9.6.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 614/2007

(2007. gada 23. maijs)

par finanšu instrumentu videi (LIFE+)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3), ņemot vērā kopīgo dokumentu, ko 2007. gada 8. maijā apstiprinājusi Samierināšanas komiteja,

tā kā:

(1)

Vides aizsardzība ir viena no galvenajām Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības dimensijām. Tā ir Kopienas līdzfinansēšanas prioritāte un būtu jāfinansē, galvenokārt izmantojot Kopienas horizontālos finanšu instrumentus, tostarp Eiropas Reģionālo attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, Eiropas Zivsaimniecības fondu un Septīto pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas pasākumu pamatprogrammu.

(2)

Šie Kopienas finanšu instrumenti neattiecas uz visām vides prioritātēm. Tādēļ ir vajadzīgs Finanšu instruments videi (LIFE+), lai nodrošinātu īpašu atbalstu Kopienas vides politikas un tiesību aktu, jo īpaši Sestās Kopienas vides rīcības programmas (Sestā VRP) mērķu, izstrādāšanai un īstenošanai, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (4) (2002. gada 22. jūlijs).

(3)	Atbalsts būtu jāsniedz, izmantojot subsīdiju līgumus un publiskā iepirkuma līgumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(4)

Lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu vislabāko izmantojumu, LIFE+ finansētajiem projektiem būtu jāatbilst atbilstības kritērijiem, lai nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību un izvairītos no regulāru darbību finansēšanas, kādas ir, piemēram, ikdienas darbības. Tam nevajadzētu ierobežot inovatīvu vai demonstrācijas projektu finansēšana.

(5)

Attiecībā uz dabu un bioloģisko daudzveidību pati Kopienas politikas un tiesību aktu īstenošana nodrošina sistēmu Eiropas pievienotajai vērtībai. Labākās prakses vai demonstrācijas projektiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu un noteikšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (6) un Padomes Direktīvu 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (7), vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Kopienas LIFE+ finansējumu, izņemot gadījumus, ja tie ir tiesīgi saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu.

(6)

Būtu jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu atbilstīgu finansējumu, tostarp Kopienas līdzfinansējumu, Natura 2000 tīklam. Tā kā šīs regulas mērķis ir finansēt tikai labākās prakses vai demonstrācijas pasākumus saistībā ar Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu, Komisijai un dalībvalstīm ar citu instrumentu palīdzību pietiekamā apjomā būs jānodrošina finansējums tīkla pārvaldībai, kuras gada izmaksas 2004. gadā lēš ap EUR 6 100 000 000.

(7)

Inovatīviem vai demonstrācijas projektiem, kas attiecas uz Kopienas vides mērķiem, tostarp labākas prakses, zināšanas un tehnoloģiju izveidi un izplatīšanu, kā arī projektu izpratnes veicināšanas kampaņām un īpašām apmācībām personām, kuras ir iesaistītas mežu ugunsgrēku novēršanas ierosmēs, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Kopienas LIFE+ finansējumu, izņemot gadījumus, ja tie ir tiesīgi saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu.

(8)	Projektiem, kas attīstītu un īstenotu Kopienas mērķus attiecībā uz plašu, saskaņotu, visaptverošu un stabilu mežu un vides mijiedarbību pārraudzību, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt Kopienas LIFE+ finansējumu, izņemot gadījumus, ja tie ir tiesīgi saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu.

(9)

Efektīvu vides politikas attīstību un ieviešanu saskaņā ar Sesto VRP var panākt, tikai atbalstot labākas prakses vai demonstrācijas projektus Kopienas vides politikas attīstībai vai īstenošanai; veicinot inovatīvas politikas pieejas, tehnoloģijas, metodes un instrumentus; apkopojot zināšanas; palielinot īstenošanas spējas; sekmējot labu pārvaldību, veicinot tīklu veidošanu, savstarpēju mācīšanos un labākās prakses apmaiņu; kā arī uzlabojot informācijas izplatīšanu, izpratnes veidošanu un saziņu. Tādēļ finansiālajam atbalstam saskaņā ar šo regulu būtu jāpalīdz sagatavot, īstenot, uzraudzīt un vērtēt vides politiku un tiesību aktus, kā arī tos darīt zināmus un popularizēt visā Kopienā.

(10)

LIFE+ vajadzētu būt trim sastāvdaļām: LIFE+ daba un bioloģiskā daudzveidība, LIFE+ vides politika un pārvaldība, un LIFE+ informācija un komunikācija. Projektiem, ko finansē LIFE+, vajadzētu būt iespējai veicināt konkrētu mērķu sasniegšanu vairāk nekā vienai no šīm sastāvdaļām un iesaistīt vairāk nekā vienu dalībvalsti, kā arī veicināt stratēģisku pieeju izstrādi vides mērķu sasniegšanai.

(11)

Lai pildītu savus vides politikas izveides un īstenošanas uzdevumus, Komisijai vajadzētu izmantot LIFE+ resursus, lai pabeigtu pētījumus un novērtējumus, sāktu sniegt pakalpojumus, lai īstenotu un integrētu vides politiku un tiesību aktus, un organizētu sanāksmes, seminārus un darba seminārus ar ekspertiem un iesaistītajām pusēm, izveidotu un uzturētu tīklus, un izveidotu un uzturētu datoru sistēmas. Turklāt Komisijai būtu jāizmanto LIFE+ budžeta daļa, lai organizētu informēšanas, publikācijas un izplatīšanas darbības, tostarp pasākumus, izstādes un līdzīgus izpratnes veidošanas pasākumus, audiovizuālo materiālu sagatavošanai un ražošanas izdevumiem, un lai iegūtu tehnisko un/vai administratīvo atbalstu, kas attiecas uz programmu un projektu identificēšanu, sagatavošanu, pārvaldību, uzraudzību, revīziju un pārraudzību.

(12)

Nevalstiskas organizācijas (NVO) sniedz ieguldījumu Kopienas vides politikas un tiesību aktu izveidē un īstenošanā. Tādējādi ir lietderīgi, ka LIFE+ budžeta daļa atbalstītu dažu attiecīgi kvalificētu vides NVO darbību, konkursā pārskatāmi piešķirot gada darbības subsīdijas. Šādām NVO vajadzētu būt neatkarīgām un bezpeļņas organizācijām un veikt darbības vismaz trijās Eiropas valstīs, katrai atsevišķi vai asociācijā.

(13)	Pašreizējo un iepriekšējo instrumentu pieredze parādīja nepieciešamību attiecināt plānošanu uz vairāku gadu termiņu un koncentrēt vides aizsardzības veicināšanas darbības, nosakot prioritārās un mērķa darbības jomas, par ko var saņemt Kopienas līdzfinansējumu.

(14)

Dalībvalstīm vajadzētu spēt sagatavot valsts gada prioritātes, kas atšķiras no plāniem un programmām, kuras sagatavotas vairākām nozarēm un nosaka pamatprincipus turpmākās attīstības saskaņošanai, un plāni un programmas, kurām saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK noteikta prasība veikt novērtējumu, un šīs prioritātes nebūtu jāuzskata par plāniem vai programmām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (8).

(15)

Vides aizsardzības prasības būtu jāintegrē Kopienas politikas un darbību, tostarp finanšu instrumentu, definīcijā un īstenošanā. LIFE+ tādējādi vajadzētu papildināt pārejos Kopienas finanšu instrumentus un Komisijai un dalībvalstīm šāda papildināmība būtu jānodrošina Kopienas, valsts, reģionālajā un vietējā mērogā.

(16)

Saskaņā ar Eiropadomes Luksemburgā (1997. gada decembrī) un Salonikos (2003. gada jūnijā) notikušo sanāksmju secinājumiem kandidātvalstīm un Rietumbalkānu valstīm, kas ir iekļautas Stabilizācijas un asociācijas procesā, vajadzētu būt tiesīgām piedalīties Kopienas programmās, ievērojot nosacījumus, kuri izklāstīti ar šīm valstīm noslēgtajos attiecīgajos divpusējos nolīgumos.

(17)	Ir nepieciešams konsolidēt vairākas pašreizējas vides programmas un vienkāršot plānošanu un vadību, izveidojot vienotu, racionalizētu finanšu instrumentu videi.

(18)	Ir nepieciešams arī nodrošināt vienmērīgu pāreju un turpināt uzraudzīt, pārbaudīt un kvalitatīvi novērtēt darbības, kas finansētas saskaņā ar pašreizējām programmām, pēc šo programmu termiņa beigām.

(19)

Ar šo regulu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (9).

(20)

LIFE+ vispārējais mērķis ir veicināt Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanu, aktualizēšanu un attīstību, un jo īpaši atbalstīt Sestās VRP īstenošanu. Sadarbībā, izmantojot Kopienas instrumentus, lai uzlabotu izpildi valsts vai vietējā līmenī, sasniegtu Kopienas mērķus vai nodrošinātu informācijas apmaiņu Kopienas mērogā, dalībvalstis var panākt Eiropas pievienoto vērtību. Ņemot vērā, ka šo LIFE+ mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(21)	Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai, vajadzētu pieņemt saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(22)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pievienot pasākumus šīs regulas I pielikumam un grozīt šīs regulas II pielikumu. Tā kā pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt šīs regulas nebūtiskus elementus vai papildināt to, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a. pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

1.   Ar šo regulu izveido finanšu instrumentu videi (“LIFE+”).

2.   LIFE+ vispārējais mērķis ir veicināt Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanu, aktualizēšanu un attīstību, tostarp vides politikas integrēšana pārējā politikā, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu attīstību. Jo īpaši LIFE+ atbalsta Sestās VRP īstenošanu, tostarp tematiskās stratēģijas, kā arī finansē pasākumus un projektus ar Eiropas pievienoto vērtību dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“Sestā VRP” ir Sestā Kopienas vides rīcības programma, kas paredzēta Lēmumā Nr. 1600/2002/EK;

2)	“Finanšu regula” ir Regula (EK/Euratom) Nr. 1605/2002.

3. pants

Atbilstības kritēriji

1.   LIFE+ finansētie projekti atbilst šādiem kritērijiem:

a)	atbilst Kopienas interesēm, sniedzot ievērojamu ieguldījumu 1. panta 2. punktā noteiktā LIFE+ vispārējā mērķa sasniegšanā;

b)	ir tehniski un finansiāli saskanīgi, paredzami un sniedz vērtību naudai.

Kur iespējams, ar LIFE+ finansētie projekti veicina sinerģijas starp dažādām Sestās EAP prioritātēm un integrāciju.

2.   Turklāt, lai nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību un izvairītos no regulāru darbību finansēšanas, projektiem jāatbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a)	tie ir labākās prakses vai demonstrācijas projekti, ar ko īsteno Direktīvu 79/409/EEK vai Direktīvu 92/43/EEK;

b)	tie ir inovatīvi vai demonstrācijas projekti, kas attiecas uz Kopienas vides mērķiem, tostarp izveidot vai izplatīt labāko praksi, zināšanas vai tehnoloģijas;

c)	tās ir apziņas veicināšanas kampaņas un īpašas mācības ugunsgrēku novēršanā iesaistītām personām;

d)	tie ir projekti, kas attīsta un īsteno Kopienas mērķus attiecībā uz plašu, saskaņotu, visaptverošu un stabilu mežu un vides mijiedarbību pārraudzību.

4. pants

Konkrēti mērķi

1.   LIFE+ sastāv no trim daļām:

—	LIFE+ daba un bioloģiskā daudzveidība,

—	LIFE+ vides politika un pārvaldība,

—	LIFE+ informācija un komunikācija.

2.   LIFE+ dabas un bioloģiskās daudzveidības daļas konkrētie mērķi ir:

a)

sniegt ieguldījumu Kopienas politikas un tiesību aktu īstenošanā saistībā ar dabu un bioloģisko daudzveidību, jo īpaši attiecībā uz Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK, tostarp vietējā un reģionālā mērogā; un atbalstīt turpmāku Natura 2000 tīkla attīstību un īstenošanu, tostarp jūras un piekrastes dzīvotnes un sugas;

b)	dot ieguldījumu zināšanu apkopošanā par Kopienas dabas un bioloģiskās daudzveidības politikas un tiesību aktu attīstību, analīzi, uzraudzību un novērtēšanu;

c)

atbalstīt tādu politikas pieeju un instrumentu izstrādi un īstenošanu, kas ļautu uzraudzīt un vērtēt dabu un bioloģisko daudzveidību, kā arī faktorus, spiedienu un reakcijas, kas tos ietekmē, jo īpaši saistībā ar mērķi līdz 2010. gadam Kopienā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un klimata izmaiņu rezultātā radītos draudus dabai un bioloģiskai daudzveidībai;

d)	sniegt atbalstu labākai vides pārvaldībai, plašākai ieinteresēto pušu, tostarp NVO, iesaistīšanai politikas un tiesību aktu apspriešanā un īstenošanā saistībā ar dabu un bioloģisko daudzveidību.

3.   Īpašie LIFE+ vides politikas un pārvaldības daļas mērķi saistībā ar Sestās VRP mērķiem, tostarp prioritārās klimata pārmaiņu, dabas un veselības un dzīves kvalitātes, dabas resursu izmantošanas un atkritumu apsaimniekošanas jomās, ir:

a)	dot ieguldījumu inovatīvu politikas pieeju, tehnoloģijas, metožu un instrumentu izstrādē un demonstrēšanā;

b)	dot ieguldījumu zināšanu apkopošanā par vides politikas un tiesību aktu attīstību, analīzi, uzraudzību un novērtēšanu;

c)	atbalstīt tādu pieeju izstrādi un īstenošanu, kas ļaus uzraudzīt un vērtēt vides stāvokli, tās faktorus, spiedienu un reakcijas, kas to ietekmē;

d)	veicināt Kopienas vides politikas īstenošanu, īpaši koncentrējoties uz īstenošanu vietējā un reģionālā mērogā;

e)	sniegt atbalstu labākai vides pārvaldībai, plašākai ieinteresēto pušu, tostarp NVO, iesaistīšanai politikas apspriešanā un īstenošanā.

4.   LIFE+ informācijas un komunikācijas daļas konkrētie mērķi ir:

a)	izplatīt informāciju un veidot izpratni par vides jautājumiem, tostarp meža ugunsgrēku novēršanu;

b)	sniegt atbalstu papildu pasākumiem, tādiem kā informācija, komunikācijas darbības un kampaņas, konferences un mācības, tostarp mācības par mežu ugunsgrēku novēršanu.

5.   I pielikumā iekļauts atbilstīgu pasākumu saraksts.

5. pants

Atbalsta veidi

1.   Kopiena var sniegt finansējumu šādās juridiskās formās:

a)	subsīdiju līgumi;

b)	publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas subsīdijas var sniegt, izmantojot īpašas formas, piemēram, partnerības pamatnolīgumus, līdzdalību finanšu mehānismos un fondos vai operatīvo vai darbības subsīdiju līdzfinansējumu. Uz operatīvajām subsīdijām struktūrām, kas īsteno Eiropas vispārējas nozīmes mērķus, Finanšu regulas samazināšanas noteikumi neattiecas.

3.   Darbības subsīdiju maksimālā līdzfinansējuma likme ir 50 % no kopējām attaisnotām izmaksām. Tomēr izņēmuma kārtā maksimālā līdzfinansējuma likme LIFE+ dabas un bioloģiskās daudzveidības daļā var sasniegt 75 % no attaisnotām izmaksām attiecībā uz projektiem, kas saistīti ar prioritārām dzīvotnēm vai sugām, lai īstenotu Direktīvu 79/409/EEK vai Direktīvu 92/43/EEK, vai kas saistīti ar tādām putnu sugām, kuras Direktīvas 79/409/EEK 16. pantā noteiktā komiteja uzskata par prioritārām finansējuma saņemšanai, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu aizsardzības mērķi.

4.   Publiskā iepirkuma līguma gadījumā Kopienas finansējums var attiekties uz pakalpojumu un preču iegādes izmaksām. Šīs izmaksas var ietvert izdevumus, kas saistīti ar informāciju un paziņojumiem par projektu, politikas pasākumu, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

5.   Ierēdņu algu izmaksas var finansēt tikai tiktāl, ciktāl tās attiecas uz projekta īstenošanas darbību izmaksām, ko attiecīgā valsts iestāde nebūtu veikusi, ja attiecīgais projekts nebūtu īstenots. Attiecīgais personāls īpaši jānorīko darbā pie projekta īstenošanas, un attiecībā uz esošo pastāvīgo personālu tām jābūt papildu izmaksām.

6.   Komisija īsteno šo regulu saskaņā ar Finanšu regulu.

6. pants

Programmēšana un projektu atlase

1.   Vismaz 78 % no budžeta resursiem LIFE+ izmanto projektu darbību finansēšanai.

2.   Komisija nodrošina proporcionālu projektu sadali, izveidojot indikatīvus ikgada valsts piešķīrumus laikposmiem no 2007. līdz 2010. gadam un no 2011. līdz 2013. gadam, balstoties uz šādiem kritērijiem:

a)	iedzīvotāji: i) katras dalībvalsts iedzīvotāju kopskaits. Šim kritērijam piemēro korekcijas koeficientu 50 % apjomā; un ii) katras dalībvalsts iedzīvotāju blīvums, līdz robežvērtībai, kas ir divreiz lielāka par ES vidējo iedzīvotāju blīvumu. Šim kritērijam piemēro korekcijas koeficientu 5 % apjomā;

b)

daba un bioloģiskā daudzveidība: i) katras dalībvalsts to teritoriju kopplatība, kur atrodas Kopienas nozīmes objekti, kas izteikta kā proporcija no visu to teritoriju kopplatības, kur atrodas Kopienas nozīmes objekti. Šim kritērijam piemēro korekcijas koeficientu 25 % apjomā; un ii) katras dalībvalsts teritorija, kur atrodas Kopienas nozīmes objekti, proporcionālā attiecībā pret Kopienas teritoriju, kur atrodas Kopienas nozīmes objekti. Šim kritērijam piemēro korekcijas koeficientu 20 % apjomā.

Tiklīdz attiecīgi dati ir sagatavoti visām dalībvalstīm, Komisija veic aprēķinus attiecībā uz dabu un bioloģisko daudzveidību, pamatojoties gan uz teritorijām, kur atrodas Kopienas nozīmes objekti, gan uz īpaši aizsargājamām teritorijām, izvairoties no dubultās skaitīšanas.

Turklāt Komisija var piešķirt papildu līdzekļus cietzemes ieskautajām dalībvalstīm. Šādi piešķirti līdzekļi nepārsniedz 3 % no budžeta kopsummas, kas paredzēta projektu darbību finansējumam.

Tomēr Komisija nodrošina, ka katras dalībvalsts piešķirto līdzekļu apjoms nav mazāks par attiecīgu minimālo piešķīrumu, kas ir EUR 1 līdz 3 miljoni gadā, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, vides izmaksas, vides vajadzības un absorbcijas spējas.

3.   II pielikumā izklāstītā daudzgadu stratēģiskā programma nosaka Kopienas finansējuma prioritārās darbības jomas attiecībā uz 1., 3. un 4. pantā minētajiem uzdevumiem un kritērijiem.

Dalībvalstis tajā budžeta daļā, ko izmanto projektu darbības finansējumam, var iesniegt Komisijai valsts gada prioritātes, kas atlasītas no II pielikumā izklāstītajām darbības prioritātēm, kuras atbilstīgi:

a)	nosaka prioritārās jomas un projektu veidus, ņemot vērā apzinātas ilgtermiņa vajadzības; kā arī

b)	norāda konkrētos valsts mērķus.

Ja dalībvalsts nolemj iesniegt Komisijai valsts gada prioritātes, tajās var iekļaut starpvalstu prioritātes.

4.   Ja dalībvalsts nolemj iesniegt Komisijai valsts gada prioritātes, tā to īsteno cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk, kā tas noteikts saskaņā ar 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Šādas prioritātes neiesniedz attiecībā uz ikgadējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus 2007. gada budžetam. Ja dalībvalstis vēlas, tās tajā pašā laikā var iesniegt valsts gada darba programmas projektus dažiem vai visiem gadiem, uz ko attiecas šī regula.

5.   Komisija katru gadu aicina iesniegt priekšlikumus par 4. panta 1. punktā iekļautajiem komponentiem, ņemot vērā jo īpaši II pielikumā noteikto daudzgadu stratēģisko programmu un jebkuras valsts gada prioritātes, kas iesniegtas saskaņā ar šā panta 4. punktu.

6.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visus priekšlikumus par finansējamiem projektiem. Starpvalstu projektu gadījumā priekšlikumu nosūta dalībvalsts, kurā ir reģistrēts finansējuma saņēmējs. Projektā ņem vērā samērīgumu attiecībā uz iesaistīto dalībvalstu valstu indikatīviem piešķirtajiem līdzekļiem.

Dalībvalstis var iesniegt rakstiskus komentārus par individuāliem projektu priekšlikumiem. Tās var īpaši sniegt komentārus par priekšlikuma atbilstību valsts gada prioritātēm, kas atlasītas no II pielikuma.

7.   Komisija veic projektu atlasi, balstoties uz 1., 3., un 4. pantā un I un II pielikumā noteiktajiem uzdevumiem un kritērijiem.

Kad saskaņā ar 2. punktu ir sastādīts projektu saraksts finansiālajam atbalstam atbilstīgi valstu piešķīrumiem, Komisija dod priekšroku projektiem, kas sniedz lielāko ieguldījumu Kopienas uzdevumu sasniegšanā, ņemot vērā:

a)	valsts prioritātes, kas iesniegtas saskaņā ar 4. punktu; un

b)	dalībvalstu komentārus par individuālo projektu pieteikumiem saskaņā ar 6. punktu.

Komisija īpašu uzmanību pievērš starpvalstu projektiem, ja starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu vides aizsardzību, jo īpaši sugu saglabāšanu, un tādēļ nodrošina to, ka vismaz 15 % no LIFE+ budžeta projektu darbības finansējumam piešķir starpvalstu projektiem.

8.   Ja saskaņā ar 7. punktu atlasīto projektu sarakstā līdzfinansēšanai nepieciešamā summa attiecībā uz konkrētu dalībvalsti ir mazāka par indikatīvo piešķīrumu šai dalībvalstij, kas noteikts saskaņā ar 2. punkta kritērijiem, Komisija izmanto līdzsvaru, lai finansētu citu dalībvalstu iesniegtos projektus, kas sniedz lielāku ieguldījumu 1., 3., 4. pantā un I un II pielikumā noteikto Kopienas uzdevumu sasniegšanā.

9.   Kad 13. panta 1. punktā minētajai komitejai piedāvā līdzfinansējamo projektu sarakstu, Komisija sniedz rakstisku paskaidrojumu par to, kā ir ņemti vērā šā panta 2.punktā noteiktie piešķiršanas kritēriji un valsts ikgadējās prioritātes, kā arī saskaņā ar 4. un 6. punktu iesniegtie komentāri, vienlaicīgi ievērojot 1., 3., un 4. pantā noteiktos uzdevumus un kritērijus.

10.   Komisija regulāri publicē ar LIFE+ finansēto projektu sarakstu, tostarp mērķu un iegūto rezultātu īsu aprakstu un kopsavilkumu par izdotajiem līdzekļiem. Šim nolūkam Komisija izmanto piemērotus medijus un tehnoloģijas, tostarp internetu.

7. pants

Finansējuma saņēmēji

Finansējumu no LIFE+ var saņemt valsts un/vai privātas struktūras, dalībnieki un iestādes.

8. pants

Trešo valstu līdzdalība

LIFE+ finansētajās programmās var piedalīties šādas trešās valstis ar noteikumu, ka tiek saņemtas papildu apropriācijas:

a)	EBTA valstis, kuras ir kļuvušas par Eiropas Vides aģentūras loceklēm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 933/1999 (1999. gada 29. aprīlis), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1210/90 par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi (11);

b)	kandidātvalstis uzņemšanai Eiropas Savienībā;

c)	Rietumbalkānu valstis, kas ir iekļautas Stabilizācijas un asociācijas procesā.

9. pants

Finanšu instrumentu savstarpēja papildināmība

Ar šo regulu nefinansē pasākumus, kas atbilst citu Kopienas finanšu instrumentu, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas, Eiropas Zivsaimniecības fonda un Septītās pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas pasākumu pamatprogrammas, atbilstības kritērijiem un vispārējai darbības sfērai vai saņem no tiem palīdzību tajā pašā nolūkā. Finansējuma saņēmēji saskaņā ar šo regulu sniedz informāciju par līdzekļiem, ko tie ir saņēmuši no Kopienas budžeta un par saviem Komisijai iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem. Komisija un dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu koordināciju un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem. Komisija atskaitās par šiem jautājumiem 15. pantā paredzētā vidusposma pārskata un nobeiguma novērtējuma kontekstā.

10. pants

Ilgums un budžeta līdzekļi

1.   Šo regulu īsteno laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2.   Finansējumu LIFE+ īstenošanai nosaka EUR 2 143 409 000 miljonu apmērā laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3.   Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā regulā paredzētajām darbībām, iegrāmato Eiropas Savienības vispārēja budžeta gada apropriācijās.

Budžeta lēmējiestādes apstiprina pieejamās gada apropriācijas, ievērojot finanšu shēmā paredzētos ierobežojumus.

4.   Vismaz 50 % no LIFE+ paredzētajiem budžeta līdzekļiem, kas paredzēti projektu darbību finansējumam, piešķir pasākumiem dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības atbalstam.

11. pants

Uzraudzība

1.   Par visiem projektiem, ko finansē LIFE+, saņēmējs iesniedz tehniskus un finansiālus ziņojumus par darba gaitu Komisijai. Turklāt trīs mēnešu laikā kopš darbības pabeigšanas par katru projektu iesniedz galīgo ziņojumu.

2.   Neskarot revīzijas, ko veic Revīzijas palāta saziņā ar kompetentajām valsts revīzijas iestādēm vai departamentiem saskaņā ar Līguma 248. pantu, vai pārbaudes, ko veic saskaņā ar Līguma 279. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki pārbauda LIFE+ programmas finansētus projektus uz vietas, tostarp veicot pārbaudes izlases kārtā, jo īpaši, lai pārbaudītu atbilstību 3. pantā paredzētajiem atbilstības kritērijiem.

3.   Līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar šo regulu, jo īpaši paredzēta pārraudzība un finanšu kontrole, ko veic Komisija vai jebkurš Komisijas pilnvarots pārstāvis, kā arī Revīzijas palātas revīzijas, nepieciešamības gadījumā – uz vietas.

4.   Piecu gadu laikā kopš pēdējā maksājuma attiecībā uz projektu finansiālās palīdzības saņēmējs saglabā Komisijai pieejamus visus apliecinošos dokumentus par šā projekta izdevumiem.

5.   Pamatojoties uz ziņojumu rezultātiem un pārbaudēm izlases kārtā, kas minētas 1. un 2. punktā, Komisija nepieciešamības gadījumā koriģē sākotnēji apstiprinātos finansiālās palīdzības piešķiršanas nosacījumus, kā arī maksājumu grafiku.

6.   Komisija veic visus citus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētos projektus veic pareizi un atbilstīgi šīs regulas un Finanšu regulas noteikumiem.

12. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Ja tiek īstenoti atbilstīgi šai regulai finansēti projekti, Komisija nodrošina, lai būtu aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot efektīvas, proporcionālas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (12), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14).

2.   Attiecībā uz projektiem, ko finansē LIFE+, “pārkāpums”, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē Kopienas tiesību akta vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kura kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības budžetam vai Kopienu pārvaldītiem budžetiem, izdarot nepamatotus izdevumus.

3.   Kopiena samazina, aptur vai atgūst finansiālās palīdzības summas, kas piešķirtas projektam, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šīs regulas noteikumiem, vai atsevišķam lēmumam vai līgumam vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo finansiālo palīdzību, vai, ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma pieprasīšanas projektā ir veiktas izmaiņas, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai projekta īstenošana attaisno tikai daļu piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija saņēmējam pieprasa noteiktā termiņā iesniegt paskaidrojumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem nosacījumiem.

13. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5a. panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Laikposms, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 2. punktā, ir trīs mēneši.

14. pants

Īstenošanas lēmumi

1.   Turpmāk norādītos lēmumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar13. panta 2. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru:

a)	pievienot pasākumus I pielikumam;

b)	grozīt II pielikumu.

2.   Turpmāk norādītos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā paredzēto procedūru:

a)	ar ko nosaka 6. panta 4. punkta mērķiem paredzēto valsts gada darba programmu projektu formātu, saturu un iesniegšanas datumu;

b)	ar ko nosaka projektu atlases procedūras metodoloģiju 2008.- 2013. gadam saskaņā ar 6. pantu;

c)	ar ko nosaka par līdzfinansēšanai pieņemto projektu sarakstu, kā tas noteikts 6. panta 7. un 8. punktā;

d)	ar ko nosaka 11. panta 1. punktā minēto ziņojumu formu un saturu; un

e)	ar ko nosaka rādītājus, lai palīdzētu īstenot LIFE+ finansēto pasākumu uzraudzību.

15. pants

Novērtēšana

1.   Komisija nodrošina daudzgadu programmu regulāru uzraudzību, lai novērtētu to ietekmi.

2.   Ne vēlāk kā 2010. gada 30. septembrī Komisija iesniedz LIFE+ vidusposma pārskatu Eiropas Parlamentam un 13. panta 1. punktā minētajai komitejai. Vidusposma pārskatā novērtē šīs regulas īstenošanu laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam. Attiecīgos gadījumos Komisija ierosina īstenošanas lēmumu grozījumus saskaņā ar 14. pantu.

3.   Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanas nobeiguma novērtējumu, izvērtējot ar šo regulu finansēto darbību un projektu ieguldījumu gan īpaši, gan vispārīgi Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošanā, aktualizēšanā un attīstībā, kā arī apropriāciju izmantojumu. Tā iesniedz šo nobeiguma novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī, vajadzības gadījumā papildinot to ar priekšlikumu par finanšu instrumenta, kas paredzēts tikai vides jomai, turpmāku attīstību, ko piemēro no 2014. gada.

16. pants

Atcelšanas un pārejas noteikumi

1.   Lai vienkāršotu un konsolidētu, šī regula atceļ šādus instrumentus:

a)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1655/2000 (2000. gada 17. jūlijs) par Finanšu instrumentu videi (LIFE) (15),

b)	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1411/2001/EK (2001. gada 27. jūnijs) par Kopienas sadarbības shēmu, lai veicinātu pilsētu noturīgu attīstību (16),

c)	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2002/EK (2002. gada 1. marts) par Kopienas rīcības programmu to nevalstisko organizāciju veicināšanai, kuru galvenā darbības joma ir vides aizsardzība (17);

d)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2152/2003 (2003. gada 17. novembris) par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest Focus) (18).

2.   Pasākumus, kas saskaņā ar 1. punktā minētajiem aktiem sākti pirms 2006. gada 31. decembra, līdz to pabeigšanai turpina pārvaldīt saskaņā ar šiem aktiem. Šajos aktos paredzētās komitejas aizstāj ar šīs regulas 13. pantā minēto komiteju. Šo regulu izmanto, lai finansētu šajos aktos paredzēto obligāto uzraudzību un novērtēšanu pēc to spēkā esamības beigām. Līdz to pabeigšanai pasākumi atbilst tehniskajiem noteikumiem, kas paredzēti 1. punktā minētajos aktos.

3.   2007. gada 1. janvārī var sākties izdevumu atbilstības laikposms finansējumiem, kas saskaņā ar I pielikuma a) punktu piešķirti 2007. gadā, ja vien izdevumi nav veikti pirms datuma, kurā sākas saņēmēja budžeta gads. Attiecībā uz šādām subsīdijām Finanšu regulas 112. panta 2. punktā minētos nolīgumus izņēmuma kārtā var parakstīt vēlākais 2007. gada 31. oktobrī.

4.   Vajadzīgo finansējumu pārraudzības un revīzijas pasākumu nodrošināšanai laikposmā pēc 2013. gada 31. decembra uzskata par apstiprinātu vienīgi tad, ja tas ir saskaņā ar jauno finanšu shēmu, kas sākas 2014. gadā.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 255, 14.10.2005., 52. lpp.

(2)  OV C 231, 20.9.2005., 72. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūlija Atzinums (OV C 157 E, 6.7.2006., 451. lpp.), Padomes 2006. gada 27. jūnija Kopējā nostāja (OV C 238 E, 3.10.2006., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 24. oktobra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2007. gada 22. maija normatīvā rezolūcija (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2007. gada 14. maija Lēmums.

(4)  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr.1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).

(7)  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK.

(8)  OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

(9)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(10)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.)

(11)  OV L 117, 5.5.1999., 1. lpp.

(12)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(13)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(14)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(15)  OV L 192, 28.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1682/2004 (OV L 308, 5.10.2004., 1. lpp.).

(16)  OV L 191, 13.7.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

(17)  OV L 75, 16.3.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK

(18)  OV L 324, 11.12.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.).

---

---

---

---

9.6.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/18

---

LABOJUMU VERBĀLPROCESS

Līgumam starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Republiku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm)

un

Bulgārijas Republiku un Rumāniju

par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai,

kas parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. aprīlī

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 157, 2005. gada 21. jūnijs )

Šie labojumi ir izdarīti ar Labojumu verbālprocesu, kurš parakstīts Romā 2007. gada 30. aprīlī un kura depozitārs ir Itālijas Republikas valdība.

1.	Satura rādītājā un

11.	lappusē Pievienošanās līguma virsrakstā:

2.	Protokolā par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā: a) 29. lappusē protokola nosaukumā:

teksts:

jālasa:

b)	protokola VI pielikuma (Protokola 20. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi – Bulgārija) 10. sadaļā (Vide): i) 123. lappusē B iedaļas (Atkritumu apsaimniekošana) 3. punkta (pagaidu atkāpe Padomes Direktīvai 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem) 7. apakšpunktā:

teksts:

“7.	“Toplofikatsia – Ruse”, TEC “Ruse – East” pelnu nostādināšanas dīķis, Ruse, Ruse;”

jālasa:

“7.	“Toplofikatsia – Ruse”, TEC “Ruse – Iztok” pelnu nostādināšanas dīķis, Ruse, Ruse;”;

ii)	125. lappusē D iedaļas (Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība) 1. punktā, kas attiecas uz Padomes Direktīvu 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, pēc ievadfrāzes “līdz 2011. gada 31. decembrim:”:

teksts:

“—	TEC “Ruse East” – Ruse (darbība 1.1.)”

jālasa:

“—	TEC “Ruse – Iztok” – Ruse (darbība 1.1.)”,

teksts:

“—	TEC “Bobov dol” – Sofia (darbība 1.1.)”

jālasa:

“—	TEC “Bobov dol” – Bobov dol (darbība 1.1.)”;

(iii)

127. lappusē D iedaļas (Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība) 2. punktā, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām:

teksts:

“—	TEC “Ruse – East”:”

jālasa:

“—	TEC “Ruse – Iztok”:”.

3.

Aktā par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, VI pielikuma (Pievienošanās akta 23. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi – Bulgārija) 10. sadaļā (Vide): a) 297. lappusē B iedaļas (Atkritumu apsaimniekošana) 3. punkta (pagaidu atkāpe Padomes Direktīvai 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem) 7. apakšpunktā:

teksts:

“7.	“Toplofikatsia – Ruse”, TEC “Ruse – East” pelnu nostādināšanas dīķis, Ruse, Ruse;”

jālasa:

“7.	“Toplofikatsia – Ruse”, TEC “Ruse – Iztok” pelnu nostādināšanas dīķis, Ruse, Ruse;”;

b)	298. un 299. lappusē D iedaļas (Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība) 1. punktā, kas attiecas uz Padomes Direktīvu 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, pēc ievadfrāzes “līdz 2011. gada 31. decembrim:”:

teksts:

“—	TEC “Ruse East” – Ruse (darbība 1.1.)”

jālasa:

“—	TEC “Ruse – Iztok” – Ruse (darbība 1.1.)”,

teksts:

“—	TEC “Bobov dol” – Sofia (darbība 1.1.)”

jālasa:

“—	TEC “Bobov dol” – Bobov dol (darbība 1.1.)”;

c)	301. lappusē D iedaļas (Rūpnieciskā piesārņojuma kontrole un riska pārvaldība) 2. punktā, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām:

teksts:

“—	TEC “Ruse – East”:”

jālasa:

“—	TEC “Ruse – Iztok”:”.

---

(1)  Piezīme: šī ir drukas kļūda Oficiālajā Vēstnesī.

---