ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 37
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 8. februāris

Saturs

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Lappuse

 

 

Komisija

 

*

(2005. gada 23. decembris), Komisijas lēmums par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu ritošais sastāvs — troksnis (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5666) ( 1 )

1

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Komisija

8.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/1

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 23. decembris)

par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “ritošais sastāvs — troksnis”

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5666)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/66/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 2. panta c) apakšpunktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēma tiek iedalīta strukturālās un funkcionālās apakšsistēmās.

(2)

Saskaņā ar direktīvas 23. panta 1. punktu apakšsistēmai “troksnis” jāpiemēro savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS).

(3)

Pirmais solis SITS izveidē ir SITS projekta sagatavošana Eiropas Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības asociācijā (AEIF), kas noteikta par apvienoto pārstāvju komiteju.

(4)

AEIF ir dots uzdevums sagatavot SITS projektu apakšsistēmai “troksnis” saskaņā ar direktīvas 6. panta 1. punktu. Pamatparametri šim SITS projektam tika pieņemti ar Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmumu 2004/446/EK, ar ko nosaka trokšņa, kravas vagonu un kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu pamatparametrus savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, kuras minētas Direktīvā 2001/16/EK (2).

(5)

SITS projektam, kas izveidots, pamatojoties uz pamatparametriem, ir pievienots ievadziņojums, kurā ietverta direktīvas 6. panta 5. punktā paredzētā izmaksu un labumu analīze.

(6)

SITS projektu ir pārbaudījusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar 21. pantu Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvā 96/48//EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (3), un projekts pārbaudīts, ņemot vērā ievadziņojumu.

(7)

Direktīva 2001/16/EK un SITS attiecas uz atjauninājumiem, bet neattiecas uz aizvietojumiem, kas saistīti ar uzturēšanu. Tomēr dalībvalstis jāmudina, kad tas ir iespējams un kad to attaisno ar uzturēšanu saistītā darba apjoms, piemērot SITS aizvietojumiem, kas saistīti ar uzturēšanu.

(8)

SITS attiecībā uz ritošā sastāva troksni nav jāpieprasa izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas ir pilnīgi nepieciešams Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai.

(9)

SITS balstās uz vislabākajām pieejamajām ekspertu zināšanām attiecīgā projekta sagatavošanas laikā. Tehnoloģijas, ekspluatācijas, drošības vai sociālo prasību attīstība var radīt nepieciešamību izdarīt grozījumus šajā SITS vai papildināt to. Attiecīgā gadījumā tiks uzsākta pārskatīšanas vai aktualizēšanas procedūra saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 6. panta 3. punktu.

(10)

Lai veicinātu jauninājumus un ņemtu vērā gūto pieredzi, SITS varētu regulāri pārskatīt. Šis noteikums sīki izklāstīts SITS 7. nodaļā.

(11)

Parasto dzelzceļu ritošais sastāvs patlaban darbojas saskaņā ar spēkā esošiem valsts, divpusējiem, daudznacionāliem vai starptautiskiem nolīgumiem. Ir svarīgi, lai šie nolīgumi nekavētu pašreizējo un turpmāko virzību uz savstarpēju izmantojamību. Šim nolūkam ir nepieciešams, lai Komisija pārskatītu šos nolīgumus, lai noteiktu, vai attiecīgi jāpārskata pielikumā ietvertā SITS.

(12)

Lai izvairītos no pārpratumiem, jāpaziņo, ka vairs nepiemēro Lēmuma 2004/446/EK noteikumus, kas attiecas uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas pamatparametriem.

(13)

Šā lēmuma noteikumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 96/48/EK 21. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (turpmāk – “SITS”) attiecībā uz Direktīvas 2001/16/EK 6. panta 1. punktā minētās Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “troksnis” izklāstīta šā lēmuma pielikumā.

SITS ir pilnīgi piemērojama Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ritošajam sastāvam, kas definēts Direktīvas 2001/16/EK I pielikumā.

2. pants

SITS ietver divpakāpju pieeju, kas noteikta pielikuma 7. nodaļā. Neierobežojot 7. nodaļā paredzēto regulārās pārskatīšanas mehānismu, Komisija ne vēlāk kā septiņus gadus pēc dienas, kurā šo lēmumu sāk piemērot, sniedz ar Direktīvas 96/48/EK 21. pantu izveidotajai komitejai ziņojumu un nepieciešamības gadījumā priekšlikumu pielikuma 7.2. punkta pārskatīšanai.

3. pants

Ja nolīgumos ir prasības attiecībā uz trokšņa emisijas ierobežojumiem, dalībvalstis paziņo tos Komisijai sešos mēnešos pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Paziņojamie nolīgumu veidi ir:

a)

valsts nolīgumi starp dalībvalstīm un dzelzceļa uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem, kas noslēgti pastāvīgi vai uz noteiktu laiku un ir nepieciešami paredzētā transporta pakalpojuma ļoti specifiska vai vietēja rakstura dēļ;

b)

divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dzelzceļu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem vai drošības iestādēm, kas nodrošina nozīmīgu vietējas vai reģionālas savstarpējas izmantojamības līmeni;

c)

starptautiski nolīgumi starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti, vai starp dalībvalstu dzelzceļa uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju, kas nodrošina nozīmīgu vietējas vai reģionālas savstarpējas izmantojamības līmeni.

4. pants

Komisijas Lēmuma 2004/446/EK noteikumus attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas pamatparametriem vairs nepiemēro no dienas, kurā sāk piemērot šo lēmumu.

5. pants

Šo lēmumu sāk piemērot sešus mēnešus pēc tā paziņošanas dienas.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 23. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT

(1)  OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK (OV L 164, 30.4.2004., 114. lpp., labots ar OV L 220, 21.6.2004., 40. lpp.).

(2)  OV L 155, 30.4.2004., 1. lpp., labots ar OV L 193, 1.6.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK.

PIELIKUMS

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”

1.

 IEVADS

1.1.

 TEHNISKĀ DARBĪBAS JOMA

1.2.

 ĢEOGRĀFISKĀ DARBĪBAS JOMA

1.3.

 ŠĪS SITS SATURS

2.

 APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1.

 APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA

2.2.

 APAKŠSISTĒMAS SASKARNES

3.

 PAMATPRASĪBAS

3.1.

 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

3.2.

 PAMATPRASĪBAS

3.3.

 VISPĀRĒJĀS PAMATPRASĪBAS

3.3.1.

 Vides aizsardzība

3.4.

 ASPEKTI ATTIECĪBĀ UZ PAMATPRASĪBĀM, KAS RAKSTURĪGAS RITOŠĀ SASTĀVA APAKŠSISTĒMAI

4.

 APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.

 IEVADS

4.2.

 APAKŠSISTĒMAS FUNKCIONĀLĀS UN TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

4.2.1.

 Kravas vagonu emitētais troksnis

4.2.1.1.

 Garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi

4.2.1.2.

 Stacionārā trokšņa ierobežojumi

4.2.2.

 Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitētais troksnis

4.2.2.1.

 Ievads

4.2.2.2.

 Stacionārā trokšņa ierobežojumi

4.2.2.3.

 Iedarbināšanas trokšņa ierobežojumi

4.2.2.4.

 Garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi

4.2.3.

 Troksnis lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un vadības piekabvagonu iekštelpās

4.3.

 SASKARŅU FUNKCIONĀLĀS UN TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

4.3.1.

 Parasto dzelzceļu ritošā sastāva apakšsistēma

4.3.2.

 Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu apakšsistēmas

4.4.

 DARBĪBAS NOTEIKUMI

4.5.

 UZTURĒŠANAS NOTEIKUMI

4.6.

 PROFESIONĀLĀ KVALIFIKĀCIJA

4.7.

 VESELĪBAS UN DROŠĪBAS NOSACĪJUMI

4.8.

 INFRASTRUKTŪRAS UN RITOŠĀ SASTĀVA REĢISTRI

4.8.1.

 Infrastruktūras reģistrs

4.8.2.

 Ritošā sastāva reģistrs

5.

 SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.

 DEFINĪCIJA

6.

 KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA

6.1.

 SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

6.2.

 RITOŠĀ SASTĀVA APAKŠSISTĒMA ATTIECĪBĀ UZ RITOŠĀ SASTĀVA EMITĒTO TROKSNI

6.2.1.

 Novērtēšanas procedūra

6.2.2.

 Moduļi

6.2.3.

 Ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa aspekts

7.

 IEVIEŠANA

7.1.

 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

7.2.

 SITS PĀRSKATĪŠANA

7.3.

 DIVPAKĀPJU PIEEJA

7.4.

 MODERNIZĒŠANAS PROGRAMMA TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI

7.5.

 ŠĪS SITS PIEMĒROŠANA JAUNAM RITOŠAJAM SASTĀVAM

7.5.1.

 Pārejas periods ārējam troksnim

7.5.2.

 Iedarbināšanas troksnis

7.5.3.

 Troksnis vadītāja kabīnē

7.5.4.

 Valsts, divpusēju, daudzpusēju vai starptautisku nolīgumu izņēmumi

7.5.4.1.

 Esošie nolīgumi

7.5.4.2.

 Turpmākie nolīgumi vai esošo nolīgumu grozījumi

7.6.

 ŠĪS SITS PIEMĒROŠANA ESOŠAJAM RITOŠAJAM SASTĀVAM

7.6.1.

 Esošo kravas vagonu atjaunošana vai modernizācija

7.6.2.

 Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu atjaunošana vai modernizācija

7.7

 ĪPAŠI GADĪJUMI

7.7.1.

 Ievads

7.7.2.

 Īpašo gadījumu saraksts

7.7.2.1.

 Stacionārā trokšņa ierobežojums “stingri izmantošanai tikai Apvienotās Karalistes un Īrijas tīklā”

7.7.2.2.

 Somija

7.7.2.3.

 Iedarbināšanas trokšņa ierobežojumi “stingri izmantošanai tikai Apvienotās Karalistes un Īrijas tīklā”

7.7.2.4.

 Kravas vagonu garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā

7.7.2.5.

 Īpašais gadījums Grieķijai

7.7.2.6.

 Īpašais gadījums Igaunijai, Latvijai un Lietuvai

A PIELIKUMS.

 MĒRĪŠANAS APSTĀKĻI

A.1.

 NOVIRZES NO PREN ISO 3095:2001

A.1.1.

 STACIONĀRS TROKSNIS

A.1.2.

 IEDARBINĀŠANAS TROKSNIS

A.1.3.

 GARĀMBRAUKŠANAS TROKSNIS

A.1.4.

 REFERENCES SLIEDES GARĀMBRAUKŠANAS TROKSNIM

A.2.

 REFERENCES SLIEŽU DINAMISKĀS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS

A.2.1.

 MĒRĪŠANAS PROCEDŪRA

A.2.2.

 MĒRĪŠANAS SISTĒMA

A.2.3.

 DATU APSTRĀDE

A.2.4.

 TESTA ZIŅOJUMS

B PIELIKUMS.

 APAKŠSISTĒMU EK VERIFIKĀCIJAS MODUĻI – ASPEKTS “TROKSNIS”

B.1.

 SB MODULIS. TIPA PĀRBAUDE

B.2.

 SD MODULIS. PRODUKTU KVALITĀTES VADĪBAS SISTĒMA

B.3.

 SF MODULIS. PRODUKTU VERIFIKĀCIJA

B.4.

 SH2 MODULIS. PILNĪGA KVALITĀTES VADĪBAS SISTĒMA AR PROJEKTA PĀRBAUDI

EIROPAS PARASTO DZELZCEĻU SISTĒMA

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija

Apakšsistēma: Parastais ritošais sastāvs

Darbības joma: Troksnis

Aspekts: Kravas vagonu, lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitētais troksnis

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz ritošā sastāva apakšsistēmu, kas norādīta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma 1. punkta sarakstā.

Papildu informācija par ritošā sastāva apakšsistēmu sniegta 2. nodaļā.

Šī SITS attiecas uz kravas vagonu, lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitēto troksni.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kas aprakstīta Direktīvas 2001/16/EK I pielikumā.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 5. panta 3. punktu šī SITS:

a)

norāda tās paredzēto darbības jomu (tīkla vai ritošā sastāva daļa, kas minēta direktīvas I pielikumā; apakšsistēma vai apakšsistēmas daļa, kas minēta direktīvas II pielikumā) – 2. nodaļa;

b)

nosaka pamatprasības katrai attiecīgajai apakšsistēmai un tās saskarnēm attiecībā uz citām apakšsistēmām – 3. nodaļa;

c)

nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kurām apakšsistēmai un tās saskarnēm jāatbilst attiecībā uz citām apakšsistēmām. Nepieciešamības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atbilstoši apakšsistēmas lietojumam, piemēram, atbilstoši sliežu ceļa, mezgla un/vai ritošā sastāva kategorijām, kas paredzētas direktīvas I pielikumā – 4. nodaļa;

d)

nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz ko attiecas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kuras ir nepieciešamas, lai panāktu savstarpēju izmantojamību Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā – 5. nodaļa;

e)

katrā attiecīgā gadījumā nosaka procedūru, lai novērtētu atbilstību vai piemērotību lietošanai. Tas jo īpaši ietver moduļus, kas definēti Lēmumā 93/465/EEK, vai attiecīgā gadījumā speciālu procedūru, kas jāizmanto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī apakšsistēmu EK verifikāciju – 6. nodaļa;

f)

norāda stratēģiju SITS ieviešanai. Īpaši ir jāprecizē posmi, kas jāpabeidz, lai veiktu pakāpenisku pāreju no esošās situācijas uz galīgo situāciju, kurā atbilstība SITS ir norma – 7. nodaļa;

g)

norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī veselības aizsardzības un drošības nosacījumus darbā, kas ir nepieciešami attiecīgās apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai, kā arī SITS ieviešanai – 4. nodaļa.

Turklāt saskaņā ar 5. panta 5. punktu var paredzēt noteikumus īpašiem gadījumiem katrai SITS; tie norādīti 7. nodaļā.

Visbeidzot, šīs SITS 4. nodaļā ietverti arī darbības un uzturēšanas noteikumi, kas raksturīgi darbības jomai, kura norādīta iepriekš 1.1. un 1.2. punktā.

2.   APAKŠSISTĒMAS/DARBĪBAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1.   Apakšsistēmas definīcija

Ritošais sastāvs, kas ir šīs SITS priekšmets, ietver lokomotīves, motorvagonu vilcienus, kravas vagonus un pasažieru vagonus, kas var kursēt visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā vai tā daļā. Kravas vagoni ietver ritošo sastāvu, kas paredzēts kravas automašīnu pārvadāšanai.

Šis ritošais sastāvs ietver to, kas paredzēts starptautiskai lietošanai, un to, kas paredzēts tikai valsts (specifiskai) lietošanai, pienācīgi ņemot vērā sastāva vietējo, reģionālo vai tālsatiksmes lietošanu.

Ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa SITS ietver ierobežojumus parastā ritošā sastāva radītajam stacionārajam troksnim, iedarbināšanas troksnim, garāmbraukšanas troksnim un troksnim vadītāja kabīnes iekšienē.

2.2.   Apakšsistēmas saskarnes

Šai trokšņa SITS ir saskarnes ar:

—

 kravas vagonu apakšsistēmu, kuras SITS pieder pirmās prioritātes SITS atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 23. panta 1. punkta a) apakšpunktam, attiecībā uz:

—

garāmbraukšanas troksni,

—

stacionāro troksni,

—

 lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu apakšsistēmām, kuru SITS nepieder pirmās prioritātes SITS atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 23. panta 1. punkta b) apakšpunktam un vēl nepastāv, attiecībā uz:

—

stacionāro troksni,

—

iedarbināšanas troksni,

—

garāmbraukšanas troksni,

—

troksni vadītāja kabīnes iekšienē attiecīgā gadījumā.

3.   PAMATPRASĪBAS

3.1.   Vispārīga informācija

Šīs SITS darbības jomā to attiecīgo pamatprasību izpilde, kuras noteiktas šīs SITS 3. nodaļā, tiks nodrošināta, ievērojot 4. nodaļā aprakstītās specifikācijas apakšsistēmai, kā pierāda 6. nodaļā aprakstītās apakšsistēmas verifikācijas veikšanas pozitīvais rezultāts.

Tomēr, ja uz pamatprasību daļu attiecas valsts tiesību normas sakarā ar:

—

atklātiem un rezervētiem jautājumiem, kas paziņoti SITS,

—

izņēmumu saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 7. pantu,

—

īpašiem gadījumiem, kas aprakstīti šīs SITS 7.6. sadaļā,

attiecīgo atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar procedūru, par ko ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 4. panta 1. punktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, apakšsistēmas un savstarpējas izmantojamības komponenti, tajā skaitā saskarnes, atbilst attiecīgajām pamatprasībām, kas izklāstītas direktīvas III pielikumā.

3.2.   Pamatprasības

Pamatprasības attiecas uz:

—

drošību,

—

drošumu un darbspēju,

—

veselības aizsardzību,

—

vides aizsardzību,

—

tehnisko saderību.

Šīs prasības ietver vispārējās prasības un katrai apakšsistēmai raksturīgās prasības.

3.3.   Vispārējās pamatprasības

3.3.1.   Vides aizsardzība

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.4. pamatprasība: Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas darbībai jāievēro esošie noteikumi par trokšņa piesārņojumu.

Kas attiecas uz ritošā sastāva apakšsistēmu saistībā ar ritošā sastāva emitēto troksni, šai pamatprasībai pievēršas apakšiedaļu specifikācija:

—

garāmbraukšanas troksnis (4.2.1.1. un 4.2.2.4. pamatparametrs),

—

stacionārais troksnis (4.2.1.2. un 4.2.2.2. pamatparametrs),

—

iedarbināšanas troksnis (4.2.1.3. pamatparametrs),

—

troksnis lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un vadības piekabvagonu iekštelpās (4.2.3. pamatparametrs).

3.4.   Aspekti attiecībā uz pamatprasībām, kas raksturīgas ritošā sastāva apakšsistēmai

Pamatprasības, kas raksturīgas ritošā sastāva apakšsistēmai, neattiecas uz ritošā sastāva emitēto troksni.

4.   APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.   Ievads

Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2001/16/EK un kuras daļa ir ritošā sastāva apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras atbilstība jāpārbauda. Šī atbilstība jāpārbauda īpaši attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām, tās saskarnēm pret sistēmu, kurā tā integrēta, kā arī darbības un uzturēšanas noteikumiem.

Ņemot vērā visas piemērojamās pamatprasības, ritošā sastāva apakšsistēma attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni raksturota šajā 4. nodaļā.

Šī SITS ir piemērojama jauniem transportlīdzekļiem un atjaunotam vai modernizētam ritošajam sastāvam, ja to pieprasa 7.2. sadaļas noteikumi.

Šīs SITS 4.2. sadaļa ir piemērojama tikai ritošā sastāva nodošanai ekspluatācijā atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 1. punktam vai 14. panta 3. punktam.

4.2.   Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

Ņemot vērā pamatprasības 3. nodaļā, ritošā sastāva apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni ir šādas:

—

stacionārais troksnis (4.2.1.2. un 4.2.2.2. pamatparametrs),

—

iedarbināšanas troksnis (4.2.2.3. pamatparametrs),

—

garāmbraukšanas troksnis (4.2.1.1. un 4.2.2.4. pamatparametrs),

—

troksnis lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un vadības piekabvagonu iekštelpās (4.2.3. pamatparametrs).

Infrastruktūras uzturēšanas mašīnas jāuzskata par lokomotīvēm pārvietošanas laikā, bet tām nav jāatbilst šai SITS darba laikā.

4.2.1.   Kravas vagonu emitētais troksnis

Kravas vagonu emitētais troksnis sīkāk iedalās garāmbraukšanas troksnī un stacionārajā troksnī.

Kravas vagona garāmbraukšanas troksni ļoti ietekmē tā ripošanas troksnis (riteņu/sliežu saskares troksnis), kas ir ātruma funkcija.

Pašu ripošanas troksni rada apvienotais riteņu un sliežu nelīdzenums, kā arī sliežu un riteņpāra dinamiskums.

Parametrs, kas noteikts garāmbraukšanas trokšņa raksturošanai, ietver:

—

skaņas spiediena līmeni atbilstoši noteiktai mērīšanas metodei,

—

mikrofona pozīciju,

—

vagona ātrumu,

—

sliežu nelīdzenumu,

—

sliežu dinamiskās un trokšņa izstarošanas īpašības.

Kravas vagona stacionārais troksnis ir svarīgs tikai tad, ja vagons ir aprīkots ar palīgierīcēm, piemēram, dzinējiem, ģeneratoriem, dzesēšanas sistēmām. Tas visbiežāk ir piemērojams refrižeratorvagoniem.

Parametri, kas noteikti stacionārā trokšņa raksturošanai, ietver:

—

skaņas spiediena līmeni atbilstoši noteiktai mērīšanas metodei un mikrofona pozīciju,

—

darbības apstākļus.

4.2.1.1.   Garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi

Garāmbraukšanas trokšņa rādītājs ir A svērta ekvivalenta nepārtraukta skaņas spiediena līmenis LpAeq, Tp, kas izmērīts garāmbraukšanas laikā 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas, 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa. Mērījumus veic saskaņā ar prEN ISO 3095:2001, izņemot to, ka references sliedēm jāatbilst A.1.4. pielikumā noteiktajām prasībām. References sliedes ir pieejamas nediskriminējošā veidā.

Kravas vagonu garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības LpAeq, Tp iepriekš norādītajos apstākļos dotas 1. tabulā.

1. tabula

Kravas vagonu garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības LpAeq, Tp

Vagoni

LpAeq, Tp

Jauni vagoni ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl) līdz 0,15 m-1 pie 80 km/h

< = 82 dB(A)

Atjaunoti vai modernizēti vagoni atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punktam ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl) līdz 0,15 m-1 pie 80 km/h

< = 84 dB(A)

Jauni vagoni ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl), lielāku par 0,15 m-1 līdz 0,275 m-1 pie 80 km/h

< = 83 dB(A)

Atjaunoti vai modernizēti vagoni atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punktam ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl), lielāku par 0,15 m-1 līdz 0,275 m-1 pie 80 km/h

< = 85 dB(A)

Jauni vagoni ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl), lielāku par 0,275 m-1 pie 80 km/h

< = 85 dB(A)

Atjaunoti vai modernizēti vagoni atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punktam ar vidējo asu skaitu uz vienības garumu (apl) lielāku par 0,275 m-1 pie 80 km/h

< = 87 dB(A)

“Apl” ir asu skaits dalīts ar garumu starp buferiem.

Vilciena garāmbraukšanas troksni mēra pie 80 km/h un pie maksimālā ātruma, bet mazāka par 190 km/h. Vērtības, kas jāsalīdzina ar robežvērtībām (sk. 1. tabulu), ir izmērītās vērtības maksimums pie 80 km/h un izmērītā vērtība pie maksimālā ātruma, bet attiecināta uz 80 km/h ar vienādojumu LpAeq, Tp(80 km/h) = LpAeq, Tp(v)-30*log (v/80 km/h). Citus prEN ISO 3095:2001 minētos ātrumus neņem vērā.

4.2.1.2.   Stacionārā trokšņa ierobežojumi

Stacionārais troksnis jāapraksta A svērta ekvivalenta nepārtraukta skaņas spiediena līmeņa izteiksmē LpAeq, T atbilstoši prEN ISO 3095:2001 7.5. sadaļai ar novirzēm, kas noteiktas A pielikumā. Kravas vagonu stacionārā trokšņa robežvērtība 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas un 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa dota 2. tabulā. Skaņas spiediena līmeņa rādītājs ir LpAeq, T.

2. tabula

Kravas vagonu stacionārā trokšņa robežvērtība LpAeq, T

Vagoni

LpAeq, T

Visi kravas vagoni

< = 65 dB(A)

Noteiktais stacionārā trokšņa līmenis ir visu izmērīto vērtību vidējā enerģija mērīšanas punktos, kas noteikti šīs SITS A 1.1. pielikumā.

4.2.2.   Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitētais troksnis

4.2.2.1.   Ievads

Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitēto troksni sīkāk iedala stacionārajā troksnī, iedarbināšanas troksnī un garāmbraukšanas troksnī. Tiek ņemts vērā arī troksnis vadītāju kabīnēs.

Stacionāro troksni ļoti ietekmē palīgierīces, piemēram, dzesēšanas sistēmas, gaisa kondicionētājs un kompresori.

Iedarbināšanas troksnis ir apvienojums, ko rada vilces komponenti, piemēram, dīzeļdzinēji un dzesēšanas ventilatori, palīgierīces un dažreiz riteņu buksēšana.

Garāmbraukšanas troksni ļoti ietekmē ripošanas troksnis, kurš ir saistīts ar riteņu/sliežu mijiedarbību, kas ir ātruma funkcija.

Pašu ripošanas troksni rada apvienotais riteņu un sliežu nelīdzenums, kā arī sliežu un riteņpāra dinamiskums.

Pie mazākiem ātrumiem ir nozīmīgs arī palīgierīču un vilces iekārtas troksnis.

Emitēto trokšņa līmeni raksturo:

—

skaņas spiediena līmenis atbilstoši noteiktai mērīšanas metodei,

—

mikrofona pozīcija,

—

vagona ātrums,

—

sliežu nelīdzenums,

—

sliežu dinamiskās un trokšņa izstarošanas īpašības.

Parametri, kas noteikti stacionārā trokšņa raksturošanai, ietver:

—

skaņas spiediena līmeni atbilstoši noteiktai mērīšanas metodei un mikrofona pozīciju,

—

darbības apstākļus.

Motorvagonu vilcieni ir fiksēti vilcienu sastāvi vai nu ar dalītu jaudu, vai ar vienu vai vairākiem lokāliem strāvas vagoniem un pasažieru vagoniem. Motorvagonu vilcieniem ar elektrisko vilci (elektrovilcieni) lieto saīsinājumu EMU, bet ar dīzeļvilci (dīzeļvilcieni) lieto saīsinājumu DMU. Šajā SITS formulējums “dīzelis” vai “dīzeļdzinējs” ietver visus siltuma dzinēja veidus, ko izmanto vilcei. Fiksētas uzbūves vilcienus, kas sastāv no divām lokomotīvēm un pasažieru vagoniem, nevar uzskatīt par motorvagonu vilcieniem, ja lokomotīve var darboties dažādās vilciena konfigurācijās.

4.2.2.2.   Stacionārā trokšņa ierobežojumi

Stacionārā trokšņa ierobežojumi noteikti 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas, 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa. Mērīšanas apstākļus nosaka prEN ISO 3095:2001 standarts ar novirzēm, kas noteiktas A pielikumā. Skaņas spiediena līmeņa rādītājs ir LpAeq, T. Transportlīdzekļu trokšņa emisijas robežvērtības iepriekš minētajos apstākļos dotas 3. tabulā.

3. tabula

Elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un pasažieru vagonu stacionārā trokšņa robežvērtības LpAeq, T

Transportlīdzekļi

LpAeq, T

Elektrolokomotīves

75

Dīzeļlokomotīves

75

Elektrovilcieni

68

Dīzeļvilcieni

73

Pasažieru vagoni

65

Noteiktais stacionārā trokšņa līmenis ir visu izmērīto vērtību vidējā enerģija mērīšanas punktos, kas noteikti šīs SITS A 1.1. pielikumā.

4.2.2.3.   Iedarbināšanas trokšņa ierobežojumi

Iedarbināšanas trokšņa ierobežojumi noteikti 7,5 m attālumā no sliežu ceļa ass līnijas, 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa. Mērīšanas nosacījumus nosaka prEN ISO 3095:2001 standarts ar novirzēm, kas noteiktas A.1.2. pielikumā. Skaņas līmeņa rādītājs ir LpAFmax. Transportlīdzekļu iedarbināšanas trokšņa robežvērtības iepriekš norādītajos apstākļos dotas 4. tabulā.

4. tabula

Elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu iedarbināšanas trokšņa robežvērtības LpAFmax

Transportlīdzekļi

LpAFmax

Elektrolokomotīves

P < 4 500 KW uz bandāžu

82

Elektrolokomotīves

P >/= 4 500 KW uz bandāžu

85

Dīzeļlokomotīves

P < 2 000 KW uz asi

86

Dīzeļlokomotīves

P >/= 2 000 KW uz asi

89

Elektrovilcieni

82

Dīzeļvilcieni

P < 500 kW/dzinējs

83

Dīzeļvilcieni

P < 500 kW/dzinējs

85

4.2.2.4.   Garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi

Garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi noteikti 7,5 m attālumā no references sliežu ceļa ass līnijas, 1,2 m virs sliežu galviņas augšas līmeņa transportlīdzekļa ātrumam 80 km/h. A svērtā ekvivalentā nepārtrauktā trokšņa līmeņa rādītājs ir LpAeq, Tp.

Mērījumus veic saskaņā ar prEN ISO 3095:2001 ar novirzēm, kas noteiktas A.1.3. un A.1.4. pielikumā. References sliedes ir pieejamas nediskriminējošā veidā.

Vilciena garāmbraukšanas troksni mēra pie 80 km/h un pie maksimālā ātruma, bet mazāk par 190 km/h. Citus prEN ISO 3095:2001 minētos ātrumus neņem vērā. Vērtība, kas jāsalīdzina ar limitiem (sk. 5. tabulu), ir lielākā no izmērītās vērtības pie 80 km/h un izmērītās vērtības pie maksimālā ātruma, bet normalizēta līdz 80 km/h ar vienādojumu.

LpAeq, Tp(80 km/h) = LpAeq, Tp(v)-30*log (v/80 km/h)

Elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un pasažieru vagonu trokšņa emisijas robežvērtības iepriekš noteiktajos apstākļos dotas 5. tabulā.

5. tabula

Elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un pasažieru vagonu garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības LpAeq, Tp

Transportlīdzekļi

LpAeq, Tp @ 7,5 m

Elektrolokomotīves

85

Dīzeļlokomotīves

85

Elektrovilcieni

81

Dīzeļvilcieni

82

Pasažieru vagoni

80

4.2.3.   Troksnis lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un vadības piekabvagonu iekštelpās

Trokšņa līmenis pasažieru transportlīdzekļu iekštelpās netiek uzskatīts par pamatparametru. Tomēr trokšņa līmenis vadītāja kabīnē ir svarīgs jautājums. Trokšņa līmeņi kabīnē jāuztur pēc iespējas zemāki, ierobežojot troksni no avota un ar atbilstošiem papildu pasākumiem (skaņas izolācija, skaņas absorbcija). Robežvērtības noteiktas 6. tabulā.

6. tabula

Trokšņa robežvērtības elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un vadības piekabvagonu vadītāja kabīnē LpAeq, T

Troksnis vadītāja kabīnē

LpAeq, T

Mērīšanas laika intervāls T

Stāvēšanas laikā

(ārēja skaņas brīdinājuma laikā ar skaņas signāla maksimālo skaņas spiedienu, bet mazāku par 125 dB(A) 5 m priekšā transportlīdzeklim 1,6 m augstumā virs sliežu galviņas augšas līmeņa)

95

3 s

Maksimālajā ātrumā, piemērojams ātrumiem mazākiem par 190 km/h

(āres bez iekšējiem un ārējiem brīdinājumiem)

78

1 min

Mērījumus veic šādos apstākļos:

—

durvīm un logiem jābūt aizvērtiem,

—

kravas smagumam jābūt vienādam ar vismaz divām trešdaļām no maksimāli pieļaujamās vērtības.

Mērījumiem maksimālajā ātrumā mikrofonu novieto vadītāja auss līmenī (sēdus stāvoklī) horizontālas plaknes centrā, kas sniedzas no priekšējā stikla rūtīm līdz kabīnes aizmugurējai sienai.

Skaņas signāla ietekmes mērījumiem izmanto 8 vienmērīgi izvietotas mikrofona pozīcijas ap vadītāja galvas stāvokli 25 cm rādiusā (sēdus stāvoklī) horizontālā plaknē. 8 vērtību aritmētisko vidējo novērtē pret ierobežojumu.

Šī tabula attiecas uz vadītāja kabīnēm. Jebkurā gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un to personālam jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīva 2003/10/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis), bet Direktīvas 2003/10/EK ievērošana neattiecas uz ritošā sastāva ar vadītāja kabīni(-ēm) EK verifikāciju.

4.3.   Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.3.1.   Parasto dzelzceļu ritošā sastāva apakšsistēma

Šīs SITS trokšņa limitus, ko emitē kravas vagoni, ņem vērā kā parasto dzelzceļu ritošā sastāva (CR RST) SITS konstruēšanas parametru 4.2.4. sadaļā (Bremzēšana) un kā apakšsistēmas apstiprinājuma daļu 6.2. sadaļā (Parasto dzelzceļu ritošā sastāva kravas vagonu apakšsistēma).

4.3.2.   Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu apakšsistēmas

Šo SITS vēl nav. Attiecībā uz lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitēto troksni to projektam jāatbilst šo SITS 4. nodaļā noteiktajiem limitiem (apakšsistēmas raksturojums).

4.4.   Darbības noteikumi

Ņemot vērā pamatprasības 3. nodaļā, nav darbības noteikumu, kas raksturīgi ritošā sastāva apakšsistēmai attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni.

4.5.   Uzturēšanas noteikumi

—

riteņu/sliežu saskares parametri (riteņu profils),

—

riteņu defekti (riteņu plakanums, neapaļums).

Sk. uzturēšanas lietu, kas norādīta Parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS 4.2.8. sadaļā.

4.6.   Profesionālā kvalifikācija

Nav prasību papildus esošiem Eiropas un valstu tiesību aktiem, kas savienojami ar Eiropas tiesību aktiem par profesionālo kvalifikāciju.

4.7.   Veselības un drošības nosacījumi

Zemākās pakļautības darbības vērtības, kas noteiktas Direktīvas 2003/10/EK (septiņpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta izpratnē) 3. pantā, atbilst šiem trokšņa limitiem vadītāja kabīnes iekšienē:

—

attiecībā uz augstākajām vērtībām

—

un parasti attiecībā uz vidējām vērtībām standarta darbības apstākļiem.

4.8.   Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri

4.8.1.   Infrastruktūras reģistrs

Nav piemērojams šai SITS.

4.8.2.   Ritošā sastāva reģistrs

Kas attiecas uz ritošā sastāva apakšsistēmu attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni, ritošā sastāva reģistrā iekļaujama šāda informācija:

—

garāmbraukšanas troksnis (4.2.1.1. un 4.2.2.4. pamatparametrs),

—

stacionārs troksnis (4.2.1.2. un 4.2.2.2. pamatparametrs),

—

iedarbināšanas troksnis (4.2.2.3. pamatparametrs),

—

troksnis vadītāja kabīnes iekšienē.

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcija

Atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK 2. panta d) apakšpunktam savstarpējas izmantojamības komponenti ir “jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kuras tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība; jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.

Šajā SITS nav noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti.

6.   KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFIKĀCIJA

6.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

Nav piemērojami.

6.2.   Ritošā sastāva apakšsistēma attiecībā uz ritošā sastāva emitēto troksni

6.2.1.   Novērtēšanas procedūra

Pēc līgumslēdzēja subjekta vai tā pilnvarotā pārstāvja Kopienā pieprasījuma notificētā iestāde veic EK verifikāciju saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK VI pielikumu.

Līgumslēdzējs subjekts sastāda EK verifikācijas deklarāciju ritošā sastāva apakšsistēmai, ieskaitot trokšņa aspektu, saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 18. panta 1. punktu un V pielikumu.

6.2.2.   Moduļi

Trokšņa prasību verifikācijas procedūrai, kā noteikts 4. nodaļā, līgumslēdzējs subjekts vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā var izvēlēties šādus moduļus:

—

 vai nu tipa pārbaudes procedūra (SB modulis) konstruēšanas un izstrādes posmam apvienojumā ar moduli ražošanas posmam:

—

vai nu ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūra (SD modulis),

—

vai produkta verifikācijas procedūra (SF modulis);

—

vai pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudes procedūru (SH2 modulis).

Šie moduļi aprakstīti šīs SITS B pielikumā.

Kravas vagonu trokšņa prasību atbilstības novērtēšanu var veikt tajā pašā laikā, kad kravas vagonu pārējo prasību verifikācijas procedūras, kuras noteiktas parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS.

SD moduli var izvēlēties tikai tad, ja līgumslēdzējam subjektam vai iesaistītajiem galvenajiem darbuzņēmējiem ir kvalitātes vadības sistēma ražošanai, galaprodukta pārbaudei un testēšanai, ko apstiprinājusi un apsekojusi notificētā iestāde pēc tās/to izvēles.

SH2 moduli var izvēlēties tikai tad, ja līgumslēdzējam subjektam vai iesaistītajiem galvenajiem darbuzņēmējiem ir kvalitātes vadības sistēma konstruēšanai, ražošanai, galaprodukta pārbaudei un testēšanai, ko apstiprinājusi un apsekojusi notificētā iestāde pēc tās/to izvēles.

Moduļu lietošanā ņem vērā šādus papildu faktus:

—

konstruēšanas posms: SB modulis, atsaucoties uz moduļa 4.3. sadaļu, pieprasa projekta pārbaudi,

—

ražošanas posms: SD, SF un SH2 moduļa piemērošana ražošanas posmam nodrošina transportlīdzekļu atbilstību apstiprinātajam tipam, kā aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā. Īpaši piemērošana pierāda, ka ražošana un montāža tiek realizēta ar tādiem pašiem komponentiem un tādiem pašiem tehniskiem risinājumiem kā apstiprinātais tips.

6.2.3.   Ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa aspekts

Ritošā sastāva apakšsistēmai kravas vagonu, lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu emitētā trokšņa aspekta verifikācija pamatojas uz šo sadaļu.

Procedūras EK verifikācijai: šīs SITS A pielikums.

Specifikāciju saraksts, testēšanas procedūru apraksts:

—

A.1. Mērīšanas apstākļi, novirzes no prEN ISO 3095:2001

—

A.1.1. Stacionārs troksnis

—

A.1.2. Iedarbināšanas troksnis

—

A.1.3. Garāmbraukšanas troks

—

A.1.4. References sliedes garāmbraukšanas troksnim

7.   IEVIEŠANA

7.1.   Vispārīga informācija

SITS ieviešanā jāņem vērā parasto dzelzceļu tīkla vispārējo migrāciju uz pilnīgu savstarpēju izmantojamību.

Lai atbalstītu šo migrāciju, SITS atļauj posmveidīgu, pakāpenisku piemērošanu un ar citām SITS koordinētu ieviešanu.

7.2.   SITS pārskatīšana

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, 6. panta 3. punktu aģentūra ir atbildīga par pārskata sagatavošanu un SITS aktualizēšanu, kā arī atbilstošu ieteikumu sniegšanu šīs direktīvas 21. pantā minētajai komitejai, lai ņemtu vērā tehnoloģijas vai sociālo prasību attīstību. Pie tam citu SITS pakāpeniska pieņemšana un pārskatīšana var ietekmēt arī šo SITS. Ierosinātās izmaiņas šajā SITS pakļauj stingrai pārbaudei, un aktualizētās SITS tiks publicētas norādoši periodiski ik pēc 3 gadiem.

Jebkurā gadījumā EK vēlākais 7 gadus pēc šīs SITS spēkā stāšanās datuma sniegs 21. pantā minētajai komitejai ziņojumu un nepieciešamības gadījumā priekšlikumu šīs SITS pārskatīšanai par šādiem jautājumiem:

1)

SITS ieviešanas novērtējums, jo īpaši izmaksas un ieguvumi;

2)

kravas vagonu garāmbraukšanas trokšņa robežvērtību LpAeq,Tp pastāvīgas līknes kā APL (asis uz garumu) funkcijas izmantošana ar nosacījumu, ka tas nekavē tehniskus jauninājumus, jo īpaši vagonu slīpumiem;

3)

vagonu, lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu otrās pakāpes garāmbraukšanas trokšņa robežvērtības (sk. 7.2.) atbilstīgi precīzas trokšņa mērīšanas pasākumu rezultātiem, īpaši ņemot vērā tehnisko progresu un pieejamās tehnoloģijas gan sliedēm, gan ritošajam sastāvam, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzes;

4)

dīzeļlokomotīvju un motorvagonu vilcienu iespējamas otrās pakāpes iedarbināšanas trokšņa robežvērtības;

5)

infrastruktūras iekļaušana trokšņa SITS darbības jomā saskaņā ar infrastruktūras SITS;

6)

riteņu defektu uzraudzības shēmas iekļaušana SITS. Riteņu defekti ietekmē trokšņa emisiju.

7.3.   Divpakāpju pieeja

Ieteicams, lai jauna ritošā sastāva pasūtīšanas gadījumā desmit gadus pēc šīs SITS stāšanās spēkā vai nodošanas ekspluatācijā gadījumā divpadsmit gadus pēc šīs SITS stāšanās spēkā šīs SITS 4.2.1.1. sadaļa un 4.2.2.4. sadaļa tiktu piemērota ar 5 dB(A) samazinājumu, izņemot attiecībā uz dīzeļvilcieniem un elektrovilcieniem. Abiem pēdējiem gadījumiem ir 2 dB(A) samazinājums. Šis ieteikums kalpos tikai kā pamats 4.2.1.1. un 4.2.2.4. sadaļas pārskatīšanai SITS pārskatīšanas procesa kontekstā, kas minēts 7.2. sadaļā.

7.4.   Modernizēšanas programma trokšņa samazināšanai

Ņemot vērā dzelzceļa transportlīdzekļu garo darba mūžu, jāveic arī pasākumi attiecībā uz esošo ritošā sastāva parku ar prioritāti kravas vagoniem, lai veicinātu uztvertā trokšņa līmeņa ievērojamu samazināšanu pieņemamā laika periodā. Lai panāktu vispārīgu vienošanos ar nozari, Komisija uzņemsies iniciatīvu ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm apspriest iespējas kravas vagonu modernizēšanai.

7.5.   Šīs SITS piemērošana jaunam ritošajam sastāvam

Šajā SITS paredzētās specifikācijas piemēro visam jaunajam ritošajam sastāvam šīs SITS darbības jomas ietvaros.

Jaunu vagonu gadījumā pilnīgi jāpiemēro arī parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS.

7.5.1.   Pārejas periods ārējam troksnim

Ir pieļaujams piemērot elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un pasažieru vagonu ārējā trokšņa limitus, kas ir 2 dB(A) augstāki par tiem, kuri noteikti šīs SITS 4. nodaļā un 7. nodaļā, 24 mēnešu pārejas perioda laikā, sākot no šīs SITS spēkā stāšanās datuma. Šis atvieglojums aprobežojas ar šādiem gadījumiem:

—

līgumi, kas jau parakstīti vai atrodas piedāvājumu konkursa procedūras pēdējā posmā šīs SITS spēkā stāšanās datumā, un šo līgumu iespējas pirkt papildu transportlīdzekļus, vai

—

līgumi esoša konstrukcijas tipa jauna ritošā sastāva pirkšanai, kuri parakstīti šī pārejas perioda laikā.

7.5.2.   Iedarbināšanas troksnis

Iedarbināšanas trokšņa limitus var palielināt par 2 dB(A) visiem dīzeļvilcieniem, kuru dzinēja jauda ir lielāka par 500 kW/dzinējs, kuri nodoti ekspluatācijā 5 gadu pārejas perioda laikā no šīs SITS spēkā stāšanās datuma. Tas nav papildus 7.5.1. sadaļas 2 dB(A).

7.5.3.   Troksnis vadītāja kabīnē

Jaunām un esošām konstrukcijām ir pieļaujams troksni kabīnē stāvēšanā ārējā brīdinājuma skaņas signāla skanēšanas laikā palielināt par 2 dB(A) pirmos 3 gadus, sākot no šīs SITS spēkā stāšanās datuma. Tas attiecas uz šādiem gadījumiem:

—

līgumi, kas jau parakstīti vai atrodas piedāvājumu konkursa procedūras pēdējā posmā šīs SITS spēkā stāšanās datumā, un šo līgumu iespējas pirkt papildu transportlīdzekļus, vai

—

līgumi jauna un esoša konstrukcijas tipa jauna ritošā sastāva pirkšanai, kuri parakstīti šī pārejas perioda laikā.

7.5.4.   Valsts, divpusēju, daudzpusēju vai starptautisku nolīgumu izņēmumi

7.5.4.1.   Esošie nolīgumi

Ja nolīgumos ir prasības attiecībā uz troksni, tad dalībvalstis paziņo Komisijai 6 mēnešu laikā pēc šīs SITS stāšanās spēkā par šādiem nolīgumiem, saskaņā ar kuriem izmanto kravas vagonus, lokomotīves, dīzeļvilcienus, elektrovilcienus un pasažieru vagonus, kas saistīti ar šīs SITS darbības jomu:

a)

valsts, divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem, kas noslēgti vai nu pastāvīgi, vai īslaicīgi un ir nepieciešami sakarā ar paredzētā transporta pakalpojuma ļoti specifisko vai vietējo raksturu;

b)

divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem vai drošības iestādēm, kas nodrošina vietējas vai reģionālas savstarpējas izmantojamības būtiskus līmeņus;

c)

starptautiski nolīgumi starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti vai starp dalībvalstu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju, kas nodrošina vietējas vai reģionālas savstarpējas izmantojamības būtiskus līmeņus.

Tiks novērtēta šo nolīgumu savietojamība ar ES tiesību aktiem, ieskaitot to nediskriminējošo raksturu un jo īpaši šo SITS, un Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, piemēram, šīs SITS pārskatīšanu, lai iekļautu iespējamus īpašus gadījumus vai pārejas pasākumus.

Šie nolīgumi ir atļauti līdz nepieciešamo pasākumu veikšanai, ieskaitot ES līmeņa nolīgumus attiecībā uz šo SITS ar Krievijas Federāciju un visām pārējām NVS valstīm, kas robežojas ar ES.

RIV nolīgumu un COTIF dokumentus nepaziņo, jo tie ir zināmi.

7.5.4.2.   Turpmākie nolīgumi vai esošo nolīgumu grozījumi

Jebkurā turpmākā nolīgumā vai esošo nolīgumu grozījumā ņem vērā ES tiesību aktus un jo īpaši šo SITS. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šiem nolīgumiem/grozījumiem. Tad piemēro to pašu 7.5.4.1. sadaļā minēto procedūru.

7.6.   Šīs SITS piemērošana esošajam ritošajam sastāvam

7.6.1.   Esošo kravas vagonu atjaunošana vai modernizācija

Kravas vagona atjaunošanas vai modernizācijas gadījumā dalībvalstij atbilstoši Direktīvas 2001/16/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK, 14. panta 3. punktam, jāizlemj, vai ir nepieciešama jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā. Ja ar atjaunošanu vai modernizāciju tiek mainīta šā vagona bremžu sistēmas darbība un ja ir nepieciešama jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā, pastāv prasība, ka šā vagona garāmbraukšanas trokšņa līmenim jāatbilst attiecīgajam līmenim, kas norādīts 4.2.1.1. sadaļas 1. tabulā. Ja vagons šīs atjaunošanas vai modernizācijas laikā tiek aprīkots ar kompozīta klučiem, nepievienojot vagonam papildu trokšņa avotus, bez testēšanas jāpieņem, ka ir ievērotas vērtības 4.2.1.1. sadaļā.

Modernizācija tikai trokšņa emisijas samazināšanas nolūkā nav obligāta, bet, ja modernizācija tiek veikta cita iemesla dēļ, jāpierāda, ka atjaunošana vai modernizācija nepalielina garāmbraukšanas troksni attiecībā pret transportlīdzekļa darbību pirms atjaunošanas vai modernizācijas.

Attiecībā uz stacionāro troksni jāpierāda, ka modificēšana nepalielina troksni attiecībā pret transportlīdzekļa darbību pirms atjaunošanas vai modernizācijas.

Tomēr, ja kravas vagons atjaunošanas vai modernizācijas laikā tiks aprīkots ar papildu trokšņa avotu, tad tam jāatbilst ierobežojumam 4.2.1.2. sadaļā (stacionārs troksnis).

Modernizētiem vai atjaunotiem kravas vagoniem, kuriem ir nepieciešama jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punkta nozīmē, jāatbilst parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS prasībām atbilstoši šīs SITS 7.3. sadaļas noteikumiem.

7.6.2.   Lokomotīvju, motorvagonu vilcienu un pasažieru vagonu atjaunošana vai modernizācija

Jāpierāda tikai, ka atjaunotais vai modernizētais transportlīdzeklis nepalielina troksni attiecībā pret transportlīdzekļa darbību pirms atjaunošanas vai modernizācijas.

7.7.   Īpaši gadījumi

7.7.1.   Ievads

Šādi īpaši noteikumi ir atļauti turpmāk minētajos īpašajos gadījumos.

Šie īpašie gadījumi pieder divām kategorijām: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai pagaidām (“T” gadījums). Pagaidu gadījumos ieteicams, lai attiecīgās dalībvalstis atbilstu attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2010. gadam (“T1” gadījums) – mērķis, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, vai līdz 2020. gadam (“T2” gadījums).

7.7.2.   Īpašo gadījumu saraksts

7.7.2.1.   Stacionārā trokšņa ierobežojums “stingri izmantošanai tikai Apvienotās Karalistes un Īrijas tīklā”

“P” kategorija – pastāvīgs.

7. tabula

Dīzeļvilcienu stacionārā trokšņa robežvērtības LpAeq,T

Transportlīdzekļi

LpAeq,T

Dīzeļvilcieni

77

7.7.2.2.   Somija

“T” kategorija – pagaidu.

Somijas teritorijā stacionārā trokšņa ierobežojumus 4.2.1.2. sadaļā nepiemēro vagoniem, kas aprīkoti ar dīzeļagregātu strāvas piegādei, kas augstāka par 100 kW, kad agregāts tiek lietots. Šajā gadījumā stacionārā trokšņa ierobežojumu var palielināt par 7 dB(A) sakarā ar temperatūras diapazonu zem - 40 oC kopā ar sala un ledus apstākļiem.

7.7.2.3.   Iedarbināšanas trokšņa ierobežojumi “stingri izmantošanai tikai Apvienotās Karalistes un Īrijas tīklā”

“P” kategorija – pastāvīgs.

8. tabula

Elektrolokomotīvju, dīzeļlokomotīvju, dīzeļvilcienu iedarbināšanas trokšņa robežvērtības LpAFmax

Transportlīdzekļi

L pAFmax

Elektrolokomotīves, mazāk par 4 500 kW uz bandāžu

84

Dīzeļlokomotīves,

mazāk par 2 000 kW uz asi

89

Dīzeļvilcieni

P < 500 kW/dzinējs

85

7.7.2.4.   Kravas vagonu garāmbraukšanas trokšņa ierobežojumi Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā

“T1” kategorija – pagaidu.

Kravas vagonu trokšņa emisijas ierobežojumi nav spēkā Somijai, Norvēģijai, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Iemesls tam ir drošības aspekti ziemeļvalstu ziemas apstākļos. Šis īpašais gadījums ir spēkā, kamēr kompozīta bremžu kluču funkcionālā specifikācija un novērtēšanas metode tiks iekļauta parasto dzelzceļu ritošā sastāva SITS pārskatītajā variantā.

Tas neizslēdz citu dalībvalstu kravas vagonu darbību ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.

7.7.2.5.   Īpašais gadījums Grieķijai

“T1” kategorija – pagaidu: ritošais sastāvs sliežu platumam 1 000 mm vai mazāk.

Esošajam izolētajam 1 000 mm sliežu platumam, kas nav šīs SITS darbības jomā, piemēro valsts noteikumus.

7.7.2.6.   Īpašais gadījums Igaunijai, Latvijai un Lietuvai

“T1” kategorija – pagaidu.

Visa ritošā sastāva (lokomotīvju, pasažieru vagonu, elektrovilcienu un dīzeļvilcienu) trokšņa emisijas limiti nav spēkā Igaunijai, Latvijai un Lietuvai līdz šīs SITS pārskatīšanai. Pa to laiku šajās valstīs tiks veikti mērīšanas pasākumi; šīs SITS pārstrādātā izdevumā ņem vērā šo pasākumu rezultātus.

A PIELIKUMS

MĒRĪŠANAS APSTĀKĻI

A.1.   NOVIRZES NO PREN ISO 3095:2001

A.1.1.   Stacionārs troksnis

Stacionāra trokšņa mērīšanu veic atbilstoši prEN ISO 3095:2001 ar šādām novirzēm (sk. A.1. tabulu).

Normālu darbību definē ar darbību ārējā temperatūrā 20 oC. Ražotājam jāsniedz konstrukcijas parametri darbības paātrināšanai, lai modelētu 20 oC apstākļus.

A.1. tabula:

Stacionārs troksnis, novirzes no prEN ISO 3095:2001

Punkts

(prEN ISO 3095:2001)

Priekšmets

Novirze

(iezīmēta treknā slīprakstā)

6.2.3.

Mikrofona pozīcijas, mērījumi uz stacionāriem transportlīdzekļiem

Mērījumus veic atbilstoši prEN ISO 3095:2001 A pielikuma A.1. zīmējumam

6.3.1.

Transportlīdzekļa apstākļi

Pirms mērījumiem noņem netīrumus uz režģiem, filtriem un ventilatoriem

7.5.1.

Vispārēja informācija

Mērīšanas laikam jābūt 60 s

7.5.2.

Pasažieru vagoni, vagoni un elektriskie energobloki

Jādarbojas visām iekārtām, kas var darboties stacionāram transportlīdzeklim, ieskaitot attiecīgā gadījumā galveno vilces iekārtu, bet izņemot bremžu gaisa kompresoru . Palīgiekārtām jādarbojas ar normālu slodzi

7.5.3.1.

Energobloki ar iekšdedzes dzinējiem

Dzinējs strādā tukšgaitā bez slodzes, ventilators ar normālu ātrumu, palīgiekārtas ar normālu slodzi, bremžu gaisa kompresors nedarbojas

7.5.3.2.

Energobloki ar iekšdedzes dzinējiem

Šis punkts neattiecas uz dīzeļlokomotīvēm un dīzeļvilcieniem

7.5.1.

Mērījumi uz stacionāriem transportlīdzekļiem, vispārēja informācija

Stacionārā trokšņa skaņas līmenis ir visu to izmērīto vērtību enerģijas vidējais aritmētiskais, kuras noteiktas mērīšanas punktos atbilstoši prEN ISO 3095:2001 A pielikuma A.1. zīmējumam

A.1.2.   Iedarbināšanas troksnis

Iedarbināšanas trokšņa mērīšanu veic atbilstoši prEN ISO 3095:2001 ar šādām novirzēm (sk. A.2. tabulu).

Normālu darbību nosaka pēc darbības rezultātiem ārējā temperatūrā 20 oC. Ražotājs sniedz konstrukcijas parametrus darbības paātrināšanai, lai modelētu 20 oC apstākļus.

A.2. tabula:

Iedarbināšanas troksnis, novirzes no prEN ISO 3095:2001

Punkts

(prEN ISO 3095:2001)

Priekšmets

Novirze

(iezīmēta treknā slīprakstā)

6.1.2.

Meteoroloģiskie apstākļi

Mērījumus uz paātrinājumu veicošiem transportlīdzekļiem veic tikai tad, ja sliedes ir sausas

6.3.1.

Transportlīdzekļa apstākļi

Pirms mērījumiem noņem netīrumus uz režģiem, filtriem un ventilatoriem

6.3.3.

Durvis, logi, palīgiekārtas

Testus uz paātrinājumu veicošiem vilcieniem veic ar visām palīgiekārtām, kas darbojas ar normālu slodzi. Bremžu gaisa kompresoru skaņas emisiju neņem vērā

7.3.1.

Vispārēja informācija

Testi jāveic ar maksimālu vilcējspēku bez riteņu griešanās un bez makro slīdēšanas. Ja testējamā vilciena uzbūve nav nekustīga, jānosaka slodze. Tai jābūt raksturīgai parastajai darbībai

7.3.2.

Vilcieni ar atsevišķu energobloku

Testus uz paātrinājumu veicošiem vilcieniem veic ar visām palīgiekārtām, kas darbojas ar normālu slodzi. Bremžu gaisa kompresoru skaņas emisiju neņem vērā

A.1.3.   Garāmbraukšanas troksnis

Punkts

(prEN ISO 3095:2001)

Priekšmets

Novirze

(iezīmēta treknā slīprakstā)

6.2.

Mikrofona stāvoklis

Nav sliežu starp sliedēm, pa kurām brauc vilciens, un mikrofonu

6.3.1.

Transportlīdzekļa apstākļi

Pirms mērījumiem noņem netīrumus uz režģiem, filtriem un ventilatoriem

7.2.3.

Testa procedūra

Izmanto tahometru, lai pietiekami precīzi izmērītu garāmbraukšanas ātrumu, vilciena ātrumam neesot diapazonā ± 3 % no norādītā testa ātruma, kas pareizi jānosaka kā ārpus šā diapazona esošs un jānoraida.

Minimāls vilcējspēks, lai uzturētu nemainīgu ātrumu, jāsaglabā vismaz 60 s pirms garāmbraukšanas mērījuma un tā laikā

A.1.4.   References sliedes garāmbraukšanas troksnim

References sliežu specifikācijas tika izpētītas tikai tādēļ, lai varētu novērtēt ritošo sastāvu pret garāmbraukšanas trokšņa limitiem. Šajā sadaļā nav noteikta ne konstrukcija, ne uzturēšana, ne darbības apstākļi “parastām” sliedēm, kuras nav “references” sliedes.

References sliežu apstiprinājumu veic atbilstoši prEN ISO 3095:2001 ar šādām novirzēm.

—

Sliežu nelīdzenumam jābūt zem limitu spektra, kas noteikts F1. zīmējumā. Šī ierobežojošā līkne aizstāj prEN ISO 3095:2001 specifikāciju, 6.4.2. punkts (4. attēls) C pielikumā “Procedūra sliežu nelīdzenuma limitu spektra noteikšanai”. D pielikums “Sliežu nelīdzenuma mērīšanas specifikācijas” ir piemērojams tikai tā D.1.2. punktā (Tiešā iegūšanas metode) un D.2.1. punktā (Nelīdzenuma datu apstrāde – Tiešā mērīšana) ar šādām novirzēm un D.4. punktā (Datu uzrādīšana):

Punkts

(prEN ISO 3095:2001)

Priekšmets

Novirze

(iezīmēta treknā slīprakstā)

D.1.2.2.

Tiešā nelīdzenuma mērīšana

Viļņa garuma diapazonam jābūt vismaz [0,003; 0,10] metriem.

Trašu skaits, ko izmanto, lai raksturotu nelīdzenumu, tiks izvēlēts, ņemot vērā faktisko ritošo virsmu. Trašu skaitam jāatbilst:

—

faktiskajam saskarsmes stāvoklim un

—

ritošās virsmas faktiskajam platumam (“ritošā josla”), lai kopējā nelīdzenuma vidējā aritmētiskā nelīdzenuma aprēķināšanā tiktu ņemtas vērā tikai tās trases, kuras atrodas ritošās virsmas faktiskā platuma robežās.

Bez šo abu parametru tehniska pamatojuma ir piemērojams Pr EN ISO 3095:2001 § D.1.2.2

D.2.1.

Tiešā mērīšana

Vienas trešdaļas oktāvas joslas viļņa garuma nelīdzenuma spektru apstrādā no katra spektra kvadrātiskā vidējā skaitļa no elementāro references sliežu posmiem

Ir pierādīts, ka šīs metodes, kas izmantotas NOEMIE projektā, dod konsekventus rezultātus tādu sliežu gadījumā, kuras atbilst piedāvātajiem sliežu nelīdzenuma limitiem. Tomēr var izmantot jebkuru citu pieejamu un pārbaudītu tiešu metodi, kura var dot salīdzināmus rezultātus.

—

References sliežu (testa sliežu) dinamisko izturēšanos raksturo ar vertikālām un transversālām “sliežu samazinājuma likmēm (TDR)”, kuras nosaka sliežu vibrācijas samazināšanos ar attālumu gar sliedēm. NOEMIE projektā izmantotā mērīšanas metode sniegta A.2. punktā. Tā pierādīja savu spēju pienācīgi atšķirt sliežu dinamikas īpašības. Ir atļauta arī līdzvērtīga sliežu raksturojuma mērīšanas metode, ja tā ir pieejama un pārbaudīta. Tādā gadījumā jāpierāda, ka testa sliežu vertikālā un transversālā samazinājuma likmes ir vienādas ar šajā SITS minētā veida sliežu vertikālā un transversālā samazinājuma likmēm, kas izmērītas saskaņā ar A.2. punktā doto specifikāciju lapu. References sliežu samazinājuma likmēm jābūt augstākām par zemākajiem limitiem, kas doti F2. zīmējumā.

—

References sliedēm jābūt ar cietu virsbūvi virs 100 m minimālā garuma. Izmērītajām sliežu samazinājuma likmēm jāattiecas uz 40 m katrā mikrofona stāvokļa pusē. Nelīdzenuma pārbaudi veic atbilstoši prEN ISO 3095:2001.

F1. zīmējums:

References sliežu nelīdzenuma limitu spektrs

Image

F2. zīmējums:

References sliežu vertikālā un transversālā samazinājuma likmes zemāko limitu spektrs

Image

A.2.   REFERENCES SLIEŽU DINAMISKĀS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS

A.2.1.   Mērīšanas procedūra

Šāda procedūra jāpiemēro secīgi transversālā un vertikālā virzienā katrā raksturojamā sliežu novietojumā.

Uz sliedēm nostiprina (pielīmē vai apsit ar naglām) divus akselerometrus posma vidū starp diviem gulšņiem (sk. F3. zīmējumu):

—

vienu vertikālā virzienā uz sliežu garenass, novietotu uz sliežu galviņas augšas līmeņa (vēlams) vai zem sliežu pamatnes,

—

otru šķērsvirzienā, novietotu uz sliežu galviņas ārējās plaknes.

F3. zīmējums:

“Sagūstītāja” atrašanās vieta uz sliežu šķērsgriezuma

Image

Izmērītu spēka impulsu piemēro uz sliežu galviņas augšas līmeņa katrā virzienā ar aprīkotu āmuru, kas ir ar atbilstošas cietības uzgali, lai nodrošinātu labu spēka un atbalss mērīšanu frekvences diapazonā (50; 6 000 Hz). (Rūdītā tērauda uzgalis ir nepieciešams frekvences diapazona augstākajam galam un parasti, lai gan ne vienmēr, ir pietiekams, lai piemērotu pietiekamu spēku frekvences diapazona zemākajam galam. Var būt nepieciešams papildu mērījums ar mīkstāku uzgali.)

(Pārejas) paātrinājumu (paātrinājums/spēka frekvences atbalss funkcija) vai mobilitāti (ātrums/spēks) mēra vertikālā un transversālā-šķērsvirzienā spēkam, kas piemērots tajā pašā atbilstošajā virzienā atrašanās vietu kārtībā dažādos attālumos gar sliedēm (noteikts turpmāk). Nav nepieciešams mērīt šķērsattiecības (vertikāls spēks pret transversālu atbalsi vai otrādi). Ja akselerometra mērījumam ir pieejama analoga integrācija, tika konstatēts, ka labākas kvalitātes mērījums tiek iegūts, ja ieraksta mobilitātes frekvences atbalss funkciju (FRF), nevis paātrinājumu. Tas dod datu labāku kvalitāti zemā frekvencē, kad mērītā atbalss ir ļoti maza salīdzinājumā ar augsto frekvenci, jo tā samazina datu dinamisko diapazonu pirms ierakstīšanas vai ciparošanas. Jāņem vidējā FRF no vismaz četriem pamatotiem impulsiem. Katras izmērītās FRF kvalitāti jāuzrauga (reproducējamība, linearitāte utt.), izmantojot koherences funkciju. Tas arī jāieraksta.

Pārejas FRF jāveic akselerometra uzstādīšanas vietai no katras atrašanās vietas, kas norādīta F4. zīmējumā. Mērīšanas vietas var iedalīt komplektos kā “punkta” mērīšanas vietu, “tuvā lauka” komplektu un “tālā lauka” komplektu šādi:

—

Atrašanās vietas indekss 0 ir saistīts ar pirmā gulšņa posma viduspunktu. Kad impulsu piemēro šajā punktā (praktiski pēc iespējas tuvāk šim punktam), izmēra FRF punktu.

—

Tuvā lauka mērījumus veic, piemērojot impulsu, sākot ar FRF punktu, pie ceturtdaļgulšņa, kas plešas līdz 2. gulšņa posma beigām, no turienes pie pusgulšņa, kurš plešas līdz 4. gulšņa posma vidum, un tad katrā vidusgulšņa stāvoklī līdz 8. gulšņa posmam.

—

Tālā lauka mērījumā izmanto impulsa vietas no 8. gulšņa posma attāluma no akselerometra stāvokļa uz āru starpgulšņu stāvokļos, ar indeksiem: 10, 12, 16, 20, 24, 30, 36, 42, 48, 54, 66 utt., kā parādīts F4. zīmējumā. Mērījumi jāveic tikai līdz punktam, kurā atbalss pie visām frekvencēm diapazonā kļūst nenozīmīga (attiecībā uz mērīšanas troksni). Uz to norāda koherences funkcija. Ideāli atbalss līmenim katrā vienas trešdaļas oktāvas joslā jābūt vismaz 10 dB zem tās pašas joslas līmeņa atrašanās vietā 0.

F4. zīmējums:

Sliežu samazinājuma likmes – ierosināšanas punktu atrašanās vieta

Image

Pieredze ir pierādījusi, ka rezultātu mainīgums ir tāds, ka viss samazinājuma mērījums jāatkārto citā akselerometra atrašanās vietā uz sliežu vietas. Aptuveni 10 metru attālums starp divu akselerometru atrašanās vietām ir pietiekams.

Tā kā samazinājuma likmes ir sliežu starpliku cietības funkcija un sliežu starpliku materiāliem parasti ir ievērojama temperatūras atkarība, jāpieraksta starplikas temperatūra mērīšanas laikā.

A.2.2.   Mērīšanas sistēma

Katram sensoram un komplektācijas sistēmai jābūt kalibrēšanas sertifikātam atbilstoši EN ISO 17025 standartam (1).

Visa mērīšanas sistēma jākalibrē pirms un pēc katras mērījumu sērijas (un īpaši mērīšanas sistēmas, komplektācijas vai mērīšanas vietas izmaiņu gadījumā).

A.2.3.   Datu apstrāde

Kopējā skaņas jauda, kas izstarota no sliedēm, kam izraisa vibrāciju, ir sliežu izstarojuma rādītāja (izstarojuma efektivitātes) produkts un ātruma amplitūda kvadrātā, kas summēta izstarošanas apgabalā. Ja tiek pieņemts, ka gan vertikālie, gan transversālie viļņi sliedēs samazinās eksponenciāli no ierosināšanas punkta (riteņu saskare) ar attālumu gar sliedēm, tad A(z) ≈ A(0)e-βz , kur β ir atbalss amplitūdas samazinājuma konstante, A, ar attālumu z gar sliedēm no ierosināšanas punkta. β var pārveidot par samazinājuma likmi, kas izteikta kā dB uz metru, Δ, kā Δ = 20log10(eß ) = 8,686ß dB/m.

Ja A attiecas uz ātruma atbalsi, tad skaņas jauda, kas izstarota no sliedēm, ir proporcionāla Image. Šo kvantitāti vienkārši saista ar vertikālu vai transversālu viļņu samazinājuma likmi ar:

Image

(A.2.1.)

Tas rāda, kā samazinājuma likme ir saistīta ar sliežu struktūras trokšņa izstarojuma rezultātiem. Tā jāizsaka kā vērtība dB/m katram vienas trešdaļas oktāvas frekvences diapazonam.

Samazinājuma likmi principā var novērtēt kā atbalss amplitūdas diagrammas slīpumu dB pret attālumu z. Tomēr praksē samazinājuma likmi ir labāk novērtēt, pamatojoties uz summētās atbalss tiešu aplēsi:

Image

(A.2.2.)

kur zmax ir maksimālais mērīšanas attālums un summa iznesta atbalss mērīšanas vietām, kad Δz ir intervāls starp vidusdistances punktiem līdz mērīšanas vietām vienā vai otrā pusē. Intervāla ietekmei, kurš ņemts mērīšanai pie zmax , jābūt mazai, bet šeit paredzēts, ka tai jābūt simetriskai aptuveni zmax .

Tādējādi atbalsij, kura caurmērā dota katrā vienas trešdaļas oktāvas frekvences diapazonā, samazinājuma likmi novērtē kā:

Image

(A.2.3.)

No tā ir skaidrs, ka nav būtiski, vai A ir atbalss paātrinājuma vai mobilitātes izteiksmē, jo tās atšķiras tikai ar faktoru 2πf, kur f ir frekvence. Spektra vidējā aritmētiskā aprēķināšanu virs vienas trešdaļas oktāvas frekvences diapazoniem var veikt vai nu pirms samazinājuma likmes novērtējuma FRF, vai pēc tam funkcijai Δ(f). Ievērojiet, ka ir svarīgs A(0) precīzs mērījums, jo tas parādās kā konstants faktors summēšanā. Faktiski tas ir FRF, ko visvieglāk izmērīt precīzi. Pieredze rāda, ka nerodas ievērojama kļūda no tā, ka šajā vienkāršajā analīzē netiek ņemti vērā tuvā lauka viļņi.

Šī novērtēšanas metode ir robusta augstām samazinājuma likmēm, bet var būt pakļauta kļūdai, ja zmax praktiskā vērtība saīsina atbalsi vienas trešdaļas oktāvas frekvences diapazonā, pirms ir notikusi pietiekama samazināšana, lai summēšana līdz zmax būtu bezgalīgā integrāļa laba aproksimācija. Tādējādi minimālā samazinājuma likme, kuru var novērtēt konkrētai zmax vērtībai, ir:

Image

(A.2.4.)

Novērtētā samazinājuma likme jāsalīdzina ar šo vērtību, un, ja tā ir tuva tai, samazinājuma likmes aplēse tiek uzskatīta par nedrošu. Aptuveni 40 m zmax vērtībai jāspēj novērtēt sliežu samazinājuma likme, kas atbilst F2. zīmējumā noteiktajam minimumam. Tomēr dažām neatbilstošām sliedēm ir ievērojami zemākas samazinājuma likmes dažos diapazonos, un, lai izvairītos no intensitātes eskalācijas mērīšanā, var būt nepieciešams ķerties pie līnijas slīpuma piemērošanas dažām joslām. Zemu samazinājuma likmju gadījumā atbalss datiem ir tendence būt bez dažām iepriekš norādītajām problēmām. Tie jāpārbauda, skicējot tos kopā ar izmērīto FRF pret attālumu katrai vienas trešdaļas oktāvas frekvenču joslai.

A.2.4.   Testa ziņojums

Telpiskā TDR (vertikālais un šķērsvirziens) jāuzrāda trešās oktāvas frekvenču joslas platumam diagrammā, ievērojot prezentāciju, kas noteikta Pr EN ISO 3740 (2) un IEC 60263 (3), ar 3/4 mēroga attiecību starp horizontālām un vertikālām asīm attiecīgi 1. oktāvas joslas platumam un 5 dB/m samazinājuma likmei.

(1)  EN ISO IEC 17025: Vispārējās prasības testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetencei, 2000.

(2)  EN ISO 3740:2000: Akustika – Trokšņa avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana – Norādījumi pamatstandartu izmantošanai.

(3)  IEC 60263: Mērogi un lielumi frekvences īpašību un polāru diagrammu skicēšanai.

B PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU EK VERIFIKĀCIJAS MODUĻI – ASPEKTS “TROKSNIS”

APAKŠSISTĒMU EK VERIFIKĀCIJAS MODUĻI

SB modulis.

Tipa pārbaude

SD modulis.

Produktu kvalitātes vadības sistēma

SF modulis.

Produktu verifikācija

SH2 modulis.

Pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudi

B.1.   SB modulis. Tipa pārbaude

1.

Šis modulis apraksta EK verifikācijas procedūru, ar ko notificētā iestāde pēc līgumslēdzēja subjekta vai Kopienā reģistrēta tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma pārbauda un apliecina, ka ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa aspekta tips, kas raksturīgs paredzētajam ražojumam:

—

atbilst šai SITS un jebkurai citai piemērojamai SITS, kas pierāda, ka ir izpildītas pamatprasības (1), kuras izklāstītas Direktīvā 2001/16/EK (2),

—

atbilst citiem no Līguma izrietošiem noteikumiem.

Tipa pārbaude, ko nosaka šis modulis, varētu ietvert konkrētus novērtēšanas posmus – projekta pārbaudi, tipa testu vai ražošanas procesa pārbaudi – kas noteikti attiecīgajā SITS.

2.

Līgumslēdzējam subjektam (3) jāiesniedz apakšsistēmas EK verifikācijas pieteikums (ar tipa pārbaudi) notificētajai iestādei pēc savas izvēles.

Pieteikumā jāiekļauj:

—

līgumslēdzēja subjekta vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese,

—

tehniskā dokumentācija, kas aprakstīta 3. punktā.

3.

Pretendentam jāiesniedz notificētajai iestādei apakšsistēmas paraugs (4), kas raksturīgs paredzētajam ražojumam un turpmāk saukts “tips”.

Tips var aptvert vairākus apakšsistēmas variantus, ja atšķirības starp variantiem neietekmē SITS noteikumus.

Notificētā iestāde nepieciešamības gadījumā var pieprasīt papildu paraugus testa programmas veikšanai.

Ja ir nepieciešams konkrētām testa vai pārbaudes metodēm un noteikts SITS vai Eiropas specifikācijā (5), uz kuru ir atsauce SITS, jāiesniedz iekārtas mezgla daļas vai mezgla paraugs vai paraugi vai apakšsistēmas paraugs pirmsmontāžas stāvoklī.

Tehniskajai dokumentācijai un paraugam(-iem) jāļauj saprast apakšsistēmas konstrukcija, ražošana, uzstādīšana, uzturēšana un darbība un jāļauj novērtēt atbilstība SITS noteikumiem.

Tehniskajā dokumentācijā jāiekļauj:

—

apakšsistēmas, vispārējā projekta un struktūras vispārīgs apraksts,

—

ritošā sastāva reģistrs, ieskaitot visu informāciju, kas noteikta SITS,

—

konceptuāla projekta un ražošanas informācija, piemēram, rasējumi, komponentu, iekārtas mezgla daļu, mezglu, kontūru plāni utt.,

—

apraksti un paskaidrojumi, kas ir nepieciešami projekta un ražošanas informācijas izprašanai, apakšsistēmas uzturēšanai un darbībai,

—

tehniskās specifikācijas, ieskaitot Eiropas specifikācijas, kuras ir piemērotas,

—

jebkuri nepieciešamie papildu pierādījumi iepriekšminēto specifikāciju izmantošanai, it īpaši gadījumos, kad Eiropas specifikācijas un attiecīgās klauzulas nav piemērotas pilnīgi,

—

to savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts, kuri jāiekļauj apakšsistēmā,

—

EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, kuras jāpievieno minētajiem komponentiem, un visi nepieciešamie elementi, kas definēti direktīvu VI pielikumā,

—

pierādījumi par atbilstību citiem noteikumiem, kas izriet no līguma (tostarp sertifikāti),

—

tehniskā dokumentācija par apakšsistēmas ražošanu un montāžu,

—

to ražotāju saraksts, kuri iesaistīti apakšsistēmas konstruēšanā, ražošanā, montāžā un uzstādīšanā,

—

apakšsistēmas izmantošanas nosacījumi (ekspluatācijas laika vai attāluma ierobežojumi, nolietojuma limiti utt.),

—

uzturēšanas nosacījumi un tehniskā dokumentācija par apakšsistēmas uzturēšanu,

—

visas tehniskās prasības, kas jāņem vērā apakšsistēmas ražošanas, uzturēšanas vai darbības laikā,

—

veikto projekta aprēķinu un pārbaužu rezultāti utt.,

—

testa ziņojumi.

Ja SITS pieprasa papildu informāciju tehniskajai dokumentācijai, tā jāiekļauj.

4.

Notificētajai iestādei:

4.1.

jāpārbauda tehniskā dokumentācija;

4.2.

jāpārbauda, vai apakšsistēmas vai apakšsistēmas mezglu vai iekārtas mezgla daļu paraugs(-i) ir ražots(-i) atbilstoši tehniskajai dokumentācijai, un jāveic vai jābūt veikušai tipa testus saskaņā ar SITS un atbilstošo Eiropas specifikāciju noteikumiem. Šādu ražošanu pārbauda, izmantojot atbilstošu novērtēšanas moduli;

4.3.

ja SITS pieprasa projekta pārbaudi, jāveic projekta metožu, projekta instrumentu un projekta rezultātu pārbaude, lai novērtētu to spēju pildīt apakšsistēmas atbilstības prasības, pabeidzot projektēšanas procesu;

4.4.

jānosaka elementi, kas ir konstruēti saskaņā ar attiecīgajiem SITS un Eiropas specifikāciju noteikumiem, kā arī elementi, kas ir konstruēti, nepiemērojot šo Eiropas specifikāciju attiecīgos noteikumus;

4.5.

jāveic vai jābūt veikušai atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus saskaņā ar 4.2. un 4.3. punktu, lai noteiktu, ka ir faktiski piemērotas attiecīgās Eiropas specifikācijas, ja tās ir izvēlētas;

4.6.

jāveic vai jābūt veikušai atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus saskaņā ar 4.2. un 4.3. punktu, lai noteiktu, vai pielietotie risinājumi atbilst SITS prasībām, kad nav piemērotas attiecīgās Eiropas specifikācijas;

4.7.

jāvienojas ar pretendentu par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un nepieciešamie testi.

5.

Ja tips atbilst SITS noteikumiem, notificētā iestāde izdod pretendentam tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj līgumslēdzēja subjekta un ražotāja(-u) nosaukumu un adresi, kas norādīti tehniskajā dokumentācijā, pārbaudes rezultātus, tās spēkā esamības nosacījumus un nepieciešamos datus apstiprinātā tipa identifikācijai.

Tehniskās dokumentācijas attiecīgo daļu saraksts jāpievieno sertifikātam, un kopija jāglabā notificētajai iestādei.

Ja līgumslēdzējam subjektam atsaka tipa pārbaudes sertifikātu, notificētajai iestādei jāsniedz sīki iemesli šādam atteikumam. Jāparedz noteikumi pārsūdzības procedūrai.

6.

Katrai notificētajai iestādei jāpaziņo citām notificētajām iestādēm attiecīgā informācija par izdotajiem, anulētajiem vai noraidītajiem tipa pārbaudes sertifikātiem.

7.

Citas notificētās iestādes pēc pieprasījuma var saņemt izdoto tipa pārbaudes sertifikātu kopijas un/vai to papildinājumus. Sertifikātu pielikumiem jābūt pārējo notificēto iestāžu rīcībā.

8.

Līgumslēdzējam subjektam ar tehnisko dokumentāciju jāglabā tipa pārbaudes sertifikātu kopijas un jebkuri papildinājumi apakšsistēmas darbmūža laikā. Tā jānosūta jebkurai dalībvalstij, kas to pieprasa.

9.

Pretendentam jāinformē notificētā iestāde, kura tur tehnisko dokumentāciju saistībā ar tipa pārbaudes sertifikātu, par visām modifikācijām, kas var ietekmēt atbilstību SITS prasībām vai paredzētajiem apakšsistēmas izmantošanas nosacījumiem. Tādos gadījumos apakšsistēmai jāsaņem papildu apstiprinājums. Šo papildu apstiprinājumu var dot vai nu kā papildinājumu sākotnējam tipa pārbaudes sertifikātam, vai izsniedzot jaunu sertifikātu pēc vecā sertifikāta anulēšanas.

B.2.   SD modulis. Produktu kvalitātes vadības sistēma

1.

Šis modulis apraksta EK verifikācijas procedūru, ar ko notificētā iestāde pēc līgumslēdzēja subjekta vai Kopienā reģistrēta tā notificētā pārstāvja pieprasījuma pārbauda un apliecina, ka ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa aspekts, kuram notificētā iestāde jau ir izdevusi tipa pārbaudes sertifikātu:

—

atbilst šai SITS un jebkurai citai piemērojamai SITS, kas pierāda, ka ir izpildītas pamatprasības (6), kuras izklāstītas Direktīvā 2001/16/EK (7),

—

atbilst citiem no Līguma izrietošiem noteikumiem, un to var nodot ekspluatācijā.

2.

Notificētā iestāde veic procedūru ar nosacījumu, ka:

—

tipa pārbaudes sertifikāts, kas izdots pirms novērtējuma, paliek spēkā apakšsistēmai, uz kuru attiecas pieteikums,

—

līgumslēdzējs subjekts (8) un galvenie iesaistītie darbuzņēmēji pilda 3. punktā izklāstītos pienākumus.

“Galvenie darbuzņēmēji” attiecas uz uzņēmumiem, kuru darbība veicina SITS pamatprasību izpildi. Tas attiecas uz:

—

uzņēmumu, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot it īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju),

—

citiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti tikai apakšsistēmas projekta daļā (veicot, piemēram, apakšsistēmas montāžu vai uzstādīšanu).

Tas neattiecas uz ražotāja apakšuzņēmējiem, kas piegādā sastāvdaļas un savstarpējas izmantojamības komponentus.

3.

Attiecībā uz apakšsistēmu, kas ir EK verifikācijas procedūras priekšmets, līgumslēdzējs subjekts vai galvenie darbuzņēmēji, kad tie nodarbināti, izmanto apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu ražošanai un galaprodukta pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 5. punktā, un šī sistēma pakļaujama uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.

Ja pats līgumslēdzējs subjekts ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot it īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju) vai līgumslēdzējs subjekts ir tieši iesaistīts ražošanā (ieskaitot montāžu un uzstādīšanu), tam jāizmanto apstiprināta kvalitātes vadības sistēma tām darbībām, kuras pakļaujamas uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.

Ja galvenais darbuzņēmējs ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot it īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju), tam jebkurā gadījumā jāizmanto apstiprināta kvalitātes vadības sistēma ražošanai un galaprodukta pārbaudei un testēšanai, kas pakļaujama uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.

4.

EK verifikācijas procedūra

4.1.

Līgumslēdzējam subjektam jāiesniedz notificētajai iestādei pēc savas izvēles pieteikums apakšsistēmas EK verifikācijai (ar produktu kvalitātes vadības sistēmu), ieskaitot kvalitātes vadības sistēmu uzraudzības koordināciju saskaņā ar 5.3. un 6.5. punktu. Līgumslēdzējam subjektam jāinformē iesaistītie ražotāji par šo izvēli un par pieteikumu.

4.2.

Pieteikumam jāļauj izprast apakšsistēmas konstrukcija, ražošana, montāža, uzstādīšana, uzturēšana un darbība un jāļauj novērtēt atbilstība tipam, kas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un SITS prasībām.

Pieteikumā jāiekļauj:

—

līgumslēdzēja subjekta vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese,

—

tehniskā dokumentācija par apstiprināto tipu, ieskaitot tipa pārbaudes sertifikātu, kas izdots pēc procedūras pabeigšanas, kas noteikta SB modulī,

un, ja neietilpst šajā dokumentācijā,

—

apakšsistēmas, tās vispārējā projekta un struktūras vispārīgs apraksts,

—

tehniskās specifikācijas, ieskaitot Eiropas specifikācijas, kuras ir piemērotas,

—

jebkuri nepieciešamie papildu pierādījumi iepriekšminēto specifikāciju izmantošanai, it īpaši gadījumos, kad nav pilnīgi piemērotas šīs Eiropas specifikācijas un attiecīgās klauzulas. Šajos papildu pierādījumos jāiekļauj to testu rezultāti, kurus veikusi ražotāja piemērota laboratorija vai kuri veikti tās uzdevumā,

—

ritošā sastāva reģistrs, ieskaitot visu informāciju, kas noteikta SITS,

—

tehniskā dokumentācija par apakšsistēmas ražošanu un montāžu,

—

pierādījumi par atbilstību citiem noteikumiem, kas izriet no līguma (tostarp sertifikāti), ražošanas posmam,

—

to savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts, kuri jāiekļauj apakšsistēmā,

—

EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, kuras jāpievieno komponentiem, un visi nepieciešamie elementi, kas definēti direktīvu VI pielikumā,

—

ražotāju saraksts, kuri iesaistīti apakšsistēmas konstruēšanā, ražošanā, montāžā un uzstādīšanā,

—

pierādījums, ka uz visiem 5.2. punktā minētajiem posmiem attiecas līgumslēdzēja subjekta, ja tas ir iesaistīts, un/vai galveno darbuzņēmēju kvalitātes vadības sistēmas, un pierādījumi par to efektivitāti,

—

norāde par notificēto iestādi, kura ir atbildīga par šo kvalitātes vadības sistēmu apstiprinājumu un uzraudzību.

4.3.

Notificētā iestāde vispirms pārbauda pieteikumu attiecībā uz tipa pārbaudes un tipa pārbaudes sertifikāta spēkā esamību.

Ja notificētā iestāde uzskata, ka tipa pārbaudes sertifikāts vairs nav spēkā vai nav piemērots un ka ir nepieciešama jauna tipa pārbaude, tai jāpamato savs lēmums.

5.

Kvalitātes vadības sistēma

5.1.

Līgumslēdzējam subjektam, ja tas ir iesaistīts, un galvenajiem darbuzņēmējiem, ja tie ir nodarbināti, jāiesniedz pieteikums notificētajai iestādei pēc viņu izvēles to kvalitātes vadības sistēmu novērtēšanai.

Pieteikumā jāiekļauj:

—

visa paredzētās apakšsistēmas attiecīgā informācija,

—

kvalitātes vadības sistēmas dokumentācija,

—

apstiprinātā tipa tehniskā dokumentācija un tā tipa pārbaudes sertifikāta kopija, kas izdots pēc SB moduļa tipa pārbaudes procedūras pabeigšanas.

Tiem, kuri ir iesaistīti tikai apakšsistēmas projekta daļā, sniedzamā informācija ir tikai informācija attiecīgajai daļai.

5.2.

Līgumslēdzējam subjektam vai galvenajam darbuzņēmējam, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu, kvalitātes vadības sistēmām jānodrošina apakšsistēmas vispārējā atbilstība tipam, kas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un apakšsistēmas vispārējā atbilstība SITS prasībām. Citiem galvenajiem darbuzņēmējiem to kvalitātes vadības sistēmai(-ām) jānodrošina to attiecīgā ieguldījuma apakšsistēmā atbilstība tipam, kas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un SITS prasībām.

Visi pretendenta(-u) pieņemtie elementi, prasības un noteikumi jādokumentē sistemātiski un kārtīgi kā rakstiska politika, procedūra un instrukcijas. Šī kvalitātes vadības sistēmas dokumentācija nodrošina vispārēju izpratni par kvalitātes politiku un procedūru, piemēram, par kvalitātes programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaiti.

Tajā it īpaši jābūt šādu elementu pietiekamam aprakstam par visiem pretendentiem:

—

kvalitātes mērķi un organizatoriskā struktūra,

—

atbilstošās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes vadības metodes, procesi un sistemātiskas darbības, kas tiks izmantotas,

—

pārbaudes un testi, kas tiks veikti pirms un pēc ražošanas, montāžas un uzstādīšanas un tās laikā, kā arī to veikšanas biežums,

—

kvalitātes uzskaite, piemēram, pārbaudes ziņojumi un testa dati, kalibrēšanas dati, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumi utt., un arī līgumslēdzējam subjektam vai galvenajam darbuzņēmējam, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu,

—

vadības atbildība un pilnvaras attiecībā uz vispārējo apakšsistēmas kvalitāti, ieskaitot it īpaši apakšsistēmas integrācijas vadību.

Pārbaudēm un testiem jāaptver visi šādi posmi:

—

apakšsistēmas struktūra, ieskaitot it īpaši inženiertehniskās būvniecības darbību, komponentu montāžu, galīgo regulēšanu,

—

apakšsistēmas galīgā testēšana,

—

un gadījumos, kad noteikts šajā SITS, validācija pilnīgas darbības apstākļos.

5.3.

Līgumslēdzēja subjekta izvēlētajai notificētajai iestādei jāpārbauda, vai visi apakšsistēmas posmi, kas minēti 5.2. punktā, ir pietiekami un pienācīgi aptverti ar pretendenta(-u) kvalitātes vadības sistēmas(-u) apstiprinājumu un uzraudzību (9).

Ja apakšsistēmas atbilstība tipam, kas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un apakšsistēmas atbilstība SITS prasībām balstās uz vairāk nekā vienu kvalitātes vadības sistēmu, notificētā iestāde it īpaši pārbauda:

—

vai ir skaidri dokumentētas attiecības un saskarnes starp kvalitātes vadības sistēmām,

—

un vai galvenajiem darbuzņēmējiem ir pietiekami un pienācīgi noteikta vadības vispārējā atbildība un pilnvaras par visas apakšsistēmas atbilstību.

5.4.

Notificētajai iestādei, uz kuru ir atsauce 5.1. punktā, jānovērtē kvalitātes vadības sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst prasībām, uz kurām ir atsauce 5.2. punktā. Tā pieņem atbilstību šīm prasībām, ja pretendents ievieš kvalitātes sistēmu ražošanai, galaprodukta pārbaudei un testēšanai attiecībā uz EN/ISO 9001:2000 standartu, kurā ņemta vērā tās apakšsistēmas specifika, kurai to ievieš.

Ja pretendents izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, notificētā iestāde to ņem vērā novērtēšanā.

Audits ir specifisks attiecīgajai apakšsistēmai, ņemot vērā pretendenta konkrēto ieguldījumu apakšsistēmā. Audita darba grupā jābūt vismaz vienam loceklim, kuram ir pieredze kā attiecīgās apakšsistēmas tehnoloģijas vērtētājam. Novērtēšanas procedūrā iekļauj novērtēšanas apmeklējumu pretendenta telpās.

Lēmums jāpaziņo pretendentam. Paziņojumā jāiekļauj pārbaudes rezultāti un pamatots novērtēšanas lēmums.

5.5.

Līgumslēdzējs subjekts, ja tas ir iesaistīts, un galvenie darbuzņēmēji apņemas pildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas, un atbalstīt to, lai tā paliktu piemērota un efektīva.

Tiem jāinformē notificētā iestāde, kura ir apstiprinājusi kvalitātes vadības sistēmu, par jebkurām nozīmīgām izmaiņām, kas ietekmēs apakšsistēmas SITS prasību izpildi.

Notificētajai iestādei jānovērtē ierosinātās modifikācijas un jāizlemj, vai grozītā kvalitātes vadības sistēma atbildīs prasībām, uz kurām ir atsauce 5.2. punktā, vai ir nepieciešama atkārtota novērtēšana.

Tai jāpaziņo savs lēmums pretendentam. Paziņojumā ietver pārbaudes rezultātus un pamatotu novērtēšanas lēmumu.

6.

Kvalitātes vadības sistēmas(-u) uzraudzība, par kuru ir atbildīga notificētā iestāde

6.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka līgumslēdzējs subjekts, ja tas ir iesaistīts, un galvenie darbuzņēmēji pienācīgi pilda saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas(-ām).

6.2.

Līgumslēdzējam subjektam, ja tas ir iesaistīts, un galvenajiem darbuzņēmējiem jānosūta notificētajai iestādei, uz kuru ir atsauce 5.1. punktā, visi dokumenti (vai tie jau ir nosūtīti), kas ir nepieciešami šim mērķim, ieskaitot ieviešanas plānus un tehnisko uzskaiti par apakšsistēmu (ciktāl tas ir svarīgi pretendentu konkrētajam ieguldījumam apakšsistēmā), it īpaši:

—

kvalitātes vadības sistēmas dokumentācija, tostarp konkrētie līdzekļi, kas ieviesti, lai nodrošinātu, ka:

—

līgumslēdzējam subjektam vai galvenajam darbuzņēmējam, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu, ir pietiekami un pienācīgi noteikta vadības vispārējā atbildība un pilnvaras par visas apakšsistēmas atbilstību,

—

katram pretendentam kvalitātes vadības sistēma tiek pareizi vadīta, lai panāktu integrāciju apakšsistēmas līmenī,

—

kvalitātes uzskaite, kā paredz kvalitātes vadības sistēmas ražošanas daļa (ieskaitot montāžu un uzstādīšanu), piemēram, pārbaudes ziņojumi un testa dati, kalibrēšanas dati, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumi utt.

6.3.

Notificētajai iestādei periodiski jāveic audits, lai pārliecinātos, ka līgumslēdzējs subjekts, ja tas ir iesaistīts, un galvenie darbuzņēmēji uztur un piemēro kvalitātes vadības sistēmu, un jāsniedz tiem audita ziņojums. Ja tie izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, notificētā iestāde to ņem vērā uzraudzībā.

Audita biežums ir vismaz vienu reizi gadā, ar vismaz vienu auditu apakšsistēmas attiecīgo darbību (ražošana, montāža vai uzstādīšana) veikšanas laikā, kura ir 8. punktā minētās EK verifikācijas procedūras priekšmets.

6.4.

Papildus notificētā iestāde var veikt pretendenta(-u) attiecīgo objektu negaidītus apmeklējumus. Šādu apmeklējumu laikā notificētā iestāde var veikt pilnīgu vai daļēju auditu un var veikt vai likt veikt testus, lai nepieciešamības gadījumā pārbaudītu kvalitātes vadības sistēmas pienācīgu funkcionēšanu. Tai jāsniedz pretendentam(-iem) pārbaudes ziņojums un arī attiecīgi audita un/vai testa ziņojumi.

6.5.

Notificētajai iestādei, kuru izvēlējies līgumslēdzējs subjekts un kura ir atbildīga par EK verifikāciju, ja tā neveic visas attiecīgās kvalitātes vadības sistēmas(-u) uzraudzību, jākoordinē jebkuras citas par šo uzdevumu atbildīgās notificētās iestādes uzraudzības darbības, lai:

—

nodrošinātu, ka ir veikta pareiza saskarņu vadība starp dažādajām kvalitātes vadības sistēmām saistībā ar apakšsistēmas integrāciju,

—

saziņā ar līgumslēdzēju subjektu savāktu nepieciešamos elementus novērtēšanai, lai garantētu konsekvenci un dažādo kvalitātes vadības sistēmu vispārējo uzraudzību.

Šī koordinācija ietver notificētās iestādes tiesības:

—

saņemt visu dokumentāciju (apstiprinājuma un uzraudzības), ko izdevušas citas notificētās iestādes,

—

apstiprināt uzraudzības auditu, kas minēts 6.3. punktā,

—

uzsākt papildu auditu, kas minēts 6.4. punktā, uz savu atbildību un kopā ar citām notificētajām iestādēm.

7.

Notificētajai iestādei, uz kuru ir atsauce 5.1. punktā, jābūt pieejai pārbaudes nolūkā, auditam un uzraudzībai celtniecības objektu, ražošanas darbnīcu atrašanās vietām, montāžas un uzstādīšanas vietām, uzglabāšanas vietām un attiecīgā gadījumā rūpnieciskās ražošanas un testēšanas telpām un vispārīgāk visām telpām, ko tā uzskata par nepieciešamām, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar pretendenta konkrēto ieguldījumu apakšsistēmas projektā.

8.

Līgumslēdzējam subjektam, ja tas ir iesaistīts, un galvenajiem darbuzņēmējiem 10 gadus pēc tam, kad ir ražota pēdējā apakšsistēma, jānodrošina valsts iestāžu rīcībā:

—

dokumentācija, uz kuru ir atsauce 5.1. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā,

—

aktualizācija, uz kuru ir atsauce 5.5. punkta otrajā daļā,

—

lēmumi un ziņojumi no notificētās iestādes, uz kuriem ir atsauce 5.4., 5.5. un 6.4. punktā.

9.

Ja apakšsistēma atbilst SITS prasībām, tad notificētajai iestādei, pamatojoties uz tipa pārbaudi un kvalitātes vadības sistēmas(-u) apstiprinājumu un uzraudzību, jāsastāda atbilstības sertifikāts, kas paredzēts līgumslēdzējam subjektam, kurš savukārt sastāda EK verifikācijas deklarāciju, kas paredzēta uzraudzības iestādei dalībvalstī, kurā apakšsistēma atrodas un/vai darbojas.

EK verifikācijas deklarācija un pavaddokumenti jādatē un jāparaksta. Deklarācijai jābūt rakstītai tajā pašā valodā kā tehniskajai lietai un jāietver vismaz direktīvas V pielikumā iekļautā informācija.

10.

Līgumslēdzēja subjekta izvēlētā notificētā iestāde ir atbildīga par tehniskās lietas sastādīšanu, kura jāpievieno EK verifikācijas deklarācijai. Tehniskajā lietā ietver vismaz direktīvas 18. panta 3. punktā norādīto informāciju, un it īpaši šādu:

—

visi nepieciešamie dokumenti saistībā ar apakšsistēmas īpašībām,

—

apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts,

—

EK atbilstības deklarāciju un attiecīgā gadījumā EK deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, kuras jānodrošina minētajiem komponentiem saskaņā ar direktīvas 13. pantu, kurām attiecīgā gadījumā pievienoti atbilstošie dokumenti (sertifikāti, kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumi un uzraudzības dokumenti), ko izdevušas notificētās iestādes,

—

visi elementi saistībā ar apakšsistēmas uzturēšanu, izmantošanas apstākļiem un limitiem,

—

visi elementi saistībā ar instrukcijām par apkopi, pastāvīgu vai kārtēju uzraudzību, regulēšanu un uzturēšanu,

—

apakšsistēmas tipa pārbaudes sertifikāts un tehniskā pavaddokumentācija, kā noteikts SB modulī,

—

pierādījumi par atbilstību citiem noteikumiem, kas izriet no līguma (tostarp sertifikāti),

—

notificētās iestādes atbilstības sertifikāts, kas minēts 9. punktā un kuram pievienotas atbilstošās aprēķina piezīmes, un kuru tā parakstījusi, paziņojot, ka projekts atbilst direktīvai un SITS, un attiecīgā gadījumā pieminot atrunas, kas pierakstītas darbību veikšanas laikā un nav atsauktas. Sertifikātam pievienojami arī pārbaudes un audita ziņojumi, kas sastādīti sakarā ar verifikāciju, kā minēts 6.3. un 6.4. punktā, un it īpaši

—

ritošā sastāva reģistrs, ieskaitot visu informāciju, kas noteikta SITS.

11.

Katrai notificētajai iestādei jāpaziņo citām notificētajām iestādēm attiecīgā informācija par izdotajiem, anulētajiem vai noraidītajiem kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumiem.

Citas notificētās iestādes pēc pieprasījuma var saņemt izdoto kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumu kopijas.

12.

Uzskaite, kas pievienota atbilstības sertifikātam, jāiesniedz līgumslēdzējam subjektam.

Līgumslēdzējam subjektam Kopienā jāglabā tehniskās lietas kopija apakšsistēmas darbmūža laikā; tā jānosūta jebkurai citai dalībvalstij, kura to pieprasa.

B.3.   SF modulis. Produktu verifikācija

1.

Šis modulis apraksta EK verifikācijas procedūru, ar ko notificētā iestāde pēc līgumslēdzēja subjekta vai Kopienā reģistrēta tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma pārbauda un apliecina, ka ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa aspekts, kuram notificētā iestāde jau ir izdevusi tipa pārbaudes sertifikātu:

—

atbilst šai SITS un jebkurai citai piemērojamai SITS, kas pierāda, ka ir izpildītas pamatprasības (10), kuras izklāstītas Direktīvā 2001/16/EK (11),

—

atbilst citiem no Līguma izrietošiem noteikumiem,

un to var nodot ekspluatācijā.

2.

Līgumslēdzējam subjektam (12) jāiesniedz apakšsistēmas EK verifikācijas pieteikums (ar produktu verifikāciju) notificētajai iestādei pēc savas izvēles. Pieteikumā jāiekļauj:

—

līgumslēdzēja subjekta vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese,

—

tehniskā dokumentācija.

3.

Šajā procedūras daļā līgumslēdzējs subjekts pārbauda un apstiprina, ka attiecīgā apakšsistēma atbilst tipam, kas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un atbilst SITS prasībām, kuras uz to attiecas.

Notificētā iestāde veic procedūru ar noteikumu, ka tipa pārbaudes sertifikāts, kas izdots pirms novērtēšanas, paliek spēkā apakšsistēmai, uz ko attiecas pieteikums.

4.

Līgumslēdzējam subjektam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai ražošanas process (ieskaitot savstarpējas izmantojamības komponentu montāžu un integrāciju, ko veic galvenie darbuzņēmēji (13), ja tie ir nodarbināti) nodrošinātu apakšsistēmas atbilstību tipam, kas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un SITS prasībām, kuras uz to attiecas.

5.

Pieteikumam jāļauj izprast apakšsistēmas konstrukciju, ražošanu, uzstādīšanu, uzturēšanu un darbību un jāļauj novērtēt atbilstību tipam, kas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un SITS prasībām.

Pieteikumā jāiekļauj:

—

tehniskā dokumentācija par apstiprināto tipu, ieskaitot tipa pārbaudes sertifikātu, kas izdots pēc SB modulī noteiktās procedūras pabeigšanas,

un, ja neietilpst šajā dokumentācijā,

—

apakšsistēmas, vispārējā projekta un struktūras vispārīgs apraksts,

—

ritošā sastāva reģistrs, ieskaitot visu informāciju, kas noteikta SITS,

—

konceptuāla projekta un ražošanas informācija, piemēram, rasējumi, sastāvdaļu, iekārtas mezgla daļu, mezglu, kontūru plāni utt.,

—

tehniskā dokumentācija par apakšsistēmas ražošanu un montāžu,

—

tehniskās specifikācijas, ieskaitot Eiropas specifikācijas, kuras ir piemērotas,

—

jebkuri nepieciešamie papildu pierādījumi iepriekšminēto specifikāciju izmantošanai, it īpaši gadījumos, kad nav pilnīgi piemērotas šīs Eiropas specifikācijas un attiecīgās klauzulas,

—

pierādījumi par atbilstību citiem noteikumiem, kas izriet no līguma (tostarp sertifikāti), ražošanas posmam,

—

to savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts, kuri jāiekļauj apakšsistēmā,

—

EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, kuras jāpievieno minētajiem komponentiem, un visi nepieciešamie elementi, kas definēti direktīvu VI pielikumā,

—

ražotāju saraksts, kuri iesaistīti apakšsistēmas konstruēšanā, ražošanā, montāžā un uzstādīšanā.

Ja SITS pieprasa papildu informāciju tehniskajai dokumentācijai, tā jāiekļauj.

6.

Notificētā iestāde vispirms pārbauda pieteikumu attiecībā uz tipa pārbaudes un tipa pārbaudes sertifikāta spēkā esamību.

Ja notificētā iestāde uzskata, ka tipa pārbaudes sertifikāts vairs nav spēkā vai nav piemērots un ka ir nepieciešama jauna tipa pārbaude, tai jāpamato savs lēmums.

Notificētajai iestādei jāveic atbilstošās pārbaudes un testi, lai pārbaudītu apakšsistēmas atbilstību tipam, kas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un SITS prasībām. Notificētā iestāde pārbauda un testē katru apakšsistēmu, kas ražota kā sērijveida produkts, kā noteikts 4. punktā.

7.

Verifikācija ar katras apakšsistēmas (kā sērijveida produkta) pārbaudi un testēšanu

7.1.

Notificētajai iestādei jāveic testi, pārbaudes un verifikācija, lai nodrošinātu apakšsistēmu kā sērijveida produktu atbilstību, kā paredzēts SITS. Pārbaudes un testi attiecas uz posmiem, kas paredzēti SITS.

7.2

Katra apakšsistēma (kā sērijveida produkts) jāpārbauda, jātestē un jāverificē atsevišķi (14), lai verificētu tās atbilstību tipam, kas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un SITS prasībām, kuras uz to attiecas. Ja tests nav izklāstīts SITS (vai SITS citētajā Eiropas standartā), ir piemērojamas attiecīgās Eiropas specifikācijas vai līdzvērtīgi testi.

8.

Notificētā iestāde var vienoties ar līgumslēdzēju subjektu (un galvenajiem darbuzņēmējiem) par vietām, kur tiks veikti testi, un var vienoties, ka apakšsistēmas galīgo testēšanu un, ja tas pieprasīts SITS, testus vai validāciju pilnīgas darbības apstākļos līgumslēdzējs subjekts veic notificētās iestādes tiešā uzraudzībā un klātbūtnē.

Notificētajai iestādei ir pieeja testēšanas un verifikācijas nolūkā ražošanas darbnīcām, montāžas un uzstādīšanas vietām un attiecīgā gadījumā rūpnieciskās ražošanas un testēšanas telpām, lai veiktu tās uzdevumus, kas paredzēti SITS.

9.

Ja apakšsistēma atbilst SITS prasībām, notificētajai iestādei jāsastāda atbilstības sertifikāts, kas paredzēts līgumslēdzējam subjektam, kurš savukārt sastāda EK verifikācijas deklarāciju, kas paredzēta uzraudzības iestādei dalībvalstī, kurā atrodas un/vai darbojas apakšsistēma.

Šīs notificētās iestādes darbības balsta uz tipa pārbaudi un testiem, verifikāciju un pārbaudēm, kas veiktas ar visiem sērijveida produktiem, kā norādīts 7. punktā un pieprasīts SITS un/vai attiecīgajās Eiropas specifikācijās.

EK verifikācijas deklarācija un pavaddokumenti jādatē un jāparaksta. Deklarācijai jābūt rakstītai tajā pašā valodā kā tehniskajai lietai un jāietver vismaz direktīvas V pielikumā iekļautā informācija.

10.

Notificētā iestāde ir atbildīga par tehniskās lietas sastādīšanu, kura jāpievieno EK verifikācijas deklarācijai. Tehniskajā lietā ietver vismaz direktīvas 18. panta 3. punktā norādīto informāciju, un it īpaši šādu:

—

visi nepieciešamie dokumenti saistībā ar apakšsistēmas īpašībām,

—

ritošā sastāva reģistrs, ieskaitot visu informāciju, kas noteikta SITS,

—

apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts,

—

EK atbilstības deklarāciju un attiecīgā gadījumā EK deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, kuras jānodrošina komponentiem saskaņā ar direktīvas 13. pantu un kurām attiecīgā gadījumā pievienoti atbilstošie dokumenti (sertifikāti, kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumi un uzraudzības dokumenti), ko izdevušas notificētās iestādes,

—

visi elementi saistībā ar apakšsistēmas uzturēšanu, izmantošanas apstākļiem un limitiem,

—

visi elementi saistībā ar instrukcijām par apkopi, pastāvīgu vai kārtēju uzraudzību, regulēšanu un uzturēšanu,

—

apakšsistēmas tipa pārbaudes sertifikāts un tehniskā pavaddokumentācija, kā noteikts SB modulī,

—

notificētās iestādes atbilstības sertifikāts, kas minēts 9. punktā un kuram pievienotas atbilstošās aprēķina piezīmes, un kuru tā parakstījusi, paziņojot, ka projekts atbilst direktīvai un SITS, un attiecīgā gadījumā pieminot atrunas, kas pierakstītas darbību veikšanas laikā un nav atsauktas. Ja tas ir svarīgi, sertifikātam ir pievienojami arī pārbaudes un audita ziņojumi, kas sastādīti sakarā ar verifikāciju.

11.

Uzskaite, kas pievienota atbilstības sertifikātam, jāiesniedz līgumslēdzējam subjektam.

Līgumslēdzējam subjektam jāglabā tehniskās lietas kopija apakšsistēmas darbmūža laikā; tā jānosūta jebkurai citai dalībvalstij, kura to pieprasa.

B.4.   SH2 modulis. Pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudi

1.

Šis modulis apraksta EK verifikācijas procedūru, ar ko notificētā iestāde pārbauda un apliecina pēc līgumslēdzēja subjekta vai Kopienā reģistrēta tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma, ka ritošā sastāva apakšsistēmas trokšņa aspekts:

—

atbilst šai SITS un jebkurai citai piemērojamai SITS, kas pierāda, ka ir izpildītas pamatprasības (15), kuras izklāstītas Direktīvā 2001/16/EK (16),

—

atbilst citiem no Līguma izrietošiem noteikumiem,

un to var nodot ekspluatācijā.

2.

Notificētā iestāde veic procedūru, ieskaitot apakšsistēmas projekta pārbaudi, ja līgumslēdzējs subjekts (17) un galvenie iesaistītie darbuzņēmēji pilda 3. punktā izklāstītos pienākumus.

“Galvenie darbuzņēmēji” attiecas uz uzņēmumiem, kuru darbība veicina SITS pamatprasību izpildi. Tas attiecas uz:

—

uzņēmumu, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot it īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju),

—

citiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti tikai apakšsistēmas projekta daļā (veicot, piemēram, apakšsistēmas konstruēšanu, montāžu vai uzstādīšanu).

Tas neattiecas uz ražotāja apakšuzņēmējiem, kas piegādā sastāvdaļas un savstarpējas izmantojamības komponentus.

3.

Attiecībā uz apakšsistēmu, kas ir EK verifikācijas procedūras priekšmets, līgumslēdzējs subjekts vai galvenie darbuzņēmēji, ja tie nodarbināti, izmanto apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu konstruēšanai, ražošanai un galaprodukta pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 5. punktā, un šī sistēma pakļaujama uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.

Galvenajam darbuzņēmējam, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot it īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju), jebkurā gadījumā jāizmanto apstiprināta kvalitātes vadības sistēma konstruēšanai, ražošanai un pārbaudei un testēšanai, kas pakļaujama uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.

Gadījumā, ja pats līgumslēdzējs subjekts ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot it īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju) vai ja līgumslēdzējs subjekts ir tieši iesaistīts konstruēšanā un/vai ražošanā (ieskaitot montāžu un uzstādīšanu), tai jāizmanto apstiprināta kvalitātes vadības sistēma tām darbībām, kuras pakļaujamas uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.

Pretendenti, kuri ir iesaistīti tikai montāžā un uzstādīšanā, var izmantot tikai apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu ražošanai un galaprodukta pārbaudei un testēšanai.

4.

EK verifikācijas procedūra

4.1.

Līgumslēdzējam subjektam jāiesniedz notificētajai iestādei pēc savas izvēles pieteikums apakšsistēmas EK verifikācijai (ar pilnīgu kvalitātes vadības sistēmu ar projekta pārbaudi), ieskaitot kvalitātes vadības sistēmu uzraudzības koordināciju, kā noteikts 5.4. un 6.6. punktā. Līgumslēdzējam subjektam jāinformē iesaistītie ražotāji par šo izvēli un par pieteikumu.

4.2.

Pieteikumam jāļauj izprast apakšsistēmas konstrukcija, ražošana, montāža, uzstādīšana, uzturēšana un darbība un jāļauj novērtēt atbilstība SITS prasībām.

Pieteikumā jāiekļauj:

—

līgumslēdzēja subjekta vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese,

—

tehniskā dokumentācija, tajā skaitā:

—

apakšsistēmas, vispārējā projekta un struktūras vispārīgs apraksts,

—

tehniskās projekta specifikācijas, ieskaitot Eiropas specifikācijas, kuras ir piemērotas,

—

jebkuri nepieciešamie papildu pierādījumi iepriekšminēto specifikāciju izmantošanai, it īpaši gadījumos, kad nav pilnīgi piemērotas Eiropas specifikācijas un attiecīgās klauzulas,

—

testa programma,

—

ritošā sastāva reģistrs, ieskaitot visu informāciju, kas noteikta SITS,

—

tehniskā dokumentācija par apakšsistēmas ražošanu, montāžu,

—

to savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts, kuri jāiekļauj apakšsistēmā,

—

EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, kuras jāpievieno komponentiem, un visi nepieciešamie elementi, kas definēti direktīvu VI pielikumā,

—

pierādījumi par atbilstību citiem noteikumiem, kas izriet no līguma (tostarp sertifikāti),

—

visu ražotāju saraksts, kuri iesaistīti apakšsistēmas konstruēšanā, ražošanā, montāžā un uzstādīšanā,

—

nosacījumi apakšsistēmas izmantošanai (ekspluatācijas laika vai attāluma ierobežojumi, nolietojuma limiti utt.),

—

uzturēšanas nosacījumi un tehniskā dokumentācija par apakšsistēmas uzturēšanu,

—

jebkura tehniska prasība, kas jāņem vērā apakšsistēmas ražošanas, uzturēšanas vai darbības laikā,

—

skaidrojums, kā uz visiem 5.2. punktā minētajiem posmiem attiecas galvenā darbuzņēmēja(-u) un/vai līgumslēdzēja subjekts, ja tas ir iesaistīts, kvalitātes vadības sistēmas, un pierādījumi par to efektivitāti,

—

norāde par notificēto iestādi(-ēm), kura(-as) ir atbildīga(-as) par šo kvalitātes vadības sistēmu apstiprinājumu un uzraudzību.

4.3.

Līgumslēdzējs subjekts iesniedz pārbaužu un testu rezultātus (18), ieskaitot tipa testus, ja nepieciešams, ko veikusi tās atbilstošā laboratorija vai kas veikti tās uzdevumā.

4.4.

Notificētajai iestādei jāpārbauda pieteikums par projekta pārbaudi un jānovērtē testu rezultāti. Ja konstrukcija atbilst direktīvas un SITS noteikumiem, kas attiecas uz to, tai jāizdod pretendentam projekta pārbaudes ziņojums. Ziņojumā norāda projekta pārbaudes rezultātus, tās spēkā esamības nosacījumus, nepieciešamos datus pārbaudītās projekta identifikācijai un, ja tas ir svarīgi, apakšsistēmas funkcionēšanas aprakstu.

Ja līgumslēdzējam subjektam atsaka projekta pārbaudes ziņojumu, notificētajai iestādei jāsniedz sīki iemesli šim atteikumam. Jāparedz noteikumi pārsūdzības procedūrai.

5.

Kvalitātes vadības sistēma

5.1.

Līgumslēdzējam subjektam, ja tas ir iesaistīts, un galvenajiem darbuzņēmējiem, ja tie ir nodarbināti, jāiesniedz pieteikums notificētajai iestādei pēc viņu izvēles to kvalitātes vadības sistēmu novērtēšanai.

Pieteikumā jāiekļauj:

—

visa paredzētās apakšsistēmas attiecīgā informācija,

—

kvalitātes vadības sistēmas dokumentācija.

Tiem, kuri ir iesaistīti tikai apakšsistēmas projekta daļā, sniedzamā informācija ir tikai attiecīgās daļas informācija.

5.2.

Līgumslēdzējam subjektam vai galvenajam darbuzņēmējam, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu, kvalitātes vadības sistēmai jānodrošina apakšsistēmas vispārējā atbilstība SITS prasībām.

Kvalitātes vadības sistēmai(-ām) citam(-iem) galvenajam(-iem) darbuzņēmējam(-iem) jānodrošina to attiecīgā ieguldījuma apakšsistēmā atbilstība SITS prasībām.

Visi pretendentu pieņemtie elementi, prasības un noteikumi jādokumentē sistemātiski un kārtīgi kā rakstiska politika, procedūra un instrukcijas. Šī kvalitātes vadības sistēmas dokumentācija nodrošina vispārēju izpratni par kvalitātes politiku un procedūru, piemēram, par kvalitātes programmām, plāniem, rokasgrāmatām un uzskaiti.

Sistēmā it īpaši jābūt šādu elementu pietiekamam aprakstam:

—

visiem pretendentiem:

—

kvalitātes mērķi un organizatoriskā struktūra,

—

atbilstošās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes vadības metodes, procesi un sistemātiskas darbības, kas tiks izmantotas,

—

pārbaudes un testi, kas tiks veikti pirms un pēc konstruēšanas, ražošanas, montāžas un uzstādīšanas un tās laikā, un to veikšanas biežums,

—

kvalitātes uzskaite, piemēram, pārbaudes ziņojumi un testa dati, kalibrēšanas dati, attiecīgā personāla kvalifikācijas ziņojumi utt.,

—

galvenajiem darbuzņēmējiem, ciktāl tas ir svarīgi to ieguldījumam apakšsistēmas konstrukcijā:

—

tehniskās projekta specifikācijas, ieskaitot Eiropas specifikācijas (19), kas tiks piemērotas, un, ja Eiropas specifikācijas netiks piemērotas pilnīgi, līdzekļi, kas tiks izmantoti, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas SITS prasības, kas attiecas uz apakšsistēmu,

—

projekta kontroles un projekta verifikācijas metodes, procesi un sistemātiskas darbības, kas tiks izmantotas, konstruējot apakšsistēmu,

—

līdzekļi, lai uzraudzītu nepieciešamās projekta un apakšsistēmas kvalitātes sasniegšanu un kvalitātes vadības sistēmu efektīvu darbību visos posmos, ieskaitot ražošanu,

—

un arī līgumslēdzējam subjektam vai galvenajam darbuzņēmējam, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu:

—

vadības atbildība un pilnvaras attiecībā uz vispārējo apakšsistēmas kvalitāti, ieskaitot it īpaši apakšsistēmas integrācijas vadību.

Pārbaudēm un testiem jāaptver visi šādi posmi:

—

vispārējā konstrukcija,

—

apakšsistēmas struktūra, ieskaitot it īpaši inženiertehniskās būvniecības darbību, komponentu montāžu, galīgo regulēšanu,

—

apakšsistēmas galīgā testēšana,

—

un, ja noteikts SITS, validācija pilnīgas darbības apstākļos.

5.3.

Līgumslēdzēja subjekta izvēlētajai notificētajai iestādei jāpārbauda, vai visi apakšsistēmas posmi, kas minēti 5.2. punktā, ir pietiekami un pienācīgi aptverti ar pretendenta(-u) kvalitātes vadības sistēmas(-u) apstiprinājumu un uzraudzību (20).

Ja apakšsistēmas atbilstība SITS prasībām balstās uz vairāk nekā vienu kvalitātes vadības sistēmu, notificētā iestāde it īpaši pārbauda:

—

vai ir skaidri dokumentētas attiecības un saskarnes starp kvalitātes vadības sistēmām,

—

un vai galvenajam darbuzņēmējam ir pietiekami un pienācīgi noteikta vadības vispārējā atbildība un pilnvaras par visas apakšsistēmas atbilstību.

5.4.

Notificētajai iestādei, uz kuru ir atsauce 5.1. punktā, jānovērtē kvalitātes vadības sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 5.2. punkta prasībām. Tā pieņem atbilstību šīm prasībām, ja pretendents ievieš kvalitātes sistēmu konstruēšanai, ražošanai, galaprodukta pārbaudei un testēšanai attiecībā uz EN/ISO 9001–2000 standartu, kurā ņemta vērā tās apakšsistēmas specifika, kurai to ievieš.

Ja pretendents izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, notificētā iestāde to ņem vērā novērtēšanā.

Audits ir specifisks attiecīgajai apakšsistēmai, ņemot vērā pretendenta konkrēto ieguldījumu apakšsistēmā. Audita darba grupā jābūt vismaz vienam loceklim, kuram ir pieredze kā attiecīgās apakšsistēmas tehnoloģijas vērtētājam. Novērtēšanas procedūrā iekļauj novērtēšanas apmeklējumu pretendenta telpās.

Lēmums jāpaziņo pretendentam. Paziņojumā jāiekļauj pārbaudes rezultāti un pamatots novērtēšanas lēmums.

5.5.

Līgumslēdzējs subjekts, ja tas ir iesaistīts, un galvenie darbuzņēmēji apņemas pildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas, un atbalstīt to, lai tā paliktu piemērota un efektīva.

Tiem jāinformē notificētā iestāde, kura ir apstiprinājusi kvalitātes vadības sistēmu, par jebkurām nozīmīgām izmaiņām, kas ietekmēs apakšsistēmas prasību izpildi.

Notificētajai iestādei jānovērtē jebkuras ierosinātās modifikācijas un jāizlemj, vai grozītā kvalitātes vadības sistēma atbildīs 5.2. punkta prasībām, vai ir nepieciešama atkārtota novērtēšana.

Tā paziņo savu lēmumu pretendentam. Paziņojumā ietver pārbaudes rezultātus un pamatotu novērtēšanas lēmumu.

6.

Kvalitātes vadības sistēmas(-u) uzraudzība, par kuru ir atbildīga notificētā iestāde

6.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka līgumslēdzējs subjekts, ja tas ir iesaistīts, un galvenie darbuzņēmēji pienācīgi pilda saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas(-ām).

6.2.

Līgumslēdzējam subjektam, ja tas ir iesaistīts, un galvenajiem darbuzņēmējiem jānosūta notificētajai iestādei, uz kuru ir atsauce 5.1. punktā, visi dokumenti (vai tie jau ir nosūtīti), kas nepieciešami šim mērķim, un it īpaši ieviešanas plāni un tehniskā uzskaite par apakšsistēmu (ciktāl tas ir svarīgi pretendenta konkrētajam ieguldījumam apakšsistēmā), tajā skaitā:

—

kvalitātes vadības sistēmas dokumentācija, ieskaitot konkrētos līdzekļus, kas ieviesti, lai nodrošinātu, ka:

—

līgumslēdzējam subjektam vai galvenajam darbuzņēmējam, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu, ir pietiekami un pienācīgi noteikta vadības vispārējā atbildība un pilnvaras par visas apakšsistēmas atbilstību,

—

katram pretendentam kvalitātes vadības sistēma tiek pareizi vadīta, lai panāktu integrāciju apakšsistēmas līmenī,

—

kvalitātes uzskaite, kā paredz kvalitātes vadības sistēmas konstruēšanas daļa, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu utt. rezultāti,

—

kvalitātes uzskaite, kā paredz kvalitātes vadības sistēmas ražošanas daļa (ieskaitot montāžu, uzstādīšanu un integrāciju), piemēram, pārbaudes ziņojumi un testa dati, kalibrēšanas dati, attiecīgā personāla kompetences uzskaite utt.

6.3.

Notificētajai iestādei periodiski jāveic audits, lai pārliecinātos, ka līgumslēdzējs subjekts, ja tas ir iesaistīts, un galvenie darbuzņēmēji uztur un piemēro kvalitātes vadības sistēmu, un tā sniedz tiem audita ziņojums. Ja tie izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, notificētā iestāde to ņem vērā uzraudzībā.

Audita biežums ir vismaz vienu reizi gadā, ar vismaz vienu auditu tās apakšsistēmas attiecīgo darbību (konstruēšana, ražošana, montāža vai uzstādīšana) veikšanas laikā, kura ir 4. punktā minētās EK verifikācijas procedūras priekšmets.

6.4.

Papildus notificētā iestāde var veikt pretendenta(-u) 5.2. punktā minēto objektu negaidītus apmeklējumus. Šādu apmeklējumu laikā notificētā iestāde var veikt pilnīgu vai daļēju auditu un var veikt vai likt veikt testus, lai nepieciešamības gadījumā pārbaudītu kvalitātes vadības sistēmas pienācīgu funkcionēšanu. Tai jāsniedz pretendentam(-iem) pārbaudes ziņojums un attiecīgi audita un/vai testa ziņojumi.

6.5.

Notificētajai iestādei, kuru izvēlējies līgumslēdzējs subjekts un kura ir atbildīga par EK verifikāciju, ja tā neveic visas(-u) attiecīgās kvalitātes vadības sistēmas(-u) uzraudzību saskaņā ar 5. punktu, jākoordinē jebkuru citu par šo uzdevumu atbildīgo notificēto iestāžu uzraudzības darbības, lai:

—

nodrošinātu, ka ir veikta pareiza saskarņu vadība starp dažādajām kvalitātes vadības sistēmām saistībā ar apakšsistēmas integrāciju,

—

saziņā ar līgumslēdzēju subjektu savāktu nepieciešamos elementus novērtēšanai, lai garantētu konsekvenci un dažādo kvalitātes vadības sistēmu vispārējo uzraudzību.

Šī koordinācija ietver notificētās iestādes tiesības:

—

saņemt visu dokumentāciju (apstiprinājuma un uzraudzības), ko izdevusi cita(-as) notificētā(-ās) iestāde(-es),

—

apliecināt uzraudzības auditu, kas minēts 5.4. punktā,

—

uzsākt papildu auditu, kas minēts 5.5. punktā, uz savu atbildību un kopā ar citu(-ām) notificēto(-ajām) iestādi(-ēm).

7.

Notificētajai iestādei, uz kuru ir atsauce 5.1. punktā, jābūt pieejai pārbaudes nolūkā, auditam un uzraudzībai konstruēšanas, celtniecības objektu, ražošanas darbnīcu atrašanās vietām, montāžas un uzstādīšanas vietām, uzglabāšanas vietām un attiecīgā gadījumā rūpnieciskās ražošanas un testēšanas telpām un vispārīgāk visām telpām, ko tā uzskata par nepieciešamām savam uzdevumam saskaņā ar pretendenta konkrēto ieguldījumu apakšsistēmas projektā.

8.

Līgumslēdzējam subjektam, ja tas ir iesaistīts, un galvenajiem darbuzņēmējiem 10 gadus pēc tam, kad ir ražota pēdējā apakšsistēma, jānodrošina valsts iestāžu rīcībā:

—

dokumentācija, uz kuru ir atsauce 5.1. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā,

—

aktualizācija, uz kuru ir atsauce 5.5. punkta otrajā daļā,

—

notificētās iestādes lēmumi un ziņojumi, uz kuriem ir atsauce 5.4., 5.5. un 6.4. punktā.

9.

Ja apakšsistēma atbilst SITS prasībām, tad notificētajai iestādei, pamatojoties uz projekta pārbaudi un kvalitātes vadības sistēmas(-u) apstiprinājumu un uzraudzību, jāsastāda atbilstības sertifikāts, kas paredzēts līgumslēdzējam subjektam, kurš savukārt sastāda EK verifikācijas deklarāciju, kas paredzēta uzraudzības iestādei dalībvalstī, kurā apakšsistēma atrodas un/vai darbojas.

EK verifikācijas deklarācija un pavaddokumenti jādatē un jāparaksta. Deklarācijai jābūt rakstītai tajā pašā valodā kā tehniskajai lietai un jāietver vismaz direktīvas V pielikumā iekļautā informācija.

10.

Līgumslēdzēja subjekta izvēlētā notificētā iestāde ir atbildīga par tās tehniskās lietas sastādīšanu, kura jāpievieno EK verifikācijas deklarācijai. Tehniskajā lietā ietver vismaz direktīvas 18. panta 3. punktā norādīto informāciju, un it īpaši šādu:

—

visi nepieciešamie dokumenti saistībā ar apakšsistēmas īpašībām,

—

apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts,

—

EK atbilstības deklarāciju un attiecīgā gadījumā EK deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, kuras jānodrošina komponentiem saskaņā ar direktīvas 13. pantu un kurām attiecīgā gadījumā pievienoti atbilstošie dokumenti (sertifikāti, kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumi un uzraudzības dokumenti), ko izdevušas notificētās iestādes,

—

pierādījumi par atbilstību citiem noteikumiem, kas izriet no līguma (tostarp sertifikāti),

—

visi elementi saistībā ar apakšsistēmas uzturēšanu, izmantošanas apstākļiem un limitiem,

—

visi elementi saistībā ar instrukcijām par apkopi, pastāvīgu vai kārtēju uzraudzību, regulēšanu un uzturēšanu,

—

notificētās iestādes atbilstības sertifikāts, kas minēts 9. punktā un kuram pievienotas atbilstošās aprēķina piezīmes, un kuru tā parakstījusi, paziņojot, ka projekts atbilst direktīvai un SITS, un attiecīgā gadījumā pieminot atrunas, kas pierakstītas darbību veikšanas laikā un nav atsauktas. Sertifikātam attiecīgā gadījumā pievienojami arī pārbaudes un audita ziņojumi, kas sastādīti sakarā ar verifikāciju, kā minēts 6.4. un 6.5. punktā;

—

ritošā sastāva reģistrs, ieskaitot visu informāciju, kas noteikta SITS.

11.

Katrai notificētajai iestādei jāpaziņo citām notificētajām iestādēm attiecīgā informācija par kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumiem un projekta EK pārbaudes ziņojumiem, kurus tā ir izdevusi, anulējusi vai noraidījusi.

Citas notificētās iestādes pēc pieprasījuma var saņemt:

—

izdoto kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumu un papildu apstiprinājumu kopijas un

—

izdoto projekta EK pārbaudes ziņojumu un papildinājumu kopijas.

12.

Uzskaite, kas pievienota atbilstības sertifikātam, jāiesniedz līgumslēdzējam subjektam.

Līgumslēdzējam subjektam jāglabā tehniskās lietas kopija apakšsistēmas darbmūža laikā; tā jānosūta jebkurai citai dalībvalstij, kura to pieprasa.

(1)  Pamatprasības atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības prasībās, kuras izklāstītas SITS 4. nodaļā.

(2)  Šo moduli varētu izmantot nākotnē, kad aktualizēs SITS, kas izklāstītas HS Direktīvā 96/48/EK.

(3)  Modulī “līgumslēdzējs subjekts” ir “apakšsistēmas līgumslēdzējs subjekts, kā definēts direktīvā, vai Kopienā reģistrēts tā pilnvarotais pārstāvis”.

(4)  Attiecīgā SITS sadaļa var noteikt konkrētas prasības šai sakarā.

(5)  Eiropas specifikācijas definīcija norādīta Direktīvā 96/48/EK un Direktīvā 2001/16/EK. HS SITS piemērošanas rokasgrāmatā izskaidrots veids, kā izmantot Eiropas specifikācijas.

(6)  Pamatprasības atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības prasībās, kuras izklāstītas SITS 4. nodaļā.

(7)  Šo moduli varētu izmantot nākotnē, kad aktualizēs SITS, kas izklāstītas HS Direktīvā 96/48/EK.

(8)  Modulī “līgumslēdzējs subjekts” ir “apakšsistēmas līgumslēdzējs subjekts, kā definēts direktīvā, vai Kopienā reģistrēts tā pilnvarotais pārstāvis”.

(9)  Attiecībā uz ritošā sastāva SITS notificētā iestāde var piedalīties lokomotīvju vai vilcienu sastāva galīgajā darbības testā apstākļos, kas noteikti SITS attiecīgajā nodaļā.

(10)  Pamatprasības atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības prasībās, kuras izklāstītas SITS 4. nodaļā.

(11)  Šo moduli varētu izmantot nākotnē, kad aktualizēs SITS, kas izklāstītas HS Direktīvā 96/48/EK.

(12)  Modulī “līgumslēdzējs subjekts” ir “apakšsistēmas līgumslēdzējs subjekts, kā definēts direktīvā, vai Kopienā reģistrēts tā pilnvarotais pārstāvis”.

(13)  “Galvenie darbuzņēmēji” attiecas uz uzņēmumiem, kuru darbība veicina SITS pamatprasību izpildi. Tas attiecas uz uzņēmumu, kas var būt atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu, vai citiem uzņēmumiem, kas iesaistīti tikai apakšsistēmas projekta daļā (veicot, piemēram, apakšsistēmas montāžu vai uzstādīšanu).

(14)  It īpaši attiecībā uz ritošā sastāva SITS notificētā iestāde piedalīsies ritošā sastāva vai vilcienu sastāva galīgajā darbības testēšanā. Tas tiks norādīts SITS attiecīgajā nodaļā.

(15)  Pamatprasības atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības prasībās, kuras izklāstītas SITS 4. nodaļā.

(16)  Šo moduli varētu izmantot nākotnē, kad aktualizēs SITS, kas izklāstītas HS Direktīvā 96/48/EK.

(17)  Modulī “līgumslēdzējs subjekts” ir “apakšsistēmas līgumslēdzējs subjekts, kā definēts direktīvā, vai Kopienā reģistrēts tā pilnvarotais pārstāvis”.

(18)  Testu rezultātu iesniegšana var notikt vienlaicīgi ar pieteikumu vai vēlāk.

(19)  Eiropas specifikācijas definīcija norādīta Direktīvā 96/48/EK un Direktīvā 2001/16/EK, kā arī pamatnostādnēs HS SITS piemērošanai.

(20)  Attiecībā uz ritošā sastāva SITS notificētā iestāde var piedalīties ritošā sastāva vai vilcienu sastāva galīgajā darbības testā apstākļos, kas noteikti SITS attiecīgajā nodaļā.