20.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 364/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1881/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2001. gada 8. marta Regula (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos (2), ir vairākkārt būtiski grozīta. Vēlreiz ir jāgroza konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamā koncentrācija, lai ņemtu vērā jaunākos datus un izmaiņas Pārtikas kodeksā. Vienlaikus vajadzības gadījumā ir jāprecizē dokumenta teksts. Tādēļ Regula (EK) Nr. 466/2001 ir jāaizstāj.

(2)	Sabiedrības veselības aizsardzības dēļ svarīgi saglabāt tādu piesārņotāju koncentrāciju, kas ir pieņemama no toksikoloģijas viedokļa.

(3)	Ņemot vērā dalībvalstu tiesību aktu atšķirības un iespējamos konkurences izkropļojumu draudus, konkrētiem piesārņotājiem jāpiemēro Kopienas pasākumi, lai nodrošinātu tirgus vienotību, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu.

(4)

Jānosaka stingras prasības attiecībā uz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kuras var izpildīt, veicot labu lauksaimniecības, zivsaimniecības un ražošanas praksi un ņemot vērā ar pārtikas patēriņu saistītos riskus. Maksimāli pieļaujamā koncentrācija jānosaka zemākajā saprātīgi sasniedzamajā līmenī (ALARA) tādiem piesārņotājiem, kas ir genotoksiski kancerogēni, vai gadījumos, kad to pašreizējā iedarbība uz iedzīvotājiem vai neaizsargātajām iedzīvotāju grupām ir tuvu pieļaujamam līmenim vai to pārsniedz. Šāda pieeja nodrošina, ka pārtikas uzņēmumi piemēro pēc iespējas stingrākus piesārņojuma novēršanas un mazināšanas pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai. Bez tam zīdaiņu un mazu bērnu veselības aizsardzībai, kas ir neaizsargāta iedzīvotāju grupa, ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas jāievēro, stingri atlasot zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas ražošanā izmantotās izejvielas. Stingrai izejvielu atlase ir arī vēlama dažu specifisku produktu ražošanā, piemēram, klijas tiešai lietošanai uzturā.

(5)

Lai ļautu piemērot maksimāli pieļaujamo koncentrāciju žāvētiem, atšķaidītiem, pārstrādātiem un saliktiem pārtikas produktiem, kam nav noteikta konkrēta Kopienas maksimāli pieļaujamā piesārņotāju koncentrācija, pārtikas uzņēmumiem jāuzrāda konkrētā koncentrācija un atšķaidījuma pakāpe, pievienojot attiecīgos eksperimentālos datus, kas attaisno ierosināto pakāpi.

(6)	Lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības veselības aizsardzību, produktus, kuros piesārņotāji pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, nedrīkst laist tirgū ne atsevišķi, ne sajaucot ar citiem pārtikas produktiem, ne arī izmantojot kā sastāvdaļu citos pārtikas produktos.

(7)

Ir atzīts, ka ar šķirošanas vai citas fizikālas apstrādes palīdzību var samazināt aflatoksīna saturu zemesriekstu, riekstu, žāvētu augļu un kukurūzas sūtījumos. Tādēļ, lai mazinātu ietekmi uz tirdzniecību, būtu lietderīgi pieļaut lielāku aflatoksīna saturu tajos produktos, kas nav paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai kā sastāvdaļa pārtikas produktos. Šādos gadījumos maksimāli pieļaujamā aflatoksīna koncentrācija jānosaka, ņemot vērā iepriekšminēto apstrādes veidu efektivitāti, lai samazinātu aflatoksīna saturu zemesriekstos, riekstos, žāvētos augļos un kukurūzā līdz līmenim, kas zemāks par šiem produktiem, kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai kā sastāvdaļa pārtikas produktos, noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(8)	Lai efektīvi ievērotu konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, ir lietderīgi sniegt šādiem gadījumiem atbilstīgus marķēšanas noteikumus.

(9)

Dažās dalībvalstīs klimatisko apstākļu dēļ ir grūti nodrošināt, ka tiek ievērota maksimāli pieļaujamā piesārņotāju koncentrācija svaigos salātos un svaigos spinātos. Šīm dalībvalstīm būtu jāļauj pagaidām dot atļaujas tādu svaigu salātu un svaigu spinātu realizācijai, kas audzēti un paredzēti patēriņam to teritorijā un kā nitrāta saturs pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju. Salātu un spinātu audzētājiem, kas reģistrēti dalībvalstīs, kuras devušas iepriekšminētās atļaujas, būtu pakāpeniski jāmaina savas lauksaimniecības metodes, piemērojot attiecīgās valsts līmenī ieteiktu labu lauksaimniecības praksi.

(10)

Dažās Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivju sugās var būt augsta dioksīna un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija. Liela daļa šo Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivju sugu pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, un tādēļ tās būtu jāizslēdz no lietošanas uzturā. Norādes liecina, ka zivju nelietošana uzturā var negatīvi ietekmēt sabiedrības veselību Baltijas jūras reģionā.

(11)

Zviedrijā un Somijā ir izveidota sistēma, kas nodrošina to, ka patērētāji ir pilnībā informēti par uztura ieteikumiem Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivju lietošanas uzturā ierobežojumiem noteiktām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, lai izvairītos no iespējamiem draudiem veselībai. Tādēļ ir lietderīgi Somijai un Zviedrijai piešķirt atkāpes konkrētu Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivju sugu, kas paredzētas lietošanai uzturā, pagaidu laišanai tirgū to teritorijā, kurās dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz šajā regulā noteikto koncentrāciju. Jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka zivis un zivju produkti, kuros pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija, netiek realizēti pārējās dalībvalstīs. Ik gadu Somija un Zviedrija ziņo Komisijai par saviem uzraudzības rezultātiem saistībā ar dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivīs.

(12)

Lai nodrošinātu, ka maksimāli pieļaujamo koncentrāciju īsteno vienveidīgi, visā Kopienā kompetentajām iestādēm jāpiemēro vienādi paraugu ņemšanas un analīzes izpildes kritēriji. Bez tam ir svarīgi vienveidīgi ziņot un skaidrot analīzes rezultātus. Šajā regulā precizētie paraugu ņemšanas un analīzes pasākumi paredz vienveidīgus noteikumus par ziņošanu un skaidrošanu.

(13)	Dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ir jāveic konkrētu piesārņotāju uzraudzība un jāziņo par to koncentrāciju; jāziņo arī par attīstību saistībā ar profilakses pasākumu piemērošanu, lai ļautu Komisijai novērtēt vajadzību mainīt spēkā esošos pasākumus vai pieņemt papildu pasākumus.

(14)	Kopienas līmenī pieņemto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju var pārskatīt, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas atziņas un labas lauksaimniecības, zivsaimniecības un ražošanas prakses uzlabojumus.

(15)	Klijas un dīgļus var realizēt tiešai lietošanai uzturā, un tādēļ ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo dezoksinivalenola un zearalenona koncentrāciju šajos produktos.

(16)	Nesen Pārtikas kodeksā noteica Komisijas apstiprināto maksimāli pieļaujamo svina koncentrāciju zivīs. Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt pašreizējo noteikumu par svina saturu zivīs.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), definēti dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, un tāpēc atsevišķos gadījumos jāgroza dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ieraksti saskaņā ar minētajā regulā lietoto terminoloģiju.

(18)	Nepieciešams paredzēt, ka piesārņotāju maksimāli pieļaujamā koncentrācija neattiecas uz pārtikas produktiem, kas likumīgi laisti Kopienas tirgū pirms datuma, kad stājās spēkā šī maksimāli pieļaujamā koncentrācija.

(19)

Dārzeņi ir galvenais avots, kā nitrāti tiek uzņemti cilvēka organismā. Pārtikas zinātniskā komiteja (PZK) 1995. gada 22. septembrī (4) sniedza atzinumu, ka parasti kopējā nitrāta deva ir krietni zem pieļaujamās dienas devas (ADI), kas ir 3,65 mg uz kg ķermeņa svara (bw). Tomēr ieteicams mazināt nitrāta iedarbību, kas rodas, lietojot pārtiku un ūdeni.

(20)	Tā kā klimatiskie apstākļi būtiski ietekmē nitrātu koncentrāciju konkrētos dārzeņos, piemēram, salātos un spinātos, atkarībā no sezonas jānosaka atšķirīga maksimāli pieļaujamā nitrātu koncentrācija.

(21)

PZK 1994. gada 23. septembra atzinumā norādīts, ka aflatoksīni ir genotoksiski kancerogēni (5). Pamatojoties uz šo atzinumu, ir lietderīgi ierobežot kopējo aflatoksīna saturu pārtikā (aflatoksīnu B1, B2, G1 un G2 summa) un arī atsevišķi aflatoksīna B1 saturu, kas ir vistoksiskākā sastāvdaļa. Jāapsver iespēja pazemināt pašreizējo maksimāli pieļaujamo aflatoksīna M1 koncentrāciju zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā, ņemot vērā analītisko procedūru attīstību.

(22)

Pārtikas zinātniskā komiteja 1998. gada 17. septembrī (6) sagatavoja atzinumu saistībā ar ohratoksīnu A (OTA). Atbilstīgi Padomes 1993. gada 25. februāra Direktīvai 93/5/EEK par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu zinātniskā izpētē (SCOOP) novērtēja OTA devas (7), ko Kopienas iedzīvotāji uzņem ar uzturu (8). Pēc Komisijas pieprasījuma Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2006. gada 4. aprīlī (9) pieņēma atjauninātu zinātnisko atzinumu saistībā ar ohratoksīnu A pārtikā, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus, un noteica pieļaujamo nedēļas devu (TWI) – 120 ng uz kg ķermeņa svara.

(23)

Uz šo atzinumu pamata ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju graudos, graudu produktos, rozīnēs, grauzdētā kafijā, vīnā, vīnogu sulā un zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā; patērējot visus šos produktus, uz cilvēkiem kopumā vai uz neaizsargātām patērētāju grupām, piemēram, bērniem, rodas ievērojama OTA iedarbība.

(24)

Ņemot vērā jaunāko EFSA zinātnisko atzinumu, apsvērs, vai ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo OTA koncentrāciju pārtikas produktos, piemēram, žāvētos augļos, izņemot rozīnēs, kakao un kakao produktos, garšaugos, gaļas produktos, negrauzdētā kafijā, alū un lakricā, un pārskatīt spēkā esošo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(25)	Pārtikas zinātniskā komiteja savā 2000. gada 8. marta sanāksmē apstiprināja pagaidu maksimālo pieļaujamo patulīna dienas devu (PMTDI) 0,4 μg uz kg ķermeņa svara (10).

(26)	Saskaņā ar Direktīvu 93/5/EEK 2001. gadā īstenoja SCOOP uzdevumu, lai novērtētu ES dalībvalstu iedzīvotāju patulīna dienas devu (11).

(27)

Pamatojoties uz šo novērtējumu un ņemot vērā PMTDI, konkrētos pārtikas produktos jānosaka maksimāli pieļaujamā koncentrācija, lai aizsargātu patērētājus no nepieļaujama piesārņojuma. Jāpārskata un vajadzības gadījumā jāsamazina maksimāli pieļaujamā koncentrācija, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas un to, kā īstenots Komisijas 2003. gada 11. augusta Ieteikums 2003/598/EK par patulīna piesārņojuma novēršanu un samazināšanu ābolu sulā un ābolu sulas sastāvdaļās, ko pievieno citiem dzērieniem (12).

(28)

Pārtikas zinātniskā komiteja saistībā ar Fusarium toksīniem pieņēma vairākus atzinumus, kuros 1999. gada decembrī (13) noteica dezoksinivalenola pieļaujamo dienas devu (TDI) – 1 μg uz kg ķermeņa svara, 2000. gada jūnijā (14) noteica pieļaujamo zearalenona dienas devu (TDI) – 0,2 μg uz kg ķermeņa svara, 2000. gada oktobrī (15) noteica pagaidu fumonizīnu dienas devu (TDI) – 2 μg uz kg ķermeņa svara (atjaunināts 2003. gada aprīlī) (16), 2000. gada oktobrī (17) noteica nivalenola dienas devu (TDI) – 0,7 μg uz kg ķermeņa svara, 2001. gada maijā (18) noteica kombinēto pagaidu T-2 un HT-2 toksīna dienas devu (TDI) 0,06 μg uz kg ķermeņa svara un kombinēto pagaidu TDI 0,06 μg uz kg ķermeņa svara, 2002. gada februārī (19) novērtēja trihotecēnus kā grupu.

(29)	Saskaņā ar Direktīvu 93/5/EEK izpildīja un 2003. gada septembrī pabeidza SCOOP uzdevumu “Datu vākšana par Fusarium toksīnu sastopamību pārtikā un tās devas novērtējums, ko ar pārtiku uzņem ES dalībvalstu iedzīvotāji” (20).

(30)

Balstoties uz zinātniskajiem atzinumiem un devas novērtējumu, ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo dezoksinivalenola, zearalenona un fumonizīnu koncentrāciju. Kontroles rezultāti attiecībā uz jaunāko ražu pierāda, ka kukurūzā un kukurūzas produktos var būt ļoti augsts fumonizīnu piesārņojums un ir lietderīgi veikt pasākumus nolūkā novērst, ka kukurūza un kukurūzas produkti ar tik nepieļaujami augstu piesārņojumu nokļūst pārtikas apritē.

(31)

Devas aprēķini norāda, ka T-2 un HT-2 toksīna klātbūtne var apdraudēt sabiedrības veselību. Tādēļ ir nepieciešama un prioritāra uzticamas un precīzas metodes attīstīšana, vairāku sastopamības datu vākšana un plašāka attiecīgo faktoru izmeklēšana/izpēte saistībā ar T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni graudos un graudu produktos, īpaši, auzās un auzu produktos.

(32)

Vienlaicīgas sastopamības dēļ nav jāparedz īpaši pasākumi saistībā ar 3-acetil deoksinivalenolu, 15-acetil deoksinivalenolu un fumonizīnu B3, jo pasākumi, īpaši attiecībā uz deoksinivalenolu un fumonizīnu B1 un B2, arī aizsargātu iedzīvotājus no nepieļaujamas 3-acetil deoksinivalenola, 15-acetil deoksinivalenola un fumonizīna B3 iedarbības. Šāda rīcība ir piemērota arī saistībā ar nivalenolu, kas zināmā mērā vienlaikus sastopams ar deoksinivalenolu. Bez tam nivalenola iedarbība uz cilvēku ir vērtēta kā ievērojami zemāka par pagaidu pieļaujamo dienas devu. Attiecībā uz pārējām trihotecēnēm, kas aplūkotas iepriekšminētajā SCOOP uzdevumā, proti, 3-acetildeoksinivalenols, 15-acetildeoksinivalenols, fuzarenons-X, T2-triols, diacetoksisirpenols, neozolaniols, monoacetoksisirpenols un verrukols, pieejamie ierobežotie dati norāda, ka tie nav plaši sastopami un parasti konstatētā koncentrācija ir maza.

(33)

Klimatiskie apstākļi augšanas un īpaši ziedēšanas laikā būtiski ietekmē Fusarium toksīnu saturu. Tomēr laba lauksaimniecības prakse, saskaņā ar ko līdz minimumam mazina riska faktorus, noteiktā mērā var novērst piesārņojumu ar Fusarium sēni. Komisijas 2006. gada 17. augusta Ieteikumā 2006/583/EK par Fusarium toksīnu novēršanu un samazināšanu labībā un labības produktos (21) ir vispārīgi principi, kā novērst un mazināt Fusarium toksīnu radītu piesārņojumu (zearalenons, fumonizīni un trihotecēni) graudos, kas jāīsteno, attīstot uz šiem principiem balstītu prakses valsts kodeksu.

(34)

Maksimāli pieļaujamā Fusarium toksīnu koncentrācija jānosaka neapstrādātiem graudiem, kas tirgū laisti pirmā posma apstrādei. Par pirmā posma apstrādi neuzskata tīrīšanas, šķirošanas un žāvēšanas procedūras, ciktāl tajās netiek iekļauta paša grauda kodola fiziska apstrāde. Par pirmā posma apstrādi uzskata tīrīšanu.

(35)

Tā kā var atšķirties, kādā līmenī neapstrādātus graudus attīra no Fusarium toksīniem, ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju graudu produktos, kas paredzēti galapatērētājam, un galvenajās pārtikas sastāvdaļās, kas iegūtas no graudiem, lai sabiedrības veselības aizsardzības nodrošināšanai būtu izstrādāti tiesību akti, kurus jāizpilda.

(36)

Vēl nav precīzi zināmi visi faktori, kas izraisa Fusarium toksīnu, īpaši zearalenona un fumonizīna B1 un B2, veidošanos kukurūzā. Tādēļ pārtikas uzņēmumiem ir atvēlēts termiņš, kurā viņi var izmeklēt, kas veicina šo mikotoksīnu veidošanos un kādi pasākumi jāveic, lai pēc iespējas saprātīgākā līmenī novērstu to klātbūtni. Ierosināts no 2007. gada piemērot maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas pamatota ar pašlaik pieejamajiem datiem par sastopamību, ja pirms šā datuma nav noteikta īpaša maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kuras pamatā ir dati par sastopamību un veidošanos.

(37)	Ņemot vērā zemo rīsos konstatēto piesārņojuma līmeni ar Fusarium toksīniem, rīsiem un rīsu produktiem neierosina ieviest maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(38)

Līdz 2008. gada 1. jūlijam jāapspriež, vai ir jāpārskata maksimāli pieļaujamā deoksinivalenola, zearalenona, fumonizīna B1 un B2 koncentrācija un vai ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo T-2 un HT-2 toksīnu koncentrāciju graudos un graudu produktos, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas par šiem toksīniem pārtikā.

(39)

Pārtikas zinātniskā komiteja 1992. gada 19. jūnijā (22) pieņēma tādu lēmumu saistībā ar svinu, kurā apstiprināja pagaidu pieļaujamo nedēļas devu (PTWI) – 25 μg uz kg ķermeņa svara, ko 1986. gadā ierosināja PTO. Komiteja savā atzinumā secināja, ka vidējais svina saturs pārtikā, šķiet, nerada nopietnas bažas.

(40)

Saskaņā ar Direktīvu 93/5/EEK 2004. gadā izpildīja SCOOP 3.2.11. uzdevumu “ES dalībvalstu iedzīvotāju uztura iedarbības novērtējums attiecībā uz arsēnu, kadmiju, svinu un dzīvsudrabu” (23). Ievērojot šo novērtējumu un Pārtikas zinātniskās komitejas sagatavoto atzinumu, ir lietderīgi veikt pasākumus, lai pēc iespējas vairāk mazinātu svina klātbūtni pārtikā.

(41)

Pārtikas zinātniskā komiteja savā 1995. gada 2. jūnija (24) atzinumā saistībā ar kadmiju apstiprināja pagaidu dienas devu (PTWI) – 7 μg uz kg ķermeņa svara un ieteica pielikt lielākas pūles, lai mazinātu ar uzturu uzņemtā kadmija ietekmi, jo pārtikas produkti ir galvenais avots, no kura cilvēks uzņem kadmiju. SCOOP 3.2.11. uzdevumā bija novērtēta uztura ietekme; ņemot vērā šo novērtējumu un Pārtikas zinātniskās komitejas sagatavoto atzinumu, ir lietderīgi veikt pasākumus, lai pēc iespējas vairāk mazinātu kadmija klātbūtni pārtikā.

(42)

2004. gada 24. februārīEFSA pieņēma atzinumu saistībā ar dzīvsudrabu un metildzīvsudrabu pārtikā (25) un apstiprināja pagaidu pieļaujamo nedēļas devu – 1,6 μg uz kg ķermeņa svara. Metildzīvsudrabs ir visbīstamākā ķīmiskā forma un var sastādīt līdz pat 90 % no dzīvsudraba zvejas produktos. Ievērojot SCOOP 3.2.11. uzdevuma rezultātus, EFSA secināja, ka pārtikā, kas nav zvejas produkti, konstatētā dzīvsudraba koncentrācija neizraisa tik lielas bažas. Šajā citā pārtikā esošās dzīvsudraba formas pārsvarā nav metildzīvsudrabs un tādēļ uzskata, kas tās rada mazāku apdraudējumu.

(43)

Lai nepieļautu metildzīvsudraba ietekmi uz neaizsargāto iedzīvotāju grupu, ir lietderīgi noteikt ne tikai maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, bet arī mērķtiecīgi konsultēt patērētājus. Tālab Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē ir pieejams informatīvs paziņojums par metildzīvsudrabu zivīs un zivju produktos (26). Vairākas dalībvalstis ir arī publicējušas saviem iedzīvotājiem lietderīgus padomus.

(44)	Pārtikas zinātniskā komiteja savā 2001. gada 12. decembra (27) attiecībā uz neorganisko alvu atzinumā secināja, ka neorganiskās alvas koncentrācija – 150 mg/kg konservētos dzērienos un 250 mg/kg pārējos konservētos pārtikas produktos – dažiem cilvēkiem var izraisīt kuņģa kairinājumu.

(45)

Lai pasargātu sabiedrības veselību no šāda veselības apdraudējuma, jānosaka maksimāli pieļaujamā neorganiskās alvas koncentrācija konservētā pārtikā un konservētos dzērienos. Iekams nav pieejami dati par zīdaiņu un mazu bērnu jutīgumu pret neorganisko alvu pārtikā, piesardzības labad ir jāaizsargā šīs neaizsargātās iedzīvotāju grupas veselība un jānosaka zemāka maksimāli pieļaujamā koncentrācija.

(46)

Pārtikas zinātniskā komiteja attiecībā uz 3-monohlorpropān-1,2-diolu (3-MHPD) 2001. gada 30. maijā pieņēma zinātnisko atzinumu saistībā ar 3-MHPD pārtikā (28), ar ko atjaunināja savu 1994. gada 16. decembra (29) atzinumu, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām, un noteica pieļaujamo 3-MHPD dienas devu (TDI) – 2 μg uz kg ķermeņa svara.

(47)

Saskaņā ar Direktīvu 93/5/EEK izpildīja un 2004. gada jūnijā (30) pabeidza SCOOP uzdevumu “Datu vākšana un apstrāde par 3-MHPD un saistītu vielu koncentrāciju pārtikā”. Uzturā 3-MHPD uzņem galvenokārt ar sojas mērci un sojas mērces produktiem. Šo uzņemšanu būtiski veicināja arī atsevišķu produktu, piemēram, maizes un nūdeļu, lietošana uzturā, tomēr nevis augstās 3-MHPD koncentrācijas šajos produktos, bet gan lielā patēriņa dēļ.

(48)

Atbilstīgi jānosaka maksimāli pieļaujamā 3-MHPD koncentrācija hidrolizētos augu proteīnos (HAP) un sojas mērcē, ņemot vērā ar šo pārtikas produktu patēriņu saistītos draudus. Dalībvalstīm prasīja pārbaudīt pārējos pārtikas produktus attiecībā uz 3-MHPD sastopamību, lai apspriestu vajadzību noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju vēl citos pārtikas produktos.

(49)

Saistībā ar dioksīniem un PHD Pārtikas zinātniskā komiteja 2001. gada 30. maijā pieņēma atzinumu par dioksīniem un dioksīniem līdzīgo PHD pārtikā (31), ar ko atjaunina tās 2000. gada 22. novembra atzinumu (32), kurā noteikta pieļaujamā dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD nedēļas deva (TWI) – 14 pg Pasaules Tirdzniecības Organizācijas toksiskuma ekvivalents (PVO TEQ) uz kg ķermeņa svara.

(50)

Šīs regulas izpratnē dioksīni attiecas uz 75 polihlordibenzo-p-dioksīnam (PHDD) struktūras ziņā radniecīgu vielu un 135 polihlordibenzofurānam (PHDF) radniecīgu vielu grupu, kurā 17 vielas ir toksikoloģiski bīstamas. Polihlordifenili (PHD) ir 209 dažādu radniecīgas struktūras vielu grupa, ko var iedalīt divās grupās atbilstīgi minēto vielu toksikoloģiskajām īpašībām: 12 radniecīgās vielas uzrāda dioksīniem līdzīgas toksiskās īpašības un tādēļ tās bieži apzīmē kā dioksīniem līdzīgie polihlorētie difenili. Pārējiem polihlordifeniliem nav dioksīniem līdzīga toksiskuma, bet ir atšķirīgs toksikoloģiskās iedarbības raksturojums.

(51)

Katrai dioksīniem vai dioksīnu tipa polihlordifeniliem radniecīgai vielai ir atšķirīgs toksiskuma līmenis. Lai varētu novērtēt šo dažādo radniecīgo vielu toksiskumu un veicināt riska novērtējumu un reglamentējošu kontroli, ir ieviests toksiskuma ekvivalences koeficienta (TEF) jēdziens. Tas nozīmē, ka analītiskos rezultātus attiecībā uz visiem toksikoloģiski bīstamajiem dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PHD izsaka kā atsevišķu izrēķināmu vienību, proti, koncentrācija, izteikta toksiskuma ekvivalentos (TEQ).

(52)	Iedarbības aprēķini, ņemot vērā SCOOP uzdevumu “ES dalībvalstu iedzīvotāju dioksīnu un saistīto PCB devu novērtējums”, kas pabeigts 2000. gada jūnijā (33), norāda, ka ievērojama Kopienas iedzīvotāju daļa uzņem lielāku devu nekā noteikto pieļaujamo dienas devu.

(53)

No toksikoloģiskā viedokļa pieļaujamajai koncentrācijai būtu jāattiecas gan uz dioksīniem, gan uz dioksīniem līdzīgajiem PCB, taču 2001. gadā Kopienas līmenī maksimāli pieļaujamā koncentrācija bija noteikta tikai dioksīniem un nebija noteikta dioksīniem līdzīgajiem PCB, jo tajā laikā bija ļoti maz datu par dioksīniem līdzīgo PCB izplatību. Tomēr kopš 2001. gada ir vairāk datu par dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni, tādēļ 2006. gadā noteica maksimāli pieļaujamo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas koncentrāciju, jo tas ir piemērotākais risinājums no toksikoloģijas viedokļa. Lai nodrošinātu netraucētu pāreju, līdzās dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas koncentrācijai, pārejas posmā paliek spēkā pašreizējā pieļaujamā dioksīnu koncentrācija. Minētajā pārejas posmā pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo dioksīnu koncentrāciju un maksimāli pieļaujamo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas koncentrāciju. Tāpēc līdz 2008. gada 31. decembrim izlems, vai var iztikt bez atsevišķi noteiktām maksimāli pieļaujamām koncentrācijām dioksīniem.

(54)

Lai veicinātu dinamisku pieeju pārtikā un dzīvnieku barībā esošu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB samazināšanai, Kopienas 2006. gada 6. februāra Ieteikumā 2006/88/EK par dioksīnu, furānu un polihlorbifenilu (PCB) klātbūtnes samazināšanu lopbarībā un pārtikā ir noteikti iedarbības līmeņi (34). Šie iedarbības līmeņi ir līdzeklis, kā kompetentās iestādes un uzņēmēji var konstatēt tos gadījumus, kad ir lietderīgi noskaidrot piesārņošanas avotu un veikt pasākumus tā mazināšanai vai likvidēšanai. Tā kā dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB avoti ir atšķirīgi, noteica individuālus iedarbības līmeņus dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PCB. Šī dinamiskā pieeja, kas paredzēta dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB un, attiecīgi, to maksimālo koncentrāciju samazināšanai lopbarībā un pārtikā, noteiktā laikposmā būtu jāpārskata ar mērķi noteikt zemākas koncentrācijas. Šā iemesla dēļ līdz 2008. gada 31. decembrim pārbaudīs, vai var ievērojami samazināt dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(55)	Uzņēmējiem ir jāpieliek pūles, lai palielinātu spējas atdalīt no jūras dzīvnieku eļļas dioksīnus, furānus un dioksīniem līdzīgos PCB. Ievērojami mazākā koncentrācija, kas tiks izskatīta līdz 2008. gada 31. decembrim, pamatojas uz visefektīvākajām dekontaminācijas procedūras tehniskajām iespējām.

(56)

Attiecībā uz maksimālās koncentrācijas noteikšanu pārtikas produktos līdz 2008. gada 31. decembrim īpašu uzmanību pievērsīs vajadzībai noteikt īpašu zemāku maksimāli pieļaujamo zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB koncentrāciju, ņemot vērā datus, kas iegūti no 2005., 2006. un 2007. gada zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kontroles programmām.

(57)

Saistībā ar policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem Pārtikas zinātniskā komiteja savā 2002. gada 4. decembra atzinumā (35) secināja, ka virkne policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) ir genotoksiski kancerogēni. Apvienotā FAO/PTO pārtikas piedevu ekspertu komiteja (JECFA) 2005. gadā veica riska novērtējumu par PAO un aprēķināja PAO iedarbības slieksni (MOE), kā pamatu ieteikumam par sastāvdaļām, kas ir gan genotoksiskas, gan kancerogēnas (36).

(58)

Saskaņā ar Pārtikas zinātniskās komitejas viedokli benzo(a)pirēnu var izmantot kā marķieri, lai noteiktu kancerogēno PAO klātbūtni pārtikā un ietekmi uz to, ieskaitot benzoantracēna, benzo(b)fluorantēna, benzo(j)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(ghi)perilēna, hrizēna, ciklopenta(c,d)pirēna, dibenzo(a,h)antracēna, dibenzo(a,e)pirēna, dibenzo(a,h)pirēna, dibenzo(a,i)pirēna, dibenzo(a,l)pirēna, indeno(l,2,3-cd)pirēna un 5-metilhrizēna klātbūtni un ietekmi. Ir vajadzīga šādu PAO relatīvo attiecību papildu analīze pārtikas produktos, lai sniegtu informāciju turpmākai pārskatīšanai par benzopirēna kā marķiera izmantošanas piemērotību. Ievērojot JECFA ieteikumu, jāanalizē benzo(c)fluorēns.

(59)	PAO var piesārņot pārtikas produktus kūpināšanas, karsēšanas un žāvēšanas procesu laikā, kad sadegšanas produkti var nonākt tiešā saskarē ar pārtikas produktiem. Bez tam vides piesārņojums var izraisīt piesārņojumu ar PAO, īpaši zivju un zvejniecības produktu piesārņojumu.

(60)

Saskaņā ar Direktīvu 93/5/EEK 2004. gadā izpildīja īpašu SCOOP uzdevumu “Datu vākšana par PAO sastopamību pārtikā” (37). Augstu piesārņojuma līmeni konstatēja žāvētos augļos, olīvu izspaidu eļļā, kūpinātās zivīs, vīnogu sēklu eļļā, kūpinātos gaļas produktos, svaigos mīkstmiešos, garšaugos/mērcēs un garšvielās.

(61)

Lai aizsargātu sabiedrības veselību, nepieciešams noteikt maksimāli pieļaujamo benzopirēna koncentrāciju atsevišķos pārtikas produktos, kas satur taukus un eļļas, un pārtikas produktos, kuros kūpināšanas vai žāvēšanas process var izraisīt augstu piesārņojuma līmeni. Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju nepieciešams noteikt arī pārtikas produktiem, ja vides piesārņojums, piemēram, kuģu naftas noplūdes, var izraisīt augstu piesārņojuma līmeni, jo īpaši zivīs un zivju produktos.

(62)

Dažos pārtikas produktos, piemēram, žāvētos augļos un pārtikas piedevās, ir konstatēts benzo(a)pirēns, bet no datiem neizriet, kādi ir saprātīgi sasniedzamie līmeņi. Jāveic turpmāka izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādi ir saprātīgi sasniedzamie līmeņi šajos pārtikas produktos. Tikmēr jāpiemēro maksimāli pieļaujamā koncentrācija benzo(a)pirēnam attiecīgajās sastāvdaļās, piemēram, eļļās un taukos, ko izmanto pārtikas piedevās.

(63)	Līdz 2007. gada 1. aprīlim jāpārskata maksimāli pieļaujamā PAO koncentrācija un tas, vai ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo PAO koncentrāciju kakao sviestā, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas par benzo(a)pirēna un citu kancerogēnu PAO sastopamību pārtikā.

(64)	Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Pielikumā norādītos pārtikas produktus tirgū nelaiž, ja pielikumā minēto piesārņotāju saturs tajos pārsniedz pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

2. Pielikumā precizētā maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz attiecīgo pārtikas produktu ēdamo daļu, ja vien minētajā pielikumā nav noteikts citādi.

2. pants

Žāvēti, atšķaidīti, apstrādāti un salikti pārtikas produkti

1. Žāvētiem, atšķaidītiem, apstrādātiem vai saliktiem pārtikas produktiem piemērojot pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, jāņem vērā šādi apsvērumi:

a)	piesārņotāja koncentrācijas izmaiņas, ko radījusi žāvēšana vai atšķaidīšana;

b)	piesārņotāja koncentrācijas izmaiņas, ko radījusi apstrāde;

c)	relatīvās sastāvdaļu attiecības produktā; un

d)	kvantitatīvās noteikšanas robeža.

2. Pārtikas uzņēmums paziņo un pamato specifisko koncentrācijas un atšķaidījuma pakāpi attiecīgajām žāvēšanas, šķaidīšanas, apstrādes un/vai jaukšanas procedūrām vai attiecīgajiem žāvētiem, atšķaidītiem, apstrādātiem un/vai saliktiem pārtikas produktiem, kad kompetentā iestāde veic oficiālu pārbaudi.

Ja pārtikas uzņēmums nepaziņo vajadzīgo koncentrāciju vai atšķaidījuma pakāpi vai ja kompetentā iestāde uzskata, ka pakāpe ir nesaderīga, ņemot vērā sniegto pamatojumu, iestāde uz pieejamo datu pamata šo pakāpi nosaka pati un ar mērķi maksimāli aizsargāt cilvēka veselību.

3. Panta 1. un 2. punktu piemēro, ciktāl šiem žāvētajiem, atšķaidītajiem, apstrādātajiem vai saliktajiem pārtikas produktiem nav noteikta īpaša maksimāli pieļaujamā koncentrācija Kopienā.

4. Ciktāl Kopienas tiesību akti neparedz īpašu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai, dalībvalstis var noteikt zemāku koncentrāciju.

3. pants

Izmantošanas, jaukšanas un detoksikācijas aizliegums

1. Pārtikas produktus, kas neatbilst pielikumā noteiktajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, neizmanto kā pārtikas sastāvdaļas.

2. Pārtikas produktus, kas atbilst pielikumā noteiktajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, nejauc ar pārtikas produktiem, kas pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

3. Pārtikas produktus, kas tiks šķiroti vai citādi fiziski apstrādāti, lai mazinātu piesārņojumu, nejauc ar pārtikas produktiem, kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā, vai ar pārtikas produktiem, kurus paredzēts izmantot kā sastāvdaļu pārtikas produktos.

4. Piesārņotājus, kas uzskaitīti pielikuma 2. iedaļā (Mikotoksīni), saturoši pārtikas produkti netiek apzināti detoksicēti, tos ķīmiski apstrādājot.

4. pants

Īpaši noteikumi zemesriekstiem, riekstiem, žāvētiem augļiem un kukurūzai

Zemesriekstus, riekstus, žāvētus augļus un kukurūzu, kas neatbilst attiecīgajai maksimāli pieļaujamajai aflatoksīnu koncentrācijai, kas noteikta pielikuma 2.1.3., 2.1.5. un 2.1.6. punktā, var laist tirgū, ar nosacījumu, ka šie pārtikas produkti:

a)	nav paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai tos neizmanto kā sastāvdaļu pārtikas produktos;

b)	atbilst attiecīgajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta pielikuma 2.1.1., 2.1.2, 2.1.4. un 2.1.7. punktā;

c)	tiek pakļauti apstrādei, kas sevī ietver šķirošanu vai citu fizisku apstrādi, un pēc tās nav pārsniegta pielikuma 2.1.3., 2.1.5. un 2.1.6. punktā noteiktā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, un šīs apstrādes dēļ nerodas citas kaitīgas atliekas;

ir marķēti, skaidri norādot to izlietojumu, un ar norādi, ka “produktu pakļaus šķirošanai vai citai fiziskai apstrādei, lai mazinātu aflatoksīnu piesārņojumu, pirms tos lieto uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos”. Norāde ir uz katra atsevišķa maisa, kastes utt. vai uz pavaddokumenta oriģināla. Sūtījuma/partijas identifikācijas kods ir neizdzēšams uz katra sūtījuma atsevišķā maisa, kastes utt. un pavaddokumenta oriģināla.

5. pants

Īpaši noteikumi par zemesriekstiem, atvasinātiem produktiem un graudiem

Uz katra atsevišķā maisa, kastes utt. etiķetes vai uz pavaddokumenta oriģināla jābūt skaidrai norādei par paredzamo izlietojumu. Šim pavaddokumentam jābūt skaidri saistītam ar sūtījumu, norādot sūtījuma identifikācijas kodu, kas ir uz sūtījuma katra atsevišķā maisa, kastes utt. Turklāt sūtījuma saņēmēja uzņēmējdarbībai, kas norādīta pavaddokumentā, jāsader ar paredzēto izlietojumu.

Ja nav skaidras norādes, ka visu zemesriekstu, atvasināto produktu un graudu paredzētais izlietojums nav lietošana uzturā, tiem piemēro pielikuma 2.1.3. un 2.1.6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

6. pants

Īpaši noteikumi par salātiem

Ja vien nav marķēts, ka salāti ir audzēti zem seguma (“zem seguma audzēti salāti”), piemēro pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju atklātā laukā audzētiem salātiem (“atklātā laukā audzēti salāti”).

7. pants

Pagaidu atkāpes

1. Atkāpjoties no 1. panta, Beļģija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste līdz 2008. gada 31. decembrim drīkst atļaut laist tirgū svaigus spinātus, kas audzēti un paredzēti patēriņam to teritorijā, ar augstāku nitrātu koncentrāciju nekā to, kas noteikta pielikuma 1.1. punktā.

2. Atkāpjoties no 1. panta, Īrija un Apvienotā Karaliste līdz 2008. gada 31. decembrim drīkst atļaut laist tirgū svaigus salātus, kas audzēti un paredzēti patēriņam to teritorijā un kas novākti visa gada garumā, ar augstāku nitrātu koncentrāciju nekā to, kas noteikta pielikuma 1.3. punktā.

3. Atkāpjoties no 1. panta, Francija līdz 2008. gada 31. decembrim drīkst atļaut laist tirgū svaigus salātus, kas audzēti un paredzēti patēriņam tās teritorijā un kas novākti no 1. oktobra līdz 31. martam, ar augstāku nitrātu koncentrāciju nekā to, kas noteikta pielikuma 1.3. punktā.

4. Atkāpjoties no 1. panta, Somija un Zviedrija līdz 2011. gada 31. decembrim drīkst laist savā tirgū Baltijas jūras reģiona izcelsmes lašus (Salmo salar), siļķes (Clupea harengus), upes nēģus (Lampetra fluviatilis), foreles (Salmo trutta), palijas (Salvelinus spp.) un repšu ikrus (Coregonus albula), kas ir paredzēti patēriņam to teritorijā un kuru dioksīnu un/vai dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD summas maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir lielāka nekā noteikts pielikuma 5.3. punktā, ja pastāv sistēma, kas nodrošina to, ka patērētājus pilnībā informē par uztura ieteikumiem attiecībā uz Baltijas jūras reģiona zvejas produktu patēriņa ierobežojumiem noteiktām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, lai izvairītos no iespējama veselības apdraudējuma. Somija un Zviedrija katru gadu līdz 31. martam Komisijai paziņo iepriekšējā gada kontroles rezultātus attiecībā uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD koncentrāciju Baltijas jūras reģiona izcelsmes zvejas produktos un paziņo par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu Baltijas reģiona zvejas produktos esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD iedarbību uz cilvēkiem.

Somija un Zviedrija turpina piemērot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zivis un zivju produkti, kas neatbilst pielikuma 5.3. punktam, netiek laisti citu dalībvalstu tirgos.

8. pants

Paraugu ņemšana un analīze

Paraugu ņemšana un analīze, lai oficiāli pārbaudītu pielikumā precizēto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, notiek saskaņā ar Komisijas Regulām (EK) Nr. 1882/2006 (38), (EK) Nr. 401/2006 (39), (EK) Nr. 1883/2006 (40) un Komisijas Direktīvām 2001/22/EK (41), 2004/16/EK (42) un 2005/10/EK (43).

9. pants

Uzraudzība un ziņojumi

1. Dalībvalstis uzrauga nitrātu koncentrāciju dārzeņos, kas var saturēt ievērojamu nitrātu daudzumu, īpaši zaļo lapu dārzeņos, un rezultātus paziņo Komisijai katru gadu līdz 30. jūnijam. Šos rezultātus Komisija dara pieejamus dalībvalstīm.

2. Dalībvalstis un ieinteresētās personas katru gadu paziņo Komisijai izmeklēšanas rezultātus (arī sastopamības datus un jaunāko informāciju par novēršanas pasākumu piemērošanu), kas notikusi, lai izvairītos no ohratoksīna A, deoksinivalenola, zearalenona, fumonizīna B1 un B2, T-2 un HT-2 toksīna piesārņojuma. Komisija šos rezultātus dara pieejamus dalībvalstīm.

3. Dalībvalstīm ir pienākums Komisijai iesniegt konstatējumus par aflatoksīniem, dioksīniem, dioksīniem līdzīgiem PCB, PCB, kas nav dioksīniem līdzīgi, un policikliskajiem aromātiskajiem ūdeņražiem, kas precizēts Komisijas Lēmumā 2006/504/EK (44), Komisijas Ieteikumā 2006/794/EK (45) un Komisijas Ieteikumā 2005/108/EK (46).

10. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 466/2001 ir atcelta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

11. pants

Pārejas posma pasākumi

Šo regulu nepiemēro produktiem, kas laisti tirgū pirms a) līdz d) punktā minētajiem datumiem, saskaņā ar attiecīgajā datumā spēkā esošajiem noteikumiem:

a)	2006. gada 1. jūlijā saistībā ar maksimāli pieļaujamo deoksinivalenola un zearalenona koncentrāciju, kas noteikta pielikuma 2.4.1., 2.4.2., 2.4.4., 2.4.5., 2.4.6., 2.4.7., 2.5.1., 2.5.3., 2.5.5. un 2.5.7. punktā;

b)	2007. gada 1. jūlijā saistībā ar maksimāli pieļaujamo deoksinivalenola un zearalenona koncentrāciju, kas noteikta pielikuma 2.4.3., 2.5.2., 2.5.4., 2.5.6. un 2.5.8. punktā;

c)	2007. gada 1. oktobrī saistībā ar maksimāli pieļaujamo fumonizīnu B1 un B2 koncentrāciju, kas noteikta pielikuma 2.6. punktā;

d)	2006. gada 4. novembrī saistībā ar maksimāli pieļaujamo koncentrāciju dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB summai, kas noteikta pielikuma 5. iedaļā.

Par to, kad produkti ir laisti tirgū, pierādījumus sniedz attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais pārtikas uzņēmums.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 77, 16.3.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 199/2006 (OV L 32, 4.2.2006., 32. lpp.).

(3) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1662/2006 (OV L 320, 18.11.2006., 1. lpp.).

(4) Pārtikas zinātniskās komitejas ziņojumi, 38. sērija, Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par nitrātiem un nitrītu, 1.–33. lpp. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/reports/scf_reports_38.pdf

(5) Pārtikas zinātniskās komitejas ziņojumi, 35. sērija, Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par aflatoksīniem, ohratoksīnu A un patulīnu, 45.–50. lpp. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/reports/scf_reports_35.pdf

(6) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par ohratoksīnu A (sagatavots 1998. gada 17. septembrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out14_en.html

(7) Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.7. uzdevums “ES dalībvalstu iedzīvotāju ohratoksīna A devas novērtējums”. http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/task_3-2-7_en.pdf

(8) OV L 52, 4.3.1993., 18. lpp.

(9) EFSA Pārtikas aprites piesārņotāju zinātniskās ekspertu grupas atzinums pēc Komisijas pieprasījuma par ohratoksīna A saturu pārtikā. http://www.efsa.europa.eu/etc/medialib/efsa/science/contam/contam_opinions/1521.Par.0001.File.dat/contam_op_ej365_ochratoxin_a_food_en1.pdf

(10) Briselē 2000. gada 8.–9. martā notikušās Pārtikas zinātniskās komitejas 120. sanāksmes protokols, protokola punkts par patulīnu. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out55_en.pdf

(11) Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.8. uzdevums “ES dalībvalstu iedzīvotāju patulīna devas novērtējums”. http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/3.2.8_en.pdf

(12) OV L 203, 12.8.2003., 34. lpp.

(13) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 1. daļa: deoksinivalenols (DON), (sagatavots 1999. gada 2. decembrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out44_en.pdf

(14) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 2. daļa: Zearalenons (ZEA), (sagatavots 2000. gada 22. jūnijā). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out65_en.pdf

(15) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 3. daļa: Fumonizīns B1 (FB1 ), (sagatavots 2000. gada 17. oktobrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out73_en.pdf

(16) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par fumonizīnu B1, B2 un B3 (sagatavots 2003. gada 4. aprīlī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out185_en.pdf

(17) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 4. daļa: Nivalenols, (sagatavots 2000. gada 19. oktobrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out74_en.pdf

(18) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 5. daļa: T-2 toksīns un HT-2 toksīns, (sagatavots 2001. gada 30. maijā). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out88_en.pdf

(19) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 6. daļa: T-2 toksīna, HT-2 toksīna, nivalenola un deoksinivalenola grupas novērtējums, (pieņemts 2002. gada 26. februārī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out123_en.pdf

(20) Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.10. uzdevums “Datu vākšana par Fusarium toksīnu sastopamību pārtikā un tās devas novērtējums, ko ar pārtiku uzņem ES dalībvalstu iedzīvotāji”. http://ec.europa.eu/food/fs/scoop/task3210.pdf

(21) OV L 234, 29.8.2006., 35. lpp.

(22) Pārtikas zinātniskās komitejas ziņojumi, 32. sērija, Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par “Iespējamo veselības apdraudējumu, ko rada svins pārtikā un dzērienos”, 7.–8. lpp. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/reports/scf_reports_32.pdf

(23) Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.11. uzdevums “ES dalībvalstu iedzīvotāju uztura iedarbības novērtējums attiecībā uz arsēnu, kadmiju, svinu un dzīvsudrabu”. http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/scoop_3-2-11_heavy_metals_report_en.pdf

(24) Pārtikas zinātniskās komitejas ziņojumi, 36. sērija, Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par 3-monohloro-propān-1,2-diols 3-MHPD, 31.–34. lpp. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/reports/scf_reports_36.pdf

(25) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, atzinums pēc Komisijas pieprasījuma 2004. gada 24. februārī par dzīvsudrabu un metildzīvsudrabu (pieņemts 2004. gada 24. februārī). http://www.efsa.eu.int/science/contam/contam_opinions/259/opinion_contam_01_en1.pdf

(26) http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/information_note_mercury-fish_12-05-04.pdf

(27) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par akūtiem draudiem, ko izraisa konservēta pārtika, (pieņemts 2001. gada 12. decembrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out110_en.pdf

(28) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par 3-monohloro-propān-1,2-diolu (3-MHPD), ar ko atjaunina PZK 1994. gada atzinumu, (pieņemts 2001. gada 30. maijā). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out91_en.pdf

(29) Pārtikas zinātniskās komitejas ziņojumi, 36. sērija, Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par kadmiju, 31.–34. lpp. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/reports/scf_reports_36.pdf

(30) Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.9. uzdevums “Datu vākšana un apstrāde par 3-monohloropropāndiolu (3-MHPD) un saistītām vielām pārtikas produktos”, 256 lpp. http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/scoop_3-2-9_final_report_chloropropanols_en.pdf

(31) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par pārtikā esošu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB riska novērtējumu. Atjauninātā versija, kurā ņemtas vērā jaunākās zinātnes atziņas, pieejama no dienas, kad pieņemts Pārtikas zinātniskās komitejas 2000. gada 22. novembra atzinums, (pieņemts 2001. gada 30. maijā). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out90_en.pdf

(32) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par pārtikā esošu dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB novērtējums (pieņemts 2000. gada 22. novembrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out78_en.pdf

(33) Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.5. uzdevums “ES dalībvalstu iedzīvotāju dioksīnu un saistīto PCB devu novērtējums”. http://ec.europa.eu/dgs/health_consumer/library/pub/pub08_en.pdf

(34) OV L 42, 14.2.2006., 26. lpp.

(35) Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par pārtikā esošu policiklisku aromātisko ogļūdeņražu radītajiem cilvēka veselības draudiem (sagatavots 2002. gada 4. decembrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out153_en.pdf

(36) Dažu pārtikas piesārņotāju novērtējums, Apvienotās FAO/PTO pārtikas piedevu ekspertu komitejas ziņojums, Sešdesmit ceturtā sanāksme, Roma 2005. gada 8.–17. februāris, 1.–6. lpp. un 61.–81. lpp.

WHO Technical Report Series, No. 930, 2006 – http://whqlibdoc.who.int/trs/WHO_TRS_930_eng.pdf

(37) Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.12. uzdevums “Datu vākšana par policiklisko aromātisko ogļūdeņražu sastopamību pārtikas produktos”. http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/scoop_3-2-12_final_report_pah_en.pdf

(38) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 25. lpp.

(39) OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.

(40) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 32. lpp.

(41) OV L 77, 16.3.2001., 14. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/4/EK (OV L 19, 21.1.2005., 50. lpp.).

(42) OV L 42, 13.2.2004., 16. lpp.

(43) OV L 34, 8.2.2005., 15. lpp.

(44) OV L 199, 21.7.2006., 21. lpp.

(45) OV L 322, 22.11.2006., 24. lpp.

(46) OV L 34, 8.2.2005., 43. lpp.

PIELIKUMS

konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamā koncentrācija pārtikas produktos (1)

1. sadaļa: nitrāti

Pārtikas produkti (1)		Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg NO3/kg)
1.1	Svaigi spināti (Spinacia oleracea) (2)	Novākti no 1. oktobra līdz 31. maijam	3 000
1.1	Svaigi spināti (Spinacia oleracea) (2)	Novākti no 1. aprīļa līdz 30. septembrim	2 500
1.2	Konservēti, dziļi saldēti vai saldēti spināti		2 000
1.3	Svaigi salāti (Lactuca sativa L.) (zem seguma audzēti un atklātā laukā audzēti salāti), izņemot 1.4. punktā uzskaitītos salātus	Novākti no 1. oktobra līdz 31. maijam:
		zem seguma audzēti salāti	4 500
		atklātā laukā audzēti salāti	4 000
		Novākti no 1. aprīļa līdz 30. septembrim:
		zem seguma audzēti salāti	3 500
		atklātā laukā audzēti salāti	2 500
1.4	“Iceberg” tipa salāti	Zem seguma audzēti salāti	2 500
1.4	“Iceberg” tipa salāti	Atklātā laukā audzēti salāti	2 000
1.5	Pārstrādātu graudu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3) (4)		200

2. sadaļa: mikotoksīni

Pārtikas produkti (1)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (μg/kg)

2.1

Aflatoksīni

B1, B2, G1 un G2 summa

2.1.1

Zemesrieksti, kas pakļauti šķirošanai vai citai fizikālai apstrādei, pirms tos lieto uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

8,0 (5)

15,0 (5)

—

2.1.2

Rieksti, kas pakļauti šķirošanai vai citai fizikālai apstrādei, pirms tos lieto uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

5,0 (5)

10,0 (5)

—

2.1.3

Zemesrieksti, rieksti un to pārstrādātie produkti, ko paredzēts tieši lietot uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

2,0 (5)

4,0 (5)

—

2.1.4

Žāvēti augļi, kas pakļauti šķirošanai vai citai fizikālai apstrādei, pirms tos lieto uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

5,0

10,0

—

2.1.5

Žāvēti augļi un to pārstrādātie produkti, ko paredzēts tieši lietot uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

2,0

4,0

—

2.1.6

Visi graudi un visi no graudiem atvasinātie produkti, ieskaitot pārstrādātus labības produktus, izņemot 2.1.7., 2.1.10. un 2.1.12. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

2,0

4,0

—

2.1.7

Kukurūza, kas pakļauta šķirošanai vai citai fizikālai apstrādei, pirms tos lieto uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

5,0

10,0

—

2.1.8

Neapstrādāts piens (6), termiski apstrādāts piens un piens, kas paredzēts, lai ražotu produktus uz piena bāzes

—

0,050

2.1.9

Šādi garšaugu veidi:

Capsicum spp. (to žāvēti augļi, veseli vai malti, ieskaitot čilli, čilli pulveri, Kajennes piparus un papriku)

Piper spp. (to augļi, ieskaitot baltos un melnos piparus)

Myristica fragrans (muskatrieksts)

Zingiber officinale (ingvers)

Curcuma longa (garā kurkuma)

5,0

10,0

—

2.1.10

Pārstrādātu graudu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

0,10

—

2.1.11

Mātes piena aizstājējs zīdaiņiem un piebarošanas pārtika, arī piens zīdaiņiem un piena maisījumi piebarošanai (4) (8)

—

0,025

2.1.12

Diētiskā pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem (9) (10), kas īpaši paredzēta zīdaiņiem

0,10

—

0,025

2.2

Ohratoksīns A

2.2.1

Neapstrādāti graudi

5,0

2.2.2

Visi no neapstrādātiem graudiem atvasināti produkti, arī pārstrādāti graudu produkti un graudi, kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā, izņemot 2.2.9. un 2.2.10. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

3,0

2.2.3

Rozīnes (korintes, rozīnes un bezkauliņu rozīnes)

10,0

2.2.4

Grauzdētas kafijas pupiņas un grauzdēta malta kafija, izņemot beznosēdumu kafiju

5,0

2.2.5

Beznosēdumu kafija (šķīstošā kafija)

10,0

2.2.6

Vīns (arī dzirkstošais vīns, izņemot deserta vīnu un vīnu ar spirta koncentrāciju, kas nav mazāka par 15 tilp. %) un augļu vīns (11)

2,0 (12)

2.2.7

Aromatizēts vīns, aromatizētus vīnus saturoši dzērieni un aromatizētus vīnus saturoši kokteiļi (13)

2,0 (12)

2.2.8

Vīnogu sula, koncentrēta vīnogu sula, kas atjaunota, vīnogu nektārs, vīnogu misas un koncentrēta vīnogu misa, kas atjaunota, kas paredzēta tiešai lietošanai uzturā (14)

2,0 (12)

2.2.9

Pārstrādātu graudu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

0,50

2.2.10

Diētiska pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem (9), (10), kas īpaši paredzēta zīdaiņiem

0,50

2.2.11

Negrauzdēta kafija, žāvēti augļi, izņemot rozīnes, alus, kakao un kakao produktus, deserta vīnus, gaļas produktus, garšaugus un lakricu

—

2.3

Patulīns

2.3.1

Augļu sulas, koncentrētas augļu sulas, kas atjaunotas, un augļu nektāri (14)

2.3.2

Stiprie alkoholiskie dzērieni (15), sidrs un citi fermentētie dzērieni, kas atvasināti no āboliem vai ar ābolu sulas saturu

2.3.3

Produkti no ābolu gabaliņiem, to skaitā ābolu kompots un ābolu biezenis, kas paredzēti tiešam patēriņam, izņemot 2.3.4. un 2.3.5. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

2.3.4

Ābolu sula un produkti no ābolu gabaliņiem, arī ābolu kompots un ābolu biezenis zīdaiņiem un maziem bērniem (16), un šādi tiek marķēti un pārdoti (4)

10,0

2.3.5

Bērnu pārtika, kas nav apstrādātu graudaugu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (4)

10,0

2.4

Deoksinivalenols (17)

2.4.1

Neapstrādāti graudi (18), (19), kas nav rupja maluma milti, auzas un kukurūza

1 250

2.4.2

Neapstrādāti rupja maluma milti un auzas (18), (19)

1 750

2.4.3

Neapstrādāta kukurūza (18)

1 750 (20)

2.4.4

Graudi tiešai lietošanai uzturā, graudu milti (ieskaitot kukurūzas miltus, kukurūzas rupja maluma miltus un kukurūzas putraimus (21)), klijas, kas realizētas kā galaprodukts tiešai lietošanai uzturā, un dīgļi, izņemot 2.4.7. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

750

2.4.5

Mīklas izstrādājumi (sausie) (22)

750

2.4.6

Maize (arī smalkmaizītes), mīklas izstrādājumi, biskvīti, graudaugu uzkodas un sausās brokastis

500

2.4.7

Pārstrādātu graudu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

200

2.5

Zearalenons (17)

2.5.1

Neapstrādāti graudi (18), (19), kas nav kukurūza

100

2.5.2

Neapstrādāta kukurūza (18)

200 (20)

2.5.3

Graudi tiešai lietošanai uzturā, graudu milti, klijas, kas realizētas kā galaprodukts tiešai lietošanai uzturā, un dīgļi, izņemot 2.5.4., 2.5.7. un 2.5.8. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

2.5.4

Kukurūza tiešai lietošanai uzturā, kukurūzas milti, kukurūzas rupja maluma milti, kukurūzas putraimi, kukurūzas dīgļi un rafinēta kukurūzas eļļa (21)

200 (20)

2.5.5

Maize (ieskaitot smalkmaizītes), mīklas izstrādājumi, biskvīti, graudaugu uzkodas un sausās brokastis, izņemot kukurūzas uzkodas un kukurūzas sausās brokastis

2.5.6

Kukurūzas uzkodas un kukurūzas sausās brokastis

50 (20)

2.5.7

Apstrādātu graudaugu pārtikas produkti (izņemot apstrādātus kukurūzas pārtikas produktus) un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

2.5.8

Apstrādāta kukurūzas pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

20 (20)

2.6

Fumonizīni

B1 un B2 summa

2.6.1

Neapstrādāta kukurūza (18)

2 000 (23)

2.6.2

Kukurūzas milti, kukurūzas rupja maluma milti, kukurūzas putraimi, kukurūzas dīgļi un rafinēta kukurūzas eļļa (21)

1 000 (23)

2.6.3

Kukurūzas pārtikas produkti tiešai lietošanai uzturā, izņemot 2.6.2. un 2.6.4. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

400 (23)

2.6.4

Apstrādāti kukurūzas pārtikas produkti un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

200 (23)

2.7

T-2 un HT-2 toksīns (17)

T-2 un HT-2 toksīnu summa

2.7.1

Neapstrādāti graudi (18) un graudu produkti

—

3. sadaļa: metāli

Pārtikas produkti (1)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija

(mg/kg mitra svara)

3.1

Svins

3.1.1

Neapstrādāts piens (6), termiski apstrādāts piens un piens, kas paredzēts, lai ražotu produktus uz piena bāzes

0,020

3.1.2

Mātes piena aizstājējs zīdaiņiem un piebarošanas pārtika (4), (8)

0,020

3.1.3

Liellopu, aitas, cūku un mājputnu gaļa (izņemot subproduktus) (6)

0,10

3.1.4

Liellopu, aitas, cūku un mājputnu subprodukti (6)

0,50

3.1.5

Zivs muskuļu gaļa (24), (25)

0,30

3.1.6

Vēžveidīgie, izņemot krabja brūno gaļu un izņemot omāra galvu un krūškurvja gaļu, un līdzīgi lielie vēžveidīgie (Nephropidae un Palinuridae) (26)

0,50

3.1.7

Gliemenes (26)

1,5

3.1.8

Galvkāji (izņemot iekšējos subproduktus) (26)

1,0

3.1.9

Graudi un pākšaugi

0,20

3.1.10

Dārzeņi, izņemot kāpostu dārzeņi, lapu dārzeņi, svaigi augi un sēnes (27)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija kartupeļiem ir spēkā mizotiem kartupeļiem

0,10

3.1.11

Kāpostu dārzeņi, lapu dārzeņi un audzētas sēnes (27)

0,30

3.1.12

Augļi, izņemot ogas un sīkaugļus (27)

0,10

3.1.13

Ogas un sīkaugļi (27)

0,20

3.1.14

Tauki un eļļas, ieskaitot piena taukus

0,10

3.1.15

Augļu sulas, koncentrētas augļu sulas, kas atjaunotas, un augļu nektāri (14)

0,050

3.1.16

Vīns (ieskaitot dzirkstošo vīnu, bet ne deserta vīnu), sidrs, bumbieru vīns un augļu vīns (11)

0,20 (28)

3.1.17

Aromatizēts vīns, aromatizētus vīnus saturoši dzērieni un aromatizētus vīnus saturoši kokteiļi (13)

0,20 (28)

3.2

Kadmijs

3.2.1

Liellopu, aitas, cūku un mājputnu gaļa (izņemot subproduktus) (6)

0,050

3.2.2

Zirga gaļa, izņemot subproduktus (6)

0,20

3.2.3

Liellopu, aitas, cūkas, mājputnu un zirga aknas (6)

0,50

3.2.4

Liellopu, aitas, cūkas, mājputnu un zirga nieres (6)

1,0

3.2.5

Zivs muskuļu gaļa (24), (25), izņemot 3.2.6. un 3.2.7. punktā minētās sugas

0,050

3.2.6

Šādu zivju muskuļu gaļa (24), (25):

anšovi (Engraulis species)

pelamīda (Sarda sarda)

parastā jūras karūsa (Diplodus vulgaris)

zutis (Anguilla anguilla)

pelēkā kefale (Mugil labrosus labrosus)

Atlantijas stavrida (Trachurus species)

luvarus vai lufars (Luvarus imperialis)

sardīne (Sardina pilchardus)

sardīņveidīgo sugas (Sardinops species)

tunzivs (Thunnus sugas, Euthynnus sugas, Katsuwonus pelamis)

īsspuru jūrasmēle (Dicologoglossa cuneata)

0,10

3.2.7

Zobenzivs muskuļu gaļa (Xiphias gladius) (24), (25)

0,30

3.2.8

Vēžveidīgie, izņemot krabja brūno gaļu un izņemot omāra galvu un krūškurvja gaļu, un līdzīgi lielie vēžveidīgie (Nephropidae un Palinuridae) (26)

0,50

3.2.9

Gliemenes (26)

1,0

3.2.10

Galvkāji (izņemot iekšējos subproduktus) (26)

1,0

3.2.11

Graudaugi, izņemot klijas, dīgļus, kviešus un rīsus

0,10

3.2.12

Klijas, dīgļi, kvieši un rīsi

0,20

3.2.13

Sojaspupas

0,20

3.2.14

Dārzeņi un augļi, izņemot lapu dārzeņus, svaigus augus, sēnes, stublāju dārzeņi, pīniju rieksti, sakņu dārzeņi un kartupeļi (27)

0,050

3.2.15

Lapu dārzeņi, svaigi augi, audzētas sēnes un sakņu selerijas (27)

0,20

3.2.16

Stublāju dārzeņi, sakņu dārzeņi un kartupeļi, izņemot sakņu selerijas (27)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija kartupeļiem ir spēkā mizotiem kartupeļiem

0,10

3.3

Dzīvsudrabs

3.3.1

Zvejniecības produkti (26) un zivju muskuļu gaļa (24), (25), izņemot zivju sugas, kas uzskaitītas 3.3.2. punktā

Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro vēžveidīgajiem, izņemot krabju brūnajai gaļai un izņemot omāra galvu un krūškurvja gaļu, un līdzīgi lielie vēžveidīgie (Nephropidae un Palinuridae)

0,50

3.3.2

Šādu zivju muskuļu gaļa (24), (25):

jūrasvelns (Lophius species)

vilkzivs (Anarhichas lupus)

pelamīda (Sarda sarda)

zutis (Anguilla anguilla)

letrinīda, Atlantijas lielgalvis, trillija (Hoplostethus species)

makrūrzivs (Coryphaenoides rupestris)

paltuss (Hippoglossus hippoglossus)

marlina (Makaira species)

megrims (Lepidorhombus sugas)

kefale (Mullus sugas)

līdaka (Esox lucius)

vienkrāsas pelamīda (Orcynopsis unicolor)

Atlantijas menca (Tricopterus minutes)

baltacu haizivs (Centroscymnes coelolepis)

jūras plaudis (Raja species)

Atlantijas jūras asaris (Sebastes marinus, S. mentella, S. viviparus)

burzivs (Istiophorus platypterus)

lepidops (Lepidopus caudatus, Aphanopus carbo)

sparīda, pandora (Pagellus sugas)

haizivs (visas sugas)

čūskas makrele vai sviestazivs (Lepidocybium flavobrunneum, Ruvettus pretiosus, Gempylus serpens)

store (Acipense sugas)

zobenzivs (Xiphias gladius)

tunzivs (Thunnus sugas, Euthynnus sugas, Katsuwonus pelamis)

1,0

3.4

Alva (neorganiskā)

3.4.1

Konservēti pārtikas produkti, kas nav dzērieni

200

3.4.2

Konservēti pārtikas produkti, ieskaitot augļu sulas un dārzeņu sulas

100

3.4.3

Konservēta bērnu pārtika un apstrādāta graudaugu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem, izņemot žāvētus un pulverveida produktus (3), (29)

3.4.4

Konservēts mātes piena aizstājējs zīdaiņiem un piebarošanas pārtika (arī piens zīdaiņiem un piena maisījumi piebarošanai), izņemot žāvētus un pulverveida produktus (8), (29)

3.4.5

Konservēta diētiskā pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem (9), (29), kas paredzēta tieši bērniem, izņemot žāvētus un pulverveida produktus

4. sadaļa: 3-monohloropropān-1,2-diols (3-MHPD)

Pārtikas produkti (1)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija

(μg/kg)

4.1

Hidrolizētie augu proteīni (30)

4.2

Sojas mērce (30)

5. sadaļa: dioksīni un PHD (31)

Pārtikas produkti

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija

Dioksīnu summa (PTO-PCDD/F-TEQ) (32)

Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD summa (PTO-PCDD/F-PCB-TEQ) (32)

5.1

Šādu dzīvnieku gaļa un gaļas produkti (izņemot ēdamos subproduktus): (6)

—	liellopi un aitas;

3,0 pg uz g tauku (33)

4,5 pg uz g tauku (33)

—

mājputni;

2,0 pg uz g tauku (33)

4,0 pg uz g tauku (33)

—

cūkas.

1,0 pg uz g tauku (33)

1,5 pg uz g tauku (33)

5.2

Sauszemes dzīvnieku, kas minēti 5.1. punktā (6), aknas un atvasinātie produkti

6,0 pg uz g tauku (33)

12,0 pg uz g tauku (33)

5.3

Zivs un zvejniecības produktu muskuļu gaļa un to produkti, izņemot zušu (25), (34)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir piemērojama vēžveidīgajiem, izņemot krabju brūno gaļu un omāru un līdzīgu lielo vēžveidīgo dzīvnieku (Nephropidae un Palinuridae) galvas un krūškurvja gaļu

4,0 pg uz g mitra svara

8,0 pg uz g mitra svara

5.4

Zušu muskuļu gaļa (Anguilla anguilla) un tās izstrādājumi

4,0 pg uz g mitra svara

12,0 pg uz g mitra svara

5.5

Neapstrādātas piens (6) un piena produkti (6), ieskaitot sviestu

3,0 pg uz g tauku (33)

6,0 pg uz g tauku (33)

5.6

Dējējvistu olas un olu produkti (6)

3,0 pg uz g tauku (33)

6,0 pg uz g tauku (33)

5.7

Šādu dzīvnieku tauki:

—	liellopu un aitu;

3,0 pg uz g tauku

4,5 pg uz g tauku

—

mājputnu;

2,0 pg uz g tauku

4,0 pg uz g tauku

—

cūku.

1,0 pg uz g tauku

1,5 pg uz g tauku

5.8

Jaukti dzīvnieku tauki

2,0 pg uz g tauku

3,0 pg uz g tauku

5.9

Augu eļļas un tauki

0,75 pg uz g tauku

1,5 pg uz g tauku

5.10

Jūras dzīvnieku eļļa (zivju eļļa, zivju aknu eļļa un citu cilvēku uzturam paredzētu jūras organismu eļļa)

2,0 pg uz g tauku

10,0 pg uz g tauku

6. sadaļa: Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

Pārtikas produkti		Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (μg/kg mitra svara)
6.1	Benzo(a)pirēns (35)
6.1.1	Eļļas un tauki (bet ne kakao sviests), kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai izmantošanai kā sastāvdaļu pārtikas produktos	2,0
6.1.2	Kūpināta gaļa un kūpinātas gaļas produkti	5,0
6.1.3	Kūpinātas zivs muskuļu gaļa un kūpināti zvejniecības produkti (25), (36), bet ne gliemenes Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir piemērojama kūpinātiem vēžveidīgajiem, izņemot krabju brūno gaļu un omāru un līdzīgu lielo vēžveidīgo dzīvnieku (Nephropidae un Palinuridae) galvas un krūškurvja gaļu	5,0
6.1.4	Zivju, izņemot kūpinātu zivju, muskuļu gaļa (24), (25)	2,0
6.1.5	Vēžveidīgie, galvkāji, izņemot kūpinātus vēžveidīgos un galvkājus (26) Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir piemērojama vēžveidīgajiem, izņemot krabju brūno gaļu un omāru un līdzīgu lielo vēžveidīgo dzīvnieku (Nephropidae un Palinuridae) galvas un krūškurvja gaļu	5,0
6.1.6	Gliemenes (26)	10,0
6.1.7	Pārstrādātu graudu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (29)	1,0
6.1.8	Mātes piena aizstājējs zīdaiņiem un piebarošanas pārtika, arī piens zīdaiņiem un piena maisījumi piebarošanai (8), (29)	1,0
6.1.9	Diētiska pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem (9), (29), kas īpaši paredzēta zīdaiņiem	1,0

(1) Attiecībā uz augļiem, dārzeņiem un labību sniedz atsauci uz attiecīgajā kategorijā uzskaitītajiem pārtikas produktiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 178/2006 (OV L 29, 2.2.2006., 3. lpp.). Cita starpā tas nozīmē, ka griķus (Fagopyrum spp.) norāda pie “labības” un griķu produktus – pie “labības produktiem”.

(2) Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju nepiemēro svaigiem spinātiem, ko pakļauj pārstrādei un neiesaiņotus tieši transportē no lauka uz pārstrādes uzņēmumu.

(3) Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Komisijas 1996. gada 16. februāra Direktīvā 96/5/EK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (OV L 49, 28.2.1996., 17. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/13/EK (OV L 41, 14.2.2003., 33. lpp.).

(4) Maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz produktiem, kas ir gatavi lietošanai (šādi tiek pārdoti vai atjaunoti saskaņā ar ražotāja norādījumiem).

(5) Maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz zemesriekstu un riekstu ēdamo daļu. Ja analizē zemesriesktus un riekstus čaumalās, aprēķinot aflatoksīna saturu, uzskata, ka viss piesārņojums ir uz ēdamās daļas.

(6) Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.).

(7) Maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz sausnu. Sausnu nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 401/2006.

(8) Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Komisijas 1991. gada 14. maija Direktīvā 91/321/EK par mātes piena aizstājējiem zīdaiņiem un maziem bērniem (OV L 175, 4.7.1991., 35. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/14/EK (OV L 41, 14.2.2003., 37. lpp.).

(9) Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Komisijas 1999. gada 25. marta Direktīvā 1999/21/EK par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem (OV L 91, 7.4.1999., 29. lpp.).

(10) Piena un piena produktu gadījumā maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz produktiem, kas jau gatavi lietošanai, (šādi tiek pārdoti vai atjaunoti saskaņā ar ražotāja norādījumiem) un uz sausnu tādu produktu gadījumā, kas nav piens un piena produkti. Sausnu nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 401/2006.

(11) Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Padomes 1999. gada 17.maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Protokolu par nosacījumiem un pasākumiem Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā (OV L 157, 21.6.2005., 29. lpp.).

(12) Maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz produktiem, ko iegūst, sākot no 2005. gada raas.

(13) Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Padomes 1991. gada 10. jūnija Regulā (EEK) Nr. 160/91, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Protokolu par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Maksimāli pieļaujamais OTA līmenis šiem dzērieniem ir atkarīgs no vīna un/vai vīnogu misas samēra galaproduktā.

(14) Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvā 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem (OV L 10, 12.1.2002., 58. lpp.).

(15) Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Padomes 1989. gada 29. maija Regulā (EEK) Nr. 1576/89, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu (OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Protokolu par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā.

(16) Zīdaiņi un mazi bērni, kā noteikts Direktīvā 91/321/EEK un Direktīvā 96/5/EK.

(17) Lai piemērotu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju deoksinivalenolam, zearalenonam, T-2 un HT-2 toksīnam, kas noteikts 2.4., 2.5. un 2.7. punktā, rīsus neiekļauj “graudos” un rīsu produktus – “graudu produktos”.

(18) Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro neapstrādātiem graudiem, kas laisti tirgū pirmās pakāpes apstrādei. “Pirmās pakāpes apstrāde” nozīmē jebkādu graudu fizisku vai termisku apstrādi, kas atšķiras no žāvēšanas. Tīrīšanas, šķirošanas un žāvēšanas procedūras netiek uzskatītas par “pirmās pakāpes apstrādi”, ciktāl tajās netiek iekļauta paša grauda kodola fiziska apstrāde, un pēc tīrīšanas un šķirošanas pats grauds tiek saglabāts neskarts. Apvienotā ražošanas un apstrādes sistēmā maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro neapstrādātiem graudiem gadījumā, ja tie paredzēti pirmā posma apstrādei.

(19) Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro novāktiem vai pārņemtiem graudiem, saskaņā ar Komisijas 2000. gada 19. aprīļa Regulu (EK) Nr. 824/2000, kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (OV L 100, 20.4.2000., 31. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1068/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 65. lpp.).

(20) Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir spēkā no 2007. gada 1. jūlija.

(21) Šajā kategorijā ir arī līdzīgi citādāk dēvēti produkti, piemēram, mannas putraimi.

(22) Mīkla (sausā) ir mīkla ar aptuveni 12 % ūdens saturu.

(23) Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir spēkā no 2007. gada 1. oktobra.

(24) Šajā kategorijā uzskaitītās zivis, kā noteikts a) kategorijā, izņemot zivs aknas ar KN kodu 0302 70 00, 1. panta sarakstā Padomes Regulā (EK) Nr. 104/2000 (OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas un Slovēnijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem un Eiropas Savienības dibināšanas līgumu pielāgojumus (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.). Žāvētu, atšķaidītu, apstrādātu un/vai saliktu pārtikas produktu gadījumā spēkā ir 2. panta 1. un 2. punkts.

(25) Ja zivi paredzēts ēst veselā veidā, maksimālais pieļaujamais piesārņotāju līmenis attiecināms uz visu zivi.

(26) Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. panta saraksta c) un f) kategorijas pārtikas produkti (atbilstīgajā ailē uzskaitītās sugas). Žāvētu, atšķaidītu, apstrādātu un/vai saliktu pārtikas produktu gadījumā spēkā ir 2. panta 1. un 2. punkts

(27) Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir spēkā pēc augļu un dārzeņu mazgāšanas un ēdamās daļas atdalīšanas.

(28) Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro produktiem, ko iegūst, sākot no 2001. gada augļu ražas.

(29) Maksimālie pieļaujamie līmeņi attiecas uz pārdošanā esošajiem produktiem.

(30) Maksimāli pieļaujamā koncentrācija norādīta šķidram produktam ar 40 % sausnas saturu, kas atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai 50 μg/kg sausnā. Koncentrācija proporcionāli jāpielāgo atbilstīgi produktu sausnas saturam.

(31) Dioksīni (polihlordibenzdioksīnu (PHDD) un polihlordibenzfurānu (PHDF) summa, kas izteikta ar Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) noteikto toksiskuma ekvivalentu, izmantojot PVO TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti), un dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD summa (PHDD, PHDF un polihlorētu difenilu (PHD) summa, kas izteikta ar PVO toksiskuma ekvivalentiem, izmantojot PVO TEF). PVO TEF, lai novērtētu cilvēku apdraudējumu, pamatojoties uz secinājumiem, kas izdarīti 1997. gada 15. līdz 18. jūnijā Stokholmā, Zviedrijā, notikušajā Pasaules veselības organizācijas sanāksmē (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).

(32) Augstākā pieļaujamā koncentrācija: Augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķina, pieņemot, ka visas dažādu radniecīgu vielu vērtības zem kvantitatīvās noteikšanas robežas ir vienādas ar kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(33) Maksimālā pieļaujamā koncentrācija nav attiecināma uz pārtikas produktiem ar tauku saturu < 1 %.

(34) Šīs kategorijas pārtikas produkti, kā definēts Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. panta a), b), c), e) un f) kategorijā, izņemot zivju aknas ar KN kodu 0302 70 00.

(35) Benzo(a)pirēnu, kura maksimālie pieļaujamie līmeņi ir uzskaitīti, izmanto kā marķieri, lai noteiktu kancerogēno PAO klātbūtni un ietekmi. Tādēļ ar šiem pasākumiem saskaņo PAO koncentrāciju uzskaitītajos pārtikas produktos visās dalībvalstīs.

(36) Šīs kategorijas pārtikas produkti, kā definēti Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. panta saraksta b), c) un f) kategorijā.

20.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 364/25

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1882/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes, lai oficiāli kontrolētu nitrātu daudzumu dažos pārtikas produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka dažu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo daudzumu pārtikas produktos (2), paredz nitrātu maksimāli pieļaujamo daudzumu spinātos, dārza salātos, ledus salātos, bērnu pārtikā un zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētos apstrādātos labības pārtikas produktos.

(2)	Lai precīzi noteiktu nitrātu daudzumu, būtiska nozīme ir paraugu ņemšanai un paraugu sagatavošanas procedūrām.

(3)	Jānosaka vispārīgi analīzes metodes kritēriji, lai nodrošinātu, ka kontroles laboratorijas izmanto analīzes metodes ar salīdzināmiem efektivitātes rādītājiem.

(4)

Svaigi salāti un spināti ir produkti, kas ļoti ātri bojājas, un lielākoties nav iespējams aizturēt šo produktu sūtījumus līdz brīdim, kad būs pieejami oficiālās kontroles analīžu rezultāti. Tāpēc šādos gadījumos kompetentās iestādes var atzīt par lietderīgu un vajadzīgu veikt oficiālu paraugu ņemšanu uz lauka neilgi pirms ražas novākšanas.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Paraugu ņemšanu, paraugu sagatavošanu un analīzes, lai oficiāli kontrolētu nitrātu daudzumu pārtikas produktos, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 1. iedaļā, veic saskaņā ar šīs regulas pielikumā izklāstītajam metodēm.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 776/2006 (OV L 136, 24.5.2006., 3. lpp.).

(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 5. lpp.

PIELIKUMS

PARAUGU ŅEMŠANAS, PARAUGU SAGATAVOŠANAS UN ANALĪZES METODES, LAI OFICIĀLI KONTOLĒTU NITRĀTU DAUDZUMU DAŽOS PĀRTIKAS PRODUKTOS

A. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Oficiālas kontroles veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem. Turpmāk minētos vispārīgos noteikumus piemēro, neierobežojot Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumus.

A.1. Darbības joma

Paraugus, kas paredzēti, lai oficiāli kontrolētu nitrātu daudzumu pārtikas produktos, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 1. iedaļā, ņem saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajām metodēm. Šādi iegūtus kopparaugus, kas ņemti tieši no lauka vai no kādas partijas, uzskata par partijas raksturojošiem paraugiem.

Atbilstību nosaka, pamatojoties uz laboratorijas paraugos noteikto nitrātu saturu.

A.2. Definīcijas

Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:

A.2.1.

“partija” ir identificējams pārtikas preču daudzums, ko ievāc vienā laikā vai piegādā vienā reizē un kam ir oficiāli noteikti kopīgi raksturlielumi, piemēram, izcelsme, šķirne vai augsnes veids maksimāli pieļaujamā 2 hektāru platībā, iepakojuma veids, iepakotājs, nosūtītājs vai marķējums;

A.2.2.

“apakšpartija” ir lielas partijas daļa, kas izraudzīta paraugu ņemšanai, izmantojot noteiktu paraugu ņemšanas metodi. Katrai apakšpartijai jābūt fiziski nodalītai un identificējamai;

A.2.3.

“elementārparaugs vai vienība” ir materiāla daudzums, kas ņemts kādā partijas vai apakšpartijas vietā. Šajā gadījumā tā var būt atsevišķa salātu vai spinātu galviņa, sauja jauno lapiņu vai maisiņš ar nogrieztām lapām;

A.2.4.

“kopparaugs” ir visu no partijas vai apakšpartijas ņemto elementārparaugu kopums;

A.2.5.

“laboratorijas paraugs” ir paraugs, kas paredzēts laboratorijai;

A.2.6.

“lauks” ir noteikta zemes platība ar viendabīgu augsnes veidu un apstrādāšanas paņēmieniem, kurā aug viena salātu vai spinātu šķirne vienādā attīstības stadijā. “Lauku” var apzīmēt arī kā “partiju” saistībā ar paraugu ņemšanas metodi;

A.2.7.

“segta platība” ir noteikta zemes platība, ko sedz siltumnīca vai polietilēna plēves tunelis (tunelis vai siltumnīca ar plastmasas vai polietilēna segumu), kurā aug viena salātu vai spinātu šķirne vienādā attīstības stadijā, ko paredzēts novākt vienā laikā. “Segtu platību” var apzīmēt arī kā “partiju” saistībā ar paraugu ņemšanas metodi.

A.3. Vispārīgi noteikumi

A.3.1. Personāls

Paraugu ņemšanu veic pilnvarota persona, kuru izraudzījusi attiecīgā dalībvalsts.

A.3.2. Materiāls, no kā ņem paraugus

Paraugus no katras pārbaudāmās partijas ņem atsevišķi. Lielas partijas (t. i., partijas, kuru svars ir lielāks par 30 tonnām vai kuras ir lielākas par 3 hektāriem,) sadala apakšpartijās, lai paraugus ņemtu no katras apakšpartijas atsevišķi

A.3.3. Piesardzības pasākumi

Ņemot un sagatavojot paraugus, veic pasākumus, lai novērstu jebkuras izmaiņas, kas varētu ietekmēt:

—	nitrātu saturu, nelabvēlīgi ietekmēt analīžu veikšanu vai panākt, ka kopparaugi nav reprezentatīvi, piemēram, augsne uz salātiem vai spinātiem parauga sagatavošanas laikā,

—	pārtikas nekaitīgumu vai integritāti partijās, no kurām ņem paraugus.

Turklāt veic visus pasākumus, lai nodrošinātu to personu drošību, kuras ņem paraugus.

A.3.4. Elementārparaugi

Elementārparaugus ņem pēc iespējas dažādās partijas vai apakšpartijas vietās. Atkāpes no šīs procedūras reģistrē saskaņā ar šā pielikuma A.3.8. daļā noteikto kārtību.

A.3.5. Kopparauga sagatavošana

Kopparaugu veido, apvienojot elementārparaugus.

A.3.6. Paralēlie paraugi

Paralēlos paraugus izpildes darbībām, aizstāvības un atsauces vajadzībām iegūst no homogenizētā kopparauga, ja vien šāda procedūra nav pretrunā ar dalībvalstu iekšējiem noteikumiem attiecībā uz pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku tiesībām.

A.3.7. Paraugu iepakošana un nosūtīšana

Katru paraugu ievieto tīrā inerta materiāla aizzīmogotā, necaurspīdīgā plastmasas maisiņā, lai paraugs nezaudētu mitrumu un tiktu nodrošināta pienācīga aizsardzība pret bojājumiem vai piesārņojumu.

Paraugu nosūta uz laboratoriju 24 stundu laikā no parauga ņemšanas brīža un transportējot tur vēsumā. Ja tas nav iespējams, paraugu 24 stundu laikā iesaldē un uzglabā sasaldētu (uz laiku līdz 6 nedēļām).

Ievēro visus nepieciešamos papildu piesardzības pasākumus, lai novērstu jebkādas pārmaiņas parauga sastāvā, kas varētu rasties transportēšanas vai uzglabāšanas laikā.

A.3.8. Paraugu aizzīmogošana un marķēšana

Ikviens oficiāliem mērķiem ņemts paraugs tiek aizzīmogots parauga ņemšanas vietā un identificēts saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.

Katru paraugu ņemšanu reģistrē, nodrošinot to, ka katru partiju var nepārprotami identificēt, un paraugu ņēmējs reģistrē šķirni, audzētāju, ražošanas metodi, datumu, parauga ņemšanas vietu, par nosūtīšanu atbildīgo pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku un visu citu būtisko informāciju, kas varētu būt noderīga analītiķiem.

A.4. Dažādu veidu partijas

Pārtikas preces var tirgot bez taras vai konteineros, tostarp maisos, maisiņos un redeļkastēs, vai atsevišķā mazumtirdzniecības iepakojumā. Paraugu ņemšanas metodi var attiecināt uz visiem dažādajiem veidiem, kādos preces tiek laistas tirgū.

B. PARAUGU ŅEMŠANAS METODE

Elementārparaugus ņem pēc iespējas dažādās partijas vai apakšpartijas vietās.

B.1. Paraugu ņemšana uz lauka

Ja kompetentā iestāde uzskata par lietderīgu ņemt salātu vai spinātu paraugus uz lauka, paraugu ņemšana jāveic šādi.

Elementārparaugus neņem vietās, kas varētu nebūt reprezentatīvas attiecīgajā laukā vai segtajā platībā. Platības ar neviendabīgu augsnes veidu, kas apstrādātas ar atšķirīgiem paņēmieniem vai kurās aug atšķirīgas salātu vai spinātu šķirnes, vai kur ražu novāks dažādos laikos, uzskata par atsevišķām partijām vai laukiem. Ja lauks ir lielāks par 3 hektāriem, to sadala 2 hektārus lielās apakšpartijās, un paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi.

Elementārparaugus savāc no lauka, to izejot W-veidā vai X-veidā. Paraugus no šaurām dobēm vai segtā platībā ievāc W-veidā vai X-veidā no vairākām dobēm un apvieno kopparaugā.

Augi jānogriež pie zemes.

Paraugā jābūt vismaz 10 augiem, un 10 augu kopparaugam jāsver vismaz 1 kg. Kā paraugus ņem tikai vienības, kas ir pietiekami lielas, lai laistu tirgū (1). No katras vienības notīra augsni, ārējās, neēdamās un bojātās lapas.

B.2. Paraugu ņemšana no spinātu, salātu, tirgū laistās bērnu pārtikas un zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu apstrādātu labības pārtikas produktu partijām

Šo paraugu ņemšanas metodi piemēro partijām līdz 25 tonnām.

Ja ir lielas partijas (vairāk par 30 tonnām), tās sadala apakšpartijās parasti pa 25 tonnām, ar nosacījumu, ka šo apakšpartiju fiziski var sadalīt. Tā kā partijas svars ne vienmēr precīzi sakrīt ar 25 tonnu svara reizinājumu, apakšpartijas svars nedrīkst pārsniegt minēto svaru par vairāk kā 20 %. Tas nozīmē, ka apakšpartijas svars drīkst būt no 15 līdz 30 tonnām. Ja partija nav sadalīta apakšpartijās vai ja to fiziski nevar sadalīt, paraugu ņem no partijas.

Kopparaugs sver vismaz 1 kg, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams, piemēram, ņemot kā paraugu vienu galviņu vai iepakojumu.

Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem no vienas partijas, norādīts 1. tabulā.

1. tabula

No katras partijas ņemamo elementārparaugu minimālais skaits

Partijas svars (kilogramos)	Ņemamo elementārparaugu minimālais skaits	Kopparauga minimālais svars (kg)
< 50	3	1
50 līdz 500	5	1
> 500	10	1

Ja partija sastāv no atsevišķiem iepakojumiem, tad, lai izveidotu kopparaugu, ņem 2. tabulā norādīto iepakojumu skaitu.

2. tabula

Iepakojumu (elementārparaugu) skaits, ko ņem, lai izveidotu kopparaugu, ja partija sastāv no atsevišķiem iepakojumiem

Iepakojumu vai vienību skaits partijā	Iepakojumu vai vienību skaits, kas jāņem	Kopparauga minimālais svars (kg)
1 līdz 25	1 iepakojums vai vienība	1
26 līdz 100	Apmēram 5 %, vismaz 2 iepakojumi vai vienības	1
> 100	Apmēram 5 %, ne vairāk kā 10 iepakojumi vai vienības	1

Paraugi no katras partijas vai apakšpartijas, kuru atbilstība jāpārbauda, jāņem atsevišķi. Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode sabojātu partiju, radot nevēlamas saimnieciskas sekas (saistībā ar iesaiņojumu, transporta līdzekļa veidu utt.), var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi, ar noteikumu, ka tā nodrošina pietiekamu kopparauga reprezentativitāti, un to sīki apraksta un dokumentē. Vietu, no kuras partijā ņem paraugu, vēlams izvēlēties pēc nejaušās izvēles principa, bet, ja tas fiziski nav izdarāms, paraugu ņem no nejauši izvēlētas vietas partijas pieejamās daļās.

B.3. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā

Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas produktiem mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar B.2. daļā noteiktajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.

Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar noteikumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti, un to sīki apraksta un dokumentē (2).

B.4. Partijas vai apakšpartijas atbilstības novērtējums

—	Pieņem, ja laboratorijas paraugs atbilst maksimālajam pieļaujamajam daudzumam, ņemot vērā mērījuma nenoteiktību un atgūstamības korekciju.

—

Noraida, ja laboratorijas paraugs neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā mērījuma nenoteiktību un atgūstamības korekciju (t.i., analīžu rezultātu, kam piemērots atgūstamības korekcijas koeficients un no kā atņemta mērījuma paplašinātā nenoteiktība, izmanto, lai novērtētu atbilstību).

C. PARAUGU SAGATAVOŠANA

1.	Ja ņem paraugus no svaigiem produktiem, paraugi iespēju robežās jāsagatavo 24 stundu laikā pēc paraugu ņemšanas. Ja tas nav iespējams, paraugus iesaldē (uz laiku līdz 6 nedēļām).

2.	No katras atsevišķās vienības jānotīra augsne, zemjainās un citas ārējās, neēdamās un bojātās lapas. Paraugus nedrīkst mazgāt, jo, tos mazgājot, nitrātu saturs var samazināties.

Gatavo paraugu homogenizē (pēc vēlēšanās var pievienot zināmu ūdens daudzumu). Atkarībā no izmantotā maisītāja/smalcinātāja/kapātāja lieluma homogenizējot var ņemt vienu vai apvienot vairākas atsevišķas vienības. Maisīt ir vieglāk, ja vienības pirms homogenizācijas iesaldē un sasmalcina. Jāpierāda, ka izmantotajā homogenizācijas procesā tiek sasniegta pilnīga homogenizācija. Ir svarīgi veikt homogenizāciju rūpīgi, lai panāktu maksimālu nitrātu ekstrakciju un atgūstamību. Visus paraugus apstrādā identiski šādā veidā, neatkarīgi no tā, vai tie ņemti no lauka vai no mazumtirdzniecības.

4.	No jauktā analīžu maisījuma ņem vienu vai vairākus analīžu paraugus.

D. ANALĪZES METODE, REZULTĀTU PAZIŅOŠANA UN LABORATORIJAS KONTROLES PRASĪBAS

D.1. Definīcijas

Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:

r	=	atkārtojamība ir noteikts lielums, zem kura absolūtā starpība starp diviem atsevišķiem pārbaudes rezultātiem, kas iegūti reproducējamības apstākļos, proti, izmantojot vienu un to pašu paraugu, to pašu pārbaudes veicēju, to pašu aparatūru, to pašu laboratoriju un pārbaudes veicot īsā laika posmā, prognozējama noteiktas varbūtības robežās (parasti 95 %) un tādējādi r = 2,8 × sr.
sr	=	standartnovirze, ko aprēķina pēc rezultātiem, kuri iegūti atkārtojamības apstākļos.
RSDr	=	relatīvā standartnovirze, ko aprēķina pēc rezultātiem, kuri iegūti atkārtojamības apstākļos [(sr / ) × 100].
R	=	reproducējamība ir noteikts lielums, zem kura absolūtā starpība starp diviem atsevišķiem pārbaudes rezultātiem, kas iegūti reproducējamības apstākļos, proti, iegūti dažādās laboratorijās ar identisku materiālu, izmantojot standarta pārbaudes metodi, ir prognozējama noteiktas varbūtības robežās (parasti 95 %); R = 2,8 × sR.
sR	=	standartnovirze, ko aprēķina pēc rezultātiem, kuri iegūti reproducējamības apstākļos.
RSDR	=	relatīvā standartnovirze, ko aprēķina pēc rezultātiem, kuri iegūti atkārtojamības apstākļos [(sR / ) × 100].

D.2. Vispārīgas prasības

Pārtikas produktu kontroles nolūkā izmantotajām analīžu metodēm jāatbilst Regulas (EK) Nr. 882/2004 III pielikuma 1. un 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

D.3. Īpašas prasības

D.3.1. Ekstrahēšanas procedūra

Īpaša uzmanība jāveltī izmantotajai ekstrahēšanas procedūrai. Prakse liecina, ka efektīvu nitrātu ekstrakciju garantē vairākas ekstrahēšanas procedūras, piemēram, ekstrahēšanas metode, izmantojot karstu ūdeni vai metilspirta/ūdens maisījumu (30/70). Ekstrahēšanu aukstā ūdenī drīkst izmantot tikai tad, ja analīzes paraugs pirms ekstrahēšanas ir bijis iesaldēts.

D.3.2. Efektivitātes kritēriji

Īpašie kritēriji attiecībā uz analīzes metodēm, ko izmanto nitrātu daudzuma kontrolei, ir šādi:

Kritērijs	Koncentrācijas diapazons	Ieteicamais lielums	Maksimāli pieļaujamais lielums
Atgūšana	< 500 mg/kg	60–120 %
Atgūšana	≥ 500 mg/kg	90–110 %
Precizitāte RSDR	Visi	Aprēķināts pēc Horvica vienādojuma	2 x lielums, ko aprēķina pēc Horvica vienādojuma
Precizitāti RSDr var aprēķināt, precizitāti RSDR attiecīgajā koncentrācijā reizinot ar 0,66.

Piezīmes attiecībā uz efektivitātes kritērijiem

—	Koncentrācijas diapazoni nav noteikti, jo precizitātes lielumi ir aprēķināti attiecīgajā koncentrācijā.

—

Precizitāti aprēķina, izmantojot Horvica vienādojumu, piemēram:

RSDR = 2(1-0,5logC)

kur:

—	RSDR ir relatīvā standartnovirze, ko aprēķina pēc rezultātiem, kuri iegūti atkārtojamības apstākļos [(sR /) × 100].

—	C ir koncentrācijas attiecība (t.i., 1 = 100 g/100 g, 0,001 = 1 000 mg/kg).

D.4. Rezultātu paziņošana, mērījuma nenoteiktības novērtēšana un atgūstamības aprēķināšana (3)

Analīžu rezultāti jāpaziņo ar atgūstamības korekcijām vai bez tām. Jāziņo par reģistrācijas veidu un atgūstamības līmeni. Atbilstības pārbaudei izmanto analīžu rezultātus, kas koriģēti pēc atgūstamības.

Par analīžu rezultātiem paziņo kā × +/– U, kur × ir analīzes rezultāts un U ir mērījuma paplašinātā nenoteiktība.

U ir mērījuma paplašinātā nenoteiktība, kurai piemēro koeficientu 2, panākot apmēram 95 % ticamības pakāpi.

Partijas pieņemšanas vai noraidīšanas gadījumā šos analīžu rezultātu interpretācijas noteikumus attiecina uz analīžu rezultātiem, kas iegūti no oficiālajai kontrolei ņemtā parauga. Analīzēm aizstāvības vai arbitrāžas vajadzībām piemēro attiecīgās valsts tiesību normas.

D.5. Laboratorijas kvalitātes standarti

Laboratorijai jāatbilst Regulas (EK) Nr. 882/2004 12. panta noteikumiem.

(1) Tirgū laišanas lielumu salātiem, krokainajām un platlapu endīvijām paredz Komisijas 2001. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 1543/2001, ar ko nosaka tirdzniecības standartu salātiem un krokainajām un platlapu endīvijām (OV L 203, 28.7.2001., 9. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2005. gada 4. janvāra Regulu (EK) Nr. 6/2005 (OV L 2, 5.1.2005., 3. lpp.).

(2) Ja daudzums, no kura jāņem paraugs, ir tik mazs, ka no tā nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg. Arī, ņemot paraugu no apstrādātiem labības pārtikas produktiem un zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētiem pārtikas produktiem, kopparauga svars var būt 0,5 kg.

(3) Sīkāki norādījumi par mērījuma nenoteiktības novērtēšanu un atgūstamības novērtēšanas procedūrām ir pieejami ziņojumā Report on the relationship between analytical results, measurement uncertainty, recovery factors and the provisions of EU food and feed legislation (“Ziņojums par saistību starp analīžu rezultātiem, mērījuma nenoteiktību, atgūstamības faktoriem un ES pārtikas un dzīvnieku barības aprites tiesību aktu normām”): http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/report-sampling_analysis_2004_en.pdf

20.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 364/32

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1883/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei noteiktos pārtikas produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (2), nosaka maksimālo dioksīnu un furānu koncentrāciju, kā arī dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB summu noteiktos pārtikas produktos.

(2)

Komisijas 2002. gada 30. jūlija Direktīvā 2002/69/EK, ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes dioksīnu koncentrācijas oficiālajai kontrolei un dioksīniem līdzīgu PCB kvantitatīvai noteikšanai pārtikas produktos (3), iekļauti īpaši noteikumi par oficiālā kontrolē izmantojamo paraugu ņemšanas procedūru un analīzes metodēm.

(3)	Lai piemērotu dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB jaunās maksimālās koncentrācijas summas, jāgroza Direktīva 2002/69/EK. Skaidrības labad Direktīva 2002/69/EK jāaizstāj ar šo regulu.

(4)

Šīs regulas noteikumi attiecas tikai uz dioksīnu, kā arī dioksīniem līdzīgu PCB paraugu ņemšanas metodēm un analīzes metodēm, kas izmantojamas, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1881/2006, un neattiecas uz paraugu ņemšanas stratēģiju, paraugu daudzumu un ņemšanas biežumu, kas noteikti III un IV pielikumā Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvai 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 83/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (4). Tie neietekmē paraugu ņemšanai izvirzītos kritērijus, kas noteikti Komisijas 1998. gada 23. februāra Lēmumā 98/179/EK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par paraugu oficiālu ņemšanu konkrētu vielu un to atlieku kontrolei dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku valsts produktos (5).

(5)

Skrīninga analīzes metodi ar pārbaudītu, plaši pieņemamu apstiprinājumu un lielu jaudu jāizmanto, lai atlasītu paraugus ar ievērojamu dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju. Dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija šajos paraugos jānosaka ar apstiprinājuma analīzes metodi. Tāpēc attiecīgi ir jānosaka stingras prasības attiecībā uz apstiprinošajām analīzes metodēm un obligātās prasības attiecībā uz skrīninga metodi.

(6)	Lai nodrošinātu visā Kopienā saskaņotu pieeju, attiecībā uz paraugiem no ļoti lielām zivīm jāprecizē paraugu ņemšanas veids.

(7)

Vienas sugas un viena reģiona izcelsmes zivīs dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija var būt atšķirīga, ja atšķiras zivs izmērs un vecums. Turklāt dažādās zivs daļās var būt atšķirīga dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija. Tādēļ, lai nodrošinātu visā Kopienā saskaņotu pieeju, ņemot paraugus no zivīm, jāprecizē paraugu ņemšanas un sagatavošanas veids.

(8)	Lai visā Kopienā nodrošinātu saskaņotu piemērošanas veidu, ir ļoti svarīgi vienveidīgi paziņot un interpretēt analīžu rezultātus.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Paraugus dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei pārtikas produktos, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. nodaļā, ņem saskaņā ar šīs regulas I pielikumā aprakstītajām metodēm.

2. pants

Paraugu sagatavošanu un analīzes dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei pārtikas produktos, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 5. nodaļā, veic saskaņā ar šīs regulas II pielikumā aprakstītajām metodēm.

3. pants

Ar šo atceļ Direktīvu 2002/69/EK. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Labots ar OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 776/2006 (OV L 136, 24.5.2006., 3. lpp.).

(2) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 5. lpp.

(3) OV L 209, 6.8.2002., 5. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/44/EK (OV L 113, 20.4.2004., 17. lpp.).

(4) OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). Labots ar OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.

(5) OV L 65, 5.3.1998., 31. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

I PIELIKUMS

PARAUGU ŅEMŠANAS METODES DIOKSĪNU (PCDD/PCDF) UN DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB KONCENTRĀCIJAS OFICIĀLAI KONTROLEI NOTEIKTOS PĀRTIKAS PRODUKTOS

1. DARBĪBAS JOMA

Paraugus dioksīnu (PCDD/PCDF) un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos ņem saskaņā ar šajā pielikumā aprakstītajām metodēm. Tādā veidā iegūtos kopparaugus uzskata par reprezentatīviem attiecīgajām partijām vai apakšpartijām, no kurām tie ņemti. Atbilstību maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, konstatē, ņemot vērā laboratorijas paraugos kvantitatīvi noteikto koncentrāciju.

2. DEFINĪCIJAS

Partija: identificējams tādu pārtikas preču daudzums, kas piegādātas vienā reizē un kam ir oficiāli noteikti kopīgi raksturlielumi, piemēram, izcelsme, šķirne, iepakojuma veids, fasētājs, nosūtītājs vai marķējums. Attiecībā uz zivīm un zvejniecības produktiem arī zivju lielumam jābūt salīdzināmam. Ja vienā sūtījumā esošo zivju lielums un/vai svars nav salīdzināms, sūtījumu tomēr var uzskatīt par partiju, tikai jāpielieto īpaša paraugu ņemšanas procedūra.

—	Apakšpartija: lielas partijas daļa, kas izraudzīta paraugu ņemšanai, izmantojot noteiktu paraugu ņemšanas metodi. Katrai apakšpartijai jābūt fiziski nodalītai un identificējamai.

—	Elementārparaugs: tāda materiāla daudzums, kas ņemts kādā vienā partijas vai apakšpartijas vietā.

—	Kopparaugs: visu no partijas vai apakšpartijas ņemto elementārparaugu kopums.

—	Laboratorijas paraugs: analīzēm laboratorijā paredzēta kopparauga reprezentatīva daļa vai daudzums.

3. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

3.1. Personāls

Paraugu ņemšanu veic pilnvarota persona, kuru izraudzījusies dalībvalsts.

3.2. Materiāls, no kā ņem paraugus

No katras pārbaudāmās partijas vai apakšpartijas paraugus ņem atsevišķi.

3.3. Piesardzības pasākumi

Ņemot paraugus un gatavojot paraugus, jāveic piesardzības pasākumi, lai nepieļautu paraugu izmaiņas, kas varētu ietekmēt dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB saturu tajos, nevēlami ietekmēt analīzi vai padarīt kopparaugus nereprezentatīvus.

3.4. Elementārparaugi

Cik iespējams, elementārparaugus ņem dažādās partijas vai apakšpartijas vietās. Atkāpes no šīs procedūras jāreģistrē šī pielikuma 3.8. punktā paredzētajā paraugu ņemšanas protokolā.

3.5. Kopparauga sagatavošana

Kopparaugu veido, apvienojot elementārparaugus. Tā masa ir vismaz 1 kg, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams, piemēram, ja paraugam ņem vienu iepakotu vienību.

3.6. Paralēlie paraugi

Paralēlos paraugus prasību izpildes, apstiprināšanas un kontroles nolūkiem ņem no homogenizēta kopparauga, ja tas nav pretrunā noteikumiem dalībvalstu pārtikas nozares uzņēmēju tiesībās. Prasību izpildes nolūkiem laboratorijas paraugiem jābūt vismaz tik lieliem, lai vajadzības gadījumā var veikt atkārtotas analīzes.

3.7. Paraugu iepakošana un pārsūtīšana

Katru paraugu ievieto tīrā, inerta materiāla konteinerā, kas pietiekami aizsargā pret piesārņojumu, no analizējamo vielu zudumiem, kuri rodas, tiem adsorbējoties uz konteinera iekšējās sienas, kā arī pret bojājumiem/zudumiem, kas rodas transportēšanas laikā. Veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkuras tādas izmaiņas parauga sastāvā, kas varētu rasties, to pārvadājot vai glabājot.

3.8. Paraugu plombēšana un marķēšana

Katru oficiālam lietojumam ņemtu paraugu plombē parauga ņemšanas vietā un identificē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.

Par katru paraugu ņemšanu raksta protokolu, nodrošinot to, ka katru partiju var nepārprotami identificēt, un norādot paraugu ņemšanas vietu un dienu, kā arī visu analīžu veicējiem noderīgo papildu informāciju.

4. PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNI

Ar paraugu ņemšanas metodi nodrošina, ka kopparaugs ir reprezentatīvs pārbaudāmajai (apakš)partijai.

4.1. Partiju sadalīšana apakšpartijās

Lielas partijas sadala apakšpartijās ar nosacījumu, ka apakšpartijas var fiziski nošķirt. Ražojumiem, ko pārdod lielos beztaras apjomos (piemēram, augu eļļas), piemēro 1. tabulu. Citiem ražojumiem piemēro 2. tabulu. Tā kā apakšpartiju svars ne vienmēr precīzi sakrīt, tas nedrīkst pārsniegt vidējo aritmētisko apakšpartijas svaru par vairāk kā 20 %.

1. tabula

Partiju sadalīšana apakšpartijās liela apjoma beztaras ražojumiem

Partijas svars (t)	Apakšpartiju svars vai skaits
≥ 1 500	500 tonnas
> 300 un < 1 500	3 apakšpartijas
≥ 50 un ≤ 300	100 tonnas
< 50	—

2. tabula

Partiju sadalīšana apakšpartijās (citi ražojumi)

Partijas svars (t)	Apakšpartiju svars vai skaits
≥ 15	15–30 tonnas
< 15	—

4.2. Elementārparaugu skaits

No visiem elementārparaugiem izveidotā kopparauga masa ir vismaz 1 kg (skatīt šī pielikuma 3.5. daļu).

Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem no vienas partijas vai apakšpartijas, norādīts 3. un 4. tabulā.

Šķidrajiem beztaras ražojumiem partija un apakšpartija tieši pirms paraugu ņemšanas ir kārtīgi jāsamaisa manuāli vai mehāniski, bet tikai tik daudz, lai nepasliktinātu ražojuma kvalitāti. Šādi attiecīgajā partijā vai apakšpartijā var iegūt vienmērīgu piesārņotāju koncentrāciju. Tādēļ kopparauga veidošanai pietiek ar trijiem no partijas vai apakšpartijas ņemtiem elementārparaugiem.

Visu elementārparaugu masa ir aptuveni vienāda. Elementārparauga masa ir vismaz 100 gramu.

Atkāpes no šīs procedūras reģistrē šī pielikuma 3.8. punktā paredzētajā paraugu ņemšanas protokolā. Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 27. oktobra Lēmumu 97/747/EK, ar ko nosaka, cik daudz un cik bieži ņem paraugus saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK par konkrētu vielu un to atlieku kontroli konkrētos dzīvnieku izcelsmes produktos (1), vistu olu kopparaugā ir vismaz 12 olu (beztaras partijām un partijām, kas sastāv no atsevišķiem iepakojumiem, skatīt 3. un 4. tabulu).

3. tabula

No katras partijas vai apakšpartijas ņemamo elementārparaugu minimālais skaits

Partijas/apakšpartijas svars vai tilpums (kilogramos vai litros)	Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem
< 50	3
50 līdz 500	5
> 500	10

Ja partija vai apakšpartija sastāv no atsevišķiem iepakojumiem vai vienībām, tad apvienotajam paraugam ņem tādu iepakojumu vai vienību skaitu, kāds norādīts 4. tabulā.

4. tabula

Iepakojumu vai vienību (elementārparaugu) skaits, ko ņem, lai izveidotu kopparaugu, ja partija vai apakšpartija sastāv no atsevišķiem iepakojumiem vai vienībām

Iepakojumu vai vienību skaits partijā vai apakšpartijā	Iepakojumu vai vienību skaits, kas jāņem
1 līdz 25	vismaz 1 iepakojums vai vienība
26 līdz 100	apmēram 5 %, vismaz 2 iepakojumi vai vienības
> 100	apmēram 5 %, maksimāli 10 iepakojumi vai vienības

4.3. Īpaši noteikumi par paraugu ņemšanu no partijām, kurās ir veselas zivis ar salīdzināmu svaru un lielumu

Zivju izmēru un svaru uzskata par salīdzināmiem, ja tie neatšķiras vairāk kā par 50 %.

No partijas ņemamo elementārparaugu skaits ir norādīts 3. tabulā. No visiem elementārparaugiem izveidotā kopparauga masa ir vismaz 1 kg (sk. 3.5. punktu).

—

Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir mazas zivis (atsevišķas zivs svars < 1 kg), kopparaugam kā elementārparaugu ņem visu zivi. Ja šādi iegūtais kopparaugs sver vairāk par 3 kg, elementārparaugi var sastāvēt no kopparaugu veidojošo zivju vidējās daļas, kas katra sver vismaz 100 gramus. Parauga homogenizēšanai izmanto visu daļu, uz kuru attiecas maksimālais pieļaujamais daudzums.

Zivs vidējā daļa ir tās smaguma centrs. Tas lielākoties atrodas tās muguras spurā (ja zivij ir muguras spura) vai tieši vidū starp žaunu atveri un anālo atveri.

—

Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir lielākas zivis (atsevišķas zivs svars ir lielāks par aptuveni 1 kg), elementārparaugu veido zivs vidējā daļa. Katrs elementārparaugs sver vismaz 100 gramus.

Vidēja lieluma zivīm (apmēram 1–6 kg) elementārparaugu ņem, zivs vidējā daļā nogriežot sloksni zivs gaļas no mugurkaula līdz vēderdaļai.

Ļoti lielām zivīm (piemēram, lielākām par 6 kg) elementārparaugu ņem no gaļas zivs labajā pusē (frontālais skats) pie dorsālā laterālā muskuļa zivs vidējā daļā. Ja, ņemot šādu paraugu zivs vidējā daļā, tiktu ievērojami mazināta tās tirdzniecības vērtība, šādu paraugu var aizstāt ar trim elementārparaugiem, kas katrs sver vismaz 350 gramus, neatkarīgi no partijas lieluma, vai – pastāv alternatīva iespēja tikpat lielu elementārparaugu, kurš uzskatāms par reprezentatīvu dioksīnu koncentrācijai visā zivī, ņemt no muskuļu gaļas, kas atrodas zivs astes daļā un no muskuļu gaļas, kas atrodas zivs galvas daļā.

4.4. Paraugu ņemšana no zivju partijām, kurās ir veselas zivis ar dažādiem izmēriem un/vai svaru

—	Piemēro 4.3. punkta noteikumus par parauga veidošanu.

—	Ja kāds zivs izmērs vai svars ir pārsvarā (apmēram 80 % vai vairāk no partijas apjoma), paraugu ņem no šī pārsvarā esošā izmēra vai svara zivīm. Šo paraugu uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz visu partiju.

—	Ja neviens zivs izmērs vai svars nav pārsvarā, jānodrošina, lai paraugam izvēlētās zivis ir reprezentatīvas attiecībā uz sūtījumu. Īpaši ieteikumi saistībā ar šādiem gadījumiem ir sniegti “Vadlīnijās paraugu atlasei no zivju partijām, kas sastāv no dažāda lieluma vai svara veselām zivīm (2)”.

4.5. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā

Pārtikas paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā pēc iespējas jāveic saskaņā ar paraugu ņemšanas nosacījumiem, kas noteikti šā pielikuma 4.2. daļā.

Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas procedūru, ja tā nodrošina partijai vai apakšpartijai pietiekami reprezentatīvu paraugu iegūšanu.

5. PARTIJAS VAI APAKŠPARTIJAS ATBILSTĪBA SPECIFIKĀCIJAI

Ievērojot mērījumu neprecizitāti, partiju pieņem, ja atsevišķas analīzes rezultāts nepārsniedz Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteikto attiecīgo maksimālo pieļaujamo dioksīna daudzumu un dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB summu.

Partija tiek uzskatīta par neatbilstošu maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ja augšējās robežas (3) analīžu rezultāti, ko apstiprina otrreizēja analīze (4), acīmredzami pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Mērījumu neprecizitāti var ņemt vērā saskaņā ar vienu no šādām pieejām:

—

aprēķinot izvērsto neprecizitāti, izmantojot paplašinājuma koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības līmeni. Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja, atņemot U no aprēķinātās vērtības, iegūtā vērtība ir virs noteiktās atļautās vērtības. Ja dioksīnus un dioksīniem līdzīgus PCB nosaka atsevišķi, atsevišķo dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB analīžu rezultātu aprēķinātā izvērstās neprecizitātes summa ir jāizmanto kā dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB summa.

—

nosakot izšķiršanas robežu (CCα) saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2002. gada 12. augusta Lēmumā 2002/657/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (5) (pielikuma 3.1.2.5. punkts – vielas, kurām ir noteikta atļautā robeža). Partija vai apakšpartija nav atbilstoša, ja aprēķinātā vērtība ir vienāda ar CCα vai lielāka par to.

Šos interpretācijas noteikumus piemēro analīžu rezultātiem, kas iegūti, analizējot oficiālai kontrolei ņemtu paraugu. Analīzēm, kas vajadzīgas aizstāvības vai arbitrāžas vajadzībām, piemēro attiecīgās valsts tiesību normas.

(1) OV L 303, 6.11.1997., 12. lpp.

(2) http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/dioxins_en.htm

(3) Lai aprēķinātu “augšējo robežu”, par katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu TEQ jāizmanto kvantitatīvās noteikšanas robeža.

Lai aprēķinātu “apakšējo robežu”, par katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu TEQ jāizmanto nulle.

Lai aprēķinātu “vidējo robežu”, par katras kvantitatīvi nenoteiktās radniecīgās vielas daļu TEQ jāizmanto puse noteikšanas robežas.

(4) Otrreizēja analīze ir nepieciešama, lai nepieļautu savstarpēju piesārņošanos vai nejaušu paraugu sajaukšanos. Pirmo analīzi izmanto atbilstības pārbaudei, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Ja analīze tiek veikta sakarā ar dioksīna piesārņojumu, otrreizēju analīzi apstiprinājuma gūšanai var neveikt, ja ir iespējams izsekot tam, ka analīzei atlasītie paraugi ir saistīti ar notikušo dioksīna piesārņojumu.

(5) OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/25/EK (OV L 6, 10.1.2004., 38. lpp.).

II PIELIKUMS

PARAUGU GATAVOŠANA UN PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ANALĪZES METODĒM, KO IZMANTO DIOKSĪNU (PCDD/PCDF) UN DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB KONCENTRĀCIJAS OFICIĀLAI KONTROLEI NOTEIKTOS PĀRTIKAS PRODUKTOS

1. PIEMĒROŠANAS JOMA

Šajā pielikumā noteiktās prasības jāpiemēro gadījumos, kad pārtikas produktu analīzi veic dioksīnu (polihlordibenzo-p-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzofurānu (PSDF)) un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei.

Dioksīnu klātbūtnes uzraudzību pārtikas produktos var veikt atbilstoši stratēģijai, kas paredz izmantot skrīninga metodi, ar kuru atlasa tos paraugus, kur dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija ir mazāk nekā 25 % zem maksimālās koncentrācijas vai virs tās. Šajos paraugos, kuros dioksīnu koncentrācija un dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB summa ir ievērojama, tā jānosaka/jāapstiprina, izmantojot apstiprinošu metodi.

Skrīninga metodes ir metodes, ko izmanto dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB klātbūtnes noteikšanai interesējošā koncentrācijā. Ar šīm metodēm ir iespējams apstrādāt lielu daudzumu paraugu un atsijāt daudzus paraugus, lai atrastu potenciāli pozitīvos. Tām ir jābūt īpaši izstrādātām, lai izvairītos no šķietami negatīvu rezultātu iegūšanas.

Apstiprinošās metodes ir metodes, ar kurām iegūst pilnīgu informāciju vai papildu informāciju, kas vajadzīga dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB precīzai kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai atbilstoši interesējošajai koncentrācijai.

2. PAMATOJUMS

Katras vielas koncentrāciju konkrētajā paraugā reizina ar attiecīgo toksiskuma ekvivalenta koeficientu (TEF), ko nosaka Pasaules Veselības organizācija un kas minēts šā pielikuma papildinājumā, un pēc tam šos reizinājumus summē, iegūstot toksiskuma ekvivalentos (TEQ) izteiktu dioksīniem līdzīgu vielu kopējo koncentrāciju.

Šajā regulā pieņemtā īpašā kvantitatīvās noteikšanas robeža atsevišķām radniecīgām vielām ir analizējamās vielas koncentrācija parauga ekstraktā, kas izraisa atbilstošu reakciju pie diviem dažādiem joniem, kurus uzrauga ar signāla/trokšņa attiecību 3:1 mazāk jutīgam signālam un kas atbilst tādām pamatprasībām kā, piemēram, aiztures laiks, izotopu attiecība saskaņā ar noteikšanas procedūru, kura izklāstīta EPA 1613. metodes B pārskatītajā redakcijā.

3. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, SAGATAVOJOT PARAUGUS

—	Jāveic pasākumi, lai visos paraugu ņemšanas un analīzes posmos nepieļautu paraugu savstarpēju piesārņošanos.

—	Paraugi jāglabā un jātransportē stikla, alumīnija, polipropilēna vai polietilēna traukos. No parauga trauka jānotīra papīra putekļu paliekas. Stikla trauki jāskalo ar šķīdinātājiem, kas apstiprināti kā brīvi no dioksīniem vai kuros iepriekš pārbaudīta dioksīnu klātbūtne.

—	Paraugi jāglabā un jātransportē tā, lai nodrošinātu attiecīgo pārtikas produktu paraugu integritāti.

—	Vajadzības gadījumā katru laboratorijas paraugu rūpīgi sasmalcina un rūpīgi samaisa, izmantojot apstrādi, kas nodrošina pilnīgu homogenizāciju (piemēram, samaļ tā, lai paraugs pilnībā izietu caur 1 mm sietu); pārlieku mitri paraugi pirms sasmalcināšanas jāizžāvē.

—	Veic tukšo analīzi, izpildot visu analīzes procedūru bez analizējamā parauga.

—	Ekstrakcijai izmantojamā parauga masai jābūt pietiekami lielai, lai tiktu ievērotas prasības attiecībā uz jutību.

—	Īpašajām paraugu sagatavošanas procedūrām, ko izmanto attiecīgajiem produktiem, ir jābūt apstiprinātām saskaņā ar starptautiski pieņemtām vadlīnijām.

—	Pārbaudot zivis, tām ir jānoņem āda, jo maksimālā koncentrācija attiecas uz muskuļu gaļu bez ādas. Tomēr visa atlikusī muskuļu gaļa un taukaudi ādas iekšpusē ir uzmanīgi un pilnībā jānokasa no ādas, un šie muskuļu gaļas un taukaudu atlikumi ir jāpievieno analizējamajam paraugam.

4. PRASĪBAS LABORATORIJĀM

—	Laboratorijas pierāda metodes efektivitāti interesējošās koncentrācijas diapazonā, kas ir, piemēram, 0,5x, 1x un 2x interesējošā koncentrācija, un ka šajā diapazonā ir pieņemams atkārtotu analīžu variāciju koeficients. Sīki izstrādātus piemērotības kritērijus skatīt 5. daļā.

—	Kvantitatīvās noteikšanas robežai apstiprinošajā metodē ir jābūt diapazonā, kas ir aptuveni viena piektdaļa no interesējošās koncentrācijas.

—	Kvalitātes iekšējās kontroles nolūkos regulāri izdara tukšo paraugu analīzes un eksperimentus ar standartpiedevu metodi vai kontrolparaugu analīzes (ja iespējams, ieteicams izmantot sertificētu standartmateriālu).

—	Laboratoriju kompetence ir pastāvīgi jāapliecina, sekmīgi piedaloties starplaboratoriju pētījumos, kuros kvantitatīvi noteic dioksīnus un dioksīniem līdzīgus PCB attiecīgajās barības/pārtikas matricās.

—	Lai garantētu, ka laboratorijas piemēro kvalitātes sistēmu analītisko rezultātu kvalitātes nodrošināšanai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 tās jāakreditē atzītā iestādē, kura darbojas saskaņā ar ISO Guide 58. Laboratorijas jāakreditē, ievērojot EN ISO/IEC 17025 standartu.

5. PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, VEICOT ANALĪZES PROCEDŪRAS DIOKSĪNU UN DIOKSĪNIEM LĪDZĪGU PCB NOTEIKŠANAI

Analīzes procedūru piemērotības pamatprasības

—

Liela jutība un zema noteikšanas robeža. PCDD un PCDF mazākajam nosakāmajam daudzumam jābūt TEQ pikogramos (10-12 g), jo daži no šiem savienojumiem ir ārkārtīgi toksiski. Ir zināms, ka PCB koncentrācija ir augstāka par PCDD un PCDF koncentrāciju. Attiecībā uz lielāko daļu PCB radniecīgo vielu pietiekama jutība ir nanogramos (10-9 g). Tomēr, lai kvantitatīvi noteiktu toksiskākas dioksīniem līdzīgo PCB radniecīgās vielas (jo īpaši orto-neizvietotās radniecīgās vielas), vajadzīga tāda pati jutība kā PCDD un PCDF noteikšanai.

—

Augsta selektivitāte (specifiskums). Jāatšķir PCDD, PCDF un dioksīniem līdzīgi PCB no daudziem citiem vienlaikus ekstrahētiem savienojumiem un varbūtēji traucējošiem savienojumiem, kuru koncentrācija līdz vairākām kārtām pārsniedz nosakāmās vielas koncentrāciju. Ja izmanto gāzu hromatogrāfijas/masspektrometrijas (GC/MS) metodes, jādiferencē dažādas tādas atšķirīgas radniecīgas vielas kā toksiskās (piemēram, septiņpadsmit 2,3,7,8-aizvietotie PCDD un PCDF un dioksīniem līdzīgie PCB) un citas radniecīgas vielas. Izmantojot biotestus, jāspēj selektīvi noteikt TEQ vērtības, ko izsaka ar PCDD, PCDF un dioksīniem līdzīgo PCB summu.

—

Augsta precizitāte (pareizība un precizitāte). Kvantitatīvajā noteikšanā jāiegūst pareizs patiesās koncentrācijas novērtējums paraugā. Augsta precizitāte (mērījuma precizitāte: mērāmā lieluma izmērītās vērtības un tā patiesās vai pieņemtās vērtības sakritība) ir vajadzīga, lai noteiktās TEQ mazās ticamības dēļ nevarētu noraidīt parauga analīzes rezultātus. Precizitāti izsaka ar pareizību (starpība starp analizējamās vielas vidējo vērtību, kas izmērīta, analizējot sertificētu standartmateriālu, un tās sertificēto vērtību, kuru izsaka procentos no šīs vērtības) un precizitāti (RSDR relatīvā standartnovirze, ko aprēķina no atkārtojamības apstākļos iegūtiem rezultātiem).

Par skrīninga metodēm var izmantot gan biotestus, gan GC/MS metodes; par apstiprinošajām metodēm izmanto gāzes hromatogrāfijas/masspektrometrijas metodes ar augstu izšķirtspēju. Kopējās TEQ vērtībai jāatbilst šādiem kritērijiem:

	Skrīninga metodes	Apstiprinājuma metodes
Šķietami negatīva likme	< 1 %
Ticamība		– 20 % līdz + 20 %
Precizitāte (RSDR)	< 30 %	< 15 %

6. ĪPAŠAS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ GC/MS METODĒM, KURAS IZMANTO SKRĪNINGAM VAI APSTIPRINĀŠANAI

—

Lai analīzes procedūra būtu derīga, sākot izpildīt analīzi, tas ir, pirms ekstrakcijas, jāpievieno ar 13C iezīmēti 2,3,7,8-hloraizvietoti iekšējie PCDD/F standarti un ar 13C iezīmēti dioksīniem līdzīgu PCB iekšējie standarti. Katrai tetra- līdz oktahloratvasināto PCDD/F homologu grupai jāpievieno vismaz viena radniecīga viela un vismaz viena radniecīga viela jāpievieno katrai dioksīniem līdzīgu PCB homologu grupai (alternatīvi jāpievieno vismaz viena radniecīga viela uz katru masspektrometrijai izraudzīto reģistrējamo jonu funkciju, ko izmanto PDDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB uzraudzībai). Apstiprinošajām metodēm noteikti daudz labāk ir izmantot visus 17 ar 13C iezīmētos 2,3,7,8-aizvietoto PCDD/F iekšējos standartus un visus 12 ar 13C iezīmētos dioksīniem līdzīgu PCB iekšējos standartus.

Izmantojot attiecīgus kalibrēšanas šķīdumus, signāla relatīvā attiecība pret masas vienību jānosaka arī tām radniecīgajām vielām, kurām nepievieno ar 13C iezīmētu analogu.

—

Pirms ekstrakcijas iekšējie standarti obligāti jāpievieno augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kuros ir mazāk nekā 10 % taukvielu. Analizējot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kas satur vairāk nekā 10 % tauku, iekšējos standartus var pievienot pirms ekstrakcijas vai pēc tauku ekstrakcijas. Atkarībā no tā, kurā analīzes posmā pievieno iekšējos standartus un vai rezultātus izsaka produktam vai tikai taukiem, jānovērtē ekstrakcijas efektivitāte.

—	Pirms GC/MS analīzes jāpievieno 1 vai 2 atgūstamības (surogāta) standarti.

—

Nepieciešama atgūstamības kontrole. Attiecībā uz apstiprinošajām metodēm atsevišķo iekšējo standartu atgūstamībai jābūt robežās no 60 % līdz 120 %. Lielāka vai mazāka atsevišķu radniecīgo vielu, jo īpaši dažu hepta- un oktahloratvasināto dibenzodioksīnu un dibenzofurānu atgūstamība ir pieņemama ar nosacījumu, ka to daļa TEQ vērtībā nepārsniedz 10 % no kopējās TEQ vērtības (pamatojoties uz PCDD/F un dioksīniem līdzīgu PCB summu). Ja piemēro skrīninga metodes, atgūstamībai jābūt diapazonā no 30 % līdz 140 %.

—	Dioksīni no tādiem traucējošiem hloratvasinātiem savienojumiem kā PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, un hloratvasinātiem difenilēteriem jāatdala ar piemērotām hromatogrāfijas metodēm (ieteicams ar florisila, alumīnija oksīda un/vai aktīvās ogles kolonnu).

—	Izomēru atdalīšanai gāzu hromatogrāfijā jābūt pietiekamai (1,2,3,4,7,8-HxCDF signāla attiecība pret 1,2,3,6,7,8-HxCDF signālu < 25 %).

—	Kvantitatīvā noteikšana jāveic atbilstoši metodei EPA 1613. metodei B pārskatītajā redakcijā. Tetra- līdz oktahlordioksīnus un furānus nosaka pēc izotopu atšķaidīšanas HRGC/HRMS vai citām metodēm, kurām ir līdzvērtīgi efektivitātes kritēriji.

—

Starpība starp augšējo un apakšējo robežu nedrīkst pārsniegt 20 % attiecībā uz pārtikas produktiem, kuros piesārņojums ar dioksīniem ir aptuveni 1 pg PVO TEQ uz gramu tauku (noteikts, pamatojoties uz PCDD/PCDF un dioksīniem līdzīgu PCB summu). Pārtikas produktiem ar zemu tauku saturu piemēro tādas pašas prasības attiecībā uz piesārņojuma līmeni – aptuveni 1 pg PVO TEQ uz gramu produkta. Ja piesārņojums ir mazāks, piemēram, 0,50 pg PVO TEQ uz gramu produkta, starpība starp augšējo un apakšējo robežu var būt no 25 % līdz 40 %.

7. SKRĪNINGA ANALĪZES METODES

7.1. Ievads

Skrīninga metodi var izmantot dažādām analītiskajām pieejām: tikai skrīningam un kvantitatīvai noteikšanai.

Skrīnings

Parauga signālu salīdzina ar standartparauga signālu interesējošajā koncentrācijā. Uzskata, ka paraugi, kuru signāls ir zem standartparauga signāla, ir negatīvi, bet paraugi, kuru signāls pārsniedz standartparauga signālu, ir iespējami pozitīvi. Prasības:

—	Visās analīžu sērijās jāiekļauj tukšais paraugs un standartparaugs vai paraugi, kurus identiskos apstākļos ekstrahē un analizē vienlaicīgi. Standartparauga signālam ievērojami jāpārsniedz tukšā parauga signāls.

—	Jāiekļauj papildu standartparaugi, kuros attiecīgā koncentrācija ir 0,5 un 2 reizes lielāka par interesējošo koncentrāciju, lai parādītu analīzes efektivitāti nepieciešamajā diapazonā, nolūkā kontrolēt nosakāmo koncentrāciju.

—	Analizējot citas matricas, jāparāda standartparauga(-u) piemērotība, vēlams, iekļaujot paraugus, kuros ar HRGC/HRMS noteiktā TEQ ir apmēram tāda pati kā standartparaugā vai tukšajā paraugā, kam pievienots standarts, kurā ir šāda koncentrācija.

—	Tā kā biotestos nav iespējams izmantot iekšējos standartus, lai noteiktu vienas analīžu sērijas rezultātu standartnovirzi, ir jāveic atkārtojamības testi. Variāciju koeficients nedrīkst pārsniegt 30 %.

—	Attiecībā uz biotestiem jādefinē nosakāmie savienojumi, iespējamie traucējošie faktori un maksimāli pieļaujamā tukšā parauga koncentrācija.

Kvantitatīvā noteikšana

Kvantitatīvai noteikšanai vajadzīga standartatšķaidījumu rinda, divkārša vai trīskārša attīrīšana un mērīšana, kā arī tukšā parauga un atgūstamības kontrole. Rezultātu var izteikt ar TEQ, pieņemot, ka savienojumi, kas dod signālu, atbilst TEQ principam. To var veikt, izmantojot TCDD (vai dioksīnu/furānu/dioksīniem līdzīgu PCB standartmaisījumu), lai iegūtu kalibrēšanas līkni TEQ līmeņa noteikšanai ekstraktā un tātad paraugā. Pēc tam rezultātu koriģē atbilstoši TEQ līmenim, kas aprēķināts tukšajam paraugam (ņemot vērā izmantoto šķīdinātāju un ķīmisko vielu piemaisījumus), un atgūstamībai (ko aprēķina pēc TEQ līmeņa kvalitātes kontroles paraugā, kurā ir aptuveni interesējošā koncentrācija). Noteikti jānorāda, ka daļa atgūstamības acīm redzamo zudumu var rasties matricas ietekmē un/vai starpības dēļ starp TEF vērtībām biotestos un oficiālajām TEF vērtībām, ko noteikusi PVO.

7.2. Prasības, kas attiecas uz skrīninga analīzes metodēm

—	Skrīningam var izmantot GC/MS analīzes metodes un biotestus. Attiecībā uz GC/MS metodēm jāievēro 6. punktā noteiktās prasības. Šūnu biotestiem īpašas prasības noteiktas šā pielikuma 7.3. daļā un komplektu biotestiem – šā pielikuma 7.4. daļā.

—

Vajadzīga informācija par šķietami pozitīvu un šķietami negatīvu rezultātu skaitu no liela paraugu daudzuma, kurā ir paraugi, kuros nosakāmā koncentrācija ir zem un virs maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vai iedarbības koncentrācijas salīdzinājumā ar TEQ saturu, kas kvantitatīvi noteikts ar apstiprinošas analīzes metodi. Faktiski šķietami negatīvajiem rezultātiem jābūt mazāk par 1 %. Šķietami pozitīvo rezultātu skaitam jābūt pietiekami mazam, lai būtu lietderīgi izmantot skrīningu.

—	Pozitīvie rezultāti vienmēr jāapstiprina, izmantojot apstiprinošas analīzes metodi (HRGC/HRMS). Turklāt plaša TEQ diapazona paraugi jāapstiprina ar HRGC/HRMS (aptuveni 2 % līdz 10 % negatīvo paraugu). Informācijai par biotestu un HRGC/HRMS rezultātu atbilstību jābūt pieejamai.

7.3. Īpašas prasības, kas attiecas uz šūnu biotestiem

—

Ja veic biotestus, katrā analīzes kārtā jāizmanto TCDD vai dioksīnu/furānu/dioksīniem līdzīgu PCB maisījumu standarta koncentrāciju rinda (pilna deva – signāla līkne ar R2 > 0,95). Tomēr, analizējot paraugus ar mazu koncentrāciju, skrīningam var izmantot izvērstu līkni nelielu koncentrāciju apgabalam.

—

TCDD standartkoncentrācija (aptuveni trīskārša kvantitatīvās noteikšanas robeža) kvalitātes kontroles lapā jāizmanto par biotesta rezultātu konstantā periodā. Alternatīva varētu būt standartparauga relatīvais signāls salīdzinājumā ar TCDD kalibrēšanas līkni, jo šūnu signāls var būt atkarīgs no daudziem faktoriem.

—	Jāizveido un jāpārbauda katra veida standartmateriālu kvalitātes kontroles grafiki, lai pārliecinātos, ka rezultāts atbilst izvirzītajām pamatnostādnēm.

—

Jo īpaši attiecībā uz kvantitatīvajiem aprēķiniem izmantotā parauga atšķaidījuma inducētajam signālam jābūt signāla līknes lineārajā daļā. Paraugi, kuru signāls ir virs signāla līknes lineārās daļas, jāatšķaida un jāanalizē atkārtoti. Tāpēc ieteicams vienā reizē analizēt vismaz trīs atšķaidījumus vai vairāk.

—	Katram parauga atšķaidījumam, ja to analizē trijos atkārtojumos, rezultāta procentuālā standartnovirze nedrīkst pārsniegt 15 %, un ja to analizē trijās neatkarīgās analīzēs – 30 %.

—

Var paredzēt, ka noteikšanas robeža ir šķīdinātāja tukšā parauga vai fona signāla trīskārša standartnovirze. Cita pieeja ir izmantot signālu, kas pārsniedz fona līmeni (indukcijas koeficients 5x šķīdinātāja tukšā parauga signāls), ko aprēķina pēc dienas kalibrēšanas līknes. Var paredzēt, ka kvantitatīvās noteikšanas robeža ir pieckārša vai seškārša šķīdinātāja tukšā parauga vai fona signāla standartnovirze, vai izmantot signālu, kas pārsniedz fona līmeni (indukcijas koeficients 10x šķīdinātāja tukšā parauga signāls), ko aprēķina pēc dienas kalibrēšanas līknes.

7.4. Īpašas prasības, kas attiecas uz biotestiem, kuros izmanto komplektus

—	Ir jānodrošina, ka komplektu biotesti ir pietiekami jutīgi un uzticami, lai tos varētu piemērot pārtikai.

—	Jāievēro izgatavotāja norādījumi par paraugu sagatavošanu un analīzēm.

—	Testu komplektus nedrīkst izmantot pēc derīguma termiņa.

—	Nedrīkst izmantot materiālus vai sastāvdaļas, ko paredzēts izmantot citos komplektos.

—	Testu komplekti jāglabā norādītā diapazona glabāšanas temperatūrā un jāizmanto norādītajā darba temperatūrā.

—	Ir paredzēts, ka imūntestos noteikšanas robeža ir vienāda ar tukšā parauga 10 atkārtoto analīžu rezultātu trīskāršu standartnovirzi, kas dalīta ar lineārās regresijas vienādojuma virziena koeficientu.

—	Laboratorijas analīzēs jāizmanto etalonstandarti, lai pārliecinātos, ka reakcija uz standartu ir pieņemamās robežās.

8. REZULTĀTU PAZIŅOŠANA

Ciktāl saskaņā ar izmantoto analīzes procedūru iespējams, analīžu rezultātos jānorāda atsevišķu PCDD/F un PCB radniecīgu vielu koncentrācija, norādot apakšējo, augšējo un vidējo robežu, lai ziņojumā iekļautu maksimāli daudz informācijas par rezultātiem un tā dotu iespēju tos interpretēt saskaņā ar īpašām prasībām.

Ziņojumā jānorāda arī lipīdu saturs paraugā un lipīdu ekstrakcijas metode.

Ja atgūstamība nav 6. punktā norādītajās robežās gadījumos, kad ir pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija, un citos gadījumos pēc pieprasījuma, jānorāda atsevišķu iekšējo standartu atgūstamība.

Tā kā, lemjot par parauga atbilstību, ir jāņem vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāsniedz arī šis rādītājs. Tādējādi analītiskie rezultāti jāpaziņo kā x +/– U, kur x ir analītiskais rezultāts un U ir paplašinātā mērījuma neprecizitāte, izmantojot koeficientu 2, kas dod aptuveni 95 % ticamības pakāpi. Ja dioksīnus un dioksīniem līdzīgus PCB nosaka atsevišķi, atsevišķo dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB analīžu rezultātu aprēķinātā izvērstās nenoteiktības summa ir jāizmanto kā dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB summa.

Ja, piemērojot CCα (kā aprakstīts I pielikuma 5. daļā), tiek ņemta vērā mērījumu neprecizitāte, ir jāpaziņo arī šis rādītājs.

Rezultāti jāizteic tādās pašās vienībās un ar (vismaz) tādu pašu nozīmīgu rādītāju skaitu kā maksimālā robeža, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1881/2006.

II Pielikuma papildinājums

PVO TEF tabula, lai novērtētu cilvēku apdraudējumu, pamatojoties uz secinājumiem, kas izdarīti Pasaules veselības organizācijas sanāksmē, kura notika 1997. gada 15.–18. jūnijā Stokholmā, Zviedrijā (Van den Berg et al., (1998) Toksiskuma ekvivalenta koeficients (TEF) PCB, PCDD, PCDF cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem. Vides veselības perspektīvas, 106(12), 775)

Radniecīgā viela	TEF vērtība
Dibenzo-p-dioksīni (“PCDD”)
2,3,7,8-TCDD	1
1,2,3,7,8-PeCDD	1
1,2,3,4,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDD	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDD	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDF	0,01
OCDD	0,0001
Dibenzfurāni (“PCDF”)
2,3,7,8-TCDF	0,1
1,2,3,7,8-PeCDF	0,05
2,3,4,7,8-PeCDF	0,5
1,2,3,4,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,7,8,9-HxCDF	0,1
2,3,4,6,7,8-HxCDF	0,1
1,2,3,4,6,7,8-HpCDF	0,01
1,2,3,4,7,8,9-HpCDF	0,01
OCDF	0,0001
“Dioksīniem līdzīgie” PCB: neorto PCB + mono-orto PCB
Neorto PCB
PCB 77	0,0001
PCB 81	0,0001
PCB 126	0,1
PCB 169	0,01
Mono-orto PCB
PCB 105	0,0001
PCB 114	0,0005
PCB 118	0,0001
PCB 123	0,0001
PCB 156	0,0005
PCB 157	0,0005
PCB 167	0,00001
PCB 189	0,0001
Lietotie saīsinājumi “T” = tetra; “Pe” = penta; “Hx” = heksa; “Hp” = hepta; “O” = okta; “CDD” = hlordibenzdioksīns; “CDF” = hlordibenzfurāns; “CB” = hlorbifenils.

20.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 364/44

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1884/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2402/96, (EK) Nr. 2449/96 un (EK) Nr. 2390/98 attiecībā uz maniokas un saldo kartupeļu importa tarifa kvotu pārvaldīšanas kārtību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 13. maija Lēmumu 96/317/EK par secinājumu apkopošanu pēc apspriedēm ar Taizemi saskaņā ar VVTT XXIII pantu (1), un jo īpaši tā 3. pantu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kas izveidots GATT XXIV:6 sarunu nobeigumā (2), un jo īpaši tās 1. panta 1. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2286/2002 par režīmu, kas piemērojams lauksaimniecības produktiem un precēm, ko iegūst, pārstrādājot Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK valstis) izcelsmes lauksaimniecības produktus, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1706/98 (3), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības nozares tirgus kopīgo organizāciju (4), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu un tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (5), piemēro attiecībā uz ievešanas atļaujām importa tarifu kvotas periodos no 2007. gada 1. janvāra.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006 pieņemtos kopīgos noteikumus, jo īpaši sīki izstrādātus noteikumus par pieteikumu iesniegšanu atļauju saņemšanai, pieteikumu iesniedzēju statusu, kā arī atļauju izsniegšanu, kuru derīguma termiņš tika ierobežots līdz tarifu kvotas perioda pēdējai dienai, piemēro, neskarot papildu nosacījumus un atkāpes, kas paredzētas ar nozaru regulām. Lai vienas nozares tiesību aktos nepastāvētu pretrunīgi noteikumi, ir jāprecizē katras kvotas un apakškvotas kārtas numurs un jāpārdefinē īpašie noteikumi, kurus piemēro konkrēti attiecībā uz šo atļauju pieteikumu sagatavošanu, atļauju izsniegšanu, to darbības laiku un derīguma termiņu, kā arī informācijas paziņošanu Komisijai, un tādēļ ir jāgroza šādas regulas: Komisijas 1996. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2402/96, ar ko tiek atvērtas gada tarifa kvotas batātēm un maniokas cietei, kā arī paredzēti šīm kvotām piemērojami administratīvie noteikumi (6), Komisijas 1996. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 2449/96, ar kuru atver dažas ikgadējas tarifa kvotas produktiem, kas atbilst KN kodiem 0714 10 91, 0714 10 99, 0714 90 11 un 0714 90 19, ar izcelsmi dažās trešās valstīs, izņemot Taizemi, kā arī paredz to pārvaldību (7), un Komisijas 1998. gada 5. novembra Regula (EK) Nr. 2390/98, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1706/98 attiecībā uz režīmu, ko piemēro, importējot konkrētus labības aizvietotāju produktus un labības un rīsa pārstrādes produktus, kam ir Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna valstu (ĀKK) vai aizjūras zemju un teritoriju izcelsme (AZT), un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2245/90 (8).

(3)	Šie pasākumi jāievieš no 2007. gada 1. janvāra – dienas, no kuras piemēro Regulā (EK) Nr. 1301/2006 paredzētos pasākumus.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2402/96 groza šādi:

Regulas (EK) Nr. 2402/96 1. pantā pievieno šādus ievilkumus.

“Pirmajā rindkopā minētajām kvotām piešķir šādus kārtas numurus:

—	kārtas numuru 09.4014 – 1) punktā minētajai kvotai,

—	kārtas numuru 09.4013 – 2) punktā minētajai kvotai,

—	kārtas numuru 09.4064 – 10 000 tonnu 3) punktā minētās maniokas cietes un 500 tonnām maniokas cietes, kas netiek saskaņā ar 4) punktu rezervētas Taizemei,

—	kārtas numuru 09.4065 – 10 000 tonnu 4) punktā paredzētās maniokas cietes, kas tiek rezervētas Taizemei.”

2)	Pirms I sadaļas iekļauj šādu 1.a pantu. “1.a pants Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 (9), Komisijas Regulas (EK) Nr. 1342/2003 (10) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (11) noteikumus piemēro, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

3)	Regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Licences 24. iedaļā ir viens no III pielikumā iekļautajiem ierakstiem.”

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Vēlākais līdz plkst. 18:00 (pēc Briseles laika) nākamajā darba dienā pēc 3. pantā minētās pieteikuma iesniegšanas dienas, dalībvalstis nosūta Komisijai šādas ziņas:

a)	kopējie daudzumi, par kuriem iesniegti licences pieteikumi, norādot šo daudzumu izcelsmi un attiecīgo produktu kodu;

b)	par produktiem, kuru izcelsmes ir Ķīnas Tautas Republika, – eksporta sertifikāta atsauces numurs un kuģa nosaukums.”

Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

1. Eksporta sertifikātu izsniedz ceturtajā darba dienā pēc 7. pantā minētās informācijas paziņošanas.

2. Izsniegtās licences ir derīgas visā Kopienā no to faktiskās izdošanas dienas – Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punkta nozīmē – līdz tai sekojošā ceturtā mēneša beigām, bet tikai līdz izdošanas gada beigām.”

Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Vēlākais līdz plkst. 18:00 (pēc Briseles laika) nākamajā dienā pēc 9. pantā minētās pieteikuma iesniegšanas dienas, dalībvalstis nosūta Komisijai šādas ziņas:

a)	kopējie daudzumi, par kuriem iesniegti licences pieteikumi, norādot šo daudzumu izcelsmi un attiecīgo produktu kodu;

b)	Taizemes iestāžu izdoto eksporta sertifikātu atsauces numuri un atbilstīgie daudzumi, par kuriem sertifikāti izsniegti, kā arī kuģa nosaukums.”

Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

1. Eksporta sertifikātu izsniedz ceturtajā darba dienā pēc 12. pantā minētās informācijas paziņošanas.

2. Izsniegtās licences ir derīgas visā Kopienā no to faktiskās izdošanas dienas – Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punkta nozīmē – līdz tai sekojošā trešā mēneša beigām; bet tikai līdz to izdošanas gada beigām.”.

8)	Kā Regulas (EK) Nr. 2402/96 III pielikumu pievieno šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 2449/96 groza šādi:

Regulas 1. pantā pievieno šādas rindkopas:

“Kārtas numuri 1., 2. un 3. punktā minētajām kvotām ir, attiecīgi, 09.4009, 09.4011 un 09.4010.

Šā panta 4. punktā minētajai kvotai kārtas numurus – 09.4021 un 09.4012 – piešķir, attiecīgi, daļai kvotas, kas rezervēta lietošanai pārtikā paredzētu produktu importam (2 000 tonnu), un otrai daļai, kas nav rezervēta (30 000 tonnu).

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 (12), Komisijas Regulas (EK) Nr. 1342/2003 (13) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (14) noteikumus piemēro, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

Regulas 6. panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“b)	24. ailē – ir viena no IV pielikumā iekļautajām norādēm.”

Regulas 8. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Nākamajā dienā pēc pieteikuma iesniegšanas un vēlākais līdz plkst. 13:00 ceturtdienā pēc 1. panta pirmajā daļā paredzētā pieteikuma iesniegšanas termiņa, dalībvalstis nosūta Komisijai šādas ziņas:

a)	kopējie daudzumi, par kuriem iesniegti licences pieteikumi, norādot šo daudzumu izcelsmi un attiecīgo produktu kodu;

b)	uzrādītā izcelsmes sertifikāta numurs un oriģinālajā dokumentā vai tā izrakstā norādītais kopējais daudzums;

c)	Indonēzijas vai Ķīnas iestāžu izdoto eksporta sertifikātu atsauces numuri un atbilstīgie daudzumi, par kuriem sertifikāti izsniegti, kā arī kuģa nosaukums.”;

b)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “Eksporta sertifikātu izsniedz ceturtajā darba dienā pēc 3. pantā minētās informācijas paziņošanas.”

4)	Regulas 10. panta 2. punkta trešajā daļā pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Papildu importa licences 20. ailē ir arī viena no V pielikumā uzskaitītajām norādēm.”

Regulas 11. pantu groza šādi:

a)	panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “Saskaņā ar šo regulu izsniegtās licences ir derīgas visā Kopienā sešdesmit dienas no to faktiskās izdošanas dienas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punkta nozīmē.”;

b)	pievieno šādu daļu: “Importa licences derīguma pēdējā diena nevar būt pēc izdošanas gada 31. decembra.”

6)	Šīs regulas II pielikumu Regulai (EK) Nr. 2449/96 pievieno kā tās IV un V pielikumu.

3. pants

Regulu (EK) Nr. 2390/98 groza šādi:

1)	Regulas 1. pantā pievieno šādu rindkopu: “Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 (15), Komisijas Regulas (EK) Nr. 1342/2003 (16) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (17) noteikumus piemēro, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

2)	Regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Importa licences 24. iedaļā ir viens no I pielikumā iekļautajiem ierakstiem.”

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Lai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 2286/2002 3. panta 4. punktu, Francijas aizjūras departamentos laistu brīvā apgrozībā produktus ar KN kodiem 0714 10 91 un 0714 90 11, piemēro šādus īpašus noteikumus:

a)	šo produktu ievešanas kontroli veic ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro attiecībā uz importa kvotu ar kārtas numuru 09.4192;

b)	viens iesniedzējs importa licences pieteikumu nevar iesniegt par daudzumu, kas pārsniedz 500 tonnas;

c)	licences pieteikuma un importa licences 8. iedaļā ir ietverta norāde uz ĀKK vai AZT valsti, kas ir attiecīgā produkta izcelsmes valsts. Licence uzliek pienākumu importēt no minētās valsts vai teritorijas;

d)	importa licences 24. iedaļā ir viens no II pielikumā iekļautajiem ierakstiem.”

Regulas 5. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Vēlākais līdz plkst. 13:00 (pēc Briseles laika) nākamajā darba dienā pēc pieteikuma iesniegšanas dalībvalstis paziņo Komisijai kopējos daudzumus, par kuriem iesniegti licences pieteikumi, norādot šo daudzumu izcelsmi un attiecīgo produktu kodu.”;

b)	panta 3. punktu svītro;

c)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Eksporta sertifikātu izsniedz ceturtajā darba dienā pēc 5. panta 2. punktā minētās informācijas paziņošanas.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Izsniegtās licences ir derīgas vienīgi attiecīgo preču laišanai brīvā apgrozībā Francijas aizjūras departamentos, un to derīguma termiņš ir no to faktiskās izsniegšanas dienas – Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punkta nozīmē – līdz tai sekojošā otrā mēneša beigām, bet tikai līdz izdošanas gada beigām.”

5)	Šīs regulas III pielikumu Regulai (EK) Nr. 2390/98 pievieno kā tās I un II pielikumu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 122, 22.5.1996., 15. lpp.

(2) OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(3) OV L 348, 21.12.2002., 5. lpp.

(4) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(5) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(6) OV L 327, 18.12.1996., 14. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

(7) OV L 333, 21.12.1996., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004.

(8) OV L 297, 6.11.1998., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004.

(9) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.

(10) OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp.

(11) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.”

(12) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.

(13) OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp.

(14) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.”

(15) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.

(16) OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp.

(17) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.”

I PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

—	:	Bulgāru valodā	:	Освобождаване от мито [член 4 от Регламент (ЕО) № 2402/96]
—	:	Spāņu valodā	:	Exención del derecho de aduana [artículo 4 del Reglamento (CE) no 2402/96]
—	:	Čehu valodā	:	Osvobozené od cla [čl. 4 nařízení (ES) č. 2402/96]
—	:	Dāņu valodā	:	Fritagelse for toldsatser (artikel 4 i forordning (EF) nr. 2402/96)
—	:	Vācu valodā	:	Zollfrei (Artikel 4 der Verordnung (EG) Nr. 2402/96)
—	:	Igauņu valodā	:	Tollimaksuvaba (määruse (EÜ) nr 2402/96 artikkel 4)
—	:	Grieķu valodā	:	Απαλλαγή από τoν τελωνειακό δασμό [άρθρo 4 τoυ κανoνισμoυ (ΕΚ) αριθ. 2402/96]
—	:	Angļu valodā	:	Exemption from customs duty (Article 4 of Regulation (EC) No 2402/96)
—	:	Franču valodā	:	exemption du droit de douane [article 4 du règlement (CE) no 2402/96]
—	:	Itāļu valodā	:	Esenzione dal dazio doganale [articolo 4 del regolamento (CE) n. 2402/96]
—	:	Latviešu valodā	:	Atbrīvošana no muitas nodevas (regulas (EK) Nr. 2402/96 4. pants)
—	:	Lietuviešu valodā	:	Atleidimas nuo muito mokesčio (reglamento (EB) Nr. 2402/96 4 straipsnis)
—	:	Ungāru valodā	:	Vámmentesség [2402/96/EK rendelet 4. cikk]
—	:	Holandiešu valodā	:	Vrijgesteld van douanerecht (artikel 4 van Verordening (EG) nr. 2402/96)
—	:	Poļu valodā	:	Zwolnienie z należności celnych (Art. 4 rozporządzenia (WE) nr 2402/96)
—	:	Portugāļu valodā	:	Isenção de direito aduaneiro [artigo 4.o do Regulamento (CE) n.o 2402/96]
—	:	Rumāņu valodā	:	Scutit de taxe vamale (articolul 4 din Regulamentul (CE) nr. 2402/96)
—	:	Slovāku valodā	:	Oslobodenie od cla (článok 4 nariadenia (ES) č. 2402/96)
—	:	Slovēņu valodā	:	Oproščenocarinske dajatve (člen 4 Uredbe (ES) št. 2402/96)
—	:	Somu valodā	:	Tullivapaa (asetuksen (EY) N:o 2402/96 4 artikla)
—	:	Zviedru valodā	:	Tullfri (artikel 4 i förordning (EG) nr 2402/96)”

II PIELIKUMS

“

IV PIELIKUMS

—	:	Bulgāru valodā	:	Мита, ограничени до 6 % ad valorem [Регламент (ЕО) № 2449/96]
—	:	Spāņu valodā	:	Derechos de aduana limitados al 6 % ad valorem [Reglamento (CE) no 2449/96]
—	:	Čehu valodā	:	Clo limitované 6 % ad valorem (nařízení (ES) č. 2449/96)
—	:	Dāņu valodā	:	Toldsatsen begrænses til 6 % af værdien (Forordning (EF) nr. 2449/96)
—	:	Vācu valodā	:	Beschränkung des Zolls auf 6 % des Zollwerts (Verordnung (EG) Nr. 2449/96)
—	:	Igauņu valodā	:	Väärtuseline tollimaks piiratud 6 protsendini (määrus (EÜ) nr 2449/96)
—	:	Grieķu valodā	:	Τελωνειακός δασμός κατ’ ανώτατο όριο 6 % κατ’ αξία [Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 2449/96]
—	:	Angļu valodā	:	Customs duties limited to 6 % ad valorem (Regulation (EC) No 2449/96)
—	:	Franču valodā	:	Droits de douane limités à 6 % ad valorem [règlement (CE) no 2449/96]
—	:	Itāļu valodā	:	Dazi doganali limitati al 6 % ad valorem [Regolamento (CE) n. 2449/96]
—	:	Latviešu valodā	:	Muitas nodokļi nepārsniedz 6 % ad valorem (Regula (EK) Nr. 2449/96)
—	:	Lietuviešu valodā	:	Muito mokestis neviršija 6 % ad valorem (Reglamentas (EB) Nr. 2449/96)
—	:	Ungāru valodā	:	Mérsékelt, 6 %-os értékvám (2449/96/EK rendelet)
—	:	Holandiešu valodā	:	Douanerechten beperkt tot 6 % ad valorem (Verordening (EG) nr. 2449/96)
—	:	Poļu valodā	:	Należności celne ograniczone do 6 % ad valorem (Rozporządzenie (WE) nr 2449/96)
—	:	Portugāļu valodā	:	Direitos aduaneiros limitados a 6 % ad valorem [Regulamento (CE) n.o 2449/96]
—	:	Rumāņu valodā	:	Taxe vamale limitate la 6 % ad valorem (Regulamentul (CE) nr. 2449/96)
—	:	Slovāku valodā	:	Dovozné clo so stropom 6 % ad valorem (nariadenie (ES) č. 2449/96)
—	:	Slovēņu valodā	:	Omejitev carinskih dajatev na 6 % ad valorem (Uredba (ES) št. 2449/96)
—	:	Somu valodā	:	Arvotulli rajoitettu 6 prosenttiin (asetus (EY) N:o 2449/96)
—	:	Zviedru valodā	:	Tullsatsen begränsad till 6 % av värdet (Förordning (EG) nr 2449/96)

V PIELIKUMS

—	:	Bulgāru valodā	:	Допълнителна лицензия, член 10, параграф 2 от Регламент (ЕО) № 2449/96
—	:	Spāņu valodā	:	Certificado complementario, apartado 2 del artículo 10 del Reglamento (CE) no 2449/96
—	:	Čehu valodā	:	Licence pro dodatečné množství, čl. 10 odst. 2 nařízení (ES) č. 2449/96
—	:	Dāņu valodā	:	Supplerende licens, forordning (EF) nr. 2449/96, artikel 10, stk. 2
—	:	Vācu valodā	:	Zusätzliche Lizenz — Artikel 10 Absatz 2 der Verordnung (EG) Nr. 2449/96
—	:	Igauņu valodā	:	Lisakoguse litsents, määruse (EÜ) nr 2449/96 artikli 10 lõige 2
—	:	Grieķu valodā	:	Συμπληρωματικό πιστοποιητικό — Άρθρο 10 παράγραφος 2 του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 2449/96
—	:	Angļu valodā	:	Licence for additional quantity, Article 10(2) of Regulation (EC) No 2449/96
—	:	Franču valodā	:	Certificat complémentaire, règlement (CE) no 2449/96, article 10, paragraphe 2
—	:	Itāļu valodā	:	Titolo complementare, regolamento (CE) n. 2449/96, articolo 10, paragrafo 2
—	:	Latviešu valodā	:	Atļauja par papildu daudzumu, Regulas (EK) Nr. 2449/96 10. panta 2. punkts
—	:	Lietuviešu valodā	:	Papildomoji licencija, Reglamento (EB) Nr. 2449/96 10 straipsnio 2 dalis
—	:	Ungāru valodā	:	Kiegészítő engedély, 2449/96/EK rendelet 10. cikk (2) bekezdés
—	:	Holandiešu valodā	:	Aanvullend certificaat — artikel 10, lid 2, van Verordening (EG) nr. 2449/96
—	:	Poļu valodā	:	Uzupełniające pozwolenie, rozporządzenie (WE) nr 2449/96 art. 10 ust. 2
—	:	Portugāļu valodā	:	Certificado complementar, n.o 2 do artigo 10.o do Regulamento (CE) n.o 2449/96
—	:	Rumāņu valodā	:	Licenţă complementară, articolul 10 alineatul (2) din Regulamentul (CE) nr. 2449/96
—	:	Slovāku valodā	:	Dodatočné povolenie, článok 10 ods. 2 nariadenia (ES) č. 2449/96
—	:	Slovēņu valodā	:	Dovoljenje za dodatne količine, člen 10(2), Uredba (ES) št. 2449/96
—	:	Somu valodā	:	Lisätodistus, asetuksen (EY) N:o 2449/96 10 artiklan 2 kohta
—	:	Zviedru valodā	:	Kompletterande licens, artikel 10.2 i förordning (EG) nr 2449/96

”

III PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

—

Bulgāru valodā

—

продукт АКТБ:

—	освобождаване от мито

—	Регламент (ЕО) № 2286/2002, член 1, параграф 3

—

Spāņu valodā

—

Producto ACP:

—	exención del derecho de aduana

—	apartado 3 del artículo 1 del Reglamento (CE) no 2286/2002

—

Čehu valodā

—

Produkt AKT:

—	osvobozené od cla

—	nařízení (ES) č. 2286/2002 čl. 1 ods. 3

—

Dāņu valodā

—

AVS-produkt:

—	toldfritagelse

—	forordning (EF) nr. 2286/2002: artikel 1, stk. 3

—

Vācu valodā

—

Erzeugnis AKP:

—

Zollfrei

—	Verordnung (EG) Nr. 2286/2002, Artikel 1 Absatz 3

—

Igauņu valodā

—

AKV riikide toode:

—	Tollimaksuvaba

—	Määruse (EÜ) nr 2286/2002 artikli 1 lõige 3

—

Grieķu valodā

—

Πρoϊόν ΑΚΕ:

—	Απαλλαγή από δασμoύς

—	Κανoνισμός (ΕΚ) αριθ. 2286/2002 άρθρo 1 παράγραφoς 3

—

Angļu valodā

—

ACP product:

—	exemption from customs duty

—	Regulation (EC) No 2286/2002, Article 1(3)

—

Franču valodā

—

produit ACP:

—	exemption du droit de douane

—	règlement (CE) no 2286/2002, article 1, paragraphe 3

—

Itāļu valodā

—

prodotto ACP:

—	esenzione dal dazio doganale

—	regolamento (CE) n. 2286/2002, articolo 1, paragrafo 3

—

Latviešu valodā

—

AĀK produkts:

—	atbrīvots no muitas nodevas

—	Regulas (EK) Nr. 2286/2002 1. panta 3. daļa

—

Lietuviešu valodā

—

AKR produktas:

—	atleistas nuo muito mokesčio

—	Reglamento (EB) Nr. 2286/2002 1 straipsnio 3 dalis

—

Ungāru valodā

—

AKCS-termék:

—

vámmentes

—	2286/2002/EK rendelet, 1. cikk (3) bekezdés

—

Holandiešu valodā

—

Product ACS:

—	vrijgesteld van douanerecht

—	Verordening (EG) nr. 2286/2002: artikel 1, lid 3

—

Poļu valodā

—

Produkt AKP:

—	zwolnienie z należności celnych

—	art. 1 ust. 3 rozporządzenia (WE) nr 2286/2002

—

Portugāļu valodā

—

produto ACP:

—	isenção do direito aduaneiro

—	Regulamento (CE) n.o 2286/2002, n.o 3 do artigo 1.o

—

Rumāņu valodā

—

produs ACP:

—	scutit de taxe vamale

—	Regulamentul (CE) nr. 2286/2002, articolul 1 alineatul (3)

—

Slovāku valodā

—

Výrobok zo štátov AKP

—	oslobodenie od cla

—	nariadenie (ES) č. 2286/2002, článok 1 odsek 3

—

Slovēņu valodā

—

AKP proizvodi

—	oproščeni carinskih dajatev

—	Uredba (ES) št. 2286/2002, člen 1(3)

—

Somu valodā

—

AKT-maista:

—	Tullivapaa

—	asetuksen (EY) N:o 2286/2002 1 artiklan 3 kohta

—

Zviedru valodā

—

AVS-produkt:

—

Tullfri

—	Förordning (EG) nr 2286/2002 artikel 1.3

II PIELIKUMS

—

Bulgāru valodā

—

продукт АКТБ/ОСТ:

—	освобождаване от мито

—	Регламент (ЕО) № 2286/2002, член 3, параграф 4

—	важи изключително за пускане в свободно обръщение в отвъдморските департаменти

—

Spāņu valodā

—

Producto ACP/PTU:

—	exención del derecho de aduana

—	apartado 4 del artículo 3 del Reglamento (CE) no 2286/2002

—	exclusivamente válido para el despacho a libre práctica en los departamentos de Ultramar

—

Čehu valodā

—

AKT/ZZÚ produkty:

—	osvobozeno od cla

—	nařízení (ES) č. 2286/2002 čl. 3 ods. 4

—	platné výhradně pro vydání do volného oběhu v zámořských zemích a územích

—

Dāņu valodā

—

AVS/OLT-produkt:

—	toldfritagelse

—	forordning (EF) nr. 2286/2002: artikel 3, stk. 4

—	gælder udelukkende for overgang til fri omsætning i de oversøiske departementer

—

Vācu valodā

—

Erzeugnis AKP/ÜLG:

—

Zollfrei

—	Verordnung (EG) Nr. 2286/2002, Artikel 3 Absatz 4

—	gilt ausschließlich für die Abfertigung zum freien Verkehr in den französischen überseeischen Departements

—

Igauņu valodā

—

AKV/ÜMT riikide toode:

—	Tollimaksuvaba

—	Määruse (EÜ) nr 2286/2002 artikli 3 lõige 4

—	Jõus ainult vabasse ringlusesse laskmiseks ülemeremaadel ja–territooriumitel

—

Grieķu valodā

—

Πρoϊόν ΑΚΕ/YΧΕ:

—	Απαλλαγή από δασμoύς

—	Κανoνισμός (ΕΚ) αριθ. 2286/2002 άρθρo 3 παράγραφoς 4

—	Iσχύει απoκλειστικά για μία θέση σε ελεύθερη κυκλo-φoρία στα Υπερπόντια Διαμερίσματα

—

Angļu valodā

—

ACP/OCT product:

—	exemption from customs duty

—	Regulation (EC) No 2286/2002, Article 3(4)

—	valid exclusively for release for free circulation in the overseas departments

—

Franču valodā

—

produit ACP/PTOM:

—	exemption du droit de douane

—	règlement (CE) no 2286/2002, article 3, paragraphe 4

—	exclusivement valable pour une mise en libre pratique dans les départements d'outre-mer

—

Itāļu valodā

—

prodotto ACP/PTOM:

—	esenzione dal dazio doganale

—	regolamento (CE) n. 2286/2002, articolo 3, paragrafo 4

—	valido esclusivamente per l'immissione in libera pratica nei DOM

—

Latviešu valodā

—

AĀK/AZT produkts:

—	atbrīvots no muitas nodevas

—	Regulas (EK) Nr. 2286/2002 3. panta 4. daļa

—	ir derīgs laišanai brīvā apgrozībā vienīgi aizjūru teritorijās

—

Lietuviešu valodā

—

AKR/UŠT produktas:

—	atleistas nuo muito mokesčio

—	Reglamento (EB) Nr. 2286/2002 3 straipsnio 4 dalis

—	galioja leidimui į laisvą apyvartą tiktai užjūrio šalių teritorijose

—

Ungāru valodā

—

AKCS/TOT-termék:

—

vámmentes

—	2286/2002/EK rendelet, 3. cikk (4) bekezdés

—	kizárólag a tengerentúli területeken történő szabad forgalomba bocsátás esetén érvényes

—

Holandiešu valodā

—

Product ACS/LGO:

—	vrijgesteld van douanerecht

—	Verordening (EG) nr. 2286/2002: artikel 3, lid 4

—	geldt uitsluitend voor het in het vrije verkeer brengen in de Franse overzeese departementen

—

Poļu valodā

—

Produkt AKP/KTZ:

—	zwolnienie z należności celnych

—	art. 3 ust. 4 rozporządzenia (WE) nr 2286/2002

—	ważne wyłącznie dla wprowadzenia do wolnego obrotu w departamentach zamorskich

—

Portugāļu valodā

—

produto ACP/PTU:

—	isenção do direito aduaneiro

—	Regulamento (CE) n.o 2286/2002, n.o 4 do artigo 3.o

—	válido exclusivamente para uma introdução em livre prática nos departamentos ultramarinos

—

Rumāņu valodā

—

produs ACP/TTPM:

—	scutit de taxe vamale

—	Regulamentul (CE) nr. 2286/2002, articolul 3 alineatul (4)

—	valabil doar pentru punerea în liberă circulaţie în departamentele de peste mări

—

Slovāku valodā

—

výrobok zo štátov AKP/ZKU

—	oslobodenie od cla

—	nariadenie (ES) č. 2286/2002, článok 3 odsek 4

—	platné výhradne pre uvoľnenie do voľného obehu v zámorských krajinách a územiach

—

Slovēņu valodā

—

AKP/ČDO

—	oproščene carinskih dajatev

—	Uredba (ES) št. 2286/2002, člen 3(4)

—	Veljavna samo za sproščenje prostega pretoka v prekomorskih področjih

—

Somu valodā

—

AKT-maista/Merentakaisista maista ja merentakaisilta alueilta peräisin oleva tuote:

—	Tullivapaa

—	asetuksen (EY) N:o 2286/2002 3 artiklan 4 kohta

—	voimassa ainoastaan merentakaisilla alueilla vapaaseen liikkeeseen laskemiseksi

—

Zviedru valodā

—

AVS/ULT-produkt:

—

Tullfri

—	Förordning (EG) nr 2286/2002 artikel 3.4

—	Uteslutande avsedd för övergång till fri omsättning i de utomeuropeiska länderna och territorierna

”

20.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 364/57

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr 1885/2006

(2006. gada 19. decembris)

par Kopienas tarifu kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu 2007. gadam Taizemes izcelsmes maniokam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kas izveidots GATT XXIV.6 sarunu nobeigumā (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Pasaules Tirdzniecības organizācijas daudzpusējo tirdzniecības sarunu laikā Kopiena ir apņēmusies uz četriem gadiem atvērt tarifu kvotu 21 miljona tonnu apjomā produktiem, uz kuriem attiecas KN kodi 0714 10 10, 0714 10 91 un 0714 10 99 un kuru izcelsme ir Taizemē, ar muitas nodokli, kas samazināts līdz 6 %. Šī kvota ir jāatver un jāpārvalda Komisijai.

(2)	Ir jāsaglabā pārvaldības sistēma, kas nodrošina, ka ar šo kvotu var ievest tikai Taizemes izcelsmes produktus. Tādējādi arī turpmāk ievešanas atļauja jāizsniedz ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta izvešanas atļauja, ko izdevušas Taizemes iestādes, izmantojot Komisijai nosūtīto paraugu.

(3)	Attiecīgo produktu ievešanu Kopienas tirgū parasti pārvalda, par pamatu ņemot kalendāro gadu, šī sistēma ir jāsaglabā. Tādēļ jāatver kvota 2007. gadam.

(4)

Tos produktus, uz kuriem attiecas KN kodi 0714 10 10, 0714 10 91 un 0714 10 99, var ievest, ja uzrāda ievešanas atļauju saskaņā ar Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot ievešanas un izvešanas atļauju un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (2), un saskaņā ar Komisijas 2003. gada 28. jūlija Regulu (EK) Nr. 1342/2003 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas piemērošanai attiecībā uz labību un rīsiem (3).

(5)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (4), piemēro ievešanas atļaujām tarifu kvotas periodiem, kuri sākas 2007. gada 1. janvārī. Ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006 jo īpaši tika pieņemti noteikumi attiecībā uz pieteikumiem, iesniedzēja statusu un atļauju izsniegšanu. Ar šo regulu ierobežo ievešanas atļauju derīguma termiņu, nosakot, ka ievešanas atļaujas nav derīgas pēc importa tarifu kvotas perioda pēdējās dienas, un tā ir piemērojama, neskarot nozaru regulās paredzētus papildu nosacījumus vai atkāpes.

(6)

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un ievērojot, ka Kopienas koncesija paredz kopējo daudzumu 21 000 000 tonnu četriem gadiem, nepārsniedzot 5 500 000 tonnu gadā, ieteicams turpināt pasākumus, kuri atkarībā no konkrētiem apstākļiem vai nu atvieglo tā produktu daudzuma laišanu brīvā apgrozībā, kas pārsniedz ievešanas atļaujās minētos daudzumus, vai ļauj pārnest uz priekšu starpību starp ievešanas atļaujā norādīto daudzumu un faktiski ievesto mazāko daudzumu.

(7)	Lai nodrošinātu pareizu nolīguma piemērošanu, jāizveido stingru un sistemātisku pārbaužu sistēma, kurā būtu ņemta vērā Taizemes izvešanas atļaujās norādītā informācija un Taizemes iestāžu izvešanas atļauju izdošanas procedūras.

(8)	Ja pieprasītais daudzums pārsniedz pieejamo daudzumu, jāparedz daudzuma samazināšanas mehānisms, lai nepārsniegtu paredzēto ikgadējo daudzumu.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

KVOTAS ATVĒRŠANA

1. pants

1. Ar šo laika periodam no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim atver importa tarifa kvotu 5 500 000 tonnām Taizemes izcelsmes maniokam, uz ko attiecas KN kodi 0714 10 10, 0714 10 91 un 0714 10 99.

Šai kvotai piemērojamais muitas nodoklis ir noteikts 6 % ad valorem.

Kvotas kārtas numurs ir 09.4008.

2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem produktiem izmanto šajā regulā paredzēto kārtību ar nosacījumu, ka tos ieved ar ievešanas atļaujām, kas izdotas, pamatojoties uz iesniegtu atļauju izvešanai uz Eiropas Kopienu, ko izsniedzis Taizemes valdības Tirdzniecības ministrijas Ārējās tirdzniecības departaments (“Department of Foreign Trade, Ministry of Commerce, Government of Thailand”), turpmāk tekstā – “izvešanas atļauja”.

3. Piemēro Regulas (EK) Nr. 1291/2000, (EK) Nr. 1342/2003 un (EK) Nr. 1301/2006 noteikumus, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

II NODAĻA

IZVEŠANAS ATĻAUJAS

2. pants

1. Izvešanas atļaujai ir oriģināls un vismaz viena kopija, ko aizpilda pēc I pielikumā sniegtās veidlapas parauga.

Veidlapas aptuvenie izmēri ir 210 × 297 mm. Oriģināls ir uz balta papīra, kam uzdrukāts dzeltens gijošēta aizsargraksta fons, lai varētu atklāt visus mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

2. Izvešanas atļauju aizpilda angļu valodā.

3. Izvešanas atļaujas oriģinālu un kopijas aizpilda mašīnrakstā vai rokrakstā. Ja tās aizpilda rokrakstā, jālieto tinte un drukāti burti.

4. Katrai izvešanas atļaujai ir iepriekš uzdrukāts sērijas numurs; tās augšdaļā atrodas arī atļaujas numurs. Kopijām ir tie paši numuri, kas oriģinālam.

3. pants

1. Izvešanas atļauja ir derīga 120 dienas no tās izdošanas datuma. Atļaujas izdošanas datumu ieskaita atļaujas derīguma termiņā.

Atļauja ir derīga tikai tad, ja tās dažādās iedaļas ir pareizi aizpildītas saskaņā ar attiecīgajām norādēm un ja tās autentiskums ir pienācīgi apliecināts saskaņā ar 2. punktu. Iedaļā “pārvadātais svars” (“shipped weight”) daudzums jānorāda vārdiem un arī ar cipariem.

2. Izvešanas atļaujas autentiskums ir attiecīgi apliecināts, ja tajā ir norādīts izdošanas datums un uz tās ir izdevējas iestādes zīmogs un pilnvarotās(-o) personas(-u) paraksts(-i).

III NODAĻA

IEVEŠANAS ATĻAUJAS

4. pants

Ievešanas atļaujas pieteikumu par Taizemes izcelsmes produktiem, uz kuriem attiecas KN kodi 0714 10 10, 0714 10 91 un 0714 10 99, dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniedz kopā ar izvešanas atļaujas oriģinālu.

Izvešanas atļaujas oriģinālu patur iestāde, kas izdod ievešanas atļauju. Tomēr, ja ievešanas atļaujas pieteikums attiecas tikai uz daļu no izvešanas atļaujā norādītā daudzuma, izdevēja iestāde oriģinālā norāda daudzumu, par kuru ir izdota ievešanas atļauja, un pēc oriģināla apzīmogošanas izsniedz to atpakaļ attiecīgai personai.

Izdodot ievešanas atļauju, ņem vērā tikai to daudzumu, kas izvešanas atļaujā norādīts ailē “pārvadātais svars” (“shipped weight”).

5. pants

Ja konstatē, ka konkrētajā sūtījumā faktiski izkrautie daudzumi pārsniedz kopējo daudzumu, kas norādīts šim sūtījumam izsniegtajā(-s) ievešanas atļaujā(-s), kompetentās iestādes, kuras izsniegušas attiecīgo(-ās) ievešanas atļauju(-as), pēc ievedēja lūguma par katru gadījumu atsevišķi un cik vien drīz iespējams elektroniski paziņo Komisijai Taizemes izvešanas atļaujas(-u) numuru(-us), ievešanas atļaujas(-u) numuru(-us), pārsniegto daudzumu, kā arī kuģa nosaukumu.

Komisija sazinās ar Taizemes iestādēm, lai varētu sagatavot jaunas izvešanas atļaujas.

Līdz jaunu atļauju sagatavošanai pārsniegtos daudzumus nevar laist brīvā apgrozībā saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, kamēr par attiecīgajiem daudzumiem neuzrāda jaunas ievešanas atļaujas.

Jaunās ievešanas atļaujas izdod saskaņā ar 10. panta nosacījumiem.

6. pants

Atkāpjoties no 5. panta trešās daļas, ja tiek konstatēts, ka no kāda konkrēta sūtījuma faktiski izkrautie daudzumi uzrādītajās ievešanas atļaujās minētos daudzumus nepārsniedz vairāk kā par 2 %, tad tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā produktu laiž brīvā apgrozībā, pēc ievedēja lūguma tomēr var atļaut laist brīvā apgrozībā pārsniegtos daudzumus, ja tiek samaksāts muitas nodoklis, kurš nepārsniedz 6 % ad valorem, un ja ievedējs iemaksā drošības naudu, kas līdzvērtīga starpībai starp Kopējā muitas tarifā noteikto nodokli un samaksāto nodokli.

Drošības naudu atbrīvo, ja tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā produktu laiž brīvā apgrozībā, uzrāda papildu ievešanas atļauju par attiecīgajiem daudzumiem. Papildu atļaujām nav vajadzīga Regulas (EK) Nr. 1291/2000 15. panta 2. punktā vai šīs regulas 8. pantā minētā drošības nauda.

Papildu ievešanas atļauju izdod saskaņā ar 10. pantā izklāstītajiem nosacījumiem pēc tam, kad ir uzrādīta viena vai vairākas jaunas izvešanas atļaujas, ko izdevušas Taizemes iestādes.

Papildu ievešanas atļaujas 20. iedaļā ir viens no II pielikumā minētajiem ierakstiem.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, drošības naudu zaudē par daudzumiem, par kuriem papildu ievešanas atļauju neuzrāda četros mēnešos, ko skaita, sākot no dienas, kad pieņemta deklarācija par pirmajā daļā minēto laišanu brīvā apgrozībā. Jo īpaši to zaudē par daudzumiem, par kuriem nav izdota papildu ievešanas atļauja saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

Pēc tam, kad kompetentā iestāde ir daudzumu ierakstījusi papildu ievešanas atļaujā un ieraksta autentiskumu apstiprinājusi, kā arī ir atmaksāta pirmajā daļā noteiktā drošības nauda, atļauju cik vien drīz iespējams nosūta atpakaļ izdevējai iestādei.

7. pants

Ievešanas atļauju pieteikumus saskaņā ar šo regulu var iesniegt visās dalībvalstīs, un izdotās atļaujas ir derīgas visā Kopienā.

Regulas (EK) Nr. 1291/2000 5. panta 1. punkta pirmās daļas ceturtais ievilkums neattiecas uz ievedumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu.

8. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. panta, drošības naudas apmērs attiecībā uz šajā regulā paredzētajām ievešanas atļaujām ir EUR 5 par tonnu.

9. pants

1. Ievešanas atļaujas pieteikuma un atļaujas 8. iedaļā ir norāde “Taizeme”.

2. Ievešanas atļaujā ir šāda informācija:

a)	24. iedaļā ir viens no III pielikumā minētajiem ierakstiem;

20. iedaļā ir šādas norādes:

i)	Taizemes izvešanas atļaujā norādītais kravas kuģa nosaukums;

ii)	Taizemes izvešanas atļaujas numurs un datums.

3. Ievešanas atļauju kā apliecinošu dokumentu deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā pieņem tikai tad, ja, pamatojoties uz attiecīgās personas uzrādītu kravas zīmes kopiju, tiek pierādīts, ka produkti, kurus lūdz laist brīvā apgrozībā, Kopienā ir ievesti ar ievešanas atļaujā minēto kuģi.

4. Šīs regulas 6. panta piemērošanas gadījumā un, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punkta, brīvā apgrozībā laistais daudzums nedrīkst pārsniegt ievešanas atļaujas 17. un 18. iedaļā norādīto daudzumu. Tādēļ minētās atļaujas 19. iedaļā ieraksta skaitli “0”.

10. pants

1. Ja atļauju pieteikumi pārsniedz 1. pantā paredzēto daudzumu, Komisija nosaka pieprasītajiem daudzumiem sadales koeficientu vai lemj par pieteikumu noraidīšanu.

2. Ievešanas atļauju izsniedz piektajā darba dienā pēc pieteikuma iesniegšanas dienas, ņemot vērā pasākumus, ko Komisija veikusi saskaņā ar 1. punktu.

3. Ja nosaka sadales koeficientu saskaņā ar 1. punktu, pieteikumus var atsaukt desmit darba dienu laikā pēc minētā koeficienta publicēšanas dienas.

Pieteikumu atsaukšanas gadījumā tiek atdotas atļaujas, kas iesniegtas saskaņā ar 2. punktu.

Ja pieteikumus atsauc, tad drošības nauda tiek atmaksāta. Drošības naudu atmaksā arī tad, ja pieteikumus noraida.

4. Ja nav ievēroti nosacījumi, kas reglamentē ievešanas atļaujas izdošanu, Komisija vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar Taizemes iestādēm var veikt piemērotus pasākumus.

11. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 6. panta, ievešanas atļaujas derīguma termiņa pēdējā diena atbilst attiecīgās izvešanas atļaujas derīguma termiņa pēdējai dienai, kurai pieskaitītas 30 dienas. Tomēr atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1301/2006 8. pantam derīguma termiņa pēdējai dienai jābūt ne vēlāk kā 2007. gada 31. decembrī.

12. pants

1. Dalībvalstis katru darba dienu par katru ievešanas atļaujas pieteikumu elektroniski nosūta Komisijai turpmāk uzskaitītu informāciju, izmantojot Komisijas sniegtās viņu rīcībā esošās veidlapas un ievērojot Komisijas ieviestās datorsistēmas prasības:

a)	daudzums, attiecībā uz kuru pieprasa katru ievešanas atļauju, vajadzības gadījumā norādot “papildu ievešanas atļauja”;

b)	iesniegtās izvešanas atļaujas numurs, kas norādīts atļaujas augšējā iedaļā;

c)	izvešanas atļaujas izdošanas datums;

d)	kopējais daudzums, par kādu izdota izvešanas atļauja.

2. Vēlākais 2008. gada pirmā pusgada beigās iestādes, kas ir atbildīgas par ievešanas atļauju izdošanu, ievērojot 1. punkta prasības, elektroniski paziņo Komisijai pilnīgu sarakstu ar neiedalītajiem daudzumiem, kuri norādīti ievešanas atļauju otrā pusē, kravas kuģa nosaukumu un transporta līguma numuru preču transportēšanai uz Eiropas Kopienu, kā arī attiecīgo izvešanas atļauju numurus.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(2) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1713/2006 (OV L 321, 21.11.2006., 11. lpp.).

(3) OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1713/2006.

(4) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

—	:	Bulgāru valodā	:	Допълнителна лицензия, член 6 от Регламент (ЕО) № 1885/2006,
—	:	Spāņu valodā	:	Certificado complementario, artículo 6 del Reglamento (CE) no 1885/2006,
—	:	Čehu valodā	:	Licence pro dodatečné množství, čl. 6 nařízení (ES) č. 1885/2006,
—	:	Dāņu valodā	:	Supplerende licens, forordning (EF) nr. 1885/2006, artikel 6,
—	:	Vācu valodā	:	Zusätzliche Lizenz — Artikel 6 der Verordnung (EG) Nr. 1885/2006,
—	:	Igauņu valodā	:	Lisakoguse litsents, määruse (EÜ) nr 1885/2006 artikkel 6,
—	:	Grieķu valodā	:	Συμπληρωματικό πιστοποιητικό — Άρθρο 6 του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 1885/2006,
—	:	Angļu valodā	:	Licence for additional quantity, Article 6 of Regulation (EC) No 1885/2006,
—	:	Franču valodā	:	Certificat complémentaire, règlement (CE) no 1885/2006, article 6,
—	:	Itāliešu valodā	:	Titolo complementare, regolamento (CE) n. 1885/2006 articolo 6,
—	:	Latviešu valodā	:	Atļauja par papildu daudzumu, Regulas (EK) Nr. 1885/2006 6. pants,
—	:	Lietuviešu valodā	:	Papildomoji licencija, Reglamento (EB) Nr. 1885/2006 6 straipsnio,
—	:	Ungāru valodā	:	Kiegészítő engedély, 1885/2006/EK rendelet 6. cikk,
—	:	Holandiešu valodā	:	Aanvullend certificaat — artikel 6 van Verordening (EG) nr. 1885/2006,
—	:	Poļu valodā	:	Uzupełniające pozwolenie, rozporządzenie (WE) nr 1885/2006 art. 6,
—	:	Portugāļu valodā	:	Certificado complementar, artigo 6.o do Regulamento (CE) n.o 1885/2006,
—	:	Rumāņu valodā	:	Licenţă pentru cantitatea excedentară, articolul 6 din Regulamentul nr. 1885/2006,
—	:	Slovāku valodā	:	Dodatočné povolenie, článok 6 nariadenia (ES) č. 1885/2006,
—	:	Slovēņu valodā	:	Dovoljenje za dodatne količine, člen 6, Uredba (ES) št. 1885/2006,
—	:	Somu valodā	:	Lisätodistus, asetus (EY) N:o 1885/2006 6 artikla,
—	:	Zviedru valodā	:	Kompletterande licens, artikel 6 i förordning (EG) nr 1885/2006.

III PIELIKUMS

—	:	Bulgāru valodā	:	Мита, ограничени до 6 % ad valorem [Регламент (ЕО) № 1885/2006],
—	:	Spāņu valodā	:	Derechos de aduana limitados al 6 % ad valorem [Reglamento (CE) no 1885/2006],
—	:	Čehu valodā	:	Clo limitované 6 % ad valorem (nařízení (ES) č. 1885/2006),
—	:	Dāņu valodā	:	Toldsatsen begrænses til 6 % af værdien (forordning (EF) nr. 1885/2006),
—	:	Vācu valodā	:	Beschränkung des Zolls auf 6 % des Zollwerts (Verordnung (EG) Nr. 1885/2006),
—	:	Igauņu valodā	:	Väärtuseline tollimaks piiratud 6 protsendini (määrus (EÜ) nr 1885/2006),
—	:	Grieķu valodā	:	Τελωνειακός δασμός κατ’ ανώτατο όριο 6 % κατ’ αξία [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 1885/2006],
—	:	Angļu valodā	:	Customs duties limited to 6 % ad valorem (Regulation (EC) No 1885/2006),
—	:	Franču valodā	:	Droits de douane limités á 6 % ad valorem [règlement (CE) no 1885/2006],
—	:	Itāliešu valodā	:	Dazi doganali limitati al 6 % ad valorem [regolamento (CE) n. 1885/2006],
—	:	Latviešu valodā	:	Muitas nodokļi nepārsniedz 6 % ad valorem (Regula (EK) Nr. 1885/2006),
—	:	Lietuviešu valodā	:	Muito mokestis neviršija 6 % ad valorem (Reglamentas (EB) Nr. 1885/2006),
—	:	Ungāru valodā	:	Mérsékelt, 6 %-os értékvám (1885/2006/EK rendelet),
—	:	Holandiešu valodā	:	Douanerechten beperkt tot 6 % ad valorem (Verordening (EG) nr. 1885/2006),
—	:	Poļu valodā	:	Należności celne ograniczone do 6 % ad valorem (Rozporządzenie (WE) nr 1885/2006),
—	:	Portugāļu valodā	:	Direitos aduaneiros limitados a 6 % ad valorem [Regulamento (CE) n.o 1885/2006],
—	:	Rumāņu valodā	:	Taxe vamale limitate la 6 % ad valorem (Regulamentul (CE) nr. 1885/2006),
—	:	Slovāku valodā	:	Dovozné clo so stropom 6 % ad valorem (Nariadenie (ES) č. 1885/2006),
—	:	Slovēņu valodā	:	Omejitev carinskih dajatev na 6 % ad valorem (Uredba (ES) št. 1885/2006),
—	:	Somu valodā	:	Arvotulli rajoitettu 6 prosenttiin (asetus (EY) N:o 1885/2006),
—	:	Zviedru valodā	:	Tullsatsen begränsad till 6 % av värdet (förordning (EG) nr 1885/2006).

20.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 364/68

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1888/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumus konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Uzsākšana

(1)

Asociācija Association Européenne des Transformateurs de Maïs Doux (AETMD) (“sūdzības iesniedzējs”) 2006. gada 13. februārī to ražotāju vārdā, kuri ražo lielāko daļu no Kopienas kopējās sagatavotu vai konservētu kukurūzas graudu produkcijas, šajā gadījumā – 70 %, iesniedza sūdzību par konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importu.

(2)	Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par tā rezultātā izraisītu būtisku kaitējumu, kas bija uzskatāms par pietiekamu, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)	Procedūra tika uzsākta 2006. gada 28. martā, publicējot paziņojumu par procedūras uzsākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

2. Procedūrā iesaistītās personas

(4)

Par antidempinga procedūras uzsākšanu Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, attiecīgos zināmos lietotājus un to apvienības, patērētāju apvienības, eksportētājvalsts pārstāvjus un Kopienas ražotājus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par uzsākšanu.

(5)	Ņemot vērā lielo skaitu šajā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju, Kopienas ražotāju un importētāju, paziņojumā par procedūras uzsākšanu tika paredzēta izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(6)

Lai Komisija varētu lemt, vai vajadzēs veikt izlases veida pārbaudi, un, ja vajadzēs, lai izvēlētos izlasi, ražotājiem eksportētājiem, Kopienas ražotājiem, importētājiem un pārstāvjiem, kas rīkojas to vārdā, tika aicināti paziņot par sevi un 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras uzsākšanu publicēšanas, kā norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu.

(7)

Pēc sniegtās informācijas pārbaudīšanas un ņemot vērā no Kopienas ražotājiem un importētājiem saņemto diezgan mazo skaitu atbilžu, kurās tika pausta vēlme turpmāk sadarboties, tika nolemts, ka izlases veida pārbaude jāveic tikai attiecībā uz eksportētājiem. Komisija izvēlējās četru ražotāju eksportētāju izlasi.

(8)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses. Tālab Komisija nosūtīja anketas izlasē izvēlētajiem ražotājiem eksportētājiem. Attiecībā uz Kopienas ražotājiem un importētājiem Komisija nosūtīja anketas visiem uzņēmumiem, kas bija paziņojuši par sevi termiņos, kuri noteikti paziņojumā par procedūras uzsākšanu, jo galīgi tika konstatēts, ka izlases veida pārbaude nav vajadzīga. Komisija arī nosūtīja anketas visiem sūdzībā minētajiem Kopienas mazumtirgotājiem un patērētāju apvienībām.

(9)	Atbildes tika saņemtas no pieciem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, sešiem Kopienas ražotājiem, viena nesaistīta Kopienas importētāja un viena Kopienas mazumtirgotāja. Arī Taizemes iestādes darīja zināmu savu viedokli.

(10)

Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

Kopienas ražotāji:

—	Bonduelle Conserve International SAS, Renescure, Francija,

—	Bonduelle Nagykoros Kft., Nagykoros, Ungārija,

—	Compagnie Générale de Conserve SICA SA, Theix, Francija,

—	Conserve Italia SCA, San Lazzaro di Savena, Itālija;

Taizemes ražotāji eksportētāji:

—	Malee Sampran Public Co., Ltd, Pathumthani,

—	Karn Corn Co., Ltd, Bangkok,

—	River Kwai International Food Industry Co., Ltd, Bangkok,

—	Sun Sweet Co., Ltd, Chiangmai.

(11)	Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

3. Izmeklēšanas periods

(12)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm saistībā ar kaitējuma novērtēšanu, Komisija analizēja datus attiecībā uz laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“attiecīgais laikposms”).

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(13)

Attiecīgais ražojums ir Taizemes izcelsmes cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) graudu veidā, kas sagatavota vai konservēta etiķī vai etiķskābē, nesaldēta, kuru parasti deklarē ar KN kodu ex 2001 90 30, un cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) graudu veidā, kas sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, nesaldēta, izņemot pozīcijas 2006 ražojumus, kuru parasti deklarē ar KN kodu ex 2005 80 00.

(14)	Izmeklēšanā konstatēts, ka, kaut gan ir atšķirības konservēšanas ziņā, dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas bioloģiskās un ķīmiskās īpašības, un būtībā tos izmanto vienam mērķim.

2. Līdzīgs ražojums

(15)

Tika konstatēts, ka cukurkukurūzai, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, un cukurkukurūzai, ko ražo un pārdod Taizemē, būtībā ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un ka Taizemē ražotās un eksportam uz Kopienu pārdotās cukurkukurūzas pamatlietojums ir viens un tas pats. Tādēļ šie ražojumi provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGS

1. Izlases metode

(16)

Kā noteikts iepriekš 5. apsvērumā, paziņojumā par procedūras uzsākšanu bija paredzēta izlases veida pārbaude attiecībā uz Taizemes ražotājiem eksportētājiem. Uz anketas jautājumiem termiņā atbildēja un pieprasīto informāciju sniedza 20 uzņēmumi. Tomēr viens no šiem uzņēmumiem attiecīgo ražojumu neražoja, ne arī eksportēja, jo tas bija vietējais tirgotājs, nevis ražotājs eksportētājs, un tāpēc to nevarēja ņemt vērā, izvēloties izlasi. Turklāt IP trīs uzņēmumi attiecīgo ražojumu neeksportēja uz Kopienu. Uzskatīja, ka sadarbojās pavisam 16 uzņēmumi.

(17)	Eksportētāju atlasi veica saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu, pamatojoties uz tādu vislielāko reprezentatīvo Taizemes eksporta apjomu uz Kopienu, kuru noteiktajā laikā bija iespējams pamatoti pārbaudīt.

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu Komisija informēja Taizemes iestādes un eksportētājus par savu nodomu izvēlēties to četru uzņēmumu izlasi, kuri pārstāv 52 % no attiecīgā ražojuma eksporta no Taizemes uz Kopienu. Taizemes iestādes un daži eksportētāji iebilda pret izvēlēto izlasi un pieprasīja, lai tajā tiktu iekļauts vairāk uzņēmumu. Tomēr Komisija uzskatīja, ka, lai nodrošinātu vislielāko iespējamo izlases pārstāvību, ņemot vērā izmeklēšanas ierobežojumus, ir pietiekami izlasē iekļaut tikai minētos četrus uzņēmumus, jo i) tādējādi var izvērtēt lielāku eksporta apjomu un ii) ir iespējams pārbaudīt šos četrus uzņēmumus noteiktajā laikā.

2. Atsevišķa pārbaude

(19)

Uzņēmumi, kas nebija iekļauti izlasē, iesniedza pieprasījumu noteikt atsevišķu dempinga starpību. Tomēr, ņemot vērā pieprasījumu lielo skaitu un izlasē izvēlēto uzņēmumu lielo skaitu, tika uzskatīts, ka veikt šādas atsevišķas pārbaudes būtu pārāk apgrūtinoši pamatregulas 17. panta 3. punkta nozīmē un ka to dēļ nevarētu laikā pabeigt izmeklēšanu. Tādēļ atsevišķu dempinga starpību pieprasījumus neņem vērā.

(20)

Viens no izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas bija pieprasījis atsevišķu starpību, apstrīdēja lēmumu neveikt atsevišķu pārbaudi. Šis uzņēmums apgalvoja, ka izlasei izvēlētie uzņēmumi nav reprezentatīvi, uzskatot, ka izlasē nav iekļauti mazi uzņēmumi, un turklāt izlasē nav ņemts vērā uzņēmumu ģeogrāfiskais izvietojums Taizemē. Minētais uzņēmums pat iesniedza aizpildītu anketu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Kā izklāstīts iepriekš 18. apsvērumā, izlasi uzskatīja par reprezentatīvu, pamatojoties uz eksporta apjomu. Šajā saistībā jāņem vērā, ka pamatkritērijs, ko piemēroja izlases izvēlē šajā izmeklēšanā, bija kritērijs, kas ir saistīts ar apjomu (t. i., uz Kopienu eksportētās produkcijas apjoms attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem), nevis pamatregulas 17. panta 1. punktā noteiktais alternatīvais kritērijs, t. i., izmantojot izlasi, kas statistiski ir derīga, pamatojoties uz izlases izvēles laikā pieejamo informāciju. Turklāt, kā noteikts iepriekš 18. apsvērumā, nebija iespējams pārbaudīt vairāk uzņēmumu, jo tādējādi izmeklēšana kļūtu pārāk apgrūtinoša un tās dēļ nevarētu laikā pabeigt izmeklēšanu. Šajos apstākļos uzņēmuma pieprasījums veikt atsevišķu pārbaudi tika noraidīts.

3. Normālā vērtība

(21)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija vispirms attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju noteica, vai tā kopējo līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu vietējā tirgū var uzskatīt par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā eksporta preču pārdošanas apjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punkta pirmo teikumu viena izlasē iekļautā uzņēmuma līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu vietējā tirgu uzskatīja par reprezentatīvu, jo šis uzņēmums vietējā tirgū pārdeva vairāk nekā 5 % no tā eksporta preču pārdošanas apjoma Kopienā.

(22)

Pēc tam Komisija attiecībā uz šo uzņēmumu noteica vietējā tirgū pārdodamā līdzīgā ražojuma veidus, kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, ko pārdod eksportēšanai uz Kopienu. Par katru no veidiem tika noskaidrots, vai pārdevums vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta veida pārdevumus vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja attiecīgā veida kopējie pārdevumi iekšzemes tirgū IP bija 5 % vai vairāk no tā salīdzināmā veida, ko eksportē uz Kopienu, kopējā pārdošanas apjoma.

(23)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra attiecīgā ražojuma veida, ko iekšzemē tirgo reprezentatīvos daudzumos, pārdevumu vietējā tirgū var uzskatīt par tādu, kas iegūts parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot katra eksportētā ražojuma veida rentablo pārdevumu neatkarīgiem pircējiem apjoma īpatsvaru vietējā tirgū.

(24)

Saistībā ar ražojuma veidiem, attiecībā uz kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū tika pārdoti par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, un attiecībā uz kuriem vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai vienāda ar tām, normālo vērtību katram ražojuma veidam aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visām attiecīgā veida pārdošanas cenām vietējā tirgū, neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana ir bijusi rentabla.

(25)

Saistībā ar ražojuma veidiem, attiecībā uz kuriem vismaz 10 %, bet ne vairāk kā 80 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū netika pārdoti par cenām, kas zemākas par ražošanas izmaksām, normālo vērtību katram ražojuma veidam aprēķināja kā šā veida vidējo svērto cenu no pārdošanas cenām vietējā tirgū, kuras bija vienādas tikai ar attiecīgā ražojuma veida ražošanas izmaksām vai lielākas par tām.

(26)	Saistībā ar ražojuma veidiem, attiecībā uz kuriem mazāk nekā 10 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū netika pārdoti par cenām, kas zemākas par ražošanas izmaksām, tika uzskatīts, ka attiecīgais ražojuma veids nav pārdots parastajā tirdzniecības apritē.

(27)

Saistībā ar ražojuma veidiem, kas netika pārdoti parastajā tirdzniecības apritē, kā arī tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā vietējā tirgū, normālā vērtība bija jāaprēķina. Attiecībā uz šo uzņēmumu normālā vērtība tika aprēķināta attiecībā uz apmēram 80 % no Kopienā pārdotā apjoma.

(28)

Šiem ražojuma veidiem, kas minēti 27. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību aprēķināja, katra uz Kopienu eksportētā ražojuma veida ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo (“PVA”) izmaksu un peļņas daļu. Atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punktam PVA summa tika aprēķināta, pamatojoties uz PVA izmaksām, kas radās uzņēmumam, un pamatojoties uz peļņu, ko guva uzņēmums, pārdodot līdzīgo ražojumu vietējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(29)

Pārējiem trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem normālā vērtība bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, jo nevienam no tiem nebija reprezentatīvu pārdevumu vietējā tirgū. Visiem šiem ražotājiem eksportētājiem normālo vērtību aprēķināja, katra uz Kopienu eksportētā ražojuma ražošanas izmaksām, vajadzības gadījumā tās koriģējot, kā noteikts turpmāk 32. apsvērumā, pieskaitot pamatotu pārdošanas, vispārējo un administratīvo (“PVA”) izdevumu un peļņas daļu. PVA izmaksas un peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu, jo tikai vienam uzņēmumam bija reprezentatīvi pārdevumi vietējā tirgū.

(30)

Diviem uzņēmumiem PVA izmaksas un peļņu noteica saskaņā ar 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, jo šiem eksportētājiem bija reprezentatīvi vienas un tās pašas vispārējās ražojumu kategorijas (t. i., citu konservētu produktu, tostarp konservētu augļu produktu un konservētas negatavās kukurūzas) pārdevumi parastajā tirdzniecības apritē.

(31)

Trešajam uzņēmumam PVA izmaksas un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, pamatojoties uz vidējo svērto vērtību no PVA izmaksām un peļņas, ko guvuši abi uzņēmumi, pārdodot tās pašas vispārējās ražojumu kategorijas preces vietējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(32)	Uzrādītās ražošanas izmaksas un PVA izmaksas pirms izmantošanas parastās tirdzniecības aprites pārbaudē un normālo vērtību noteikšanā vajadzības gadījumā tika koriģētas.

4. Eksporta cena

(33)

Visa produkcija, ko pārdeva attiecīgie ražotāji eksportētāji, tika pārdota tieši nesaistītiem pircējiem Kopienā. Attiecībā uz minētajiem pārdevumiem eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenām, ko faktiski samaksājuši vai kas jāmaksā šiem neatkarīgajiem pircējiem Kopienā.

(34)

Viens eksportētājs nopirka ievērojamu daļu no attiecīgā ražojuma, ko pārdeva Kopienā. Tika apgalvots, ka šie pirkumi jāuzskata par daļu no nodokļu sistēmas, ko ieviesis konkrētais uzņēmums. Tomēr nopirktās gatavās preces faktiski pilnībā ražoja citi neatkarīgi attiecīgā ražojuma ražotāji. Attiecīgi, nosakot konkrētā uzņēmuma dempinga starpību, ņēma vērā tikai paša uzņēmuma produkciju, kas pārdota Kopienā.

5. Salīdzinājums

(35)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums ir izdarīts, pamatojoties uz cenu no rūpnīcas. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu vērā tika ņemtas tādu faktoru atšķirības, kuri iespaido cenu salīdzināmību. Korekciju, ja tā bija piemērojama un pamatota, attiecināja uz atšķirībām transporta izmaksās, jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas izmaksās un papildu izmaksās, komisijas naudas apmērā, kredīta izmaksās un atšķirībām maksājumos par banku pakalpojumiem, kas saistīti ar konvertēšanu.

(36)

Abi ražotāji eksportētāji, kas minēti iepriekš 30. apsvērumā, pieprasīja korekciju attiecībā uz tirdzniecības līmeņa atšķirībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) un ii) daļu vai alternatīvi – 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu. Šie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka to ražojumu cenas, kuriem tie piešķīruši savu tirdzniecības nosaukumu, atšķiras no to ražojumu cenām, kam tirdzniecības nosaukumu piešķīruši mazumtirgotāji. Ņemot vērā to, ka uz Kopienu tika eksportēti tikai tādi ražojumi, kam tirdzniecības nosaukumu bija piešķīruši mazumtirgotāji, kaut gan vietējā tirgū tika pārdoti vispārējās kategorijas ražojumi, kam tirdzniecības nosaukumu bija piešķīruši gan paši ražotāji, gan mazumtirgotāji, tika veikta korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu. Korekciju līmenis tika noteikts, pamatojoties uz to peļņas normu attiecību, kuras sasniegusi Kopienas ražošanas nozare attiecībā uz ražojumiem, kam tirdzniecības nosaukumu piešķīruši eksportētāji, un uz visiem ražojumiem.

6. Dempinga starpība

(37)	Atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem noteica atsevišķas dempinga starpības, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(38)

Tādējādi provizoriskā dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums	Provizoriskā dempinga starpība
Karn Corn	4,3 %
Malee Sampran	17,5 %
River Kwai	15,0 %
Sun Sweet	11,2 %

(39)

Uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, dempinga starpību noteica, ievērojot izlasē iekļauto uzņēmumu vidējo svērto dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Šī vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 13,2 %.

(40)

Ražotājiem eksportētājiem kas nesadarbojās, dempinga starpību noteica, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tālab vispirms tika noteikts sadarbības līmenis. Salīdzinot Eurostat datus par Taizemes izcelsmes importu un atbildes uz izlases anketas jautājumiem, tika secināts, ka sadarbības līmenis ir augsts (augstāks nekā 92 %). Tādēļ un arī tā iemesla dēļ, ka nebija norāžu par to, ka izmeklēšanā neiesaistīto uzņēmumu dempinga cenas būtu mazākas, uzskatīja par atbilstošu pārējo izmeklēšanā neiesaistīto uzņēmumu dempinga starpību noteikt tās augstākās dempinga starpības līmenī, kas konstatēta attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Šī pieeja ir saskaņā ar Kopienas iestāžu pastāvīgo praksi un turklāt uzskatāma par vajadzīgu, lai neveicinātu nesadarbošanos. Tādēļ atlikušās dempinga starpības aprēķinātā likme ir 17,5 %.

D. KAITĒJUMS

1. Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare

(41)	Kopienā līdzīgo ražojumu ražo 18 ražotāji. Tāpēc uzskatāms, ka šo Kopienas 18 ražotāju saražotā produkcija ir Kopienas produkcija pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(42)

No šiem 18 ražotājiem kopumā seši, kas ir sūdzību iesniedzējas apvienības biedri, termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, paziņoja par savu ieinteresētību sadarboties procedūrā un atbilstoši sadarbojās izmeklēšanā. Tika konstatēts, ka šie seši ražotāji saražo lielāko daļu no Kopienas kopējās līdzīgā ražojuma produkcijas, t. i., šajā gadījumā aptuveni 70 %. Tāpēc uzskata, ka šie seši ražotāji, kas sadarbojās, ir Kopienas ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tie ir minēti kā “Kopienas ražošanas nozare”. Kopienas pārējie 12 ražotāji turpmāk tekstā ir minēti kā “Kopienas pārējie ražotāji”. Neviens no šiem Kopienas pārējiem 12 Kopienas ražotājiem nav iebildis pret sūdzību.

2. Kopienas patēriņš

(43)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz pašas Kopienas ražošanas nozares saražotās un Kopienas tirgum paredzētās produkcijas pārdošanas apjomu, importa apjoma datiem par Kopienas tirgu, kas iegūti no Eurostat, un attiecībā uz pārējiem Kopienas ražotājiem – no informācijas, kas pieejama nelielajā anketā, kura paredzēta izlasei, vai no sūdzības iesniedzēja.

(44)

IP Kopienas tirgus, kas saistīts ar attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu, bija apmēram tādā pašā līmenī kā 2002. gadā, t. i., apmēram 330 000 tonnu. Patēriņš visā attiecīgajā laikposmā bija diezgan stabils, izņemot 2004. gadu, kad tas bija par 5 % augstāks nekā 2002. un 2003. gadā.

	2002	2003	2004	IP
Kopējais Kopienas patēriņš (tonnas)	330 842	331 945	347 752	330 331
Rādītājs (2002 = 100)	100	100	105	100
Avots: Izmeklēšana, Eurostat, sūdzība.

3. Imports no attiecīgās valsts

a) Apjoms

(45)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms no attiecīgās valsts Kopienā IP palielinājās par 87 % no apmēram 22 000 tonnu 2002. gadā līdz apmēram 42 000 tonnu. Proti, 2003. gadā tas palielinājās par 58 %, 2004. gadā – vēl par 40 procentpunktiem, visbeidzot IP pirms samazināšanās – par 11 procentpunktiem.

	2002	2003	2004	IP
Importa apjoms no Taizemes (tonnas)	22 465	35 483	44 435	41 973
Rādītājs (2002 = 100)	100	158	198	187
Taizemes importa tirgus daļa	6,8 %	10,7 %	12,8 %	12,7 %
Taizemes importa cenas (EUR/tonnas)	797	720	690	691
Rādītājs (2002 = 100)	100	90	87	87
Avots: Eurostat.

b) Tirgus daļa

(46)

Tirgus daļa, ko attiecīgajā valstī pārvaldīja eksportētāji, attiecīgajā laikposmā palielinājās apmēram par 6 procentpunktiem, no 6,8 % 2002. gadā palielinoties līdz 12,7 % IP. Proti, Taizemes eksportētāji sasniedza gandrīz 4 procentpunktus 2003. gadā, vēl 2 procentpunktus – 2004. gadā un IP praktiski nostabilizējās šajā līmenī.

c) Cenas

i) Cenu pārmaiņas

(47)	Laikposmā no 2002. gada līdz IP attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējā importa cena samazinājās par 13 %. Konkrēti cenas samazinājās par 10 % 2003. gadā un vēl par 3 % 2004. gadā, pirms tās IP nostabilizējās minētajā cenu līmenī (t. i., apmēram 690 EUR/tonnā).

ii) Cenas samazinājums

(48)

Tika salīdzinātas ražotāju eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares līdzīgu ražojumu veidu pārdošanas cenas Kopienā. Tālab Kopienas ražošanas nozares ražotāju cenas bez jebkādām atlaidēm un nodokļiem tika salīdzinātas ar attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju CIF cenām līdz Kopienas robežai, kas pienācīgi koriģētas attiecībā uz līgtajām nodokļu likmēm, izkraušanas un muitošanas izmaksām. Salīdzinājumā konstatēja, ka IP Kopienā pārdotā attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma cena bija par 2 % līdz 10 % procentiem zemāka nekā Kopienas ražošanas nozares cenas atkarībā no attiecīgā ražotāja eksportētāja, izņemot divus izlasē iekļautus ražotājus eksportētājus, saistībā ar kuriem samazinājums netika konstatēts. Tomēr, izvērtējot atsevišķus ražojuma veidus, konstatēja, ka attiecīgo ražotāju eksportētāju piedāvātās cenas dažos gadījumos bijušas ievērojami zemākas nekā iepriekšminētās vidējās cenu samazinājuma starpības.

4. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(49)	Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kuri attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(50)

Šim tirgum, inter alia, ir raksturīgi divi pārdošanas kanāli, t. i., pārdošana, izmantojot ražotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, un pārdošana, izmantojot mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu. Pārdošana pirmajā kanālā parasti izraisa lielākas pārdošanas izmaksas, kas jo īpaši paredzētas tirdzniecībai un reklāmai, un arī palielina pārdošanas cenas.

(51)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viss imports no Taizemes eksportētājiem, kuri sadarbojas, attiecas uz kanālu, kurā preces pārdod ar mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu. Tika uzskatīts par atbilstošu kaitējuma analīzē nošķirt Kopienas ražošanas nozares pārdevumus, kas veikti, izmantojot ražotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, no pārdevumiem, kas veikti, izmantojot mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, ja tas piemērojams, jo konkurence, ko rada imports par dempinga cenām, pirmām kārtām ietekmē Kopienas ražošanas nozares līdzīgos ražojumus, kurus pārdod, izmantojot mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu. Šāda nošķiršana jo īpaši tika veikta, lai noteiktu pārdošanas apjomus, pārdošanas cenas un rentabilitāti. Tomēr pilnīguma labad ir norādīti un raksturoti arī kopējie lielumi (tostarp gan tie, kas attiecas uz pārdošanu, izmantojot ražotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, gan tie, kas attiecas uz pārdošanu, izmantojot mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu). IP Kopienas ražošanas nozarē, izmantojot mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, tika pārdoti 63 % no Kopienas ražošanas nozares kopējās pārdotās produkcijas (izmantojot gan ražotāja, gan mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu).

a) Ražošana

(52)

No līmeņa, kas 2002. gadā bija apmēram 257 000 tonnu, Kopienas ražošanas nozares ražošana attiecīgajā laikposmā samazinājās gandrīz vienmērīgi. IP šis līmenis bija par 16 % zemāks nekā 2002. gadā. Proti, 2003. gadā tas samazinājās par 6 %, nedaudz – par 3 procentpunktiem – palielinājās 2004. gadā, pirms tas IP atkal strauji samazinājās par 13 procentpunktiem.

	2002	2003	2004	IP
Ražošana (tonnas)	257 281	242 341	249 350	216 129
Rādītājs (2002 = 100)	100	94	97	84
Avots: Izmeklēšana.

b) Ražošanas jauda un tās izmantošanas rādītāji

(53)

Ražošanas jauda 2002. gadā bija apmēram 276 000 tonnu, bet IP – apmēram 293 000 tonnu. Proti, ražošanas jauda vispirms palielinājās par 9 % 2003. gadā, pirms tā samazinājās par 3 procentpunktiem 2004. gadā. Tā IP noturējās šajā līmenī. No 2002. gada līdz IP tā palielinājās par 6 %. Paaugstināšanās 2003. gadā notika galvenokārt tāpēc, ka palielinājās viena tāda konkrēta ražotāja jauda, kas bija paredzējis aktīvi darboties tirgos ārpus ES. Šis palielinājums nedaudz izlīdzinājās 2004. gadā citu Kopienas ražotāju uzņēmumu slēgšanas dēļ.

	2002	2003	2004	IP
Ražošanas jauda (tonnas)	276 360	300 869	293 424	293 424
Rādītājs (2002 = 100)	100	109	106	106
Ražošanas izmantošana	93 %	81 %	85 %	74 %
Rādītājs (2002 = 100)	100	87	91	79
Avots: Izmeklēšana.

(54)	Jaudas izmantojums 2002. gadā bija 93 %. Tas 2003. gadā samazinājās līdz 81 %, atkal palielinājās līdz 85 % 2004. gadā, pirms tas IP būtiski samazinājās līdz 74 %. Tas atspoguļo ražošanas un pārdošanas apjomu samazinājumu, kas raksturots 52., 56. un 57. apsvērumā.

c) Krājumi

(55)

Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis 2003. gadā palielinājās par 2 %, vēl par 10 procentpunktiem – 2004. gadā, pirms tas IP samazinājās par 14 procentpunktiem. Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumos IP bija apmēram 170 000 tonnu. Kopumā krājumu līmenis IP bija ļoti līdzīgs 2002. gada līmenim. Tomēr jāņem vērā, ka krājumu līmenis nav izsmeļošs šai konkrētajai nozarei nodarītā kaitējuma rādītājs, jo šī nozare ražo pēc pasūtījuma. Augstais krājumu līmenis katra gada beigās (apmēram 75 % no ikgadējā produkcijas apjoma) ir saistīts ar apstākli, ka ražas novākšana un konservēšana parasti notiek katra gada oktobra beigās. Tāpēc krājumi ir preces, kas tiek nosūtītas laikposmā no novembra līdz jūlijam.

	2002	2003	2004	IP
Noslēguma krājumi (tonnas)	173 653	177 124	194 576	169 693
Rādītājs (2002 = 100)	100	102	112	98
Avots: Izmeklēšana.

d) Pārdošanas apjoms

(56)

Kopienas ražošanas nozarē saražotās tās produkcijas pārdošanas apjoms, kas paredzēta pārdošanai nesaistītiem pircējiem, izmantojot mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, 2003. gadā vispirms palielinājās par 4 %, samazinājās par 11 procentpunktiem 2004. gadā un IP palika šajā līmenī. Laikposmā no 2002. gada līdz IP šis pārdošanas apjoms samazinājās par apmēram 7 %, sākot no līmeņa, kas 2002. gadā bija apmēram 125 000 tonnu.

	2002	2003	2004	IP
EK pārdošanas apjoms (mazumtirgotāja piešķirts tirdzniecības nosaukums)	124 878	130 145	116 703	116 452
Rādītājs (2002 = 100)	100	104	93	93
EK pārdošanas apjoms (ražotāja un mazumtirgotāja piešķirts tirdzniecības nosaukums)	193 657	198 147	189 090	184 645
Rādītājs (2002 = 100)	100	102	98	95
Avots: Izmeklēšana.

(57)

Kopienas ražošanas nozarē saražotās produkcijas kopējais apjoms, kas Kopienas tirgū (izmantojot gan ražotāja, gan mazumtirgotāja piešķirto tirdzniecības nosaukumu) pārdots nesaistītiem pircējiem, bija vairāk vai mazāk līdzīgs, kaut arī nedaudz mazāk izteikts. Sākot no līmeņa, kas 2002. gadā bija apmēram 194 000 tonnu, tas 2003. gadā vispirms palielinājās par 2 %, samazinājās par 4 procentpunktiem 2004. gadā un IP vēl samazinājās par 3 procentpunktiem. Laikposmā no 2002. gada līdz IP šis pārdošanas apjoms samazinājās par apmēram 5 %.

e) Tirgus daļa

(58)

Tirgus daļa, kas bija Kopienas ražošanas nozarei, 2002. gadā palielinājās no 58,5 % līdz 59,7 % 2003. gadā, pirms tā 2004. gadā strauji samazinājās līdz 54,4 %. IP tā nedaudz palielinājās līdz 55,9 %. Attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 2,6 procentpunktiem.

	2002	2003	2004	IP
Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa (ražotāja un mazumtirgotāja piešķirts tirdzniecības nosaukums)	58,5 %	59,7 %	54,4 %	55,9 %
Rādītājs (2002 = 100)	100	102	93	95
Avots: Izmeklēšana.

f) Pieaugums

(59)

Laikposmā no 2002. gada līdz IP, kad Kopienas patēriņš bija neliels, Kopienas ražošanas nozares produkcijas apjoms, kas bija paredzēts pārdošanai, izmantojot mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, Kopienas tirgū samazinājās par apmēram 7 %, savukārt Kopienas ražošanas nozares produkcijas apjoms, kas bija paredzēts pārdošanai, izmantojot gan ražotāja, gan mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, Kopienas tirgū samazinājās par apmēram 5 %. Laikposmā no 2002. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par apmēram 2,6 procentpunktiem, savukārt importa par dempinga cenām tirgus daļa palielinājās par apmēram 6 procentpunktiem, kas nozīmē, ka palielinājums bija apmēram 20 000 tonnu, ko pārdeva Kopienas tirgū. Tātad jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no pieauguma.

g) Nodarbinātība

(60)

Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis no 2002. gada līdz 2003. gadam vispirms paaugstinājās par 9 %, 2004. gadā pazeminājās par 11 procentpunktiem un IP vēl pazeminājās par 4 procentpunktiem. Kopumā Kopienas ražošanas nozares nodarbinātība no 2002. gada līdz IP samazinājās par 6 %, t. i., no apmēram 1 520 personām līdz 1 420 personām. Ņemot vērā pārdošanas apjoma samazinājumu, kā noteikts 56. un 57. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozarei nebija citu iespēju, kā vien uz laiku atlaist daļu no darbaspēka, lai saglabātu savu konkurētspēju.

	2002	2003	2004	IP
Nodarbinātība (personas)	1 518	1 649	1 482	1 420
Rādītājs (2002 = 100)	100	109	98	94
Avots: Izmeklēšana.

h) Ražīgums

(61)

Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkciju (tonnās) uz personu, kura nodarbināta vienu gadu, sākot no līmeņa, kas bija 169 tonnas uz vienu darbinieku, 2003. gadā vispirms samazinājās par 13 %, pēc tam palielinājās par 12 procentpunktiem 2004. gadā, un visbeidzot IP samazinājās par 9 procentpunktiem. Šīs izmaiņas liecina par to, ka ražošanas samazinājums bija straujāks nekā darbaspēka samazinājums.

	2002	2003	2004	IP
Ražīgums (tonna uz darbinieku)	169	147	168	152
Rādītājs (2002 = 100)	100	87	99	90
Avots: Izmeklēšana.

i) Darba alga

(62)

No 2002. gada līdz IP vidējā darba alga uz vienu darbinieku palielinājās par 19 %. Proti, 2003. gadā tas palielinājās par 4 %, 2004. gadā – vēl par 9 procentpunktiem, un visbeidzot IP – par 6 procentpunktiem. Palielinājums 2004. gadā un IP šķiet straujāks nekā vidējais. Tam ir šādi iemesli, kas minēti turpmāk tekstā. Datus par diviem vislielākajiem ražotājiem, kas sadarbojās, ir ietekmējusi pakāpeniska tā valsts režīma pārtraukšana, kura mērķis bija subsidēt sociālās nodrošināšanas iemaksas. Tāpēc 2002. un 2003. gadā sociālās nodrošināšanas izmaksas tika mākslīgi novērtētas par zemu.

	2002	2003	2004	IP
Gada alga uz vienu darbinieku (EUR)	22 283	23 141	25 152	26 585
Rādītājs (2002 = 100)	100	104	113	119
Avots: Izmeklēšana.

j) Faktori, kas ietekmē pārdošanas cenas

(63)

Vienības cenas, par kurām Kopienas ražošanas nozares ražojumi, kam ir mazumtirgotāja piešķirts tirdzniecības nosaukums, tika pārdoti nesaistītiem pircējiem, gandrīz vienmērīgi pazeminājās visā attiecīgajā laikposmā. No līmeņa, kas 2002. gadā bija apmēram 1 050 EUR/tonnā, tās 2003. gadā pazeminājās par 4 %, vēl par 9 procentpunktiem – 2004. gadā, pirms tās IP nedaudz, proti, par 2 procentpunktiem, paaugstinājās, kad tās sasniedza 928 EUR/tonnā. Kopumā no 2002. gada līdz IP samazinājums bija 11 %.

	2002	2003	2004	IP
Vienības cena Kopienas tirgū (mazumtirgotāja piešķirts tirdzniecības nosaukums) (EUR/tonna)	1 047	1 010	914	928
Rādītājs (2002 = 100)	100	96	87	89
Vienības cena Kopienas tirgū (ražotāja un mazumtirgotāja piešķirts tirdzniecības nosaukums) (EUR/tonna)	1 151	1 126	1 060	1 064
Rādītājs (2002 = 100)	100	98	92	92
Avots: Izmeklēšana.

(64)

Kopienas ražošanas nozarē saražotās produkcijas kopējais apjoms Kopienas tirgū (izmantojot gan ražotāja, gan mazumtirgotāja piešķirto tirdzniecības nosaukumu) tika pārdots nesaistītiem pircējiem par cenu, kas bija vairāk vai mazāk līdzīga. Sākot no līmeņa, kas 2002. gadā bija apmēram 1 150 EUR/tonnā, tā 2003. gadā vispirms pazeminājās par 2 %, vēl pazeminājās par 6 procentpunktiem 2004. gadā un IP saglabājās apmēram šajā līmenī. Būdamas apmēram 1 060 EUR/tonnā līmenī, šīs pārdošanas cenas bija par 8 % zemākas, nekā attiecīgi novērots 2002. gadā.

(65)	Ņemot vērā attiecīgā importa cenu samazinājuma apjomu un līmeni, šis imports noteikti bija faktors, kas ietekmēja cenas.

k) Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(66)

Attiecīgajā laikposmā to Kopienas ražošanas nozares ražojumu pārdošanas rentabilitāte, kuri bija paredzēti tirdzniecībai, izmantojot mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, šo rentabilitāti izsakot kā neto pārdošanas procentuālo daļu, samazinājās no 17 % 2002. gadā līdz apmēram 11 % 2003. gadā un līdz apmēram 5 % – 2004. gadā, un IP – līdz apmēram 3 %.

	2002	2003	2004	IP
EK tirdzniecībai paredzēto ražojumu pārdošanas rentabilitāte (mazumtirgotāja piešķirts tirdzniecības nosaukums) (% neto)	17,0 %	11,1 %	4,6 %	2,9 %
Rādītājs (2002 = 100)	100	66	27	17
EK tirdzniecībai paredzēto ražojumu pārdošanas rentabilitāte (ražotāja un mazumtirgotāja peišķirts tirdzniecības nosaukums) (% neto)	21,4 %	17,3 %	13,6 %	10,7 %
Rādītājs (2002 = 100)	100	81	64	50
Ienākums no ieguldījumiem (ROI) (ražotāja un mazumtirgotāja piešķirts tirdzniecības nosaukums) (peļņa % no neto ieguldījumu uzskaites vērtības)	59,8 %	43,2 %	32,3 %	25,1 %
Rādītājs (2002 = 100)	100	72	54	42
Avots: Izmeklēšana.

(67)

Arī to Kopienas ražošanas nozares ražojumu pārdošanas rentabilitāte, kuri bija paredzēti tirdzniecībai, izmantojot gan mazumtirgotāja, gan ražotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu, 2002. gadā samazinājās no apmēram 21 % līdz apmēram 17 % 2003. gadā, līdz apmēram 14 % – 2004. gadā un IP – līdz apmēram 11 %. Tādējādi samazinājums ir mazāk straujš nekā tās produkcijas pārdošanas apjoma samazinājums, kas paredzēta tirdzniecībai, izmantojot tikai mazumtirgotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu.

(68)

Ienākums no ieguldījumiem (“INI”), ko izsaka kā peļņu (gan attiecībā uz mazumtirgotāja, gan ražotāja piešķirtu tirdzniecības nosaukumu) procentos no neto ieguldījumu uzskaites vērtības, kopumā bija atbilstošs iepriekšminētajai rentabilitātes tendencei. Tas samazinājās no apmēram 60 % 2002. gadā līdz apmēram 43 % 2003. gadā, līdz apmēram 32 % 2004. gadā, pirms tas IP visbeidzot samazinājās līdz apmēram 25 %, attiecīgajā laikposmā samazinoties par 58 procentpunktiem.

l) Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(69)

Tīrā tās skaidras naudas plūsma, kas nopelnīta pamatdarbībā, 2002. gadā bija apmēram EUR 46 miljoni. Tā 2003. gadā samazinājās līdz apmēram EUR 32 miljoniem, vēl līdz EUR 17 miljoniem, pirms tā IP nedaudz palielinājās līdz apmēram EUR 22 miljoniem. Neviens no Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās, nav norādījis, ka būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

	2002	2003	2004	IP
Naudas plūsma (ražotāja un mazumtirgotāja piešķirts tirdzniecības nosaukums) (EUR tūkst.)	46 113	31 750	17 057	22 051
Rādītājs (2002 = 100)	100	69	37	48
Avots: Izmeklēšana.

m) Ieguldījumi

(70)

Kopienas ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā samazinājās par 55 % no 2002. gada līdz 2003. gadam, pirms tie palielinājās par 18 % 2004. gadā un vēl par 13 % IP. Kopumā attiecīgajā laikposmā ieguldījumi samazinājās par 24 %. Izņemot vienu Kopienas ražotāju, kas sadarbojās un kas minēts 53. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares ieguldījumi bija paredzēti, lai uzturētu un atjaunotu esošo aprīkojumu, nevis lai palielinātu jaudu.

	2002	2003	2004	IP
Ieguldījumi (000 EUR)	12 956	5 864	8 101	9 858
Rādītājs (2002 = 100)	100	45	63	76
Avots: Izmeklēšana.

n) Dempinga starpības lielums

(71)	Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu, tirgus daļu un cenas, nevar uzskatīt, ka faktisko dempinga starpību apjoma ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir nenozīmīga.

o) Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(72)	Tā kā nav informācijas par dempinga esību pirms šajā procedūrā novērtētās situācijas, šis faktors uzskatāms par nebūtisku.

5. Secinājums par kaitējumu

(73)

No 2002. gada līdz IP attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām gandrīz divkāršojās, un šāda importa īpatsvars Kopienas tirgū palielinājās par apmēram 6 procentpunktiem. Attiecīgajā laikposmā importa dempinga ražojumu vidējās cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Turklāt IP laikā attiecīgās valsts importa cenas bija būtiski zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Patiešām, izņemot divus ražotājus eksportētājus, kas sadarbojās, atsevišķu paraugu cenu salīdzinājumā ir konstatēts, ka IP cenu samazinājuma starpība bija no 2 % līdz 10 %.

(74)

Attiecībā uz ļoti nedaudziem rādītājiem laikposmā no 2002. gada līdz IP bija vērojamas pozitīvas pārmaiņas. Ražošanas jauda palielinājās par 6 procentpunktiem, un ikgadējās darbaspēka izmaksas palielinājās par apmēram 19 %. Tomēr, kā minēts 53. un 62. apsvērumā, šīm netipiskajām izmaiņām ir konkrēti iemesli.

(75)

Attiecīgajā laikposmā turpretim konstatēta Kopienas ražošanas nozares stāvokļa nepārprotama pasliktināšanās. Lielākā daļa kaitējuma rādītāju pasliktinājās no 2002. gada līdz IP: ražošanas apjoms samazinājās par 16 %, jaudas izmantojums samazinājās par 19 procentpunktiem, Kopienas ražošanas nozares pārdoto to ražojumu apjoms, kuri tirgoti, izmantojot mazumtirgotāja piešķirto tirdzniecības nosaukumu, samazinājās par 7 %, Kopienas ražošanas nozares pārdoto to ražojumu apjoms, kuri tirgoti, izmantojot gan mazumtirgotāja, gan ražotāja piešķirto tirdzniecības nosaukumu, samazinājās par 5 %, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 2,6 procentpunktiem, nodarbinātība samazinājās par 6 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena (neatkarīgi no tā, vai ņem vērā mazumtirgotāja vai ražotāja piešķirto tirdzniecības nosaukumu) samazinājās par apmēram 10 %, ieguldījumi samazinājās par 24 %, rentabilitāte to ražojumu pārdošanā, kurus tirgo, izmantojot mazumtirgotāja piešķirto tirdzniecības nosaukumu, samazinājās no 17 % līdz apmēram 3 %, savukārt rentabilitāte to ražojumu pārdošanā, kurus tirgo, izmantojot gan mazumtirgotāja, gan ražotāja piešķirto tirdzniecības nosaukumu, samazinājās no 21 % līdz apmēram 11 %, kā arī samazinājās ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma.

(76)	Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

E. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Ievads

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, lai to klasificētu par būtisku. Pārbaudīja arī citus zināmos faktorus, kas nebija imports par dempinga cenām un vienlaikus varēja radīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka šādu citu faktoru iespējami radītos zaudējumus nepiedēvē importam par dempinga cenām.

2. Importa par dempinga cenām sekas

(78)

Importa par dempinga cenām ievērojamais palielinājums par 87 % laikposmā no 2002. gada līdz IP un tam atbilstošais Kopienas tirgus daļas palielinājums, proti, par aptuveni 6 procentpunktiem, kā arī IP konstatētais cenu samazinājums (no 2 % līdz 10 % atkarībā no ražotāja eksportētāja, izņemot divus izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus, saistībā ar kuriem cenu samazinājums netika konstatēts), notika vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Laikposmā no 2002. gada līdz IP ražošana samazinājās par 16 %, jaudas izmantojums samazinājās par apmēram 20 procentpunktiem, to ražojumu pārdošanas apjoms, kuriem piešķirts mazumtirgotāja tirdzniecības nosaukums un kuri pirmām kārtām konkurēja ar importu par dempinga cenām, samazinājās par 7 %, Kopienas tirgus daļa samazinājās par 2,6 procentpunktiem, nodarbinātība samazinājās par 6 %, vienības pārdošanas cena ražojumiem, kuriem piešķirts mazumtirgotāja tirdzniecības nosaukums, samazinājās par 11 %, ieguldījumi samazinājās par 24 %, būtiski pazeminājās pārdošanas rentabilitāte, un uz pusi samazinājās naudas plūsma. Tāpēc tiek provizoriski uzskatīts, ka imports par dempinga cenām ir būtiski nelabvēlīgi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

3. Citu faktoru izraisītās sekas

a) Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultāti

(79)	Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējums Kopienas ražošanas nozarei nodarīts tās slikto eksporta rezultātu dēļ.

(80)

Kā redzams turpmākajā tabulā, eksporta preču pārdošanas apjoms (gan ar mazumtirgotāja, gan ražotāja piešķirto tirdzniecības nosaukumu) attiecīgajā laikposmā palielinājās par 17 %. Šo pārdevumu vienības cena attiecīgajā laikposmā palielinājās par 7 %, IP sasniedzot līmeni, kas augstāks par EUR 1 000. Izmaiņas daudzuma un cenu ziņā būtiski atšķiras no negatīvajām izmaiņām, kas raksturotas 63., 64., 66. un 67. apsvērumā attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem Kopienas tirgū.

	2002	2003	2004	IP
Eksporta preču apjoms (ražotāja un mazumtirgotāja piešķirts tirdzniecības nosaukums) (tonnas)	48 478	48 170	51 062	56 821
Rādītājs (2002 = 100)	100	99	105	117
Avots: Izmeklēšana.

(81)

Turklāt jāņem vērā, ka rentabilitātes tendence, kas raksturota 66. un 67. apsvērumā, attiecas tikai uz Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem Kopienas tirgū. Tātad šī rentabilitāte nav saistīta ar eksporta preču pārdošanas apjomiem. Tādēļ uzskata, ka eksporta darbība nekādā veidā nevarēja veicināt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

b) Patēriņa samazinājums Kopienas tirgū

(82)	Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējums Kopienas ražošanas nozarei nodarīts tāpēc, ka samazinājies patēriņš Kopienas tirgū.

(83)	Kā noteikts 44. apsvērumā, attiecīgajā laikposmā patēriņš ir bijis nemainīgs. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

c) Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksu palielinājums

(84)	Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir saistīts ar tās ražošanas izmaksu palielinājumu un jo īpaši ar pamatkapitāla izdevumu un darbaspēka izdevumu palielināšanos.

(85)	Kā saprotams no 62. apsvēruma, vienības darbaspēka izmaksas attiecīgajā laikposmā patiešām palielinājās par 19 %. Šī tendence ir izskaidrota 62. apsvērumā.

(86)

Kā redzams tabulā turpmāk, ikgadējā Kopienas ražošanas nozares pamatlīdzekļu nolietojuma summa, kas bija tieši saistīta ar līdzīgā ražojuma izgatavošanu, attiecīgajā laikposmā samazinājās par apmēram 10 %. Kopējās vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā laikposmā palielinājās tikai par 5 %. Ņemot vērā turpmāk izklāstīto informāciju, šis palielinājums ir viduvējs. Svarīgs izmaksu elements ir kārbas, uz kurām attiecināmi apmēram 40 % no Kopienas ražotāju ražošanas izmaksām. Kārbu cena attiecīgajā laikposmā ir palielinājusies par apmēram 15 %. Tomēr tērauds ir starptautiski kotēta prece, un gan Kopienas ražošanas nozare, gan tās konkurenti Taizemē tukšās kārbas ražo par līdzīgām cenām. Tāpēc ir ļoti ticams, ka Taizemes ražotājus šī tendence ir ietekmējusi līdzīgi, kam būtu vajadzējis ietekmēt gan Taizemes, gan Kopienas ražotāju pārdošanas cenas, ņemot vērā to, ka nebija dempinga un cenu iesaldēšanas. Tomēr, kā norādīts 47. apsvērumā, Taizemes ražotāji eksportētāji nepaaugstināja savas eksporta preču pārdošanas cenas, bet attiecīgajā laikposmā tās pat samazināja par 13 %. Turklāt jāņem vērā, ka izmeklēšanā tika konstatēts, ka vietējās eksporta izmaksas, kam pieskaitītas transporta izmaksas, bija ļoti līdzīgas Kopienas ražošanas nozares kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc imports par dempinga cenām nav rentablāks kā Kopienas ražošanas nozare.

	2002	2003	2004	IP
Pamatlīdzekļu nolietojums (EUR tūkst.)	10 356	11 501	10 953	9 286
Rādītājs (2002 = 100)	100	111	106	90
Ražošanas vienības izmaksas (EUR/tonna)	904	930	916	950
Rādītājs (2002 = 100)	100	103	101	105
Avots: Izmeklēšana.

(87)

Kraso rentabilitātes pasliktināšanos laikposmā no 2002. gada līdz IP tāpēc nav izraisījušas ražošanas izmaksu novirzes, bet gan pārdošanas cenu pazeminājums. Patiešām, laikposmā no 2002. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas pazeminājās par 11 % importa par dempinga cenām izraisītās cenu samazināšanās un to iesaldēšanas dēļ. Tāpēc ražošanas izmaksu pieaugumam bija tikai ierobežota nozīme kaitējuma nodarīšanā Kopienas ražošanas nozarei, ja vispār bija, un tikai tik liela, ka ar to nepietiek, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

d) Valūtas svārstības

(88)	Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka kaitējums Kopienas ražošanas nozarei nodarīts nelabvēlīgo valūtas maiņas kursa svārstību dēļ.

(89)

Jāatceras, ka izmeklēšanai vajadzēja konstatēt, vai imports par dempinga cenām (cenu un apjoma izteiksmē) radījis būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei vai šādus būtiskus zaudējumus izraisījuši citi faktori. Šajā ziņā pamatregulas 3. panta 6. punktā ir atsauce uz pierādījumiem par to, ka cenu līmenis, veicot importu par dempinga cenām, rada zaudējumus. Tādēļ tas vienkārši attiecas uz starpībām starp cenu līmeņiem, un nav prasības analizēt faktorus, kuri ietekmē minēto cenu līmeņus.

(90)

Praktiski importa par dempinga cenām radītā ietekme uz Kopienas ražošanas nozares cenām ir būtībā pārbaudīta, jo ir konstatēts dempings, cenu samazināšanās un cenu iesaldēšana. Šim nolūkam tiek salīdzināts eksports par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena, un eksporta cenas, ko izmanto zaudējuma aprēķinā, reizēm nepieciešams pārvērst citā valūtā, lai iegūtu salīdzināmu pamatu. Attiecīgi valūtu maiņas kursu izmantošana šajā kontekstā tikai nodrošina to, ka uzcenojums tiek noteikts uz salīdzināma pamata. No tā izriet, ka valūtas maiņas kurss principā nevar būt faktors, kas rada zaudējumu.

(91)

Iepriekšminētais ir saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu, kurā ir atsauce uz zināmiem faktoriem, kas nav imports par dempinga cenām. Patiesībā citu zināmo faktoru uzskaitījums šajā pantā nesniedz atsauci ne uz vienu faktoru, kas ietekmē importa par dempinga cenām cenas līmeni. Apkopojot iepriekšminēto, jānorāda, ka, pat ja eksports ir par dempinga cenām un pat ja tas guvis labumu no valūtu maiņas kursu labvēlīgas attīstības, ir grūti saprast, kādā maiņas kursa pārmaiņas varētu būt vēl viens faktors, kas rada zaudējumus.

(92)	Tādējādi analīze par faktoriem, kas ietekmē importa par dempinga cenām cenu līmeni, vai nu tās ir valūtas maiņas kursa svārstības, vai kāds cits faktors, nevar būt izšķiroša, un tā pārsniegtu pamatregulas prasības. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

e) Imports no citām trešām valstīm

(93)

Imports no citām valstīm, izņemot Taizemi, attiecīgajā laikposmā samazinājās par apmēram 44 %, t. i., no apmēram 23 000 tonnu 2002. gadā līdz apmēram 13 000 tonnu IP. Arī atbilstošā tirgus daļa samazinājās no apmēram 7 % līdz apmēram 3,8 %. Saskaņā ar Eurostat datiem vidējās cenas importam no citām trešām valstīm bija daudz augstākas nekā citas cenas importam no attiecīgās valsts un Kopienas ražošanas nozares cenas. Cenu līmenis 2002. gadā bija apmēram EUR 1 100/tonnā, un tas no 2002. gada līdz IP palielinājās par 2 %. Nevienai no trešām valstīm, tās izvērtējot atsevišķi, tirgus daļa IP nebija lielāka par 2 %, un nevienai no tām importa cena IP nebija zemāka par attiecīgās valsts cenām un Kopienas ražošanas nozares cenām. Visbeidzot, nebija pierādījumu tam, ka Kopienas tirgū kāda no trešām valstīm bija pārdevusi līdzīgo ražojumu par dempinga cenām.

(94)

Ņemot vērā iepriekšminēto trešo valstu tirdzniecības apjomu un tirgus daļas samazinājumu, un faktu, ka to vidējā cena bija daudz augstāka nekā attiecīgo valstu un Kopienas ražošanas nozares cenas, jāsecina, ka imports no pārējām trešām valstīm neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarītos būtiskos zaudējumus. Gluži pretēji – šo importu, iespējams, ir nelabvēlīgi ietekmējis imports par dempinga cenām.

	2002	2003	2004	IP
Importa apjoms no pārējām trešām valstīm (tonna)	22 698	15 764	19 683	12 643
Rādītājs (2002 = 100)	100	69	87	56
Pārējo trešo valstu importa tirgus daļa	6,9 %	4,7 %	5,7 %	3,8 %
Pārējo trešo valstu importa cena (EUR/tonna)	1 098	1 084	1 020	1 125
Rādītājs (2002 = 100)	100	99	93	102
Avots: Eurostat.

f) Pārējo Kopienas ražotāju radītā konkurence

(95)

Kā norādīts 42. apsvērumā, pārējie Kopienas ražotāji nesadarbojās izmeklēšanā. Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, tiek lēsts, ka to pārdošanas apjoms Kopienā 2002. gadā bija apmēram 92 000 tonnu, ka 2003. gadā tas samazinājās par apmēram 10 %, 2004. gadā palielinājās par 13 procentpunktiem un IP, visbeidzot, samazinājās par 4 procentpunktiem, sasniedzot līmeni, kas bija ļoti līdzīgs 2002. gada līmenim. Līdzīgi atbilstošā tirgus daļa IP laikā bija ļoti tuva tās 2002. gada līmenim, t.i., nedaudz mazāka par 28 %. Tāpēc pārējie ražotāji nepalielināja pārdošanas apjomus un tirgus daļu uz Kopienas ražošanas nozares rēķina. Informācija par šo pārējo Kopienas ražotāju cenām nebija pieejama.

(96)

Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka nav informācijas, kas pierādītu pretējo, tiek provizoriski secināts, ka pārējie Kopienas ražotāji nav veicinājuši Kopienas ražošanas nozarei nodarīto zaudējumu radīšanu.

	2002	2003	2004	IP
Pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjoms Kopienā (tonnas)	92 022	82 552	94 544	91 070
Rādītājs (2002 = 100)	100	90	103	99
Pārējo Kopienas ražotāju tirgus daļa	27,8 %	24,9 %	27,2 %	27,6 %
Rādītājs (2002 = 100)	100	89	98	99
Avots: Izmesclēšana.

4. Secinājums par cēloņiem

(97)

Nobeigumā jāsecina, ka iepriekš veiktā analīze ir pierādījusi, ka no 2002. gada līdz IP ir bijis būtisks Taizemes izcelsmes importa apjoma un tirgus daļas palielinājums līdztekus vērā ņemamam pārdošanas cenu samazinājumam un augstam cenu samazinājuma līmenim IP. Šis Taizemes importa par zemām cenām tirgus daļas palielinājums notika vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas un vienības pārdošanas cenas samazināšanos un rentabilitātes, no ieguldījumiem gūtā ienākuma un pamatdarbībā gūtās naudas plūsmas samazināšanos.

(98)	Savukārt, izpētot citus faktorus, kas būtu varējuši nodarīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, atklājās, ka nevienam no tiem nav varējusi būt ievērojama negatīva ietekme.

(99)

Pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli pienācīgi nošķirta un atdalīta no importa par dempinga cenām ietekmes, kas rada zaudējumus, tiek provizoriski secināts, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

F. KOPIENAS INTERESES

(100)

Komisija izpētīja, vai par spīti secinājumiem par dempingu, zaudējumiem un cēloņsakarību, nav kādi neapstrīdami apsvērumi, kuru dēļ būtu jāsecina, ka Kopienas interesēs nav noteikt pasākumus šajā konkrētajā gadījumā. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu Komisija izvērtēja pasākumu iespējamo ietekmi uz visām iesaistītajām personām, kā arī to, kādas sekas varētu rasties, ja netiktu veikti pasākumi.

1. Kopienas ražošanas nozares intereses

(101)

Kā norādīts 42. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozari veido seši uzņēmumi. Tajā ir nodarbinātas apmēram 1 400 personas, kas ir tieši iesaistītas līdzīgā ražojuma izgatavošanā, pārdošanā un pārvaldībā. Ja piemēros pasākumus, ir paredzams, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms un atbilstošā tirgus daļa Kopienas tirgū palielināsies un ka tādējādi Kopienas ražošanas nozare varētu gūt arī labumu no apjomradītiem ietaupījumiem. Tiek uzskatīts, ka Kopienas ražošanas nozare izmantos tās cenu iesaldēšanas atvieglojumu, ko radījis imports par dempinga cenām, lai nedaudz palielinātu savas pārdošanas cenas, jo īpaši ņemot vērā to, ka ierosinātie pasākumi likvidēs IP konstatēto cenu samazinājumu. Kopumā paredzamās labvēlīgās izmaiņas dos iespēju Kopienas ražošanas nozarei uzlabot finanšu stāvokli.

(102)

Turpretim, ja nenoteiks antidempinga pasākumus, ļoti iespējams, ka negatīvā tendence Kopienas ražošanas nozarē turpināsies. Kopienas ražošanas nozare, visticamāk, arī turpmāk zaudēs tirgus daļu, un tās rentabilitāte mazināsies. Tas, visticamāk, Kopienā radīs ražošanas un ieguldījumu zaudējumus, dažu ražotņu turpmāku slēgšanu un darba vietu skaita turpmāku samazināšanos.

(103)

Var secināt, ka antidempinga pasākumu noteikšana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atlabt pēc zaudējumu radošā dempinga konstatētās ietekmes.

2. Pārējo Kopienas ražotāju intereses

(104)

Tā kā šie ražotāji nesadarbojās un tāpēc nav precīzu datu par to darbību, Komisija tikai no sūdzības un no atbildēm uz nelielo anketu jautājumiem, kuras paredzētas izlasei, var secināt, ka attiecībā uz novērtēto ražošanas apjomu, kas IP bija apmēram 100 000 tonnu, pārējie ražotāji nodarbināja apmēram 640 personas. Ja tiks noteikti antidempinga pasākumi, tās pašas labvēlīgās izmaiņas pārdošanas apjoma, cenu un rentabilitātes ziņā, kas saskaņā ar 101. apsvērumu paredzamas attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari, pieredzēs arī pārējie Kopienas ražotāji.

(105)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pārējie Kopienas ražotāji noteikti gūs labumu no antidempinga pasākumu noteikšanas.

3. Nesaistīto importētāju intereses Kopienā

(106)

Vispirms jāņem vērā, ka viena apvienība, kas pārstāv Vācijas importētāju intereses, iebilda pret jebkādiem iespējamiem antidempinga pasākumiem, sīkāk nepamatojot savu iebildumu.

(107)

Kā norādīts 9. apsvērumā, izmeklēšanā pienācīgi sadarbojās tikai viens importētājuzņēmums. IP šis uzņēmums importēja apmēram 4 % no attiecīgā Taizemes izcelsmes ražojuma kopējā importa apjoma Kopienā. Šis uzņēmums, kas sadarbojās, skaidri neizteica savu nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību. Attiecīgā Taizemes izcelsmes ražojuma tālākpārdošana veido nelielu apjomu (mazāk nekā 1 %) no kopējā uzņēmumu apgrozījuma. Darbaspēka izteiksmē mazāk nekā 1 cilvēks ir tieši iesaistīts attiecīgā ražojuma tirdzniecībā un tālākpārdošanā.

(108)

Ņemot vērā i) zemo sadarbības līmeni, ii) šā nesaistītā importētāja nenoteikto nostāju šajā procedūrā un iii) tā apgrozījuma un attiecīgā ražojuma tālākpārdošanā iesaistītā darbaspēka niecīgo daļu Kopienā, tiek provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšanai kopumā, visticamāk, nebūs būtiskas ietekmes uz nesaistīto importētāju stāvokli Kopienā.

4. Mazumtirgotāju un patērētāju intereses

(109)

Ņemot vērā šajā procedūrā aplūkojamā tirgus īpatnības, tika aicināti sadarboties mazumtirgotāji un patērētāju apvienības. Taču maz kas piekrita sadarboties. Vēlmi sadarboties izteica tikai viens mazumtirgotājs. Tas neizteica savu nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību. IP tā veiktās Taizemes izcelsmes attiecīgā ražojuma tālākpārdošanas apjoms bija mazāks nekā 2 % no attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma kopējā importa apjoma Kopienā. Apgrozījums, ko radīja attiecīgā ražojuma tālākpārdošana, bija neliels, proti, mazāks nekā 0,01 % no šā mazumtirgotāja kopējā apgrozījuma. Tas pats ir sakāms arī tad, ja par šā uzņēmuma apgrozījuma procentuālo daļu uzskata ne vien attiecīgā ražojuma tālākpārdošanu, bet arī līdzīgā ražojuma tālākpārdošanu. Pamatojoties uz relatīvo apgrozījumu, tika aplēsts, ka sadarbībā iesaistītā mazumtirgotāja darba vietu skaits, ko var attiecināt uz attiecīgo ražojumu, IP bija apmēram piecas.

(110)

Patērētāju līmenī cenu efekts, visticamāk, būs tāds, kā izklāstīts turpmāk. Taizemes CIF eksporta cenas līdz Kopienas robežai būtu apliekamas ar vidējo svērto antidempinga maksājumu, kas ir apmēram 10 %, papildus līgtajam muitas nodoklim (ieskaitot īpašu lauksaimniecības elementu), kas ir apmēram 16 %. Starp piegādes CIF līmeni un patēriņa galīgo cenu vajadzēs pieskaitīt arī dažādas izmaksas, ieskaitot, inter alia, izmaksas par piegādi līdz importētājiem un importētāju noteikto uzcenojumu, un izmaksas par piegādi līdz mazumtirgotājiem un mazumtirgotāju noteikto uzcenojumu, un tas mazinātu ierosināto pasākumu ietekmi uz izrietošo mazumtirdzniecības galīgo cenu.

(111)

Ņemot vērā neizmantoto ražošanas jaudu un konkurences situāciju, paredzams, ka Kopienas nozare galvenokārt gūs labumu no jebkuriem antidempinga pasākumiem, palielinot pārdošanas apjomu. Pamatojoties uz minēto un ņemot vērā cukurkukurūzas patēriņa mazo īpatsvaru patēriņa vidējā grozā, jebkāda antidempinga maksājuma noteikšanas ietekme uz vidējā patērētāja finanšu stāvokli, visticamāk, būs nenozīmīga.

(112)

Ņemot vērā iepriekš minēto un vispārējo zemo sadarbības līmeni, jāsecina, ka ierosinātie pasākumi nevarētu būtiski ietekmēt mazumtirgotāju un patērētāju stāvokli Kopienā.

5. Konkurences samazināšana Kopienas tirgū un piegādes deficīta risks

(113)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka jebkādi antidempinga pasākumi samazinātu konkurenci Kopienas tirgū, kurā jau esot raksturīga oligopola piegādes situācija, jo tirgū dominē divi Francijas ražotāji. Turklāt tika apgalvots, ka, izslēdzot Taizemes ražotājus no Kopienas, tiktu veicināts piegādes deficīts mazumtirgotājiem un patērētājiem.

(114)

Pirmām kārtām jāatceras, ka antidempinga pasākumu mērķis nav apturēt to importu Kopienā, kam piemēro pasākumus, bet gan novērst izkropļoto tirgus apstākļu ietekmi, kas rodas tāpēc, ka pastāv imports par dempinga cenām.

(115)

Kaut gan ir iespējams, ka pēc pasākumu piemērošanas attiecīgā importa pārdošanas apjoms un tirgus daļa varētu samazināties, imports no pārējām trešām valstīm tik un tā būtu svarīgs alternatīvs piegādes avots. Turklāt normālu tirgus apstākļu atjaunošanai vajadzētu padarīt Kopienas tirgu pievilcīgāku šiem citiem piegādes avotiem.

(116)

IP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa bija apmēram 60 %, pārējo Kopienas ražotāju tirgus daļa bija apmēram 28 %, Taizemes izcelsmes importa par dempinga cenām īpatsvars bija apmēram 13 %, un pārējo pasaules valstu izcelsmes importa tirgus daļa bija apmēram 4 %. Kā norādīts 41. apsvērumā, kopumā ir zināmi 18 līdzīgā ražojuma ražotāji, kas darbojas Kopienā. Turklāt, kā norādīts 54. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare IP darbojās ar jaudu, kas bija daudz mazāka par pilnu jaudu. Arī pārējiem Kopienas ražotājiem, iespējams, ir neizmantota jauda. Tāpēc ir pietiekami daudz iespēju būtiski palielināt ražošanas apjomus Kopienā pirms jebkādu jaudas ierobežojumu sasniegšanas.

(117)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iepriekš minētās tirgus daļas un iepriekš minēto attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma neatkarīgo piegādātāju skaitu, iepriekš izvirzītie apgalvojumi par konkurences jautājumiem un piegādes deficītu tiek noraidīti.

6. Secinājums par Kopienas interesēm

(118)

Nobeigumā jānorāda, ka paredzams, ka gan Kopienas ražošanas nozare, gan pārējie Kopienas ražotāji gūs labumu no pasākumu piemērošanas, atgūstot zaudēto noietu un tirgus daļas un uzlabojot to rentabilitāti. Lai gan varētu būt zināma nelabvēlīga ietekme, kas izpaužas kā ierobežots cenu paaugstinājums attiecībā uz galapatērētājiem, to kompensē paredzamais Kopienas ražošanas nozarei labvēlīgais rezultāts. Ievērojot iepriekš izklāstīto, tiek provizoriski secināts, ka šajā lietā nav pārliecinošu iemeslu nepiemērot antidempinga pasākumus un ka šādu pasākumu piemērošana būtu Kopienas interesēs.

G. PRIEKŠLIKUMS ATTIECĪBĀ UZ ANTIDEMPINGA PAGAIDU PASĀKUMIEM

(119)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu importa par dempinga cenām turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

1. Zaudējumu likvidēšanas līmenis

(120)

Antidempinga pagaidu pasākumu apmēram jābūt pietiekamam, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodara imports par dempinga cenām, bet nav jāpārsniedz konstatētās dempinga starpības. Aprēķinot maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, tika atzīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei iegūt tādu peļņu pirms nodokļu atskaitīšanas, kas būtu sasniedzama normālos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(121)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski secināts, ka peļņas normu 14 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par atbilstošu līmeni, ko Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu zaudējumus radošā dempinga. Kā norādīts 67. apsvērumā, 2002. gadā, kad imports par dempinga cenām no Taizemes apjoma ziņā bija vismazākais, Komisijas ražošanas nozare sasniedza 21,4 % peļņu, pārdodot ražojumus, kuriem tirdzniecības nosaukumu piešķīris gan ražotājs, gan mazumtirgotājs. Turklāt, kā norādīts 51. apsvērumā, imports par dempinga cenām no Taizemes tiek īstenots tikai tajā kanālā, kurā ražojumus pārdod, izmantojot mazumtirgotāja piešķirto tirdzniecības nosaukumu. Tāpēc tika uzskatīts par atbilstošu koriģēt minēto 21,4 %, rentabilitāti, lai atspoguļotu šā Kopienas ražošanas nozares marķēšanas sajaukuma izmaiņas attiecībā uz importu no Taizemes. Tādējādi apstākļos, kad nebija importa par dempinga cenām, tika gūta 14 % peļņa.

(122)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, katra ražojuma paveida vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai, salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus un noteikta līdzīgajam ražojumam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada kaitējumu, ir noteikta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, lai atspoguļotu iepriekš minēto peļņas normu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daļu no kopējās CIF importa vērtības.

(123)

Veicot iepriekšminēto cenu salīdzināšanu, konstatēja šādu kaitējuma apmēru:

Karn Corn	31,3 %
Malee Sampran	12,8 %
River Kwai	12,8 %
Sun Sweet	18,6 %
Eksportētāji, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē	17,7 %
Visi pārējie uzņēmumi	31,3 %

(124)

Attiecībā uz diviem uzņēmumiem (Malee Sampran un River Kwai) zaudējumu likvidēšanas līmenis bija zemāks nekā noteiktā dempinga starpība, un tāpēc pagaidu pasākumi jānosaka, pamatojoties uz pirmo minēto. Tā kā zaudējumu likvidēšanas līmenis bija augstāks par dempinga starpību, kas noteikta abiem pārējiem uzņēmumiem, pagaidu pasākumi jānosaka, pamatojoties uz pēdējo minēto.

2. Pagaidu pasākumi

(125)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tiek uzskatīts, ka ir jāuzliek provizorisks antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar noteikumu par mazāko nodokli.

(126)

Sadarbības līmenis bija ļoti augsts, tāpēc uzskatīja par atbilstošu pārējiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās izmeklēšanā, maksājumu noteikt tā vislielākā maksājuma līmenī, kas piemērojams uzņēmumiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā. Tāpēc atlikusī maksājuma likme tika noteikta 13,2 % apmērā.

(127)

Tāpēc antidempinga pagaidu maksājumiem jābūt šādiem:

Izlasē iekļautie eksportētāji	Ieteiktais antidempinga maksājums
Karn Corn	4,3 %
Malee Sampran	12,8 %
River Kwai	12,8 %
Sun Sweet	11,2 %
Eksportētāji, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē	13,2 %
Visi pārējie uzņēmumi	13,2 %

(128)

Šajā regulā minētās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas gaitā izdarītajiem atzinumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts vienotajam maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) līdz ar to piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Taizemē un kurus ražojuši šie uzņēmumi – tātad minētās konkrētās juridiskās personas. Attiecībā uz ievestajiem ražojumiem, ko saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot vienības, kas saistītas ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz šādiem ražojumiem attiecina valsts vienoto maksājumu likmi.

(129)

Šajā saistībā jāņem vērā, ka viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem iepērk ievērojumus daudzumus gatavās produkcijas no citiem ražotājiem Taizemē, lai tos pārdotu tālāk Kopienā (kā norādīts iepriekš 34. apsvērumā). Šim uzņēmumam atsevišķs maksājums ir piešķirts tikai par precēm, ko tas pats saražojis, un ar nosacījumu, ka šis uzņēmums apņemsies uzrādīt ražošanas sertifikātus, eksportējot produkciju uz Kopienu, lai noteiktu ražojuma ražošanu muitas līmenī.

(130)

Prasījums piemērot individuālo uzņēmuma antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveidošanas) tūlīt adresējams Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri izmanto individuālās maksājuma likmes.

(131)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikušo maksājuma likmi nepiemēro tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī tiem ražotājiem, kuri IP neeksportēja uz Kopienu.

3. Nobeiguma noteikumi

(132)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka laikposms, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par nodokļu uzlikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var revidēt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek piemērots pagaidu antidempinga maksājums Taizemes izcelsmes tādas cukurkukurūzas (Zea mays var. saccharata) importam, kura ir graudu veidā un sagatavota vai konservēta etiķī vai etiķskābē, nesaldēta un ko deklarē ar KN kodu ex 2001 90 30 (TARIC kods 2001903010), un tādas cukurkukurūzas (Zea mays var. saccharata) importam, kura ir graudu veidā un sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, nesaldēta, izņemot pozīcijas 2006 ražojumus, un ko deklarē ar KN kodu ex 2005 80 00 (TARIC kods 2005800010).

2. Provizoriskā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstīto ražojumu, ko izgatavo tālāk minētie uzņēmumi, Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums	Antidempinga maksājums (%)	TARIC papild kods
Karn Corn Co., Ltd, 278 Krungthonmuangkeaw, Sirinthon Rd., Bangplad, Bangkok, Taizeme	4,3	A789
Malee Sampran Public Co., Ltd, Abico Bldg. 401/1 Phaholyothin Rd., Lumlookka, Pathumthani 12130, Taizeme	12,8	A790
River Kwai International Food Industry Co., Ltd, 52 Thaniya Plaza, 21st. Floor, Silom Rd., Bangrak, Bangkok 10500, Taizeme	12,8	A791
Sun Sweet Co., Ltd, 9 M 1, Sanpatong-Bankad Rd., T. Toongsatok, Sanpatong, Chiangmai, Taizeme	11,2	A792
pielikumā uzskaitītie ražotāji	13,2	A793
Visi pārējie uzņēmumi	13,2	A999

3. Kopienā laižot brīvā apgrozībā 1. punktā minēto attiecīgo ražojumu, tam piemēro nodrošinājumu, kas ir ekvivalents pagaidu maksājuma apjomam.

4. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Individuālās maksājuma likmes, kas attiecībā uz uzņēmumu River Kwai noteiktas 1. panta 2. punktā, piemēro vienīgi tad, ja dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs faktūrrēķins, kas atbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šādu faktūrrēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

3. pants

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 384/96 20. panta izpildi, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var lūgt, lai tām pauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu attiecīgās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var izteikt komentārus par šīs regulas piemērošanu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2) OV C 75, 28.3.2006., 6. lpp.

I PIELIKUMS

To ražotāju saraksts, kuri sadarbojās un ir minēti 1. panta 2. punktā un uz kuriem attiecas TARIC papildkods A793

Nosaukums	Adrese
Agro-On (Thailand) Co., Ltd	50/499-500 Moo 6 Baan Mai, Pakkret, Monthaburi, 11120, Taizeme
B.N.H. Canning Co., Ltd	425/6-7 Sathorn Place Bldg., Klongtonsai, Kongsan, Bangkok 10600, Taizeme
Boonsith Enterprise Co., Ltd	7/4 M.2, Soi Chomthong 13, Chomthong Rd, Chomthong, Bangkok 10150, Taizeme
Erawan Food Public Company Limited	Panjathani Tower 16th floor, 127/21 Nonsee Rd., Chongnonsee, Yannawa, Bangkok 10120, Taizeme
Great Oriental Food Products Co., Ltd	888/127 Panuch Village Soi Thanaphol 2, Samsen-Nok, Huaykwang, Bangkok 10310, Taizeme
Kuiburi Fruit Canning Co., Ltd	236 Krung Thon Muang Kaew Bldg, Sirindhorn Rd., Bangplad, Bangkok 10700, Taizeme
Lampang Food Products Co., Ltd	22 K Building, Soi Sukhumvit 35, Klongton Nua, Wattana Bangkok 10110, Taizeme
O.V. International Import-Export Co., Ltd	121/320 Soi Ekachai 66/6, Bangborn, Bangkok, 10500, Taizeme
Pan Inter Foods Co., Ltd	400 Sunphavuth Rd., Bangna, Bangkok 10260, Taizeme
Siam Food Products Public Co., Ltd	3195/14 Rama IV Rd., Vibulthani Tower 1, 9th Fl., Klong Toey, Bangkok, 10110, Taizeme
Viriyah Food Processing Co., Ltd	100/48 Vongvanij B Bldg, 18th Fl, Praram 9 Rd., Huay Kwang, Bangkok 10310, Taizeme
Vita Food Factory (1989) Ltd	89 Arunammarin Rd., Banyikhan, Bangplad, Bangkok 10700, Taizeme

II PIELIKUMS

Šīs regulas 3. pantā minētajā derīgajā faktūrrēķinā jāiekļauj uzņēmuma pārstāvja parakstīta deklarācija šādā formātā:

Tā uzņēmuma pārstāvja vārds un amats, kas ir izsniedzis faktūrrēķinu.

Šāda deklarācija: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā faktūrrēķinā norādītais [attiecīgais ražojums] “apjoms”, kas pārdots eksportam uz Eiropas Kopienu, ir ražots uzņēmumā [uzņēmuma nosaukums un adrese] [TARIC papildkods], [attiecīgā valsts]. Ar šo apliecinu, ka informācija, kas sniegta šajā faktūrrēķinā, ir pilnīga un pareiza.”

Datums un paraksts

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 364

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 20. decembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1879/2006 (2006. gada 19. decembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1880/2006 (2006. gada 14. decembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot melnos paltusus NAFO zonā 3LMNO	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos ( 1 )	5
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1882/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes, lai oficiāli kontrolētu nitrātu daudzumu dažos pārtikas produktos ( 1 )	25
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1883/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācijas oficiālai kontrolei noteiktos pārtikas produktos ( 1 )	32
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1884/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2402/96, (EK) Nr. 2449/96 un (EK) Nr. 2390/98 attiecībā uz maniokas un saldo kartupeļu importa tarifa kvotu pārvaldīšanas kārtību	44
	*	Komisijas Regula (EK) Nr 1885/2006 (2006. gada 19. decembris) par Kopienas tarifu kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu 2007. gadam Taizemes izcelsmes maniokam	57
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1886/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot melnos paltusus NAFO zonā 3LMNO	64
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1887/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko atļauj kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu, atsākt jūrasmēļu zveju ICES III a, III b, c, d zonā (EK ūdeņi)	66
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1888/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumus konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam	68

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	89,8
	204	80,1
	999	85,0
0707 00 05	052	116,3
	204	51,8
	628	155,5
	999	107,9
0709 90 70	052	131,1
	204	61,3
	999	96,2
0805 10 20	052	63,2
	388	72,9
	999	68,1
0805 20 10	052	30,7
	204	61,3
	999	46,0
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	052	69,0
	624	69,1
	999	69,1
0805 50 10	052	45,9
	528	35,7
	999	40,8
0808 10 80	388	107,5
	400	95,0
	404	94,2
	512	57,4
	720	76,0
	999	86,0
0808 20 50	052	63,8
	400	101,6
	720	50,2
	999	71,9

Nr.	62
Dalībvalsts	Portugāle
Krājums	GHL/N3LMNO.
Suga	Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)
Zona	NAFO 3 LMNO
Datums	2006. gada 24. novembris – 12.00 UTC

Nr.	53
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	GHL/N3LMNO.
Suga	Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)
Zona	NAFO 3 LNO
Datums	2006. gada 30. novembris

Nr.	64
Dalībvalsts	Zviedrija
Krājums	SOL/3A/BCD
Suga	Jūrasmēle (Solea solea)
Zona	III a, III b, c, d zona (EK ūdeņi)
Datums	2006. gada 24. novembris – zvejas atsākšana


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ