ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 262
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 22. septembris

Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1364/2006/EK (2006. gada 6. septembris), ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem un atceļ Lēmumu 96/391/EK un Lēmumu Nr. 1229/2003/EK

1

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 24. jūlijs), ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību attiecībā uz protokola noteikumiem, ciktāl uz šā protokola noteikumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 179. pants un 181. a pants

24

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 24. jūlijs), ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību attiecībā uz protokola noteikumiem, ciktāl uz šā protokola noteikumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III daļas IV sadaļa

34

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 24. jūlijs), ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību attiecībā uz protokola noteikumiem, ciktāl uz šā protokola noteikumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 179. pants un 181. a pants

44

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 24. jūlijs), ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību attiecībā uz protokola noteikumiem, ciktāl uz šā protokola noteikumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III daļas IV iedaļa

51

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

22.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1364/2006/EK

(2006. gada 6. septembris),

ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem un atceļ Lēmumu 96/391/EK un Lēmumu Nr. 1229/2003/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 156. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1229/2003/EK (2003. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka vairākas pamatnostādnes attiecībā uz Eiropas enerģētikas tīkliem (3), pieņemšanas ir radusies vajadzība minētās pamatnostādnes pilnā mērā attiecināt uz jaunajām dalībvalstīm, pievienošanās sarunvalstīm un kandidātvalstīm, un turpmāk pēc vajadzības pielāgot jaunajai Eiropas Savienības kaimiņvalstu politikai.

(2)

Eiropas enerģētikas tīklu prioritāšu pamatā ir atvērtāka un konkurētspējīgāka iekšējā enerģijas tirgus izveide, kas ir panākts, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (5). Minētās prioritātes izriet no 2001. gada 23. un 24. marta Stokholmas Eiropadomes secinājumiem par enerģijas tirgus darbībai vajadzīgās infrastruktūras attīstību. Īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, lai vairāk izmantotu neizsīkstošos enerģijas avotus, tādējādi veicinot ilgtspējīgas attīstības politiku. Taču šis mērķis būtu jāpanāk, neradot nesamērīgus traucējumus normālam tirgus līdzsvaram. Pilnībā būtu jāņem vērā Kopienas transporta politikas mērķus un īpaši iespēju samazināt ceļu satiksmi, izmantojot cauruļvadus.

(3)

Šis lēmums ļauj tuvināties mērķim par tādu dalībvalstu enerģētikas tīklu savstarpējas savienotības līmeni, par ko ir vienojusies 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadome, un tādējādi jāuzlabo tīklu uzticamība un integrētība, nodrošināt piegādes drošību un iekšējā tirgus atbilstīgu funkcionēšanu.

(4)

Uz enerģētikas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu parasti būtu jāattiecina tirgus principi. Tas ir arī saskaņā ar kopīgajiem noteikumiem par iekšējā enerģijas tirgus izveidi un par konkurences tiesībām, kuru mērķis ir atvērtāka un konkurētspējīga iekšējā enerģijas tirgus izveide. Tādēļ Kopienas finansiālais atbalsts būvniecībai un uzturēšanai arī turpmāk būtu jāpiešķir tikai izņēmuma kārtā un minētie izņēmumi būtu pienācīgi jāpamato.

(5)

Enerģētikas infrastruktūra būtu jābūvē un jāuztur tā, lai iekšējais enerģijas tirgus varētu efektīvi darboties, pienācīgi ņemot vērā procedūras iesaistīto personu konsultēšanai, neatkāpjoties no stratēģiskiem un attiecīgā gadījumā vispārējiem pakalpojumu kritērijiem un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas.

(6)

Ņemot vērā iespējamās sinerģijas starp dabas gāzes tīkliem un olefīna gāzes tīkliem, pienācīgu nozīmi vajadzētu piešķirt olefīna gāzes tīklu integrācijai un attīstībai, lai varētu apmierināt Kopienas rūpniecības patēriņa vajadzības pēc olefīna gāzes.

(7)

Prioritātes Eiropas enerģētikas tīklu jomā izriet arī no šo tīklu aizvien lielākās nozīmes Kopienas enerģijas piegāžu nodrošināšanā un diversifikācijā, aptverot jauno dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu un kandidātvalstu enerģētikas tīklus un nodrošinot enerģētikas tīklu saskaņotu darbību Kopienā un kaimiņvalstīs. Kopienas kaimiņvalstīm ir svarīga loma Kopienas enerģētikas politikā. Tās piegādā lielu Kopienas pieprasītās dabasgāzes apjoma daļu, ir svarīgi partneri primārās enerģijas tranzītā uz Kopienu, un pakāpeniski tie kļūs par vēl svarīgākiem Kopienas iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus dalībniekiem.

(8)

To projektu vidū, kas saistīti ar Eiropas enerģētikas tīkliem, ir jāizceļ prioritārie projekti, kuri ir ļoti nozīmīgi iekšējā enerģijas tirgus darbībai vai energoapgādes drošībai. Turklāt attiecībā uz projektiem, kuriem piešķir augstāko prioritātes pakāpi, būtu nepieciešams ieviest deklarāciju par to, ka tiem ir Eiropas nozīme, kā arī vajadzības gadījumā būtu jāuzlabo to koordinācija.

(9)

Lai apkopotu informāciju, kura pieprasīta saskaņā ar šo Komisijas lēmumu, Komisijai un dalībvalstīm būtu cik vien iespējams jāizmanto tā informācija par projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti, kura jau tagad ir pieejama, lai izvairītos no darba dublēšanās. Piemēram, šāda informācija jau varētu būt pieejama saistībā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā (6), kā arī saistībā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, kas var nodrošināt kopfinansējumu Trans-Eiropas tīkla projektiem, un lēmumiem, ar kuriem apstiprina atsevišķus projektus saistībā ar šiem normatīvajiem instrumentiem, kā arī saistībā ar Direktīvu 2003/54/EK un Direktīvu 2003/55/EK.

(10)

To vispārējas intereses projektu apzināšanas procedūrai, kas saistīti ar Eiropas enerģētikas tīkliem, vajadzētu nodrošināt, ka vienmērīgi piemēro Regulu (EK) Nr. 2236/95. Šajā procedūrā būtu jānošķir divi līmeņi: pirmajā līmenī nosaka ierobežotu skaitu kritēriju šādu projektu apzināšanai, un otrajā līmenī sniedz šo projektu sīku aprakstu, ko sauc par “specifikāciju”.

(11)

Noteiktu prioritāti finansēšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95 vajadzētu piešķirt projektiem, kuri ir deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti. Dalībvalstīm, iesniedzot projektus saskaņā ar citiem Kopienas finanšu instrumentiem, jāvelta īpaša uzmanība tiem projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti.

(12)

Lielākajai daļai projektu, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti, par aizkavēšanos tiek uzskatīta esošā vai paredzamā aizkavēšanās, kuras ilgums prognozēts no viena līdz diviem gadiem.

(13)

Tā kā projektu specifikāciju iespējams mainīt, to var sniegt tikai orientējoši. Tādēļ Komisijai būtu jādod tiesības to atjaunināt. Tā kā projektiem var būt nopietnas politiskas, vides un ekonomiskas sekas, ir svarīgi rast pienācīgu līdzsvaru starp tiesību aktu pārraudzību un elastīgumu, nosakot projektus, kas pelnījuši Kopienas atbalstu.

(14)

Ja projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti, šādu projektu daļām vai šādu projektu grupām rodas īstenošanas grūtības, Eiropas koordinators varētu rīkoties kā veicinātājs, lai sekmētu sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm un nodrošināt, ka tiek veikta atbilstoša uzraudzība, lai Kopiena tikta informēta par panākumiem. Eiropas koordinatora pakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem arī citiem projektiem pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma.

(15)

Dalībvalstis jāaicina koordinēt konkrētu projektu īstenošanu, jo īpaši pārrobežu projektus vai pārrobežu projektu daļas.

(16)

Būtu jāveido labvēlīgāki apstākļi Eiropas enerģētikas tīklu attīstībai un būvniecībai, galvenokārt veicinot to struktūru tehnisko sadarbību, kas atbild par tīkliem, atvieglojot to apstiprināšanas procedūru īstenošanu, kas piemērojamas tīklu projektiem dalībvalstīs, lai mazinātu kavēšanos, un pēc vajadzības izmantojot Kopienas fondus, instrumentus un finanšu programmas, kas pieejamas attiecībā uz tīklu projektiem. Kopienai vajadzētu atbalstīt dalībvalsts pasākumus, kas uzsākti, lai sasniegtu šo mērķi.

(17)

Tā kā Eiropas enerģētikas tīkliem piešķirtais budžets galvenokārt ir paredzēts, lai finansētu priekšizpēti, finansējumu šādiem – jo īpaši starpreģionāliem – starpsavienojumu tīkliem varētu dot Kopienas struktūrfondi, finanšu programmas un instrumenti.

(18)

Vispārējas intereses projektu, to specifikāciju un prioritāro projektu, īpaši Eiropas nozīmes projektu, apzināšanu veic, neskarot projektu un plānu vai programmu ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus.

(19)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(20)

Komisijai būtu periodiski jāizstrādā pārskats par šā lēmuma īstenošanas gaitu.

(21)

Informāciju, kura jāsniedz vai ar kuru jānodrošina Komisija saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem, acīmredzot lielākoties uzglabās uzņēmumi. Tāpēc, lai iegūtu informāciju, dalībvalstīm vajadzēs sadarboties ar uzņēmumiem.

(22)

Tā kā šis lēmums attiecas uz tiem pašiem jautājumiem un jomu, ko reglamentē Padomes Lēmums 96/391/EK (1996. gada 28. marts), ar ko nosaka pasākumu sēriju ar mērķi radīt labvēlīgākus apstākļus Eiropas tīklu attīstībai enerģētikas sektorā (8), un Lēmums Nr. 1229/2003/EK, šie divi lēmumi būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu nosaka Kopienas rīcības veidu un darbības jomu, lai izveidotu pamatnostādnes attiecībā uz Eiropas enerģētikas tīkliem. Ar šo lēmumu paredz vairākas pamatnostādnes, kas attiecas uz Eiropas enerģētikas tīklu jomas mērķiem, prioritātēm un vispārīgiem darbības virzieniem. Šajās pamatnostādnēs ir noteikti vispārējas intereses projekti un prioritārie projekti Eiropas elektroenerģijas un dabasgāzes tīklos, tostarp Eiropas nozīmes projekti.

2. pants

Darbības joma

Šo lēmumu piemēro:

1)

elektroenerģijas tīkliem:

a)

augstsprieguma līnijām, izņemot sadales tīkla līnijas, un zemūdens savienojumus, ja šādu infrastruktūru izmanto starpreģionālai vai starptautiskai pārvadei vai savienojumam;

b)

ierīcēm vai iekārtām, kas ir svarīgas, lai attiecīgā sistēma varētu pareizi darboties, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmām;

2)

gāzes cauruļvadu tīkliem (pa kuriem transportē dabasgāzi vai olefīna gāzes):

a)

augstspiediena gāzes cauruļvadiem, izņemot sadales tīklu cauruļvadus, kas ļauj apgādāt Kopienas reģionus no iekšējiem un ārējiem avotiem;

b)

pazemes krātuvēm, kas savienotas ar minētajiem augstspiediena cauruļvadiem;

c)

iekārtām sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) saņemšanai, glabāšanai un pārvēršanai atpakaļ gāzē, kā arī gāzes transportlīdzekļiem atbilstīgi piegādājamai jaudai;

d)

ierīcēm vai iekārtām, kas ir svarīgas, lai attiecīgā sistēma pareizi darbotos, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmām.

3. pants

Mērķi

Kopiena veicina Eiropas enerģētikas tīklu savstarpēju savienošanu, savstarpēju izmantojamību un attīstību, kā arī piekļuvi šiem tīkliem saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem ar šādu mērķi:

a)

rosināt iekšējā tirgus un jo īpaši iekšējā enerģijas tirgus efektīvu darbību un attīstību, vienlaikus veicinot enerģijas resursu racionālu ražošanu, transportēšanu, sadali un izmantošanu un neizsīkstošo energoresursu attīstību un pieslēgumus, lai samazinātu enerģijas izmaksas patērētājam un sekmētu enerģijas avotu diversifikāciju;

b)

sekmēt Kopienas mazāk labvēlīgo un salu reģionu attīstību un samazināt to izolētību, tādējādi palīdzot veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju;

c)

sekmēt enerģijas piegāžu drošumu, piemēram, enerģētikas nozarē visu iesaistīto personu interesēs veicinot attiecības ar trešām valstīm, jo īpaši saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu un Kopienas noslēgtajiem sadarbības nolīgumiem;

d)

veicināt ilgtspējīgu attīstību un uzlabot vides aizsardzību, inter alia iesaistot neizsīkstošos enerģijas avotus un samazinot vides apdraudējumus, kas saistīti ar enerģijas transportēšanu un pārsūtīšanu.

4. pants

Rīcības prioritātes

Kopienas rīcības prioritātes saistībā ar Eiropas enerģētikas tīkliem atbilst ilgtspējīgai attīstībai un ir šādas:

1)

gan elektroenerģijas, gan gāzes tīkliem:

a)

pielāgot un attīstīt enerģijas tīklus, lai sekmētu iekšējā enerģijas tirgus darbību, un jo īpaši novērst šķēršļus, kas kavē kustību, galvenokārt pārrobežu kustību, rada sastrēgumus un iztrūkstošus ķēdes posmus, un ņemt vērā vajadzības, kas izriet no elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējā tirgus darbības un Eiropas Savienības paplašināšanās;

b)

izveidot enerģētikas tīklus salu, izolētos, perifēros un īpaši perifēros reģionos, vienlaikus veicinot enerģijas avotu diversifikāciju un neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī, ja vajadzīgs, minēto tīklu savienošanu;

2)

elektroenerģijas tīkliem:

a)

pielāgot un attīstīt tīklus, lai sekmētu neizsīkstošas enerģijas ražošanas iekļaušanu un pieslēgšanu;

b)

nodrošināt Eiropas Kopienas elektrības tīklu un pievienošanās sarunvalstu, kandidātvalstu un citu Eiropas valstu un Vidusjūras baseina un Melnās jūras baseina valstu elektrības tīklu savstarpēju izmantojamību;

3)

gāzes tīkliem:

a)

attīstīt dabasgāzes tīklus tā, lai tie atbilstu Kopienas dabasgāzes patēriņa vajadzībām, un nodrošināt dabasgāzes piegādes sistēmu uzraudzību;

b)

nodrošināt Kopienas dabasgāzes tīklu un pievienošanās sarunvalstu, kandidātvalstu un citu Eiropas valstu, Vidusjūras, Melnās jūras un Kaspijas jūras baseinu valstu, kā arī Tuvo un Vidējo Austrumu un Persijas līča reģiona valstu dabasgāzes tīklu savstarpēju izmantojamību, kā arī dabasgāzes avotu un piegāžu maršrutu diversifikāciju.

5. pants

Rīcības virzieni

Vispārīgie Kopienas rīcības virzieni saistībā ar Eiropas enerģētikas tīkliem ir šādi:

a)

apzināt kopējas intereses projektus un prioritāros projektus, tostarp Eiropas nozīmes projektus;

b)

veidot labvēlīgāku vidi šo tīklu attīstībai.

6. pants

Vispārējas intereses projekti

1.   Vispārējie kritēriji, kas jāpiemēro, kad ir pieņemts lēmums par vispārējas intereses projektu apzināšanu, grozījumiem, specifikācijām vai atjaunināšanas pieteikumiem, ir šādi:

a)

uz projektiem attiecas 2. panta darbības joma;

b)

projekti atbilst mērķiem un rīcības prioritātēm, kas attiecīgi noteikti ar 3. un 4. pantu;

c)

projekti uzrāda iespējamu ekonomisko dzīvotspēju.

Ekonomiskās dzīvotspējas novērtējuma pamatā ir izmaksu un ieguvumu analīze, kurā ņem vērā visas izmaksas un ieguvumus, tostarp vidējā termiņā un/vai ilgtermiņā, saistībā ar vides aspektiem, piegāžu drošumu un ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā. Vispārējas intereses projektiem, kas attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, nepieciešama attiecīgās dalībvalsts piekrišana.

2.   Papildu kritēriji vispārējas intereses projektu apzināšanai ir noteikti II pielikumā. Par izmaiņām II pielikumā noteiktajos papildu kritērijos vispārējas intereses projektu apzināšanai lemj saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā.

3.   Tikai tādi III pielikumā uzskaitītie projekti, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un tie, kas noteikti II pielikumā, ir tiesīgi saņemt Kopienas finansiālo atbalstu, ko sniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95.

4.   Orientējošas projektu specifikācijas, tostarp detalizēti projektu apraksti un attiecīgajā gadījumā to ģeogrāfiskais apraksts, ir izklāstītas III pielikumā. Šīs specifikācijas atjaunina saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru. Atjauninājumi ir tehniski, un tie attiecas tikai uz tehniskām izmaiņām projektos vai uz noteiktā maršruta daļas grozīšanu, vai uz projekta atrašanās vietas nelielu pielāgošanu.

5.   Dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai sekmētu un paātrinātu vispārējas intereses projektu pabeigšanu un samazinātu kavēšanās laikus, vienlaikus ievērojot Kopienas tiesību aktus un starptautiskās vides konvencijas, īpaši attiecībā uz projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti. Jo īpaši ātri pabeidz vajadzīgās apstiprināšanas procedūras.

6.   Ja vispārējas intereses projektu daļas jāīsteno trešo valstu teritorijās, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var iesniegt priekšlikumus, ja nepieciešams saskaņā ar dalībvalstu un šo trešo valstu nolīgumu pārvaldības sistēmu un saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu un citiem daudzpusējiem nolīgumiem, kas attiecas uz trešām valstīm, kuras ir šā nolīguma puses, lai attiecīgās trešās valstis arī atzītu kopēju ieinteresētību un tādējādi veicinātu šo projektu īstenošanu.

7. pants

Prioritārie projekti

1.   Vispārējas intereses projektiem, kas minēti 6. panta 3. punktā un uz kuriem attiecas I pielikumā noteiktās prioritāro projektu asis, ir prioritāte Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanā, ko paredz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95. Par grozījumiem I pielikumā lemj saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

2.   Attiecībā uz pārrobežu investīciju projektiem dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai saskaņā ar valsts apstiprināšanas procedūrām nodrošinātu, ka faktu par to, ka šādi projekti palielina spēju savstarpēji savienot divas vai vairākas dalībvalstis un attiecīgi stiprina Eiropas mēroga piegāžu drošību, kā novērtēšanas kritēriju ņemtu vērā arī kompetentās valsts iestādes.

3.   Attiecīgās dalībvalstis un Komisija, katra atbilstīgi savai kompetencei un kopā ar atbildīgajām kompānijām, cenšas veicināt prioritāro projektu, īpaši pārrobežu projektu, īstenošanu.

4.   Prioritārie projekti ir saderīgi ar ilgtspējīgu attīstību un atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tiem ir nozīmīga ietekme uz iekšējā tirgus konkurētspējīgu darbību; un/vai

b)

tie stiprina piegāžu drošību Kopienā; un/vai

c)

tie veicina neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanas palielināšanu.

8. pants

Eiropas nozīmes projekti

1.   Vairāki projekti, uz kuriem attiecas prioritāro projektu asis saskaņā ar 7. pantu un kuriem ir pārrobežu nozīme vai arī tiem ir nozīmīga ietekme uz pārrobežu pārvades spēju, tiek deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti. Šie projekti ir uzskaitīti I pielikumā.

2.   Izvēloties projektus, lai saņemtu atbalstu no Eiropas komunikāciju tīklu budžeta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2236/95 10. pantu, dalībvalstis piešķir pienācīgu prioritāti tiem projektiem, kas deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti.

3.   Izvēloties projektus saskaņā ar citiem Kopienas kopfinansējuma fondiem, īpaša uzmanība jāpievērš projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti.

4.   Ja atklājas, ka darbu uzsākšana pie projekta, kas deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, būtiski aizkavējas vai šāda aizkavēšanās ir paredzama, Komisija pieprasa attiecīgajām dalībvalstīm trīs mēnešu laikā norādīt aizkavēšanās iemeslus.

Projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti un kuriem ir apstiprināts Eiropas koordinators, aizkavēšanās iemesli jāiekļauj Eiropas koordinatora atskaitē.

5.   Piecus gadus pēc projekta, kas deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, vai tā daļas pabeigšanas Komisija ar 14. panta 1. punktā norādītās komitejas atbalstu veic projekta novērtējumu, kurā izvērtē projekta sociālekonomisko ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi un ietekmi uz dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību, teritoriālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību. Par novērtējuma rezultātiem Komisija informē 14. panta 1. punktā norādīto komiteju.

6.   Katram projektam, kurš deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, un īpaši Eiropas nozīmes projektu pārrobežu daļām, attiecīgās dalībvalstis veic noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

—

notiek regulāra attiecīgās informācijas apmaiņa un,

—

ja nepieciešams, tiek organizētas kopējas sanāksmes projekta koordinēšanai.

Kopējas sanāksmes projekta koordinēšanai organizē, ja tās vajadzīgas atbilstoši projekta īpašajām prasībām, piemēram, projekta īstenošanas posmos vai tad, ja paredzamas vai radušās grūtības. Kopējās koordinēšanas sanāksmēs īpaši izvērtē novērtējuma un publisko konsultāciju procedūras. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka Komisija tiek informēta par kopējām koordinēšanas sanāksmēm un par informācijas apmaiņu.

9. pants

Eiropas nozīmes projektu īstenošana

1.   Eiropas nozīmes projektus īsteno ātri.

Ne vēlāk kā 2007. gada 12. aprīlī dalībvalstis, izmantojot Komisijas nodrošināto grafika paraugu, iesniedz Komisijai atjaunotu un norādošu grafiku minēto projektu pabeigšanai, kā arī pēc iespējas sīku informāciju par:

a)

projekta plānošanas apstiprinājuma procesa paredzamo norisi;

b)

grafiku izpētes un projektēšanas posmam;

c)

projekta īstenošanas gaitu; un

d)

projekta nodošanu ekspluatācijā.

2.   Komisija, cieši sadarbojoties ar 14. panta 1. punktā norādīto komiteju, ik pēc diviem gadiem iepazīstina ar ziņojumu par 1. pantā norādītā projekta gaitu.

Projekti, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti un kuriem ir apstiprināts Eiropas koordinators, koordinatora iesniegtie ziņojumi aizvieto divgadu atskaites.

10. pants

Eiropas koordinators

1.   Ja tāda projekta īstenošanā, kurš deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, radusies nozīmīga aizkavēšanās vai radušās grūtības to īstenot, tostarp situācijās, kad iesaistītas trešās valstis, Komisija drīkst apstiprināt Eiropas koordinatoru, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti un pēc konsultācijas ar Eiropas Parlamentu. Ja nepieciešams, dalībvalstis drīkst pieprasīt, lai Komisija apstiprina Eiropas koordinatoru saistībā arī ar citiem Trans-Eiropas tīklu projektiem.

2.   Eiropas koordinatoru izraugās īpaši ņemot vērā pieredzi saistībā ar Eiropas Savienības iestādēm un zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētikas politiku, kā arī ar lielu projektu finansējuma, sociālekonomisko un vides aspektu novērtējumu.

3.   Lēmumā, ar ko ieceļ Eiropas koordinatoru, norāda, kā koordinatoram jāveic viņa uzdevumi.

4.   Eiropas koordinators:

a)

sekmē projektu Eiropas dimensiju un pārrobežu dialogu starp projekta veicinātājiem un personām, kuras ar to saistītas;

b)

sniedz ieguldījumu valsts konsultēšanās procedūru koordinēšanā, un

c)

katru gadu Komisijai sniedz ziņojumu par projekta īstenošanu, kuram viņš ir iecelts par koordinatoru, kā arī par visām grūtībām un šķēršļiem, kas varētu radīt nozīmīgu aizkavēšanos; Komisija šo ziņojumu nodod attiecīgajām dalībvalstīm.

5.   Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas ar Eiropas koordinatoru 4. punktā minēto uzdevumu izpildei.

6.   Komisija drīkst pieprasīt Eiropas koordinatora viedokli, izskatot pieteikumus par Kopienas finansējumu tiem projektiem vai projektu grupām, kurām Eiropas koordinators ir iecelts.

7.   Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, koordinēšanas līmenim jābūt proporcionālam projekta izmaksām.

11. pants

Labvēlīgāki apstākļi

1.   Lai veicinātu labvēlīgāku apstākļu radīšanu Eiropas enerģētikas tīklu attīstībai un to savstarpējai izmantojamībai, Kopiena ņem vērā dalībvalstu centienus, kas ir saskaņā ar šo mērķi, piešķir vislielāko nozīmi un pēc vajadzības sekmē šādus pasākumus:

a)

tehniskā sadarbība starp struktūrām, kas ir atbildīgas par Eiropas enerģētikas tīkliem, jo īpaši par II pielikuma 1., 2. un 7. punktā minēto savienojumu pienācīgu darbību;

b)

apstiprināšanas procedūru sekmēšana projektiem Eiropas enerģētikas tīklos, lai samazinātu kavēšanos, īpaši attiecībā uz projektiem, kuri ir deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti;

c)

palīdzības sniegšana vispārējas nozīmes projektiem no Eiropas fondiem, instrumentiem un finanšu programmām.

2.   Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm uzņemas visas iniciatīvas, lai sekmētu 1. punktā minēto darbību koordinēšanu.

3.   Par pasākumiem, kas vajadzīgi 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, lemj Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

12. pants

Ietekme uz konkurenci

Izskatot projektus, ņem vērā to ietekmi uz konkurenci un piegāžu drošību. Galvenie finansēšanas avoti ir privātais vai attiecīgo uzņēmumu finansējums, un tos veicina. Saskaņā ar Līguma noteikumiem izvairās no jebkādiem konkurences izkropļojumiem tirgus dalībnieku starpā.

13. pants

Ierobežojumi

1.   Ar šo lēmumu neskar finanšu saistības, kuras dalībvalsts vai Kopiena ir uzņēmusies.

2.   Šis lēmums neskar projektu un plānu vai programmu ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, kas nosaka turpmāko apstiprināšanas sistēmu šādiem projektiem. Ietekmes uz vidi novērtējumu rezultātus, ja šāds novērtējums vajadzīgs saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, ņem vērā saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem pirms lēmuma pieņemšanas par projekta īstenošanu.

14. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

15. pants

Ziņojums

Reizi divos gados Komisija sagatavo ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Šajā ziņojumā uzmanību pievērš to prioritāro projektu īstenošanai, kas attiecas uz pārrobežu savienojumiem, kā minēts II pielikuma 2., 4. un 7. punktā, un panākumiem šajā procesā, kā arī tam, kāda ir finansēšanas kārtība, jo īpaši saistībā ar Kopienas finansējumu.

16. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Lēmumu 96/391/EK un Lēmumu Nr. 1229/2003/EK.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2006. gada 6. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI

(1)  OV C 241, 28.9.2004., 17. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūnija Atzinums (OV C 124 E, 25.5.2006., 68. lpp.). Padomes 2005. gada 1. decembra Kopējā nostāja (OV C 80 E, 4.4.2006., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2006. gada 24. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 176, 15.7.2003., 11. lpp.

(4)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/85/EK (OV L 236, 7.7.2004., 10. lpp.).

(5)  OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.

(6)  OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1159/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 16. lpp.).

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8)  OV L 161, 29.6.1996., 154. lpp.

I PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Prioritāro projektu asis, tostarp Eiropas nozīmes projekti, kā noteikts 7. un 8. pantā

Turpmāk uzskaitīti prioritārie projekti, tostarp Eiropas nozīmes projekti, kas ietverti katrā prioritāro projektu asī.

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

EL.1.

Francija–Beļģija–Nīderlande–Vācija:

 

elektroenerģijas tīklu nostiprināšana, lai atrisinātu elektroenerģijas plūsmas pārmērīgu noslogotību Beniluksa valstīs.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

 

Avelenas (FR)–Avelgemas (BE) līnija

 

Mulenas (FR)–Obenžas (BE) līnija.

EL.2.

Itālijas robežas ar Franciju, Austriju, Slovēniju un Šveici:

 

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

 

Liencas (AT)–Kordinjano (IT) līnija

 

Jauns starpsavienojums starp Itāliju un Slovēniju

 

Udīnes Ovestas (IT)–Okroglo (SI) līnija

 

S. Sanfjorāno (IT)–Naves (IT)–Gorlago (IT) līnija

 

Ziemeļvenēcijas (IT)–Kordinjano (IT) līnija

 

St. Peter (AT)–Tauernas (AT) līnija

 

Dienvidburgerlandes (AT)–Kainahtāles (AT) līnija

 

Austrijas–Itālijas (Taura–Briksena) starpsavienojums caur Brenneres vilcienu tuneli.

EL.3.

Francija–Spānija–Portugāle:

 

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana starp šīm valstīm un Ibērijas pussalā un tīklu attīstība salu reģionos.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

 

Santmenas (ES)–Beskano (ES)–Beksas (FR) līnija

 

Valdižemas (PT)–“Douro Internacional” (PT)–Aldeavilas (ES) līnija un “Douro Internacional” iekārtas.

EL.4.

Grieķija–Balkānu valstis–UCTE sistēma:

 

elektroenerģijas infrastruktūras izveide, lai savienotu Grieķiju ar UCTE sistēmu un sekmētu Dienvidaustrumu Eiropas elektroenerģijas tīkla attīstību.

Tostarp Eiropas nozīmes projekts:

 

Filipi (EL)–Hamidabadas (TR) līnija.

EL.5.

Apvienotā Karaliste–kontinentālā Eiropa un Ziemeļeiropa:

 

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas izveidošana/palielināšana un iespējama jūras vēja enerģijas iekļaušana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekts:

 

Zemjūras kabelis, lai savienotu Angliju (UK) un Nīderlandi.

EL.6.

Īrija–Apvienotā Karaliste:

 

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana un iespējama jūras vēja enerģijas iekļaušana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekts:

 

Zemjūras kabelis, lai savienotu Īriju un Velsu (UK).

EL.7.

Dānijas–Vācijas–Baltijas gredzens (ietverot Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Vāciju, Poliju, Baltijas valstis un Krieviju):

 

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana un iespējama jūras vēja enerģijas iekļaušana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

 

Kaso (DK)–Hamburgas (DE) līnija

 

Hamburga/Krīmele (DE)–Šverina (DE) līnija

 

Kaso (DK)–Revsingas (DK)–Tjēles (DK) līnija

 

Rietumhasingas (DK)–Triges (DK) līnija

 

Zemūdens kabelis Skagerrak 4 starp Dāniju un Norvēģiju

 

Polijas–Lietuvas līniju, tostarp vajadzīgā Polijas elektroenerģijas tīkls un Polijas–Vācijas profila nostiprināšana, lai varētu piedalīties iekšējā elektroenerģijas tīklā

 

Zemūdens kabelis Somija–Igaunija (Estlink)

 

Zemūdens kabelis “Fennoscan” starp Somiju un Zviedriju

 

Halle/Zāle (DE)–Švainfurte (DE)

EL.8.

Vācija–Polija–Čehija–Slovākija–Austrija–Ungārija–Slovēnija:

 

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

 

Neienhāgenas (DE)–Vīrādenas (DE)–Krajņikas (PL) līnija

 

Dirnroras (AT)–Slavětice (CZ) līnija

 

Jaunu starpsavienojums starp Vāciju un Poliju

 

Vel'ké Kapušany (SK)–Lemešany (SK)–Moldava (SK)–Sajóivánka (HU) līnija

 

Gabčíkovo (SK)–Vel'ký Ďur (SK) līnija

 

Stupava (SK)–Dienvidaustrumu Vīne (AT) līnija.

EL.9.

Vidusjūras reģiona dalībvalstis – Vidusjūras reģiona elektroenerģijas apgādes gredzens

 

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana starp Vidusjūras reģiona dalībvalstīm un Maroku, Alžīriju, Tunisiju, Lībiju, Ēģipti, Tuvo Austrumu valstīm un Turciju.

Tostarp Eiropas nozīmes projekts:

 

Elektroenerģijas savienojums ar Tunisiju un Itāliju.

GĀZES TĪKLI

NG.1.

Apvienotā Karaliste–kontinentālā Ziemeļeiropa, ietverot Nīderlandi, Dāniju un Vāciju–Poliju–Lietuvu–Latviju–Igauniju–Somiju–Krieviju:

 

Gāzu cauruļvadi, kas savieno dažus galvenos Eiropas gāzes piegādes avotus, uzlabojot tīklu savstarpēju izmantojamību un palielinot piegāžu drošību, tostarp dabasgāzes cauruļvadi caur maršrutu atklātā jūrā no Krievijas uz ES un piekrastes maršrutu no Krievijas uz Poliju un Vāciju, jaunu gāzes cauruļvadu būvniecība un tīklu jauda palielinās Vācijā, Dānijā un Zviedrijā un starp šīm valstīm un Polijā, Čehijas Republika, Slovākijā, Vācijā un Austrija un starp šīm valstīm.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

 

Ziemeļeiropas gāzes cauruļvads

 

Jamalas–Eiropas cauruļvads

 

Dabasgāzes cauruļvads, kas savieno Dāniju, Vāciju un Zviedriju

 

Pārvades jaudas palielināšana Vācijas– Beļģijas–Apvienotās Karalistes asīs.

NG.2.

Alžīrija–Spānija–Itālija–Francija–kontinentālā Ziemeļeiropa:

 

jaunu dabasgāzes cauruļvadu būvniecība no Alžīrijas uz Spāniju, Franciju un Itāliju un tīklu jaudu palielināšana Spānijā, Itālijā un Francijā un starp tām.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

 

Alžīrijas–Tunisijas–Itālijas cauruļvads

 

Alžīrijas–Itālijas gāzes cauruļvads caur Sardīniju un Korsiku ar atzaru uz Franciju

 

Medgas gāzes cauruļvads (Alžīrija–Francija–kontinentālā Eiropa).

NG.3.

Kaspijas jūras reģiona valstis–Tuvie un vidējie austrumi–ES:

 

jauni dabasgāzes cauruļvadu tīkli uz Eiropas Savienību no jauniem avotiem, tostarp Turcijas–Grieķijas, Grieķijas–Itālijas un Turcijas–Austrijas un Grieķijas–Slovēnijas–Austrijas (caur Rietumbalkāniem) dabasgāzes cauruļvadi.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

 

Turcijas–Grieķijas–Itālijas cauruļvads

 

Turcijas–Austrijas cauruļvads.

NG.4.

Sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) termināļi Beļģijā, Francijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Kiprā un Polijā:

 

piegādes avotu un piegādes punktu diversifikācija, ietverot sašķidrinātas dabasgāzes termināļu savienojumus ar pārvades un sadales tīklu.

NG.5.

Dabasgāzes pazemes krātuves Spānijā, Portugālē, Francijā, Itālijā, Grieķijā un Baltijas jūras reģionā:

 

jaudas palielināšana Spānijā, Francijā, Itālijā un Baltijas jūras reģionā un pirmo iekārtu būvniecība Portugālē, Grieķijā un Lietuvā.

NG.6.

Vidusjūras reģiona dalībvalstu–Vidusjūras reģiona austrumdaļas gāzes apgādes gredzens:

 

dabasgāzes cauruļvadu izveide starp Vidusjūras reģiona dalībvalstīm un Lībiju – Ēģipti–Jordāniju – Sīriju – Turciju un to jaudas palielināšana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekts:

 

Lībijas–Itālijas gāzes cauruļvads.

II PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Papildu kritēriji 6. panta 2. punktā minēto vispārējas intereses projektu apzināšanai

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

1.

Elektroenerģijas tīklu attīstīšana salu, izolētos, perifēros un īpaši perifēros reģionos, vienlaikus veicinot enerģijas avotu dažādošanu un sekmējot neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī, ja vajadzīgs, minēto reģionu elektroenerģijas tīklu savienošana:

—

Īrija–Apvienotā Karaliste (Velsa)

—

Grieķija (salas)

—

Itālija (Sardīnija)–Francija (Korsika)–Itālija (kontinentālā daļa)

—

savienojumi salu reģionos, tostarp savienojumi ar kontinentālo daļu

—

Savienojumi īpaši perifēros reģionos Francijā, Spānijā un Portugālē.

2.

Elektroenerģijas savienojumu attīstība starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un elektroenerģijas tīklu darbības uzticamību un drošumu:

—

Francija–Beļģija–Nīderlande–Vācija

—

Francija–Vācija

—

Francija–Itālija

—

Francija–Spānija

—

Portugāle–Spānija

—

Somija–Zviedrija

—

Somija–Igaunija–Latvija–Lietuva

—

Austrija–Itālija

—

Itālija–Slovēnija

—

Austrija–Itālija–Slovēnija–Ungārija

—

Vācija–Polija

—

Vācija–Polija–Čehijas Republika–Austrija–Slovākija–Ungārija

—

Ungārija–Slovākija

—

Ungārija–Austrija

—

Polija–Lietuva

—

Īrija–Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

—

Austrija–Vācija–Slovēnija–Ungārija

—

Nīderlande–Apvienotā Karaliste

—

Vācija–Dānija–Zviedrija

—

Grieķija–Itālija

—

Ungārija–Slovēnija

—

Malta–Itālija

—

Somija–Igaunija

—

Itālija–Slovēnija.

3.

Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana dalībvalstīs, kur tas vajadzīgs, lai izmantotu dalībvalstu starpsavienojumus, iekšējā tirgus darbībai vai neizsīkstošo enerģijas avotu savienošanai:

—

visās dalībvalstīs.

4.

Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana ar ārpuskopienas valstīm, jo īpaši ar kandidātvalstīm, tādējādi sekmējot elektroenerģijas tīklu savstarpēju izmantojamību, darbības uzticamību un elektroenerģijas apgādes drošumu Eiropas Kopienā:

—

Vācija–Norvēģija

—

Nīderlande–Norvēģija

—

Zviedrija–Norvēģija

—

Apvienotā Karaliste–Norvēģija

—

Baltijas jūras reģiona valstu elektroenerģijas apgādes gredzens: Vācija–Polija–Baltkrievija–Krievija–Lietuva–Latvija–Igaunija–Somija–Zviedrija–Norvēģija–Dānija

—

Norvēģija–Zviedrija–Somija–Krievija

—

Vidusjūras reģiona valstu elektroenerģijas apgādes gredzens: Francija–Spānija–Maroka–Alžīrija–Tunisija–Lībija–Ēģipte–Tuvo Austrumu valstis–Turcija–Grieķija–Itālija

—

Grieķija–Turcija

—

Itālija–Šveice

—

Austrija–Šveice

—

Ungārija–Rumānija

—

Ungārija–Serbija

—

Ungārija–Horvātija

—

Itālija–Tunisija

—

Grieķija–Balkānu valstis

—

Spānija–Maroka

—

Spānija–Andora–Francija

—

ES–Balkānu valstis–Baltkrievija–Krievija–Ukraina

—

Melnās jūras reģiona elektroenerģijas apgādes gredzens: Krievija–Ukraina–Rumānija–Bulgārija–Turcija–Gruzija

—

Bulgārija–Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika/Grieķija–Albānija–Itālija vai Bulgārija–Grieķija–Itālija.

5.

Darbības, lai uzlabotu savstarpēji savienotu elektroenerģijas tīklu darbību iekšējā tirgū un jo īpaši apzinātu vājās vietas un trūkstošos savienojumus, izstrādātu risinājumus saistībā ar pārmērīgu noslogotību un pielāgotu elektroenerģijas tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metodes:

—

elektroenerģijas tīklu vājo vietu un trūkstošo savienojumu, īpaši pārrobežu savienojumu, apzināšana,

—

risinājumu izstrāde elektroenerģijas plūsmas pārvaldībai, lai risinātu pārliekas noslogotības problēmas elektroenerģijas tīklos,

—

elektroenerģijas tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metožu pielāgošana, kas vajadzīga iekšējā tirgus darbībai un neizsīkstošo enerģijas avotu lielāka īpatsvara izmantošanai.

GĀZES TĪKLI

6.

Dabasgāzes ieviešana jaunos reģionos, galvenokārt salu, izolētos, perifēros un īpaši perifēros reģionos, un gāzes tīklu attīstīšana šādos reģionos:

—

Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

—

Īrija

—

Spānija

—

Portugāle

—

Grieķija

—

Zviedrija

—

Dānija

—

Itālija (Sardīnija)

—

Francija (Korsika)

—

Kipra

—

Malta

—

Īpaši perifēri reģioni Francijā, Spānijā un Portugālē

7.

Dabasgāzes savienojumu attīstīšana, lai apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības, vai piegādes drošuma nostiprināšana, ietverot atsevišķu dabasgāzes un olefīnu gāzes tīklu savienošanu:

—

Īrija–Apvienotā Karaliste

—

Francija–Spānija

—

Francija–Šveice

—

Portugāle–Spānija

—

Austrija–Vācija

—

Austrija–Ungārija

—

Austrija–Ungārija–Slovākija–Polija

—

Polija–Čehijas Republika

—

Slovākija–Čehijas Republika–Vācija–Austrija

—

Austrija–Itālija

—

Grieķija–Balkānu valstis

—

Austrija–Ungārija–Rumānija–Bulgārija–Grieķija–Turcija

—

Francija–Itālija

—

Grieķija–Itālija

—

Austrija–Čehijas Republika

—

Vācija–Čehijas Republika–Austrija–Itālija

—

Austrija–Slovēnija–Horvātija

—

Ungārija–Horvātija

—

Ungārija–Rumānija

—

Ungārija–Slovākija

—

Ungārija–Ukraina

—

Slovēnija–Balkānu valstis

—

Beļģija–Nīderlande–Vācija

—

Apvienotā Karaliste–Nīderlande–Vācija

—

Vācija–Polija

—

Dānija–Apvienotā Karaliste

—

Dānija–Vācija–Zviedrija

—

Dānija–Nīderlande.

8.

Jaudu attīstīšana SDG saņemšanai un dabasgāzes uzglabāšanai, kas vajadzīga, lai apmierinātu pieprasījumu, kontrolētu gāzes piegādes sistēmas un dažādotu avotus un piegādes maršrutus:

—

visās dalībvalstīs.

9.

Gāzes transportēšanas jaudas (gāzes piegādes cauruļvados) attīstīšana, kas vajadzīga, lai apmierinātu pieprasījumu un dažādotu piegādes no iekšējiem un ārējiem avotiem, kā arī piegādes maršrutus:

—

Ziemeļu gāzes sadales tīkls: Norvēģija–Dānija–Vācija–Zviedrija–Somija–Krievija–Baltijas valstis–Polija

—

Alžīrija–Spānija–Francija

—

Krievija–Ukraina–ES

—

Krievija–Baltkrievija–Ukraina–ES

—

Krievija–Baltkrievija–ES

—

Krievija–Baltijas jūra–Vācija

—

Krievija–Baltijas valstis–Polija–Vācija

—

Vācija–Čehijas Republika–Polija–Vācija–pārējās dalībvalstis

—

Lībija–Itālija

—

Tunisija–Lībija–Itālija

—

Kaspijas jūras valstis–ES

—

Krievija–Ukraina–Moldova–Rumānija–Bulgārija–Grieķija–Slovēnija–Balkānu valstis

—

Krievija–Ukraina–Slovākija–Ungārija–Slovēnija–Itālija

—

Nīderlande–Vācija–Šveice–Itālija

—

Beļģija–Francija–Šveice–Itālija

—

Dānija–Zviedrija–Polija

—

Norvēģija–Krievija–ES

—

Īrija

—

Alžīrija–Itālija–Francija

—

Alžīrija–Tunisija–Itālija

—

Tuvie un Vidējie Austrumi–Vidusjūras reģiona austrumdaļas gāzes apgādes gredzens–ES

—

Vinkseles (BE) sajaukšanas iekārta uz ziemeļu–dienvidu ass (H gāzes sajaukšana ar slāpekli)

—

Jaudas modernizēšana uz austrumu–rietumu ass: Zēbruge (BE)–Einatena (BE).

10.

Darbības, lai uzlabotu savstarpēji savienotu dabasgāzes tīklu darbību iekšējā tirgū un tranzīta valstīs un jo īpaši apzinātu vājās vietas un trūkstošos savienojumus, izstrādātu risinājumus saistībā ar pārmērīgu noslogotību un efektīvi un droši pielāgotu dabasgāzes tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metodes:

—

apzināt dabasgāzes tīklu vājās vietas un trūkstošos savienojumus, īpaši pārrobežu savienojumus,

—

izstrādāt risinājumus dabasgāzes plūsmas pārvaldībai, lai novērstu gāzes tīklu pārmērīgu noslogotību,

—

pielāgot iekšējā tirgus darbībai vajadzīgās gāzes tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metodes,

—

paaugstināt tranzīta valstīs esošo dabasgāzes tīklu vispārējo darbību un drošumu.

11.

Olefīna gāzes pārvadāšanas jaudu attīstība un pārvadāšanas sistēmas saskaņošana, lai apmierinātu iekšējā tirgus pieprasījumu:

—

visās dalībvalstīs.

III PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Vispārējas intereses projekti un to specifikācijas, kas pašreiz apzināti saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem kritērijiem

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

1.   Elektroenerģijas tīklu attīstīšana izolētos reģionos

1.1.

Īrijas–Velsas (UK) zemūdens kabelis

1.2.

Dienvidkiklādu salu (EL) savienojums (ar starpsavienojumu sistēmu)

1.3.

30 kV zemūdens kabeļa savienojums starp Fajalas, Piku, S. Žorže salām (Azoru salas, PT)

1.4.

Terseiras, Fajalas un Sanmigelas (Azoru salas, PT) tīkla savienošana un stiprināšana

1.5.

Madeiras (PT) tīkla savienošana un stiprināšana

1.6.

Sardīnijas (IT)–Itālijas kontinentālās daļas zemūdens kabelis

1.7.

Korsikas (FR)–Itālijas zemūdens kabelis

1.8.

Itālijas kontinentālās daļas–Sicīlijas (IT) savienojums Sordžentes (IT)–Ricikoni (IT) savienojuma divkāršošana

1.9.

Jauni savienojumi Baleāru un Kanāriju salās (ES)

2.   Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana starp dalībvalstīm

2.1.

Mulēnas (FR)–Obenžas (BE) līnija

2.2.

Avelenas (FR)–Avelgemas (BE) līnija

2.3.

Starpsavienojums starp Vāciju un Beļģiju

2.4.

Vižī (FR)–Mārlenheimas (FR) līnija

2.5.

Vižī (FR)–Uhtelfangenas (DE) līnija

2.6.

Laprasas (FR) fāžu transformators

2.7.

Turpmāka jaudas palielināšana esošajā Francijas un Itālijas savienojumā

2.8.

Jauns Francijas un Itālijas savienojums

2.9.

Jauns Pireneju savienojums starp Franciju un Spāniju

2.10.

Austrumpireneju savienojums starp Franciju un Spāniju

2.11.

Savienojumi starp Ziemeļportugāli un Ziemeļrietumu Spāniju

2.12.

Sinišas (PT)–Alkevas (PT)–Bilbao (ES) līnija

2.13.

Savienojums starp Dienvidportugāli un Dienvidrietumu Spāniju

2.14.

Valdižemas (PT)–“Douro Internacional” (PT)–Aldeavilas (ES) līnija un “Douro Internacional” iekārtas

2.15.

Savienojumi uz ziemeļiem no Botnijas līča un Fenoskanas zemūdens kabelis starp Somiju un Zviedriju

2.16.

Lincas (AT)–Kordinjano (IT) līnija

2.17.

Somplažo (IT)–Virmbahas (AT) starpsavienojums

2.18.

Austrijas–Itālijas (Taura–Briksena) starpsavienojumi caur Brenneres vilcienu tuneli

2.19.

Īrijas un Ziemeļīrijas savienojums

2.20.

St. Peter (AT)–Izāras (DE) līnija

2.21.

Zemūdens kabelis, kas savieno Anglijas dienvidaustrumu daļu un Nīderlandes vidusdaļu

2.22.

Dānijas un Vācijas savienojumu stiprināšana, piemēram, Kaso–Hamburgas līnija

2.23.

Dānijas un Zviedrijas savienojumu stiprināšana

2.24.

Jauns Slovēnijas un Ungārijas savienojums: Cirkovce (SI)–Heviza (HU)

2.25.

Sajóivánka (HU)–Rimavská Sobota (SK)

2.26.

Moldava (SK)–Sajóivánka (HU)

2.27.

Stupava (SK)–Dienvidaustrumu Vīne (AT)

2.28.

Polijas–Vācijas līnija (Neienhāgena (DE)–Vīrādena (DE)–Krajņika (PL))

2.29.

Polijas–Lietuvas savienojums (Elka–Alīta)

2.30.

Zemūdens kabelis, lai savienotu Somiju un Igauniju

2.31.

Elastīgu maiņstrāvas pārvades sistēmu izveidošana starp Itāliju un Slovēniju

2.32.

Jauni savienojumi starp UCTE un CENTREL sistēmām

2.33.

Dirnroras (AT)–Slavětice (CZ) līnija

2.34.

Zemūdens elektrības savienojums starp Maltu (MT) un Sicīliju (IT)

2.35.

Jauni starpsavienojumi starp Itāliju un Slovēniju

2.36.

Udīnes Ovestas (IT)–Okroglo (SI) līnija

3.   Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana dalībvalstīs

3.1.

Dānijas austrumu–rietumu ass savienojumi: Dānijas rietumu (UCTE) un austrumu (NORDEL) tīklu savienojums

3.2.

Savienojums uz Dānijas ziemeļu–dienvidu ass

3.3.

Jauni savienojumi Ziemeļfrancijā

3.4.

Jauni savienojumi dienvidrietumu Francijā

3.5.

Trinovercelezes (IT)–Lakjareles (IT) līnija

3.6.

Turbigo (IT)–Ro (IT)–Bovizio (IT) līnija

3.7.

Vogeras (IT)–Lakazelas (IT) līnija

3.8.

Sanfjorāno (IT)–Naves (IT)–Gorlago (IT) līnija

3.9.

Ziemeļvenēcijas (IT)–Kordinjāno (IT) līnija

3.10.

Redipūlijas (IT)–Udīnes rietumu (IT) līnija

3.11.

Jauni savienojumi uz Itālijas austrumu–rietumu ass

3.12.

Tavarnuces (IT)–Kazalinas (IT) līnija

3.13.

Tavarnuces (IT)–Santabarbaras (IT) līnija

3.14.

Ricikoni (IT)–Feroleto (IT)–Laino (IT) līnija

3.15.

Jauni savienojumi uz Itālijas ziemeļu–dienvidu ass

3.16.

Tīklu pārveidojumi, lai sekmētu atjaunojamās enerģijas savienojumus Itālijā

3.17.

Jauni vēja enerģijas savienojumi Itālijā

3.18.

Jauni savienojumi uz Spānijas ziemeļu ass

3.19.

Jauni savienojumi uz Spānijas Vidusjūras ass

3.20.

Jauni savienojumi uz Galisijas (ES)–Centra (ES) ass

3.21.

Jauni savienojumi uz Centra (ES)–Aragonas (ES) ass

3.22.

Jauni savienojumi uz Aragonas (ES)–Levantes (ES) ass

3.23.

Jauni savienojumi uz Dienvidspānijas–Centra (ES) ass

3.24.

Jauni savienojumi uz Austrumspānijas–Centra ass (ES)

3.25.

Jauni savienojumi Andalūzijā (ES)

3.26.

Pedralva (PT)–Riba d'Ave (PT) līnija un Pedralvas iekārtas

3.27.

Rekarei (PT)–Valdižemas (PT) līnija

3.28.

Pikote (PT)–Pokiņu (PT) līnija (uzlabošana)

3.29.

Esošās Pegu (PT)–Cedillo (ES)/Falagueira (PT) līnijas un Falagueira iekārtu pārveidošana

3.30.

Pegu (PT)–Bataljhas (PT) līnija un Bataljhas iekārtas

3.31.

Sinišas (PT)–Ferreira do Alentejo (PT) I līnija (uzlabošana)

3.32.

Jauni vēja enerģijas savienojumi Portugālē

3.33.

Pereirušas (PT)–Zezeres (PT)–Santarēmas (PT) līnijas un Zezeres iekārtas

3.34.

Bataljas (PT)–Riumajoras (PT) I un II līnija (uzlabošana)

3.35.

Karapatelu (PT)–Muriškas (PT) līnija (uzlabošana)

3.36.

Valdidžemas (PT)–Vizeu (PT)–Anadijas (PT) līnija

3.37.

Esošās Riumajoras (PT)–Palmelas (PT) līnijas novirzīšana uz Ribatežu (PT) un Ribatežu iekārtām

3.38.

Saloniku (EL), Lamjas (EL) un Patras (EL) apakšstacijas un savienojošās līnijas

3.39.

Evijas (EL), Lakonijas (EL) un Trāķijas (EL) reģionu savienojumi

3.40.

Perifēro reģionu esošo savienojumu nostiprināšana Grieķijas kontinentālajā daļā

3.41.

Tinagas (IE)–Kašelas (IE) līnija

3.42.

Flegfordas (IE)–Austrumsligo (IE) līnija

3.43.

Savienojumi Spānijas ziemeļaustrumos un rietumos, jo īpaši, lai tīklam pieslēgtu vēja enerģijas ražošanas jaudas

3.44.

Savienojumi Basku zemē (ES), Aragonā (ES) un Navarrā (ES)

3.45.

Savienojumi Galisijā (ES)

3.46.

Savienojumi Zviedrijas vidienē

3.47.

Savienojumi Zviedrijas dienvidos

3.48.

Hamburgas (DE)–Švērines reģiona (DE) līnija

3.49.

Halles/Zāles reģiona (DE)–Šveinfurtes reģiona (DE) līnija

3.50.

Jauni vēja enerģijas savienojumi jūrā pie Vācijas un Vācijas piekrastē

3.51.

380 kV tīkla uzlabošana Vācijā, lai pievienotu jūras vējdzirnavu parkus

3.52.

Savienojumi Ziemeļīrijā attiecībā uz savienojumiem ar Īriju

3.53.

Savienojumi Apvienotās Karalistes ziemeļrietumos

3.54.

Savienojumi Skotijā un Anglijā, lai elektroenerģijas ražošanā vairāk izmantotu neizsīkstošos enerģijas avotus

3.55.

Jauni jūras vēja enerģijas savienojumi Beļģijā, tostarp 380 kV tīkla uzlabošana

3.56.

Borseles apakšstacija (NL)

3.57.

Reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtu ieviešana (NL)

3.58.

Fāžu mainītāju un/vai kondensatoru bateriju uzstādīšana Beļģijā

3.59.

380 kV tīkla uzlabošana Beļģijā, lai palielinātu importa jaudu

3.60.

St. Peter (AT)–Tauernas (AT) līnija

3.61.

Dienvidburgerlandes (AT)–Kainahtāles (AT) līnija

3.62.

Dunova (PL)–Zidova (PL)–Kževina (PL)–Pleviska (PL)

3.63.

Patnova (PL)–Grudziadza (PL)

3.64.

Ostrova (PL)–Pleviska (PL)

3.65.

Ostrova (PL)–Trebačeva (Rogoveca) (PL)

3.66.

Pleviska (PL)–Patnova (PL)

3.67.

Tarnova (PL)–Krosna (PL)

3.68.

Elka (PL)–Olština Matki (PL)

3.69.

Elka (PL)–Nareva (PL)

3.70.

Mikulova (PL)–Svebodžice–Dobžena (Grošovice) (PL)

3.71.

Patnova (PL)–Sohačeva (PL)–Varšava (PL)

3.72.

Krska (SI)–Bericeva (SI)

3.73.

Slovēnijas pārvades sistēmas palielināšana no 220 kV uz 400 kV

3.74.

Medzibroda (SK)–Liptovska Mara (SK)

3.75.

Lemesani (SK)–Moldava (SK)

3.76.

Lemesani (SK)–Vel'ké Kapušany (SK)

3.77.

Gabcikova (SK)–Vel'ký Ďur (SK)

3.78.

Savienojumi Ziemeļzviedrijā

3.79.

Sāremā (EE) apgādes pārcelšana uz 110 kV

3.80.

Tartu (EE) energoapgādes uzlabošana

3.81.

Eesti (EE) apakšstacijas atjaunošana (330 kV)

3.82.

Kīsas (EE), Pīssi (EE) un Viljandi (EE) apakšstaciju atjaunošana (110 kV)

3.83.

Nošovice (CZ)–Prosenice (CZ): 400 kV vienvirziena līnijas pārbūve par 400 kV divkāršo ķēdi

3.84.

Krasikova (CZ)–Horni Životice (CZ): jauna 400 kV vienvirziena līnija

3.85.

Jauni vēja enerģijas savienojumi Maltā (MT)

4.   Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana ar ārpuskopienas valstīm

4.1.

Jauns savienojums Itālija–Šveice

4.2.

Filipi (EL)–Maricas 3 (Bulgārija) līnija

4.3.

Amintejas (EL)–Bitolas (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika) līnija

4.4.

Kardjas (EL)–Elbasani (Albānija) līnija

4.5.

Elbasani (Albānija)–Podgoricas (Melnkalne) līnija

4.6.

Mostaras (Bosnija un Hercegovina) apakšstacija un savienojošās līnijas

4.7.

Ernestinovo (Horvātija) apakšstacija un savienojošās līnijas

4.8.

Jauni savienojumi starp Grieķiju un Albāniju, Bulgāriju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku

4.9.

Filipi (EL)–Hamidabadas (TR) līnija

4.10.

Zemūdens kabelis starp ziemeļaustrumu/austrumu Angliju un Dienvidnorvēģiju

4.11.

Ēmšavenas (NL)–Fedas (NO) posms

4.12.

Zemūdens kabelis starp Dienvidspāniju un Maroku (esošā savienojuma stiprināšana),

4.13.

Savienojumi Baltijas elektroenerģijas apgādes gredzenam: Vācija–Polija–Krievija–Igaunija–Latvija–Lietuva–Zviedrija–Somija–Dānija–Baltkrievija

4.14.

Dienvidsomijas–Krievijas savienojumi

4.15.

Jauni savienojumi starp Ziemeļzviedriju un Ziemeļnorvēģiju

4.16.

Jauni savienojumi starp Viduszviedriju un Vidusnorvēģiju

4.17.

Borgvīkas (SE)–Hēsles (NO)–Oslo (NO) reģiona līnija

4.18.

Jauni savienojumi starp UCTE/CENTREL sistēmu un Balkānu valstīm

4.19.

Savienojumi un pieslēgums starp UCTE sistēmu un Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu, tostarp tāda HVDC elektroenerģijas pārveides staciju pārvietošana, kas iepriekš darbojās starp Austriju un Ungāriju, Austriju un Čehijas Republiku, kā arī Vāciju un Čehijas Republiku

4.20.

Savienojumi Melnās jūras elektroenerģijas apgādes gredzenā: Krievija–Ukraina–Rumānija–Bulgārija–Turcija–Gruzija

4.21.

Jauni savienojumi Melnās jūras apgabalā, lai nodrošinātu UCTE sistēmas un attiecīgo valstu tīklu savstarpēju izmantojamību

4.22.

Jauni savienojumi Vidusjūras elektroenerģijas apgādes gredzenā: Francija–Spānija–Maroka–Alžīrija–Tunisija–Lībija–Ēģipte–Tuvo Austrumu valstis–Turcija–Grieķija–Itālija

4.23.

Zemūdens kabelis starp Dienvidspāniju un ziemeļrietumu Alžīriju

4.24.

Zemūdens kabelis starp Itāliju un Ziemeļāfriku (Alžīriju, Tunisiju, Lībiju)

4.25.

Elektroenerģijas savienojums starp Tunisiju un Itāliju

4.26.

Jauni savienojumi Barenca reģionā/apgabalā

4.27.

Savienojumu nostiprināšana starp Dāniju un Norvēģiju

4.28.

Obermorveilera (DE)–Meiningena (AT)–Bonaduza (CH): turpmāka jaudas palielināšana

4.29.

Bekešaba (HU)–Oradea (RO)

4.30.

Peča (HU)–Sombora (Serbija)

4.31.

Peča (HU)–Ernestinova (HR)

4.32.

Vel'ké Kapušany (SK)–Ukrainas robeža

4.33.

Andralla (ES)–Enkampa (AD): jaudas palielināšana līdz 220 kV

4.34.

Spānija–Andora–Francija savienojumu uzlabošana

5.   Darbības, kas uzlabo savstarpēji savienotus elektroenerģijas tīklus iekšējā tirgū.

(Specifikācijas vēl nav noteiktas).

GĀZES TĪKLI

6.   Dabasgāzes ieviešana jaunos reģionos

6.1.

Gāzes tīkla attīstīšana no Belfāstas uz Ziemeļīrijas ziemeļu–rietumu reģionu (UK), un vajadzības gadījumā uz Īrijas rietumu piekrasti

6.2.

SDG Santakrusā de Tenerifē, Kanāriju salās (ES)

6.3.

SDG Laspalmasā Grankanārijā (ES)

6.4.

SDG Madeirā (PT)

6.5.

Gāzes tīklu attīstība Zviedrijā

6.6.

Savienojums starp Baleāru salām (ES) un Spānijas kontinentālo daļu

6.7.

Augstspiediena atzars uz Trāķiju (EL)

6.8.

Augstspiediena atzars uz Korintu (EL)

6.9.

Augstspiediena atzars uz ziemeļrietumu Grieķiju (EL)

6.10.

Lollanas (DK) un Falsteras (DK) salu savienojums

6.11.

SDG Kipras salā, Vasilikos Enerģijas centrs

6.12.

Savienojums starp Vasilikos (CY) SDG rūpnīcu un Moni (CY) spēkstaciju

6.13.

SDG Krētas salā (EL)

6.14.

Augstspiediena atzars uz Patru (EL)

6.15.

SDG Maltā

7.   Gāzes savienojumu attīstīšana, lai apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības, vai piegādes drošības stiprināšana, tostarp atsevišķu dabasgāzes tīklu savienošana

7.1.

Papildu gāzes savienotājvads starp Īriju un Skotiju

7.2.

Ziemeļu–dienvidu savienojums, tostarp Dublinas–Belfāstas cauruļvads

7.3.

Kompresoru stacija uz Lakas (FR)–Kalaoras (ES) cauruļvada

7.4.

Lisanjē (FR)–Bilbao (ES) cauruļvads

7.5.

Perpiņānas (FR)–Barselonas (ES) cauruļvads

7.6.

Gāzes cauruļvadu transportēšanas jaudas palielināšana, kas apgādā Portugāli caur Dienvidspāniju, kā arī Galisiju un Astūriju caur Portugāli

7.7.

Puhkirhenes (AT)–Burghauzenas (DE) cauruļvads

7.8.

Andorfas (AT)–Zimbahas (DE) cauruļvads

7.9.

Vīnes priekšpilsētas (AT)–Šopronas (HU) cauruļvads

7.10.

Bādleonfeldenas (AT)–Lincas (AT) cauruļvads

7.11.

Ziemeļrietumu Grieķijas–Elbasani (AL) cauruļvads

7.12.

Grieķijas–Itālijas savienotājvads

7.13.

Kompresoru stacija uz galvenā cauruļvada Grieķijā

7.14.

Austrijas un Čehijas Republikas tīklu savienojums

7.15.

Gāzes transporta koridors dienvidaustrumu Eiropā pāri Grieķijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Serbijai un Melnkalnei, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Slovēnijai un Austrijai

7.16.

Gāzes transporta koridors starp Austriju un Turciju caur Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju

7.17.

Savienotājvadi starp Apvienoto Karalisti, Nīderlandi un Vāciju, kas savieno galvenos ziemeļrietumu Eiropas avotus un tirgus

7.18.

Savienojums starp ziemeļaustrumu Vāciju (Berlīnes apgabals) un ziemeļrietumu Poliju (Ščecinas apgabals) ar atzaru no Šmelnes uz Lubminu (DE, Greifsvaldes apgabals)

7.19.

Ciešinas (PL)–Ostravas (CZ) cauruļvads

7.20.

Gerlica (DE)–Zgoželeca (PL): dabasgāzes tīklu paplašināšana un savstarpēja savienošana

7.21.

Bernavas (DE)–Šcecinas (PL) paplašinājums

7.22.

Savienojums starp iekārtām atklātā jūrā Ziemeļjūrā vai no Dānijas iekārtām atklātā jūrā uz Apvienotās Karalistes iekārtām jūras krastā

7.23.

Transportēšanas jaudas nostiprināšana starp Franciju un Itāliju

7.24.

Baltijas gāzes pieslēguma vads starp Dāniju, Vāciju un Zviedriju

7.25.

Vinkseles (BE) sajaukšanas iekārta uz ziemeļu–dienvidu ass

7.26.

Zēbruges (BE)–Einatenas (BE) jaudas palielināšana

7.27.

Jaudas palielināšana uz ziemeļu–rietumu ass: Zelzate (BE)–Zēbruge (BE)

7.28.

Gāzes cauruļvada izbūve, kas savienos Dāniju un Nīderlandi, kā arī savienos esošās Ziemeļjūras ražošanas iekārtas

8.   Jaudu attīstīšana SDG saņemšanai un dabasgāzes uzglabāšanai

8.1.

SDG Leverdonsirmerā (FR, jauns termināls) un cauruļvads uz Lisanjē (FR) krātuvi

8.2.

SDG Fosirmerā (FR)

8.3.

SDG Velvā (ES), esošā termināla paplašināšana

8.4.

SDG Kartahenā (ES), esošā termināla paplašināšana

8.5.

SDG Galisijā (ES), jauns termināls

8.6.

SDG Bilbao (ES), jauns termināls

8.7.

SDG Valensijas reģionā (ES), jauns termināls

8.8.

SDG Barselonā (ES), esošā termināla paplašināšana

8.9.

SDG Sinišā (PT), jauns termināls

8.10.

SDG Revitusā (EL), esošā termināla paplašināšana

8.11.

SDG Adrijas jūras ziemeļu piekrastē (IT)

8.12.

SDG atklātā jūrā Adrijas jūras ziemeļos (IT)

8.13.

SDG Adrijas jūras dienvidu piekrastē (IT)

8.14.

SDG Jonijas piekrastē (IT)

8.15.

SDG Tirēnu jūras piekrastē (IT)

8.16.

SDG Ligūrijas piekrastē (IT)

8.17.

SDG Zēbrugē (BE), jaudas palielināšanas otrā kārta)

8.18.

SDG Greinas salā, Kentā (UK)

8.19.

Otra SDG termināla būvniecība kontinentālajā Grieķijā

8.20.

Pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Īrijā

8.21.

Krātuve Dienvidu Kavalā (EL), izsīkuša gāzes lauka pārveidošana atklātā jūrā

8.22.

Krātuve Lisanjē (FR), esošās vietas paplašināšana

8.23.

Krātuve Pekorādā (FR), izsīkuša naftas lauka pārveidošana

8.24.

Krātuve Elzasas reģionā (FR), sāls alu paplašināšana

8.25.

Krātuve Centrālajā reģionā (FR), krātuves paplašināšana gruntsūdeņu līmenī

8.26.

Krātuves uz Spānijas ziemeļu–dienvidu ass (jaunas vietas) Kantabrijā, Aragonā, Kastīlijā un Leonā, Kastīlijā – Lamančā un Andalūzijā

8.27.

Krātuves uz Spānijas Vidusjūras ass (jaunas vietas) Katalonijā, Valensijā un Mursijā

8.28.

Krātuve Karrisu (PT), jauna vieta

8.29.

Krātuve Lovenhūtā (BE), esošās vietas paplašināšana

8.30.

Krātuve Stēnlillē (DK) un Lilletorupē (DK), esošās vietas paplašināšana

8.31.

Krātuve Tonderā (DK), jauna vieta

8.32.

Krātuve Puhkirhenē (AT), esošās vietas paplašināšana, kā arī cauruļvads uz Rietumpentas sistēmu līdzās Andorfai (AT)

8.33.

Krātuve Baumgartenā (AT), jauna vieta

8.34.

Krātuve Haidahā (AT), jauna vieta, kā arī cauruļvads uz Eiropas gāzes sadales tīklu

8.35.

Pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Itālijā

8.36.

Krātuve Verčovicē (PL), esošās vietas paplašināšana

8.37.

Krātuve Kosakovā (PL), pazemes krātuves paplašināšana

8.38.

Maltas (MT)–Sicīlijas (IT) gāzes cauruļvads

8.39.

Krātuve Lietuvā (jauna vieta)

9.   Gāzes transportēšanas jaudas attīstīšana (gāzes cauruļvadi)

9.1.

Savienojumu radīšana un attīstīšana Ziemeļu gāzes sadales tīklā: Norvēģija–Dānija–Vācija–Zviedrija–Somija–Krievija–Baltijas valstis–Polija

9.2.

Ziemeļvalstu vidusdaļas gāzes cauruļvads: Norvēģija–Zviedrija–Somija

9.3.

Ziemeļeiropas gāzes cauruļvads: Krievija, Baltijas jūra, Vācija

9.4.

Gāzes cauruļvads no Krievijas uz Vāciju caur Latviju, Lietuvu un Poliju, tostarp pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Latvijā (projekts “Amber”)

9.5.

Gāzes cauruļvads Somija–Igaunija

9.6.

Jauni gāzes cauruļvadi no Alžīrijas uz Spāniju un Franciju, kā arī ar to saistītā iekšējo tīklu jaudas palielināšana šajās valstīs

9.7.

Alžīrijas–Marokas–Spānijas (līdz Kordovai) cauruļvada transportēšanas jaudas palielināšana

9.8.

Kordovas (ES)–Sjudadrealas (ES) cauruļvads

9.9.

Sjudadrealas (ES)–Madrides (ES) cauruļvads

9.10.

Sjudadrealas (ES)–Vidusjūras piekrastes (ES) cauruļvads

9.11.

Atzari Kastīlijā–Lamančā (ES)

9.12.

Paplašināšana uz Spānijas ziemeļrietumiem

9.13.

Alžīrijas–Spānijas zemūdens cauruļvads un cauruļvadi savienojumam ar Franciju

9.14.

Transportēšanas jaudas palielināšana no Krievijas resursiem uz Eiropas Savienību caur Ukrainu, Slovākiju un Čehijas Republiku

9.15.

Transportēšanas jaudas palielināšana no Krievijas resursiem uz Eiropas Savienību caur Baltkrieviju un Poliju

9.16.

Dabasgāzes cauruļvads Jamala–Eiropa II

9.17.

Yagal Sud gāzes cauruļvads (starp STEGAL cauruļvadu virzienā uz DE, FR, CH trīsstūri)

9.18.

SUDAL East gāzes cauruļvads (caur MIDAL cauruļvadu līdzās Hepenheimai uz Burghauzenas savienojumu ar PENTA cauruļvadu Austrijā)

9.19.

STEGAL gāzes cauruļvada transportēšanas jaudas palielināšana papildu gāzes transportam no Čehijas–Vācijas robežas un Polijas–Vācijas robežas caur Vāciju uz citām dalībvalstīm

9.20.

Gāzes cauruļvads no Lībijas resursiem uz Itāliju

9.21.

Gāzes cauruļvads no Kaspijas jūras valstu resursiem uz Eiropas Savienību

9.22.

Grieķijas–Turcijas gāzes cauruļvads

9.23.

Transportēšanas jaudas palielināšana no Krievijas resursiem uz Grieķiju un citām Balkānu valstīm caur Ukrainu, Moldovu, Rumāniju un Bulgāriju

9.24.

Stara Zagoras (BG)–Ihtimanas (BG) gāzes cauruļvads

9.25.

Adrijas jūras cauruļvads–dabasgāzes cauruļvads dabasgāzes transportam, ko importē no Kaspijas jūras reģiona, Krievijas vai Tuvējiem Austrumiem, savienojot Itāliju un Dienvidaustrumu Eiropas enerģētikas tirgus

9.26.

Cauruļvadu savienošana starp Vācijas, Čehijas, Austrijas un Itālijas gāzes tīkliem

9.27.

Gāzes cauruļvads no Krievijas resursiem uz Itāliju caur Ukrainu, Slovākiju, Ungāriju un Slovēniju

9.28.

Gāzes transportēšanas jaudas palielināšana pa TENP gāzes cauruļvadu no Nīderlandes caur Vāciju uz Itāliju

9.29.

Tesnjēras (FR)–Oltinjas (CH) gāzes cauruļvads

9.30.

Gāzes cauruļvads no Dānijas uz Poliju, iespējams, caur Zviedriju

9.31.

Nībru (DK)–Drāgeras (DK) gāzes cauruļvads, tostarp cauruļvada savienošana ar krātuvi Stēnlillē (DK)

9.32.

Gāzes tīkls no Barenca jūras resursiem uz Eiropas Savienību caur Zviedriju un Somiju

9.33.

Gāzes cauruļvads no Korribas lauka (IE), atklātā jūrā

9.34.

Gāzes cauruļvads no Alžīrijas resursiem uz Itāliju caur Sardīniju, ar atzaru uz Korsiku

9.35.

Gāzes tīkls no Tuvo Austrumu resursiem uz Eiropas Savienību

9.36.

Gāzes cauruļvads no Norvēģijas uz Apvienoto Karalisti

9.37.

Pečas (HU)–Horvātijas savienojums

9.38.

Šegedas (HU)–Oradea (RO) savienojums

9.39.

Večes (HU)–Slovākijas savienojums

9.40.

Beregdaročas (HU)–Ukrainas jaudas palielinājums

10.   Darbības, kas uzlabo savstarpēji savienotus gāzes tīklus iekšējā tirgū

(Specifikācijas vēl nav noteiktas).

II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

22.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/24

PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 24. jūlijs),

ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību attiecībā uz protokola noteikumiem, ciktāl uz šā protokola noteikumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 179. pants un 181. a pants

(2006/616/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 179. un 181.a pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Komisija ar Padomes apstiprinājumu Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par tām protokola daļām, kas ir Kopienas kompetencē.

(2)

Padome ir devusi Komisijai norādījumu risināt sarunas par Kopienas pievienošanos minētajam starptautiskajam nolīgumam.

(3)

Sarunas ir beigušās sekmīgi, un tajās izstrādāto instrumentu Kopiena parakstīja 2000. gada 12. decembrī saskaņā ar Padomes 2000. gada 8. decembra Lēmumu 2001/87/EK (2).

(4)

Dažas dalībvalstis ir protokola puses, savukārt citās dalībvalstīs turpinās ratifikācijas process.

(5)

Kopienas vārdā konvencijas noslēgšana ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2004/579/EK (2004. gada 29. aprīlis) (3), kas ir nosacījums, lai Kopiena kļūtu par protokola pusi saskaņā ar konvencijas 37. panta 2. punktu.

(6)

Ir ievēroti arī pārējie nosacījumi, kas ļauj Kopienai deponēt apstiprināšanas instrumentu, kurš paredzēts Konvencijas 36. panta 3. punktā un protokola 21. panta 3. punktā.

(7)

Ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma 179. pants un 181.a pants, protokola noslēgšana būtu jāapstiprina Kopienas vārdā.

(8)

Ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma III daļas IV sadaļa, protokola noslēgšana Kopienas vārdā būtu jāapstiprina ar atsevišķu Padomes lēmumu (4).

(9)

Kopienai, deponējot apstiprināšanas instrumentu, būtu jādeponē arī deklarācija par Kopienas kompetences apjomu jautājumos, ko reglamentē ar protokolu saskaņā ar 21. panta 3. punktu protokolā par nelikumīgu ievešanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā apstiprina I pielikumā izklāstīto Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, ar ko papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību.

Kopienas oficiālā apstiprinājuma instruments ietver deklarāciju par kompetenci saskaņā ar protokola 21. panta 3. punktu, kā izklāstīts II pielikumā.

2. pants

Šo lēmumu piemēro, ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma 179. pants un 181.a pants.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu, kas ir pilnvarota deponēt oficiālā apstiprinājuma instrumentu, lai tas uzliktu saistības Kopienai.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 24. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. RAJAMÄKI

(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 30, 1.2.2001., 44. lpp.

(3)  OV L 261, 6.8.2004., 11. lpp.

(4)  Skat. šā Oficiālā Vēstneša 34. lpp.

I PIELIKUMS

PROTOCOL

against the Smuggling of Migrants by Land, Sea and Air, supplementing the United Nations Convention against Transnational Organised Crime

PREAMBLE

THE STATES PARTIES TO THIS PROTOCOL,

DECLARING that effective action to prevent and combat the smuggling of migrants by land, sea and air requires a comprehensive international approach, including cooperation, the exchange of information and other appropriate measures, including socio-economic measures, at the national, regional and international levels,

RECALLING General Assembly resolution 54/212 of 22 December 1999, in which the Assembly urged Member States and the United Nations system to strengthen international cooperation in the area of international migration and development in order to address the root causes of migration, especially those related to poverty, and to maximize the benefits of international migration to those concerned, and encouraged, where relevant, interregional, regional and subregional mechanisms to continue to address the question of migration and development,

CONVINCED of the need to provide migrants with humane treatment and full protection of their rights,

TAKING INTO ACCOUNT the fact that, despite work undertaken in other international forums, there is no universal instrument that addresses all aspects of smuggling of migrants and other related issues,

CONCERNED at the significant increase in the activities of organised criminal groups in smuggling of migrants and other related criminal activities set forth in this Protocol, which bring great harm to the States concerned,

ALSO CONCERNED that the smuggling of migrants can endanger the lives or security of the migrants involved,

RECALLING General Assembly resolution 53/111 of 9 December 1998, in which the Assembly decided to establish an open-ended intergovernmental ad hoc committee for the purpose of elaborating a comprehensive international convention against transnational organised crime and of discussing the elaboration of, inter alia, an international instrument addressing illegal trafficking in and transporting of migrants, including by sea,

CONVINCED that supplementing the United Nations Convention against Transnational Organised Crime with an international instrument against the smuggling of migrants by land, sea and air will be useful in preventing and combating that crime,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

I.   GENERAL PROVISIONS

Article 1

Relation with the United Nations Convention against Transnational Organised Crime

1.   This Protocol supplements the United Nations Convention against Transnational Organised Crime. It shall be interpreted together with the Convention.

2.   The provisions of the Convention shall apply, mutatis mutandis, to this Protocol unless otherwise provided herein.

3.   The offences established in accordance with article 6 of this Protocol shall be regarded as offences established in accordance with the Convention.

Article 2

Statement of purpose

The purpose of this Protocol is to prevent and combat the smuggling of migrants, as well as to promote cooperation among States Parties to that end, while protecting the rights of smuggled migrants.

Article 3

Use of terms

For the purposes of this Protocol:

(a)

‘smuggling of migrants’ shall mean the procurement, in order to obtain, directly or indirectly, a financial or other material benefit, of the illegal entry of a person into a State Party of which the person is not a national or a permanent resident;

(b)

‘illegal entry’ shall mean crossing borders without complying with the necessary requirements for legal entry into the receiving State;

(c)

‘fraudulent travel or identity document’ shall mean any travel or identity document:

(i)

that has been falsely made or altered in some material way by anyone other than a person or agency lawfully authorised to make or issue the travel or identity document on behalf of a State; or

(ii)

that has been improperly issued or obtained through misrepresentation, corruption or duress or in any other unlawful manner; or

(iii)

that is being used by a person other than the rightful holder;

(d)

‘vessel’ shall mean any type of water craft, including non-displacement craft and seaplanes, used or capable of being used as a means of transportation on water, except a warship, naval auxiliary or other vessel owned or operated by a Government and used, for the time being, only on government non-commercial service.

Article 4

Scope of application

This Protocol shall apply, except as otherwise stated herein, to the prevention, investigation and prosecution of the offences established in accordance with article 6 of this Protocol, where the offences are transnational in nature and involve an organised criminal group, as well as to the protection of the rights of persons who have been the object of such offences.

Article 5

Criminal liability of migrants

Migrants shall not become liable to criminal prosecution under this Protocol for the fact of having been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

Article 6

Criminalisation

1.   Each State Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences, when committed intentionally and in order to obtain, directly or indirectly, a financial or other material benefit:

(a)

the smuggling of migrants;

(b)

when committed for the purpose of enabling the smuggling of migrants:

(i)

producing a fraudulent travel or identity document;

(ii)

procuring, providing or possessing such a document;

(c)

enabling a person who is not a national or a permanent resident to remain in the State concerned without complying with the necessary requirements for legally remaining in the State by the means mentioned in subparagraph (b) of this paragraph or any other illegal means.

2.   Each State Party shall also adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences:

(a)

subject to the basic concepts of its legal system, attempting to commit an offence established in accordance with paragraph 1 of this article;

(b)

participating as an accomplice in an offence established in accordance with paragraph 1 (a), (b) (i) or (c) of this article and, subject to the basic concepts of its legal system, participating as an accomplice in an offence established in accordance with paragraph 1 (b) (ii) of this article;

(c)

organising or directing other persons to commit an offence established in accordance with paragraph 1 of this article.

3.   Each State Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as aggravating circumstances to the offences established in accordance with paragraph 1 (a), (b) (i) and (c) of this article and, subject to the basic concepts of its legal system, to the offences established in accordance with paragraph 2 (b) and (c) of this article, circumstances:

(a)

that endanger, or are likely to endanger, the lives or safety of the migrants concerned; or

(b)

that entail inhuman or degrading treatment, including for exploitation, of such migrants.

4.   Nothing in this Protocol shall prevent a State Party from taking measures against a person whose conduct constitutes an offence under its domestic law.

II.   SMUGGLING OF MIGRANTS BY SEA

Article 7

Cooperation

States Parties shall cooperate to the fullest extent possible to prevent and suppress the smuggling of migrants by sea, in accordance with the international law of the sea.

Article 8

Measures against the smuggling of migrants by sea

1.   A State Party that has reasonable grounds to suspect that a vessel that is flying its flag or claiming its registry, that is without nationality or that, though flying a foreign flag or refusing to show a flag, is in reality of the nationality of the State Party concerned is engaged in the smuggling of migrants by sea may request the assistance of other States Parties in suppressing the use of the vessel for that purpose. The States Parties so requested shall render such assistance to the extent possible within their means.

2.   A State Party that has reasonable grounds to suspect that a vessel exercising freedom of navigation in accordance with international law and flying the flag or displaying the marks of registry of another State Party is engaged in the smuggling of migrants by sea may so notify the flag State, request confirmation of registry and, if confirmed, request authorisation from the flag State to take appropriate measures with regard to that vessel. The flag State may authorise the requesting State, inter alia:

(a)

to board the vessel;

(b)

to search the vessel; and

(c)

if evidence is found that the vessel is engaged in the smuggling of migrants by sea, to take appropriate measures with respect to the vessel and persons and cargo on board, as authorised by the flag State.

3.   A State Party that has taken any measure in accordance with paragraph 2 of this article shall promptly inform the flag State concerned of the results of that measure.

4.   A State Party shall respond expeditiously to a request from another State Party to determine whether a vessel that is claiming its registry or flying its flag is entitled to do so and to a request for authorisation made in accordance with paragraph 2 of this article.

5.   A flag State may, consistent with article 7 of this Protocol, subject its authorisation to conditions to be agreed by it and the requesting State, including conditions relating to responsibility and the extent of effective measures to be taken. A State Party shall take no additional measures without the express authorisation of the flag State, except those necessary to relieve imminent danger to the lives of persons or those which derive from relevant bilateral or multilateral agreements.

6.   Each State Party shall designate an authority or, where necessary, authorities to receive and respond to requests for assistance, for confirmation of registry or of the right of a vessel to fly its flag and for authorisation to take appropriate measures. Such designation shall be notified through the Secretary-General to all other States Parties within one month of the designation.

7.   A State Party that has reasonable grounds to suspect that a vessel is engaged in the smuggling of migrants by sea and is without nationality or may be assimilated to a vessel without nationality may board and search the vessel. If evidence confirming the suspicion is found, that State Party shall take appropriate measures in accordance with relevant domestic and international law.

Article 9

Safeguard clauses

1.   Where a State Party takes measures against a vessel in accordance with article 8 of this Protocol, it shall:

(a)

ensure the safety and humane treatment of the persons on board;

(b)

take due account of the need not to endanger the security of the vessel or its cargo;

(c)

take due account of the need not to prejudice the commercial or legal interests of the flag State or any other interested State;

(d)

ensure, within available means, that any measure taken with regard to the vessel is environmentally sound.

2.   Where the grounds for measures taken pursuant to article 8 of this Protocol prove to be unfounded, the vessel shall be compensated for any loss or damage that may have been sustained, provided that the vessel has not committed any act justifying the measures taken.

3.   Any measure taken, adopted or implemented in accordance with this chapter shall take due account of the need not to interfere with or to affect:

(a)

the rights and obligations and the exercise of jurisdiction of coastal States in accordance with the international law of the sea; or

(b)

the authority of the flag State to exercise jurisdiction and control in administrative, technical and social matters involving the vessel.

4.   Any measure taken at sea pursuant to this chapter shall be carried out only by warships or military aircraft, or by other ships or aircraft clearly marked and identifiable as being on government service and authorised to that effect.

III.   PREVENTION, COOPERATION AND OTHER MEASURES

Article 10

Information

1.   Without prejudice to articles 27 and 28 of the Convention, States Parties, in particular those with common borders or located on routes along which migrants are smuggled, shall, for the purpose of achieving the objectives of this Protocol, exchange among themselves, consistent with their respective domestic legal and administrative systems, relevant information on matters such as:

(a)

embarkation and destination points, as well as routes, carriers and means of transportation, known to be or suspected of being used by an organised criminal group engaged in conduct set forth in article 6 of this Protocol;

(b)

the identity and methods of organisations or organised criminal groups known to be or suspected of being engaged in conduct set forth in article 6 of this Protocol;

(c)

the authenticity and proper form of travel documents issued by a State Party and the theft or related misuse of blank travel or identity documents;

(d)

means and methods of concealment and transportation of persons, the unlawful alteration, reproduction or acquisition or other misuse of travel or identity documents used in conduct set forth in article 6 of this Protocol and ways of detecting them;

(e)

legislative experiences and practices and measures to prevent and combat the conduct set forth in article 6 of this Protocol; and

(f)

scientific and technological information useful to law enforcement, so as to enhance each other's ability to prevent, detect and investigate the conduct set forth in article 6 of this Protocol and to prosecute those involved.

2.   A State Party that receives information shall comply with any request by the State Party that transmitted the information that places restrictions on its use.

Article 11

Border measures

1.   Without prejudice to international commitments in relation to the free movement of people, States Parties shall strengthen, to the extent possible, such border controls as may be necessary to prevent and detect the smuggling of migrants.

2.   Each State Party shall adopt legislative or other appropriate measures to prevent, to the extent possible, means of transport operated by commercial carriers from being used in the commission of the offence established in accordance with article 6, paragraph 1 (a), of this Protocol.

3.   Where appropriate, and without prejudice to applicable international conventions, such measures shall include establishing the obligation of commercial carriers, including any transportation company or the owner or operator of any means of transport, to ascertain that all passengers are in possession of the travel documents required for entry into the receiving State.

4.   Each State Party shall take the necessary measures, in accordance with its domestic law, to provide for sanctions in cases of violation of the obligation set forth in paragraph 3 of this article.

5.   Each State Party shall consider taking measures that permit, in accordance with its domestic law, the denial of entry or revocation of visas of persons implicated in the commission of offences established in accordance with this Protocol.

6.   Without prejudice to article 27 of the Convention, States Parties shall consider strengthening cooperation among border control agencies by, inter alia, establishing and maintaining direct channels of communication.

Article 12

Security and control of documents

Each State Party shall take such measures as may be necessary, within available means:

(a)

to ensure that travel or identity documents issued by it are of such quality that they cannot easily be misused and cannot readily be falsified or unlawfully altered, replicated or issued; and

(b)

to ensure the integrity and security of travel or identity documents issued by or on behalf of the State Party and to prevent their unlawful creation, issuance and use.

Article 13

Legitimacy and validity of documents

At the request of another State Party, a State Party shall, in accordance with its domestic law, verify within a reasonable time the legitimacy and validity of travel or identity documents issued or purported to have been issued in its name and suspected of being used for purposes of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

Article 14

Training and technical cooperation

1.   States Parties shall provide or strengthen specialised training for immigration and other relevant officials in preventing the conduct set forth in article 6 of this Protocol and in the humane treatment of migrants who have been the object of such conduct, while respecting their rights as set forth in this Protocol.

2.   States Parties shall cooperate with each other and with competent international organisations, non-governmental organisations, other relevant organisations and other elements of civil society as appropriate to ensure that there is adequate personnel training in their territories to prevent, combat and eradicate the conduct set forth in article 6 of this Protocol and to protect the rights of migrants who have been the object of such conduct. Such training shall include:

(a)

improving the security and quality of travel documents;

(b)

recognizing and detecting fraudulent travel or identity documents;

(c)

Gathering criminal intelligence, relating in particular to the identification of organised criminal groups known to be or suspected of being engaged in conduct set forth in article 6 of this Protocol, the methods used to transport smuggled migrants, the misuse of travel or identity documents for purposes of conduct set forth in article 6 and the means of concealment used in the smuggling of migrants;

(d)

improving procedures for detecting smuggled persons at conventional and non-conventional points of entry and exit; and

(e)

the humane treatment of migrants and the protection of their rights as set forth in this Protocol.

3.   States Parties with relevant expertise shall consider providing technical assistance to States that are frequently countries of origin or transit for persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol. States Parties shall make every effort to provide the necessary resources, such as vehicles, computer systems and document readers, to combat the conduct set forth in article 6.

Article 15

Other prevention measures

1.   Each State Party shall take measures to ensure that it provides or strengthens information programmes to increase public awareness of the fact that the conduct set forth in article 6 of this Protocol is a criminal activity frequently perpetrated by organised criminal groups for profit and that it poses serious risks to the migrants concerned.

2.   In accordance with article 31 of the Convention, States Parties shall cooperate in the field of public information for the purpose of preventing potential migrants from falling victim to organised criminal groups.

3.   Each State Party shall promote or strengthen, as appropriate, development programmes and cooperation at the national, regional and international levels, taking into account the socio-economic realities of migration and paying special attention to economically and socially depressed areas, in order to combat the root socio-economic causes of the smuggling of migrants, such as poverty and underdevelopment.

Article 16

Protection and assistance measures

1.   In implementing this Protocol, each State Party shall take, consistent with its obligations under international law, all appropriate measures, including legislation if necessary, to preserve and protect the rights of persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol as accorded under applicable international law, in particular the right to life and the right not to be subjected to torture or other cruel, inhuman or degrading treatment or punishment.

2.   Each State Party shall take appropriate measures to afford migrants appropriate protection against violence that may be inflicted upon them, whether by individuals or groups, by reason of being the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

3.   Each State Party shall afford appropriate assistance to migrants whose lives or safety are endangered by reason of being the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

4.   In applying the provisions of this article, States Parties shall take into account the special needs of women and children.

5.   In the case of the detention of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol, each State Party shall comply with its obligations under the Vienna Convention on Consular Relations, (1) where applicable, including that of informing the person concerned without delay about the provisions concerning notification to and communication with consular officers.

Article 17

Agreements and arrangements

States Parties shall consider the conclusion of bilateral or regional agreements or operational arrangements or understandings aimed at:

(a)

establishing the most appropriate and effective measures to prevent and combat the conduct set forth in article 6 of this Protocol; or

(b)

enhancing the provisions of this Protocol among themselves.

Article 18

Return of smuggled migrants

1.   Each State Party agrees to facilitate and accept, without undue or unreasonable delay, the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol and who is its national or who has the right of permanent residence in its territory at the time of return.

2.   Each State Party shall consider the possibility of facilitating and accepting the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol and who had the right of permanent residence in its territory at the time of entry into the receiving State in accordance with its domestic law.

3.   At the request of the receiving State Party, a requested State Party shall, without undue or unreasonable delay, verify whether a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol is its national or has the right of permanent residence in its territory.

4.   In order to facilitate the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol and is without proper documentation, the State Party of which that person is a national or in which he or she has the right of permanent residence shall agree to issue, at the request of the receiving State Party, such travel documents or other authorisation as may be necessary to enable the person to travel to and re-enter its territory.

5.   Each State Party involved with the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol shall take all appropriate measures to carry out the return in an orderly manner and with due regard for the safety and dignity of the person.

6.   States Parties may cooperate with relevant international organisations in the implementation of this article.

7.   This article shall be without prejudice to any right afforded to persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol by any domestic law of the receiving State Party.

8.   This article shall not affect the obligations entered into under any other applicable treaty, bilateral or multilateral, or any other applicable operational agreement or arrangement that governs, in whole or in part, the return of persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

IV.   FINAL PROVISIONS

Article 19

Saving clause

1.   Nothing in this Protocol shall affect the other rights, obligations and responsibilities of States and individuals under international law, including international humanitarian law and international human rights law and, in particular, where applicable, the 1951 Convention and the 1967 Protocol relating to the Status of Refugees and the principle of non-refoulement as contained therein.

2.   The measures set forth in this Protocol shall be interpreted and applied in a way that is not discriminatory to persons on the ground that they are the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol. The interpretation and application of those measures shall be consistent with internationally recognised principles of non-discrimination.

Article 20

Settlement of disputes

1.   States Parties shall endeavour to settle disputes concerning the interpretation or application of this Protocol through negotiation.

2.   Any dispute between two or more States Parties concerning the interpretation or application of this Protocol that cannot be settled through negotiation within a reasonable time shall, at the request of one of those States Parties, be submitted to arbitration. If, six months after the date of the request for arbitration, those States Parties are unable to agree on the organisation of the arbitration, any one of those States Parties may refer the dispute to the International Court of Justice by request in accordance with the Statute of the Court.

3.   Each State Party may, at the time of signature, ratification, acceptance or approval of or accession to this Protocol, declare that it does not consider itself bound by paragraph 2 of this article. The other States Parties shall not be bound by paragraph 2 of this article with respect to any State Party that has made such a reservation.

4.   Any State Party that has made a reservation in accordance with paragraph 3 of this article may at any time withdraw that reservation by notification to the Secretary-General of the United Nations.

Article 21

Signature, ratification, acceptance, approval and accession

1.   This Protocol shall be open to all States for signature from 12 to 15 December 2000 in Palermo, Italy, and thereafter at United Nations Headquarters in New York until 12 December 2002.

2.   This Protocol shall also be open for signature by regional economic integration organisations provided that at least one member State of such organisation has signed this Protocol in accordance with paragraph 1 of this article.

3.   This Protocol is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. A regional economic integration organisation may deposit its instrument of ratification, acceptance or approval if at least one of its Member States has done likewise. In that instrument of ratification, acceptance or approval, such organisation shall declare the extent of its competence with respect to the matters governed by this Protocol. Such organisation shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

4.   This Protocol is open for accession by any State or any regional economic integration organisation of which at least one Member State is a Party to this Protocol. Instruments of accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. At the time of its accession, a regional economic integration organisation shall declare the extent of its competence with respect to matters governed by this Protocol. Such organisation shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

Article 22

Entry into force

1.   This Protocol shall enter into force on the 90th day after the date of deposit of the 40th instrument of ratification, acceptance, approval or accession, except that it shall not enter into force before the entry into force of the Convention. For the purpose of this paragraph, any instrument deposited by a regional economic integration organisation shall not be counted as additional to those deposited by member States of such organisation.

2.   For each State or regional economic integration organisation ratifying, accepting, approving or acceding to this Protocol after the deposit of the 40th instrument of such action, this Protocol shall enter into force on the 30th day after the date of deposit by such State or organisation of the relevant instrument or on the date this Protocol enters into force pursuant to paragraph 1 of this article, whichever is the later.

Article 23

Amendment

1.   After the expiry of five years from the entry into force of this Protocol, a State Party to the Protocol may propose an amendment and file it with the Secretary-General of the United Nations, who shall thereupon communicate the proposed amendment to the States Parties and to the Conference of the Parties to the Convention for the purpose of considering and deciding on the proposal. The States Parties to this Protocol meeting at the Conference of the Parties shall make every effort to achieve consensus on each amendment. If all efforts at consensus have been exhausted and no agreement has been reached, the amendment shall, as a last resort, require for its adoption a two-thirds majority vote of the States Parties to this Protocol present and voting at the meeting of the Conference of the Parties.

2.   Regional economic integration organisations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote under this article with a number of votes equal to the number of their Member States that are Parties to this Protocol. Such organisations shall not exercise their right to vote if their member States exercise theirs and vice versa.

3.   An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article is subject to ratification, acceptance or approval by States Parties.

4.   An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article shall enter into force in respect of a State Party 90 days after the date of the deposit with the Secretary-General of the United Nations of an instrument of ratification, acceptance or approval of such amendment.

5.   When an amendment enters into force, it shall be binding on those States Parties which have expressed their consent to be bound by it. Other States Parties shall still be bound by the provisions of this Protocol and any earlier amendments that they have ratified, accepted or approved.

Article 24

Denunciation

1.   A State Party may denounce this Protocol by written notification to the Secretary-General of the United Nations. Such denunciation shall become effective one year after the date of receipt of the notification by the Secretary-General.

2.   A regional economic integration organisation shall cease to be a Party to this Protocol when all of its member States have denounced it.

Article 25

Depositary and languages

1.   The Secretary-General of the United Nations is designated depositary of this Protocol.

2.   The original of this Protocol, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned plenipotentiaries, being duly authorised thereto by their respective Governments, have signed this Protocol.

(1)  Ibid., vol. 596, Nos 8638 to 8640.

II PIELIKUMS

Deklarācija par Eiropas Kopienas kompetenci jautājumos, kas reglamentēti Protokolā pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

Protokola 21. panta 3. punktā ir paredzēts, ka reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas pievienošanās instrumentā ir iekļauta deklarācijai, kurā noteikti protokolā reglamentētie jautājumi, kādos dalībvalstis, kas ir protokola puses, kompetenci ir nodevušas organizācijai.

Attiecībā uz Eiropas Kopienai nodotajām kompetencēm Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem piemēro teritorijās, uz ko attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti minētajā Līgumā, jo īpaši tā 299. pantā un tam pievienotajos protokolos.

Šī deklarācija neskar Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju sakarā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis ir iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un sakarā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

Šī deklarācija neskar arī Dānijas nostāju sakarā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

Saskaņā ar 299. pantu šo deklarāciju nepiemēro arī to dalībvalstu teritorijās, kurās nepiemēro minēto līgumu, un tā neskar tādus tiesību aktus vai nostājas, ko attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar protokolu var pieņemt šo teritoriju vārdā un interesēs. Saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu deklarācijā norādīts, kuros protokola reglamentētos jautājumos dalībvalstis kompetenci saskaņā ar līgumiem ir piešķīrušas Kopienai. Kopienas kompetences joma un tās īstenojums būtībā nepārtraukti attīstās, Kopienai turpinot pieņemt attiecīgus normatīvus un administratīvus aktus, un Kopiena vajadzības gadījumā papildinās vai grozīs šo deklarāciju saskaņā ar protokola 21. panta 3. punktu.

Kopiena norāda, ka tās kompetence attiecas uz dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanu, standartu un procedūru reglamentāciju, veicot personu pārbaudi pie robežām, un noteikumiem par vīzām attiecībā uz paredzēto uzturēšanās laiku līdz trijiem mēnešiem. Kopienas kompetencē ir arī pasākumi imigrācijas politikā attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem un pasākumi nelegālas imigrācijas un nelegālas uzturēšanās novēršanai, tostarp tādu personu repatriācijai, kuras valstī uzturas nelikumīgi. Turklāt tā var veikt pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgu dalībvalstu pārvalžu struktūrvienību sadarbību, kā arī šādu struktūrvienību sadarbību ar Komisiju minētajās jomās. Minētajās jomās Kopiena ir pieņēmusi normatīvus un administratīvus aktus, tādēļ tikai Kopienai, kad tā ir pieņēmusi šādus normatīvus un administratīvus aktus, ir jāuzņemas ārējas saistības ar trešām valstīm vai kompetentām starptautiskām organizācijām.

Turklāt Kopienas politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā papildina dalībvalstu īstenoto politiku un ietver noteikumus migrantu nelikumīgas ievešanas novēršanai un apkarošanai.

22.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/34

PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 24. jūlijs),

ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību attiecībā uz protokola noteikumiem, ciktāl uz šā protokola noteikumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III daļas IV sadaļa

(2006/617/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 2. punktu, 63. panta 3. punktu un 66. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Komisija ar Padomes apstiprinājumu Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par tām protokola daļām, kas ir Kopienas kompetencē.

(2)

Padome ir devusi Komisijai norādījumu risināt sarunas par Kopienas pievienošanos minētajam starptautiskajam nolīgumam.

(3)

Sarunas ir beigušās sekmīgi, un tajās izstrādāto instrumentu Kopiena parakstīja 2000. gada 12. decembrī saskaņā ar Padomes 2000. gada 8. decembra Lēmumu 2001/87/EK (2).

(4)

Dažas dalībvalstis ir protokola puses, savukārt citās dalībvalstīs turpinās ratifikācijas process.

(5)

Šis lēmums neskar Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju sakarā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis iekļauj Eiropas Savienības sistēmā un sakarā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, tādēļ Apvienotajai Karalistei un Īrijai šis lēmums neuzliek saistības tiktāl, ciktāl tajā paredzēts Kopienai īstenot ārējas pilnvaras jomās, kurās tās iekšējie tiesību akti neuzliek saistības Apvienotajai Karalistei un Īrijai.

(6)

Šis lēmums neskar Dānijas nostāju sakarā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, tādēļ Dānija nepiedalās tā pieņemšanā, un tas neuzliek tai saistības.

(7)

Kopienas vārdā konvencijas noslēgšana ir apstiprināta ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/579/EK (3), kas ir nosacījums, lai Kopiena kļūtu par protokola pusi saskaņā ar konvencijas 37. panta 2. punktu.

(8)

Ir ievēroti arī pārējie nosacījumi, kas ļauj Kopienai deponēt apstiprināšanas instrumentu, kurš paredzēts Konvencijas 36. panta 3. punktā un protokola 21. panta 3. punktā.

(9)

Ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma III daļas IV sadaļa, protokola noslēgšana būtu jāapstiprina Kopienas vārdā.

(10)

Ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma 179. pants un 181.a pants, protokola noslēgšana Kopienas vārdā būtu jāapstiprina ar atsevišķu Padomes lēmumu (4).

(11)

Kopienai, deponējot apstiprināšanas instrumentu, būtu jādeponē arī deklarācija par Kopienas kompetences apjomu jautājumos, ko reglamentē ar protokolu saskaņā ar 21. panta 3. punktu protokolā par nelikumīgu ievešanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā apstiprina I pielikumā izklāstīto Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, ar ko papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību.

Kopienas oficiālā apstiprinājuma instruments ietver deklarāciju par kompetenci saskaņā ar protokola 21. panta 3. punktu, kā izklāstīts II pielikumā.

2. pants

Šo lēmumu piemēro, ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma III daļas IV sadaļa.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu, kas ir pilnvarota deponēt oficiālā apstiprinājuma instrumentu, lai tas uzliktu saistības Kopienai.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 24. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. RAJAMÄKI

(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 30, 1.2.2001., 44. lpp.

(3)  OV L 261, 6.8.2004., 11. lpp.

(4)  Skat. šā Oficiālā Vēstneša 24. lpp.

I PIELIKUMS

PROTOCOL

against the Smuggling of Migrants by Land, Sea and Air, supplementing the United Nations Convention against Transnational Organised Crime

PREAMBLE

THE STATES PARTIES TO THIS PROTOCOL,

DECLARING that effective action to prevent and combat the smuggling of migrants by land, sea and air requires a comprehensive international approach, including cooperation, the exchange of information and other appropriate measures, including socio-economic measures, at the national, regional and international levels,

RECALLING General Assembly resolution 54/212 of 22 December 1999, in which the Assembly urged Member States and the United Nations system to strengthen international cooperation in the area of international migration and development in order to address the root causes of migration, especially those related to poverty, and to maximize the benefits of international migration to those concerned, and encouraged, where relevant, interregional, regional and subregional mechanisms to continue to address the question of migration and development,

CONVINCED of the need to provide migrants with humane treatment and full protection of their rights,

TAKING INTO ACCOUNT the fact that, despite work undertaken in other international forums, there is no universal instrument that addresses all aspects of smuggling of migrants and other related issues,

CONCERNED at the significant increase in the activities of organised criminal groups in smuggling of migrants and other related criminal activities set forth in this Protocol, which bring great harm to the States concerned,

ALSO CONCERNED that the smuggling of migrants can endanger the lives or security of the migrants involved,

RECALLING General Assembly resolution 53/111 of 9 December 1998, in which the Assembly decided to establish an open-ended intergovernmental ad hoc committee for the purpose of elaborating a comprehensive international convention against transnational organised crime and of discussing the elaboration of, inter alia, an international instrument addressing illegal trafficking in and transporting of migrants, including by sea,

CONVINCED that supplementing the United Nations Convention against Transnational Organised Crime with an international instrument against the smuggling of migrants by land, sea and air will be useful in preventing and combating that crime,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

I.   GENERAL PROVISIONS

Article 1

Relation with the United Nations Convention against Transnational Organised Crime

1.   This Protocol supplements the United Nations Convention against Transnational Organised Crime. It shall be interpreted together with the Convention.

2.   The provisions of the Convention shall apply, mutatis mutandis, to this Protocol unless otherwise provided herein.

3.   The offences established in accordance with article 6 of this Protocol shall be regarded as offences established in accordance with the Convention.

Article 2

Statement of purpose

The purpose of this Protocol is to prevent and combat the smuggling of migrants, as well as to promote cooperation among States Parties to that end, while protecting the rights of smuggled migrants.

Article 3

Use of terms

For the purposes of this Protocol:

(a)

‘smuggling of migrants’ shall mean the procurement, in order to obtain, directly or indirectly, a financial or other material benefit, of the illegal entry of a person into a State Party of which the person is not a national or a permanent resident;

(b)

‘illegal entry’ shall mean crossing borders without complying with the necessary requirements for legal entry into the receiving State;

(c)

‘fraudulent travel or identity document’ shall mean any travel or identity document:

(i)

that has been falsely made or altered in some material way by anyone other than a person or agency lawfully authorised to make or issue the travel or identity document on behalf of a State; or

(ii)

that has been improperly issued or obtained through misrepresentation, corruption or duress or in any other unlawful manner; or

(iii)

that is being used by a person other than the rightful holder;

(d)

‘vessel’ shall mean any type of water craft, including non-displacement craft and seaplanes, used or capable of being used as a means of transportation on water, except a warship, naval auxiliary or other vessel owned or operated by a Government and used, for the time being, only on government non-commercial service.

Article 4

Scope of application

This Protocol shall apply, except as otherwise stated herein, to the prevention, investigation and prosecution of the offences established in accordance with article 6 of this Protocol, where the offences are transnational in nature and involve an organised criminal group, as well as to the protection of the rights of persons who have been the object of such offences.

Article 5

Criminal liability of migrants

Migrants shall not become liable to criminal prosecution under this Protocol for the fact of having been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

Article 6

Criminalisation

1.   Each State Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences, when committed intentionally and in order to obtain, directly or indirectly, a financial or other material benefit:

(a)

the smuggling of migrants;

(b)

when committed for the purpose of enabling the smuggling of migrants:

(i)

producing a fraudulent travel or identity document;

(ii)

procuring, providing or possessing such a document;

(c)

enabling a person who is not a national or a permanent resident to remain in the State concerned without complying with the necessary requirements for legally remaining in the State by the means mentioned in subparagraph (b) of this paragraph or any other illegal means.

2.   Each State Party shall also adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences:

(a)

subject to the basic concepts of its legal system, attempting to commit an offence established in accordance with paragraph 1 of this article;

(b)

participating as an accomplice in an offence established in accordance with paragraph 1 (a), (b) (i) or (c) of this article and, subject to the basic concepts of its legal system, participating as an accomplice in an offence established in accordance with paragraph 1 (b) (ii) of this article;

(c)

organising or directing other persons to commit an offence established in accordance with paragraph 1 of this article.

3.   Each State Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as aggravating circumstances to the offences established in accordance with paragraph 1 (a), (b) (i) and (c) of this article and, subject to the basic concepts of its legal system, to the offences established in accordance with paragraph 2 (b) and (c) of this article, circumstances:

(a)

that endanger, or are likely to endanger, the lives or safety of the migrants concerned; or

(b)

that entail inhuman or degrading treatment, including for exploitation, of such migrants.

4.   Nothing in this Protocol shall prevent a State Party from taking measures against a person whose conduct constitutes an offence under its domestic law.

II.   SMUGGLING OF MIGRANTS BY SEA

Article 7

Cooperation

States Parties shall cooperate to the fullest extent possible to prevent and suppress the smuggling of migrants by sea, in accordance with the international law of the sea.

Article 8

Measures against the smuggling of migrants by sea

1.   A State Party that has reasonable grounds to suspect that a vessel that is flying its flag or claiming its registry, that is without nationality or that, though flying a foreign flag or refusing to show a flag, is in reality of the nationality of the State Party concerned is engaged in the smuggling of migrants by sea may request the assistance of other States Parties in suppressing the use of the vessel for that purpose. The States Parties so requested shall render such assistance to the extent possible within their means.

2.   A State Party that has reasonable grounds to suspect that a vessel exercising freedom of navigation in accordance with international law and flying the flag or displaying the marks of registry of another State Party is engaged in the smuggling of migrants by sea may so notify the flag State, request confirmation of registry and, if confirmed, request authorisation from the flag State to take appropriate measures with regard to that vessel. The flag State may authorise the requesting State, inter alia:

(a)

to board the vessel;

(b)

to search the vessel; and

(c)

if evidence is found that the vessel is engaged in the smuggling of migrants by sea, to take appropriate measures with respect to the vessel and persons and cargo on board, as authorised by the flag State.

3.   A State Party that has taken any measure in accordance with paragraph 2 of this article shall promptly inform the flag State concerned of the results of that measure.

4.   A State Party shall respond expeditiously to a request from another State Party to determine whether a vessel that is claiming its registry or flying its flag is entitled to do so and to a request for authorisation made in accordance with paragraph 2 of this article.

5.   A flag State may, consistent with article 7 of this Protocol, subject its authorisation to conditions to be agreed by it and the requesting State, including conditions relating to responsibility and the extent of effective measures to be taken. A State Party shall take no additional measures without the express authorisation of the flag State, except those necessary to relieve imminent danger to the lives of persons or those which derive from relevant bilateral or multilateral agreements.

6.   Each State Party shall designate an authority or, where necessary, authorities to receive and respond to requests for assistance, for confirmation of registry or of the right of a vessel to fly its flag and for authorisation to take appropriate measures. Such designation shall be notified through the Secretary-General to all other States Parties within one month of the designation.

7.   A State Party that has reasonable grounds to suspect that a vessel is engaged in the smuggling of migrants by sea and is without nationality or may be assimilated to a vessel without nationality may board and search the vessel. If evidence confirming the suspicion is found, that State Party shall take appropriate measures in accordance with relevant domestic and international law.

Article 9

Safeguard clauses

1.   Where a State Party takes measures against a vessel in accordance with article 8 of this Protocol, it shall:

(a)

ensure the safety and humane treatment of the persons on board;

(b)

take due account of the need not to endanger the security of the vessel or its cargo;

(c)

take due account of the need not to prejudice the commercial or legal interests of the flag State or any other interested State;

(d)

ensure, within available means, that any measure taken with regard to the vessel is environmentally sound.

2.   Where the grounds for measures taken pursuant to article 8 of this Protocol prove to be unfounded, the vessel shall be compensated for any loss or damage that may have been sustained, provided that the vessel has not committed any act justifying the measures taken.

3.   Any measure taken, adopted or implemented in accordance with this chapter shall take due account of the need not to interfere with or to affect:

(a)

the rights and obligations and the exercise of jurisdiction of coastal States in accordance with the international law of the sea; or

(b)

the authority of the flag State to exercise jurisdiction and control in administrative, technical and social matters involving the vessel.

4.   Any measure taken at sea pursuant to this chapter shall be carried out only by warships or military aircraft, or by other ships or aircraft clearly marked and identifiable as being on government service and authorised to that effect.

III.   PREVENTION, COOPERATION AND OTHER MEASURES

Article 10

Information

1.   Without prejudice to articles 27 and 28 of the Convention, States Parties, in particular those with common borders or located on routes along which migrants are smuggled, shall, for the purpose of achieving the objectives of this Protocol, exchange among themselves, consistent with their respective domestic legal and administrative systems, relevant information on matters such as:

(a)

embarkation and destination points, as well as routes, carriers and means of transportation, known to be or suspected of being used by an organised criminal group engaged in conduct set forth in article 6 of this Protocol;

(b)

the identity and methods of organisations or organised criminal groups known to be or suspected of being engaged in conduct set forth in article 6 of this Protocol;

(c)

the authenticity and proper form of travel documents issued by a State Party and the theft or related misuse of blank travel or identity documents;

(d)

means and methods of concealment and transportation of persons, the unlawful alteration, reproduction or acquisition or other misuse of travel or identity documents used in conduct set forth in article 6 of this Protocol and ways of detecting them;

(e)

legislative experiences and practices and measures to prevent and combat the conduct set forth in article 6 of this Protocol; and

(f)

scientific and technological information useful to law enforcement, so as to enhance each other's ability to prevent, detect and investigate the conduct set forth in article 6 of this Protocol and to prosecute those involved.

2.   A State Party that receives information shall comply with any request by the State Party that transmitted the information that places restrictions on its use.

Article 11

Border measures

1.   Without prejudice to international commitments in relation to the free movement of people, States Parties shall strengthen, to the extent possible, such border controls as may be necessary to prevent and detect the smuggling of migrants.

2.   Each State Party shall adopt legislative or other appropriate measures to prevent, to the extent possible, means of transport operated by commercial carriers from being used in the commission of the offence established in accordance with article 6, paragraph 1 (a), of this Protocol.

3.   Where appropriate, and without prejudice to applicable international conventions, such measures shall include establishing the obligation of commercial carriers, including any transportation company or the owner or operator of any means of transport, to ascertain that all passengers are in possession of the travel documents required for entry into the receiving State.

4.   Each State Party shall take the necessary measures, in accordance with its domestic law, to provide for sanctions in cases of violation of the obligation set forth in paragraph 3 of this article.

5.   Each State Party shall consider taking measures that permit, in accordance with its domestic law, the denial of entry or revocation of visas of persons implicated in the commission of offences established in accordance with this Protocol.

6.   Without prejudice to article 27 of the Convention, States Parties shall consider strengthening cooperation among border control agencies by, inter alia, establishing and maintaining direct channels of communication.

Article 12

Security and control of documents

Each State Party shall take such measures as may be necessary, within available means:

(a)

to ensure that travel or identity documents issued by it are of such quality that they cannot easily be misused and cannot readily be falsified or unlawfully altered, replicated or issued; and

(b)

to ensure the integrity and security of travel or identity documents issued by or on behalf of the State Party and to prevent their unlawful creation, issuance and use.

Article 13

Legitimacy and validity of documents

At the request of another State Party, a State Party shall, in accordance with its domestic law, verify within a reasonable time the legitimacy and validity of travel or identity documents issued or purported to have been issued in its name and suspected of being used for purposes of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

Article 14

Training and technical cooperation

1.   States Parties shall provide or strengthen specialised training for immigration and other relevant officials in preventing the conduct set forth in article 6 of this Protocol and in the humane treatment of migrants who have been the object of such conduct, while respecting their rights as set forth in this Protocol.

2.   States Parties shall cooperate with each other and with competent international organisations, non-governmental organisations, other relevant organisations and other elements of civil society as appropriate to ensure that there is adequate personnel training in their territories to prevent, combat and eradicate the conduct set forth in article 6 of this Protocol and to protect the rights of migrants who have been the object of such conduct. Such training shall include:

(a)

improving the security and quality of travel documents;

(b)

recognizing and detecting fraudulent travel or identity documents;

(c)

Gathering criminal intelligence, relating in particular to the identification of organised criminal groups known to be or suspected of being engaged in conduct set forth in article 6 of this Protocol, the methods used to transport smuggled migrants, the misuse of travel or identity documents for purposes of conduct set forth in article 6 and the means of concealment used in the smuggling of migrants;

(d)

improving procedures for detecting smuggled persons at conventional and non-conventional points of entry and exit; and

(e)

the humane treatment of migrants and the protection of their rights as set forth in this Protocol.

3.   States Parties with relevant expertise shall consider providing technical assistance to States that are frequently countries of origin or transit for persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol. States Parties shall make every effort to provide the necessary resources, such as vehicles, computer systems and document readers, to combat the conduct set forth in article 6.

Article 15

Other prevention measures

1.   Each State Party shall take measures to ensure that it provides or strengthens information programmes to increase public awareness of the fact that the conduct set forth in article 6 of this Protocol is a criminal activity frequently perpetrated by organised criminal groups for profit and that it poses serious risks to the migrants concerned.

2.   In accordance with article 31 of the Convention, States Parties shall cooperate in the field of public information for the purpose of preventing potential migrants from falling victim to organised criminal groups.

3.   Each State Party shall promote or strengthen, as appropriate, development programmes and cooperation at the national, regional and international levels, taking into account the socio-economic realities of migration and paying special attention to economically and socially depressed areas, in order to combat the root socio-economic causes of the smuggling of migrants, such as poverty and underdevelopment.

Article 16

Protection and assistance measures

1.   In implementing this Protocol, each State Party shall take, consistent with its obligations under international law, all appropriate measures, including legislation if necessary, to preserve and protect the rights of persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol as accorded under applicable international law, in particular the right to life and the right not to be subjected to torture or other cruel, inhuman or degrading treatment or punishment.

2.   Each State Party shall take appropriate measures to afford migrants appropriate protection against violence that may be inflicted upon them, whether by individuals or groups, by reason of being the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

3.   Each State Party shall afford appropriate assistance to migrants whose lives or safety are endangered by reason of being the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

4.   In applying the provisions of this article, States Parties shall take into account the special needs of women and children.

5.   In the case of the detention of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol, each State Party shall comply with its obligations under the Vienna Convention on Consular Relations, (1) where applicable, including that of informing the person concerned without delay about the provisions concerning notification to and communication with consular officers.

Article 17

Agreements and arrangements

States Parties shall consider the conclusion of bilateral or regional agreements or operational arrangements or understandings aimed at:

(a)

establishing the most appropriate and effective measures to prevent and combat the conduct set forth in article 6 of this Protocol; or

(b)

enhancing the provisions of this Protocol among themselves.

Article 18

Return of smuggled migrants

1.   Each State Party agrees to facilitate and accept, without undue or unreasonable delay, the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol and who is its national or who has the right of permanent residence in its territory at the time of return.

2.   Each State Party shall consider the possibility of facilitating and accepting the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol and who had the right of permanent residence in its territory at the time of entry into the receiving State in accordance with its domestic law.

3.   At the request of the receiving State Party, a requested State Party shall, without undue or unreasonable delay, verify whether a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol is its national or has the right of permanent residence in its territory.

4.   In order to facilitate the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol and is without proper documentation, the State Party of which that person is a national or in which he or she has the right of permanent residence shall agree to issue, at the request of the receiving State Party, such travel documents or other authorisation as may be necessary to enable the person to travel to and re-enter its territory.

5.   Each State Party involved with the return of a person who has been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol shall take all appropriate measures to carry out the return in an orderly manner and with due regard for the safety and dignity of the person.

6.   States Parties may cooperate with relevant international organisations in the implementation of this article.

7.   This article shall be without prejudice to any right afforded to persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol by any domestic law of the receiving State Party.

8.   This article shall not affect the obligations entered into under any other applicable treaty, bilateral or multilateral, or any other applicable operational agreement or arrangement that governs, in whole or in part, the return of persons who have been the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol.

IV.   FINAL PROVISIONS

Article 19

Saving clause

1.   Nothing in this Protocol shall affect the other rights, obligations and responsibilities of States and individuals under international law, including international humanitarian law and international human rights law and, in particular, where applicable, the 1951 Convention and the 1967 Protocol relating to the Status of Refugees and the principle of non-refoulement as contained therein.

2.   The measures set forth in this Protocol shall be interpreted and applied in a way that is not discriminatory to persons on the ground that they are the object of conduct set forth in article 6 of this Protocol. The interpretation and application of those measures shall be consistent with internationally recognised principles of non-discrimination.

Article 20

Settlement of disputes

1.   States Parties shall endeavour to settle disputes concerning the interpretation or application of this Protocol through negotiation.

2.   Any dispute between two or more States Parties concerning the interpretation or application of this Protocol that cannot be settled through negotiation within a reasonable time shall, at the request of one of those States Parties, be submitted to arbitration. If, six months after the date of the request for arbitration, those States Parties are unable to agree on the organisation of the arbitration, any one of those States Parties may refer the dispute to the International Court of Justice by request in accordance with the Statute of the Court.

3.   Each State Party may, at the time of signature, ratification, acceptance or approval of or accession to this Protocol, declare that it does not consider itself bound by paragraph 2 of this article. The other States Parties shall not be bound by paragraph 2 of this article with respect to any State Party that has made such a reservation.

4.   Any State Party that has made a reservation in accordance with paragraph 3 of this article may at any time withdraw that reservation by notification to the Secretary-General of the United Nations.

Article 21

Signature, ratification, acceptance, approval and accession

1.   This Protocol shall be open to all States for signature from 12 to 15 December 2000 in Palermo, Italy, and thereafter at United Nations Headquarters in New York until 12 December 2002.

2.   This Protocol shall also be open for signature by regional economic integration organisations provided that at least one member State of such organisation has signed this Protocol in accordance with paragraph 1 of this article.

3.   This Protocol is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. A regional economic integration organisation may deposit its instrument of ratification, acceptance or approval if at least one of its Member States has done likewise. In that instrument of ratification, acceptance or approval, such organisation shall declare the extent of its competence with respect to the matters governed by this Protocol. Such organisation shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

4.   This Protocol is open for accession by any State or any regional economic integration organisation of which at least one Member State is a Party to this Protocol. Instruments of accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. At the time of its accession, a regional economic integration organisation shall declare the extent of its competence with respect to matters governed by this Protocol. Such organisation shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

Article 22

Entry into force

1.   This Protocol shall enter into force on the 90th day after the date of deposit of the 40th instrument of ratification, acceptance, approval or accession, except that it shall not enter into force before the entry into force of the Convention. For the purpose of this paragraph, any instrument deposited by a regional economic integration organisation shall not be counted as additional to those deposited by member States of such organisation.

2.   For each State or regional economic integration organisation ratifying, accepting, approving or acceding to this Protocol after the deposit of the 40th instrument of such action, this Protocol shall enter into force on the 30th day after the date of deposit by such State or organisation of the relevant instrument or on the date this Protocol enters into force pursuant to paragraph 1 of this article, whichever is the later.

Article 23

Amendment

1.   After the expiry of five years from the entry into force of this Protocol, a State Party to the Protocol may propose an amendment and file it with the Secretary-General of the United Nations, who shall thereupon communicate the proposed amendment to the States Parties and to the Conference of the Parties to the Convention for the purpose of considering and deciding on the proposal. The States Parties to this Protocol meeting at the Conference of the Parties shall make every effort to achieve consensus on each amendment. If all efforts at consensus have been exhausted and no agreement has been reached, the amendment shall, as a last resort, require for its adoption a two-thirds majority vote of the States Parties to this Protocol present and voting at the meeting of the Conference of the Parties.

2.   Regional economic integration organisations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote under this article with a number of votes equal to the number of their Member States that are Parties to this Protocol. Such organisations shall not exercise their right to vote if their member States exercise theirs and vice versa.

3.   An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article is subject to ratification, acceptance or approval by States Parties.

4.   An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article shall enter into force in respect of a State Party 90 days after the date of the deposit with the Secretary-General of the United Nations of an instrument of ratification, acceptance or approval of such amendment.

5.   When an amendment enters into force, it shall be binding on those States Parties which have expressed their consent to be bound by it. Other States Parties shall still be bound by the provisions of this Protocol and any earlier amendments that they have ratified, accepted or approved.

Article 24

Denunciation

1.   A State Party may denounce this Protocol by written notification to the Secretary-General of the United Nations. Such denunciation shall become effective one year after the date of receipt of the notification by the Secretary-General.

2.   A regional economic integration organisation shall cease to be a Party to this Protocol when all of its member States have denounced it.

Article 25

Depositary and languages

1.   The Secretary-General of the United Nations is designated depositary of this Protocol.

2.   The original of this Protocol, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned plenipotentiaries, being duly authorised thereto by their respective Governments, have signed this Protocol.

(1)  Ibid., vol. 596, Nos 8638 to 8640.

II PIELIKUMS

Deklarācija par Eiropas Kopienas kompetenci jautājumos, kas reglamentēti Protokolā pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

Protokola 21. panta 3. punktā ir paredzēts, ka reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas pievienošanās instrumentā ir iekļauta deklarācija, kurā noteikti protokolā reglamentētie jautājumi, kādos dalībvalstis, kas ir protokola puses, kompetenci ir nodevušas organizācijai.

Attiecībā uz Eiropas Kopienai nodotajām kompetencēm Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem piemēro teritorijās, uz ko attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti minētajā līgumā, jo īpaši tā 299. pantā un līgumam pievienotajos protokolos.

Šī deklarācija neskar Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju sakarā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis ir iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un sakarā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

Šī deklarācija neskar arī Dānijas nostāju sakarā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

Saskaņā ar 299. pantu šo deklarāciju nepiemēro arī to dalībvalstu teritorijās, kurās nepiemēro minēto līgumu, un tā neskar tādus tiesību aktus vai nostājas, ko attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar protokolu var pieņemt šo teritoriju vārdā un interesēs. Saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu deklarācijā norādīts, kuros protokola reglamentētos jautājumos dalībvalstis kompetenci saskaņā ar līgumiem ir piešķīrušas Kopienai. Kopienas kompetences joma un tās īstenojums būtībā nepārtraukti attīstās, Kopienai turpinot pieņemt attiecīgus normatīvus un administratīvus aktus, un Kopiena vajadzības gadījumā papildinās vai grozīs šo deklarāciju saskaņā ar protokola 21. panta 3. punktu.

Kopiena norāda, ka tās kompetence attiecas uz dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanu, standartu un procedūru reglamentāciju, veicot personu pārbaudi pie robežām, un noteikumiem par vīzām attiecībā uz paredzēto uzturēšanās laiku līdz trijiem mēnešiem. Kopienas kompetencē ir arī pasākumi imigrācijas politikā attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem un pasākumi nelegālas imigrācijas un nelegālas uzturēšanās novēršanai, tostarp tādu personu repatriācijai, kuras valstī uzturas nelikumīgi. Turklāt tā var veikt pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgu dalībvalstu pārvalžu struktūrvienību sadarbību, kā arī šādu struktūrvienību sadarbību ar Komisiju minētajās jomās. Minētajās jomās Kopiena ir pieņēmusi normatīvus un administratīvus aktus, tādēļ tikai Kopienai, kad tā ir pieņēmusi šādus normatīvus un administratīvus aktus, ir jāuzņemas ārējas saistības ar trešām valstīm vai kompetentām starptautiskām organizācijām.

Turklāt Kopienas politika attiecībā uz sadarbību politikas attīstības jomā papildina dalībvalstu īstenoto politiku un ietver noteikumus migrantu nelikumīgas ievešanas novēršanai un apkarošanai.

22.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/44

PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 24. jūlijs),

ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību attiecībā uz protokola noteikumiem, ciktāl uz šā protokola noteikumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 179. pants un 181. a pants

(2006/618/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 179. un 181.a pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Komisija ar Padomes apstiprinājumu Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par tām protokola daļām, kas ir Kopienas kompetencē.

(2)

Padome ir devusi Komisijai norādījumu risināt sarunas par Kopienas pievienošanos minētajam starptautiskajam nolīgumam.

(3)

Sarunas ir beigušās sekmīgi, un tajās izstrādāto dokumentu Kopiena parakstīja 2000. gada 12. decembrī saskaņā ar Padomes 2000. gada 8. decembra Lēmumu 2001/87/EK (2).

(4)

Dažas dalībvalstis ir protokola puses, savukārt citās dalībvalstīs turpinās ratifikācijas process.

(5)

Kopienas vārdā konvencijas noslēgšana ir apstiprināta ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/579/EK (3), kas ir nosacījums, lai Kopiena kļūtu par protokola pusi saskaņā ar konvencijas 37. panta 2. punktu.

(6)

Ir ievēroti arī pārējie nosacījumi, kas ļauj Kopienai deponēt apstiprināšanas instrumentu, kurš paredzēts Konvencijas 36. panta 3. punktā un protokola 16. panta 3. punktā.

(7)

Ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma 179. pants un 181.a pants, protokola noslēgšana būtu jāapstiprina Kopienas vārdā.

(8)

Ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma III daļas IV sadaļa, protokola noslēgšanu Kopienas vārdā būtu jāapstiprina ar atsevišķu Padomes lēmumu (4).

(9)

Kopienai, deponējot apstiprināšanas instrumentu, būtu jādeponē arī deklarācija par Kopienas pilnvaru apjomu jautājumos, ko reglamentē protokols saskaņā ar 16. panta 3. punktu Protokolā par cilvēku tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā apstiprina I pielikumā izklāstīto Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kurš papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību.

Kopienas oficiālā apstiprinājuma instruments ietver deklarāciju par kompetenci saskaņā ar protokola 16. panta 3. punktu, kā izklāstīts II pielikumā.

2. pants

Šo lēmumu piemēro, ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma 179. pants un 181.a pants.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu, kas būs pilnvarota deponēt oficiālā apstiprinājuma instrumentu, lai tas uzliktu saistības Kopienai.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 24. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. RAJAMÄKI

(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 30, 1.2.2001., 44. lpp.

(3)  OV L 261, 6.8.2004., 11. lpp.

(4)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 51. lpp.

I PIELIKUMS

PROTOCOL

to Prevent, Suppress and Punish Trafficking in Persons, Especially Women and Children, supplementing the United Nations Convention against Transnational Organised Crime

PREAMBLE

THE STATES PARTIES TO THIS PROTOCOL,

DECLARING that effective action to prevent and combat trafficking in persons, especially women and children, requires a comprehensive international approach in the countries of origin, transit and destination that includes measures to prevent such trafficking, to punish the traffickers and to protect the victims of such trafficking, including by protecting their internationally recognised human rights,

TAKING INTO ACCOUNT the fact that, despite the existence of a variety of international instruments containing rules and practical measures to combat the exploitation of persons, especially women and children, there is no universal instrument that addresses all aspects of trafficking in persons,

CONCERNED that, in the absence of such an instrument, persons who are vulnerable to trafficking will not be sufficiently protected,

RECALLING General Assembly resolution 53/111 of 9 December 1998, in which the Assembly decided to establish an open-ended intergovernmental ad hoc committee for the purpose of elaborating a comprehensive international convention against transnational organised crime and of discussing the elaboration of, inter alia, an international instrument addressing trafficking in women and children,

CONVINCED that supplementing the United Nations Convention against Transnational Organised Crime with an international instrument for the prevention, suppression and punishment of trafficking in persons, especially women and children, will be useful in preventing and combating that crime,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

I.   GENERAL PROVISIONS

Article 1

Relation with the United Nations Convention against Transnational Organised Crime

1.   This Protocol supplements the United Nations Convention against Transnational Organised Crime. It shall be interpreted together with the Convention.

2.   The provisions of the Convention shall apply, mutatis mutandis, to this Protocol unless otherwise provided herein.

3.   The offences established in accordance with article 5 of this Protocol shall be regarded as offences established in accordance with the Convention.

Article 2

Statement of purpose

The purposes of this Protocol are:

(a)

to prevent and combat trafficking in persons, paying particular attention to women and children;

(b)

to protect and assist the victims of such trafficking, with full respect for their human rights; and

(c)

to promote cooperation among States Parties in order to meet those objectives.

Article 3

Use of terms

For the purposes of this Protocol:

(a)

‘trafficking in persons’ shall mean the recruitment, transportation, transfer, harbouring or receipt of persons, by means of the threat or use of force or other forms of coercion, of abduction, of fraud, of deception, of the abuse of power or of a position of vulnerability or of the giving or receiving of payments or benefits to achieve the consent of a person having control over another person, for the purpose of exploitation. Exploitation shall include, at a minimum, the exploitation of the prostitution of others or other forms of sexual exploitation, forced labour or services, slavery or practices similar to slavery, servitude or the removal of organs;

(b)

the consent of a victim of trafficking in persons to the intended exploitation set forth in subparagraph (a) of this article shall be irrelevant where any of the means set forth in subparagraph (a) have been used;

(c)

the recruitment, transportation, transfer, harbouring or receipt of a child for the purpose of exploitation shall be considered ‘trafficking in persons’ even if this does not involve any of the means set forth in subparagraph (a) of this article;

(d)

‘child’ shall mean any person under 18 years of age.

Article 4

Scope of application

This Protocol shall apply, except as otherwise stated herein, to the prevention, investigation and prosecution of the offences established in accordance with article 5 of this Protocol, where those offences are transnational in nature and involve an organised criminal group, as well as to the protection of victims of such offences.

Article 5

Criminalisation

1.   Each State Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences the conduct set forth in article 3 of this Protocol, when committed intentionally.

2.   Each State Party shall also adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences:

(a)

subject to the basic concepts of its legal system, attempting to commit an offence established in accordance with paragraph 1 of this article;

(b)

participating as an accomplice in an offence established in accordance with paragraph 1 of this article; and

(c)

organising or directing other persons to commit an offence established in accordance with paragraph 1 of this article.

II.   PROTECTION OF VICTIMS OF TRAFFICKING IN PERSONS

Article 6

Assistance to and protection of victims of trafficking in persons

1.   In appropriate cases and to the extent possible under its domestic law, each State Party shall protect the privacy and identity of victims of trafficking in persons, including, inter alia, by making legal proceedings relating to such trafficking confidential.

2.   Each State Party shall ensure that its domestic legal or administrative system contains measures that provide to victims of trafficking in persons, in appropriate cases:

(a)

information on relevant court and administrative proceedings;

(b)

assistance to enable their views and concerns to be presented and considered at appropriate stages of criminal proceedings against offenders, in a manner not prejudicial to the rights of the defence.

3.   Each State Party shall consider implementing measures to provide for the physical, psychological and social recovery of victims of trafficking in persons, including, in appropriate cases, in cooperation with non-governmental organisations, other relevant organisations and other elements of civil society, and, in particular, the provision of:

(a)

appropriate housing;

(b)

counselling and information, in particular as regards their legal rights, in a language that the victims of trafficking in persons can understand;

(c)

medical, psychological and material assistance; and

(d)

employment, educational and training opportunities.

4.   Each State Party shall take into account, in applying the provisions of this article, the age, gender and special needs of victims of trafficking in persons, in particular the special needs of children, including appropriate housing, education and care.

5.   Each State Party shall endeavour to provide for the physical safety of victims of trafficking in persons while they are within its territory.

6.   Each State Party shall ensure that its domestic legal system contains measures that offer victims of trafficking in persons the possibility of obtaining compensation for damage suffered.

Article 7

Status of victims of trafficking in persons in receiving States

1.   In addition to taking measures pursuant to article 6 of this Protocol, each State Party shall consider adopting legislative or other appropriate measures that permit victims of trafficking in persons to remain in its territory, temporarily or permanently, in appropriate cases.

2.   In implementing the provision contained in paragraph 1 of this article, each State Party shall give appropriate consideration to humanitarian and compassionate factors.

Article 8

Repatriation of victims of trafficking in persons

1.   The State Party of which a victim of trafficking in persons is a national or in which the person had the right of permanent residence at the time of entry into the territory of the receiving State Party shall facilitate and accept, with due regard for the safety of that person, the return of that person without undue or unreasonable delay.

2.   When a State Party returns a victim of trafficking in persons to a State Party of which that person is a national or in which he or she had, at the time of entry into the territory of the receiving State Party, the right of permanent residence, such return shall be with due regard for the safety of that person and for the status of any legal proceedings related to the fact that the person is a victim of trafficking and shall preferably be voluntary.

3.   At the request of a receiving State Party, a requested State Party shall, without undue or unreasonable delay, verify whether a person who is a victim of trafficking in persons is its national or had the right of permanent residence in its territory at the time of entry into the territory of the receiving State Party.

4.   In order to facilitate the return of a victim of trafficking in persons who is without proper documentation, the State Party of which that person is a national or in which he or she had the right of permanent residence at the time of entry into the territory of the receiving State Party shall agree to issue, at the request of the receiving State Party, such travel documents or other authorisation as may be necessary to enable the person to travel to and re-enter its territory.

5.   This article shall be without prejudice to any right afforded to victims of trafficking in persons by any domestic law of the receiving State Party.

6.   This article shall be without prejudice to any applicable bilateral or multilateral agreement or arrangement that governs, in whole or in part, the return of victims of trafficking in persons.

III.   PREVENTION, COOPERATION AND OTHER MEASURES

Article 9

Prevention of trafficking in persons

1.   States Parties shall establish comprehensive policies, programmes and other measures:

(a)

to prevent and combat trafficking in persons; and

(b)

to protect victims of trafficking in persons, especially women and children, from revictimisation.

2.   States Parties shall endeavour to undertake measures such as research, information and mass media campaigns and social and economic initiatives to prevent and combat trafficking in persons.

3.   Policies, programmes and other measures established in accordance with this article shall, as appropriate, include cooperation with non-governmental organisations, other relevant organisations and other elements of civil society.

4.   States Parties shall take or strengthen measures, including through bilateral or multilateral cooperation, to alleviate the factors that make persons, especially women and children, vulnerable to trafficking, such as poverty, underdevelopment and lack of equal opportunity.

5.   States Parties shall adopt or strengthen legislative or other measures, such as educational, social or cultural measures, including through bilateral and multilateral cooperation, to discourage the demand that fosters all forms of exploitation of persons, especially women and children, that leads to trafficking.

Article 10

Information exchange and training

1.   Law enforcement, immigration or other relevant authorities of States Parties shall, as appropriate, cooperate with one another by exchanging information, in accordance with their domestic law, to enable them to determine:

(a)

whether individuals crossing or attempting to cross an international border with travel documents belonging to other persons or without travel documents are perpetrators or victims of trafficking in persons;

(b)

the types of travel document that individuals have used or attempted to use to cross an international border for the purpose of trafficking in persons; and

(c)

the means and methods used by organised criminal groups for the purpose of trafficking in persons, including the recruitment and transportation of victims, routes and links between and among individuals and groups engaged in such trafficking, and possible measures for detecting them.

2.   States Parties shall provide or strengthen training for law enforcement, immigration and other relevant officials in the prevention of trafficking in persons. The training should focus on methods used in preventing such trafficking, prosecuting the traffickers and protecting the rights of the victims, including protecting the victims from the traffickers. The training should also take into account the need to consider human rights and child- and gender-sensitive issues and it should encourage cooperation with non-governmental organisations, other relevant organisations and other elements of civil society.

3.   A State Party that receives information shall comply with any request by the State Party that transmitted the information that places restrictions on its use.

Article 11

Border measures

1.   Without prejudice to international commitments in relation to the free movement of people, States Parties shall strengthen, to the extent possible, such border controls as may be necessary to prevent and detect trafficking in persons.

2.   Each State Party shall adopt legislative or other appropriate measures to prevent, to the extent possible, means of transport operated by commercial carriers from being used in the commission of offences established in accordance with article 5 of this Protocol.

3.   Where appropriate, and without prejudice to applicable international conventions, such measures shall include establishing the obligation of commercial carriers, including any transportation company or the owner or operator of any means of transport, to ascertain that all passengers are in possession of the travel documents required for entry into the receiving State.

4.   Each State Party shall take the necessary measures, in accordance with its domestic law, to provide for sanctions in cases of violation of the obligation set forth in paragraph 3 of this article.

5.   Each State Party shall consider taking measures that permit, in accordance with its domestic law, the denial of entry or revocation of visas of persons implicated in the commission of offences established in accordance with this Protocol.

6.   Without prejudice to article 27 of the Convention, States Parties shall consider strengthening cooperation among border control agencies by, inter alia, establishing and maintaining direct channels of communication.

Article 12

Security and control of documents

Each State Party shall take such measures as may be necessary, within available means:

(a)

to ensure that travel or identity documents issued by it are of such quality that they cannot easily be misused and cannot readily be falsified or unlawfully altered, replicated or issued; and

(b)

to ensure the integrity and security of travel or identity documents issued by or on behalf of the State Party and to prevent their unlawful creation, issuance and use.

Article 13

Legitimacy and validity of documents

At the request of another State Party, a State Party shall, in accordance with its domestic law, verify within a reasonable time the legitimacy and validity of travel or identity documents issued or purported to have been issued in its name and suspected of being used for trafficking in persons.

IV.   FINAL PROVISIONS

Article 14

Saving clause

1.   Nothing in this Protocol shall affect the rights, obligations and responsibilities of States and individuals under international law, including international humanitarian law and international human rights law and, in particular, where applicable, the 1951 Convention (1) and the 1967 Protocol (2) relating to the Status of Refugees and the principle of non-refoulement as contained therein.

2.   The measures set forth in this Protocol shall be interpreted and applied in a way that is not discriminatory to persons on the ground that they are victims of trafficking in persons. The interpretation and application of those measures shall be consistent with internationally recognised principles of non-discrimination.

Article 15

Settlement of disputes

1.   States Parties shall endeavour to settle disputes concerning the interpretation or application of this Protocol through negotiation.

2.   Any dispute between two or more States Parties concerning the interpretation or application of this Protocol that cannot be settled through negotiation within a reasonable time shall, at the request of one of those States Parties, be submitted to arbitration. If, six months after the date of the request for arbitration, those States Parties are unable to agree on the organisation of the arbitration, any one of those States Parties may refer the dispute to the International Court of Justice by request in accordance with the Statute of the Court.

3.   Each State Party may, at the time of signature, ratification, acceptance or approval of or accession to this Protocol, declare that it does not consider itself bound by paragraph 2 of this article. The other States Parties shall not be bound by paragraph 2 of this article with respect to any State Party that has made such a reservation.

4.   Any State Party that has made a reservation in accordance with paragraph 3 of this article may at any time withdraw that reservation by notification to the Secretary-General of the United Nations.

Article 16

Signature, ratification, acceptance, approval and accession

1.   This Protocol shall be open to all States for signature from 12 to 15 December 2000 in Palermo, Italy, and thereafter at United Nations Headquarters in New York until 12 December 2002.

2.   This Protocol shall also be open for signature by regional economic integration organisations provided that at least one member State of such organisation has signed this Protocol in accordance with paragraph 1 of this article.

3.   This Protocol is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. A regional economic integration organisation may deposit its instrument of ratification, acceptance or approval if at least one of its member States has done likewise. In that instrument of ratification, acceptance or approval, such organisation shall declare the extent of its competence with respect to the matters governed by this Protocol. Such organisation shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

4.   This Protocol is open for accession by any State or any regional economic integration organisation of which at least one Member State is a Party to this Protocol. Instruments of accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. At the time of its accession, a regional economic integration organisation shall declare the extent of its competence with respect to matters governed by this Protocol. Such organisation shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

Article 17

Entry into force

1.   This Protocol shall enter into force on the 90th day after the date of deposit of the 40th instrument of ratification, acceptance, approval or accession, except that it shall not enter into force before the entry into force of the Convention. For the purpose of this paragraph, any instrument deposited by a regional economic integration organisation shall not be counted as additional to those deposited by Member States of such organisation.

2.   For each State or regional economic integration organisation ratifying, accepting, approving or acceding to this Protocol after the deposit of the 40th instrument of such action, this Protocol shall enter into force on the 30th day after the date of deposit by such State or organisation of the relevant instrument or on the date this Protocol enters into force pursuant to paragraph 1 of this article, whichever is the later.

Article 18

Amendment

1.   After the expiry of five years from the entry into force of this Protocol, a State Party to the Protocol may propose an amendment and file it with the Secretary-General of the United Nations, who shall thereupon communicate the proposed amendment to the States Parties and to the Conference of the Parties to the Convention for the purpose of considering and deciding on the proposal. The States Parties to this Protocol meeting at the Conference of the Parties shall make every effort to achieve consensus on each amendment. If all efforts at consensus have been exhausted and no agreement has been reached, the amendment shall, as a last resort, require for its adoption a two-thirds majority vote of the States Parties to this Protocol present and voting at the meeting of the Conference of the Parties.

2.   Regional economic integration organisations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote under this article with a number of votes equal to the number of their Member States that are Parties to this Protocol. Such organisations shall not exercise their right to vote if their Member States exercise theirs and vice versa.

3.   An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article is subject to ratification, acceptance or approval by States Parties.

4.   An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article shall enter into force in respect of a State Party 90 days after the date of the deposit with the Secretary-General of the United Nations of an instrument of ratification, acceptance or approval of such amendment.

5.   When an amendment enters into force, it shall be binding on those States Parties which have expressed their consent to be bound by it. Other States Parties shall still be bound by the provisions of this Protocol and any earlier amendments that they have ratified, accepted or approved.

Article 19

Denunciation

1.   A State Party may denounce this Protocol by written notification to the Secretary-General of the United Nations. Such denunciation shall become effective one year after the date of receipt of the notification by the Secretary-General.

2.   A regional economic integration organisation shall cease to be a Party to this Protocol when all of its Member States have denounced it.

Article 20

Depositary and languages

1.   The Secretary-General of the United Nations is designated depositary of this Protocol.

2.   The original of this Protocol, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned plenipotentiaries, being duly authorised thereto by their respective Governments, have signed this Protocol.

(1)  United Nations, Treaty Series, vol. 189, No 2545.

(2)  Ibid., vol. 606, No 8791.

II PIELIKUMS

Deklarācija par Eiropas Kopienas kompetenci jautājumos, kas reglamentēti protokolā par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kurš papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

Protokola par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu 16. panta 3. punktā ir noteikts, ka reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas ratifikācijas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentā ir ietverta deklarācija, kurā noteikti protokolā reglamentētie jautājumi, kādos dalībvalstis, kas ir protokola puses, kompetenci ir nodevušas organizācijai.

Attiecībā uz Eiropas Kopienai nodotajām kompetencēm Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu piemēro teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti minētajā līgumā, jo īpaši tā 299. pantā un tam pievienotajos protokolos.

Šī deklarācija neskar Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju sakarā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis ir iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un sakarā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

Šī deklarācija neskar arī Dānijas nostāju sakarā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

Saskaņā ar 299. pantu šo deklarāciju nepiemēro arī to dalībvalstu teritorijās, kurās nepiemēro minēto līgumu, un tā neskar tādus tiesību aktus vai nostājas, ko attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar protokolu var pieņemt šo teritoriju vārdā un interesēs. Saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu deklarācijā norādīts, kuros protokola reglamentētos jautājumos dalībvalstis kompetenci saskaņā ar līgumiem ir piešķīrušas Kopienai. Kopienas kompetences joma un tās īstenojums būtībā nepārtraukti attīstās, Kopienai turpinot pieņemt attiecīgus normatīvus un administratīvus aktus, un Kopiena vajadzības gadījumā papildinās vai grozīs šo deklarāciju saskaņā ar protokola 16. panta 3. punktu.

Kopiena norāda, ka tās kompetence attiecas uz dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanu, standartu un procedūru reglamentāciju, veicot personu pārbaudi pie robežām, un noteikumiem par vīzām attiecībā uz paredzēto uzturēšanās laiku līdz trijiem mēnešiem.

Kopienas kompetencē ir arī pasākumi imigrācijas politikā attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem un pasākumi nelegālas imigrācijas un nelegālas uzturēšanās novēršanai, tostarp tādu personu repatriācijai, kuras valstī uzturas nelikumīgi. Turklāt tā var veikt pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgu dalībvalstu pārvalžu struktūrvienību sadarbību, kā arī šādu struktūrvienību sadarbību ar Komisiju minētajās jomās. Minētajās jomās Kopiena ir pieņēmusi normatīvus un administratīvus aktus, tādēļ tikai Kopienai, kad tā ir pieņēmusi šādus normatīvus un administratīvus aktus, ir jāuzņemas ārējas saistības ar trešām valstīm vai kompetentām starptautiskām organizācijām.

Turklāt Kopienas politika attiecībā uz sadarbību politikas attīstības jomā papildina dalībvalstu īstenoto politiku un ietver noteikumus cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai.

22.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/51

PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 24. jūlijs),

ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību attiecībā uz protokola noteikumiem, ciktāl uz šā protokola noteikumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III daļas IV iedaļa

(2006/619/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 2. punktu, 63. panta 3. punktu un 66. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Komisija ar Padomes apstiprinājumu Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par tām protokola daļām, kas ir Kopienas kompetencē.

(2)

Padome ir devusi Komisijai norādījumu risināt sarunas par Kopienas pievienošanos minētajam starptautiskajam nolīgumam.

(3)

Sarunas ir beigušās sekmīgi, un tajās izstrādāto instrumentu Kopiena parakstīja 2000. gada 12. decembrī saskaņā ar Padomes 2000. gada 8. decembra Lēmumu 2001/87/EK (2).

(4)

Dažas dalībvalstis ir protokola puses, savukārt citās dalībvalstīs turpinās ratifikācijas process.

(5)

Šis lēmums neskar Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju sakarā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis iekļauj Eiropas Savienības sistēmā un sakarā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, tādēļ Apvienotajai Karalistei un Īrijai šis lēmums neuzliek saistības tiktāl, ciktāl tajā paredzēts Kopienai īstenot ārējas pilnvaras jomās, kurās tās iekšējie tiesību akti neuzliek saistības Apvienotajai Karalistei un Īrijai.

(6)

Šis lēmums neskar Dānijas nostāju sakarā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, tādēļ Dānija nepiedalās tā pieņemšanā, un tas neuzliek tai saistības.

(7)

Kopienas vārdā konvencijas noslēgšana ir apstiprināta ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/579/EK (3), kas ir nosacījums, lai Kopiena kļūtu par protokola pusi saskaņā ar konvencijas 37. panta 2. punktu.

(8)

Ir ievēroti arī pārējie nosacījumi, kas ļauj Kopienai deponēt apstiprināšanas instrumentu, kurš paredzēts Konvencijas 36. panta 3. punktā un protokola 16. panta 3. punktā.

(9)

Ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma III daļas IV sadaļa, protokola noslēgšana būtu jāapstiprina Kopienas vārdā.

(10)

Ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma 179. pants un 181.a pants, protokola noslēgšana Kopienas vārdā būtu jāapstiprina ar atsevišķu Padomes lēmumu (4).

(11)

Kopienai, deponējot apstiprināšanas instrumentu, būtu jādeponē arī deklarācija par Kopienas pilnvaru apjomu jautājumos, ko reglamentē protokols saskaņā ar 16. panta 3. punktu Protokolā par cilvēku tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā apstiprina I pielikumā izklāstīto Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kurš papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību.

Kopienas oficiālā apstiprinājuma instruments ietver deklarāciju par kompetenci saskaņā ar protokola 16. panta 3. punktu, kā izklāstīts II pielikumā.

2. pants

Šo lēmumu piemēro, ciktāl uz protokola noteikumiem attiecas Līguma III daļas IV sadaļa.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu, kas ir pilnvarota deponēt oficiālā apstiprinājuma instrumentu, lai uzliktu saistības Kopienai.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 24. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. RAJAMÄKI

(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 30, 1.2.2001., 44. lpp.

(3)  OV L 261, 6.8.2004., 11. lpp.

(4)  Skat. šā Oficiālā Vēstneša 44. lpp.

I PIELIKUMS

PROTOCOL

to Prevent, Suppress and Punish Trafficking in Persons, Especially Women and Children, supplementing the United Nations Convention against Transnational Organised Crime

PREAMBLE

THE STATES PARTIES TO THIS PROTOCOL,

DECLARING that effective action to prevent and combat trafficking in persons, especially women and children, requires a comprehensive international approach in the countries of origin, transit and destination that includes measures to prevent such trafficking, to punish the traffickers and to protect the victims of such trafficking, including by protecting their internationally recognised human rights,

TAKING INTO ACCOUNT the fact that, despite the existence of a variety of international instruments containing rules and practical measures to combat the exploitation of persons, especially women and children, there is no universal instrument that addresses all aspects of trafficking in persons,

CONCERNED that, in the absence of such an instrument, persons who are vulnerable to trafficking will not be sufficiently protected,

RECALLING General Assembly resolution 53/111 of 9 December 1998, in which the Assembly decided to establish an open-ended intergovernmental ad hoc committee for the purpose of elaborating a comprehensive international convention against transnational organised crime and of discussing the elaboration of, inter alia, an international instrument addressing trafficking in women and children,

CONVINCED that supplementing the United Nations Convention against Transnational Organised Crime with an international instrument for the prevention, suppression and punishment of trafficking in persons, especially women and children, will be useful in preventing and combating that crime,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

I.   GENERAL PROVISIONS

Article 1

Relation with the United Nations Convention against Transnational Organised Crime

1.   This Protocol supplements the United Nations Convention against Transnational Organised Crime. It shall be interpreted together with the Convention.

2.   The provisions of the Convention shall apply, mutatis mutandis, to this Protocol unless otherwise provided herein.

3.   The offences established in accordance with article 5 of this Protocol shall be regarded as offences established in accordance with the Convention.

Article 2

Statement of purpose

The purposes of this Protocol are:

(a)

to prevent and combat trafficking in persons, paying particular attention to women and children;

(b)

to protect and assist the victims of such trafficking, with full respect for their human rights; and

(c)

to promote cooperation among States Parties in order to meet those objectives.

Article 3

Use of terms

For the purposes of this Protocol:

(a)

‘trafficking in persons’ shall mean the recruitment, transportation, transfer, harbouring or receipt of persons, by means of the threat or use of force or other forms of coercion, of abduction, of fraud, of deception, of the abuse of power or of a position of vulnerability or of the giving or receiving of payments or benefits to achieve the consent of a person having control over another person, for the purpose of exploitation. Exploitation shall include, at a minimum, the exploitation of the prostitution of others or other forms of sexual exploitation, forced labour or services, slavery or practices similar to slavery, servitude or the removal of organs;

(b)

the consent of a victim of trafficking in persons to the intended exploitation set forth in subparagraph (a) of this article shall be irrelevant where any of the means set forth in subparagraph (a) have been used;

(c)

the recruitment, transportation, transfer, harbouring or receipt of a child for the purpose of exploitation shall be considered ‘trafficking in persons’ even if this does not involve any of the means set forth in subparagraph (a) of this article;

(d)

‘child’ shall mean any person under 18 years of age.

Article 4

Scope of application

This Protocol shall apply, except as otherwise stated herein, to the prevention, investigation and prosecution of the offences established in accordance with article 5 of this Protocol, where those offences are transnational in nature and involve an organised criminal group, as well as to the protection of victims of such offences.

Article 5

Criminalisation

1.   Each State Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences the conduct set forth in article 3 of this Protocol, when committed intentionally.

2.   Each State Party shall also adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences:

(a)

subject to the basic concepts of its legal system, attempting to commit an offence established in accordance with paragraph 1 of this article;

(b)

participating as an accomplice in an offence established in accordance with paragraph 1 of this article; and

(c)

organising or directing other persons to commit an offence established in accordance with paragraph 1 of this article.

II.   PROTECTION OF VICTIMS OF TRAFFICKING IN PERSONS

Article 6

Assistance to and protection of victims of trafficking in persons

1.   In appropriate cases and to the extent possible under its domestic law, each State Party shall protect the privacy and identity of victims of trafficking in persons, including, inter alia, by making legal proceedings relating to such trafficking confidential.

2.   Each State Party shall ensure that its domestic legal or administrative system contains measures that provide to victims of trafficking in persons, in appropriate cases:

(a)

information on relevant court and administrative proceedings;

(b)

assistance to enable their views and concerns to be presented and considered at appropriate stages of criminal proceedings against offenders, in a manner not prejudicial to the rights of the defence.

3.   Each State Party shall consider implementing measures to provide for the physical, psychological and social recovery of victims of trafficking in persons, including, in appropriate cases, in cooperation with non-governmental organisations, other relevant organisations and other elements of civil society, and, in particular, the provision of:

(a)

appropriate housing;

(b)

counselling and information, in particular as regards their legal rights, in a language that the victims of trafficking in persons can understand;

(c)

medical, psychological and material assistance; and

(d)

employment, educational and training opportunities.

4.   Each State Party shall take into account, in applying the provisions of this article, the age, gender and special needs of victims of trafficking in persons, in particular the special needs of children, including appropriate housing, education and care.

5.   Each State Party shall endeavour to provide for the physical safety of victims of trafficking in persons while they are within its territory.

6.   Each State Party shall ensure that its domestic legal system contains measures that offer victims of trafficking in persons the possibility of obtaining compensation for damage suffered.

Article 7

Status of victims of trafficking in persons in receiving States

1.   In addition to taking measures pursuant to article 6 of this Protocol, each State Party shall consider adopting legislative or other appropriate measures that permit victims of trafficking in persons to remain in its territory, temporarily or permanently, in appropriate cases.

2.   In implementing the provision contained in paragraph 1 of this article, each State Party shall give appropriate consideration to humanitarian and compassionate factors.

Article 8

Repatriation of victims of trafficking in persons

1.   The State Party of which a victim of trafficking in persons is a national or in which the person had the right of permanent residence at the time of entry into the territory of the receiving State Party shall facilitate and accept, with due regard for the safety of that person, the return of that person without undue or unreasonable delay.

2.   When a State Party returns a victim of trafficking in persons to a State Party of which that person is a national or in which he or she had, at the time of entry into the territory of the receiving State Party, the right of permanent residence, such return shall be with due regard for the safety of that person and for the status of any legal proceedings related to the fact that the person is a victim of trafficking and shall preferably be voluntary.

3.   At the request of a receiving State Party, a requested State Party shall, without undue or unreasonable delay, verify whether a person who is a victim of trafficking in persons is its national or had the right of permanent residence in its territory at the time of entry into the territory of the receiving State Party.

4.   In order to facilitate the return of a victim of trafficking in persons who is without proper documentation, the State Party of which that person is a national or in which he or she had the right of permanent residence at the time of entry into the territory of the receiving State Party shall agree to issue, at the request of the receiving State Party, such travel documents or other authorisation as may be necessary to enable the person to travel to and re-enter its territory.

5.   This article shall be without prejudice to any right afforded to victims of trafficking in persons by any domestic law of the receiving State Party.

6.   This article shall be without prejudice to any applicable bilateral or multilateral agreement or arrangement that governs, in whole or in part, the return of victims of trafficking in persons.

III.   PREVENTION, COOPERATION AND OTHER MEASURES

Article 9

Prevention of trafficking in persons

1.   States Parties shall establish comprehensive policies, programmes and other measures:

(a)

to prevent and combat trafficking in persons; and

(b)

to protect victims of trafficking in persons, especially women and children, from revictimisation.

2.   States Parties shall endeavour to undertake measures such as research, information and mass media campaigns and social and economic initiatives to prevent and combat trafficking in persons.

3.   Policies, programmes and other measures established in accordance with this article shall, as appropriate, include cooperation with non-governmental organisations, other relevant organisations and other elements of civil society.

4.   States Parties shall take or strengthen measures, including through bilateral or multilateral cooperation, to alleviate the factors that make persons, especially women and children, vulnerable to trafficking, such as poverty, underdevelopment and lack of equal opportunity.

5.   States Parties shall adopt or strengthen legislative or other measures, such as educational, social or cultural measures, including through bilateral and multilateral cooperation, to discourage the demand that fosters all forms of exploitation of persons, especially women and children, that leads to trafficking.

Article 10

Information exchange and training

1.   Law enforcement, immigration or other relevant authorities of States Parties shall, as appropriate, cooperate with one another by exchanging information, in accordance with their domestic law, to enable them to determine:

(a)

whether individuals crossing or attempting to cross an international border with travel documents belonging to other persons or without travel documents are perpetrators or victims of trafficking in persons;

(b)

the types of travel document that individuals have used or attempted to use to cross an international border for the purpose of trafficking in persons; and

(c)

the means and methods used by organised criminal groups for the purpose of trafficking in persons, including the recruitment and transportation of victims, routes and links between and among individuals and groups engaged in such trafficking, and possible measures for detecting them.

2.   States Parties shall provide or strengthen training for law enforcement, immigration and other relevant officials in the prevention of trafficking in persons. The training should focus on methods used in preventing such trafficking, prosecuting the traffickers and protecting the rights of the victims, including protecting the victims from the traffickers. The training should also take into account the need to consider human rights and child- and gender-sensitive issues and it should encourage cooperation with non-governmental organisations, other relevant organisations and other elements of civil society.

3.   A State Party that receives information shall comply with any request by the State Party that transmitted the information that places restrictions on its use.

Article 11

Border measures

1.   Without prejudice to international commitments in relation to the free movement of people, States Parties shall strengthen, to the extent possible, such border controls as may be necessary to prevent and detect trafficking in persons.

2.   Each State Party shall adopt legislative or other appropriate measures to prevent, to the extent possible, means of transport operated by commercial carriers from being used in the commission of offences established in accordance with article 5 of this Protocol.

3.   Where appropriate, and without prejudice to applicable international conventions, such measures shall include establishing the obligation of commercial carriers, including any transportation company or the owner or operator of any means of transport, to ascertain that all passengers are in possession of the travel documents required for entry into the receiving State.

4.   Each State Party shall take the necessary measures, in accordance with its domestic law, to provide for sanctions in cases of violation of the obligation set forth in paragraph 3 of this article.

5.   Each State Party shall consider taking measures that permit, in accordance with its domestic law, the denial of entry or revocation of visas of persons implicated in the commission of offences established in accordance with this Protocol.

6.   Without prejudice to article 27 of the Convention, States Parties shall consider strengthening cooperation among border control agencies by, inter alia, establishing and maintaining direct channels of communication.

Article 12

Security and control of documents

Each State Party shall take such measures as may be necessary, within available means:

(a)

to ensure that travel or identity documents issued by it are of such quality that they cannot easily be misused and cannot readily be falsified or unlawfully altered, replicated or issued; and

(b)

to ensure the integrity and security of travel or identity documents issued by or on behalf of the State Party and to prevent their unlawful creation, issuance and use.

Article 13

Legitimacy and validity of documents

At the request of another State Party, a State Party shall, in accordance with its domestic law, verify within a reasonable time the legitimacy and validity of travel or identity documents issued or purported to have been issued in its name and suspected of being used for trafficking in persons.

IV.   FINAL PROVISIONS

Article 14

Saving clause

1.   Nothing in this Protocol shall affect the rights, obligations and responsibilities of States and individuals under international law, including international humanitarian law and international human rights law and, in particular, where applicable, the 1951 Convention (1) and the 1967 Protocol (2) relating to the Status of Refugees and the principle of non-refoulement as contained therein.

2.   The measures set forth in this Protocol shall be interpreted and applied in a way that is not discriminatory to persons on the ground that they are victims of trafficking in persons. The interpretation and application of those measures shall be consistent with internationally recognised principles of non-discrimination.

Article 15

Settlement of disputes

1.   States Parties shall endeavour to settle disputes concerning the interpretation or application of this Protocol through negotiation.

2.   Any dispute between two or more States Parties concerning the interpretation or application of this Protocol that cannot be settled through negotiation within a reasonable time shall, at the request of one of those States Parties, be submitted to arbitration. If, six months after the date of the request for arbitration, those States Parties are unable to agree on the organisation of the arbitration, any one of those States Parties may refer the dispute to the International Court of Justice by request in accordance with the Statute of the Court.

3.   Each State Party may, at the time of signature, ratification, acceptance or approval of or accession to this Protocol, declare that it does not consider itself bound by paragraph 2 of this article. The other States Parties shall not be bound by paragraph 2 of this article with respect to any State Party that has made such a reservation.

4.   Any State Party that has made a reservation in accordance with paragraph 3 of this article may at any time withdraw that reservation by notification to the Secretary-General of the United Nations.

Article 16

Signature, ratification, acceptance, approval and accession

1.   This Protocol shall be open to all States for signature from 12 to 15 December 2000 in Palermo, Italy, and thereafter at United Nations Headquarters in New York until 12 December 2002.

2.   This Protocol shall also be open for signature by regional economic integration organisations provided that at least one member State of such organisation has signed this Protocol in accordance with paragraph 1 of this article.

3.   This Protocol is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. A regional economic integration organisation may deposit its instrument of ratification, acceptance or approval if at least one of its member States has done likewise. In that instrument of ratification, acceptance or approval, such organisation shall declare the extent of its competence with respect to the matters governed by this Protocol. Such organisation shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

4.   This Protocol is open for accession by any State or any regional economic integration organisation of which at least one Member State is a Party to this Protocol. Instruments of accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. At the time of its accession, a regional economic integration organisation shall declare the extent of its competence with respect to matters governed by this Protocol. Such organisation shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

Article 17

Entry into force

1.   This Protocol shall enter into force on the 90th day after the date of deposit of the 40th instrument of ratification, acceptance, approval or accession, except that it shall not enter into force before the entry into force of the Convention. For the purpose of this paragraph, any instrument deposited by a regional economic integration organisation shall not be counted as additional to those deposited by Member States of such organisation.

2.   For each State or regional economic integration organisation ratifying, accepting, approving or acceding to this Protocol after the deposit of the 40th instrument of such action, this Protocol shall enter into force on the 30th day after the date of deposit by such State or organisation of the relevant instrument or on the date this Protocol enters into force pursuant to paragraph 1 of this article, whichever is the later.

Article 18

Amendment

1.   After the expiry of five years from the entry into force of this Protocol, a State Party to the Protocol may propose an amendment and file it with the Secretary-General of the United Nations, who shall thereupon communicate the proposed amendment to the States Parties and to the Conference of the Parties to the Convention for the purpose of considering and deciding on the proposal. The States Parties to this Protocol meeting at the Conference of the Parties shall make every effort to achieve consensus on each amendment. If all efforts at consensus have been exhausted and no agreement has been reached, the amendment shall, as a last resort, require for its adoption a two-thirds majority vote of the States Parties to this Protocol present and voting at the meeting of the Conference of the Parties.

2.   Regional economic integration organisations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote under this article with a number of votes equal to the number of their Member States that are Parties to this Protocol. Such organisations shall not exercise their right to vote if their Member States exercise theirs and vice versa.

3.   An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article is subject to ratification, acceptance or approval by States Parties.

4.   An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article shall enter into force in respect of a State Party 90 days after the date of the deposit with the Secretary-General of the United Nations of an instrument of ratification, acceptance or approval of such amendment.

5.   When an amendment enters into force, it shall be binding on those States Parties which have expressed their consent to be bound by it. Other States Parties shall still be bound by the provisions of this Protocol and any earlier amendments that they have ratified, accepted or approved.

Article 19

Denunciation

1.   A State Party may denounce this Protocol by written notification to the Secretary-General of the United Nations. Such denunciation shall become effective one year after the date of receipt of the notification by the Secretary-General.

2.   A regional economic integration organisation shall cease to be a Party to this Protocol when all of its Member States have denounced it.

Article 20

Depositary and languages

1.   The Secretary-General of the United Nations is designated depositary of this Protocol.

2.   The original of this Protocol, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned plenipotentiaries, being duly authorised thereto by their respective Governments, have signed this Protocol.

(1)  United Nations, Treaty Series, vol. 189, No 2545.

(2)  Ibid., vol. 606, No 8791.

II PIELIKUMS

Deklarācija par Eiropas Kopienas kompetenci jautājumos, kas reglamentēti Protokolā par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kurš papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

Protokola par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu 16. panta 3. punktā ir noteikts, ka reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas ratifikācijas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentā ir ietverta deklarācija, kurā noteikti protokolā reglamentētie jautājumi, kādos dalībvalstis, kas ir protokola puses, kompetenci ir nodevušas organizācijai.

Attiecībā uz Eiropas Kopienai nodotajām kompetencēm Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu piemēro teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti minētajā līgumā, jo īpaši tā 299. pantā un tam pievienotajos protokolos.

Šī deklarācija neskar Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju sakarā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis ir iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, un sakarā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

Šī deklarācija neskar arī Dānijas nostāju sakarā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

Saskaņā ar 299. pantu šo deklarāciju nepiemēro arī to dalībvalstu teritorijās, kurās nepiemēro minēto līgumu, un tā neskar tādus tiesību aktus vai nostājas, ko attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar protokolu var pieņemt šo teritoriju vārdā un interesēs. Saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu deklarācijā norādīts, kuros protokola reglamentētos jautājumos dalībvalstis kompetenci saskaņā ar līgumiem ir piešķīrušas Kopienai. Kopienas kompetences joma un tās īstenojums būtībā nepārtraukti attīstās, Kopienai turpinot pieņemt attiecīgus normatīvus un administratīvus aktus, un Kopiena vajadzības gadījumā papildinās vai grozīs šo deklarāciju saskaņā ar protokola 16. panta 3. punktu.

Kopiena norāda, ka tās kompetence attiecas uz dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanu, standartu un procedūru reglamentāciju, veicot personu pārbaudi pie robežām, un noteikumiem par vīzām attiecībā uz paredzēto uzturēšanās laiku līdz trijiem mēnešiem.

Kopienas kompetencē ir arī pasākumi imigrācijas politikā attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem un pasākumi nelegālas imigrācijas un nelegālas uzturēšanās novēršanai, tostarp tādu personu repatriācijai, kuras valstī uzturas nelikumīgi. Turklāt tā var veikt pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgu dalībvalstu pārvalžu struktūrvienību sadarbību, kā arī šādu struktūrvienību sadarbību ar Komisiju minētajās jomās. Minētajās jomās Kopiena ir pieņēmusi normatīvus un administratīvus aktus, tādēļ tikai Kopienai, kad tā ir pieņēmusi šādus normatīvus un administratīvus aktus, ir jāuzņemas ārējas saistības ar trešām valstīm vai kompetentām starptautiskām organizācijām.

Turklāt Kopienas politika attiecībā uz sadarbību politikas attīstības jomā papildina dalībvalstu īstenoto politiku un ietver noteikumus cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai.