ISSN 1977-0952 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
61. gadagājums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
2018/C 134/01 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī |
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/1 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
(2018/C 134/01)
Jaunākā publikācija
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/2 |
Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 21. februāra spriedums (Cour du travail de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ville de Nivelles/Rudy Matzak
(Lieta C-518/15) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2003/88/EK - Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība - Darba laika organizēšana - 2. pants - Jēdzieni “darba laiks” un “atpūtas laiks” - 17. pants - Atkāpes - Ugunsdzēsēji - Dežūras laiks - Dežūra mājās))
(2018/C 134/02)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Cour du travail de Bruxelles
Pamatlietas puses
Prasītāja: Ville de Nivelles
Atbildētājs: Rudy Matzak
Rezolutīvā daļa
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm attiecībā uz noteiktām ugunsdzēsēju, kuri pieņemti darbā valsts ugunsdzēsības dienestā, kategorijām nav atļauts atkāpties no visiem no šīs direktīvas tiesību normām izrietošajiem pienākumiem, tostarp no tās 2. panta, kurā it īpaši ir definēti jēdzieni “darba laiks” un “atpūtas laiks”. |
2) |
Direktīvas 2003/88 15. pants ir interpretējams tādējādi, ka ar to dalībvalstīm nav atļauts saglabāt vai pieņemt mazāk ierobežojošu “darba laika” definīciju par to, kas ir minēta šīs direktīvas 2. pantā. |
3) |
Direktīvas 2003/88 2. pants ir interpretējams tādējādi, ka ar to dalībvalstīm nav uzlikts pienākums noteikt atalgojumu par tādu dežūru mājās laikposmiem kā pamatlietās aplūkotie atkarībā no šo laikposmu iepriekšējas kvalificēšanas par “darba laiku” un “atpūtas laiku”. |
4) |
Direktīvas 2003/88 2. pants ir interpretējams tādējādi, ka dežūras laiks, kuru darba ņēmējs pavada mājās, ar pienākumu 8 minūšu laikā atsaukties uz darba devēja izsaukumu, kas ļoti būtiski ierobežo iespējas veikt citas darbības, ir uzskatāms par “darba laiku”. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/3 |
Tiesas (virspalāta) 2018. gada 20. februāra spriedums – Beļģijas Karaliste/Eiropas Komisija
(Lieta C-16/16 P) (1)
((Apelācija - Patērētāju tiesību aizsardzība - Tiešsaistes azartspēļu pakalpojumi - Azartspēļu patērētāju un spēlētāju aizsardzība un nepilngadīgo iesaistīšanās šajās spēlēs novēršana - Komisijas Ieteikums 2014/478/ES - Juridiski nesaistošs Savienības akts - LESD 263. pants))
(2018/C 134/03)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji: L. Van den Broeck, M. Jacobs un J. Van Holm, pārstāves, kurām palīdz P. Vlaemminck, B. Van Vooren, R. Verbeke un J. Auwerx, advocaten)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Wilman un H. Tserepa-Lacombe)
Rezolutīvā daļa
1) |
Apelācijas sūdzību noraidīt. |
2) |
Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/3 |
Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 22. februāra spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Cataluña (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jessica Porras Guisado/Bankia SA u.c.
(Lieta C-103/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 92/85/EEK - Pasākumi, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti - 2. panta a) punkts - 10. panta 1. līdz 3. punkts - Aizliegums atlaist strādājošu grūtnieci laikposmā no grūtniecības sākuma līdz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām - Piemērošanas joma - Ārkārtējs gadījums, kas nav saistīts ar attiecīgās darbinieces stāvokli - Direktīva 98/59/EK - Kolektīvā atlaišana - 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Ar darbinieka personu nesaistīti iemesli - Kolektīvā atlaišanā atlaista strādājoša grūtniece - Atlaišanas iemesls - Darbinieces amata vietas saglabāšanas prioritāte - Pārkvalificēšanas prioritāte))
(2018/C 134/04)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Cataluña
Pamatlietas puses
Prasītāja: Jessica Porras Guisado
Atbildētāji: Bankia SA, Sección Sindical de Bankia de CCOO, Sección Sindical de Bankia de UGT, Sección Sindical de Bankia de ACCAM, Sección Sindical de Bankia de SATE, Sección Sindical de Bankia de CSICA, Fondo de Garantía Salarial (Fogasa)
Piedaloties: Ministerio Fiscal
Rezolutīvā daļa
1) |
Padomes Direktīvas 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā ir ļauts atlaist strādājošu grūtnieci kolektīvas atlaišanas dēļ Padomes Direktīvas 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. |
2) |
Direktīvas 92/85 10. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā darba devējam ir ļauts atlaist strādājošu grūtnieci kolektīvā atlaišanā, norādot vienīgi iemeslus, kas pamato šo kolektīvo atlaišanu, ja ir norādīti objektīvi kritēriji, kas ir izmantoti atlaižamo darbinieku noteikšanā. |
3) |
Direktīvas 92/85 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šis noteikums nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā principā preventīvi nav aizliegta strādājošu grūtnieču, pēcdzemdību periodā strādājošu sieviešu vai sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, atlaišana un kurā atlīdzinājuma veidā paredzēts, ka šāda atlaišana nav spēkā vienīgi tad, ja tā ir nelikumīga. |
4) |
Direktīvas 92/85 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā kolektīvās atlaišanas gadījumā Direktīvas 98/59 izpratnē nav paredzēta nedz amata vietu saglabāšanas prioritāte, nedz arī pārkvalificēšanas prioritāte, kas piemērojama šādā atlaišanā, strādājošām grūtniecēm, pēcdzemdību periodā strādājošām sievietēm vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, tomēr neizslēdzot iespēju dalībvalstīm nodrošināt strādājošām grūtniecēm, pēcdzemdību periodā strādājošām sievietēm vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, lielāku aizsardzību. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/4 |
Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 21. februāra spriedums – LL/Parlaments
(Lieta C-326/16 P) (1)
((Apelācija - Prasība atcelt tiesību aktu - LESD 263. panta sestā daļa - Pieņemamība - Termiņš prasības celšanai - Aprēķināšana - Bijušais Eiropas Parlamenta loceklis - Lēmums par parlamentārās palīdzības piemaksas atgūšanu - Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumi - 72. pants - Sūdzību procedūra Eiropas Parlamentā - Nelabvēlīga lēmuma paziņošana - Ierakstīts pasta sūtījums, ko adresāts nav izņēmis))
(2018/C 134/05)
Tiesvedības valoda – lietuviešu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: LL (pārstāvis: J. Petrulionis, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments (pārstāvji: G. Corstens un S. Toliušis)
Rezolutīvā daļa
1) |
Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 19. aprīļa rīkojumu LL/Parlaments (T-615/15, nav publicēts, EU:T:2016:432). |
2) |
Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai pēc būtības. |
3) |
Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/5 |
Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 22. februāra spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-328/16) (1)
((Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/271/EEK - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde - Neizpilde - LESD 260. panta 2. punkts - Finansiālas sankcijas - Naudas sods - Kavējuma nauda))
(2018/C 134/06)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Zavvos, E. Manhaeve un D. Triantafyllou)
Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis: E. Skandalou)
Rezolutīvā daļa
1) |
Neveicot visus 2004. gada 24. jūnija sprieduma Komisija/Grieķija (C-119/02, nav publicēts, EU:C:2004:385) izpildei vajadzīgos pasākumus, Grieķijas Republika nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus. |
2) |
Gadījumā, ja 1) punktā konstatētā pienākumu neizpilde šī sprieduma pasludināšanas dienā turpinās, Grieķijas Republikai tiek piespriests samaksāt Eiropas Komisijai kavējuma naudu 3 276 000 EUR apmērā par katru sešu mēnešu kavējumu vajadzīgo pasākumu, lai izpildītu 2004. gada 24. jūnija spriedumu Komisija/Grieķija (C-119/02, nav publicēts, EU:C:2004:385), veikšanā, sākot no šī sprieduma pasludināšanas dienas līdz 2004. gada 24. jūnija sprieduma Komisija/Grieķija (C-119/02, nav publicēts, EU:C:2004:385) pilnīgai izpildei, un tās faktiskā summa ir jāaprēķina katra sešu mēnešu laikposma beigās, kopējo summu, kas attiecas uz katru no šiem laikposmiem, samazinot procentuāli to cilvēka ekvivalenta vienību skaitam Triasio Pedio reģionā, attiecībā uz ko līdz noteiktā laikposma beigām ir izpildītas 2004. gada 24. jūnija sprieduma Komisija/Grieķija (C-119/02, nav publicēts, EU:C:2004:385) prasības, salīdzinājumā ar cilvēka ekvivalenta vienību skaitu, attiecībā uz ko šajā reģionā līdz šī sprieduma pasludināšanas dienai nav izpildītas 2004. gada 24. jūnija sprieduma Komisija/Grieķija (C-119/02, nav publicēts, EU:C:2004:385) prasības. |
3) |
Piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Eiropas Komisijai naudas sodu 5 miljonu EUR apmērā. |
4) |
Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/6 |
Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 22. februāra spriedums – Eiropas Komisija/Polijas Republika
(Lieta C-336/16) (1)
((Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2008/50/EK - Apkārtējā gaisa kvalitāte - 13. panta 1. punkts - 22. panta 3. punkts - XI pielikums - PM10 daļiņu koncentrācija apkārtējā gaisā - Robežlielumu pārsniegums atsevišķā zonās un aglomerācijās - 23. panta 1. punkts - Gaisa kvalitātes plāni - “Pēc iespējas īsāks” pārsniegšanas laiks - Atbilstošu pasākumu neiekļaušana apkārtējā gaisa kvalitātes aizsardzības programmās - Nepareiza transponēšana))
(2018/C 134/07)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann un K. Petersen, kā arī E. Manhaeve)
Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna un D. Krawczyk, kā arī K. Majcher)
Rezolutīvā daļa
1) |
Polijas Republika:
nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta un tās XI pielikuma kombinētajās normās un 23. panta 1. punkta otrajā daļā, kā arī 22. panta 3. punkta un šīs direktīvas XI pielikuma kombinētajās normās. |
2) |
Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/7 |
Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 22. februāra spriedums (Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – T-2, družba za ustvarjanje, razvoj in trženje elektronskih komunikacij in opreme, d.o.o., maksātnespējīgā sabiedrība/ Republika Slovenija
(Lieta C-396/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 184. un 185. pants - Priekšnodokļa atskaitījuma korekcija - Atskaitījuma noteikšanai izmantoto sastāvdaļu izmaiņas - Jēdziens “pilnīgi vai daļēji neapmaksāti darījumi” - Sekas, kādas tiek radītas ar likumīgā spēkā stājušos lēmumu par sanācijas apstiprināšanu))
(2018/C 134/08)
Tiesvedības valoda – slovēņu
Iesniedzējtiesa
Vrhovno sodišče Republike Slovenije
Pamatlietas puses
Prasītāja: T-2, družba za ustvarjanje, razvoj in trženje elektronskih komunikacij in opreme, d.o.o., maksātnespējīgā sabiedrība
Atbildētāja: Republika Slovenija
Rezolutīvā daļa
1) |
Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 185. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka parādnieka saistību apjoma samazināšana, kas izriet no galīga sanācijas apstiprinājuma, šīs normas izpratnē ir uzskatāma par izmaiņām atskaitījumu apmēra noteikšanai izmantotajās sastāvdaļās. |
2) |
Direktīvas 2006/112 185. panta 2. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka parādnieka saistību apjoma samazināšana, kas izriet no galīga sanācijas apstiprinājuma, nav uzskatāma par pilnīgi vai daļēji neapmaksātu darījumu, attiecībā uz kuru sākotnējais atskaitījuma apmērs nav jākoriģē, ja vien šis samazinājums ir galīgs, kas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |
3) |
Direktīvas 2006/112 185. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai īstenotu šajā normā paredzēto iespēju, dalībvalstij nav skaidri jāparedz pienākums darījumu pilnīgas vai daļējas neapmaksāšanas gadījumos koriģēt atskaitījumus. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/7 |
Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 28. februāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Nīderlande) – X BV (C-398/16), X NV (C-399/16)/Staatssecretaris van Financiën
(Apvienotās lietas C-398/16 un C-399/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49. un 54. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Nodokļu tiesību akti - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Priekšrocības, kas saistītas ar vienas fiskālās vienības izveidi - Pārrobežu grupas izslēgšana))
(2018/C 134/09)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Nīderlandes Augstākā tiesa
Pamatlietas puses
Prasītājas: X BV (C-398/16), X NV (C-399/16)/Staatssecretaris van Financiën
Atbildētāja: Staatssecretaris van Financiën
Rezolutīvā daļa
1) |
LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, kāds ir aplūkots pamatlietā, saskaņā ar kuru vienā dalībvalstī reģistrētam mātesuzņēmumam nav ļauts atskaitīt saistīta uzņēmuma piešķirta aizdevuma, kas paredzēts citā dalībvalstī reģistrēta meitasuzņēmuma kapitālieguldījuma finansēšanai, procentus, taču, ja meitasuzņēmums būtu bijis reģistrēts tai pašā dalībvalstī, mātesuzņēmums šo atskaitījumu varētu veikt, ar to izveidodams fiskāli integrētu vienību. |
2) |
LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir aplūkots pamatlietā, saskaņā ar kuru vienā dalībvalstī reģistrēts mātesuzņēmums nevar no savas peļņas atskaitīt kapitāla vērtības samazinājumu, kas izriet no valūtas kursa svārstību rezultātā radītiem zaudējumiem, saistībā ar savas līdzdalības kādā citā dalībvalstī reģistrētā meitasuzņēmumā vērtību, ja šajā tiesiskajā regulējumā simetriski ar nodokli netiek aplikts šo svārstību rezultātā gūtais kapitāla vērtības pieaugums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/8 |
Tiesas (sestā palāta) 2018. gada 22. februāra spriedums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kubota (UK) Limited, EP Barrus Limited/Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs
(Lieta C-545/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējais muitas tarifs - Tarifu pozīcijas - Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai - Apakšpozīcijas 8704 10 10 un 8704 21 91 - Regula (ES) 2015/221 - Spēkā esamība))
(2018/C 134/10)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
First-tier Tribunal (Tax Chamber)
Pamatlietas puses
Prasītājas: Kubota (UK) Limited, EP Barrus Limited
Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs
Rezolutīvā daļa
Uzdoto jautājumu izvērtēšanā nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/221 (2015. gada 10. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā spēkā esamību.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/9 |
Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 22. februāra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – INEOS Köln GmbH/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-572/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma Eiropas Savienībā - Direktīva 2003/87/EK - 10.a pants - Lēmums 2011/278/ES - Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei - Laikposms no 2013. līdz 2020. gadam - Sadales pieteikums - Kļūdaini dati - Izlabošana - Noilguma termiņš))
(2018/C 134/11)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Berlin
Pamatlietas puses
Prasītāja: INEOS Köln GmbH
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/29/EK (2009. gada 23. aprīlis), 10.a pants, kā arī Komisijas Lēmums 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Direktīvā 2003/87, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā nav tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā aplūkotā, kurā, lai iesniegtu bezmaksas emisijas kvotu sadales pieteikumu par laikposmu no 2013. līdz 2020. gadam, ir paredzēts noilguma termiņš, kuram beidzoties, pieteicējam nav nekādas iespējas labot vai papildināt savu pieteikumu, jo šis termiņš nevar padarīt par praktiski neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu šāda pieteikuma iesniegšanu.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/9 |
Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 21. februāra spriedums (Bundesfinanzgericht (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kreuzmayr GmbH/Finanzamt Linz
(Lieta C-628/16) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Secīgas vienu un to pašu preču piegādes - Otrās piegādes vieta - Pirmā piegādātāja informēšana - PVN identifikācijas numurs - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Nodokļa maksātāja tiesiskā paļāvība par tiesību uz nodokļa atskaitīšanu nosacījumu izpildi))
(2018/C 134/12)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesfinanzgericht
Pamatlietas puses
Prasītāja: Kreuzmayr GmbH
Atbildētāja: Finanzamt Linz
Rezolutīvā daļa
1) |
Tādos apstākļos kā pamatlietā Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 32. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama otrajai no divām vienas un tās pašas preces secīgām piegādēm, kuru ietvaros ir notikusi tikai viena transportēšana Kopienas iekšienē. |
2) |
Tā kā divu secīgu piegāžu ietvaros, kas ietver tikai vienu transportēšanu Kopienas iekšienē, notikusī otrā piegāde ir transportēšana Kopienas iekšienē, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir interpretējams tādējādi, ka galīgais ieguvējs, kurš kļūdaini ir izmantojis tiesības uz pievienotās vērtības priekšnodokļa atskaitīšanu, kā pievienotās vērtības priekšnodokli nevar atskaitīt to pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts piegādātājam tikai, pamatojoties uz rēķiniem, kurus izdevis starpnieks, kas savu piegādi kvalificējis kļūdaini. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/10 |
Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 21. februāra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Peugeot Deutschland GmbH/Deutsche Umwelthilfe eV
(Lieta C-132/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Direktīva 2010/13/ES - Definīcijas - “Audiovizuālo mediju pakalpojuma” jēdziens - Piemērošanas joma - YouTube pieejams reklāmas videokanāls attiecībā uz jaunu vieglo automobiļu modeļiem))
(2018/C 134/13)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: Peugeot Deutschland GmbH
Atbildētāja: Deutsche Umwelthilfe eV
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva), 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “audiovizuālo mediju pakalpojuma” definīcija neaptver ne tādu videokanālu kā pamatlietā, izmantojot kuru interneta lietotāji var iepazīties ar īsiem reklāmas video attiecībā uz jaunu vieglo automobiļu modeļiem, ne arī kādu no šiem video, aplūkotu atsevišķi.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/11 |
Tiesas (septītā palāta) 2018. gada 22. februāra spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Nagyszénás Településszolgáltatási Nonprofit Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága
(Lieta C-182/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 9. pants un 13. panta 1. punkts - Neaplikšana ar nodokli - Jēdziens “publisko tiesību subjekts” - Komercsabiedība, kas pilnā apmērā pieder pašvaldībai un kam ir uzticēti daži publiski uzdevumi, kuri ir jāveic šai pašvaldībai - Šo uzdevumu un atlīdzības par tiem noteikšana līgumā, kas noslēgts starp šo sabiedrību un minēto pašvaldību))
(2018/C 134/14)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Kúria
Pamatlietas puses
Prasītāja: Nagyszénás Településszolgáltatási Nonprofit Kft.
Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága
Rezolutīvā daļa
1) |
Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka – ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesas pārbauda atbilstošos faktus, – par pakalpojumu, kas tiek sniegts par atlīdzību un par ko ir jāmaksā PVN, atbilstoši šai tiesību normai uzskata tādu darbību kā pamatlietā aplūkotā, ko veido tas, ka sabiedrība veic konkrētus publiskus uzdevumus atbilstoši līgumam, ko šī sabiedrība ir noslēgusi ar attiecīgo pašvaldību. |
2) |
Direktīvas 2006/112 13. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka – ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa pārbauda faktiskos apstākļus un atbilstošās valsts tiesību normas, – uz tādu darbību kā pamatlietā aplūkotā, ko veido tas, ka sabiedrība veic konkrētus publiskus uzdevumus saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp šo sabiedrību un pašvaldību, gadījumā, ja šī darbība ir saimnieciskā darbība šīs direktīvas 9. panta 1. punkta izpratnē, neattiecas noteikums par neaplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli, kas paredzēts šajā tiesību normā. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/11 |
Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 22. februāra spriedums (Administrativen sad Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Mitnitsa Varna/“SAKSA” ООD
(Lieta C-185/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējais muitas tarifs - Preču klasifikācija - Saskaņotais standarts ne 590:2013 - Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 2710 19 43 - Kritēriji, kuriem ir nozīme, preci klasificējot kā gāzeļļu))
(2018/C 134/15)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Administrativen sad – Varna
Pamatlietas puses
Prasītājs: Mitnitsa Varna
Atbildētāja: “SAKSA” ООD
piedaloties: Okrazhna prokuratura – Varna
Rezolutīvā daļa
Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, tās redakcijā, kas izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1101/2014 (2014. gada 16. oktobris), ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda minerāleļļa kā pamatlietā aplūkotā, ņemot vērā tās destilācijas pazīmes, nevar tikt klasificēta kā gāzeļļa atbilstoši šīs nomenklatūras apakšpozīcijai 2710 19 43 pat tad, ja šī eļļa atbilst saskaņotajā standartā EN 590, redakcijā, kāda bija spēkā 2013. gada septembrī, noteiktajām prasībām, kas attiecas uz izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām paredzētu gāzeļļu.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. novembrī iesniedza Sąd Okręgowy w Gorzowie Wielkopolskim (Polija) – WB
(Lieta C-658/17)
(2018/C 134/16)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Okręgowy w Gorzowie Wielkopolskim
Pamatlietas puses
WB
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (1) 46. panta 3. punkta b) apakšpunkts kopsakarā ar 39. panta 2. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds apliecinājums attiecībā uz nolēmumu mantošanas lietā, kura paraugs ir Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1329/2014 (2014. gada 9. decembris), ar ko izveido veidlapas, kuras minētas Regulā Nr. 650/2012 (2) 1. pielikumā, ir pieļaujams arī tādu nolēmumu gadījumā, ar kuriem tiek apstiprināts mantinieka statuss, bet kuri nav izpildāmi (pat daļēji)? |
2) |
Vai Regulas Nr. 650/2012 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka mantošanas apliecība, ko notārs izdevis saskaņā ar neapstrīdamu visu mantošanas apliecināšanas procesā iesaistīto personu iesniegumu un kuram ir juridiski saistoša tiesas nolēmuma par mantojuma iegūšanas apstiprinājumu juridiskais spēks, tāda kā mantošanas apliecība, ko ir izdevis Polijas notārs, ir nolēmums šīs tiesību normas izpratnē? Un līdz ar to: vai Regulas Nr. 650/2012 3. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka notārs, kurš izdod šāda veida mantošanas apliecību, ir uzskatāms par tiesu pēdējā minētā noteikuma izpratnē? |
3) |
Vai Regulas Nr. 650/2012 3. panta 2. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts paziņojumam saskaņā ar regulas 79. pantu ir informatīvs raksturs, un tas nav priekšnoteikums mantošanas lietās kompetentā juridiskās profesijas pārstāvja, kurš pilda tiesas funkcijas, atzīšanai par tiesu regulas 3. panta 2. punkta pirmā teikuma izpratnē, ja tas atbilst nosacījumiem, kas izriet no iepriekš minētās tiesību normas? |
4) |
Noliedzošas atbildes uz 1., 2. vai 3. jautājumu gadījumā: vai Regulas Nr. 650/2012 3. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, valsts procesuālo instrumentu, kas apliecina mantinieka statusu, tādu kā Polijas mantošanas apliecība, atzīstot par nolēmumu Regulas Nr. 650/2012 3. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē, tiek izslēgta iespēja to atzīt par publisku aktu? |
5) |
Apstiprinošas atbildes uz 4. jautājumu gadījumā: vai Regulas Nr. 650/2012 3. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka mantošanas apliecība, ko notārs izdevis saskaņā ar neapstrīdamu visu apliecināšanas procesā iesaistīto personu iesniegumu – tāda kā mantošanas apliecība, ko ir izdevis Polijas notārs, ir publisks akts šīs tiesību normas izpratnē? |
(1) OV L 2012, 27.7.2012., 107. lpp.
(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1329/2014 (2014. gada 9. decembris), ar ko izveido veidlapas, kuras minētas Regulā (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi, OV 2014, L 359, 30. lpp.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/13 |
Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 13. decembrīToni Klement iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-211/14 RENV Toni Klement/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
(Lieta C-698/17 P)
(2018/C 134/17)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzību iesniedzējs: Toni Klement (pārstāvis: J. Weiser, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:
1. |
atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-211/14 RENV un |
2. |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā izvirza trīs apelācijas sūdzības pamatus.
Kā pirmo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz apstrīdētās trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēju. Pārsūdzētajā spriedumā neesot ietverts nekāds pamatojums, kādēļ apstrīdētajai trīsdimensiju preču zīmei būtu piešķirama īpaši augsta atšķirtspēja, lai gan tās forma esot tīri tehniska. Līdz ar to sprieduma pamatojums esot neskaidrs un nesaprotams būtiskā aspektā, un tātad tajā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.
Kā otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza pārsūdzētā sprieduma pretrunīgu un nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz vārdiskā elementa “Bullerjan”, kas tiek pievienots apstrīdētajai preču zīmei tās izmantošanas laikā, atšķirtspēju. Pārsūdzētajā spriedumā neesot nekādu norāžu par to, kādu atšķirtspējas pakāpi Vispārējā tiesa ir piešķīrusi pievienotajam vārdiskajam elementam. Bez pievienotā vārdiskā elementa atšķirtspējas noteikšanas nevarot tikt novērtēts, vai tas ietekmē apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju. Turklāt pārsūdzētais spriedums šajā aspektā esot pretrunīgs. Piemēram, no vienas puses, Vispārējā tiesa uzskatot, ka vārdiskais elements varot atvieglot preču komerciālās izcelsmes noteikšanu, no otras puses, tā norādot, ka tas neietekmējot apstrīdētās trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēju. Tomēr komerciālās izcelsmes noteikšanas atvieglojums un atšķirtspējas neesamība esot viens otru izslēdzoši aspekti.
Kā trešo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza nepareizu juridisko vērtējumu, nosakot apstrīdētās trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēju. Lai noteiktu trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspējas pakāpi, esot jāsalīdzina aizsargātā forma ar tirgū pieejamām formām. Tomēr Vispārējā tiesa savā pamatojumā esot balstījusies nevis uz pastāvošajām formām, bet gan uz “krāsns formu vispārēji”. Taču šāda vidusmēra krāsns forma nepastāvot.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/14 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 19. decembrī iesniedza Amtsgericht Hamburg (Vācija) – Anke Hartog/British Airways plc
(Lieta C-711/17)
(2018/C 134/18)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Amtsgericht Hamburg
Pamatlietas puses
Prasītāja: Anke Hartog
Atbildētāja: British Airways plc
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (1), 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais šīs regulas piemērošanas nosacījums ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažieri ar apstiprinātu rezervāciju “ierodas uz reģistrāciju”, ja viņi – ja nav norādīts laiks – ne vēlāk kā 45 minūtes pirms norādītā izlidošanas laika ierodas rindā pie letes, ko gaisa pārvadātājs paredzējis attiecīgajai reģistrācijai?
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/14 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. decembrī iesniedza Wojewódzki Sąd Administracyjny w Kielcach (Polija) – ECO-WIND Construction S. A. z siedzibą w Warszawie/Samorządowe Kolegium Odwoławcze w Kielcach
(Lieta C-727/17)
(2018/C 134/19)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Wojewódzki Sąd Administracyjny w Kielcach
Pamatlietas puses
Prasītāja: ECO-WIND Construction S. A. z siedzibą w Warszawie
Valsts pārvaldes iestāde: Samorządowe Kolegium Odwoławcze w Kielcach
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (1), 1. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pie “tehniskajiem noteikumiem”, kuru projekts jāpaziņo Komisijai saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 1. punktu, ir piederīgs likuma noteikums, ar kuru tiek ieviests vēja elektrostaciju izvietošanas ierobežojums, nosakot, ka to minimālajam attālumam no dzīvojamās mājas vai ēkas ar jauktu lietošanas funkciju, kas ietver dzīvojamo funkciju, ir jābūt vismaz desmit reizes lielākam par vēja elektrostaciju augstumu, ko mēra no grunts līmeņa līdz būves augstākajam punktam, ieskaitot tehniskos elementus, it īpaši rotoru kopā ar lāpstiņām? |
2) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (2) 15. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pie noteikumiem, saskaņā ar kuriem piekļuve pakalpojumu darbībai vai tās veikšanai ir atkarīga no teritoriāla ierobežojuma, it īpaši no tādiem ierobežojumiem, kas noteikti saistībā ar minimālo ģeogrāfisko attālumu starp pakalpojumu sniedzējiem, par kuriem dalībvalsts paziņo Komisijai saskaņā ar minētas direktīvas 15. panta 7. punktu, ir piederīgs likuma noteikums, ar kuru tiek ieviests vēja elektrostaciju izvietošanas ierobežojums, nosakot, ka to minimālajam attālumam no dzīvojamās mājas vai ēkas ar jauktu lietošanas funkciju, kas ietver dzīvojamo funkciju, ir jābūt vismaz desmit reizes lielākam par vēja elektrostaciju augstumu, ko mērā no grunts līmeņa līdz būves augstākajam punktam, ieskaitot tehniskos elementus, it īpaši rotoru kopā ar lāpstiņām? |
3) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (3) 3. panta 1. punkta pirmā daļa un 13. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā valsts noteiktais tiesiskais regulējums, ar kuru tiek ieviests vēja elektrostaciju izvietošanas ierobežojums, nosakot, ka to minimālajam attālumam no dzīvojamās mājas vai ēkas ar jauktu lietošanas funkciju, kas ietver dzīvojamo funkciju, ir jābūt vismaz desmit reizes lielākam par vēja elektrostaciju augstumu, ko mēra no grunts līmeņa līdz būves augstākajam punktam, ieskaitot tehniskos elementus, it īpaši rotoru kopā ar lāpstiņām? |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/15 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 4. janvārī iesniedza Oberlandesgericht Karlsruhe (Vācija) – kriminālprocess pret Detlef Meyn
(Lieta C-9/18)
(2018/C 134/20)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht Karlsruhe
Pamatlietas puses
Apsūdzētais: Detlef Meyn
Prejudiciālais jautājums
Vai pastāv atzīšanas pienākums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām (1)– Trešā vadītāju apliecību direktīva (turpmāk tekstā – “VA direktīva”) – 2. panta 1. punktam arī pēc tam, kad Eiropas Savienības dalībvalsts, nepārbaudot transportlīdzekļa vadīšanas prasmes, ir veikusi vadītāja apliecības apmaiņu, ja iepriekšējā vadītāja apliecība nebija jāatzīst (šajā gadījumā – iepriekšējā vadītāja apliecība, ko bija izsniegusi cita Eiropas Savienības dalībvalsts, savukārt bija balstīta uz trešās valsts izsniegtas vadītāja apliecības apmaiņu, VA direktīvas 11. panta 6. punkta trešais teikums)?
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 2. februārī iesniedza Vestre Landsret (Dānija) – Skatteministeriet/KPC Herning
(Lieta C-71/18)
(2018/C 134/21)
Tiesvedības valoda – dāņu
Iesniedzējtiesa
Vestre Landsret
Pamatlietas puses
Prasītāj: Skatteministeriet (Dānijas Nodokļu ministrija)
Atbildētāja: KPC Herning
Prejudiciālie jautājumi
Vai saskaņā ar PVN direktīvas (1) 135. panta 1. punkta j) apakšpunktu saistībā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu, lasot kopsakarā ar 135. panta 1. punkta k) apakšpunktu saistībā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu, dalībvalsts pamatlietas apstākļos var pamatoti uzskatīt tādas zemes piegādi, uz kuras nodošanas brīdī atrodas ēka, par apbūves zemes pārdošanu, uz kuru attiecas pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja pušu nodoms ir šo ēku pilnībā vai daļēji nojaukt, lai atbrīvotu vietu jaunai ēkai?
(1) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006 L 37, 1. lpp.).
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/16 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 8. februārī iesniedza Visoki upravni sud (Horvātija) – Hrvatska banka za obnovu i razvitak (HBOR)/Povjerenik za informiranje Republike Hrvatske
(Lieta C-90/18)
(2018/C 134/22)
Tiesvedības valoda – horvātu
Iesniedzējtiesa
Visoki upravni sud
Pamatlietas puses
Prasītāja: Hrvatska banka za obnovu i razvitak (HBOR)
Atbildētājs: Povjerenik za informiranje Republike Hrvatske
Prejudiciālais jautājums
Vai LESD 15. panta 3. punkta otrās daļas un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) 4. panta 1. un 2. punkta tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, ar ko paredz iespēju bez izņēmumiem piekļūt informācijai par valsts līdzekļu izmantošanu, lai arī tajā pašā laikā piekļuve šai informācijai ir ierobežota, jo tā ir komercnoslēpums (banku noslēpums)?
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/17 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. februārī iesniedza Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) – SM/Entry Clearance Officer, UK Visa Section
(Lieta C-129/18)
(2018/C 134/23)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
Supreme Court of the United Kingdom
Pamatlietas puses
Prasītāja: SM
Atbildētājs: Entry Clearance Officer, UK Visa Section
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai bērns, kas ir nodots Savienības pilsoņa vai pilsoņu pastāvīgā likumiskā aizbildnībā saskaņā ar “kafala” vai līdzvērtīgu regulējumu, kas darbojas viņa vai viņas izcelsmes valstī, ir “tiešais pēcnācējs” Direktīvas 2004/38 (1) 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē? |
2) |
Vai šīs direktīvas citus noteikumus, īpaši 27. un 35. pantu, var interpretēt kā tādus, uz kuru pamata var liegt ieceļošanu šādiem bērniem, ja viņi ir cietuši no ekspluatācijas, vardarbības vai cilvēku tirdzniecības vai ja pastāv risks, ka viņi var no tās ciest? |
3) |
Vai dalībvalsts, pirms atzīt bērnu, kas nav EEZ valstspiederīgā pēcnācējs-asinsradinieks, par tiešo pēcnācēju 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ir tiesīga pārliecināties, vai procedūras bērna nodošanai šī EEZ valstspiederīgā aizbildnībā vai aizgādībā ir bijušas tādas, kurās vislabāk ņemtas vērā šī bērna intereses? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK. (OV 2004, L 158, 77. lpp.).
Vispārējā tiesa
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/18 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums – Gramberg/EUIPO – Mahdavi Sabet (Mobilā tālruņa futrālis)
(Lieta T-166/15) (1)
((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlots mobilā tālruņa futrālis - Dizainparauga nodošana atklātībā - Regulas (EK) Nr. 6/2002 7. panta 1. punkts - Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā))
(2018/C 134/24)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Claus Gramberg (Essen, Vācija) (pārstāvji: sākotnēji S. Kettler, vēlāk F. Klopmeier un G. Becker, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)
Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Sorouch Mahdavi Sabet (Parīze, Francija)
Priekšmets
Prasība, kas celta par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2015. gada 13. janvāra lēmumu lietā R 460/2013-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp C. Gramberg un S. Mahdavi Sabet.
Rezolutīvā daļa
1) |
Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2015. gada 13. janvāra lēmumu lietā R 460/2013-3. |
2) |
Prasību pārējā daļā noraidīt. |
3) |
Piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt Claus Gramberg tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas ir radušies saistībā ar procesu EUIPO Apelācijas padomē. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/19 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums – Hansen Medical/EUIPO – Covidien (“MAGELLAN”)
(Lieta T-222/16) (1)
((Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MAGELLAN” - Faktiska izmantošana - Pierādīšanas pienākums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. pants un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 18. pants un 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) - Anulēšanas nodaļas pieļauts procesuāls pārkāpums - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad – Regulas 2017/1001 94. pants) - Mutvārdu process - Regulas Nr. 207/2009 77. pants (tagad – Regulas 2017/1001 96. pants)))
(2018/C 134/25)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Hansen Medical, Inc. (Mountain View, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: R. Kunze, G. Würtenberger un T. Wittmann, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Schifko un D. Walicka)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Covidien AG (Neuhausen am Rheinfall, Šveice) (pārstāvji: R. Ingerl un D. Wiedemann, advokāti)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 3. februāra lēmumu lietās R 3092/2014-2 un R 3118/2014-2 attiecībā uz atcelšanas procesu starp Hansen Medical un Covidien.
Rezolutīvā daļa
1) |
Prasību noraidīt. |
2) |
Hansen Medical, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/19 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums – CEE Bankwatch Network/Komisija
(Lieta T-307/16) (1)
((Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti, kas attiecas uz Komisijas lēmumu par Euratom aizdevuma piešķiršanu, lai atbalstītu Ukrainas kodoliekārtu drošības uzlabošanas programmu - Daļējs piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar sabiedrības interešu aizsardzību starptautisko attiecību jomā - Izņēmums saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību - Sevišķas sabiedrības intereses - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - Piemērošana dokumentiem, kas saistīti ar lēmumiem, kuri pieņemti EAEK līguma ietvaros))
(2018/C 134/26)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: CEE Bankwatch Network (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis: C. Kiss, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Zadra, F. Clotuche- Duvieusart un C. Cunniffe)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: M. Holt un D. Robertson, pēc tam – S. Brandon)
Priekšmets
Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2016) 2319 final (2016. gada 15. aprīlis), ar ko, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.), tiek atteikta piekļuve vairākiem dokumentiem saistībā ar Komisijas Lēmumu C(2013) 3496 final (2013. gada 24. jūnijs) par Euratom aizdevuma piešķiršanu, lai atbalstītu Ukrainas kodoliekārtu drošības uzlabošanas programmu.
Rezolutīvā daļa
1) |
Prasību noraidīt. |
2) |
CEE Bankwatch Network sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus. |
3) |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/20 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums – Zink/Komisija
(Lieta T-338/16 P) (1)
((Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Atalgojums - Ekspatriācijas pabalsts - Ekspatriācijas pabalsta nemaksāšana vairāku gadu garumā administratīvas kļūdas dēļ - Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts - Saprātīgs termiņš))
(2018/C 134/27)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Richard Zink (Bamako, Mali) (pārstāvji: N. de Montigny un J.-N. Louis, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Bohr un F. Simonetti)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 11. aprīļa spriedumu Zink/Komisija (F-77/15, EU:F:2016:74), kurā tiek lūgts atcelt šo spriedumu.
Rezolutīvā daļa
1) |
Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2016. gada 11. aprīļa spriedumu Zink/Komisija (F-77/15). |
2) |
Atcelt Eiropas Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) 2014. gada 23. jūlija lēmumu, ciktāl ar šo lēmumu Komisija ir atteikusies Richard Zink izmaksāt ekspatriācijas pabalstu par laikposmu no 2007. gada 1. septembra līdz 2009. gada 30. aprīlim. |
3) |
Eiropas Savienības Civildienesta tiesā celto prasību ar atsauces numuru F-77/15 pārējā daļā noraidīt. |
4) |
Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā pirmajā instancē. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/21 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 20. februāra rīkojums – Iberdrola/Komisija
(Lieta T-260/15 R)
(Pagaidu noregulējums - Valsts atbalsts - Spānijas nodokļu tiesību aktos paredzēta atbalsta shēma - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)
(2018/C 134/28)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Iberdrola, SA (Bilbao, Spānija) (pārstāvji: J. Ruiz Calzado un J. Domínguez Pérez, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky un P. Němečková)
Priekšmets
Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas 2014. gada 15. oktobra Lēmuma (ES) 2015/314 par valsts atbalstu SA.35550 (13/C) (ex 13/NN) (ex 12/CP), ko īstenojusi Spānija – Shēma finanšu nemateriālās vērtības norakstīšanai nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs (OV 2015, L 56, 38. lpp.), izpildi.
Rezolutīvā daļa
1) |
Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. |
2) |
Atcelt 2017. gada 24. novembra rīkojumu Iberdrola/Komisija (T-260/15 R). |
3) |
Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/21 |
Prasība, kas celta 2017. gada 22. novembrī – Autoridad Portuaria de Vigo/Komisija
(Lieta T-764/17)
(2018/C 134/29)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Autoridad Portuaria de Vigo (Vigo, Spānija) (pārstāvis: J. Costas Alonso, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt kļūdu labojumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV 2004, L 139, 55. lpp., kļūdu labojums – OV 2004, L 226, 22. lpp.), kas publicēts 2017. gada 23. septembra Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sērija L 243; |
— |
atcelt kļūdu labojumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV 2004, L 139, 206. lpp., kļūdu labojums – OV 2004, L 226, 83. lpp.), kas publicēts 2017. gada 21. septembra Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sērija L 243. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatojumam prasītāja apgalvo, ka
1. |
Pārsteidz Komisijas klusējot sniegtā piekrišana atšķirīgai normu piemērošanai dalībvalstu importam dzīvnieku izcelsmes produktu jomā vairākos konkrētos gadījumos kā, piemēram, saistībā ar saldētu zvejas produktu konteineriem no Ķīnas, kam visam ir negatīva ietekme uz godīgu konkurenci starp dalībvalstīm. |
2. |
Galvenā konstatētā problēma attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktu importu un prasību par tā saukto “dubulto sarakstu” kuģiem, kas veic piegādes trešo valstu uzņēmumiem. |
3. |
Pārtikas uzņēmumam piederošs saimnieciskās darbības subjekts, kas importē dzīvnieku izcelsmes produktus, kuru izcelsme ir ārpus Kopienas, var importēt zvejas produktus no trešās valsts vienīgi tad, ja šī trešā valsts, no kuras nāk šie produkti, tāpat kā uzņēmums, no kura nāk šie produkti, vai kurā tie ir iegūti vai sagatavoti, ir iekļauti sarakstā. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/22 |
Prasība, kas celta 2018. gada 30. janvārī –Tassi/Tiesa
(Lieta T-50/18)
(2018/C 134/30)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Smaro Tassi (Berlīne, Vācija) (pārstāve: E. Kleani, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Tiesas 2017. gada 23. novembra lēmumu (atsauces nr. 20173192), ar ko tika noraidīts prasītājas piedāvājums, ko tā iesniedza saistībā ar paziņojumu par ārštata grieķu valodas tulkotāja līguma 2017/S 002-001564 noslēgšanu. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā neesot nedz norādīti konkrētu kritēriju kopums, ar kuriem ir noteikts konkursa procedūrā prasītais tulkojumu kvalitātes līmenis, nedz jebkāda veida labojumi vai salīdzinošs atzinums, ar kura palīdzību – prasītājas ieskatos – varētu pamatot, kādēļ prasītājas iesniegtais tulkošanas pārbaudījums neatbilda minimālajam prasītajam līmenim. Prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums neesot pienācīgi pamatots un ka atlases procedūra neesot bijusi pārskatāma.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/22 |
Prasība, kas celta 2018. gada 30. janvārī –Kleani/Tiesa
(Lieta T-51/18)
(2018/C 134/31)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Efterpi Kleani (Berlīne, Vācija) (pārstāve: S. Tassi, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Tiesas 2017. gada 23. novembra lēmumu (atsauces nr. 20172046), ar ko tika noraidīts prasītājas piedāvājums, ko tā iesniedza saistībā ar paziņojumu par ārštata grieķu valodas tulkotāja līguma 2017/S 002-001564 noslēgšanu. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā neesot norādīts nedz konkrētu kritēriju kopums, ar kuriem ir noteikts konkursa procedūrā prasītais tulkojumu kvalitātes līmenis, nedz jebkāda veida labojumi vai salīdzinošs atzinums, ar kura palīdzību – prasītājas ieskatos – varētu pamatot, kādēļ prasītājas iesniegtais tulkošanas pārbaudījums neatbilda minimālajam prasītajam līmenim. Prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums neesot pienācīgi pamatots un ka atlases procedūra neesot bijusi pārskatāma.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/23 |
Prasība, kas celta 2018. gada 5. februārī – Rodriguez Prieto/Komisija
(Lieta T-61/18)
(2018/C 134/32)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Amador Rodriguez Prieto (Steinsel, Luksemburga) (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
primāri, atzīt un piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājam radīto kaitējumu, sedzot 68 831 euro par nodarīto mantisko kaitējumu un 100 000 par morālo kaitējumu; |
— |
pakārtoti, atzīt un piespriest atcelt 2017. gada 28. marta lēmumu, ar kuru tika atteikts sniegt palīdzību; |
— |
katrā ziņā atzīt un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs galvenokārt apgalvo, ka Komisija esot izdarījusi dienesta pārkāpumu, neatzīstot prasītāju par trauksmes cēlēju, kā rezultātā prasītājam ir nodarīts mantisks un morāls kaitējums, kas ir jāatlīdzina atbildētājai. Pakārtoti, prasītājs uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi Civildienesta noteikumu 24. pantu, kriminālprocesā atsakoties tam sniegt šajā noteikumā paredzēto palīdzību.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/23 |
Prasība, kas celta 2018. gada 6. februārī – Torro Entertainment/EUIPO – Grupo Osborne (“TORRO Grande Meat in Style”)
(Lieta T-63/18)
(2018/C 134/33)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Torro Entertainment (Plovdiv, Bulgārija) (pārstāvis: A. Kostov, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Grupo Osborne, SA (El Puerto de Santa María, Spānija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “TORRO Grande Meat in Style” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 744 452
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 20. decembra lēmums lietā R 1776/2017-2
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā ar to ir noraidīta apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO un Grupo Osborne S.A. atlīdzināt “Torro Entertainment” Ltd. tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā un saistībā ar apelācijas procesu un iebildumu procesu. |
Izvirzītie pamati:
— |
Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums; |
— |
pienākuma norādīt pamatojumu un rūpības pienākuma neizpilde. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/24 |
Prasība, kas celta 2018. gada 6. februārī – Venecuēla/Padome
(Lieta T-65/18)
(2018/C 134/34)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Venecuēlas Bolivāra Republiku (pārstāvji: F. Di Gianni un L. Giuliano, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Padomes Regulu (ES) 2017/2063 (2017. gada 13. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā, ciktāl tās tiesību normas attiecas uz prasītāju; un |
— |
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar ierobežojošo pasākumu noteikšanu, iepriekš neinformējot prasītāju par savu nodomu, un iepriekš neuzklausot prasītājas viedokli par faktiem, kas pamatojot ierobežojošos pasākumus, Padome esot pārkāpusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un sniegt pietiekamus pierādījumus ierobežojošo pasākumu noteikšanai. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz faktiem, uz kuriem ir balstīti ierobežojošie pasākumi. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ierobežojošie pasākumi esot nelikumīgi pretpasākumi saskaņā ar starptautiskajām paražu tiesībām. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/25 |
Prasība, kas celta 2018. gada 29. janvārī –Tsapakidou/Tiesa
(Lieta T-66/18)
(2018/C 134/35)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Argyro Tsapakidou (Berlīne, Vācija) (pārstāve: E. Kleani, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt Tiesas 2017. gada 23. novembra lēmumu (atsauces nr. 20173939), ar ko tika noraidīts prasītājas piedāvājums, ko tā iesniedza saistībā ar paziņojumu par ārštata grieķu valodas tulkotāja līguma 2017/S 002-001564 noslēgšanu; |
— |
Piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpti ES tiesību vispārējie principi, kuri nosaka, ka administratīvie akti ir pietiekami jāpamato, un tajos ir jānorāda principi, uz kuriem tie ir balstīti. Apstrīdētais lēmums šiem kritērijiem neatbilstot. Prasītāja jo īpaši apgalvo, ka atbildētājas sniegtais pamatojums neesot pietiekams iepirkuma procedūras specifikācijas 4.3.1. panta izpratnē. Turklāt prasītājai sniegtā informācija viņai neesot devusi iespēju izvērtēt, vai saņemtais vērtējums par attiecīgo tulkošanas uzdevumu ir pamatots. Viņai neesot bijusi informācija par vērtēšanas vadlīnijām vai kritērijiem, uz kuru pamata ir ticis pieņemts apstrīdētais lēmums.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/25 |
Prasība, kas celta 2018. gada 9. februārī – CN/Parlaments
(Lieta T-76/18)
(2018/C 134/36)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: CN (pārstāvji: C. Bernard-Glanz un A. Tymen, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt šo prasību par pieņemamu; |
— |
piespriest atbildētājam iesniegt RDP komitejas atzinumus, RDP komitejas uzklausīto liecinieku uzklausīšanas ierakstus un lietas materiālus, kas nosūtīti Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam saskaņā ar RDP komitejas iekšējā reglamenta 10. pantu; |
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu un, ja nepieciešams, lēmumu par sūdzības noraidīšanu; |
— |
piespriest atbildētājam samaksāt 68 500 EUR par prasītājam nodarīto dažādu veidu morālo kaitējumu; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pants, Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 25. pants, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, pārkāpts labas pārvaldības princips, nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz aizstāvību un ka nav izpildīts pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, pieņemot apstrīdēto lēmumu šajā lietā, proti, Eiropas Parlamenta lēmumu noraidīt prasītāja lūgumu sniegt palīdzību. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, Hartas 31. panta, Civildienesta noteikumu 12.a un 24. panta pārkāpums un pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses neizpilde. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/26 |
Prasība, kas celta 2018. gada 12. februārī – VE/EVTI
(Lieta T-77/18)
(2018/C 134/37)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: VE (pārstāvji: L. Levi un N. Flandin, advokātes)
Atbildētāja: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu; |
— |
atcelt 2016. gada novērtējuma ziņojumu par prasītāju, ciktāl tajā prasītāja sniegums ir novērtēts kā “neapmierinošs”; |
— |
ja nepieciešams, atcelt arī EVTI 2017. gada 6. novembra lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība; |
— |
par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu piespriest kompensāciju, kas novērtēta ex aequo et bono10 000 EUR apmērā, un |
— |
piespriest atlīdzināt visus prasītāja advokātu izdevumus saistībā ar šo prasību. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.
1. |
Iebilde par prettiesiskumu, jo EVTI esot apstiprinājusi Novērtējuma rokasgrāmatu, iepriekš to neiesniedzot Personāla komitejai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu. |
2. |
Civildienesta noteikumu 43. panta 1. punkta un Novērtējuma rokasgrāmatas pārkāpums, jo atbildētāja esot pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā:
|
3. |
Rūpības pienākuma un labas pārvaldības principa pārkāpums saistībā ar prasītāja veselības problēmām un saistībā ar padomu nesniegšanu prasītājam, nelabvēlīgiem darba apstākļiem un pienācīgas apmācības trūkumu. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/27 |
Prasība, kas celta 2018. gada 9. februārī – Bekat/EUIPO – Borbet (“ARBET”)
(Lieta T-79/18)
(2018/C 134/38)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Arif Oliver Bekat (Eslingena, Vācija) (pārstāvis: P. Kohl, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Borbet GmbH (Halenberga, Vācija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ARBET” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 320 915
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 6. decembra lēmums lietā R 1117/2017-4
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt personas, kas iestājusies lietā, 2017. gada 26. maija apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas 2017. gada 30. marta lēmumu; |
— |
piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp procesā Apelācijas padomē radušos izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/27 |
Prasība, kas celta 2018. gada 13. februārī – Husky CZ/EUIPO – Husky of Tostock (“HUSKY”)
(Lieta T-82/18)
(2018/C 134/39)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Husky CZ s.r.o. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvis: L. Lorenc, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Husky of Tostock Ltd (Vudbridža, Apvienotā Karaliste)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “HUSKY” zilā, melnā un baltā krāsā – reģistrācijas pieteikums Nr. 4 442 431
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 18. janvāra lēmums lietā R 812/2017-1
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Apelācijas padome nav pienācīgi ņēmusi vērā prasītājas iesniegtos argumentus un pierādījumus un līdz ar to ir nepareizi uzskatījusi, kādas agrākās tiesības ir iebildumu pamatā. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/28 |
Prasība, kas celta 2018. gada 9. februārī – CH/Parlaments
(Lieta T-83/18)
(2018/C 134/40)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: CH (pārstāvji: C. Bernard-Glanz un A. Tymen, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Parlaments
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt šo prasību par pieņemamu; |
— |
piespriest atbildētājam iesniegt RDP komitejas atzinumus, RDP komitejas uzklausīto liecinieku uzklausīšanas ierakstus un lietas materiālus, kas nosūtīti Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam saskaņā ar RDP komitejas iekšējā reglamenta 10. pantu; |
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu un, ja nepieciešams, lēmumu par sūdzības noraidīšanu; |
— |
piespriest atbildētājam samaksāt 68 500 EUR par prasītājai nodarīto dažādu veidu morālo kaitējumu; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pants, Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 25. pants (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, ka ir pārkāpts labas pārvaldības princips, nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz aizstāvību un ka nav izpildīts pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, pieņemot apstrīdēto lēmumu šajā lietā, proti, Eiropas Parlamenta lēmumu noraidīt prasītājas lūgumu sniegt palīdzību. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, Hartas 31. panta, Civildienesta noteikumu 12.a un 24. panta pārkāpums un pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses neizpilde. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/29 |
Prasība, kas celta 2018. gada 19. februārī – Gruppo Armonie/EUIPO (“ARMONIE”)
(Lieta T-88/18)
(2018/C 134/41)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Gruppo Armonie SpA (Casalgrande, Itālija) (pārstāvis: G. Medri, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Informācija par procesu EUIPO
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ARMONIE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 430 068
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 15. decembra lēmums lietā R 2063/2017–5
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/29 |
Prasība, kas celta 2018. gada 19. februārī – Guiral Broto/EUIPO – Gastro & Soul (“Café del Sol”)
(Lieta T-89/18)
(2018/C 134/42)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums: spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Ramón Guiral Broto (Marbella, Spānija) (pārstāvis: J. de Castro Hermida, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Gastro & Soul GmbH (Hildesheim, Vācija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Café del Sol” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 6 105 985
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 4. decembra lēmums lietā R 1095/2017-4
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu, atzīstot par pamatotiem iebildumus, kas balstīti uz iebildumu iesniedzējam Ramón Guiral Broto piederošo prioritāro Spānijas preču zīmi Nr. 2348110 attiecībā uz Nicas klasifikācijas 42. klasi; |
— |
apstiprināt Iebildumu nodaļas lēmumu, ar kuru noraidīts Vācijas komercsabiedrība GASTRO & SOUL GmbH iesniegtais Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 6 105 985 “CAFÉ DEL SOL” reģistrācijas pieteikums attiecībā uz “ēdināšanas un dzērienu pasniegšanas pakalpojumiem, pagaidu izmitināšanas un pārtikas piegādes pakalpojumiem”, kas ietilpst 43. klasē atbilstoši Nicas klasifikācijai, jo konfliktējošo preču zīmju līdzāspastāvēšanas dēļ patērētājiem pastāv sajaukšanas iespēja, ņemot vērā lielo vārdiska elementa līdzību un to piemērošanas jomas identiskumu, vai, ja šāds lēmums neietilpst Vispārējās tiesas kompetencē, nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja apelācijas padomei, uzdodot tai atzīt iebildumus par pamatotiem; |
— |
pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu tādēļ, ka tas nav konsekvents un ar to ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesisko noteiktību, ciktāl tam ir skaidri tikusi liegta iespēja iesniegt pretstatītās prioritārās preču zīmes pilnīgu tulkojumu apelācijas lietā R 1095/2017–4, tādējādi kavējot vienu no pamatmērķiem, kas ticis izvirzīts, nododot lietu atpakaļ EUIPO apelācijas padomēm atbilstoši Vispārējās tiesas 2016. gada 13. decembra spriedumam lietā T-548/15, un no jauna nodot lietu EUIPO apelācijas padomēm, lai tiktu atļauts veikt šādu trūkumu novēršanu un attiecīgi tiktu pieņemts lēmums par apelācijas sūdzību. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/30 |
Prasība, kas celta 2018. gada 19. februārī – Guiral Broto/EUIPO – Gastro & Soul (“CAFE DEL SOL”)
(Lieta T-90/18)
(2018/C 134/43)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums: spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Ramón Guiral Broto (Marbella, Spānija) (pārstāvis: J. de Castro Hermida, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Gastro & Soul GmbH (Hildesheim, Vācija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Café del Sol” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 6 104 608
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 4. decembra lēmums lietā R 1096/2017-4
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu, atzīstot par pamatotiem iebildumus, kas balstīti uz iebildumu iesniedzējam Ramón Guiral Broto piederošo prioritāro Spānijas preču zīmi Nr. 2348110 attiecībā uz Nicas klasifikācijas 42. klasi; |
— |
apstiprināt Iebildumu nodaļas lēmumu, ar kuru noraidīts Vācijas komercsabiedrības Gastro & Soul GmbH iesniegtais Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 6 104 608 reģistrācijas pieteikums attiecībā uz “ēdināšanas un dzērienu pasniegšanas pakalpojumiem, pagaidu izmitināšanas un pārtikas piegādes pakalpojumiem”, kas atbilstoši Nicas klasifikācijai ietilpst 43. klasē, jo konfliktējošo preču zīmju līdzāspastāvēšanas dēļ patērētājiem pastāv sajaukšanas iespēja, ņemot vērā lielo vārdiskā elementa līdzību un to piemērošanas jomas identiskumu, vai, ja šāds lēmums neietilpst Vispārējās tiesas kompetencē, nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja apelācijas padomei, uzdodot tai atzīt iebildumus par pamatotiem; |
— |
pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu tādēļ, ka tas nav konsekvents un ar to ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesisko noteiktību, ciktāl tam ir skaidri tikusi liegta iespēja iesniegt pretstatītās prioritārās preču zīmes pilnīgu tulkojumu apelācijas lietā R 1096/2017-4, tādējādi kavējot vienu no pamatmērķiem, kas ticis izvirzīts, nododot lietu atpakaļ EUIPO apelācijas padomēm atbilstoši Vispārējās tiesas 2016. gada 13. decembra spriedumam lietā T-549/15, un no jauna nodot lietu EUIPO apelācijas padomēm, lai tiktu atļauts veikt šādu trūkumu novēršanu un attiecīgi tiktu pieņemts lēmums par apelācijas sūdzību. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/31 |
Prasība, kas celta 2018. gada 16. februārī – Equity Cheque Capital Corporation/EUIPO (“DIAMOND CARD”)
(Lieta T-91/18)
(2018/C 134/44)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Equity Cheque Capital Corporation (Viktorija, Kanāda) (pārstāvji: I. Berkeley, barrister, P. Wheeler un C. Rani, solicitors)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Informācija par procesu EUIPO
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “DIAMOND CARD” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 775 422
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 14. decembra lēmums lietā R 1544/2017-4
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/32 |
Prasība, kas celta 2018. gada 19. februārī – Multifit Tiernahrungs/EUIPO (“fit+fun”)
(Lieta T-94/18)
(2018/C 134/45)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Multifit Tiernahrungs GmbH (Krēfelde, Vācija) (pārstāvji: N. Weber un L. Thiel, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Informācija par procesu EUIPO
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “fit+fun” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 996 432
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 7. decembra lēmums lietā R 847/2017-1
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/32 |
Prasība, kas celta 2018. gada 19. februārī – Cabell/EUIPO – Zorro Productions (“ZORRO”)
(Lieta T-96/18)
(2018/C 134/46)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Robert W. Cabell (Renton, Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: K. Bröcker, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Zorro Productions, Inc. (Berkeley, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ZORRO” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 5 399 787
Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 19. decembra lēmums lietā R 1637/2015-4
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
apmierināt pieteikumu daļēji atzīt Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju Nr. 5 399 787 par spēkā neesošu attiecībā uz visām apstrīdētajām precēm un pakalpojumiem; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/33 |
Prasība, kas celta 2018. gada 16. februārī – DeepMind Technologies/EUIPO (“STREAMS”)
(Lieta T-97/18)
(2018/C 134/47)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: DeepMind Technologies Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: T. St Quintin, barrister, K. Gilbert un G. Lodge, solicitors)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Informācija par procesu EUIPO
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “STREAMS” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 166 176
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 27. novembra lēmums lietā R 35/2017-1
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
grozīt apstrīdēto lēmumu, jo ar to esot pārkāpts Eiropas Savienības Preču zīmju regulas 7. pants; alternatīvi – |
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu, balstoties uz to pašu pamatu; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 7. panta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/33 |
Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Multifit Tiernahrungs/EUIPO (“MULTIFIT”)
(Lieta T-98/18)
(2018/C 134/48)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Multifit Tiernahrungs GmbH (Krēfelde, Vācija) (pārstāvji: N. Weber un L. Thiel, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Informācija par procesu EUIPO
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MULTIFIT” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 996 291
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 15. novembra lēmums lietā R 846/2017-1
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/34 |
Prasība, kas celta 2018. gada 19. februārī – Stamatopoulos/ENISA
(Lieta T-99/18)
(2018/C 134/49)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Grigorios Stamatopoulos (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis: S. Pappas, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt ENISA cilvēkresursu nodaļas 2017. gada 25. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītāja kandidatūra uz ENISA Finanšu un iepirkuma daļas vadītāja amatu, ko viņš iesniedzis saskaņā ar paziņojumu par vakanci ENISA-TA16-AD-2017-03, lai tādējādi aģentūra taisnīgi un pārskatāmi atkārtoti izvērtētu prasītāja kandidatūru; |
— |
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam kompensāciju vismaz piecu tūkstošu (5 000) EUR apmērā par morālo kaitējumu, kas viņam radīts apstrīdētā akta prettiesiskuma dēļ; |
— |
piespriest atbildētājai segt pašai savus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.
1. |
Pirmajā pamatā prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā aktā atbildētāja nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tam trūkstot pietiekama pamatojuma par prasītāja kandidatūras noraidīšanu. Lai gan ENISA prasītājam darīja zināmu viņa punktu skaitu par katru atlases kritēriju un kopējo punktu skaitu, visi kandidāti būtībā tika vērtēti salīdzinoši, tāpēc katram pretendentam punkti tika piešķirti šādas salīdzinošas analīzes rezultātā. Līdz ar to prasītājs apgalvo, ka, tā kā ENISA viņam nav darījusi zināmu konkrētu pamatojumu par viņam piešķirtajiem punktiem par katru kritēriju, ieskaitot to izraudzīto pretendentu salīdzinošās priekšrocības, kuri vēlāk piedalījās intervijās un pārbaužu kārtā, tā neesot sniegusi pietiekamu pamatojumu, kas prasītājam ļautu izvērtēt, vai viņam nelabvēlīgais akts bija pietiekami pamatots un vai būtu lietderīgi celt prasību Vispārējā tiesā, un lai Vispārējā tiesa varētu pārbaudīt akta tiesiskumu. |
2. |
Otrajā pamatā prasītājs apgalvo, ka atlases komitejas vērtējumā par viņa spējām ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, it īpaši attiecībā uz šādiem atlases kritērijiem: “ļoti labas organizatoriskās prasmes, precizitāte un spēja analizēt, savākt un apkopot sarežģītu finanšu informāciju”, “izcilas sarunu un problēmu risināšanas prasmes”, “spēja vadīt personālu un risināt konfliktus”, “labas mutiskas un rakstiskas saziņas prasmes angļu valodā” un “spēja saglabāt efektivitāti lielas darba slodzes apstākļos un konsekventi ievērot plānotos termiņus neatkarīgi no darba vides izmaiņām”. |
3. |
Trešajā pamatā prasītājs apgalvo, ka ar apstrīdēto aktu ir pārkāpti vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi. Atlases komiteja esot patvaļīgi un prettiesiski noteikusi slieksni kandidātu piekļuvei intervijas un testu kārtai. Prasītājs apgalvo, ka paziņojumā par vakanci neesot bijuši paredzēti nekādi nosacījumi par to, kad šis slieksnis tiks noteikts un kādus kritērijus atlases komiteja ņems vērā tā noteikšanā. Līdz ar to atlases komiteja neviena brīdī nav sniegusi pamatojumu tam, kā tā noteikusi šī sliekšņa līmeni, bet kandidātiem par to paziņojusi tikai pēc vērtējuma pabeigšanas. |
4. |
Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minētos pārkāpumus, prasītājs lūdz piespriest kompensāciju par morālo kaitējumu, ko viņš esot cietis, piedaloties kļūdainā un prettiesiskā procedūrā, un viņa kandidatūras noraidīšanas pamatojuma trūkuma dēļ, ko varot uzskatīt par pilnīgu cieņas trūkumu un viņa tiesību uz taisnīgu pārvaldību neievērošanu. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/35 |
Prasība, kas celta 2018. gada 19. februārī – Knauf/EUIPO (“upgrade your personality”)
(Lieta T-102/18)
(2018/C 134/50)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Martin Knauf (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: H. Jaeger, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Informācija par procesu EUIPO
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “upgrade your personality” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 750 029
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 18. decembra lēmums lietā R 1011/2017–4
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
reģistrēt Eiropas Savienības vārdisku preču zīmi “upgrade your personality” attiecībā uz šādām 9. un 28. klasē ietilpstošajām precēm: 9. klase: datorprogrammas (ierakstītas); datorprogrammas (lejupielādējamas); ierakstītas datorprogrammas; lejupielādējamas datorprogrammas; programmatūra; datorspēļu programmatūra; videospēļu datorprogrammas; videospēļu programmatūra; videospēļu datorprogrammatūra; programmatūra spēlēm uz videoiekārtām; datu apstrādes programmatūra; programmatūra datu apstrādei; datorgrafikas programmatūra; virtuālās realitātes programmatūra; virtuālās realitātes programmatūra; optiskie datu nesēji, kas satur ierakstītu programmatūru; ierakstīti magnētiskie datu nesēji; videospēļu kasetnes; videokasetes; videokasetes (ierakstītas); ierakstītas videokasetes; 28. klase: spēļu konsoles. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/36 |
Prasība, kas celta 2018. gada 19. februārī – S & V Technologies/EUIPO – Smoothline (“Smoothline”)
(Lieta T-103/18)
(2018/C 134/51)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: S & V Technologies GmbH (Hennigsdorf, Vācija) (pārstāvji: T. Schmitz un M. Breuer, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Smoothline AG (Cīrihe, Šveice)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Smoothline” – starptautiska reģistrācija Nr. 958 169, ko attiecina uz Eiropas Savienību
Process EUIPO: Spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 7. decembra lēmums lietā R 115/2017-1
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītie pamati:
— |
Regulas 2017/1001 95. punkta pārkāpums; |
— |
Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums; |
— |
Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/36 |
Prasība, kas celta 2018. gada 22. februārī – Fundación Tecnalia Research & Innovation/REA
(Lieta T-104/18)
(2018/C 134/52)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Fundación Tecnalia Research & Innovation (Donostija-Sansevastjana, Spānija) (pārstāvji: P. Palacios Pesquera un M. Rius Coma, advokāti)
Atbildētāja: Pētniecības izpildaģentūra (REA)
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
Atzīt šo prasību un tajā izklāstītos apstrīdēšanas pamatus par pieņemamiem; |
— |
Atzīt šajā prasībā izklāstītos apstrīdēšanas pamatus un līdz ar to atcelt apstrīdēto lēmumu, nosakot, ka nav jāatmaksā summas, kas samaksātas par TECNALIA paveiktajiem uzdevumiem; |
— |
piespriest REA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir par lēmumu, kas pieņemts uz sacīkstes principu balstītajā procedūrā finansiālo līdzekļu atgūšanai saistībā ar projekta FP7-SME-2013-605879-FOODWATCH dotācijas nolīgumu. Lēmums izbeigt projekta FoodWatch dotācijas nolīgumu tika pieņemts tāpēc, ka prasītāja it kā neesot tikusi informēta par, pēc REA domām, mērķu, darba metodoloģijas un sagaidāmo rezultātu ziņā projektam FoodWatch ļoti līdzīgā projekta BreadGuard esamību.
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.
1. |
Pirmais pamats ir par to, ka apstrīdētajā lēmumā neesot izklāstīts pamatojums, jo nav ņemti vērā attaisnojošie iemesli, ko TECNALIA norādījusi uz sacīkstes principu balstītajā izmeklēšanas procedūrā. |
2. |
Otrais pamats ir par to, ka esot pārkāpti projekta FoodWatch dotācijas nolīguma II pielikuma noteikumi, jo atbildētāja nav norādījusi to neatkarīgo ekspertu identitāti, kuri ir parakstījuši apstrīdētā lēmuma pamatā esošos ekspertīzes atzinumus, tādējādi nedodot iespēju TECNALIA tos noraidīt. |
3. |
Trešais pamats ir par to, ka esot pārkāpts vainojamības princips, jo atbildētāja nav ņēmusi vērā, cik lielā mērā TECNALIA ir piedalījusies inkriminētajos nodarījumos. |
4. |
Ceturtais pamats ir par to, ka esot pārkāpts likumiskuma princips, jo TECNALIA ir pienācīgi īstenojusi projektus un nav pārkāpusi vai neizpildījusi nolīgtās saistības. |
5. |
Piektais pamats ir par to, ka esot pārkāpts samērīguma princips, jo nav ņemts vērā, cik lielā mērā inkriminētajā nodarījumā ir vainojams katrs tā līdzdalībnieks. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/37 |
Prasība, kas celta 2018. gada 22. februārī – Deray/EUIPO – Charles Claire (“LILI LA TIGRESSE”)
(Lieta T-105/18)
(2018/C 134/53)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: André Deray (Bry-sur-Marne, Francija) (pārstāvis: S. Santos Rodríguez, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Charles Claire LLP (Weybridge Surrey, Apvienotā Karaliste)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “LILI LA TIGRESSE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 015 064 462
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 13. decembra lēmums lietā R 1244/2017-2
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus; |
— |
piespriest EUIPO un Charles Claire LLP atlīdzināt izdevumus, kas prasītājai radušies administratīvajā procesā EUIPO. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/38 |
Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Aytekin/EUIPO – Dienne Salotti (“Dienne”)
(Lieta T-107/18)
(2018/C 134/54)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Erkan Aytekin (Ankara, Turcija) (pārstāvis: V. Martín Santos, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Dienne Salotti SRL a socio unico (Altamura, Itālija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Dienne” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 080 302
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 15. decembra lēmums lietā R 1444/2017-2
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest reģistrācijas pieteikuma iesniedzējai/personai, kas iestājusies lietā un/vai EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājam ir radušies saistībā ar šo prasību, un visus procesuālos izdevumus, kurus ir radījuši EUIPO lēmumi. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/39 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 22. februāra rīkojums – Francija/Komisija
(Lieta T-116/07) (1)
(2018/C 134/55)
Tiesvedības valoda – franču
Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
16.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 134/39 |
Vispārējās tiesas 2018. gada 22. februāra rīkojums – Alcan France/Komisija
(Lieta T-288/07) (1)
(2018/C 134/56)
Tiesvedības valoda – franču
Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.