas 2001/16/EK 14. pantu.

(6)  Reģistrētāja struktūra (turpmāk tekstā – “RS”) ir struktūra, ko katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 14. panta 4. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. punkta b) apakšpunktu nolūkā veikt ierakstus VRR un atjaunināt to.

(7)  Kā paredzēts Konvencijas par starptautisko nodrošinājumu uz kustamām iekārtām protokola projektā par dzelzceļa ritošā sastāva jautājumiem.

(8)  Tomēr visiem jaunajiem ritekļiem, ko nodod ekspluatācijā AAE, BLS, FNME un GySEV/ROeEE, jāpiešķir valsts standarta kods.

1. papildinājums

IEROBEŽOJUMU KODĒŠANA

1.   PRINCIPI

Ierobežojumi (tehniskie parametri), kas jau iekļauti citos reģistros ar piekļuvi VDI, nav atkārtoti jāiekļauj VRR.

Atzīšana pārrobežu satiksmē balstās uz:

ritekļa numurā iekodēto informāciju,

burtu kodu,

ritekļa marķējumu.

Tāpēc šī informācija nav atkārtoti jāiekļauj VRR.

2.   STRUKTŪRA

Kodi ir strukturēti trīs līmeņos:

1. līmenis – ierobežojuma kategorija,

2. līmenis – ierobežojuma veids,

3. līmenis – vērtība vai specifikācija.

Ierobežojumu kodēšana

Kat.

Veids

Vērtība

Apraksts

1

 

 

Ar uzbūvi saistīti tehniski ierobežojumi

 

1

cipari (3)

Liekuma minimālais rādiuss metros

 

2

Sliežu ķēdes ierobežojumi

 

3

cipari (3)

Ātruma ierobežojumi, km/h (atzīmēti uz kravas un pasažieru vagoniem, bet ne lokomotīvēm)

2

 

 

Ģeogrāfiski ierobežojumi

 

1

burti un cipari (3)

Gabarīta kontūra (kods saskaņā ar RSKV SITS C pielikumu)

 

2

Kodēts saraksts

Riteņpāra kontūra

 

 

1

Maināms platums 1435/1520

 

 

2

Maināms platums 1435/1668

 

3

Nav aprīkots ar KVS

 

4

Aprīkots ar ERTMS A

 

5

cipari (3)

Aprīkots ar B sistēmu (1)

3

 

 

Vides ierobežojumi

 

1

Kodēts saraksts

Klimatiskā josla EN50125/1999

 

 

1

T1

 

 

2

T2

 

 

3

T3

4

 

 

Atļaujā noteikti ekspluatācijas ierobežojumi

 

1

Attiecībā uz laiku

 

2

Dažādi nosacījumi (nobrauktais attālums, nolietojums utt.)


(1)  Ja riteklis ir aprīkots ar vairāk nekā vienu B sistēmu, katrai sistēmai jānorāda atsevišķs kods.

Ciparu kodu veido trīs simboli, un tie var būt šādi:

“1xx” – ar signalizācijas sistēmu aprīkots riteklis,

“2xx” – ar radio aprīkots riteklis,

“Xx” ir ciparu kods atbilstīgi KVS SITS B pielikuma kodiem.

2. papildinājums

EIN STRUKTŪRA UN SATURS

Saskaņotas numerācijas sistēmas nolūkos izmantotais drošības sertifikātiem un citiem dokumentiem paredzētais kods, ko sauc par Eiropas Savienības identifikācijas numuru (EIN)

Piemērs:

I

T

5

1

2

0

0

6

0

0

0

5

Valsts kods

(2 burti)

Dokumenta veids

(2 cipari)

Izdošanas gads

(4 cipari)

Kārtas skaitlis

(4 cipari)

1. aile

2. aile

3. aile

4. aile

1. AILE –   VALSTS KODS (2 BURTI)

Valstu kodi ir kodi, kas ir oficiāli publicēti un atjaunināti Eiropas Savienības tīmekļa vietnē pieejamajā izdevumā Interinstitutional style guide (http://publications.europa.eu/code/en/en-5000600.htm).

Valsts

Kods

Austrija

AT

Beļģija

BE

Bulgārija

BG

Kipra

CY

Čehija

CZ

Dānija

DK

Igaunija

EE

Somija

FI

Francija

FR

Vācija

DE

Grieķija

EL

Ungārija

HU

Īslande

IS

Īrija

IE

Itālija

IT

Latvija

LV

Lihtenšteina

LI

Lietuva

LT

Luksemburga

LU

Norvēģija

NO

Malta

MT

Nīderlande

NL

Polija

PL

Portugāle

PT

Rumānija

RO

Slovākija

SK

Slovēnija

SI

Spānija

ES

Zviedrija

SE

Šveice

CH

Apvienotā Karaliste

UK

Daudzvalstu drošības iestāžu kodus veido tāpat. Pašlaik vienīgā daudzvalstu drošības iestāde ir Lamanša tuneļa drošības iestāde. Ir ierosināts izmantot šādu kodu:

Daudzvalstu drošības iestāde

Kods

Lamanša tuneļa drošības iestāde

CT

2. AILE –   DOKUMENTA VEIDS (2 CIPARU NUMURS)

Dokumenta veidu nosaka ar diviem cipariem:

pirmais cipars norāda uz dokumenta vispārējo klasifikāciju,

otrais cipars norāda uz dokumenta apakšveidu.

Ja vajadzīgi citi kodi, šo numerācijas sistēmu var paplašināt. Turpmāk sniegts ierosinātais zināmo un iespējamo divciparu kombināciju saraksts, kas papildināts ar ierosinātajiem kodiem attiecībā uz atļauju nodot ritekļus ekspluatācijā:

Ciparu kombinācija 2. ailei

Dokumenta apakšveids

Dokumenta apakšveids

[0 1]

Licences

DPU licences

[0 x]

Licences

Citas

[1 1]

Drošības sertifikāts

A daļa

[1 2]

Drošības sertifikāts

B daļa

[1 x]

Drošības sertifikāts

Citi

[2 1]

Drošības atļauja

A daļa

[2 2]

Drošības atļauja

B daļa

[2 x]

Drošības atļauja

Citas

[3 x]

Rezervēts, piemēram, ritošā sastāva apkopei, infrastruktūrai u. c.

 

[4 x]

Rezervēts paziņotajām institūcijām

Dažādi paziņoto institūciju veidi

[5 1] un [5 5] (1)

Ekspluatācijas atļauja

Vilces ritošais sastāvs

[5 2] un [5 6] (1)

Ekspluatācijas atļauja

Velkamie pasažieru vagoni

[5 3] un [5 7] (1)

Ekspluatācijas atļauja

Kravas vagoni

[5 4] un [5 8] (1)

Ekspluatācijas atļauja

Īpašie ritekļi

[6 x] … [9 x]

Rezerve (4 dokumentu veidi)

Rezerve (10 apakšveidi katram veidam)

3. AILE –   IZDOŠANAS GADS (4 CIPARU NUMURS)

Šajā ailē norāda gadu (norādītajā formātā “gggg”, t. i., 4 cipari), kurā atļauja ir izdota.

4. AILE –   KĀRTAS NUMURS

Kārtas skaitlis ir numurs pēc kārtas, ko palielina par vienu ciparu ik reizi, kad izdod dokumentu, neatkarīgi no tā, vai tā ir jauna, atjaunota vai precizēta/grozīta atļauja. Pat tad, ja sertifikātu anulē vai atļaujas darbību aptur, numuru, kas bija piešķirts attiecīgajam dokumentam, nevar izmantot atkārtoti.

Katru gadu kārtas numurs sākas no nulles.


(1)  Ja 4. ailē “Kārtas numurs” paredzētie 4 cipari gada laikā tiek pilnībā izmantoti, abus 2. ailes ciparus attiecīgi maina šādi:

no [5 1] uz [5 5] attiecībā uz vilces ritošo sastāvu,

no [5 2] uz [5 6] attiecībā uz velkamajiem pasažieru vagoniem,

no [5 3] uz [5 7] attiecībā uz kravas vagoniem,

no [5 4] uz [5 8] attiecībā uz īpašajiem ritekļiem.

3. papildinājums

KODĒŠANA, IZSLĒDZOT NO REĢISTRA

Kods

Izslēgšanas veids

Apraksts

00

Nav

Riteklim ir derīga reģistrācija.

10

Reģistrācija apturēta

Iemesls nav norādīts

Ritekļa reģistrācija ir apturēta pēc īpašnieka vai turētāja pieprasījuma vai ar VDI vai RS lēmumu.

11

Reģistrācija apturēta

Ritekli paredzēts turēt darba kārtībā kā pasīvu vai stratēģisku rezervi.

20

Reģistrācija pārcelta

Zināms, ka riteklis ir pārreģistrēts ar citu numuru vai citā VRR, lai to turpinātu izmantot Eiropas dzelzceļu tīklā (visā tīklā vai tā daļā).

30

Izņemts no reģistra

Iemesls nav norādīts

Ritekļa reģistrācija darbībai Eiropas dzelzceļu tīklā ir beigusies, un nav zināms, ka riteklis būtu pārreģistrēts.

31

Izņemts no reģistra

Ritekli paredzēts turpināt izmantot kā dzelzceļa transportu ārpus Eiropas dzelzceļa tīkla.

32

Izņemts no reģistra

Ritekli paredzēts izmantot, lai no tā iegūtu galvenās savstarpējās izmantojamības sastāvdaļas/moduļus/rezerves daļas, vai to paredzēts ievērojami pārbūvēt.

33

Izņemts no reģistra

Ritekli paredzēts nodot metāllūžņos un materiālus (ieskaitot galvenās rezerves daļas) pārstrādāt.

34

Izņemts no reģistra

Ritekli paredzēts izmantot kā “saglabātu vēsturisku ritošo sastāvu” darbībai nodalītā tīklā vai statiskai izstādīšanai ārpus Eiropas dzelzceļa tīkla.

Kodu izmantošana

Ja iemesls izslēgšanai no reģistra nav norādīts, reģistrācijas statusa maiņas apzīmēšanai attiecīgi jāizmanto kodi “10”, “20” un “30”.

Ja ir zināms iemesls izslēgšanai no reģistra, VRR datubāzē iespējamās izvēles ir kodi “11”, “31”, “32” un “34”. Šie kodi balstās vienīgi uz informāciju, ko turētājs vai īpašnieks sniedzis RS.

Reģistrācijas jautājumi

Ritekli, kura reģistrācija ir apturēta vai kurš ir izņemts no reģistra, Eiropas dzelzceļa tīklā nedrīkst ekspluatēt, pamatojoties uz līdzšinējo reģistrāciju.

Lai reģistrāciju atjaunotu, VDI no jauna jāizsniedz atļauja, ņemot vērā cēloņa vai iemesla nosacījumus reģistrācijas apturēšanai vai izņemšanai no reģistra.

Reģistrācijas pārcelšanu veic saskaņā ar ES direktīvām par ritekļu apstiprināšanu un eskpluatācijas atļauju.

4. papildinājums

REĢISTRĀCIJAS STANDARTA VEIDLAPA

Image

Image

Image

5. papildinājums

GLOSĀRIJS

Saīsinājums

Skaidrojums

ĀS

Ātrgaitas (sistēma)

COTIF

Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem

DB

Datubāze

DPU

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums

DV

Eiropas Savienības dalībvalsts

ECRVR

Eiropas centralizētais ritekļu virtuālais reģistrs

EIN

Eiropas identifikācijas numurs

EK

Eiropas Komisija

EN

Eiropas standarts (Euro Norm)

ERA

Eiropas Dzelzceļa aģentūra, tekstā arī kā “Aģentūra”

ERTMS

Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēma

ES

Eiropas Savienība

II

Izmeklēšanas iestāde

INF

Infrastruktūra

IP

Infrastruktūras pārvaldītājs

ISO

Starptautiskā Standartizācijas organizācija

IT

Informācijas tehnoloģijas

KPTL (SITS)

Kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammas (SITS)

KVS

Kontroles un vadības sistēma

NoBo

Paziņotā institūcija

NVS

Neatkarīgo Valstu Savienība

OTIF

Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācija

PD

Parastais dzelzceļš (sistēma)

REN

Ritekļa Eiropas numurs

RI

Reglamentējošā iestāde

RIC

Noteikumi par pasažieru vagonu un bagāžas vagonu savstarpēju izmantošanu starptautiskajā satiksmē

RIV

Noteikumi par kravas vagonu savstarpēju izmantošanu starptautiskajā satiksmē

RS

Reģistrētāja struktūra, t. i., iestāde, kas atbild par ierakstu veikšanu VRR un par tā atjaunināšanu

RSAD (KPTL)

Ritošā sastāva atsauces datubāze (KPTL)

RSKV (SITS)

Ritošais sastāvs – kravas vagoni (SITS)

RST

Ritošais sastāvs

RTM

Ritekļa turētāja marķējums

RTMR

Ritekļa turētāja marķējumu reģistrs

RVR

Ritekļu virtuālais reģistrs

SEIP (KPTL)

Stratēģiskais Eiropas izvēršanas plāns (KPTL)

SITS

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija

SNV (SITS)

Satiksmes nodrošināšana un vadība (SITS)

VDI

Valsts drošības iestāde

VMVDD (KPTL)

Vagonu un multimodālo vienību darbības datubāze (KPTL)

VR

Vietējais reģistrs

VRR

Valsts ritekļu reģistrs


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/52


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 14. novembris)

par Kopienas finansējumu dažiem pasākumiem dzīvnieku veselības un labturības jomā un dažiem tehniskiem un zinātniskiem pasākumiem

(2007/757/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 17. un 20. pantu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 90/424/EEK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finansiālo ieguldījumu īpašiem veterināriem pasākumiem, tostarp pasākumiem dzīvnieku veselības un labturības jomā un tehniskiem un zinātniskiem pasākumiem.

(2)

Proti, Kopiena sniedz finansiālu ieguldījumu informācijas sniegšanas politikas izveidē dzīvnieku veselības un labturības jomā, tostarp tādu pētījumu veikšanai, kas vajadzīgi, lai sagatavotu un izstrādātu tiesību aktus dzīvnieku labturības jomā. Turklāt Kopienai jāveic pašai vai jāpalīdz dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām veikt tehniskus un zinātniskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā un lai sekmētu veterināro izglītību vai mācības.

(3)

Pētniecības nolūkiem izmanto jaunas dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijas, piemēram, dzīvnieku klonēšanu, veicot somatisko šūnas kodola pārstādīšanu (SCNT). Domājams, ka nākotnē SCNT izmantos lopkopībā un pārtikas ražošanā, un tas var ietekmēt dzīvnieku veselību un labturību, turklāt jautājumam ir arī ētiska un sociāla dimensija. Tāpēc papildus notiekošajām apspriedēm ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un Eiropas grupu par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām jāveic Eurobarometer aptauja, lai noskaidrotu patērētāju attieksmi pret iespējamu SCNT izmantošanu lauksaimniecības produktu nozarē un it īpaši izpētītu vajadzību informēt par šīs tehnoloģijas izmantošanu pārtikas ķēdē un to, kā patērētāji vēlas saņemt informāciju. Eurobarometer aptaujas rezultāti sniegs informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu vajadzību pēc Kopienas tiesību aktiem šajā jomā. Tāpēc Kopienai jāsniedz finansiāls ieguldījums aptaujas veikšanai.

(4)

Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (2) paredzēts, ka Komisijai jānosaka jauna maksimālā un minimālā robeža dzīvnieku pārvadāšanā pieļaujamām temperatūrām.

(5)

Turklāt 2004. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde pieņēma atzinumu par mikroklimata standartiem autotransporta līdzekļos, kuros pārvadā dzīvniekus (3). Tādēļ jānoskaidro, kādas temperatūras apstākļos tālos pārvadājumos Kopienā transportē dzīvniekus, un šajā nolūkā jāveic pētījums. Pētījumā gūs informāciju, kas vajadzīga tiesību aktu sagatavošanai un izstrādei dzīvnieku aizsardzības jomā. Tāpēc Kopienai jāsniedz finansiāls ieguldījums pētījuma veikšanai.

(6)

Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadam (4) Komisija aicina starptautiskas organizācijas, piemēram, Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju (OIE), pilnībā atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar dzīvnieku labturību.

(7)

OIE 2005. gadā pieņēma dzīvnieku labturības pamatprincipus par dzīvnieku pārvadāšanu ar sauszemes un jūras transportu, dzīvnieku nokaušanu lietošanai pārtikā un dzīvnieku humānu nogalināšanu, kontrolējot slimības. OIE plāno turpmāk izstrādāt minētos pamatprincipus un pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu OIE dalībvalstīs, konkrēti, piedāvājot apmācības un ieteikumus.

(8)

OIE paredzētie apmācību un saziņas pasākumi ir vajadzīgi, lai tālāk izstrādātu spēkā esošos tiesību aktus veterinārijas jomā, kā arī lai OIE dalībvalstis pilnveidotu veterināro izglītību un apmācības. Šādi uzlabojumi trešās valstīs atbilst vairākuma Eiropas iedzīvotāju vēlmei (5), lai dzīvnieku labturības nosacījumi valstīs, kas eksportē uz Kopienu, būtu līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Kopienā. Tādēļ Kopienai jāpalīdz finansēt minētos pasākumus.

(9)

Infekciozā katarālā drudža izplatība Beļģijā, Vācijā, Francijā, Luksemburgā un Nīderlandē sasniegusi nepieredzētu apjomu. Lai ierobežotu šīs izplatības nelabvēlīgās sekas, veterinārārstiem jābūt pieejamai visjaunākajai zinātniskajai informācijai, lai tādējādi stiprinātu pasīvo ārstniecisko kontroli, kuras pamatā ir ātra noteikšana un paziņošana par aizdomām, kam ir būtiska nozīme ārkārtas rīcības plānos infekciozā katarālā drudža uzliesmojuma gadījumā.

(10)

Turklāt OIE un Kopiena plāno kopīgi rediģēt bukletu par infekciozā katarālā drudža epidēmiju minētajās dalībvalstīs, kurā būtu aktuāla informācija un apraksts par Kopienas politiku saistībā ar infekciozā katarālā drudža kontroli. Tādēļ ir lietderīgi sniegt finansiālu Kopienas atbalstu OIE pasākumiem un minētā bukleta rediģēšanai un publicēšanai.

(11)

Minētā bukleta publicēšana būs būtisks ieguldījums vajadzīgās veterinārās izglītības un apmācību pilnveidošanā, turklāt buklets būs nozīmīgs rīks, izstrādājot valstu un Kopienas programmas infekciozā katarālā drudža uzraudzībai, kas ir ļoti svarīgas tajos tiesību aktos veterinārajā jomā, kas saistīti ar infekciozo katarālo drudzi.

(12)

Kopienas finansiālo atbalstu izmaksā ar noteikumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un sniegta visa nepieciešamā informācija.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo atbilstoši Lēmuma 90/424/EEK 16. pantam apstiprina Kopienas finansiālu atbalstu ne vairāk kā EUR 250 000 apmērā Eurobarometer aptaujas veikšanai par dzīvnieku klonēšanas iespējamu izmantošanu lauksaimniecības produktu nozarē.

2. pants

Ar šo atbilstoši Lēmuma 90/424/EEK 16. pantam apstiprina Kopienas finansiālu atbalstu ne vairāk kā EUR 300 000 apmērā pētījuma veikšanai par temperatūrām, kādās tālos pārvadājumos transportē dzīvniekus.

3. pants

Ar šo atbilstoši Lēmuma 90/424/EEK 19. pantam apstiprina Kopienas finansiālu atbalstu Pasaules Dzīvnieku veselības un labturības fondam ne vairāk kā EUR 100 000 apmērā, lai finansētu apmācību seminārus un OIE dzīvnieku labturības pamatprincipu īstenošanu, ko organizē Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE).

4. pants

Ar šo atbilstoši Lēmuma 90/424/EEK 19. pantam apstiprina Kopienas finansiālu atbalstu, kura maksimālā likme ir 50 % no attaisnotajām izmaksām un summa nepārsniedz EUR 10 000, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai (OIE), lai izdotu bukletu par infekciozo katarālo drudzi aptuveni 1 800 eksemplāru lielā metienā.

Briselē, 2007. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.

(3)  EFSA Journal (2004), 122, 1–25, Standards for microclimate inside animal road transport vehicles (Mikroklimata standarti autotransporta līdzekļos, kuros pārvadā dzīvniekus).

(4)  COM(2006) 13, galīgais variants.

(5)  Eurobarometer speciālizlaidums Nr. 270 Attitudes of EU citizens towards Animal Welfare (ES iedzīvotāju viedoklis par dzīvnieku labturību), http://ec.europa.eu/food/animal/welfare/survey/sp_barometer_aw_en.pdf, 32. lpp.


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/54


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 15. novembris),

ar ko atļauj dalībvalstīm pagarināt pagaidu atļaujas, kuras piešķirtas jaunajai darbīgajai vielai boskalīdam

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5477)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/758/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 8. panta 1. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Vācija 2001. gada aprīlī saņēma pieteikumu no BASF AG par darbīgās vielas boskalīda iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Komisijas Lēmumu 2002/268/EK (2) tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(2)

Apstiprinājums tam, ka dokumentācija ir pilnīga, bija nepieciešams, lai dokumentus varētu sīkāk pārbaudīt un lai dotu iespēju dalībvalstīm uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, piešķirt pagaidu atļaujas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir attiecīgā darbīgā viela, atbilstoši Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 1. punkta nosacījumiem, un jo īpaši nosacījumam par sīku darbīgās vielas un augu aizsardzības līdzekļa novērtējumu, ņemot vērā minētajā direktīvā noteiktās prasības.

(3)

Šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēka veselību un vidi novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja piedāvātajiem izmantošanas veidiem. Ziņotāja dalībvalsts 2002. gada 22. novembrī iesniedza Komisijai novērtējuma ziņojuma projektu.

(4)

Kad ziņotāja dalībvalsts bija iesniegusi novērtējuma ziņojuma projektu, tika konstatēts, ka no pieteikuma iesniedzēja jāpieprasa papildu informācija, un ziņotājai dalībvalstij šī informācija jāpārbauda un jāiesniedz savs novērtējums. Tāpēc dokumentācija joprojām tiek pārbaudīta, un šo novērtēšanu Direktīvā 91/414/EEK paredzētajā termiņā pabeigt nebūs iespējams.

(5)

Tā kā novērtēšana līdz šim nav devusi iemeslu nopietnām bažām un tūlītējai rīcībai, lai dokumentācijas izskatīšana varētu turpināties, jādod dalībvalstīm iespēja saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 8. panta noteikumiem par 24 mēnešiem pagarināt termiņu pagaidu atļaujām, kas piešķirtas par augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir minētā darbīgā viela. Paredzams, ka novērtēšanas un lēmuma pieņemšanas process attiecībā uz boskalīda iespējamo iekļaušanu I pielikumā tiks pabeigts 24 mēnešu laikā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstis uz laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus no šā lēmuma pieņemšanas dienas, var pagarināt pagaidu atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur boskalīdu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/52/EK (OV L 214, 17.8.2007., 3. lpp.).

(2)  OV L 92, 9.4.2002., 34. lpp.


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/56


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 19. novembris),

ar ko groza Lēmumu 2006/504/EK attiecībā uz kontroļu biežumu Brazīlijas izcelsmes vai no Brazīlijas ievestiem zemesriekstiem un no tiem iegūtiem produktiem saistībā ar šo produktu iespējamo piesārņojumu ar aflatoksīniem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5516)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/759/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmumā 2006/504/EK (2) paredzēti īpaši nosacījumi, kas piemērojami konkrētiem pārtikas produktiem, kurus ieved no konkrētām trešām valstīm, saistībā ar minēto produktu varbūtējo piesārņojumu ar aflatoksīniem.

(2)

Pārtikas zinātniskā komiteja norādīja, ka aflatoksīns B1 potenciāli ir genotoksiska, kancerogēna viela un pat ļoti zemās devās veicina aknu vēža iespējamību. Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (3), paredz aflatoksīnu maksimālo pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos. Taču augušais ziņojumu skaits Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmā (RASFF) 2005. un 2006. gadā liecina, ka Brazīlijas izcelsmes zemesriekstos un no tiem iegūtos produktos maksimālā koncentrācija tiek regulāri pārsniegta.

(3)

Šāds piesārņojums apdraud sabiedrības veselību Kopienā. Tāpēc ir lietderīgi pieņemt īpašus pasākumus Kopienas līmenī.

(4)

No 2007. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam Komisijas Pārtikas un veterinārais birojs (FVO) veica pārbaudes vizīti Brazīlijā, kuras mērķis bija novērtēt, kādas kontroles sistēmas darbojas, lai nepieļautu, ka izvešanai uz Kopienu paredzētos zemesriekstos tiek pārsniegts piesārņojuma līmenis ar aflatoksīniem (4). Šajā pārbaudē atklājās, ka ir izveidota kontroles sistēma zemesriekstiem, kas paredzēti izvešanai uz Kopienu, bet tā netiek pilnībā īstenota. Tādēļ pašreizējā sistēma pilnībā nenodrošina, ka uz Kopienu izvestie zemesrieksti atbilst spēkā esošajām prasībām attiecībā uz aflatoksīnu.

(5)

Sabiedrības veselības interesēs pirms tādu zemesriekstu un no tiem iegūtu produktu laišanas tirgū, kas ievesti Kopienā no Brazīlijas, importētājas dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu biežāk jāņem paraugi un jāveic aflatoksīnu koncentrācijas pārbaudes minētajiem produktiem.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (5), 15. panta 5. punkts paredz izveidot tādas pārtikas un barības sarakstu, kas nav dzīvnieku izcelsmes un kurai jāveic pastiprināta oficiālā kontrole, ņemot vērā zināmu vai iespējamu apdraudējumu. Regulas 15. panta 5. punktā minētie pasākumi nebūs spēkā līdz 2008. gadam. Sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā ir lietderīgi nekavējoties ieviest biežāku kontroli attiecībā uz aflatoksīniem no Brazīlijas ievestos zemesriekstos. Pašlaik, ievedot no Brazīlijas zemesriekstus un no tiem iegūtus produktus, nav vajadzīgs Brazīlijas kompetento iestāžu izdots veselības sertifikāts.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/504/EK.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2006/504/EK groza šādi.

1)

Lēmuma 1. panta otrās daļas a) apakšpunktam pievieno šādus iii), iv) un v) punktus:

“iii)

zemesrieksti ar KN kodu 1202 10 90 vai 1202 20 00;

iv)

zemesrieksti ar KN kodu 2008 11 94 (tiešajos iepakojumos ar neto svaru vairāk par 1 kg) vai 2008 11 98 (tiešajos iepakojumos ar neto svaru līdz 1 kg);

v)

grauzdēti zemesrieksti ar KN kodu 2008 11 92 (tiešajos iepakojumos ar neto svaru vairāk par 1 kg) vai 2008 11 96 (tiešajos iepakojumos ar neto svaru līdz 1 kg).”

2)

Lēmuma 3. pantā iekļauj šādu 9. punktu:

“9.   Šo pantu nepiemēro 1. panta otrās daļas a) apakšpunkta iii), iv) un v) punktā minēto zemesriekstu ievedumiem.”

3)

Lēmuma 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

katram pārtikas produktu sūtījumam no Brazīlijas, izņemot 1. panta otrās daļas a) apakšpunkta iii), iv) un v) punktā minētos zemesriekstus, kuriem paraugu ņemšanu veic 50 % šādu zemesriekstu sūtījumu no Brazīlijas;”

4)

Lēmuma 7. pantā iekļauj šādu 3. punktu:

“3.   Šo pantu nepiemēro 1. panta otrās daļas a) apakšpunkta iii), iv) un v) punktā minēto zemesriekstu ievedumiem.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

(2)  OV L 199, 21.7.2006., 21. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/563/EK (OV L 215, 18.8.2007., 18. lpp.).

(3)  OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1126/2007 (OV L 255, 29.9.2007., 14. lpp.).

(4)  Ziņojums par komandējumu uz Brazīliju no 2007. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam, lai novērtētu, kādas kontroles sistēmas ir ieviestas, lai kontrolētu piesārņojumu ar aflatoksīniem zemesriekstos, kuri paredzēti izvešanai uz Eiropas Savienību (DG (SANCO)/7182/2007 – MR).

(5)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/58


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2007/760/KĀDP

(2007. gada 22. novembris),

ar ko groza un pagarina Vienoto rīcību 2005/190/KĀDP par Eiropas Savienības Integrēto tiesiskuma misiju Irākā, EUJUST LEX

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2005. gada 7. martā pieņēma Vienoto rīcību 2005/190/KĀDP par Eiropas Savienības Integrēto tiesiskuma misiju Irākā, EUJUST LEX  (1).

(2)

Politikas un drošības komiteja (turpmāk “PDK”) 2007. gada 25. septembrī piekrita, ka EUJUST LEX būtu jāpagarina vēl uz 18 mēnešiem pēc pašreizējo pilnvaru beigšanās 2007. gada 31. decembrī, proti, līdz 2009. gada 30. jūnijam. Šai vienotajai rīcībai būtu jāattiecas uz šā pagarinājuma pirmo posmu līdz 2008. gada 30. aprīlim.

(3)

Padome 2007. gada 18. jūnijā apstiprināja Pamatnostādnes par ES krīžu pārvarēšanas civilo operāciju vadības un kontroles struktūru. Minētajās Pamatnostādnes ir īpaši norādīts, ka civilās operācijas komandieris PDK politiskajā kontrolē un atbilstīgi tās stratēģiskajām norādēm un ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja (turpmāk “ĢS/AP”) vispārējā vadībā īstenos stratēģisku vadību un kontroli, lai plānotu un īstenotu visas civilās krīzes pārvarēšanas operācijas. Tāpat minētajās pamatnostādnēs norādīts, ka civilās krīzes pārvarēšanas operācijas komandieris būs Padomes Sekretariātā izveidotā Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPĪC) direktors.

(4)

Iepriekšminētā vadības un kontroles struktūra neskar misijas vadītāja līgumsaistības pret Komisiju, īstenojot misijas budžetu.

(5)

Misijas vajadzībām būtu jāaktivizē Padomes Sekretariātā izveidotais Informācijas analīzes un sakaru centrs.

(6)

Būtu attiecīgi jāgroza Vienotā rīcība 2005/190/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1.pants

Ar šo Vienoto rīcību 2005/190/KĀDP groza šādi:

1)

iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

Civilās operācijas komandieris

1.   EUJUST LEX civilās operācijas komandieris ir Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPĪC) direktors.

2.   Civilās operācijas komandieris PDK politiskajā kontrolē un atbilstīgi tās stratēģiskajām norādēm un ĢS/AP vispārējā vadībā īsteno EUJUST LEX stratēģisko vadību un kontroli.

3.   Civilās operācijas komandieris nodrošina pienācīgu un efektīvu Padomes un PDK lēmumu īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā dodot stratēģiskus norādījumus misijas vadītājam.

4.   Norīkotais personāls turpina darboties norīkotājas valsts iestāžu vai norīkotājas ES iestādes pilnīgā pakļautībā. Valstu iestādes nodod civilās operācijas komandierim sava personāla, grupu un vienību darbības kontroli (OPCON).

5.   Civilās operācijas komandierim ir vispārēja atbildība par to, lai nodrošinātu, ka ES pienācīgi pilda pienākumu rūpēties par personālu.”;

2)

vienotās rīcības 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Misijas vadītājs

1.   Misijas vadītājs operācijas vietā uzņemas atbildību un īsteno misijas vadību un kontroli.

2.   Misijas vadītājs saskaņā ar civilās operācijas komandiera norādījumiem īsteno vadību un kontroli attiecībā uz nosūtītāju dalībvalstu personālu, grupām un vienībām, kā arī atbildību par administratīviem un apgādes jautājumiem, tostarp par misijas rīcībā nodotiem aktīviem, līdzekļiem un informāciju.

3.   Misijas vadītājs dod norādījumus visam misijas personālam, tostarp koordinācijas birojam Briselē un sadarbības birojam Bagdādē, lai EUJUST LEX sekmīgi darbotos operācijas vietā, un saskaņā ar saskaņā ar civilās operācijas komandiera stratēģiskiem norādījumiem īsteno misijas ikdienas vadību un darbību koordināciju.

4.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par misijas budžeta izpildi. Par to misijas vadītājs noslēdz līgumu ar Komisiju.

5.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par personāla disciplināro kontroli. Norīkotā personāla disciplināro uzraudzību īsteno attiecīgā valsts vai ES iestāde.

6.   Misijas vadītājs pārstāv EUJUST LEX operācijas vietā un nodrošina tās pienācīgu pamanāmību.”;

3)

vienotās rīcības 6. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Personāls veic pienākumus un darbojas misijas interesēs. Personāls ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (2).

4)

vienotās rīcības 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Komandķēde

1.   EUJUST LEX kā krīzes pārvarēšanas operācijai ir vienota komandķēde.

2.   Padomes atbildībā PDK veic EUJUST LEX politisko kontroli un stratēģisko virzību.

3.   Civilās operācijas komandieris PDK politiskajā kontrolē atbilstīgi tās stratēģiskajām norādēm un ĢS/AP vispārējā vadībā ir EUJUST LEX komandieris stratēģiskā līmenī un šajā statusā dod norādījumus misijas vadītājam, kā arī viņu konsultē un tehniski atbalsta.

4.   Civilās operācijas komandieris ar ĢS/AP starpniecību iesniedz ziņojumus Padomei.

5.   Misijas vadītājs operācijas vietā īsteno EUJUST LEX vadību un kontroli un darbojas civilās operācijas komandiera tiešā pakļautībā.”;

5)

vienotās rīcības 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Politiskā kontrole un stratēģiskā virzība

1.   Padomes atbildībā PDK veic misijas politisko kontroli un stratēģisko vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 25. pantu. Šis pilnvarojums ietver tiesības izdarīt grozījumus CONOPS un OPLAN. Tas ietver arī tiesības pieņemt turpmākus lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu. Padome saglabā tiesības pieņemt lēmumus par misijas mērķiem un izbeigšanu.

2.   PDK regulāri iesniedz ziņojumus Padomei.

3.   PDK regulāri un pēc vajadzības saņem civilās operācijas komandiera un misijas vadītāja ziņojumus par jautājumiem, kas ir viņu kompetencē.”;

6)

vienotās rīcības 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Drošība

1.   Saskaņojot darbības ar Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības biroju (turpmāk “PĢS Drošības birojs”), civilās operācijas komandieris vada misijas vadītāja veikto EUJUST LEX drošības pasākumu plānošanu un nodrošina to pienācīgu un efektīvu īstenošanu saskaņā ar 3.a un 8. pantu.

2.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par operācijas drošību un par to, ka nodrošina atbilstību drošības prasību minimumam, ko piemēro operācijai, atbilstīgi ES politikai attiecībā uz tā personāla drošību, ko izvieto ārpus ES, lai veiktu operācijas saskaņā ar Līguma V sadaļu un tās pavaddokumentiem.

3.   Attiecībā uz misijas elementiem, ko īsteno dalībvalstīs, uzņēmēja valsts veic visus vajadzīgos un atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu dalībnieku un instruktoru drošību tās teritorijā.

4.   Attiecībā uz koordinācijas biroju Briselē vajadzīgos un atbilstīgos pasākumus organizē PĢS Drošības birojs sadarbībā ar uzņēmējas valsts iestādēm.

5.   Ja mācības notiek trešā valstī, ES, iesaistot attiecīgās dalībvalstis, lūdz trešās valsts iestādes veikt attiecīgus pasākumus saistībā ar dalībnieku un instruktoru drošību attiecīgās valsts teritorijā.

6.   EUJUST LEX ir īpašs misijas drošības ierēdnis, kas ir pakļauts misijas vadītājam.

7.   Misijas vadītājs saskaņā ar ĢS/AP norādījumiem apspriežas ar PDK par drošības jautājumiem, kas ietekmē misijas īstenošanu.

8.   EUJUST LEX darbinieki apmeklē obligātas drošības apmācības, ko organizē PĢS Drošības birojs, kā arī piedalās medicīniskās pārbaudēs pirms jebkura norīkojuma vai brauciena uz Irāku.

9.   Dalībvalstis veicina to, lai EUJUST LEX misijai, jo īpaši sadarbības birojam, nodrošina drošu mitekli, bruņu vestes un stingru aizsardzību Irākā.”;

7)

iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Informācijas analīzes un sakaru centrs

EUJUST LEX vajadzībām aktivizē Informācijas analīzes un sakaru centru.”;

8.

vienotās rīcības 14. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Tā zaudē spēku 2008. gada 30. aprīlī.”.

2. pants

Ar misijas īstenošanu saistīto izdevumu segšanai paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2006. gada 1. novembra līdz 2008. gada 30. aprīlim ir EUR 11,2 miljoni.

3. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. PINHO


(1)  OV L 62, 9.3.2005., 37. lpp. Vienotajā rīcībā jaunākie grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2006/708/KĀDP (OV L 291., 21.10.2006., 43. lpp.).

(2)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/438/EK (OV L 164., 26.6.2007., 24. lpp.).”;


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/61


PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2007/761/KĀDP

(2007. gada 22. novembris),

ar ko atjauno pret Kotdivuāru noteiktos ierobežojošos pasākumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 13. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2004/852/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kotdivuāru (1), lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijā (“ANDPR”) 1572 (2004) noteiktos pasākumus pret Kotdivuāru.

(2)

Padome 2006. gada 23. janvārī pieņēma Kopējo nostāju 2006/30/KĀDP (2), ar ko atjaunoja ar Kopējo nostāju 2004/852/KĀDP pret Kotdivuāru noteiktos ierobežojošos pasākumus uz turpmāko divpadsmit mēnešu laikposmu un papildināja tos ar ANDPR 1643 (2005) 6. pantā noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem.

(3)

Padome 2007. gada 12. februārī pieņēma Kopējo nostāju 2007/92/KĀDP (3), ar ko līdz 2007. gada 31. oktobrim atjauno pret Kotdivuāru noteiktos ierobežojošos pasākumus.

(4)

2007. gada 29. oktobrī, pēc ANDPR 1572 (2004) un ANDPR 1643 (2005) paredzēto ierobežojošo pasākumu pārskatīšanas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma ANDPR 1782 (2007), ar ko līdz 2008. gada 31. oktobrim atjauno pret Kotdivuāru noteiktos ierobežojošos pasākumus.

(5)

Tādējādi ar Kopējo nostāju 2004/852/KĀDP un Kopējo nostāju 2006/30/KĀDP noteiktie pasākumi būtu jāatjauno uz laikposmu no 2007. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. oktobrim, lai īstenotu ANDPR 1782 (2007),

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Pasākumus, kas noteikti ar Kopējo nostāju 2004/852/KĀDP un Kopējo nostāju 2006/30/KĀDP, piemēro līdz 2008. gada 31. oktobrim, ja vien Padome nenolemj citādi saskaņā ar jebkādu turpmāku attiecīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju.

2. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2007. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. oktobrim.

3. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. PINHO


(1)  OV L 368, 15.12.2004., 50. lpp. Kopējā nostājā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/483/KĀDP (OV L 189, 12.7.2006., 23. lpp.).

(2)  OV L 19, 24.1.2006., 36. lpp.

(3)  OV L 41, 13.2.2007., 16. lpp.


23.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/62


PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2007/762/KĀDP

(2007. gada 22. novembris)

par Eiropas Savienības līdzdalību Korejas pussalas Enerģētikas attīstības organizācijā (KEDO)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)

Balstoties uz Padomes Kopējo nostāju 2001/869/KĀDP (2001. gada 6. decembris) par Eiropas Savienības līdzdalību Korejas pussalas attīstības organizācijā (KEDO) (1), Eiropas Savienība piedalījās KEDO, lai palīdzētu rast vispārēju risinājumu kodolieroču neizplatīšanas problēmai Korejas pussalā.

(2)

Balstoties uz Padomes Kopējo nostāju 2006/244/KĀDP (2006. gada 20. marts) par Eiropas Savienības līdzdalību Korejas pussalas attīstības organizācijā (KEDO) (2), Eiropas Savienība piedalījās attiecīgā procesā, lai pārtrauktu vieglā ūdens reaktora darbību un godprātīgi izbeigtu KEDO darbību.

(3)

EU stratēģijā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatību, ko 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropadome, piešķirta īpaša nozīme tam, ka visas puses ievēro Kodolieroču neizplatīšanas līguma noteikumus.

(4)

KEDO Valde 2007. gada maijā pieņēma lēmumu, ka KEDO turpmākā darbība ietvers tikai tās finanšu un juridisku interešu aizstāvību godprātīgā darbības izbeigšanas procesā, ko jāīsteno pēc iespējas drīzāk.

(5)

KEDO Valdes locekļi ir vienisprātis par to, ka jāturpina sadarbība, lai īstenotu vieglā ūdens reaktora projekta pārtraukšanu un godprātīgi izbeigtu KEDO darbību.

(6)

Tālab Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom) ir apspriedusi savas dalības atjaunošanu KEDO, lai sasniegtu konkrētu mērķi, proti, aizsargātu Kopienas finanšu un juridiskas intereses KEDO godprātīgā darbības izbeigšanā, ko jāīsteno pēc iespējas drīzāk.

(7)

Pašreizējiem sīki izstrādātajiem noteikumiem par Eiropas Savienības pārstāvību KEDO Valdē būtu jāpaliek spēkā. Tādēļ Padome un Komisija ir vienojušās par to, ka gadījumā, ja KEDO Valdei, neraugoties uz KEDO Valdes 2007. gada maija lēmumu, ir jārisina jauni jautājumi, kas nav Euratom kompetencē, nostāju attiecībā uz šādiem jautājumiem būtu jāpauž Padomes prezidentvalstij, kā to noteikusi Padome.

(8)

Kopējās nostājas 2006/244/KĀDP darbības termiņš beidzās 2006. gada 31. decembrī un tā būtu jāaizstāj ar šo kopējo nostāju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Šīs kopējās nostājas mērķis ir ļaut Eiropas Savienībai aizstāvēt savas intereses godprātīgā KEDO darbības izbeigšanā, ko jāīsteno pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2012. gada 31. maijam.

2. pants

1.   KEDO Valdē Eiropas Savienības nostāju jautājumos, kas nav Euratom kompetencē, nosaka Padome, un to pauž prezidentvalsts.

2.   Prezidentvalsts tādēļ ir cieši saistīta ar KEDO Valdes procedūrām saskaņā ar šo kopējo nostāju.

3.   Komisija regulāri reizi gadā un pēc vajadzības iesniedz Padomei, ko vada prezidentvalsts, kurai palīdz Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis KĀDP jautājumos, ziņojumu par stāvokli KEDO darbības izbeigšanas procesā. Ziņojumos ietver sīki izstrādātu informāciju, jo īpaši par visiem pasākumiem, ko veic KEDO Valde, lai pēc iespējas drīzāk īstenotu godprātīgu KEDO darbības izbeigšanu.

3. pants

1.   Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

To piemēro līdz 2008. gada 31. maijam.

2.   Ņemot vērā 4. pantu, ik gadu 1. jūnijā šīs kopējās nostājas piemērošanu automātiski pagarina uz vienu gadu, ja vien Padome nepieņem citu lēmumu.

Šīs kopējās nostājas piemērošanu Padome var izbeigt jebkurā brīdī, jo īpaši, ja izrādās, ka netiek ievērots kāds no politiskajiem nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Savienības līdzdalībai KEDO (vienīgais mērķis izbeigt KEDO darbību, piedalās visi pašreizējie KEDO locekļi, nav finansiāla ieguldījuma).

4. pants

Šīs kopējās nostājas termiņš beidzas 2012. gada 31. maijā.

5. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 22. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. PINHO


(1)  OV L 325, 8.12.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 88, 25.3.2006., 73. lpp.