13.2.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/2

Euro maiņas kurss (1)

2018. gada 12. februāris

(2018/C 53/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2263
JPY	Japānas jena	133,23
DKK	Dānijas krona	7,4458
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88600
SEK	Zviedrijas krona	9,9195
CHF	Šveices franks	1,1503
ISK	Islandes krona	125,40
NOK	Norvēģijas krona	9,7475
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,358
HUF	Ungārijas forints	311,97
PLN	Polijas zlots	4,1748
RON	Rumānijas leja	4,6524
TRY	Turcijas lira	4,6648
AUD	Austrālijas dolārs	1,5645
CAD	Kanādas dolārs	1,5427
HKD	Hongkongas dolārs	9,5892
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6918
SGD	Singapūras dolārs	1,6256
KRW	Dienvidkorejas vona	1 328,30
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,6721
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7604
HRK	Horvātijas kuna	7,4525
IDR	Indonēzijas rūpija	16 722,75
MYR	Malaizijas ringits	4,8368
PHP	Filipīnu peso	63,730
RUB	Krievijas rublis	71,0851
THB	Taizemes bāts	38,874
BRL	Brazīlijas reāls	4,0415
MXN	Meksikas peso	22,8364
INR	Indijas rūpija	78,8940

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

13.2.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/3

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2018. gada 1. marta

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

(2018/C 53/03)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 14, 16.1.2018., 3. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.3.2018.	…	-0,18	-0,18	0,65	-0,18	0,95	-0,18	0,02	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	0,54	0,09	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	1,85	-0,18	2,21	-0,42	-0,18	-0,18	0,73
1.2.2018.	28.2.2018.	-0,18	-0,18	0,65	-0,18	0,75	-0,18	0,02	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	0,54	0,09	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	1,85	-0,18	2,21	-0,42	-0,18	-0,18	0,73
1.1.2018.	31.1.2018.	-0,18	-0,18	0,65	-0,18	0,75	-0,18	0,02	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	0,54	0,13	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	-0,18	1,85	-0,18	1,89	-0,42	-0,18	-0,18	0,73

13.2.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/5

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.8714 – P7S1 / TF1 / Mediaset / Channel 4 Group / EBX)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 53/05)

Komisija 2018. gada 2. februārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.

Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:

—	ProSiebenSat.1 Media SE (Vācija),

—	Television Francaise 1 SA (Francija), kas pieder pie Bouygues grupas,

—	Mediaset SpA (Itālija), kas pieder pie Fininvest grupas,

—	Channel Four Television Corporation (Apvienotā Karaliste),

—	European Broadcaster Exchange (EBX) Limited (Apvienotā Karaliste), kuru kopīgi kontrolē ProSiebenSat.1 Media SE, Television Francaise 1 SA, Mediaset SpA un Channel Four Television Corporation.

ProSiebenSat.1 Media SE, Television Francaise 1 SA, Mediaset SpA un Channel Four Television Corporation Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 3. panta 4. punkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār visu European Broadcaster Exchange (EBX) Limited.

Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

— ProSiebenSat.1 Media SE : viena no Vācijas lielākajiem bezmaksas televīzijas tīkliem pārvaldītājsabiedrība, darbojas arī multividē un produktu virzīšanā tirgū,

— Television Francaise 1 SA : viena no Francijas lielākajiem bezmaksas un maksas televīzijas tīkliem pārvaldītājsabiedrība, iesaistīta dažādos uzņēmējdarbības veidos, kas saistīti ar audiovizuālo nozari,

— Mediaset SpA : viena no Itālijas un Spānijas lielākajiem bezmaksas un maksas televīzijas tīkliem pārvaldītājsabiedrība, iesaistīta dažādos uzņēmējdarbības veidos, kas saistīti ar audiovizuālo nozari,

— Channel Four Television Corporation : viena no Apvienotās Karalistes lielākajiem televīzijas tīkliem pārvaldītājsabiedrība, valstij piederoša un komerciāli finansēta sabiedriskā raidorganizācija,

— European Broadcaster Exchange (EBX) Limited : uzņēmums, kas darbojas videoreklāmas materiālu starptautiskajā tirgvedībā un pārdošanā laikā, kad video saturs ir pieejams tādos digitālajos plašsaziņas līdzekļos kā tīmekļa vietnēs un viedtālruņu vai hibrīdtelevīzijas apos, pirms un pēc tam.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.

Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:

M.8714 – P7S1 / TF1 / Mediaset / Channel 4 Group / EBX

Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzam izmantot šādu kontaktinformāciju:

E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu

Fakss: +32 22964301

Pasta adrese:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2) OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

13.2.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/7

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2018/C 53/06)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

“ΑΓΚΙΝΆΡΑ ΙΡΊΩΝ” (“AGKINARA IRION”)

ES Nr.: PGI-GR-02293 – 24.2.2017.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Αγκινάρα Ιρίων” (“Agkinara Irion”)

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Grieķija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Agkinara Irion” attiecas uz kurvjziežu dzimtas sugas Cynara scolymus L. vietējās artišoku šķirnes “Prasini tou Argous” jeb “Argitiki” galviņām.

Artišokiem “Agkinara Irion” svaigā veidā piemīt šādas īpašības, kas tos atšķir no citiem artišokiem:

—	cilindriskas un kompaktas galviņas ar raksturīgu atvērumu augšdaļā,

—	minimālais galviņas augstums ir 10 cm un šķērsgriezuma diametrs vismaz 8 cm,

—	ārējās seglapas ir zaļas, pamatnē gaļīgas, bet augšpusē noapaļotas un iešķeltas bez dzeloņiem vai retumis ar nelielu dzeloni,

—	iekšējo seglapu krāsa no gaiši zaļas pakāpeniski pāriet dzeltenā, ziedkopas centrā kļūdama violeta ar gaiši dzeltenām plūksnām,

—	blīvs, cilindrisks celms, kura garums nepārsniedz 40 cm, bet diametrs ir no 1 cm līdz 4 cm,

—	galviņas ir maigas, diskveida ziedgultnes un seglapu pamatnei ir gaļīga konsistence un garda, sevišķi salda garša, kuras dēļ šo dārzeni ir iespējams ēst svaigā veidā.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem “Agkinara Irion” ražošanas posmiem jānorit noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpaši noteikumi

—

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Noteikto ģeogrāfisko apgabalu, kurā audzē “Agkinara Irion”, veido trīsstūris, kuram vienu malu apskalo jūra, bet abas pārējās ieskauj kalnāji. Tas ietver Karnezeikas un Irijas vietējās kopienas un Kandijas ciemu, kas administratīvi pieder pie Nafplijas pašvaldības.

Apgabalā ietilpst Irijas un Kandijas līdzenumi (attiecīgi 1 000 un 250 hektāru platībā), kuri atrodas Argolīdas teritoriālās vienības dienvidaustrumos un kurus vienu no otra atdala zema kaļķakmens sedliene Likalona. Ziemeļos–ziemeļaustrumos ģeogrāfiskais apgabals robežojas ar Arahneja kalna nogāzi, dienvidos–dienvidaustrumos – ar Didima kalnu, bet rietumos tā fizisko robežu veido Argolīdas līcis.

Abi līdzenumi ir vērsti dienvidrietumu virzienā, un cauri tiem plūst Karnezeikas, Dipotamas un Kandijas upes, kuras vasarā izžūst. Tās tek no austrumiem uz rietumiem un ieplūst jūrā.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Dabas faktori

Noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgā augsne un īpašais mikroklimats rada apstākļus, lai spētu izaudzēt agrīnu un kvalitatīvu produktu.

Augsne ir veidojusies no to upju aluviālajiem nogulumiem, kuras šķērso līdzenumus. Kopumā augsnes pieder pie Entisols kategorijas (nesen veidojušās augsnes, kurām nav raksturīgu horizontu). Visbiežāk tās ir smilšmāla un mālsmilts augsnes.

Tās ir ļoti auglīgas 50–150 cm dziļumā, un tas artišokiem veicina dziļas sakņu sistēmas veidošanos. Augsnes ir jaunas, ar vidēji izteiktu struktūrainību un labu dabisko ūdens noteci, ko sekmē grants slāņa klātbūtne. Šīs augsnes satur kalciju un ir bagātas ar magniju. Bagātīgais magnija saturs šīm piejūras augsnēm palīdz saglabāt struktūru, jo neitralizē nātriju, radot artišoku “Agkinara Irion” audzēšanas iespējas arī tajās teritorijās, kurās ir paaugstināts augsnes sāļums. Augsnes atrodas horizontālā līmenī, slīpumam nepārsniedzot 0–3 %.

Apgabalā valda sauss un karsts Vidusjūras klimats ar ļoti maigām ziemām.

Klimatiskos apstākļus labvēlīgi ietekmē līdzās esošais Argolīdas līcis, jo tas mīkstina temperatūru, neļaujot tai kļūt ekstrēmai. Līdz ar to vasarās maksimālā temperatūra ir zemāka, bet ziemā minimālā temperatūra – augstāka. Gada vidējā temperatūra apgabalā ir 18,5 °C, vidējā minimālā temperatūra ir 10,2 °C, bet vidējā maksimālā ir 28,2 °C. Salnas ir reta parādība, to nosaka reģiona ģeomorfoloģija. Audzēšanas apgabals ziemā ir aizsargāts no aukstiem ziemeļu vējiem, jo to ieskauj kalni, bet valdošais vējš ir no dienvidiem, proti, jūras vējš.

Apgabals ir vērsts dienvidrietumu virzienā, saules starojums gadā tur ir aptuveni 337,0 cal/cm2, un saules spīdēšanas ilgums gadā pārsniedz 2 500 stundu.

Kopējais nokrišņu daudzums ir aptuveni 400 mm gadā, bet vasara un rudens bieži vien ir sausuma periodi.

Iepriekš aprakstītie apstākļi ļoti veicina produkta agrīnu nogatavošanos un ļauj gūt panākumus un maksimālu atdevi, produktu audzējot ziemas mēnešos.

Cilvēkfaktori

Cenšoties izaudzēt agrīnu produktu, īpaši liela nozīme ir cilvēkfaktoriem. Ražotāji ir pilnveidojoši audzēšanas paņēmienus, kas ļauj iegūt “Agkinara Irion” agrīnu ražu, rūpīgi izvēloties mātesaugus, kas paredzēti jaunu stādījumu veidošanai, nosakot konkrētos stādīšanas attālumus, izmantojot apūdeņošanu un izvēloties tās ilgumu, kā arī veicot dzinumu retināšanu.

Produkta specifika

Produkta “Agkinara Irion” specifika nosaka tā reputāciju, kas veidojusies, ņemot vērā artišoku agrīnumu un izteikti saldo garšu.

Pirmā, rudens vidū novāktā raža tobrīd bieži vien ir vienīgie tirgū pieejamie artišoki. Ziemas mēnešos produkts tirgū ir pieejams lielos daudzumos, un tas vairo tā atpazīstamību.

Maigais klimats un visai lielais saules spīdēšanas ilgums, ko nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis un līdzenumu vērsums uz dienvidrietumiem, sekmē ražas agrīnu ienākšanos. Vasaras mēnešos, kad nav nokrišņu, audzēšanas perioda sākumu var kontrolēt, izmantojot apūdeņošanu, līdz ar to ražošanas laiks sākas rudenī. Ziemās temperatūra nenoslīd pārāk zemu, jo tuvumā atrodas jūra un aukstie vēji neatnes salu, tā kā līdzenumus aizsargā zemie kalnāji, kas tos ieskauj, tāpēc pastāv labvēlīgi apstākļi produkta audzēšanai ziemas mēnešos, un tas notiek maksimālos apjomos.

Artišoki “Agkinara Irion” izceļas ar lielisko, sevišķi saldo garšu. Šādām organoleptiskajām īpašībām par iemeslu ir ogļhidrātu, proti, polisaharīdu, veidošanās un uzkrāšanās produktā ziedkopu veidošanās un ienākšanās laikā rudens sākumā, kad saules radiācijas intensitāte vēl ir augsta.

Ogļhidrātu uzkrāšanās procesu sekmē audzēšanas līdzenumu vērsums uz dienvidrietumiem, jo augi līdz ar to saņem sevišķi daudz saules gaismas.

Šīs jau esošās īpašības papildina vēl citas, kas rodas cilvēka darbības ietekmē, piemēram, rūpīgi atlasot kserofītus tās vietējās šķirnes saglabāšanai, no kuras iegūst artišokus “Agkinara Irion”.

Paņēmieni, kas veicina ražas agrīnu ienākšanos, ir veidojušies, vietējiem audzētājiem no paaudzes paaudzē nododot vērtīgu pieredzi un ilggadējus novērojumus, kas ļauj izaudzēt kvalitatīvu produktu, kurš tirgū ir pieejams jau agrā rudenī un nezaudē patērētāju interesi līdz pat ziemas beigām, gandrīz pilnībā apmierinādams Grieķijas pieprasījumu.

Vārdu sakot, apgabala ģeomorfoloģija un vietējie augsnes un klimatiskie apstākļi, kā arī tradicionālo audzēšanas paņēmienu saglabāšana ir faktori, kas nosaka produkta “Agkinara Irion” agrīnumu, saldo un lielisko garšu, kā arī citas kvalitatīvās īpašības, kas šim produktam ir dāvājušas labo slavu un pievienoto vērtību.

Par artišoku “Agkinara Irion” agrīnumu ir minēts žurnāla Froutonea 169. numurā (2013. gada februāris), kurā aprakstīta šķirne “Prasini tou Argous” jeb “Argitiki”: “Visizplatītākā šķirne Argolīdā, kā arī citās Peloponēsas daļās un Krētā. Šķirne ir agrīna un ļoti ražīga. Ziedkopas ienākas no novembra (Irijā no oktobra beigām).”

Arī plašsaziņas līdzekļos ļoti bieži ir atrodamas atsauces uz “Agkinara Irion” kvalitāti.

Konkrētāk, avīzē Ta Nea tis Argolidas (2002. gada 20. maijs) ir rakstīts: “Hrists Olimpijs no Atēnu Lauksaimniecības universitātes stāsta par (..) medicīniskajām un farmaceitiskajām īpašībām, uzsverot, ka Irijas artišoku ziedkopu ēdamā daļa satur daudz olbaltumvielu, ogļhidrātu, C vitamīnu, sāļus un celulozi.”

Vēl viena atsauce ir atrodama avīzē Politistika tis Argolidas (2010. gada 17. marts): “Raidījuma laikā profesionāli pavāri no Turcijas un Kipras, kas pārstāv tīkla Conservatoire international des cuisines méditerranéennes dalībniekus, kā arī, protams, no Grieķijas, apliecinās savu prasmi un pieredzi, pagatavojot izcilu maltīti no tāda īpaša un garda produkta kā Irijas artišoki (t. i., “Agkinara Irion”).”

Produkta labā slava ir cieši saistīta ar Irijas novada ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi.

Šo slavu apliecina produkta pieminēšana tradicionālos ikgadējos svētkos, semināros, dažādos pasākumos un sanāksmēs, kulinārijas konkursos, atsaucēs tradicionālajā un elektroniskajā presē, radio un televīzijā, grāmatās, žurnālos un kulinārijas raidījumos, lauksaimniecības žurnālos un vietējo restorānu ēdienkartēs.

2002. gada maijā Irijā notika pirmais seminārs Grieķijā, kas bija veltīts artišoku “Agkinara Irion” audzēšanai un tās perspektīvām, tajā piedalījās Itālijas un Grieķijas zinātnieki.

2007. gada novembrī Iriju apmeklēja starptautiskās apvienības pārstāvju komiteja. Šī apvienība – “Artišoku pilsēta” no Ladispoles Itālijā – popularizē artišoku audzēšanu. Apmeklējuma mērķis bija izveidot produkta informācijas apmaiņas centru un nodibināt draudzības saites starp valstīm, kurās audzē artišokus, paralēli attīstot tūrismu.

2010. gada maijā Irijā notika pirmais artišokiem veltītais kulinārijas festivāls, kur izcili Vidusjūras austrumdaļas pavāri (tīkla Conservatoire international des cuisines méditerranéennes pārstāvji) gatavoja ēdienu no artišokiem “Agkinara Irion”, apliecinādami savu pavārmākslu un pieredzi un izceldami vietējā produkta īpašības un garšu.

Par produkta reputāciju ir atrodamas ziņas iespiestajā un elektroniskajā presē, un bieži vien tas ir pieminēts lielas tirāžas kulinārijas žurnālos un lielo TV kanālu kulinārijas raidījumos. Slavenais pavārs Iliass Mamalakis kādā internetā publicētā receptē raksta: “Labu slavu ieguvuši ir Irijas artišoki (“Agkinara Irion”). Meklējiet tos vietējos tirdziņos. Tie ir izcili garšīgi.” Produkts sistemātiski tiek pieminēts lauksaimniecības un komercijas žurnālos, kuros raksturo produkta panākumus tirgū, tā cenas svārstības un jaunākās prognozes.

“Agkinara Irion” ir plaši pazīstams vietējā tradicionālajā kulinārijā, kā apliecina daudzās receptes Nikijas Cekuras 2013. gada grāmatā Agkinara, o thisavros tis gis ton Irion (“Artišoks, Irijas zemes dārgums”). Arī novada restorāni piedāvā saviem viesiem plašu artišoku ēdienu klāstu, palīdzēdami nostiprināt šī tūristu iecienītā produkta identitāti.

Artišoku “Agkinara Irion” nozīmi novada dzīvē atspoguļo Kandijas–Irijas profesionālās tūrisma apvienības emblēma, kurā attēlots artišoks, savukārt Irijas lauksaimniecības kooperatīva oficiālajā zīmogā ir stilizēta artišoka galviņa, kas visai līdzinās šī kooperatīva biedru audzētajiem artišokiem.

Tautas gudrība cildina šī vietējā produkta saldo garšu sakāmvārdā “Ar artišokiem no Iri glāze paceļas pati no sevis”, un slavenā gleznotāja Diāna Antonakatu kādā 2000. gadā tapušā darbā ir attēlojusi vietējo iedzīvotāju smago darbu, atzīmējot, ka tie “ir pametuši tomātus, lai audzētu visā nomē garšīgākos artišokus”.

Vēsturiskie faktori

Atsauces uz produkta reputāciju un augsto komerciālo vērtību ir atrodamas jau no XIX gadsimta otrās puses, – tas minēts kā Argolīdā audzēta eksporta prece, ko ved uz Konstantinopoli, Ēģipti un Smirnu, ierindojot to starp citiem vērtīgiem un peļņu nesošiem resursiem (Taxidia ana tin Ellada (“Ceļojumi pa Grieķiju”), G. P. Paraskevopuls, 1869).

Sistemātiska artišoku audzēšana Irijas un Kandijas novadā pirmoreiz sākās pēc Otrā pasaules kara 1946.–1947. gadā.

1969. gadā Irijas pašvaldībā ir oficiāli fiksētas ziņas, ka artišoki tiek audzēti 800 hektāru lielā platībā, kas aizņem divas trešdaļas no abiem līdzenumiem.

Turpmākajos gados lauksaimnieki arvien vairāk specializējās artišoku audzēšanā, un šis lauksaimniecības produkts nokļūst vietējās ekonomikas un sabiedrības dzīves centrā.

Irijas ciešā saikne ar artišoku kultūru vainagojās divdesmit gadu laikā no 1980. līdz 2000. gadam, kad Irijas apkārtnē valdīja ilgstošs sausums, kura dēļ ievērojami cieta augsnes un ūdens resursu kvalitāte. Artišoki ir izturīgi pret augsnes sāļumu un spēj lieliski pielāgoties valdošajiem apstākļiem, dodot iedzīvotājiem iespēju labi nopelnīt, jo citu dārzeņu un augļu audzēšana nav iespējama.

Šodien “Agkinara Irion” apmierina lielāko daļu Grieķijas pieprasījuma, pilnībā attaisnojot savu labo slavu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.minagric.gr/images/stories/docs/agrotis/POP-PGE/prod-agkinara-irion-pge.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

13.2.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/11

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2018/C 53/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU GADĪJUMĀ

“KIEŁBASA KRAKOWSKA SUCHA STAROPOLSKA”

ES Nr.: TSG-PL-02145 – 14.6.2016.

1. Reģistrējamais nosaukums vai nosaukumi

“Kiełbasa krakowska sucha staropolska”

2. Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3. Reģistrācijas pamatojums

3.1. Produkts

—	☒	iegūts ar minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu;
—	☐	ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām.

“Kiełbasa krakowska sucha staropolska” ir tradicionāls produkts, kas iegūts, izmantojot tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas paņēmienu. Tā gatavošanas paņēmiens izriet no rupji kapātas Krakovas gaļas desas gatavošanas tradīcijas, par kuru rakstīts jau 1926. gadā izdotajā poļu autora Andžeja Rožicka (Andrzej Różycki) publikācijā “Krakovas gaļas izstrādājumi – praktiski padomi par gaļas produktu gatavošanu” (Krakowskie wyroby wędliniarskie – praktyczne wskazówki o wyrobie wędlin). Tā kā desai bija attiecīga kvalitāte un raksturīgās īpašības, tās ražošanas metode izplatījās, un to sāka izmantot arī citos rajonos. Ražošanas metode balstās uz tradicionālajiem gatavošanas procesiem: sālīšanu, atpūtināšanu, kūpināšanu un žāvēšanu. Īpaša nozīme ražošanas procesā ir atpūtināšanai, kura ilgst 2–3 stundas un kuras laikā produktā noris sarežģīti fizikāli ķīmiski procesi, kas piešķir tam specifisku garšu un smaržu.

3.2. Nosaukums

—	☐	ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu;
—	☒	identificē produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes.

Nosaukums “Kiełbasa krakowska sucha staropolska” tiek lietots, lai apzīmētu specifisku produktu, ko gatavo pēc ražošanas metodes, kas izriet no rupji kapātas Krakovas gaļas desas gatavošanas tradīcijas. Nosaukums “kiełbasa krakowska” ir kļuvis par sugasvārdu. Tomēr apzīmējums “staropolska”, kas ietilpst reģistrētā produkta nosaukumā, attiecas uz ražošanas metodi, nevis ģeogrāfisko apgabalu. Saskaņā ar etimoloģisko vārdnīcu vārds staropolski (vecpoļu) nozīmē “saistīts ar seno Poliju”.

4. Apraksts

4.1. Ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas ir produkta specifikas pamatā (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

“Kiełbasa krakowska sucha staropolska” ir žāvēta, rupji kapātas gaļas desa. To piedāvā pildītu dabiskos zarnu apvalkos vai kolagēna plēvē vai nu veselā veidā – tipisks cilindrisks desas struņķis aptuveni 300 mm garumā un 50–70 mm diametrā ar vienmērīgi krokotu virsu tumšbrūnā, kūpinātiem produktiem raksturīgā, krāsā –, vai sagrieztu gabalos. Desas virsma ir spīdīga, viegli krokota un pēc taustes sausa. Struņķu gali ir sasieti mezglā vai sastiprināti ar skavām.

Desas šķērsgriezumā skaidri saskatāmi pildījuma sastāvā ietilpstoši samērā lieli gaļas gabali un mazāka izmēra (gaišākas krāsas) speķa gabali. Šķērsgriezumā krasi izceļas lieli, sārti līdz tumšsārti liesuma gabali, kas sajaukti ar pārējo šķiru gaļu, kam ir nedaudz gaišāka krāsa. Visas gaļas sastāvdaļas ir cieši savienojušās, un tas ļauj produktu viegli sagriezt šķēlēs.

Gaismā plānās šķēles šķiet nedaudz caurspīdīgas, tādējādi radot raksturīgu marmorējumu, kas izskatās kā savdabīga vitrāža.

Desas struņķi aptaustot, sajūtama gluda, sausa un vienmērīgi krokota virsma.

“Kiełbasa krakowska sucha staropolska” izceļas ar sālītas, kūpinātas un ceptas gaļas garšu, ko pastiprina izteiktas piparu notis un izsmalcināta ķiploku un muskatrieksta piegarša.

Desai piemīt raksturīga stipri kūpinātas desas smarža kopā ar ļoti izsmalcinātu ķiploku smaržu. “Kiełbasa krakowska sucha staropolska” ir ilgi uzglabājama, kūpināta, cepta un žāvēta desa, kas gatavota, pamatojoties uz tradicionālām receptēm un tikai no augstākās kvalitātes gaļas. Tā pagatavota galvenokārt no liesas cūkgaļas. Lielie cūkgaļas gabali papildināti ar pildījumu, kam pievienots tikai dabīgo garšvielu maisījums. Visas garšvielas, atlasītās gaļas kvalitāte, kā arī atpūtināšanas un kūpināšanas process un, visbeidzot, žāvēšana dod lielisku produktu ar neatkārtojamu garšu.

4.2. Apraksts (vajadzības gadījumā ar norādījumiem par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām) par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem, un par produkta sagatavošanas metodi (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Sastāvdaļas

Jēla gaļa (kg uz 100 kg gaļas kopējās masas):

I šķiras cūkgaļa – 70 kg,

II A šķiras cūkgaļa – 10 kg,

III šķiras cūkgaļa – 10 kg.

Atļauts izmantot ne vairāk par 10 kg (smalkā cietā) speķa.

I šķiras cūkgaļu 10 kg apmērā atļauts aizstāt ar ne vairāk par 10 kg II šķiras liellopu gaļas.

Cūkgaļas klasifikācija

I šķira – gaļa liesa, bez cīpslām

II A šķira – gaļa vidēji trekna, bez cīpslām

III šķira – gaļa liesa vai vidēji liesa un cīpslaina

Tauki

a)	Zemādas: I šķira – bez taukiem, II A šķira – ne vairāk kā 8 mm biezā slānī, III šķira – nelielā daudzumā, 9–11 mm;

b)	starpmuskuļu: I šķira – ne vairāk kā 2 mm biezā slānī, II A šķira – ne vairāk kā 10 mm biezā slānī, III šķira – nelielā daudzumā, ne vairāk par 15 mm;

c)	starpaudu: pieļaujami visām šķirām.

Tauku īpatsvars

I šķira – līdz 15 %

II A šķira – līdz 30 %

III šķira – līdz 25 %

Tauku krāsa visu šķiru gaļā: balta ar sārtu nokrāsu vai krēmkrāsā.

Cīpslainums

I šķira – cīpslas nav pieļaujamas.

II A šķira – pieļaujams neliels daudzums cīpslu, nepārsniedzot 10 %.

III šķira – pieļaujamas bez ierobežojuma.

Asinsizplūdumi – visu kategoriju gaļā: nav pieļaujami.

Limfmezgli – visu kategoriju gaļā: nav pieļaujami.

Liellopu gaļas klasifikācija

II šķira – cīpslaina gaļa ar nelielu zemādas tauku kārtu līdz 2 mm biezumā, un rupjas konsistences starpmuskuļu taukiem ne vairāk par 2 mm.

Tauki

a)	Zemādas – ne vairāk par 2 mm;

b)	starpmuskuļu – ne vairāk par 2 mm;

c)	starpaudu – pieļaujami līdz 2 mm.

Tauku īpatsvars: 16 %.

Tauku krāsa: no gaišas krēmkrāsas līdz koši dzeltenai.

Cīpslainums: bez rupjām cīpslām.

Asinsizplūdumi un limfmezgli: nav pieļaujami.

Atdzesētas gaļas krāsa: no gaišsarkanas līdz tumšsarkanai.

Galvenās izejvielas ir liesa, labas kvalitātes cūkgaļa un/vai liellopu gaļa.

Cūkgaļai jāatbilst šādiem kvalitātes rādītājiem:

—	attiecīga ūdens absorbcijas spēja (2–5 % apmērā),

—	atbilstīga pH vērtība (5,5–5,9) – mērot pēc 24 stundu ilgas dzesēšanas),

—	izmantot jēlu cūkgaļu ar skaidrām miopātijas pazīmēm (PSE sindroms, DFD sindroms, acīmredzamas fizioloģisko procesu vai traumu u. tml. sekas) nav pieļaujams,

—	nav atļauts izmantot gaļu, kas iegūta no vaislas cūkām un kuiļiem,

—	nav atļauts izmantot gaļu no dzīvniekiem, kam piemīt neatbilstīgas īpašības, it sevišķi jutība pret cūku stresa sindromu (CSS), kuru var ar objektīvām metodēm atklāt arī pēc dzīvnieka nokaušanas un no tā iegūtajos produktos,

—	gaļu nedrīkst iekonservēt nekā citādi, kā tikai ar atdzesēšanu, kas nevar būt sasaldēšana.

—	Atdzesēšana nozīmē jēlas gaļas uzglabāšanu vai pārvadāšanu, kad tā atrodas vidē, kuras temperatūra ir no –10 C līdz +7 C,

—	produkta ražošanā izmantotā gaļa nedrīkst būt iegūta no cūkām, kuras nokautas pirms mazāk nekā 48 stundām vai vairāk nekā 144 stundām.

Piedevas (kilogramos uz 100 kg produkcijas kopējās masas)

Dabīgie melnie pipari: 0,05–0,10

Dabīgie baltie pipari: 0,15–0,20

Muskatrieksti: 0,05–0,10

Svaigi ķiploki: 0,30–0,40

Cukurs: 0,15–0,20

Sālījums, ko veido vismaz 98,5 % sāls un 0,5–1,5 % trīsvērtīgā slāpekļa savienojumu (nitrātu): aptuveni 1,5 kg

Izejvielu sagatavošana un ražošanas process:

—	iepriekš veicama visas gaļas kā izejvielas sasmalcināšana, lai nodrošinātu, ka gaļas gabali pēc lieluma (vidēji līdz 5 cm) ir viendabīgi,

—	gaļas sālīšana ar sauso paņēmienu (iesālīšanās ilgst 24–72 stundas) un speķa sālīšana (iesālīšanās ilgst 24–72 stundas);

—	mehāniskā apstrāde: II A šķiras gaļas sasmalcināšana, izmantojot sietu ar 8–10 mm lielām acīm, III šķiras gaļas sasmalcināšana, izmantojot sietu ar 3–4 mm lielām acīm un/vai sagraizīšana, pievienojot 2 kg ledus vai ūdeni 5 % apmērā,

—	smalkā saldētā speķa sasmalcināšana, izmantojot sietu ar ne vairāk par 8 mm lielām acīm (vai sagriešana ar rokām 5–8 mm lielos gabalos),

—	rūpīga visu gaļas izejvielu samaisīšana, pievienojot garšvielas,

—	masas iepildīšana (dabiskā cūkas zarnu vai kolagēna) apvalkā,

—	atpūtināšana (2–3 stundas) temperatūrā, kas nepārsniedz 30 °C,

—	virsmas nosusināšana, pēc tam kūpināšana, izmantojot alkšņa, dižskābarža, augļkoka malku vai visu minēto veidu malkas apvienojumu, pēc tam plaucēšana un termiskā apstrāde, līdz temperatūra desas viducī sasniedz 72 °C. Dūmošanas preparātu izmantošana ir aizliegta,

—	žāvēšana, līdz iegūst vēlamo iznākumu (nepārsniedzot 70 %), žāvēšanas laiks ir atkarīgs no produkta apjoma un attiecīgajā telpā dominējošajiem apstākļiem,

—

pieļaujams izmantot rapša vai saulespuķu sēklu eļļu, lai novērstu baltas pārklājuma kārtiņas veidošanos uzglabāšanas laikā. Šis ražošanas posms ir fakultatīvs. Ražotājs desas virsmas apziešanai var izvēlēties izmantot minētās eļļas, lai novērstu olbaltumvielu izgulsnēšanos balta pārklājuma veidā. Šis pārklājums ir dabisks process – olbaltumvielas uz struņķa virsmas izgulsnējas desas uzglabāšanas laikā. Tā iemesls ir augsts olbaltumvielu saturs (kondensācija) produktā. Eļļa tiek izmantota, lai produktu uzlabotu estētiski. Produkta kvalitāti un raksturīgās īpašības tas neietekmē.

4.3. Apraksts par galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Polijā gaļas apstrādes tradīcijas pirmsākumi meklējami agrīnajos viduslaikos. Polijas aukstais un mitrais klimats prasīja izmantot dažādas konservēšanas metodes, t. i., sālīšanu, turēšanu sālījumā, marinēšanu, kūpināšanu, plaucēšanu un žāvēšanu, ko lika lietā īpašās kombinācijās atkarībā no tā, kādu veidu produktus vajadzēja ražot. Augstmaņu muižās un zemnieku viensētās dzīvnieku kaušana bija ģimenes nodarbe, un tas bija laiks, lai sagatavotu pārtikas krājumus ziemas periodam, intensīviem lauku darbiem, kā arī politiskiem un ģimenes dzīves notikumiem, piemēram, kariem, ceļojumiem, ģimeņu saietiem un ekspedīcijām. Tā kā ar laiku gaļa palika pāri, šī izejviela, ko ieguva pēc dzīvnieka nokaušanas, bija jāapstrādā; sākotnēji to darīja mājsaimniecībās, tad amatniecības darbnīcās, bet mūsdienās to dara galvenokārt rūpniecības uzņēmumos. Vēsturiski rūpīgais gaļas atlases process, lai iegūtu izejvielu pārstrādei, un garšvielu “buķetes” veidošana bija par pamatu “Kiełbasa krakowska sucha staropolska” receptes radīšanai un produkta organoleptisko īpašību specifiskumam.

“Kiełbasa krakowska sucha staropolska” raksturīgās īpašības iegūtas, izmantojot tradicionālās ražošanas metodes un ievērojot seno recepti, it īpaši izmantojot augstas kvalitātes gaļu, kā arī nodrošinot produktam attiecīgo iesālīšanu un ilgstošo atpūtināšanu. Produkta specifiku ietekmē arī tas, kādā veidā tiek paveikta kūpināšana.

“Kiełbasa krakowska sucha staropolska” tradicionālo raksturu nodrošina raksturīgais izejvielu sastāvs un ievērotās proporcijas. Desas ražošanai tiek izmantota augstas kvalitātes cūkgaļa (I šķiras gaļa veido apmēram 70 % no izejvielu sastāva). Rupjā smalcināšana liecina par izmantotās izejvielas lielisko kvalitāti. Tā tieši ietekmē produkta garšu un izskatu. Ķiploku izmantošana receptē vajadzīga ne tikai produkta garšas uzlabošanai, bet arī tā uzglabāšanas laika paildzināšanai.

Izejvielu sastāvs un receptes šāda veida desu ražošanai (žāvēta un kūpināta Krakovas desa) aprakstītas 1985.–1987. gada laikposmā publicētajos darbos “Mājās gatavoti gaļas izstrādājumi” (Domowe wyroby mięsne) (Tadeusz Kłossowski) un “Pašmāju gaļas izstrādājumi” (Domowe przetwory z mięsa) (Władysław Poszepczyński). Sālīšana pēc sausā paņēmiena dod labu rezultātu – saglabājas krāsa, gaļai tiek piedota raksturīgā garša un smarža, kā arī paildzinās produkta glabāšanas laiks.

Produkta ilgā atpūtināšana garantē krāsas un smaržas viendabīgumu visā struņķī pirms tā kūpināšanas, un tas ietekmē tā galīgo garšu un izskatu.

“Kiełbasa krakowska sucha staropolska” kūpināšanai ir sevišķi svarīga nozīme – no tās ir atkarīga produkta garša. Stieņos sakārtos desas struņķus kūpina radītajā karstumā un dūmos. Dūmi un karstums rodas, sadegot malkai (uguns un dūmi).

Tehnoloģisko sasniegumu dēļ pieļaujama arī desas kūpināšana ar dūmu ģeneratoriem. Šajā procesā karstu kūpināšanas dūmu ražošanai izmanto iepriekš minēto koku malku, taču pieļaujams to izmantot arī sagatavotu citādā, piem., šķeldas veidā.

Vēlamo sugu koku izraudzīšanās neatkarīgi no izvēlētās kūpināšanas metodes nodrošina produktam “Kiełbasa krakowska sucha staropolska” raksturīgo kūpinātas un ceptas gaļas garšu un aromātu bez rūgtenuma, kā arī produkta tumšbrūno krāsu.

Visi šie procesi aprakstīti 1926. gadā izdotajā poļu autora Andžeja Rožicka publikācijā: “Krakovas gaļas izstrādājumi – praktiski padomi par gaļas produktu gatavošanu”.

Starp rakstu avotiem, kas apstiprina “Kiełbasa krakowska sucha staropolska” gatavošanas metodi un receptūru, ir arī ieraksti 1959. gadā izdotajos Polijas Valsts standartos, kā arī iekšējie noteikumi, kurus 1964. gadā izdevusi Polijas Centrālā gaļas rūpniecības padome un kuri izstrādāti, pamatojoties uz noteikumiem un receptūru, ko izmantoja jau pirms Otrā pasaules kara.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 53

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 13. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 53/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8695 – PSA/TIL/PPIT) ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2018/C 53/02	Euro maiņas kurss	2
2018/C 53/03	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2018. gada 1. marta(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. ))	3
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2018/C 53/04	Likvidācijas procedūra – Lēmums par likvidācijas procedūras uzsākšanu pret uzņēmumu Rapid life životná poisťovňa, a.s., kura juridiskā adrese ir Garbiarska 2, 040 71 Košice; uzņēmuma reģistrācijas numurs 31690904(Publikācija saskaņā ar 280. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II))	4

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2018/C 53/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.8714 – P7S1 / TF1 / Mediaset / Channel 4 Group / EBX) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	5
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2018/C 53/06	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	7
2018/C 53/07	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	11


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.