29.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 385/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2252/2004

(2004. gada 13. decembris)

par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Saloniku Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnijā ir apliecinājusi, ka Eiropas Savienībā vajadzīga vienota pieeja biometriskiem identifikatoriem vai biometriskiem datiem trešo valstu pilsoņiem izdotos dokumentos, Eiropas Savienības pilsoņu pasēs un informācijas sistēmās (VIS un SIS II).

(2)

Ar 2000. gada 17. oktobrī Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju tika ieviesti minimālie drošības standarti pasēm (3). Šobrīd lietderīgi atjaunināt šo rezolūciju ar pasākumiem Kopienas līmenī, lai panāktu uzlabotus saskaņotus drošības standartus pasēm un ceļošanas dokumentiem, aizsargājot tos pret viltošanu. Tajā pašā laikā pasē vai ceļošanas dokumentā būtu jāiekļauj biometriski identifikatori, lai radītu uzticamu saikni starp dokumenta īsto turētāju un dokumentu.

(3)

Drošības elementu saskaņošana un biometrisku identifikatoru iekļaušana ir svarīgs solis pretim jaunu elementu izmantošanai, ņemot vērā turpmāko notikumu attīstību Eiropā, kas ceļošanas dokumentu padarīs drošāku un nodrošinās uzticamāku saikni starp dokumenta turētāju un pasi vai ceļošanas dokumentu, tādējādi sniedzot svarīgu ieguldījumu dokumentu aizsardzības nodrošināšanā pret to izmantošanu krāpnieciskos nolūkos. Būtu jāņem vērā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) priekšraksti, un jo īpaši tie, kas izklāstīti dokumentā Nr. 9303 par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem.

(4)

Šī regula paredzēta vienīgi drošības elementu saskaņošanai, tostarp dalībvalstu pasu un ceļošanas dokumentu biometrisko identifikatoru saskaņošanai. Iestāžu un struktūru izraudzīšanās, kam ir atļauta pieeja datiem, kuri atrodas dokumenta informācijas nesējā, ir nosakāma ar valstu tiesību aktiem, ievērojot jebkurus atbilstīgus Kopienas tiesību aktus, Eiropas Savienības tiesību aktus vai starptautiskus nolīgumus.

(5)

Šajā regulā būtu jāizklāsta tikai tās specifikācijas, kas nav slepenas. Šīs specifikācijas jāpapildina ar specifikācijām, kas var palikt slepenas, lai novērstu iespējamu viltošanu un falsificēšanu. Šādi papildu tehniski priekšraksti būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(6)	Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kas nodibināta saskaņā ar 6. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (5).

(7)

Lai nodrošinātu to, ka minētā informācija nav pieejama vairāk personām nekā tas vajadzīgs, būtu arī svarīgi, lai katra dalībvalsts izraudzītos tikai vienu struktūru, kas būtu atbildīga par pasu un ceļošanas dokumentu izgatavošanu, dalībvalstīm paturot tiesības vajadzības gadījumā šo struktūru aizstāt ar citu. Katrai dalībvalstij drošības apsvērumu dēļ būtu jāpaziņo Komisijai un citām dalībvalstīm šīs kompetentās iestādes nosaukumu.

(8)

Attiecībā uz personas datiem, kas jāapstrādā pasu un ceļošanas dokumentu sakarā, spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6). Būtu jānodrošina, lai pasē neglabātos nekāda papildu informācija, ja regulā vai tās pielikumā tas nav paredzēts, vai arī, ja tas nav minēts attiecīgajā ceļošanas dokumentā.

(9)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu galveno mērķi – ieviest kopējus drošības standartus un savstarpēji savietojamus biometriskus identifikatorus – ir nepieciešami un lietderīgi izstrādāt noteikumus visām dalībvalstīm, kas ievieš Konvenciju par 1985. gada 14. jūnija Šengenas līguma īstenošanu (7). Saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu šī regula neparedz vairāk, nekā nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

(10)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tādējādi Dānijai tā neuzliek saistības un nav tai jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula tiecas papildināt Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas trešās daļas noteikumiem, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, pieņem lēmumu, vai tā ieviesīs to savos tiesību aktos.

(11)

Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (8). Tādējādi Apvienotā Karaliste nepiedalās tās pieņemšanā, un tā neuzliek tai saistības un nav tai jāpiemēro.

(12)

Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (9). Tādējādi Īrija nepiedalās tās pieņemšanā, un tā neuzliek tai saistības un nav tai jāpiemēro.

(13)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā, kā to paredz Eiropas Savienības Padomes noslēgtais Nolīgums ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (10) tādās jomās, kas minētas 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu (11).

(14)

Attiecībā uz Šveici šī regula ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kā paredzēts Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12), un attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta B. punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmumos par minētā Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un Eiropas Kopienas vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (13),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Dalībvalstu izsniegtās pases un ceļošanas dokumenti atbilst pielikumā izklāstītajiem minimālajiem drošības standartiem.

2. Pasēs un ceļojuma dokumentos iestrādā informācijas nesēju, kurā ir sejas attēls. Dalībvalstis arī iekļauj pirkstu nospiedumus savstarpēji savietojamos formātos. Dati ir aizsargāti, un informācijas nesējs ir pietiekami ietilpīgs un spējīgs garantēt datu integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.

3. Šī regula attiecas uz dalībvalstu izdotām pasēm un ceļošanas dokumentiem. Tā neattiecas uz identifikācijas kartēm, ko dalībvalstis izdod saviem valsts piederīgajiem, vai pagaidu pasēm un pagaidu ceļošanas dokumentiem, kuru derīguma termiņš ir 12 mēneši vai mazāk.

2. pants

Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru pasēm un ceļošanas dokumentiem nosaka papildu tehniskās specifikācijas attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)	papildu drošības elementi un prasības, paredzot arī paaugstinātus standartus viltošanas, atdarināšanas un falsificēšanas novēršanai;

b)	biometrisko elementu tehniskās specifikācijas un to aizsardzība, to skaitā neatļautas pieejas novēršana;

c)	kvalitātes prasības un kopīgu standartu prasības, kas jāievēro attiecībā uz sejas attēliem un pirkstu nospiedumiem.

3. pants

1. Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka specifikācijas, kas minētas 2. pantā, ir slepenas un tās nepublicē. Šādā gadījumā tās dara pieejamas tikai dalībvalstu izraudzītām struktūrām, kas ir atbildīgas par drukāšanu, un personām, ko atbilstīgi pilnvarojusi kāda dalībvalsts vai Komisija.

2. Katra dalībvalsts izraugās vienu struktūru, kas ir atbildīga par pasu un ceļošanas dokumentu drukāšanu. Tā Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmu attiecīgās struktūras nosaukumu. Vienu un to pašu struktūru var izraudzīties divas vai vairākas dalībvalstis. Katra dalībvalsts ir tiesīga mainīt izraudzīto struktūru. Tā attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

4. pants

1. Neskarot datu aizsardzības noteikumus, personai, kam izdota pase vai ceļošanas dokuments, ir tiesības pārbaudīt pasē vai ceļošanas dokumentā uzrādītos personas datus un vajadzības gadījumā lūgt tos labot vai dzēst.

2. Pasē vai ceļošanas dokumentā neiekļauj nekādu informāciju mašīnlasāmā formā, ja tā nav paredzēta šajā regulā vai tās pielikumā vai arī ja dokumenta izdevēja dalībvalsts to nav minējusi pasē vai ceļošanas dokumentā saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

3. Piemērojot šo regulu, biometriskos elementus pasēs un ceļošanas dokumentos izmanto vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu

a)	dokumenta autentiskumu;

b)	dokumenta turētāja identitāti, izmantojot tieši pieejamus salīdzināmus elementus, ja pases vai ceļošanas dokumenta uzrādīšana ir noteikta ar likumu.

5. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 6. panta 2. punktu.

2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

6. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Dalībvalstis piemēro šo regulu:

a)	attiecībā uz sejas attēlu – vēlākais 18 mēnešu laikā;

b)	attiecībā uz pirkstu nospiedumiem – vēlākais 36 mēnešu laikā

pēc tam, kad pieņemti 2. pantā minētie pasākumi. Taču tas neietekmē jau izdoto pasu un ceļošanas dokumentu derīgumu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2004. gada 13. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. R. BOT

(1) OV C 98, 23.4.2004., 39. lpp.

(2) 2004. gada 2. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) OV C 310, 28.10.2000., 1. lpp.

(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5) OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 871/2004 (OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.).

(8) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(9) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(10) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(11) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(12) Padomes dok. 13054/04, pieejams: http://register.consilium.eu.int

(13) Padomes dok. 13464/04 un 13466/04, pieejams: http://register.consilium.eu.int

PIELIKUMS

MINIMĀLIE DROŠĪBAS STANDARTI DALĪBVALSTU IZDOTĀM PASĒM UN CEĻOŠANAS DOKUMENTIEM

Ievads

Šajā pielikumā noteikts minimālais drošības līmenis, kas jānodrošina dalībvalstu pasēm un ceļošanas dokumentiem. Pielikuma noteikumi galvenokārt attiecas uz personas datu lapu. Vispārīgie drošības elementi attiecas arī uz pārējām pases un ceļošanas dokumentu daļām.

Personas datu lapu var veidot dažādi pamatmateriāli. Šajā pielikumā ir noteikts minimālais drošības līmenis specifiskajam izmantotajam materiālam.

1. Materiāli

Papīrs, ko izmanto tām pases vai ceļošanas dokumenta sastāvdaļām, kurās uzrādīti galvenie personas dati vai citi dati, atbilst šādām minimālajām prasībām:

—	bez optiskiem balinātājiem,

—	ar divu toņu ūdenszīmēm,

—	ar aizsardzības reaģentiem, kas pasargā no mēģinājumiem ķīmiski kodināt datus,

—	ar krāsainām aizsargšķiedrām (daļēji – redzamām un daļēji – luminiscējošām ultravioletajā (UV) gaismā vai neredzamām un luminiscējošam vismaz divās krāsās),

—	ieteicams izmantot UV gaismā luminiscējošas planšetes (obligātas uzlīmēm),

—	ieteicams izmantot aizsargjoslas.

Ja personas datu lapa ir uzlīmes formā, tad papīrā, ko izmanto šai lapai, ūdenszīmi var neiestrādāt. Papīrā, ko izmanto pases vai ceļošanas dokumenta vāku iekšpusei, arī var neiestrādāt ūdenszīmi. Aizsardzības reaģenti vāku iekšpusē jāiestrādā tikai tad, ja personas datus izvieto vāku iekšpusē.

Iesiešanas diegam jābūt aizsargātam pret nomaiņu.

Ja personas datu ierakstiem pasē vai ceļošanas dokumentā paredzētā karte ir pilnībā izgatavota no sintētiska materiāla, tajā parasti nevar iestrādāt autentiskuma elementus, kādus izmanto pases vai ceļošanas dokumenta papīrā. Uzlīmju un karšu gadījumā drošības elementu trūkumu šajos materiālos kompensē ar drošiem iespiešanas paņēmieniem, pretkopēšanas līdzekļu izmantošanu vai izgatavošanas paņēmieniem atbilstīgi 3., 4., un 5. iedaļai, ievērojot šajā pielikumā noteiktos minimālos standartus vai vēl stingrākas prasības.

2. Personas datu lapa

Pasē vai ceļošanas dokumentā ir mašīnlasāma personas datu lapa, kas atbilst ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļai (mašīnlasāmas pases), un to izdošanas veids atbilst minētajā dokumentā noteiktajiem priekšrakstiem mašīnlasāmām pasēm.

Šajā lapā iekļauts arī pases turētāja attēls, un to nepiestiprina pie personas datu lapas materiāla, bet iestrādā tajā, izmantojot pasu izdošanas paņēmienus, kas minēti 5. iedaļā.

Personas datus ieraksta nākamajā lappusē pēc pases vai ceļošanas dokumenta titullapas. Jebkurā gadījumā personas datu ierakstam vairs nedrīkst izmantot vāka lappusi.

Personas datu lapas izkārtojums ir tāds, lai tas būtu atšķirīgs no pārējām pases lappusēm.

3. Iespiešanas tehniskie paņēmieni

Izmanto šādus iespiešanas tehniskos paņēmienus.

Fona apdrukā:

—	divu toņu giljoša elementus vai līdzvērtīgas struktūras,

—	varavīksnes iespiedumu, ja iespējams, ar luminiscējošu krāsojumu,

—	UV-gaismā luminiscējošu vairākslāņu apdruku,

—	motīvus, kas efektīvi novērš viltojumus un atdarinājumus (jo īpaši personas datu lapā), pēc izvēles izmantojot arī mikroiespiedumu,

—	uz pases vai ceļošanas dokumenta papīra lapām un uzlīmēm jāizmanto krāsas, kas reaģē uz ķīmisku iedarbību,

—	ja pases vai ceļošanas dokumenta papīrs ir labi aizsargāts pret viltošanu, reaģējošu krāsu lietošana nav obligāta.

B.	Pārējā apdrukā: pārējās pases lapās iekļauj mikroiespiedumu (ja tas jau nav izmantots fona apdrukā).

Numerācijā:

visās pases vai ceļošanas dokumenta iekšlapās būtu jāiespiež unikāls dokumenta numurs (ja iespējams, izmantojot īpaša stila vai šrifta burtus vai ciparus un UV-gaismā luminiscējošu krāsu), jāperforē vai, pasu karšu gadījumā, tas būtu jāiestrādā ar to pašu paņēmienu kā personas datu lapā. Ir ieteicams, lai pasu kartēs unikālais dokumenta numurs būtu redzams no abām pusēm. Ja personas datiem izmanto uzlīmi, unikālais dokumenta numurs būtu jādrukā ar luminiscējošu krāsu, un obligāti jālieto īpaša stila vai šrifta burti vai cipari.

Ja personas datus izvieto uz uzlīmēm vai iekšlapām no nelaminēta papīra, tad papildus izmanto arī dobspiedi, kas dod latenta attēla efektu, kā arī mikrotekstu un optiski mainīgus rekvizītus un DOML (difraktīvus optiski mainīgus līdzekļus). Optiski mainīgus papildu aizsardzības līdzekļus izmanto arī pasu kartēm, kuras pilnībā izgatavotas no sintētiska materiāla, – vismaz lietojot DOML vai līdzvērtīgus līdzekļus.

4. Aizsardzība pret kopēšanu

Personas datu lapā izmanto optiski mainīgus līdzekļus (OML) vai līdzvērtīgus līdzekļus, kas nodrošina tādu pašu identifikācijas līmeni un aizsardzību, kādu pašlaik izmanto vienotajai vīzu formai, un tiem ir difraktīva struktūra, kas, aplūkojot no dažādiem leņķiem, izskatās dažādi (DOML), un to iestrādā, karsti laminējot vai laminējot ar līdzvērtīgu paņēmienu (cik vien iespējams, plānā kārtā), vai kā OML pārklājumu, vai uz uzlīmēm vai nelaminēta papīra lapas iekšpusē iestrādājot kā metalizētus vai daļēji demetalizētus OML (ar dobspiedes apdruku) vai līdzvērtīgus līdzekļus.

OML būtu jāiestrādā dokumenta struktūras kārtā, efektīvi aizsargājot dokumentus pret viltošanu un atdarināšanu. No papīra izgatavotos dokumentos tiem būtu jābūt integrētiem cik iespējams plašākā virsmā karsti laminētiem vai laminētiem ar līdzvērtīgu paņēmienu (cik vien iespējams, plānā kārtā), vai izmantotiem kā aizsardzības pārklājumam, kā aprakstīts šā pielikuma 5. iedaļā. No sintētiska materiāla izgatavotos dokumentos tos vajadzētu iestrādāt kartes slāņos tik plašā virsmā, cik vien iespējams.

Ja sintētiska materiāla kartes personalizē ar lāzergravēšanas paņēmienu un tajās iekļauj optiski mainīgus lāzergravētus līdzekļus, izmanto difrakcijas OML – vismaz kā pozicionētu, metalizētu vai caurspīdīgu DOML – lai panāktu labāku karšu aizsardzību pret reproducēšanu.

Ja personas datu lapa ir no papīra, kas no abām pusēm pārklāts ar sintētisku materiālu, izmanto difrakcijas OML – vismaz kā pozicionētu, metalizētu vai caurspīdīgu DOML – lai panāktu labāku karšu aizsardzību pret reproducēšanu.

5. Izdošanas paņēmieni

Lai nodrošinātu pases vai ceļošanas dokumenta datu pietiekamu aizsardzību pret viltošanas un falsificēšanas mēģinājumiem, personas datus, arī dokumenta turētāja attēlu, turētāja parakstu un informāciju par dokumenta izdošanu iestrādā dokumenta pamatmateriālos. Parastās metodes fotoattēlu piestiprināšanai vairs nelieto.

Var izmantot šādus izdošanas paņēmienus:

—	lāzerdruku,

—	termopārnesi,

—	strūklas druku,

—	fotoprocesu,

—	lāzergravēšanu, kas faktiski iesniedzas tajos kartes slāņos, kuros iestrādāti aizsardzības līdzekļi.

Lai nodrošinātu personas datu un izdošanas datu pietiekamu aizsardzību pret viltošanas mēģinājumiem, obligāta ir karstā laminēšana vai līdzvērtīga veida laminēšana (cik vien iespējams, plānā kārtā), obligāti ar pretkopēšanas līdzekļiem, ja izmanto lāzerdrukas, termopārneses vai fotoprocesa paņēmienu.

Ceļošanas dokumentus izdod mašīnlasāmā formā. Personas datu lapas izvietojumā ievēro ICAO dokumenta Nr. 9303 1. daļā sniegtās specifikācijas, un izgatavošanas procedūras ir tādas, kas atbilst minētajā dokumentā paredzētajām specifikācijām attiecībā uz mašīnlasāmiem dokumentiem.

29.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 385/7

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2253/2004

(2004. gada 23. decembris),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2237/77 par saimniecību gada pārskata formu, ko izmanto lauku saimniecību ienākumu noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 1965. gada 15. jūnija Regulu Nr. 79/65/EEK, kas izveido tīklu grāmatvedības uzskaites datu apkopošanai par lauku saimniecību ienākumiem un saimniecisko darbību Eiropas Ekonomiskajā Kopienā (1), un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regula (EEK) Nr. 2237/77 (2) nosaka lauku saimniecību gada pārskata saturu.

(2)

Apkopojot datus lauku saimniecību gada pārskatiem, jāņem vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstība. Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003 (3) kas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku nosaka kopējus tiešo atbalsta maksājumu shēmu noteikumus un nosaka zināmas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, būtiski maina veidu, kādā subsīdijas tiek izmaksātas lauksaimniekiem Kopienā. Šīs izmaiņas jāņem vērā lauku saimniecības gada pārskatā, lai varētu korekti pārraudzīt lauksaimniecības ienākumu attīstību un nodrošināt pietiekamu pamatu saimniecības uzņēmējdarbības analīzei.

(3)	Lauku saimniecību gada pārskatus nepieciešams pielāgot sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

(4)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2237/77.

(5)	Ņemot vērā, ka dažas izmaiņas tiks piemērotas, sākot ar 2004. gadu, nepieciešams veikt izmaiņas lauku saimniecību 2004. gada pārskatā.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2237/77 I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs Regulas atbilstošo I un II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. pārskata gada, kurš sākas laikposmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 1. jūlijam.

Šī regula ir pilnībā saistoša un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 23. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV 109, 23.6.1965., 1859/65. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 660/2004 (OV L 104, 8.4.2004., 97. lpp.).

(2) OV L 263, 17.10.1977., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1837/2001 (OV L 255, 24.9.2001., 1. lpp.).

(3) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2237/77 I pielikumu groza šādi:

A tabulā (VISPĀRIGĀ INFORMĀCIJA PAR SAIMNIECĪBU) rindas, kas attiecas uz 1. un 2. pozīciju, aizstāj ar sekojošo:

“Pozīcijas numurs un apraksts

Kārtas numurs

Saimniecības kods

—

Reģions

—	Apakšreģions

—	Saimniecības kārtas numurs

“Neizmantots”

4–5

Informācija par elektroniskajiem ierakstiem un grāmatvedības iestādēm

—	10-datu grupu skaits

“Neizmantots”

7–16

—	Grāmatvedības iestādes kods (pēc izvēles)

17”

M tabulu aizstāj ar šādu:

“M. AR PLATĪBĀM VAI MĀJLOPIEM SAISTĪTIE TIEŠIE MAKSĀJUMI – saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999 (1), (EK) Nr. 1254/1999 (2) UN (EK) Nr. 1782/2003 (3) (601. līdz 680. un 700. līdz 772. pozīcija)

Produkts vai produktu kombinācija (pozīcija)			Maksājumu pamatvienību skaits	Kopējais atbalsts	References daudzums
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)
xxx	neizmantots	neizmantots				neizmantots”

(1) OV L 160, 26.6.1999, 1. lpp.

(2) OV L 160, 26.6.1999, 21. lpp.

(3) OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp.

II PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2237/77 II pielikumu groza šādi:

107. punktu aizstāj ar šo:

“107. PVN sistēma

Katrai saimniecībai uzrāda PVN sistēmu (kārtas numurs 400) ar kodu no šī sarakstā:

	Kārtas numurs 400 Kods
BEĻGIJA
Régime normal obligatoire	1
Régime normal sur option	2
Régime agricole	3
ČEHIJA
Reģistrētā	1
DĀNIJA
Moms (= normal)	1
VĀCIJA
Pauschalierender Betrieb	1
Optierender Betrieb	2
Getränke erzeugender Betrieb	3
Betrieb mit Kleinumsatz	4
IGAUNIJA
Normālā	1
Speciālā	2
GRIEĶIJA
Normālā sistēma	1
Lauksaimniecības sistēma	2
SPĀNIJA
Normālā sistēma	1
Vienkāršotā sistēma	2
Lauksaimniecības sistēma	3
FRANCIJA
TVA sur option avec autorisation pour animaux vivants	2
Remboursement forfaitaire	3
ĪRIJA
Lauksaimniecības	1
Reģistrētā (=Normālā)	2
ITĀLIJA
Regime esonerato	1
Regime speciale agricolo	2
Regime normal	3
KIPRA
Normālā	1
Lauksaimniecības	2
PVN nav piemērojams	3
LATVIJA
Normālā	1
Lauksaimniecības	2
LIETUVA
Normālā	1
PVN nav piemērojams	2
LUKSEMBURGA
Régime normal obligatoire	1
Régime normal sur option	2
Régime forfaitaire de l'agriculture	3
UNGĀRIJA
Normālā	1
Lauksaimniecības	2
MALTA
Normālā	1
NĪDERLANDE
Algemene regeling verplicht	1
Algemene regeling op aanvraag	2
Landbouwregeling	3
AUSTRIJA
Pauschalierender Betrieb	1
Optierender Betrieb	2
POLIJA
Normālā	1
Lauksaimniecības	2
PORTUGĀLE
Lauksaimniecības sistēma	1
Normālā sistēma	2
SLOVĒNIJA
Normālā	1
Lauksaimniecības	2
SLOVĀKIJA
Reģistrētā	1
Atbrīvojumi	2
SOMIJA
Normālā sistēma	1
ZVIEDRIJA
Normālā sistēma	1
APVIENOTĀ KARALISTE
Atbrīvojumi	1
Reģistrētā	2

PVN sistēmas apakšiedalījums (tikai Spānijai, Francijai, Itālijai, Ungārijai un Polijai)

	Sērijas numurs 401
SPĀNIJA
	Ierakstīt PVN sistēmas kodu (kas izmantots sērijas numuram 400) mazākuma sistēmai, ja lauku saimniecībā ir spēkā divas sistēmas
FRANCIJA
Sans TVA obligatoire sur activités connexés	0
Avec TVA obligatoire sur activités connexés	1
ITĀLIJA
PVN sistēma lauku tūrismam (“agriturismo”) kā papildus darbībai
Regime speciale agricolo	1
Regime normale agricolo	2
UNGĀRIJA
	Ierakstīt PVN sistēmas kodu (kas izmantots sērijas numuram 400) mazākuma sistēmai, ja lauku saimniecībā ir spēkā divas sistēmas
POLIJA
	Ierakstīt PVN sistēmas kodu (kas izmantots sērijas numuram 400) mazākuma sistēmai, ja lauku saimniecībā ir spēkā divas sistēmas”

113. punktu aizstāj ar šo:

“113. Tajā skaitā: papildu informācija par kopsummu 112. pozīcijā

Mājlopu kategorijas (22. līdz 50. pozīcija), izņemot liellopu subsīdijas kodos 700 un 770, un tālāk.

Produkti (120. līdz 313. pozīcija un apakšpozīcijas), izņemot platību maksājumus ar kodu 600 un maksājumus ar kodu 670 un 680, un tālāk.

Speciālie kodi, kas norādīti šajā sarakstā:

—	kods 600 attiecas uz platību maksājumu kopsummu, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1251/1999 un (EK) Nr. 1782/2003, ieskaitot platību maksājumus kultūrām atmatā atstātajās platībās un enerģijas kultūrām. Šī kopsumma un papildus informācija jāuzrāda arī M tabulā,

—	kods 670 attiecas uz atbalstu saskaņā ar Vienotā maksājuma shēmu, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003. Šī kopsumma un papildus informācija jāuzrāda arī M tabulā,

—	kods 680 attiecas uz atbalstu saskaņā ar Vienotā platību maksājuma shēmu, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003. Šī kopsumma jāuzrāda arī M tabulā,

—	kods 700 attiecas uz tiešo maksājumu kopsummu liellopu un jaunlopu gaļas tirgus kopējā organizācijā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1254/1999 un (EK) Nr. 1782/2003. Šī kopsumma un papildus informācija jāuzrāda arī M tabulā,

—	kods 770 attiecas uz piena prēmiju un papildus maksājumiem, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003. Šī kopsumma un papildus informācija jāuzrāda arī M tabulā,

—	kods 800 attiecas uz tiešo atbalstu vidi saudzējošu lauksaimnieciskās ražošanas metožu ieviešanai, lauku vides saglabāšanai vai dzīvnieku labturības uzlabošanai,

—	kods 810 attiecas uz maksājumiem lauksaimniekiem, kuru lauksaimnieciskā darbība norit apvidos ar vides ierobežojumiem,

—	kods 820 attiecas uz kompensācijas maksājumiem lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos,

—	kods 830 attiecas uz atbalstu, lai palīdzētu lauksaimniekiem piemēroties Kopienas likumdošanā noteiktajām standartu prasībām,

—	kods 835 attiecas uz atbalstu lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumu izmaksu segšanai,

—	kods 840 attiecas uz atbalstu lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas paredzētas, lai uzlabotu lauksaimniecības produkcijas kvalitāti,

—	kods 900 attiecas uz piešķirto atbalstu lauksaimniecības zemju apmežošanai,

—	kods 910 attiecas uz citiem atbalsta veidiem mežsaimniecībai,

—	kods 951 attiecas uz atbalstu un subsīdijām lopkopībā, kas nav ietverti augstāk minētajos kodos,

—	kods 952 attiecas uz atbalstu un subsīdijām augkopībā, kas nav ietverti augstāk minētajos kodos,

—	kods 953 attiecas uz atbalstu un subsīdijām lauku attīstībai, kas nav ietverti augstāk minētajos kodos,

—	kods 955 attiecas uz papildmaksājumiem, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003,

—	kods 998 ietver maksājumus dabas katastrofu gadījumos, valsts institūciju kompensāciju sakarā ar produkcijas vai ražošanas līdzekļu zaudējumu. (Privātās apdrošināšanas kompensācijai izmanto F tabulu un K tabulas 181. pozīciju),

—	kods 999 ietver izņēmuma rakstura atbalstu un subsīdijas (piemēram, agromonetārā kompensācija). Ņemot vērā izņēmuma raksturu, šos maksājumus reģistrē uz naudas ieņēmumu pamata,

—	kods 1052 un 2052 attiecas uz kompensāciju par piena ražošanas pārtraukšanu. Ikgadējos maksājumus uzrāda 1052., vienreizējos maksājumus – 2052. kodā,

—	kodu 950 izmanto vispārīgajām subsīdijām, kuras nevar attiecināt uz noteiktu darbības jomu (=neietilpst nevienā no augstāk minētajiem kodiem).”

K sadaļā virsrakstu un pirmos trīs apakšpunktus aizstāj ar šo:

“K. PRODUKCIJA (izņemot mājlopus)

Zināmas produktu pozīcijas ir sadalītas apakšpozīcijās. Šādos gadījumos informāciju no 4. līdz 10. ailei uzrāda gan apakšpozīcijās, gan galvenajā pozīcijā. Šajā gadījumā apakšpozīciju kopsumma tiek uzrādīta galvenajā pozīcijā.

Atsevišķi ieraksti izdarāmi par kultūrām, kas tiek audzētas atmatā atstātajās platībās saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999 un (EK) Nr. 1782/2003. Atsevišķi ieraksti jāveic arī tad, ja to pašu kultūru audzē gan apūdeņotajās, gan neapūdeņotajās platībās.

Dati par augošajām kultūrām jāuzrāda atbilstošajā pozīcijā, izņemot to platību, ko nevar uzrādīt. Tas pats attiecas uz laukaugiem nomātajās platībās uz laiku īsāku par vienu gadu vai uz neregulāriem pamatiem.”

146. punktu aizstāj ar šo:

“146.

Papuves: zeme, kura nedod nekādu ražu visa pārskata gada laikā. Jānorāda arī zeme, kas atstāta atmatā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999 un (EK) Nr. 1782/2003 un netiek apstrādāta.. Ietver arī atmatā atstātu zemi ar zaļo segumu. Atmatā atstātās platības, kurās saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999 un (EK) Nr. 1782/2003 audzē atļautos laukaugus, kurus neizmanto pārtikai, arī ir jānorāda atbilstošās kultūras pozīcijā, ar “kultūras veida” kodiem 8 vai 9.”

Apakšiedaļā K TABULAS AILES tekstu, kas attiecas uz 2. aili (kultūras veids) un 3. aili (Trūkstošie dati), aizstāj ar šo:

“Kultūras veids (2.aile)

Kultūru veidi un tiem atbilstošie kodi ir šādi:

Kods 0

Šo kodu izmanto lopkopības produkcijai, pārstrādātajai produkcijai, krājumiem un blakusproduktiem.

A. Lauka dārzeņi (ieskaitot svaigos dārzeņus, melones un zemenes, ko audzē uz lauka rotācijā ar laukaugiem; izņemot kultūras, ko audzē atmatā atstātajās platībās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1251/1999 vai (EK) Nr. 1782/2003).

Kods 1

Pamatkultūras neapūdeņotajās platībās

Pamatkultūras ietver:

—	atsevišķas kultūras, t.i., kultūras, kuras pārskata gadā vienīgās audzē dotajā platībā,

—	jauktos sējumus: kultūras, kuras sēj, audzē un novāc kopā un kuru gatavais produkts ir maisījums,

—	no kultūrām, kuras vienu pēc otras pārskata gadā audzē dotajā platībā, tā kultūra, kura tiek audzēta visilgāk.

Kods 2

Kombinētās kultūras neapūdeņotajās platībās

Kultūras, kuras kādu laiku aug uz vienas platības un parasti katra dod atsevišķu ražu pārskata gada laikā. Kopējo platību sadala šo kultūru starpā proporcionāli to faktiski aizņemtajai platībai.

Kods 3

Pēckultūras (secīgās kultūras) neapūdeņotajās platībās

Kultūras, kuras pēc kārtas atskaites gada laikā audzē dotajā platībā un kuras neuzskata par pamatkultūrām.

Kods 6

Pamatkultūras vai kombinētās kultūras apūdeņotajās platībās

Kods 7

Pēckultūras apūdeņotajās platībās

Kultūru uzskata par apūdeņotu, ja parasti tai ūdens tiek piegādāts mākslīgi.

Šie divi kultūru veidi jānorāda, ja šī informācija ir pieejama pārskatā.

B. Tirgus dārzeņi un puķkopības kultūras atklātā laukā.

Kods 4

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē tirgum atklātā laukā (skatīt 137. pozīciju) un atklātā laukā audzētās puķes un krāšņumaugi (skatīt 140. pozīciju).

C. Kultūras segtajās platībās

Kods 5

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes segtajās platībās (skatīt 138. pozīciju), puķes un krāšņumaugi (viengadīgie vai daudzgadīgie) segtajās platībās (skatīt 141. pozīciju), ilggadīgās kultūras segtajās platībās (skatīt 156. pozīciju). Ja nepieciešams, arī 143., 285. un 157. pozīcija.

D. Kultūras atmatā atstātajās platībās atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1251/1999 vai (EK) Nr. 1782/2003.

Kods 8	:	Kultūras atmatā atstātajās neapūdeņotajās platībās
Kods 9	:	Kultūras atmatā atstātajās apūdeņotajās platībās

E. Enerģijas kultūras

Kods 10

Enerģijas kultūras (Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 88. līdz 92. pants).

Trūkstošie dati (3. aile)

Kods 0	:	Kods 0 jānorāda, ja netrūkst nekādu datu.
Kods 1	:	Kods 1 jānorāda, ja netiek norādīta platība, ko aizņem kāda kultūra (sal. ar 4. aili), piemēram, ja pārdod tirgus augkopības produkciju, kas nopirkta kā augoša kultūra vai audzēta uz zemes, kuru nomā uz laiku līdz vienam gadam vai uz neregulāriem pamatiem, kā arī ja produkciju iegūst, pārstrādājot iepirktus dzīvnieku vai augu produktus.
Kods 2	:	Kods 2 jānorāda kultūrām, kuras audzē saskaņā ar līgumu un, ja pārdošanas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (5. aile).
Kods 3	:	Kods 3 jānorāda, ja pārdošanas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt un kultūras netiek audzētas saskaņā ar līgumu.
Kods 4	:	Kods 4 jānorāda, ja trūkst datu par platībām un faktisko produkciju.
Kods 8	:	Kods 8 jānorāda, ja 146. produkcijas kodā platība tiek atstāta atmatā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1251/99 vai (EK) Nr. 1782/03 un tā netiek apstrādāta (ietver iespējamo zaļo segumu).”

Sadaļu L aizstāj ar šo:

“L. KVOTAS UN CITAS TIESĪBAS

Piederošās kvotas lielums vienmēr jānorāda 9. ailē.

Jānorāda arī sākotnēji par velti iegūto kvotu pašreizējo tirgus vērtību, ja tās var pārdot bez zemes. Kvotas, kuras nevar pārdot bez atbilstošās zemes, uzrāda tikai G tabulā.

Daži dati, atsevišķi vai kā kopsummu sastāvdaļas, vienlaicīgi tiek iekļauti arī citās F, G un/vai K tabulu pozīcijās.

Izmanto šādas pozīcijas:

401	piens
402	zīdītājgovju prēmijas
404	aitu māšu un kazu prēmijas
421	cukurbietes
422	tabaka
423	cietes kartupeļi
441	amonjaks
442	bioloģiskais mēslojums
470	tiesības uz maksājumiem pēc Vienotā maksājuma shēmas (pēc izvēles)
499	citi.

L TABULAS AILES

Kvotas vai citas tiesības (l. aile)

Kvotas vai tiesības pozīcija

Datu veids (2. aile)

Kods 1	:	Ar aktīviem saistītie ieraksti: pirkšana un pārdošana
Kods 2	:	Ar ienākumiem saistītie ieraksti: kvotu līzings vai noma

(3. aile). Neizmantots

Maksājumi (4. aile)

Attiecībā uz kodu 1 2. ailē:

Samaksātā summa, pērkot kvotas vai citas tiesības.

Attiecībā uz kodu 2 2. ailē:

Samaksātā summa par kvotu vai citu tiesību līzingu vai nomu. Jāiekļauj arī samaksātajā nomas maksā F tabulas 85. pozīcijā (Samaksātā noma).

Ieņēmumi (5. aile)

Attiecībā uz kodu 1 2.ailē:

Saņemtā summa, pārdodot kvotas vai citas tiesības.

Attiecībā uz kodu 2 2.ailē:

Saņemtā summa par kvotu vai citu tiesību līzingu vai iznomāšanu. Jāiekļauj arī K tabulas 181. pozīcijā (Citi produkti un ieņēmumi).

Vērtība perioda sākumā (6. aile)

Attiecībā uz kodu 1 2.ailē:

Lauksaimnieka īpašumā esošo kvotu, kas sākotnēji iegūtas par velti vai pirktas, vērtība pārskata perioda sākumā jānorāda pašreizējā tirgus vērtībā, ja kvotas var pārdot atsevišķi no attiecīgās zemes.

Attiecībā uz kodu 2 2.ailē:

Neizmanto.

Nolietojums (7. aile)

Kvotu un citu tiesību nolietojumu var uzrādīt šajā ailē. Tomēr jebkuru kvotu un citu tiesību nolietojumu nedrīkst uzrādīt G tabulā (340. pozīcijā).

Vērtība perioda beigās (8. aile)

Attiecībā uz kodu 1 2.ailē:

Attiecībā uz kodu 2 2.ailē:

Neizmanto.

Daudzums (9. aile)

Izmantojamās vienības ir:

—	401., 421. līdz 442. pozīcijām: centneri,

—	402. un 404. pozīcija: prēmiju pamatvienību skaits,

—	470. pozīcija: tiesību skaits

—	499. pozīcija: nav ieraksta.

Nodokļi, papildus nodevas (10. aile)

Uzrāda tikai vienreiz ar 2 2. ailē

401. pozīcija: papildus nodeva par pienu, ar ko apliek ražošanu pārskata gadā, pretējā gadījumā samaksātā summa. Uzrādīt “0”, ja ir kvota, bet nav maksājums.”

M sadaļu aizstāj ar šo:

“M. AR PLATĪBĀM VAI MĀJLOPIEM SAISTĪTIE TIEŠIE MAKSĀJUMI – saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999 un (EK) Nr. 1782/2003 (600. līdz 680. un 700. līdz 772. pozīcija) (1)

600.

Platību maksājumi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999 un (EK) Nr. 1782/2003

Platību maksājumu kopsumma ir jāuzrāda arī J tabulā ar kodu 600. Tā iekļauj arī platību maksājumus par atmatā atstāto zemi un atbalstu enerģijas kultūrām

600. pozīcijas papildus informācija:

621. līdz 638. pozīciju uzrāda kultūrām apūdeņotajās platībās tikai tad, ja tās ir īpaši uzsvērtas valsts reģionalizācijas plānā. Tādā gadījumā platības un maksājumi jāizslēdz no pozīcijām 601. līdz 618. Ja apūdeņotās platības nav īpaši uzsvērtas valsts reģionalizācijas plānā, tās tiek ietvertas pozīcijās no 601. līdz 618.

601.

Platību maksājumi neapūdeņotajām platībām

Pozīciju 602. līdz 618. summa

Dažādās apakšpozīcijas jāaizpilda vismaz, ja dalībvalsts savā reģionalizācijas plānā ir noteikusi atšķirīgu kompensāciju shēmu (attiecībā uz references ražību, atbalsta summu par vienību, kopējo apmaksājamo platību) par dažādām kultūrām, par kurām pienākas maksājumi.

602.

Platību maksājumi graudaugiem

603.

Platību maksājumi eļļas augiem

604.

Platību maksājumi proteīnkultūrām

605.

Platību maksājumi graudaugiem skābbarībai

606.

Platību maksājumi kukurūzai

607.

Platību maksājumi kukurūzai skābbarībai

608.

Papildus platību maksājumi cietajiem kviešiem tradicionālajos ražošanas apgabalos vai īpašais atbalsts cietajiem kviešiem, kā norādīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1251/99 5. panta 4. punktā un Padomes Regulā Nr. (EK) 1782/2003.

609.

Platību maksājumi citām laukaugu kultūrām

611.

Platību maksājumi par zāli skābbarībai

612.

Platību maksājumi šķiedras liniem

613.

Platību maksājumi šķiedras kaņepēm

614.

Proteīnkultūru prēmija (ja nav iekļauta 604.)

618.

Īpašā piemaksa par cieto kviešu kvalitāti (ja nav iekļauta 608.)

621.

Platību maksājumi apūdeņotajām platībām

622. līdz 638. pozīcijas summa.

Dažādās apakšpozīcijas jāaizpilda vismaz, ja dalībvalsts savā reģionalizācijas plānā ir noteikusi atšķirīgu kompensāciju shēmu (attiecībā uz references ražību, atbalsta summu par vienību, kopējo apmaksājamo platību) dažādām kultūrām, par kurām pienākas maksājumi.

622.

Platību maksājumi graudaugiem apūdeņotajās platībās

623.

Platību maksājumi eļļas augiem apūdeņotajās platībās

624.

Platību maksājumi proteīnkultūrām apūdeņotajās platībās

625.

Platību maksājumi graudaugiem skābbarībai apūdeņotajās platībās

626.

Platību maksājumi kukurūzai apūdeņotajās platībās

627.

Platību maksājumi kukurūzai skābbarībai apūdeņotajās platībās

628.

Platību papildmaksājumi cietajiem kviešiem tradicionālajos ražošanas apgabalos vai īpašais atbalsts, kā norādīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1251/1999 5. panta 4. punktā un Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 apūdeņotajās platībās

629.

Platību maksājumi citām laukaugu kultūrām apūdeņotajās platībās

632.

Platību maksājumi šķiedras liniem apūdeņotajās platībās

633.

Platību maksājumi šķiedras kaņepēm apūdeņotajās platībās

634.

Proteīnkultūru prēmija proteīnaugiem apūdeņotajās platībās (ja nav iekļauta 624.)

638.

Īpašā piemaksa par cieto kviešu kvalitāti cietajiem kviešiem apūdeņotajās platībās (ja nav iekļauta 628.)

650.

Platību maksājumi par atmatā atstātajām platībām

655.

Atbalsts enerģijas kultūrām

670.

Vienotā maksājuma shēma saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003

Atbalsta kopsumma saskaņā ar Vienotā maksājuma shēmu jāuzrāda arī J tabulā ar kodu 670.

670. pozīcijas papildu informācija (pēc izvēles):

671.	Atbalsts saskaņā ar Vienotā maksājuma shēmu (izņemot to, kas norādīts 672. līdz 674. pozīcijā); ietver arī atbalstu zālājiem/pastāvīgajām ganībām, ja nav diferencēts
672.	Atbalsts saskaņā ar Vienotā maksājuma shēmu zālājiem/pastāvīgajām ganībām
673.	Atbalsts saskaņā ar Vienotā maksājuma shēmu atmatā atstātajām platībām
674.	Atbalsts saskaņā ar Vienotā maksājuma shēmu, pamatojoties uz īpašām tiesībām

680.

Vienotā platību maksājuma shēma saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003

Atbalsta kopsumma saskaņā ar Vienotā platību maksājuma shēmu ir jāuzrāda arī J tabulā ar kodu 680.

700.

Tiešie maksājumi liellopu gaļas ražošanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 un (EK) Nr. 1782/2003

Tiešo maksājumu kopsumma liellopu gaļai ir jāuzrāda arī J tabulā ar kodu 700.

Sekojošajā tabulā norādītas pozīcijas visiem tiešo maksājumu veidiem liellopu gaļai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1254/1999 un (EK) Nr.1782/2003, bet sīkas ziņas par “pamatvienību skaitu” un “atbalstu kopsummu” var norādīt pēc izvēles. Attiecībā uz papildmaksājumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1254/1999, ir svarīgi izvairīties no dubultās uzskaites. Tādēļ:

—	piemaksas zīdītājgovīm jāuzrāda 764. pozīcijā tikai tad, ja tā nav jau iekļautas 731. pozīcijā,

—	kaušanas prēmiju piemaksas jāuzrāda 762. pozīcijā tikai tad, ja tā nav jau iekļautas 742. pozīcijā,

—	papildu maksājumi par vīriešu dzimuma liellopiem jāuzrāda 763. pozīcijā tikai tad, ja tā nav jau iekļautas 710. līdz 715. pozīcijā.

Pozīcijas		Pamatvienību skaits maksājumiem	Atbalsta summa
700	Kopējie maksājumi liellopiem (710., 720., 730., 740., 750., 760. pozīcijas summa)	—	Obligāts
710	Speciālā prēmija (711., 715. pozīciju summa)	Obligāts	Obligāts
711	Speciālā prēmija buļļiem	Obligāts	Obligāts
715	Speciālā prēmija vēršiem	Obligāts	Obligāts
720	Desezonalitātes prēmija	Obligāts	Obligāts
730	Zīdītājgovju prēmija (731., 735. pozīcijas summa)	—	Obligāts
731	Zīdītājgovju prēmija zīdītājgovīm un telēm, kopā (vai 732., 733. pozīcijas summa)	Obligāts	Obligāts
732	Zīdītājgovju prēmija zīdītājgovīm	Pēc izvēles	Pēc izvēles
733	Zīdītājgovju prēmija telēm	Pēc izvēles	Pēc izvēles
735	Zīdītājgovju prēmija: valsts papildus prēmija	Obligāts	Obligāts
740	Kaušanas prēmija (741., 742. pozīcijas summa)	—	Obligāts
741	Kaušanas prēmija: 1 līdz 7 mēneši	Pēc izvēles	Obligāts
742	Kaušanas prēmija: 8 mēneši un vairāk	Obligāts	Obligāts
750	Ekstensifikācijas maksājumi, kopā (751. un 753. pozīcijas summa)	Obligāts	Obligāts
751	Ekstensifikācijas maksājums vīriešu dzimuma liellopiem un zīdītājgovīm	Pēc izvēles	Pēc izvēles
753	Ekstensifikācijas maksājums slaucamajām govīm	Pēc izvēles	Pēc izvēles
760	Papildus maksājumi (nacionālā aploksne) (761. un 769. pozīcijas summa)	—	Obligāts
761	Piemaksas par ganāmpulku, kopā (vai 762., 763., 764., 765., 766. pozīcijas summa)	—	Obligāts
762	Kaušanas piemaksas 8 mēnešus veciem un vecākiem liellopiem	Pēc izvēles	Pēc izvēles
763	Vīriešu dzimuma liellopi	Pēc izvēles	Pēc izvēles
764	Zīdītājgovju prēmijas piemaksa	Pēc izvēles	Pēc izvēles
765	Slaucamās govis	Pēc izvēles	Pēc izvēles
766	Teles	Pēc izvēles	Pēc izvēles
769	Platību maksājumi	Pēc izvēles	Obligāts

770.

Piena prēmija, ieskaitot papildmaksājumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003

Pozīcija		Pamatvienību skaits maksājumiem	Atbalsta summa
770.	Piena prēmija un papildu maksājumi	Obligāts	Obligāts
771.	Piena prēmija	Pēc izvēles	Pēc izvēles
772.	Papildus maksājumi	Pēc izvēles	Pēc izvēles

M TABULAS AILES

Produkti vai produktu kombinācija (1. aile)

(2. un 3. aile). Neizmantots

Pamatvienību skaits maksājumiem (4. aile)..

No 600. līdz 655., 680. un 769. pozīcijai platība āros jānorāda attiecībā uz ražotājam maksājamo pabalstu. No 710. līdz 766. pozīcijai jāuzrāda maksājumu skaits. No 670. līdz 674. pozīcijai jāuzrāda aktivēto tiesību skaits. No 770. līdz 772. pozīcijai jāuzrāda individuālais references daudzums (centneros).

Atbalsta summa (5. aile)

Kopā saņemtā atbalsta vai tā atbalsta, kam tiesības noteiktas pārskata gada laikā, summa.

References daudzums (6. aile)

No 602. līdz 613., no 622. līdz 633. un 650. pozīcijai jānorāda kultūraugu references ražība (kilogramos uz hektāru), kas izmantota saņemamo prēmiju aprēķināšanai. Ja šādi dati nav pieejami saimniecības grāmatvedībā, tos var aizpildīt sakaru aģentūras, izmantojot reģionālos datus, vadoties pēc saimniecības atrašanās vietas.

HT TYPE="NORMAL">(7. līdz 10. aile). Neizmantots.”

(1) Kur nepieciešams, šos kodus var izmantot arī CNDP Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā un Slovākijā"

29.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 385/28

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 2. jūnijs)

par to, ka tiek parakstīts un noslēgts nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, un tam pievienotais Saprašanās memorands

(2004/911/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 94. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu, 3. punkta pirmo daļu un 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padome 2001. gada 16. oktobrī pilnvaroja Komisiju risināt sarunas ar Šveices Konfederāciju par atbilstīgu līgumu, ar ko nodrošinātu to, ka Šveices Konfederācija pieņem pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Kopienā, ar mērķi nodrošināt tādu ienākumu efektīvu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem.

(2)	Direktīvas 2003/48/EK (2) noteikumu piemērošana ir atkarīga no tā, kā Šveices Konfederācija piemēro pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri ietverti minētajā direktīvā, saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts starp Šveices Konfederāciju un Kopienu.

(3)

Kopiena ir nolēmusi atbalstīt Šveices Konfederācijas lūgumu iekļaut nolīgumā pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvā 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem (3), kuri atrodas dažādās dalībvalstīs un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic saistīti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (4), to sākotnējās versijās.

(4)	Nolīgums un Saprašanās memorands būtu jāparaksta un jāapstiprina Kopienas vārdā.

(5)	Jānodrošina vienkārša un ātra procedūra iespējamai nolīguma I un II pielikuma pielāgošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, kā arī tam pievienotais Saprašanās memorands.

Nolīguma un tam pievienotā Saprašanās memoranda teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Komisija ir pilnvarota Kopienas vārdā apstiprināt nolīguma pielikumu grozījumus, nodrošinot, ka tie atbilst ziņām par kompetentām iestādēm, kas norādītas Direktīvas 2003/48/EK 5. panta a) punktā minētajā paziņojumā, kā arī tai pievienotā pielikuma ziņām.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētāju pilnvaro nozīmēt personas, kas Kopienas vārdā ir tiesīgas parakstīt nolīgumu, tam pievienoto Saprašanās memorandu un nolīguma 22. panta 2. punktā un Saprašanās memorandā minēto vēstuļu apmaiņu.

4. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā veic nolīguma 17. panta 1. punktā minēto paziņošanu (5).

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2004. gada 2. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. McCREEVY

(1) Atzinums sniegts 2004. gada 30. martā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.

(3) OV L 225, 20.8.1990., 6. lpp.

(4) OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.

(5) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko nodrošina pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumiem no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk – “Šveice”

vai turpmāk – “Līgumslēdzējas puses”,

IR VIENOJUŠĀS NOSLĒGT ŠĀDU NOLĪGUMU.

1. pants

Ieturējums, ko veic Šveices izmaksātāji

1. Tiem procentu maksājumiem, ko Šveices teritorijā izveidots izmaksātājs veic faktiskajiem īpašniekiem 4. panta izpratnē, kuri ir Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk -“dalībvalsts”) rezidenti, saskaņā ar turpmāk minēto otro apakšpunktu un 2. pantu piemēro ieturējumu no procentu maksājumu summas. Ieturējuma likme ir 15 % pirmos trīs gadus no šā nolīguma piemērošanas dienas, 20 % nākamajos trīs gados un 35 % turpmākajā laikā.

2. Ieturējumu nepiemēro procentu maksājumiem, kas veikti par parādprasībām, kuras izdevuši parādnieki, kas ir Šveices rezidenti vai kas attiecas uz nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras atrodas Šveicē. Šajā nolīgumā terminam “pastāvīgā pārstāvniecība” ir tā pati nozīme, kas tam ir attiecīgajā nodokļu dubultās uzlikšanas konvencijā, kura noslēgta starp Šveici un parādnieka rezidences valsti. Ja šādas konvencijas nav, termins “pastāvīgā pārstāvniecība” ir konkrēta uzņēmējdarbības vieta, kurā pilnībā vai daļēji tiek veikta parādnieka uzņēmējdarbība.

3. Tomēr gadījumā, ja Šveice samazina zem 35 % tās sagaidāmā nodokļa likmi, ko piemēro Šveices izcelsmes procentu maksājumiem fiziskām personām, kuras ir dalībvalstu rezidenti, šādiem procentu maksājumiem tā piemēro ieturējumu. Šāda ieturējuma likmi veido starpība starp 1. punktā minēto ieturējuma likmi un jauno sagaidāmā nodokļa likmi. Tomēr tā nedrīkst pārsniegt 1. punktā noteikto likmi.

Ja Šveice samazina piemērošanas jomu tās sagaidāmā nodokļa likumam, ko piemēro procentu maksājumiem fiziskām personām, kuras ir dalībvalstu rezidenti, visiem šādā veidā no nodokļa izslēgtiem procentu maksājumiem piemēro ieturējumu atbilstīgi 1. punktā noteiktajām likmēm.

4. Šā panta 2. punktu nepiemēro procentiem, ko maksājuši Šveices investīciju fondi, kuri šā nolīguma spēkā stāšanās laikā vai vēlāk ir atbrīvoti no Šveices nodokļa, ko uzliek to maksājumiem fiziskām personām, kuras ir dalībvalsts rezidenti.

5. Šveice veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā nolīguma īstenošanai nepieciešamos uzdevumus izpilda izmaksātāji, kas ir izveidoti Šveices teritorijā, un īpaši nodrošina procedūru un sodu noteikumus.

2. pants

Brīvprātīga informācijas atklāšana

1. Šveicei jānodrošina procedūra, kas ļautu atbilstīgi 4. pantam definētajam faktiskajam īpašniekam izvairīties no 1. pantā noteiktā ieturējuma, ja viņš īpaši pilnvaro savu izmaksātāju Šveicē ziņot par procentu maksājumiem attiecīgās valsts kompetentai iestādei. Šāda pilnvarošana attiecas uz visiem procentu maksājumiem, ko šis izmaksātājs ir veicis faktiskajam īpašniekam.

2. Faktiskā īpašnieka īpaša pilnvarojuma gadījumā izmaksātāja ziņojumā jāuzrāda vismaz šādi dati:

a)	faktiskā īpašnieka identitāte un rezidences valsts, kas noteikta saskaņā ar 5. pantu;

b)	izmaksātāja nosaukums un adrese;

c)	faktiskā īpašnieka konta numurs vai, ja tāda nav, tās parādprasības identifikācija, kas rada procentus; un

d)	procentu maksājumu summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. pantu.

3. Šveices kompetentā iestāde paziņo 2. punktā minēto informāciju tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts. Šādiem paziņojumiem jānotiek automātiski, un tie jāveic vismaz reizi gadā un sešu mēnešu laikā kopš Šveices nodokļu gada beigām attiecībā uz visiem procentu maksājumiem, kas veikti attiecīgajā gadā.

4. Ja faktiskais īpašnieks izvēlas šo brīvprātīgo informācijas atklāšanu vai kā citādi deklarē savas rezidences dalībvalsts nodokļu administrācijai procentu ienākumus, kas iegūti no Šveices izmaksātāja, attiecīgo procentu ienākumus apliek ar nodokļiem šajā dalībvalstī atbilstīgi tādām pašām likmēm, ar kādām apliek līdzīgus ienākumus, kas radušies šajā valstī.

3. pants

Ieturējuma bāzes noteikšana

1. Izmaksātājs veic šādu ieturējumu saskaņā ar 1. panta 1. punktu:

a)	procentu maksājumam, kas minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā: par samaksāto vai ieskaitīto procentu bruto summu;

b)	procentu maksājumam, kas minēts 7. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā: par to procentu vai ienākumu summu, kas minēta šajos apakšpunktos;

c)	procentu maksājumam, kas minēts 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā: par to procentu summu, kas norādīta minētajā apakšpunktā.

2. Piemērojot 1. punktu, ieturējumu ietur proporcionāli tam laikposmam, kura laikā faktiskajam īpašniekam ir piederējusi parādprasība. Ja izmaksātājs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, nevar noteikt šo laikposmu, izmaksātājs uzskata, ka faktiskais īpašnieks ir bijis parādprasības īpašnieks visu tās pastāvēšanas laiku, ja vien pēdējais neuzrāda pierādījumus par tās iegūšanas dienu.

3. Ieturējuma apjomu, ko aprēķina saskaņā ar šo pantu, samazina par nodokļu un ieturējumu apjomu, ko uzliek tam pašam procentu maksājumam, izņemot šajā nolīgumā paredzēto ieturējumu.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neskar 1. panta 2. punktu.

4. pants

Faktiskā īpašnieka definīcija

1. Šajā nolīgumā “faktiskais īpašnieks” ir jebkura fiziska persona, kas saņem procentu maksājumu, vai jebkura fiziska persona, kuras labā nodrošina procentu maksājuma veikšanu, ja vien šāda persona nesniedz pierādījumus, ka tas nav saņemts vai tā maksājums nav nodrošināts tās labā. Fizisku personu neatzīst par faktisko īpašnieku, ja tā:

a)	darbojas kā izmaksātājs 6. panta nozīmē, vai

b)	darbojas saskaņā ar uzdevumu, ko tai devusi juridiska persona, investīciju fonds vai līdzvērtīga iestāde kopēju ieguldījumu veikšanai vērtspapīros; vai

c)	darbojas citas fiziskas personas uzdevumā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam savu identitāti vai rezidences valsti.

2. Ja izmaksātājam ir informācija, kas liek domāt, ka fiziskā persona, kura saņem procentu maksājumu vai kuras labā nodrošina procentu maksājuma veikšanu, varētu nebūt faktiskais īpašnieks, tas veic pamatotus pasākumus, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka identitāti, tas pret attiecīgo fizisko personu izturas kā pret faktisko īpašnieku.

5. pants

Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidences valsts

Lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti un rezidences valsti, kā definēts 4. pantā, izmaksātājs fiksē tā vārdu, uzvārdu, adresi un dzīvesvietu saskaņā ar Šveices noteikumiem pret nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas 2004. gada 1. janvārī vai vēlāk, vai arī attiecībā uz darījumiem, kas šajā laikā veikti, nepastāvot līgumattiecībām, fiziskām personām, kas uzrāda pasi vai oficiālu personas apliecību, kuru izsniegusi dalībvalsts, bet kuras paziņo, ka ir trešās valsts vai Šveices rezidenti, rezidences valsti nosaka, izmantojot nodokļu rezidences apliecību, ko izdevusi tās valsts kompetentā iestāde, par kuru fiziskā persona apgalvo, ka ir tās rezidents. Ja nav uzrādīta šāda apliecība, par rezidences valsti uzskata dalībvalsti, kas izsniegusi pasi vai citu oficiālu personas dokumentu.

6. pants

Izmaksātāja definīcija

Šajā nolīgumā “izmaksātājs” Šveicē ir bankas Šveices tiesību aktu par bankām nozīmē, vērtspapīru tirgotāji federālā likuma “Par biržām un vērtspapīra tirdzniecību” nozīmē, fiziskas un juridiskas personas, kas ir Šveices rezidenti vai izveidoti Šveicē, personālsabiedrības un ārvalstu uzņēmumu pastāvīgas pārstāvniecības, pat tādas, kas neregulāri pieņem, glabā, iegulda vai pārskaita trešo pušu aktīvus, vai tikai maksā procentus vai nodrošina procentu maksājumus, veicot uzņēmējdarbību.

7. pants

Procentu maksājuma definīcija

1. Šajā nolīgumā “procentu maksājums” ir:

procenti, kurus iemaksā vai ieskaita kontā un kuri attiecas uz visa veida parādprasībām, tostarp uz procentiem, ko Šveices izmaksātājs maksā faktiskajam īpašniekam par pilnvarojuma noguldījumu, kā noteikts 4. pantā, neatkarīgi no tā, vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav, vai tās dod tiesības saņemt daļu no parādnieka peļņas vai nē, un jo īpaši uz ienākumiem no valsts vērtspapīriem un ienākumiem no obligācijām vai ķīlu zīmēm, tostarp prēmijām un balvām, kas attiecināmas uz šādiem vērtspapīriem, obligācijām vai ķīlu zīmēm, bet nav attiecināmas uz fizisko personu savstarpējiem aizdevumiem, kas doti, neveicot uzņēmējdarbību. Kavējuma naudas maksājumus par novēlotiem maksājumiem neuzskata par procentu maksājumiem;

b)	procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot a) apakšpunktā minētās parādprasības;

ienākumi, kas rodas no procentu maksājumiem, kurus tieši vai ar vienības starpniecību, kas minēta 4. panta 2. punktā Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, (turpmāk “direktīva”), izmaksā:

i)	kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī;

ii)	vienības, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī, kas izmanto izvēli saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu, par to informējot izmaksātāju;

iii)	kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kas reģistrēti ārpus Līgumslēdzēju pušu teritorijām;

iv)	Šveices investīciju fondi, kas šā nolīguma spēkā stāšanās laikā vai vēlāk ir atbrīvoti no Šveices sagaidāmā nodokļa, ko uzliek to maksājumiem fiziskām personām, kuras ir kādas dalībvalsts rezidenti;

ienākumi, kas gūti, pārdodot, atmaksājot vai izpērkot akcijas vai daļas šādos turpmāk minētos uzņēmumos vai vienībās, ja tie tieši vai netieši ar citu tādu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai vienību starpniecību, kas norādīti turpmāk, iegulda vairāk nekā 40 % no saviem aktīviem a) apakšpunktā minētajās parādprasībās:

i)	kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī;

ii)	vienības, kuru juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī un kuras izmanto iespēju saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu, par to informējot izmaksātāju;

iii)	kolektīvā ieguldījuma uzņēmumi, kas izveidoti ārpus Līgumslēdzēju pušu teritorijām;

iv)	Šveices investīciju fondi, kas šā nolīguma spēkā stāšanās laikā vai vēlāk ir atbrīvoti no Šveices sagaidāmā nodokļa, ko uzliek to maksājumiem fiziskām personām, kuras ir kādas dalībvalsts rezidenti.

2. Attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu – ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela ienākumu daļa gūta no procentu maksājumiem, par procentu maksājumu uzskata kopējo ienākumu summu.

3. Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktu - ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela procentuālā daļa no aktīviem ieguldīta parādprasībās, akcijās vai daļās, kā noteikts minētajā apakšpunktā, uzskata, ka šāda procentuālā daļa ir lielāka nekā 40 %. Ja izmaksātājs nevar noteikt ienākumu summu, kādu guvis faktiskais īpašnieks, uzskata, ka ienākums atbilst ieņēmumiem no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksājuma vai izpirkšanas.

4. Ienākumus, kas attiecas uz uzņēmumiem vai vienībām, kas ir ieguldījuši līdz 15 % no saviem aktīviem parādprasībās 1. panta a) apakšpunkta nozīmē, neuzskata par procentu maksājumiem atbilstīgi 1. panta c) un d) apakšpunktam.

5. Nolīguma 1. punkta d) apakšpunktā un 3. punktā minētā procentuālā daļa no 2011. gada 1. janvāra būs 25 %.

6. Procentuālās daļas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā un 4. punktā, nosaka, atsaucoties uz fonda noteikumos vai attiecīgo uzņēmumu vai vienību dibināšanas dokumentos noteikto ieguldījumu politiku un, ja tādu noteikumu nav, atsaucoties uz attiecīgo uzņēmumu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.

8. pants

Ieņēmumu sadale

1. Šveice patur 25 % no ieņēmumiem, kas gūti no ieturējuma saskaņā ar šo nolīgumu, un pārskaita 75 % no ieņēmumiem dalībvalstij, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts.

2. Šādus pārskaitījumus veic katru gadu vienā maksājumā vēlākais sešus mēnešus pēc Šveices nodokļu gada beigām.

9. pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Ja procentiem, ko saņēmis faktiskais īpašnieks, izmaksātājs Šveicē ir piemērojis ieturējumu, tad dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka nodokļu rezidences valsts, atbilstīgi saviem tiesību aktiem piešķir viņam maksājamā nodokļa samazinājumu, kas ir vienāds ar ieturējuma summu. Ja šī summa pārsniedz nodokļa summu, kas saskaņā ar faktiskā īpašnieka nodokļu rezidences valsts tiesību aktiem jāmaksā par procentu summu, kurai piemēro ieturējumu, šī dalībvalsts atmaksā faktiskajam īpašniekam summu, par kādu ieturējuma summa pārsniedz maksājamā nodokļa summu.

2. Ja faktiskā īpašnieka saņemtajiem procentiem bijis piemērots jebkāda cita veida nodoklis vai ieturējums nekā tie, kas paredzēti šajā nolīgumā, un nodokļu rezidences dalībvalsts piešķir maksājamā nodokļa samazinājumu par šādiem nodokļiem vai ieturējumiem saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai konvencijām par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu, maksājamā nodokļa samazinājumu par šādiem citiem nodokļiem vai ieturējumiem piemēro pirms 1. punktā noteiktās procedūras piemērošanas. Nodokļu rezidences dalībvalsts atzīst par atbilstīgiem pierādījumiem Šveices izmaksātāju izdotās apliecības par uzlikto nodokli vai piemēroto ieturējumu, ar nosacījumu, ka nodokļu rezidences dalībvalsts kompetentā iestāde varēs iegūt no Šveices kompetentās iestādes apstiprinājumu par informāciju, kas ietverta Šveices izmaksātāju izdotajās apliecībās.

3. Dalībvalsts, kas ir faktiskais īpašnieka nodokļu rezidences valsts, var aizstāt 1. un 2. punktā minēto maksājamā nodokļa samazinājuma mehānismu ar 1. pantā minētā ieturējuma atmaksājumu.

10. pants

Informācijas apmaiņa

1. Šveices un jebkādas dalībvalsts kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par darbībām, ko lūgumu saņēmējas valsts tiesību aktos atzīst par nodokļu krāpšanu, vai līdzīgām darbībām attiecībā uz ienākumiem, kuriem piemērojams šis nolīgums. “Līdzīgas darbības” ietver pārkāpumus ar to pašu ļaunprātības pakāpi, kāda noteikta nodokļu krāpšanai lūgumu saņēmējas valsts likumos. Atbildot uz attiecīgi pamatotu lūgumu, lūgumu saņēmēja valsts sniedz informāciju attiecībā uz jautājumiem, ko tā izmeklē vai var izmeklēt administratīvās lietās, civillietās un krimināllietās. Neskarot informācijas apmaiņas apmērus, kādi noteikti šajā punktā, ar informāciju apmainās saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Šveices un dalībvalstu konvencijās par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu, un minēto informāciju atzīst par konfidenciālu atbilstīgi šajās konvencijās paredzētiem noteikumiem.

2. Nosakot to, vai var informāciju sniegt, atbildot uz lūgumu, lūgumu saņēmēja valsts piemēro noilguma termiņu, kas piemērojams saskaņā ar lūgumu iesniedzējas valsts tiesību aktiem, nevis noilguma termiņu, kas piemērojams saskaņā ar tās pašas tiesību aktiem.

3. Lūgumu saņēmēja valsts sniedz informāciju, ja lūgumu iesniedzējai valstij ir pamatotas aizdomas, ka attiecīgās darbības būtu atzīstamas par nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām. Lūgumu iesniedzējas valsts aizdomas par nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām var balstīties uz:

a)	dokumentiem, kuru autentiskums ir vai nav apstiprināts, un kas ietver, bet neaprobežojas ar uzskaites dokumentiem, grāmatvedības uzskaites vai bankas konta informāciju;

b)	nodokļu maksātāja liecībām;

c)	informāciju, kas saņemta no ziņotāja vai citas trešās personas un ir neatkarīgi apstiprināta, vai citādi tāda, kas šķiet ticama; vai

d)	netiešiem pierādījumiem.

4. Šveice uzsāk divpusējas sarunas ar katru atsevišķu dalībvalsti, lai definētu atsevišķas tādu gadījumu kategorijas, kuras atzīst par “līdzīgām darbībām” saskaņā ar tajās valstīs piemērotām nodokļu procedūrām.

11. pants

Kompetentās iestādes

Šajā nolīgumā kompetentās iestādes ir iestādes, kas uzskaitītas I pielikumā.

12. pants

Apspriedes

Ja attiecībā uz šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu rodas domstarpības Šveices kompetentās iestādes un vienu vai vairāku 11. pantā minēto pārējo kompetento iestāžu starpā, tās centīsies šīs domstarpības atrisināt, savstarpēji vienojoties. Tās tūlīt paziņo Eiropas Kopienu Komisijai un pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par to apspriežu rezultātiem. Attiecībā uz interpretācijas jautājumiem Komisija var piedalīties apspriedēs pēc jebkuras kompetentās iestādes lūguma.

13. pants

Pārskatīšana

1. Līgumslēdzējas puses apspriežas vismaz ik pa trim gadiem vai pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas puses lūguma, lai pārbaudītu šī nolīguma īstenošanas tehniskos aspektus un – ja Līgumslēdzējas puses to uzskata par vajadzīgu – to uzlabotu, un novērtētu starptautiskos notikumus. Apspriedes rīko viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas vai – steidzamos gadījumos – cik vien drīz iespējams.

2. Balstoties uz šādu novērtējumu, Līgumslēdzējas puses var savstarpēji apspriesties, lai pārbaudītu, vai šajā nolīgumā ir jāveic maiņas, lai ņemtu vērā starptautiskos notikumus.

3. Tiklīdz iegūta pietiekama pieredze 1. panta 1. punkta pilnīgā īstenošanā, Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas, lai pārbaudītu, vai šajā nolīgumā ir jāveic izmaiņas, lai ņemtu vērā starptautiskos notikumus.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajās apspriedēs katra Līgumslēdzēja puse informē otro Līgumslēdzēju pusi par iespējamajiem notikumiem, kas varētu ietekmēt šā nolīguma pareizu darbību. Šie notikumi arī ietver jebkuru attiecīgu kādas Līgumslēdzējas puses un trešās valsts nolīguma noslēgšanu.

14. pants

Saistība ar divpusējām konvencijām pret nodokļu dubultu uzlikšanu ienākumiem

Šveices un dalībvalstu savstarpējās konvencijas pret nodokļu dubultu uzlikšanu ienākumiem neliedz iekasēt ieturējumu, ko paredz šis nolīgums.

15. pants

Uzņēmējsabiedrību savstarpējās dividendes, procenti un honorāru maksājumi

1. Neskarot valstu iekšējo vai starpvalstu nolīgumu noteikumu piemērošanu attiecībā uz krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Šveicē vai dalībvalstīs, dividendēm, ko meitassabiedrības maksā mātessabiedrībām, neuzliek nodokli izcelsmes valstī, ja

—	mātessabiedrība ir tiešais minimāli 25 % šādas meitassabiedrības kapitāla turētājs vismaz divus gadus, un

—	viena no uzņēmējsabiedrībām ir dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām un otra uzņēmējsabiedrība ir Šveices rezidents nodokļu vajadzībām, un

—	saskaņā ar jebkuru nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu ar kādām trešām valstīm neviena no uzņēmējsabiedrībām nav kādas konkrētas trešās valsts rezidents nodokļu vajadzībām, un

—	abas uzņēmējsabiedrības maksā uzņēmumu nodokli un tiem nav atbrīvojumu no nodokļiem, kā arī tās ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (1).

Taču Igaunija tikmēr, kamēr tā uzliek ienākuma nodokli sadalītajai peļņai, neiekasējot nodokli par nesadalīto peļņu, vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim var turpināt piemērot minēto nodokli peļņai, ko Igaunijas meitassabiedrības sadala mātessabiedrībām, kas reģistrētas Šveicē.

2. Neskarot valstu iekšējo vai starpvalstu nolīgumu noteikumu piemērošanu attiecībā uz krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Šveicē vai dalībvalstīs, procentu un honorāru maksājumiem, ko veic saistītās uzņēmējsabiedrības vai to pastāvīgās pārstāvniecības, neuzliek nodokli izcelsmes valstī, ja

—

šādas uzņēmējsabiedrības ir savstarpēji saistītas tā, ka viena no tām ir tiešais minimāli 25 % otrās uzņēmējsabiedrības kapitāla turētājs vismaz divus gadus, vai arī abas uzņēmējsabiedrības pieder trešai uzņēmējsabiedrībai, kas ir tiešais minimāli 25 % gan pirmās uzņēmējsabiedrības, gan otrās uzņēmējsabiedrības kapitāla turētājs vismaz divus gadus, un

—	viena no uzņēmējsabiedrībām ir dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām vai pastāvīgā pārstāvniecība atrodas dalībvalstī un otrā uzņēmējsabiedrība ir Šveices rezidents nodokļu vajadzībām vai pastāvīgā pārstāvniecība atrodas Šveicē, un

—	saskaņā ar jebkuru nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu ar jebkuru trešo valsti neviena no uzņēmējsabiedrībām nav šīs trešās valsts rezidents nodokļu vajadzībām, un neviena no pastāvīgajām pārstāvniecībām neatrodas šajā trešā valstī, un

—	visas uzņēmējsabiedrības maksā uzņēmumu nodokli un tām nav atbrīvojumu no nodokļiem, īpaši attiecībā uz procentu un honorāru maksājumiem, kā arī visas uzņēmējsabiedrības ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (1).

Tomēr, ja Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic saistīti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs, ir paredzēts pārejas laiks attiecībā uz konkrētu dalībvalsti, šī valsts nodrošina iepriekšminēto noteikumu piemērošanu par procentu un honorāru maksājumiem vienīgi tikai pēc tam, kad beidzies pārejas laiks.

3. Šā nolīguma pieņemšana neietekmē pastāvošos Šveices un dalībvalstu nolīgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuros paredzēti izdevīgāki noteikumi nodokļu piemērošanai dividendēm un procentu un honorāru maksājumiem.

16. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz tirgojamiem parāda vērtspapīriem (2)

1. No šā nolīguma piemērošanas dienas un tikmēr, kamēr vismaz viena dalībvalsts arī piemēro līdzīgus noteikumus, vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim vietējās un starptautiskās obligācijas un citus tirgojamus parāda vērtspapīrus, kas pirmo reizi emitēti līdz 2001. gada 1. martam vai kuru sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam apstiprinājušas kompetentās iestādes emisijas valstī, neuzskata par parādprasībām 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ar nosacījumu, ka nenotiek turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas 2002. gada 1. martā vai pēc šīs dienas.

Taču tikmēr, kamēr vismaz viena dalībvalsts arī piemēro līdzīgus noteikumus, šā panta noteikumus turpina piemērot pēc 2010. gada 31. decembra attiecībā uz tirgojamiem parāda vērtspapīriem.

—	kas ietver palielināšanas un pirmstermiņa izpirkšanas klauzulas, un

—	ja izmaksātājs, kā noteikts 6. pantā, ir reģistrēts Šveicē, un

—	ja šis izmaksātājs tieši maksā procentus vai nodrošina, ka procentus maksā tieši faktiskā īpašnieka labā, kurš ir kādas dalībvalsts rezidents.

Ja visas dalībvalstis pārstāj piemērot līdzīgus noteikumus, šā panta noteikumus turpina piemērot tikai attiecībā uz tirgojamiem vērtspapīriem

—	kas ietver palielināšanas un pirmstermiņa izpirkšanas klauzulas, un

—	ja emitenta izmaksātājs ir reģistrēts Šveicē, un

—	ja šis izmaksātājs tieši maksā procentus vai nodrošina, ka procentus maksā tieši faktiskā īpašnieka labā, kurš ir kādas dalībvalsts rezidents.

Ja valdība vai saistīta vienība, kura darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma atzīta ar starptautisku līgumu (kuri uzskaitīti šā nolīguma II pielikumā), 2002. gada 1. martā vai vēlāk vēlreiz emitē iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru, tad visu šādu vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura turpmāka emisija, uzskata par parādprasību 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju 2002. gada 1. martā vai vēlāk emitē kāds cits emitents, uz kuru neattiecas ceturtā daļa, tad šādu turpmāku emisiju uzskata par parādprasību 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

2. Šā panta noteikumi neliedz Šveicei un dalībvalstīm joprojām uzlikt nodokļus ienākumiem no tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kas minēti 1. punktā, saskaņā ar to tiesību aktiem.

17. pants

Parakstīšana, stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Šo nolīgumu jāratificē vai jāapstiprina Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to procedūrām. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šo procedūru pabeigšanu. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēdējam no paziņojumiem.

2. Ievērojot Šveices konstitucionālās prasības, kā arī Kopienas tiesību aktu prasības par starptautisku nolīgumu slēgšanu, kā arī neskarot 18. pantu, Šveice un attiecīgā gadījumā Kopiena praksē īsteno un piemēro šo nolīgumu no 2005. gada 1. janvāra un par to viena otrai paziņo.

3. Šis nolīgums paliek spēkā, līdz to izbeidz kāda no Līgumslēdzējām pusēm.

4. Jebkura Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, paziņojot par to otrai pusei. Šādā gadījumā nolīgums zaudē savu spēku divpadsmit mēnešus pēc paziņojuma.

18. pants

Nolīguma piemērošana un piemērošanas apturēšana

1. Šo nolīgumu piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas, kas minētas (Ekonomikas un finanšu lietu) Padomes ziņojumā 2000. gada 19. un 20. jūnija Santamarija da Feiras Eiropadomei, kā arī attiecīgi Amerikas Savienotās valstis, Andora, Lihtenšteina, Monako un Sanmarīno pieņem un īsteno pasākumus, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas paredzēti direktīvā vai šajā nolīgumā, izņemot šā nolīguma 15. pantu, kā arī ar nosacījumu, ka šiem pasākumiem noteikti tie paši īstenošanas termiņi.

2. Līgumslēdzējas puses vismaz sešus mēnešus pirms 17. panta 2. punktā minētās dienas, kopīgi vienojoties, nolemj, vai būs izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi, ņemot vērā attiecīgo pasākumu spēkā stāšanās dienas trešās valstīs un attiecīgajās atkarīgajās vai saistītajās teritorijās. Ja Līgumslēdzējas puses nenolemj, ka nosacījumi būs izpildīti, tās, kopīgi vienojoties, pieņem lēmumu noteikt jaunu datumu 17. panta 2. punktā paredzētajiem mērķiem.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta 15. pantu piemēro attiecībā uz Spāniju no dienas, kad stājas spēkā Spānijas un Šveices divpusējs nolīgums par informācijas apmaiņu pēc lūguma ar nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām saistītās administratīvās lietās, civillietās vai krimināllietās saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem attiecībā uz ienākumiem, uz kuriem neattiecas šis nolīgums, bet uz kuriem attiecas konvencija vai nolīgums, kas noslēgts starp Spāniju un Šveici, par ienākumu un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

4. Šā nolīguma piemērošanu vai tā atsevišķu daļu piemērošanu jebkura Līgumslēdzēja puse var apturēt ar tūlītēju iedarbību, par to paziņojot otrai pusei, ja direktīva vai kāda direktīvas daļa vairs nav piemērojama vai nu uz laiku, vai pastāvīgi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, vai ja attiecīgā dalībvalsts aptur tā īstenošanai paredzēto tiesību aktu piemērošanu.

5. Jebkura Līgumslēdzēja puse var apturēt šā nolīguma piemērošanu, par to paziņojot otrai pusei, ja viena no trešām valstīm vai teritorijām, kas minētas 1. punktā, pārstāj piemērot minētajā punktā paredzētos pasākumus. Piemērošanas apturēšana notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc paziņošanas. Šā nolīguma piemērošanu atsāk, tiklīdz pasākumus atjauno.

19. pants

Prasības un galīgais norēķins

1. Ja šo nolīgumu izbeidz vai tā piemērošanu aptur pilnībā vai daļēji, tas saskaņā ar 9. pantu neskar fizisko personu prasības.

2. Šādā gadījumā Šveice līdz šā nolīguma piemērošanas posma beigām sastāda galīgo norēķinu un veic galīgo maksājumu dalībvalstīm.

20. pants

Teritoriālā darbības joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, Šveices teritorijā.

21. pants

Pielikumi

1. Pielikumi ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

2. Kompetento iestāžu sarakstu 1. pielikumā var grozīt, Šveicei gluži vienkārši paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei par minētā pielikuma a) apakšpunktā norādīto iestādi, un Kopienai paziņojot par citām iestādēm.

Saistīto vienību sarakstu 2. pielikumā var grozīt, savstarpēji vienojoties.

22. pants

Valodas

1. Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, spāņu, somu, vācu un zviedru valodā; visas versijas šajās valodās ir vienlīdz autentiskas.

2. Līgumslēdzējas puses autentisko nolīguma versijas čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku, slovēņu un ungāru valodā ar vēstuļu apmaiņas starpniecību. Arī šīs versijas ir autentiskas, tāpat kā 1. punktā minēto valodu versijas.

EN FE DE LO CUAL, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente Acuerdo.

NA DŮKAZ ČEHOŽ připojili níže podepsaní zplnomocnění zástupci k této smlouvě své podpisy.

TIL BEKRÆFTELSE HERAF har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne aftale.

ZU URKUND DESSEN haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Abkommen gesetzt.

SELLE KINNITUSEKS on täievolilised esindajad käesolevale lepingule alla kirjutanud.

ΣΕ ΠΙΣΤΩΣΗ ΤΩΝ ΑΝΩΤΕΡΩ, οι υπογράφοντες πληρεξούσιοι έθεσαν την υπογραφή τους κάτω από την παρούσα συμφωνία.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned Plenipotentiaries have hereunto set their hands.

EN FOI DE QUOI, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas du présent accord.

IN FEDE DI CHE, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto la propria firma in calce al presente accordo.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

TAI PALIUDYDAMI, šį Susitarimą pasirašė toliau nurodyti įgaliotieji atstovai.

FENTIEK HITELÉÜL e megállapodást az alulírott meghatalmazottak alább kézjegyükkel látták el.

B'XIEHDA TA' DAN, il-Plenipotenzjari hawn taħt iffirmati ffirmaw dan il-Ftehim.

TEN BLIJKE WAARVAN de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder deze overeenkomst hebben geplaatst.

W DOWÓD CZEGO, niżej podpisani pełnomocnicy złożyli swoje podpisy.

EM FÉ DO QUE, os plenipotenciários abaixo assinados apuserem as suas assinaturas no final do presente Acordo.

NA DÔKAZ ČOHO dolupodpísaní splnomocnení zástupcovia podpísali túto dohodu.

V POTRDITEV TEGA so spodaj podpisani pooblaščenci podpisali ta sporazum.

TÄMÄN VAKUUDEKSI allamainitut täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän sopimuksen.

TILL BEVIS HÄRPÅ har undertecknade befullmäktigade undertecknat detta avtal.

Hecho en Luxemburgo, el veintiseis de octubre del dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümme kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt-six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussembourgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer negyedik év október huszonhatodik napján.

Magħmula fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizendvier.

Sporządzono w Luksemburgu w dniu dwudziestym szóstym października roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

(1) Attiecībā uz Šveici termins “sabiedrība ar ierobežotu atbildību” attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

—	société anonyme/Aktiengesellschaft/societą anonima,

—	société ą responsabilité limitée/Gesellschaft mit beschränkter Haftung/societą a responsabilitą limitata,

—	société en commandite par actions/Kommanditaktiengesellschaft/societą in accomandita per azioni.

(2) Kā paredzēts direktīvā, šie pārejas noteikumi attiecas arī uz tirgojamiem parāda vērtspapīriem, kuri ir īpašumā ar investīciju fondu starpniecību.

I PIELIKUMS

KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

Piemērojot šo nolīgumu, “kompetentās iestādes” ir šādas:

a)	Šveicē - Le Directeur de l'Administration fédérale des contributions/Der Direktor der Eidgenössischen Steuerverwaltung/il direttore dell'Amministrazione federale delle contribuzioni vai viņa pilnvarotais vai pārstāvis;

b)	Beļģijas Karalistē - De Minister van Financiën/Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis;

c)	Čehijas Republikā - Ministr financí vai pilnvarots pārstāvis;

d)	Dānijas Karalistē - Skatteministeren vai pilnvarots pārstāvis;

e)	Vācijas Federatīvajā Republikā - Der Bundesminister der Finanzen vai autorizēts pārstāvis;

f)	Igaunijas Republikā - Rahandusminister vai pilnvarots pārstāvis;

g)	Grieķijas Republikā - Ο Υπουργός των Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis;

h)	Spānijas Karalistē - El Ministro de Hacienda vai pilnvarots pārstāvis;

i)	Francijas Republikā - Le Ministre chargé du budget vai pilnvarots pārstāvis;

j)	Īrijā - The Revenue Commissioners vai to pilnvarots pārstāvis;

k)	Itālijas Republikā - Il Capo del Dipartimento per le Politiche Fiscali vai pilnvarots pārstāvis;

l)	Kipras Republikā - Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis;

m)	Latvijas Republikā - Finanšu ministrs vai pilnvarots pārstāvis;

n)	Lietuvas Republikā - Finansų ministras vai pilnvarots pārstāvis;

o)	Luksemburgas Lielhercogistē - Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis; taču 10. panta vajadzībām kompetentā iestāde ir “le Procureur Général d'État luxemburgeois”;

p)	Ungārijas Republikā - A pénzügyminiszter vai pilnvarots pārstāvis;

q)	Maltas Republikā - Il-Ministru responsabbli għall-Finanzi vai pilnvarots pārstāvis;

r)	Nīderlandes Karalistē - De Minister van Financiën vai pilnvarots pārstāvis;

s)	Austrijas Republikā - Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarots pārstāvis;

t)	Polijas Republikā - Minister Finansów vai pilnvarots pārstāvis;

u)	Portugāles Republikā - O Ministro das Finanças vai pilnvarots pārstāvis;

v)	Slovēnijas Republikā - Minister za finance vai pilnvarots pārstāvis;

w)	Slovākijas Republikā - Minister financií vai pilnvarots pārstāvis;

x)	Somijas Republikā - Valtiovarainministeriö/Finansministeriet vai pilnvarots pārstāvis;

y)	Zviedrijas Karalistē - Finansdepartementet vai pilnvarots pārstāvis;

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistē un Eiropas teritorijās, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga Apvienotā Karaliste: Commissioners of Inland Revenue vai to pilnvarots pārstāvis un kompetenta Gibraltāra iestāde, ko Apvienotā Karaliste norīkos atbilstīgi Nolīgumiem par Gibraltāra iestādēm tādu ES un EK tiesību aktu un saistīto nolīgumu sakarā, par ko dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm paziņots 2000. gada 19. aprīlī, kuru eksemplāru Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs dara zināmu Šveicei, un kurš attieksies uz šo nolīgumu.

II PIELIKUMS

SAISTĪTU VIENĪBU SARAKSTS

Šā nolīguma 16. panta nozīmē šādas vienības uzskata par “saistītām vienībām, kas darbojas kā valstu iestādes vai kuru nozīme ir atzīta ar kādu starptautisku līgumu”.

VIENĪBAS EIROPAS SAVIENĪBĀ:

Beļģijā

Vlaams Gewest (Flandrija)

Région wallonne (Valonija)

Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals)

Communauté française (franču kopiena)

Vlaamse Gemeenschap (flāmu kopiena)

Deutschsprachige Gemeinschaft (vācvalodīgo kopiena)

Spānijā

Xunta de Galicia (Galīcijas reģiona izpildiestāde)

Junta de Andalucia (Andalūzijas reģiona izpildiestāde)

Junta de Extremadura (Estremadūras reģiona izpildiestāde)

Junta de Castilla-La Mancha (Kastīlijas un Lamančas reģiona izpildiestāde)

Junta de Castilla-León (Kastīlijas un Leonas reģiona izpildiestāde)

Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģiona pašvaldība)

Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģiona pašvaldība)

Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā novada pašvaldība)

Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā reģiona pašvaldība)

Diputación General de Aragoi (Aragonas reģiona padome)

Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu pašvaldība)

Gobierno de Murcia (Mursijas pašvaldība)

Gobierno de Madrid (Madrides reģiona pašvaldība)

Gobierno de la Comunidad Autónoma del Pais Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība)

Diputacioi Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģiona padome)

Diputacioi Foral de Vizcaya/Bizkaia (Biskajas reģiona padome)

Diputacioi Foral de Alava (Alavas reģiona padome)

Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas dome)

Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas dome)

Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome)

Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome)

Institute de Crédito Oficial (Valsts kredītiestāde)

Institute Catalįn de Finanzas (Katalonijas Finanšu iestāde)

Institute Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu iestāde)

Grieķijā

Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Valsts tālsakaru organizācija)

Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Valsts dzelzceļu organizācija)

Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība)

Francijā

La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu amortizācijas/izpirkšanas fonds)

L'Agence franaise de deVeloppement (AFD) (Francijas Attīstības aģentūra)

Rseau Ferré France (RFF) (Francijas Dzelzceļu tīkls)

Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts autoceļu fonds)

Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsta fonds)

Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu pārvalde)

Entreprise miniffe et chimique (EMC) (Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība)

Itālijā

Reģioni

Provinces

Pašvaldības

Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds)

Latvijā

Pašvaldības

Polijā

gminy (komūnas)

powiaty (apgabali)

województwa (vojevodistes/provinces)

związki gmin (komūnu apvienības)

związki powiatów (apgabalu apvienības)

związki województw (vojevodistu/provinču apvienības)

miasto stołeczne Warszawa (galvaspilsēta Varšava)

Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas aģentūra)

Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašumu aģentūra)

Portugālē

Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals)

Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals)

Pašvaldības

Slovākijā

mestá a obce (pašvaldības)

Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas Dzelzceļa sabiedrība)

Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts ceļu apsaimniekošanas fonds)

Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacijas)

Vodohospodárska výstavba (Ūdens taupības būvsabiedrība)

STARPTAUTISKAS VIENĪBAS:

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

Eiropas Investīciju banka

Āzijas Attīstības banka

Āfrikas Attīstības banka

Pasaules banka/SRAB/SVF

Starptautiskā finanšu korporācija

Amerikas Attīstības banka

Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds

Euratom

Eiropas Kopiena

Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība)

Eurofima

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

Ziemeļvalstu investīciju banka

Karību jūras baseina valstu attīstības banka

16. pants neskar starptautiskas saistības, kādās Līgumslēdzējas puses varētu būt stājušās ar iepriekš minētajām starptautiskajām vienībām.

VIENĪBAS TREŠĀS VALSTĪS:

Vienības, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1)	vienību nepārprotami uzskata par valsts iestādi saskaņā ar attiecīgas valsts kritērijiem;

2)	šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas veic un finansē vairākas darbības, galvenokārt piedāvājot ārpustirgus preces un pakalpojumus, kas paredzēti sabiedrībai, un šīs darbības efektīvi kontrolē valsts;

3)	šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents;

4)	attiecīgā valsts spēj nodrošināt to, ka tāda valsts iestāde neizpērk obligācijas pirms termiņa gadījumā, ja līgumā ir ietvertas palielināšanas klauzulas.

SAPRAŠANĀS MEMORANDS

starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju

EIROPAS KOPIENA,

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. IEVADS

Šveice un Kopiena slēdz nolīgumu, ar ko paredz pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem, kas ietverti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (še turpmāk “direktīva”). Šis Saprašanās memorands papildina šo nolīgumu.

2. ADMINISTRATĪVA PALĪDZĪBA NODOKĻU KRĀPNIECĪBAS VAI LĪDZĪGU DARBĪBU GADĪJUMOS

Līdzko nolīgums būs parakstīts, Šveice ar katru Eiropas Savienības dalībvalsti sāks divpusējas sarunas, lai

—

to attiecīgās konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ienākumiem un kapitālam, iekļautu noteikumus par administratīvu palīdzību informācijas apmaiņas pēc lūguma veidā, ko var lūgt visās ar nodokļu krāpšanu vai līdzīgām darbībām saistītās administratīvās lietās, civillietās vai krimināllietās saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem attiecībā uz ienākumiem, uz ko neattiecas šis nolīgums, bet uz ko attiecas atbilstīgas konvencijas,

—	definētu konkrētas lietu kategorijas, kas pieder pie “līdzīgām darbībām” saskaņā ar šajās valstīs izmantotu nodokļu procedūru.

3. SARUNAS AR CITĀM TREŠĀM VALSTĪM, LAI NODROŠINĀTU LĪDZVĒRTĪGUS PASĀKUMUS

Pārejas laikā, kas paredzēts direktīvā, Kopiena sāks pārrunas ar citiem svarīgiem finanšu centriem, lai veicinātu to, ka šīs jurisdikcijas pieņemtu pasākumus, kas līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Kopiena.

4. NODOMU DEKLARĀCIJA

Šā Saprašanās memoranda parakstītāji deklarē, ka viņi uzskata: 1. punktā minētais Nolīgums, kā arī šis memorands dod pieņemamu un līdzsvarotu kārtību, ko var uzskatīt par tādu, kas nodrošina pušu intereses. Tādēļ viņi labticīgi īstenos pasākumus, par ko ir vienojušies, un nedarbosies vienpusēji, lai bez pienācīga iemesla nesagrautu šo vienošanos.

Ja atklātos kāda būtiska atšķirība starp 2003. gada 3. jūnijā pieņemtās direktīvas un šā nolīguma piemērošanas jomu, jo īpaši attiecībā uz nolīguma 1. panta 2. punktu un 6. pantu, Līgumslēdzējas puses tūlīt sāks konsultācijas saskaņā ar nolīguma 13. panta 1. punktu, lai nodrošinātu to, ka joprojām piemēro pasākumus, kas pēc būtības ir līdzīgi tiem, ko paredz nolīgums.

Šis nolīgums ir parakstīts 2004. gada 26. oktobrī Luksemburgā divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā; visas versijas šajās valodās ir vienlīdz autentiskas.

Līgumslēdzējas puses autentisko nolīguma versijas čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku un slovēņu valodā ar vēstuļu apmaiņas starpniecību. Arī šīs versijas ir autentiskas, tāpat kā versijas iepriekšējā punktā minētās valodās.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

Za Českou republiku

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Eesti Vabariigi nimel

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Latvijas Republikas vārdā

Lietuvos Respublikos vardu

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

A Magyar Köztársaság részéről

Għar-Republikka ta' Malta

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Pela República Portuguesa

Za Republiko Slovenijo

Za Slovenskú republiku

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

29.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 385/50

PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 25. oktobris)

par Nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par piemērošanas datumu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, kas paredz pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

(2004/912/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 94. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, kas paredz pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, 17. panta 2. punkts paredz, ka, ievērojot tajā minētos noteikumus, Šveice un – vajadzības gadījumā – Kopiena šo nolīgumu faktiski ieviesīs un piemēros no 2005. gada 1. janvāra.

(2)

Saskaņā ar 18. panta 1. punktu nolīguma piemērošana ir atkarīga no tā, vai konkrētas dalībvalstu atkarīgās vai saistītās teritorijas un Amerikas Savienotās Valstis, Andora, Lihtenšteina, Monako un Sanmarīno noteiks un piemēros pasākumus, kas atbilst vai, attiecīgi, ir līdzvērtīgi tiem, kas noteikti direktīvā vai nolīgumā. Saskaņā ar 18. panta 2. punktu, ja līgumslēdzējas puses vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kas minēta 17. panta 2. punktā (2005. gada 1. janvāris) nepieņem lēmumu, ka nosacījums tiks izpildīts, tās, savstarpēji vienojoties, 17. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā nosaka citu datumu. Šāds lēmums netika pieņemts.

(3)

Ne visas attiecīgās trešās valstis līdz 2005. gada 1. janvārim spēs īstenot 18. panta 1. punktā minētos pasākumus. Turklāt Šveice šo nolīgumu varēs ieviest un piemērot tikai no 2005. gada 1. jūlija, un tas ar nosacījumu, ka līdz šim datumam būs ievērotas Šveices konstitucionālās prasības. Tiek uzskatīts, ka nolīguma 18. panta 1. punktā minētās trešās valstis un atkarīgās vai saistītās teritorijas arī spēs ievērot šajā punktā minētos nosacījumus līdz 2005. gada 1. jūlijam.

(4)	Tādēļ saskaņā ar nolīguma 18. panta 2. punktu par jauno datumu nolīguma 17. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā jānosaka 2005. gada 1. jūlijs.

(5)	Būtu jāapstiprina nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, kas paredz jaunu datumu, no kura sāk piemērot Nolīgumu par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par piemērošanas datumu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, kas paredz pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots nozīmēt personu (-as), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt nolīgumu, lai radītu saistības Kopienai.

Luksemburgā, 2004. gada 25. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. VERDONK

NOLĪGUMS VĒSTUĻU APMAIŅAS VEIDĀ

starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par piemērošanas datumu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, kas paredz pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

God. kungs/Cien. kundze!

Man ir tas gods atsaukties uz Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, kas paredz pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Nolīgums, ko līgumslēdzējas puses ratificēs vai apstiprinās saskaņā ar savu iekšējo procedūru, tiks piemērots no datuma, kurš tiks noteikts saskaņā ar nolīguma 18. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Nolīguma 18. panta 2. punkts paredz, ka līgumslēdzējas puses ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms nolīguma 17. panta 2. punktā noteiktā datuma (2005. gada 1. janvāris), savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu, vai 18. panta 1. punktā minētais nosacījums būs izpildīts; ja līgumslēdzējas puses nevienojas, ka šis nosacījums būs izpildīts, tās, savstarpēji vienojoties, nosaka citu nolīguma piemērošanas datumu.

Nolīguma 18. panta 1. punkts paredz, ka nolīguma piemērošana būs atkarīga no tā, vai 2000. gada 19. un 20. jūnijā Santamarijā de Feirā notikušās Eiropadomes Ekonomikas un finanšu jautājumu padomes sēdes ziņojumā minētajās dalībvalstu atkarīgajās vai saistītajās teritorijās, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Andorā, Lihtenšteinā, Monako un Sanmarīno būs noteikti un ieviesti pasākumi, kas, attiecīgi, atbilst vai ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas paredzēti direktīvā vai nolīgumā, izņemot nolīguma 15. pantu, un paredz tādus pašus ieviešanas datumus.

Pamatojoties uz sarunām, kas notikušas starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, secinu, ka Šveices Konfederācija nolīgumu atbilstīgi nolīguma 17. panta 2. punktam varēs piemērot tikai no 2005. gada 1. jūlija, un tas ar nosacījumu, ka līdz šim datumam būs ievērotas Šveices konstitucionālās prasības.

Lūdzu Jūsu apstiprinājumu, ka 2005. gada 1. jūlijs Jums ir pieņemams kā jaunais nolīguma piemērošanas datums atbilstīgi nolīguma 18. panta 2. punktam un ka Šveices valdība darīs visu iespējamo, lai šis datums tiktu ievērots. Turklāt lūdzu Jūs apstiprināt, ka, pamatojoties uz informāciju, kas tika sniegta 2004. gada 21. jūnijā notikušajās sarunās, un neskarot nākamo rindkopu, Šveices Konfederācija piekrīt, ka 18. panta 1. punktā minētie nosacījumi būs izpildīti.

Atzīstu, ka Šveicei ir pienākums piemērot šā nolīguma noteikumus no 2005. gada 1. jūlija vienīgi tad, ja nolīgumā minētos pasākumus attiecībā uz nodokli par procentu ienākumiem no uzkrājumiem no šā datuma piemēros visas ES dalībvalstis, kā arī visas nolīguma 18. panta 1. punktā minētās valstis un teritorijas. Šis nosacījums attiecas arī uz katru ES dalībvalsti.

God. kungs/Cien. kundze, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Hecho en Luxemburgo, el

V Lucemburku dne

Udfærdiget i Luxembourg, den

Geschehen zu Luxemburg am

Luxembourg,

Έγινε στις Λουξεμβούργο, στις

Done at Luxembourg,

Fait à Luxembourg, le

Fatto a Lussembourgo, addì

Luksemburgā,

Priimta Liuksemburge,

Kelt Luxembourgban,

Magħmul fil-Lussemburgu,

Gedaan te Luxemburg,

Sporzÿdzono w Luksemburgu, dnia

Feito em Luxemburgo,

V Luxemburgu

V Luxembourgu,

Tehty Luxemburgissa

Utfärdat i Luxemburg den

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

God. kungs/Cien. kundze!

Man ir tas gods apliecināt Jūsu vēstules ar šodienas datumu saņemšanu, kuras saturs ir šāds:

“God. kungs/Cien. kundze!

God. kungs/Cien. kundze, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus,”

Pamatojoties uz sarunām, kas notikušas starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, varu apstiprināt Šveices Konfederācijas piekrišanu par jauno minētā nolīguma piemērošanas datumu noteikt 2005. gada 1. jūliju, ar nosacījumu, ka līdz šim datumam būs ievērotas Šveices konstitucionālās prasības. Apstiprinu, ka Šveices valdība darīs visu iespējamo, lai šis datums tiktu ievērots.

Apstiprinu, ka informāciju, kura tika sniegta 2004. gada 21. jūnijā notikušajās sarunās un kuru no tehniskā viedokļa vēl pārbaudīs mūsu dienesti, es apstiprināšu pirms nolīguma parakstīšanas, pamatojoties uz attiecīgo nolīgumu galīgajām redakcijām, un ka Šveices Konfederācija piekrīt, ka 18. panta 1. punktā minētie nosacījumi būs izpildīti, neskarot nākamajā rindkopā minētos noteikumus.

Piekrītu, ka Šveicei ir pienākums piemērot šā nolīguma noteikumus no 2005. gada 1. jūlija vienīgi tad, ja nolīgumā minētos pasākumus attiecībā uz nodokli par procentu ienākumiem no uzkrājumiem no šā datuma piemēros visas ES dalībvalstis, kā arī visas nolīguma 18. panta 1. punktā minētās valstis un teritorijas. Atzīstu, ka šis nosacījums attiecas arī uz katru ES dalībvalsti.

God. kungs/Cien. kundze, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Geschehen zu Luxemburg am

Fait à Luxembourg, le

Fatto a Lussembourgo, addì

Hecho en Luxemburgo, el

V Lucemburku dne

Udfærdiget i Luxembourg, den

Luxembourg,

Έγινε στις Λουξεμβούργο, στις

Done at Luxembourg,

Luksemburgā,

Priimta Liuksemburge,

Kelt Luxembourgban,

Magħmul fil-Lussemburgu,

Gedaan te Luxemburg,

Sporzÿdzono w Luksemburgu, dnia

Feito em Luxemburgo,

V Luxemburgu

V Luxembourgu,

Tehty Luxemburgissa

Utfärdat i Luxemburg den

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

29.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 385/55

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2004. gada 14. decembris),

ar ko veicina atbilstošu režīmu biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2004/913/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 211. panta otro ievilkumu,

tā kā:

(1)

Komisija 2003. gada maijā pieņēma paziņojumu “Uzņēmējdarbības tiesību modernizēšana un uzņēmumu vadības uzlabošana Eiropas Savienībā – turpmākās attīstības plāns” (1). Virknē priekšlikumu par akcionāru tiesību stiprināšanu un direktoru padomju modernizāciju paredzēta arī iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt atbilstošu regulatīvu režīmu attiecībā uz direktoru atlīdzību dalībvalstīs.

(2)

Direktoru atlīdzības forma, struktūra un līmenis ietilpst uzņēmējsabiedrību un to akcionāru pārziņā. Tam vajadzētu veicināt tādu direktoru pieņemšanu darbā un paturēšanu, kuriem ir uzņēmējsabiedrības vadīšanai nepieciešamās īpašības. Tomēr atlīdzība ir viena no galvenajām sfērām, kur izpilddirektori varētu nonākt interešu konflikta situācijā un kur pienācīga uzmanība būtu jāpievērš akcionāru interesēm. Tādēļ atlīdzības sistēmas jāpakļauj attiecīgai vadības kontrolei, kas balstītos uz atbilstošām informācijas tiesībām. Šajā sakarā ir svarīgi pilnībā ņemt vērā uzņēmumu vadības sistēmu daudzveidību Kopienā, kas atspoguļo dalībvalstu dažādos uzskatus par sabiedrību un to struktūru lomu, kas atbildīgas par direktoru un atsevišķu direktoru atlīdzības politikas noteikšanu.

(3)

Precīza un savlaicīga informācijas publiskošana no vērtspapīru emitentu puses sekmē ilgstošu ieguldītāju uzticību un veido svarīgu labas uzņēmumu vadības prakses veicināšanas instrumentu visā Kopienā. Lai to panāktu, ir svarīgi, ka biržas sarakstā iekļautās sabiedrības piedāvā atbilstošu pārredzamību darījumos ar investoriem, lai ļautu tiem izteikt viņu viedokli.

(4)

Īstenojot šo ieteikumu, dalībvalstīm jāņem vērā korporatīva veida kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu specifika un jānovērš tas, lai dažāda veida kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi netiktu nevajadzīgi pakļauti nevienlīdzīgai attieksmei. Attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kā tie definēti Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvā 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (2), minētā direktīva jau paredz īpašu vadības mehānismu kopumu. Tomēr, lai novērstu nevajadzīgi nevienlīdzīgu attieksmi pret korporatīvā veida kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas saskaņošanas pasākumi Kopienas līmenī, dalībvalstīm jāizvērtē, vai un cik lielā mērā uz šiem nesaskaņotajiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem ir attiecināmi līdzīgi vadības mehānismi.

(5)

Akcionāriem jābūt nodrošinātiem ar skaidru un visaptverošu pārskatu par uzņēmuma atlīdzības politiku. Šāda informācijas publiskošana ļautu akcionāriem izvērtēt uzņēmējsabiedrības pieeju atlīdzības jautājumam un stiprinātu uzņēmējsabiedrības atbildību akcionāru priekšā. Tajā būtu jāietver ar kompensāciju saistītie elementi. Tomēr tas neuzliek uzņēmējsabiedrībai pienākumu atklāt komerciāli jutīgu informāciju, kas varētu kaitīgi ietekmēt uzņēmējsabiedrības stratēģisko pozīciju.

(6)

Atbilstoša pārskatāmība jānodrošina arī politikas jautājumos attiecībā uz direktoru darba līgumiem. Te būtu jāietver informācijas publiskošana par tādiem jautājumiem kā uzteikuma termiņš un maksājumi sakarā ar darba pārtraukšanu saskaņā ar šādiem līgumiem, un kas tieši saistīti ar direktoru atlīdzību.

(7)	Lai akcionāriem dotu efektīvu iespēju sava viedokļa paušanai un dotu iespēju apspriest atlīdzības politiku uz visaptverošas informācijas publiskošanas pamata, neuzsākot akcionāru rezolūcijas iesniegšanas procesu, atlīdzības politikai jābūt atsevišķam punktam gada pilnsapulces darba kārtībā.

(8)

Lai palielinātu atbildību, atlīdzības politika jāpakļauj balsojumam gada pilnsapulcē. Balsošanai minētajā sapulcē var būt ieteikuma raksturs, lai netiktu skartas to attiecīgo struktūru tiesības, kuras ir atbildīgas par direktoru atlīdzību. Ieteikuma balsojums neietvertu pienākumu grozīt darba līgumos noteiktās direktoru tiesības, ne arī grozīt atlīdzības politiku.

(9)

Akcionāri arī jānodrošina ar informāciju, uz kuras pamata tie var prasīt atsevišķiem direktoriem atbildēt par atlīdzību, kuru tie saņem vai ir saņēmuši. Informācijas publiskošana par uzņēmējsabiedrības atsevišķu direktoru, izpilddirektoru un direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļiem atlīdzību par iepriekšējo finanšu gadu ir tāpēc svarīga, lai akcionāriem palīdzētu izvērtēt atlīdzību, ņemot vērā uzņēmējsabiedrības darbības vispārējos rezultātus.

(10)

Mainīgās atlīdzības shēmas, saskaņā ar kurām direktoriem maksā atlīdzību akcijās, akciju opcijās vai jebkurās citās tiesībās iegūt akcijas vai saņemt atlīdzību, pamatojoties uz akciju cenu svārstībām, kā arī jebkuras būtiskas izmaiņas šādās shēmās iepriekš jāapstiprina gada pilnsapulcē. Apstiprinājumam jāattiecas uz atlīdzības shēmu un noteikumiem, ko piemēro, lai noteiktu individuālo atlīdzību saskaņā ar shēmu, bet ne uz direktoru individuālo atlīdzību saskaņā ar shēmu.

(11)	Ņemot vērā direktoru atlīdzības jautājumam piešķirto nozīmi, ir lietderīgi uzraudzīt šā ieteikuma īstenošanu un nepietiekamas īstenošanas gadījumā apsvērt turpmākos pasākumus,

AR ŠO IESAKA.

I Iedaļa

Darbības joma un definīcijas

1. Darbības joma

1.1.

Dalībvalstīm jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka biržas sarakstā iekļautās sabiedrības, kuru juridiskā adrese atrodas to teritorijā, ievēro šo ieteikumu. Tomēr tām pienācīgi jāapsver to korporatīvā veida kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu īpašās iezīmes, kas ietilpst Direktīvas 85/611/EEK darbības jomā. Dalībvalstīm arī jāapsver to korporatīvā veida kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu īpašās iezīmes, uz kurām neattiecas minētā direktīva un kuru vienīgais mērķis ir no investoriem iegūtās naudas ieguldīšana dažādos aktīvu veidos, un kuras netiecas pēc juridiskas vai vadības kontroles pār investīciju objektu pārvaldītājiem vai emitentiem.

1.2.

Dalībvalstīm arī jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka biržas sarakstā iekļautās sabiedrības, kuras nav izveidotas kādā no dalībvalstīm, bet kuru finanšu instrumentu pirmā sarakstā iekļaušanas vieta ir dalībvalsts teritorijā izveidotais regulētais tirgus, ievēro šo ieteikumu.

1.3.

Dalībvalstīm jānodrošina, ka šo ieteikumu piemēro galveno izpilddirektoru (chief executive officer) atlīdzībai gadījumos, ja viņi nav biržas sarakstā iekļautās sabiedrības pārvaldes, vadības un uzraudzības struktūru locekļi.

2. Šā ieteikuma definīcijas

2.1.

“Direktors” nozīmē jebkuru biržas sarakstā iekļautās sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekli.

2.2.

“Biržas sarakstā iekļauta sabiedrība” nozīmē uzņēmējsabiedrību, kuras vērtspapīri tiek tirgoti regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK izpratnē vienā vai vairākās dalībvalstīs.

II Iedaļa

Atlīdzības politika

3. Direktoru atlīdzības politikas publiskošana

3.1.

Visām biržas sarakstā iekļautām sabiedrībām ir jāpublisko pārskats par uzņēmējsabiedrības politiku atlīdzības jomā (“pārskats par atlīdzību”). Tai jābūt neatkarīga atlīdzības ziņojuma daļai un/vai iekļautai gada pārskatos un gada ziņojumos vai uzņēmējsabiedrības gada pārskata pielikumos. Pārskats par atlīdzību jāievieto arī biržas sarakstā iekļautās sabiedrības tīmekļa vietnē.

3.2.

Pārskatam par atlīdzību galvenokārt jābūt fokusētam uz uzņēmējsabiedrības politiku direktoru atlīdzības jomā nākošajam finanšu gadam un – piemērotos gadījumos – turpmākajiem gadiem. Tajā jābūt arī pārskatam par to, kādā veidā atlīdzības politika ir īstenota iepriekšējā finanšu gadā. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz jebkurām nozīmīgām izmaiņām biržas sarakstā iekļautās sabiedrības atlīdzības politikā salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

3.3.

Pārskatā par atlīdzību jābūt izklāstītai vismaz šādai informācijai:

a)	paskaidrojumam par direktoru atlīdzības mainīgo un nemainīgo daļu relatīvo nozīmi;

b)	pietiekamai informācijai par darba rezultātu kritērijiem, uz kuriem pamatotas tiesības uz akciju opcijām, akcijām vai mainīgajām atlīdzības daļām;

c)	pietiekamai informācijai par atlīdzības saistību ar darba rezultātiem;

d)	jebkuras prēmiju shēmas un jebkuru citu bezskaidras naudas (non-cash) priekšrocību galvenie parametri un pamatojums;

e)	direktoru papildpensiju vai priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu galveno īpašību apraksts.

Minētās informācijas publiskošanai pārskatā par atlīdzību tomēr nevajadzētu izraisīt komerciāli jutīga rakstura informācijas atklāšanu.

3.4.

Pārskatā par atlīdzību arī jāapkopo un jāpaskaidro biržas sarakstā iekļautās sabiedrības politika attiecībā uz izpilddirektoru līgumu noteikumiem. Tajā vajadzētu cita starpā iekļaut informāciju par līgumu ar izpilddirektoriem darbības laiku, piemērojamiem uzteikuma termiņiem un sīkāku noteikumu izklāstu par maksājumiem sakarā ar darba pārtraukšanu un citiem maksājumiem, kas saistīti ar darba pirmstermiņa izbeigšanu saskaņā ar izpilddirektoru darba līgumiem.

3.5.

Jāatklāj arī informācija, kas attiecas uz lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesu, ko izmanto, lai noteiktu biržas sarakstā iekļautās sabiedrības direktoru atlīdzības politiku. Tajā piemērotos gadījumos jāiekļauj informācija par atlīdzības komitejas mandātu un sastāvu, ārējo konsultantu vārdi, kuru pakalpojumi ir tikuši izmantoti atlīdzības politikas noteikšanā, un akcionāru gada pilnsapulces loma.

4. Akcionāru balsojums

4.1.

Neskarot to attiecīgo struktūru lomu un organizāciju, kas atbildīgas par direktoru atlīdzības noteikšanu, atlīdzības politikai un visām svarīgām izmaiņām atlīdzības politikā jābūt iekļautām gada pilnsapulces darba kārtībā kā atsevišķam punktam.

4.2.

Neskarot to attiecīgo struktūru lomu un organizāciju, kas atbildīgas par direktoru atlīdzības noteikšanu, pārskats par atlīdzību jāiesniedz akcionāru gada pilnsapulcē balsošanai. Balsojums var būt vai nu obligāts, vai ar ieteikuma raksturu.

Dalībvalstis var tomēr paredzēt, ka šādu balsojumu notur tikai tādā gadījumā, ja gada pilnsapulcē to pieprasa klātesošie vai pārstāvētie akcionāri, veidojot vismaz 25 % no kopējā akcionāru balsu skaita. Tomēr tas nedrīkst skart akcionāru tiesības iesniegt apspriešanai rezolūciju atbilstoši attiecīgās valsts tiesību aktiem.

4.3.

Biržas sarakstā iekļautai sabiedrībai jāinformē akcionāri, kuriem ir tiesības saņemt paziņojumu par sapulci, par nodomu iesniegt apspriešanai gada pilnsapulcē rezolūciju, kas apstiprina pārskatu par atlīdzību.

III Iedaļa

Atsevišķu direktoru atlīdzība

5. Atsevišķu direktoru atlīdzības publiskošana

5.1.

Atsevišķiem direktoriem piešķirtās atlīdzības un citu priekšrocību kopsumma visa attiecīgā finanšu gada laikā detalizēti jāatklāj gada pārskatos vai gada pārskatu pielikumā vai – attiecīgā gadījumā – atlīdzības ziņojumā.

5.2.

Gada pārskatos vai gada pārskatu pielikumā vai – attiecīgā gadījumā – atlīdzības ziņojumā jāuzrāda vismaz tā informācija, kas norādīta 5.3. līdz 5.6. punktā par katru personu, kas biržas sarakstā iekļautajā sabiedrībā jebkad attiecīgajā finanšu gadā strādājusi direktora amatā.

5.3.

Attiecībā uz atlīdzību un/vai samaksu, jāsniedz šāda informācija:

a)	attiecīgā finanšu gada laikā direktoram samaksātās vai pienākošās algas kopējā summa par sniegtajiem pakalpojumiem, ieskaitot attiecīgā gadījumā akcionāru gada pilnsapulces noteikto pasākumu apmeklējumu maksu;

b)	atlīdzība un priekšrocības, kas saņemtas no jebkura uzņēmuma, kas pieder tai pašai grupai;

c)	atlīdzība, kas samaksāta peļņas sadales un/vai prēmiju izmaksas veidā, un šo prēmiju un/vai peļņas daļu piešķiršanas iemesli;

d)	ja šāds maksājums likumīgi atļauts, jebkura nozīmīga papildu atlīdzība, kas izmaksāta direktoriem par īpašiem pakalpojumiem papildus parastajām direktora funkcijām;

e)	katram bijušajam izpilddirektoram izmaksātā vai saņemamā kompensācija sakarā ar viņa darbības pārtraukšanu minētā finanšu gada laikā;

f)	kopējā aplēstā bezskaidras naudas (non-cash) priekšrocību vērtība, kas tiek uzskatīta kā atlīdzība un kas nav a) līdz e) apakšpunktā ietvertie elementi.

5.4.

Attiecībā uz akcijām un/vai tiesībām iegūt akciju opcijas un/vai visām citām akciju veicināšanas shēmām, jāsniedz šāda informācija:

a)	attiecīgā finanšu gada laikā uzņēmējsabiedrības piešķirtais akciju vai akciju opciju skaits un to piemērošanas nosacījumi;

b)	akciju opciju skaits, kas tika izmantots attiecīgā finanšu gada laikā, un par katru no tiem norādot iesaistīto akciju skaitu un to realizācijas cenu vai daļas vērtību akciju veicināšanas shēmā finanšu gada beigās;

c)	akciju opciju skaits, kas nav izmantots līdz attiecīgā finanšu gada beigām; to realizācijas cena, realizācijas datums un galvenie tiesību izmantošanas nosacījumi;

d)	jebkuras izmaiņas pastāvošo akciju opciju noteikumos un nosacījumos, kas notikušas finanšu gada laikā.

5.5.

Attiecībā uz papildu pensiju shēmām jāsniedz šāda informācija:

a)	ja pensiju shēma ir fiksēta ieguldījuma shēma (defined-benefit scheme), direktora uzkrājumus saskaņā ar minēto shēmu attiecīgajā finanšu gadā;

b)	ja pensiju shēma ir fiksētu iemaksu shēma (defined-contribution scheme), sīkas ziņas par biržas sarakstā iekļautās sabiedrības veiktajām vai maksājamām iemaksām par šo direktoru attiecīgā finanšu gada laikā.

5.6.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai biržas sarakstā iekļautās sabiedrības statūtiem atļauts veikt šādus maksājumus, jāparāda summas, ko uzņēmējsabiedrība vai jebkurš tās meitas uzņēmums vai uzņēmējsabiedrības konsolidētajā gada pārskatā iekļautās uzņēmējsabiedrības ir samaksājušas aizdevumu, avansa maksājumu un garantiju veidā katrai personai, kas jebkad attiecīgajā finanšu gadā strādājusi kā direktors, ieskaitot nesamaksātās summas un procentu likmi.

IV Iedaļa

Atlīdzība, kas saistīta ar akcijām

6. Akcionāru apstiprinājums

6.1.

Shēmas, kuru ietvaros direktoriem maksā atlīdzību ar akcijām, akciju opcijām vai jebkurām citām tiesībām iegūt akcijas vai saņemt atlīdzību uz akciju cenu svārstību pamata, pirms to pieņemšanas iepriekš akcionāriem jāapstiprina ar rezolūciju gada pilnsapulcē. Apstiprinājumam jāattiecas uz shēmu kā tādu un nevis uz šādu ar akcijām saistītu priekšrocību piešķiršanu atsevišķiem direktoriem saskaņā ar minēto shēmu.

6.2.

Gada pilnsapulces apstiprinājums jāsaņem attiecībā uz:

a)	ar akcijām saistītu shēmu, ieskaitot akciju opcijas, piešķiršanu direktoriem;

b)	to maksimālā skaita noteikšanu un piešķiršanas procesa galvenajiem nosacījumiem;

c)	laika periodu, kurā akciju opcijas var izmantot;

d)	jebkurām turpmākām izmaiņām opciju realizācijas cenā, ja tas ir lietderīgi un juridiski pieļaujami;

e)	jebkurām citām ilgtermiņa veicināšanas shēmām, uz kurām direktoriem ir tiesības un kuras netiek piedāvātas ar līdzīgiem nosacījumiem visiem citiem darbiniekiem.

6.3.

Akcionāru gada pilnsapulcei arī jānosaka galīgais termiņš, līdz kuram par direktoru atlīdzību atbildīgā struktūra drīkst piešķirt šāda veida kompensāciju atsevišķiem direktoriem.

6.4.

Visas būtiskās izmaiņas shēmu noteikumos un nosacījumos pirms to pieņemšanas arī akcionāriem jāapstiprina rezolūcijas veidā akcionāru gada pilnsapulcē. Tādos gadījumos akcionāriem jābūt informētiem par visiem piedāvāto izmaiņu noteikumiem un jāsaņem paskaidrojums par piedāvāto izmaiņu ietekmi.

6.5.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai biržas sarakstā iekļautās sabiedrības statūtiem šāda kārtība atļauta, arī jebkuram diskontēto opciju līgumam (discounted option arrangement), saskaņā ar kuru tiek piešķirtas tiesības parakstīties uz akcijām par zemāku cenu nekā akcijas tirgus cena dienā, kad tiek noteikta cena, vai vidējā tirgus vērtība vairāku dienu laikā pirms dienas, kad tiek noteikta realizācijas cena, arī jāsaņem akcionāru apstiprinājums.

6.6.

Ieteikuma 6.1. līdz 6.4. punktu nepiemēro tām shēmām, kurās līdzdalība tiek piedāvāta uz līdzīgiem noteikumiem biržas sarakstā iekļautās sabiedrības darbiniekiem vai jebkuras tās meitas uzņēmuma darbiniekiem, kuri tiesīgi piedalīties shēmā, un kuras ir apstiprinātas gada pilnsapulcē.

V Iedaļa

Informācija un nobeiguma noteikumi

7. Informācija

7.1.

Pirms gada pilnsapulces, kurai izskatīšanai ir iesniegts rezolūcijas projekts saskaņā ar 6.1. punktu un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai biržas sarakstā iekļautās sabiedrības statūtiem, informācijas paziņojums sakarā ar rezolūciju ir jādara pieejams akcionāriem.

Paziņojumā jābūt pilnīgam tekstam par ar akcijām saistīto atlīdzības shēmu vai to galveno noteikumu aprakstam un shēmas dalībnieku vārdiem. Tajā jābūt izklāstītai arī shēmu saistībai ar vispārējo direktoru atlīdzības politiku.

Rezolūcijas projektā jābūt skaidrai atsaucei vai nu uz pašu shēmu, vai uz tās galveno noteikumu kopsavilkumu.

7.2.

Akcionāriem jābūt pieejamai informācijai arī par to, kā uzņēmējsabiedrība plāno nodrošināt nepieciešamās akcijas, lai izpildītu savas saistības veicināšanas shēmu ietvaros. Jo īpaši ir skaidri jānorāda, vai uzņēmējsabiedrība plāno iepirkt nepieciešamās akcijas tirgū vai jau tur tās savā īpašumā, vai tā emitēs jaunas akcijas.

7.3.

Šai informācijai arī jāsniedz pārskats par shēmas izmaksām uzņēmējsabiedrībai, ņemot vērā paredzēto piemērošanu.

7.4.

Šādu informāciju var ievietot biržas sarakstā iekļautās sabiedrības tīmekļa vietnē.

8. Nobeiguma noteikumi

8.1.

Dalībvalstis tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu šā ieteikuma ieviešanu līdz 2006. gada 30. jūnijam, un ir aicinātas paziņot Komisijai par saskaņā ar šo ieteikumu veiktajiem pasākumiem, lai ļautu Komisijai stingri uzraudzīt situāciju un uz šā pamata novērtēt turpmāko pasākumu nepieciešamību.

8.2.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) COM(2003) 284 final.

(2) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

29.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 385/60

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 16. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2003/858/EK attiecībā uz dzīvu akvakultūras zivju un to produktu ievedumiem turpmākai apstrādei vai tūlītējai lietošanai pārtikā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4560)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2004/914/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvu 91/67/EEK, kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu un 21. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2003. gada 21. novembra Lēmumā 2003/858/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības audzēšanai paredzētu dzīvu zivju, to ikru un gametu, kā arī cilvēku uzturam paredzētu akvakultūras zivju un to produktu ievedumiem (2), izklāstīti konkrēti dzīvnieku veselības nosacījumi dzīvu zivju un dažu akvakultūras produktu ievedumiem Kopienā no trešām valstīm.

(2)	“Audzēšanas” definīcija Lēmumā 2003/858/EK ir radījusi dažādas interpretācijas attiecībā uz lēmuma darbības jomu. Tādēļ skaidrības nolūkā šī definīcija jāformulē precīzāk.

(3)	Prasības, kas noteiktas Padomes 1991. gada 22. jūlija Direktīvā 91/493/EEK, ar ko paredz veselības nosacījumus zvejniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū (3), attiecas arī uz dzīvām zivīm, ko ieved lietošanai pārtikā. Skaidrības labad attiecīgi jāizdara grozījumi Lēmuma 2003/858/EK 4. pantā.

(4)

Turpmākai apstrādei paredzētu zivju produktu ievešanas prasības Lēmumā 2003/858/EK jāpiemēro tikai sugām, kuras ir uzņēmīgas pret slimībām, kas minētas Direktīvas 91/67/EEK A pielikuma II sarakstā, vai slimībām, kas tiek uzskatītas par retām Kopienā. Pieredze ir pierādījusi, ka šīs prasības nav skaidri aprakstītas 5. panta 2. punkta redakcijā, un tādēļ šajā pantā jāizdara grozījumi precizējuma nolūkā.

(5)

Komisijas 2004. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 282/2004, ar ko ievieš no trešām valstīm Kopienā ievestu dzīvnieku deklarēšanas un veterinārās kontroles dokumentu (4), ir aizstājusi Lēmumu 92/527/EEK (5). Ja dzīvas zivis ir paredzētas audzēšanai vai atražošanai, jāizmanto kontroles procedūra, kura noteikta 8. pantā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvā 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvas 89/662/EEK, 90/425/EEK un 90/675/EEK (6), un oficiālajam veterinārārstam attiecīgi jāaizpilda Regulā (EK) Nr. 282/2004 paredzētais Kopējais veterinārais ievešanas dokuments.

(6)

Komisijas 2004. gada 22. janvāra Regula (EK) Nr. 136/2004, ar ko nosaka procedūras veterinārajām pārbaudēm Kopienas robežkontroles punktos attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm (7), ir aizstājusi Lēmumu 93/13/EEK (8). Ja daži akvakultūras produkti ir paredzēti turpmākai apstrādei Kopienā, jāizmanto 8. pantā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvā 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (9), noteiktā kontroles procedūra un oficiālajam veterinārārstam attiecīgi jāaizpilda Regulā (EK) 136/2004 Kopējais veterinārais ievešanas dokuments.

(7)	Attiecīgi jāgroza sertifikācijas procedūras, kas noteiktas Lēmuma 2003/858/EK 7. pantā, un jāsvītro tā VI pielikums.

(8)

Vienkāršošanas un precizējuma nolūkā ir nepieciešams paziņojumus sertifikātu paraugos, kas noteikti Lēmuma 2003/858/EK pielikumos, saskaņot ar paziņojumiem sertifikātu paraugos, kas noteikti, ņemot vērā Direktīvu 91/493/EEK, ar ko paredz veselības nosacījumus zvejniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū. Attiecīgi jāgroza Lēmuma 2003/858/EK II, III, IV un V pielikums.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumā 2003/858/EK izdara šādus grozījumus:

2. panta 2. punkta g) apakšpunkta tekstu aizstāj ar:

“g)	“audzēšana” ir ūdensdzīvnieku turēšana saimniecībā.”

4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Lietošanai pārtikā paredzētu dzīvu akvakultūras zivju importēšanas nosacījumi

1. Dalībvalstis atļauj importēt savā teritorijā tūlītējai lietošanai pārtikā vai turpmākai apstrādei pirms lietošanas pārtikā paredzētas dzīvas akvakultūras zivis tikai tad, ja:

a)	zivju izcelsme ir trešās valstīs, kurām ir atļauja saskaņā ar Direktīvas 91/493/EEK 11. pantu un kuras atbilst sabiedrības veselības sertifikācijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šo direktīvu, un

b)	sūtījums atbilst 3. panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem vai

c)	zivis tiek tieši nosūtītas uz apstiprinātu importa centru nokaušanai un izķidāšanai.”

Tekstu 5. panta 2. punktā aizstāj ar šādu tekstu:

“2. Dalībvalstis nodrošina, lai akvakultūras zivju produktu apstrāde no sugām, kas ir uzņēmīgas pret EHN, ISA, VHS un IHN, notiktu apstiprinātā importa centrā, ja vien:

a)	zivis nav izķidātas pirms to nosūtīšanas uz Eiropas Kopienu vai

b)	trešā valstī izcelsmes vietas zivju veselības stāvoklis attiecībā uz EHN, ISA, VHS un IHN nav līdzvērtīgs vietai, kurā tās tiks apstrādātas.”

6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Tūlītējai lietošanai pārtikā paredzētu akvakultūras zivju produktu importēšanas nosacījumi

Dalībvalstis atļauj importēt savā teritorijā tūlītējai lietošanai pārtikā paredzētus akvakultūras zivju produktus tikai tad, ja:

a)	zivju izcelsme ir trešās valstīs un iestādēm ir atļauja saskaņā ar Direktīvas 91/493/EEK 11. pantu, kā arī tās atbilst sabiedrības veselības sertifikācijas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar minēto direktīvu, un

b)	sūtījumā ir zivju produkti, kas ir piemēroti mazumtirdzniecībai restorāniem vai tieši patērētājam bez turpmākas apstrādes un kas ir marķēti saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/493/EEK noteikumiem, un

c)	sūtījums atbilst garantijām, kas noteiktas veterinārajā sertifikātā, kurš noformēts saskaņā ar paraugu V pielikumā, ņemot vērā paskaidrojošās piezīmes III pielikumā.”

7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Kontroles procedūras

1. Dzīvas zivis, to ikrus un gametas, ko importē audzēšanai, un dzīvas akvakultūras zivis, kuras ieved zivsaimniecību atražošanai, pakļauj veterinārām pārbaudēm robežkontroles postenī ievešanas dalībvalstī atbilstoši Direktīvas 91/496/EEK 8. pantam, un attiecīgi aizpilda kopējo veterināro ievešanas dokumentu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 282/2004.

2. Dzīvas akvakultūras zivis un to produktus, ko importē tūlītējai lietošanai pārtikā vai turpmākai apstrādei pirms lietošanas pārtikā, pakļauj veterinārām pārbaudēm robežkontroles postenī ievešanas dalībvalstī atbilstoši Direktīvas 97/78/EK 8. pantam, un attiecīgi aizpilda kopējo veterināro ievešanas dokumentu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 136/2004.”

8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Dabīgo ūdeņu piesārņojuma novēršana

1. Dalībvalstis nodrošina, lai lietošanai pārtikā paredzētas importētas dzīvas akvakultūras zivis nenonāktu dabīgos ūdeņos to teritorijā.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai lietošanai pārtikā paredzēti importēti akvakultūras produkti nepiesārņotu dabīgus ūdeņus to teritorijā.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai transportēšanas ūdens no importētajiem sūtījumiem neradītu dabīgu ūdeņu piesārņojumu to teritorijā.”

7)	II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikuma tekstu.

8)	III pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikuma tekstu.

9)	IV pielikumu aizstāj ar šā lēmuma III pielikuma tekstu.

10)	V pielikumu aizstāj ar šā lēmuma IV pielikuma tekstu.

11)	Svītro VI pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 16. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 324, 11.12.2003., 37. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/454/EK (OV L 156, 30.4.2004., 33. lpp.).

(3) OV L 268, 24.9.1991., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

(4) OV L 49, 19.2.2004., 11. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 585/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 17. lpp.).

(5) OV L 332, 18.11.1992., 22. lpp.

(6) OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Aktu par pievienošanās nosacījumiem (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

(7) OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.

(8) OV L 9, 15.1.1993., 33. lpp.

(9) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

”

II PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

PASKAIDROJOŠAS PIEZĪMES

a)	Sertifikātus sastāda eksportētājvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz atbilstošo paraugu šā lēmuma II, IV vai V pielikumā, ņemot vērā zivju vai produktu galamērķi un lietojumu pēc ievešanas EK.

Apsverot galamērķa vietas stāvokli attiecībā uz vīrusu hemorāģisko septicēmiju (VHS), infekciozo hematopoētisko nekrozi (IHN), karpu pavasara virēmiju (SVC), bakteriālo nieru slimību (BKD), infekciozo pankreatisko nekrozi (IPN) un Gyrodactylus salaris (G. salaris) EK dalībvalstī, sertifikātā iekļauj un izpilda atbilstošas konkrētas papildu prasības.

Katra sertifikāta oriģinālam jāsastāv no vienas lapas, ar divām pusēm, vai gadījumā, ja ir nepieciešama vairāk nekā viena lapa, tai jābūt tāda veida, lai visas lapas veidotu vienotu veselumu un būtu nedalāmas.

Katras lapas augšā labajā pusē tā jāmarķē kā “oriģināls” un ar konkrētu koda numuru, ko piešķir kompetentā iestāde. Visām sertifikāta lapām jābūt numurētām – (lapas numurs) no (kopējais lapu skaits).

d)	Sertifikāta oriģināls un parauga sertifikātā minētās etiķetes jāsastāda vismaz vienā EK dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā veic pārbaudi robežkontroles postenī, un EK galamērķa dalībvalsts valodā. Tomēr šīs dalībvalstis var atļaut citas valodas, ja tas ir nepieciešams, ar oficiālu tulkojumu.

Sertifikāts, ko izdod dzīvām zivīm, to ikriem un gametām, jāaizpilda sūtījuma iekraušanas dienā eksportēšanai uz EK. Sertifikāta oriģinālu apzīmogo ar oficiālu zīmogu un paraksta kompetentās iestādes nozīmēts oficiāls inspektors. Tādējādi eksportētājvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek ievēroti sertifikācijas principi, kas ir līdzvērtīgi Padomes Direktīvā 96/93/EK noteiktajiem.

Zīmogam, ja vien tas nav reljefā, un parakstam jābūt tādā krāsā, kas atšķiras no drukas krāsas.

f)	Ja sūtījuma priekšmetu identifikācijas nolūkā sertifikātam pievieno papildu lapas, šīs lapas uzskata par oriģināla sastāvdaļu, un katru lapu paraksta un apzīmogo sertificējošais oficiālais inspektors.

g)	Sertifikāta oriģinālam jābūt klāt sūtījumam, kamēr tas nonāk EK robežkontroles postenī.

h)	Sertifikāts, kas izdots dzīvām zivīm, to ikriem un gametām, ir derīgs 10 dienas no izdošanas datuma. Transportējot ar kuģi, derīguma termiņš pagarinās par jūrā pavadīto laiku.

i)	Dzīvās zivis, to ikrus un gametas nedrīkst transportēt kopā ar citām zivīm, ikriem vai gametām, kuras vai nu nav paredzētas EK, vai kurām ir sliktāks veselības stāvoklis. Turklāt tās nedrīkst transportēt citos apstākļos, kas maina to veselības stāvokli.

Iespējamā slimības ierosinātāju klātbūtne ūdenī ir svarīga, apsverot dzīvu zivju, ikru un gametu veselības stāvokli. Tādēļ sertificējošajai amatpersonai jāņem vērā sekojošais:

“izcelsmes vieta” ir saimniecības atrašanās vieta, kurā tika audzētas zivis, ikri vai gametas, sasniedzot komerciālo izmēru, kas ir svarīgs šajā sertifikātā aprakstītajam sūtījumam.”

III PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

”

IV PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

”

29.12.2004

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 385/74

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 27. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2001/497/EK attiecībā uz alternatīvu līguma standartklauzulu ieviešanu personas datu nosūtīšanai trešām valstīm

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 5271)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2004/915/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1), un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Lai atvieglotu datu plūsmu no Kopienas, vēlams, lai atbildīgajiem par datu apstrādi būtu iespējams veikt datu nosūtīšanu globālā mērogā, ievērojot vienotu datu aizsardzības noteikumu kopumu. Laikā, kad nepastāv globāli datu aizsardzības standarti, līguma standartklauzulas ir svarīgs instruments, kas ļauj nosūtīt personas datus no visām dalībvalstīm, ievērojot vienotu noteikumu kopumu. Tādēļ Komisijas 2001. gada 15. jūnija Lēmums 2001/497/EK par līguma standartklauzulām attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK (2) ievieš līguma standartklauzulu modeli-kopumu, kas nodrošina atbilstošu drošību datu nosūtīšanai trešām valstīm.

(2)

Kopš šā lēmuma pieņemšanas ir iegūta liela pieredze. Turklāt biznesa asociāciju koalīcija (3) iesniegusi alternatīvu līguma standartklauzulu kopumu, kas sastādītas, lai sniegtu datu aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tam, ko nodrošina līguma standartklauzulu kopums, kas iekļautas Lēmumā 2001/497/EK, tajā pašā laikā izmantojot dažādus mehānismus.

(3)

Tā kā līguma standartklauzulu izmantošana starptautiskai datu nosūtīšanai ir brīvprātīga, jo līguma standartklauzulas ir tikai viena no vairākām iespējām, ko Direktīva 95/46/EK paredz likumīgai personas datu nosūtīšanai trešām valstīm, datu nosūtītājiem Kopienā un datu saņēmējiem trešajās valstīs jābūt tiesībām brīvi izvēlēties jebkuru no līguma standartklauzulu kopumiem vai izvēlēties kādu citu juridisku pamatu datu nosūtīšanai. Tā kā katrs kopums veido atsevišķu modeli, datu nosūtītājiem nedrīkst atļaut šos kopumus grozīt vai jebkādā veidā pilnīgi vai daļēji apvienot.

(4)	Biznesa asociāciju iesniegto līguma standartklauzulu mērķis ir palielināt līguma klauzulu izmantojumu operatoru starpā ar tādu mehānismu palīdzību, kā elastīgākas pārbaudes prasības, sīkāk izstrādāti noteikumi par piekļuves tiesībām.

(5)

Turklāt kā alternatīvu solidārās atbildības sistēmai, kas paredzēta Lēmumā 2001/497/EK, tagad iesniegtais kopums paredz atbildības sistēmu, kam pamatā ir pienākums ievērot pienācīgu rūpīgumu, saskaņā ar ko datu nosūtītājs un datu saņēmējs vis-a-vis būtu atbildīgs pret datu subjektiem par savu līgumsaistību neizpildi; datu nosūtītājs atbild arī par saprātīgi nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai noskaidrotu, vai datu saņēmējs spēj pildīt savas līgumā paredzētās saistības (culpa in eligendo), un datu subjekts šajā saistībā var sniegt prasību pret datu nosūtītāju. Jaunā līguma standartklauzulu kopuma I klauzulas b) punkta izpilde šajā sakarībā ir īpaši svarīga saistībā ar datu nosūtītāja iespēju veikt pārbaudes datu saņēmēja telpās vai pieprasīt pierādījumus par pietiekamu finanšu resursu esamību, lai izpildītu savas saistības.

(6)

Kas attiecas uz gadījumu, kad datu subjekts savas tiesības realizē kā ieinteresētā trešā persona, datu nosūtītājam tiek paredzēta lielāka iesaistīšanās datu subjektu sūdzību izskatīšanā – datu nosūtītājam ir pienākums sazināties ar datu saņēmēju un, ja nepieciešams, panākt līguma izpildi termiņā, kas parasti ir viens mēnesis. Ja datu nosūtītājs atsakās panākt līguma izpildi un datu saņēmējs turpina nepildīt tam līgumā noteiktos pienākumus, datu subjekts var prasīt līguma izpildi no datu saņēmēja un iesūdzēt to tiesā kādā dalībvalstī. Šī tiesas jurisdikcijas atzīšana un piekrišana pildīt piekritīgās tiesas vai datu aizsardzības iestādes lēmumu neskar trešā valstī dibinātu datu saņēmēju procesuālās tiesības, piemēram, lēmuma pārsūdzības tiesības.

(7)

Tomēr, lai novērstu šā papildu elastīguma ļaunprātīgu izmantošanu, nepieciešams nodrošināt, lai datu aizsardzības iestādes vienkāršāk varētu aizliegt vai apturēt datu nosūtīšanu, pamatojoties uz jauno līguma standartklauzulu kopumu tajos gadījumos, kad datu nosūtītāji atsakās veikt atbilstošus pasākumus, lai panāktu līguma saistību izpildi no datu saņēmēja vai pēdējais atsakās labticīgi sadarboties ar kompetentām datu aizsardzības uzraudzības iestādēm.

(8)

Līguma standartklauzulas tiks izmantotas, neskarot valsts iekšējo tiesību aktu piemērošanu, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) attiecībā uz personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektroniskās komunikācijas nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (4), jo īpaši tādā mērā, cik tas attiecas uz komerciāla rakstura informācijas nosūtīšanu ES pilsoņiem.

(9)	Pamatojoties uz to, līguma standartklauzulās iekļautie drošības mehānismi var tikt uzskatīti par atbilstošiem Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punkta nozīmē.

(10)	Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. punktu, ir sniegusi atzinumu (5) par aizsardzības līmeni, kas tiek nodrošināts ar ierosinātajām līguma standartklauzulām un kas tika ņemts vērā.

(11)	Lai novērtētu Lēmuma 2001/497/EK grozījumu piemērošanu, būtu lietderīgi, ka Komisija to izvērtē trīs gadus pēc grozījumu paziņošanas dalībvalstīm.

(12)	Lēmums 2001/497/EK attiecīgi jāgroza.

(13)	Lēmuma vajadzībām piedāvātie pasākumi ir saskaņā ar komitejas, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 31. pantu, viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2001/497/EK groza šādi:

1)	Ar šādu rindkopu papildina 1. pantu: “Atbildīgie par datu apstrādi drīkst izvēlēties pielikumā iekļauto I vai II modeli. Tomēr tie nedrīkst grozīt klauzulas vai kombinēt klauzulas vai modeļus.”

Ar šādu tekstu aizstāj 4. panta 2. un 3. punktu:

“2. Pirmā punkta nolūkiem, ja atbildīgie par datu apstrādi izmanto atbilstošus drošības mehānismus, pamatojoties uz līguma standartklauzulām, kas iekļautas pielikuma II modelī, kompetentās datu aizsardzības iestādes ir tiesīgas izmantot tām piešķirtās tiesības, lai aizliegtu vai apturētu datu nosūtīšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	datu saņēmēja atteikšanās labā ticībā sadarboties ar datu aizsardzības iestādēm vai pildīt saistības, kas tam tieši noteiktas līgumā;

b)	datu nosūtītāja atteikšanās labā ticībā veikt atbilstošus pasākumus līguma izpildes panākšanai no datu saņēmēja viena mēneša laikā pēc kompetentās datu aizsardzības iestādes paziņojuma datu nosūtītājam.

Pirmā apakšpunkta nolūkiem atteikšanās ļaunā ticībā vai datu saņēmēja atteikums panākt līguma izpildi neietver gadījumus, kur sadarbība vai līguma izpildes panākšana būtu pretrunā ar tās valsts likumdošanu, kas saistoša datu saņēmējam, ja tā nepārsniedz demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo, pamatojoties uz kādu no interesēm, kas uzskaitītas Direktīvas 95/46/EK 13. panta 1. punktā, jo īpaši sankcijām, kas noteiktas starptautiskos un/vai valstu tiesību aktos, informēšanas pienākumu nodokļu tiesībās vai tiesību aktos par nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju.

Pirmā apakšpunkta a) punkta nolūkiem sadarbība ietver it īpaši datu saņēmēja datu apstrādes aprīkojuma nodošanu pārbaudei vai pienākumu pakļauties Kopienas datu aizsardzības uzraudzības iestādes norādēm.

3. Aizliegums vai apturējums, kas noteikts saskaņā ar 1. un 2. punktu, tiek atcelts, tiklīdz vairs nepastāv iemesli šim aizliegumam vai apturējumam.

4. Tiklīdz dalībvalstis pieņem pasākumus saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, tās nekavējoties informē Komisiju, kura informāciju nosūta citām dalībvalstīm.”.

3)	Ar šādu tekstu aizstāj 5. panta pirmo teikumu: “Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, izvērtē šā lēmuma piemērošanu trīs gadus pēc tā un jebkuru tā grozījumu paziņošanas dalībvalstīm.”

Pielikumu groza šādi:

1.	Aiz nosaukuma iekļauj vārdus “I MODELIS”.

2.	Pielikumā iekļauto tekstu pievieno šim lēmumam.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2005. gada 1. aprīļa.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 27. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1883/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp).

(2) OV L 181, 4.7.2001., 19. lpp.

(3) Starptautiskā tirdzniecības palāta (ICC), Japānas Biznesa Padome Eiropā (JBCE), Eiropas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (EICTA), Amerikas tirdzniecības palātas ES komiteja Beļģijā (Amcham), Lielbritānijas Rūpniecības konfederācija (CBI), Starptautiskais Komunikāciju apaļais galds (ICRT) un Eiropas Tiešās tirgdarbības asociāciju federācija (FEDMA).

(4) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(5) Atzinums Nr. 8/2003, kas pieejams http://europa.eu.int/comm/privacy

PIELIKUMS

“

II MODELIS

Līguma standartklauzulas personas datu nosūtīšanai no Kopienas trešām valstīm (atbildīgais par datu apstrādi datus nosūta citam atbildīgajam par datu apstrādi)

Līgums par datu nosūtīšanu

starp:

_ (nosaukums),

_ (dibināšanas valsts un adrese)

turpmāk tekstā “datu nosūtītājs”,

_ (nosaukums)

_ (dibināšanas valsts un adrese),

turpmāk tekstā “datu saņēmējs”,

katra atsevišķi saukta “puse”, kopā “puses”.

Definīcijas

Klauzulās:

terminiem “personas dati”, “īpašas datu kategorijas”, “apstrādāt/apstrāde”, “atbildīgais par datu apstrādi”, “apstrādātājs”, “datu subjekts” un “uzraudzības iestāde/iestāde” ir tāda pati nozīme kā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK (turklāt “iestāde” nozīmē kompetento datu aizsardzības iestādi valstī, kur dibināts datu nosūtītājs);

b)	“datu nosūtītājs” ir atbildīgais par datu apstrādi, kas nosūta personas datus;

c)	“datu saņēmējs” ir atbildīgais par datu apstrādi, kurš piekrīt personas datus saņemt no datu nosūtītāja, lai tos turpmāk apstrādātu saskaņā ar šo klauzulu noteikumiem, un uz kuru neattiecas trešās valsts sistēma, kas nodrošina pienācīgu aizsardzību;

d)	“klauzulas” ir šā līguma klauzulas, kas ir patstāvīgs dokuments un kas nesatur darījuma noteikumus, par kuriem puses vienojas katrā atsevišķā darījumā.

Sīkāka informācija par sūtījumu (kā arī sūtāmajiem personas datiem) ir norādīta B pielikumā, kas ir klauzulu neatņemama sastāvdaļa.

I. Datu nosūtītāja pienākumi

Datu nosūtītājs garantē un apņemas, ka:

a)	personas dati ir savākti, apstrādāti un nosūtīti saskaņā ar likumiem, kas piemērojami attiecībā uz datu nosūtītāju;

b)	tas veicis saprātīgi nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu, vai datu saņēmējs spēj pildīt savas juridiskās saistības saskaņā ar šīm klauzulām;

c)	tas pēc pieprasījuma nodos datu saņēmējam datu eksportētāja valsts attiecīgo datu aizsardzības likumu vai to izvilkumu (ja tie ir atbilstīgi un nesatur juridiskas konsultācijas) kopijas;

tas atbildēs uz datu subjektu un iestādes pieprasījumiem attiecībā uz datu saņēmēja veikto personas datu apstrādi, izņemot, ja puses vienojušās, ka uz to atbildēs datu saņēmējs; šajā gadījumā datu nosūtītājam joprojām būs jāatbild tik, cik tas saprātīgi ir iespējams un, sniedzot informāciju, kas tam pamatoti ir pieejama, ja datu saņēmējs nevēlas vai nevar atbildēt. Atbildes ir jāsniedz saprātīgā laika periodā;

tas pēc pieprasījuma klauzulu eksemplāru padarīs pieejamu datu subjektiem, kas savas tiesības realizē kā ieinteresētā trešā persona saskaņā ar III klauzulu, izņemot, ja klauzulas satur konfidenciālu informāciju; šādos gadījumos šo informāciju var dzēst. Ja informācija ir dzēsta, datu nosūtītājs rakstiski informē datu subjektus par dzēšanas iemeslu un par to tiesībām pievērst iestādes uzmanību šim dzēsumam. Tomēr datu nosūtītājs pakļausies iestādes lēmumam attiecībā uz datu subjektu piekļuvi klauzulu pilnam tekstam, kamēr vien datu subjekti apņemas ievērot dzēstās konfidenciālās informācijas slepenību. Datu nosūtītājs pēc pieprasījuma iesniedz klauzulu eksemplāru arī iestādei.

II. Datu saņēmēja pienākumi

Datu saņēmējs garantē un apņemas, ka:

tas izmantos atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, grozīšanu, nepilnvarotu atklāšanu vai piekļuvi un kas nodrošinās tādu drošības līmeni, kas atbilst datu apstrādes riskam un aizsargājamo datu raksturojumam;

tas izmantos procedūras, lai jebkuras trešās personas, ko tas pilnvarojis piekļūt personas datiem, ieskaitot apstrādātājus, ievēros un saglabās personas datu konfidencialitāti un drošību. Jebkurām personām, kas darbojas saskaņā ar datu saņēmēja pilnvarojumu, ieskaitot datu apstrādātājus, ir pienākums apstrādāt personas datus tikai saskaņā ar datu saņēmēja norādījumiem. Šis noteikums neattiecas uz personām, kas ar likumu vai regulu ir pilnvarotas piekļūt personas datiem;

c)	šo klauzulu parakstīšanas brīdī tam nav pamata uzskatīt, ka pastāv likumi, kas būtiski nelabvēlīgi ietekmētu garantijas, kas sniegtas šajās klauzulās, un informēs datu nosūtītāju (kas, ja nepieciešams, nosūtīs tālāk šādu paziņojumu iestādei), ja tam kļūs zināms par šādiem likumiem;

d)	tas apstrādās personas datus nolūkiem, kas norādīti B pielikumā, un ka tam ir juridiskas tiesības sniegt garantijas un pildīt pienākumus, kas noteikti šajās klauzulās;

tas nodrošinās datu nosūtītājam informāciju par kontaktpersonu tā uzņēmumā, kas ir pilnvarota atbildēt uz jautājumiem par personas datu apstrādi, un labā ticībā saprātīgā laika termiņā sadarbosies ar datu nosūtītāju, datu subjektu un iestādi saistībā ar visiem šādiem jautājumiem. Ja datu nosūtītāja juridiskā persona izbeidzas vai, ja puses ir tā vienojušās, datu saņēmējs atbild par I klauzulas e) punkta ievērošanu;

f)	pēc datu nosūtītāja pieprasījuma tas nodrošinās datu nosūtītājam pierādījumus par pietiekamiem finanšu resursiem savu pienākumu pildīšanai saskaņā ar III klauzulu (kas var būt arī apdrošinājuma formā);

pēc pamatota datu nosūtītāja pieprasījuma tas iesniegs tā datu apstrādes aprīkojumu, datu datnes un apstrādei nepieciešamo dokumentāciju datu nosūtītājam (vai jebkurai neatkarīgai vai neieinteresētai pārbaudes iestādei vai auditoram, ko izvēlējies datu nosūtītājs un pret ko datu saņēmējam nav pamatotu iebildumu) pārbaudei, revīzijai un/vai sertifikācijai, lai pārliecinātos, vai tas atbilst klauzulās iekļautajām garantijām un apņemšanām, izdarot atbilstošu paziņojumu un parastā darba laikā. Pieprasījumu atļauj vai apstiprina regulējošās vai uzraudzības iestādes tajā valstī, kurā atrodas datu saņēmējs, un visas nepieciešamās atļaujas vai apstiprinājumi datu saņēmējam ir jāiegūst savlaicīgi;

tas apstrādās personas datus pēc savas izvēles saskaņā ar:

i)	datu aizsardzības likumiem valstī, kurā dibināts datu nosūtītājs vai

ii)

jebkuram Komisijas lēmumam atbilstošiem noteikumiem (1) saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu, ja datu saņēmējs ievēro šādas atļaujas vai lēmuma noteikumus un atrodas valstī, uz kuru attiecas šāda atļauja vai lēmums, taču uz to neattiecas atļauja vai lēmums attiecībā uz personas datu nosūtīšanu (2), vai

iii)	datu apstrādes principiem, kas ir noteikti A pielikumā. Datu saņēmējs norāda, kuru apakšpunktu tas izvēlas:_ Datu saņēmēja iniciāļi:_;

tas neatklās vai nenodos personas datus trešās personas atbildīgajiem par datu apstrādi, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ), izņemot, ja tas paziņo datu nosūtītājam par nodošanu un

i)	trešās puses atbildīgie par datu apstrādi apstrādā personas datus saskaņā ar Komisijas lēmumu, kurā konstatēts, ka trešā valsts nodrošina atbilstošu aizsardzību, vai

ii)	trešās puses atbildīgais par datu apstrādi paraksta šīs klauzulas vai citu līgumu par datu nosūtīšanu, ko apstiprinājusi kompetenta ES iestāde, vai

iii)	datu subjektiem ir dota iespēja iebilst pēc tam, kad tie ir informēti par nosūtīšanas mērķi, saņēmēju kategorijām un faktu, ka valstīm, kurām dati tiek sūtīti, var būt atšķirīgi datu aizsardzības standarti, vai

iv)	attiecībā uz pastāvīgu sensitīvo datu nosūtīšanu, datu subjekti ir devuši skaidru piekrišanu šādai nosūtīšanai.

III. Atbildība un trešo personu tiesības

Katra puse atbild otrai pusei par zaudējumiem, ko tā otrai radījusi, neievērojot šīs klauzulas. Puses viena otrai atbild faktisko zaudējumu apmērā. Zaudējumu atlīdzība sankciju veidā (tas ir, zaudējumu atlīdzība, kuras mērķis ir sodīt pusi par tās neatbilstošo rīcību) netiek piemērota. Katra puse ir atbildīga datu subjektam par zaudējumiem, ko tā izraisa, jebkādā veidā pārkāpjot trešās puses tiesības saskaņā ar šīm klauzulām. Tas neietekmē datu nosūtītāja atbildību saskaņā ar tā valsts datu aizsardzības likumu;

puses piekrīt, ka datu subjektam kā ieinteresētai trešajai pusei ir tiesības panākt šīs klauzulas un I klauzulas b) punkta, I klauzulas d) punkta, I klauzulas e) punkta, II klauzulas a) punkta, II klauzulas c) punkta, II klauzulas d) punkta, II klauzulas e) punkta, II klauzulas h) punkta, II klauzulas i) punkta, III klauzulas a) punkta, V klauzulas, VI klauzulas d) punkta, un VII klauzulas izpildi attiecībā pret datu saņēmēju vai datu nosūtītāju, ja tie nepilda savus līgumā noteiktos pienākumus attiecībā uz viņa personas datiem, un šim nolūkam pieņemt datu nosūtītāja reģistrācijas valsts jurisdikciju. Ja datu saņēmējam tiek pārmesta līguma neizpilde, datu subjektam vispirms ir jāvēršas pie datu nosūtītāja, lai tas veiktu nepieciešamās darbības līguma izpildes panākšanai no datu saņēmēja; ja datu nosūtītājs neveic nepieciešamās darbības saprātīgā laika periodā (kas parasti būtu viens mēnesis), datu subjekts var izmantot šīs tiesības pret datu saņēmēju tieši. Datu subjektam ir tiesības vērsties pret datu nosūtītāju, kas veicis saprātīgi nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu, vai datu saņēmējs spēj pildīt savus šajās klauzulās paredzētos pienākumus (pierādīšanas pienākums, ka tas ir veicis saprātīgi nepieciešamos pasākumus, gulstas uz datu nosūtītāju).

IV. Klauzulām piemērojamie tiesību akti

Šīm klauzulām piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā dibināts datu nosūtītājs, izņemot likumus un regulas attiecībā uz datu saņēmēja veikto personas datu apstrādi saskaņā ar II klauzulas h) punktu, ko piemēro vienīgi, ja saskaņā ar šo klauzulu to izvēlējies datu saņēmējs.

V. Strīdu izšķiršana ar datu subjektiem vai iestādi

Ja datu subjektam vai iestādei rodas domstarpības vai tā ceļ prasību pret vienu vai abām pusēm attiecībā uz personas datu apstrādi, puses informē viena otru par jebkurām šādām domstarpībām vai prasībām un sadarbojas ar nolūku atrisināt tās savlaicīgi un, panākot izlīgumu;

puses piekrīt atsaukties uz jebkurām vispārīgi pieejamām nesaistošām vidutāju procedūrām, ko ierosina datu subjekts vai iestāde. Ja tās piedalās procedūrās, puses drīkst izvēlēties to darīt no attāluma (ar telefona vai citu elektronisku līdzekļu palīdzību). Puses arī piekrīt izskatīt iespēju piedalīties jebkurā citā arbitrāžas, starpniecības vai citā strīdu izšķiršanas procedūrā, kas radīta datu aizsardzības strīdiem;

katra puse pakļausies datu nosūtītāja valsts piekritīgās tiesas vai iestādes lēmumam, kas ir galīgs un nav pārsūdzams.

VI. Līguma izbeigšana

Gadījumā, ja datu saņēmējs ir pārkāpis šajās klauzulās noteiktos pienākumus, datu nosūtītājs drīkst uz laiku apturēt personas datu nosūtīšanu datu saņēmējam, kamēr veikta pārkāpuma restitūcija vai līgums ir izbeigts;

gadījumā, ja

i)	datu nosūtītājs personas datu nosūtīšanu ir uz laiku apturējis ilgāk par vienu mēnesi saskaņā ar a) rindkopu;

ii)	šo klauzulu ievērošana datu saņēmējam radītu tā likumisko vai līgumisko saistību pārkāpumus saņemšanas valstī;

iii)	datu saņēmējs būtiski vai pastāvīgi pārkāpj jebkuras garantijas vai apņemšanās, ko tas ir devis saskaņā ar šīm klauzulām;

iv)	datu nosūtītāja dibināšanas valsts piekritīgā tiesa vai iestāde pieņēmusi galīgu un nepārsūdzamu nolēmumu, ka datu saņēmējs vai datu nosūtītājs ir pārkāpis klauzulas; vai

tiek uzrādīts pieteikums par datu saņēmēja maksātnespēju vai likvidāciju, neatkarīgi no tā, vai tas saistīts ar viņa personiskām vai biznesa darbspējām, kas netiek atteikts piemērojamajos tiesību aktos noteiktajā termiņā; tiek pieņemts lēmums par likvidāciju; tiek iecelts tā aktīvu administrators; tiek noteikts pilnvarotais bankrota procedūrā, ja datu saņēmējs ir fiziska persona; uzņēmums brīvprātīgi uzsāk vienošanās procedūru vai iestājas jebkurā jurisdikcijā līdzvērtīgs notikums;

datu nosūtītājam, neskarot jebkuras citas tiesības, kas tam varētu būt pret datu saņēmēju, ir tiesības izbeigt šo līgumu; šajā gadījumā, ja nepieciešams, tiek informēta iestāde. Datu saņēmējs var izbeigt šo līgumu gadījumos, kas minēti i), ii) vai iv) apakšpunktā;

katra puse drīkst izbeigt šo līgumu, ja: i) saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu (vai jebkuru tekstu, kas to aizstāj) attiecībā uz valsti (vai tās daļu), uz kuru tiek nosūtīti datu saņēmēja apstrādāti dati, pieņemts pozitīvas atbilstības lēmums, vai ii) Direktīva 95/46/EK (vai jebkurš teksts, kas to aizstāj) kļūst tieši piemērojama šajā valstī;

puses piekrīt, ka šā līguma izbeigšana jebkurā laikā, jebkuros apstākļos un jebkura iemesla dēļ (izņemot izbeigšanu saskaņā ar VI klauzulas c) punktu) neatbrīvo tos no pienākumiem un/vai noteikumiem saskaņā ar klauzulām, kas attiecas uz nosūtīto personas datu apstrādi.

VII. Šo klauzulu grozījumi

Puses nedrīkst grozīt šīs klauzulas, izņemot, lai atjauninātu jebkuru informāciju, kas iekļauta B pielikumā; šajā gadījumā tās, ja nepieciešams, informē iestādi. Šis noteikums pusēm neatņem tiesības, ja nepieciešams, līgumā iekļaut papildu pantus attiecībā uz darījuma komerciālo saturu.

VIII. Sūtījuma apraksts

Sīkāka informācija par sūtījumu un personas datiem ir norādīta B pielikumā. Puses piekrīt, ka B pielikums var saturēt konfidenciālu darījuma informāciju, ko tie neatklās trešām personām, izņemot, ja tas pieprasīts likumā vai, atbildot uz kompetentas regulējošas vai pārvaldes iestādes pieprasījumu, vai saskaņā ar I klauzulas e) punktu. Puses drīkst noformēt papildu pielikumus, lai vienotos par papildu sūtījumiem; pielikumi jāiesniedz iestādei, ja nepieciešams. B pielikums var tikt sastādīts arī, iekļaujot tajā informāciju par vairākiem sūtījumiem.

Datums: _

DATU SAŅĒMĒJA VĀRDĀ –

DATU NOSŪTĪTĀJA VĀRDĀ –

…

A PIELIKUMS

DATU APSTRĀDES PRINCIPI

Nolūku ierobežojums – personas dati var tikt apstrādāti un pēc tam izmantoti vai tālāk nosūtīti tikai nolūkiem, kas aprakstīti B pielikumā, vai kurus vēlāk atļāvis datu subjekts.

Datu kvalitāte un proporcionalitāte – personas datiem jābūt pareiziem un, ja nepieciešams, atjauninātiem. Personas datiem jābūt atbilstošiem, attiecīgiem, un tie nevar pārsniegt nepieciešamo apjomu, ņemot vērā nolūku, kādēļ tie ir nosūtīti un tālāk apstrādāti.

Pārskatāmība – datu subjektiem jābūt apgādātiem ar informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu godīgu apstrādi (kā informāciju par apstrādes nolūkiem un nosūtīšanu), izņemot, ja šādu informāciju jau ir sniedzis datu nosūtītājs.

Drošība un konfidencialitāte – atbildīgiem par datu apstrādi jāveic apstrādes laikā pastāvošam riskam atbilstoši tehniski un organizatoriski drošības pasākumi, kā pasākumi pret informācijas nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudējumu, grozīšanu, nepilnvarotu atklāšanu vai piekļuvi. Jebkura persona, kas darbojas saskaņā ar atbildīgā par datu apstrādi pilnvarojumu, ieskaitot apstrādātāju, nedrīkst apstrādāt datus citādi, kā tikai saskaņā ar atbildīgā par datu apstrādi sniegtajiem norādījumiem.

Piekļuves, labošanas, dzēšanas un iebildumu tiesības – kā tas noteikts Direktīvas 96/46/EK 12. pantā, datu subjektam jābūt tiesībām tieši vai ar trešās personas starpniecību saņemt personīgo informāciju par viņu, kas ir organizācijas rīcībā, izņemot pieprasījumus, kas ir nepārprotami ļaunprātīgi, pamatojoties uz nepamatotiem to iesniegšanas intervāliem vai to skaitu, vai atkārtojošo vai sistemātisko raksturu, vai kuriem saskaņā ar datu nosūtītāja valsts tiesību aktiem nav jānodrošina piekļuve. Ja iestāde devusi iepriekšēju atļauju, piekļuve nav jāsniedz arī gadījumos, ja tas varētu nopietni kaitēt datu saņēmēja interesēm vai citām organizācijām, kas sadarbojas ar datu saņēmēju, un par šādām interesēm nav svarīgākas datu subjekta pamattiesību intereses un brīvības. Personas datu ieguves avoti nav jānorāda, ja tas nav iespējams, veicot saprātīgi nepieciešamus pasākumus, vai ja tiktu pārkāptas šo personu, kas nav fiziskas personas, tiesības. Datu subjektam jābūt tiesībām panākt, lai par tiem pieejamā personīgā informācija tiktu labota, grozīta vai dzēsta, ja tā bijusi nepareiza vai apstrādāta, neievērojot šos principus. Ja pastāv pārliecinoši iemesli apšaubīt pieprasījuma likumību, organizācija var pieprasīt papildu pamatojumus, pirms uzsākt labojumus, grozījumus vai dzēšanu. Trešās personas, kurām tika atklāta informācija, nav jāinformē par labojumu, grozījumu vai dzēšanu, ja tas nav samērīgi. Datu subjektam jābūt tiesībām iebilst pret personas datu apstrādi, kas attiecas uz viņu, ja pastāv pārliecinoši likumīgi iemesli attiecībā uz viņa īpašo situāciju. Pierādīšanas pienākums par atteikuma pamatotību gulstas uz datu saņēmēju, un datu subjekts vienmēr iestādē var atteikumu apstrīdēt.

Sensitīvie dati – datu saņēmējam ir jāveic tādi papildu pasākumi (piemēram, attiecībā uz drošību), kas ir nepieciešami, lai aizsargātu šādus sensitīvos datus saskaņā ar tā saistībām, kas noteiktas II klauzulā.

Dati, kas izmantoti tirgdarbības nolūkiem – ja dati tiek izmantoti tiešās tirgdarbības nolūkiem, jāpastāv efektīvām procedūrām, kas ļautu datu subjektam jebkurā laikā izbeigt viņa datu izmantošanu šādiem nolūkiem.

Automatizētie lēmumi – šā teksta nolūkiem “automatizētais lēmums” nozīmē datu nosūtītāja vai datu saņēmēja lēmumu, kas rada juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai būtiski ietekmē datu subjektu un kas pamatots vienīgi uz personas datu automatizētu apstrādi, kuras mērķis ir izvērtēt noteiktus personiskus aspektus attiecībā uz viņu, piemēram, viņa sniegums darbā, kredītspēja, uzticamība, rīcība u.t.t. Datu saņēmējs nedrīkst pieņemt nekādus automatizētus lēmumus attiecībā uz datu subjektu, izņemot, ja:

i)	šādus lēmumus pieņem datu saņēmējs, noslēdzot vai pildot līgumu ar datu subjektu, un

ii)	datu subjektam ir dota iespēja apspriest attiecīgā automatizētā lēmuma rezultātus ar lēmuma pieņēmēja puses pārstāvi vai citādi izteikt tiem savu viedokli,

vai

b)	ja citādi noteikts ar datu nosūtītāja valsts tiesību aktiem.

B PIELIKUMS

SŪTĪJUMA APRAKSTS

(Aizpilda puses)

ILUSTRATĪVI DARĪJUMA KOMERCIĀLIE NOTEIKUMI (PĒC IZVĒLES)

Savstarpējas kompensācijas starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju:

“Puses atlīdzina viena otrai un atbrīvo viena otru no izmaksām, maksām, zaudējumu atlīdzībām, izmaksām un zaudējumiem, ko tās viena otrai radījušas, pārkāpjot jebkuru no šīm klauzulām. Šīs kompensācijas ir atkarīgas no tā: a) vai puse, kurai maksājama kompensācija (“kompensējamā puse”) nekavējoties paziņo otrai pusei (“kompensējošā puse”) par prasību, b) kompensējošā puse ir vienīgā, kas var šo prasību noraidīt vai apmierināt, un c) kompensējamā puse kompensējošai pusei piedāvā saprātīgi nepieciešamo sadarbību un palīdzību prasības noraidīšanā.”

Strīdu izšķiršana starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju (puses, protams, drīkst izmantot citu alternatīvu strīdu izšķiršanas vai jurisdikcijas klauzulu):

“Domstarpību gadījumā starp datu saņēmēju un datu nosūtītāju attiecībā uz šo klauzulu jebkura punkta pārkāpuma apgalvojumu šādi strīdi tiek galīgi atrisināti saskaņā ar Starptautiskās tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas noteikumiem viena vai vairāku šķīrējtiesnešu sastāvā, kas iecelti saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Šķīrējtiesas sēdes vieta būs [ ]. Šķīrējtiesnešu skaits būs [ ].”

Izmaksu sadalījums:

“Katra puse pilda savas šajās klauzulās paredzētās saistības uz sava rēķina.”

Papildu izbeigšanas noteikumi

“Šā līguma izbeigšanas gadījumā datu saņēmējs nekavējoties atdod visus personas datus un visas šajās klauzulās ietverto personas datu kopijas datu nosūtītājam vai, pēc datu nosūtītāja izvēles, iznīcina visas šīs kopijas un apliecina datu nosūtītājam, ka tas izdarīts, izņemot, ja datu saņēmēja valsts likumi vai vietējās regulējošās iestādes liedz veikt šo dokumentu vai to daļu iznīcināšanu vai atdošanu atpakaļ; šādā gadījumā attiecībā uz datiem jāievēro konfidencialitāte un tos nedrīkst aktīvi apstrādāt nekādiem citiem nolūkiem. Datu saņēmējs piekrīt, ka pēc datu nosūtītāja pieprasījuma tas ļaus datu nosūtītājam vai pārbaudes iestādei, ko izvēlējies datu nosūtītājs un pret ko datu saņēmējam nav pamatotu iebildumu, piekļūt tā uzņēmumam, lai pārbaudītu, ka tas izdarīts, pamatotā veidā par to paziņojot un darot to darba laikā.”

”

(1) “Atbilstošie noteikumi” nozīmē atļaujas vai lēmuma noteikumus, izņemot jebkuras atļaujas vai lēmuma izpildes noteikumus (kurus regulē šīs klauzulas).

(2) Tomēr A.5 pielikuma noteikumu attiecībā uz piekļuves, labošanas, dzēšanas un iebildumu tiesībām ir jāpiemēro, kad tiek izvēlēts šis apakšpunkts, un tam ir priekšroka attiecībā pret jebkuriem pielīdzināmiem noteikumiem izvēlētajā Komisijas lēmumā.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 385

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	47. sējums 2004. gada 29. decembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 2253/2004 (2004. gada 23. decembris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2237/77 par saimniecību gada pārskata formu, ko izmanto lauku saimniecību ienākumu noteikšanai	7
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 2254/2004 (2004. gada 27. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem	20
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 2255/2004 (2004. gada 27. decembris) par pierādījumu tam, ka ir izpildītas muitas formalitātes cukura ievešanai trešās valstīs, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. pantā	22
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 2256/2004 (2004. gada 14. oktobris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 747/2001 par Kopienas tarifu kvotām noteiktiem Ēģiptes, Maltas un Kipras izcelsmes produktiem un par salīdzināmajiem daudzumiem noteiktiem Maltas un Kipras izcelsmes produktiem	24

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	2004/911/EK: Padomes Lēmums (2004. gada 2. jūnijs) par to, ka tiek parakstīts un noslēgts nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar kuru nodrošina pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, un tam pievienotais Saprašanās memorands	28
	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko nodrošina pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumiem no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli	30
	Saprašanās memorands	43
*	2004/912/EK: Padomes Lēmums (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par piemērošanas datumu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, kas paredz pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli	50
	Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par piemērošanas datumu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, kas paredz pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli	51
	Komisija
*	2004/913/EK: Komisijas Ieteikums (2004. gada 14. decembris), ar ko veicina atbilstošu režīmu biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzībai ( 1 )	55
*	2004/914/EK: Komisijas Lēmums (2004. gada 16. decembris), ar ko groza Lēmumu 2003/858/EK attiecībā uz dzīvu akvakultūras zivju un to produktu ievedumiem turpmākai apstrādei vai tūlītējai lietošanai pārtikā (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4560) ( 1 )	60
*	2004/915/EK: Komisijas Lēmums (2004. gada 27. decembris), ar ko groza Lēmumu 2001/497/EK attiecībā uz alternatīvu līguma standartklauzulu ieviešanu personas datu nosūtīšanai trešām valstīm (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 5271) ( 1 )	74
	Eiropas Centrālā banka
*	2004/916/EK: Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2004. gada 16. decembris), ar kuru groza 2004. gada 1. jūlija Pamatnostādni ECB/2004/13 par rezervju pārvaldības pakalpojumiem eiro valūtā, ko Eurosistēma sniedz ārpus Eiropas Savienības esošo valstu centrālajām bankām, ārpus Eiropas Savienības esošajām valstīm, kā arī starptautiskajām organizācijām (ECB/2004/20)	85

		Labojums
	*	Labojums Komisijas Regula (EK) Nr. 1974/2004 (2004. gada 29. oktobris), ar kuru labo Regulu (EK) Nr. 795/2004, ar kuru nosaka detalizētus noteikumus vienota maksājuma piemērošanai, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 ar kuru nosaka vienotus noteikumus tiešajiem maksājumiem kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros un ievieš noteiktus atbalsta pasākumus lauksaimniekiem ( OV L 345, 20.11.2004 .)	87


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ