9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/3

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā ir noteiktas valstu un reģionālās cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas kvotas. Attiecībā uz 2007./2008. tirdzniecības gadu iepriekš minētās kvotas vēlākais līdz 2007. gada februāra beigām ir jākoriģē.

(2)

Kvotas jākoriģē, konkrēti piemērojot Regulas (EK) Nr. 318/2006 8. un 9. pantu, ar ko ir paredzēts piešķirt cukura papildu kvotu, kā arī izoglikozes papildu kvotu un izoglikozes papildkvotu. Izdarot korekcijas, jāņem vērā dalībvalstu paziņojumi, kuru iesniegšana pieprasīta atbilstoši 12. pantam Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 952/2005, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz iekšējā cukura tirgus un kvotu sistēmas pārvaldību (2). Šos paziņojumus Komisijai nosūtīja pirms 2007. gada 31. janvāra, un tie galvenokārt attiecās uz papildu kvotām un papildkvotām, kas paziņojuma sagatavošanas dienā bija jau piešķirtas.

(3)

Uzņēmumi pieteikties uz cukura papildu kvotām var līdz 2007. gada 30. septembrim. Izoglikozes papildkvotas piešķir, pamatojoties uz dalībvalstīs pieņemtajiem nosacījumiem. Tās papildu kvotas un papildkvotas, ko piešķirs attiecībā uz 2007./2008. tirdzniecības gadu, bet par kurām līdz 2007. gada 31. janvārim nav paziņots, ņems vērā nākamajā Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā noteikto kvotu koriģēšanas reizē laikā līdz 2008. gada februāra beigām.

(4)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā noteikto kvotu korekcijas veic, arī piemērojot 3. pantu Padomes 2006. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (3), kurā ir paredzēts restrukturizācijas atbalsts uzņēmumiem, kuri atsakās no savām kvotām. Tādējādi ir jāņem vērā tās kvotas, no kurām atbilstoši restrukturizācijas atbalsta shēmai uzņēmumi attiecībā uz 2007./2008. tirdzniecības gadu ir atteikušies.

(5)

Tādēļ Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikums ir jāgroza.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/5

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1268/1999 tika ieviests Kopienas atbalsts pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās (“SAPARD programma”), tostarp jo īpaši Bulgārijā un Rumānijā.

(2)

Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta 29. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad laikposms daudzgadu saistībām, ko uzņēmās saskaņā ar SAPARD programmu, attiecībā uz konkrētiem pasākumiem beidzas pēc galīgā termiņa SAPARD maksājumu veikšanai, nesamaksātās saistības segs no lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam.

(3)

SAPARD programma ietver vairākus pasākumus, kas pēc pievienošanās jāatbalsta saskaņā ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (2).

(4)

Lai atvieglotu pāreju no viena atbalsta veida uz otru, jāprecizē laikposms, kurā saskaņā ar SAPARD programmu var uzņemties saistības pret atbalsta saņēmējiem.

(5)

Jāprecizē nosacījumi, ar kādiem lauku attīstības programmu plānošanā var iekļaut projektus, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1268/1999, bet kurus vairs nav iespējams finansēt saskaņā ar minēto regulu.

(6)

Šī regula neskar Komisijas 2006. gada 26. septembra Regulu (EK) Nr. 1423/2006, ar ko izveido mehānismu atbilstīgu pasākumu veikšanai lauksaimniecības izdevumu jomā attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju (3).

(7)

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 12. pantā Komisijas 1999. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 2759/1999, ar ko nosaka to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1268/1999 (4), ir jāveic SAPARD programmas retrospektīvs novērtējums. Jānodrošina, lai šos novērtējumus varētu veikt un finansēt arī pēc 2006. gada, t. i., pēc tam, kad beidzies laikposms, kurā ir tiesības pretendēt uz SAPARD programmas atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1268/1999.

(8)

Eiropas Komisija, kas pārstāv Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bulgārija un Rumānija, no otras puses, ir noslēgušas daudzgadu finansēšanas līgumus un gada finansēšanas līgumus.

(9)

Jomās, uz ko attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, attiecības starp Bulgāriju un Rumāniju un Kopienu no 2007. gada 1. janvāra, kad šīs valstis pievienojās Eiropas Savienībai, regulē Kopienas tiesību akti. Principā turpina piemērot divpusējus līgumus, ciktāl tie nav pretrunā ar obligātajiem Kopienas tiesību aktiem, nepieņemot citus saistošus tiesību aktus. Atsevišķās jomās daudzgadu finansēšanas līgumos un gada finansēšanas līgumos paredzēti noteikumi, kas atšķiras no Kopienas tiesību aktos paredzētajiem, taču nav pretrunā ar saistošiem noteikumiem. Tomēr ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz SAPARD programmu jaunajām dalībvalstīm iespēju robežās jāievēro tādi paši noteikumi, kādi tiek piemēroti citās Kopienas tiesību jomās.

(10)

Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka arī turpmāk tiek piemēroti daudzgadu un gada finansēšanas līgumi, ievērojot konkrētas atkāpes un grozījumus. Tajā pašā laikā daži noteikumi vairs nav vajadzīgi, ņemot vērā to, ka Kopiena vairs nesadarbojas ar trešām valstīm, bet jau ar dalībvalstīm, un ka uz jaunajām dalībvalstīm tieši attiecas Kopienas tiesību aktu noteikumi. Tādēļ šādi daudzgadu finansēšanas līgumu noteikumi vairs nav jāpiemēro. Lai nodrošinātu daudzgadu un gada finansēšanas līgumu piemērošanas nepārtrauktību, minētās izmaiņas jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(11)

Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1266/1999 par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju un par Regulas (EEK) Nr. 3906/89 (5) grozījumiem un Komisijas 2000. gada 7. jūnija Regula (EK) Nr. 2222/2000, ar ko paredz finanšu noteikumus, saskaņā ar kuriem piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1268/1999 par Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīs laikposmā pirms to pievienošanās (6), veido juridisko pamatu, atbilstīgi kuram Komisija saskaņā ar SAPARD programmu sniegtā atbalsta pārvaldības tiesības piešķīra kandidātvalstu īstenošanas aģentūrām, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Pamatojoties uz šo iespēju, noslēdza daudzgadu finansēšanas līgumus. Tomēr attiecībā uz dalībvalstīm Kopienas tiesību aktos nav paredzēta procedūra pārvaldības tiesību piešķiršanai, bet gan valsts līmeņa akreditācijas procedūra maksājumu aģentūrām, kas minētas 6. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (7). Pamatā tāda pati akreditācijas procedūra ir paredzēta daudzgadu finansēšanas līgumu pielikuma A iedaļas 4. pantā. Tādējādi attiecībā uz dalībvalstīm vairs nav jāparedz atbalsta pārvaldības tiesību piešķiršana. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt atkāpi no šiem noteikumiem.

(12)

Daudzgadu finansēšanas līgumi un gada finansēšanas līgumi ir noslēgti arī starp Eiropas Komisiju, kas pārstāv Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju (turpmāk tekstā – “2004. gadā pievienojušās dalībvalstis”), no otras puses.

(13)

Noteikumi par daudzgadu un gada finansēšanas līgumiem attiecībā uz dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. gadā, kuri ir līdzīgi šajā regulā iekļautajiem noteikumiem par daudzgadu un gada finansēšanas līgumiem attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju, tika pieņemti ar Komisijas 2004. gada 4. augusta Regulu (EK) Nr. 1419/2004 par to daudzgadu finansēšanas līgumu un gada finansēšanas līgumu piemērošanas turpināšanu, kas noslēgti starp Eiropas Komisiju, kura pārstāv Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju, no otras puses, un par konkrētām atkāpēm no daudzgadu finansēšanas līgumiem un Padomes Regulām (EK) Nr. 1266/1999 un (EK) Nr. 2222/2000 (8). Tomēr minētos pasākumus pieņēma, lai veicinātu pāreju no SAPARD programmas uz lauku attīstības programmām, un to darbība beidzas 2007. gada 30. aprīlī.

(14)

Gūtā pieredze liecina, ka šie pasākumi neattiecas tikai uz pāreju no SAPARD uz lauku attīstības programmām, bet skar galvenokārt to programmu pabeigšanu, ko saskaņā ar SAPARD uzsāka 2004. gadā pievienojušās dalībvalstis. Regulas (EK) Nr. 1268/1999 1. pantā noteikts, ka šādā gadījumā to turpina piemērot.

(15)

Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā paredzēt tādu pasākumu pieņemšanu, kas ir identiski Regulā (EK) Nr. 1419/2004 izklāstītajiem, lai paredzētu iespēju pabeigt programmas, ko saskaņā ar SAPARD uzsākušas 2004. gadā pievienojušās dalībvalstis un kas vēl nav pabeigtas. Šie pasākumi jāpiemēro pēc tam, kad pārtrauc piemērot Regulā (EK) Nr. 1419/2004 paredzētos pasākumus, proti, no 2007. gada 1. maija.

(16)

Atbilstīgi daudzgadu finansēšanas līguma pielikuma A iedaļas 12. panta 7. punktam summu, kas jāatgūst saskaņā ar lēmumu par atbilstības noskaidrošanu, atskaita no nākamā Komisijai iesniegtā maksājuma pieteikuma summas. Kā paredzēts 12. panta 8. punktā, summu, kas jāatgūst saskaņā ar lēmumu par atbilstības noskaidrošanu, attiecīgajai programmai nepiešķir no jauna. Piemērojot abus noteikumus, summa tiktu divkārt atskaitīta no SAPARD piešķīruma saņēmējai valstij. Tāpēc jāsvītro noteikums, ka šo summu atskaita no nākamā Komisijai iesniegtā maksājuma pieteikuma summas.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komitejas un Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

a)

pielikuma A iedaļas 1. un 3. pantu, tomēr visas atsauces uz šiem pantiem daudzgadu vai gada finansēšanas līgumos uzskata par atsaucēm uz attiecīgo valsts akreditācijas lēmumu saskaņā ar A iedaļas 4. pantu;

b)

pielikuma A iedaļas 14. panta 2.6. un 2.7. punktu;

c)

pielikuma C iedaļas 2., 3., 4., 5., 6. un 8. pantu;

d)

pielikuma G iedaļu.

a)

pielikuma A iedaļas 1. un 3. pantu, tomēr visas atsauces uz šiem pantiem daudzgadu vai gada finansēšanas līgumos uzskata par atsaucēm uz attiecīgo valsts akreditācijas lēmumu saskaņā ar A iedaļas 4. pantu;

b)

pielikuma A iedaļas 14. panta 2.6. un 2.7. punktu;

c)

pielikuma C iedaļas 2., 3., 4., 5., 6. un 8. pantu;

d)

pielikuma F iedaļas 8. punktu;

e)

pielikuma G iedaļu.

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/16

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1431/94 (3) I pielikumā paredzētā 1. grupas tarifa kvota ar kārtas numuru 09.4410, kura attiecas uz KN kodiem 0207 14 10, 0207 14 50 un 0207 14 70 (saldēti vistu izcirtņi), ir iedalīta konkrēti Brazīlijai.

(2)

Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Brazīliju, kas noslēgts to sarunu rezultātā, kuras notika saskaņā ar XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu 1994. gada Vispārējā nolīgumā par tarifiem un tirdzniecību (GATT), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2006/963/EK (4), ir paredzēta ikgadēja importa tarifa kvota mājputnu gaļai par 2 332 tonnām konkrētiem saldētiem vistu izcirtņiem (KN kodi 0207 14 10, 0207 14 50 un 0207 14 70) ar 0 % likmi.

(3)

Iepriekš minētajai 1. grupas tarifa kvotai jāpieskaita šis daudzums.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1431/94.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/18

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām prasībām.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/20

(1)

Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 958/2006 par pastāvīgo konkursu 2006./2007. tirdzniecības gadam, lai noteiktu eksporta kompensācijas par balto cukuru (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 958/2006, 8. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 8. marts, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/21

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta c) d) g) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kuri atbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2).

(5)

Eksporta kompensācijas var noteikt, lai izlīdzinātu konkurētspējas atšķirību starp Kopienas un trešās valsts eksportu. Kopienas eksportam uz dažiem tuviem galamērķiem un uz trešām valstīm, kuras Kopienas produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurētspējas apstākļi. Tādēļ kompensācijas par eksportu uz minētajiem galamērķiem jāatceļ.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/23

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 181/2007 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2007. gada 23. februāra piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 181/2007 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/25

(1)

Komisijas 2007. gada 17. janvāra Regula (EK) Nr. 38/2007, ar ko izsludina pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu Beļģijas, Čehijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai, lai to izvestu (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 38/2007, 4. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 7. marts, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/26

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 936/2006 ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm (2).

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/27

(1)

Direktīvā 2004/109/EK ir noteikti vispārīgi principi atklātības prasību saskaņošanai attiecībā uz balsstiesībām vai finanšu instrumentiem, kas dod tiesības iegūt esošās balsstiesīgās akcijas. Tās mērķis ir nodrošināt ieguldītāju uzticības iegūšanu un uzturēšanu, savlaicīgi atklājot precīzu un pilnīgu informāciju par vērtspapīru emitentiem. Nosakot prasību emitentiem iegūt informāciju par notikumiem, kas ietekmē nozīmīgu līdzdalību uzņēmumos, ar direktīvu mēģina arī panākt, lai pēdējie varētu nodrošināt sabiedrības informēšanu.

(2)

Kārtība to noteikumu īstenošanai, kas regulē atklātības prasības, jāizstrādā tā, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni ieguldītājiem, uzlabotu tirgus efektivitāti un panāktu noteikumu vienādu piemērošanu.

(3)

Attiecībā uz procedūrām, saskaņā ar kurām ieguldītājus informē par emitenta izvēlēto izcelsmes dalībvalsti, ir piemēroti noteikt, ka informāciju par šādu izvēli dara zināmu ar tādu pašu procedūru kā Direktīvā 2004/109/EK minēto regulēto informāciju.

(4)

Ja saīsinātie pusgada finanšu pārskati nav sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, tā saturs nedrīkst radīt maldinošu priekšstatu par emitenta aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Pusgada pārskatu saturam jānodrošina ieguldītājiem pienācīga pārredzamība, regulāri sniedzot informāciju par emitenta darbības rezultātiem, un šo informāciju atspoguļo tā, lai to būtu viegli salīdzināt ar informāciju, kas sniegta gada pārskatā par iepriekšējo gadu.

(5)

Akciju emitenti, kas sagatavo konsolidētos pārskatus atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS) un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), darījumiem ar saistītām personām piemēro šajos standartos minēto definīciju gada un pusgada pārskatos, ko tie sagatavo atbilstīgi Direktīvai 2004/109/EK. Akciju emitenti, kuri nesagatavo konsolidētos pārskatus un kuriem nav jāpiemēro SGS un SFPS, pusgada pārskatos, ko sagatavo atbilstīgi Direktīvai 2004/109/EK, darījumiem ar saistītām personām piemēro definīciju, kura minēta Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvā 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (3).

(6)

Ja akcijas ir iegūtas tikai un vienīgi mijieskaita un norēķinu mērķiem, atbrīvojums no Direktīvā 2004/109/EK noteiktā pienākuma ziņot par nozīmīgu līdzdalību, ir izmantojams tikai tad, ja “īsā norēķinu cikla” maksimālais ilgums ir tik īss, cik vien iespējams.

(7)

Lai attiecīgā kompetentā iestāde varētu uzraudzīt, vai tirgus līderi, kuri izmanto šo atkāpi, izpilda prasību ziņot par nozīmīgu līdzdalību, tirgus līderiem, kas vēlas izmantot šo atkāpi, jāziņo, ka tie rīkojas vai vēlas rīkoties kā tirgus līderi, kā arī jāinformē par akcijām vai finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem tie rīkojas šādā statusā.

(8)

Pilnīga pārredzamība tirgus līderu darbībā ir jo īpaši svarīga. Tāpēc tirgus līderim jāspēj pēc attiecīgo kompentento iestāžu pieprasījuma precīzi norādīt darbības, kas veiktas saistībā ar konkrētu emitentu, un jo īpaši akcijas vai finanšu instrumentus, ko tas tur kā tirgus līderis.

(9)

Lai atvieglotu operācijas, termiņus tirdzniecības dienu kalendārā aprēķina, ņemot vērā tirdzniecības dienas emitenta dalībvalstī. Tomēr, lai nodrošinātu pārredzamību, jānosaka prasība, ka kompetentā iestāde informē ieguldītājus un tirgus dalībniekus par piemērojamo tirdzniecības dienu kalendāru dažādiem regulētajiem tirgiem, kas atrodas vai darbojas tās teritorijā.

(10)

Lai noskaidrotu apstākļus, kādos ir jāziņo par nozīmīgu līdzdalību, ir piemēroti noteikt, vai šis pienākums ir jāveic individuāli vai kolektīvi, un kā šo pienākumu pilda attiecībā uz pilnvarotajiem.

(11)

Ir pamatoti pieņemt, ka fiziskas vai juridiskas personas ievēro ārkārtīgu piesardzību, iegūstot vai atsavinot nozīmīgu līdzdalību. No tā izriet, ka šādas fiziskas vai juridiskas personas ātri iegūst informāciju par šādiem iegādes vai atsavināšanas darījumiem vai iespēju izmantot balsstiesības, tāpēc termiņu, pēc kura notecēšanas uzskata, ka tās ir informētas, ir pareizi noteikt kā ļoti īsu periodu pēc attiecīgā darījuma veikšanas.

(12)

Atbrīvojumu no pienākuma summēt nozīmīgas līdzdalības drīkst izmantot tikai mātesuzņēmumi, kas var pierādīt, ka attiecībā uz to meitasuzņēmumiem – pārvaldības sabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām – ir izpildīti atbilstīgi neatkarības nosacījumi. Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību, par šo apstākli jāsniedz ex ante paziņojums attiecīgajai kompetentajai iestādei. Tāpēc ir svarīgi, lai paziņojumā būtu minēta kompetentā iestāde, kas uzrauga pārvaldības sabiedrību darbību atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti atbilstīgi Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvai 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (4), neatkarīgi no tā, vai šīs sabiedrības ir saņēmušas darbības atļauju atbilstīgi minētajai direktīvai vai nē, ar noteikumu, ka pēdējā gadījumā to darbība tiek uzraudzīta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(13)

Direktīvas 2004/109/EK nolūkiem, ziņojot par nozīmīgu līdzdalību, finanšu instrumentus jāņem vērā tādā mērā, kā šie instrumenti dod to turētājam neierobežotas tiesības iegādāties attiecīgās akcijas vai izvēles iespēju termiņa beigās iegādāties attiecīgās akcijas vai saņemt izmaksu naudā. Tāpēc par finanšu instrumentiem neuzskata instrumentus, kas paredz, ka to turētāja tiesības saņemt akcijas ir atkarīgas no attiecīgo akciju cenas, kas noteiktā laika momentā ir sasniegusi noteiktu līmeni. Par tādiem neuzskata arī instrumentus, kas ļauj instrumenta emitentam vai trešai personai termiņa beigās nodot instrumenta turētājam akcijas vai izmaksāt naudu.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (5) I pielikuma C sadaļā uzskaitītos finanšu instrumentus, kas nav minēti šīs Komisijas direktīvas 11. panta 1. punktā, neuzskata par finanšu instrumentiem Direktīvas 2004/109/EK 13. panta 1. punkta nozīmē.

(15)

Direktīvā 2004/109/EK ir noteiktas augstas prasības regulētās informācijas jomā. Tāpēc minētās direktīvas nolūkiem nav pietiekama tikai informācijas pieejamība, kas nozīmē, ka ieguldītājiem tā ir aktīvi jāmeklē. Attiecīgi, emitentiem aktīvi jāizplata informācija plašsaziņas līdzekļos ar nolūku to darīt zināmu ieguldītājiem.

(16)

Minimālie kvalitātes standarti regulētās informācijas izplatīšanai ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienādu regulētās informācijas pieejamību arī tiem ieguldītājiem, kas neatrodas emitenta dalībvalstī. Emitentiem jānodrošina šo minimālo standartu izpilde, pašiem izplatot regulēto informāciju vai uzticot trešai personai tās izplatīšanu savā vārdā. Pēdējā gadījumā trešai personai jāspēj izplatīt informāciju atbilstīgos apstākļos, izmantojot piemērotus mehānismus, lai pārliecinātos, ka regulētā informācija ir saņemta no attiecīgā emitenta un nepastāv nozīmīgs risks, ka dati varētu būt sagrozīti vai ir iespējama neatļauta piekļuve nepublicētai iekšējai informācijai. Ja trešā persona sniedz citus pakalpojumus vai veic citas funkcijas, piemēram, ir runa par plašsaziņas līdzekļiem, kompetentajām iestādēm, biržām vai organizatorisku vienību, kas atbild par oficiālu glabāšanas sistēmu, šādus pakalpojumus vai funkcijas šī trešā persona veic, skaidri nodalot tās no pakalpojumiem un funkcijām, kas ir saistītas ar regulētās informācijas izplatīšanu. Nododot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, emitenti vai trešās personas galvenokārt izmanto elektroniskos saziņas līdzekļus un nozares standartizētos formātus, lai atvieglotu un paātrinātu informācijas apstrādi.

(17)

Turklāt jānosaka minimālie standarti, saskaņā ar kuriem regulēto informāciju izplata tā, lai tā būtu pieejama pēc iespējas plašākai sabiedrībai un, ja iespējams, vienlaicīgi sasniegtu sabiedrību gan emitenta izcelsmes dalībvalstī, gan ārpus tās. Tas neskar dalībvalstu tiesības pieprasīt, lai emitenti publicē visu regulēto informāciju vai tās daļas laikrakstos, un iespēju emitentiem darīt zināmu regulēto informāciju savās vai citu organizāciju tīmekļa vietnēs, kas ir pieejamas ieguldītājiem.

(18)

Jāsniedz paziņojums par līdzvērtību, ja trešo valstu vispārīgos noteikumos par informācijas atklāšanu ir paredzēta lietotāju nodrošināšana ar saprotamu un kopumā līdzvērtīgu emitenta stāvokļa novērtējumu, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt lēmumus tā, it kā informācija tiem būtu sniegta atbilstoši Direktīvas 2004/109/EK prasībām, kaut arī šie noteikumi nav identiski. Tomēr līdzvērtību attiecina tikai uz attiecīgās informācijas būtību, un nav pieļaujami izņēmumi attiecībā uz Direktīvā 2004/109/EK noteiktajiem termiņiem.

(19)

Lai noteiktu to, vai trešās valsts emitents pilda prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 3. punktā noteiktajām, ir svarīgi pārliecināties, vai pastāv saskanība ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (6), jo īpaši attiecībā uz prospektā iekļaujamo iepriekšējo finanšu informāciju.

(20)

Lai neatkarības prasības varētu uzskatīt par līdzvērtīgām, trešā valstī reģistrētam pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam jābūt tiesīgam izmantot Direktīvas 2004/109/EK 12. panta 4. vai 5. punktā paredzēto izņēmumu, neatkarīgi no tā, vai trešās valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka kontrolētām pārvaldības sabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām ir nepieciešama atļauja pārvaldības vai portfeļa pārvaldības darbību veikšanai, ar noteikumu, ka ir ievēroti noteikti neatkarības nosacījumi.

(21)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas vērtspapīru komitejas atzinumu,

a)

bilance par kārtējā finanšu gada pirmajiem sešiem mēnešiem un salīdzinoša bilance par iepriekšējo finanšu gadu;

b)

peļņas un zaudējumu pārskats par kārtējā finanšu gada pirmajiem sešiem mēnešiem un – divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un turpmāk – salīdzinoša informācija par salīdzināmu laika posmu iepriekšējā finanšu gadā.

a)

pietiekamu informāciju, lai nodrošinātu saīsināto pusgada finanšu pārskatu salīdzināmību ar gada finanšu pārskatiem;

b)

pietiekamu informāciju un skaidrojumus, lai nodrošinātu lietotājam pietiekami saprotamu informāciju par nozīmīgām izmaiņām attiecībā uz summām un jebkurām izmaiņām attiecīgajā pusgada periodā, kas ir atspoguļotas bilancē un peļņas un zaudējumu pārskatā.

a)

svarīgākie darījumi ar saistītām personām, kas ir notikuši kārtējā finanšu gada pirmajos sešos mēnešos un ir būtiski ietekmējuši uzņēmuma finanšu stāvokli vai darbības rezultātus šajā laika posmā;

b)

visas izmaiņas pēdējā gada pārskatā aprakstītajos darījumos ar saistītām personām, kuras varētu būtiski ietekmēt uzņēmuma finanšu stāvokli vai darbības rezultātus kārtējā finanšu gada pirmajos sešos mēnešos.

a)

tas nedrīkst ar tiešiem vai netiešiem norādījumiem vai citādā veidā ietekmēt šai pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai piederošo balsstiesību izmantošanu;

b)

šī ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldījumu sabiedrība var brīvi un neatkarīgi no mātesuzņēmuma izmantot balsstiesības, kas ir saistītas ar tās pārvaldībā esošajiem aktīviem.

a)

pārvaldības sabiedrību un ieguldījumu sabiedrību nosaukumu sarakstu, norādot to kompetentās uzraudzības iestādes, vai norādot, ka nav tādu kompetento iestāžu, kas veic to uzraudzību, bet neminot attiecīgos emitentus;

b)

apliecinājumu, ka attiecībā uz katru šādu pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību mātesuzņēmums ir izpildījis 1. punktā izklāstītos nosacījumus.

a)

mātesuzņēmuma un pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības organizatoriskās struktūras ir tādas, ka balsstiesības ir iespējams izmantot neatkarīgi no mātesuzņēmuma;

b)

personas, kas pieņem lēmumus par to, kā tiek izmantotas balsstiesības, rīkojas neatkarīgi;

c)

ja mātesuzņēmums ir tā pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības klients vai arī tur aktīvus, ko pārvalda pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, starp mātesuzņēmumu un pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību pastāv skaidra rakstiska vienošanās, ka tie rīkojas kā neatkarīgi darījumu partneri.

a)

galīgā situācija attiecībā uz balsstiesību sadalījumu;

b)

ja piemērojams, kontrolētu uzņēmumu ķēde, ar kuras palīdzību faktiski tur finanšu instrumentus;

c)

diena, kurā slieksnis tika sasniegts vai pārsniegts;

d)

ja piemērojams, instrumentiem ar izpildes termiņu norāda datumu vai laika periodu, kad notiks vai būs iespējama akciju iegāde;

e)

instrumenta termiņš vai notecēšanas laiks;

f)

turētāja identitāte;

g)

attiecīgā emitenta nosaukums.

a)

tās personas vārds, kura nodeva informāciju plašsaziņas līdzekļiem;

b)

informācija par drošības validāciju;

c)

laiks un datums, kad informācija tika nodota plašsaziņas līdzekļiem;

d)

informācijas nesējs, ar kuru tika nodota informācija;

e)

ja piemērojams, ziņas par jebkādiem ierobežojumiem, ko emitents noteicis regulētās informācijas izpaušanai.

a)

skaidrs apskats par emitenta darījumu attīstību un rezultātiem, kā arī emitenta stāvokli, pievienojot aprakstu par būtiskiem riskiem un nenoteiktībām, ar ko tas sastopas; šajā apskatā atbilstīgi darījumu apjomam un sarežģītībai jāsniedz izsvērta un visaptveroša analīze par emitenta darījumu attīstību un rezultātiem, kā arī emitenta stāvokli;

b)

norāde par svarīgākajiem notikumiem, kas notikuši pēc iepriekšējā finanšu gada beigām;

c)

norādes par emitenta paredzamo attīstību nākotnē.

a)

apskats par attiecīgo periodu;

b)

norādes par emitenta paredzamo attīstību finanšu gada nākamajos sešos mēnešos;

c)

akciju emitentiem, kas šo informāciju nesniedz regulāri, jāinformē arī par svarīgākajiem darījumiem ar saistītām personām.

a)

finanšu pārskatu atbilstību piemērojamiem pārskatu sastādīšanas noteikumiem vai grāmatvedības standartiem;

b)

vadības ziņojumā iekļautā vadības pārskata pareizību.

a)

attiecībā uz akciju emitentiem – dividenžu aprēķins un spēja izmaksāt dividendes;

b)

ja piemērojams, attiecībā uz visiem emitentiem – prasības, kas noteiktas minimālajam kapitālam un pašu kapitālam, kā arī likviditātei.

a)

ja emitentam ir atļauts turēt līdz 5 % savu balsstiesīgo akciju, tam jāsniedz paziņojums katru reizi, kad šis slieksnis ir sasniegts vai pārsniegts;

b)

ja emitentam ir atļauts turēt no 5 % līdz 10 % savu balsstiesīgo akciju, tam jāsniedz paziņojums katru reizi, kad ir sasniegts vai pārsniegts 5 % slieksnis vai attiecīgais maksimālais slieksnis;

c)

ja emitentam ir atļauts turēt vairāk nekā 10 % savu balsstiesīgo akciju, tam jāsniedz paziņojums katru reizi, kad ir sasniegts vai pārsniegts 5 % slieksnis vai 10 % slieksnis.

a)

šī ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldījumu sabiedrība visos gadījumos var brīvi un neatkarīgi no sava mātesuzņēmuma izmantot balsstiesības, kas ir saistītas ar tās pārvaldībā esošajiem aktīviem;

b)

pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība jebkura interešu konflikta gadījumā neņem vērā mātesuzņēmuma vai cita tā kontrolē esoša uzņēmuma intereses.

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/37

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas noteikumu projekts par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to vadītāja priekšējo redzamības lauku (2) paredz novērst tehniskos šķēršļus attiecībā uz minētajiem aspektiem transportlīdzekļu tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm, vienlaicīgi garantējot augstu drošības līmeni.

(2)

Ir lietderīgi noteikt Kopienas nostāju attiecībā uz minēto noteikumu projektu un tādējādi nodrošināt, ka Kopiena, ko pārstāv Komisija, balsojumā var atbalstīt šo projektu.

(3)

Noteikumu projekts būtu jāiekļauj Kopienas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēmā, jo Padomes Direktīvas 77/649/EEK (1977. gada 27. septembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauku (3) darbības joma ir līdzīga šo noteikumu projekta darbības jomai,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/39

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas noteikumu projekts (turpmāk – “ANO/EEK noteikumu projekts”) par tādu šķērssienu sistēmu apstiprināšanu, kas paredzētas pasažieru pasargāšanai no nenostiprinātas bagāžas un kas nav oriģinālaprīkojums (2), paredz likvidēt tehniskos šķēršļus attiecībā uz minētajām sastāvdaļām mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm, vienlaicīgi nodrošinot augstu drošības un vides aizsardzības līmeni.

(2)

Ir lietderīgi noteikt Kopienas nostāju attiecībā uz ANO/EEK noteikumu projektu un tādējādi nodrošināt, ka Kopiena, ko pārstāv Komisija, var izteikt atbalstu šim projektam.

(3)

Ņemot vērā to, ka ANO/EEK noteikumu projekts attiecas uz tāda aprīkojuma uzstādīšanu, kas nav oriģinālaprīkojums, tie nebūtu jāiekļauj Kopienas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas sistēmā,

9.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/40

(1)

Komisija 2006. gada 24. janvārī saņēma paziņojumu, ar kuru uzņēmums INEOS Group Limited (“Ineos”) paziņoja par savu nodomu, iegādājoties aktīvus, iegūt kontroli pār BP Ethylene Oxide/Ethylene Glycol Business (“BP Dormagen Business”), ko kontrolē British Petroleum Group (“BP”).

(2)

Ineos ir Apvienotās Karalistes sabiedrība ar ierobežotu atbildību; tai ir vairāki pilnībā piederoši meitasuzņēmumi, kas darbojas ķīmisku starpproduktu un speciālu ķīmisku vielu ražošanā, izplatīšanā, pārdošanā un mārketingā visā pasaulē. Ineos2006. gada 16. decembrī iegādājās bijušo BP olefīnu, atvasinājumu un pārstrādes uzņēmumu Innovene (izņemot BP Dormagen Business, kura iegāde ir šā lēmuma priekšmets), kas ražo dažādus petroķīmijas produktus, tostarp olefīnus un to atvasinājumus, kā arī dažādus pārstrādes produktus (2). Minēto pasākumu Komisija atļāva 2005. gada 9. decembrī (Lieta Nr. COMP/M.4005 – Ineos/Innovene, “galvenais darījums”).

(3)

BP pašlaik kontrolē BP Dormagen Business, kam ir vienīgi rūpnīca Ķelnē/Dormagenā (Vācijā) un kas darbojas etilēnoksīda (“EO”) un etilēnglikolu (“EG vai glikolu”) ražošanā.

(4)

Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos savā 143. sanāksmē 2006. gada 28. jūlijā sniedza labvēlīgu atzinumu par Komisijas iesniegto lēmuma projektu par atļauju (3).

(5)

Uzklausīšanas amatpersona 2006. gada 26. jūlija ziņojumā atzina, ka ir ievērotas pušu tiesības tikt uzklausītām (3).

(6)

Veicot galvenā darījuma pārbaudi, Komisija novērtēja etilēnoksīda (“EO”) un vairāku tā atvasinājumu (“EOD”) jo īpaši spirta etoksilātu, glikolēteru (“GE”) un etanolamīnu (“EOA”) tirgus. Komisija secināja, ka galvenais darījums nerada nopietnas šaubas par tā saderību ar kopējo tirgu horizontāli un vertikāli saistītos tirgos.

(7)

BP Dormagen Business vienīgie ražotie un pārdotie produkti ir EO un EG. Ineos ražo ķīmisku vielu plašu klāstu, tostarp EO un EO atvasinājumus (tostarp EG). Tātad vienīgie horizontālie pārklājumi, kas rodas Ineos ierosinātās BP Dormagen Business iegādes rezultātā, ir saistīti ar EO un EG. Turklāt vertikālas attiecības pastāv EO iepriekšējā posma tirgū (attiecībā uz etilēnu) un EO nākamā posma tirgū (attiecībā uz EO atvasinājumiem).

(8)

EO ir bezkrāsaina gāze, ko ražo ar etilēna daļēju oksidāciju. EO etilēna saturs ir 82 %, un tas ir bīstams produkts, viegli uzliesmojošs un sprāgstošs. Tas ir arī toksisks un kancerogēns. EO var izmantot neattīrītā veidā EG ražošanai vai papildus attīrīt.

(9)

EG ir ķīmiski starpprodukti, ko ražo galvenokārt ar EO nekatalītisku hidrēšanu. EG veido 37,5 % no kopējā EO patēriņa EEZ, un tos ražo tikai integrēti EO ražotāji.

(10)

EO apstrādes alternatīvs ceļš ietver tā papildu attīrīšanu: attīrītu EO tad var izmantot dažādu citu ķīmisku starpproduktu ražošanai. Lielāko daļu šī attīrītā EO integrētie EO ražotāji izmanto savām vajadzībām pakārtotās operācijās, lai ražotu EO atvasinājumus; atlikušo daļu pārdod trešām personām, kas konkurē ar EO ražotājiem dažādu EO atvasinājumu tirgos.

(11)

Komisija ir pārbaudījusi etilēnoksīdu iepriekšējās lietās (4). Tā konstatēja atsevišķu produktu tirgu EO vajadzībām, jo tam raksturīga neliela aizvietojamība, īpaši izmantojot kā tiešu izejvielu ķīmiskās reakcijās. Izmeklēšana šajā lietā apstiprināja šā produktu tirgus definīciju.

(12)

Tā kā trešām personām pārdod tikai attīrītu EO, konkurences novērtējums šajā lietā bija vērsts uz attīrītā EO tirgu. Procesa vēlā posmā Ineos apgalvoja, ka attīrīto EO varētu sīkāk iedalīt augstas kvalitātes EO (“HG-EO”) vai zemas kvalitātes EO (“LG-EO”) atkarībā no piemaisījumu līmeņa (galvenokārt aldehīdu satura). Tomēr tirgus izpēte apstiprināja, ka nebija nepieciešamības sīkāk iedalīt konkrēto produktu tirgu atbilstīgi attīrītā EO tīrības līmeņiem, jo trešām personām pārdeva tikai HG-EO.

(13)

Komisija izmeklēja arī, vai jānodala ilgtermiņa vienošanās par EO piegādi pircējiem, kuru rūpnīcas atrodas EO piegādātāja objektā vai blakus tam un savienotas ar cauruļvadu (“objektā”), un piegādes citiem pircējiem (“ārpus objekta”), ko apkalpo ar citiem līdzekļiem, piemēram, kravas automašīnu vai dzelzceļu. Komisija konstatēja, ka starp šīm divām piegādes metodēm pastāv dažas cenu līmeņu, līguma termiņu un iepirkto daudzumu atšķirības. Tomēr Komisijai nebija jāpieņem lēmums par šo jautājumu, ņemot vērā to, ka darījums būtiski netraucētu efektīvai konkurencei neatkarīgi no tā, vai tiek uzskatīts, ka piegādes objektā un ārpus objekta veido vienu vai divus atsevišķus tirgus.

(14)

Ineos apgalvoja, ka EG veido atsevišķu produktu tirgu atbilstīgi iepriekšējam Komisijas lēmumam (5). Tomēr turpmākajā lēmumā (6) Komisija bija atzīmējusi, ka pieprasījuma apsvērumi varētu radīt nepieciešamību nodalīt dažādos EG veidus. Tie ir: monoetilēnglikols (“MEG”), dietilēnglikols (“DEG”) un trietilēnglikols (“TEG”). MEG veido ievērojami lielāko produkcijas daļu (aptuveni 90 %); atlikusī produkcija sadalīta starp DEG (aptuveni 9 %) un TEG (aptuveni 1 %).

(15)

Šajā lietā lielākā daļa tirgus dalībnieku norādīja, ka EG sīkāk jāsadala trīs MEG, DEG un TEG tirgos, jo tiem ir ļoti dažādi lietojumi, un tie nekādā mērā nav aizstājami. Tomēr no piedāvājuma viedokļa MEG, DEG, TEG nemainīgi tiek ražoti kopā un vienmēr tiek ražoti ļoti līdzīgās proporcijās. Netika noteikta precīza tirgus definīcija, jo darījums būtiski netraucētu efektīvai konkurencei attiecībā uz EG saskaņā ar kādu no alternatīvajām produktu tirgu definīcijām.

(16)

Iepriekšējos lēmumos (7) Komisija ir uzskatījusi, ka EO tirgus ģeogrāfiskais izmērs, iespējams, ir Rietumeiropa (definēta kā EEZ plus Šveice), lai gan netika noteikta precīza tirgus definīcija. Šajā lietā attiecīgās ražošanas rūpnīcas atrodas Antverpenē (Beļģijā), Lavērā (Francijā) un Dormagenā (Vācijā). Ineos apgalvoja, ka tirgus ir EEZ mēroga, jo no šīm rūpnīcām EO tiek transportēts lielos attālumos (saskaņā ar Ineos datiem dažos gadījumos vairāk nekā 1 000 km, lai gan lielākā daļa piegāžu ir 600 km robežās). Tomēr ievērojami lielākā daļa pircēju un vismaz puse konkurentu uzskata ģeogrāfisko tirgu par reģionālu. Pārvadāšanas attālumi ir no 0 km līdz 800 km, lielākā daļa no 0 līdz 600 km sakarā ar transporta izmaksām un produkta bīstamo raksturu.

(17)

Atbilstīgi transportēšanas attāluma ierobežojumiem Komisija noteica EO iespējamos reģionālos tirgus: i) Apvienotā Karaliste un Īrija, ii) ziemeļvalstis (Norvēģija, Zviedrija un Somija), iii) kontinentālās Eiropas ziemeļrietumi vai “MNWE” (Nīderlande, Dānija, Beļģija, Luksemburga, Vācija, Austrija, Francijas centrālā daļa un ziemeļi), iv) Vidusjūras baseins (Itālija, Portugāle, Francijas dienvidi un Spānija) un v) Centrāleiropa un Austrumeiropa. Turklāt Komisija atklāja, ka reģionālām cenu atšķirībām un ierobežotām tirdzniecības plūsmām ir tendence apstiprināt šo ģeogrāfiskā tirgus segmentāciju. Tomēr nebija jāizdara secinājums par EO precīzā ģeogrāfiskā tirgus definīciju, jo Komisija atklāja, ka darījums būtiski netraucētu efektīvai konkurencei nevienā iespējamā ģeogrāfiskā tirgū (EEZ ģeogrāfiska mēroga vai MNWE tirgum – vienīgajam reģionālajam tirgum, kurā darbojas abas puses).

(18)

Ineos apgalvoja atbilstīgi tam, kas ir apgalvots iepriekšējos lēmumos (8), ka EG konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir vismaz Rietumeiropa un pat globāls. Tas ir tādēļ, ka EG nav bīstami produkti un tātad ir viegli transportējami. Cenas ir salīdzināmas globālā līmenī, un imports uz EEZ galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem un Krievijas veido aptuveni 13 % no EEZ kopējā patēriņa.

(19)

Ievērojami lielākā daļa respondentu uz tirgus izpēti apstiprināja, ka ģeogrāfiskais tirgus ir vismaz EEZ mēroga. Tomēr lēmuma nolūkā netika noteikta precīza tirgus definīcija, jo darījums būtiski netraucētu efektīvai konkurencei kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā saskaņā ar alternatīvām ģeogrāfiskā tirgus definīcijām.

(20)

EO tirgus kopējais izmērs EEZ, ieskaitot ražošanu savām vajadzībām, ir aptuveni 3 000 ktpa (kilotonnas gadā). Tirdzniecības tirgus veido aptuveni 18 % no kopējās ražošanas vai aptuveni 560 ktpa, no kā aptuveni 33 % vērtības izteiksmē veido pircēji objektā un 67 % – pircēji ārpus objekta.

(21)

Tirgus struktūras izteiksmē darījums apvienošanās starp diviem no trim lielākajiem EO piegādātājiem, radot apvienotas tirgus daļas, kas lielākas par 45 %, saskaņā ar jebkuru EO konkrēto produktu un ģeogrāfisko tirgu pieņemamu definīciju. Apvienotā uzņēmuma tuvākais konkurents Shell veido 15 līdz 25 % no kopējā tirdzniecības tirgus attiecībā uz piegādēm objektā un ārpus objekta. Visu pārējo konkurentu tirgus daļas ir mazākas par 10 % (daudzas mazākas par 5 %) attiecībā uz kopējo pārdošanu un pārdošanu ārpus objekta.

(22)

Tomēr, ņemot vērā to, ka tirdzniecības tirgus veido diezgan nelielu kopējās ražošanas proporciju, samērā nelielas izmaiņas kopējā ražošanā var būtiski ietekmēt tirdzniecības tirgu. Rezultātā savā novērtējumā Komisija koncentrēja uzmanību uz integrētu ražotāju EO lietošanas savām vajadzībām nozīmi un tās ietekmi uz pārdošanu trešām personām. Komisija pārbaudīja apstākļus saistībā ar EO piedāvājumu un jo īpaši tos faktorus, kas var ierobežot apvienotā uzņēmuma darbību EO tirdzniecības tirgū.

(23)

Lai to veiktu, Komisija noteica galvenos aspektus, no kuriem ir atkarīga EO pieejamība tirdzniecības tirgū: EO ražošanas jauda; attīrīšanas jauda; EO pakārtoti lietojumi jo īpaši sadalījums starp EG un citiem lietojumiem; stimuli lietot papildu EO iekšēji un/vai pārdot tirdzniecības tirgū.

(24)

Vispirms Komisija novērtēja, vai pašlaik pušu konkurentiem ir pietiekama neizmantota jauda EO piedāvājumam tirdzniecības tirgū. Šajā sakarā tā ir attīrīšanas jauda, kas ir svarīga, jo tirdzniecības tirgū tiek pārdots tikai attīrīts EO. Izmeklēšana atklāja, ka, lai gan pušu rūpnīcas ir neizmantotās attīrīšanas jaudas svarīga daļa, to konkurentu neizmantotā jauda varētu ierobežot pušu pret konkurenci vērsto darbību, jo tās veido būtiskus apjomus salīdzinājumā ar samērā nelielo tirdzniecības tirgu.

(25)

Komisijas veiktā novērtējuma svarīga daļa šajā lietā bija vērsta arī uz attiecībām starp attīrītā EO un EG ražošanu. EG ražošanas samazināšana var ļaut integrētiem ražotājiem (tiem ražotājiem, kas izgatavo gan EO, gan EG) palielināt to attīrītā EO ražošanu. Šī attiecība ir balstīta uz to, ka abiem produktiem izmanto to pašu izejvielu (neattīrītu EO), un rezultātā EG ražošanas samazināšana atbrīvos neattīrītu EO, ko varētu izmantot attīrīta EO papildu daudzumu ražošanai – atbilstīgi attīrīšanas jaudas ierobežojumiem.

(26)

Ineos apgalvoja, ka MEG tiek izmantots kā pārmaiņu produkts, kas atkarībā no tirgus apstākļiem ļauj EO ražotājiem pārslēgties uz EO vai citu EO atvasinājumu piegādi un no tās. Lai to pierādītu, Ineos iesniedza divus ekonometriskus pētījumus, kas rāda, ka agrāk pušu konkurenti varēja palielināt attīrītā EO ražošanu uz glikolu ražošanas rēķina, reaģējot uz dīkstāvēm Ineos un BP Dormagen Business rūpnīcās. Tika konstatēts, ka ietekmēto rūpnīcu EO pārdošanas samazinājumi (zināmā mērā) tika kompensēti ar konkurentu EO pārdošanas pieaugumu.

(27)

Komisija secināja, ka, lai gan šiem pētījumiem ir zināmi ierobežojumi, tie norāda šo konkurentu potenciālu darboties pretī apvienotā uzņēmuma pret konkurenci vērstai darbībai.

(28)

Komisija tad aplēsa, cik liela varētu būt šī potenciālā pārmaiņa no glikoliem uz attīrītu EO, ņemot vērā visus jaudas ierobežojumus. Komisija konstatēja, ka glikolu ražošanas vislielākā prognozējamā samazinājuma gadījumā potenciālā pārmaiņa no glikoliem uz attīrītu EO apvienotā uzņēmuma vienpusēja cenu paaugstinājuma gadījumā varētu dot EO tirdzniecības tirgum daudzumus, kas ir būtiski salīdzinājumā ar šī tirgus pašreizējo kopējo izmēru.

(29)

Komisija ņēma vērā arī jaunu glikolu jaudas ietekmi, kuri ieplūst Tuvajos Austrumos un Āzijā, uz tirgus situāciju Eiropā. Tā konstatēja, ka šīs jaunās EO ražošanas jaudas, iespējams, radītu EG eksporta pieaugumu uz EEZ, un ka rezultātā varētu sagaidīt EG ražošanas samazinājumu EEZ. Tas, savukārt, varētu palielināt EO pieejamību EEZ pārdošanai trešām personām un citu EO atvasinājumu iekšējai ražošanai.

(30)

Atbilstīgi Komisija uzskatīja par piemērotu novērtēt pasākuma ietekmi perspektīvā, tas ir, saistībā ar prognozēto un pamatoti sagaidāmo attīstību nākotnē.

(31)

Komisijas veiktā izmeklēšana rādīja, ka paredzams, ka kopējā neizmantotā jauda EO ražošanai EEZ tuvākajos gados palielināsies un izmantošanas likmes būs zemākas. Lai gan paredzams, ka neizmantotā attīrīšanas jauda tuvākajā laikā samazināsies, tomēr tā kā tirdzniecības tirgus ir samērā neliels un nav paredzams, ka tuvākajā laikā tas būtiski palielināsies, atlikusī neizmantotā attīrīšanas jauda joprojām var būt ierobežojums apvienotā uzņēmuma veiktiem vienpusējiem cenu paaugstinājumiem.

(32)

Turklāt, lai novērtētu glikolu importa no Tuvajiem Austrumiem gaidāmā pieauguma ietekmi uz EO tirdzniecības tirgu Eiropā, tika ņemti vērā EO ražotāju turpmākie saimnieciskie stimuli piegādāt tirdzniecības tirgum. Lai kompensētu EO patēriņa prognozēto samazinājumu glikoliem un lai uzturētu izmantošanas likmes EO ražošanai visaugstākajos iespējamajos līmeņos, EO ražotājiem būtu jāatrod citas tirdzniecības vietas EO piegādei. Tā kā visiem citiem EO atvasinājumiem (izņemot glikolus) un tirdzniecības tirgum ir nepieciešams attīrīts EO, EO ražotājiem Eiropā būtu stimuli palielināt savas pašreizējās attīrīšanas jaudas.

(33)

Komisija konstatēja, ka EO ražošanas attīrīšanas segmentu paplašināšana ir lētāka un bieži nav saistīta ar citiem ieguldījumiem rūpnīcā. Pieņemot, ka konkurenti varēs palielināt pašreizējās attīrīšanas jaudas, lai absorbētu glikolu ražošanas paredzamo samazinājumu, šo palielinājumu apmērs ir atkarīgs no EO ražotāju EO lietošanas savām vajadzībām EOD nolūkos, to spējas palielināt EOD jaudas un to stimuliem lietot EO savām vajadzībām vai pārdot to tirdzniecības tirgū.

(34)

Komisijas veiktā izmeklēšana atklāja, ka tuvākajā laikā integrētu ražotāju EOD jauda tiks daļēji ierobežota sakarā ar palielinātu pieprasījumu pēc EOD. EOD ražošanas jaudas palielinājumi ir dārgāki un prasa vairāk laika nekā EO attīrīšanas jaudas palielinājumi. Rezultātā ne viss attīrītais EO, kas atbrīvots sakarā ar glikolu ražošanas samazinājumu EEZ, tiks absorbēts ar integrētu ražotāju EOD ražošanas palielināšanu. Rezultātā tas būs pieejams tirdzniecības tirgū.

(35)

Tādēļ var izslēgt būtisku traucējumu efektīvai konkurencei EO tirdzniecības tirgū. EO pircējiem būs piegādes alternatīvas, kas būs pietiekamas, lai ierobežotu apvienotā uzņēmuma darbību.

(36)

Tiek lēsts, ka EG ražošana un patēriņš pasaulē ir aptuveni 17 000ktpa, no kā ražošana EEZ ir aptuveni 1 700ktpa pieprasījumam pēc aptuveni 1 950ktpa. Pieprasījums pasaulē pēdējo gadu laikā ir bijis samērā stabils jo īpaši sakarā ar pieprasījumu Ķīnā un Tālajos Austrumos pēc MEG, ko izmanto poliestera audumiem. Tas, savukārt, ir veicinājis ieguldījumus būtiskā, jaunā EG jaudā Āzijā un Tuvajos Austrumos; šīs jaudas ieplūšana paredzēta dažu tuvāko gadu laikā.

(37)

Komisijas veiktā izmeklēšana norādīja, ka apvienotā uzņēmuma tirgus daļa globālā tirdzniecības tirgū nepārsniedz 5 % jebkurai iespējamai produktu tirgus definīcijai. EEZ mēroga tirdzniecības tirgū apvienotā uzņēmuma daļa nepārsniedz 20 % jebkurā konkrētā produktu tirgū. Arī apvienotais uzņēmums izjutīs konkurenci no dažādu spēcīgu konkurentu puses, piemēram, BASF, MEGlobal, Sabic, Shell, Clariant, kā arī no importa.

(38)

Ņemot vērā apvienotā uzņēmuma ierobežoto tirgus daļu, būtisku konkurentu esamību, kuriem ir salīdzināmas vai lielākas tirgus daļas, un glikolu ražošanas prognozēto samazinājumu Eiropā (importa pieauguma rezultātā), Komisija secināja, ka ierosinātais darījums nerada bažas par konkurenci EG tirgū.

(39)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secināja, ka ierosinātā koncentrācija būtiski netraucē efektīvai konkurencei kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā jo īpaši dominējošā stāvokļa radīšanas vai nostiprināšanas rezultātā. Koncentrācija tādēļ jāatzīst par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar Apvienošanās regulas 8. panta 1. punktu un EEZ līguma 57. pantu.