11.2.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 211/2005

(2005. gada 4. februāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 attiecībā uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) 1 un 2 un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS) Nr. 12, 16, 19, 32, 33, 38 un 39

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1), un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1725/2003 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas joprojām bija spēkā 2002. gada 1. septembrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2004. gada 19. februārī publicēja Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) 2 “Ar kapitāla daļu pamatots maksājums”. SFPS 2 pirmo reizi paredz uzņēmējsabiedrībām atspoguļot savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā ar kapitāla daļām pamatotu maksājumu darījumu, tostarp ar tiem darījumiem saistītu izdevumu ietekmi, kuros vadībai un darbiniekiem ir piešķirti akciju iespēju līgumi. Agrāk darījumi, kuros darbiniekiem tika piešķirti akciju iespēju līgumi, netika atzīti uzņēmējsabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet tika iekļauti pielikumos, kas neskāra ziņošanu par peļņu kapitāla tirgiem.

(3)	Konsultācijas ar šīs nozares tehniskajiem ekspertiem apstiprina, ka SFPS 2 atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. pantā standartu pieņemšanai noteiktajiem tehniskajiem kritērijiem un jo īpaši prasībai darboties Eiropas sabiedrības interesēs.

(4)

SFPS 2 neprecizē, kuri vērtēšanas modeļi ir jāizmanto. Tā vietā tajā ir tikai aprakstīti faktori, kuri būtu vismaz jāņem vērā, novērtējot ar kapitāla daļu pamatotu maksājumu patieso vērtību. Tas tika darīts, lai nekavētu atbilstošu mērījumu metožu izstrādi, kuras līdz šim vēl nepastāv visiem ar kapitāla daļu pamatotu maksājumu veidiem (piemēram, netirgojamiem ilgtermiņa akciju iegādes iespēju līgumiem darbiniekiem). Turpmāk varētu tikt izstrādātas jaunas alternatīvas metodes, lai ievērotu uzņēmējsabiedrību, revidentu un investoru vajadzības. Jo īpaši biržas sarakstā no jauna iekļautām uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmējsabiedrībām bez pietiekama rezultātu izklāsta varētu būt problēmas turpmāko akciju cenu novērtēšanā.

(5)

Komisija ņēma vērā kritiku par SFPS 2 “Ar kapitāla daļu pamatots maksājums” sarežģītību, kas tika saņemta no vairākām attiecīgajām pusēm apspriešanās laikā. Komisija ir lietas kursā par pārējiem šā standarta tehniskajiem jautājumiem un ar tiem saistītajām bažām attiecībā uz saimniecisko ietekmi. Komisija atzīst, ka, ņemot vērā potenciālo ietekmi, piemēram, uz akciju iegādes iespēju līgumu shēmām darba ņēmējiem, un iespējamās sekas attiecībā uz ES uzņēmējsabiedrību konkurētspēju, tā piemērošana ir regulāri jākontrolē. Tomēr indosaments ir Eiropas kapitāla tirgu un Eiropas investoru interesēs. Tāpēc Komisija kontrolēs turpmāko SFPS 2 ietekmi uz Eiropas uzņēmējsabiedrībām un, vēlākais, līdz 2007. gada jūlijam pārskatīs standarta piemērojamību.

(6)

Komisija atgādina, ka 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 (SGS Regula) nosaka, ka katram finanšu gadam, kas sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc tā, uzņēmējsabiedrības, uz kurām attiecas kādas dalībvalsts likumi, sagatavo savus konsolidētos pārskatus atbilstoši pieņemtajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņā ar 6. panta 2. punktā noteikto procedūru, ja bilances datumā to vērtspapīri tiek kotēti jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū 1. panta 13. punkta nozīmē Padomes 1993. gada 10. maija Direktīvā 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (3).

(7)

SFPS 2 pieņemšana nozīmē secīgus citu starptautisko grāmatvedības standartu grozījumus, lai nodrošinātu starptautisko grāmatvedības standartu savstarpējo konsekvenci. Minētie secīgie grozījumi ietekmē Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr. 1, kā arī Starptautiskos grāmatvedības standartus (SGS) Nr. 12, 16, 19, 32, 33, 38 un 39.

(8)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 1725/2003 ir attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1725/2003 pielikumu groza šādi:

1.	Regulas (EK) Nr. 1725/2003 pielikumā iekļauj Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) 2 “Ar kapitāla daļu pamatots maksājums”.

2.	SFPS 2 pieņemšana nozīmē SFPS 1, kā arī Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 12, 16, 19, 32, 33, 38 un 39 secīgus grozījumus, lai nodrošinātu starptautisko grāmatvedības standartu savstarpējo konsekvenci.

3.	Iekļaušanai paredzētais teksts ir izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 4. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 261, 13.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2004 (OV L 394, 31.12.2004., 1. lpp.).

(3) OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE FINANŠU PĀRSKATU STANDARTI

Nr.

Nosaukums

SFPS 2

Ar kapitāla daļu pamatots maksājums

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildinformāciju var saņemt no SGSP www.iasb.org.uk.

IFRS 2
2. STARPTAUTISKAIS FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Maksājums ar akcijām

SATURS

Mērķis

Darbības joma

Atzīšana

Uz akcijām balstīta pašu kapitāla maksājuma darījums

Pārskats

Darījumi, kuros tiek saņemti pakalpojumi

Darījumi, kas novērtēti ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību.

Piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesās vērtības noteikšana

Garantēto nosacījumu metode

Papildu atjaunošanas pazīmes metode

Pēc garantēšanas datuma

Ja pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība nevar tikt ticami aplēsta.

Izmaiņas nosacījumiem, uz kuriem tika piešķirti pašu kapitāla instrumenti, ieskaitot atcelšanas un norēķinus

Uz akcijām balstīti naudas darījumi

Uz akcijām balstīti maksājumi ar naudas alternatīvām

Maksājumi ar akcijām, kuros vienošanās noteikumus nodrošina darījuma partneris ar norēķina izvēli

Maksājumi ar akcijām, kuros vienošanās noteikumus nodrošina uzņēmums ar norēķina izvēli

Informācijas atklāšana

Pārejas noteikumi

Spēkā stāšanās datums

MĒRĶIS

Šā SFPS mērķis ir precizēt uzņēmuma finanšu pārskatu sniegšanu, kad tas veic maksājumu ar akcijām. Tas uzņēmumam īpaši pieprasa atspoguļot savā peļņā vai zaudējumos un finansiālajā stāvoklī maksājumu ar akcijām ietekmi, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar darījumiem, kuros darbiniekiem piešķirti akciju iespējas līgumi.

IFRS 2
DARBĪBAS JOMA

Uzņēmumam šis SFPS jāpiemēro visiem maksājumiem ar akcijām, ieskaitot:

a)	uz akcijām balstītiem pašu kapitāla darījumiem, kuros uzņēmums saņem preces vai pakalpojumus kā atlīdzību par uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem (ieskaitot akcijas vai akciju iespējas līgumus),

b)	uz akcijām balstītiem naudas darījumiem, kuros uzņēmums iegādājas preces vai pakalpojumus, uzņemoties saistības pret šo preču vai pakalpojumu piegādātāju par summām, kas balstās uz uzņēmuma akciju vai citu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu cenu (vai vērtību),

c)	darījumiem, kuros uzņēmums saņem vai iegādājas preces vai pakalpojumus un vienošanās noteikumi paredz, ka vai nu uzņēmumam vai šo preču un pakalpojumu piegādātājam ir tiesības izvēlēties vai uzņēmums samaksā par konkrēto darījumu naudā (vai citos aktīvos), vai, emitējot pašu kapitāla instrumentus,

izņemot, kā noteikts 5. un 6. punktā.

Šī SFPS mērķiem uzņēmuma akcionāru pašu kapitāla instrumentu pārvešana personām, kas uzņēmumam ir piegādājušas preces vai pakalpojumus (ieskaitot darbiniekus), ir maksājumi ar akcijām, ja vien nav skaidrs, ka pārvešanas mērķis nav maksājums par uzņēmumam piegādātām precēm vai pakalpojumiem. Tas attiecas arī uz mātes uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu pārvešanu, vai cita grupas uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu pārvešanu citām personām, kas ir uzņēmumam piegādājušas preces vai pakalpojumus.

Šī SPFS mērķiem darījums ar darbinieku (vai citu personu) viņa/viņas tiesībspējā kā pašu kapitāla instrumentu turētāju, nav maksājums ar akcijām. Piemēram, ja uzņēmums visiem konkrētas grupas pašu kapitāla instrumentu turētājiem piešķir tiesības iegūt papildus uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus par cenu, kas ir mazāka par patieso šo pašu kapitāla instrumentu vērtību, un darbinieks iegūst šādas tiesības, jo viņš/viņa ir šīs konkrētās grupas pašu kapitāla instrumentu turētājs, šo tiesību piešķiršana vai izmantošana nav pakļauta šī SFPS prasībām.

Kā atzīmēts 2. punktā, šis SFPS attiecas uz maksājumiem ar akcijām, kuros uzņēmums iegādājas vai saņem preces. Preces ietver krājumus, materiālus, pamatlīdzekļus, nemateriālos aktīvus un citus nefinanšu aktīvus. Tomēr uzņēmumam nevajadzētu šo SFPS piemērot darījumiem, kuros uzņēmums iegādājas preces kā daļu no neto aktīviem, kas iegūti uzņēmējdarbības apvienošanā, uz kuru attiecas 22. SGS Uzņēmējdarbības apvienošana. Tādējādi, pašu kapitāla instrumenti, kas emitēti uzņēmējdarbības apvienošanā, apmaiņā pret iegādātā uzņēmuma kontroli, šajā SFPS neietilpst. Tomēr šajā SFPS ietilpst pašu kapitāla instrumenti, kas tiek izsniegti iegādātā uzņēmuma darbiniekiem pēc viņu darba spējām (piemēram, atlīdzinot par ilgstošu darbu). Līdzīgi, uzņēmējdarbības apvienošanas vai cita veida pašu kapitāla pārstrukturēšanas ietekmē vienošanās par maksājumu ar akcijām atcelšanu, aizvietošanu vai citiem grozījumiem, ir jāuzskaita saskaņā ar šo SFPS.

Šis SFPS neattiecas uz maksājumiem ar akcijām, kuros uzņēmums iegādājas vai saņem preces vai pakalpojumus saskaņā ar līgumu, kas ietilpst 32. SGS Finanšu instrumenti: Uzrādīšana un atklāšana 8.-10. punktā (pārstrādāts 2003. gadā) vai 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana 5.–7. punktā (pārstrādāts 2003. gadā).

ATZĪŠANA

Uzņēmumam maksājuma ar akcijām darījumā saņemtās vai iegādātās preces vai pakalpojumi jāatzīst brīdī, kad tas nopērk preces vai saņem pakalpojumus. Uzņēmumam jāatzīst atbilstošs pieaugums pašu kapitālā, ja preces vai pakalpojumi tika saņemti uz akcijām balstītā pašu kapitāla maksājuma darījumā, vai saistībās, ja preces vai pakalpojumi tika iegādāti uz akcijām balstītā skaidras naudas darījumā.

8	Kad saņemtās vai iegādātās preces vai pakalpojumi maksājuma ar akcijām darījumā neatbilst atzīšanai kā aktīvi, tie jāatzīst kā izdevumi.

IFRS 2
9

Parasti izdevumi rodas no preču vai pakalpojumu patēriņa. Piemēram, pakalpojumi parasti tiek patērēti uzreiz, šajā gadījumā izdevumi tiek atzīti kā darījuma partnera sniegtais pakalpojums. Preces varētu tikt patērētas laika periodā, vai krājumu gadījumā pārdotas vēlāk, šajā gadījumā izdevumi tiek atzīti, kad preces ir patērētas vai pārdotas. Tomēr dažreiz ir nepieciešams atzīt izdevumus pirms preces vai pakalpojumi ir patērēti vai pārdoti, jo tie neatbilst atzīšanai kā aktīvi. Piemēram, uzņēmums var preces iegādāties kā daļu no projekta izpētes fāzes, lai izstrādātu jaunu produktu. Lai gan šīs preces netiek patērētas, tās varētu neatbilst atzīšanai kā aktīvi, saskaņā ar piemērojamo SFPS.

UZ AKCIJĀM BALSTĪTA PAŠU KAPITĀLA MAKSĀJUMA DARĪJUMS

Pārskats

Uz akcijām balstīta pašu kapitāla maksājuma darījumā, uzņēmumam jānovērtē saņemtās preces vai pakalpojumi un attiecīgais pieaugums pašu kapitālā tieši saņemto preču vai pakalpojumu (1) patiesajā vērtībā, ja vien šī patiesā vērtība var tikt ticami aplēsta. Ja uzņēmums nevar ticami aplēst saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību, uzņēmumam netieši jānovērtē to vērtība, un attiecīgais pieaugums pašu kapitālā, ar atsauci uz* piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību.

Lai 10. punkta prasības piemērotu darījumiem ar darbiniekiem un citiem, kas nodrošina līdzīgus pakalpojumus (2), uzņēmumam jānovērtē saņemto pakalpojumu patiesā vērtība ar atsauci uz piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, jo parasti nav iespējams ticami aplēst saņemto pakalpojumu vērtību, kā izskaidrots 12. punktā. Šo pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība jānovērtē piešķiršanas datumā.

Parasti akcijas, akciju iespējas līgumi vai citi pašu kapitāla instrumenti tiek piešķirti darbiniekiem kā daļa no viņu samaksas paketes, pie algas un citiem nodarbinātības pabalstiem. Parasti nav iespējams tieši novērtēt saņemtos pakalpojumus par konkrētām darbinieka samaksas paketes sastāvdaļām. Varētu arī būt neiespējami objektīvi novērtēt kopējās samaksas paketes patieso vērtību, nenovērtējot tieši piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību. Turklāt akcijas vai akciju iespējas līgumi dažreiz drīzāk tiek piešķirti kā daļa no prēmiju sistēmas, nevis kā daļa no pamatsamaksas, piemēram, kā stimuls darbiniekiem palikt strādāt uzņēmumā vai apbalvot tos par viņu centieniem uzņēmuma sasniegumu rādītāju uzlabošanā. Piešķirot akcijas vai akciju iespējas līgumus pie citām samaksām, uzņēmums maksā papildus atalgojumu, lai iegūtu papildus pabalstus. Iespējams, ka šādu papildus labumu novērtēšana varētu būt sarežģīta. Sakarā ar grūtībām novērtēt tieši saņemto pakalpojumu patieso vērtību, uzņēmumam jānovērtē darbinieku saņemto pakalpojumu patiesā vērtība ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību.

Lai piemērotu 10. punkta prasības darījumiem ar personām, kas nav darbinieki, jābūt atspēkojamam pieņēmumam, ka saņemto preču vai pakalpojumu patiesā vērtība var tikt ticami aplēsta. Patieso vērtību var novērtēt datumā, kad uzņēmums nopērk preces vai darījuma partneris sniedz pakalpojumu. Retos gadījumos, ja uzņēmums atspēko šo pieņēmumu, jo tas nevar ticami aplēst saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību, uzņēmumam netieši jānovērtē saņemtās preces vai pakalpojumi un attiecīgais pieaugums pašu kapitālā, ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas novērtēta datumā, kad uzņēmums nopērk preces vai darījuma partneris sniedz pakalpojumu.

Darījumi, kuros tiek saņemti pakalpojumi

Ja piešķirtie pašu kapitāla instrumenti tiek garantēti uzreiz, darījuma partnerim nevajag pabeigt pakalpojumu sniegšanu norādītajā periodā, pirms tas iegūst bezierunu tiesības uz šiem pašu kapitāla instrumentiem. Ja nav pierādījumu par pretējo, uzņēmumam jāpieņem, ka darījuma partnera sniegtie pakalpojumi ir saņemti kā atlīdzība par pašu kapitāla instrumentiem. Šajā gadījumā piešķiršanas datumā uzņēmumam saņemtie pakalpojumi jāatzīst pilnā apmērā ar attiecīgo pieaugumu pašu kapitālā.

IFRS 2
15

Ja piešķirtie pašu kapitāla instrumenti netiek garantēti, kamēr darījuma partneris pabeidz pakalpojumu periodu, uzņēmumam jāpieņem, ka darījuma partnera sniegtie pakalpojumi kā atlīdzība par šiem pašu kapitāla instrumentiem tiks saņemta nākotnē, garantēšanas periodā. Uzņēmumam šie pakalpojumi jāuzskaita, jo darījuma partneris tos sniedz garantēšanas periodā, ar attiecīgu pieaugumu pašu kapitālā. Piemēram:

a)	ja darbiniekam piešķir akciju iespējas līgumus pēc trim nostrādātiem gadiem, uzņēmumam jāpieņem, ka darbinieku sniegtie pakalpojumi kā atlīdzība par akciju iespējām tiks saņemti nākotnē, trīs garantēšanas gadu periodā.

Ja darbiniekam piešķir akciju iespējas līgumus pēc darbības rezultātu sasniegšanas un paliekot strādāt uzņēmumā, kamēr darbības rezultāti ir izpildīti un garantēšanas perioda ilgums mainās atkarībā no tā, kad tiek izpildīti konkrētie darbības rezultāti, uzņēmumam jāpieņem, ka darbinieka sniegtie pakalpojumi kā atlīdzība par akciju iespējas līgumiem tiks saņemti nākotnē, paredzētajā garantēšanas periodā. Uzņēmumam jāaplēš paredzētā garantēšanas perioda ilgums piešķiršanas datumā, pamatojoties uz visiespējamāko darbības rezultātu stāvokļa iznākumu. Ja darbības rezultātu stāvoklis ir tirgus apstākļi, aplēsei par paredzēto garantēšanas perioda ilgumu jābūt atbilstošai pieņēmumiem, kurus izmanto piešķirto iespējas līgumu patiesās vērtības aplēšanā, un to pēc tam nepārskata. Ja darbības rezultātu stāvoklis nav tirgus apstākļi, uzņēmumam, ja nepieciešams, jāpārskata tā paredzētais garantēšanas perioda ilgums, ja sekojošā informācija norāda, ka garantēšanas perioda ilgums mainās atkarībā no iepriekšējām aplēsēm.

Darījumi, kas novērtēti ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību.

Piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesās vērtības noteikšana

Darījumiem, kas novērtēti ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, uzņēmums patieso vērtību nosaka novērtēšanas datumā, kas pamatojas uz tirgus cenām, ja tās pieejamas, ņemot vērā noteikumus, kuru ietekmē šie pašu kapitāla instrumenti tika piešķirti (ņemot vērā 19.–22. punkta prasības).

Ja tirgus cenas nav pieejamas, uzņēmumam jāaplēš piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība, izmantojot vērtēšanas paņēmienu, lai aplēstu, kāda būtu bijusi šo pašu kapitāla instrumentu cena novērtēšanas datumā, nesaistīto pušu darījumiem atbilstošā darījumā starp informētām, ieinteresētām pusēm. Vērtēšanas paņēmienam jāatbilst vispārpieņemtajām vērtēšanas metodikām cenu noteikšanai finanšu instrumentiem un jāiekļauj visi faktori un pieņēmumi, kas informētiem, ieinteresētiem tirgus dalībniekiem jāņem vērā, nosakot cenu (ņemot vērā 19.–22. punkta prasības).

18	B. pielikumā ietverti turpmākie norādījumi akciju un akciju iespējas līgumu patieso vērtību novērtēšanai, uzmanību pievēršot konkrētiem nosacījumiem, kas ir kopīgas akciju vai akciju iespējas līgumu piešķiršanas darbiniekiem pazīmes.

Garantēto nosacījumu metode

Pašu kapitāla instrumentu piešķiršana var būt atkarīga no konkrētu garantēto nosacījumu izpildes. Piemēram, akciju vai akciju iespējas līgumu piešķiršana darbiniekam parasti ir atkarīga no darbinieka, kas paliek strādāt uzņēmumā konkrētu laika periodu. Iespējams darbības rezultātu stāvoklis, kas jāizpilda, piemēram - uzņēmums, kas sasniedz konkrētu peļņas pieaugumu vai uzņēmuma akciju cenas konkrēts pieaugums. Kad novērtēšanas datumā aprēķina akciju vai akciju iespējas līgumu patieso vērtību, nav jāņem vērā garantētie nosacījumi, kas nav tirgus apstākļi. Tā vietā, koriģējot pašu kapitāla instrumentu skaitu, jāņem vērā garantētie nosacījumi, kas ietverti darījuma summas novērtēšanā, lai galu galā summa, kas atzīta attiecībā uz saņemtajām precēm vai pakalpojumiem kā atlīdzība par piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, būtu balstīta uz pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas visbeidzot tiek garantēts. Tādējādi, kumulatīvi neviena summa, kas tiek atzīta par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, ja tiek piešķirti pašu kapitāla instrumenti, netiek garantēta, jo netiek izpildīti garantētie nosacījumi, piemēram, darījuma partneris nepabeidz norādīto pakalpojuma periodu, vai darbības rezultātu stāvoklis nav izpildīts, saskaņā ar 21. punkta prasībām.

Lai piemērotu 19. punkta prasības, uzņēmumam jāatzīst garantēšanas periodā saņemto preču vai pakalpojumu summa, kas balstās uz vislabāko pieejamo aplēsi pašu kapitāla instrumentu skaitam, kurus paredzēts garantēt, un, ja nepieciešams, šī aplēse jāpārskata, ja sekojošā informācija norāda, ka pašu kapitāla instrumentu skaits, kurus paredzēts garantēt, atšķiras no iepriekšējām aplēsēm. Garantēšanas datumā uzņēmumam aplēse jāpārskata, lai pielīdzinātu pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas galu galā garantēti saskaņā ar 21. punkta prasībām.

IFRS 2
21

Kad nosaka piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, jāņem vērā tirgus apstākļi, piemēram, mērķa akciju cena, kas nosaka garantēšanu (vai izmantojamību). Tādēļ pašu kapitāla instrumentu dotācijām ar tirgus apstākļiem uzņēmumam jāatzīst no darījuma partnera saņemtās preces vai pakalpojumi, kas izpilda visus citus garantēšanas nosacījumus (piemēram, no darbinieka saņemtie pakalpojumi, kas paliek darbā uz konkrētu pakalpojuma laiku), neatkarīgi no tā vai tirgus apstākļi ir izpildīti.

Papildu atjaunošanas pazīmes metode

Iespējas līgumiem ar papildu atjaunošanas pazīmi, papildu atjaunošanas pazīme nav jāņem vērā, kad novērtēšanas datumā nosaka piešķirto iespējas līgumu patieso vērtību. Tā vietā papildu atjaunošanas pazīme jāņem vērā kā jauna iespējas līguma dotācija, ja un kad papildu atjaunošanas pazīme tiek pēc tam piešķirta.

Pēc garantēšanas datuma

Atzīstot saņemtās preces vai pakalpojumus saskaņā ar 10.–22. punktu, un attiecīgo pieaugumu pašu kapitālā, uzņēmumam pēc garantēšanas datuma nav jāizdara turpmākas korekcijas kopējam pašu kapitālam. Piemēram, uzņēmumam pēc tam nav jāanulē atzītā summa par saņemtajiem pakalpojumiem no darbinieka, ja garantētie pašu kapitāla instrumenti tiek vēlāk zaudēti, vai akciju iespējas līgumu gadījumā, iespējas netiek izmantotas. Tomēr, šī prasība neizslēdz uzņēmumu no pārnešanas atzīšanas pašu kapitālā, t. i., pārnešanu no vienas pašu kapitāla sastāvdaļas uz otru.

Ja pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība nevar tikt ticami aplēsta.

16.–23. punkta prasības piemēro, ja uzņēmumam pieprasa novērtēt maksājumu ar akcijām ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību. Retos gadījumos novērtēšanas datumā uzņēmums varētu nebūt spējīgs ticami aplēst piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, saskaņā ar 16.–22. punkta prasībām. Tikai šajos retajos gadījumos uzņēmumam tā vietā ir:

jānovērtē pašu kapitāla instrumenti to iekšējā vērtībā, sākotnēji datumā, kad uzņēmums nopērk preces vai darījuma partneris sniedz pakalpojumu un turpmāk katrā pārskata datumā un pēdējā norēķina termiņa datumā, atzīstot jebkuru izmaiņu iekšējā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Piešķirot akciju iespējas līgumus, vienošanās par maksājumu ar akcijām ir visbeidzot nokārtota, kad iespējas līgumi ir izmantoti, ir zaudēti (piemēram, sakarā ar nodarbinātības pārtraukšanu) vai zaudē spēku (piemēram, iespējas līguma termiņam beidzoties);

jāatzīst saņemtās preces vai pakalpojumi, pamatojoties uz pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas galu galā tiek garantēti vai (kur piemērojams) izmantoti. Lai piemērotu šo prasību, piemēram, akciju iespējas līgumiem, uzņēmumam jāatzīst garantēšanas periodā saņemtās preces vai pakalpojumi, ja tādi ir, saskaņā ar 14. un 15. punktu, izņemot 15. b) punkta prasības attiecībā uz tirgus apstākļiem, kas netiek piemērotas. Par garantēšanas periodā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atzītā summa jāpamato ar akciju iespējas līgumu skaitu, kurus paredzēts garantēt. Ja nepieciešams, uzņēmumam šī aplēse jāpārskata, ja turpmākā informācija norāda, ka akciju iespējas līgumu skaits, kurus paredzēts garantēt, atšķiras no iepriekšējām aplēsēm. Garantēšanas datumā uzņēmumam aplēse jāpārskata, lai vienādotu pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas galu galā tiek garantēts. Pēc garantēšanas datuma uzņēmumam jāapvērš par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atzītā summa, ja akciju iespējas līgumi vēlāk ir zaudēti vai akciju iespējas līgumu lietošanas beigās ir zaudējuši spēku.

Ja uzņēmums piemēro 24. punktu, nav nepieciešams piemērot 26.–29. punktu, tādēļ, ka ikviena izmaiņa nosacījumiem, uz kuriem tika piešķirti pašu kapitāla instrumenti, tiks ņemta vērā, kad piemēro iekšējās vērtības metodi, kas noteikta 24. punktā. Tomēr, ja uzņēmums norēķinās piešķirot pašu kapitāla instrumentus, kam tiek piemērots 24. punkts:

a)	ja norēķins notiek garantēšanas periodā, uzņēmumam jāņem vērā norēķins kā garantēšanas paātrināšana un tādēļ nekavējoties jāatzīst summa, kas savādāk tiktu atzīta par saņemtajiem pakalpojumiem atlikušajā garantēšanas periodā.

b)	jebkurš maksājums, kas veikts norēķina brīdī, jāuzskaita kā pašu kapitāla instrumentu atpirkšana, t. i., kā atskaitījums no pašu kapitāla, tādā mērā, kā maksājums pārsniedz pašu kapitāla instrumentu iekšējo vērtību, kas novērtēti atpirkšanas datumā. Jebkurš šāds pārsniegums jāatzīst kā izdevums.

IFRS 2
Izmaiņas nosacījumiem, uz kuriem tika piešķirti pašu kapitāla instrumenti, ieskaitot atcelšanas un norēķinus

Uzņēmums drīkst pārveidot nosacījumus, uz kuriem tiek piešķirti pašu kapitāla instrumenti. Piemēram, tas var samazināt izmantošanas cenu darbiniekiem piešķirtajiem iespējas līgumiem (t. i., pārcenot iespējas līgumus), kuras palielina šo iespējas līgumu patieso vērtību. Prasības 27.–29. punktā uzskaita pārveidojumu ietekmi, kas ir izteiktas maksājumu ar akcijām darījumu kontekstā ar darbiniekiem. Tomēr prasības jāpiemēro arī maksājumu ar akcijām darījumiem ar personām, kas nav darbinieki, kas ir novērtētas ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību. Pēdējā gadījumā jebkurai atsaucei 27.–29. punktā uz piešķiršanas datumu tā vietā jāattiecas uz datumu, kad uzņēmums nopērk preces vai darījumu partneris sniedz pakalpojumu.

Uzņēmumam kā minimums jāatzīst saņemtie pakalpojumi, kas novērtēti piešķiršanas datumā, piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesajā vērtībā, ja vien šie pašu kapitāla instrumenti netiek garantēti, jo netiek izpildīti garantētie nosacījumi (kas nav tirgus apstākļi), kas tika noteikti piešķiršanas datumā. Tas neatkarīgi attiecas uz ikvienu nosacījumu izmaiņu, pie kuras tika piešķirti pašu kapitāla instrumenti, vai uz šo piešķirto pašu kapitāla instrumentu atcelšanu vai norēķinu. Turklāt uzņēmumam jāatzīst pārveidojumu ietekme, kas palielina vienošanās par maksājumu ar akcijām patieso vērtību, vai ir citādi izdevīga darbiniekam. Norādes attiecībā uz šo prasību piemērošanu ir sniegtas B. pielikumā.

Ja uzņēmums atceļ vai norēķinās par piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem garantēšanas periodā (kas nav piešķirto kapitāla instrumentu atcelšana ar atsavināšanu, kad garantētie nosacījumi nav izpildīti):

a)	uzņēmumam jāņem vērā atcelšana vai norēķins kā garantēšanas paātrināšana, un tādēļ nekavējoties jāatzīst summa, kas savādāk tiktu atzīta par saņemtajiem pakalpojumiem atlikušajā garantēšanas periodā;

jebkurš maksājums, kas veikts darbiniekam par piešķirto kapitāla instrumentu atcelšanu vai norēķinu, jāuzskaita kā pašu kapitāla instrumentu atpirkšana, t. i., kā atskaitījums no pašu kapitāla tādā mērā, kādā maksājums pārsniedz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas novērtēti atpirkšanas datumā. Jebkāds šāds pārsniegums jāatzīst kā izdevums;

ja darbiniekam tiek piešķirti jaunie pašu kapitāla instrumenti, un datumā, kad šie jaunie pašu kapitāla instrumenti tiek piešķirti uzņēmums tos identificē kā aizstājošos pašu kapitāla instrumentus atceltajiem pašu kapitāla instrumentiem, uzņēmumam, saskaņā ar 27. punktu B. pielikumā, jāuzskaita aizstājošo pašu kapitāla instrumentu piešķiršana tādā pašā veidā kā izmaiņas pašu kapitāla instrumentiem sākotnējā piešķiršanā. Papildus piešķirtā patiesā vērtība ir starpība starp aizvietojošo pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību un neto patieso vērtību atceltajiem pašu kapitāla instrumentiem, datumā, kad tika piešķirti aizvietojošie pašu kapitāla instrumenti. Atcelto pašu kapitāla instrumentu patiesā neto vērtība ir patiesā vērtība tūlīt pirms atcelšanas, kas samazināta par jebkura maksājuma summu, kas veikts darbiniekam pie pašu kapitāla instrumentu atcelšanas, kas ir uzskaitīta kā atskaitījums no pašu kapitāla, saskaņā ar b) apakšpunktu iepriekš. Ja uzņēmums neidentificē jaunos piešķirtos pašu kapitāla instrumentus kā aizvietojošos pašu kapitāla instrumentus atceltajiem pašu kapitāla instrumentiem, uzņēmumam jāuzskaita šie jaunie pašu kapitāla instrumenti kā jauni piešķirtie pašu kapitāla instrumenti.

Ja uzņēmums atpērk garantētos pašu kapitāla instrumentus, maksājums, kas veikts darbiniekam, jāuzskaita kā ieturējumi no pašu kapitāla, izņemot, ja maksājums pārsniedz atpirkto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas novērtēta atpirkšanas datumā. Jebkāds šāds pārsniegums jāatzīst kā izdevums.

UZ AKCIJĀM BALSTĪTI NAUDAS DARĪJUMI

Uz akcijām balstītos naudas darījumos, uzņēmumam jānovērtē iegādātās preces vai pakalpojumi un radušās saistības patiesajā vērtībā. Kamēr norēķinās par saistībām, uzņēmumam katrā pārskata datumā un norēķinu datumā jāpārvērtē saistību patiesā vērtība, atzīstot visas perioda izmaiņas patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Piemēram, uzņēmums var piešķirt akciju cenas paaugstināšanas tiesības darbiniekiem kā daļu no viņu samaksas paketes, ar ko darbinieki iegūs tiesības uz nākotnes naudas maksājumu (drīzāk kā pašu kapitāla instrumentu), kas pamatojas uz pieaugumu uzņēmuma akciju cenā no konkrēta līmeņa konkrētā laika periodā. Vai uzņēmums saviem darbiniekiem var piešķirt tiesības saņemt nākotnes naudas maksājumu, kas piešķir viņiem tiesības uz akcijām (ieskaitot akcijas, kas tiks emitētas pēc akciju iespējas līgumu izmantošanas), kas ir izpērkamas vai nu obligāti (t. i., izbeidzot darba attiecības) vai pēc darbinieku izvēles.

IFRS 2
32

Uzņēmumam jāatzīst saņemtie pakalpojumi un saistības samaksāt par šiem pakalpojumiem, kad darbinieki sniedz pakalpojumu. Piemēram, dažas akciju cenu paaugstināšanas tiesības tiek garantētas tūlīt un tādēļ darbiniekiem nepieprasa pabeigt nostrādāt konkrētu periodu, lai iegūtu tiesības uz naudas maksājumu. Ja nav pierādījumu par pretējo, uzņēmumam ir jāpieņem, ka ir ticis saņemts darbinieku sniegtais pakalpojums apmaiņā pret akciju vērtības paaugstināšanas tiesībām. Tādējādi uzņēmumam tūlīt jāatzīst saņemtie pakalpojumi un saistības par tiem samaksāt. Ja akciju cenu paaugstināšanas tiesības netiek garantētas, kamēr darbinieki nav pabeiguši konkrētu nostrādāto periodu, uzņēmumam jāatzīst saņemtie pakalpojumi un saistības par tiem samaksāt darbinieku pakalpojumu sniegšanas periodā.

Sākotnēji un katrā pārskata datumā saistības, līdz brīdim, kad tās tiek nokārtotas, ir jānovērtē akciju cenu paaugstināšanas tiesību patiesajā vērtībā, izmantojot iespējas līgumu vērtēšanas modeli, ņemot vērā nosacījumus, uz kuriem akciju cenu paaugstināšanas tiesības tika piešķirtas, un līdz šim veikto darbinieku darbu.

UZ AKCIJĀM BALSTĪTI MAKSĀJUMI AR NAUDAS ALTERNATĪVĀM

Uz akcijām balstīti maksājumi, kuros vienošanās noteikumus nodrošina vai nu uzņēmums vai darījuma partneris ar izvēli, vai uzņēmums norēķinās par konkrēto darījumu naudā (vai citos aktīvos), vai izmantojot pašu kapitāla instrumentus, uzņēmumam jāuzskaita šis darījums, vai šī darījuma sastāvdaļas kā uz akcijām balstīts naudas darījums, ja uzņēmumam ir radušās saistības, par kurām jānorēķinās naudā vai citos aktīvos, vai kā uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumu, ja šādas saistības nav radušās.

Maksājumi ar akcijām, kuros vienošanās noteikumus nodrošina darījuma partneris ar norēķina izvēli

Ja uzņēmums ir piešķīris darījuma partnerim tiesības izvēlēties – par uz akcijām balstītu maksājumu norēķināties naudā (3), vai emitējot pašu kapitāla instrumentus, uzņēmums ir piešķīris saliktos finanšu instrumentus, kuri ietver parāda sastāvdaļu (t. i., darījuma partnera tiesības pieprasīt maksājumu naudā) un pašu kapitāla sastāvdaļu (t. i., darījuma partnera tiesības pieprasīt norēķinu pašu kapitāla instrumentos nevis naudā). Darījumiem ar personām, kas nav darbinieki, kuros saņemto preču vai pakalpojumu patiesā vērtība tiek novērtēta tieši, uzņēmumam jānovērtē saliktā finanšu instrumenta pašu kapitāla sastāvdaļa kā starpība starp saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību un parāda sastāvdaļas patieso vērtību datumā, kad preces vai pakalpojumi tika saņemti.

36	Citos darījumos, ieskaitot darījumus ar darbiniekiem, uzņēmumam novērtēšanas datumā jānovērtē salikto finanšu instrumentu patiesā vērtība, ņemot vērā nosacījumus, uz kuriem tika piešķirtas tiesības uz naudu vai pašu kapitāla instrumentiem.

Lai piemērotu 36. punktu, uzņēmumam vispirms jānovērtē parāda sastāvdaļas patiesā vērtība un tad jānovērtē pašu kapitāla sastāvdaļas patiesā vērtība, ņemot vērā, ka darījuma partnerim jāzaudē tiesības saņemt naudu, lai saņemtu pašu kapitāla instrumentus. Saliktā finanšu instrumenta patiesā vērtība ir abu komponentu patieso vērtību summa. Tomēr maksājumi ar akcijām, kuros darījuma partnerim ir norēķinu alternatīva, bieži ir izveidoti tā, ka vienas norēķinu izvēles patiesā vērtība ir tāda pati kā otras. Piemēram, darījuma partnerim var būt iespēja saņemt akciju iespējas līgumus vai naudā samaksājamas akciju vērtības paaugstināšanās tiesības. Šādos gadījumos pašu kapitāla sastāvdaļas patiesā vērtība ir nulle, un tādējādi saliktā finanšu instrumenta patiesā vērtība ir tāda pati kā parāda sastāvdaļas patiesā vērtība. Un otrādi - ja norēķinu izvēļu patiesās vērtības atšķiras, pašu kapitāla instrumenta patiesā vērtība būs lielāka nekā nulle, un attiecīgi saliktā finanšu instrumenta patiesā vērtība būs lielāka nekā parāda sastāvdaļas patiesā vērtība.

Uzņēmumam atsevišķi jāuzskaita saņemtās preces vai pakalpojumi attiecībā uz katru saliktā finanšu instrumenta sastāvdaļu. Attiecībā uz parāda sastāvdaļu uzņēmumam jāatzīst saņemtās preces vai pakalpojumi un saistības samaksāt par šīm precēm vai pakalpojumiem, kad darījuma partneris piegādā preces vai sniedz pakalpojumu, saskaņā ar prasībām, kas jāpiemēro uz akcijām balstītos naudas darījumos (30.–33. punkts). Attiecībā uz pašu kapitāla sastāvdaļu (ja tāda ir), uzņēmumam ir jāatzīst saņemtās preces vai pakalpojumi vai sniegtie pakalpojumi saskaņā ar prasībām, kuras piemēro uz akcijām balstīta pašu kapitāla darījumos (10.–29. punkts).

IFRS 2
39

Norēķina datumā uzņēmumam jāpārvērtē saistību patiesā vērtība. Ja uzņēmums emitē pašu kapitāla instrumentus kā samaksu, nevis samaksā naudā, saistības tiek tieši pārnestas uz pašu kapitālu kā atlīdzība par emitētajiem pašu kapitāla instrumentiem.

Ja uzņēmums samaksā skaidrā naudā nevis emitē pašu kapitāla instrumentus, maksājums jāpiemēro, lai nokārtotu saistības pilnā apmērā. Ikviena pašu kapitāla sastāvdaļa, kas ir iepriekš atzīta, paliek pašu kapitālā. Izvēloties saņemt samaksu skaidā naudā, darījuma partneris zaudē tiesības saņemt pašu kapitāla instrumentus. Tomēr šī prasība neizslēdz uzņēmumu no nepieciešamības atzīt pārnešanu pašu kapitālā, t. i., pārnešanu no vienas pašu kapitāla sastāvdaļas uz otru.

Maksājumi ar akcijām, kuros vienošanās noteikumus nodrošina uzņēmums ar norēķina izvēli

Attiecībā uz maksājumu ar akcijām, kurā vienošanās noteikumus nodrošina uzņēmums ar izvēli, vai nu samaksāt naudā, vai emitēt pašu kapitāla instrumentus, uzņēmumam jānosaka, vai tam ir pašreizējs pienākums samaksāt naudā un attiecīgi uzskaitīt maksājumu ar akcijām. Uzņēmumam ir pašreizējs pienākums samaksāt naudā, ja norēķina izvēlei pašu kapitāla instrumentos nav komerciāls raksturs (piemēram, uzņēmumam ir juridiski aizliegts emitēt akcijas), vai uzņēmumam ir iepriekšēja pieredze vai noteikta politika norēķināties naudā, vai tas parasti maksā naudā, kad vien darījuma partneris pieprasa norēķināties naudā.

42	Ja uzņēmumam ir pašreizējs pienākums norēķināties naudā, tam darījums jāuzskaita saskaņā ar prasībām, kas jāpiemēro uz akcijām balstītiem naudas darījumiem 30.–33. punktā.

Ja nav šāda pienākuma, uzņēmumam darījums jāuzskaita saskaņā ar prasībām, kas jāpiemēro uz akcijām balstītiem pašu kapitāla darījumiem, 10.–29. punkts. Norēķina brīdī:

(a)	ja uzņēmums izvēlas samaksāt naudā, naudas maksājums jāuzskaita kā pašu kapitāla līdzdalības atpirkšana, t. i., kā ieturējumi no pašu kapitāla, izņemot kā atzīmēts c) apakšpunktā zemāk;

(b)	ja uzņēmums izvēlas norēķināties, emitējot pašu kapitāla instrumentus, tālāka uzskaite netiek pieprasīta (kas nav pārnešana no vienas pašu kapitāla sastāvdaļas uz otru, ja nepieciešams), izņemot kā atzīmēts c) apakšpunktā zemāk;

(c)

ja uzņēmums izvēlas norēķinu alternatīvu ar augstāku patieso vērtību nekā tā ir norēķinu datumā, uzņēmumam jāatzīst papildus izdevumi par papildus norādīto vērtību, t. i., starpība starp naudā maksāto un pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas savādāk tiktu emitēti, vai starpība starp emitēto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību un naudas summu, kas savādāk tiktu samaksāta, lai kurš ir piemērojams.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

44	Uzņēmumam jāatklāj informācija, kas finanšu pārskatu lietotājiem dod iespēju saprast vienošanos par maksājuma ar akcijām veidu un apmēru, kas bija noteiktajā periodā.

Lai lietotu 44. punkta principu, uzņēmumam jāatklāj vismaz sekojošais:

katra maksājuma ar akcijām veida apraksts, kas bija periodā, ieskaitot katras vienošanās vispārīgos nosacījumus - tādus kā garantēšanas prasības, maksimālo termiņu piešķirtajiem iespējas līgumiem un norēķina metodi (piemēram, vai naudā vai pašu kapitālā). Uzņēmums, kuram ir būtībā līdzīgas vienošanās par maksājumu ar akcijām veidiem, var šo informāciju apkopot, ja vien nav nepieciešama atsevišķa atklāšana par katru vienošanos, lai atbilstu principam 44. punktā;

akciju iespējas līgumu skaits un vidējā svērtā izmantošanas cena katrai no sekojošajām iespējas līgumu grupām:

i)	neizmantotas perioda sākumā;

ii)	piešķirtas perioda laikā;

iii)	zaudētas perioda laikā;

IFRS 2
iv)

izmantotas perioda laikā;

v)	beidzies termiņš perioda laikā;

vi)	neizmantotas perioda beigās;

vii)	realizējamas perioda beigās;

c)	akciju iespējas līgumiem, kas realizējami perioda laikā, vidējā svērtā akciju cena realizēšanas datumā. Ja iespējas līgumi tika realizēti parastā veidā visā periodā, uzņēmums var tā vietā atklāt vidējo svērto akciju cenu periodā;

akciju iespējas līgumiem, kas ir neizmantoti perioda beigās, izmantošanas cenu diapazons un atlikušais vidējais svērtais līgumā noteiktais ilgums. Ja izmantošanas cenu diapazons ir plašs, neizmantotie iespējas līgumi jāsadala grupās, kas ir jēgpilnas, lai novērtētu papildus akciju skaitu un laiku, kuras var emitēt, un naudu, ko var saņemt pēc šo iespējas līgumu izmantošanas.

46	Uzņēmumam jāatklāj informācija, kas dod iespēju finanšu pārskatu lietotājiem saprast, kā attiecīgajā periodā tika noteikta saņemto preču vai pakalpojumu patiesā vērtība, vai piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība.

Ja uzņēmums ir netieši novērtējis saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību kā atlīdzību par uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, lai lietotu 46. punkta principu, uzņēmumam vismaz jāatklāj sekojošā informācija:

par konkrētajā periodā piešķirtajiem akciju iespējas līgumiem, šo iespējas līgumu vidējo svērto patieso vērtību novērtēšanas datumā un informāciju par to, kā patiesā vērtība tika novērtēta, ieskaitot:

izmantoto iespējas līgumu vērtēšanas modeli un datus šim modelim, ieskaitot vidējo svērto akciju cenu, izmantošanas cenu, paredzamo nepastāvību, iespējas līgumu ilgumu, paredzamās dividendes, no riska brīvo procentu likmi un citus datus modelim, ieskaitot izmantoto metodi un izdarītos pieņēmumus, lai ietvertu paredzamās agrās izmantošanas ietekmi;

ii)	kā paredzamā nepastāvība tika noteikta, ieskaitot paskaidrojumu par ilgumu, līdz kuram paredzamā nepastāvība bija pamatā vēsturiskajai nepastāvībai;

iii)	vai un kā parējās piešķirto iespējas līgumu pazīmes tika ietvertas patiesās vērtības novērtēšanā, tādas kā tirgus apstākļi;

par konkrētajā periodā piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem (t. i., kas nav akciju iespējas līgumi), šo pašu kapitāla instrumentu vidējo svērto patieso vērtību novērtēšanas datumā un informāciju par to, kā patiesā vērtība tika novērtēta, ieskaitot:

i)	ja patiesā vērtība netika novērtēta balstoties uz vērā ņemamo tirgus cenu, kā tā tika noteikta;

ii)	vai un kā paredzamās dividendes tika ietvertas patiesās vērtības novērtēšanā;

iii)	vai un kā pārējās piešķirto pašu kapitāla instrumentu pazīmes tika ietvertas patiesās vērtības novērtēšanā;

par vienošanos par maksājumiem ar akcijām, kas tika pārveidoti konkrētajā periodā:

i)	šo pārveidojumu paskaidrojums;

IFRS 2
ii)

papildus piešķirtā patiesā vērtība (kā šo pārveidojumu rezultāts);

iii)	informācija par to, kā papildus piešķirtā patiesā vērtība tika novērtēta, saskaņā ar prasībām, kas noteiktas a) apakšpunktā un b) apakšpunktā iepriekš, kur piemērojamas.

48	Ja uzņēmums ir tieši novērtējis saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību konkrētajā periodā, uzņēmumam jāatklāj informācija par to, kā tika noteikta patiesā vērtība, piemēram, vai šīm precēm vai pakalpojumiem patiesā vērtība tika novērtēta pēc tirgus cenas.

49	Ja uzņēmums ir atspēkojis 13. punktā minēto pieņēmumu, tam jāatklāj informācija par šo faktu un jāsniedz paskaidrojums, kādēļ pieņēmums tika atspēkots.

50	Uzņēmumam jāatklāj informācija, kas finanšu pārskatu lietotājiem dod iespēju saprast maksājumu ar akcijām ietekmi uz uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem konkrētajā periodā un uz tā finansiālo stāvokli.

Lai lietotu 50. punkta principu, uzņēmumam jāatklāj vismaz sekojošais:

kopējie izdevumi, kas atzīti konkrētajā periodam, kas rodas no maksājumiem ar akcijām, kuros saņemtās preces vai pakalpojumi neatbilda atzīšanai kā aktīvi un tādējādi uzreiz tika atzīti kā izdevumi, ieskaitot atsevišķu informācijas atklāšanu par konkrēto kopējo izdevumu daļu, kas rodas no darījumiemj, kas uzskaitīti kā uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumi;

par saistībām, kas rodas no maksājumiem ar akcijām:

i)	kopējā uzskaites vērtība perioda beigās;

ii)	kopējā patiesā vērtība saistību perioda beigās, par kuru darījuma partnerim ir tiesības saņemt naudu vai citus aktīvus, kas tika garantēti līdz perioda beigām (piemēram, garantētās akciju vērtības paaugstināšanas tiesības).

52	Ja pieprasītā informācija, kas jāatklāj šajā SFPS, neatbilst 44., 46. un 50. punkta principiem, uzņēmumam jāatklāj tāda papildus informācija, kas ir nepieciešama, lai tiem atbilstu.

PĀREJAS NOTEIKUMI

53	Uz akcijām balstītiem pašu kapitāla darījumiem, uzņēmumam jāpiemēro šis SFPS akciju piešķiršanai, akciju iespējas līgumiem vai citiem pašu kapitāla instrumentiem, kas tika piešķirti pēc 2002. gada 7. novembra un vēl nav garantēti šī SFPS spēkā stāšanās datumā.

54	Uzņēmumam ieteicams, bet tam netiek prasīts, šo SFPS piemērot citu pašu kapitāla instrumentu piešķiršanas gadījumiem, ja uzņēmums ir publiskojis šo pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas tika noteikta novērtēšanas datumā.

55	Visiem piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, kuriem šis SFPS tiek piemērots, uzņēmumam jāpārveido salīdzināmā informācija, un, kur piemērojams, jākoriģē nesadalītās peļņas sākuma atlikums par uzrādīto agrāko periodu.

56	Visiem piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, kuriem šis SFPS netiek piemērots (piemēram, pirms 2002. gada 7. novembra piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem), uzņēmumam tomēr jāatklāj 44. un 45. punktā pieprasītā informācija.

57	Ja pēc tam, kad SFPS stājas spēkā, uzņēmums pārveido piešķiršanas nosacījumus pašu kapitāla instrumentiem, kuriem šis SFPS nav ticis piemērots, uzņēmumam tomēr 26.–29. punkts jāpiemēro, lai uzskaitītu šādus pārveidojumus.

IFRS 2
58

Saistībām, kas rodas no maksājumiem ar akcijām, kas bija šī SFPS spēkā stāšanās datumā, uzņēmumam SFPS jāpiemēro retrospektīvi. Šīm saistībām uzņēmumam jāpārveido salīdzināmā informācija, ieskaitot nesadalītās peļņas sākuma atlikumu koriģēšanu periodā, kuram tika pārveidota salīdzināmā informācija, izņemot to, ka uzņēmumam netiek pieprasīts pārveidot salīdzināmo informāciju, ja informācija attiecas uz periodu vai datumu pirms 2002. gada 7. novembra.

59	Uzņēmumam ieteicams, bet tam netiek pieprasīts, retrospektīvi SFPS piemērot citām saistībām, kas rodas no maksājumiem ar akcijām, piemēram, saistībām, kas tika nokārtotas periodā, par kuru tiek sniegta salīdzināmā informācija.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

60	Uzņēmumam šis SFPS jāpiemēro pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS periodam, kurš sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

(1) Šī SGPS pamatnostādne izmanto frāzi “ar atsauci uz”, nevis citu, jo darījums tiek beigās vērtēts reizinot piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, novērtēta datumā, kas noteikts 11. vai 13. punktā (kurš ir piemērojams), ar pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas tiek garantēti, kā izskaidrots 19. punktā

(2) Šī SFPS atlikušajā daļā, visas atsauces uz darbiniekiem ietver arī citus, kas nodrošina līdzīgus pakalpojumus.

(3) 35.–43. punktā visas atsauces uz naudu ietver arī citus uzņēmuma aktīvus.

A PIELIKUMS

Definētie termini

Šis papildinājums ir SFPS neatņemama sastāvdaļa.

uz akcijām balstīti naudas darījumi	Darījums, kurā uzņēmums iegādājas preces vai pakalpojumus, uzņemoties saistības par šo preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu nokārtot naudā vai citos aktīvos summās, kas balstās uz uzņēmuma akciju vai citu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu cenu (vai vērtību).
darbinieki un citi, kas nodrošina līdzīgus pakalpojumus	Privātpersonas, kas sniedz privātus pakalpojumus uzņēmumam, un, vai nu a) privātpersonas tiek uzskatītas kā darbinieki juridiskām vai nodokļa aprēķina vajadzībām, b) privātpersonas, kas strādā uzņēmumam tā vadībā, tādā pašā veidā kā privātpersonas, kas tiek uzskatītas par darbiniekiem juridiskām vai nodokļa aprēķina vajadzībām, vai c) sniegtie pakalpojumi ir līdzīgi tiem, kurus sniedz darbinieki. Piemēram, termins ietver visu vadības personālu, t. i., tās personas, kuras ir pilnvarotas un atbildīgas par uzņēmuma darbības plānošanu, vadīšanu un kontrolēšanu, tajā skaitā tie, kas nav izpilddirektori.
pašu kapitāla instruments	Līgums, kas apliecina atlikušo līdzdalību uzņēmuma aktīvos pēc visu uzņēmuma saistību atskaitīšanas (1).
piešķirtais pašu kapitāla instruments	(Nosacījuma vai beznosacījuma) tiesības uz uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu, kuras uzņēmums piešķīris otrai personai, saskaņā ar vienošanos par maksājumu ar akcijām.
uz akcijām balstīta pašu kapitāla darījums	Uz akcijām balstīta pašu kapitāla darījums, kurā uzņēmums saņem preces vai pakalpojumus kā atlīdzību par uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem (ieskaitot akcijas vai akciju iespējas līgumus)
patiesā vērtība	Summa, pret kuru varētu apmainīt aktīvu vai nokārtot saistības, vai piešķirto pašu kapitāla instrumentu apmainīt starp informētām, ieinteresētām pusēm nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā.
piešķiršanas datums	Datums, kurā uzņēmums un otrā persona (tai skaitā darbinieks), piekrīt vienošanās par maksājumu ar akcijām, kad uzņēmums un darījumu partneris ir vienojušies par konkrētās vienošanās nosacījumiem. Piešķiršanas datumā uzņēmums piešķir darījuma partnerim tiesības saņemt skaidro naudu, citus aktīvus, vai uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus, nodrošinot konkrētus garantētos nosacījumus, ja tādi atbilst. Ja šī vienošanās ir pakļauta apstiprināšanas procesam (piemēram, akcionāru), piešķiršanas datums ir datums, kad tiek iegūts apstiprinājums.
iekšējā vērtība	Atšķirība starp akciju patieso vērtību, uz kurām darījuma partnerim ir (nosacījuma vai beznosacījuma) tiesības parakstīties vai kuras viņam ir tiesības saņemt, un cenu (ja tāda ir), ko darījuma partnerim ir (vai tiks) pieprasīts samaksāt par šīm akcijām. Piemēram, akciju iespējas līgumam ar izmantošanas cenu VV15 (2) uz vienu akciju ar patieso vērtību VV20, iekšējā vērtība ir VV5.
tirgus apstākļi	Apstākļi, no kuriem ir atkarīga izmantošanas cena, pašu kapitāla instrumentu garantēšana vai izmantojamība, kas attiecas uz uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu tirgus cenu, kā konkrētas akciju cenas vai konkrētas akciju iespējas līgumu patiesās vērtības summas iegūšana, vai konkrēta mērķa sasniegšana, kas pamatojas uz uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu tirgus cenu, kas ir nosacīta attiecībā pret citu uzņēmumu pašu kapitāla instrumentu tirgus cenu indeksu.
novērtēšanas datums	Datums, kurā piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība, tiek novērtēta šī SFPS nolūkā. Darījumiem ar darbiniekiem un citiem, kas nodrošina līdzīgus pakalpojumus, novērtēšanas datums ir piešķiršanas datums. Darījumiem ar citām personām, kas nav darbinieki (un tiem, kas nodrošina līdzīgus pakalpojumus), novērtēšanas datums ir datums, kad uzņēmums nopērk preces vai darījuma partneris sniedz pakalpojumu.
papildu atjaunošanas pazīme	Pazīme, kas nodrošina papildus akciju iespējas līgumu automātisku piešķiršanu, kad vien akciju turētājs izmanto iepriekš piešķirtos iespējas līgumus, izmantot uzņēmuma akcijas nevis naudu, lai nomaksātu izmantošanas cenu.
papildu atjaunošanas iespējas līgums	Jauns akciju iespējas līgums tiek piešķirts tad, kad akcija tiek izmantota, lai nomaksātu iepriekšējo akciju iespējas līgumu izmantošanas cenu.
vienošanās par maksājumu ar akcijām	Vienošanās starp uzņēmumu un otru personu (tai skaitā darbinieku) noslēgt maksājumu ar akcijām, kurš tādējādi dod tiesības otrai personai saņemt uzņēmuma naudu vai citus aktīvus par summām, kas pamatojas uz uzņēmuma akciju cenu vai citiem uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, vai saņemt uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus, nodrošinot konkrētus garantētos nosacījumus, ja tādi atbilst.
maksājums ar akcijām	Darījums, kurā uzņēmums saņem preces vai pakalpojumus kā atlīdzību par uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem (ieskaitot akcijas vai akciju iespējas līgumus), vai iegādājas preces vai pakalpojumus, uzņemoties saistības par šīm precēm vai pakalpojumiem pret piegādātāju par summām, kas balstās uz uzņēmuma akciju vai citu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu cenu.
akciju iespējas līgums	Līgums, kas dod turētājam tiesības, bet ne pienākumu parakstīties uz uzņēmuma akcijām pie nemainīgas vai nosakāmas cenas uz konkrētu laika periodu.
garantēt	Iegūt pilnvaras. Saskaņā ar vienošanos par maksājumu ar akcijām, darījuma partnera tiesības saņemt naudu, citus aktīvus, vai uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus, garantē pēc konkrēto garantēto nosacījumu izpildes.
garantētie nosacījumi	Nosacījumi, kas jāizpilda, lai darījuma partneris būtu pilnvarots saņemt naudu, citus aktīvus vai uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus, saskaņā ar vienošanos par maksājumu ar akcijām. Garantētie nosacījumi ietver pakalpojumu nosacījumus, kuri pieprasa otrai personai pabeigt konkrēto nostrādāto periodu, un darbības rezultātu stāvokli, kurš pieprasa konkrētu darbības rezultātu izpildi (tādu kā konkrēts pieaugums uzņēmuma peļņā konkrētā laika periodā).
garantēšanas periods	Periods, kura laikā tiek izpildīti visi konkrētie vienošanās par maksājumu ar akcijām nosacījumi.

(1) Pamatnostādne definē saistības kā uzņēmuma pašreizējo pienākumu, kas radies pagātnes notikumu dēļ, un kura izpildes rezultātā ir paredzama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde no uzņēmuma (t. i., uzņēmuma izejošā naudas plūsma vai citi aktīvi)

(2) Šajā pielikumā naudas summas ir denominētas “valūtas vienībās” (VV).

IFRS 2
B PIELIKUMS

Norādījumu piemērošana

Šis papildinājums ir SFPS neatņemama sastāvdaļa.

Piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesās vērtības aplēšana

Šī pielikuma B2.–B41. punkts apskata piešķirto akciju un akciju iespējas līgumu patiesās vērtības novērtēšanu, galveno uzmanību pievēršot konkrētiem nosacījumiem, kas ir piešķirto akciju vai akciju iespējas līgumu darbiniekiem kopējās iezīmes. Tādēļ tā nav pilnīga informācija. Turklāt tādēļ, ka vērtēšanas jautājumi, kas tiek apskatīti tālāk, galveno uzmanību pievērš darbiniekiem piešķirtajām akcijām un akciju iespējas līgumiem, tiek pieņemts, ka akciju vai akciju iespējas līgumu patiesā vērtība tiek novērtēta piešķiršanas datumā. Tomēr daudzi no vērtēšanas jautājumiem, kas tiek apskatīti tālāk (piemēram, paredzamās nepastāvības noteikšana), kontekstā arī attiecas uz patiesās vērtības aplēšanu akcijām vai akciju iespējas līgumiem, kas piešķirtas personām, kas nav darbinieki datumā, kad uzņēmums nopērk preces vai darījuma partneris sniedz pakalpojumu.

Akcijas

Akciju patiesā vērtība akcijām, kas piešķirtas darbiniekiem, jānovērtē pēc uzņēmuma akciju tirgus cenas (vai aplēstās tirgus cenas, ja uzņēmuma akcijas neatrodas publiskajā apgrozībā), jākoriģē, lai ņemtu vērā nosacījumus, saskaņā ar kuriem akcijas tika piešķirtas (izņemot garantētos nosacījumus, kas saskaņā ar 19.–21. punktu, netiek iekļauti patiesās vērtības novērtēšanā).

Piemēram, ja darbiniekam nav tiesību saņemt dividendes garantēšanas periodā, šis faktors jāņem vērā, aplēšot piešķirto akciju patieso vērtību. Līdzīgi, ja akcijas ir pakļautas pārvešanas ierobežojumiem pēc garantēšanas datuma, šis faktors jāņem vērā, bet tikai tad, ja pēcgarantijas ierobežojumi ietekmē cenu, kuru informēts, ieinteresēts tirgus dalībnieks maksātu par šo akciju. Piemēram, ja akcijas tiek aktīvi tirgotas attīstītā un likvīdā tirgū, pēcgarantiju sniegtajiem ierobežojumiem var būt neliela, ja tāda ir, ietekme uz cenu, kuru informēts, ieinteresēts tirgus dalībnieks maksātu par šīm akcijām. Pārvešanas ierobežojumi vai citi ierobežojumi, kas pastāv garantēšanas periodā, nav jāņem vērā, kad piešķiršanas datumā aplēš piešķirto akciju patieso vērtību, jo šie ierobežojumi izriet no garantēto nosacījumu esamības, kuri tiek uzskaitīti saskaņā ar 19.–21. punktu.

Akciju iespējas līgumi

Akciju iespējas līgumiem, kas piešķirti darbiniekiem, daudzos gadījumos tirgus cenas nav pieejamas, jo piešķirtie iespējas līgumi ir pakļauti nosacījumiem, kas neattiecas uz tirgotajiem iespējas līgumiem. Ja tirgotie iespējas līgumi ar līdzīgiem nosacījumiem neeksistē, piešķirto iespējas līgumu patiesā vērtība jāaplēš, izmantojot iespējas līgumu vērtēšanas modeli.

Uzņēmumam jāņem vērā faktori, kurus informēti, ieinteresēti tirgus dalībnieki ņemtu vērā, izvēloties iespējas līgumu vērtēšanas modeli, kuru izmantot. Piemēram, daudzi darbinieku iespējas līgumi ir ar ilgu termiņu, tie parasti ir realizējami perioda laikā starp garantēšanas datumu un iespējas līguma termiņa beigām un bieži tiek agri izmantoti. Šie faktori jāņem vērā, aplēšot piešķirto iespējas līgumu patiesās vērtības līdz noteiktam datumam. Daudziem uzņēmumiem tas var aizliegt Black – Scholes – Merton formulas izmantošanu, kas neņem vērā iespējas līguma izmantošanas iespēju pirms termiņa beigām un var neadekvāti atspoguļot paredzamās agrās izmantošanas ietekmi. Tā arī neņem vērā iespēju, ka paredzamā nepastāvība un citi modeļa dati var atšķirties iespējas līguma termiņa laikā. Tomēr akciju iespējas līgumiem ar relatīvi īsu līgumā noteikto termiņu, vai tiem, kuri jāizmanto īsā laika periodā pēc garantēšanas datuma, iepriekš noteiktie faktori netiek piemēroti. Šajos gadījumos Black – Scholes – Merton formula var radīt vērtību, kas ir būtībā tāda pati kā elastīgākais iespējas līgumu vērtēšanas modelis.

Visi iespējas līgumu vērtēšanas modeļi kā minimums ņem vērā sekojošus faktorus:

a)	iespējas līgumu izmantošanas cenu;

b)	iespējas līgumu termiņu;

IFRS 2
c)

pamatakciju pašreizējo cenu;

d)	akcijas cenas paredzamo nepastāvību;

e)	par akcijām paredzamās dividendes (ja tas ir piemēroti);

f)	no riska brīvo procentu likmi iespējas līguma termiņam.

B7	Jāņem vērā arī citi faktori, kurus informēti, ieinteresēti tirgus dalībnieki ņemtu vērā pie cenu noteikšanas (izņemot garantētos nosacījumus un papildu atjaunošanas pazīmes, kas ir izslēgtas no patiesās vērtības novērtēšanas, saskaņā ar 19.–22. punktu).

Piemēram, darbiniekam piešķirtais akcijas iespējas līgums parasti nevar tikt izmantots konkrētā periodā (piemēram, garantēšanas periodā vai periodos, kurus noteikušas vērtspapīru tirgu regulējošās institūcijas). Šis faktors jāņem vērā, ja izmantotais iespējas līgumu vērtēšanas modelis pretējā gadījumā pieļautu, ka iespējas līgums varētu tikt izmantots jebkurā laikā visā iespējas līguma termiņā. Tomēr, ja uzņēmums izmanto iespējas līgumu vērtēšanas modeli, kas novērtē iespējas līgumus, kurus var izmantot tikai iespējas līguma termiņa beigās, netiek pieprasīta korekcija nespējai izmantot iespējas līgumus garantēšanas periodā (vai citos periodos iespējas līgumu termiņā), jo modelis pieņem, ka iespējas līgumus nevar izmantot šo periodu laikā.

Līdzīgi cits faktors, kas ir kopējs darbinieka akciju iespējas līgumiem, ir agra iespējas līguma izmantošanas iespēja, piemēram, ja iespējas līgums nav brīvi nododams, vai, ja darbiniekam vajag izmantot visus garantētos iespējas līgumus pēc darba pārtraukšanas. Paredzamās agrās izmantošanas ietekme jāņem vērā, kā aprakstīts B16.–B21. punktā.

B10

Faktori, kurus informēts, ieinteresēts tirgus dalībnieks neņemtu vērā pie akcijas iespējas līgumu (vai cita pašu kapitāla instrumenta) cenas noteikšanas, nav jāņem vērā, aplēšot piešķirto akciju iespējas līgumu (vai citu pašu kapitāla instrumentu) patieso vērtību. Piemēram, darbiniekiem piešķirto akciju iespējas līgumu faktori, kas ietekmē iespējas līgumu patieso vērtību tikai no atsevišķa darbinieka perspektīvas, nav svarīgi, lai aplēstu cenu, kuru varētu noteikt informēts, ieinteresēts tirgus dalībnieks.

Dati iespējas līgumu vērtēšanas modelim

B11

Lai aplēstu paredzamo dividenžu nepastāvību pamatakcijām, mērķis ir tuvināt prognozes, kuras jāatspoguļo patreizējā tirgū vai jāvienojas par konkrētu iespējas līguma apmaiņas cenu. Līdzīgi, kad aplēš darbinieka akciju iespējas līgumu agrās izmantošanas ietekmi, mērķis ir tuvināt prognozes, kuras personai no ārpuses ar pieeju sīkai informācijai par darbinieku izmantošanas uzvedību, jāizstrādā, balstoties uz piešķiršanas datumā pieejamo informāciju.

B12	Bieži iespējams pamatotu prognožu diapazons par nākotnes nepastāvību, dividendēm un izmantošanas uzvedību. Tādā gadījumā paredzamā vērtība jāaprēķina, izsverot katru summu diapazonā pēc tai piemītošās ticamības sastopamības.

B13

Prognozes par nākotni parasti balstās uz pieredzi, tās tiek pārveidotas, ja tiek sagaidīts, ka nākotne pamatoti atšķirsies no pagātnes. Dažos gadījumos identificējami faktori var norādīt, ka nepiemērota sākotnējā pieredze ir relatīvi vājš nākotnes pieredzes pareģotājs. Piemēram, ja uzņēmums ar diviem skaidri atšķirīgiem uzņēmējdarbības veidiem, atsavina vienu, kas bija būtiski mazāk riskants nekā otrs, vēsturiskā nepastāvība var nebūt labākā informācija, uz kuru balstīt pamatotas prognozes nākotnei.

B14	Citos apstākļos sākotnējā informācija var nebūt pieejama. Piemēram, nesen reģistrētam uzņēmumam būs nelieli, ja tādi ir, sākotnējie dati par tā akcijas cenas nepastāvību. Nereģistrētie un nesen reģistrētie uzņēmumi tiek apskatīti tālāk.

B15	Kopsavilkumā uzņēmums nepastāvības, izmantošanas uzvedības un dividenžu aplēses nevar vienkārši balstīt uz sākotnējo informāciju, bet tam jāņem vērā, cik pagātnes pieredze būs pamatoti pareģojoša nākotnes pieredzei.

IFRS 2
Paredzamā agrā izmantošana

B16

Darbinieki bieži, dažādu iemeslu dēļ agri izmanto akciju iespējas līgumus. Piemēram, darbinieka akcijas iespējas līgumi parasti ir nepārvedami. Tas bieži liek darbiniekiem agri izmantot savus akciju iespējas līgumus, jo tas ir vienīgais veids darbiniekiem likvidēt savu pozīciju. Arī darbiniekiem, kuri pārtrauc darbu, parasti tiek pieprasīts visus garantētos iespējas līgumus izmantot īsā laika posmā, pretējā gadījumā akciju iespējas līgumi tiek zaudēti. Šis faktors arī ir iemesls darbinieka akciju iespējas līgumu agrai izmantošanai. Citi faktori, kuri kalpo par iemeslu agrai izmantošanai, ir nepatika pret risku un pārticības diversifikācijas trūkums.

B17

Veidi, ar kuriem paredzamās agrās izmantošanas ietekme tiek ņemta vērā, ir atkarīgi no izmantotā iespējas līgumu vērtēšanas modeļa veida. Piemēram, paredzamā agrā izmantošana varētu tikt ņemta vērā, izmantojot iespējas līgumu paredzētā termiņa aplēsi (kurš darbinieka akcijas iespējas līgumam ir laika periods no piešķiršanas datuma līdz datumam, kad iespējas līgumu ir paredzēts izmantot), kā ievaddatus iespējas līgumu vērtēšanas modelī (piemēram, Black – Scholes – Merton formulā). Alternatīvi paredzamā agrā izmantošana varētu tikt veidota binominālā vai līdzīgā iespējas līgumu vērtēšanas modelī, kas izmanto līguma termiņu ilgumu kā datus.

B18

Faktori, kas jāapsver agrās izmantošanas aplēšanā ietver:

a)	garantēšanas perioda ilgumu, jo akciju iespējas līgumus parasti nevar izmantot līdz garantēšanas perioda beigām. Tādējādi vērtēšanas ietekmes noteikšana paredzamajai agrai izmantošanai balstās uz pieņēmumu, ka iespējas līgumus garantēs. Garantēto nosacījumu ietekme tiek apskatīta 19.–21. punktā.

b)	laika ziņā līdzīgu iespējas līgumu vidējo ilgumu, kas ir palicis nenokārtots iepriekš;

c)	pamatakciju cenu; pieredze var norādīt, ka darbiniekiem ir tendence iespējas līgumus izmantot, kad akcijas cena sasniedz konkrētu līmeni virs izmantošanas cenas;

d)	darbinieka līmeni organizācijā; piemēram, pieredze var norādīt, ka augstākā līmeņa darbiniekiem ir tendence izmantot iespējas līgumus vēlāk nekā zemākā līmeņa darbiniekiem (aprakstīts tālāk B21. punktā);

e)	pamatakciju paredzamo nepastāvību. Vidēji darbiniekiem ir tendence iespējas līgumus uz ļoti nepastāvīgām akcijām izmantot agrāk, nekā akcijas ar zemu nepastāvību.

B19

Kā atzīmēts B17. punktā, agrās izmantošanas ietekmi varētu ņemt vērā, izmantojot iespējas līguma plānotā termiņa aplēsi kā ievaddatus iespējas līgumu vērtēšanas modelī. Kad aplēš piešķirto akciju iespējas līgumu paredzamo termiņu, uzņēmums varētu balstīties uz aplēsi attiecīgi vidēji svērtajam paredzamajam termiņam visai darbinieku grupai vai attiecīgi vidēji svērtajiem termiņiem darbinieku apakšgrupām šajā grupā, kas balstās uz sīkākiem datiem par darbinieku izmantošanas uzvedību (aprakstīts tālāk).

B20

Iespējams ir svarīga iespējas līgumu piešķiršanas nodalīšana grupās darbiniekiem ar relatīvi viendabīgu izmantošanas uzvedību. Iespējas līguma vērtība nav iespējas līguma termiņa lineāra funkcija, kad termiņš pagarinās, vērtība pie samazinošas likmes palielinās. Piemēram, ja visi citi pieņēmumi ir vienādi, lai gan divu gadu iespējas līgumam ir lielāka vērtība nekā viena gada iespējas līgumam, tas nav divreiz vērtīgāks. Tas nozīmē, ka aplēstās iespējas līguma vērtības aprēķināšana, pamatojoties uz vienu vidēji svērto termiņu, kas ietver ļoti atšķirīgus personīgos termiņus, pārspīlētu piešķirto akciju iespējas līgumu kopējo patieso vērtību. Piešķirto iespējas līgumu nodalīšana vairākās grupās, kur katrai vidēji svērtā termiņā ir ietverts relatīvi šaurs termiņu diapazons, samazina šo pārspīlējumu.

B21

Līdzīgi apsvērumi attiecas uz binominālā vai līdzīgā modeļa izmantošanu. Piemēram, uzņēmuma, kas plaši piešķir iespējas līgumus visiem darbinieku līmeņiem, pieredze var norādīt, ka augstu stāvošiem vadošiem darbiniekiem ir tendence ilgāk pārvaldīt savus iespējas līgumus nekā vidējā līmeņa darbiniekiem savus, un, ka zemākā līmeņa darbiniekiem, ir tendence izmantot savus iespējas līgumus ātrāk nekā jebkurai citai grupai. Turklāt darbinieki, kuriem tiek ieteikts vai pieprasīts pārvaldīt viņu darba devēju pašu kapitāla instrumentu minimālo summu, ieskaitot iespējas līgumus, vidēji var iespējas līgumus izmantot vēlāk nekā darbinieki, kuri nav pakļauti šim noteikumam. Šajās situācijās iespējas līgumu nodalīšana pēc saņēmēju grupām ar relatīvi viendabīgu izmantošanas uzvedību rezultātā dos precīzāku piešķirto akciju iespējas līgumu patiesās vērtības aplēsi.

IFRS 2
Paredzamā nepastāvība

B22

Paredzamā nepastāvība ir summas rādītājs, ar kuru periodā tiek paredzētas cenu svārstības. Iespējas līgumu vērtēšanas modelī izmantotais nepastāvības rādītājs ir gada noteiktā Standarta novirze no nepārtraukti saliktās atdeves likmes par akciju laika periodā. Nepastāvība parasti tiek izteikta gada noteiktos termiņos, kas ir salīdzināmi, neskatoties uz aprēķinā izmantoto laika periodu, piemēram, ikdienas, iknedēļas vai ikmēneša novērojumi.

B23	Atdeves likme (kura var būt pozitīva vai negatīva) uz akciju par periodu, novērtē, cik daudz akcionārs ir guvis labumu no dividendēm un akcijas cenas vērtības pieauguma (vai nolietojuma).

B24

Paredzamā gada noteiktā akcijas cenas nepastāvība ir diapazons, kurā tiek paredzēts, ka ilgstošā saliktā ikgadējā atdeves likme samazināsies aptuveni divas trešdaļas no laika. Piemēram, teikt, ka akcijai ar paredzamo ilgstošo salikto atdeves likmi 12 procenti, ir nepastāvība 30 procenti, nozīmē, ka varbūtība, ka atdeves likme uz akciju vienam gadam būs starp 18 procentiem (12 % – 30 %) un 42 procentiem (12 % + 30 %), ir aptuveni divas trešdaļas. Ja akcijas cena gada sākumā ir VV100 un dividendes netiek maksātas, akcijas gada – beigu cena būtu starp VV83,53 (VV100 × e- 0,18) un VV152,20 (VV100 × e0,42) aptuveni divas trešdaļas no laika.

B25

Faktori, kas jāapsver paredzamās nepastāvības aplēšanā, ietver:

a)	ietverto nepastāvību no tirgotajiem akciju iespējas līgumiem uz uzņēmuma akcijām, vai citiem uzņēmuma tirgotajiem instrumentiem, kas ietver iespējas līgumu iezīmes (tādas kā konvertējams parāds), ja tādas ir;

b)	akcijas cenas vēsturisko nepastāvību pēdējā periodā, kas parasti ir proporcionāla paredzamajam iespējas līguma termiņam (ņemot vērā iespējas līgumā noteikto atlikušo laiku un paredzamās agrās izmantošanas ietekmi);

c)	laika ilgumu, kopš uzņēmuma akcijas ir publiskā apgrozībā; nesen reģistrētam uzņēmumam var būt augsta sākotnējā nepastāvība salīdzinājumā ar līdzīgiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti ilgāku laiku; turpmākie norādījumi nesen reģistrētiem uzņēmumiem ir sniegti zemāk;

nepastāvības tendenci atgriezties pie tās vidējiem datiem, t. i., tās ilgtermiņa vidējā līmeņa un citiem faktoriem, kas norāda, ka paredzamā nākotnes nepastāvība var atšķirties no pagātnes nepastāvības. Piemēram, ja uzņēmuma akcijas cena bija sevišķi nepastāvīga kādā identificējamā laika periodā, nenotikuša pārņemšanas darījuma vai pārstrukturēšanas rezultātā, šo periodu var ignorēt, aprēķinot vēsturisko vidējā ikgadējo nepastāvību;

atbilstošus un regulārus intervālus cenas novērojumiem. Cenas novērojumiem jābūt atbilstīgiem no perioda sākuma līdz perioda beigām. Piemēram, uzņēmums var izmantot noslēguma cenu katrai nedēļai vai augstāko cenu konkrētai nedēļai, bet tas nevar izmantot noslēguma cenu vairākām nedēļām un augstāko cenu citām nedēļām. Cenas novērojumi jāizsaka tajā pašā valūtā kā izmantošanas cena.

Nesen reģistrētie uzņēmumi

B26

Kā atzīmēts B25. punktā, uzņēmumam jāapsver akcijas cenas vēsturiskā nepastāvība pēdējā periodā, kas parasti ir proporcionāla paredzamajam iespējas līguma termiņam. Ja nesen reģistrētajam uzņēmumam nav pietiekamas informācijas par vēsturisko nepastāvību, tam tomēr jāaprēķina vēsturiskā nepastāvība visilgākajam periodam, par kuru pieejama tirdzniecības darbība. Tas varētu arī apsvērt līdzīgu uzņēmumu vēsturisko nepastāvību, sekojot salīdzināmajam periodam viņu pastāvēšanas ilgumā. Piemēram, uzņēmums, kas bijis reģistrēts tikai vienu gadu un piešķir iespējas līgumus ar vidēji paredzamo ilgumu pieci gadi, var ņemt vērā vēsturiskās nepastāvības modeli un līmeni pirmajiem sešiem gadiem citiem uzņēmumiem tajā pašā nozarē, kad šo uzņēmumu akcijas bija publiskā apgrozībā.

Nereģistrētie uzņēmumi

B27	Nereģistrētam uzņēmumam nebūs vēsturiskās informācijas, ko ņemt vērā, kad aplēš paredzamo nepastāvību. Daži faktori, kurus ņemt vērā to vietā, kas izklāstīti zemāk.

B28	Dažos gadījumos nereģistrēts uzņēmums, kurš regulāri darbiniekiem (vai citām personām) emitē iespējas līgumus vai akcijas, varētu savām akcijām izveidot iekšējo tirgu. Šo akciju cenu nepastāvība jāņem vērā, aplēšot paredzamo nepastāvību.

IFRS 2
B29

Alternatīvi uzņēmums varētu ņemt vērā līdzīgu reģistrēto uzņēmumu vēsturisko vai ietverto nepastāvību, par kuru ir pieejama akcijas cenas vai iespējas līgumu cenas informācija, lai izmantotu paredzamās nepastāvības aplēšanā. Tas varētu būt atbilstoši, ja uzņēmums ir balstījis savu akciju vērtību uz līdzīgu reģistrētu uzņēmumu akciju cenām.

B30

Ja uzņēmums nav balstījis savu akciju vērtības aplēsi uz līdzīgu reģistrētu uzņēmumu akciju cenām un tā vietā ir izmantojis citu vērtējuma metodiku, lai novērtētu savas akcijas, uzņēmums varētu noteikt paredzamās nepastāvības aplēsi, kas atbilst vērtējuma metodikai. Piemēram, uzņēmums var novērtēt savas akcijas uz neto aktīva vai peļņas pamata. Tas varētu ņemt vērā šo neto aktīvu vērtību vai peļņas paredzamo nepastāvību.

Paredzamās dividendes

B31	Vai paredzamās dividendes būtu jāņem vērā, kad novērtē piešķirto akciju vai iespējas līgumu vērtību, ir atkarīgs no tā, vai darījuma partnerim ir tiesības uz dividendēm vai dividenžu ekvivalentiem.

B32

Piemēram, ja darbiniekiem tika piešķirti iespējas līgumi un viņiem ir tiesības uz pamatakciju dividendēm vai dividenžu ekvivalentiem (kurus var izmaksāt naudā vai izmantot, lai samazinātu izmantošanas cenu) starp piešķiršanas datumu un izmantošanas datumu, piešķirtie iespējas līgumi jānovērtē tā, it kā par pamatakcijām dividendes netiktu izmaksātas, t. i., ieguldījums paredzamajās dividendēs būtu nulle.

B33	Līdzīgi, kad tiek aplēstas darbiniekiem piešķirto akciju patiesās vērtības piešķiršanas datumā, paredzamajām dividendēm korekcijas tiek pieprasītas, ja darbiniekam ir tiesības saņemt garantēšanas periodā izmaksātās dividendes.

B34

Un otrādi - ja darbiniekiem garantēšanas periodā nav tiesību uz dividendēm vai dividenžu ekvivalentiem (vai iespējas līgumu gadījumā, pirms izmantošanas), piešķiršanas datumā novērtējot tiesības uz akcijām vai iespējas līgumus, jāņem vērā paredzamās dividendes. Tas ir, kad tiek aplēsta piešķirtā iespējas līguma patiesā vērtība, paredzamās dividendes jāietver iespējas līgumu vērtēšanas modeļa piemērošanā. Kad tiek aplēsta akcijas piešķiršanas patiesā vērtība, šis vērtējums jāsamazina līdz pašreizējai dividenžu vērtībai, kuru paredzēts maksāt garantēšanas periodā.

B35

Iespējas līgumu vērtēšanas modeļi parasti pieprasa paredzamo dividenžu peļņu. Tomēr modeļus var pārveidot, lai izmantotu paredzamo dividenžu summu nevis peļņu. Uzņēmums var izmantot vai nu peļņu vai tā paredzamos maksājumus. Ja uzņēmums izmanto pēdējo, tam jāņem vērā tā vēsturiskāsdividendžu pieauguma tendences. Piemēram, ja uzņēmuma politika parasti ir bijusi palielināt dividendes par aptuveni 3 procentiem gadā, tās aplēstās iespējas līgumavērtībai nevajadzētu pieņemt fiksētu dividenžu summu visu iespējas laiku, ja vien nav pierādījumu, kas apstiprina šo pieņēmumu.

B36

Parasti pieņēmumam par paredzamajām dividendēm jābalstās uz publiski pieejamo informāciju. Uzņēmumam, kas nemaksā dividendes, un kuram nav plānu to darīt, jāpieņem, ka paredzamā dividenžu peļņa ir nulle. Tomēr topošais uzņēmums, kuram nav dividenžu maksāšanas vēstures, var cerēt sākt dividendes maksāt tā darbinieku akciju iespējas līgumu paredzamajos laikos. Šie uzņēmumi varētu izmantot savu pagātnes dividenžu peļņas (nulle) vidējo aritmētisko un attiecīgi salīdzināmo līdzīgo paredzēto dividendes peļņu.

No riska brīvā procentu likme

B37

Parasti no riska brīvā procentu likme ir ietvertā peļņa, kas pašlaik ir pieejama uz valsts izdotajiem nulles kuponiem tajās valūtās, kurās izteikta izmantošanas cena ar atlikušo termiņu, kas ir vienāds ar iespējas līguma, kuru vērtē, paredzamo termiņu (balstās uz iespējas līguma atlikušo līgumā noteikto termiņu un ņem vērā paredzamās agrās izmantošanas ietekmi). Varētu būt nepieciešams izmantot atbilstīgu aizstājēju, ja nav šādu valsts izdotu kuponu, vai apstākļi norāda, ka ietvertā peļņa uz valsts izdotajiem nulles kuponiem neatspoguļo no riska brīvo procentu likmi (piemēram valstīs, kurās ir augsta inflācija). Atbilstīgs aizstājējs jāizmanto arī tad, ja tirgus dalībnieki parasti noteiktu no riska brīvo procentu likmi, izmantojot šo aizstājēju, nevis ietverto peļņu uz valsts izdotajiem nulles kuponiem, aprēķinot iespējas līguma patieso vērtību ar termiņu, kas ir vienāds ar vērtējamā iespējas līguma paredzamo termiņu.

IFRS 2
Kapitāla struktūras ietekme

B38

Parasti nevis uzņēmums, bet trešās personas izdod tirgotos akciju iespējas līgumus. Kad šie akciju iespējas līgumi tiek izmantoti, izdevējs akcijas nogādā iespējas līgumu turētājam. Šīs akcijas tiek iegādātas no esošajiem akcionāriem. Tādējādi tirgoto akciju iespējas līgumu izmantošanai nav mazinošas ietekmes.

B39

Turpretī, ja akciju iespējas līgumus ir izdevis uzņēmums, jaunās akcijas tiek emitētas, kad šie akciju iespējas līgumi tiek izmantoti (vai nu faktiski emitētas vai emitētas būtībā, ja tiek izmantotas iepriekš atpirktās un uzņēmumā glabātās akcijas). Pieņemot, ka akcijas tiks emitētas pēc izmantošanas cenas nevis pēc patreizējās tirgus cenas izmantošanas datumā, šis faktiskais vai iespējamais mazinājums var samazināt akcijas cenu tā, ka iespējas līguma turētājs neiegūst tik lielu ieguvumu no izmantošanas, kā pretējā gadījumā, izmantojot līdzīgu tirgoto iespējas līgumu, kas nesamazina akcijas cenu.

B40

Vai tam ir nozīmīga ietekme uz piešķirtajiem akcijas iespēju līgumiem, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tādiem kā jauno akciju skaits, kas tiks emitētas iespējas līgumu izmantošanai, salīdzinājumā ar jau emitēto akciju skaitu. Arī, ja tirgus jau sagaida, ka notiks iespējas līgumu piešķiršana, tirgus varbūt jau ir noteicis iespējamo mazinājumu akcijas cenā piešķiršanas datumā.

B41	Tomēr uzņēmumam jāņem vērā, vai iespējamajai mazinošajai ietekmei uz nākotnes piešķirto akciju iespējas līgumu izmantošanu varētu būt ietekme uz to aplēsto patieso vērtību piešķiršanas datumā. Lai ņemtu vērā šo iespējamo mazinošo ietekmi, var pielāgot iespējas līgumu vērtēšanas modeļus.

Pārveidošana uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumos

B42

27. punkts pieprasa, lai neatkarīgi no jebkuriem pārveidojumiem un nosacījumiem, uz kuriem tika piešķirti pašu kapitāla instrumenti, vai šo pašu kapitāla instrumentu piešķiršanas atcelšana vai norēķins, uzņēmumam kā minimums jāatzīst piešķiršanas datumā novērtētie saņemtie pakalpojumi, piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība, ja vien šie pašu kapitāla instrumenti netiek garantēti, jo netiek apmierināti garantētie nosacījumi (kas nav tirgus apstākļi), kas tika noteikti piešķiršanas datumā. Turklāt, uzņēmumam jāatzīst pārveidojumu ietekme, kas palielina vienošanos par maksājumu ar akcijām patieso vērtību, vai citā veidā ir izdevīga darbiniekam.

B43

Lai piemērotu 27. punkta prasības:

ja pārveidošana palielina piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību (piemēram, samazinot izmantošanas cenu), kas ir novērtēta tūlīt pirms un pēc pārveidošanas, uzņēmumam novērtēšanā ir jāietver par saņemtajiem pakalpojumiem atzītās summas papildus piešķirtā patiesā vērtība, kā atlīdzība par piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem. Papildus piešķirtā patiesā vērtība ir starpība starp pārveidotā pašu kapitāla instrumenta patieso vērtību un sākotnējā pašu kapitāla instrumenta patieso vērtību, kuras abas tiek aplēstas pārveidošanas datumā. Ja pārveidošana notiek garantēšanas periodā, papildus piešķirtā patiesā vērtība tiek ietverta par pakalpojumiem atzītās summas novērtēšanā, par periodu no pārveidošanas datuma līdz datumam, kad pārveidotie pašu kapitāla instrumenti tiek garantēti, papildus summai, kas balstās uz sākotnējo pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību piešķiršanas datumā, kas ir atzīta sākotnējā garantēšanas perioda atlikumā. Ja pārveidošana notiek pēc garantēšanas datuma, papildus piešķirtā patiesā vērtība tiek atzīta nekavējoties, vai garantēšanas periodā, ja darbiniekam tiek pieprasīts pabeigt papildus nostrādāto periodu pirms bezierunu tiesību iegūšanas uz šiem pārveidotajiem pašu kapitāla instrumentiem;

līdzīgi, ja pārveidošana palielina piešķirto pašu kapitāla instrumentu skaitu, uzņēmumam jāietver papildus piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība, kas ir novērtēta pārveidošanas datumā, atzītās summas novērtēšanā par saņemtajiem pakalpojumiem, kā atlīdzība par piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, saskaņā ar prasībām a) apakšpunktā iepriekš. Piemēram, ja pārveidošana notiek garantēšanas periodā, papildus piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība tiek ietverta par saņemtajiem pakalpojumiem atzītās summas novērtēšanā, par periodu no pārveidošanas datuma līdz datumam, kad pārveidotie pašu kapitāla instrumenti tiek garantēti papildus summai, kas balstās uz sākotnējo pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību piešķiršanas datumā, kas ir atzīta sākotnējā garantēšanas perioda atlikumā.

ja uzņēmums pārveido garantētos nosacījumus tādā veidā, kas ir izdevīgs darbiniekam, piemēram, samazinot garantēšanas periodu vai pārveidojot, vai likvidējot darbības rezultātu stāvokli (kas nav tirgus stāvoklis, kura izmaiņas tiek uzskaitītas saskaņā ar a) apakšpunktu iepriekš), uzņēmumam pārveidotie garantētie nosacījumi jāņem vērā, kad piemēro 19.–21. punkta prasības.

IFRS 2
B44

Turklāt, ja uzņēmums pārveido piešķirtā pašu kapitāla instrumentu nosacījumus tādā veidā, kas samazina vienošanās par maksājumu ar akcijām patieso vērtību, vai tas citā veidā nav izdevīgs darbiniekam, uzņēmumam tomēr jāturpina uzskaitīt saņemtie pakalpojumi kā atlīdzība par piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, it kā šī pārveidošana nebūtu notikusi (kas nav dažu vai visu piešķirto pašu kapitāla instrumentu atcelšana, kuri jāuzskaita saskaņā ar 28. punktu). Piemēram:

ja pārveidošana samazina piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas ir novērtēta tūlīt pirms un pēc pārveidošanas, uzņēmumam nav jāņem vērā šī patiesās vērtības samazināšana un jāturpina novērtēt atzītā summa par saņemtajiem pakalpojumiem kā atlīdzība par pašu kapitāla instrumentiem, kas balstās uz piešķirto pašu kapitālu instrumentu patieso vērtību piešķiršanas datumā;

b)	ja pārveidošana samazina darbiniekam piešķirto pašu kapitāla instrumentu skaitu, samazināšana jāuzskaita kā šīs piešķirtās daļas atcelšana, saskaņā ar 28. punkta prasībām;

ja uzņēmums pārveido garantētos nosacījumus tādā veidā, kas nav izdevīgs darbiniekam, piemēram, palielinot garantēšanas periodu vai pārveidojot vai pievienojot darbības rezultātu stāvokli (kas nav tirgus stāvoklis, kura izmaiņas tiek uzskaitītas saskaņā ar a) apakšpunktu iepriekš), uzņēmumam pārveidotie garantētie nosacījumi jāņem vērā, piemērojot 19.–21. punkta prasības.

IFRS 2
C PIELIKUMS

Grozījumi citos SFPS

Šajā papildinājumā ietvertie grozījumi tiek piemēroti attiecībā uz pārskata periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ja sabiedrība piemēro šo SFPS agrākam periodam, šie grozījumi tiek piemēroti attiecībā uz šo agrāko periodu.

12. SGS Ienākuma nodokļi tiek labots šādi.

57. punktā atsauce uz 58.–68. punktu tiek mainīta uz 58.–68C. punktu.

68A.–68C. punkts un apakšvirsraksts tiek ievietoti šādi:

“Pārskata perioda un atliktais nodoklis, kas rodas no maksājumiem ar akcijām

68A.

Dažās nodokļu jurisdikcijās uzņēmums saņem nodokļu atvilkumu (t. i., summa, kas ir atskaitāma, lai noteiktu ar nodokli apliekamo peļņu), kas attiecas uz akcijās, akcijas iespējas līgumos vai citos uzņēmuma pašu kapitāla instrumentos izmaksāto samaksu. Nodokļu atvilkuma summa var atšķirties no saistītās kumulatīvās samaksas izdevumiem un var parādīties vēlākā pārskata periodā. Piemēram, dažās jurisdikcijās uzņēmums var atzīt izdevumus patēriņam par saņemtajiem darbinieku pakalpojumiem kā atlīdzību par piešķirtajiem akciju iespējas līgumiem saskaņā ar 2. SFPS Maksājums ar akcijām un nesaņemt nodokļu atvilkumu, kamēr akciju iespējas līgumi netiek izmantoti ar nodokļu atvilkumu novērtējumu, kas balstās uz nodokļa akcijas cenu izmantošanas datumā.

68B.

Tā kā pētniecības izmaksām, kas aprakstītas šā Standarta 9. punktā un 26. punkta b) apakšpunktā, starpība starp līdz konkrētam datumam saņemto nodokļu bāzi (kas ir summa, kādu nodokļu administrācija atļaus atskaitīt nākamajos periodos) un nulles uzskaites vērtību, ir atskaitāmā pagaidu starpība, no kuras rodas atliktā nodokļa aktīvs. Ja summa, kuru nodokļu administrācija pieļaus kā atvilkumu nākotnes periodos, nav zināma perioda beigās, tā jāaplēš, balstoties uz informāciju, kas pieejama perioda beigās. Piemēram, ja summa, kuru nodokļu administrācija atļaus kā atvilkumu nākotnes periodos, ir atkarīga no uzņēmuma akcijas cenas nākotnes datumā, atskaitāmā pagaidu starpībai jābalsta uz uzņēmuma akcijas cenu perioda beigās.

68C.

Kā atzīmēts 68A. punktā, nodokļa atskaitījuma summa (vai paredzētais nākotnes nodokļa atskaitījums, kas novērtēts saskaņā ar 68B. punktu), var atšķirties no saistītās kumulatīvās samaksas izdevumiem. Standarta 58. punkts pieprasa, lai pārskata perioda un atliktais nodoklis tiktu atzīti kā ienākumi vai izdevumi, kas jāietver perioda peļņā vai zaudējumos, izņemot, ja nodoklis rodas no a) darījuma vai notikuma, kurš ir atzīts tajā pašā vai citā periodā, tieši uzņēmumā vai b) uzņēmējdarbības apvienošanas, kas ir iegāde. Ja nodokļa atskaitījuma summa (vai aplēstais nākotnes atskaitījums) pārsniedz saistītās kumulatīvās samaksas izdevumu summu, tas norāda, ka nodokļa atskaitījums attiecas ne tikai uz samaksas izdevumiem, bet arī uz nodokļa posteni. Šajā situācijā saistītā pārskata perioda un atliktā nodokļa pārsniegšana jāatzīst tieši pašu kapitālā.”

16. SGS 6. punktā Pamatlīdzekļi, 38. SGS 7. punktā Nemateriālie aktīvi, un 40. SGS Ieguldījumu īpašums, pārstrādāts 2003. gadā, izmaksu definīcija tiek labota šādi:

“ Izmaksas ir samaksātās naudas vai naudas ekvivalentu summa, vai izlietotās atlīdzības patiesā vērtība, lai iegādātos aktīvu, tā iegādes vai būvniecības brīdī, vai, kur piemērojams, summa, kuru attiecina uz šo aktīvu, kad sākotnēji atzīst saskaņā ar citu SFPS konkrētām prasībām, piem 2. SFPS Maksājums ar akcijām. ”

IFRS 2
C3

19. SGS Darbinieku pabalsti tiek labots šādi.

Ievads

2. punkts tiek mainīts šādi:

“2.

Standarts nosaka četras darbinieku pabalstu kategorijas:

…

…,

d)	darba attiecību izbeigšanas pabalsti.”

11. punkts tiek svītrots.

Standarts

1. punkts tiek mainīts šādi:

“1.	Šis Standarts darba devējam jāpiemēro, uzskaitot visus darbinieku pabalstus, izņemot tos, uz kuriem attiecas 2. SFPS Maksājums ar akcijām. ”

3. punkts tiek mainīts šādi:

“3.	Darbinieku pabalsti, uz kuriem šis Standarts attiecas, ietver tos, kurus sniedz: …”

4. punkts tiek mainīts šādi:

“4.

Darbinieku pabalsti ir šādi:

…

…,

d)	darba attiecību izbeigšanas pabalsti.

Tā kā katrai noteiktai kategorijai a)–d) apakšpunktā iepriekš ir atšķirīgas iezīmes, …”

7. punktā:

—	definīcijas pašu kapitālam piesaistītie kompensācijas pabalsti un pašu kapitālam piesaistītie kompensācijas plāni tiek svītrotas.

—	definīcijās darbinieku īstermiņa pabalsti, pēcnodarbinātības pabalsti un citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti, atsauces uz pašu kapitālam piesaistītiem kompensācijas pabalstiem tiek svītrotas.

Pēdējais 22. punkta teikums tiek svītrots.

144.–152. punkts tiek svītroti.

IFRS 2
C4

32. SGS Finanšu instrumenti: šādi tiek pievienots jauns punkts 4. f) Informācijas atklāšana un sniegšana:

“ f)

finanšu instrumenti, līgumi un saistības saskaņā ar maksājumiem ar akcijām, uz kuriem attiecas 2. SFPS Maksājums ar akcijām, izņemot

i)	līgumus, kas ietilpst šī Standarta 8.–10. punktā, uz kuriem šis Standarts attiecas,

ii)	šī Standarta 33. un 34. punktu, kuri jāattiecina uz atpirkto pašu akciju nopirkšanu, pārdošanu, emitēšanu vai atcelšanu, saistībā ar darbinieku akciju iespējas līgumu plāniem, darbinieku akciju pirkšanas iespēju plāniem, un citām vienošanām par maksājumiem ar akcijām. ”

33. SGS Peļņa par akciju tiek mainīts kā aprakstīts zemāk.

47. A punkts tiek pievienots šādi:

“47A.

Akciju iespējas līgumiem un citām vienošanām par maksājumiem ar akcijām, uz kurām attiecas SFPS Nr. 2. Maksājumi ar akcijām, 46. punktā minētai emisijas cenai un 47. punktā minētai izmantošanas cenai, jāietver ikvienas uzņēmumam nākotnē piegādātās preces vai pakalpojuma patiesā vērtība, saskaņā ar akcijas iespējas līgumu vai citu vienošanos par maksājumu ar akcijām.”

C6	38. SGS Nemateriālie aktīvi 26. punkts tiek dzēsts.

39. SGS Finanšu instrumenti:šādi tiek pievienots jauns punkts 2. (j) Atzīšana un novērtēšana:

“ j)	finanšu instrumenti, līgumi un saistības saskaņā ar maksājumiem ar akcijām, uz kuriem attiecas 2. SFPS Maksājums ar akcijām, izņemot līgumus, kas ietilpst šī Standarta 5.–7. punktā, uz kuriem šis Standarta attiecas. ”

1. SFPS Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu pirmreizējā pielietošana maina kā aprakstīts zemāk.

12. punktā atsauce no 13.–25A. punkta tiek mainīta uz 13.–25C.

13. punkta f) un g) apakšpunkts tiek mainīts un tiek pievienots jauns apakšpunkts h) šādi:

“f)	meitas uzņēmumu, asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu aktīvi un saistības (24. un 25. punkts);

g)	iepriekš atzītu finanšu instrumentu noteikšana (25A. punkts), un

h)	akciju formas apmaksas darījumi (25B. un 25C. punkti).”

Tiek pievienoti jauni punkti 25B un 25C šādi:

“25B

Pirmreizējam pielietotājam ir ieteicams, bet nav obligāti piemērot 2. SFPS Maksājums ar akcijām pašu kapitāla instrumentiem, kas tika piešķirti pēc 2002. gada 7. novembra. Pirmreizējam pielietotājam ir ieteicams, bet nav obligāti, piemērot 2. SFPS pašu kapitāla instrumentiem, kas tika piešķirti pēc 2002. gada 7. novembra, kas tika garantēti pirms pēdējā a) pārejas datuma uz SFPS un b) 2005. gada 1. janvāra. Tomēr, ja pirmreizējais pielietotājs izvēlas piemērot 2. SFPS šādiem pašu kapitāla instrumentiem, tas var to darīt tikai, ja uzņēmums ir publiskojis šo pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas noteikta novērtēšanas datumā, kā noteikts 2. SFPS. Visiem piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, kuriem šis 2. SFPS netiek piemērots (piemēram, 2002. gada 7. novembrī vai pirms tam piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem), pirmreizējam pielietotājam tomēr jāatklāj 2. SFPS Nr. 44. un 45. punktā pieprasītā informācija. Ja pirmreizējais pielietotājs pārveido pašu kapitāla instrumentu piešķiršanas nosacījumus, kuriem 2. SFPS netiek piemērots, uzņēmumam netiek pieprasīts piemērot 2. SFPS 26.–29. punktu, ja pārveidošana ir notikusi pirms pēdējā a) pārejas datuma uz SFPS un b) 2005. gada 1. janvāra.

IFRS 2
25C

Pirmreizējam pielietotājam ir ieteicams, bet nav obligāti, piemērot 2. SFPS saistībām, kas rodas no maksājumiem ar akcijām, kas tika apmaksāti pirms pārejas datuma uz SFPS. Pirmreizējam pielietotājam ir arī ieteicams, bet nav obligāti piemērot SFPS saistībām, ka tika apmaksātas pirms 2005. gada 1. janvāra. Saistībām, kurām piemēro 2. SFPS, pirmreizējam pielietotājam netiek pieprasīts pārveidot salīdzinošo informāciju, ja šī informācija attiecas uz periodu vai datumu, kas ir pirms 2002. gada 7. novembra.”

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 41

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 11. februāris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 211/2005 (2005. gada 4. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 attiecībā uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) 1 un 2 un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS) Nr. 12, 16, 19, 32, 33, 38 un 39 ( 1 )	1


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ