ISSN 1977-0952 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
60. gadagājums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
2017/C 382/01 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī |
|
|
Vispārējā tiesa |
|
2017/C 382/02 |
|
|
LV |
Personas datu aizsardzības nolūkā daļa šajā izdevumā ietvertās informācijas vairs nevar tikt izpausta; tādēļ ir publicēta jauna autentiska versija. |
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/1 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
(2017/C 382/01)
Jaunākā publikācija
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
Vispārējā tiesa
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/2 |
Tiesnešu darbība palātās
(2017/C 382/02)
Vispārējās tiesas plēnums 2017. gada 4. oktobrī, ņemot vērā tiesneša G. De Baere stāšanos amatā, pēc priekšsēdētāja priekšlikuma, kas tika iesniegts saskaņā ar Reglamenta 13. panta 2. punktu, attiecībā uz laikposmu no 2017. gada 4. oktobra līdz 2019. gada 31. augustam nolēma grozīt 2016. gada 21. septembra (1) lēmumu par tiesnešu darbību palātās, kas grozīts 2017. gada 8. jūnijā (2), un tiesnešu darbību palātās noteikt šādi:
I paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:
palātas priekšsēdētāja I. Pelikánová, tiesneši V. Valančius, P. Nihoul, J. Svenningsen un U. C. Öberg.
1. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:
I. Pelikánová, palātas priekšsēdētāja;
a) |
P. Nihoul un J. Svenningsen, tiesneši; |
b) |
V. Valančius un U. C. Öberg, tiesneši. |
II paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:
palātas priekšsēdētājs M. Prek, tiesneši E. Buttigieg, F. Schalin, B. Berke un tiesnese M. J. Costeira.
2. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:
M. Prek, palātas priekšsēdētājs;
a) |
F. Schalin un M. J. Costeira, tiesneši; |
b) |
E. Buttigieg un B. Berke, tiesneši. |
III paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:
palātas priekšsēdētājs S. Frimodt Nielsen, tiesneši V. Kreuschitz, I. S. Forrester, tiesnese N. Półtorak un tiesnesis E. Perillo.
3. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:
S. Frimodt Nielsen, palātas priekšsēdētājs;
a) |
I. S. Forrester un E. Perillo, tiesneši; |
b) |
V. Kreuschitz un N. Półtorak, tiesneši. |
IV paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:
palātas priekšsēdētājs H. Kanninen, tiesneši J. Schwarcz, C. Iliopoulos, L. Calvo-Sotelo Ibáñez-Martín un tiesnese I. Reine.
4. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:
H. Kanninen, palātas priekšsēdētājs;
a) |
J. Schwarcz un C. Iliopoulos, tiesneši; |
b) |
L. Calvo-Sotelo Ibáñez-Martín un I. Reine, tiesneši. |
V paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:
palātas priekšsēdētājs D. Gratsias, tiesnese I. Labucka, tiesneši A. Dittrich, I. Ulloa Rubio un P. G. Xuereb.
5. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:
D. Gratsias, palātas priekšsēdētājs;
a) |
A. Dittrich un P. G. Xuereb, tiesneši; |
b) |
I. Labucka un I. Ulloa Rubio, tiesneši. |
VI paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:
palātas priekšsēdētājs G. Berardis, tiesneši S. Papasavvas, D. Spielmann, Z. Csehi un tiesnese O. Spineanu Matei.
6. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:
G. Berardis, palātas priekšsēdētājs;
a) |
S. Papasavvas un O. Spineanu Matei, tiesneši; |
b) |
D. Spielmann un Z. Csehi, tiesneši. |
VII paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:
palātas priekšsēdētāja V. Tomljenović, tiesnese M. Kancheva, tiesnesis E. Bieliūnas, tiesnese A. Marcoulli un tiesnesis A. Kornezov.
7. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:
V. Tomljenović, palātas priekšsēdētāja;
a) |
E. Bieliūnas un A. Kornezov, tiesneši; |
b) |
E. Bieliūnas un A. Marcoulli, tiesneši; |
c) |
A. Marcoulli un A. Kornezov, tiesneši. |
VIII paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:
palātas priekšsēdētājs A. Collins, tiesnese M. Kancheva, tiesneši R. Barents, J. Passer un G. De Baere.
8. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:
A. Collins, palātas priekšsēdētājs;
a) |
R. Barents un J. Passer, tiesneši; |
b) |
M. Kancheva un G. De Baere, tiesneši. |
IX paplašinātā palāta, kas izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā:
palātas priekšsēdētājs S. Gervasoni, tiesneši L. Madise, R. da Silva Passos, tiesnese K. Kowalik-Bańczyk un tiesnesis C. Mac Eochaidh.
9. palāta, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:
S. Gervasoni, palātas priekšsēdētājs;
a) |
L. Madise un R. da Silva Passos, tiesneši; |
b) |
K. Kowalik-Bańczyk un C. Mac Eochaidh, tiesneši. |
7. palāta, kurā ir četri tiesneši, tiks paplašināta, papildinot to ar piekto tiesnesi no 8. palātas. Piektais tiesnesis, kas nav palātas priekšsēdētājs, tiek izraudzīts uz vienu gadu saskaņā ar Reglamenta 8. pantā paredzēto rangu kārtību.
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/5 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste
(Lieta C-591/14) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Lēmums 2011/678/ES - Valsts atbalsts transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) skrīninga liellopiem finansēšanai - Ar iekšējo tirgu nesaderīgs atbalsts - Atgūšanas pienākums - Neizpilde)
(2017/C 382/03)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J.-F. Brakeland, B. Stromsky, S. Noë un H. van Vliet)
Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – C. Pochet un L. Van den Broeck un J.-C. Halleux, pārstāvji, kuriem palīdz L. Van den Hende un J. Charles, avocats)
Rezolutīvā daļa:
1) |
neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai no atbalsta saņēmējiem atgūtu valsts atbalstu, kas Komisijas 2011. gada 27. jūlija Lēmuma 2011/678/ES par valsts atbalstu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) skrīninga liellopiem finansēšanai, kuru īstenojusi Beļģija (valsts atbalsts C 44/08 (ex NN 45/04), 1. panta 3. un 4. punktā ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, un neinformējot Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šī lēmuma prasības, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi LESD 288. panta ceturtajā daļā un minētā lēmuma 2.–4. pantā paredzētos pienākumus; |
2) |
Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/6 |
Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-320/15) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/271/EEK - Komunālo notekūdeņu attīrīšana - 4. panta 1. un 3. punkts - Otrreizēja vai līdzvērtīga attīrīšana)
(2017/C 382/04)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Zavvos un E. Manhaeve)
Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis – E. Skandalou)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji – C. Brodie un J. Kraehling)
Rezolutīvā daļa:
1) |
nenodrošinot otrreizēju vai līdzvērtīgu komunālo notekūdeņu attīrīšanu no Prosocanes, Doksatas, Elefterupoles, Vajas un Galatistas aglomerācijām, kuru cilvēka ekvivalents ir robežās no 2 000 līdz 10 000, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir uzlikti ar Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1137/2008, 4. panta 1. punktu; |
2) |
prasību pārējā daļā noraidīt; |
3) |
Eiropas Komisija un Grieķijas Republika katra pati sedz savus tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/6 |
Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums (Sąd Najwyższy (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ENEA S.A./Prezes Urzędu Regulacji Energetyki
(Lieta C-329/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsts - Jēdziens “atbalsts, ko piešķir valstis vai ko piešķir no valsts līdzekļiem” - Enerģētikas nozares kapitālsabiedrības, kas pilnībā pieder valstij, pienākums iegādāties koģenerācijas režīmā kopā ar siltumu iegūtu elektroenerģiju)
(2017/C 382/05)
Tiesvedības valoda – poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Najwyższy
Pamatlietas puses
Kasācijas sūdzības iesniedzējs: ENEA S.A.
Otrs lietas dalībnieks: Prezes Urzędu Regulacji Energetyki
Rezolutīvā daļa:
LESD 107. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tāds valsts pasākums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru gan privātiem, gan valsts uzņēmumiem ir noteikts pienākums iepirkt koģenerācijas režīmā kopā ar siltumu iegūtu elektroenerģiju, nav ne valsts iejaukšanās, ne valsts līdzekļu izmantošana.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/7 |
Tiesas (virspalāta) 2017. gada 19. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Īrija
(Lieta C-552/15) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Mehāniskie transportlīdzekļi - Mehāniskais transportlīdzeklis, ko dalībvalsts rezidents nomā vai iegādājas līzingā no citā dalībvalstī reģistrēta piegādātāja - Reģistrācijas nodoklis - Nodokļa samaksa pilnībā reģistrācijas brīdī - Nodokļa atmaksas nosacījumi - Samērīgums)
(2017/C 382/06)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Wasmeier un J. Tomkin)
Atbildētāja: Īrija (pārstāvji – E. Creedon, L. Williams un M. A. Joyce, piedaloties M. Collins, SC, S. Kingston un C. Daly, BL)
Rezolutīvā daļa:
1) |
paredzot pienākumu iepriekš pilnībā samaksāt transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, kas piemērojams galīgas reģistrācijas gadījumā, neatkarīgi no šajā dalībvalstī ievestā transportlīdzekļa Īrijā paredzētās lietošanas faktiskā ierobežotā ilguma, kaut arī līzinga vai nomas pagaidu raksturs ir ticis precīzi noteikts un iepriekš ir zināms, Īrija nav izpildījusi LESD 56. pantā paredzētos pienākumus; |
2) |
atturoties paredzēt procentu maksājumu, atmaksājot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, un ieturot administratīvos izdevumus EUR 500 apmērā no atmaksājamās reģistrācijas nodokļa summas, Īrija nav izpildījusi LESD 56. pantā paredzētos pienākumus; |
3) |
Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/8 |
Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/Staatssecretaris van Financiën
(Lieta C-569/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošana - Migrējoši darba ņēmēji - Piemērojamo tiesību aktu noteikšana - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts - Persona, kas parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs - Vienā dalībvalstī nodarbināta persona, kura trīs mēnešu neapmaksāta atvaļinājuma laikā strādā algotu darbu citā dalībvalstī)
(2017/C 382/07)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Pamatlietas puses
Prasītājs: X
Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kura grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 592/2008, 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir interpretējams tādējādi, ka persona, kura dzīvo dalībvalstī un tur strādā algotu darbu un kura trīs mēnešus izmanto neapmaksātu atvaļinājumu, lai veiktu algotu darbu citas dalībvalsts teritorijā, ir uzskatāma par tādu, kas parasti veic algotu darbu abās dalībvalstīs šīs normas izpratnē, ja vien, pirmkārt, atbilstoši pirmās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem ir uzskatāms, ka šajā atvaļinājuma laikā tā veic algotu darbu, un ja, otrkārt, otrās dalībvalsts teritorijā veikto darbību raksturs ir parasts un apmērs ievērojams; taču tas jānoskaidro iesniedzējtiesai.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/8 |
Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/Staatssecretaris van Financiën
(Lieta C-570/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošana - Migrējoši darba ņēmēji - Piemērojamo tiesību aktu noteikšana - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts - Persona, kas parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs - Vienā dalībvalstī nodarbināta persona, kura daļu sava darba veic savas dzīvesvietas dalībvalstī)
(2017/C 382/08)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Pamatlietas puses
Prasītājs: X
Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kura grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 592/2008, 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda persona kā pamatlietā, kas veic algotu darbu vienā dalībvalstī reģistrēta darba devēja labā un dzīvo citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā finanšu gada laikā ir veikusi šī algotā darba daļu 6,5 % apmērā no darba laika, taču par to iepriekš nevienojoties ar darba devēju, nav uzskatāma par personu, kas parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs minētās normas izpratnē.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/9 |
Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums – LG Electronics, Inc./Eiropas Komisija
(Apvienotās lietas C-588/15 P un C-622/15 P) (1)
(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Televizoru un datoru monitoru kineskopu pasaules tirgus - Vienošanās un saskaņotas darbības cenu, tirgu sadales un klientu sadales un ražošanas ierobežošanas jomā - Tiesības uz aizstāvību - Paziņojuma par iebildumiem nosūtīšana tikai kopuzņēmuma mātesuzņēmumiem, nevis kopuzņēmumam - Naudas sods - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - 13. punkts - Pārdošanas apjoma vērtības noteikšana saistībā ar pārkāpumu - Attiecīgās preces pārdošana grupas iekšienē ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) - EEZ veiktās galaproduktu, kuros iekļauta attiecīgā prece, pārdošanas ņemšana vērā - Vienlīdzīga attieksme)
(2017/C 382/09)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: LG Electronics, Inc. (pārstāvji – G. van Gerven un T. Franchoo, advocaten), Koninklijke Philips Electronics NV (pārstāvji – E. Pijnacker Hordijk, J. K. de Pree un S. Molin, advocaten)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Biolan, V. Bottka un I. Zaloguin)
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzības noraidīt; |
2) |
LG Electronics Inc. un Koninklijke Philips Electronics NV atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/10 |
Tiesas (virspalāta) 2017. gada 12. septembra spriedums – Alexios Anagnostakis/Eiropas Komisija
(Lieta C-589/15 P) (1)
(Apelācija - Institucionālās tiesības - Pilsoņu iniciatīva, ar ko Eiropas Komisija tiek aicināta iesniegt likumdošanas priekšlikumu par dalībvalstu, kuras atrodas nepieciešamības stāvoklī, valsts parāda norakstīšanu - Reģistrācijas pieteikums - Komisijas atteikums - Komisijas kompetences acīmredzama neesamība - Regula (ES) Nr. 211/2011 - 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - LESD 122. pants - LESD 136. pants - Pārkāpums)
(2017/C 382/10)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Alexios Anagnostakis (pārstāvji – A. Anagnostakis, dikigoros, F. Moyse, avocat)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Konstantinidis un H. Krämer)
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
Alexios Anagnostakis atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/10 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – The Trustees of the BT Pension Scheme/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs
(Lieta C-628/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kapitāla brīva aprite - LESD 63. pants - Piemērošanas joma - Dalībvalsts nodokļu tiesību akti - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Nodokļa atlaide - Pensiju fondi - Atteikums piešķirt nodokļa atlaidi akcionāriem, kas nav nodokļa, kurš jāmaksā par ienākumiem no ieguldījuma, maksātāji par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no dividendēm - 2006. gada 12. decembra sprieduma Test Claimants in the FII Group Litigation (C-446/04, EU:C:2006:774) interpretācija - Prettiesiski ieturēta nodokļa atlaide - Tiesību aizsardzības līdzekļi)
(2017/C 382/11)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)
Pamatlietas puses
Prasītāji: The Trustees of the BT Pension Scheme
Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs
Rezolutīvā daļa:
1) |
LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, ar to ir piešķirtas tiesības akcionāram, kurš saņem dividendes, kas ir kvalificētas kā “dividendes par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem” (foreign income dividend); |
2) |
Savienības tiesībās ir pieprasīts, lai dalībvalsts tiesībās akcionāriem, kuri tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, ir saņēmuši par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem” atzītas dividendes, bet nav saņēmuši ar šīm dividendēm saistītu nodokļa atlaidi, būtu paredzēti tiesību aizsardzības līdzekļi, lai ļautu šiem akcionāriem atsaukties uz tiem ar LESD 63. pantu piešķirtajām tiesībām. Šajā ziņā kompetentajai valsts tiesai ir jānodrošina, lai tādiem akcionāriem kā The Trustees of the BT Pension Scheme, kas nemaksā ienākuma nodokli par ienākumiem no dividendēm un kas ir saņēmuši dividendes no ārvalsts izcelsmes dividendēm, kuras ir atzītas par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem”, būtu tiesību aizsardzības līdzekļi, kas, pirmkārt, tiem ļautu nodrošināt ar šīm dividendēm saistītās nodokļa atlaides, kura nepamatoti tikusi liegta personām, kam uz to bija tiesības, izmaksāšanu atbilstoši noteikumiem, kuri nebūtu nelabvēlīgāki par tiem, kas attiecas uz prasību par šādas nodokļa atlaides izmaksāšanu, vai salīdzināmu nodokļu priekšrocību situācijā, kad nodokļu administrācija personām, kurām ir tiesības uz šo nodokļa atlaidi vai uz šo nodokļu priekšrocību, ir tās nepamatoti liegusi par tādu dividenžu izmaksu, kas saņemtas no Apvienotās Karalistes rezidentes sabiedrības, un, otrkārt, ļautu šiem akcionāriem garantēt efektīvu tiem ar LESD 63. pantu piešķirto tiesību aizsardzību; |
3) |
nedz tas, ka The Trustees of the BT Pension Scheme nav ienākuma nodokļa par viņu saņemtajām dividendēm maksātāji, nedz tas, ka pamatlietā aplūkotais Savienības tiesību pārkāpums, pēc iesniedzējtiesas uzskata, nav pietiekami būtisks, lai izraisītu attiecīgās dalībvalsts ārpuslīgumisko atbildību pret sabiedrību, kas izmaksā par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem” atzītas dividendes, atbilstoši principiem, kas noteikti ar 1996. gada 5. marta spriedumu Brasserie du pêcheur un Factortame (C-46/93 un C-48/93, EU:C:1996:79), nedz tas, ka Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība ir izmaksājusi lielākas dividendes, kas atzītas par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem”, lai kompensētu to, ka to saņēmējam akcionāram nav nodokļa atlaides, nevar mainīt uz citiem prejudiciālajiem jautājumiem sniegtās atbildes. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/11 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Trustees of the P Panayi Accumulation & Maintenance Settlements/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs
(Lieta C-646/15) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiešie nodokļi - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Kapitāla brīva aprite - Trasts - Pilnvarotie - Citas juridiskas personas - Jēdziens - Kapitāla pieauguma nodoklis par trastam piederošu mantu pilnvaroto nodokļu rezidences vietas pārcelšanas uz citu dalībvalsti dēļ - Nodokļa summas noteikšana šīs pārcelšanas brīdī - Nodokļa summas tūlītēja piedziņa - Pamatojums - Samērīgums)
(2017/C 382/12)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
First-tier Tribunal (Tax Chamber)
Pamatlietas puses
Prasītāji: Trustees of the P Panayi Accumulation & Maintenance Settlements
Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs
Rezolutīvā daļa:
LESD normām par brīvību veikt uzņēmējdarbību tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, kad pilnvarotie saskaņā ar valsts tiesībām tiek aplūkoti kā vienota un pastāvīga personu grupa, kas ir atšķirīga no personām, kuras periodiski var būt pilnvarotie, ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kādi ir aplūkoti pamatlietā, kuros ir paredzēts uzlikt kapitāla pieauguma nodokli trastam piederošai mantai, ja lielākā daļa pilnvaroto pārceļ savu dzīvesvietu uz citu dalībvalsti, neļaujot vēlāk iekasēt tādējādi maksājamo nodokli.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/12 |
Tiesas (virspalāta) 2017. gada 12. septembra spriedums – Austrijas Republika/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-648/15) (1)
(LESD 273. pants - Dalībvalstu domstarpības, kas Tiesā iesniegtas saskaņā ar īpašu vienošanos - Nodokļi - Divpusēja konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu - Nodokļa uzlikšana procentiem no vērtspapīriem - Jēdziens “parāda prasības” kas dod tiesības piedalīties peļņas sadalē)
(2017/C 382/13)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Austrijas Republika (pārstāvji – C. Pesendorfer, F. Koppensteiner un H. Jirousek)
Atbildētāja: Vācijas Federatīvo Republiku (pārstāvji – T. Henze un J. Möller)
Rezolutīvā daļa:
1) |
2000. gada 24. augusta Abkommen zwischen der Republik Österreich und der Bundesrepublik Deutschland zur Vermeidung der Doppelbesteuerung auf dem Gebiet der Steuern vom Einkommen und vom Vermögen (Austrijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem) 11. panta 2. punktā izmantotais jēdziens “parāda prasības, kas dod tiesības piedalīties peļņas sadalē” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neietver šajā lietā aplūkotos vērtspapīrus; |
2) |
Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/13 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. septembra spriedums – The Tea Board/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Delta Lingerie
(Apvienotās lietas no C-673/15 P līdz C-676/15 P) (1)
(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Vārdiskas un grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdiskus elementus “darjeeling” vai “darjeeling collection de lingerie” - Eiropas Savienības kolektīvo preču zīmju īpašnieka iebildumi - Kolektīvas preču zīmes, ko veido ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Darjeeling” - 66. panta 2. punkts - Galvenā funkcija - Konflikts ar individuālu preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem - Sajaukšanas iespēja - Jēdziens - Attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzība - Vērtēšanas kritēriji - 8. panta 5. punkts)
(2017/C 382/14)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: The Tea Board (pārstāvji – M. Maier un A. Nordemann, Rechtsanwälte)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo), Delta Lingerie (pārstāvji – G. Marchais un P. Martini-Berthon, avocats)
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzības noraidīt; |
2) |
The Tea Board atlīdzina ar pamata apelācijas sūdzībām saistītos tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Delta Lingerie atlīdzina ar pretapelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/13 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums (Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – K./Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie
(Lieta C-18/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Standarti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai - Direktīva 2013/32/ES - 9. pants - Tiesības palikt dalībvalstī pieteikuma izvērtēšanas laikā - Direktīva 2013/33/ES - 8. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts - Aizturēšana - Identitātes vai valstspiederības pārbaude - To apstākļu, uz kuriem ir balstīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, noteikšana - Spēkā esamība - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 6. un 52. pants - Ierobežojums - Samērīgums)
(2017/C 382/15)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem
Pamatlietas puses
Prasītājs: K.
Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, 8. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta pārbaudē nav konstatēts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt šīs tiesību normas spēkā esamību, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. pantu un 52. panta 1. un 3. punktu.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/14 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)/Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto, IP, Bruichladdich Distillery Co.Ltd
(Lieta C-56/16 P) (1)
(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 8. panta 4. punkts un 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkta d) apakšpunkts - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “PORT CHARLOTTE” - Pieteikums par šīs preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu - Aizsardzība, kas agrākiem cilmes vietas nosaukumiem “Porto” un “Port” piešķirta atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1234/2007 un valsts tiesībām - Šiem cilmes vietas nosaukumiem piešķirtās aizsardzības izsmeļošais raksturs - Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.m pants - Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma “izmantošanas” un “aplinka norādījuma” jēdziens)
(2017/C 382/16)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji – E. Zaera Cuadrado un O. Mondéjar Ortuño)
Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Eggers, I. Galindo Martín, J. Samnadda un T. Scharf)
Pārējie lietas dalībnieki: Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto, IP (pārstāvis – P. Sousa e Silva, advogado), Bruichladdich Distillery Co.Ltd (pārstāvis – S. Havard Duclos, avocate)
Persona, kas iestājusies lietā Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto, IP prasījumu atbalstam: Portugāles Republika (pārstāvji – L. Inez Fernandes, M. Figueiredo un A. Alves)
Rezolutīvā daļa:
1) |
Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 18. novembra spriedumu lietā Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto/ITSB – Bruichladdich Distillery (“PORT CHARLOTTE”) (T-659/14, EU:T:2015:863) atcelt; |
2) |
Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto, IP celto prasību lietā T-659/14 par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelācijas ceturtās padomes 2014. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 946/2013–4 noraidīt; |
3) |
Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto, IP atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) un Bruichladdich Distillery Co. Ltd abās instancēs radušos tiesāšanās izdevumus; |
4) |
Portugāles Republika un Eiropas Komisija savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/15 |
Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums (Kammarrätten i Stockholm – Migrationsöverdomstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Mohammad Khir Amayry/Migrationsverket
(Lieta C-60/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, noteikšana - 28. pants - Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja aizturēšana pārsūtīšanas nolūkā uz atbildīgo dalībvalsti - Termiņš pārsūtīšanas veikšanai - Maksimālais aizturēšanas ilgums - Aprēķināšana - Uzņemšanas pieprasījuma akceptēšana pirms aizturēšanas - Pārsūtīšanas lēmuma izpildes apturēšana)
(2017/C 382/17)
Tiesvedības valoda – zviedru
Iesniedzējtiesa
Kammarrätten i Stockholm – Migrationsöverdomstolen
Pamatlietas puses
Prasītājs: Mohammad Khir Amayry
Atbildētāja: Migrationsverket
Rezolutīvā daļa:
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 28. pants, to aplūkojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka:
|
2) |
Regulas Nr. 604/2013 28. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no sešu nedēļu termiņa, sākot no brīža, kad beidzas šajā tiesību normā noteiktā pārsūdzības vai pārskatīšanas apturošā iedarbība, nav jāatskaita dienu skaits, kādu attiecīgā persona jau ir bijusi aizturēta pēc tam, kad dalībvalsts ir akceptējusi uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas pieprasījumu; |
3) |
Regulas Nr. 604/2013 28. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sešu nedēļu termiņš no brīža, kad beidzas šajā tiesību normā noteiktās pārsūdzības vai pārskatīšanas apturošā iedarbība, ir piemērojams arī, ja attiecīgā persona nav īpaši pieprasījusi apturēt pārsūtīšanas lēmuma izpildi. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/16 |
Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums (Tribunale di Udine (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Giorgio Fidenato, Leandro Taboga, Luciano Taboga
(Lieta C-111/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Ģenētiski modificēti pārtikas produkti un dzīvnieku barība - Ārkārtas pasākumi - Valsts pasākums ar mērķi aizliegt ģenētiski modificētās kukurūzas MON 810 kultivēšanu - Pasākuma turpmāka piemērošana vai pagarināšana - Regula (EK) Nr. 1829/2003 - 34. pants - Regula (EK) Nr. 178/2002 - 53. un 54. pants - Piemērošanas nosacījumi - Piesardzības princips)
(2017/C 382/18)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale di Udine
Lietas dalībnieki kriminālprocesā pamatlietā
Giorgio Fidenato, Leandro Taboga, Luciano Taboga
Rezolutīvā daļa:
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību 34. pants, skatot to kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 53. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka Komisijai nav pienākuma noteikt ārkārtas pasākumus pēdējā minētā panta izpratnē, kad dalībvalsts atbilstoši pēdējās minētās regulas 54. panta 1. punktam to oficiāli informē par vajadzību veikt šādus pasākumus, ja nav acīmredzams, ka produkts, kas ir apstiprināts ar Regulu Nr. 1829/2003 vai saskaņā ar to, var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi; |
2) |
Regulas Nr. 1829/2003 34. pants, skatot to kopsakarā ar Regulas Nr. 178/2002 54. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēc tam, kad tā ir Eiropas Komisiju oficiāli informējusi par vajadzību veikt ārkārtas pasākumus, un ja Komisija nav veikusi nekādus pasākumus atbilstoši Regulas Nr. 178/2002 53. pantam, var, pirmkārt, veikt šādus pasākumus valsts līmenī un, otrkārt, turpināt tos piemērot vai pagarināt, līdz Komisija nav atbilstoši šīs pēdējās minētās regulas 54. panta 2. punktam pieņēmusi lēmumu, nosakot pienākumu tos pagarināt, grozīt vai atcelt; |
3) |
Regulas Nr. 1829/2003 34. pants, skatot to kopsakarā ar piesardzības principu, kā tas ir aprakstīts Regulas Nr. 178/2002 7. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm netiek piešķirtas tiesības atbilstoši Regulas Nr. 178/2002 54. pantam noteikt pagaidu ārkārtas pasākumus, pamatojoties vienīgi uz šo principu, lai gan nav izpildīti Regulas Nr. 1829/2003 34. pantā paredzētie materiāltiesiskie nosacījumi. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/17 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums (Varhoven administrativen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Sofia/“Iberdrola Inmobiliaria Real Estate Investments” EOOD
(Lieta C-132/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 168. un 176. pants - Priekšnodokļa atskaitīšana - Trešajai personai piederoša nekustamā īpašuma objekta būvniecības vai labiekārtošanas pakalpojumi - Trešās personas un nodokļa maksātāja veikta pakalpojumu izmantošana - Bezmaksas pakalpojuma sniegšana trešajai personai - Sniegto pakalpojumu radīto izmaksu iegrāmatošana nodokļa maksātāja vispārējās izmaksās - Tiešas un tūlītējas saiknes ar trešās personas vai nodokļa maksātāja saimniecisko darbību esamības konstatēšana)
(2017/C 382/19)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Varhoven administrativen sad
Pamatlietas puses
Prasītājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno-osiguritelna praktika” – Sofia
Atbildētāja: “Iberdrola Inmobiliaria Real Estate Investments” EOOD
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli attiecībā uz tādu pakalpojumu sniegšanu, ko veido trešajai personai piederoša nekustamā īpašuma objekta būvniecība vai labiekārtošana, ja šī trešā persona bez maksas gūst labumu no šo pakalpojumu rezultāta un ja tos savā saimnieciskajā darbībā izmanto gan nodokļa maksātājs, gan šī trešā persona, ciktāl minētie pakalpojumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai minētajam nodokļa maksātājam ļautu veikt ar nodokli nākamajā posmā apliktos darījumus, un ciktāl to izmaksas ir iekļautas šo darījumu cenā.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/17 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums (Cour du travail de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sandra Nogueira u.c./Crewlink Ireland Ltd (C-168/16), Miguel José Moreno Osacar/Ryanair Designated Activity Company, iepriekš Ryanair Ltd (C-169/16)
(Apvienotās lietas C-168/16 un C-169/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija - Jurisdikcija individuālu darba līgumu jomā - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 19. panta 2. punkta a) apakšpunkts - “Vietas, kur darbinieks pastāvīgi veic darbu” jēdziens - Aviācijas nozare - Apkalpes locekļi - Regula (EEK) Nr. 3922/91 - “Mājas bāzes” jēdziens)
(2017/C 382/20)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Cour du travail de Mons
Pamatlietas puses
Prasītāji: Sandra Nogueira, Victor Perez-Ortega, Virginie Mauguit, Maria Sanchez-Odogherty, José Sanchez-Navarro (C-168/16), Miguel José Moreno Osacar (C-169/16)
Atbildētājas: Crewlink Ireland Ltd (C-168/16), Ryanair Designated Activity Company, iepriekš Ryanair Ltd (C-169/16)
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 19. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka aviosabiedrības vai tās rīcībā nodota apkalpes locekļa celtas prasības gadījumā, lai noteiktu tiesas, kas izskata lietu, jurisdikciju, jēdziens “vieta, kur darbinieks pastāvīgi veic darbu” šīs tiesību normas izpratnē nav pielīdzināms “mājas bāzes” jēdzienam Padomes 1991. gada 16. decembra Regulas (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1899/2006, III pielikuma izpratnē. “Mājas bāzes” jēdziens tomēr ir būtiska norāde, lai noteiktu “vietu, kur darbinieks pastāvīgi veic darbu”.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/18 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums (Augstākās tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra – Latvijas Autoru apvienība/Konkurences padome
(Lieta C-177/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Konkurence - LESD 102. pants - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Jēdziens “netaisnīga cena” - Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas iekasētās autoratlīdzības - Salīdzināšana ar citās dalībvalstīs piemērotajiem tarifiem - Etalonvalstu izvēle - Cenu vērtēšanas kritēriji - Naudas soda aprēķināšana)
(2017/C 382/21)
Tiesvedības valoda – latviešu
Iesniedzējtiesa
Augstākā tiesa
Pamatlietas puses
Pieteicēja: Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra – Latvijas Autoru apvienība
Atbildētāja: Konkurences padome
Rezolutīvā daļa:
1) |
autortiesību pārvaldījuma organizācijas, kas atrodas monopolstāvoklī un pārvalda arī ārvalstu subjektu tiesības, noteiktais autoratlīdzību apmērs spēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm tā, ka ir jāpiemēro LESD 102. pants; |
2) |
lai noskaidrotu, vai autortiesību pārvaldījuma organizācija piemēro netaisnīgas cenas LESD 102. panta otrās daļas a) punkta izpratnē, ir adekvāti tās tarifus salīdzināt ar kaimiņvalstīs, kā arī citās dalībvalstīs piemērotajiem tarifiem, tos koriģējot ar pirktspējas paritātes indeksa palīdzību, ja vien etalonvalstis ir izraudzītas atbilstoši objektīviem, piemērotiem un pārbaudāmiem kritērijiem un veikto salīdzinājumu pamats ir viendabīgs. Tarifus, kas piemēroti vienā vai vairākos konkrētos lietotāju segmentos, var salīdzināt, ja ir pazīmes, kas liecina par to, ka autoratlīdzību pārmērīgums attiecas uz šiem segmentiem; |
3) |
salīdzināto tarifu atšķirība ir jāuzskata par ievērojamu, ja tā ir nozīmīga un pastāvīga. Šāda atšķirība ir pazīme, kas liecina par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un dominējošā stāvoklī esošajai autortiesību pārvaldījuma organizācijai ir jāpierāda, ka tās cenas ir taisnīgas, atsaucoties uz objektīviem faktoriem, kas ietekmē vai nu pārvaldības izmaksas, vai tiesību subjektu atlīdzības; |
4) |
LESD 102. panta otrās daļas a) punktā paredzētā pārkāpuma konstatēšanas gadījumā aprēķinot naudas soda apmēru, attiecīgās autortiesību pārvaldījuma organizācijas apgrozījumā tiesību subjektiem paredzētās atlīdzības ir iekļaujamas tad, ja šīs atlīdzības ietilpst šīs organizācijas sniegto pakalpojumu vērtībā un ja minētā iekļaušana ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka piemērotā sankcija ir iedarbīga, samērīga un atturoša. Iesniedzējtiesas ziņā ir, ņemot vērā visus izskatāmās lietas apstākļus, pārbaudīt, vai šie nosacījumi ir izpildīti. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/19 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 20. septembra spriedums – Tilly-Sabco SAS/Eiropas Komisija, Doux SA
(Lieta C-183/16 P) (1)
(Apelācija - Lauksaimniecība - Mājputnu gaļa - Saldēta cāļu gaļa - Eksporta kompensācijas - Īstenošanas regula (ES) Nr.o689/2013, kurā kompensācija ir noteikta EUR 0 apmērā - Tiesiskums - Regula (EK) Nr. 1234/2007 - 162. un 164. pants - Kompensāciju priekšmets un veids - To apmēra noteikšanas kritēriji - Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (ĢD) ģenerāldirektora kompetence parakstīt apstrīdēto regulu - Pilnvaru nepareiza izmantošana - “Komitoloģija” - Regula (ES) Nr. 182/2011 - 3. panta 3. punkts - Konsultēšanās ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteju - Īstenošanas regulas projekta iesniegšana šīs komitejas sanāksmes laikā - Termiņu ievērošana - Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums - Atcelšana, paredzot seku saglabāšanu spēkā)
(2017/C 382/22)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Tilly-Sabco SAS (pārstāvji – R. Milchior, F. Le Roquais un S. Charbonnel, avocats)
Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Lewis un K. Skelly), Doux SA
Rezolutīvā daļa:
1) |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 14. janvāra spriedumu lietā Tilly-Sabco/Komisija (T-397/13, EU:T:2016:8); |
2) |
atcelt Komisijas 2013. gada 18. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 689/2013, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu; |
3) |
saglabāt spēkā Īstenošanas regulas Nr. 689/2013 sekas līdz brīdim, kad stāsies spēkā jauns tiesību akts, kas pieņemts, lai to aizstātu; |
4) |
Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/20 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums (Dioikitiko Protodikeio Thessalonikis (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ovidiu-Mihaita Petrea/Ypourgou Esoterikon kai Dioikitikis Anasygrotisis
(Lieta C-184/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2004/38/EK - Direktīva 2008/115/EK - Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā - Dalībvalsts pilsoņa uzturēšanās citas dalībvalsts teritorijā, lai gan pastāv izbraukšanas rīkojums no šīs valsts teritorijas - Lēmuma par reģistrācijas apliecības atsaukšanu un otrā lēmuma par izraidīšanu tiesiskums - Iespēja izņēmuma kārtā izvirzīt iebildi par iepriekšēja lēmuma prettiesiskumu - Tulkošanas pienākums)
(2017/C 382/23)
Tiesvedības valoda – grieķu
Iesniedzējtiesa
Dioikitiko Protodikeio Thessalonikis
Pamatlietas puses
Prasītājs: Ovidiu-Mihaita Petrea
Atbildētāja: Ypourgou Esoterikon kai Dioikitikis Anasygrotisis
Rezolutīvā daļa:
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvai 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, kā arī tiesiskās paļāvības aizsardzības principam nav pretrunā tas, ka, pirmkārt, dalībvalsts atsauc reģistrācijas apliecību, kas izsniegta Eiropas Savienības pilsonim, attiecībā uz kuru joprojām ir spēkā izbraukšanas rīkojums, un, otrkārt, attiecībā uz viņu izdod izraidīšanas rīkojumu, kas ir pamatots vienīgi ar konstatējumu, kas izbraukšanas rīkojums joprojām ir spēkā; |
2) |
Direktīvai 2004/38 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvai 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, nav pretrunā tas, ka tādu Eiropas Savienības pilsoņa atgriešanas lēmumu kā pamatlietā pieņem tās pašas iestādes un atbilstoši tādai pašai procedūrai kā trešās valsts valstspiederīgā, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, atgriešanas lēmumu, kāds ir paredzēts Direktīvas 2008/115 6. panta 1. punktā, ja vien tiek piemēroti Direktīvas 2004/38 transponēšanas pasākumi, kas ir labvēlīgāki minētajam Savienības pilsonim; |
3) |
efektivitātes principam nav pretrunā tāda tiesu prakse, atbilstoši kurai dalībvalsts pilsonis, attiecībā uz kuru ir pieņemts atgriešanas lēmums tādos apstākļos kā pamatlietā, prasības tiesā pamatojumam, kas ir celta par šo lēmumu, nevar izvirzīt iebildi par iepriekš pret viņu izdotā izbraukšanas rīkojuma prettiesiskumu, ja vien ieinteresētajai personai ir bijusi iespēja efektīvi un savlaicīgi apstrīdēt šo pēdējo lēmumu atbilstoši Direktīvas 2004/38 normām; |
4) |
Direktīvas 2004/38 30. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt jebkādus lietderīgus pasākumus, lai ieinteresētā persona varētu saprast lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar šīs direktīvas 27. panta 1. punktu, saturu un radītās sekas, toties tajā nav prasīts, lai šis lēmums tai tiktu paziņots tai saprotamā valodā vai valodā, par kuru var saprātīgi pieņemt, ka tā to saprot, lai gan šī persona to nav pieprasījusi. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/21 |
Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. septembra spriedums (Curtea de Apel Oradea (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ruxandra Paula Andriciuc u.c./Banca Românească SA
(Lieta C-186/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - 3. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkts - Līguma noteikumu negodīguma vērtējums - Ārvalsts valūtā izteikti patēriņa kredītlīgumi - Valūtas risks, ko pilnībā uzņemas patērētājs - Ievērojama no līguma izrietošo pušu tiesību un pienākumu nelīdzsvarotība - Brīdis, kurā ir vērtējama nelīdzsvarotība - “Vienkāršā, skaidri saprotamā valodā” sastādītu noteikumu jēdziena nozīme - Bankas sniedzamās informācijas apjoms)
(2017/C 382/24)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Oradea
Pamatlietas puses
Prasītāji: Ruxandra Paula Andriciuc u.c.
Atbildētāja: Banca Românească SA
Rezolutīvā daļa:
1) |
Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “līguma galvenais priekšmets” šīs tiesību normas izpratnē ietver tādu līguma noteikumu kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta, kurš ir iekļauts tādā ārvalsts valūtā noslēgtā kredītlīgumā starp komersantu un patērētāju, par ko nav notikusi atsevišķa apspriešanās, un saskaņā ar kuru aizdevums ir jāatmaksā tajā pašā ārvalsts valūtā, kādā tas ir pielīgts, ja šajā noteikumā ir paredzēta šī līguma pamatsaistība, kas raksturo šo līgumu. Līdz ar to šis līguma noteikums nevar tikt uzskatīts par negodīgu, ar nosacījumu, ka tas ir sastādīts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā; |
2) |
Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība, lai līguma noteikums būtu sastādīts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, ir saistīta ar nosacījumu, ka kredītlīgumu gadījumā finanšu iestādēm ir jāsniedz aizņēmējiem pietiekama informācija, lai tie varētu pieņemt labi informētus un piesardzīgus lēmumus. Šajā ziņā šī prasība nozīmē, ka noteikums, saskaņā ar kuru aizdevums ir jāatmaksā tajā pašā ārvalsts valūtā, kādā tas ir ticis pielīgts, patērētājam ir jāsaprot ne vien no formālā un gramatiskā viedokļa, bet arī attiecībā uz tā konkrēto nozīmi tādējādi, ka vidusmēra patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, ir jāspēj ne vien apzināties tās ārvalsts valūtas vērtības pieauguma vai samazinājuma iespējamību, kurā līgums ir noslēgts, bet arī novērtēt šāda noteikuma iespējami nozīmīgās ekonomiskās sekas attiecībā uz viņa finansiālajām saistībām. Šajā ziņā nepieciešamās pārbaudes ir jāveic valsts tiesai; |
3) |
Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka negodīguma vērtējums ir veicams, atsaucoties uz attiecīgā līguma noslēgšanas brīdi, ņemot vērā visus apstākļus, kas komersantam varēja būt zināmi minētajā brīdī un kas varēja ietekmēt vēlāko minētā līguma izpildi. Šajā ziņā iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus pamatlietas apstākļus un it īpaši komersanta, šajā gadījuma bankas, kompetenci un zināšanas attiecībā uz iespējamajām maiņas kursa izmaiņām un aizdevuma līguma noslēgšanai ārvalsts valūtā raksturīgajiem riskiem, ir pienākums novērtēt iespējamas nelīdzsvarotības pastāvēšanu minētās tiesību normas izpratnē. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/22 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 20. septembra spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Elecdey Carcelen SA (C-215/16), Energías Eólicas de Cuenca SA (C-216/16), Iberenova Promociones SAU (C-220/16), Iberdrola Renovables Castilla La Mancha SA (C-221/16)/Comunidad Autónoma de Castilla-La Mancha
(Apvienotās lietas C-215/16, C-216/16, C-220/16 un C-221/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Vēja elektroenerģija - Direktīva 2009/28/EK - Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana - 2. panta otrās daļas k) punkts - Atbalsta shēma - 13. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunkts - Administratīvie maksājumi - Direktīva 2008/118/EK - Akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējais režīms - 1. panta 2. punkts - Īpašos nolūkos piemēroti papildu netiešie nodokļi - Direktīva 2003/96/EK - Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un elektroenerģijai - 4. pants - Minimāla nodokļu uzlikšana enerģijai - Elektroenerģijas ražošanai paredzētiem vēja ģeneratoriem piemērojama nodeva)
(2017/C 382/25)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha
Pamatlietas puses
Prasītāji: Elecdey Carcelen SA (C-215/16), Energías Eólicas de Cuenca SA (C-216/16), Iberenova Promociones SAU (C-220/16), Iberdrola Renovables Castilla La Mancha SA (C-221/16)
Atbildētāja: Comunidad Autónoma de Castilla-La Mancha
Rezolutīvā daļa:
1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, it īpaši tās 2. panta otrās daļas k) punkts un 13. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts iekasēt nodevu, kas ir piemērojama elektroenerģijas ražošanai paredzētajiem vēja ģeneratoriem; |
2) |
Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts iekasēt nodevu par elektroenerģijas ražošanai paredzētajiem vēja ģeneratoriem, jo ar šo nodevu netiek uzlikti nodokļi energoproduktiem vai elektroenerģijai šīs direktīvas 1. panta un 2. panta 1. un 2. punkta izpratnē, un līdz ar to tā neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā; |
3) |
Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts iekasēt nodevu par elektroenerģijas ražošanai paredzētajiem vēja ģeneratoriem, jo šī nodeva nav nodoklis, kas ir piemērojams energoproduktu vai elektroenerģijas patēriņam, un līdz ar to tā neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/23 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Casertana Costruzioni Srl/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti – Provveditorato Interregionale per le opere pubbliche della Campania e del Molise, Agenzia Regionale Campana per la Difesa del Suolo – A.R.CA.DI.S.
(Lieta C-223/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2004/18/EK - 47. panta 2. punkts un 48. panta 3. punkts - Pretendents, kurš atsaucas uz citu subjektu iespējām, lai izpildītu līgumslēdzējas iestādes prasības - Prasītās iespējas, kuras šie subjekti ir zaudējuši - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts izslēgt pretendentu no iepirkuma un piešķirt līguma slēgšanas tiesības konkurentam)
(2017/C 382/26)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Pamatlietas puses
Prasītāja: Casertana Costruzioni Srl
Atbildētājas: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti – Provveditorato Interregionale per le opere pubbliche della Campania e del Molise un Agenzia Regionale Campana per la Difesa del Suolo – A.R.CA.DI.S.
Piedaloties: Consorzio Stabile Infratech, W.E.E. Water Environment Energy SpA, Massimo Fontana, Studio Tecnico Associato Thinkd, Claudio Della Rocca, Nicola Maione, Vittorio Ciotola, Fin.Se.Co. SpA, Edilgen SpA un Site Srl
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 47. panta 2. punkts un 48. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru komersantam, kas piedalās iepirkumā, tiek liegta iespēja aizstāt papildu uzņēmumu, kurš ir zaudējis pieprasīto kvalifikāciju pēc piedāvājuma iesniegšanas, kā rezultātā šis komersants ir ticis automātiski izslēgts.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/24 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 20. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Frucona Košice a.s.
(Lieta C-300/16 P) (1)
(Apelācija - Valsts atbalsts - “Atbalsta” jēdziens - “Ekonomiskās priekšrocības” jēdziens - Privātā kreditora kritērijs - Piemērošanas nosacījumi - Piemērošana - Eiropas Komisijas izmeklēšanas pienākumi)
(2017/C 382/27)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – K. Walkerová, L. Armati, T. Maxian Rusche un B. Stromsky)
Otra lietas dalībniece: Frucona Košice a.s. (pārstāvji – K. Lasok, QC, B. Hartnett, Barrister, J. Holmes, QC, un O. Geiss, Rechtsanwalt)
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/24 |
Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums – Salvatore Aniello Pappalardo u.c./Eiropas Komisija
(Lieta C-350/16 P) (1)
(Apelācija - Kopējā zivsaimniecības politika - Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība - Prasība atlīdzināt kaitējumu - Regula (EK) Nr. 530/2008 - Eiropas Komisijas ārkārtas pasākumi - Tiesību normas pietiekami būtisks pārkāpums - Iespēja norādīt uz šo pārkāpumu - Nediskriminācijas princips - Res judicata spēks)
(2017/C 382/28)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Salvatore Aniello Pappalardo, Pescatori La Tonnara Soc. coop., Fedemar Srl, Testa Giuseppe & C. Snc, Pescatori San Pietro Apostolo Srl, Camplone Arnaldo & C. Snc di Camplone Arnaldo & C., Valentino Pesca Sas di Camplone Arnaldo & C. (pārstāvji – V. Cannizzaro un L. Caroli, avvocati)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouquet un D. Nardi)
Rezolutīvā daļa:
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
2) |
Salvatore Aniello Pappalardo, Pescatori La Tonnara Soc. coop., Fedemar Srl, Testa Giuseppe & C. Snc, Pescatori San Pietro Apostolo Srl, Camplone Arnaldo & C. Snc di Camplone Arnaldo & C. un Valentino Pesca Sas di Camplone Arnaldo & C. atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/25 |
Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums (Tribunal da Relação de Évora (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Luís Isidro Delgado Mendes/Crédito Agrícola Seguros – Companhia de Seguros de Ramos Reais, SA
(Lieta C-503/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana - Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 90/232/EEK un 2009/103/EK - Transportlīdzekļa zādzība - Ceļu satiksmes negadījums - Kaitējums veselībai un materiālie zaudējumi, kas nodarīti apdrošinātajai personai, transportlīdzekļa īpašniekam, kā gājējam - Civiltiesiskā atbildība - Atlīdzināšana - Obligātās apdrošināšanas segums - Izņēmuma klauzulas - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru apdrošinātajai personai, transportlīdzekļa īpašniekam, tiek liegta apdrošināšanas segta atlīdzība - Saderība ar šīm direktīvām - “Cietušās trešās personas” jēdziens)
(2017/C 382/29)
Tiesvedības valoda – portugāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunal da Relação de Évora
Pamatlietas puses
Prasītājs: Luís Isidro Delgado Mendes
Atbildētāja: Crédito Agrícola Seguros – Companhia de Seguros de Ramos Reais, SA
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts, Padomes 1983. gada 30. decembra Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/14/EK, 1. panta 1. punkts un 2. panta 1. punkts, kā arī Padomes 1990. gada 14. maija Trešās direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, kas grozīta ar Direktīvu 2005/14, 1.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru segums un tādējādi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veiktā atlīdzība nepienākas par miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam, kas radīts gājējam, kurš ir cietis ceļu satiksmes negadījumā, pamatojoties tikai uz to, ka šis gājējs ir apdrošinājuma ņēmējs un transportlīdzekļa, ar kuru tika izraisīti šie zaudējumi, īpašnieks.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/26 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 25. janvāra spriedumu lietā T-187/16 Anton Riemerschmid Weinbrennerei und Likörfabrik GmbH & Co. KG/EUIPO2017. gada 29. martā iesniedza Anton Riemerschmid Weinbrennerei und Likörfabrik GmbH & Co. KG
(Lieta C-158/17 P)
(2017/C 382/30)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Anton Riemerschmid Weinbrennerei und Likörfabrik GmbH & Co. KG (pārstāvis – P. Koch, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs
Ar 2017. gada 20. septembra rīkojumu Tiesa (sestā palāta) nolēma, ka apelācijas sūdzība ir nepieņemama.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/26 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2017. gada 14. marta rīkojumu lietā T-839/16 Todorov/Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 12. aprīlī iesniedza Slavo Asenov Todorov
(Lieta C-188/17 P)
(2017/C 382/31)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Slavo Asenov Todorov (pārstāve – K. Mladenova, advokat)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Tiesa
Tiesa (desmitā palāta) ar 2017. gada 7. septembra rīkojumu ir atzinusi šo apelācijas sūdzību par acīmredzami nepieņemamu.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/26 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 11. maijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) – Pedro Viejobueno Ibáñez un Emilia de la Vara González/Consejería de Educación de Castilla-La Mancha
(Lieta C-245/17)
(2017/C 382/32)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Pedro Viejobueno Ibáñez un Emilia de la Vara González
Otra lietas dalībniece: Consejería de Educación de Castilla-La Mancha
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai mācību gada mācību perioda beigas var uzskatīt par objektīvu iemeslu, kas attaisno atšķirību attieksmē pret iepriekš minētajiem pagaidu ierēdņu statusā nodarbinātajiem vidusskolas mācībspēkiem un pastāvīgo ierēdņu statusā nodarbinātajiem vidusskolas mācībspēkiem? |
2) |
Vai ar diskriminācijas aizlieguma principu ir saderīgi, ka šiem pagaidu ierēdņu statusā nodarbinātajiem vidusskolas mācībspēkiem, kuru dienesta attiecības tiek izbeigtas mācību perioda beigās, nav iespējams izmantot atvaļinājumu kā faktiskas atpūtas laiku, to aizstājot ar atbilstošu atlīdzinājumu? |
3) |
Vai ar šo noteikta laika darba ņēmēju jēdzienam atbilstošo ierēdņu diskriminācijas aizlieguma principu ir saderīga tāda abstrakta tiesību norma kā 2012. gada 12. jūlija reģionālā likuma 5/2012 par Kastīlijas-Lamančas autonomās kopienas vispārējo budžetu 2012. gadam 13. papildnoteikums, ar kuru nolūkā sasniegt budžeta taupības un deficīta novēršanas mērķus tostarp tika apturēta Izglītības un zinātnes ministrijas un ANPE arodbiedrības starpā noslēgtā 1994. gada 10. marta nolīguma, kas publicēts ar Izglītības un zinātnes ministrijas personāla un dienestu ģenerāldirekcijas 1994. gada 15. marta lēmumu (1994. gada 28. martaBOMEC), piemērošanu jautājumā par jūlija un augusta atalgojuma un atvaļinājuma naudas maksājumiem gan personālam, kas aizvieto ilgāk par pieciem ar pusi mēnešiem, gan personālam, kas aizpilda vakantās amata vietas, un tiek noteikts, ka pagaidu ierēdņu statusā nodarbinātajiem neuniversitātes mācībspēkiem ir jāsaņem atvaļinājuma nauda vai nu par 22 darbadienām gadījumā, ja iecelšana amatā ir bijusi uz visu mācību gada laiku, vai tam proporcionāli atbilstošu dienu skaitu? |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/27 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. maijā iesniedza Tribunal du travail de Nivelles (Beļģija) – OJ (*1) /Partena, Assurances Sociales pour Travailleurs Indépendants ASBL, Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants (Inasti), Union Nationale des Mutualités Libres (Partenamut) (UNMLibres)
(Lieta C-321/17)
(2017/C 382/33)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Tribunal du travail de Nivelles
Pamatlietas puses
Prasītāja: OJ (*1)
Atbildētāji: Partena, Assurances Sociales pour Travailleurs Indépendants ASBL, Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants (Inasti), Union Nationale des Mutualités Libres (Partenamut) (UNMLibres)
Ar 2017. gada 5. oktobra rīkojumu Tiesa (astotā palāta) ir atzinusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par acīmredzami nepieņemamu.
(*1) Informācija dzēsta, ņemot vērā personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/28 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 19. jūlijā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Gemeinsamer Betriebsrat EurothermenResort Bad Schallerbach GmbH/EurothermenResort Bad Schallerbach GmbH
(Lieta C-437/17)
(2017/C 382/34)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Oberster Gerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: Gemeinsamer Betriebsrat EurothermenResort Bad Schallerbach GmbH
Atbildētāja: EurothermenResort Bad Schallerbach GmbH
Prejudiciālie jautājumi
Vai LESD 45. pants un Regulas 492/2011/ES par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (1) 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā (Urlaubsgesetz [Likums par atvaļinājumu], UrlG, 3. panta 2. punkta 1) apakšpunkts, to lasot kopā ar 3. panta 3. punktu un 2. panta 1. punktu), atbilstoši kuram darba ņēmējam, kura kopējais darba stāžs ir 25 gadi, bet kurš tos nav nostrādājis pie viena un tā paša darba devēja Austrijā, ir tiesības tikai uz piecu nedēļu ikgadējo atvaļinājumu, savukārt darba ņēmējam, kura darba stāžs ir 25 gadi un viņš tos ir nostrādājis pie viena un tā paša darba devēja Austrijā, ir tiesības uz sešu nedēļu ikgadējo atvaļinājumu?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā, OV L 141, 1. lpp.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/28 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. jūlijā iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) – EOS KSI Slovensko s.r.o./Ján Danko, Margita Jalčová
(Lieta C-448/17)
(2017/C 382/35)
Tiesvedības valoda – slovāku
Iesniedzējtiesa
Krajský súd v Prešove
Pamatlietas puses
Prasītāja: EOS KSI Slovensko s.r.o.
Atbildētāji: Ján Danko, Margita Jalčová
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai – atsaucoties uz spriedumu lietā C-470/12 Pohotovosť un uz Tiesas apsvērumiem, kas ir izteikti arī tā pamatojuma 46. punktā – Savienības tiesību līdzvērtības principam ir pretrunā tiesiskais regulējums, kas, pastāvot ar likumu aizsargāto interešu un patērētāja tiesību aizsardzības no negodīgiem līguma noteikumiem līdzvērtībai, bez atbildētāja patērētāja piekrišanas liedz juridiskai personai, kuras darbības joma ir patērētāju kolektīva aizsardzība no negodīgiem līguma noteikumiem un kura ir domāta Direktīvas 93/13/EEK (1) 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 3. punktu, paredzētā mērķa sasniegšanai, piedalīties kā vēl vienam lietas dalībniekam (personai, kas iestājas lietā) tiesvedībā no paša sākuma un efektīvi izmantot patērētāja labā tiesiskās darbības un aizsardzības līdzekļus, lai šajā tiesvedībā īstenotu aizsardzību pret negodīgu līguma noteikumu sistemātisku izmantošanu, lai gan citos gadījumos vēl vienam lietas dalībniekam (personai, kas iestājas lietā), kas iestājas tiesvedībā, atbalstot atbildētāju un kura interese ir definēt tiesvedības priekšmeta materiālās (īpašuma) tiesības, atšķirībā no patērētāju aizsardzības asociācijas nemaz nav vajadzīga piekrišana no atbildētāja, kura atbalstam notiek iestāšanās lietā, lai piedalītos tiesvedībā no paša sākuma un efektīvi izmantotu tiesiskās aizsardzības un darbības līdzekļus atbildētāja labā? |
2) |
Vai Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktā ietvertā frāze “vienkāršā, skaidri saprotamā valodā”, arī ņemot vērā Tiesas apsvērumus spriedumos C-26/13 un C-96/14, ir jāinterpretē tādējādi, ka līguma noteikums ir uzskatāms par neformulētu vienkāršā, skaidri saprotamā valodā – kā juridiskās sekas ir, ka tiesai [pēc savas ierosmes] ir jāveic tā negodīguma pārbaude – arī tad, ja juridiskais jēdziens (instruments), kuru tas reglamentē, pats par sevi ir sarežģīts, tā juridiskās sekas vidusmēra patērētājam ir grūti paredzamas un tā saprašanai parasti ir vajadzīga profesionālā jurista konsultācija, kuras izmaksas nav samērīgas ar pakalpojuma, ko patērētājs saņem saskaņā ar līgumu, vērtību? |
3) |
Vai – gadījumā, ja par tiesībām, kuras izriet no līguma, kas ir noslēgts ar patērētāju [un] kuras tiek izvirzītas pret patērētāju kā atbildētāju, tiesa izlemj, pamatojoties vienīgi uz prasītāja apgalvojumiem, izmantojot maksājuma rīkojumu vienkāršotā procesā, un procesā nekādā veidā netiek piemērota Civilprocesa kodeksa 172. panta 9. punkta norma, kas nepieļauj maksājuma rīkojuma izdošanu gadījumā, ja līgumā, kas ir noslēgts ar patērētāju, ir negodīgi noteikumi – Savienības tiesībām ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas, ņemot vērā iebildumu iesniegšanai paredzēto īso termiņu un iespējamo patērētāja nepieejamību vai bezdarbību, liedz patērētāju aizsardzības asociācijai, kas ir kvalificēta un pilnvarota, lai sasniegtu Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 2. punktu, paredzēto mērķi, bez patērētāja piekrišanas (bez skaidri izteikta patērētāja aizlieguma) efektīvi izmantot vienīgo patērētāja aizsardzības iespēju, proti, iebildumus pret maksājuma rīkojumu, gadījumā, ja tiesa nav ievērojusi Civilprocesa kodeksa 172. panta 9. punktā paredzēto pienākumu? |
4) |
Vai, atbildot uz otro un trešo jautājumu, var uzskatīt, ka ir svarīgs apstāklis, ka tiesību sistēmā patērētājam netiek piešķirtas tiesības uz obligāto juridisko palīdzību, un ka tā nezināšana attiecīgajā jomā, bez jurista, kas to pārstāvētu, rada ievērojamu risku, ka tas nepamana līguma noteikumu negodīgumu un neveic nekādas darbības, lai tā atbalstam tiesvedībā varētu iestāties patērētāju aizsardzības asociācija, kas ir kvalificēta un pilnvarota, lai sasniegtu Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 2. punktu, paredzēto mērķi? |
5) |
Vai Savienības tiesībām un prasībai izvērtēt visus apstākļus Direktīvas 93/13/EEK 4. panta 1. punkta izpratnē ir pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā regulējums par vienkāršotu procesu maksājuma rīkojuma izdošanai (OSP [Civilprocesa Kodekss] 172. panta 1. un turpmākie punkti), kas ļauj: 1) ar sprieduma iedarbību atzīt pārdevējam vai piegādātājam tiesības uz finansiālo maksājumu 2) vienkāršotā procesā 3) ar tiesas administratīvu amatpersonu, 4) pamatojoties vienīgi uz pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja apgalvojumiem un 5) bez pierādījumu pārbaudes, un situācijā, kad 6) prasītāju nepārstāv profesionāls jurists 7) un kad faktiski bez prasītāja piekrišanas tā aizstāvību nevar uzņemties patērētāju aizsardzības asociācija, kas ir kvalificēta un pilnvarota, lai sasniegtu Direktīvas 93/13/EEK 7. panta 1. punktā, kas ir transponēts ar Civilkodeksa 53.a panta 1. un 2. punktu, paredzēto mērķi? |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/30 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 4. augustā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Funke Medien NRW GmbH/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-469/17)
(2017/C 382/36)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Pamatlietas puses
Atbildētāja un Revision [kasācijas] sūdzības iesniedzēja: Funke Medien NRW GmbH
Prasītāja un atbildētāja Revision sūdzības tiesvedībā: Vācijas Federatīvā Republika
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai atbilstoši Savienības tiesību normām par autoru ekskluzīvajām tiesībām uz savu darbu reproducēšanu (Direktīvas 2001/29/EK (1) 2. panta a) punkts) un izziņošanu, ieskaitot publiskošanu (Direktīvas 2001/29/EK 3. panta 1. punkts), kā arī izņēmumiem no šīm tiesībām vai to ierobežojumiem (Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. un 3. punkts) ir pieļaujama transponēšanas brīvība valsts tiesībās? |
2) |
Ciktāl, nosakot Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. un 3. pantā paredzēto izņēmumu no autoru ekskluzīvajām tiesībām uz savu darbu reproducēšanu (Direktīvas 2001/29/EK 2. panta a) punkts) un izziņošanu, ieskaitot publiskošanu (Direktīvas 2001/29/EK 3. panta 1. punkts), vai minēto tiesību ierobežojumu piemērojamību, ir jāņem vērā ES Pamattiesību hartā paredzētās pamattiesības? |
3) |
Vai ar pamattiesībām, kas ir saistītas ar informācijas brīvību (ES Pamattiesību hartas 11. panta 1. punkta otrais teikums) vai preses brīvību (ES Pamattiesību hartas 11. panta 2. punkts), var attaisnot tādus izņēmumus no autoru ekskluzīvajām tiesībām uz savu darbu reproducēšanu (Direktīvas 2001/29/EK 2. panta a) punkts) un izziņošanu, ieskaitot publiskošanu (Direktīvas 2001/29/EK 3. panta 1. punkts), vai tādus minēto tiesību ierobežojumus, kas nav Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. un 3. punktā paredzētie izņēmumi vai ierobežojumi? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, OV L 167, 10. lpp.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/31 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 2. augustā iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – Repsol Butano S.A./Administración del Estado
(Lieta C-473/17)
(2017/C 382/37)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Pamatlietas puses
Prasītāja: Repsol Butano S.A.
Atbildētāja: Administración del Estado
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Ņemot vērā Federutility (1) lietā iedibināto judikatūru, vai pasākums, ar kuru, lai aizsargātu sociāli neaizsargātos patērētājus, tiek noteikta sašķidrinātās gāzes balona maksimālā cena, ir saderīgs ar minēto judikatūru vai atbilst samērīguma principam, ja atsevišķi vai kopā ar citiem iestājas kāds no šādiem apstākļiem:
|
2) |
Ņemot vērā minētajā Federutility lietā iedibināto judikatūru, vai pasākums, kurā, lai aizsargātu sociāli neaizsargātos patērētājus vai grūti sasniedzamu apgabalu iedzīvotājus, ir noteikta obligāta sašķidrinātās gāzes balonu piegāde mājās, ir saderīgs ar minēto judikatūru vai atbilst samērīguma principam, ja atsevišķi vai kopā ar citiem iestājas kāds no iepriekšējā jautājumā uzskaitītajiem apstākļiem? |
(1) Spriedums, 2010. gada 20. aprīlis, Federutility u.c., C-265/08, EU:C:2010:205.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/31 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 8. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Vācijas Federatīvā Republika/Sociedad de Transportes SA
(Lieta C-474/17)
(2017/C 382/38)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Atbildētāja un prasītāja Revision [kasācijas] tiesvedībā: Vācijas Federatīvā Republika
Prasītāja un atbildētāja Revision [kasācijas] tiesvedībā: Sociedad de Transportes SA
Prejudiciālie jautājumi
1. |
Vai LESD 67. panta 2. punktam, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (1), 22. un 23. pantam ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram autobusa pārvadājumu uzņēmumiem maršrutu satiksmē, šķērsojot Šengenas iekšējo robežu, gala rezultātā ir noteikts pienākums pārbaudīt savu pasažieru robežšķērsošanas dokumentus pirms iekšējās robežas šķērsošanas, lai novērstu ārvalstnieku bez pases un uzturēšanās atļaujas pārvadājumus Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā? It īpaši:
|
2) |
Vai atbilstoši Šengenas Robežu kodeksa 22. un 23. pantam ir pieļaujamas valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām pienākuma izpildīšanas nolūkā attiecībā uz autobusa pārvadājumu uzņēmumu var tikt pieņemts lēmums par aizliegumu un izteikts brīdinājums par soda maksājuma piemērošanu, ja pārbaužu neveikšanas dēļ Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā ir tikuši pārvadāti arī ārvalstnieki bez pases un uzturēšanās atļaujas? |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/32 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 9. augustā iesniedza Finanzgericht Köln (Vācija) – Frank Montag/Finanzamt Köln-Mitte
(Lieta C-480/17)
(2017/C 382/39)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Finanzgericht Köln
Pamatlietas puses
Prasītājs: Frank Montag
Atbildētāja: Finanzamt Köln-Mitte
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai LESD 49. pants saistībā ar tā 54. pantu pieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāja nerezidenta obligātās iemaksas aroda pensiju shēmā (kuras pamatojas uz viņa līdzdalību dalībvalsts advokātu kolēģijā, un šī līdzdalība saskaņā ar aroda tiesību aktiem ir obligāta, lai viņš varētu praktizēt vairākās dalībvalstīs), nesamazina ienākumus ierobežota nodokļa maksāšanas pienākuma gadījumā, bet nodokļa maksātājiem rezidentiem, kuriem ir neierobežots nodokļa maksāšanas pienākums, tiek piešķirts saskaņā ar valsts tiesībām ierobežota apjoma atskaitījums no ienākumiem? |
2) |
Vai LESD 49. pants saistībā ar tā 54. pantu nepieļauj pirmajā jautājumā raksturoto tiesisko regulējumu, ja nodokļa maksātājs papildus savām obligātajām iemaksām veic citas – brīvprātīgas – papildu iemaksas aroda pensiju shēmai un dalībvalsts par to summu nesamazina ienākumus, lai gan vēlāk izmaksājamās pensijas šajā dalībvalstī saskaņā ar valsts tiesībām, iespējams, tiks apliktas ar nodokli arī saistībā ar ierobežotu nodokļa maksāšanas pienākumu? |
3) |
Vai LESD 49. pants saistībā ar tā 54. pantu nepieļauj pirmajā jautājumā raksturoto tiesisko regulējumu, ja nodokļa maksātājs neatkarīgi no savas advokāta licences un iemaksām aroda pensiju shēmā veic iemaksas saskaņā ar brīvprātīgi noslēgtu privātās pensiju apdrošināšanas līgumu un dalībvalsts par to summu nesamazina ienākumu, lai gan vēlāk izmaksājamās pensijas šajā dalībvalstī saskaņā ar valsts tiesībām, iespējams, tiks apliktas ar nodokli arī ierobežota nodokļa maksāšanas pienākuma gadījumā? |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/33 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. augustā iesniedza Amtsgericht Köln (Vācija) – administratīvā pārkāpuma procedūra pret Josef Baumgartner
(Lieta C-513/17)
(2017/C 382/40)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Amtsgericht Köln
Pamatlietas puses
Josef Baumgartner
Citi lietas dalībnieki: Bundesamt für Güterverkehr, Staatsanwaltschaft Köln
Prejudiciālais jautājums
Vai Regulas (EK) Nr. 561/2006 (1) 19. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmumam vai uzņēmuma vadītājam atbilstoši OWiG [Administratīvo pārkāpumu kodeksa] 30., 9. un 130. pantam par administratīvo pārkāpumu, kas ir izdarīts uzņēmuma juridiskās adreses atrašanās vietā, sodu var piemērot tikai dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese? Vai arī citas dalībvalstis var piemērot sodu par administratīvo pārkāpumu, ja tas ir ticis konstatēts to teritorijā?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 1. lpp.).
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/34 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 1. septembrī iesniedza Tallinna Ringkonnakohus (Igaunija) – c.v. SNB-REACT u.c./Deepak Mehta
(Lieta C-521/17)
(2017/C 382/41)
Tiesvedības valoda – igauņu
Iesniedzējtiesa
Tallinna Ringkonnakohus
Pamatlietas puses
Prasītāja: c.v. SNB-REACT u.c.
Atbildētājs: Deepak Mehta
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (1) 4. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm intelektuālā īpašuma kolektīvo tiesību pārvaldes iestādes, kas pārvalda preču zīmju īpašnieku tiesības, ir jāatzīst par personām, kas ir tiesīgas savā vārdā izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus, lai aizsargātu preču zīmju īpašnieku tiesības, un savā vārdā celt prasību tiesā, lai īstenotu preču zīmju īpašnieku tiesības? |
2) |
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (2) 12., 13. un 14. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka par šajās normās minēto pakalpojuma sniedzēju, kuram ir piemērojami tajās noteiktie izņēmumi no atbildības, ir uzskatāms arī pakalpojuma sniedzējs, kura pakalpojums iever tikai IP adrešu reģistrēšanu un tādējādi to anonīmas sasaistīšanas ar domēniem pieļaušanu, kā arī šo IP adrešu izīrēšanu? |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/34 |
Prasība, kas celta 2017. gada 25. septembrī – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste
(Lieta C-564/17)
(2017/C 382/42)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Cattabriga, G. von Rintelen, R. Troosters)
Atbildētāja: Beļģijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka vēlākais līdz 2013. gada 25. decembrim nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/98/ES par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (1), prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot par šiem aktiem Komisijai, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi minētās direktīvas 16. panta 1. punktā paredzētos pienākumus; |
— |
saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu noteikt Beļģijas Karalistei pienākumu samaksāt kavējuma naudu EUR 70 828,80 apmērā par dienu, skaitot no sprieduma pasludināšanas datuma šajā lietā saistībā ar pienākuma paziņot par Direktīvas 2011/98/ES transponēšanas pasākumiem neizpildi; |
— |
piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Saskaņā ar Direktīvas 2011/98/ES 16. panta 1. punkta pirmo daļu dalībvalstīm bija pienākums vēlākais līdz 2013. gada 25. decembrim pieņemt valsts tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu direktīvā noteiktos pienākumus. Tā kā Beļģija nepaziņoja par direktīvas pilnīgu transponēšanu, Komisija nolēma vērsties Tiesā.
Prasībā Komisija ierosina noteikt Beļģijas Karalistei pienākumu samaksāt kavējuma naudu par dienu EUR 70 828,80 apmērā. Kavējuma naudas apmērs ir ticis aprēķināts, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī preventīvo iedarbību atbilstoši dalībvalsts maksātspējai.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/35 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 19. jūlija spriedumu lietā T-752/14 Combaro SA/Eiropas Komisija 2017. gada 28. septembrī iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-574/17 P)
(2017/C 382/43)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Caeiros un B.-R. Killmann)
Otra lietas dalībniece: Combaro SA
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 19. jūlija spriedumu lietā T-752/14 Combaro SA/Eiropas Komisija; |
— |
Combaro SA prasību noraidīt kā nepamatotu; |
— |
piespriest Combaro SA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs. |
Pamati un galvenie argumenti
Savu prasījumu pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo sekojošo:
1. |
Vispārējā tiesa ir juridiski kļūdaini kvalificējusi faktus attiecībā uz īpašas situācijas pastāvēšanu Muitas kodeksa (1) 239. panta izpratnē. Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisija ir rīkojusies kļūdaini, jo, no vienas puses, Vispārējā tiesa Komisijai piedēvē pilnvaras, kuru tai nemaz nav, vai, no otras puses, prasa, lai Komisija īsteno pilnvaras, kuras nekādā veidā vairs nevar palīdzēt noskaidrot faktiskos apstākļus. Taču kļūdaina Komisijas rīcība nav konstatējama, un tādējādi nepastāv īpaša situācija Muitas kodeksa 239. panta izpratnē. |
2. |
Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus attiecībā uz īpašas situācijas pastāvēšanu Muitas kodeksa 239. panta izpratnē. Vispārējā tiesa pretēji lietas materiāliem ir konstatējusi, ka paraksti uz attiecīgajiem preču pārvadājuma sertifikātiem ir R. paraksti un ka Latvija nav pārsūtījusi Jelgavas un Bauskas muitas iestāžu izmantoto zīmogu nospiedumu oriģinālus. Ja Vispārējā tiesa šo pierādījumu būtu novērtējusi pareizi, tai bija jānonāk pie secinājuma, ka Komisija ir pienācīgi pārbaudījusi faktiskos apstākļus attiecībā uz linu auduma importu un pamatoti varēja izdarīt pieņēmumu, ka pastāv īpaša situācija Muitas kodeksa 239. panta izpratnē. |
3. |
Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi Muitas kodeksa 239. pantu attiecībā uz īpašas situācijas pastāvēšanu. Vispārējā tiesa nav faktiski pretstatījusi apgalvoto Komisijas kļūdaino rīcību un importētāja intereses, kurš ir izmantojis viltotus preču pārvadājuma sertifikātus. Tā kā nav veikta izvērtēšana, Vispārējā tiesa ir piemērojusi Muitas kodeksa 239. pantu nepareizi, jo attiecīgajos faktiskajos apstākļos Savienības intereses nodrošināt muitas noteikumu ievērošanu prevalē pār importētāja interesēm. |
4. |
Vispārējā tiesa ir nepareizi interpretējusi Muitas kodeksa 239. pantu attiecībā uz Combaro SA acīmredzamo nolaidību. Vispārējā tiesa ir nepamatoti prasījusi, lai Komisija pierāda, ka importētājs ir apzināti pārkāpis noteikumus par izcelsmi. Pareizi piemērojot noteikumus par pierādīšanas pienākumu, Vispārējai tiesai ir bijis jāatzīst, ka jau šaubas, kurām pamatoti bija jāpastāv, attiecībā uz importētāju ir pietiekamas, lai tam rastos pienākums iegūt lietderīgas ziņas un informāciju par konkrētajām muitošanas procedūrām vismaz no saviem importētājiem. |
(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā 2. nodaļa 4. sējums 307. lpp.).
Vispārējā tiesa
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/37 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. septembra spriedums – Aanbestedingskalender u.c./Komisija
(Lieta T-138/15) (1)
(Valsts atbalsts - Finansēšanas pasākumi, kurus Nīderlandes iestādes ir piešķīrušas platformas TenderNed, kas attiecas uz e-iepirkumu, izveidei un ieviešanai - Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība - Vispārējas nozīmes pakalpojumi, kas nav saimnieciski pakalpojumi)
(2017/C 382/44)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Aanbestedingskalender BV (Ede, Nīderlande), Negometrix BV (Amsterdama, Nīderlande), CTM Solution BV (Breukelen, Nīderlande), Stillpoint Applications BV (Amsterdama) un Huisinga Beheer BV (Amsterdama) (pārstāvji – C. Dekker un L. Fiorilli, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P.-J. Loewenthal un K. Herrmann)
Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji – M. Bulterman, B. Koopman un M. Noort) un Slovākijas Republika (pārstāvis – B. Ricziová)
Priekšmets
Prasība saskaņā ar LESD 263. pantu, kurā lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 18. decembra Lēmumu C(2014) 9548 final par valsts atbalstu SA.34646 (2014/NN) (ex 2012/CP) – Nīderlandes E-iepirkumu platforma TenderNed
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Aanbestedingskalender BV, Negometrix BV, CTM Solution BV, Stillpoint Applications BV un Huisinga Beheer BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Nīderlandes Karaliste un Slovākijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/38 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 4. oktobra spriedums – Gappol Marzena Porczyńska/EUIPO – Gap (ITM) (“GAPPOL”)
(Lieta T-411/15) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “GAPPOL” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “GAP” - Pretprasība - Relatīvi atteikuma pamati - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Reputācija - Netaisnīgi gūts labums no atšķirtspējas vai reputācijas - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants (tagad – Regulas 2017/1001 94. pants))
(2017/C 382/45)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: PP Gappol Marzena Porczyńska (Łódź, Polija) (pārstāve – J. Gwiazdowska, advokāte)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Gája)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Gap (ITM), Inc. (Sanfrancisko, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – M. Siciarek un J. Mrozowski, advokāti)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 13. maija lēmumu lietā R 686/2013–1 saistībā ar iebildumu procesu starp Gap (ITM) un PP Gappol Marzena Porczyńska
Rezolutīvā daļa:
1) |
atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 13. maija lēmumu lietā R 686/2013–1 tiktāl, ciktāl Apelācijas padome, piemērojot Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 5. punktu (tagad – Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulas (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 5. punkts), ir noraidījusi reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 20. klasē un atbilst šādam aprakstam – “mēbeles”; |
2) |
pārējā daļā prasību noraidīt; |
3) |
katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā pats. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/39 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 3. oktobra spriedums – BMB/EUIPO – Ferrero (Saldumu trauks)
(Lieta T-695/15) (1)
(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots saldumu trauks - Agrāka starptautiska trīsdimensiju preču zīme - Standarta trauka, kuru var piepildīt ar saldumiem, forma - Sajaukšanas iespēja - Valsts tiesību piemērošana - Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts - Regulas Nr. 6/2002 62. pants un 63. panta 1. punkts)
(2017/C 382/46)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: BMB sp. z o.o. (Grójec, Polija) (pārstāvis – K. Czubkowski, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Hanne)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Ferrero SpA (Alba, Itālija) (pārstāvis – M. Kefferpütz, advokāts)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2015. gada 8. septembra lēmumu lietā R 1150/2012–3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Ferrero un BMB
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
BMB sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/39 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 27. septembra spriedums – BelTechExport/Padome
(Lieta T-765/15) (1)
(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju - Līdzekļu iesaldēšana - Pasākumu apturēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības tikt uzklausītam - Kļūda vērtējumā)
(2017/C 382/47)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: BelTechExport ZAO (Minska, Baltkrievija) (pārstāvji – J. Jerņeva un E. Koškins, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – F. Naert un J.-P. Hix)
Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. Paasivirta un L. Havas)
Priekšmets
Prasība saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Padomes 2015. gada 29. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2015/1957, ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV 2015, L 284, 149. lpp.), un Padomes 2015. gada 29. oktobra Regulu (ES) 2015/1948, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV 2015, L 284, 62. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
BelTechExport ZAO sedz savus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/40 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. septembra spriedums – Bodegas Verdúguez/EUIPO (“TRES TOROS 3”)
(Lieta T-206/16) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “TRES TOROS 3” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Vīna preču zīme, kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādes - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta j) apakšpunkts)
(2017/C 382/48)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Bodegas Verdúguez, SL (Villanueva de Alcardete, Spānija) (pārstāvis – J. García Domínguez, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – A. Folliard-Monguiral un A. Muñiz Rodríguez)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 24. februāra lēmumu lietā R 407/2015-5 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “TRES TOROS 3” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Bodegas Verdúguez, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/41 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 3. oktobra spriedums – Ellinikos Syndesmos Epicheiriseon gia ti Diacheirisi ton Diethnon Protypon GS1/EUIPO – 520 Barcode Hellas (“520Barcode Hellas”)
(Lieta T-453/16) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “520Barcode Hellas” reģistrācijas pieteikums - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkts) - Pretstatītā apzīmējuma rakstura identificēšana - Cits agrāks apzīmējums “520” - Preču un pakalpojumu, uz kuriem balstīts iebildums, identificēšana)
(2017/C 382/49)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ellinikos Syndesmos Epicheiriseon gia ti Diacheirisi ton Diethnon Protypon GS1 (Argiroupoli Attikis, Grieķija) (pārstāvis – A. Mouzaki, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Gája)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: 520 Barcode Hellas – AE Diacheirisis Diethnon Protypon kai Parochis Symvouleutikon Ypiresion (Kifisia Attikis, Grieķija) (pārstāvji – A. Roussou, M.-M. Theodoridou un F. Christodoulou-Kardiopoulis, advokāti)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 14. jūnija lēmumu lietā R 238/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Ellinikos Syndesmos Epicheiriseon gia ti Diacheirisi ton Diethnon Protypon GS1 un 520 Barcode Hellas — AE Diacheirisis Diethnon Protypon kai Parochis Symvouleutikon Ypiresion
Rezolutīvā daļa:
1) |
atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 14. jūnija lēmumu lietā R 238/2015-4; |
2) |
EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Ellinikos Syndesmos Epicheiriseon gia ti Diacheirisi ton Diethnon Protypon GS1 tiesāšanās izdevumus; |
3) |
520 Barcode Hellas — AE Diacheirisis Diethnon Protypon kai Parochis Symvouleutikon Ypiresion sedz savus tiesāšanās izdevumus pati. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/42 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. septembra spriedums – Hristov/Komisija un EMA
(Apvienotās lietas T-495/16 RENV I un T-495/16 RENV II) (1)
(Civildienests - Iecelšana amatā - Regulatīvas iestādes izpilddirektora amats - EMA - Atlases un iecelšanas amatā procedūra - Priekšatlases komitejas sastāvs - Objektivitāte - Novērtēšanas kritēriji - Cita kandidāta iecelšana amatā - Res judicata spēks)
(2017/C 382/50)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Emil Hristov (Sofija, Bulgārija) (pārstāvji – lietā T-495/16 RENV I – M. Ekimdzhiev, K. Boncheva un G. Chernicherska un lietā T-495/16 RENV II – sākotnēji M. Ekimdzhiev, K. Boncheva un G. Chernicherska, vēlāk M. Ekimdzhiev un K. Boncheva, advokāti)
Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Zāļu Aģentūra (EMA) (pārstāvji – G. Berscheid un N. Nikolova)
Priekšmets
Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ir vērsta tostarp uz to, lai atceltu Komisijas 2011. gada 20. aprīļa lēmumu, atbilstoši kuram tā ierosināja EMA valdei priekšatlases komitejas ieteikto un padomdevējas komitejas amatā iecelšanas jautājumos apstiprināto četru kandidātu sarakstu, un EMA valdes 2011. gada 6. oktobra lēmumu par EMA izpilddirektora iecelšanu amatā, kā arī uz to, lai atlīdzinātu prasītājam zaudējumus, ko viņš esot cietis minēto lēmumu dēļ
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Emil Hristov atlīdzina tiesāšanās izdevumus lietās F-2/12, T-26/15 P, T-27/15 P, T-495/16 RENV I un T-495/16 RENV II. |
(1) OV C 184, 23.6.2012 (lieta tika sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-2/12).
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/42 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 26. septembra spriedums – Hanschmann/Eiropols
(Lieta T-562/16) (1)
(Civildienests - Eiropols - Līguma nepagarināšana - Atteikums noslēgt līgumu uz nenoteiktu laiku - Kompensācija - Atcelšana ar Civildienesta tiesas nolēmumu - Spriedumu izpilde lietā F-27/09 un F-104/12)
(2017/C 382/51)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Ingo Hanschmann (Tauha, Vācija) (pārstāvji – W. Dammingh un N. Dane, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (pārstāvji – D. Neumann un C. Falmagne, piedaloties D. Waelbroeck, A. Duron un I. Antypas, advokāti)
Priekšmets
Prasība, kura celta, pamatojoties uz LESD 270. pantu, un kurā lūgts atcelt Eiropola 2014. gada 29. jūlija lēmumu, ar kuru ir nolemts nepagarināt uz nenoteiktu laiku ar prasītāju noslēgto līgumu un viņam piešķirta kompensācija EUR 10 000 apmērā par procesa ilgumu un ieilgušo nenoteiktības stāvokli, un Eiropola lēmumu, ar kuru prasītāja sūdzība tika noraidīta.
Rezolutīvā daļa:
1) |
Prasību noraidīt. |
2) |
I. Hanschmann atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
(1) OV C 354, 26.10.2015 (lieta sākotnēji Eiropas Savienības Civildienesta tiesā reģistrēta ar numuru F –119/15 un 2016. gada 1. septembrī nosūtīta Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/43 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 26. septembra spriedums – Knöll/Eiropols
(Lieta T-563/16) (1)
(Civildienests - Eiropols - Līguma nepagarināšana - Atteikums noslēgt līgumu uz nenoteiktu laiku - Kompensācija - Atcelšana ar Civildienesta tiesas nolēmumu - Spriedumu izpilde lietā F-44/09 un F-105/12)
(2017/C 382/52)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Brigitte Knöll (Hoheima pie Mainas, Vācija) (pārstāvji – W. Dammingh un N. Dane, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (pārstāvji – D. Neumann un C. Falmagne, piedaloties D. Waelbroeck, A. Duron un I. Antypas, advokāti)
Priekšmets
Prasība, kura celta, pamatojoties uz LESD 270. pantu, un kurā lūgts atcelt Eiropola 2014. gada 29. jūlija lēmumu, ar kuru ir nolemts nepagarināt uz nenoteiktu laiku ar prasītāju noslēgto līgumu un viņai ir piešķirta kompensācija EUR 10 000 apmērā par procesa ilgumu un ieilgušo nenoteiktības stāvokli, un Eiropola lēmumu, ar kuru prasītājas sūdzība tika noraidīta.
Rezolutīvā daļa:
1) |
Prasību noraidīt; |
2) |
Brigitte Knöll atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
(1) OV C 354, 26.10.2015 (lieta sākotnēji Eiropas Savienības Civildienesta tiesā reģistrēta ar numuru F–120/15 un 2016. gada 1. septembrī nosūtīta Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/44 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 26. septembra spriedums – Waldhausen/EUIPO (Zirga galvas silueta attēls)
(Lieta T-717/16) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo zirga galvas siluetu, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(2017/C 382/53)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Waldhausen GmbH & Co. KG (Ķelne, Vācija) (pārstāvis – V. Ekey, advokāts)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Hanne)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 31. augusta lēmumu lietā R 1195/2016-4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt grafisku apzīmējumu, kas attēlo zirga galvas siluetu, kā Eiropas Savienības preču zīmi
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Waldhausen GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/44 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 26. septembra spriedums – La Rocca/EUIPO (“Take your time Pay After”)
(Lieta T-755/16) (1)
(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Take your time Pay After” reģistrācijas pieteikums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums)
(2017/C 382/54)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Alessandro La Rocca (Anzio, Itālija) (pārstāvji – A. Perani un J. Graffer, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – L. Rampini)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 4. augusta lēmumu lietā R 406/2016–1 attiecībā uz pieteikumu grafisku apzīmējumu “Take your time Pay After” reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Alessandro La Rocca atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/45 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 28. septembra spriedums – Rühland/EUIPO – 8 seasons design (Lampa zvaigznes formā)
(Lieta T-779/16) (1)
(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo lampu zvaigznes formā - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Individuāls raksturs - Atšķirīgs kopējais iespaids - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(2017/C 382/55)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Lothar Rühland (Wendeburg, Vācija) (pārstāvji – H. P. Schrammek, C. Drzymalla, S. Risthaus un J. Engberding, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – sākotnēji S. Hanne, pēc tam M. Fischer)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: 8 seasons design GmbH (Eschweiler, Vācija) (pārstāvis – A. Haberl, advokāts)
Priekšmets
Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 878/2015-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp 8 seasons design un L. Rühland
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Lothar Rühland atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/45 |
Prasība, kas celta 2017. gada 30. septembrī – FV/Padome
(Lieta T-153/17)
(2017/C 382/56)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: FV (pārstāvis – S. Pappas, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītāja prasījumi:
Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu:
— |
atcelt novērtējuma ziņojumus par 2014. un 2015. gadu, kas galīgi pieņemti 2016. gada 5. decembrī; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus, uzskatot, ka šajā lietā Eiropas Savienības Padomes sagatavotajos novērtējuma ziņojumos par 2014. un 2015. gadu ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, tie nav pienācīgi pamatoti, kā arī ir pārkāpts rūpības pienākums.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/46 |
Prasība, kas celta 2017. gada 6. augustā – Hernández Díaz/VNV
(Lieta T-521/17)
(2017/C 382/57)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Alberto Hernández Díaz (Sanmartina del Rei Aurelio [San Martin del Rey Aurelio], Spānija) (pārstāvis – L. Hernández Cabeza, advokāts)
Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt vienošanos par noregulējumu attiecībā uz Banco Popular nopietnu un nenovēršanu pārkāpumu dēļ, kas padara attiecīgo vienošanos par spēkā neesošu tādēļ, ka tā ir balstīta uz Deloitte ziņojumu, kas nebija neatkarīgs, liekot akcionāriem ciest daudz lielākus zaudējumus nekā gadījumā, ja tiktu pasludināta maksātnespēja, nepiemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu; |
— |
atcelt Banco Popular pārdošanu ieguvējbankai par 1 euro pārdošanas procesa nepārredzamības dēļ, kas norāda uz acīmredzamu gan pārredzamības, gan arī konkurences principa pārkāpumu; |
— |
piespriest, lai VNV atlīdzinātu akcionāriem par viņu akciju atsavināšanu, lai gan pašlaik nav iespējams precīzi norādīt prasīto summu noregulējuma procesa nepārredzamības dēļ. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/47 |
Prasība, kas celta 2017. gada 16. augustā – González Calvet/VNV
(Lieta T-554/17)
(2017/C 382/58)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Ramón González Calvet (Barselona, Spānija) un Joan González Calvet (Barselona, Spānija)) (pārstāvis – P. Molina Bosch, advokāts)
Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde
Prasītāju prasījumi:
— |
uzskatīt par iesniegtu prasību, kas vērsta pret Vienotās noregulējuma valdes Lēmumu SRB/EES/2017/08, un pēc attiecīgām juridiskām procedūrām pasludināt spriedumu, atzīstot šo prasību par pamatotu un Vienotās noregulējuma valdes Lēmumu SRB/EES/2017/08 – par spēkā neesošu, un atstāt bez iedarbības minētā lēmuma īstenošanu un darbības, kas tika veiktas šī lēmuma īstenošanas dēļ. Gadījumā, ja šī lēmuma spēkā neesamība netiks atzīta, prasītāji lūdz pienācīgi atlīdzināt par viņu akciju zaudējumu. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/47 |
Prasība, kas celta 2017. gada 17. augustā – Algebris (UK) Ltd un citi/VNV
(Lieta T-575/17)
(2017/C 382/59)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Algebris (UK) Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste), Anchorage Capital Group LLC (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis), Ronit Capital LLP (Londona) (pārstāvji – T. Soames un J. Vandenbussche, advokāti, R. East, Solicitor, un N. Chesaites, Barrister)
Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt pilnībā Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu Banco Popular Español, S.A. (1) vai alternatīvi, tā 1. un/vai 6. pantu; |
— |
piespriest VNV atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vienotā noregulējuma valde esot nopietni pārkāpusi konfidencialitātes un dienesta noslēpuma principus, kas ir pretrunā LESD 339. pantam un Regulas (ES) No 806/2014 (2) 88. panta 1. punktam, kā arī Tiesas judikatūrai, un tādējādi neesot ievērojusi prasītāju tiesības uz labu pārvaldību, ko paredz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvotas acīmredzamās kļūdas vērtējumā, Eiropas Komisijai piemērojot Regulas Nr. 806/2014 14., 18., 20., 21., 22. un 24. pantu.
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka VNV esot atsavinājusi prasītāju īpašumu, pārkāpjot to pamattiesības, kuru aizsardzību paredz ES tiesību vispārējie tiesību principi un kas ir noteiktas Pamattiesību hartas 17. pantā. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka VNV neesot nodrošinājusi atbilstoši Pamattiesību hartas 41. pantam un Tiesas judikatūrai prasītāju tiesības tikt uzklausītām noregulējuma procesa gaitā. |
5. |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka attiecīgā noregulējuma shēma neesot tikusi Komisijas likumīgi apstiprināta un tādējādi apstrīdētais lēmums nebija likumīgi stājies spēkā.
|
(1) Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmums (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español, S.A. noregulējuma shēmu (izziņots ar dokumentu C(2017) 4038), OV 2017 L 178, 15. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/48 |
Prasība, kas celta 2017. gada 4. septembrī – Remolcadores Nosa Terra un citi/Komisija un VNV
(Lieta T-600/17)
(2017/C 382/60)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Remolcadores Nosa Terra, SA (Vigo, Spānija), Grupo Nosa Terra 2000, SLU (Vigo), Hospital Povisa, SA (Vigo) un Industrias Lácteas Asturianas, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis – J. Otero Novas, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā nolēmumu valde
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt Komisijas [2017. gada 7. jūnija] vienošanos, ar kuru tiek apstiprināts Vienotās noregulējuma valdes tajā pašā datumā pieņemtais sākotnējais lēmums par noregulējuma shēmas pieņemšanu Banco Popular Español un kuru izstrādāja FROB [Fondo de Reestructuración Ordenada Bancaria] (Fonds pienācīgai banku pārstrukturēšanai) Spānijā, ciktāl tajā ir paredzēts maksājums EUR 0 apmērā saistībā ar prasītāju tiesībām attiecībā uz Banco Popular. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/49 |
Prasība, kas celta 2017. gada 6. septembrī – Francija/Komisija
(Lieta T-609/17)
(2017/C 382/61)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji – F. Alabrune, D. Colas, B. Fodda un E. de Moustier)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējā tiesai ir šādi:
— |
daļēji atcelt Komisijas 2017. gada 26. jūnija Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1144, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl ar to ir izslēgtas noteiktas eksporta kompensācijas, ko Francijas Republika samaksājusi 2011.–2014. finanšu gadā; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, kurā tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums, jo Komisija savu lēmumu lielā mērā esot balstījusi uz pieņēmumiem par smagiem Francijas Republikas pienākumu pārkāpumiem attiecībā uz pārbaudēm par ūdens saturu tādā saldētā cāļa gaļā, kas ir paredzēta eksportam ar kompensāciju.
Neesot pareizs apgalvojums, ka Francijas iestādes ir pieļāvušas smagus savu pienākumu pārkāpumus attiecībā uz Savienības tiesisko regulējumu un pastiprinātajiem pasākumiem, kas ieviesti kopš 2010. gada. Uz ūdens satura analīzēm attiecoties eksportam ar kompensāciju paredzētas saldētas cāļa gaļas labas, pienācīgas un tirdzniecībai piemērotas kvalitātes pārbaudes, kas tiek veiktas, pamatojoties uz Regulas Nr. 1276/2008 5. panta 4. punktu. Kā norāda prasītāja, šajos noteikumos netiekot prasīts, lai visas eksportam ar kompensāciju paredzētās saldētās cāļa gaļas fiziskās pārbaudes ietvertu laboratorijas analīzes attiecībā uz ūdens saturu.
Tāpēc tā uzskata, ka Francijas iestādēm pašām ir jānosaka veicamie pārbaudes pasākumi ar nosacījumu, ka tie ir samērīgi, ņemot vērā attiecībā uz ELGF radīto finanšu risku. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Francijas iestādes esot ieviesušas vērienīgu un šim finanšu riskam pielāgotu kārtību.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/50 |
Prasība, kas celta 2017. gada 8. Septembrī – Ardigo un UO/Komisija
(Lieta T-615/17)
(2017/C 382/62)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Nicola Ardigo (Lisone, Itālija) un UO (pārstāvj) – S. Orlandi un T. Martin, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt lēmumus, ar kuriem tiek apstiprināta prasītāju pensijas tiesību nodošana Eiropas Savienības pensiju shēmai (turpmāk tekstā – ESPS); |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka iecēlējinstitūcija ir pārkāpusi 2011. gada 3. marta Vispārīgo īstenošanas noteikumu 7. panta 1. punktu, aprēķinot atskaitāmo summu, kas veido šī kapitāla pārvērtējumu starplaikā starp pieteikuma datumu un faktiskās nodošanas datumu. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas būtiskas formas prasības, proti, iecēlējinstitūcija nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu un pienākumu ar Vispārīgo īstenošanas noteikumu palīdzību noteikt matemātisku formulu, saskaņā ar kuru tā ir aprēķinājusi nepieciešamos koeficientus nodotā kapitāla konvertēšanai dienesta gados. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/50 |
Prasība, kas celta 2017. gada 19. septembrī – Hola/Komisija un VNV
(Lieta T-631/17)
(2017/C 382/63)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Hola, S.L. (Madride, Spānija) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un C. Iglesias Megías, advokāti)
Atbildētājas: Vienotā noregulējuma valde un Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A.; |
— |
Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español, S.A. noregulējuma shēmu; |
— |
ja nepieciešams, atzīt par nepiemērojamiem Regulas 806/2014 15., 18., 20., 21., 22. un/vai 24.pantu atbilstoši LESD 277. pantam; un |
— |
piespriest Valdei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/51 |
Prasība, kas celta 2017. gada 15. septembrī – Erdősi Galcsikné/Komisija
(Lieta T-632/17)
(2017/C 382/64)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Éva Erdősi Galcsikné (Budapešta, Ungārija) (pārstāvis – D. Lazar, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Komisijas 2017. gada 1. jūnija Lēmumu Ares(2017)2755900; |
— |
atcelt Komisijas 2017. gada 17. jūlija Lēmumu C(2017)5146 final; |
— |
uzdot Komisijai piešķirt prasītājai piekļuvi visiem dokumentiem EU Pilot lietā 8572/15, CHAP (2015)00353, neatkarīgi no tā, vai tie jau ir prasītājas rīcībā, vai tiks paziņoti tikai vēlāk; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
1. |
Pirmais pamats: piekļuve apstrīdētajiem dokumentiem neietekmētu izmeklēšanas darbību aizsardzības mērķi EU Pilot lietas 8572/15 priekšmets ir apjomīgie tiesību vērsties objektīvā tiesā un tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu pārkāpumi Ungārijas tiesās, piemērojot tiesisko regulējumu par tā saukto ārvalstu valūtu kredītu pārrēķināšanu Ungārijas valūtā. Šie likumi esot pretrunā varas dalīšanas principam, jo tie aizskar pilsoņu privātās līgumiskās attiecības. Atbilstoši šiem likumiem kredītņēmēji esot spiesti uzņemties valūtas kursa svārstību rezultātā radušos zaudējumus un esot liegtas tiesības tiesā apstrīdēt kredītlīgumu spēkā esamību. Sarunas Eiropas Komisijas un Ungārijas valdības starpā ar mērķi panākt Ungārijas tiesiskā regulējuma atbilstību Savienības tiesībām nav piemērotas šā mērķa sasniegšanai, jo tiesiskā valstī tiesas ir neatkarīgas. Apstrīdēto dokumentu izsniegšana neietekmētu izmeklēšanas darbību aizsardzības mērķi, bet gan veicinātu tā sasniegšanu, jo tikai publiskas diskusijas rezultātā var tikt mainīta Ungārijas tiesu judikatūra. |
2. |
Otrais pamats: apstrīdēto dokumentu publiskošanu pamato svarīgas sabiedrības intereses Dokumentu publiskošana esot sabiedrības interesēs, jo tādējādi būtu iespējams:
|
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/52 |
Prasība, kas celta 2017. gada 15. septembrī – Sárossy/Komisija
(Lieta T-633/17)
(2017/C 382/65)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Róbert Sárossy (Budapešta, Ungārija) (pārstāvis – D. Lazar, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt Komisijas 2017. gada 12. jūnija Lēmumu Ares(2017)2929030; |
— |
atcelt Komisijas 2017. gada 17. jūlija Lēmumu C(2017)5147 final; |
— |
uzdot Komisijai piešķirt prasītājam piekļuvi visiem dokumentiem EU Pilot lietā 8572/15, CHAP (2015)00353, neatkarīgi no tā, vai tie jau ir prasītāja rīcībā, vai tiks paziņoti tikai vēlāk; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu.
Prasītājs uzskata, ka apstrīdēto dokumentu publiskošanu pamato svarīgas sabiedrības intereses, jo ar to tādējādi būtu iespējams:
— |
aizsargāt patērētāju ekonomiskās intereses, |
— |
aizsargāt iekšējo tirgu, |
— |
kontrolēt Komisijas izmeklēšanas darbības, |
— |
stiprināt demokrātiju Ungārijā un |
— |
pilsoņiem padarīt uzskatāmākas priekšrocības Ungārijas dalībai Eiropas Savienībā. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/53 |
Prasība, kas celta 2017. gada 15. septembrī – Pint/Komisija
(Lieta T-634/17)
(2017/C 382/66)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Anikó Pint (Göd, Ungārija) (pārstāvis – D. Lazar, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Komisijas 2017. gada 1. jūnija Lēmumu Ares(2017)2755260; |
— |
atcelt Komisijas 2017. gada 17. jūlija Lēmumu C(2017)5145 final; |
— |
uzdot Komisijai piešķirt prasītājai piekļuvi visiem dokumentiem EU Pilot lietā 8572/15, CHAP (2015) 00353, neatkarīgi no tā, vai tie jau ir prasītājas rīcībā, vai tiks paziņoti tikai vēlāk, kā arī |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
1. |
Pirmais pamats: apstrīdēto dokumentu publiskošana neietekmētu izmeklēšanas darbību aizsardzības mērķi EU Pilot lietas 8572/15 priekšmets ir apjomīgie tiesību vērsties objektīvā tiesā un tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu pārkāpumi Ungārijas tiesās, piemērojot tiesisko regulējumu par tā saukto ārvalstu valūtu kredītu pārrēķināšanu Ungārijas valūtā. Šie likumi esot pretrunā varas dalīšanas principam, jo tie aizskar pilsoņu privātās līgumiskās attiecības. Atbilstoši šiem likumiem kredītņēmēji esot spiesti uzņemties valūtas kursa svārstību rezultātā radušos zaudējumus un esot liegtas tiesības tiesā apstrīdēt kredītlīgumu spēkā esamību. Sarunas Eiropas Komisijas un Ungārijas valdības starpā ar mērķi panākt Ungārijas tiesiskā regulējuma atbilstību Savienības tiesībām nav piemērotas šā mērķa sasniegšanai, jo tiesiskā valstī tiesas ir neatkarīgas. Apstrīdēto dokumentu izsniegšana neietekmētu izmeklēšanas darbību aizsardzības mērķi, bet gan veicinātu tā sasniegšanu, jo tikai publiskas diskusijas rezultātā var tikt mainīta Ungārijas tiesu judikatūra. |
2. |
Otrais pamats: apstrīdēto dokumentu publiskošanu pamato svarīgas sabiedrības intereses Dokumentu publiskošana esot sabiedrības interesēs, jo tādējādi būtu iespējams:
|
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/54 |
Prasība, kas celta 2017. gada 15. septembrī – PlasticsEurope/ECHA
(Lieta T-636/17)
(2017/C 382/67)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: PlasticsEurope (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – R. Cana, E. Mullier, un F. Mattioli, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra
Prasītājas prasījumi:
Prasītāja lūdz Tiesu:
— |
atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu; |
— |
atcelt 2017. gada 7. jūlijā publicēto lēmumu pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (OV 2006, L 396, 1. lpp., turpmāk tekstā – “REACH regula”), 57. panta f) punktu, atjaunināt esošo Bisphenol A iekļaušanu kandidātvielu sarakstā kā vielu, kas rada ļoti lielas bažas; |
— |
piespriest ECHA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un; |
— |
noteikt iespējamus citus vai papildu pasākumus taisnīguma nolūkos. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, piemērodama nesaskanīgus un neparedzamus kritērijus apgalvoto BPA endokrīno sistēmu noārdošo (“ESN”) īpašību cilvēka veselībai novērtēšanā, esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi savu rūpības pienākumu.
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot tikuši pārkāpti tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi, jo neesot ņemti vērā sagaidāmie pētījumi, kuri tika uzskatīti par būtiskiem, vērtējot apgalvotās BPA ESN īpašības, it īpaši CLARITY-BPA pētījums, un tādēļ, ka neesot ņemta vērā droša līmeņa atvasināšana kā būtisks faktors, lai konstatētu atbilstošu bažu līmeni. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts REACH regulas 59. pants un 57. panta f) punkts, jo, pamatojoties uz 57. panta f) punktā norādītajiem kritērijiem, BPA ir identificēts kā viela, kas rada ļoti lielas bažas, jo 57. panta f) punkts attiecoties vienīgi uz vielām, kuras vēl nav tikušas apzinātas atbilstoši 57. panta a) līdz e) punktam. |
5. |
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot pārkāpts REACH regulas 2. panta 8. punkta b) apakšpunkts, jo VII sadaļa uz starpproduktiem neattiecoties, tādēļ tie esot ārpus 57. un 59. panta tvēruma un atļaujas saņemšanas tvēruma. |
6. |
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot pārkāpts samērīguma princips, jo BPA iekļaušana kandidātvielu sarakstā, kad tā nav starpviela, pārsniedzot to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu iecerēto mērķi, un neesot mazāk apgrūtinošais pasākums, ko varētu būt izvēlējusies aģentūra. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/55 |
Prasība, kas celta 2017. gada 20. septembrī – Policlínico Centro Médico de Seguros un Medicina Asturiana/Komisija un VNV
(Lieta T-637/17)
(2017/C 382/68)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Policlínico Centro Médico de Seguros, SA (Oviedo, Spānija) un Medicina Asturiana, SA (Oviedo) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un A. Lois Perreau de Pinninck, advokāti)
Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A.; |
— |
Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español, S.A. noregulējuma shēmu; |
— |
ja nepieciešams, atzīt par nepiemērojamiem Regulas 806/2014 15., 18., 20., 21., 22. un/vai 24.pantu atbilstoši LESD 277. pantam; un |
— |
piespriest Valdei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/56 |
Prasība, kas celta 2017. gada 21. septembrī – Helibética/Komisija un VNV
(Lieta T-638/17)
(2017/C 382/69)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Helibética, SL (Alikante, Spānija) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un A. Lois Perreau de Pinninck, advokāti)
Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 attiecībā uz noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A.; |
— |
Komisijas 2017. gada 7. jūnija Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular Español, S.A. noregulējuma shēmu; |
— |
ja nepieciešams, atzīt par nepiemērojamiem Regulas 806/2014 15., 18., 20., 21., 22. un/vai 24.pantu atbilstoši LESD 277. pantam; un |
— |
piespriest Valdei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/57 |
Prasība, kas celta 2017. gada 20. septembrī – Ferri/ECB
(Lieta T-641/17)
(2017/C 382/70)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Claudio Ferri (Roma, Itālija) (pārstāvis – A. Campagnola, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasītāja prasījumi:
Atzīt, ka nav izpildīti uzraudzības pienākumi, kas aktivizēti ar 2017. gada 24. marta paziņojumu un par ko ir notikusi vēlāka vēstuļu apmaiņa, attiecībā uz ko kompetentais ECB dienests uzskatīja, ka tam nav jāveic nekādi pasākumi, jo tas uzskatīja, ka jautājums attiecas uz pašaizstāvību, kā arī uzraudzības pilnvarām saistībā ar kritēriju pieņemšanu Itālijas banku darbības kontrolēšanai.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs apgalvo, ka Eiropas Centrālā banka nav izpildījusi tai uzliktos uzraudzības pienākumus, kā norādīts turpmāk:
— |
laikus netika noteiktas tiesību normas 2015. gada Likumdošanas dekrēta Nr. 72 ieviešanai un līdz ar to tika piemērots 1993. gada Likumdošanas dekrēts Nr. 385, attiecībā uz kuru tika uzskatīts, ka tas turpina būt piemērojams citai darbībai pēc minētās Banca d’Italia pienākuma noteikt ieviešanai nepieciešamās tiesību normas neizpildes; |
— |
Banca d’Italia netika pieprasīts, lai tā valsts sistēmā nodrošina tiesiskā regulējuma par sodu piemērošanas tiesvedībām atbilstību; |
— |
netika nodrošināta uzraudzība pār banku sistēmas efektivitātes novērtēšanas kritēriju atbilstību, kas tagad ir formulēti nepārprotamā saistībā ar ļoti sarežģītiem banku veidojumiem, nepastāvot norādēm par to elastīgumu un faktisko piemērotību; |
— |
nepiemēroti novērtēšanas kritēriji attiecībā uz Banca di Credito Cooperativo di Frascati darbības atbilstību, ņemot vērā to, ka šie kritēriji acīmredzami tika paredzēti un izstrādāti, lai sniegtu vērtējumu par sarežģītas un ļoti strukturētas banku sistēmas atbilstību. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/57 |
Prasība, kas celta 2017. gada 26. septembrī – Eddy’s Snack Company/EUIPO – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Eddy’s Snackcompany”)
(Lieta T-652/17)
(2017/C 382/71)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eddy’s Snack Company GmbH (Lügde, Vācija) (pārstāve – M. Decker, advokāte)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli AG (Kilchberg, Šveice)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Eddy’s Snackcompany” – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 363 931
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 11. jūlija lēmums lietā R 1999/2016–4
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
lūgums Vispārējai tiesai galīgi noraidīt otras procesā Apelācijas padomē dalībnieces iebildumus pret Eddy’s Snack Company GmbH preču zīmes “Eddy’s Snackcompany” reģistrācijas pieteikumu Nr. 14363931; |
— |
lūgums Vispārējai tiesai uzlikt EUIPO pienākumu preču zīmes “Eddy’s Snackcompany” reģistrācijas pieteikumu Nr. 14363931 atļaut reģistrēt attiecībā uz visām konkrētajām precēm; |
— |
lūgums tai EUIPO vismaz uzlikt pienākumu preču zīmes “Eddy’s Snackcompany” reģistrācijas pieteikumu Nr. 14363931 atļaut reģistrēt attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē; |
— |
piespriest otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei vai EUIPO kopā vai katram atsevišķi atlīdzināt prasītājai radušos izdevumus, nodevas un honorārus tiesvedībā Vispārējā tiesā un iebildumu un apelācijas procesā EUIPO. |
Izvirzītie pamati:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums; |
— |
Regulas Nr. 207/2009 74. panta 1. punkta pārkāpums. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/58 |
Prasība, kas celta 2017. gada 27. septembrī – Maico Holding/EUIPO – Eico (“Eico”)
(Lieta T-668/17)
(2017/C 382/72)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Maico Holding GmbH (Villingen–Schwenningen, Vācija) (pārstāvji –T. Krüger un D. Deckers, advokāti)
Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)
Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Eico A/S (Brønderslev, Dānija)
Informācija par procesu EUIPO
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 13 706 726
Process EUIPO: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 27. jūlija lēmums lietā R 2089/2016-4
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 27. jūlija lēmumu lietā R 2089/2016-4 Eico/Maico un Iebildumu nodaļas 2016. gada 26. oktobra lēmumu Nr. B 002528654 un grozīt tos tādējādi, lai apelācijas sūdzība un iebildumi tiktu pilnībā apmierināti; |
— |
piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies apelācijas procesā. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 42. panta, to aplūkojot kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums. |
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/59 |
Prasība, kas celta 2017. gada 26. septembrī – Port autonome du Centre et de l’Ouest u.c./Komisija
(Lieta T-673/17)
(2017/C 382/73)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Port autonome du Centre et de l’Ouest SCRL (Laluvjēra, Beļģija), Port autonome de Namur (Namīra, Beļģija), Port autonome de Charleroi (Šarlruā, Beļģija), Port autonome de Liège (Ljēža, Beļģija) un Région wallonne (Žambe [Jambes], Beļģija) (pārstāvis – J. Vanden Eynde, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu attiecībā uz katru prasītāju un līdz ar to atcelt Komisijas lēmumu ar atsauces numuru: SA.38393 (2016CP, ex 2015/E) – Nodokļi Beļģijas ostām (C(2017)5174 final); |
— |
atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu; |
— |
līdz ar to atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, saskaņā ar kuru fakts, ka Beļģijas, it īpaši Valonijas, ostu saimnieciskā darbība netiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli, tiek uzskatīts par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas būtībā izvirza vienu pamatu. Tās uzskata, ka Komisija jau no paša sākuma esot atmetusi LESD 93. pantu, ar kuru īpaši noteikumi tiek ieviesti transporta nozarē un līdz ar to attiecībā uz ostām, tādējādi neņemdama vērā Eiropas likumdevēja gribu.
Komisijas vērtējums neesot pamatots ne de facto, ne de iure, un tas esot pretrunā Beļģijas Ienākumu nodokļa kodeksa (Code des Impôts sur les Revenus, CIR) 1. pantam un valsts iestāžu prerogatīvām noteikt vispārējas nozīmes darbības bez ekonomiska rakstura.
Komisijas nostāja turklāt neesot saskanīga ar 2011. gada 16. marta priekšlikumu direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM/2011/0121 final), kurā arī attiecībā uz komercsabiedrībām ir noteikts atbrīvojums no nodokļa par subsīdijām, kas ir tieši saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi, izveidi vai uzlabošanu.
Turklāt, oficiāli pieprasot Beļģijai grozīt savus nodokļu tiesību aktus, Komisija esot mēģinājusi pārsniegt dalībvalstu kompetenci nodokļu jomā, uzspiežot nodokļu saskaņošanu, kas nav tās kompetencē LESD 113. panta izpratnē. Tā neesot arī ņēmusi vērā dalībvalstu prerogatīvas noteikt publisko pakalpojumu sniegšanas darbības un tiešo nodokļu piemērošanas jomu, pienākumu nodrošināt sociālajai un ekonomiskajai kohēzijai vajadzīgo vispārējās nozīmes pakalpojumu (VNP) pareizu darbību, kā arī diskrecionāro varu attiecībā VNP organizēšanu. Eiropas likumdevējs patiesībā esot dalībvalstīm nodevis kompetenci atbrīvot no nodokļa darbības, ko pašas dalībvalstis suverēni nosaka kā publiskos pakalpojumus.
Prasītājas uzskata, ka Valonijas iekšzemes ostu pamatdarbība ir VNP, uz kuriem saskaņā ar Eiropas tiesisko regulējumu neattiecas konkurences noteikumi.
Visbeidzot, šajā lietā neesot izpildīti Eiropas tiesībās noteiktie kritēriji valsts atbalsta definēšanai, konkrēti – selektivitātes kritērijs.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/60 |
Prasība, kas celta 2017. gada 26. septembrī – Le Port de Bruxelles un Région de Bruxelles-Capitale/Komisija
(Lieta T-674/17)
(2017/C 382/74)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Le Port de Bruxelles (Brisele, Beļģija), Région de Bruxelles-Capitale (Brisele) (pārstāvis – J. Vanden Eynde, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu attiecībā uz katru prasītāju un līdz ar to atcelt Komisijas lēmumu ar atsauces numuru: SA.38393 (2016CP, ex 2015/E) – Nodokļi Beļģijas ostām (C(2017)5174 final); |
— |
atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu; |
— |
līdz ar to atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, saskaņā ar kuru fakts, ka Beļģijas, it īpaši Valonijas, ostu saimnieciskā darbība netiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli, tiek uzskatīts par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji būtībā izvirza vienu pamatu, kas būtībā ir identisks vai līdzīgs pamatam, kurš ir ticis izvirzīts lietā T-673/17, Port autonome du Centre et de l’Ouest u.c./Komisija.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/61 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 13. septembra rīkojums – Omnicom International Holdings/EUIPO – eBay (“dA/tA/bA/y”)
(Lieta T-393/16) (1)
(2017/C 382/75)
Tiesvedības valoda – angļu
Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
13.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 382/61 |
Vispārējās tiesas 2017. gada 13. septembra rīkojums – Omnicom International Holdings/EUIPO – eBay (“DATABAY”)
(Lieta T-394/16) (1)
(2017/C 382/76)
Tiesvedības valoda – angļu
Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.