2.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1287/2006

(2006. gada 10. augusts),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktu, 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktu un 4. panta 2. punktu, 13. panta 10. punktu, 25. panta 7. punktu, 27. panta 7. punktu, 28. panta 3. punktu, 29. panta 3. punktu, 30. panta 3. punktu, 40. panta 6. punktu, 44. panta 3. punktu, 45. panta 3. punktu, 56. panta 5. punktu un 58. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2004/39/EK nosaka Kopienas finanšu tirgu regulatīvo režīmu vispārēju sistēmu, tostarp regulējot šādas jomas: darbības nosacījumus ieguldījumu sabiedrībām ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu un ieguldījumu darbību veikšanai; organizatoriskās prasības (tostarp pienākumu vest uzskaiti) ieguldījumu sabiedrībām, kas veic šādus pakalpojumus un darbības profesionāli, un regulētiem tirgiem; prasības darījumu pārskatu sniegšanai attiecībā uz finanšu instrumentu darījumiem; pārskatāmības prasības attiecībā uz darījumiem ar akcijām.

(2)

Ir lietderīgi pieņemt šīs regulas noteikumus minētā tiesību akta formā, lai nodrošinātu saskaņotu režīmu visās dalībvalstīs, veicinātu tirgus integrāciju un ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu pāri robežām, kā arī lai sekmētu vienotā tirgus tālāku konsolidāciju. Noteikumiem, kas saistīti ar atsevišķiem uzskaites aspektiem, darījumu pārskatu sniegšanu, pārskatāmību un atvasinātiem preču instrumentiem, ir jauni saskares punkti ar nacionālo tiesību normām un sīki izstrādātiem likumiem, kas regulē klientu attiecības.

(3)

Ieteicamas sīki izstrādātas un pilnībā saskaņotas pārskatāmības prasības un reglamentatīvas normas, kas regulē darījumu pārskatu sniegšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus tirgus nosacījumus un vērtspapīru tirgu nevainojamu darbību visā Kopienā un veicinātu šo tirgu efektīvu integrāciju. Daži uzskaites aspekti ir cieši saistīti, tā kā tie izmanto tos pašus jēdzienus, kas definēti darījumu pārskatu sniegšanas un pārskatāmības nolūkos.

(4)

Ar Direktīvu 2004/39/EK ieviestā režīma, kas reglamentē prasības darījumu pārskatu sniegšanai attiecībā uz finanšu instrumentu darījumiem, mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgās kompetentās iestādes tiktu pienācīgi informētas par darījumiem, kuru uzraudzība ir šo iestāžu kompetencē. Tādēļ ir jānodrošina, lai no visām ieguldījumu sabiedrībām tiktu saņemts vienots datu kopums ar ļoti minimālām atšķirībām starp dalībvalstīm, lai līdz minimumam samazinātu uzņēmumu, kas darbojas pāri robežām, pakļaušanu dažādiem pārskatu sniegšanas pienākumiem un maksimāli palielinātu to kompetentās iestādes glabāto datu apjomu, ar kuriem tā var dalīties ar citām kompetentām iestādēm. Ir paredzēti arī pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai kompetentās iestādes savus pienākumus, kas noteikti saskaņā ar minēto direktīvu, varētu veikt pēc iespējas ātri un efektīvi.

(5)

Ar Direktīvu 2004/39/EK ieviestā režīma, kas reglamentē pārskatāmības prasības attiecībā uz darījumiem ar regulētā tirgū iekļautām akcijām, mērķis ir nodrošināt, lai ieguldītāji būtu pienācīgi informēti par faktisko un iespējamo darījumu ar šādām akcijām patieso līmeni, kā arī par to, vai šādus darījumus veic regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, še turpmāk “DTS”, sistemātiskos internalizētājos vai ārpus šīm tirdzniecības vietām. Šīs prasības ir daļa no plašāka noteikumu loka, kuru mērķis ir veicināt konkurenci starp tirdzniecības vietām par pakalpojumu izpildi, lai paplašinātu ieguldītāju izvēles iespējas, stimulētu jauninājumus, samazinātu darījumu izmaksas un paaugstinātu cenu veidošanās procesa efektivitāti visas Kopienas līmenī. Augsts pārskatāmības līmenis ir būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa, lai garantētu vienotus noteikumus tirdzniecības vietām, kas savukārt nodrošinātu to, ka likviditātes sadrumstalotība nemazina cenu pieejamības mehānisma efektivitāti attiecībā uz konkrētām akcijām un ieguldītāji nenonāk neizdevīgā situācijā. No otras puses, minētā direktīva pieļauj, ka iespējami atsevišķi gadījumi, kad nepieciešams atbrīvojums no pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākuma vai pēctirdzniecības pārskatāmības pienākuma izpildes atlikšana. Šie gadījumi ir sīki izklāstīti šajā regulā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt augstu pārskatāmības līmeni, kā arī to, lai likviditāte tirdzniecības vietās un citur nepasliktinātos kā negribētas sekas pienākumam atklāt informāciju par darījumiem un tādējādi darīt zināmus atklātībai riska faktorus.

(6)

Attiecībā uz uzskaites noteikumiem atsauci uz uzdevuma veidu saprot kā atsauci uz tā statusu, ko nosaka kā ierobežotu uzdevumu, tirgus uzdevumu vai citu īpašu uzdevuma veidu. Attiecībā uz uzskaites noteikumiem atsauci uz uzdevuma vai darījuma raksturu saprot kā atsauci uz uzdevumu parakstīties uz vērtspapīriem vai uz parakstīšanos uz vērtspapīriem, uzdevumu izpildīt iespēju līgumu vai iespēju līguma izpildīšanu, vai uz līdzīgiem klientu uzdevumiem vai darījumiem.

(7)	Šajā posmā nav nepieciešams precizēt vai noteikt tā mehānisma veidu, raksturu un sarežģītību, kas paredzēts informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm.

(8)

Ja kompetentās iestādes paziņojums par alternatīvo likviditātes ziņā atbilstīgākā tirgus noteikšanu netiek ņemts vērā pieņemamā laika posmā vai ja kompetentā iestāde nepiekrīt citas iestādes veiktajam aprēķinam, attiecīgajām kompetentajām iestādēm jāmeklē risinājums. Kompetentās iestādes, ja vajadzīgs, šo jautājumu var apspriest Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejā.

(9)

Kompetentajām iestādēm jākoordinē jautājumi, kas saistīti ar mehānisma uzbūvi un izveidi savstarpējai informācijas apmaiņai par darījumiem. Arī šos jautājumus kompetentās iestādes var apspriest Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejā. Kompetentajām iestādēm jāpaziņo par šo mehānismu Komisijai, kurai savukārt jāinformē Eiropas Vērtspapīru komiteja. Veicot šo jautājumu koordināciju, kompetentajām iestādēm jāizskata nepieciešamība nodrošināt ieguldījumu sabiedrību darbības efektīvu uzraudzību tā, lai tās darbotos godīgi, taisnīgi un profesionāli, veicinot tirgus integritāti Kopienā; nepieciešamība pamatot lēmumus ar rūpīgu izmaksu un guvumu analīzi; nepieciešamība nodrošināt, lai informācija par darījumiem tiktu izmantota tikai kompetento iestāžu funkciju pienācīgai izpildei; un, visbeidzot, nepieciešamība ieviest efektīvus un saprotamus pārvaldības noteikumus jebkurai kopējai sistēmai, kas varētu būt nepieciešama.

(10)	Kritērijus, pēc kuriem izvērtējams regulēta tirgus operāciju nozīmīgums uzņēmējā dalībvalstī un šāda statusa sekas, ieteicams noteikt tā, lai tie nerada pienākumu regulētā tirgū sadarboties ar vai būt pakļautam vairākām kompetentām iestādēm, ja pretējā gadījumā šāds pienākums nebūtu paredzēts.

(11)	ISO 10962 (Finanšu instrumentu klasifikācijas kods) ir piemērs vienotam starptautiski pieņemta finanšu instrumentu klasifikācijas standartam.

(12)

Piešķirot atbrīvojumus attiecībā uz pirmstirdzniecības pārskatāmības prasībām vai atļauju atlikt pēctirdzniecības pārskatāmības pienākumu, kompetentajām iestādēm ir jāizturas vienādi un bez diskriminācijas pret visiem regulētiem tirgiem un DTS tā, lai atbrīvojums vai atlikšana tiek piešķirta vai nu visiem regulētiem tirgiem un DTS, kuriem tās ir izsniegušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, vai nevienam. Kompetentās iestādes, kas piešķir atbrīvojumus vai atļaujas atlikt izpildi, nedrīkst izvirzīt papildu prasības.

(13)	Ir lietderīgi uzskatīt, ka regulēta tirgus tirdzniecības algoritma mērķis parasti ir palielināt tirdzniecības apjomu, bet iespējami arī citi tirdzniecības algoritmi.

(14)

Atbrīvojums no pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākuma, kas izriet no Direktīvas 2004/39/EK 29. vai 44. panta un ko piešķir kompetentā iestāde, nedrīkst ļaut ieguldījumu sabiedrībām izvairīties no šāda pienākuma attiecībā uz tiem likvīdu akciju darījumiem, ko tās slēdz divpusēji saskaņā ar regulētā tirgus vai DTS noteikumiem, gadījumos, kad, ja tos veiktu bez regulētā tirgus vai DTS noteikumiem, šie darījumi būtu pakļauti prasībai publicēt kotētās cenas, kā noteikts minētās direktīvas 27. pantā.

(15)

Darbība uzskatāma par darbību, kurai ir būtiska komerciāla nozīme ieguldījumu sabiedrības darbībā, ja šī darbība ir nozīmīgs ienākumu avots vai nozīmīgs izdevumu avots. Tādēļ, izvērtējot darbības nozīmīgumu, katrā konkrētajā gadījumā jāņem vērā, cik lielā mērā darbību veic vai organizē atsevišķi, kā arī tās monetārā vērtība un salīdzinošā nozīmība, pamatojoties gan uz sabiedrības komercdarbību kopumā, gan uz tās vispārējo aktivitāti attiecīgās akcijas tirgū, kurā darbojas sabiedrība. Jāparedz iespēja uzskatīt, ka darbība ir nozīmīgs sabiedrības ienākumu avots pat tad, ja uz konkrēto gadījumu attiecināms tikai viens vai divi no minētajiem faktoriem.

(16)

Akcijas, ko netirgo katru dienu, Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem neuzskata par tādām, kurām ir likvīds tirgus. Tomēr, ja ārkārtas apstākļos tirdzniecība ar akcijām ir apturēta, lai saglabātu organizētu tirgus darbību vai sakarā ar nepārvaramas varas apstākļiem, un tāpēc akcija vairākas dienas netiek tirgota, tas nenozīmē, ka akcijai nav likvīda tirgus.

(17)

Prasība darīt publiski pieejamas atsevišķas kotētās cenas, uzdevumus vai darījumus, ievērojot Direktīvas 2004/39/EK 27., 28., 29., 30., 44. un 45. pantu un šo regulu, nedrīkst liegt regulētiem tirgiem un DTS pieprasīt saviem biedriem vai dalībniekiem darīt publiski pieejamu citu šāda veida informāciju.

(18)

Informācija, kas jādara pieejama pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam, jādara pieejama uzreiz, tiklīdz tas ir tehniski iespējams, ņemot vērā saprātīgu efektivitātes līmeni un sistēmu izmaksas attiecīgajai personai. Informāciju var publicēt maksimums apmēram trīs minūšu laikā tikai ārkārtējos gadījumos, ja pieejamās sistēmas nepieļauj informācijas publicēšanu īsākā laikā.

(19)

Šīs Regulas noteikumu mērķiem attiecībā uz pārvedama vērtspapīra iekļaušanu regulētā tirgū, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta c) daļā, ja tas ir vērtspapīrs Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK (2) grozījumiem, nozīmē, uzskata, ka sabiedrībai ir pieejama pietiekama informācija, lai novērtētu šo finanšu instrumentu.

(20)

Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu emitēto ieguldījumu apliecību pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū nedrīkst ļaut izvairīties no to attiecīgo noteikumu ievērošanas, kas paredzēti Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvā 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (3), un jo īpaši tās 44. līdz 48. pantā.

(21)

Atvasināts līgums uzskatāms par finanšu instrumentu Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 7. punkta nozīmē tikai tad, ja tas saistīts ar preci un atbilst kritērijiem, kas šajā regulā paredzēti, lai noteiktu, vai līgums uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem. Atvasināts līgums uzskatāms par finanšu instrumentu minētā pielikuma C iedaļas 10. punkta nozīmē tikai tad, ja tas saistīts ar C iedaļas 10. punktā vai šajā regulā minētu bāzes aktīvu un atbilst kritērijiem, kas šajā regulā paredzēti, lai noteiktu, vai līgums uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības.

(22)

Direktīvā 2004/39/EK paredzētie atbrīvojumi, kas saistīti ar darījumu slēgšanu uz sava rēķina vai darījumu veikšanu un citu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz tiem atvasinātajiem preču instrumentiem, uz kuriem attiecas minētās direktīvas I pielikuma C iedaļas 5., 6. un 7. punkts, vai atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem attiecas minētā I pielikuma C iedaļas 10. punkts, varētu izslēgt no minētās direktīvas darbības jomas ļoti daudzus komerciālos ražotājus un enerģijas un citu preču patērētājus, tostarp enerģijas piegādātājus, preču komersantus un to meitasuzņēmumus, un tādēļ šādiem dalībniekiem nebūs jāpiemēro kritēriji, kas šajā regulā paredzēti, lai noteiktu, vai līgumi, par kuriem tie vienojas, ir finanšu instrumenti.

(23)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma B iedaļas 7. punktu ieguldījumu sabiedrības var izmantot papildpakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstī, kas nav to piederības dalībvalsts, veicot minētā pielikuma A un B iedaļā uzskaitīto ieguldījumu pakalpojumu, darbību un papildpakalpojumu veidus attiecībā uz minētā pielikuma C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā uzskaitīto atvasināto instrumentu bāzes aktīvu, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu. Pamatojoties uz to, sabiedrībai, kas veic ieguldījumu pakalpojumus vai darbības un saistīto tirdzniecību ar tūlītējiem darījumiem, jāspēj izmantot priekšrocības, ko dod papildpakalpojumu sniegšanas brīvība attiecībā uz šo saistīto tirdzniecību.

(24)

Preces definīcija nedrīkst ietekmēt citas šā termina definīcijas dalībvalstu tiesību aktos un citos Kopienas tiesību aktos. Kritērijus, kas izstrādāti, lai noteiktu, vai līgums uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem, paredzēts izmantot tikai ar mērķi, lai noteiktu, vai līgumi ietilpst Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 7. punkta vai 10. punkta darbības jomā.

(25)

Atvasinātu līgumu uzskata par līgumu, kas saistīts ar preci vai citu faktoru, ja starp šo līgumu un attiecīgo bāzes preci vai faktoru pastāv tieša saikne. Tādēļ atvasināts līgums par preces cenu uzskatāms par atvasinātu līgumu, kas saistīts ar preci, bet atvasināts līgums par preces transportēšanas izmaksām nav uzskatāms par atvasinātu līgumu, kas saistīts ar preci. Atvasināts instruments, kas saistīts ar atvasinātu preču instrumentu, piemēram, iespējas līgums par standartizētu preču nākotnes darījumu (atvasināts instruments, kas saistīts ar atvasinātu instrumentu), varētu būt netiešs ieguldījums precēs, un tādēļ tas uzskatāms par atvasinātu preču instrumentu Direktīvas 2004/39/EK vajadzībām.

(26)	Preces jēdziens neietver pakalpojumus vai citas lietas, kas nav preces, tādas kā valūta vai nekustamā īpašuma tiesības, vai kas ir pilnīgi nemateriālas lietas.

(27)	Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/527/EK (4), ir sniegusi tehniskas konsultācijas.

(28)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula nosaka kārtību, kādā īstenojami Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts, 4. panta 1. punkta 7. apakšpunkts, 13. panta 6. punkts, 25., 27., 28., 29., 30., 40., 44., 45., 56. un 58. pants.

2. Regulas 7. un 8. pants piemērojams pārvaldes sabiedrībām saskaņā ar Direktīvas 85/611/EEK 5. panta 4. punktu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)	“preces” ir jebkura veida atvietojamas preces, ko var piegādāt, tostarp metāli un to rūdas un sakausējumi, lauksaimniecības produkti un enerģija, piemēram, elektroenerģija;

2)	“emitents” ir iestāde, kas emitē pārvedamus vērtspapīrus un vajadzības gadījumā arī citus finanšu instrumentus;

3)	“Kopienas emitents” ir emitents, kura juridiskā adrese ir Kopienā;

4)	“trešās valsts emitents” ir emitents, kas nav Kopienas emitents;

5)	“parastais tirdzniecības laiks” tirdzniecības vietā vai attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību ir laiks, ko tirdzniecības vieta vai ieguldījumu sabiedrība nosaka iepriekš un dara zināmu atklātībai kā tās tirdzniecības laiku;

6)	“portfeļa darījums” ir darījums ar vairāk nekā vienu vērtspapīru, ja šos vērtspapīrus sagrupē un tirgo kā vienu paketi par noteiktu atsauces cenu;

7)	“attiecīgā kompetentā iestāde” finanšu instrumentam ir šim finanšu instrumentam likviditātes ziņā atbilstīgākā tirgus kompetentā iestāde;

8)	“tirdzniecības vieta” ir regulēts tirgus, DTS vai sistemātisks internalizētājs, kas attiecīgi darbojas šādā statusā, vai attiecīgos gadījumos sistēma ar regulētam tirgum vai DTS līdzīgām funkcijām ārpus Kopienas;

9)	“apgrozījums” attiecībā uz finanšu instrumentu ir summa, kas iegūta, reizinot šā instrumenta vienību skaitu, ar kuru pircēji un pārdevēji ir apmainījušies noteiktā laika posmā, veicot darījumus tirdzniecības vietā vai citur, ar katram šādam darījumam piemērojamo vienības cenu;

10)	“vērtspapīru finansēšanas darījums” ir akciju aizdevums vai aizņēmums vai citu finanšu instrumentu aizdevums vai aizņēmums, repo vai reversais repo darījums vai pirkuma/atpārdevuma vai pārdošanas/atpirkšanas darījums.

3. pants

Darījumi, kas saistīti ar atsevišķu portfeļa darījuma daļu, un vidēji svērtās cenas darījumi

1. Šīs regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas vajadzībām darījumu, kas saistīts ar atsevišķu portfeļa darījuma daļu, uzskata par darījumu, kas pakļauts nosacījumiem, kuri nav saistīti ar pašreizējo tirgus cenu.

Šīs regulas 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām to uzskata arī par darījumu, kur akciju apmaiņu nosaka faktori, kas nav saistīti ar akcijas pašreizējo tirgus vērtību.

2. Šīs regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas vajadzībām vidēji svērtās cenas darījumu uzskata par darījumu, kas pakļauts nosacījumiem, kuri nav saistīti ar pašreizējo tirgus cenu, bet 25. panta vajadzībām – par uzdevumu, kas pakļauts nosacījumiem, kuri nav saistīti ar pašreizējo tirgus cenu.

Šīs regulas 27. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām to uzskata arī par darījumu, kur akciju apmaiņu nosaka faktori, kas nav saistīti ar akcijas pašreizējo tirgus vērtību.

4. pants

Atsauces uz tirdzniecības dienu

1. Atsauce uz tirdzniecības dienu attiecībā uz tirdzniecības vietu vai attiecībā uz pēctirdzniecības informāciju, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 30. vai 45. pantu jādara publiski pieejama attiecībā uz akciju, ir atsauce uz jebkuru dienu, kad attiecīgā tirdzniecības vieta ir atvērta tirdzniecībai.

Atsauce uz tirdzniecības dienas sākumu ir atsauce uz tirdzniecības vietas parastā tirdzniecības laika sākumu.

Atsauce uz tirdzniecības dienas vidu ir atsauce uz pulksten 12:00 laika zonā, kurā atrodas tirdzniecības vieta.

Atsauce uz tirdzniecības dienas beigām ir atsauce uz tirdzniecības vietas parastā tirdzniecības laika beigām.

2. Atsauce uz tirdzniecības dienu attiecībā uz akcijai atbilstīgāko tirgu, pamatojoties uz likviditāti, vai attiecībā uz pēctirdzniecības informāciju, kas jādara publiski pieejama saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 28. pantu attiecībā uz akciju, ir atsauce uz jebkuru parastās tirdzniecības dienu šā tirgus tirdzniecības vietās.

Atsauce uz tirdzniecības dienas sākumu ir atsauce uz parastās tirdzniecības sākšanos ar šo akciju šā tirgus tirdzniecības vietās.

Atsauce uz tirdzniecības dienas vidu ir atsauce uz pulksten 12 dienā šā tirgus laika zonā.

Atsauce uz tirdzniecības dienas beigām ir atsauce uz parastās tirdzniecības, ko veic ar šo akciju, izbeigšanu šā tirgus tirdzniecības vietās.

3. Atsauce uz tirdzniecības dienu attiecībā uz tūlītēju darījumu 38. panta 2. punkta nozīmē ir atsauce uz jebkuru šā darījuma parastās tirdzniecības dienu tirdzniecības vietās.

5. pants

Atsauces uz darījumu

Šajā regulā atsauce uz darījumu ir atsauce tikai uz finanšu instrumenta pirkšanu un pārdošanu. Šajā regulā, izņemot tās II nodaļu, finanšu instrumenta pirkšana un pārdošana neietver šādas operācijas:

a)	vērtspapīru finansēšanas darījumus;

b)	iespēju līgumu vai segtu garantiju izmantošanu;

c)	sākotnējā tirgus darījumus (piemēram, emisiju, sadalīšanu, parakstīšanos) ar Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta a) un b) daļā minētajiem finanšu instrumentiem.

6. pants

Akcijas pirmā pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū

Šīs regulas vajadzībām uzskata, ka Direktīvas 2004/39/EK 40. pantā minētā akcijas pirmā pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū notiek brīdī, kad ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	akcija iepriekš nav bijusi iekļauta regulētā tirgū;

b)	akcija iepriekš ir bijusi iekļauta regulētā tirgū, bet tās pielaide tirdzniecībai ir bijusi atsaukta visos regulētos tirgos, kuros tā ir bijusi iekļauta.

II NODAĻA

UZSKAITE: KLIENTU UZDEVUMI UN DARĪJUMI

7. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 6. punkts)

Klientu uzdevumu un lēmumu par darījumu slēgšanu uzskaite

Ieguldījumu sabiedrība attiecībā uz katru no klienta saņemtu uzdevumu un attiecībā uz katru lēmumu par darījuma slēgšanu, kas pieņemts, sniedzot portfeļa pārvaldības pakalpojumus, nekavējoties reģistrē šādus datus, ja tie attiecas uz attiecīgo uzdevumu vai lēmumu par darījumu slēgšanu:

a)	klienta vārds vai cits nosaukums;

b)	jebkuras attiecīgās personas, kas rīkojas klienta vārdā, vārdu, uzvārdu vai nosaukumu;

c)	šīs regulas I pielikuma 1. tabulas 4., 6. un 16. līdz 19. punktā norādīto informāciju;

d)	uzdevuma raksturs, ja tā nav pirkšana vai pārdošana;

e)	pasūtījuma raksturs;

f)	citu klienta sniegto informāciju, nosacījumus un īpašus norādījumus, kas nosaka, kā veicams uzdevums;

g)	datumu un laiku, kad ieguldījumu sabiedrība saņēmusi uzdevumu vai pieņēmusi lēmumu slēgt darījumu.

8. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 6. punkts)

Darījumu uzskaite

1. Tūlīt pēc klienta uzdevuma izpildes vai gadījumos, kad ieguldījumu sabiedrības pārsūta uzdevumus izpildei citai personai, tiklīdz saņemts apstiprinājums par uzdevuma izpildi, ieguldījumu sabiedrības reģistrē šādus datus par attiecīgo darījumu:

a)	klienta vārds vai cits nosaukums;

b)	šīs regulas I pielikuma 1. tabulas 2., 3., 4., 6., un 16. līdz 21. punktā norādītā informācija;

c)	kopējā cena, ja produktam ir noteikta vienības cena un skaits;

d)	darījuma raksturs, ja tas nav pirkšanas vai pārdošanas darījums;

e)	fiziskā persona, kas izpildīja darījumu vai kas ir atbildīga par tā izpildi.

2. Ja ieguldījumu sabiedrība pārsūta uzdevumu izpildei citai personai, ieguldījumu sabiedrība tūlīt pēc uzdevuma pārsūtīšanas reģistrē šādus datus:

a)	tā klienta vārds, uzvārds vai nosaukums, kura uzdevums pārsūtīts;

b)	tās personas vārds, uzvārds vai nosaukums, kurai uzdevums pārsūtīts;

c)	pārsūtītā uzdevuma noteikumi;

d)	pārsūtīšanas datums un laiks.

III NODAĻA

PAZIŅOJUMU SNIEGŠANA PAR DARĪJUMIEM

9. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punkta otrā daļa)

Atbilstīgākā tirgus noteikšana, pamatojoties uz likviditāti

1. Finanšu instrumentam, kas ir iekļauts regulētā tirgū, likviditātes ziņā atbilstīgāko tirgu, še turpmāk “atbilstīgākais tirgus”, nosaka saskaņā ar 2. līdz 8. punktu.

2. Ja finanšu instruments ir akcija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta a) daļa, vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecība, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kurā šīs akcijas vai ieguldījumu apliecības tirdzniecība regulētā tirgū tika atļauta pirmo reizi.

3. Ja finanšu instruments ir obligācija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta b) daļa, vai naudas tirgus instruments, ko (abos gadījumos) emitējis tāda uzņēmuma meitasuzņēmums Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītās Direktīvas 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem (5) nozīmē, kura juridiskā adrese ir dalībvalstī, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kurā ir mātesuzņēmuma juridiskā adrese.

4. Ja finanšu instruments ir obligācija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta b) daļa, vai naudas tirgus instruments, ko (abos gadījumos) emitējis Kopienas emitents un uz kuru neattiecas šā panta 3. punkts, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese.

5. Ja finanšu instruments ir obligācija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta b) daļa, vai naudas tirgus instruments, ko (abos gadījumos) emitējis trešās valsts emitents un uz kuru neattiecas šā panta 3. punkts, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kurā šā vērtspapīra tirdzniecība regulētā tirgū tika atļauta pirmo reizi.

6. Atvasinātam līgumam vai finanšu līgumam par starpību vai pārvedamam vērtspapīram, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta c) daļa, atbilstīgāko tirgu nosaka šādi:

ja bāzes vērtspapīrs ir akcija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta a) daļa un kuru atļauts tirgot regulētā tirgū, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kas tiek uzskatīta par bāzes vērtspapīram likviditātes ziņā atbilstīgāko tirgu saskaņā ar 2. punktu;

ja bāzes vērtspapīrs ir obligācija vai cits pārvedams vērtspapīrs, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta b) daļa, vai naudas tirgus instruments, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kas tiek uzskatīta par bāzes vērtspapīram likviditātes ziņā atbilstīgāko tirgu saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu;

c)	ja bāzes aktīvs ir indekss, kas sastāv no konkrētā regulētā tirgū iekļautām akcijām, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kurā atrodas regulētais tirgus.

7. Visos pārējos gadījumos, uz kuriem neattiecas 2. līdz 6. punkts, atbilstīgākais tirgus ir dalībvalsts, kur atrodas regulētais tirgus, kurā tirdzniecība ar pārvedamo vērtspapīru, atvasināto līgumu vai finanšu līgumu par starpību tika atļauta pirmo reizi.

8. Ja 2., 5. vai 7. punktā minēta finanšu instrumenta vai 6. punktā minēta finanšu instrumenta bāzes finanšu instrumenta, uz kuru attiecināms 2., 5. vai 7. punkts, tirdzniecība pirmo reizi tika atļauta vairāk nekā vienā regulētā tirgū vienlaicīgi un ja visu šo regulēto tirgu piederības dalībvalsts ir viena un tā pati, atbilstīgākais tirgus ir šī dalībvalsts.

Ja attiecīgo regulēto tirgu piederības dalībvalsts nav viena un tā pati, šim instrumentam atbilstīgākais tirgus likviditātes ziņā ir tirgus, kurā šā instrumenta apgrozījums ir vislielākais.

Lai noteiktu atbilstīgāko tirgu, kurā instrumenta apgrozījums ir vislielākais, katra kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju kādam no attiecīgajiem regulētajiem tirgiem, aprēķina šā instrumenta apgrozījumu savā attiecīgajā tirgū iepriekšējā kalendārajā gadā, ja instrumenta tirdzniecība bija atļauta jau minētā gada sākumā.

Ja attiecīgā finanšu instrumenta apgrozījumu nepietiekamu vai iztrūkstošu datu dēļ nav iespējams aprēķināt un emitenta juridiskā adrese ir dalībvalstī, atbilstīgākais tirgus ir tās dalībvalsts tirgus, kurā ir emitenta juridiskā adrese.

Taču, ja emitenta juridiskā adrese nav dalībvalstī, šim instrumentam atbilstīgākais tirgus ir tirgus, kurā attiecīgajai instrumenta kategorijai ir vislielākais apgrozījums. Lai noteiktu šo tirgu, katra kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju kādam no attiecīgajiem regulētajiem tirgiem, aprēķina šīs pašas kategorijas instrumentu apgrozījumu savā attiecīgajā tirgū iepriekšējā kalendārajā gadā.

Finanšu instrumentu attiecīgās kategorijas ir šādas:

akcijas;

b)	obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīri;

c)	jebkurš cits finanšu instruments.

10. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punkta otrā daļa)

Alternatīva iespēja noteikt likviditātes ziņā atbilstīgāko tirgu

1. Katru gadu janvārī kompetentā iestāde var paziņot konkrēta finanšu instrumenta attiecīgajai kompetentajai iestādei, ka tā gatavojas apstrīdēt šim instrumentam saskaņā ar 9. pantu noteikto atbilstīgāko tirgu.

2. Četru nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas abas iestādes aprēķina šā finanšu instrumenta apgrozījumu savos attiecīgajos tirgos iepriekšējā kalendārā gada laikā.

Ja aprēķina rezultāti rāda, ka apgrozījums ir lielāks tās kompetentās iestādes tirgū, kura ir apstrīdējusi atbilstīgākā tirgus noteikšanu, tad šis tirgus ir šim finanšu instrumentam atbilstīgākais tirgus. Ja finanšu instruments pieder pie 9. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā minētā finanšu instrumenta veida, tad šis tirgus ir atbilstīgākais tirgus visiem tiem atvasinātajiem līgumiem, finanšu līgumiem par starpību vai pārvedamiem vērtspapīriem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta c) daļa un kuru pamatā ir šis finanšu instruments.

11. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punkts)

Finanšu instrumentu saraksts

Viena vai vairāku finanšu instrumentu attiecīgā kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek sastādīts un atjaunināts šo finanšu instrumentu saraksts. Šo sarakstu dara pieejamu tai kompetentajai iestādei, ko katra dalībvalsts izraudzījusies par savu kontaktiestādi saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 56. pantu. Šo sarakstu pirmo reizi publicē pirmajā tirdzniecības dienā 2007. gada jūnijā.

Lai palīdzētu kompetentajām iestādēm ievērot pirmās daļas noteikumus, katrs regulētais tirgus iesniedz piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei identificējošus uzziņu datus par katru tirgū iekļauto finanšu instrumentu elektroniskā vai standartizētā formātā. Šo informāciju iesniedz par katru finanšu instrumentu, pirms tiek sākta tirdzniecība ar šo attiecīgo instrumentu. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina šo datu nosūtīšanu attiecīgā finanšu instrumenta attiecīgajai kompetentajai iestādei. Uzziņu datus atjaunina, ja ir notikušas izmaiņas saistībā ar instrumentu. Šīs daļas prasības var atcelt, ja šī finanšu instrumenta attiecīgā kompetentā iestāde iegūst attiecīgos uzziņu datus kādā citā veidā.

12. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 5. punkts)

Paziņojumu sagatavošanas metodes

1. Paziņojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem sagatavo elektroniskā veidā, izņemot ārkārtas gadījumus, kad tos drīkst sagatavot arī tāda pastāvīga informācijas nesēja veidā, kas ļauj glabāt šo informāciju citā veidā, kas nav elektroniskā formātā un ir pieejams kompetentajām iestādēm turpmākajām atsaucēm, un šo paziņojumu sagatavošanas metodēm jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tās nodrošina sniegto datu drošību un konfidencialitāti;

b)	tās iekļauj mehānismus kļūdu konstatēšanai un labošanai paziņojumā par darījumu;

c)	tās iekļauj mehānismus paziņojuma par darījumu avotu autentiskuma apstiprināšanai;

d)	tās iekļauj attiecīgos drošības pasākumus, lai nodrošinātu paziņojumu par darījumiem sniegšanas savlaicīgu atsākšanu sistēmas kļūmes gadījumā;

e)	tās nodrošina 13. pantā paredzētās informācijas sniegšanu kompetentās iestādes noteiktajā formātā atbilstoši šā punkta prasībām un Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. punktā paredzētajā termiņā.

2. Darījumu savietošanas vai paziņojumu sniegšanas sistēmu apstiprina kompetentā iestāde, piemērojot Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 5. punktu, ja šajā sistēmā iekļautie pasākumi paziņojumu sniegšanai par darījumiem atbilst šā panta 1. punkta prasībām un ja šos pasākumus attiecībā uz to pastāvīgo atbilstību uzrauga kompetentā iestāde.

13. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punkts)

Paziņojuma par darījumu saturs

1. Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punktā minētie paziņojumi par darījumiem ietver šīs regulas I pielikuma 1. tabulā noteikto informāciju, kas attiecas uz attiecīgā finanšu instrumenta veidu un kura, kā apgalvo kompetentā iestāde, nav tās rīcībā vai nav tai pieejama nekādā citā veidā.

2. Lai identificētu darījuma partneri, kas ir regulēts tirgus, DTS vai cits centrālais darījumu starpnieks, kā noteikts I pielikuma 1. tabulā, katra kompetentā iestāde dara pieejamu identifikācijas kodu sarakstu, kas ļauj identificēt tos regulētos tirgus un DTS, kuriem tā ir piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, un iestādes, kas darbojas kā centrālie darījumu starpnieki šādiem regulētiem tirgiem un DTS.

3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai pārskati, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punktu, ietvertu arī tādu informāciju par attiecīgo darījumu, kas uzskatāma par papildu informāciju tai informācijai, kas norādīta I pielikuma 1. tabulā, ja šī papildu informācija ir vajadzīga, lai kompetentā iestāde varētu uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbību un nodrošināt to, ka šīs sabiedrības rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, veicinot tirgus integritāti, un ja ir piemērojams viens no šādiem kritērijiem:

a)	finanšu instrumentam, kas ir paziņojuma priekšmets, ir šāda veida instrumentam raksturīgās īpašības, bet tās nav iekļautas minētās tabulas sadaļās;

b)	tirdzniecības metodes, kas ir raksturīgas tirdzniecības vietai, kur notika darījums, ietver īpašības, kas nav iekļautas minētās tabulas sadaļās.

4. Tāpat dalībvalstis var pieprasīt, lai paziņojumā par darījumu, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punktu, tiktu norādīti klienti, kuru vārdā ieguldījumu sabiedrība ir izpildījusi šo darījumu.

14. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punkts)

Informācijas apmaiņa par darījumiem

1. Kompetentās iestādes ievieš pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai informācija, kas saņemta saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 3. un 5. punktu, būtu pieejama šādām iestādēm:

a)	attiecīgā finanšu instrumenta attiecīgajai kompetentajai iestādei;

b)	attiecībā uz filiālēm kompetentajai iestādei, kas izsniegusi atļauju ieguldījumu sabiedrībai, kura sniegusi šo informāciju, neskarot tās tiesības nesaņemt šo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 6. punktu;

c)	jebkurai citai kompetentajai iestādei, kas pieprasa informāciju, lai pienācīgi izpildītu savus Direktīvas 2004/39/EK 25. panta 1. punktā paredzētos uzraudzības pienākumus.

2. Informācija, kas jādara pieejama saskaņā ar 1. punktu, ietver I pielikuma 1. un 2. tabulā minēto informāciju.

3. Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu, cik ātri vien iespējams.

No 2008. gada 1. novembra šo informāciju dara pieejamu vēlākais līdz kompetentās iestādes, kas saņēmusi informāciju vai pieprasījumu, nākamās darba dienas beigām pēc tam, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi šo informāciju vai pieprasījumu.

4. Kompetentās iestādes koordinē šādus jautājumus:

a)	mehānisma uzbūvi un izveidi informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm par darījumiem, kā paredzēts Direktīvā 2004/39/EK un šajā regulā;

b)	visus turpmākos šā mehānisma uzlabojumus.

5. Līdz 2007. gada 1. februārim kompetentās iestādes ziņo Komisijai, kas savukārt informē Eiropas Vērtspapīru komiteju par šī saskaņā ar 1. punktu izveidojamā mehānisma uzbūvi.

Tāpat tās ziņo Komisijai, kura savukārt informē Eiropas Vērtspapīru komiteju gadījumos, kad tiek ierosināta kādu būtisku izmaiņu izdarīšana šajā mehānismā.

15. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 58. panta 1. punkts)

Sadarbības un informācijas apmaiņas pieprasījums

1. Ja kompetentā iestāde vēlas, lai cita kompetentā iestāde sniegtu informāciju vai apmainītos ar to saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 58. panta 1. punktu, tā iesniedz šai kompetentajai iestādei pieprasījumu rakstveidā, iekļaujot tajā pietiekami sīku informāciju, lai tā varētu sniegt pieprasīto informāciju.

Taču steidzamos gadījumos pieprasījumu var izteikt mutiski, ja tas tiek apstiprināts rakstveidā.

Kompetentā iestāde, kas saņem pieprasījumu, apstiprina šā pieprasījuma saņemšanu iespējami īsā laikā.

2. Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 1. punktu, ir kompetentās iestādes, kas saņem pieprasījumu, rīcībā, šī iestāde nekavējoties nosūta pieprasīto informāciju kompetentajai iestādei, kas pieprasījusi informāciju.

Taču, ja kompetentās iestādes, kas saņem pieprasījumu, rīcībā vai kontrolē nav šīs pieprasītās informācijas, tā nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai iegūtu šo informāciju un pilnībā izpildītu pieprasījumu. Šī kompetentā iestāde informē kompetento iestādi, kas pieprasījusi informāciju, arī par iemesliem, kādēļ pieprasītā informācija nav nosūtīta nekavējoties.

16. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 56. panta 2. punkts)

Regulēta tirgus operāciju nozīmīguma izvērtēšana uzņēmējā dalībvalstī

Regulēta tirgus operācijas uzņēmējā dalībvalstī uzskatāmas par īpaši nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai šajā uzņēmējā dalībvalstī, ja ir piemērojams viens no šādiem kritērijiem:

a)	uzņēmēja dalībvalsts ir attiecīgā regulētā tirgus bijusī piederības dalībvalsts;

b)	attiecīgais regulētais tirgus ar apvienošanās, pārņemšanas vai kādas citas nodošanas formas starpniecību ir iegādājies uzņēmumu regulētā tirgū, kura juridiskā adrese vai galvenais birojs atradās uzņēmējā dalībvalstī.

IV NODAĻA

TIRGUS PĀRSKATĀMĪBA

1. IEDAĻA

Pirmstirdzniecības pārskatāmība regulētiem tirgiem un DTS

17. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 29. un 44. pants)

Pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākumi

1. Ieguldījumu sabiedrība vai tirgus dalībnieks, kas pārvalda DTS, vai regulēts tirgus dara publiski pieejamu šā panta 2. līdz 6. punktā minēto informāciju attiecībā uz katru regulētā tirgū iekļautu akciju, kuras tirdzniecība notiek sistēmā, ko tie izmanto un kas minēta II pielikuma 1. tabulā.

2. Ja kāda no 1. punktā minētajām organizācijas vienībām izmanto izsoles uzdevumu grāmatas nepārtrauktās tirdzniecības sistēmu, tā katrai 1. punktā minētajai akcijai savā parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi dara publiski pieejamu uzdevumu kopējo skaitu un akcijas, ko šie uzdevumi pārstāv katrā cenu līmenī, pieciem labākajiem pirkšanas un pārdošanas cenu līmeņiem.

3. Ja kāda no 1. punktā minētajām organizācijas vienībām izmanto kotēšanas tirdzniecības sistēmu, tā katrai 1. punktā minētajai akcijai savā parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi dara publiski pieejamu katra šīs akcijas tirgus līdera labāko pieprasījumu un piedāvājumu cenas ziņā, kā arī apjomus, kas saistīti ar šīm cenām.

Kotētās cenas, kas ir publiski pieejamas, ir tās kotētās cenas, kas ataino saistošas apņemšanās pirkt un pārdot akcijas un norāda uz akciju cenu, par kādu reģistrētie tirgus līderi ir gatavi pirkt vai pārdot šīs akcijas, kā arī apjomu, ko tie vēlas pirkt vai pārdot.

Tomēr ārkārtas tirgus apstākļos uz ierobežotu laikposmu pieļaujamas indikatīvas cenas vai vienpusējas (tikai pirkšanas vai pārdošanas) cenas.

4. Ja kāda no 1. punktā minētajām organizācijas vienībām izmanto periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmu, tā katrai 1. punktā minētajai akcijai savā parastajā tirdzniecības laikā pastāvīgi dara publiski pieejamu cenu, kas vislabāk atbilstu sistēmas tirdzniecības algoritmam, kā arī apjomu, ko šīs sistēmas dalībnieki potenciāli varētu izpildīt par šo cenu.

5. Ja kāda no 1. punktā minētajām organizācijas vienībām izmanto tirdzniecības sistēmu, uz kuru 2. vai 3. vai 4. punkts pilnībā neattiecas vai nu tādēļ, ka tā ir hibrīdā sistēma, uz kuru attiecināmi vairāk nekā tikai viens no šiem punktiem, vai tādēļ, ka cenu kotēšanas process ir atšķirīgs, tā nodrošina pirmstirdzniecības pārskatāmības standartprasību izpildi, kas garantē pietiekamu publiski pieejamu informāciju attiecībā uz uzdevumu cenu līmeni vai kotēto cenu katrai 1. punktā minētajai akcijai, kā arī šādas akcijas tirdzniecības pozīciju līmeni.

Ja cenu atklāšanas mehānisms to pieļauj, piecus labākos pirkšanas un pārdošanas cenu līmeņus un/vai katra šādas akcijas tirgus līdera divpusējās kotētās (pirkšanas un pārdošanas) cenas dara publiski pieejamas.

6. Informācijas kopsavilkums, kas jādara publiski pieejams saskaņā ar 2. līdz 5. punktu, dots II pielikuma 1. tabulā.

18. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punkts un 44. panta 2. punkts)

Atbrīvojumi, pamatojoties uz tirgus modeli un uzdevuma vai darījuma veidu

1. Kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumus saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punktu un 44. panta 2. punktu sistēmām, ko izmanto DTS vai regulēts tirgus, ja šīs sistēmas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

a)	to pamatā ir tirdzniecības metode, ar kuru cenu nosaka, pamatojoties uz citas sistēmas noteikto atsauces cenu, ja šī atsauces cena ir plaši pieejama un tirgus dalībnieki to parasti uzskata par ticamu atsauces cenu;

tās formalizē nolīgtos darījumus, ja katrs šis darījums atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

tas tiek veikts pašreizējās vidēji svērtās cenas intervāla robežās, kas atspoguļots uzdevumu grāmatā, vai regulētā tirgus līderu vai DTS, kas izmanto šo sistēmu, kotētajās cenās, vai, ja akciju tirdzniecība nav nepārtraukta, piemērotas atsauces cenas procentuālās daļas robežās, ja procentuālo daļu un atsauces cenu sistēmas dalībnieks ir noteicis iepriekš;

ii)	tas ir pakļauts nosacījumiem, kas nav saistīti ar akcijas pašreizējo tirgus cenu.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām jāievēro arī citi nosacījumi, kas noteikti regulētā tirgus vai DTS noteikumos šāda veida darījumiem.

Ja sistēmām piemīt citas papildu funkcijas, kas nav aprakstītas a) vai b) apakšpunktā, atbrīvojums neattiecas uz šīm papildu funkcijām.

2. Atbrīvojumus saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punktu un 44. panta 2. punktu, kuru pamatā ir uzdevumu veids, var piešķirt tikai tiem uzdevumiem, ko glabā regulēta tirgus vai DTS uzdevumu pārvaldības sistēma, pirms šie uzdevumi tiek darīti zināmi tirgum.

19. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punkts un 44. panta 2. punkts)

Atsauces uz nolīgtu darījumu

Šīs regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām nolīgts darījums ir darījums, kurā iesaistīti regulēta tirgus vai DTS biedri vai dalībnieki un par kuru vienojas privāti, bet to izpilda regulētā tirgū vai DTS, un, to darot, šis biedrs vai dalībnieks apņemas veikt vienu no šādiem uzdevumiem:

a)	slēgt darījumu uz sava rēķina ar citu biedru vai dalībnieku, kas rīkojas uz klienta rēķina;

b)	slēgt darījumu ar citu biedru vai dalībnieku, ja tie abi uzdevumus izpilda uz sava rēķina;

c)	rīkoties gan uz pircēja, gan uz pārdevēja rēķina;

d)	rīkoties uz pircēja rēķina, ja cits biedrs vai dalībnieks rīkojas uz pārdevēja rēķina;

e)	veikt darījumu uz sava rēķina, izpildot klienta uzdevumu.

20. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punkts, 44. panta 2. punkts un 27. panta 1. punkta piektā daļa)

Atbrīvojumi attiecībā uz lieliem darījumiem

Uzdevums uzskatāms par liela apjoma uzdevumu, salīdzinot ar parasto tirgus apjomu, ja uzdevuma apjoms ir vienāds vai lielāks par II pielikuma 2. tabulā noteikto minimālo uzdevuma apjomu. Lai noteiktu, vai uzdevums pēc apjoma ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, visas akcijas, kas iekļautas regulētā tirgū, sagrupē pēc to vidējā dienas apgrozījuma, ko aprēķina saskaņā ar 33. pantā paredzēto procedūru.

2. IEDAĻA

Pirmstirdzniecības pārskatāmība sistemātiskajiem internalizētājiem

21. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 7. apakšpunkts)

Kritēriji, lai noteiktu, vai ieguldījumu sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs

1. Ja ieguldījumu sabiedrība slēdz darījumus uz sava rēķina, izpildot klienta uzdevumus ārpus regulētā tirgus vai DTS, to uzskata par sistemātisku internalizētāju, ja tā veic šo darbību organizēti, bieži un sistemātiski un atbilst šādiem kritērijiem:

a)	šai darbībai ir būtiska komerciāla nozīme sabiedrības darbībā, un tā tiek veikta, ievērojot obligātus noteikumus un procedūras;

b)	šo darbību veic šim mērķim izraudzīts personāls vai automatizēta tehniska sistēma, neatkarīgi no tā, vai šis personāls vai sistēma tiek izmantota vienīgi šim mērķim;

c)	šī darbība klientiem pieejama regulāri un pastāvīgi.

2. Ieguldījumu sabiedrība pārstāj būt par vienas vai vairāku akciju sistemātisku internalizētāju, tiklīdz tā izbeidz 1. punktā minēto darbību attiecībā uz šīm akcijām, ja tā iepriekš paziņojusi, ka nolēmusi šādu darbību izbeigt, izmantojot šim paziņojumam tos pašus publicēšanas līdzekļus, ko tā izmanto savu kotēto cenu publicēšanai, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot līdzekļus, kas tās klientiem un citiem tirgus dalībniekiem ir vienlīdz pieejami.

3. Darījumu slēgšanu uz sava rēķina, izpildot klienta uzdevumus, neuzskata par organizēti, bieži un sistemātiski veiktu darbību, ja uz to attiecināmi šādi nosacījumi:

a)	šo darbību veic ad hoc un neregulāri, abpusēji vienojoties ar vairumtirdzniecības partneriem, un šī darbība pieder pie tādiem darījumiem, kuri pārsniedz tirgus standartapjomu;

b)	darījumu izpildei netiek izmantotas sistēmas, ko attiecīgā sabiedrība parasti izmanto darījumiem, kurus tā veic sistemātiska internalizētāja statusā.

4. Katra kompetentā iestāde nodrošina visu sistemātisko internalizētāju, kuriem tā ir izsniegusi atļauju ieguldījumu sabiedrības darbībai, saraksta sastādīšanu un publicēšanu attiecībā uz akcijām, kas iekļautas regulētā tirgū.

Tā nodrošina šī saraksta atjaunināšanu, pārskatot to vismaz vienu reizi gadā.

Sarakstu dara pieejamu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai. Tas uzskatāms par publicētu pēc tam, kad to ir publicējusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja saskaņā ar 34. panta 5. punktu.

22. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. pants)

Likvīdu akciju noteikšana

1. Akcijai, kas iekļauta regulētā tirgū, ir likvīds tirgus, ja akciju tirgo katru dienu, brīvās publiskās apgrozības vērtība ir vismaz 500 miljoni euro un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	vidējais dienas darījumu skaits ar šo akciju ir vismaz 500;

b)	šīs akcijas vidējais dienas apgrozījums ir vismaz 2 miljoni euro.

Taču dalībvalsts attiecībā uz akcijām, kurām tā ir atbilstīgākais tirgus, var nosūtīt paziņojumu, norādot tajā, ka jāpiemēro abi šie nosacījumi. Paziņojumu dara publiski pieejamu.

2. Dalībvalsts var noteikt minimālo likvīdu akciju skaitu šai dalībvalstij. Minimālais skaits nedrīkst būt lielāks par 5. Šo lēmumu par minimālo likvīdu akciju skaitu dara publiski pieejamu.

3. Ja, ievērojot 1. punktu, dalībvalsts būtu atbilstīgākais tirgus mazākam likvīdu akciju skaitam nekā minimālais skaits, kas noteikts saskaņā ar 2. punktu, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas papildu likvīdas akcijas, ja akciju, kas tādējādi tiek uzskatītas par likvīdām akcijām, kurām šī dalībvalsts ir atbilstīgākais tirgus, kopskaits nepārsniedz šīs dalībvalsts noteikto minimālo skaitu.

Kompetentā iestāde izraugās papildu likvīdas akcijas šo akciju vidējā dienas apgrozījuma dilstošā secībā no akcijām, kurām tā ir kompetentā iestāde un kuras ir iekļautas regulētā tirgū un tiek tirgotas katru dienu.

4. Šā panta 1. punkta pirmās daļas vajadzībām akcijas brīvās publiskās apgrozības aprēķins izslēdz līdzdalību, kas pārsniedz 5 % no visām emitenta balsstiesībām, ja vien šāda līdzdalība nepieder kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam vai pensiju fondam.

Balsstiesības aprēķina, pamatojoties uz visām akcijām, no kurām izriet balsstiesības, arī tad, ja šādu tiesību izmantošana tiek pārtraukta.

5. Direktīvas 2004/39/EK 27. panta vajadzībām uzskata, ka akcijai nav likvīds tirgus sešas nedēļas pēc tās iekļaušanas regulētā tirgū pirmo reizi, ja šīs akcijas prognozējamā tirgus kapitalizācija pirmās tirdzniecības dienas sākumā pēc šīs iekļaušanas, ko veic saskaņā ar 33. panta 3. punktu, ir mazāk nekā 500 miljoni euro.

6. Katra kompetentā iestāde nodrošina visu to likvīdo akciju saraksta sastādīšanu un publicēšanu, kurām tā ir attiecīgā kompetentā iestāde.

Tā nodrošina šī saraksta atjaunināšanu, pārskatot to vismaz vienu reizi gadā.

23. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 1. punkta ceturtā daļa)

Tirgus standartapjoms

Lai noteiktu tirgus standartapjomu likvīdām akcijām, šīs akcijas sagrupē kategorijās pēc izpildīto uzdevumu vidējās vērtības saskaņā ar II pielikuma 3. tabulu.

24. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 1. punkts)

Kotētās cenas, kas atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus

Sistemātisks internalizētājs katrai likvīdai akcijai, kurai tas ir sistemātisks internalizētājs, dara pieejamu:

a)	kotēto cenu vai cenas, kas ir tuvas tās pašas akcijas salīdzināmajai citās tirdzniecības vietās kotētajai cenai;

b)	informāciju par savām kotētajām cenām, kuru tas glabā 12 mēnešus vai ilgāk, ja uzskata to par lietderīgu.

Šis b) punktā paredzētais pienākums neskar ieguldījumu sabiedrības pienākumu, ko paredz Direktīvas 2004/30/EK 25. panta 2. punkts, glabāt pieejamu kompetentajai iestādei attiecīgo informāciju par visiem darījumiem, ko sabiedrība veikusi, vismaz piecus gadus.

25. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 3. punkta piektā daļa un 27. panta 6. punkts)

Uzdevumu izpilde, ko veic sistemātiskie internalizētāji

1. Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 3. punkta piektās daļas vajadzībām izpildi attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem uzskata par viena darījuma daļu, ja šis viens darījums ir portfeļa darījums, kas ietver 10 un vairāk vērtspapīrus.

Minētās daļas vajadzībām uzdevums, kas pakļauts nosacījumiem, kuri nav saistīti ar pašreizējo tirgus cenu, ir jebkurš uzdevums, kas nav uzdevums veikt darījumu ar akcijām par dominējošo tirgus cenu vai ierobežots uzdevums.

2. Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 6. punkta vajadzībām uzskata, ka uzdevumu skaits vai apjoms būtiski pārsniedz normu, ja sistemātiskais internalizētājs nevar izpildīt šos uzdevumus, nepakļaujot sevi nesamērīgam riskam.

Lai noteiktu uzdevumu skaitu un apjomu, ko tas var izpildīt, nepakļaujot sevi nesamērīgam riskam, sistemātiskais internalizētājs ievieš un īsteno nediskriminējošu politiku, kas ņem vērā darījumu apjomu, kapitālu, kas sabiedrībai pieejams šāda veida darījumu risku segšanai, un dominējošos nosacījumus tirgū, kurā šī sabiedrība darbojas, un šī politika ir daļa no internalizētāja risku pārvaldības politikas atbilstoši Komisijas Direktīvas 2006/73/EK (6) 7. panta prasībām.

3. Ja saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 6. punktu ieguldījumu sabiedrība ierobežo uzdevumu skaitu vai apjomu, ko tā apņemas veikt, tā rakstveidā nosaka un dara pieejamus saviem klientiem, kā arī potenciālajiem klientiem pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šāds ierobežojums neradītu diskriminējošu attieksmi pret klientiem.

26. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 3. punkta ceturtā daļa)

Privāta ieguldītāja uzdevuma apjoms

Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 3. punkta 4. daļas vajadzībām uzskata, ka uzdevums pārsniedz privāta ieguldītāja parasto uzdevuma apmēru, ja tas ir lielāks par EUR 7 500.

3. IEDAĻA

Pēctirdzniecības pārskatāmība regulētiem tirgiem, DTS un ieguldījumu sabiedrībām

27. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 28., 30. un 45. pants)

Pēctirdzniecības pārskatāmības pienākums

1. Ieguldījumu sabiedrības, regulētie tirgi un ieguldījumu sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas pārvalda DTS, attiecībā uz darījumiem ar akcijām, kas iekļautas regulētos tirgos, kurus tie noslēguši vai – regulēta tirgus vai DTS gadījumā – kuri noslēgti to sistēmās, dara publiski pieejamu šādu informāciju:

a)	šīs regulas I pielikumā 1. tabulas 2., 3., 6., 16, 17., 18. un 21. punktā norādīto informāciju;

b)	attiecīgos gadījumos norādi, ka akciju apmaiņu nosaka faktori, kas nav saistīti ar akcijas pašreizējo tirgus vērtību;

c)	attiecīgos gadījumos norādi, ka darījums ir nolīgts darījums;

d)	attiecīgos gadījumos jebkādas izmaiņas iepriekš publicētā informācijā.

Šo informāciju dara publiski pieejamu vai nu atsaucoties uz katru darījumu, vai apkopojot visu to darījumu apjomus vai cenu, kas veikti ar vienu un to pašu akciju par to pašu cenu vienlaicīgi.

2. Izņēmuma kārtā sistemātiskais internalizētājs ir tiesīgs lietot akronīmu “SI” tā vietā, lai saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu norādītu vietu, kurā tas ir izpildījis darījumu ar akciju, darbojoties šīs akcijas sistemātiska internalizētāja statusā.

Sistemātiskais internalizētājs var izmantot šīs tiesības tikai tik ilgi, kamēr tas dara publiski pieejamus kopējos ceturkšņa datus par darījumiem, ko tas izpildījis, darbojoties šīs akcijas sistemātiska internalizētāja statusā, attiecībā uz pēdējo kalendārā gada ceturksni vai kalendārā gada ceturkšņa daļu, kuras laikā sabiedrība ir darbojusies kā šīs akcijas sistemātisks internalizētājs. Šos datus dara pieejamus ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc katra kalendārā gada ceturkšņa beigām.

Sistemātiskais internalizētājs šīs tiesības var izmantot arī laikā no 41. panta 2. punktā norādītās dienas vai dienas, kad sabiedrība sāk darboties kā šīs akcijas sistemātisks internalizētājs, atkarībā no tā, kura no šīm dienām ir pēdējā, līdz dienai, kad kopējie ceturkšņa dati par akciju publicējami pirmo reizi.

3. Kopējie ceturkšņa dati, kas minēti 2. punkta otrajā daļā, ietver šādu informāciju par akciju attiecībā uz katru attiecīgā kalendārā gada ceturkšņa tirdzniecības dienu:

a)	augstākā cena;

b)	zemākā cena;

c)	vidējā cena;

d)	tirgoto akciju kopskaits;

e)	darījumu kopskaits;

f)	jebkura cita šāda veida informācija, ko sistemātiskais internalizētājs nolemj darīt pieejamu.

4. Ja darījumu izpilda, nepiemērojot regulētā tirgus vai DTS noteikumus, viena no šīm ieguldījumu sabiedrībām, darījumu partneriem savstarpēji vienojoties, veic pasākumus, lai darītu informāciju publiski pieejamu:

a)	ieguldījumu sabiedrība, kas pārdod attiecīgo akciju;

b)	ieguldījumu sabiedrība, kas rīkojas vai organizē darījumu pārdevēja vārdā;

c)	ieguldījumu sabiedrība, kas rīkojas vai organizē darījumu pircēja vārdā;

d)	ieguldījumu sabiedrība, kas pērk attiecīgo akciju.

Ja darījuma partneri par to nav vienojušies, informāciju publiski pieejamu dara tā ieguldījumu sabiedrība, kuru nosaka, ejot secīgi no a) apakšpunkta līdz d) apakšpunktam, līdz nonāk pie pirmā punkta, kas piemērojams attiecīgajam gadījumam.

Darījuma partneri veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darījums tiek darīts publiski pieejams kā viens darījums. Šim mērķim divi savietoti darījumi, kas iegrāmatoti par to pašu cenu vienam un tam pašam darījuma partnerim vienlaicīgi, uzskatāmi par vienu darījumu.

28. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 28., 30. un 45. pants)

Novēlota informācijas publicēšana par lieliem darījumiem

Novēlota informācijas publicēšana par darījumiem pieļaujama uz laiku, kas nav ilgāks par II pielikuma 4. tabulā katrai akciju kategorijai un attiecīgajam darījumam noteikto laikposmu, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

a)	darījums ir starp ieguldījumu sabiedrību, kas darījumu slēdz uz sava rēķina, un šīs sabiedrības klientu;

b)	darījuma apjoms ir vienāds ar minimālo atbilstošo apjomu vai lielāks par to, kas noteikts II pielikuma 4. tabulā.

Lai noteiktu attiecīgo minimālo atbilstošo apjomu b) punkta vajadzībām, visas regulētā tirgū iekļautās akcijas sagrupē pēc to vidējā dienas apgrozījuma, ko aprēķina saskaņā ar 33. pantā paredzēto procedūru.

4. IEDAĻA

Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārskatāmības kopīgie noteikumi

29. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27. panta 3. punkts, 28. panta 1. punkts, 29. panta 1. punkts, 44. panta 1. punkts un 45. panta 1. punkts)

Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārskatāmības datu publicēšana un pieejamība

1. Uzskata, ka regulēts tirgus, DTS vai sistemātisks internalizētājs publicē pirmstirdzniecības informāciju pastāvīgi parastajā tirdzniecības laikā, ja šo informāciju publicē, tiklīdz tā ir pieejama, attiecīgā regulētā tirgus, DTS vai sistemātiska internalizētāja parastajā tirdzniecības laikā un ja tā paliek pieejama līdz tās atjaunināšanas brīdim.

2. Pirmstirdzniecības informāciju un pēctirdzniecības informāciju par darījumiem, kas notiek tirdzniecības vietās un parastajā tirdzniecības laikā, dara pieejamu pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam. Pēctirdzniecības informāciju par šādiem darījumiem visos gadījumos dara pieejamu trīs minūšu laikā pēc attiecīgā darījuma.

3. Informāciju par portfeļa darījumu dara pieejamu attiecībā uz katru darījuma sastāvdaļu pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam, ņemot vērā nepieciešamību piešķirt cenu katrai konkrētajai akcijai. Katru portfeļa darījuma sastāvdaļu izvērtē atsevišķi, lai konstatētu, vai ir pieejama novēlota informācijas publicēšana attiecībā uz šo darījumu saskaņā ar 28. pantu.

4. Pēctirdzniecības informāciju par darījumiem, kas notiek tirdzniecības vietā, bet ārpus tās parastā tirdzniecības laika, dara publiski pieejamu līdz nākamās tirdzniecības dienas sākumam tirdzniecības vietā, kur noticis darījums.

5. Pēctirdzniecības informāciju par darījumiem, kas notiek ārpus tirdzniecības vietas, dara publiski pieejamu:

ja darījums notiek attiecīgajai akcijai atbilstīgākā tirgus tirdzniecības dienā vai ieguldījumu sabiedrības parastajā tirdzniecības laikā, pēc iespējas atbilstoši reālajam laikam. Pēctirdzniecības informāciju par šādiem darījumiem visos gadījumos dara pieejamu trīs minūšu laikā pēc attiecīgā darījuma;

b)	gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta a) apakšpunkts, nekavējoties, pirms sākas ieguldījumu sabiedrības parastais tirdzniecības laiks vai vēlākais līdz nākamās tirdzniecības dienas sākumam šai akcijai atbilstīgākajā tirgū.

30. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27., 28., 29., 30., 44. un 45. pants)

Pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informācijas publiskā pieejamība

Direktīvas 2004/39/EK 27., 28., 29., 30., 44. un 45. panta un šīs regulas vajadzībām pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības informāciju uzskata par publiski pieejamu jeb pieejamu sabiedrībai, ja to dara pieejamu ieguldītājiem, kas atrodas Kopienā, izmantojot parasti vienu no šādām sistēmām vai metodēm:

a)	sistēmas, ko lieto regulētais tirgus, vai DTS;

b)	citas trešās personas sistēmas;

c)	savas metodes.

31. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 22. panta 2. punkts)

Klientu ierobežoto uzdevumu nodošana atklātībai

Uzskata, ka ieguldījumu sabiedrība dara zināmu atklātībai informāciju par ierobežotajiem klientu uzdevumiem, kas nav izpildāmi nekavējoties, ja tā pārsūta uzdevumu regulētam tirgum vai DTS, kas izmanto uzdevumu grāmatas tirdzniecības sistēmu, vai nodrošina to, ka uzdevums tiek darīts publiski pieejams un to var viegli izpildīt, tiklīdz tirgus nosacījumi to atļauj.

32. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 22. panta 2. punkts, 27., 28., 29., 30., 44. un 45. pants)

Pasākumi, kuru mērķis ir darīt informāciju publiski pieejamu

Visi pasākumi, kas pieņemti, lai darītu publiski pieejamu informāciju 30. un 31. panta vajadzībām, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tiem jāietver pasākumi, kas nodrošina, ka publicējamā informācija ir ticama, tās atbilstība tiek pastāvīgi uzraudzīta un kļūdas tiek izlabotas tūlīt pēc to konstatēšanas;

b)	tiem jāveicina datu konsolidācija ar līdzīgiem datiem, kas iegūti no citiem avotiem;

c)	tiem jādara informācija pieejama sabiedrībai uz nediskriminējošiem un komerciāliem pamatiem par pieņemamu samaksu.

33. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27., 28., 29., 30., 44. un 45. pants)

Aprēķini un prognozes par regulētā tirgū iekļautām akcijām

1. Attiecībā uz katru akciju, kas iekļauta regulētā tirgū, šīs akcijas attiecīgā kompetentā iestāde nodrošina, ka par šo akciju tiek veikti šādi aprēķini tūlīt pēc katra kalendārā gada beigām:

a)	vidējais dienas apgrozījums;

b)	vidējais dienas darījumu skaits;

c)	brīvā publiskā apgrozība 31. decembrī akcijām, kas atbilst 22. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem (atkarībā no konkrētā gadījuma);

d)	izpildīto uzdevumu vidējā vērtība, ja akcija ir likvīda akcija.

Šo punktu un 2. punktu nepiemēro akcijām, kuru iekļaušana regulētā tirgū pirmo reizi notikusi četras nedēļas vai mazāk pirms kalendārā gada beigām.

2. Aprēķinot vidējo dienas apgrozījumu, izpildīto uzdevumu vidējo vērtību un vidējo dienas darījumu skaitu, ņem vērā visus uzdevumus, kas izpildīti Kopienā attiecībā uz attiecīgo akciju laikposmā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim vai – attiecīgos gadījumos – gada dienās, kad akcija bija iekļauta regulētā tirgū un tās tirdzniecība regulētā tirgū nebija apturēta.

Aprēķinot akcijas vidējo dienas apgrozījumu, izpildīto uzdevumu vidējo vērtību un vidējo dienas darījumu skaitu, kompetentā iestāde no dienu skaita atskaita brīvdienas un svētku dienas šīs iestādes dalībvalstī.

3. Pirms akcijas iekļaušanas regulētā tirgū pirmo reizi šīs akcijas attiecīgā kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek izstrādātas prognozes par šīs akcijas vidējo dienas apgrozījumu, tirgus kapitalizāciju tās pirmās tirdzniecības dienas sākumā un, ja tirgus kapitalizācijas prognozes ir 500 miljoni euro vai vairāk:

a)	vidējo dienas darījumu skaitu un akcijām, kas atbilst 22. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem (atkarībā no konkrētā gadījuma), brīvo publisko apgrozību; un

b)	akcijai, kas tiek uzskatīta par likvīdu akciju, izpildīto uzdevumu vidējo vērtību.

Šīs prognozes attiecas uz sešu nedēļu periodu pēc pielaides tirdzniecībai vai šā perioda beigām atkarībā no konkrētā gadījuma un, izstrādājot šādas prognozes, tiek ņemta vērā akcijas, kā arī citu līdzīga rakstura akciju iepriekšējās tirdzniecības vēsture.

4. Pēc akcijas iekļaušanas regulētā tirgū pirmo reizi šīs akcijas attiecīgā kompetentā iestāde nodrošina, ka 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie aprēķini attiecībā uz šo akciju tiek veikti, izmantojot datus par pirmo četru nedēļu tirdzniecību, lai atsauce uz 31. decembri 1. punkta c) apakšpunktā būtu kā atsauce uz pirmo četru nedēļu tirdzniecības laika beigām, tiklīdz tas ir iespējams tūlīt pēc tam, kad šie dati ir pieejami, bet visos gadījumos – pirms 22. panta 5. punktā minētā sešu nedēļu perioda beigām.

5. Kalendārā gada laikā kompetentā iestāde nodrošina akcijas vidējā dienas apgrozījuma, izpildīto uzdevumu vidējās vērtības, vidējā izpildīto dienas darījumu skaita un brīvās publiskās apgrozības aprēķinu pārskatīšanu un, ja nepieciešams, pārrēķināšanu, ja attiecībā uz šo akciju vai emitentu ir notikušas kādas izmaiņas, kas būtiski un pastāvīgi ietekmē iepriekšējos aprēķinus.

6. Šā panta 1. līdz 5. punktā minētie aprēķini, kas jāpublicē 2009. gada marta pirmajā tirdzniecības dienā vai pirms minētās dienas, veicami, pamatojoties uz informāciju par regulēto tirgu vai tirgiem dalībvalstī, kura attiecīgajai akcijai likviditātes ziņā ir atbilstīgākais tirgus. Šim mērķim darījumus, kas nolīgti 19. panta nozīmē, aprēķinos neiekļauj.

34. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 27., 28., 29., 30., 44. un 45. pants)

Nepieciešamo aprēķinu un prognožu rezultātu publicēšana un sekas

1. Katra gada marta pirmajā tirdzniecības dienā katra kompetentā iestāde par katru akciju, kurai tā ir attiecīgā kompetentā iestāde un kuras iekļaušana regulētā tirgū notikusi iepriekšējā kalendārā gada beigās, nodrošina šādas informācijas publicēšanu:

a)	vidējais dienas apgrozījums un vidējais dienas darījumu skaits, kas aprēķināti, piemērojot 33. panta 1. un 2. punktu;

b)	brīvā publiskā apgrozība un izpildīto uzdevumu vidējā vērtība, kas aprēķinātas, piemērojot 33. panta 1. un 2. punktu.

Šo punktu nepiemēro akcijām, kurām piemērojams 33. panta 1. punkta otrā daļa.

2. Rezultātus, kas iegūti, veicot prognozes un aprēķinus atbilstoši 33. panta 3., 4. un 5. punkta prasībām, publicē, cik ātri vien iespējams, tiklīdz šīs prognozes un aprēķini ir pabeigti.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija uzskatāma par publicētu pēc tam, kad to publicējusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja saskaņā ar šā panta 5. punktu.

4. Šīs regulas vajadzībām:

a)	klasifikāciju, kuras pamatā ir 1. punktā minētās informācijas publicēšana, piemēro 12 mēnešus, sākot no 1. aprīļa pēc informācijas publicēšanas līdz nākamā gada 31. martam;

b)	klasifikāciju, kuras pamatā ir 33. panta 3. punktā minētās prognozes, piemēro, sākot no brīža, kad notikusi attiecīgā iekļaušana regulētā tirgū pirmo reizi, līdz 22. panta 5. punktā minētā sešu nedēļu perioda beigām;

klasifikāciju, kuras pamatā ir 33. panta 4. punktā minētie aprēķini, piemēro, sākot no brīža, kad beidzies 22. panta 5. punktā minētais sešu nedēļu periods, līdz:

i)	nākamā gada 31. martam, ja šī sešu nedēļu perioda beigas iekrīt laikā starp konkrētā gada 15. janvāri un 31. martu (ieskaitot abus minētos datumus);

ii)	nākamajam 31. martam pēc šī perioda beigām – visos pārējos gadījumos.

Taču klasifikāciju, kuras pamatā ir 33. panta 5. punktā minētie pārrēķini, piemēro no informācijas publicēšanas dienas, ja vien netiek veikti jauni pārrēķini saskaņā ar 33. panta 5. punktu, līdz nākamā gada 31. martam.

5. Pamatojoties uz datiem, ko sniedz kompetentās iestādes vai kompetento iestāžu vārdā, Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja var publicēt savā tīmekļa vietnē konsolidētus un regulāri atjauninātus sarakstus, kuros iekļauts:

a)	katrs sistemātiskais internalizētājs attiecībā uz akcijām, kas iekļautas regulētā tirgū;

katra regulētā tirgū iekļauta akcija, norādot:

i)	vidējo dienas apgrozījumu, vidējo dienas darījumu skaitu un akcijām, kas atbilst 22. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem (atkarībā no konkrētā gadījuma), brīvo publisko apgrozību;

ii)	likvīdai akcijai – izpildīto uzdevumu vidējo vērtību un šīs akcijas tirgus standartapjomu;

iii)	likvīdai akcijai, kas izraudzīta kā papildu likvīda akcija saskaņā ar 22. panta 3. punktu, kompetentās iestādes nosaukumu, kas izvēlējusies šo papildu akciju; kā arī

iv)	attiecīgo kompetento iestādi.

6. Katra kompetentā iestāde nodrošina 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās informācijas pirmo publicēšanu 2007. gada jūlija pirmajā tirdzniecības dienā, pamatojoties uz atsauces periodu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam. Atkāpjoties no 4. punkta, klasifikāciju, kuras pamatā ir šīs informācijas publicēšana, piemēro 5 mēnešus, sākot no 2007. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. martam.

V NODAĻA

FINANŠU INSTRUMENTU PIELAIDE TIRDZNIECĪBAI

35. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punkts)

Pārvedami vērtspapīri

1. Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punkta vajadzībām pārvedami vērtspapīri uzskatāmi par brīvi apgrozāmiem vērtspapīriem, ja darījuma puses var tirgoties ar tiem un pēc tam pārvest tos bez ierobežojumiem un ja visi tās pašas kategorijas vērtspapīri, pie kuras pieder attiecīgais vērtspapīrs, ir savstarpēji atvietojami.

2. Pārvedami vērtspapīri, uz kuriem attiecināms pārveduma ierobežojums, nav uzskatāmi par brīvi apgrozāmiem vērtspapīriem, ja vien šis ierobežojums neietekmē tirgus darbību.

3. Pārvedamus vērtspapīrus, kas nav pilnībā apmaksāti, var uzskatīt par brīvi apgrozāmiem vērtspapīriem, ja ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādu vērtspapīru apgrozība netiek ierobežota un sabiedrībai ir pieejama pietiekama informācija par faktu, ka vērtspapīri nav pilnībā apmaksāti, kā arī šā fakta ietekmi uz akcionāriem.

4. Izmantojot tiesības brīvi izlemt jautājumu par akcijas pielaidi tirdzniecībai, regulētais tirgus, izvērtējot, vai akciju ir iespējams tirgot godīgi, organizēti un efektīvi, ņem vērā šādus aspektus:

a)	šo akciju izplatīšanu sabiedrībai;

b)	to vēsturisko finanšu informāciju, informāciju par emitentu un informāciju par darbību kopumā, kura sagatavojama saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK vai kura ir vai tiks darīta pieejama sabiedrībai citā veidā.

5. Pārvedams vērtspapīrs, kas iekļauts oficiālajā sarakstā saskaņā ar Direktīvu 2001/34/EK un kura kotācija nav apturēta, uzskatāms par brīvi apgrozāmu vērtspapīru, kuru iespējams tirgot godīgi, organizēti un efektīvi.

6. Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punkta vajadzībām, izvērtējot, vai minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta c) daļā minētu pārvedamu vērtspapīru ir iespējams tirgot godīgi, organizēti un efektīvi, regulētais tirgus atkarībā no iekļautā vērtspapīra veida ņem vērā, vai ir ievēroti šādi kritēriji:

a)	vērtspapīra noteikumi ir skaidri un nepārprotami, un tie nodrošina savstarpēju atbilstību starp vērtspapīra cenu un bāzes aktīva cenu vai citu vērtības mēru;

b)	bāzes aktīva cena vai cits vērtības mērs ir ticams un publiski pieejams;

c)	sabiedrībai ir pieejama pietiekama informācija, lai novērtētu vērtspapīru;

d)	vērtspapīra norēķinu cenas noteikšanas metode nodrošina, ka šī cena pienācīgi atspoguļo bāzes aktīva cenu vai citu vērtības mēru;

e)	ja vērtspapīru apmaksai nepieciešams vai ir iespējams piegādāt bāzes vērtspapīru vai aktīvu tā vietā, lai norēķinātos skaidrā naudā, šim bāzes vērtspapīram vai aktīvam ir paredzētas attiecīgas norēķinu un piegādes procedūras, kā arī attiecīgas metodes informācijas iegūšanai par šo bāzes aktīvu.

36. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punkts)

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības

1. Regulēts tirgus, dodot atļauju tirgot kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecības, neatkarīgi no tā, vai šis uzņēmums ir izveidots saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK vai ne, pārliecinās, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmums ievēro vai ir ievērojis reģistrācijas, paziņošanas vai citas procedūras, kas ir nepieciešams priekšnoteikums kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma tirgvedībai regulētā tirgus jurisdikcijā.

2. Neskarot Direktīvu 85/611/EEK vai kādu citu Kopienas vai valsts tiesību aktu par kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, dalībvalsts var noteikt, ka atbilstība 1. punktā minētajām prasībām nav nepieciešams priekšnoteikums kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecību iekļaušanai regulētā tirgū.

3. Izvērtējot, vai atvērta tipa kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecības ir iespējams tirgot godīgi, organizēti un efektīvi saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punktu, regulētais tirgus ņem vērā šādus aspektus:

a)	šo ieguldījumu apliecību izplatīšanu sabiedrībai;

b)	vai ir veikti atbilstīgi tirgus uzturēšanas pasākumi vai arī ieguldījumu plāna pārvaldes sabiedrība paredz atbilstīgas alternatīvās metodes, kas ieguldītājiem ļauj atpirkt ieguldījumu apliecības;

c)	vai ieguldījumu apliecību vērtība ieguldītājiem ir pietiekami pārredzama, izmantojot periodiski publicēto neto aktīvu vērtību.

4. Izvērtējot, vai slēgta tipa kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecības ir iespējams tirgot godīgi, organizēti un efektīvi saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. punktu, regulētais tirgus ņem vērā šādus aspektus:

a)	šo ieguldījumu apliecību izplatīšanu sabiedrībai;

b)	vai ieguldījumu apliecību vērtība ieguldītājiem ir pietiekami pārredzama, izmantojot publicēto informāciju par fonda ieguldījumu stratēģiju vai periodiski publicēto neto aktīvu vērtību.

37. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 40. panta 1. un 2. punkts)

Atvasināti finanšu instrumenti

1. Atļaujot tirgot Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā uzskaitītos finanšu instrumentu veidus, regulētais tirgus pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	noteikumi līgumā, ar kuru izveido finanšu instrumentu, ir skaidri un nepārprotami, un tie nodrošina savstarpēju atbilstību starp vērtspapīra cenu un bāzes aktīva cenu vai citu vērtības mēru;

b)	bāzes aktīva cena vai cits vērtības mērs ir ticams un publiski pieejams;

c)	sabiedrībai ir pieejama pietiekama informācija, lai novērtētu vērtspapīru;

d)	līguma norēķinu cenas noteikšanas metode nodrošina, ka šī cena pienācīgi atspoguļo bāzes aktīva cenu vai citu vērtības mēru;

ja atvasināta instrumenta apmaksai nepieciešams vai ir iespējams piegādāt bāzes vērtspapīru vai aktīvu tā vietā, lai veiktu norēķinus skaidrā naudā, jānosaka attiecīgās metodes, kas tirgus dalībniekiem ļauj iegūt attiecīgo informāciju par šo bāzes vērtspapīru vai aktīvu, kā arī jāparedz attiecīgās norēķinu un piegādes procedūras šim instrumentam.

2. Ja attiecīgais finanšu instruments ir kāds no Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7. vai 10. punktā uzskaitītajiem finanšu instrumentu veidiem, 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	līgums, ar kuru izveido šo instrumentu, nodrošina iespēju darīt zināmu tirgum bāzes aktīva cenu vai kādu citu vērtības mēru vai ļauj tirgum novērtēt tos, ja šī cena vai kāds cits vērtības mērs nav pieejams sabiedrībai nekādā citā veidā;

b)	regulētais tirgus nodrošina attiecīgus uzraudzības mehānismus, kas ļauj pārraudzīt šādu finanšu instrumentu tirdzniecību un norēķinus;

c)	regulētais tirgus nodrošina to, ka norēķinus un piegādi, neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska piegāde vai norēķini skaidrā naudā, var veikt saskaņā ar šo finanšu instrumentu līgumos paredzētajiem noteikumiem.

VI NODAĻA

ATVASINĀTI FINANŠU INSTRUMENTI

38. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkts)

Citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības

1. Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 7. punkta vajadzībām līgums, kas nav līgums par tūlītēju darījumu šā panta 2. punkta nozīmē un uz kuru neattiecas 4. punkts, uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības un kurš nav paredzēts komerciāliem mērķiem, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

tas atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

i)	to tirgo trešās valsts tirdzniecības sistēmā, kas veic regulētam tirgum vai DTS līdzīgas funkcijas;

ii)	ir skaidri norādīts, ka to tirgo regulētā tirgū, DTS vai šādas trešās valsts tirdzniecības sistēmā vai tas ir pakļauts regulēta tirgus, DTS vai šādas trešās valsts tirdzniecības sistēmas noteikumiem;

iii)	ir skaidri norādīts, ka tas ir līdzvērtīgs regulētā tirgū, DTS vai šādas trešās valsts tirdzniecības sistēmā tirgotam līgumam;

b)	tā ieskaitu veic mijieskaita iestāde vai iestāde, kas izpilda tādas pašas funkcijas kā centrālais darījumu starpnieks, vai ir izveidots mehānisms starpības maksājumiem vai nodrošināšanai attiecībā uz šo līgumu;

c)	to standartizē, lai jo sevišķi cenu, loti, piegādes datumu vai citus noteikumus pamatā noteiktu, atsaucoties uz regulāri publicētām cenām, standartlotēm un parastajiem piegādes datumiem.

2. Līgums par tūlītēju darījumu 1. punkta vajadzībām ir līgums par preces, aktīva vai tiesību pārdošanu, saskaņā ar kura noteikumiem piegāde ir paredzēta kādā no šiem termiņiem, atkarībā no tā, kurš no tiem ir garāks:

a)	divu tirdzniecības dienu laikā;

b)	laikposmā, kas vispārpieņemts tirgū kā šīs preces, aktīva vai tiesību parastais piegādes termiņš.

Taču līgums nav līgums par tūlītēju darījumu, ja, neraugoties uz tajā skaidri izklāstītajiem noteikumiem, līguma puses vienojas, ka bāzes aktīva piegāde ir jāatliek un nav jāveic pirmajā daļā minētajā termiņā.

3. Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 10. punkta vajadzībām atvasināts līgums, kas saistīts ar attiecīgajā iedaļā vai 39. pantā minētu bāzes aktīvu, uzskatāms par līgumu, kuram piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	par to norēķinās skaidrā naudā vai par to var norēķināties skaidrā naudā pēc vienas vai vairāku pušu izvēles, kas nav saistīta ar saistību nepildīšanu vai kādu citu iemeslu izbeigt līgumu;

b)	to tirgo regulētā tirgū vai DTS;

c)	attiecībā uz šo līgumu ir ievēroti 1. punktā minētie nosacījumi.

4. Līgums uzskatāms par līgumu, kas paredzēts komerciāliem mērķiem Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 7. punkta nozīmē un kuram nepiemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības minētā pielikuma C iedaļas 7. un 10. punkta nozīmē, ja to noslēdzis vai tas ir noslēgts ar energosadales tīkla, enerģijas plūsmas regulācijas mehānisma vai cauruļvada tīkla operatoru vai administratoru, un noteiktā laikposmā nepieciešams līdzsvarot enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu.

39. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkts)

Atvasināti instrumenti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 10. punkta nozīmē

Papildus direktīvas I pielikuma C iedaļas 10. punktā minēto atvasināto līgumu veidiem atvasināts līgums, kas saistīts ar kādu no turpmāk tekstā minētajiem elementiem, ietilpst minētās iedaļas darbības jomā, ja tas atbilst minētajā iedaļā un 38. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem:

a)	telekomunikāciju frekvenču joslas platums;

b)	preču noliktavietilpība;

c)	pārvades vai transportēšanas jauda precēm, kuras piegādā, izmantojot kabeļus, caurules vai citus līdzekļus;

d)	pabalsts, kredīts, atļauja, tiesības vai līdzīgs aktīvs, kas ir tieši saistīts ar tādas enerģijas piegādi, sadali vai patēriņu, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem;

e)	ģeoloģisks, vides vai cits fizikāls mainīgais lielums;

f)	kāds cits atvietojams aktīvs vai tiesības, izņemot tiesības saņemt pakalpojumu, kas ir pārvedami;

g)	cenas jeb vērtības vai apjoma rādītājs vai mērs darījumiem ar aktīviem, tiesībām, pakalpojumiem vai saistībām.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

40. pants

Pārskatīšana

1. Vismaz reizi divos gados pēc apspriešanās ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju Komisija pārskata šīs regulas vajadzībām jēdziena “darījums” definīciju, II pielikumā dotās tabulas, kā arī kritērijus, uz kuriem pamatojoties tiek noteiktas 22. pantā minētās likvīdās akcijas.

2. Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju pārskata 38. un 39. panta noteikumus attiecībā uz kritērijiem, kas nosaka, kuri instrumenti uzskatāmi par instrumentiem, kam piemīt citiem atvasinātiem finanšu instrumentiem raksturīgās īpašības vai kas ir paredzēti komerciāliem mērķiem, vai kas ietilpst Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļas 10. punkta darbības jomā, ja šajā sakarā ir ievēroti citi šajā iedaļā paredzētie kritēriji.

Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un vienlaikus sagatavo ziņojumu saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 65. panta 3. punkta a) un d) apakšpunktu.

3. Komisija ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, apspriedusies ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju, pārskata II pielikuma 4. tabulu un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārskatīšanas rezultātiem.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2007. gada 1. novembra, izņemot 11. pantu un 34. panta 5. un 6. punktu, kurus piemēro no 2007. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 10. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/31/EK (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.).

(2) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(3) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

(4) OV L 191, 13.7.2001., 43. lpp.

(5) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

(6) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 26. lpp.

I PIELIKUMS

1. tabula

Sadaļu saraksts paziņojumu sniegšanas vajadzībām

Sadaļas nosaukums

Apraksts

1.	Paziņojuma sniedzējas sabiedrības kods

Unikāls kods, ko izmanto, lai identificētu sabiedrību, kas izpildījusi darījumu.

2.	Tirdzniecības diena

Tirdzniecības diena, kurā izpildīts darījums.

3.	Darījuma izpildes laiks

Darījuma izpildes laiks atbilstoši tās kompetentās iestādes vietējam laikam, kurai tiks ziņots par darījumu, un laika zonai, kurā veikts šis darījums, kas izteikts kā UTC koordinētais universālais laiks +/- stundas.

4.	Pirkšanas/pārdošanas indikators

Norāda, vai darījums no paziņojuma sniedzējas ieguldījumu sabiedrības puses vai, ja paziņojums tiek sniegts klientam, no klienta puses ir bijis pirkšanas vai pārdošanas darījums.

5.	Darījuma izpildes pilnvaras

Norāda, vai sabiedrība izpildījusi darījumu:

—	uz sava rēķina (vai nu savā vārdā, vai klienta vārdā),

—	uz klienta rēķina un klienta vārdā.

6.	Instrumenta identifikācija

Tā ietver:

—	unikālu kodu (ja tāds ir), ko nosaka kompetentā iestāde, kurai tiek sniegts pārskats, ar kuru tiek identificēts finanšu instruments, kas ir darījuma priekšmets,

—	ja attiecīgajam finanšu instrumentam nav unikāla identifikācijas koda, pārskatā jānorāda instrumenta nosaukums vai atvasināta līguma gadījumā šā līguma raksturīgās īpašības.

7.	Instrumenta koda tips

Koda tips, ko izmanto, lai ziņotu par instrumentu.

8.	Bāzes instrumenta identificēšana

Instrumenta identificēšana, ko piemēro vērtspapīram, kas ir atvasināta līguma bāzes aktīvs, kā arī pārvedamam vērtspapīram, kas ietilpst Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta c) daļas darbības jomā.

9.	Bāzes instrumenta identifikācijas koda tips

Koda tips, ko izmanto, lai ziņotu par bāzes instrumentu.

10.	Instrumenta veids

Finanšu instrumenta, kas ir darījuma priekšmets, saskaņotā klasifikācija. Aprakstā jānorāda vismaz, vai instruments pieder kādai no augstākajām kategorijām, kā noteikts vienotā starptautiski atzītā finanšu instrumentu klasifikācijas standartā.

11.	Dzēšanas datums

Obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīra dzēšanas datums vai atvasināta līguma izpildes termiņš/dzēšanas datums.

12.	Atvasinātā instrumenta veids

Atvasinātā instrumenta veida saskaņoto aprakstu veic atbilstoši kādai no augstākajām kategorijām, kā noteikts vienotā starptautiski atzītā finanšu instrumentu klasifikācijas standartā.

13.	Pārdošanas/pirkšanas iespējas līgums

Norāde par to, vai iespējas līgums vai kāds cits finanšu instruments ir pārdošanas vai pirkšanas iespējas līgums.

14.	Izpildes cena

Iespējas līguma vai cita finanšu instrumenta izpildes cena.

15.	Cenas reizinātājs

Attiecīgā finanšu instrumenta vienību skaits, kas ietilpst vienā tirdzniecības paketē, piemēram, vienā līgumā iekļauto atvasināto instrumentu vai vērtspapīru skaits.

16.	Vienības cena

Viena vērtspapīra vai atvasinātā līguma cena bez komisijas maksas un attiecīgā gadījumā bez uzkrātajiem procentiem. Parāda instrumenta cenu var izteikt vai nu naudas izteiksmē, vai procentos.

17.	Cenas apzīmējums

Valūta, kuras vienībās ir izteikta cena. Ja obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīra cena ir izteikta procentos, norāda šos procentus.

18.

Daudzums

Darījumā iekļauto finanšu instrumentu vienību skaits, obligāciju nominālvērtība vai atvasināto līgumu skaits.

19.	Daudzuma apzīmējums

Norāde par to, vai daudzums ir finanšu instrumentu vienību skaits, obligāciju nominālvērtība vai atvasināto līgumu skaits.

20.	Darījuma partneris

Darījuma partnera identifikācija. Šī identifikācija ietver:

—	ja darījuma partneris ir ieguldījumu sabiedrība, šīs sabiedrības unikālo kodu (ja tāds ir), ko nosaka tā kompetentā iestāde, kurai tiek sniegts pārskats,

—

ja darījuma partneris ir regulēts tirgus, DTS vai iestāde, kas darbojas kā centrālais darījumu starpnieks, šā tirgus, DTS vai iestādes, kas darbojas kā centrālais darījumu starpnieks, saskaņoto unikālo identifikācijas kodu, kā minēts šīs iestādes piederības dalībvalsts kompetentās iestādes sarakstā, kas publicēts saskaņā ar 13. panta 2. punktu,

—	ja darījuma partneris nav ieguldījumu sabiedrība, regulēts tirgus, DTS vai iestāde, kas darbojas kā centrālais darījumu starpnieks, to norāda kā tās ieguldījumu sabiedrības “klientu”, kura izpildījusi darījumu.

21.	Vietas identifikācija

Darījuma izpildes vietas identifikācija. Šī identifikācija ietver:

—	ja darījuma izpildes vieta ir tirdzniecības vieta: tās saskaņoto unikālo identifikācijas kodu,

—	pārējos gadījumos: “ārpusbiržas” (OTC) kodu.

22.	Darījuma atsauces numurs

Unikāls identifikācijas numurs darījumam, ko veic ieguldījumu sabiedrība vai trešā persona, kas sniedz paziņojumu tās vārdā.

23.	Atcelšanas karodziņš

Norāde par to, vai darījums tika atcelts.

2. tabula

Papildu informācija kompetento iestāžu vajadzībām

Sadaļas nosaukums

Apraksts

1.	Paziņojuma sniedzējas sabiedrības kods

Ja ar I pielikuma 1. tabulā minēto unikālo kodu nav iespējams noteikt darījuma partneri, kompetentajām iestādēm jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu darījuma partnera identifikāciju.

6.	Instrumenta identifikācija

Izmanto unikālo kodu, par ko vienojušās visas kompetentās iestādes un ko piemēro attiecīgajam finanšu instrumentam.

20.	Darījuma partneris

II PIELIKUMS

1. tabula

Informācija, kas jādara publiski pieejama saskaņā ar 17. pantu

Sistēmas veids	Sistēmas apraksts	Informācijas kopsavilkums, kas jādara publiski pieejams saskaņā ar 17. pantu
Izsoles uzdevumu grāmatas nepārtrauktās tirdzniecības sistēma	Sistēma, kas nepārtraukti ar uzdevumu grāmatas un tirdzniecības algoritma palīdzību automātiski savieto pārdošanas uzdevumus ar atbilstīgiem pirkšanas uzdevumiem, pamatojoties uz labāko pieejamo cenu	Kopējais uzdevumu un akciju skaits katrā cenu līmenī vismaz pieciem labākajiem pirkšanas un pārdošanas cenu līmeņiem
Kotēšanas tirdzniecības sistēma	Sistēma, kurā darījumi tiek slēgti, pamatojoties tikai uz kotētajām cenām, kas pastāvīgi tiek darītas pieejamas dalībniekiem, un saskaņā ar kuru tirgus līderiem kotētās cenas jāsaglabā līmenī, kas sabalansē biedru un dalībnieku vajadzības veikt darījumus komerciālos apjomos ar risku, kādam tirgus līderi pakļauj sevi	Katra šīs akcijas tirgus līdera labākais pieprasījums un piedāvājums cenas ziņā, kā arī apjomi, kas saistīti ar šīm cenām
Periodisko izsoļu tirdzniecības sistēma	Sistēma, kas uzdevumus savieto automātiski, pamatojoties uz periodiskām izsolēm un tirdzniecības algoritmu	Cenu, pie kādas izsoles tirdzniecības sistēma vislabāk atbilstu tās tirdzniecības algoritmam, kā arī apjomu, ko šīs sistēmas dalībnieki potenciāli varētu izpildīt par šo cenu
Tirdzniecības sistēma, kas nav iekļauta pirmajās trijās rindās	Hibrīdā sistēma, uz kuru attiecināmas divas vai pat trīs iepriekšminētās rindas, vai sistēma, kur cenu kotēšanas process atšķiras no tā procesa, ko piemēro pirmajās trijās rindās iekļauto sistēmu veidiem	Pietiekama informācija par uzdevumu vai kotēto cenu un tirdzniecības pozīciju līmeni: pieci labākie pieprasījuma un piedāvājuma līmeņi un/vai katra akcijas tirgus līdera divpusējās kotētās (pirkšanas un pārdošanas) cenas, ja cenu atklāšanas mehānisms to pieļauj

2. tabula

Liela apjoma uzdevumi, salīdzinot ar parasto tirgus apjomu

(EUR)

Kategorija pēc vidējā dienas apgrozījuma

(VDA)

VDA < 500 000

500 000 ≤ VDA < 1 000 000

1 000 000 ≤ VDA < 25 000 000

25 000 000 ≤ VDA < 50 000 000

VDA ≥ 50 000 000

Minimālais uzdevuma apjoms, ko var uzskatīt par liela apjoma uzdevumu, salīdzinot ar parasto tirgus apjomu

50 000

100 000

250 000

400 000

500 000

3. tabula

Parastais tirgus apjoms

(EUR)

Kategorija pēc izpildīto darījumu vidējās vērtības

(DVV)

DVV < 10 000

10 000 ≤ DVV < 20 000

20 000 ≤ DVV < 30 000

30 000 ≤ DVV < 40 000

40 000 ≤ DVV < 50 000

50 000 ≤ DVV < 70 000

70 000 ≤ DVV < 90 000

utt.

Tirgus standarta apjoms

7 500

15 000

25 000

35 000

45 000

60 000

80 000

utt.

4. tabula

Robežapjomi un laikposmi, attiecībā uz kuriem pieļaujama informācijas novēlota publicēšana

Nākamajā tabulā iekļauts minimālais darījuma apjoms katrai akciju kategorijai pēc dienas vidējā apgrozījuma (VDA), attiecībā uz kuru šī veida akcijām pieļaujama informācijas novēlota publicēšana.

		Akciju kategorija pēc vidējā dienas apgrozījuma (VDA)
		VDA < EUR 100 000	EUR 100 000 ≤ VDA < EUR 1 000 000	EUR 1 000 000 ≤ VDA < EUR 50 000 000	VDA ≥ EUR 50 000 000
		Minimālais darījuma apjoms, attiecībā uz kuru pieļaujama novēlota informācijas publicēšana
Informācijas novēlotas publicēšanas pieļaujamais laikposms	60 minūtes	EUR 10 000	Lielākais no 5 % no VDA vai EUR 25 000	Mazākais no 10 % no VDA vai EUR 3 500 000	Mazākais no 10 % no VDA vai EUR 7 500 000
	180 minūtes	EUR 25 000	Lielākais no15 % no VDA vai EUR 75 000	Mazākais no 15 % no VDA vai EUR 5 000 000	Mazākais no 20 % no VDA vai EUR 15 000 000
	Līdz tirdzniecības dienas beigām (vai pārnešana uz nākamās tirdzniecības dienas vidu, ja darījums veikts tirdzniecības dienas pēdējo 2 stundu laikā)	EUR 45 000	Lielākais no 25 % no VDA vai EUR 100 000	Mazākais no 25 % no VDA vai EUR 10 000 000	Mazākais no 30 % no VDA vai EUR 30 000 000
	Līdz nākamās tirdzniecības dienas beigām pēc darījuma izpildes dienas	EUR 60 000	Lielākais no 50 % no VDA vai EUR 100 000	Lielākais no 50 % no VDA vai EUR 1 000 000	100 % no VDA
	Līdz otrās tirdzniecības dienas beigām pēc darījuma izpildes dienas	EUR 80 000	100 % no VDA	100 % no VDA	250 % no VDA
	Līdz trešās tirdzniecības dienas beigām pēc darījuma izpildes dienas		250 % no VDA	250 % no VDA

2.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 241/26

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/73/EK

(2006. gada 10. augusts),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (1), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu, 13. panta 10. punktu, 18. panta 3. punktu, 19. panta 10. punktu, 21. panta 6. punktu, 22. panta 3. punktu un 24. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2004/39/EK tiek noteikts satvars Kopienas finanšu tirgu regulatīvam režīmam, kas tostarp regulē ieguldījumu sabiedrību darbības nosacījumus, kuri saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu veikšanu un attiecīgos gadījumos ar papildpakalpojumiem un ieguldījumu darbībām; organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām, kas veic šādus pakalpojumus un darbības, un regulētajiem tirgiem; prasības paziņojuma par darījumiem ar finanšu instrumentiem sniegšanai; pārskatāmības prasības darījumiem ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū.

(2)

Noteikumiem, ar kuriem īsteno režīmu, kas regulē organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus un, attiecīgos gadījumos, papildu pakalpojumus un ieguldījumu darbības kā profesionālu darbību, un regulētajiem tirgiem, jābūt saskanīgiem ar Direktīvas 2004/39/EK mērķiem. Tie jāizstrādā tā, lai nodrošinātu augstu integritātes, kompetences un stabilitātes līmeni ieguldījumu sabiedrībām un organizatoriskām vienībām, kas darbojas regulētos tirgos vai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, un šo noteikumu vienādu piemērošanu.

(3)

Ir nepieciešams precizēt konkrētas organizatoriskās prasības un procedūras, kas jāievēro ieguldījumu sabiedrībām, kas veic šādus pakalpojumus vai darbības. Jo īpaši jānodrošina stingras procedūras attiecībā uz atbilstību, riska pārvaldību, sūdzību izskatīšanu, personīgiem darījumiem, ārpakalpojumiem un identifikāciju, pārvaldību un informācijas atklāšanu par interešu konfliktiem.

(4)

Organizatoriskās prasības ieguldījumu sabiedrībām un nosacījumi atļauju izsniegšanai tām jāizklāsta kā noteikumu kopums, kas nodrošina Direktīvas 2004/39/EK attiecīgo noteikumu vienādu piemērošanu. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ieguldījumu sabiedrībām vienādu piekļuvi ar vienādiem nosacījumiem visiem Kopienas tirgiem un novērstu ar atļauju izsniegšanas procedūrām saistītos šķēršļus pārrobežu darbībām ieguldījumu pakalpojumu jomā.

(5)

Noteikumiem, ar kuriem īsteno režīmu, kas regulē darbības nosacījumus ieguldījumu un papildpakalpojumu veikšanai un ieguldījumu darbībām, jāatspoguļo šā režīma mērķis. Tāpēc tie jāizstrādā tā, lai nodrošinātu ieguldītājiem augstu aizsardzības līmeni, ko piemēro vienādi, nosakot precīzus standartus un prasības, kas regulē ieguldījumu sabiedrības un tās klientu attiecības. No otras puses, saistībā ar ieguldītāju aizsardzību un jo īpaši ieguldītāju nodrošināšanu ar informāciju vai informācijas saņemšanu no ieguldītājiem, jāņem vērā tas, vai klients vai potenciālais klients ir privātais klients vai profesionāls klients.

(6)	Direktīva kā tiesību akta veids ir nepieciešama, lai īstenošanas noteikumus būtu iespējams pielāgot attiecīgā tirgus īpatnībām un juridiskās sistēmas īpatnībām katrā dalībvalstī.

(7)

Lai nodrošinātu Direktīvas 2004/39/EK noteikumu vienādu piemērošanu, ir nepieciešams izveidot organizatorisko prasību un darbības nosacījumu saskaņotu kopumu ieguldījumu sabiedrībām. Tāpēc dalībvalstis un kompetentās iestādes, transponējot šo direktīvu un piemērojot tajā norādītos noteikumus, nedrīkst pievienot saistošus papildu noteikumus, izņemot gadījumus, kad direktīvā tas ir īpaši paredzēts.

(8)

Tomēr īpašos gadījumos jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var noteikt ieguldījumu sabiedrībām prasības papildus tām, kas paredzētas īstenošanas noteikumos. Tomēr šāda atkāpe ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, kad Kopienas tiesību aktos nav pienācīgi izskatīti īpaši riski ieguldītāju aizsardzībai vai tirgus integritātei, ieskaitot riskus, kas ir saistīti ar finanšu sistēmas stabilitāti, un tai ir jābūt stingri samērīgai.

(9)	Visas papildu prasības, ko dalībvalstis saglabā vai nosaka saskaņā ar šo direktīvu, nedrīkst ierobežot vai citādi ietekmēt ieguldījumu sabiedrību tiesības, kas paredzētas Direktīvas 2004/39/EK 31. un 32. pantā.

(10)

Īpašie riski, uz kuriem attiecas jebkuras papildus prasības, kas ir palikušas spēkā dalībvalstīs šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā ir ļoti nozīmīgas attiecīgās dalībvalsts tirgus struktūrai, ietverot uzņēmumu un klientu rīcību šajā tirgū. Šo īpašo risku novērtējums jāveic saskaņā ar noteikto regulatīvo režīmu, kas noteiktas ar Direktīvu 2004/39/EK un tās sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem. Jebkurš lēmums par papildu prasību saglabāšanu jāpieņem, pienācīgi ievērojot šīs direktīvas mērķus – novērst šķēršļus ieguldījumu pakalpojumu pārrobežu sniegšanai, saskaņojot atļauju saņemšanas un darbības prasības ieguldījumu sabiedrībām.

(11)

Ieguldījumu sabiedrības var būt dažādas pēc apjoma, struktūras un to darījumu rakstura. Regulatīvais režīms jāpielāgo šai daudzveidībai, nosakot regulatīvas pamatprasības, kas ir piemērotas visām sabiedrībām. Regulētām vienībām jāpilda tām uzliktie augsta līmeņa pienākumi un jāizstrādā un jāpieņem pasākumi, kas ir vislabāk piemēroti to īpašajam raksturam un apstākļiem.

(12)

Tomēr regulatīvais režīms, kas nesniedz ieguldījumu sabiedrībām pietiekamu noteiktību, var mazināt to efektivitāti. Kompetentām iestādēm jāizdod skaidrojošas vadlīnijas par šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši izskaidrojot šīs direktīvas prasību piemērošanu noteikta veida sabiedrībām un apstākļiem. Šāda veida vadlīnijās var precizēt arī to, kā šīs direktīvas un Direktīvas 2004/39/EK noteikumus piemēro, ņemot vēra tirgus attīstību. Lai nodrošinātu vienotu direktīvas piemērošanu, Komisija var dot norādes, pieņemot skaidrojošus paziņojumus vai izmantojot citus līdzekļus. Turklāt Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja var sniegt norādījumus, lai nodrošinātu to, ka kompetentās iestādes saskaņoti piemēro šo direktīvu un Direktīvu 2004/39/EK.

(13)	Organizatoriskās prasības, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, neskar sistēmas, kas ar valstu tiesību aktiem ir izveidotas, lai reģistrētu personas, kuras strādā ieguldījumu sabiedrībās.

(14)

Šīs direktīvas noteikumu mērķiem, kas prasa ieguldījumu sabiedrībām izveidot, īstenot un uzturēt piemērotu riska pārvaldības politiku, riski, kas attiecas uz sabiedrības darbību, procedūrām un sistēmām, ietver riskus, ko rada ārpakalpojumu piesaistīšana ieguldījumu pakalpojumu vai darbību kritisku vai būtisku funkciju veikšanai. Šādi riski ietver tos, kas saistīti ar sabiedrības attiecībām ar pakalpojumu sniedzēju, un potenciālos riskus, kas rodas, ja daudzas ieguldījumu sabiedrības vai regulētas vienības izmanto ārpakalpojumus, ko koncentrēti sniedz ierobežots pakalpojumu sniedzēju skaits.

(15)

Apstāklis, ka riska pārvaldību un atbilstības funkcijas veic viena un tā pati persona, nav uzskatāms par tādu, kas noteikti apdraud katras funkcijas neatkarīgu darbību. Attiecībā uz mazām ieguldījumu sabiedrībām varētu nebūt samērīga tādu nosacījumu piemērošana, ka atbilstības funkciju veikšanā iesaistītās personas nedrīkst veikt tās funkcijas, kuru izpildi tās uzrauga, un ka šādu personu atlīdzības noteikšanas metode nedrīkst būt tāda, kas var ietekmēt viņu objektivitāti. Tomēr attiecībā uz lielākām sabiedrībām tos par nesamērīgiem varētu uzskatīt tikai izņēmuma gadījumos.

(16)

Vairākos Direktīvas 2004/39/EK noteikumos prasīts, lai ieguldījumu sabiedrības apkopo un uzglabā informāciju par klientiem un klientiem sniegtajiem pakalpojumiem. Ja šīs prasības ietver personas datu apkopošanu un apstrādi, sabiedrībām jāpārliecinās, ka tās ievēro valstī noteiktos īstenošanas pasākumus ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK (2) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

(17)

Ja secīgi personīgie darījumi tiek veikti personas vārdā atbilstoši šīs personas iepriekš sniegtajiem norādījumiem, pienākumus, ko attiecībā uz personīgiem darījumiem paredz šīs direktīvas noteikumi, nepiemēro atsevišķi katram no šiem secīgajiem darījumiem, ja šie norādījumi paliek spēkā un nav mainīti. Tāpat šos pienākumus nepiemēro šādu norādījumu pārtraukšanai vai atsaukšanai, ar nosacījumu, ka finanšu instrumenti, kas iepriekš ir iegādāti saskaņā ar norādījumiem, netiek laisti apgrozībā tai pat laikā, kad norādījumi tiek pārtraukti vai atsaukti. Tomēr šos pienākumus piemēro tikai personīgiem darījumiem vai kārtējo personīgo darījumu uzsākšanai, ko veic tās pašas personas vārdā, ja šie norādījumi tiek mainīti vai tiek sniegti jauni norādījumi.

(18)

Kompetentās iestādes nedrīkst saistīt atļauju veikt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības ar vispārēju aizliegumu ārpakalpojumu uzticēšanai attiecībā uz vienu vai vairākām kritiskām vai būtiskām funkcijām vai ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām. Ieguldījumu sabiedrībām jāatļauj uzticēt ārpakalpojumus attiecībā uz šādām darbībām, ja sabiedrības ārpakalpojumi atbilst noteiktiem nosacījumiem.

(19)

Šīs direktīvas noteikumu izpratnē, kas paredz nosacījumus ārpakalpojumu uzticēšanai attiecībā uz kritisku vai būtisku darbības funkciju veikšanu vai ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, ārpakalpojumu uzticēšana, kas paredz funkciju nodošanu tādā mērā, ka sabiedrība kļūst tikai par vēstuļu kastītes uzņēmumu, uzskatāma par tādu, kas pasliktina to nosacījumu izpildi, kas jāievēro ieguldījumu sabiedrībai, lai saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 5. pantu tā varētu saņemt atļauju darbībai un nezaudēt to.

(20)

Ārpakalpojumu uzticēšana attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām vai kritiskām un būtiskām funkcijām var nozīmēt būtiskas izmaiņas nosacījumos ieguldījumu sabiedrības atļaujas piešķiršanai, kā minēts Direktīvas 2004/39/EK 16. panta 2. punktā. Ja šādi ārpakalpojumu pasākumi tiks noteikti pēc tam, kad ieguldījumu sabiedrība ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II daļas I nodaļā iekļautajiem noteikumiem, par šiem pasākumiem jāziņo kompetentai iestādei, kā prasīts Direktīvas 2004/39/EK 16. panta 2. punktā.

(21)

Šajā direktīvā ir prasīts, lai ieguldījumu sabiedrības sniegtu atbildīgajām kompetentajām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par jebkuru ārpakalpojumu pasākumu attiecībā uz privāto klientu portfeļu pārvaldību, par ko tās ir paredzējušas vienoties ar pakalpojumu sniedzēju trešā valstī, kur nav izpildīti atsevišķi norādītie nosacījumi. Tomēr kompetento iestāžu pienākums nav izsniegt atļaujas vai citādi apstiprināt šādas vienošanās vai to noteikumus. Paziņojuma mērķis drīzāk ir nodrošināt to, ka kompetentajai iestādei ir iespēja iejaukties gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Ieguldījumu sabiedrības pienākums ir bez formālas kompetento iestāžu iejaukšanās vienoties par ārpakalpojumu pasākuma noteikumiem un nodrošināt šo noteikumu atbilstību pienākumiem, kas sabiedrībai jāpilda saskaņā ar šo direktīvu un Direktīvu 2004/39/EK.

(22)

Lai nodrošinātu regulatīvo pārredzamību un pienācīgu noteiktības līmeni ieguldījumu sabiedrībām, šajā direktīvā ir noteikta prasība katrai kompetentai iestādei publicēt paziņojumu par tās politiku attiecībā uz privāto klientu portfeļu pārvaldības nodošanu ārpakalpojumiem pakalpojumu sniedzējiem trešās valstīs. Šajā paziņojumā jāmin piemēri, kuros gadījumos kompetentā iestāde visticamāk necels iebildumus pret šādiem ārpakalpojumiem, un jāietver skaidrojums, kāpēc ir mazticams, ka ārpakalpojumu uzticēšana šādos gadījumos ietekmēs sabiedrības spēju izpildīt šajā Direktīvā noteiktās vispārējās prasības ārpakalpojumu uzticēšanai. Sniedzot šādu skaidrojumu, kompetentajai iestādei vienmēr jānorāda iemesli, kāpēc ārpakalpojumu uzticēšana attiecīgajos gadījumos neietekmēs tās efektīvu pieeju visai ar ārpakalpojumam uzticēto pakalpojumu saistītajai informācijai, kas iestādei ir nepieciešama tās regulatīvo funkciju veikšanai attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību.

(23)	Ja ieguldījumu sabiedrības nogulda klienta vārdā turētos naudas līdzekļus atbilstīgā naudas tirgus fondā, šī naudas tirgus fonda vienības jātur atbilstoši prasībām, kas noteiktas klientiem piederošu finanšu instrumentu turēšanai.

(24)

Apstākļiem, kas uzskatāmi par tādiem, kas rada interešu konfliktu, jāietver gadījumi, kur pastāv konflikts starp sabiedrības interesēm vai ar sabiedrību vai ar sabiedrības grupu saistītu zināmu personu interesēm un pienākumiem, kas sabiedrībai jāpilda attiecībā pret klientu; vai pastāv konflikts starp dažādām divu vai vairāku sabiedrības klientu interesēm, attiecībā pret kuriem sabiedrībai ir pienākumi. Nav pietiekami, ka sabiedrība varētu gūt peļņu, nedrīkst pastāvēt varbūtība, ka tiks skartas arī klienta intereses, proti, ja viens klients, attiecībā pret kuru sabiedrībai ir pienākumi, cenšas gūt peļņu vai izvairīties no zaudējumiem, otram klientam tāpēc nedrīkst rasties varbūtēji zaudējumi.

(25)	Interešu konflikti jāregulē tikai tad, ja ieguldījumu sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus. Šim nolūkam nav svarīgs to klientu statuss (vai tie ir privātie klienti, profesionāli vai tiesīgi darījumu partneri), kuriem tiek sniegti šie pakalpojumi.

(26)

Izpildot savu pienākumu saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK izstrādāt politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, kas identificētu apstākļus, kas rada vai var radīt interešu konfliktu, ieguldījumu sabiedrībai jāpievērš īpaša uzmanība ieguldījumu izpētei un konsultācijām, darījumu veikšanai savā vārdā, portfeļa pārvaldei un uzņēmumu finanšu darījumiem, ieskaitot riska parakstīšanu un/vai pārdošanu, piedāvājot vērtspapīrus un konsultējot apvienošanās un pārņemšanas gadījumos. Īpaša uzmanības veltīšana šīm lietām ir vajadzīga tad, ja sabiedrība vai persona, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības kontroli, veic divas vai vairākas šādas darbības.

(27)

Ieguldījumu sabiedrībām jātiecas identificēt un pārvaldīt interešu konfliktus, kas rodas saistībā ar dažādiem to darījumu veidiem un grupas, kurai pieder sabiedrība, darbību, izmantojot vispusīgu politiku attiecībā uz interešu konfliktiem. Jo īpaši, ieguldījumu sabiedrības veiktā informācijas sniegšana par interešu konfliktiem neatbrīvo to no pienākuma uzturēt un īstenot efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, kas prasīti Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 3. punktā. Kaut arī Direktīvas 2004/39/EK 18. panta 2. punktā ir prasīta informācijas atklāšana par īpašiem interešu konfliktiem, nav pieļaujama pārlieka paļaušanās uz informācijas atklāšanu, neapsverot to, kā konfliktus varētu pienācīgi pārvaldīt.

(28)

Ieguldījumu izpētei ir jābūt apakškategorijai informācijas veidam, ko definē kā rekomendāciju Komisijas 2003. gada 22. decembra Direktīvā 2003/125/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai (3), bet to piemēro arī finanšu instrumentiem, kā tie definēti Direktīvā 2004/39/EK. Rekomendācijas, kas pieder šādi definētam veidam un kuras nav uzskatāmas par ieguldījumu izpēti, kā tā definēta šajā direktīvā, tomēr regulē Direktīvas 2003/125/EK noteikumi par ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai.

(29)

Ieguldījumu sabiedrības pieņemtie pasākumi, kas paredzēti to interešu konfliktu pārvaldībai, kas var rasties no ieguldījumu izpētes materiālu izstrādes un izplatīšanas, ir atbilstīgi, ja tie aizsargā finanšu analītiķa un viņa izstrādātā ieguldījumu izpētes materiāla objektivitāti un neatkarību. Šie pasākumi nodrošina, ka analītiķi ir pietiekami neatkarīgi no to personu interesēm, kuru pienākumus vai uzņēmējdarbības intereses var uzskatīt par konfliktējošām ar to personu interesēm, kurām ieguldījumu izpēte tiek izplatīta.

(30)	Personas, kuru pienākumus vai uzņēmējdarbības intereses var uzskatīt par konfliktējošām ar to personu interesēm, kurām ieguldījumu izpēte tiek izplatīta, ietver uzņēmuma finanšu personālu un personas, kas ir iesaistītas pārdošanā un tirdzniecībā klientu vai sabiedrības vārdā.

(31)

Īpašie apstākļi, kuros finanšu analītiķi un citas ar ieguldījumu sabiedrību saistītas personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes izstrādē, var ar iepriekšēju rakstisku piekrišanu veikt personīgus darījumus ar pētījumā apskatītajiem instrumentiem, ietver tādus apstākļus, kad personisku iemeslu dēļ saistībā ar finansiālām grūtībām analītiķim vai citai personai ir nepieciešams likvidēt posteni.

(32)	Ar ieguldījumu izpēti saistīto noteikumu mērķiem par pamudinājumu neuzskata nelielu uzmanības apliecinājumu vai mazas dāvanas, kas ir mazākas par tām, kuras norādītas sabiedrības politikā attiecībā uz interešu konfliktiem un ir pieminētas klientiem pieejamā šīs politikas kopsavilkumā.

(33)	Jēdziens par ieguldījumu izpētes izplatīšanu klientiem vai sabiedrībai neietver izplatīšanu tikai tām personām, kas ietilpst ieguldījumu sabiedrības grupā.

(34)	Par spēkā esošiem ieteikumiem uzskata tās ieguldījumu izpētē iekļautās rekomendācijas, kas nav tikušas atsauktas vai kas nav zaudējušas spēku.

(35)	Būtiskām izmaiņām, kas veiktas trešās puses izstrādātā ieguldījumu izpētē, jāpiemēro tādas pašas prasības kā izpētes izstrādei.

(36)

Finanšu analītiķi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas nav saistītas ar ieguldījumu izpētes sagatavošanu, ja šāda iesaistīšanās nav savienojama ar šīs personas objektivitāti. Par nesavienojamu ar šīs personas objektivitāti parasti uzskata šādu iesaistīšanos: uzņēmuma finanšu darījumi un riska parakstīšana, dalība jaunu darījumu veidu attīstīšanā vai jaunu finanšu instrumentu prezentācijās; vai citādu iesaistīšanos emitenta tirgvedības materiālu sagatavošanā.

(37)

Neskarot šīs direktīvas noteikumus par ieguldījumu izpētes izstrādi vai izplatīšanu, tiem ieguldījumu izpētes veidotājiem, kas nav ieguldījumu sabiedrības, tiek ieteikts apsvērt iekšējo politiku un procedūru pieņemšanu, kas izstrādātas, lai nodrošinātu to atbilstību šajā direktīvā izklāstītajiem principiem ar mērķi aizsargāt šādas izpētes neatkarību un objektivitāti.

(38)

Šajā direktīvā noteiktās prasības ieguldījumu izpētes informācijas izmantošanai un ieguldījumu izpētes izstrādei un izplatīšanai, ieskaitot tās, kas attiecas uz personīgiem darījumiem, piemēro, neierobežojot citas prasības Direktīvā 2004/39/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvā 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (4) un to attiecīgajos īstenošanas pasākumos.

(39)

To šīs direktīvas noteikumu mērķiem, kas attiecas uz pamudinājumiem, ieguldījumu sabiedrības saņemtā komisijas maksa par ieguldījumu konsultācijām vai vispārējiem ieteikumiem, apstākļos, kur konsultācijas vai ieteikumus neietekmē komisijas maksas saņemšana, tiek uzskatīta par tādu, kas var paaugstināt klientam sniegtās ieguldījumu konsultācijas kvalitāti.

(40)	Šī direktīva atļauj ieguldījumu sabiedrībām dot vai saņemt noteiktus pamudinājumus tikai ar īpašiem nosacījumiem un tikai tad, ja tie ir zināmi klientam, tiek sniegti klientam vai saņemti no viņa vai arī personas, kas rīkojas klienta vārdā.

(41)

Šajā direktīvā ir noteikta prasība ieguldījumu sabiedrībām, kas jauniem privātiem klientiem sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri nav ieguldījumu konsultācijas, noslēgt rakstisku pamatlīgumu ar klientu, kurā noteiktas sabiedrības un klienta tiesības un pienākumi. Tomēr tajā nav noteikti citi pienākumi attiecībā uz formu, saturu un izpildi līgumiem par ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

(42)	Šajā direktīvā ir noteiktas prasības tirgvedības paziņojumiem tikai saistībā ar Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 2. punktā minēto pienākumu, ka klientiem adresētajai informācijai, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, jābūt patiesai, skaidrai un nemaldinošai.

(43)

Šajā direktīvā nav ietvertas nekādas prasības, kas liktu kompetentām iestādēm apstiprināt tirgvedības paziņojumu saturu un formu. Tomēr tā arī neaizliedz to darīt, ja šāda iepriekšēja apstiprināšana skar tikai Direktīvā 2004/39/EK noteiktā pienākuma izpildi, ka klientiem adresētajai informācijai, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, jābūt patiesai, skaidrai un nemaldinošai.

(44)

Jānosaka atbilstīgas un proporcionālas prasības attiecībā uz informāciju, ņemot vērā klienta statusu, kā, piemēram, privāts klients vai profesionāls klients. Direktīvas 2004/39/EK mērķis ir nodrošināt proporcionālu līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību un informācijas atklāšanas pienākumu, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām. Tādēļ ir atbilstīgi, ka attiecībā uz profesionāliem klientiem šajā direktīvā ir iekļautas mazāk stingras prasības informācijas sniegšanai. Profesionāli klienti jāspēj, izņemot atsevišķus gadījumus, pašiem noteikt, kāda informācija viņiem ir nepieciešama, lai varētu pieņemt apzinātu lēmumu, un prasīt ieguldījumu sabiedrībai sniegt viņiem šādu informāciju. Ja šāds informācijas pieprasījums ir pamatots un samērīgs, ieguldījumu sabiedrībām ir jāsniedz papildu informācija.

(45)

Ieguldījumu sabiedrība sniedz klientiem vai potenciāliem klientiem atbilstošu informāciju par finanšu instrumentu būtību un ar tiem saistītajiem ieguldījumu riskiem tā, lai klienti katrā atsevišķā gadījumā varētu pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pietiekamu informāciju. Tas, cik sīka ir šī informācija, var būt atkarīgs no klienta iedalījuma privāto klientu vai profesionālo klientu kategorijā un no piedāvāto finanšu instrumentu būtības un riska profila, taču tā nekad nedrīkst būt tik vispārīga, lai neminētu būtiskus elementus. Iespējams, ka attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem ir pietiekama tikai atsauce uz instrumenta veidu, savukārt par citiem instrumentiem būs vajadzīga īpaša informācija par produktu.

(46)

Nosacījumus, kuri jāizpilda, lai ieguldījumu sabiedrību klientiem adresētā informācija būtu patiesa, skaidra un nebūtu maldinoša, piemēro privātajiem klientiem domātajiem paziņojumiem atbilstīgā un samērīgā veidā, ņemot vērā, piemēram, saziņas līdzekļus un informāciju, ko ar šo paziņojumu ir paredzēts darīt zināmu klientiem vai potenciāliem klientiem. Jo īpaši nebūtu atbilstīgi piemērot šādus nosacījumus tirgvedības paziņojumiem, kas satur tikai vienu vai vairākus no šādiem elementiem: sabiedrības nosaukumu, logotipu vai cits ar uzņēmumu saistītu attēlu, kontaktpunktu, informāciju par uzņēmuma sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem, maksām vai komisijas maksām.

(47)

Direktīvas 2004/39/EK un šīs direktīvas mērķiem informācija ir uzskatāma par maldinošu, ja tai ir tendence maldināt personu vai personas, kurām tā ir adresēta vai kuras to visticamāk saņems, neatkarīgi no tā, vai persona, kas sniedz informāciju, uzskata to par maldinošu vai ir paredzējusi, ka tā būs maldinoša.

(48)

Nosakot, kas ir informācijas savlaicīga sniegšana šajā direktīvā norādītajā laikā, ieguldījumu sabiedrībai jāparedz, ka klientam ir nepieciešams pietiekams laiks informācijas izlasīšanai un izpratnei pirms ieguldījuma lēmuma pieņemšanas, ņemot vērā arī situācijas steidzamību un laiku, kas ir nepieciešams klientam, lai uztvertu un reaģētu uz sniegto specifisko informāciju. Klientam būs nepieciešams mazāk laika, lai pārskatītu informāciju par vienkāršu vai standartizētu produktu vai pakalpojumu, vai par produktu vai pakalpojumu, ko klients ir pircis agrāk, nekā viņam būtu nepieciešams daudz sarežģītākam vai nepazīstamākam produktam vai pakalpojumam.

(49)

Šajā direktīvā nav tādu nosacījumu, kas ieguldījumu sabiedrībām uzliktu par pienākumu nekavējoties un vienlaicīgi sniegt visu pieprasīto informāciju par ieguldījumu sabiedrību, finanšu instrumentiem, izmaksām un saistītām maksām, par klienta finanšu instrumentu aizsardzību vai klienta naudas līdzekļiem, ja tās izpilda vispārēju pienākumu savlaicīgi sniegt būtisku informāciju, kā norādīts šajā direktīvā. Ja informācija ir paziņota klientam savlaicīgi pirms pakalpojuma sniegšanas, šī direktīva neuzliek sabiedrībām pienākumu sniegt to atsevišķi kā tirgvedības paziņojumu vai iekļaujot šo informāciju līgumā ar klientu.

(50)	Ja ieguldījumu sabiedrībai jāsniedz informācija klientam pirms pakalpojuma sniegšanas, katru darījumu ar viena veida finanšu instrumentiem neuzskata par jaunu vai atšķirīgu pakalpojumu.

(51)

Ja ieguldījumu sabiedrībai, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus, jānodrošina privātiem klientiem vai potenciāliem privātiem klientiem informācija par finanšu instrumentu veidiem, ko var iekļaut klienta portfelī, un darījumu veidiem, ko var veikt ar šādiem instrumentiem, šajā informācijā atsevišķi jānorāda, vai ieguldījumu sabiedrība ir pilnvarota ieguldīt finanšu instrumentos, ko nedrīkst tirgot regulētā tirgū, atvasinātos instrumentos, nelikvīdos vai ļoti nepastāvīgos instrumentos; vai veikt aizņemtu vērtspapīru pārdošanu, pirkumus ar aizņemtiem līdzekļiem, vērtspapīru finansēšanas darījumus, vai jebkurus darījumus, iekļaujot peļņas maksājumus, garantijas noguldījumus vai ārvalstu valūtas risku.

(52)

Tas, ka ieguldījumu sabiedrība izsniedz klientam prospekta kopiju, kas ir izstrādāts un publicēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK ar ko groza Direktīvu 2001/34/EK, par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (5), nedrīkst uzskatīt, ka sabiedrība saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK ir sniegusi klientam informāciju to darbības nosacījumu mērķiem, kas ir saistīti ar šādas informācijas kvalitāti un saturu, ja sabiedrība saskaņā ar šo direktīvu nav atbildīga par prospektā sniegto informāciju.

(53)

Informācija, ko ieguldījumu sabiedrībai jāsniedz privātam klientam par izmaksām un saistītajām maksām, ietver informāciju par maksāšanas kārtību vai finanšu pakalpojumu līguma izpildi vai citu piedāvāto līgumu izpildi saistībā ar finanšu instrumentiem. Šiem mērķiem maksāšanas kārtība ir būtiska, ja finanšu instrumenta līguma beigās ir paredzēti norēķini skaidrā naudā. Izpildes kārtība galvenokārt ir būtiska tad, ja pēc līguma termiņa beigām finanšu instruments paredz akciju, obligāciju, garantiju, dārgmetālu vai citu instrumentu vai preču piegādi.

(54)

Attiecībā uz kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma apliecībām, kas minētas Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvā 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (6), šīs direktīvas nolūks nav regulēt Direktīvas 85/611/EEK 28. pantā definētā saīsinātā prospekta saturu. Šīs direktīvas īstenošanas rezultātā saīsinātajam prospektam nav jāpievieno papildu informācija.

(55)

Jo īpaši saīsinātais prospekts sniedz pietiekamu informāciju par izmaksām un saistītām maksām par PVKIU. Tomēr ieguldījumu sabiedrības, kas izplata PVKIU sertifikātus, papildus informē savus klientus par visām izmaksām un saistītiem maksājumiem par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistībā ar PVKIU sertifikātiem.

(56)

Ir nepieciešams paredzēt dažādus noteikumus Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punktā minētajiem piemērotības kritērijiem un 19. panta 5. punktā paredzēto atbilstības kritēriju izmantošanai. Šiem kritērijiem ir dažādas jomas attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem, kas ir saistīti ar tiem, un dažādas funkcijas un īpatnības.

(57)

Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punkta mērķiem darījums var būt nepiemērots klientam vai potenciālajam klientam finanšu instrumentam raksturīgo risku, darījumu veida, uzdevuma īpatnību vai tirdzniecības biežuma dēļ. Darījumu virkne, kur katrs darījums var būt piemērots, ja to apskata atsevišķi, var būt nepiemērota, ja ieteikums vai lēmumi veikt darījumus notiek ar tādu biežumu, kas nav klienta interesēs. Ja tiek pārvaldīts portfelis, darījums var būt nepiemērots, ja tā rezultātā rodas nepiemērots portfelis.

(58)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punktu sabiedrībai ir jānovērtē, vai finanšu pakalpojumi un finanšu instrumenti ir piemēroti klientam, tikai tādā gadījumā, ja tā šim klientam sniedz ieguldījumu konsultācijas vai veic portfeļa pārvaldi. Sniedzot citus ieguldījumu pakalpojumus, saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta 5. punktu sabiedrībai jānovērtē, vai finanšu pakalpojums vai produkts ir atbilstošs klientam, taču tikai tad, ja produkts netiek piedāvāts tikai kā izpilde saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta 6. punktu (kas piemēro vienkāršiem produktiem).

(59)

To noteikumu mērķiem šajā direktīvā, kas paredz, ka ieguldījumu sabiedrībām jānovērtē piedāvāto vai pieprasīto ieguldījumu pakalpojumu vai produktu atbilstību, tiek uzskatīts, ka klientam, kurš ir iesaistījies darījumos ar īpaša veida produktiem vai pakalpojumiem pirms Direktīvas 2004/39/EK piemērošanas datuma, ir nepieciešamā pieredze un zināšanas, lai izprastu ar šo produktu vai ieguldījumu pakalpojumu saistītos riskus. Ja klients, izmantojot ieguldījumu sabiedrības pakalpojumus, iesaistās šāda veida darījumos pēc minētās direktīvas piemērošanas datuma, sabiedrībai nav jāveic jauns novērtējums par katru atsevišķu darījumu. Minētās direktīvas 19. panta 5. punktā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja sabiedrība nepieciešamo atbilstības novērtējumu veic pirms pakalpojuma uzsākšanas.

(60)

Ja portfeļa pārvaldītājs klientam sniedz ieteikumu, pieprasījumu vai konsultāciju, kuru izpildot klients izdotu portfeļa pārvaldītājam pilnvaru vai mainītu to, un šī pilnvara noteiktu portfeļa pārvaldītāja rīcības brīvības pakāpi, tas uzskatāms par ieteikumu Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punkta nozīmē.

(61)

Lai noteiktu, vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma apliecība, ko izdevis uzņēmums, kas neatbilst Direktīvas 85/611/EEK prasībām, un kuru ir atļauts pārdot plašākai sabiedrībai, ir uzskatāma par vienkāršu instrumentu, nosacījumi vērtēšanas sistēmu neatkarībai no emitenta paredz tāda depozitārija kontroli, kas tiek regulēts kā depozitāriju pakalpojumu sniedzējs kādā no dalībvalstīm.

(62)

Neviens no šīs direktīvas noteikumiem neparedz prasību, ka kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina saturs pamatlīgumam starp ieguldījumu sabiedrību un tās privātajiem klientiem. Tomēr direktīva to arī neaizliedz, ja vien šāds apstiprinājums tiek pamatots tikai ar to, vai sabiedrība izpilda Direktīvā 2004/39/EK noteiktos pienākumus rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm un izveidot uzskaiti, kurā norādītas ieguldījumu sabiedrības un tās klientu tiesības un pienākumi, kā arī citi noteikumi, atbilstoši kuriem sabiedrības sniedz pakalpojumus saviem klientiem.

(63)

Uzskaites dati, kas jāuzglabā ieguldījumu sabiedrībai, jāpielāgo uzņēmējdarbības veidam un veiktajiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām ar nosacījumu, ka ir izpildītas Direktīvā 2004/39/EK un šajā direktīvā noteiktās uzskaites prasības. Paziņojumu sniegšanas nolūkiem attiecībā uz portfeļa pārvaldi iespējamu saistību darījums ir darījums, kurš paredz jebkādas esošas vai potenciālas saistības klientam, kas pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas.

(64)	Attiecībā uz noteikumiem par klienta informēšanu atsauci uz uzdevuma veidu saprot kā atsauci uz tā statusu, ko nosaka kā ierobežotu uzdevumu, tirgus uzdevumu vai citu īpašu uzdevuma veidu.

(65)	Attiecībā uz noteikumiem par paziņojuma sniegšanu klientam atsauci uz uzdevuma raksturu saprot kā atsauci uz uzdevumiem par parakstīšanos uz vērtspapīriem, iespēju līguma īstenošanu vai līdzīgiem klientu uzdevumiem.

(66)

Izstrādājot savu izpildes politiku saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 2. punktu, ieguldījumu sabiedrība nosaka minētās direktīvas 21. panta 1. punktā uzskaitīto faktoru salīdzinošo nozīmīgumu vai vismaz nosaka procedūru, ar kuru tā nosaka šo faktoru salīdzinošo nozīmīgumu, lai tā varētu sasniegt saviem klientiem labākos iespējamos rezultātus. Lai īstenotu šo politiku, ieguldījumu sabiedrība izvēlas izpildes vietas, kas ļauj tai pastāvīgi gūt labākos iespējamos rezultātus klientu uzdevumu izpildei. Ieguldījumu sabiedrība piemēro izpildes politiku katram klienta uzdevumam, ko tā izpilda, lai gūtu labākos iespējamos rezultātus klientam atbilstīgi šai politikai. Direktīvā 2004/39/EK noteikto pienākumu veikt visus pamatotos pasākumus, lai panāktu labākos iespējamos rezultātus klientam, nedrīkst uzskatīt par prasību ieguldījumu sabiedrībai iekļaut tās izpildes politikā visas pieejamās izpildes vietas.

(67)

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu sabiedrība gūst klientiem labākos iespējamos rezultātus, izpildot privāta klienta uzdevumu, par kuru klients nav sniedzis īpašus norādījumus, sabiedrībai jāapsver visi faktori, kas ļautu tai sasniegt labākos iespējamos rezultātus, ko izsaka kā kopējo maksu, norādot finanšu instrumenta cenu un izmaksas, kas ir saistītas ar izpildi. Ātrumam, izpildes un norēķinu iespējamībai, uzdevuma apjomam un raksturam, tirgus ietekmei un citām netiešām darījuma izmaksām priekšroka attiecībā pret tiešiem cenas un izmaksu apsvērumiem ir dodama tikai tad, ja tie ir būtiski labāko iespējamo rezultātu, ko izsaka kā kopējo maksu, sasniegšanai privāta klienta interesēs.

(68)

Ja ieguldījumu sabiedrība izpilda uzdevumu, ievērojot īpašus klienta norādījumus, uzskatāms, ka tā ir apmierinoši izpildījusi labākās izpildes prasības tikai attiecībā uz to uzdevuma daļu vai aspektu, kas ir saistīta ar klienta norādījumiem. Fakts, ka klients ir devis īpašus norādījumus, kas skar vienu uzdevuma daļu vai aspektu, nav uzskatāms par tādu, kas atbrīvo ieguldījumu sabiedrību no labākās izpildes pienākumiem attiecībā uz citām klienta uzdevuma daļām vai aspektiem, kurus neskar šie norādījumi. Ieguldījumu sabiedrība nedrīkst mudināt klientu sniegt norādījumus par uzdevuma izpildi noteiktā veidā, tieši vai netieši norādot klientam norādījumu saturu, ja sabiedrībai vajadzētu zināt, ka šāds norādījums var kavēt to gūt klientiem labākos iespējamos rezultātus. Tomēr tam nevajadzētu kavēt ieguldījumu sabiedrību mudināt klientu izvēlēties starp divām vai vairākām noteiktām tirdzniecības vietām, ar noteikumu, ka šīs tirdzniecības vietas atbilst sabiedrības izpildes politikai.

(69)

Darījumi ar klientiem, ko ieguldījumu sabiedrība veic uz sava rēķina, ir uzskatāmi par klientu uzdevumu izpildi, tāpēc tiem ir piemērojamas Direktīvas 2004/39/EK un šīs direktīvas prasības, jo īpaši tās prasības, kas attiecas uz labāko izpildi. Tomēr, ja ieguldījumu sabiedrība nosaka klientam cenu un šī noteiktā cena atbilst ieguldījumu sabiedrības pienākumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 1. punktu, un sabiedrība ir izpildījusi darījumu ar šādu cenu laikā, kad tā tika noteikta, tad sabiedrība būs izpildījusi šos pienākumus, ja tā izpildīs darījumu ar noteikto cenu pēc tam, kad klients tai ir piekritis, ar noteikumu, ka, ņemot vērā mainīgus tirgus apstākļus un laika posmu no cenas piedāvāšanas un apstiprināšanas, noteiktā cena nav acīmredzami novecojusi.

(70)

Pienākums sasniegt labākos iespējamos rezultātus klientu uzdevumu izpildē ir piemērojams visu veidu finanšu instrumentiem. Tomēr, ņemot vērā atšķirības tirgus struktūrās vai finanšu instrumentu struktūrā, var būt sarežģīti noteikt un piemērot vienotu standartu un procedūru labākajai izpildei, kas būtu spēkā un būtu efektīva visām finanšu instrumentu kategorijām. Labākās izpildes pienākumus tāpēc piemēro tā, lai ņemtu vērā dažādos apstākļus uzdevumu izpildē, kas ir saistīti ar finanšu instrumentu veidiem. Piemēram, darījumi ar ārpusbiržas tirgus finanšu instrumentiem, kur līgumattiecības ir īpaši pielāgotas klienta un ieguldījumu sabiedrības apstākļiem, labākās izpildes mērķiem nav salīdzināmi ar darījumiem, kuros akciju tirdzniecība notiek centralizētās izpildes vietās.

(71)

Lai noteiktu labāko izpildi privāto klientu uzdevumiem, ar izpildi saistītajās izmaksās jāiekļauj pašas ieguldījumu sabiedrības komisijas maksas vai maksas, ko uzliek klientam atsevišķiem nolūkiem, tajos gadījumos, kad vairāk nekā viena sabiedrības izpildes politikā minēta tirdzniecības vieta spēj izpildīt noteiktu uzdevumu. Šādos gadījumos pašas sabiedrības komisijas maksas un izmaksas par uzdevuma izpildi katrā no piemērotajām tirdzniecības vietām jāņem vērā, lai novērtētu un salīdzinātu rezultātus, kas klientam tiktu gūti, izpildot uzdevumu katrā no šīm tirdzniecības vietām. Tomēr nav paredzēts noteikt sabiedrībai prasību salīdzināt rezultātus, kas klientam tiktu gūti, pamatojoties uz sabiedrības izpildes politiku un pašas sabiedrības komisijas maksām vai maksām, ar rezultātiem, kas varētu tikt sasniegti šim pašam klientam citā ieguldījumu sabiedrībā, pamatojoties uz atšķirīgu izpildes politiku vai atšķirīgu komisijas maksu vai maksu struktūru. Tāpat nav paredzēts noteikt prasību sabiedrībai salīdzināt atšķirības tās komisijas maksās, kas ir saistītas ar klientiem sniegto sabiedrības pakalpojumu atšķirīgo raksturu.

(72)

Šīs direktīvas noteikumus, kuros paredzēts, ka izpildes izmaksās jāiekļauj pašas ieguldījumu sabiedrības komisijas maksas vai maksas, ko sabiedrība uzliek klientam par ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, nepiemēro, lai noteiktu sabiedrības izpildes politikā iekļaujamās tirdzniecības vietas Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 3. punkta nolūkiem.

(73)

Uzskatāms, ka ieguldījumu sabiedrības komisijas maksu struktūra vai iekasēšana rada negodīgu un nevienlīdzīgu attieksmi pret izpildes vietām, ja tā iekasē atšķirīgu komisijas maksu vai starpību no klientiem par izpildi dažādās izpildes vietās, un šī atšķirība neatspoguļo faktiskās atšķirības sabiedrības izdevumos, veicot izpildi šajās izpildes vietās.

(74)	Šīs direktīvas noteikumi izpildes politikai neskar Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 4. punktā noteikto ieguldījumu sabiedrību vispārējo pienākumu regulāri uzraudzīt tās uzdevumu izpildes kārtības un politikas efektivitāti, un novērtēt izpildes vietas savā izpildes politikā.

(75)	Šīs direktīvas mērķis nav darba dublēšana attiecībā uz labāko izpildi ieguldījumu sabiedrībai, kas sniedz uzdevumu pieņemšanas un nodošanas pakalpojumus vai portfeļa pārvaldi, un ieguldījumu sabiedrībai, kurai šī ieguldījumu sabiedrība nodod savus uzdevumus izpildei.

(76)

Direktīvā 2004/39/EK noteiktais labākās izpildes pienākums paredz, ka ieguldījumu sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, lai pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem. Izpildes kvalitāte, kas ietver tādus faktorus kā ātrums, izpildes iespējamība (izpildīto uzdevumu kvota) un cenu uzlabojumu pieejamība un biežums, ir svarīgs faktors labākās izpildes sasniegšanā. Ar izpildes kvalitāti saistīto datu pieejamība, salīdzināmība un konsolidācija, ko sniedz dažādas izpildes vietas, ir svarīgi elementi, lai ieguldījumu sabiedrības un ieguldītāji varētu noteikt tās izpildes vietas, kuras nodrošina augstāko izpildes kvalitāti saviem klientiem. Šī direktīva neuzdod izpildes vietām publicēt to izpildes kvalitātes datus, jo izpildes vietām un datu sniedzējiem jāļauj izstrādāt risinājumus attiecībā uz izpildes kvalitātes datu nodrošināšanu. Komisija līdz 2008. gada 1. novembrim iesniedz ziņojumu par tirgus virzītu attīstību šajā jomā ar mērķi novērtēt Eiropas līmenī pieejamību, salīdzināmību un konsolidāciju informācijai par izpildes kvalitāti.

(77)	Attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem par klientu uzdevumu izpildi darījumu pārdali uzskata par kaitējošu klientam, ja šādas pārdales rezultātā negodīgi ir dota priekšroka ieguldījumu sabiedrībai vai kādam īpašam klientam.

(78)

Neskarot Direktīvas 2003/6/EK noteikumus, attiecībā uz šīs direktīvas noteikumiem par klientu uzdevumu izpildi klientu uzdevumus neuzskata par citādi salīdzināmiem, ja tie ir saņemti no dažādiem medijiem un nebūtu praktiski tos izpildīt secīgi. Citiem šo noteikumu mērķiem par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu uzskata jebkuru situāciju, kad ieguldījumu sabiedrība izmanto informāciju, kas saistīta ar vēl neizpildītu klienta uzdevumu, lai uz sava rēķina veiktu darījumus ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas klienta uzdevums, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem. Tomēr pats fakts, ka tirgus līderi vai organizācijas, kurām ir atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, nodarbojas tikai ar likumīgiem finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas darījumiem vai personas, kurām ir atļauts izpildīt uzdevumus trešo personu vārdā, veic tikai pienācīgu uzdevuma izpildi, nav uzskatāms par informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

(79)	Konsultācija par finanšu instrumentu avīzē, žurnālā vai citā publikācijā, kas domāta plašākai sabiedrībai (ieskaitot konsultācijas internetā), vai televīzijas vai radio raidījumā, nav uzskatāma par personisku ieteikumu Direktīvas 2004/39/EK “ieguldījumu konsultācijas” definīcijas nozīmē.

(80)

Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 11. pantā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantā. Šajā ziņā minētā direktīva nekādi neliedz dalībvalstīm piemērot to konstitucionālos noteikumus par preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos.

(81)

Vispārīgas konsultācijas par finanšu instrumenta veidu nav ieguldījumu konsultācijas Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem, jo šī direktīva precizē, ka Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem ieguldījumu konsultācijas ir tikai konsultācijas par noteiktiem finanšu instrumentiem. Tomēr, ja ieguldījumu sabiedrība sniedz vispārīgu konsultāciju par finanšu instrumenta veidu, ko tā iesaka kā piemērotu klientam vai atbilstošu tā konkrētajai situācijai, un šī konsultācija faktiski nav piemērota klientam vai nav pamatota ar apsvērumiem par tā konkrēto situāciju atkarībā no lietas apstākļiem, sabiedrība rīkojas pretēji Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. vai 2. punkta noteikumiem. Jo īpaši, ja sabiedrība, kas sniedz klientam šādu konsultāciju, pārkāptu 19. panta 1. punktā noteikto prasību rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm. Tāpat šāda konsultācija būs pretrunā ar 19. panta 2. punktā noteikto prasību, ka informācija, ko klientiem adresējusi ieguldījumu sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša.

(82)

Darbības, ko ieguldījumu sabiedrība veic, lai sagatavotu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ieguldījumu darbības īstenošanu, uzskata par šī pakalpojuma vai darbības neatņemamu sastāvdaļu. Tās ietver, piemēram, ieguldījumu sabiedrības sniegtas vispārīgas konsultācijas klientiem vai potenciāliem klientiem pirms ieguldījumu konsultācijas sniegšanas vai cita ieguldījumu pakalpojuma vai darbības vai tās laikā.

(83)

Vispārīga ieteikuma (t.i., tāda ieteikuma, kas paredzēts izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai) sniegšana par finanšu instrumentu vai finanšu instrumenta veidu ir papildpakalpojuma sniegšana Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma B iedaļas 5. punkta nozīmē, un tādējādi šādam ieteikumam piemēro Direktīvu 2004/39/EK un tajā paredzēto aizsardzību.

(84)	Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/527/EK (7), ir sniegusi tehniskas konsultācijas.

(85)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo direktīvu nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 4) apakšpunkta, 4. panta 2. punkta, 13. panta 2. līdz 8. punkta, 19. panta 1. līdz 6. punkta, 19. panta 8. punkta, 21., 22. un 24. panta īstenošanai.

2. Šīs direktīvas II nodaļu un III nodaļas 1. līdz 4. iedaļu, 45. pantu, 6. un 8. iedaļu un, ciktāl pastāv saistība ar šiem noteikumiem, I nodaļu, III nodaļas 9. iedaļu un IV nodaļu piemēro pārvaldības sabiedrībām atbilstoši 5. panta 4. punktam Direktīvā 85/611/EEK.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“izplatīšanas kanāli” ir izplatīšanas kanāli Komisijas Direktīvas 2003/125/EK 1. panta 7. punkta nozīmē;

2)	“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kurš dod iespēju klientam uzglabāt informāciju, kas adresēta personīgi viņam, tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei par laika posmu, kurš atbilst informācijas mērķiem un kurš ļauj neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;

“attiecīgā persona” saistībā ar ieguldījumu sabiedrību ir:

a)	sabiedrības direktors, partneris vai tiem pielīdzināta persona, vadītājs vai saistīts aģents;

b)	sabiedrības direktors, partneris vai tiem pielīdzināta persona, vai jebkura saistītā aģenta vadītājs;

c)	sabiedrības darbinieks vai tās saistītais aģents, kā arī cita fiziska persona, kas sabiedrības vai tās saistītā aģenta uzraudzībā piedāvā pakalpojumus un kas ir iesaistīta sabiedrības ieguldījumu pakalpojumu un darbību izpildē;

d)	fiziska persona, kas ir tieši iesaistīta ārpakalpojuma sniegšanā ieguldījumu sabiedrībai vai tās saistītam aģentam, lai veiktu sabiedrības ieguldījumu pakalpojumus un darbības;

4)	“finanšu analītiķis” ir attiecīgā persona, kas veic ieguldījuma pētījuma būtiskāko daļu;

“grupa” attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām ir grupa, kuras daļu veido šī sabiedrība un kura sastāv no mātesuzņēmuma, tā meitasuzņēmumiem un organizatoriskām vienībām, kurās mātesuzņēmumam vai tā meitasuzņēmumiem ir daļas, kā arī uzņēmumiem, kas ir savstarpēji saistīti ar attiecībām, kas aprakstītas Direktīvas 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem (8) 12. panta 1. punktā;

6)	“ārpakalpojums” ir jebkura veida vienošanās starp ieguldījumu sabiedrību un pakalpojuma sniedzēju, kad šis pakalpojuma sniedzējs izpilda procesu, pakalpojumu vai citu darbību, ko citādi darītu pati ieguldījumu sabiedrība;

“persona, ar kuru attiecīgajai personai ir radnieciskas saites” ir:

a)	attiecīgās personas laulātais vai partneris, kas ir pielīdzināts dzīvesbiedram valsts likuma izpratnē;

b)	attiecīgās personas apgādībā esošs bērns vai pabērns;

c)	attiecīgās personas cits radinieks, ar ko tas individuālā darījuma veikšanas brīdī ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā vismaz vienu gadu;

8)	“vērtspapīru finansēšanas darījums” ir jēdziens, kura nozīme ir skaidrota Komisijas Regulā (EK) Nr. 1287/2006 (9);

9)	“augstākā vadība” ir persona vai personas, kas faktiski vada ieguldījumu sabiedrības darbību saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 9. panta 1. daļu.

3. pants

Informācijas sniegšanai piemērojamie noteikumi

1. Ja šīs direktīvas nolūkiem ir noteikta prasība sniegt informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja, dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām sniegt šādu informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīra veidā, tikai tad, ja:

a)	informācijas sniegšana uz šāda informācijas nesēja ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu; kā arī

b)	personai, kurai sniegs informāciju, tika piedāvāts izvēlēties, vai tā saņems informāciju uz papīra vai ar šo citu pastāvīgu informācijas nesēju, un tā ir īpaši norādījusi, ka vēlas saņemt informāciju ar šo citu informācijas nesēju.

2. Ja saskaņā ar šīs direktīvas 29., 30., 31., 32., 33. pantu vai 46. panta 2. punktu ieguldījumu sabiedrība sniedz klientam informāciju tīmekļa vietnē, un šī informācija nav adresēta personiski klientam, dalībvalstis nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

a)	informācijas sniegšana uz šāda informācijas nesēja ir piemērota apstākļiem, kuros notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu;

b)	klients ir īpaši norādījis, ka piekrīt šīs informācijas sniegšanai šādā veidā;

c)	šim klientam elektroniski ir paziņota tīmekļa vietnes adrese un vieta tīmekļa vietnē, no kuras ir pieejama informācija;

d)	informācija ir savlaicīgi atjaunota;

e)	informācija šajā tīmekļa vietnē ir pastāvīgi pieejama tik ilgi, cik klientam ir pamatoti nepieciešams, lai varētu to pārbaudīt.

3. Šā panta nolūkiem informācijas sniegšanu ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību uzskata par piemērotu apstākļiem, kādos notiek vai notiks darījumi starp sabiedrību un klientu, ja ir pierādīts, ka klientam ir regulāri pieejams internets. Ja klients ir norādījis e-pasta adresi darījumu veikšanai, to uzskata par šādu pierādījumu.

4. pants

Atsevišķos gadījumos noteiktās papildu prasības ieguldījumu sabiedrībām

1. Dalībvalstis var saglabāt vai noteikt prasības papildus šajā direktīvā noteiktajām, tikai tajos ārkārtas gadījumos, kur šādas prasības ir objektīvi pamatotas un samērīgas, lai novērstu īpašus riskus ieguldītāju aizsardzībai vai tirgus integritātei, kas nav pienācīgi apskatīti šajā direktīvā, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)	īpašie riski, uz kuriem attiecas šīs prasības, konkrētajos apstākļos ir ļoti nozīmīgi dalībvalsts tirgus struktūrai;

b)	prasības attiecas uz riskiem vai problēmām, kas ir radušās vai konstatētas pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas un kuras netiek citādi regulētas ar Kopienas pasākumiem vai saskaņā ar tiem.

2. Prasības, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst ierobežot vai citādi ietekmēt ieguldījumu sabiedrību tiesības, kas paredzētas Direktīvas 2004/39/EK 31. un 32. pantā.

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai:

a)	par visām prasībām, ko tās vēlas saglabāt saskaņā ar 1. punktu, līdz šīs direktīvas transponēšanas dienai; kā arī

b)	par visām prasībām, ko tās ir paredzējušas noteikt saskaņā ar 1. punktu, vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad ir noteikta šo prasību stāšanās spēkā.

Katrā gadījumā paziņojumā jāietver šīs prasības pamatojums.

Komisija dara zināmus dalībvalstīm un publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumus, ko tā saņem saskaņā ar šo punktu.

4. Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta piemērošanu.

II NODAĻA

ORGANIZATORISKĀS PRASĪBAS

1. IEDAĻA

Organizācija

5. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. līdz 8. punkts)

Galvenās organizatoriskās prasības

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izpildītu šādas prasības:

a)	izveidot, īstenot un uzturēt lēmumu pieņemšanas procedūras un organizatorisko struktūru, kas skaidri un dokumentētā veidā nosaka ziņojumu sniegšanas kārtību un piešķir funkcijas un pienākumus;

b)	nodrošināt to, ka tās attiecīgās personas ir informētas par procedūrām, kādas ir jāievēro, pienācīgi pildot savus pienākumus;

c)	izveidot, īstenot un uzturēt atbilstošus iekšējās kontroles mehānismus, kas paredzēti, lai visos ieguldījumu sabiedrības līmeņos nodrošinātu atbilstību lēmumiem un procedūrām;

d)	pieņemt darbā darbiniekus ar tādām spējām, zināšanām un kompetenci, kas ir nepieciešama tiem piešķirto pienākumu izpildē;

e)	izveidot, īstenot un uzturēt efektīvu iekšējo pārskatu sniegšanas un informēšanas sistēmu visos ieguldījumu sabiedrības līmeņos;

f)	uzturēt atbilstošu un sakārtotu lietvedību par darījumiem un iekšējo organizāciju;

g)	nodrošināt to, ka sabiedrību attiecīgajām personām uzdotā vairāku funkciju izpilde netraucē un nevar traucēt šīm personām izpildīt katru funkciju pareizi, godīgi un profesionāli.

Šiem nolūkiem dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības ņem vērā uzņēmuma darījumu raksturu, apjomu un sarežģītību, kā arī savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturu un klāstu.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu sistēmas un procedūras, kas ir atbilstīgas, lai nodrošinātu informācijas drošību, veselumu un konfidencialitāti, ņemot vērā attiecīgās informācijas raksturu.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu atbilstošu darbības nepārtrauktības politiku, kuras mērķis ir nodrošināt svarīgu datu un funkciju saglabāšanu un ieguldījumu pakalpojumu un darbību uzturēšanu gadījumā, ja tās sistēmās un procedūrās rodas pārtraukumi, vai (ja tas nav iespējams) iespēju savlaicīgi atjaunināt šādus datus un funkcijas, un savlaicīgi atsākt savus ieguldījumu pakalpojumus un darbības.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveidotu, īstenotu un uzturētu grāmatvedības politiku un procedūras, kas nodrošina, ka pēc kompetentas iestādes pieprasījuma sabiedrība var savlaicīgi iesniegt kompetentai iestādei finanšu pārskatus, kas sniedz pareizu un patiesu pārskatu par tās finansiālo stāvokli un kuri atbilst visiem piemērojamiem grāmatvedības standartiem un noteikumiem.

5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības uzraudzītu un pastāvīgi izvērtētu atbilstību un efektivitāti to sistēmām, iekšējās kontroles mehānismiem un pasākumiem, kas ir izveidoti saskaņā ar šā panta 1. līdz 4. punktu, un veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu visus trūkumus.

6. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts)

Atbilstība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības izveido, īsteno un uztur atbilstīgas politikas un procedūras, kas paredzētas, lai atklātu risku, ka sabiedrība var nepildīt Direktīvā 2004/39/EK paredzētos pienākumus, kā arī ar to saistītos riskus, un izstrādātu piemērotus pasākumus un procedūras, lai mazinātu šādus riskus un ļautu kompetentajām iestādēm efektīvi īstenot savas pilnvaras saskaņā ar minēto direktīvu.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveidotu un uzturētu pastāvīgu un efektīvu atbilstības funkciju, kura ir neatkarīga un kurai ir šādi pienākumi:

a)	uzraudzīt un pastāvīgi izvērtēt atbilstību un efektivitāti pasākumiem un procedūrām, kas ir izveidotas atbilstoši 1. punkta pirmajai daļai, un darbībām, kas novērš tos trūkumus, kuru dēļ sabiedrība nepilda šīs prasības;

b)	dot padomus un palīdzēt attiecīgajām personām, kuras ir atbildīgas par ieguldījumu pakalpojumu un darbību veikšanu, nodrošināt sabiedrības atbilstību Direktīvas 2004/39/EK prasībām.

3. Lai nodrošinātu to, ka atbilstības funkcija veic savus pienākumus pareizi un neatkarīgi, dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošinātu šādu nosacījumu izpildi:

a)	atbilstības funkcijai ir jābūt vajadzīgām pilnvarām, resursiem, kompetencei un pieejai visai būtiskajai informācijai;

b)	jāieceļ atbilstības amatpersona, kas ir atbildīga par atbilstības funkciju un par visiem pārskatiem attiecībā uz atbilstību, kas paredzēti 9. panta 2. punktā;

c)	attiecīgās personas, kas veic atbilstības funkciju, nedrīkst būt iesaistītas to pakalpojumu un darbību izpildē, ko tās uzrauga;

d)	atalgojuma noteikšanas metode attiecīgajām personām, kuras veic atbilstības funkciju, nedrīkst ietekmēt to objektivitāti un pieļaut šādu iespēju.

Tomēr ieguldījumu sabiedrībai netiek prasīts nodrošināt atbilstību c) vai d) punktam, ja tā spēj pierādīt, ka, ņemot vērā šīs sabiedrības darījumu raksturu, apjomu un sarežģītību un ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturu un klāstu, šī prasība nav samērīga un ka sabiedrības atbilstības funkcija turpina būt efektīva.

7. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 5. punkta otrā daļa)

Riska pārvaldība

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veiktu šādas darbības:

a)	izveidot, īstenot un uzturēt piemērotu riska pārvaldības politiku un procedūras, kas identificē riskus, kuri ir saistīti ar sabiedrības darbībām, procesiem un sistēmām, un, ja vajadzīgs, noteikt ieguldījumu sabiedrības pieļaujamo riska pakāpi;

b)	pieņemt efektīvus pasākumus, procesus un mehānismus, lai pārvaldītu riskus, kas ir saistīti ar sabiedrības darbībām, procesiem un sistēmām, ņemot vērā šo pieļaujamo riska pakāpi;

uzraudzīt šādus faktorus:

i)	ieguldījumu sabiedrības riska pārvaldības politikas un procedūru atbilstība un efektivitāte;

ii)	ieguldījumu sabiedrības un tās attiecīgo personu atbilstības pakāpe attiecībā uz pasākumiem, procesiem un mehānismiem, kas pieņemti saskaņā ar b) punktu;

iii)	atbilstība un efektivitāte veiktajiem pasākumiem, kas novērš minēto politikas, procedūru, pasākumu, procesu un mehānismu trūkumus, ieskaitot attiecīgo personu nespēju atbilst šādiem pasākumiem, procesiem un mehānismiem vai ievērot šādu politiku un procedūras.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, ja vajadzīgs un proporcionāli to darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai un savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturam un klāstam, izveidotu un uzturētu riska pārvaldības funkciju, kas darbotos neatkarīgi un veiktu šādus uzdevumus:

a)	šā panta 1. punktā minētās politikas un procedūru īstenošana;

b)	pārskati un ieteikumi augstākajai vadībai atbilstoši 9. panta 2. punktam.

Ja ieguldījumu sabiedrībai netiek pieprasīts izveidot un uzturēt neatkarīgu riska pārvaldības funkciju atbilstoši pirmajai daļai, tai tomēr jāspēj pierādīt, ka politika un procedūras, kuras tā ir pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, izpilda šajā punktā noteiktās prasības un pastāvīgi ir efektīva.

8. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 5. punkta otrā daļa)

Iekšējā revīzija

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, ja vajadzīgs un proporcionāli to darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai un savas darbības laikā veikto ieguldījumu pakalpojumu un darbību raksturam un klāstam, izveidotu un uzturētu iekšējās revīzijas funkciju, kas ir nodalīta un neatkarīga no citām ieguldījumu sabiedrības funkcijām un darbībām un kas veiktu šādus uzdevumus:

a)	izveidot, īstenot un uzturēt revīziju plānu, lai pārbaudītu un izvērtētu atbilstību un efektivitāti ieguldījumu sabiedrības sistēmām, iekšējās kontroles mehānismiem un pasākumiem;

b)	sniegt ieteikumus, pamatojoties uz darba rezultātiem, kas veikts saskaņā ar a) punktu;

c)	pārbaudīt šo ieteikumu izpildi;

d)	ziņot par iekšējās revīzijas jautājumiem saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

9. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts)

Augstākās vadības atbildība

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, nosakot iekšējās funkcijas, nodrošina, ka augstākā vadība un, ja vajadzīgs, uzraudzības funkcija, ir atbildīga par to, ka sabiedrība atbilst Direktīvas 2004/39/EK prasībām.

Jo īpaši jāpieprasa, lai augstākā vadība un, ja vajadzīgs, uzraudzības funkcija, novērtētu un periodiski pārskatītu to politiku, sistēmu un procedūru efektivitāti, kas ieviestas, lai izpildītu Direktīvā 2004/39/EK noteiktās, un veiktu atbilstošus pasākumus jebkuru trūkumu novēršanai.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošina, ka to augstākā vadība pastāvīgi un vismaz reizi gadā saņem rakstiskus pārskatus par jautājumiem, kas noteikti 6. 7. un 8. pantā, jo īpaši norādot, vai ir veikti atbilstoši pasākumi atklāto trūkumu novēršanai.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošina, ka uzraudzības funkcija, ja tāda ir, pastāvīgi saņemtu rakstiskus pārskatus par iepriekš minētajiem jautājumiem.

4. Šā panta nolūkiem “uzraudzības funkcija” ir ieguldījumu sabiedrības funkcija, kas atbild par tās augstākās vadības uzraudzību.

10. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts)

Sūdzību izskatīšana

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrība izveido, īsteno un ievēro efektīvas un pārredzamas procedūras attiecībā uz tādu sūdzību saprātīgu un savlaicīgu izskatīšanu, kuras ir saņemtas no privātiem klientiem vai potenciāliem privātiem klientiem, un reģistrē visas sūdzības un arī pasākumus, kas veikti, lai atrisinātu situāciju.

11. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts)

Personīgā darījuma definīcija

Šīs direktīvas 12. un 25. panta nolūkiem “personīgais darījums” ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentu, ko ir veikusi attiecīgā persona vai kas veikts tās vārdā, ja ir ievērots vismaz viens no šādiem kritērijiem:

a)	šī attiecīgā persona rīkojas ārpus to darbību jomas, kuras tā veic kā attiecīgā persona;

darījums tiek veikts uz kādu no šo personu rēķina:

i)	attiecīgā persona;

ii)	jebkura persona, ar kuru tai ir radnieciskas saites vai ar kuru tai ir ciešas saites;

iii)	persona, kuras attiecības ar attiecīgo personu ir tādas, ka attiecīgajai personai par darījuma rezultātu ir tieša vai netieša mantiska ieinteresētība darījuma iznākumā, kas nav maksa vai komisijas maksa par darījuma izpildi.

12. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts)

Personīgie darījumi

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveido, īsteno un uztur attiecīgu sistēmu, kas novērš turpmāk minētās darbības, ko varētu veikt attiecīgā persona, kurai saistībā ar tās veikto darbību sabiedrības vārdā ir iespējams interešu konflikts vai ir pieejama iekšējā informācija Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 1. punkta nozīmē vai cita konfidenciāla informācija, kas ir saistīta ar klientiem, darījumiem ar klientiem vai darījumiem klientu vārdā:

personīgā darījuma veikšana, kas atbilst vismaz vienam no turpmākajiem kritērijiem:

i)	šai personai saskaņā ar Direktīvu 2003/6/EK ir aizliegts veikt šādu darījumu;

ii)	darījums ietver šādas konfidenciālas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai neatbilstošu izpaušanu;

iii)	darījums ir konfliktā vai var nonākt konfliktā ar Direktīvas 2004/39/EK prasībām attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību;

konsultācijas vai informācijas sniegšana citādi, nekā tas ir prasīts darba pienākumos vai pakalpojumu līgumā, jebkurai citai personai, lai veiktu darījumu, kas saistīts ar finanšu instrumentiem, uz kuru attiecīgās personas personīga darījuma gadījumā attiektos a) apakšpunkts, 25. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts vai 47. panta 3. punkts;

neskarot Direktīvas 2003/6/EK 3. panta a) apakšpunktu, informācijas vai atzinuma sniegšana kādai citai personai citādi, nekā tas ir prasīts darba pienākumos vai pakalpojumu līgumā, ja attiecīgā persona zina vai tai loģiski vajadzētu zināt, ka informācijas paziņošanas rezultātā šī persona veiks, vai ir paredzams, ka tā veiks kādu no šādām darbībām:

i)	veiks darījumu ar finanšu instrumentiem, uz kuru attiecīgās personas personīga darījuma gadījumā attiektos a) apakšpunkts, 25. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkts vai 47. panta 3. punkts;

ii)	konsultēs vai sniegs informāciju vēl citai personai, lai veiktu šādu darījumu.

2. Šā panta 1. punktā paredzētā sistēma jāizveido tā, lai nodrošinātu, ka:

a)	katra attiecīgā persona, uz kuru attiecas 1. punkta noteikumi, ir informēta par ieguldījumu sabiedrības noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz personīgiem darījumiem un iedibināto kārtību saistībā ar personīgajiem darījumiem un informācijas izpaušanu saskaņā ar 1. punktu;

sabiedrība tiek nekavējoties informēta par attiecīgās personas personīgo darījumu vai nu informējot par šādu darījumu, vai citādā veidā, kas ļauj sabiedrībai atklāt šādu darījumu.

Ja tiek izmantoti ārpakalpojumi, ieguldījumu sabiedrībai jāpārliecinās, ka sabiedrība, kurai tiek uzticēts ārpakalpojums, veic to personīgo darījumu uzskaiti, kas noslēgti ar attiecīgajām personām, un pēc pieprasījuma nekavējoši sniedz šo informāciju ieguldījumu sabiedrībai;

c)	tiek izveidota personīgo darījumu uzskaite, par kuriem sabiedrība ir saņēmusi informāciju vai kurus tā pati ir atklājusi, ieskaitot jebkurus pilnvarojumus vai aizliegumus saistībā ar šo darījumu.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro šādiem personīgiem darījumiem:

a)	ja personīgais darījums ir veikts, izmantojot patstāvīgus ieguldījumu portfeļa pārvaldes pakalpojumus, kad nav notikusi iepriekšēja saziņa saistībā ar darījumu starp portfeļa pārvaldītāju un attiecīgo personu, vai citu personu, kuras vārdā tiek veikts darījums;

personīgu darījumu gadījumā starp kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu apliecībām, kas atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai izmantotu Direktīvā 85/611/EEK paredzētās tiesības, vai kuras ir pakļautas uzraudzībai atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem, kas pieprasa nodrošināt vienāda riska pakāpes sadalījumu savos aktīvos, ja attiecīgā persona un jebkura cita persona, uz kuras rēķina tiek veikti darījumi, nav iesaistīta uzņēmējdarbības vadībā.

2. IEDAĻA

Ārpakalpojumi

13. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts un 13. panta 5. punkta pirmā daļa)

Kritisko un svarīgo darbības funkciju definīcija

1. Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 5. punkta pirmajā daļā minētā darbības funkcija ir uzskatāma par kritisku vai svarīgu, ja tās nepilnīga izpilde vai izpildes trūkums būtiski vājinātu ieguldījumu sabiedrības nepārtrauktu atbilstību darbības atļaujā paredzētajiem nosacījumiem un saistībām vai citiem tās pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, vai tās finansiālo stāvokli, vai stabilitāti, vai tās ieguldījumu pakalpojumu un darbību nepārtrauktību.

2. Neskarot jebkuras citas funkcijas statusu, par kritiskām vai svarīgām 1. punkta nolūkiem neuzskata šādas funkcijas:

a)	konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, kuri nav sabiedrības ieguldījumu pakalpojumi, tostarp juridiskas konsultācijas sabiedrībai, sabiedrības darbinieku apmācība, rēķinu apstrādes pakalpojumi un sabiedrības telpu un darbinieku apsardze;

b)	standartizēti pakalpojumi, ieskaitot tirgus informācijas pakalpojumus un informēšanu par cenu izmaiņām.

14. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts un 13. panta 5. punkta pirmā daļa)

Nosacījumi ārpakalpojumu uzticēšanai attiecībā uz kritisku vai būtisku darbības funkciju veikšanu vai ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka, uzticot kritiskas vai būtiskas darbības funkcijas vai jebkurus ieguldījumu pakalpojumus vai darbības ārpakalpojumu sniedzējiem, ieguldījumu sabiedrības saglabā pilnu atbildību par pienākumu izpildi saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK un jo īpaši šādu nosacījumu izpildi:

a)	ārpakalpojumi nedrīkst paredzēt augstākās vadības atbildības deleģēšanu;

b)	ieguldījumu sabiedrības saistībām un pienākumiem attiecībā uz tās klientiem saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK jāpaliek nemainītiem;

c)	nav pieļaujama to nosacījumu pasliktināšanās, pamatojoties uz kuriem tika sniegta atļauja vai kurus jāievēro ieguldījumu sabiedrībai, lai saglabātu atļauju saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 5. pantu;

d)	nav pieļaujams atcelt vai grozīt jebkurus citus nosacījumus, ar kādiem sabiedrībai tika izsniegta atļauja.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības rīkojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi, uzsākot, pārvaldot un izbeidzot jebkuru ārpakalpojuma pasākumu ar pakalpojumu sniedzēju par kritisku vai būtisku darbības funkciju vai jebkuru ieguldījumu pakalpojumu vai darbību.

Ieguldījumu sabiedrības jo īpaši veic pasākumus, lai nodrošinātu šādu nosacījumu izpildi:

a)	pakalpojumu sniedzējam ir spējas, kompetence un visas atļaujas, kas prasītas tiesību aktos, lai veiktu ārpakalpojuma funkcijas, pakalpojumus vai darbības droši un profesionāli;

b)	pakalpojumu sniedzējs veic ārpakalpojumus efektīvi, un šajā sakarā sabiedrība nosaka metodes pakalpojuma sniedzēja darba novērtēšanai;

c)	pakalpojumu sniedzējs pienācīgi uzrauga ārpakalpojuma funkciju izpildi un pienācīgi pārvalda ar ārpakalpojumu uzticēšanu saistītos riskus;

d)	tiek veikti atbilstoši pasākumi, ja atklājas, ka pakalpojumu sniedzējs nevar veikt funkcijas efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvām prasībām;

e)	ieguldījumu sabiedrība uztur nepieciešamo kompetenci, lai efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumam uzticētās funkcijas un pārvaldītu ar ārpakalpojumu uzticēšanu saistītos riskus, un tai ir jāveic šo funkciju uzraudzība un šo risku pārvaldība;

f)	pakalpojuma sniedzējs informē ieguldījumu sabiedrību par jebkurām izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt tā spēju efektīvi izpildīt ārpakalpojumam uzticēto funkciju atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un normatīvām prasībām;

g)	vajadzības gadījumā ieguldījumu sabiedrība spēj pārtraukt ārpakalpojumu izmantošanu, nekaitējot savu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai un kvalitātei;

h)	pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar ieguldījumu sabiedrības kompetentām iestādēm saistībā ar ārpakalpojumu darbībām;

i)	ieguldījumu sabiedrībai, tās revidentiem un attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir efektīva pieeja datiem saistībā ar ārpakalpojuma darbībām, kā arī pakalpojuma sniedzēja darba telpām, un kompetentās iestādes spēj īstenot savas piekļuves tiesības;

j)	pakalpojuma sniedzējs aizsargā jebkuru konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrību un tās klientiem;

k)	ieguldījumu sabiedrība un pakalpojuma sniedzējs izstrādā, ievieš un uztur ārkārtas stāvokļa plānu negadījumu seku novēršanai un dublējuma iekārtu periodiskai pārbaudei, ja tas ir nepieciešams attiecībā uz funkciju, pakalpojumu vai darbību, kas ir uzticēta kā ārpakalpojums.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja attiecīgās tiesības un pienākumi būtu skaidri noteikti un noformēti kā rakstiska vienošanās.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja ieguldījumu sabiedrība un pakalpojuma sniedzējs ir vienas grupas locekļi, ieguldījumu sabiedrība, lai izpildītu šā panta un 15. panta prasības, var ņemt vērā pakāpi, kādā sabiedrība kontrolē pakalpojuma sniedzēju vai spēj ietekmēt tā darbības.

5. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības pēc pieprasījuma nodrošina visu vajadzīgo informāciju kompetentajai iestādei, lai iestāde varētu uzraudzīt ārpakalpojumu izpildes atbilstību šīs direktīva prasībām.

15. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 2. punkts un 13. panta 5. punkta pirmā daļa)

Pakalpojumu sniedzēji no trešām valstīm

1. Papildus 14. pantā noteiktajām prasībām dalībvalstis nodrošina, ka, ja ieguldījumu sabiedrība uztic privāto klientu portfeļu pārvaldes ieguldījumu pakalpojumus ārpakalpojumu sniedzējam trešā valstī, šī ieguldījumu sabiedrība nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

a)	pakalpojuma sniedzējs savā piederības valstī ir saņēmis atļauju šāda pakalpojuma sniegšanai vai ir reģistrēts kā tā sniedzējs, un uz to attiecas konsultatīva uzraudzība;

b)	starp ieguldījumu sabiedrības kompetento iestādi un pakalpojuma sniedzēja uzraudzības iestādi ir noslēgts atbilstošs sadarbības līgums.

2. Ja viens vai abi no 1. punktā minētajiem nosacījumiem nav izpildīti, ieguldījumu sabiedrība var uzticēt ieguldījumu pakalpojumus ārpakalpojumu sniedzējam trešā valstī tikai tad, ja sabiedrība iesniedz tās kompetentajai iestādei iepriekšēju paziņojumu par ārpakalpojumu pasākumiem, un kompetentā iestāde nepaziņo par saviem iebildumiem pret šiem pasākumiem atbilstīgā termiņā pēc šī paziņojuma saņemšanas.

3. Neskarot 2. punkta noteikumus, dalībvalstis publicē vai pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības publicē paziņojumu par to politiku attiecībā uz 2. punktā minētajiem ārpakalpojumiem. Šādā paziņojumā jānorāda tādu gadījumu piemēri, kuros kompetentā iestāde neiebildīs vai, visticamāk, neiebildīs pret 2. punktā minēto ārpakalpojumu uzticēšanu, ja nav izpildīts viens vai abi 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi. Tajā jāiekļauj precīzs skaidrojums par to, kāpēc kompetentā iestāde uzskata, ka šādos gadījumos ārpakalpojumu uzticēšana neietekmēs ieguldījumu sabiedrību spēju izpildīt pienākumus, kas tām noteikti 14. pantā.

4. Šis pants neierobežo ieguldījumu sabiedrību pienākumu izpildīt 14. pantā noteiktās prasības.

5. Kompetentās iestādes publicē trešo valstu uzraudzības iestāžu sarakstu, ar kurām tām ir sadarbības līgumi, kas atbilst 1. punkta daļas b) punkta nosacījumiem.

3. IEDAĻA

Klienta aktīvu aizsardzība

16. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. un 8. punkts)

Klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzība

1. Dalībvalstis pieprasa, lai nolūkā aizsargāt klientu tiesības attiecībā uz tiem piederošiem finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem ieguldījumu sabiedrības izpildītu šādas prasības:

a)	tās saglabā datus un uzskaiti tā, lai tām būtu iespējams jebkurā brīdī un savlaicīgi nošķirt viena klienta aktīvus, kas ir tās rīcībā, no jebkura cita klientu aktīviem un no saviem aktīviem;

b)	tās uztur savus datus un uzskaiti tādā veidā, lai nodrošinātu to pareizību un jo īpaši atbilstību finanšu instrumentiem un klientu naudas līdzekļiem;

c)	tās regulāri salīdzina iekšējos datus un uzskaiti ar trešo personu datiem un uzskaiti, pie kurām šie līdzekļi tiek nodoti glabāšanai;

tās veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka klientu finanšu instrumenti, kas saskaņā ar 17. pantu ir nodoti glabāšanā trešām personām, ir atsevišķi identificējami no ieguldījumu sabiedrībai piederošiem finanšu instrumentiem un no šīm trešām personām piederošiem finanšu instrumentiem, izmantojot kontus ar dažādiem nosaukumiem trešās personas grāmatvedības dokumentos vai līdzīgus pasākumus, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni;

tās veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka klienta naudas līdzekļi, kas saskaņā ar 18. pantu ir noguldīti centrālajā bankā, kredītiestādē, trešā valstī apstiprinātā bankā vai atbilstīgā naudas tirgus fondā, tiek turēti kontā vai kontos atsevišķi no pārējiem kontiem, kurus izmanto ieguldījumu sabiedrībai piederošo līdzekļu turēšanai;

f)	tās izveido atbilstošu organizatorisku sistēmu, lai mazinātu risku attiecībā uz klienta aktīvu vai ar šo aktīvu saistīto tiesību zaudējumu vai samazināšanu, kas rodas aktīvu nepareizas izmantošanas, krāpšanas, sliktas pārvaldes, neatbilstošas uzskaites vai nolaidības dēļ.

2. Ja saistībā ar piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši tiesību aktiem attiecībā uz īpašumtiesībām vai maksātnespēju, ieguldījumu sabiedrību saskaņā ar 1. punktu veiktie pasākumi klienta tiesību aizsardzībai nav pietiekami, lai atbilstu Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. un 8. punkta prasībām, dalībvalstis nosaka pasākumus, kas ieguldījumu sabiedrībai jāveic, lai izpildītu šos pienākumus.

3. Ja piemērojamie tiesību akti jurisdikcijā, kurā tiek turēti klienta līdzekļi vai finanšu instrumenti, traucē ieguldījumu sabiedrībai izpildīt 1. punkta d) vai e) apakšpunktā minētās prasības, dalībvalstis nosaka prasības, kas aizsargā klientu tiesības tādā pašā līmenī.

17. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. punkts)

Klientu finanšu instrumentu nodošana glabāšanā

1. Dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām nodot glabāšanā finanšu instrumentus, ko tās tur savu klientu uzdevumā, vienā vai vairākos kontos, ko ir atvērusi trešā persona, nodrošinot, ka sabiedrības rīkojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi, izvēloties, nosakot un periodiski izvērtējot trešo personu un kārtību šo finanšu instrumentu turēšanai un glabāšanai.

Jo īpaši dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības ņemtu vērā trešās puses kompetenci un reputāciju tirgū, kā arī jebkuras tiesiskās prasības un tirgus praksi attiecībā uz šo finanšu instrumentu izmantošanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klientu tiesības.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja finanšu instrumentu glabāšanu citas personas vārdā regulē īpaši noteikumi un uzraudzība jurisdikcijā, kurā ieguldījumu sabiedrība ierosina nodot glabāšanā klienta finanšu instrumentus trešai personai, ieguldījumu sabiedrība neiemaksā šos finanšu instrumentus šajā jurisdikcijā, ja trešā persona nav pakļauta šiem noteikumiem un uzraudzībai.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības nenodod glabāšanā klientu uzdevumā turētos finanšu instrumentus citai personai trešā valstī, kurā netiek regulēta finanšu instrumentu turēšana un glabāšana citas personas vārdā, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)	finanšu instrumentu vai ar šiem instrumentiem saistītu ieguldījumu pakalpojumu raksturs prasa, lai tie tiktu nodoti glabāšanā trešajai personai šajā trešā valstī;

b)	ja finanšu instrumenti tiek turēti profesionāla klienta uzdevumā, šis klients rakstiski pieprasa ieguldījumu sabiedrībai nodot glabāšanā tos trešajai personai šajā trešā valstī.

18. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 8. punkts)

Klientu naudas līdzekļu noguldīšana

1. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, lai tās, saņemot klientu naudas līdzekļus, nekavējoties noguldītu šos līdzekļus vienā vai vairākos kontos, kas ir atvērti:

a)	centrālā bankā;

b)	kredītiestādē, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK;

c)	trešā valstī apstiprinātā bankā;

d)	atbilstīgā naudas tirgus fondā.

Pirmā daļa neattiecas uz kredītiestādi, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta) (10) attiecībā uz depozītiem, kuri tiek glabāti šajā iestādē minētās direktīvas izpratnē.

2. Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta un 16. panta 1. punkta e) apakšpunkta nolūkiem “atbilstīgs naudas tirgus fonds” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kurš ir saņēmis atļauju saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK vai kurš ir pakļauts uzraudzībai un, ja vajadzīgs, saņēmis atļauju saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tā ieguldījumu galvenais mērķis ir uzturēt uzņēmuma neto aktīvu vērtību konstantu pēc nominālvērtības (atskaitot peļņu) vai pēc ieguldītāju sākotnējā kapitāla vērtības, pieskaitot peļņu;

ņemot vērā ieguldījumu galveno mērķi, uzņēmums ieguldījumus veic tikai augstas kvalitātes naudas tirgus instrumentos, kuru termiņš vai atlikušais termiņš nav ilgāks par 397 dienām vai kuru ienākumu korekcijas ir atbilstošas šādam termiņam un vidējais svērtais termiņš ir 60 dienas. Šo mērķi var arī sasniegt, papildus veicot ieguldījumus kredītiestāžu depozītos;

c)	to likviditāte ir nodrošināta ar tās pašas dienas vai nākamās dienas norēķinu.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkiem naudas tirgus instrumentu uzskata par augstas kvalitātes instrumentu, ja katra kompetenta reitingu aģentūra, kas ir novērtējusi šo instrumentu, ir piešķīrusi tam augstāko kredītreitingu. Instruments, kuru nav novērtējusi neviena kompetenta reitingu aģentūra, nav uzskatāms par augstas kvalitātes instrumentu.

Otrās daļas nolūkiem reitingu aģentūru uzskata par kompetentu, ja tā regulāri un profesionāli piešķir kredītreitingus naudas tirgus fondiem un ir piemērota ārējo kredītu novērtēšanas institūcija Direktīvas 2006/48/EK 81. panta 1. punkta nozīmē.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai, ja ieguldījumu sabiedrības klientu naudas līdzekļus neiegulda centrālā bankā, tad, rīkojoties pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi, tās izvēlas, nosaka un periodiski pārskata kredītiestādi, banku vai naudas tirgus fondu, kur līdzekļi tiek ieguldīti, un kārtību šo līdzekļu turēšanai.

Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības ņem vērā šo iestāžu vai naudas tirgus fondu kompetenci un reputāciju tirgū, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību, kā arī jebkuras tiesiskās vai normatīvās prasības vai tirgus praksi attiecībā uz klientu naudas līdzekļu turēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt klientu tiesības.

Dalībvalstis nodrošina, ka klientiem ir tiesības iebilst pret savu naudas līdzekļu ieguldīšanu augstas kvalitātes naudas tirgus fondos.

19. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. punkts)

Klientu finanšu instrumentu izmantošana

1. Dalībvalstis neatļauj ieguldījumu sabiedrībām noslēgt vienošanās par vērtspapīru finansēšanas darījumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko tās tur savu klientu vārdā, vai citādi izmantot šādus finanšu instrumentus uz sava rēķina vai cita sabiedrības klienta rēķina, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)	klients ir devis skaidru iepriekšēju piekrišanu instrumentu izmantošanai ar īpašiem noteikumiem, par ko liecina, ja tas ir privāts klients, viņa paraksts vai tam pielīdzināms alternatīvs apstiprinājuma veids;

b)	klienta instrumentu izmantošana ir ierobežota ar īpašiem noteikumiem, kuriem klients ir piekritis.

2. Dalībvalstis var neatļaut ieguldījumu sabiedrībām noslēgt vienošanās par vērtspapīru finansēšanas darījumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko tās tur klientu uzdevumā vispārējā kontā, ko uztur trešā persona, vai citādi izmantot šādā kontā turētus finanšu instrumentus uz sava rēķina vai uz citu klientu rēķina, ja vien papildus 1. punktā minētajiem nosacījumiem nav ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)	visi klienti, kuru finanšu instrumenti tiek turēti kopā vispārējā kontā, ir snieguši skaidru iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

b)	ieguldījumu sabiedrība ir izstrādājusi sistēmas un kontroles, kas nodrošina, ka tiek izmantoti tikai tie finanšu instrumenti, kas pieder klientiem, kuri ir devuši savu skaidru iepriekšēju piekrišanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.

Ieguldījumu sabiedrības uzskaitē ir jāiekļauj detalizēti dati par klientu, pēc kura norādījumiem ir izmantoti finanšu instrumenti, un katram klientam, kurš ir devis savu piekrišanu, piederošo izmantoti finanšu instrumentu skaitu, lai būtu iespējams precīzi sadalīt jebkurus zaudējumus.

20. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. un 8. punkts)

Ārējā revidenta ziņojumi

Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām, lai tās nodrošina, ka to ārējie revidenti piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz reizi gadā iesniedz ziņojumu par sabiedrības atbilstību Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 7. un 8. punkta un šīs iedaļas prasībām.

4. IEDAĻA

Interešu konflikti

21. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 3. punkts un 18. pants)

Klientam iespējami kaitējoši interešu konflikti

Dalībvalstis nodrošina, ka tādu interešu konfliktu veidu identificēšanai, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai abus, un kuru esamība var kaitēt klientu interesēm, ieguldījumu sabiedrības ņem vērā kā minimālo kritēriju jautājumu, vai ieguldījumu sabiedrība, attiecīgā persona vai persona, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības kontroli, un neatkarīgi no tā, vai veicot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai citādi, ir iesaistīta kādā no šādām situācijām:

a)	sabiedrība vai šī persona iespējami gūst finansiālu ienākumu vai novērš finansiālu zaudējumu uz klienta rēķina;

b)	sabiedrībai vai šai personai ir interese attiecībā uz klientam sniegtā pakalpojuma rezultātu vai darījumu, kas tiek veikts klienta vārdā, kas ir atšķirīgs no klienta intereses attiecībā uz pakalpojuma rezultātu;

c)	sabiedrībai vai šai personai ir finansiāls vai cits pamudinājums dot priekšroku cita klienta vai klientu grupas interesēm, nevis attiecīgā klienta interesēm;

d)	sabiedrība vai šī persona veic tādu pašu uzņēmējdarbību, kā klients;

e)	sabiedrība vai šī persona saņem vai saņems no personas, kas nav klients, pamudinājumu saistībā ar klientam sniegtajiem pakalpojumiem naudas, preču vai pakalpojumu izteiksmē, kas nav standarta maksa vai komisijas maksa par šo pakalpojumu.

22. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 3. punkts un 18. panta 1. punkts)

Politika attiecībā uz interešu konfliktiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveido, īsteno un uztur efektīvu politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, kas ir izklāstīta rakstiski un atbilst sabiedrības darījumu raksturam, apmēram un sarežģītībai.

Ja sabiedrība ir kādas grupas locekle, šai politikai ir jāņem vērā visi apstākļi, par ko sabiedrība zina vai par ko tai būtu jābūt informētai, kas grupas citu locekļu uzņēmējdarbības vai struktūras dēļ var izraisīt interešu konfliktu.

2. Atbilstoši 1. punktam sabiedrības politikā attiecībā uz interešu konfliktiem jāiekļauj šādi elementi:

a)	tā nosaka apstākļus, kuri rada vai var izraisīt interešu konfliktu, kas savukārt rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu viena vai vairāku klientu interesēm attiecībā uz noteiktiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām un papildpakalpojumiem, ko veic ieguldījumu sabiedrība vai tās vārdā;

b)	tā nosaka procedūras, kas ir jāievēro, un pasākumus, kas jāveic, lai pārvaldītu šādus konfliktus.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās procedūras un pasākumi ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgās personas, kuras ir iesaistītas dažādās uzņēmējdarbības aktivitātēs, kas ietver interešu konfliktu, kā norādīts 2. punkta a) apakšpunktā, veic šīs darbības ar tādu neatkarības pakāpi, kas atbilst ieguldījumu sabiedrības un grupas, kurai tā pieder, lielumam un darbībām, kā arī klientu interešu apdraudējuma nopietnībai.

Šā panta 2. punkta b) apakšpunka nolūkiem izpildāmās procedūras un pieņemtie pasākumi ietver šādas procedūras un pasākumus, ja tie ir nepieciešami un atbilstīgi, lai sabiedrība varētu nodrošināt prasīto neatkarības pakāpi:

a)	efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp attiecīgām personām, kuras ir iesaistītas darbībās, kurās pastāv interešu konflikta risks, kur šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm;

b)	atsevišķa uzraudzība attiecīgām personām, kuru galvenās funkcijas ietver darbību veikšanu klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuru intereses var būt konfliktā, vai kuri citādā veidā pārstāv citas intereses, kas var būt konfliktā, ieskaitot sabiedrības intereses;

c)	jebkuras tiešas saiknes novēršana starp to attiecīgo personu atalgošanu, kuras galvenokārt ir iesaistītas vienā darbībā, un citu attiecīgo personu atalgošanu vai gūtiem ienākumiem, kuras galvenokārt ir iesaistītas citā darbībā, kur interešu konflikts var rasties attiecībā uz šīm darbībām;

d)	pasākumi, lai novērstu vai ierobežotu iespēju, ka kāda persona izraisa neatbilstīgu ietekmi uz to, kā attiecīgā persona veic ieguldījumu pakalpojumus, papildpakalpojumus vai darbības;

e)	pasākumi, lai novērstu vai kontrolētu attiecīgās personas vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu atsevišķos ieguldījumu pakalpojumos, papildpakalpojumos vai darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt pareizu pārvaldi attiecībā uz interešu konfliktiem.

Ja viena vai vairāku pasākumu vai procedūru pieņemšana nenodrošina prasīto neatkarības pakāpi, dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības veic alternatīvus vai papildu pasākumus un procedūras, kas ir nepieciešamas un atbilstīgas šiem nolūkiem.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstoši Direktīvas 2004/39/EK 18. panta 2. punktam klientiem sniegtā informācija ir sagatavota uz pastāvīga informācijas nesēja un ietver pietiekamu informāciju, ņemot vērā klienta statusu, kas ļauj klientam pieņemt apzinātu lēmumu attiecībā uz ieguldījumu vai papildpakalpojumu, saistībā ar kuru interešu konflikts rodas.

23. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 6. punkts)

Tādu pakalpojumu vai darbību uzskaite, kuras izraisa kaitējumu radošu interešu konfliktu

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības izveido un regulāri atjaunina uzskaiti par tāda veida ieguldījumu pakalpojumiem, papildpakalpojumiem vai darbībām, ko veikusi sabiedrība vai kas veikti tās vārdā, kad ir radies vai, vēl notiekošas darbības gadījumā, var rasties tāds interešu konflikts, kas būtiski apdraud viena vai vairāku klientu intereses.

24. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 2. punkts)

Ieguldījumu izpēte

1. Direktīvas 25. panta nolūkiem “ieguldījumu izpēte” ir izpēte vai cita informācija, ar kuru tieši vai netieši rekomendē vai iesaka ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai finanšu instrumentu emitentiem, ietverot jebkuru atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai iespējamo vērtību vai cenu, un kas ir paredzēta izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai, un attiecībā uz kuru ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	tā ir definēta vai aprakstīta kā ieguldījumu izpēte vai līdzīgi, vai citādi atspoguļota kā mērķis vai neatkarīgs skaidrojums par rekomendācijā iekļautiem jautājumiem;

b)	ja minēto rekomendāciju sniedz ieguldījumu sabiedrība klientam, tā netiek uzskatīta par ieguldījumu konsultāciju Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem.

2. Tāda veida rekomendāciju, uz kuru attiecas Direktīvas 2003/125/EK 1. panta 3. punkts, taču kura ir saistīta ar Direktīvā 2004/39/EK definētajiem finanšu instrumentiem, bet neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskata par tirgvedības paziņojumu Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem, un dalībvalstis pieprasa, lai katra ieguldījumu sabiedrība, kas sagatavo vai izplata rekomendāciju, to arī skaidri norādītu.

Turklāt dalībvalstis pieprasa, lai šīs sabiedrības nodrošinātu, ka šāda rekomendācija satur skaidru un nepārprotamu apgalvojumu (arī sniedzot mutisku rekomendāciju), ka tā nav sagatavota atbilstoši tiesiskām prasībām, kuras paredz ieguldījumu izpētes neatkarības veicināšanu, un uz to neattiecas ierobežojumi, kas regulē ieguldījumu izpētes izplatīšanu.

25. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 3. punkts)

Papildu organizatoriskās prasības, ja sabiedrība sagatavo un izplata ieguldījumu izpēti

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas izstrādā vai organizē ieguldījumu izpētes izstrādi, ko ir paredzēts izplatīt sabiedrības klientiem vai plašākai sabiedrībai uz savu vai grupas locekļu atbildību, nodrošina visu 22. panta 3. punktā paredzēto pasākumu īstenošanu attiecībā uz finanšu analītiķiem, kas ir iesaistīti ieguldījumu izpētes sagatavošanā, un citām attiecīgām personām, kuru atbildība vai uzņēmējdarbības intereses var nonākt konfliktā ar to personu interesēm, kurām tiek izplatīta ieguldījumu izpēte.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punktā minētās ieguldījumu sabiedrībās izstrādā pasākumus, kas nodrošinātu šādu nosacījumu izpildi:

finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas drīkst veikt personīgos darījumus vai tirdzniecību tikai kā tirgus līderi, kas rīkojas godprātīgi un saskaņā ar tirgus līderu ierasto kārtību, vai, citas personas vārdā, tai skaitā arī ieguldījumu sabiedrības vārdā, izpildot nepieprasītu klienta uzdevumu ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu izpēte, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem, ja tiek izmantotas zināšanas par šīs ieguldījumu izpētes iespējamiem termiņiem vai saturu, kas nav publiski pieejams vai nav pieejams klientiem un nav viegli izsecināms no publiski pieejamās informācijas, kamēr ieguldījumu izpētes saņēmējiem nav pamatotas iespējas rīkoties saskaņā ar to;

apstākļos, kas nav aprakstīti a) apakšpunktā, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kuras ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, neveic personīgus darījumus ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu izpēte, vai ar saistītiem finanšu instrumentiem pretrunā ar esošajām rekomendācijām; tas ir iespējams tikai ārkārtas apstākļos un, saņemot iepriekšēju piekrišanu no sabiedrības amatpersonas, kas atbild par juridisko vai atbilstības funkciju;

c)	ieguldījumu sabiedrība, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, nepieņem pamudinājumus no tādām personām, kurām ir mantiska ieinteresētība ieguldījumu izpētes priekšmetā;

d)	ieguldījumu sabiedrība, finanšu analītiķi un citas attiecīgās personas, kas ir iesaistītas ieguldījumu izpētes sagatavošanā, nesola emitentiem labvēlīgu izpētes rezultātu;

emitentiem, attiecīgām personām, kas nav finanšu analītiķi, un jebkurām citām personām pirms ieguldījumu izpētes izplatīšanas nav atļauts pārskatīt ieguldījumu izpētes projektu, lai pārbaudītu faktus, kas minēti šajā izpētē vai citiem mērķiem, izņemot atbilstības pārbaudi attiecībā uz sabiedrības tiesisko saistību ievērošanu, ja projekts satur rekomendāciju vai mērķa cenu.

Šā punkta nolūkiem “saistītais finanšu instruments” ir finanšu instruments, kura cenu tieši ietekmē šā cita finanšu instrumenta cenas svārstības, kurš ir ieguldījumu izpētes priekšmets un ietver šā cita finanšu instrumenta atvasinājumu.

3. Dalībvalstis atbrīvo no 1. punkta noteikumu izpildes ieguldījumu sabiedrības, kuras izplata citu personu sagatavotu ieguldījumu izpēti plašākai sabiedrībai vai saviem klientiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	persona, kas sagatavo ieguldījumu izpēti, nav tās grupas locekle, kurai pieder ieguldījumu sabiedrība;

b)	ieguldījumu sabiedrība neveic būtiskas izmaiņas ieguldījumu izpētē sniegtajās rekomendācijās;

c)	ieguldījumu sabiedrība neapgalvo, ka tā ir sagatavojusi ieguldījumu izpēti;

d)	ieguldījumu sabiedrība pārliecinās, ka uz izpētes sagatavotāju attiecas prasības, kas ir pielīdzināmas šās direktīvas prasībām attiecībā uz izpētes sagatavošanu, vai tas ir izstrādājis politiku, kas paredz šādas prasības.

III NODAĻA

IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBU DARBĪBAS NOSACĪJUMI

1. IEDAĻA

Pamudinājumi

26. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. punkts)

Pamudinājumi

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības netiek uzskatītas par tādām, kas rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm, ja saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu klientam, tās maksā vai saņem jebkādu maksu vai komisijas maksu, sniedz vai saņem nemonetāru labumu, kas nav:

a)	maksa, komisijas maksa vai nemonetārs labums, ko maksā vai saņem klients vai cita persona klienta vārdā;

maksa, komisijas maksa vai nemonetārs labums, ko maksā vai saņem trešā persona vai personas, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)	maksas, komisijas maksas vai labuma esamība, raksturs un summa vai, ja summa nav nosakāma, šīs summas aprēķināšanas metode ir skaidri izklāstīta klientam pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā pirms attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniegšanas;

ii)	maksas vai komisijas maksas maksājums vai nemonetāra labuma sniegšana jāveic tā, lai paaugstinātu klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti, un nemazinātu atbilstību attiecībā uz sabiedrības pienākumu rīkoties maksimāli saskaņā ar klienta interesēm;

pienācīgi maksājumi, kas padara iespējamu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai ir nepieciešami to sniegšanai, piemēram, glabāšanas izmaksas, norēķinu un maiņas maksas, likumīgās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, un kuri pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm.

Dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām b) punkta i) apakšpunkta nolūkiem atklāt informāciju kopsavilkuma veidā par maksu, komisijas maksu vai nemonetāru labumu saņemšanas kārtības būtiskākajiem noteikumiem, ar nosacījumu, ka tā apņemas sīkāk informēt klientu pēc viņa pieprasījuma un arī pilda šīs saistības.

2. IEDAĻA

Informācija klientiem un potenciāliem klientiem

27. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 2. punkts)

Nosacījumi, kuriem informācijai ir jāatbilst, lai tā būtu godīga, skaidra un nebūtu maldinoša

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošina, ka visa informācija, kas adresēta vai izplatīta tādā veidā, ka to varētu saņemt privātais klients vai potenciāls privātais klients, ieskaitot tirgvedības paziņojumus, atbilst 2. līdz 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Šā panta 1. punktā minētajā informācijā jāiekļauj ieguldījumu sabiedrības nosaukums.

Informācijai jābūt precīzai un jo īpaši tā nedrīkst uzsvērt kādu iespējamu labumu no ieguldījumu pakalpojuma vai finanšu instrumenta, nesniedzot godīgu un redzamu norādi par saistītiem riskiem.

Tai jābūt pietiekamai un atspoguļotai tādā veidā, lai to varētu saprast vidusmēra pārstāvis grupā, kurai tā ir nosūtīta vai kura to var saņemt.

Tajā netiek slēptas, padarītas nenozīmīgas vai sagrozītas svarīgas ziņas, ziņojumi vai brīdinājumi.

3. Ja informācijā ir dots salīdzinājums ieguldījumu pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, finanšu instrumentiem vai personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, jāievēro šādi nosacījumi:

a)	salīdzinājums ir pamatots un atspoguļots godīgi un izsvērti;

b)	ir norādīti salīdzinājumam izmantotie informācijas avoti;

c)	ir ietverti salīdzinājumam izmantotie svarīgākie fakti un pieņēmumi.

4. Ja informācija satur norādi par finanšu instrumenta, finanšu indeksa vai ieguldījumu pakalpojuma agrākiem rezultātiem, jāievēro šādi nosacījumi:

a)	šo norādi neiekļauj kā visredzamāko paziņojuma daļu;

informācijā ir iekļautas atbilstīgas ziņas par izpildi pēdējo 5 gadu laikā vai par visu termiņu, kurā tika piedāvāts finanšu instruments, noteikts finanšu indekss vai sniegts ieguldījumu pakalpojums, ja šis termiņš ir īsāks par 5 gadiem, vai par garāku termiņu pēc sabiedrības ieskatiem; jebkurā gadījumā ziņas par izpildi jāsniedz, pamatojoties uz pabeigtiem 12 mēnešu periodiem;

c)	skaidri jānorāda attiecīgais periods un informācijas avots;

d)	informācija satur nepārprotamu brīdinājumu, ka skaitļi attiecībā uz pagātni un rezultāti pagātnē nav drošs rādītājs rezultātiem nākotnē;

e)	ja šāda norāde pamatojas uz skaitļiem, kas izteikti valūtā, kas nav oficiālā valūta dalībvalstī, kurā privāts klients vai potenciāls privāts klients ir rezidents, skaidri jānorāda valūta un jāiekļauj brīdinājums, ka ienākumi var palielināties vai samazināties valūtas kursa svārstību rezultātā;

f)	ja norāde par izpildi ir izteikta bruto skaitļos, tad jāsniedz informācija par komisijas maksu, maksu vai citu piemaksu ietekmi.

5. Ja informācija satur norādi vai atsauci uz modelētiem agrākiem rezultātiem, tai jābūt saistītai ar finanšu instrumentu vai finanšu indeksu, un ir jāievēro šādi nosacījumi:

a)	modelētiem agrākiem rezultātiem jābūt pamatotiem ar viena vai vairāku finanšu instrumentu vai finanšu indeksu, kuri ir pielīdzināmi attiecīgajam finanšu instrumentam vai ir tā pamatā, faktiskiem agrākiem rezultātiem;

b)	attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem faktiskajiem agrākiem rezultātiem jāievēro 4. punkta a) līdz c), e) un f) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

c)	informācija satur nepārprotamu brīdinājumu, ka skaitļi attiecas uz modelētiem agrākiem rezultātiem un rezultāti pagātnē nav drošs rādītājs izpildei nākotnē.

6. Ja informācijā ir iekļauta informācija par nākotnes prognozēm, jāievēro šādi nosacījumi:

a)	informācija nav pamatota ar modelētiem agrākiem rezultātiem un neatsaucas uz tiem;

b)	tā ir pamatota ar objektīviem un pamatotiem pieņēmumiem, kas balstās uz objektīviem datiem;

c)	ja informācija ir izteikta bruto skaitļos, tad jāsniedz informācija par komisijas maksu, maksu vai citu piemaksu ietekmi;

d)	tā satur nepārprotamu brīdinājumu, ka šādas prognozes nav ticams rādītājs rezultātiem nākotnē.

7. Ja informācija attiecas uz noteiktu nodokļu režīmu, nepārprotami jānorāda, ka nodokļu režīms var būt atkarīgs no katra klienta īpašajiem apstākļiem un nākotnē tas var mainīties.

8. Informācija nesatur nevienas kompetentās iestādes nosaukumu tādā veidā, ka tiktu norādīts vai būtu secināms, ka šī iestāde ir atbalstījusi vai atzinīgi novērtējusi ieguldījumu sabiedrības produktus vai pakalpojumus.

28. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkts)

Informācija par klientu iedalījumu kategorijās

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības paziņo jauniem klientiem un esošiem klientiem, attiecībā uz kuriem ieguldījumu sabiedrība atbilstoši Direktīvai 2004/39/EK ir noteikusi jaunu iedalījumu kategorijās, vai tās šos klientus iedala privātu klientu, profesionālu klientu vai tiesīgu darījumu partneru kategorijā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības informē klientus ar pastāvīga informācijas nesēja palīdzību par klienta tiesībām pieprasīt iedalījumu citā kategorijā un visiem ar to saistītiem ierobežojumiem klienta aizsardzības līmenim.

3. Dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām pēc to ieskatiem vai pēc attiecīgā klienta pieprasījuma:

a)	uzskatīt par profesionālu vai privātu klientu tādu klientu, kas citos gadījumos būtu klasificējams kā tiesīgs darījumu partneris saskaņā ar Direktīvas 24. panta 2. punktu;

b)	uzskatīt par privātu klientu tādu klientu, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļu uzskatāms par profesionālu klientu.

29. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkts)

Vispārējās prasības attiecībā uz informāciju klientiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības savlaicīgi, pirms privātam klientam vai potenciālam privātam klientam saistības uzliek kāds līgums par ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem vai pirms šādu pakalpojumu sniegšanas, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, sniedz klientam vai potenciālajam šādu informāciju:

a)	šāda nolīguma noteikumi;

b)	ar šo līgumu vai ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem saistīta informācija, kas pieprasīta 30. pantā.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības privātajiem klientiem vai potenciālajiem privātajiem klientiem pirms ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanas savlaicīgi dara zināmu 30. līdz 33. pantā pieprasīto informāciju.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības profesionālajiem klientiem savlaicīgi pirms attiecīgo pakalpojumu sniegšanas sniedz 32. panta 5. un 6. punktā minēto informāciju.

4. Šā panta 1. līdz 3. punktā informācija jāsniedz uz pastāvīga informācijas nesēja vai tīmekļa vietnē (kur to neuzskata par pastāvīgu informācijas nesēju), ar noteikumu, ka ir izpildīti 3. panta 2. punkta nosacījumi.

5. Kā izņēmumu no 1. un 2. punkta noteikumiem dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām sniegt 1. punktā prasīto informāciju privātam klientam uzreiz pēc tam, kad privātam klientam saistības uzliek kāds līgums par ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem, un 2. punktā prasīto informāciju pēc pakalpojumu uzsākšanas, ja ir šādi apstākļi:

a)	sabiedrības nespēja ievērot 1. un 2. punktā noteiktos termiņus, jo pēc klienta pieprasījuma līgums tika noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kas kavē sabiedrību sniegt informāciju atbilstoši 1. vai 2. punktam;

visos gadījumos, kur citādi nepiemēro 3. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvā 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (11), ieguldījumu sabiedrība izpilda minētā panta prasības attiecībā uz privāto klientu vai potenciālo privāto klientu tā, it kā klients vai potenciālais klients būtu “patērētājs” un ieguldījumu sabiedrība “pakalpojumu sniedzējs” minētās direktīvas nozīmē.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrība savlaicīgi informē privātu klientu par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kas minēta 30. līdz 33. pantā un kura ir saistīta ar pakalpojumiem, ko sabiedrība sniedz klientam. Šis paziņojums jāsniedz uz pastāvīga informācijas nesēja, ja informāciju, ar kuru tas ir saistīts, arī ir sniegta uz pastāvīga informācijas nesēja.

7. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošina, ka tirgvedības paziņojumā ietvertā informācija ir saskaņota ar jebkuru citu informāciju, ko sabiedrība izplata klientiem, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgvedības paziņojumā ir ietverta 30. līdz 33. pantā minētā informācija, ciktāl tā ir piemērojama, ja paziņojums satur šāda rakstura piedāvājumu vai uzaicinājumu un norāda atbildes veidu vai ietver formu, ar kuras palīdzību iespējams sniegt atbildi:

a)	piedāvājums noslēgt līgumu par finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu ar jebkuru personu, kas atbild uz šo paziņojumu;

b)	uzaicinājums jebkurai personai, kas atbild uz šo paziņojumu, izteikt piedāvājumu par līguma noslēgšanu attiecībā uz finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu.

Tomēr pirmo rindkopu nepiemēro, ja, atbildot uz tirgvedības paziņojumā izteikto piedāvājumu vai uzaicinājumu, potenciālajam privātajam klientam ir jāizmanto cits atsauces dokuments vai dokumenti, kurā vai kuru kopumā ir norādīta šī informācija.

30. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta pirmais ievilkums)

Informācija privātiem klientiem un potenciāliem privātiem klientiem par ieguldījumu sabiedrību un tās pakalpojumiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības sniedz privātiem klientiem vai potenciāliem privātiem klientiem šādu vispārēju informāciju, ja nepieciešams:

a)	ieguldījumu sabiedrības nosaukums un adrese, un kontaktinformācija, lai klienti varētu efektīvi sazināties ar sabiedrību;

b)	valodas, kurās klients var sazināties ar ieguldījumu sabiedrību, saņemt dokumentus un citu informāciju no sabiedrības;

c)	saziņas metodes, ko izmanto starp sabiedrību un klientu, ieskaitot, ja piemērojams, metodes uzdevuma nosūtīšanai un saņemšanai;

d)	paziņojums, ka sabiedrībai ir izsniegta atļauja, un kompetentās iestādes, kura izsniegusi šo atļauju, nosaukums un kontakta adrese;

e)	ja sabiedrība veic pakalpojumus, izmantojot saistīto aģentu, paziņojums par to, norādot dalībvalsti, kurā ir reģistrēts šis aģents;

f)	veids, biežums un termiņi ieguldījumu sabiedrības pakalpojumu izpildes paziņojumam, ko saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 8. punktu ieguldījumu sabiedrība sniedz klientam;

ja sabiedrība tur klienta finanšu instrumentus vai naudas līdzekļus, kopsavilkuma apraksts par pasākumiem, ko sabiedrība veic, lai nodrošinātu to aizsardzību, ieskaitot informācijas kopsavilkumus par jebkuru attiecīgo ieguldītāju kompensācijas sistēmu vai noguldījumu garantiju sistēmu, ko sabiedrība piemēro attiecībā uz savām darbībām dalībvalstī;

h)	apraksts, ko var sniegt kā kopsavilkumu, par politiku attiecībā uz interešu konfliktiem, ko sabiedrība īsteno saskaņā ar 22. pantu;

i)	jebkurā laikā, kad klients to pieprasa, sīkāka informācija par politiku attiecībā uz interešu konfliktiem uz pastāvīga informācijas nesēja vai ar tīmekļa vietnes palīdzību (ja tā nav uzskatāma par pastāvīgu informācijas nesēju), ja ir izpildīti 3. panta 2. punktā minētie nosacījumi.

2. Dalībvalstis nodrošina, ieguldījumu sabiedrības, sniedzot portfeļa pārvaldības pakalpojumus, izstrādā piemērotu novērtēšanas un salīdzinājumu metodi, piemēram, pamatotu etalonu, balstoties uz klienta ieguldījumu mērķiem un klienta portfelī iekļauto finanšu instrumentu veidiem, lai atļautu klientam, kuram tiek sniegti šie pakalpojumi, novērtēt sabiedrības darbības rezultātus.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, ja piemērojams, papildus 1. punktā prasītai informācijai klientam sniedz turpmāk norādīto informāciju, ja sniedz vai piedāvā sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumus privātam klientam vai potenciālam privātam klientam:

a)	informācija par klienta portfeļa finanšu instrumentu izvērtēšanas metodi un biežumu;

b)	sīka informācija par klienta portfeļa visu finanšu instrumentu vai naudas līdzekļu vai to daļu pārvaldības deleģēšanu;

c)	etalona noteikšana, ar kuru tiks salīdzināta klienta portfeļa izpilde;

d)	finanšu instrumentu veidi, ko var iekļaut klienta portfelī, un darījumu veidi, ko var veikt ar šādiem instrumentiem, ieskaitot jebkurus ierobežojumus;

e)	pārvaldības mērķi, riska pakāpe, ko paredz vadītāja rīcības brīvības īstenošana, un īpaši ierobežojumi saistībā ar šo rīcības brīvību.

31. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta otrais ievilkums)

Informācija par finanšu instrumentiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības nodrošinātu klientus vai potenciālos klientus vispārēju aprakstu par finanšu instrumentu būtību un ar tiem saistītiem riskiem, jo īpaši ņemot vērā klienta piederību privātu klientu vai profesionālu klientu kategorijai. Šajā aprakstā attiecīgā instrumenta veida būtība un riski, kas ir raksturīgi šim instrumenta veidam, jāizskaidro pietiekami detalizēti, lai klienta saņemtā informācija būtu pietiekama ieguldījumu lēmumu pieņemšanai.

2. Risku aprakstā iekļauj, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā attiecīgā instrumenta veidu un klienta statusu un zināšanu līmeni, šādus elementus:

a)	riski saistībā ar šāda veida finanšu instrumentiem, ietverot izskaidrojumu par izlietojumu un tā sekām, un risku zaudēt visu ieguldījumu;

b)	šādu instrumentu cenas nepastāvība un jebkuri ierobežojumi attiecībā uz šādu instrumentu pieejamo tirgu;

c)	tas, ka ieguldītājam darījumi ar šādiem instrumentiem var uzlikt finanšu saistības un citus papildpienākumus, tostarp jebkuras iespējamās saistības, papildus instrumentu iegādes izmaksām;

d)	jebkuras starpības prasības vai līdzīgi pienākumi, kas piemērojami šāda veida instrumentiem.

Dalībvalstis var precizēt šajā punktā prasītā risku apraksta noteikumus vai saturu.

3. Ja ieguldījumu sabiedrība sniedz privātam klientam vai potenciālam privātam klientam informāciju par finanšu instrumentu, kas ir iekļauts aktuālā piedāvājumā plašākai sabiedrībai, un par šo piedāvājumu ir publicēts prospekts atbilstoši Direktīvai 2003/71/EK, sabiedrība informē klientu vai potenciālo klientu par to, kur šis prospekts ir pieejams sabiedrībai.

4. Ja riski, kas ir saistīti ar finanšu instrumentu, kuru veido divi vai vairāki dažādi finanšu instrumenti vai pakalpojumi, iespējams, ir lielāki nekā riski, kas saistīti ar atsevišķām instrumenta daļām, ieguldījumu sabiedrība sniedz pienācīgu aprakstu par šā instrumenta daļām un veidu, kā to mijiedarbība palielina riskus.

5. Ja finanšu instrumenti ietver trešās personas garantiju, tad informācijā par garantiju iekļauj pietiekamus datus par galvotāju un garantijas noteikumiem, kas ļauj privātam klientam vai potenciālam privātam klientam pareizi novērtēt garantiju.

32. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta pirmais ievilkums)

Prasības informācijai par klienta finanšu instrumentu vai klienta naudas līdzekļu aizsardzību

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības attiecīgajos gadījumos sniedz privātiem klientiem vai potenciāliem privātiem klientiem 2. līdz 7. punktā norādīto informāciju, ja to rīcībā ir privātiem klientiem piederoši finanšu instrumenti vai līdzekļi.

2. Ieguldījumu sabiedrība informē privāto klientu vai potenciālo privāto klientu, ja šā klienta finanšu instrumentus vai līdzekļus var turēt trešā persona ieguldījumu sabiedrības vārdā, kā arī informē par valsts tiesību aktos paredzēto ieguldījumu sabiedrības atbildību par trešās puses darbībām vai bezdarbību un sekām, ko klientam rada trešās personas maksātnespēja.

3. Ja valsts tiesību akti pieļauj, ka privāta klienta vai potenciāla privāta klienta finanšu instrumentus trešā persona var turēt vispārējā kontā, ieguldījumu sabiedrība informē klientu par šo faktu un sniedz nepārprotamu brīdinājumu par izrietošajiem riskiem.

4. Ieguldījumu sabiedrība informē privāto klientu vai potenciālo privāto klientu, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav iespējams tas, ka klienta finanšu instrumenti, ar kuriem rīkojas trešā persona, ir atsevišķi identificējami no šai trešai personai vai ieguldījumu sabiedrībai piederošajiem finanšu instrumentiem, un sniedz nepārprotamu brīdinājumu par izrietošajiem riskiem.

5. Ieguldījumu sabiedrība informē par šo faktu privāto klientu vai potenciālo privāto klientu, ja kontos iekļautajiem finanšu instrumentiem vai līdzekļiem, kas pieder klientam vai potenciālam klientam, ir vai būs piemērojami citas valsts tiesību akti, kas nav attiecīgā dalībvalsts, un norāda uz iespējamām atšķirībām klienta vai potenciālā klienta tiesībās attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem vai līdzekļiem.

6. Ieguldījumu sabiedrība informē klientu par to, vai pastāv jebkādi procenti no vērtspapīriem vai pārņemti apgrūtinājumi, uz ko sabiedrībai ir vai varētu būt tiesības, un to nosacījumiem, vai par jebkurām tiesībām uz kompensāciju, kas tai ir attiecībā uz šiem instrumentiem vai naudas līdzekļiem. Ja vajadzīgs, ieguldījumu sabiedrība informē klientu par faktu, ka depozitārijam var būt procenti no vērtspapīriem vai pārņemts apgrūtinājums, vai tiesības uz kompensāciju saistībā ar šiem instrumentiem vai naudas līdzekļiem.

7. Ieguldījumu sabiedrība, pirms tā noslēdz vērtspapīru finansēšanas darījumus ar finanšu instrumentiem, ko tā tur privāta klienta vārdā, vai pirms citādi izmanto šādus finanšu instrumentus uz sava rēķina vai uz cita klienta rēķina, savlaicīgi pirms šo instrumentu izmantošanas sniedz privātajam klientam skaidru, pilnīgu un precīzu informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja par ieguldījumu sabiedrības pienākumiem un atbildību attiecībā šo finanšu instrumentu izmantošanu, ieskaitot to restitūcijas noteikumus, un ar to saistītajiem riskiem.

33. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta ceturtais ievilkums)

Informācija par izmaksām un saistītām maksām

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības sniedz saviem privātiem klientiem un potenciāliem privātiem klientiem informāciju par izmaksām un saistītām maksām, pēc vajadzības iekļaujot šādus elementus:

kopējā cena, kas klientam jāmaksā saistībā ar finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumus, tostarp visas saistītās maksas, komisijas maksas un izdevumi, un visi nodokļi, kas maksājami ar ieguldījumu sabiedrības starpniecību, vai, ja precīzu cenu nav iespējams norādīt, kopējās cenas aprēķināšanas metodi tā, lai klients to varētu pārbaudīt;

b)	ja kāda no a) punktā minētās kopējās cenas daļām ir maksājama vai tiek atspoguļota kā summa ārvalstu valūtā, jānorāda attiecīgā valūta un piemērojamās valūtas konvertācijas likmes un izmaksas;

c)	norāde par iespēju, ka var pastāvēt citas izmaksas, ieskaitot nodokļus, kas var būt jāsedz klientam attiecībā uz darījumiem saistībā ar piedāvāto finanšu instrumentu vai ieguldījumu pakalpojumu, kuras nemaksā ar ieguldījumu sabiedrības starpniecību vai kuras tā neuzliek;

d)	maksāšanas kārtība vai citas formalitātes.

Šā panta a) punkta nolūkiem sabiedrības iekasētās komisijas maksas katrā gadījumā uzskaita atsevišķi.

34. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta otrais un ceturtais ievilkums)

Informācija, ko sagatavo saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK

1. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz Direktīvā 85/611/EEK minētajām kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma apliecībām vienkāršots prospekts, kas atbilst minētās direktīvas 28. panta prasībām, tiek uzskatīts par piemērotu informāciju Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta otrā ievilkuma mērķiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz Direktīvā 85/611/EEK minētajām kolektīvu ieguldījumu uzņēmuma apliecībām saīsinātais prospekts, kas atbilst minētās direktīvas 28. panta prasībām, tiek uzskatīts par piemērotu informāciju Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 3. punkta ceturtā ievilkuma mērķiem attiecībā uz izmaksām un saistītām maksām par PVKIU, ietverot arī informāciju par iestāšanās un izstāšanās komisijas maksām.

3. IEDAĻA

Piemērotības un atbilstības novērtēšana

35. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punkts)

Piemērotības novērtēšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības iegūst no klientiem vai potenciāliem klientiem to informāciju, kas sabiedrībai ir vajadzīga, lai uzzinātu nepieciešamos faktus par klientu un būtu pietiekams pamats ticēt, pienācīgi ievērojot piedāvāto pakalpojumu veidu un apjomu, ka konkrētais ieteiktais vai veiktais darījums, sniedzot portfeļa pārvaldes pakalpojumu, atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tas atbilst attiecīgā klienta ieguldījumu mērķim;

b)	tas ir tāds, ka klients spēj finansiāli uzņemties jebkurus ieguldījumu riskus, kas ir saistīti ar viņa ieguldījumu mērķiem;

c)	tas ir tāds, ka klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai saprastu ar darījumu vai ar viņa portfeļa pārvaldību saistīto risku.

2. Ja ieguldījumu sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumu profesionālam klientam, tai ir tiesības pieņemt, ka saistībā ar produktiem, darījumiem un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem klientu klasificē šādi, klientam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas 1. punkta c) apakšpunkta mērķiem.

Ja ieguldījumu pakalpojums ir ieguldījumu konsultācijas sniegšana profesionālam klientam, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma 1. iedaļa, ieguldījumu sabiedrībai 1. punkta b) apakšpunkta nolūkiem ir tiesības pieņemt, ka klients ir spējīgs finansiāli uzņemties ieguldījumu riskus, kas ir saistīti ar šā klienta ieguldījumu mērķiem.

3. Informācija par klienta vai potenciālā klienta finansiālo stāvokli ietver, ja vajadzīgs, informāciju par viņa regulāro ienākumu avotiem un apjomu, viņa aktīviem, ieskaitot likvīdos aktīvus, ieguldījumiem un nekustamiem īpašumiem, un par viņa regulārām finanšu saistībām.

4. Informācija par klienta vai potenciālā klienta ieguldījumu mērķiem ietver, ja vajadzīgs, informāciju par termiņu, uz kādu klients vēlas turēt ieguldījumu, viņa izvēli saistībā ar riska uzņemšanos, riska profilu un ieguldījuma nolūkus.

5. Ja, sniedzot ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus vai veicot portfeļa pārvaldību, ieguldījumu sabiedrība nav ieguvusi Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. punktā prasīto informāciju, sabiedrība nevar ieteikt klientam vai potenciālam klientam ieguldījumu pakalpojumus vai finanšu instrumentus.

36. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 5. punkts)

Atbilstības novērtēšana

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, novērtējot ieguldījumu pakalpojuma atbilstību klientam atbilstoši Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 5. punktam, nosaka, vai klientam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas, lai izprastu ar piedāvāto vai pieprasīto produktu vai ieguldījumu pakalpojumu saistītos riskus.

Šiem nolūkiem ieguldījumu sabiedrībai ir tiesības pieņemt, ka profesionālam klientam ir vajadzīgā pieredze un zināšanas, lai saprastu riskus, kas saistīti ar šiem īpašajiem pakalpojumiem vai darījumiem vai darījumu vai produktu veidiem, attiecībā uz kuriem klients ir klasificēts kā profesionāls klients.

37. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. un 5. punkts)

Piemērotības vai atbilstības novērtēšanas kopējie nosacījumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā ietver šādas ziņas atkarībā no klienta statusa, veicamā pakalpojuma veida un apjoma, un produkta vai paredzētā darījuma veida, ņemot vērā to sarežģītību un ar tiem saistīto risku:

a)	pakalpojumu, darījumu un finanšu instrumentu veidi, kurus klients pārzina;

b)	informācija par klienta darījumu ar finanšu instrumentiem raksturu, apjomu un biežumu, kā arī laika periodu, kurā tie tika veikti;

c)	informācija par klienta vai potenciālā klienta izglītības līmeni un profesiju vai attiecīgo agrāko profesiju.

2. Ieguldījumu sabiedrība neaicina klientu vai potenciālu klientu nesniegt informāciju, kas tiek prasīta Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 4. un 5. punkta vajadzībām.

3. Ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga uzticēties tās klientu vai potenciālo klientu sniegtai informācijai, ja vien tai nav zināms vai būtu jāzina, ka šī informācija ir acīmredzami novecojusi, neprecīza vai nepilnīga.

38. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 6. punkta pirmais ievilkums)

Pakalpojumu sniegšana attiecībā uz vienkāršiem instrumentiem

Finanšu instrumentu, kas nav norādīts Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 6. punkta pirmajā ievilkumā, uzskata par vienkāršu instrumentu, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

a)	uz to neattiecas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18) apakšpunkta c) apakšpunkts vai tās I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punkts;

b)	pastāv iespēja bieži laist apgrozībā, atpirkt, vai citādi pārdot šo instrumentu par tirgus dalībniekiem publiski pieejamām cenām, kas ir vai nu tirgus cenas, vai cenas, kuras ir pieejamas vai apstiprinātas no emitenta neatkarīgās vērtēšanas sistēmās;

c)	tas neietver nekādas pastāvošas vai iespējamas saistības klientam, kas pārsniedz instrumenta iegādes izmaksas;

d)	atbilstoša informācija par tā īpašībām ir publiski pieejama un var pieņemt, ka tā ir viegli saprotama un ļauj vidusmēra privātam klientam pieņemt apzinātu lēmumu par to, vai veikt darījumu ar šo instrumentu.

39. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. punkts un 19. panta 7. punkts)

Līgums ar privātu klientu

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas pirmo reizi sniedz ieguldījumu pakalpojumu, kas nav ieguldījumu konsultācijas, jaunam privātam klientam pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, noslēdz rakstisku pamatlīgumu ar klientu, uz papīra vai cita pastāvīga informācijas nesēja, kurā noteiktas sabiedrības un klienta tiesības un pienākumi.

Līguma pušu tiesības un pienākumus var ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem.

4. IEDAĻA

Klienta informēšana

40. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 8. punkts)

Paziņojumu sniegšanas pienākumi attiecībā uz tādu uzdevumu izpildi, kas nav saistīti ar portfeļa pārvaldību

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības veic šādas darbības saistībā ar klienta uzdevumu, ja tās klienta vārdā izpilda uzdevumu, kas nav saistīts ar portfeļa pārvaldību:

a)	ieguldījumu sabiedrība nekavējoties sniedz klientam būtisku informāciju par uzdevuma izpildi uz pastāvīga informācijas nesēja;

privāta klienta gadījumā tas nozīmē, ka ieguldījumu sabiedrība, cik ātri vien iespējams, nosūta viņam paziņojumu uz pastāvīga informācijas nesēja, kurā apstiprina uzdevuma izpildi, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc izpildes vai, ja ieguldījumu sabiedrība šo apstiprinājumu saņem no trešās personas, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas.

Šā panta b) punktu nepiemēro, ja apstiprinājums satur to pašu informāciju, kas ietverta apstiprinājumā, ko privātam klientam nekavējoties nosūta cita persona.

Šā punkta a) un b) punktu nepiemēro, ja klientu vārdā izpildītie uzdevumi ir saistīti ar obligācijām, ar kurām finansē minēto klientu hipotekāro aizdevumu līgumus, un šādā gadījumā ziņojumu par darījumu sastāda vienlaicīgi ar hipotekārā aizdevuma konsolidēto noteikumu paziņošanu, taču ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc uzdevuma izpildes.

2. Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrība pēc pieprasījuma sniedz klientam informāciju par viņa uzdevuma statusu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kur privāto klientu uzdevumi attiecas uz ieguldījumu apliecībām vai daļām kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā un tiek izpildīti periodiski, ieguldījumu sabiedrība vai nu veic 1. punkta b) apakšpunktā norādītās darbības, vai vismaz reizi 6 mēnešos sniedz privātam klientam 4. punktā prasīto informāciju attiecībā uz šiem darījumiem.

4. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā paziņojumā ietver šādu informāciju, kur tā ir piemērojama un vajadzīga, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1287/2006 I pielikuma 1. tabulai:

a)	pārskata sniedzējas sabiedrības kods;

b)	klienta vārds vai cits nosaukums;

c)	tirdzniecības diena;

d)	tirdzniecības laiks;

e)	pasūtījuma raksturs;

f)	izpildes vietas apzīmējums;

g)	finanšu instrumenta apzīmējums:

h)	pirkšana/pārdošana;

i)	uzdevuma raksturs, ja tā nav pirkšana vai pārdošana;

daudzums;

k)	vienības cena;

l)	kopējā maksa;

m)	komisijas maksa un iekasēto izmaksu kopējā summa un detalizēts uzskaitījums, ja privātais klients to pieprasa;

n)	klienta atbildība saistībā ar norēķiniem par darījumu, ieskaitot maksājuma termiņu vai piegādes termiņu, kā arī atbilstoša informācija par bankas kontu, ja šāda informācija un atbildības apraksts nav iepriekš nosūtīts klientam;

o)	ja klienta darījuma partneris bija pati ieguldījuma sabiedrība vai jebkura persona ieguldījumu sabiedrības grupā, vai cits ieguldījumu sabiedrības klients, apstiprinājums, ka tā ir bijis, ja vien uzdevums netika veikts, izmantojot tirdzniecības sistēmu, kas atvieglo anonīmu tirdzniecību.

Šā punkta k) apakšpunkta nolūkiem, ja uzdevums ir izpildīts pa daļām, ieguldījumu sabiedrība var sniegt klientam informāciju par katras atsevišķas daļas cenu vai par vidējo cenu. Ja tiek norādīta vidējā cena, ieguldījumu sabiedrība pēc pieprasījuma sniedz klientam informāciju par katras atsevišķās daļas cenu.

5. Ieguldījumu sabiedrība var sniegt klientam 4. punktā minēto informāciju, izmantojot standartizētus kodus, ja tā sniedz arī izmantoto kodu skaidrojumu.

41. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 8. punkts)

Pārskatu sniegšanas pienākumi attiecībā uz portfeļa pārvaldību

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas klientiem sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumu, nodrošina katram šādam klientam periodiskus paziņojumus uz pastāvīga informācijas nesēja par portfeļa pārvaldības darbībām, kas veiktas šā klienta vārdā, ja vien šādu ziņojumus nesniedz citas personas.

2. Privātajiem klientiem sniegtais periodiskais ziņojums, kas pieprasīts 1. punktā, ja vajadzīgs, satur šādu informāciju:

a)	ieguldījumu sabiedrības nosaukums;

b)	privātā klienta konta nosaukums vai cits apzīmējums;

c)	ziņojums par portfeļa saturu un novērtējumu, ieskaitot sīku informāciju par katru tās turēto finanšu instrumentu, tā tirgus vērtību vai patieso vērtību, ja tirgus vērtība nav pieejama, un skaidrās naudas atlikumu perioda sākumā un beigās, kā arī portfeļa rezultātus attiecīgajā periodā;

d)	kopējā maksu un izdevumu summa attiecīgajā periodā, uzskaitot vismaz kopējās pārvaldības maksas un kopējās maksas par izpildi, iekļaujot, ja vajadzīgs, apliecinājumu, ka detalizēts uzskaitījums tiks izsniegts pēc pieprasījuma;

e)	salīdzinājums izpildei attiecīgā perioda laikā ar ieguldījumu izpildes etalonu (ja tāds ir), par kuru ieguldījumu sabiedrība ir vienojusies ar klientu;

f)	kopējā summa par dividendēm, procentiem un citiem maksājumiem, kas saņemti pārskata periodā attiecībā uz klienta portfeli;

g)	informācija par citām korporatīvām darbībām, kas dod tiesības attiecībā uz finanšu instrumentiem portfelī;

h)	informācija, kas minēta attiecīgi 40. panta 4. punkta c) līdz l) apakšpunktā, par katru attiecīgā periodā veikto darījumu, ja vien klients nav vēlējies saņemt informāciju par veiktajiem darījumiem katrā gadījumā atsevišķi, šajā gadījumā piemēro šā panta 4. punktu.

3. Privātiem klientiem 1. punktā minēto periodisko ziņojumu sniedz reizi 6 mēnešos, izņemot šādus gadījumus:

a)	ja klients to pieprasa, periodisko ziņojumu sniedz reizi 3 mēnešos;

b)	ja tiek piemērots 4. punkts, periodisko ziņojumu sniedz vismaz reizi 12 mēnešos;

c)	ja ieguldījumu sabiedrības un privāta klienta līgumā par portfeļa pārvaldību ir atļauti darījumi, izmantojot aizņemtus līdzekļus, tad periodiskais ziņojums ir jāsniedz vismaz reizi mēnesī.

Ieguldījumu sabiedrības informē privātos klientus, ka tiem ir tiesības izteikt pieprasījumus a) apakšpunkta mērķiem.

Tomēr b) apakšpunktā paredzēto izņēmumu nepiemēro finanšu instrumentu darījumiem, kas minēti Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18) apakšpunkta c) apakšpunktā vai tās I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kad klients ir vēlējies saņemt informāciju par veiktajiem darījumiem katrā gadījumā atsevišķi, ieguldījumu sabiedrības uzreiz pēc tam, kad portfeļa pārvaldītājs ir veicis darījumu, sniegtu klientam būtisku informāciju par šo darījumu uz pastāvīga informācijas nesēja.

Ja attiecīgais klients ir privāts klients, ieguldījumu sabiedrība, nosūta viņam paziņojumu, kas apstiprina uzdevuma izpildi un satur 40. panta 4. punktā norādīto informāciju, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc uzdevuma izpildes vai, ja ieguldījumu sabiedrība šo apstiprinājumu saņem no trešās personas, ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas.

Šā panta otro daļu nepiemēro, ja apstiprinājums satur to pašu informāciju, kas ietverta apstiprinājumā, ko privātam klientam nekavējoties nosūta cita persona.

42. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 8. punkts)

Paziņojumu sniegšanas papildu pienākumi attiecībā uz portfeļa pārvaldību vai iespējamu saistību darījumiem

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kur ieguldījumu sabiedrība piedāvā portfeļa pārvaldības darījumus privātiem klientiem vai rīkojas ar privāta klienta kontiem, kas ietver nenodrošinātu atklātu pozīciju attiecībā uz iespējamu saistību darījumu, tā sniedz informāciju privātam klientam par jebkuriem zaudējumiem, kas pārsniedz iepriekš starp sabiedrību un klientu saskaņoto robežvērtību, ne vēlāk kā līdz darba dienas beigām, kad šī robežvērtība ir pārsniegta, vai gadījumos, kad robežvērtība ir pārsniegta brīvdienā, līdz nākamās darbadienas beigām.

43. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 8. punkts)

Paziņojumi par klienta finanšu instrumentiem vai klienta līdzekļiem

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kas tur klientu finanšu instrumentus vai klientu līdzekļus, katram klientam, kura finanšu instrumentus vai līdzekļus tās tur, vismaz reizi gadā nosūta paziņojumu uz pastāvīga informācijas nesēja par finanšu instrumentiem vai līdzekļiem, ja vien šāds paziņojums nav iekļauts citā periodiskā paziņojumā.

Pirmā daļa neattiecas uz kredītiestādi, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK attiecībā uz depozītiem, kuri tiek glabāti šajā iestādē minētās direktīvas izpratnē.

2. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā par klientu aktīviem iekļauj šādu informāciju:

a)	sīka informācija par visiem finanšu instrumentiem, kurus ieguldījumu sabiedrība tur klientam, tā perioda beigās, par kuru ir sagatavots paziņojums;

b)	tas, kādā apmērā ar klienta finanšu instrumentiem vai klienta līdzekļiem ir veikti vērtspapīru finansēšanas darījumi;

c)	norāde par jebkuriem ienākumiem, kas ir uzkrājušies klientam, piedaloties vērtspapīru finansēšanas darījumos, un šo ienākumu veidošanās pamatojums.

Ja klienta portfelī ir iekļauti ieņēmumi no viena vai vairākiem nenokārtotiem darījumiem a) apakšpunktā informācija, var būt pamatota vai nu ar darījuma, vai arī norēķina datumu, nodrošinot, ka šādu pamatojumu izmanto, sagatavojot visu informāciju šajā ziņojumā.

3. Dalībvalstis atļauj ieguldījumu sabiedrībām, kuras tur finanšu instrumentus vai naudas līdzekļus un sniedz klientam portfeļa pārvaldības pakalpojumus, iekļaut 1. punktā prasīto paziņojumu par klienta aktīviem periodiskajā paziņojumā, ko tās sniedz klientam saskaņā ar 41. panta 1. punktu.

5. IEDAĻA

Labākā izpilde

44. pants

(Direktīvas 2004/39/EEK 21. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts)

Labākās izpildes kritēriji

1. Dalībvalstis nodrošina, ka izpildot klienta uzdevumus, ieguldījumu sabiedrība ņem vērā šādus kritērijus, lai noteiktu Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 1. punktā uzskaitīto faktoru relatīvo nozīmi:

a)	klienta raksturojums, ieskaitot klienta piederību privātu klientu vai profesionālu klientu kategorijai;

b)	klienta uzdevuma raksturojums;

c)	finanšu instrumenta, kas ir uzdevuma priekšmets, raksturojums,

d)	izpildes vietu, uz kurām šis uzdevums var būt novirzīts, raksturojumu.

Šā panta un 46. panta nolūkiem “izpildes vieta” ir regulēts tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma, sistemātisks internalizētājs, tirgus līderis vai cits likviditātes nodrošinātājs, vai iestāde, kas trešā valstī veic funkcijas, kas ir pielīdzināmas iepriekšminētajām.

2. Ieguldījumu sabiedrība ir izpildījusi savu pienākumu atbilstoši Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 1. punktam veikt visus pamatotos pasākumus, lai sasniegtu klientam vislabāko rezultātu, ja tā ir izpildījusi uzdevumu vai īpašu uzdevuma aspektu, ievērojot klienta īpašos norādījumus, kas attiecas uz uzdevumu vai uzdevuma īpašo aspektu.

3. Ja ieguldījumu sabiedrība izpilda uzdevumu privāta klienta vārdā, labāko iespējamo rezultātu nosaka kā kopējo maksu, kas atspoguļo finanšu instrumenta cenu un ar izpildi saistītās izmaksas, ietverot visus izdevumus, kas radušies klientam tiešā saistībā ar uzdevuma izpildi, ieskaitot izpildes vietas maksas, mijieskaita un norēķinu maksas, kā arī citas maksas trešām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē.

Lai nodrošinātu labāko izpildi gadījumos, kur pastāv vairāk nekā viena konkurējoša tirdzniecības vieta, kurā var izpildīt ar finanšu instrumentu saistītu uzdevumu, veicot klienta rezultātu novērtējumu un salīdzinājumu attiecībā uz uzdevuma izpildi katrā no sabiedrības uzdevumu izpildes politikā minētajām tirdzniecības vietām, kas spēj izpildīt šo uzdevumu, jāņem vērā pašas ieguldījumu sabiedrības komisijas maksas uz izmaksas par uzdevuma izpildi katrā no piemērotajām tirdzniecības vietām.

4. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrību komisijas maksu struktūra un iekasēšanas veids nerada nevienlīdzīgu attieksmi pret izpildes vietām.

5. Komisija līdz 2008. gada 1. novembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pieejamību, salīdzināmību un konsolidāciju informācijai par izpildes kvalitāti dažādās izpildes vietās.

45. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. punkts)

Ieguldījumu sabiedrību, kuras veic portfeļa pārvaldību un uzdevumu pieņemšanu un nodošanu, pienākums rīkoties klienta interesēs

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, sniedzot portfeļa pārvaldības pakalpojumus, izpilda Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. punktā noteikto prasību rīkoties atbilstoši tās klientu interesēm, kad tās citās organizatoriskajās vienībās izpildei izvieto uzdevumus, kas izriet no ieguldījumu sabiedrības lēmuma slēgt darījumus ar finanšu instrumentiem klienta vārdā.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, sniedzot uzdevumu pieņemšanas un nodošanas pakalpojumus, izpilda Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 1. punktā noteikto prasību rīkoties atbilstoši tās klientu interesēm, kad tās nodod klientu uzdevumus citām organizatoriskām vienībām izpildei.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības veic 4. līdz 6. punktā minētos pasākumus, lai izpildītu 1. vai 2. punktā noteiktās prasības.

4. Ieguldījumu sabiedrības veic visus pamatotos pasākumus, lai pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem, ņemot vērā Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 1. punktā minētos faktorus. Šo faktoru relatīvo nozīmību nosaka, atsaucoties uz kritērijiem, kas noteikti 44. panta 1. punktā, un 44. panta 3. punkta prasību attiecībā uz privātiem klientiem.

Ieguldījumu sabiedrība izpilda 1. vai 2. punktā noteiktās prasības, un tai nav jāpilda šajā punktā minētie pasākumi, ja tā ir izpildījusi īpašus klienta norādījumus attiecībā uz uzdevuma izvietošanu vai nodošanu citai organizatoriskai vienībai izpildei.

5. Ieguldījumu sabiedrības izveido un īsteno politiku, kas ļauj tām izpildīt 4. punktā noteikto prasību. Šajā politikā katram instrumentu veidam jānorāda organizatoriskās vienības, kurās ir izvietoti uzdevumi vai kurām ieguldījumu sabiedrības ir nodevušas uzdevumus izpildei. Norādītām organizatoriskām vienībām jāīsteno izpildes kārtība, kas ļauj ieguldījumu sabiedrībai izpildīt šā panta prasības, izvietojot vai nododot šai organizatoriskai vienībai uzdevumus izpildei.

Ieguldījumu sabiedrības sniedz saviem klientiem piemērotu informāciju par politiku, kas izveidota saskaņā ar šo punktu.

6. Ieguldījumu sabiedrības regulāri uzrauga saskaņā ar 5. punktu izveidotās politikas efektivitāti un jo īpaši šajā politikā norādīto organizatorisko vienību izpildes kvalitāti, novēršot visus trūkumus, ja nepieciešams.

Turklāt ieguldījumu sabiedrībām šī politika reizi gadā jāpārskata. Šāda pārskatīšana jāveic arī katru reizi, kad notiek būtiskas izmaiņas, kas spēj ietekmēt sabiedrības spēju gūt labākos iespējamos rezultātus saviem klientiem.

7. Šo pantu nepiemēro, ja ieguldījumu sabiedrība, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus un/vai uzdevumu saņemšanu un nodošanu, izpilda arī saņemtos uzdevumus vai lēmumus rīkoties sava klienta portfeļa vārdā. Šādos gadījumos piemēro Direktīvas 2004/39/EK 21. pantu.

46. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 3. un 4. punkts)

Izpildes politika

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības reizi gadā pārskata izpildes politiku, kas ir izstrādāta saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 2. punktu, un kārtību, kādā tās izpilda uzdevumus.

Šādu pārskatīšanu veic arī visos gadījumos, kad ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē sabiedrības spēju pastāvīgi turpināt sasniegt labāko iespējamo rezultātu attiecībā uz klienta uzdevumu izpildi, izmantojot izpildes vietas, kas iekļautas tās izpildes politikā.

2. Ieguldījumu sabiedrības savlaicīgi pirms pakalpojumu sniegšanas sniedz privātiem klientiem šādu detalizētu informāciju par savu izpildes politiku:

a)	pārskats par relatīvo nozīmi, ko ieguldījumu sabiedrība atbilstoši kritērijiem, kas norādīti 44. panta 1. punktā, piešķir Direktīvas 2004/39/EK 21. panta 1. punktā minētajiem faktoriem, vai procedūru, ar kuru sabiedrība nosaka šo faktoru relatīvo nozīmi;

b)	to izpildes vietu uzskaitījums, kurām sabiedrība ievērojami uzticas, izpildot savu pienākumu veikt visas pamatotas darbības, lai pastāvīgi gūtu labāko iespējamo rezultātu klientu uzdevumu izpildē;

c)	skaidrs un nepārprotams brīdinājums, ka klientu īpašie norādījumi var kavēt sabiedrību veikt darbības, kas ir izstrādātas un tiek īstenotas tās izpildes politikā labāko iespējamo rezultātu sasniegšanai šo uzdevumu izpildē, attiecībā uz elementiem, kas ir iekļauti šajās norādēs.

Šī informācija jāsniedz uz pastāvīga informācijas nesēja vai tīmekļa vietnē (ko neuzskata par pastāvīgu informācijas nesēju), ja ir ievēroti 3. panta 2. apakšpunktā minētie nosacījumi.

6. IEDAĻA

Klientu uzdevumu izpildes noteikumi

47. pants

(Direktīvas 2004/39/EEK 22. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts)

Vispārējie principi

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, izpildot klienta uzdevumus, ievēro šādus nosacījumus:

a)	tās nodrošina, ka uzdevumi, kas veikti klientu vārdā, ir reģistrēti un sadalīti nekavējoties un precīzi;

b)	tās izpilda salīdzināmus klienta uzdevumus secīgi un nekavējoties, ja vien uzdevuma īpatnības vai dominējošie tirgus nosacījumi nepadara to neizpildāmu vai klienta intereses prasa citādi;

c)	tās informē privāto klientu par jebkurām nozīmīgām grūtībām attiecībā uz pienācīgu uzdevumu izpildi, tiklīdz ir kļuvis zināms par grūtībām.

2. Ja ieguldījumu sabiedrība ir atbildīga par izpildīta uzdevuma norēķinu pārzināšanu vai sagatavošanu, tā veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka jebkuri klienta finanšu instrumenti vai klienta naudas līdzekļi, kas ir saņemti kā norēķini par izpildīto uzdevumu, tiek nekavējoties un precīzi nogādāti uz katra attiecīgā klienta kontu.

3. Ieguldījumu sabiedrība nedrīkst ļaunprātīgi izmantot informāciju par neizpildītiem klienta uzdevumiem un tai ir jāveic visi pamatotie pasākumi, lai novērstu, ka tās attiecīgās personas ļaunprātīgi izmanto šādu informāciju.

48. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 22. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts)

Uzdevumu apvienošana un sadalīšana

1. Dalībvalstis aizliedz ieguldījumu sabiedrībām pildīt klienta uzdevumu vai darījumu uz sava rēķina kopā ar cita klienta uzdevumu, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)	nekas neliecina, ka uzdevumu un darījumu apvienošana kaitēs to klientu interesēm, kuru uzdevumu apvieno;

b)	ieguldījumu sabiedrība ir informējusi katru klientu, kura uzdevums ir apvienots ar citiem, ka uzdevumu apvienošana var radīt zaudējumus attiecībā uz konkrēto uzdevumu;

c)	ir izveidota un efektīvi īstenota uzdevumu sadalīšanas politika, kas pietiekami precīzi paredz godīgu šādu uzdevumu un darījumu sadalījumu, ietverot to, kā uzdevumu apjoms un cena nosaka uzdevumu sadalīšanu un daļu izpildes kārtību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja ieguldījumu sabiedrība apvieno uzdevumu ar vienu vai vairākiem citiem klientu uzdevumiem un šis apvienotais uzdevums tiek izpildīts daļēji, tā sadala attiecīgos darījumus saskaņā ar tās uzdevumu sadalīšanas politiku.

49. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 22. panta 1. punkts un 19. panta 1. punkts)

Darījumu uz sava rēķina apvienošana un sadalīšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, kuras ir apvienojušas darījumus savā vārdā ar vienu vai vairākiem klientu uzdevumiem, darījumu sadali veic tādā veidā, lai tas nekaitētu klienta interesēm.

2. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, ja tās apvieno klienta uzdevumu ar darījumu savā vārdā un apvienotais uzdevums tiek izpildīts daļēji, tās attiecīgos darījumus sadala prioritārā kārtībā vispirms par labu klientam un tad sabiedrībai.

Tomēr, ja sabiedrība var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi izpildīt uzdevumu ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai nebūtu varējusi izpildīt to vispār, tā attiecībā uz darījumu uz sava rēķina var piemērot proporcionālu sadalījumu saskaņā ar 48. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto uzdevumu sadalīšanas politiku.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības, kā daļu no 48. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās uzdevumu sadalīšanas politikas ievieš procedūras, kas izstrādātas, lai novērstu klienta interesēm kaitējošu pārdali attiecībā uz tiem darījumiem uz sava rēķina, kas ir izpildīti apvienojumā ar klienta uzdevumiem.

7. IEDAĻA

Tiesīgie darījumu partneri

50. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 24. panta 3. punkts)

Tiesīgie darījumu partneri

1. Dalībvalstis var atzīt uzņēmumu par tiesīgu darījumu partneri, ja šis uzņēmums ietilpst to klientu kategorijā, kurus saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļas 1., 2. un 3. punktu var uzskatīt par profesionāliem klientiem, izņemot tās kategorijas, kas ir tieši norādītas minētās direktīvas 24. panta 2. punktā.

Dalībvalstis pēc pieprasījuma var atzīt par tiesīgiem darījumu partneriem arī uzņēmumus, kas ietilpst to klientu kategorijā, kurus saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma II iedaļu var uzskatīt par profesionāliem klientiem. Tomēr šādos gadījumos uzņēmumu var atzīt par tiesīgu darījumu partneri tikai saistībā ar tiem pakalpojumiem un darījumiem, attiecībā uz kuriem to var uzskatīt par profesionālu klientu.

2. Ja atbilstoši Direktīvas 2004/39/EK 24. panta 2. punkta otrajai daļai tiesīgs darījumu partneris pieprasa, lai to uzskata par klientu, uz kura darījumiem ar ieguldījumu sabiedrību attiecas minētās direktīvas 19., 21. un 22. punkts, tomēr nav īpaši pieprasījis, lai to uzskatītu par privātu klientu, un ieguldījumu sabiedrība piekrīt šai prasībai, sabiedrība šo tiesīgo darījumu partneri uzskata par profesionālu klientu.

Tomēr, ja šis tiesīgais darījumu partneris pieprasa, lai to uzskata par privātu klientu, tiek piemēroti noteikumi par pieprasījumiem piešķirt neprofesionālu statusu, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK II pielikuma I iedaļas otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

8. IEDAĻA

Uzskaite

51. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 13. panta 6. punkts)

Uzskaites datu saglabāšana

1. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības saglabā prasītos uzskaites datus, kas prasīti Direktīvā 2004/39/EK un tās īstenošanas noteikumos, vismaz piecus gadus.

Turklāt uzskaites datus, kuros izklāstītas ieguldījumu sabiedrības un klienta tiesības un pienākumi saskaņā ar līgumu par pakalpojumu sniegšanu vai noteikumi, saskaņā ar kuriem sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam, uzglabā vismaz tik ilgi, kamēr ir spēkā darījumu attiecības ar klientu.

Tomēr kompetentās iestādes īpašos gadījumos var pieprasīt, lai ieguldījumu sabiedrības saglabā jebkurus no šiem uzskaites datiem vai visus uzskaites datus tik ilgi, kā tas ir pamatojams ar instrumenta vai darījuma raksturu, ja tas ir vajadzīgs iestādei, lai tā varētu veikt uzraudzības funkcijas saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK.

Izbeidzoties ieguldījumu sabiedrības atļaujas darbībai, dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pieprasīt, lai ieguldījumu sabiedrība uzglabā uzskaites datus visu atlikušo termiņu no piecu gadu perioda, kas prasīts pirmajā daļā.

2. Uzskaites datus uzglabā uz informācijas nesēja, kurš nodrošina informācijas uzglabāšanu tā, lai nākotnē to varētu izmantot kompetentā iestāde un tiktu ievēroti šādi nosacījumi:

a)	kompetentā iestāde var viegli piekļūt šiem datiem un spēj rekonstruēt katru būtisko apstrādes posmu visiem darījumiem;

b)	jābūt iespējai viegli noskaidrot visus labojumus vai citus grozījumus, kā arī uzskaites datu saturu pirms labojumiem vai grozījumiem;

c)	nav pieļaujams, ka būtu iespējams citādi manipulēt ar datiem vai mainīt tos.

3. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde sastāda un uztur sarakstu, kurā norāda obligātos uzskaites datus, kas ieguldījumu sabiedrībām jāuzglabā saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK un tās īstenošanas pasākumiem.

4. Direktīvā 2004/39/EK un šajā direktīvā noteiktie uzskaites datu uzglabāšanas pienākumi neietekmē dalībvalstu tiesības uzlikt ieguldījumu sabiedrībām pienākumu reģistrēt telefona sarunas vai elektroniskos paziņojumus, kas ir saistīti ar klientu uzdevumiem.

5. Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim, ņemot vērā apspriedes ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju, ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai ir atbilstīgi turpināt piemērot 4. punkta noteikumus.

9. IEDAĻA

Jēdzienu definīcijas Direktīvas 2004/39/EK nolūkiem

52. pants

(Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 4. apakšpunkts)

Ieguldījumu konsultācijas

Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā minētā jēdziena “ieguldījumu konsultācijas” definīcijas nolūkiem personisks ieteikums ir ieteikums, kas sniegts personai kā ieguldītājam vai potenciālam ieguldītājam, vai kā ieguldītāja vai potenciāla ieguldītāja aģentam.

Ieteikumam jābūt piemērotam šai personai vai tas ir pamatojams ar šīs personas konkrēto situāciju, un tas ietver ieteikumu veikt vienu no šādiem pasākumu kopumiem:

a)	pirkt, pārdot, parakstīties, apmainīt, atpirkt, parakstīt risku vai turēt noteiktu finanšu instrumentu;

b)	izmantot vai neizmantot jebkuras tiesības, ko piešķir attiecīgais finanšu instruments, pirkt, pārdot, parakstīties uz to, apmainīt vai atpirkt finanšu instrumentu.

Ieteikums nav personisks ieteikums, ja to izplata tikai izplatīšanas kanālos vai dara zināmu plašākai sabiedrībai.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

53. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

2. Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2007. gada 1. novembra.

3. Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

54. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

55. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 10. augustā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 2006/31/EK (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.).

(2) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(3) OV L 339, 24.12.2003., 73. lpp.

(4) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(5) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.

(6) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

(7) OV L 191, 13.7.2001., 43. lpp.

(8) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

(9) Skat. šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(10) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(11) OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 241

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. sējums 2006. gada 2. septembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem ( 1 )	1
	*	Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem ( 1 )	26


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.