5.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

5.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/3

(1)

Tetrahlorogleklis, ozonu noārdoša viela, ir iekļauts Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I pielikuma ierobežojamo vielu sarakstā IV grupā, un tādēļ saskaņā ar šo regulu tam piemēro lietošanas ierobežojumus.

(2)

Ņemot vērā jaunāko informāciju un tehnikas sasniegumus, par kuriem paziņojusi Monreālas Protokola Tehniskā komiteja par reaģentiem attiecībā uz vielām, kas noārda ozona slāni, 2004. gada oktobra progresa ziņojumā (2), Monreālas Protokola puses 2005. gada decembra septiņpadsmitajā sanāksmē pieņēma Lēmumu XVII/7 (3). Konkrētāk, ar Lēmumu XVII/7 tetrahloroglekli iekļauj pārskatītajā Lēmuma X/14 A tabulā kā reaģentu radioaktīvi iezīmēta ciānkobalamīna ražošanai, kas ir medikaments, kuru izmanto iespējamā B12 vitamīna trūkumu diagnosticēšanai.

(3)

Pašreiz tetrahloroglekļa izmantošana par reaģentu radioaktīvi iezīmēta ciānkobalamīna ražošanai Kopienā ir aizliegta ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000. Lai šādu lietojumu atļautu saskaņā ar iepriekšminēto lēmumu, par kuru nesen Monreālas Protokola ietvaros tika panākta vienošanās, ir jāgroza regulas VI pielikums.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. panta 1. punktam,

5.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/5

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 517/94 tika noteikti kvantitatīvi ierobežojumi atsevišķu veidu tekstilizstrādājumu ievedumiem ar izcelsmi atsevišķās trešās valstīs, kas pārvaldāmi, ievērojot rindas kārtības principu.

(2)

Saskaņā ar minēto regulu atsevišķos gadījumos ir iespējams izmantot citas daudzumu piešķiršanas metodes, sadalīt kvotas daļās vai noteikta kvantitatīva limita daļas atvēlēt tikai tiem pieteikumiem, kam pievienoti iepriekšējo gadu rezultāti ievešanas jomā.

(3)

Lai saglabātu tirdzniecības plūsmu nepārtrauktību, līdz iepriekšējā kvotas gada beigām būtu jāpieņem pārvaldības noteikumi attiecībā uz kvotām, kas noteiktas 2007. gadam.

(4)

Iepriekšējos gados pieņemtie pasākumi, piemēram, Komisijas 2005. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2038/2005, ar ko paredz tekstila kvotu pārvaldības un sadales noteikumus 2006. gadam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/94 (2), ir bijuši pietiekami, un tāpēc līdzīgi noteikumi ir jāpieņem 2007. gadam.

(5)

Būtu pareizi daudzumu piešķiršanu rindas kārtībā padarīt elastīgāku, lai varētu apmierināt pēc iespējas vairāk uzņēmēju, nosakot limitus daudzumiem, kurus katram uzņēmējam var piešķirt, piemērojot minēto metodi.

(6)

Lai garantētu tirdzniecības plūsmu zināmu nepārtrauktību un efektīvu kvotu pārvaldību, ir jānosaka, ka 2007. gadam uzņēmēji var iesniegt pirmo ievešanas atļaujas pieteikumu atbilstoši 2006. gadā ievestajiem daudzumiem.

(7)

Lai nodrošinātu optimālu kvotu izmantojumu, visiem uzņēmējiem, kas izmantojuši vismaz pusi jau atļautā daudzuma, būtu jābūt iespējai iesniegt jaunu pieteikumu, ja vien kvotu daudzumi joprojām ir pieejami.

(8)

Labas pārvaldības nolūkā ievešanas atļaujām jābūt derīgām deviņus mēnešus no izdošanas dienas, tomēr nepārsniedzot gada beigas. Atļaujas dalībvalstīs būtu izsniedzamas tikai pēc tam, kad Komisija dalībvalstis informējusi par to, ka daudzumi ir pieejami, un vienīgi ar nosacījumu, ka attiecīgais uzņēmējs var pierādīt, ka ir noslēgts līgums, un apliecināt, ja vien nav specifiska noteikuma par pretējo, ka tas attiecībā uz attiecīgajām kategorijām un valstīm nav saņēmis atļauju ievešanai Kopienā saskaņā ar šo regulu. Valsts kompetentajām iestādēm tomēr būtu jādod iespēja pēc konkrēto ievedēju pieprasījuma pagarināt par trijiem mēnešiem un līdz 2008. gada 31. martam derīguma termiņu atļaujām, kas termiņa pagarinājuma pieteikuma brīdī ir izmantotas vismaz attiecībā uz pusi no attiecīgā daudzuma.

(9)

Pasākumi, kurus paredz šī regula, ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tekstilizstrādājumu komiteja, kas izveidota ar 25. pantu Regulā (EK) Nr. 517/94,

a)

pierāda, ka ir noslēgts līgums attiecībā uz preču piegādi, un

b)

apliecina ar paziņojumu rakstveidā, ka attiecībā uz attiecīgajām kategorijām un valstīm:

5.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/12

(1)

Regulā (EK) Nr. 517/94 ir noteikti gada kvantitātes ierobežojumi dažiem Serbijas un Melnkalnes (2) un Ziemeļkorejas izcelsmes tekstilizstrādājumiem.

(2)

No 2007. gada 1. janvāra Eiropas Savienībā būs divas jaunas dalībvalstis, Rumānija un Bulgārija. Pievienošanās akta 6. panta 7. punktā noteikts, ka kvantitātes ierobežojumi, ko Kopiena piemēro tekstilizstrādājumu un apģērbu importam, jākoriģē, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos Kopienai. Tātad kvantitātes ierobežojumi, ko piemēro dažu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm paplašinātajā Kopienā, ir jākoriģē, lai ietvertu importu divās jaunajās dalībvalstīs. Tādēļ jāizdara grozījumi dažos Regulas (EK) Nr. 517/94 pielikumos.

(3)

Lai novērstu, ka Kopienas paplašināšanās rezultātā rodas tirdzniecības ierobežojumi, koriģējot daudzumus, jauno kvotu apjomu noteikšanai ir lietderīgi izmantot metodi, kuras pamatā ir jauno dalībvalstu ierastais importa apjoms. Atbilstoša šīs iepriekšējās tirdzniecības novērtējuma formula ir pēdējo trīs gadu vidējais importa apjoms no trešām valstīm jaunajās dalībvalstīs. Lai gan Melnkalne 2006. gada 3. jūnijā ieguva neatkarību, Komisijas rīcībā nav atsevišķu rādītāju par tirdzniecības plūsmu starp Melnkalni un Kosovu, no vienas puses, un jaunajām dalībvalstīm, no otras puses. Tādēļ jaunos kvotu apjomus noteica, izmantojot tam visatbilstošāko kritēriju, proti, divu jauno dalībvalstu iedzīvotāju skaita attiecību. Abos gadījumos ņēma vērā pieauguma rādītāju.

(4)

Tāpēc, lai norādītu 2007. gadam piemērojamos kvotu apjomus, jāgroza Regulas (EK) Nr. 517/94 III B, IV un VI pielikums. Sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē 2007. gada kvotu sadalījumu, ir izklāstīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1785/2006 (3) par to tekstilizstrādājumu kvotu pārvaldīšanu, kas 2007. gadam noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/94.

(5)

Importam jaunajās dalībvalstīs piemēro visus Regulas (EK) Nr. 517/94 noteikumus. Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 517/94.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tekstilizstrādājumu komiteja, kura izveidota ar 25. pantu Regulā (EK) Nr. 517/94,

5.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/17

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulā (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (2) noteikts, ka uzņēmējsabiedrībām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts tiesību akti un kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū jebkurā dalībvalstī, sākot no 2005. gada 1. janvāra vai turpmāk par katru finanšu gadu jāsagatavo konsolidēti finanšu pārskati atbilstīgi pieņemtajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kurus turpmāk sauc par Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

(2)

2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un šādu prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (3) noteikts, ka iepriekšējo periodu finanšu informāciju, ko trešo valstu emitenti sniedz prospektos, lai piedāvātu vērtspapīrus publiski vai atļautu vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū, jāsagatavo saskaņā ar SFPS, kas pieņemti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. pantam, vai atbilstīgi trešās valsts grāmatvedības standartiem, kas ir līdzvērtīgi minētajiem starptautiskajiem standartiem. Ja iepriekšējā perioda finanšu informācija nav sagatavota saskaņā ar šādiem standartiem, tā jāsniedz prospektā pārveidotu finanšu pārskatu veidā.

(3)

Tomēr Regulas (EK) Nr. 809/2004 35. pantā ietverti pārejas noteikumi, kas noteiktos ierobežotos gadījumos atbrīvo trešo valstu emitentus no pienākuma atkārtoti minēt iepriekšējo periodu finanšu informāciju, kura netika sagatavota ne saskaņā ar SFPS, ne trešās valsts grāmatvedības standartiem, kas ir līdzvērtīgi SFPS. Saskaņā ar minētajiem pārejas noteikumiem pienākumu atkārtoti minēt iepriekšējo periodu finanšu informāciju neattiecina uz prospektiem, kurus līdz 2007. gada 1. janvārim reģistrējuši trešo valstu emitenti, kas sagatavojuši iepriekšējo periodu finanšu informāciju vai nu saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, vai arī sagatavojuši iepriekšējo periodu finanšu informāciju saskaņā ar trešās valsts grāmatvedības standartiem un kam ir vērtspapīri, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū pirms minētās dienas. Pēdējā gadījumā, ja iepriekšējā perioda finanšu informācija nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli un emitenta peļņu un zaudējumiem, minētā informācija jāpapildina ar tādu sīkāk izstrādātu vai papildu informāciju, kāda ir nepieciešama, lai sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu.

(4)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 809/2004 pašreizējā redakcijā minētos pārejas noteikumus turpmāk neattiecinās uz prospektiem, kas reģistrēti no 2007. gada 1. janvāra, un būs atkārtoti jāmin iepriekšējā perioda finanšu informācija, kuras izklāsts neatbilst SFPS vai līdzvērtīgiem trešās valsts grāmatvedības standartiem.

(5)

Kopš Regulas (EK) Nr. 1606/2002 pieņemšanas daudzas valstis ir tieši iekļāvušas SFPS valstu grāmatvedības standartos. Tas skaidri liecina, ka viens no šīs regulas mērķiem ir sekmēt grāmatvedības standartu konverģenci, lai īstenotu to, ka SFPS būtu starptautiski atzīti un tiešām atbilstu pasaules standartiem. Tāpēc ir lietderīgi trešo valstu emitentus atbrīvot no prasības atkārtoti minēt iepriekšējo periodu finanšu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar valsts grāmatvedības standartiem, vai apraksta veidā izklāstīt atšķirības, kā minēts 1. panta 2. punkta 5.A daļā, ja saskaņā ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” tie ietver skaidru un tiešu paziņojumu par atbilstību SFPS.

(6)

Ieteikumā, ko sniedza 2005. gada jūnijā, Eiropas vērtspapīru regulatoru komiteja (EVRK), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/527/EK (4), izvērtēja, ka Japānā, Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs izmantotie vispārpieņemtie grāmatvedības principi (GAAP) kopumā ir līdzvērtīgi SFPS, kas pieņemti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. pantam, lai gan ir nepieciešami labojumi, piemēram, jāsniedz papildu informācija vai dažos gadījumos jāsniedz papildu finanšu pārskati.

(7)

Japānas grāmatvedības standartu padome (ASBJ) un Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2005. gada janvārī paziņoja par vienošanos uzsākt kopīgu projektu, lai mazinātu atšķirības starp Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un Japānas vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, un 2005. gada martā uzsāka kopēju darba programmu, lai nodrošinātu Japānas vispārpieņemto grāmatvedības principu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu konverģenci. Kanādas grāmatvedības standartu padome 2006. gada janvārī publiski paziņoja tās mērķi pāriet uz vienotu vispārpieņemtu augstas kvalitātes standartu kopumu, kas jāievēro valsts uzņēmumiem, un atzina, ka šo mērķi vislabāk var sasniegt, Kanādas grāmatvedības standartus piecu gadu laikā tuvinot Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (SGSP) un Amerikas Savienoto Valstu grāmatvedības standartu padome 2006. gada februārī publicēja saprašanās memorandu, kurā galvenajos vilcienos raksturota darba programma Starptautisko finanšu pārskatu standartu un Amerikas Savienoto Valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu konverģences nodrošināšanai, lai izpildītu Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijas (SEC) noteikto nosacījumu, pirms tā atceļ saskaņošanas prasību Vērtspapīru un valūtas maiņas komisijā reģistrētajiem ārvalstu emitentiem, kas savā darbībā izmanto Starptautiskos finanšu pārskatu standartus, vēlākais līdz 2009. gadam.

(8)

Tomēr ir svarīgi, lai tiktu saglabāta uz Starptautisko finanšu pārskatu standartu pamatprincipiem pamatota finanšu pārskatu sagatavošana, lai Starptautiskie finanšu pārskatu standarti tiktu konsekventi īstenoti, un tiktu nodrošināta juridiskā noteiktība gan uzņēmumiem, gan investoriem, gan arī panākta visā pasaulē vienāda attieksme pret ES uzņēmumu sniegtajiem finanšu pārskatiem. Turpmākajam līdzvērtīguma novērtējumam jāpamatojas uz sīku objektīvi veiktu tehnisku analīzi, izvērtējot SFPS un trešo valstu grāmatvedības standartu atšķirības, kā arī uz šo vispārpieņemto grāmatvedības principu konkrētu īstenošanu salīdzinājumā ar SFPS. Pirms lēmuma pieņemšanas par līdzvērtīguma atzīšanu rūpīgi jānovērtē konverģences procesa virzība.

(9)

Ņemot vērā Kanādas, Japānas un Amerikas Savienoto Valstu grāmatvedības standartu noteicēju centienus panākt konverģenci ar SFPS, vēlams atļaut izmantot Regulas (EK) Nr. 809/2004 35. pantā paredzētos pārejas noteikumus par trešo valstu emitentu atbrīvojumu no pienākuma atkārtoti minēt iepriekšējo periodu finanšu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar (attiecīgi) Kanādas, Japānas vai Amerikas Savienoto Valstu grāmatvedības standartiem, vai apraksta veidā izklāstīt atšķirības vēl divus gadus, kamēr notiek standartu noteicēju aktīvs dialogs ar regulatoriem, turpinās konverģences process un tiek sagatavots progresa ziņojums.

(10)

Lai gan daudzas valstis par saviem atzītajiem grāmatvedības principiem ir tieši pārņēmušas SFPS, daļa citu uz SFPS pāriet pakāpeniski ilgākā laikā. Tāpēc pārejas periodā uz laiku līdz diviem gadiem arī šo trešo valstu emitentiem būtu vēlams piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atkārtoti minēt iepriekšējo periodu finanšu informāciju, vai (attiecīgi) apraksta veidā izklāstīt atšķirības, ja atbildīgā valsts iestāde ir paziņojusi par šādu apņemšanos un izstrādājusi atbilstošu darba programmu. Lai garantētu, ka minētais atbrīvojums tiek piešķirts tikai gadījumos, kad šie nosacījumi tiek ievēroti, trešās valsts emitentam pēc kompetentās iestādes ieskatiem jāsniedz liecības par to, ka kompetentā valsts iestāde ir sniegusi šādu paziņojumu un izstrādājusi darba programmu. Saskaņotības nodrošināšanai Kopienā Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejai (EVRK) jākoordinē kompetento iestāžu novērtējums par to, vai tiek ievēroti minētie nosacījumi attiecībā uz individuālas trešās valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

(11)

Šo divu gadu periodā Komisijai jāveic ne tikai aktīvs dialogs ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm, bet arī rūpīgi jāseko, kā notiek Kanādas, Japānas, Amerikas Savienoto Valstu, kā arī citu konverģences programmu izstrādājušo trešo valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu konverģence ar SFPS, lai nodrošinātu, ka vismaz sešus mēnešus pirms 2009. gada 1. janvāra var pieņemt lēmumu par to līdzvērtīgumu. Turklāt Komisija aktīvi sekos tam, kā virzās attiecīgo trešo valstu iestāžu darbība, kas vērsta uz to, lai Kopienas emitentiem, kuri sāk darbību trešās valsts finanšu tirgos, tiktu atceltas prasības saskaņot finanšu pārskatus, kas sagatavoti atbilstoši SFPS. Papildu pārejas perioda beigās Komisijas pieņemtajam lēmumam jābūt tādam, lai uz Kopienas un trešo valstu emitentiem attiektos vienlīdzīgi nosacījumi.

(12)

Komisijai pastāvīgi jāsniedz informācija Eiropas Vērtspapīru komitejai un Eiropas Parlamentam par veikto darbu, lai atceltu prasību par saskaņošanas pienākumu, un par virzību konverģences panākšanai. Tāpēc Komisijai līdz 2007. gada 1. aprīlim jāsniedz ziņojums Eiropas Vērtspapīru komitejai un Eiropas Parlamentam par Kanādas, Japānas un Amerikas Savienoto Valstu nacionālo grāmatvedības iestāžu plānotajiem konverģences termiņiem. Bez tam Komisijai līdz 2008. gada 1. aprīlim pēc konsultācijām ar EVRK jāsniedz ziņojums Eiropas Vērtspapīru komitejai un Eiropas Parlamentam par to trešo valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu novērtēšanu, ko izmanto emitenti, kuriem iepriekšējā perioda finanšu informācija nav jāmin atkārtoti vai (attiecīgi) nav apraksta veidā jāizklāsta atšķirības, kas iekļautas prospektos, kuri iesniedzami kompetentajās iestādēs līdz 2009. gada 1. janvārim. Visbeidzot, Komisijai pirms 2008. gada 1. janvāra un pēc konsultācijām ar EVRK jānodrošina, ka ir definēts līdzvērtīguma jēdziens, lai to izmantotu trešu valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu līdzvērtīguma noteikšanai pēc īpaši šim nolūkam izveidota līdzvērtīguma noteikšanas mehānisma.

(13)

Tāpēc ieteicams izdarīt grozījumus Regulas (EK) Nr. 809/2004 35. pantā tā, lai minētajos gadījumos uz laiku līdz diviem gadiem šiem trešo valstu emitentiem nebūtu atkārtoti jāmin iepriekšējā perioda finanšu informācija vai (attiecīgi) apraksta veidā jāizklāsta atšķirības un lai tādējādi dialogs varētu turpināties. Visos pārējos gadījumos trešo valstu emitentiem ir pienākums atbilstoši pieņemtajiem SFPS atkārtoti minēt savu iepriekšējo periodu finanšu informāciju vai (attiecīgos gadījumos) apraksta veidā izklāstīt atšķirības visos prospektos, kas kompetentajām iestādēm tiek iesniegti 2007. gada 1. janvārī vai pēc minētās dienas.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

1)

Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Saskaņā ar 5.A punktu no 2007. gada 1. janvāra trešo valstu emitenti, kā minēts šā panta 3. un 4. punktā, iesniedz iepriekšējo periodu finanšu informāciju atbilstoši starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, vai attiecīgās trešās valsts standartiem, kas ir tiem līdzvērtīgi. Ja šāda iepriekšējā perioda finanšu informācija neatbilst kādam no minētajiem standartiem, tā jāsniedz kā pārveidots finanšu pārskats.”

2)

Pievieno šādu 5.A, 5.B, 5.C, 5.D un 5.E punktu:

“5.A   Uz trešu valstu emitentiem neattiecas prasība I pielikuma 20.1. punktā, IV pielikuma 13.1. punktā, VII pielikuma 8.2. punktā, X pielikuma 20.1. punktā vai XI pielikuma 11.1. punktā atkārtoti minēt iepriekšējo periodu finanšu informāciju, un prasība VII pielikuma 8.2.a punktā, IX pielikuma 11.1. punktā vai X pielikuma 20.1.a punktā apraksta veidā izklāstīt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 pieņemto starptautisko finanšu pārskatu standartu atšķirības no principiem, pēc kuriem sagatavota informācija, kura iekļauta prospektos, kas kompetentajām iestādēm iesniegti pirms 2009. gada 1. janvāra, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

5.B   Komisijai līdz 2007. gada 1. aprīlim jāsniedz pirmais ziņojums Eiropas Vērtspapīru komitejai un Eiropas Parlamentam par ASV, Japānas un Kanādas par grāmatvedības standartiem atbildīgo iestāžu darba plāniem un grafikiem šo valstu attiecīgo standartu konverģences nodrošināšanai ar SFPS.

Komisija pastāvīgi seko darbam, kas paveikts, lai panāktu starptautisko finanšu pārskatu standartu konverģenci ar Kanādas, ASV un Japānas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un darbam, kas vērsts uz to, lai atceltu saskaņošanas prasības, kuras šajās valstīs piemēro Kopienas emitentiem, un par to regulāri informē Eiropas Vērtspapīru komiteju un Eiropas Parlamentu. Eiropas Vērtspapīru komiteja un Eiropas Parlaments tai īpaši jāinformē gadījumos, ja šī procesa virzība ir neapmierinoša.

5.C   Komisija regulāri informē Eiropas Vērtspapīru komiteju un Eiropas Parlamentu par reglamentācijas apspriešanas norisēm, par paveikto starptautisko finanšu pārskatu standartu un 5.A punkta c) apakšpunktā minēto trešo valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu konverģences nodrošināšanā un par darbu, kas veikts saskaņošanas prasības atcelšanai. Komisija īpaši informē Eiropas Vērtspapīru komiteju un Eiropas Parlamentu gadījumos, ja šo procesu virzība ir neapmierinoša.

5.D   Papildus saistībām, kas noteiktas 5.B un 5.C punktā, Komisija uzsāk un uztur pastāvīgu dialogu ar trešu valstu iestādēm un vēlākais līdz 2008. gada 1. aprīlim sniedz ziņojumu Eiropas Vērtspapīru komitejai un Eiropas Parlamentam par konverģences nodrošināšanā paveikto un par darbu, kas veikts, lai atceltu saskaņošanas prasību, kura uz Kopienas emitentiem attiecas saskaņā ar 5.A punkta b) un c) apakšpunktā minēto trešo valstu noteikumiem. Komisija šā ziņojuma sagatavošanu var lūgt vai pieprasīt citai personai.

5.E   Vismaz sešus mēnešus pirms 2009. gada 1. janvāra Komisija nodrošina trešu valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu līdzvērtīguma noteikšanu saskaņā ar līdzvērtīguma definīciju un līdzvērtīguma mehānismu, kuru tā izveido līdz 2008. gada 1. janvārim saskaņā ar procedūru Direktīvas 2003/71/EK 24. pantā. Izpildot šā punkta noteikumus, Komisija vispirms apspriežas ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju par līdzvērtīguma definīciju, līdzvērtīguma piemērošanas mehānismu un par līdzvērtīguma noteikšanu”.

5.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/21

(1)

Radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumos ir jāievēro vairākas prasības, ko paredz Kopienas un starptautiskie juridiskie instrumenti, jo īpaši saistībā ar radioaktīvo materiālu drošu transportēšanu un apstākļiem, kuros radioaktīvos atkritumus vai lietotu kodoldegvielu apglabā vai glabā galamērķa valstī.

(2)

Papildus šīm prasībām darba ņēmēju un sabiedrības veselības aizsardzības interesēs ir jānodrošina, ka radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumi starp dalībvalstīm, kā arī uz Kopienu un no tās notiek, izmantojot obligātu un kopēju iepriekšēju atļauju sistēmu.

(3)

Kā noteikts Padomes 2002. gada 22. maija Rezolūcijā par valsts uzraudzības un kontroles sistēmu izveidošanu radioaktīvo materiālu klātesamībai metālisko materiālu pārstrādē dalībvalstīs (3), ir svarīgi samazināt radioloģisko risku, kas rodas no radioaktīvo materiālu klātesamības metāliskos materiālos, kas paredzēti pārstrādei.

(4)

Padomes Direktīva 92/3/Euratom (1992. gada 3. februāris) par kontroli un uzraudzību attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem starp dalībvalstīm, to ievešanu Kopienā un izvešanu no Kopienas (4) izveidoja stingru Kopienas radioaktīvo atkritumu pārvadājumu kontroles un iepriekšēju atļauju sistēmu, kas ir darbojusies apmierinoši. Ņemot vērā gūto pieredzi, tā tomēr ir jāgroza, lai precizētu un papildinātu koncepcijas un definīcijas, atrisinātu iepriekš neatrisinātas problēmas, vienkāršotu pašreizējo kārtību radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem starp dalībvalstīm, kā arī garantētu saderību ar citiem Kopienas un starptautiskajiem noteikumiem, un jo īpaši ar Kopējo lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvenciju (turpmāk “Kopējā Konvencija”), kurai Kopiena pievienojās 2006. gada 2. janvārī.

(5)

Saistībā ar 5. SLIM (“Vienkāršāki tiesību akti iekšējā tirgū”) ierosmes posmu ir izveidota dalībvalstu pārstāvju un lietotāju darba grupa, lai atrisinātu vairākus jautājumus, par kuriem attiecībā uz Direktīvu 92/3/Euratom lietotāji ir pauduši zināmas bažas, kā arī lai saskaņotu minēto direktīvu ar pašreizējiem starptautiskiem noteikumiem un instrumentiem.

(6)

Direktīvā 92/3/Euratom izklāstītā kārtība praksē piemērota, tikai pārvadājot lietotu kodoldegvielu, kuru turpmāk nebija paredzēts nekādi izmantot un kura minētās direktīvas izpratnē tika uzskatīta par “radioaktīviem atkritumiem”. Radioloģijas aspektā nav pamata neattiecināt uzraudzības un kontroles procedūras uz lietoto kodoldegvielu, kas paredzēta pārstrādei. Tāpēc šī direktīva būtu jāattiecina uz visiem lietotās kodoldegvielas pārvadājumiem neatkarīgi no tā, vai lietotā kodoldegviela ir paredzēta apglabāšanai vai pārstrādei.

(7)

Katrai dalībvalstij būtu jāsaglabā pilnīga atbildība par politikas izvēli attiecībā uz savā jurisdikcijā esošu radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvaldību; dažas izvēlas lietoto kodoldegvielu pārstrādāt, dažu mērķis ir lietoto kodoldegvielu galīgi apglabāt, neparedzot citu izmantošanas mērķi; tādēļ šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības eksportēt to lietoto kodoldegvielu pārstrādei, un nekam šajā direktīvā nevajadzētu noteikt to, ka galamērķa dalībvalstij ir jāpieņem radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas kravas, kas ir paredzētas galīgai apstrādei vai apglabāšanai, izņemot atpakaļnosūtīšanas gadījumā. Atteikumi šādiem pārvadājumiem būtu jāpamato, balstoties uz šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem.

(8)

Pašreizējo procedūru vienkāršošanai nevajadzētu traucēt dalībvalstīm īstenot savas esošās tiesības iebilst pret radioaktīvo atkritumu pārvadājumu nosacījumiem vai noteikt tos, kam nepieciešama dalībvalstu piekrišana. Iebildumiem nevajadzētu būt patvaļīgiem, un tie būtu jāpamato ar attiecīgiem valsts, Kopienas vai starptautiskiem tiesību aktiem. Šai direktīvai nevajadzētu skart tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši attiecībā uz kuģiem un gaisa kuģiem – jūras, upju un gaisa navigācijas tiesību un brīvību īstenošanu, kā tas paredzēts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(9)

Galamērķa vai tranzīta dalībvalsts iespēja atteikties izmantot automātisko procedūru, lai dotu piekrišanu pārvadājumiem, rada nepamatotu administratīvu slogu un vieš neskaidrības. Galamērķa un tranzīta dalībvalsts iestāžu obligātajam apstiprinājumam par pieteikuma saņemšanu, kā arī laikposma pagarinājumam, lai dotu piekrišanu, būtu jārada droša iespēja pieņemt, ka tiek dots apstiprinājums klusējot.

(10)

“Atļaujas” pārvadājumiem šīs direktīvas nozīmē nevajadzētu aizstāt konkrētas valsts prasības pārvadājumiem, piemēram, transportēšanas licences.

(11)

Lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi pret apdraudējumu, ko rada radioaktīvie atkritumi, būtu jāņem vērā risks, kas rodas ārpus Kopienas. Attiecībā uz radioaktīviem atkritumiem un lietoto kodoldegvielu, ko izved no Kopienas, galamērķa trešā valsts būtu ne tikai jāinformē par pārvadājumu, bet tai arī būtu jādod tam piekrišana.

(12)

Galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm vajadzētu sadarboties un uzturēt sakarus ar citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm, lai izvairītos no nepamatotiem kavējumiem un nodrošinātu veiksmīgu šajā direktīvā noteikto piekrišanas procedūras norisi.

(13)

Prasībai, ka vajadzības gadījumā par pārvadājumu atbildīgā persona veic drošību uzlabojošus pasākumus nepabeigta pārvadājuma gadījumā, nevajadzētu aizkavēt dalībvalstu valsts līmenī noteikto mehānismu piemērošanu.

(14)

Prasībai par to, ka turētājs ir atbildīgs par izmaksām nepabeigta pārvadājuma gadījumā, nebūtu jākavē to mehānismu piemērošana, ko izveidojušas dalībvalstis valsts līmenī, vai jebkādu līgumisku vienošanos piemērošana starp turētāju un jebkādu citu personu, kas iesaistīta pārvadājumā.

(15)

Kaut arī radioaktīvie atkritumi, ciktāl tas ir saskaņā ar šāda materiāla drošu pārvaldību, būtu jāapglabā valstī, kurā tie radušies, ir atzīts, ka dalībvalstīm būtu jāveicina nolīgumi pašu vidū, lai veicinātu to radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas drošu un efektīvu pārvaldību, kas nogādāti no tām dalībvalstīm, kuras tos saražo nelielos daudzumos un kur atbilstīgu iekārtu izveidošana nebūtu pamatota no radioloģiskā viedokļa.

(16)

Ja tiek noslēgta vienošanās starp saņēmēju trešā valstī un turētāju trešā valstī atbilstīgi Kopējās Konvencijas 27. pantam, tādu pašu vienošanos var izmantot šīs direktīvas nolūkiem.

(17)

Šīs direktīvas piemērošanai un ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi, ir lietderīgi pielāgot pašreizējo standarta dokumentu. Skaidrības labad būtu jānosaka, ka līdz šīs direktīvas transponēšanas dienai ir jāizveido jauns standarta dokuments. Tomēr, ja minētais termiņš netiktu ievērots, pārejas noteikumos būtu jāparedz esošā standarta dokumenta izmantošana. Turklāt skaidri noteikumi par valodu izmantošanu radītu juridisku noteiktību un novērstu nepamatotu aizkavēšanos.

(18)

Periodiskajos dalībvalstu ziņojumos Komisijai un Komisijas ziņojumos Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai būtu jāsniedz noderīgs visā Kopienā doto atļauju apskats un būtu jāidentificē iespējamās grūtības, ar kurām praksē saskārušās dalībvalstis, kā arī rastie risinājumi.

(19)

Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (5), inter alia, tiek piemērota radioaktīvo vielu transportam, importam uz un eksportam no Kopienas un paredz ziņošanas un atļauju izsniegšanas sistēmu darbībām ar jonizējošu starojumu. Tāpēc šie noteikumi atbilst jomai, uz kuru attiecas šī direktīva.

(20)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, skaidrības labad ir nepieciešams atcelt un aizstāt Direktīvu 92/3/Euratom. Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus noteiktā termiņā transponēt savos tiesību aktos atcelto direktīvu, kā arī piemērot to.

(21)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6) dalībvalstis tiek mudinātas savās un Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kuras cik iespējams norādīs saistību starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, kā arī darīt tās zināmas atklātībai,

a)

izcelsmes valsts vai galamērķa valsts vai jebkura tranzīta valsts atrodas Kopienas dalībvalstī, un

b)

pārvadātie daudzumi un koncentrācija pārsniedz līmeņus, kas noteikti Direktīvas 96/29/Euratom 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

a)

jānogādā radioaktīvie materiāli apstrādei; vai

b)

ir jānogādā citi materiāli ar mērķi reģenerēt radioaktīvos atkritumus,

a)

radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumus, kas atbilst šīs direktīvas darbības jomai, bet kurus pilnībā nebija atļauts veikt saskaņā ar šo direktīvu; un

b)

radioaktīvi piesārņotus atkritumus vai materiālus, kas satur jonizējošā starojuma avotu, ja izcelsmes valsts šo materiālu nav deklarējusi kā radioaktīvos atkritumus.

1)

“radioaktīvie atkritumi” ir radioaktīvi materiāli gāzveida, šķidrā vai cietā formā, kurus nav paredzējusi izmantot izcelsmes vai galamērķa valsts vai fiziska vai juridiska persona, kā lēmumam ir piekritušas šīs valstis, un kurus kā radioaktīvos atkritumus saskaņā ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts normatīvajiem aktiem kontrolē regulatīvā iestāde;

2)

“lietotā kodoldegviela” ir reaktora aktīvajā zonā apstarota kodoldegviela, kas no tās pastāvīgi izņemta; lietoto kodoldegvielu var uzskatīt gan par izmantojamu resursu, ko var pārstrādāt vai paredzēt galīgai apglabāšanai, neparedzot tālāku izmantošanu un apstrādājot kā radioaktīvos atkritumus;

3)

“pārstrāde” nozīmē procesu vai darbību, kuras mērķis ir iegūt no lietotās degvielas radioaktīvos izotopus turpmākai izmantošanai;

4)

“pārvadājums” ir darbību kopums, kas saistīts ar radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas pārvietošanu no izcelsmes valsts vai dalībvalsts uz galamērķa valsti vai dalībvalsti;

5)

“pārvadājums Kopienā” ir tāds pārvadājums, kura izcelsmes valsts un galamērķa valsts ir dalībvalstis;

6)

“pārvadājums ārpus Kopienas” ir tāds pārvadājums, kura izcelsmes valsts un/vai galamērķa valsts ir trešās valstis;

7)

“apglabāšana” ir radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas novietošana apstiprinātā iekārtā, neparedzot tās atgūšanu;

8)

“glabāšana” ir radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas turēšana piemērotā noslēgtā iekārtā, paredzot tās atgūšanu;

9)

“turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura pirms radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas pārvadājuma saskaņā ar valsts likumiem ir atbildīga par šiem materiāliem un paredz nogādāt tos saņēmējam;

10)

“saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai atved radioaktīvos atkritumus vai lietoto kodoldegvielu;

11)

“izcelsmes valsts vai dalībvalsts” un “galamērķa valsts vai dalībvalsts” attiecīgi nozīmē valsti vai dalībvalsti, no kuras plāno sākt vai sāk pārvadājumu, un valsti vai dalībvalsti, kurā paredz nogādāt vai nogādā pārvadājumu;

12)

“tranzīta valsts vai dalībvalsts” ir valsts vai dalībvalsts, kas nav izcelsmes valsts vai dalībvalsts vai galamērķa valsts vai dalībvalsts, caur kuras teritoriju ir plānots vai notiek pārvadājums;

13)

“kompetentas iestādes” ir jebkuras iestādes, kuras saskaņā ar izcelsmes, tranzīta vai galamērķa valstu normatīvajiem aktiem pilnvarotas ieviest radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzības un kontroles sistēmu;

14)

“slēgts starojuma avots” ir avots Direktīvā 96/29/Euratom sniegtajā nozīmē, un vajadzības gadījumā tajā ir ietverta kapsula, kurā ir radioaktīvais materiāls kā neatņemama avota sastāvdaļa;

15)

“lietošanā neesoši jonizējošā starojuma avoti” ir slēgti starojuma avoti, kurus vairs neizmanto vai neparedz izmantot vajadzībām, attiecībā uz kurām bijusi piešķirta atļauja;

16)

“atzīts objekts” ir iekārta, kas atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kuras kompetentās iestādes, ievērojot valsts tiesību aktus, to atļāvušas izmantot slēgtu starojuma avotu ilgtermiņa glabāšanai vai apglabāšanai, vai iekārta, kuru saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecīgi atļauts izmantot slēgtu starojuma avotu pagaidu glabāšanai;

17)

“attiecīgi aizpildīts pieteikums” nozīmē standarta dokumentu, kas atbilst visām prasībām, kā noteikts saskaņā ar 17. pantu.

a)

radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas fizikālās, ķīmiskās un radioaktīvās īpašības būtībā ir vienādas; un

b)

pārvadājumus veic no viena un tā paša turētāja vienam un tam pašam saņēmējam, un tajos iesaistītas vienas un tās pašas kompetentās iestādes, un

c)

gadījumos, ja pārvadājumi ietver tranzītu caur trešām valstīm, šādu tranzītu veic caur vienu un to pašu Kopienas iebraukšanas un/vai izbraukšanas robežpunktu un caur vienu un to pašu attiecīgās trešās valsts (valstu) robežpunktu (robežpunktiem), izņemot gadījumu, kad starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm panākta cita vienošanās.

a)

attiecībā uz tranzīta dalībvalstīm – uz atbilstīgiem valsts, Kopienas vai starptautiskajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami radioaktīvo materiālu transportēšanai;

b)

attiecībā uz galamērķa dalībvalsti – uz atbilstīgiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas pārvaldībai, vai uz atbilstīgiem valsts, Kopienas vai starptautiskajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami radioaktīvo materiālu transportēšanai.

a)

ja sākotnējā piekrišana attiecās uz materiālu, kas tika nosūtīts apstrādei vai pārstrādei, ja atpakaļnosūtīšana attiecas uz radioaktīvajiem atkritumiem vai citiem produktiem, kas radušies pēc apstrādes vai pārstrādes un ir ekvivalenti oriģinālajam materiālam, un tiek ievēroti visi attiecīgie tiesību akti;

b)

apstākļos, kas aprakstīti 12. pantā, ja atpakaļnosūtīšana notiek tādos pašos apstākļos un ar vienām un tām pašām specifikācijām.

a)

informē galamērķa valsts kompetentās iestādes par plānoto pārvadājumu un lūdz to piekrišanu; un

b)

nosūta 1. punktā minēto pieteikumu tranzīta dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja tādas tranzīta dalībvalstis ir, lai saņemtu to piekrišanu.

a)

uz galamērķi, kas atrodas uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma, vai

b)

uz valsti, kas ir puse Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, (Kotonū ĀAK un EK nolīgums), un kas nav dalībvalsts, neskarot 2. pantu, vai

c)

kā noteikts Kopējā Konvencijā, uz trešo valsti, kurai, pēc izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu atzinuma un ievērojot šā panta 2. punktā minētos kritērijus, nav pietiekamu administratīvo un tehnisko resursu un reglamentētas struktūras, lai droši apsaimniekotu radioaktīvos atkritumus vai lietoto kodoldegvielu. Veidojot atzinumu par šo jautājumu, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā jebkādu attiecīgu informāciju no citām dalībvalstīm. Šajā sakarā dalībvalstis ik gadu informē Komisiju un Padomdevēju komiteju, kas izveidota saskaņā ar 21. pantu.

a)

katras dalībvalsts kompetentās(-o) iestādes(-žu) nosaukumu un adresi;

b)

valodas, kas ir pieņemamas katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un

c)

visus vispārējos noteikumus un papildu prasības, ja tādi ir, kas vajadzīgi, lai katras dalībvalsts kompetentās iestādes atļautu sūtījumu.

a)

plānoto grafiku pārvadājumiem, uz kuriem attiecas viens un tas pats pieteikums;

b)

pamatojumu visu pārvadājumu iekļaušanai vienā pieteikumā;

c)

atļaujas piešķiršanas atbilstību mazākam pārvadājumu skaitam, nekā norādīts pieteikumā.

5.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/33

(1)

Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses (1), stājās spēkā 1995. gada 1. februārī.

(2)

Eiropas Līguma 75. pantā paredzēts, ka, sadarbojoties standartizācijas un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, cenšas noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumus.

(3)

Komisija ir Kopienas vārdā risinājusi sarunas attiecībā uz Eiropas Līguma Protokolu par rūpniecisko izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu.

(4)

Briselē 2006. gada 18. aprīlī parafētais Protokols par rūpniecisko izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu (PECA), kurš pievienots Eiropas Līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, būtu jāparaksta, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk,

5.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/43

(1)

Eiropas Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses (1), stājās spēkā 1995. gada 1. februārī.

(2)

Eiropas Līguma 75. panta 2. punktā paredzēts, ka, sadarbojoties standartizācijas un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, cenšas noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumus.

(3)

Eiropas Līguma 110. pantā paredzēts, ka Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuras savas pilnvaras.

(4)

Padomes un Komisijas Lēmuma 94/907/EK, EOTK, Euratom (1994. gada 19. decembris) par Eiropas Līguma slēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses (2), 2. pantā paredzētas Kopienas lēmumu pieņemšanas procedūras un Kopienas nostājas paziņošana Asociācijas padomē un Asociācijas komitejā.

(5)

Protokols par rūpniecisko izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu (PECA), kurš pievienots Eiropas Līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses, ir Kopienas vārdā parakstīts Bukarestē, 2006. gada 27. oktobrī, un minētais protokols būtu jāapstiprina.

(6)

Būtu jānosaka atbilstīgas iekšējās procedūras, lai nodrošinātu protokola pareizu darbību.

(7)

Ir nepieciešams pilnvarot Komisiju, iepriekš apspriežoties ar īpašu Padomes ieceltu komiteju, ierosināt dažus tehniskus minētā protokola grozījumus un pieņemt noteiktus lēmumus tā īstenošanai,

a)

saskaņā ar protokola 10. un 11. pantu un 14. panta c) punktu veic struktūru paziņošanu, apstiprināšanu, apturēšanu un atsaukšanu, kā arī kopīgas ekspertu grupas vai kopīgu ekspertu grupu iecelšanu;

b)

saskaņā ar 3., 11. un 12. pantu, 14. panta d) un e) punktu un protokola pielikumu III un IV sadaļu nodrošina apspriešanos, informācijas apmaiņu, pārbaužu pieprasīšanu un piedalīšanos pārbaudēs;

c)

vajadzības gadījumā atbild uz pieprasījumiem saskaņā ar 11. pantu un protokola pielikumu III un IV sadaļu.

a)

pielikumu grozījumiem saskaņā ar protokola 14. panta a) punktu;

b)

jaunu pielikumu pievienošanu saskaņā ar protokola 14. panta b) punktu;

c)

jebkādiem lēmumiem saistībā ar domstarpībām par jebkuras paziņotās struktūras pārbaužu rezultātiem un daļēju vai pilnīgu apturēšanu saskaņā ar protokola 11. panta otro un trešo daļu;

d)

visiem pasākumiem, kas veikti, piemērojot protokola pielikumu IV sadaļā minētās drošības klauzulas;

e)

visiem pasākumiem, kas saistīti ar tādu rūpniecisko izstrādājumu pārbaudi, apturēšanu vai atsaukšanu, kuri ir savstarpēji atzīti saskaņā ar protokola 4. pantu.

5.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/45

(1)

Noteikumu Nr. 107 par vienotām prasībām attiecībā uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu vispārīgās konstrukcijas apstiprināšanu standartizētās prasības ir paredzētas, lai novērstu tehniskos šķēršļus mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm, nodrošinot augstu drošības līmeni transportlīdzekļu lietošanā.

(2)

Tādēļ Komisija uzskata, ka Noteikumi Nr. 107 būtu jāiekļauj Kopienas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas sistēmā,

5.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/46

(1)

Padomes Lēmums 90/424/EEK paredz Kopienas finansiāla ieguldījuma iespēju dzīvnieku slimību izskaušanā un uzraudzībā, kā arī kontrolēs, kuru mērķis ir zoonožu profilakse.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (2), nosaka transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) slimību uzraudzības un izskaušanas programmas attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām.

(3)

Dalībvalstis ir iesniegušas programmas dažu dzīvnieku slimību izskaušanai un uzraudzībai, zoonožu profilaksei un TSE izskaušanai un uzraudzībai to teritorijā.

(4)

Izskatot šīs programmas, tika atzīts, ka tās atbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā un jo īpaši Kopienas kritērijiem, kas saistīti ar šo slimību izskaušanu, saskaņā ar Padomes 1990. gada 27. novembra Lēmumu 90/638/EEK, ar ko nosaka Kopienas kritērijus noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un kontrolei (3).

(5)

Šīs programmas ir iekļautas programmu sarakstā, kas noteikts ar Komisijas 2006. gada 12. oktobra Lēmumu 2006/687/EK par programmām, kuras var pretendēt uz Kopienas finansiālo atbalstu 2007. gadā dažu dzīvnieku slimību apkarošanai un uzraudzībai, zoonožu profilaksei un TSE pārraudzībai, kā arī par programmām GSE un skrepi slimības apkarošanai (4).

(6)

Ņemot vērā šo programmu nozīmīgumu Kopienas mērķu sasniegšanai dzīvnieku un sabiedrības veselības jomā, un tādēļ, ka visās dalībvalstīs ir jāpiemēro TSE programmas, ir jānosaka attiecīgais Kopienas finansiālā ieguldījuma apjoms, lai kompensētu izmaksas, kas dalībvalstīm rodas par pasākumiem, kas minēti šajā lēmumā līdz maksimālajam apjomam katrai programmai.

(7)

Labākas pārvaldības nolūkā, Kopienas līdzekļu efektīvākai izmantošanai un lai uzlabotu pārskatāmību, vajadzības gadījumā ir jānosaka arī maksimālās summas katrai programmai, kuras dalībvalstij kompensē par dažādām izmaksām, kā, piemēram, par testiem, dažādām dalībvalstīs izmantotām vakcīnām un par kompensācijām īpašniekiem, lai segtu zaudējumus, kas rodas, nokaujot vai izbrāķējot dzīvniekus.

(8)

Saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (5) programmas dzīvnieku slimību kontrolei un izskaušanai tiek finansētas no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda līdzekļiem. Finanšu kontroles nolūkā jāpiemēro šīs regulas 9., 36. un 37. pants.

(9)

Trakumsērgas klātbūtne Eiropas Savienības ietvertajā teritorijā varētu radīt pastāvīgu atkārtotas inficēšanās avotu apkārtējām teritorijām. Tādēļ ieteicams apkarot trakumsērgu, nevis noteikt profilaktiskās vakcinācijas zonu ap šādu teritoriju, kas būtu jāsaglabā nenoteiktu laiku.

(10)

Kopienas finansiālais ieguldījums tiek piešķirts ar noteikumu, ka plānotās darbības tiek veiktas efektīvi un ka kompetentās iestādes sniedz visu nepieciešamo informāciju šajā lēmumā noteiktajā termiņā.

(11)

Jāprecizē valūtas maiņas kurss attiecībā uz maksājumu pieteikumiem, kas izteikti valstu vietējā valūtā, atbilstoši 1. panta d) punktam Padomes 1998. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka eiro agromonetāro režīmu (6).

(12)

Dažu programmu apstiprinājumam nebūtu jāietekmē Komisijas lēmums par šo slimību izskaušanas noteikumiem, kuri pamatojas uz zinātniskiem atzinumiem.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

Čehijai: EUR 490 000;

b)

Vācijai: EUR 850 000;

c)

Igaunijai: EUR 925 000;

d)

Latvijai: EUR 1 200 000;

e)

Ungārijai: EUR 1 850 000;

f)

Austrijai: EUR 185 000;

g)

Polijai: EUR 4 850 000;

h)

Slovēnijai: EUR 375 000;

i)

Slovākijai: EUR 500 000;

j)

Somijai: EUR 112 000.

a)

vienas vakcīnas devas iegādei EUR 0,5 par devu attiecībā uz programmām, kas minētas 2. punkta c) un d) apakšpunktā; un

b)

vienas vakcīnas devas iegādei EUR 0,3 par devu attiecībā uz citām programmām, kas minētas 2. un 3. punktā.

a)

Spānijai: EUR 3 500 000;

b)

Īrijai: EUR 1 100 000;

c)

Itālijai: EUR 2 000 000;

d)

Kiprai: EUR 95 000;

e)

Portugālei: EUR 1 600 000;

f)

Apvienotajai Karalistei: EUR 1 100 000.

a)

rozbengāla testam

EUR 0,2 par testu,

b)

SAT testam

EUR 0,2 par testu,

c)

komplementa saistīšanas testam

EUR 0,4 par testu,

d)

ELISA testam

EUR 1 par testu,

e)

vakcīnas devas iegādei

EUR 0,5 par devu.

a)

Spānijai: EUR 3 000 000;

b)

Itālijai: EUR 2 500 000;

c)

Polijai: EUR 1 100 000;

d)

Portugālei: EUR 450 000.

a)

tuberkulīna testam

EUR 0,8 par testu,

b)

gamma-interferona testam

EUR 5 par testu.

a)

Igaunijai: EUR 20 000;

b)

Itālijai: EUR 400 000;

c)

Latvijai: EUR 35 000;

d)

Lietuvai: EUR 135 000;

e)

Polijai: EUR 2 300 000;

f)

Portugālei: EUR 225 000.

a)

par ELISA testu

EUR 0,5 par testu,

b)

par agara gēla imūndifūzijas testu

EUR 0,5 par testu.

a)

Spānijai: EUR 5 000 000;

b)

Francijai: EUR 200 000;

c)

Itālijai: EUR 4 000 000;

d)

Kiprai: EUR 120 000;

e)

Portugālei: EUR 1 600 000.

a)

rozbengāla testam

EUR 0,2 par testu,

b)

komplementa saistīšanas testam

EUR 0,4 par testu,

c)

vakcīnas devas iegādei

EUR 0,1 par devu.

a)

Spānijai: EUR 4 900 000;

b)

Francijai: EUR 160 000;

c)

Itālijai: EUR 1 300 000;

d)

Portugālei: EUR 600 000.

a)

ELISA testam

EUR 2,5 par testu,

b)

vakcīnas devas iegādei

EUR 0,5 par devu.

a)

Beļģijai: EUR 660 000;

b)

Čehijai: EUR 330 000;

c)

Dānijai: EUR 250 000;

d)

Vācijai: EUR 175 000;

e)

Igaunijai: EUR 27 000;

f)

Grieķijai: EUR 60 000;

g)

Spānijai: EUR 2 000 000;

h)

Francijai: EUR 875 000;

i)

Īrijai: EUR 175 000;

j)

Itālijai: EUR 320 000;

k)

Kiprai: EUR 40 000;

l)

Latvijai: EUR 60 000;

m)

Ungārijai: EUR 60 000;

n)

Nīderlandei: EUR 1 350 000;

o)

Austrijai: EUR 80 000;

p)

Polijai: EUR 2 000 000;

q)

Portugālei: EUR 450 000;

r)

Slovākijai: EUR 205 000.

a)

bakterioloģiskajam testam

EUR 5,0 par testu,

b)

vakcīnas devas iegādei

EUR 0,05 par devu.

a)

Ar šo laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Vācijas, Francijas, Luksemburgas, Slovēnijas un Slovākijas programmas attiecībā uz klasisko cūku mēri.

b)

Ar šo laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Itālijas programmu attiecībā uz klasisko cūku mēri un Āfrikas cūku mēri.

a)

Vācijai: EUR 800 000;

b)

Francijai: EUR 500 000;

c)

Itālijai: EUR 140 000;

d)

Luksemburgai: EUR 35 000;

e)

Slovēnijai: EUR 25 000;

f)

Slovākijai: EUR 400 000.

a)

ELISA testam

EUR 2,5 par testu,

b)

vakcīnas devas iegādei

EUR 0,5 par devu.

a)

Beļģijai: EUR 250 000;

b)

Spānijai: EUR 350 000;

a)

Beļģijai: EUR 66 000;

b)

Čehijai: EUR 74 000;

c)

Dānijai: EUR 160 000;

d)

Vācijai: EUR 243 000;

e)

Igaunijai: EUR 40 000;

f)

Grieķijai: EUR 42 000;

g)

Spānijai: EUR 82 000;

h)

Francijai: EUR 280 000;

i)

Īrijai: EUR 59 000;

j)

Itālijai: EUR 510 000;

k)

Kiprai: EUR 15 000;

l)

Latvijai: EUR 15 000;

m)

Lietuvai: EUR 12 000;

n)

Luksemburgai: EUR 10 000;

o)

Ungārijai: EUR 110 000;

p)

Maltai: EUR 5 000;

q)

Nīderlandei: EUR 126 000;

r)

Austrijai: EUR 42 000;

s)

Polijai: EUR 87 000;

t)

Portugālei: EUR 121 000;

u)

Slovēnijai: EUR 32 000;

v)

Slovākijai: EUR 21 000;

w)

Somijai: EUR 27 000;

x)

Zviedrijai: EUR 130 000;

y)

Apvienotajai Karalistei: EUR 275 000.

a)

:

ELISA testam

:

EUR 1 par testu,

b)

:

agara gēla imūndifūzijas testam

:

EUR 1,2 par testu,

c)

:

HI testam H5/H7 pārbaudei

:

EUR 12 par testu,

d)

:

vīrusa izolācijas testam

:

EUR 30 par testu,

e)

:

PCR testam

:

EUR 15 par testu.

a)

Beļģijai: EUR 2 084 000;

b)

Čehijai: EUR 1 059 000;

c)

Dānijai: EUR 1 680 000;

d)

Vācijai: EUR 11 307 000;

e)

Igaunijai: EUR 233 000;

f)

Grieķijai: EUR 1 827 000;

g)

Spānijai: EUR 10 237 000;

h)

Francijai: EUR 24 815 000;

i)

Īrijai: EUR 6 755 000;

j)

Itālijai: EUR 3 375 000;

k)

Kiprai: EUR 348 000;

l)

Latvijai: EUR 312 000;

m)

Lietuvai: EUR 645 000;

n)

Luksemburgai: EUR 146 000;

o)

Ungārijai: EUR 784 000;

p)

Maltai: EUR 90 000;

q)

Nīderlandei: EUR 5 112 000;

r)

Austrijai: EUR 1 759 000;

s)

Polijai: EUR 3 744 000;

t)

Portugālei: EUR 2 115 000;

u)

Slovēnijai: EUR 308 000;

v)

Slovākijai: EUR 1 088 000;

w)

Somijai: EUR 839 000;

x)

Zviedrijai: EUR 2 020 000;

y)

Apvienotajai Karalistei: EUR 6 781 000.

a)

EUR 6 par vienu testu tādiem liellopu testiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumā;

b)

EUR 30 par vienu testu tādiem aitu un kazu testiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumā;

c)

EUR 50 par vienu testu tādiem briežu testiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumā;

d)

EUR 145 par vienu testu primārajiem molekulārajiem diferencējošajiem testiem, kurus veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3. punkta 2. apakšpunkta c) ievilkuma i) daļu.

a)

Beļģijai: EUR 50 000;

b)

Čehijai: EUR 750 000;

c)

Dānijai: EUR 51 000;

d)

Vācijai: EUR 500 000;

e)

Igaunijai: EUR 98 000;

f)

Grieķijai: EUR 750 000;

g)

Spānijai: EUR 713 000;

h)

Francijai: EUR 50 000;

i)

Īrijai: EUR 800 000;

j)

Itālijai: EUR 150 000;

l)

Luksemburgai: EUR 100 000;

m)

Nīderlandei: EUR 60 000;

n)

Austrijai: EUR 48 000;

o)

Polijai: EUR 328 000;

p)

Portugālei: EUR 305 000;

q)

Slovēnijai: EUR 25 000;

r)

Slovākijai: EUR 250 000;

s)

Somijai: EUR 25 000;

t)

Apvienotajai Karalistei: EUR 347 000.

a)

Beļģijai: EUR 99 000;

b)

Čehijai: EUR 107 000;

c)

Vācijai: EUR 927 000;

d)

Igaunijai: EUR 13 000;

e)

Grieķijai: EUR 1 306 000;

f)

Spānijai: EUR 5 374 000;

g)

Francijai: EUR 8 862 000;

h)

Īrijai: EUR 629 000;

i)

Itālijai: EUR 3 076 000;

j)

Kiprai: EUR 2 200 000;

k)

Luksemburgai: EUR 28 000;

l)

Ungārijai: EUR 332 000;

m)

Nīderlandei: EUR 543 000;

n)

Austrijai: EUR 14 000;

o)

Portugālei: EUR 716 000;

p)

Slovēnijai: EUR 83 000;

q)

Slovākijai: EUR 279 000;

r)

Somijai: EUR 11 000;

s)

Zviedrijai: EUR 6 000;

t)

Apvienotajai Karalistei: EUR 9 178 000.

a)

attiecībā uz liellopiem maksimālā summa ir EUR 300 par dzīvnieku;

b)

attiecībā uz aitām un kazām maksimālā summa ir EUR 35 par dzīvnieku;

c)

attiecībā uz vaislas mājputniem maksimālā summa ir EUR 2,5 par putnu.

a)

līdz 2007. gada 1. janvārim attiecīgajā dalībvalstī stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi programmas īstenošanai;

b)

vēlākais līdz 2007. gada 1. jūnijam iesniedz sākotnējo programmas tehnisko un finanšu novērtējumu saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 7. punktu;

c)

attiecībā uz 1. līdz 11. pantā minētajām programmām, vēlākais četras nedēļas pēc ziņojumā norādītā īstenošanas perioda beigām, iesniedz starpposma ziņojumu par pirmajiem sešiem programmas darbības mēnešiem;

d)

attiecībā uz 12. pantā minētajām programmām dalībvalstis ziņo Komisijai par izmeklēšanā iegūtajiem pozitīviem un negatīviem rezultātiem, kas noteikti mājputnu un savvaļas putnu uzraudzības laikā; šis ziņojums jāiesniedz reizi trijos mēnešos līdz nākamā mēneša beigām;

e)

attiecībā uz 11. līdz 13. pantā minētajām programmām Komisijai ik mēnesi iesniedz progresa ziņojumu par TSE uzraudzības programmu un dalībvalsts izmaksām; šis ziņojums jāiesniedz četru nedēļu laikā pēc ziņojumā norādītā perioda beigām;

f)

vēlākais līdz 2008. gada 1. jūnijam iesniedz gala ziņojumu par programmas tehnisko izpildi, pievienojot pamatotus pierādījumus par dalībvalstu izmaksām un rezultātiem, kas gūti laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim;

g)

sīka informācija par dalībvalsts izmaksām saskaņā ar d) un e) apakšpunktu jāsniedz veidlapā saskaņā ar I un II pielikumā norādīto tabulu;

h)

programmu īsteno efektīvi;

i)

par šiem pasākumiem nav pieprasīts un netiks pieprasīts cits Kopienas ieguldījums.