11.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 266/1

I.

A.

B.

C.

D.

E.

F.

G.

H.

II.

A.

B.

C.

D.

E.

F.

G.

H.

I.

J.

K.

L.

M.

III.

A.

A.1.

A.2.

A.3.

A.4.

B.

B.1.

B.2.

B.3.

B.4.

B.5.

C.

C.1.

C.2.

C.3.

C.4.

C.5.

C.6.

C.7.

D.

D.1.

D.2.

D.3.

D.4.

E.

E.1.

E.2.

E.3.

E.4.

F.

G.

IV.

I pielikums.

II pielikums.

III pielikums.

IV pielikums.

V pielikums.

VI pielikums.

1.

Šajā ziņojumā ir analizēta Eiropas Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldība 2016. finanšu gadā. Tajā izklāstīts finanšu resursu izlietojums un notikumi, kam bijusi vērā ņemama ietekme uz attiecīgajā finanšu gadā veiktajiem pasākumiem (I un II daļa), un sniegts 2016. gadam noteikto mērķu īstenošanas rezultātu kopsavilkums (III daļa).

2.

Ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 142. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (1) (turpmāk “Finanšu regula”) un 227. pantu Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (2). Analīze veikta, pamatojoties uz grāmatveža sagatavotajiem provizoriskajiem pārskatiem.

3.

Parlamenta 2016. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR1 838 613 983 jeb 19,39 % no daudzgadu finanšu shēmas (3) V izdevumu kategorijas. Turpmāk 1. tabulā ir sniegts pārskats par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi 2016. finanšu gadā.

1. tabula

Apropriāciju izlietojums

4.

Sākotnējo apropriāciju apmērs Parlamenta 2016. gada budžetā bija EUR 1 838 388 600. Pēc budžeta grozījuma (9) EUR 225 383 apmērā apropriāciju kopējais apmērs galīgajā budžetā bija EUR 1 838 613 983. Tas nozīmēja palielinājumu par 2,4 % salīdzinājumā ar 2015. gada galīgo budžetu (EUR 1 794 929 112).

5.

Saistību kopējais apmērs bija EUR 1 823 844 172 jeb 99,2 % no galīgajām apropriācijām (2015. gadā – 99,1 %). Maksājumu kopējais apmērs bija EUR 1 538 531 527 jeb 84,4 % no uzņemtajām saistībām (2015. gadā – 83,7 %).

6.

Uz 2017. finanšu gadu automātiski pārnesto apropriāciju kopējais apmērs bija EUR 285 312 645 jeb 15,6 % no visām apropriācijām, par kurām uzņemtas saistības (2015. gadā – 16,3 %). Neautomātiski, piemērojot Finanšu regulas 13. pantu, uz 2017. finanšu gadu apropriācijas pārnestas netika.

7.

Uz 2016. gadu automātiski pārnesto apropriāciju kopējais apmērs bija EUR 289 323 907 (2015. gadā – EUR 277 911 825). No šīm pārnestajām apropriācijām veikto maksājumu kopējais apmērs bija EUR 267 999 422 jeb 92,6 % (2015. gadā – 90,9 %). Līdz ar to atcelto apropriāciju kopējais apmērs bija EUR 21 324 484, proti, par 15,8 % mazāks nekā 2015. gadā (EUR 25 315 611). Visvairāk apropriāciju tika atcelts šādās budžeta pozīcijās: 2 0 0. pantā “Ēkas”, 1 0 0. pantā “Algas un piemaksas”, 2 0 2. pantā “Citi izdevumi saistībā ar ēkām”, 3 2 4. pantā “Sagatavošana un izplatīšana”, 4 0 2. pantā “Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšana” un 4 0 3. pantā “Eiropas līmeņa politisko fondu finansēšana”. Šajos sešos pantos atceltās apropriācijas veidoja 82 % no kopējā atcelto apropriāciju apmēra.

8.

Atceltās summas un atcelšanas galvenie iemesli ir izklāstīti 2. tabulā.

2. tabula

No 2015. gada uz 2016. gadu automātiski pārnesto apropriāciju atcelšanas galvenie iemesli

9.

Iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2016. gada 31. decembrī bija EUR 183 381 513 (2015. gadā – EUR 176 367 724), no kuriem EUR 30 589 787 bija piešķirtie ieņēmumi (2015. gadā – EUR 27 988 590).

10.

3. tabulā ir salīdzināti ieņēmumi 2015. un 2016. gadā sadalījumā pa nodaļām.

3. tabula

2015. un 2016. gada ieņēmumu salīdzinājums

11.

2016. gadā pieejamo piešķirto ieņēmumu kopējais apmērs bija EUR 30 589 787 (2015. gadā – EUR 27 988 590). Saistību kopējais apmērs bija EUR 12 032 487, kas nozīmē apropriāciju izpildi 39 % apmērā (2015. gadā – 54 %). Maksājumu kopējais apmērs bija EUR 7 602 676 jeb 63 % no uzņemtajām saistībām (2015. gadā – 83 %).

12.

Uz 2016. gadu pārnestās piešķirto ieņēmumu apropriācijas ietver Beļģijas valdības 2010. gada 27. janvārī veikto pārskaitījumu EUR 85 897 000 apmērā, ar kuru tika segtas izmaksas par D4 un D5 ēkām paredzēto zemesgabalu un maksa par pārseguma konstrukcijas izbūvi Luksemburgas stacijā Briselē. Šis pārskaitījums uzskatāms par ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem Finanšu regulas 21. panta 2. punkta nozīmē. Lielākā daļa par šiem ieņēmumiem uzņemto saistību attiecās uz Martens ēkas iegādi saskaņā ar Prezidija 2011. gada 30. novembra lēmumu. Saistībā ar šo celtniecības projektu 2016. gadā tika veikti maksājumi kopumā EUR 74 250 579 apmērā.

13.

Apropriācijas EUR 14 769 811 (2015. gadā – EUR 16 107 073) jeb 0,8 % (2015. gadā – 0,9 %) apmērā no galīgajām apropriācijām tika atceltas. Atcelšanas galvenie iemesli ir izklāstīti turpmāk redzamajā tabulā.

4. tabula

Galvenie iemesli 2016. gada apropriāciju atcelšanai šajā pašā gadā

14.

Piemērojot Finanšu regulas 27. un 46. pantu, finanšu gada laikā tika apstiprināti septiņi “C” pārvietojumi (ieskaitot t. s. vispārējo pārvietojumu). To kopējais apmērs bija EUR 66 655 000 jeb 3,6 % no galīgajām apropriācijām (2015. gadā – seši pārvietojumi, kas veidoja 4,6 % no galīgajām apropriācijām). Priekšsēdētājs saskaņā ar Finanšu regulas 25. panta 1. punktu (11) apstiprināja 16 “P” pārvietojumus par kopējo summu EUR 18 233 548 jeb 1,0 % no galīgajām apropriācijām (2015. gadā – septiņus pārvietojumus, kas veidoja 0,4 % no galīgajām apropriācijām).

6. tabula

“C” pārvietojumu sadalījums pēc izdevumu kategorijas un mērķa

15.

Šajā ziņojuma daļā ir aplūkots apropriāciju izlietojums pa budžeta nodaļām, šo apropriāciju daļa kopējā budžetā un izlietojuma izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Četrās nodaļās bija iekļauti 70 % no visām saistību apropriācijām. Šīs nodaļas bija 1 0. nodaļa “Iestādes locekļi”, 1 2. nodaļa “Ierēdņi un pagaidu darbinieki”, 2 0. nodaļa “Ēkas un saistītie izdevumi” un 4 2. nodaļa “Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”.

16.

7. tabulā ir salīdzināts to apropriāciju apjoms, par kurām saistības uzņemtas attiecīgi 2016. un 2015. gadā, sadalījumā pa nodaļām. Īpatsvars un izmaiņas, salīdzinot 2015. un 2016. gadu, parādītas attiecīgi 1. un 2. attēlā.

7. tabula

2016. un 2015. gadā uzņemto saistību salīdzinājums

1. attēls

2016. gada saistību sadalījums pa nodaļām

2. attēls

2016. un 2015. gadā uzņemto saistību salīdzinājums sadalījumā pa nodaļām

17.

Deputāta bruto alga ir 38,5 % no Eiropas Savienības Tiesas tiesneša pamatalgas (16). Galvenais iemesls saistību palielinājumam 1 0 0 0. postenī 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu ir atalgojuma korekcija 3,3 % apmērā, kas tika piemērota retroaktīvi no 2016. gada 1. jūlija. Deputātu bruto mēnešalga palielinājās līdz EUR 8 484 (no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam tā bija EUR 8 213). Par laiku no 2016. gada jūlija līdz decembrim tika retroaktīvi izmaksāti kopumā EUR 1 199 190.

18.

Gan saistību samazinājumu 1 0 0 4. postenī “Parastie ceļa izdevumi” 2015. gadā, gan saistību palielinājumu 1 0 0 5. postenī “Citi ceļa izdevumi” var izskaidrot ar izmaiņām Parlamenta pasākumu grafikā. To nedēļu skaita pieaugums, kas paredzētas Parlamenta ārējiem pasākumiem, izraisīja parasto ceļa izdevumu samazinājumu, savukārt to braucienu apjoms, kas veikti ievēlēšanas dalībvalstī, palielinājās.

19.

Deputāti 2016. gadā veica pavisam 29 641 braucienu (17). Lielākā daļa braucienu bija uz Briseli (18 615) un Strasbūru (8 687). 1 348 braucieni bija notikuši, lai apmeklētu sanāksmes citās Eiropas Savienības vietās, bet 991 brauciens – lai apmeklētu sanāksmes ārpus Eiropas Savienības.

20.

1 0 0 6. postenis ir paredzēts ar deputātu parlamentāro darbību saistīto izmaksu segšanai. Šī piemaksa 2016. gadā bija EUR 4 320 mēnesī katram deputātam (bez izmaiņām salīdzinājumā ar 2015. gadu), un to izmaksāja reizi mēnesī pēc deputātu pieprasījuma.

21.

Samazinājums 1 0 2 0. postenī “Pagaidu pabalsti” 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu liecina par to, ka samazinājās to deputātu skaits, kuri atstāja amatu pēc 2014. gada vēlēšanām un pieprasīja pārejas pabalstu (18). Tikai 2 bijušajiem deputātiem 2016. gada decembrī tika maksāts pārejas pabalsts salīdzinājumā ar 12 deputātiem 2016. gada jūlijā, 25 – 2015. gada decembra beigās un 51 – 2015. gada jūlijā. Turklāt noteikumu par atskaitīšanu grozījumi (19) lika 2016. gadā no jauna izskatīt 21 lietu, un tā rezultātā kā pārejas pabalsts tika izmaksāti EUR 752 696.

22.

1 0 3 0. postenis “Vecuma pensijas (DIP)” ir paredzēts, lai segtu vecuma pensiju pēc pilnvaru termiņa beigām tiem deputātiem, kam piemēro vecā regulējuma noteikumus, kurus aizstāja Deputātu nolikums, kas stājās spēkā 2009. gadā (20). Tiesības uz vecuma pensiju, kas iegūtas līdz minētā nolikuma spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā. Vecuma pensiju reglamentējošie noteikumi patlaban attiecas tikai uz deputātiem, kas ievēlēti no Francijas vai Itālijas. Visi pārējie deputāti ir tiesīgi pievienoties savas valsts iestāžu izveidotām pensiju sistēmām. No Itālijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas nav iesaistīti valsts pensijas sistēmā, un no Francijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuru pensijas sistēma atšķiras no Nacionālās asamblejas deputātu pensijas sistēmas, ir iespēja ieskaitīt Parlamenta budžetā iemaksas, kas aprēķinātas pēc tāda paša principa kā Itālijas un Francijas parlamentā ievēlētajiem deputātiem, lai iegūtu tādas pašas pensijas tiesības kā tās, kuras ir valsts parlamentā ievēlētajiem deputātiem. 2016. gada beigās bija 390 pensijas saņēmēju salīdzinājumā ar 458 saņēmējiem 2015. gada beigās. Saņēmēju skaita samazināšanās izskaidro saistību samazinājumu šajā postenī 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu.

23.

Ar ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem saistīto izdevumu apmērs 2016. gadā bija EUR 625 820 200, un tādējādi tā bija vislielākā izdevumu kategorija (kas veidoja 34 % no visām 2016. gada saistībām). Pieaugums šajā nodaļā galvenokārt rodas no palielinājuma 1 2 0 0. postenī “Atalgojums un piemaksas”, kas veido 99 % no 12. nodaļas apropriācijām.

24.

Saistību kopējais apmērs 1 2 0 0. postenī “Atalgojums un piemaksas” bija EUR 621 577 767; tas bija palielinājies par 5 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. Šī atšķirība ir saistīta ar aizpildīto štata vietu īpatsvara palielināšanos, kā arī liecina par karjeras izaugsmi un algu indeksāciju. Eiropas Savienības iestāžu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojums 2016. gada decembrī tika palielināts par 3,3 %, šo korekciju aprēķinot no 2016. gada 1. jūlija.

25.

Saistības 1 2 0 4. postenī “Tiesības, kas ir saistītas ar stāšanos amatā, pārcelšanu citā amatā un dienesta attiecību izbeigšanos” bija EUR 3 425 000; ņemot vērā to ierēdņu un pārējo darbinieku skaita palielināšanos, kuri stājas amatā vai atstāj to, saistības bija palielinājušās par 34 % salīdzinājumā ar 2015. gadu.

26.

2016. gadā Ģenerālsekretariātā tika pieņemts darbā 181 ierēdnis un pagaidu darbinieks, bet politiskajās grupās – 76 pagaidu darbinieki. Kopumā Parlamentā 2016. gada 31. decembrī bija nodarbināts 6 181 ierēdnis un pagaidu darbinieks, no kuriem 5 375 – Ģenerālsekretariātā un 806 – politiskajās grupās.

27.

Analizējot personāla sastāvu pēc dzimuma, 2016. gada 31. decembrī sievietes veidoja 59 % no Parlamenta darbinieku kopskaita, 33 % no nodaļu vadītājiem, 30 % no direktoriem un 26 % no ģenerāldirektoriem. Turpmāk redzamajā attēlā ir parādīts personāla sastāvs sadalījumā pēc dzimuma pa funkciju grupām.

3. attēls

Parlamenta personāla sastāvs pēc dzimuma

Avots: Personāla ĢD

28.

Galvenais iemesls, kas izraisīja apropriāciju, par kurām uzņemtas saistības, pieaugumu šajā nodaļā, ir tas, ka pārējiem darbiniekiem paredzētās saistības pieauga par EUR 7,5 miljoniem galvenokārt tāpēc, ka tika internalizēti drošības dienesta darbinieki. Vēl svarīga ietekme bija tam, ka 2016. gadā pieauga vajadzība pēc mutiskās tulkošanas ārpakalpojumiem (par EUR 2,2 miljoniem vairāk nekā 2015. gadā). Rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumiem paredzētās saistības samazinājās par 16 %.

29.

Palielinājums 1 4 0 0. postenī “Pārējie darbinieki” radies galvenokārt tādēļ, ka, veicot drošības pakalpojumu internalizāciju, tika pieņemti darbā līgumdarbinieki un ka tika veikta algu indeksācija. Parlamentā 2016. gada 31. decembrī bija nodarbināti 1 538 līgumdarbinieki (2015. gada 31. decembrī – 1 428, tātad pieaugums ir 8 %). Līgumdarbinieku sadalījums pa funkciju grupām (21) un pēc dzimuma ir redzams 4. attēlā. No minētā posteņa sedz pārējo darbinieku, galvenokārt līgumdarbinieku, atalgojumu (ieskaitot pabalstus un piemaksas), darba devēja iemaksas dažādās sociālās drošības sistēmās un izdevumus saistībā ar šādu darbinieku atalgojumam piemērojamiem korekcijas koeficientiem, kā arī aģentūru pagaidu darbinieku nodarbināšanu.

4. attēls

Līgumdarbinieku sadalījums 2016. gadā pa funkciju grupām un pēc dzimuma

Avots: Personāla ĢD

30.

Izmaiņas 1 4 0 2. postenī “Izdevumi par mutisko tulkošanu” radās no izmaiņām pieprasījuma profilā, piemēram, grozījumiem, kas ieviesti Parlamenta darba kalendāra struktūrā, un divu jaunu izmeklēšanas komiteju izveides. Turklāt algas palielinājuma, kā arī komandējumu dienas naudas un uzturēšanās izmaksu griestu korekcijas dēļ palielinājās konferenču palīgtulku vidējā dienas likme. Saistības šajā postenī sedz atalgojumu, sociālos maksājumus, ceļa izdevumus un komandējumu dienas naudu konferenču palīgtulkiem, kurus Parlaments izmanto mutiskās tulkošanas nodrošināšanai paša organizētās sanāksmēs.

31.

Parlamenta tulki 2016. gadā nodrošināja mutisko tulkošanu 52 121 dienu (palielinājums par 1,3 % salīdzinājumā ar 2015. gadu) gan Parlamenta, gan citu iestāžu vajadzībām (22) (gadījumos, kad Parlamentam bija jānodrošina šis pakalpojums).

32.

Izmaiņas 1 4 0 4. postenī “Prakse, stipendijas un ierēdņu apmaiņa” galvenokārt radīja norīkoto valsts ekspertu skaita pieaugums. Šīs saistības sedza attiecīgo personāla kategoriju atalgojumu, piemaksas, ceļa izdevumus un slimības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas izmaksas.

33.

Izmaiņas 1 4 2 0. postenī “Rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumi” daļēji izskaidro ārpakalpojumu piesaistes mazināšanās 2016. gadā un daļēji tas, ka vidējā cena par ārējā tulkojuma lapu saskaņā ar jaunajiem līgumiem 2016. gadā bija zemāka nekā saskaņā ar iepriekš parakstītajiem līgumiem.

34.

No 1 6 1 2. postenī “Kvalifikācijas celšana” uzņemtajām saistībām sedza izdevumus par apmācību personāla prasmju un iestādes darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Valodu kursus 2016. gadā apmeklēja 5 618 dalībnieki (2015. gadā – 5 606), IT kursus – 2 120 dalībnieki (2015. gadā – 2 284) un finanšu jautājumiem veltītos apmācības kursus – 874 dalībnieki (2015. gadā – 1 233). Pavisam 11 873 dalībnieki (2015. gadā – 11 970) apmeklēja iekšējos vispārējos mācību kursus, un 353 dalībnieki (2015. gadā – 341) apmeklēja ārējos kursus (23).

35.

Saistību samazinājums 1 6 5 2. postenī “Restorānu un ēdnīcu kārtējie darbības izdevumi” salīdzinājumā ar 2015. gadu izskaidrojams ar to, ka tika īstenotas Parlamenta ēdināšanas politikas modernizācijas stratēģiskās vadlīnijas 2014.–2019. gadam, kuras Prezidijs pieņēma 2013. gada 10. jūnijā. Pamatojoties uz šīm vadlīnijām, uzņēmēji, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus Parlamenta telpās, Briselē (no 2015. gada jūlija) un Strasbūrā (no 2016. gada novembra) vairs netika subsidēti.

36.

No 1 6 5 4. postenī iekļautajām apropriācijām sedz Parlamenta daļu no visiem izdevumiem par mazbērnu novietni un ārējām silītēm, ar kurām ir noslēgts līgums (24). Galvenais samazinājuma iemesls bija tas, ka samazinājās kopējais vajadzību apmērs, jo daļa vietu Briseles privātajās silītēs palika brīvas un bija nepieciešama mazāka iejaukšanās no malas.

37.

Sākotnēji 2016. gada budžetā 2 0 0 1. postenī “Ilgtermiņa nomas maksājumi” apropriācijas nebija paredzētas. Šim postenim piešķirtie līdzekļi finanšu gada beigās tika palielināti par EUR 53 500 000, veicot vispārēju pārvietojumu. Par visu šo summu tika uzņemtas saistības, lai īstenotu Adenauer ēkas paplašināšanas projektu Luksemburgā (KAD projektu).

38.

No 2 0 0 5. posteņa “Ēku celtniecība” saistībām tika segtas ar KAD projektu (25) saistītās izmaksas un darbi par kopējo summu EUR 11 113 598 (2015. gadā – EUR 8 969 858). No tām sedza arī izmaksas un darbus, kas saistīti ar Havel ēkas atjaunošanu Strasbūrā par EUR 2 149 941 (2015. gadā – EUR 5 050 000), un Briselē īstenotus projektus (EUR 4 525 268), galvenokārt Martens ēkas iekārtošanas sākšanu.

39.

2 0 0 7. postenis “Telpu iekārtošana” ir paredzēts, lai finansētu atsevišķus, īpašus telpu iekārtošanas projektus, kas nav saistīti ar atkārtoti veicamiem darbiem. Saistību palielinājumu šajā postenī 2016. gadā galvenokārt ir izraisījuši ārkārtas ieguldījumi ēku drošības aspektos, kas bija nepieciešami jaunās drošības situācijas dēļ. Šo ieguldījumu mērķis cita starpā bija ēku ieeju nostiprināšana, stiklojuma nomaiņa uz ložu necaurlaidīgu stiklu un drošības perimetra ap ēkām Briselē un Strasbūrā paplašināšana. Citi projekti Briselē bija saistīti ar Spinelli ēkas liftu modernizāciju, telpām konfidenciālu vai slepenu dokumentu lasīšanai un jauno Apmeklētāju informācijas centru Atrium ēkā. Citi nozīmīgākie projekti Strasbūrā bija šādi: IT un telekomunikāciju telpu drošuma pastiprināšanas darbi, dažādi defektu novēršanas darbi un izolācijas remontdarbi Weiss ēkā, trīs Pflimlin ēkas sanāksmju telpu pārveide par atklātā plānojuma birojiem un mini Parlamentarium izveide.

40.

No 2 0 2 2. posteņa “Ēku uzturēšana, apsaimniekošana, ekspluatācija un uzkopšana” sedz izdevumus par telpu uzturēšanu (uzkopšanu, zaļajām zonām u. c.), kā arī iekārtu un aprīkojuma uzturēšanu ēkās (pamatinfrastruktūras un citi uzturēšanas darbi, ēku apkalpošanas sistēmas, lifti u. c.). Samazinājums šajā postenī salīdzinājumā ar 2015. gadu galvenokārt radies no uzkopšanas pakalpojumu racionalizācijas, indeksa palielinājuma, kas bijis mazāks par plānoto, un izmaksu samazinājuma uzturēšanas līgumā, kurā ieviesti 2015. gada sarunās apstiprinātie grozījumi.

41.

No 2 0 2 6. posteņa “Ēku drošība un novērošana” saistībām galvenokārt tiek segti izdevumi par Parlamenta izmantoto ēku apsardzi un novērošanu tā trijās darba vietās un informācijas birojos. Saistību samazinājumu 2016. gadā noteica drošības dienesta internalizācijas pabeigšana Strasbūrā, jaunie noteikumi attiecībā uz ēku atvēršanu un slēgšanu un atteikšanās no vienas ēkas Luksemburgā.

42.

Izdevumi 2 1 0 0. postenī “Datu elektroniska apstrāde un telekomunikācijas: ar pamatdarbību saistītās regulārās darbības” ir saistīti ar Parlamenta datorsistēmu un telekomunikāciju sistēmu netraucētas darbības nodrošināšanu un jo īpaši datu apstrādes centra un telekomunikāciju sistēmām, datoriekārtām nodaļās un tīkla pārvaldību. Šajā postenī saistību palielinājumu par 3 % 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu nosaka datu apstrādes centra jaudas palielināšanās no gada uz gadu, ko izraisa uzturēto lietojumprogrammu skaita pieaugums. Turklāt uzturēšanas pamatlīgumi katru gadu tiek indeksēti, un tas vēl vairāk palielināja izdevumus 2016. gadā.

43.

Izdevumi 2 1 0 1. postenī “Datu elektroniska apstrāde un telekomunikācijas: ar infrastruktūru saistītās regulārās darbības” ir saistīti ar regulārām darbībām Parlamenta datorsistēmu un telekomunikāciju sistēmas infrastruktūras pārvaldībai un uzturēšanai, tostarp tīkliem, elektroinstalācijām, atsevišķu telekomunikāciju aprīkojumu, kā arī balsošanas iekārtām. Saistību palielinājumu par 10 % 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu galvenokārt izskaidro tas, ka budžeta saistības par vienu nozīmīgu līgumu no 2015. gada budžeta tika ņemtas tikai par sešiem mēnešiem.

44.

Izdevumi 2 1 0 2. postenī “Datu elektroniska apstrāde un telekomunikācijas: ar vispārēju atbalstu lietotājiem saistītās regulārās darbības” ir saistīti ar regulārām darbībām, kuru mērķis ir sniegt vispārēju palīdzību un atbalstu Parlamenta datorsistēmu un telekomunikāciju sistēmu lietotājiem, un galvenokārt deputātiem paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem, kā arī administratīvām un likumdošanas lietojumprogrammām. Šajā postenī saistību samazinājumu par 7 % 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu galvenokārt izskaidro iekšēji apropriāciju pārvietojumi uz citiem IKT (26) budžeta posteņiem pēc tam, kad tika veikta iekšēja reorganizācija un darbību un pilnvaru pārdale, kuru nebija iespējams paredzēt 2016. gada budžeta izstrādes laikā.

45.

Saistības 2 1 0 3. postenī “Datu elektroniska apstrāde un telekomunikācijas: ar IT lietojumprogrammu pārvaldību saistītās regulārās darbības” ir saistītas ar regulārām darbībām Parlamenta IKT lietojumprogrammu pārvaldībai, galvenokārt deputātiem paredzētām lietojumprogrammām un komunikācijas lietojumprogrammām, kā arī administratīvām un likumdošanas lietojumprogrammām. Šajā postenī saistības 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu nemainījās.

46.

Saistības 2 1 0 4. postenī “Datu elektroniska apstrāde un telekomunikācijas: ieguldījumi infrastruktūrā” sedz ieguldījumus Parlamenta datorsistēmu un telesakaru sistēmas infrastruktūrā, tostarp datu apstrādes centra un telekomunikāciju sistēmā, tīklos, elektroinstalācijās, kā arī videokonferenču sistēmās. Šī posteņa saistību samazinājuma par 12 % galvenais iemesls ir tas, ka atsevišķu IKT iekārtu iegādei tika piešķirts mazāk apropriāciju.

47.

Saistības 2 1 0 5. postenī “Datu elektroniska apstrāde un telekomunikācijas: ieguldījumi projektos” sedz ieguldījumus saistībā ar esošiem vai jauniem IKT projektiem. Šie ieguldījumi ir saistīti ar deputātiem paredzētām lietojumprogrammām, lietojumprogrammām likumdošanas, administratīvajā un finanšu jomā un IKT pārvaldības lietojumprogrammām. Izdevumu palielinājums šajā postenī par 78 % 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu galvenokārt ir saistīts ar papildu apropriācijām, kuras tika nodrošinātas ar iekšēju pārvietojumu pēc tam, kad 2016. gadā bija notikusi iekšēja reorganizācija un darbību pārdale ar mērķi vairāk decentralizēt atsevišķu IT projektu pārvaldību, kā arī ar jaunu projektu izstrādi, piemēram, procesu digitalizācijas jomā, un lēmumu par to, ka atsevišķi aspekti e-Parlamenta programmā ir jāizstrādā agrāk, nekā iepriekš paredzēts.

48.

Visi posteņi šajā nodaļā tika izmantoti vispārējā pārvietojuma C8 finansēšanai. Pastāvīgi tika strādāts pie tā, lai kontrolētu kārtējos administratīvos izdevumus. Izmaiņas 2 3 7. postenī “Pārvadājumi” var izskaidrot ar mēbeļu noliktavas darbinieku trūkumu, kura dēļ pieauga pieprasījums pēc ārējiem darbiniekiem. Palielinājumu 2 3 8. postenī “Citi administratīvie izdevumi” galvenokārt izraisīja lielāks pieprasījums pēc uniformām, kas bija saistīts ar deputātu transporta (šoferu dienesta) un drošības internalizācijas procesiem.

49.

Kopējais komandējumu skaits 2016. gadā bija 34 457 (27) (2015. gadā – 34 459 komandējumi), kas atbilst pavisam 99 660 komandējuma dienām (2015. gadā – 98 674 dienas). Lielākoties tie bija komandējumi starp Parlamenta trijām darba vietām (4 546 komandējumi uz Briseli, 21 393 – uz Strasbūru un 2 187 – uz Luksemburgu). Palielinājumu 3 0 0. pantā “Izdevumi par personāla komandējumiem un dienesta braucieniem starp trim darba vietām” izskaidro ne tikai komandējumu dienu skaita pieaugums, bet arī dienas naudas un uzturēšanās izdevumu maksimālā apjoma korekcija (no 2016. gada 10. septembra), kas notika pirmo reizi deviņos gados (28).

50.

Galvenais iemesls palielinājumam 3 0 4. pantā “Dažādi izdevumi par sanāksmēm” ir tas, ka pieprasījums pēc atspirdzinājumiem, īpaši minerālūdens, ko pasniedz oficiālās un administratīvās sanāksmēs, pārsniedza plānoto.

51.

No 3 2 4 4. posteņa sedz apmeklētāju grupām paredzētās subsīdijas un ar šādām grupām saistītos uzraudzības un infrastruktūras izdevumus, programmas Euroscola darbības izdevumus, kā arī finansējumu viedokļu izplatītājiem no trešām valstīm paredzētai praksei. Šajā postenī saistības salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājās, jo 2016. gadā pēc teroristu uzbrukumiem Briselē samazinājās apmeklētāju skaits.

52.

No 3 2 4 2. posteņa “Izdevumi par publikācijām, informēšanu un piedalīšanos sabiedriskos pasākumos” jo īpaši sedz izdevumus par materiālu publicēšanu, informatīviem pasākumiem, sabiedrisko attiecību veidošanu, piedalīšanos sabiedriskos pasākumos, izstādēs un gadatirgos ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kā arī ar Likumdošanas observatorijas (OEIL) atjaunināšanu saistītos izdevumus. 2016. gadā bija vērojams neliels pieaugums, ko izraisīja otrajā pusgadā notikusī programmas “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola” uzsākšana visās dalībvalstīs. Šī programma ietver dažādus pasākumus, un tās mērķis ir izveidot skolu, skolotāju un studentu tīklu, kas sadarbojas ar Eiropas Parlamentu, tā deputātiem un informācijas birojiem, lai veicinātu izpratni par Eiropas parlamentāro demokrātiju un Eiropas pilsoniskuma vērtībām (sk. 117. punktu).

53.

No 3 2 4 8. posteņa “Izdevumi saistībā ar audiovizuālo informāciju” sedz izdevumus, kas saistīti ar budžetu, kurš paredzēts audiovizuālās nozares darbībai, plenārsēžu un Parlamenta komiteju sanāksmju tiešraidei internetā un tādu atbilstīgu arhīvu izveidei, kas pilsoņiem nodrošina šīs informācijas pastāvīgu publisku pieejamību. Ievērojamo palielinājumu šajā postenī 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu izraisīja vairāki neparedzēti ārkārtas pasākumi, par kuriem bija jāmaksā, kā arī EP deputātu aizvien lielākā interese un jaunie TV kanāli DG COMM audiovizuālajām iekārtām.

54.

2016. gadā audiovizuālie materiāli tika sagatavoti 1 831 projektam Europe by Satellite (plenārsēdes, komiteju sanāksmes, politiskās norises u. c.), fotodienesta pakalpojumi tika nodrošināti 4 009 pasākumiem (tostarp 2 094 reizes pēc deputātu pieprasījuma) un tika sagatavots 1 841 radiomateriāls, 3 861 Voxbox kameru materiāls, 1 038 multimediju projekti un 2 106 TV pārraides. Teletrax sistēma (218 kanāli, kurus skatās 80 % Eiropas auditorijas) apkalpoja 208 kanālus, kuri izmantoja Parlamenta dienestu sagatavotos attēlus. Šos attēlus izmantoja 66 251 reizi kopumā 610 stundas.

55.

Palielinājumu par 4 % 3 2 1 0. postenī “Specializēto zināšanu ieguve Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta vajadzībām, bibliotēka un arhīvi” salīdzinājumā ar 2015. gadu var izskaidrot ar palielinātu pieprasījumu (un piedāvājumu) pēc izpētes produktiem, tostarp to rediģēšanas darba, kā arī organizēto pasākumu skaita palielināšanos. Turklāt tiešsaistes informācijas avotu izmaksas bija augstākas, jo piedāvājums bija īpaši pieskaņots deputātu informācijas vajadzībām.

56.

Samazinājumu 3 2 0 0. postenī “Ekspertīžu ieguve” 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu lielākoties izraisa tas, ka tika apturēta ekspertīžu ieguve saistībā ar atliktiem IT projektiem.

57.

No 4 0 0. panta sedz politisko grupu un pie grupām nepiederošo deputātu sekretariāta, administratīvos un darbības izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar viņu politisko darbību un informācijas pasākumiem. Saistību palielinājumu par 3 % šajā pantā galvenokārt nosaka tas, ka 2016. gads bija pirmais pilnais ENF grupas pastāvēšanas gads (šo grupu izveidoja 2015. gada 15. jūnijā).

58.

4 0 2. un 4 0 3. pants attiecas uz dotācijām, ko piešķir, lai atbalstītu Eiropas līmeņa politisko partiju vai Eiropas līmeņa politisko fondu gada darba programmu. Eiropas līmeņa politiskās partijas veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanu (29). Eiropas līmeņa politiskais fonds ir “struktūra vai struktūru tīkls, kas [..] ir saistīta ar kādu Eiropas līmeņa politisko partiju un ar savām darbībām, īstenojot Eiropas Savienības mērķus un pamatvērtības, stiprina un papildina Eiropas līmeņa politiskās partijas mērķus  (30)”.

59.

Eiropas politiskajām partijām un fondiem paredzētā Parlamenta līdzfinansējuma iespējamā maksimālā likme ir 85 % no attiecināmajiem izdevumiem (31). Palielinājumu abos minētajos pantos 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rada Prezidija lēmumi par dotāciju piešķiršanu.

60.

Deputāti savu parlamentārās palīdzības piemaksu var izmantot, lai pieņemtu darbā reģistrētus deputātu palīgus, kuri saskaņā ar īpašiem noteikumiem tiek nodarbināti Briselē vai Strasbūrā, vai vietējos palīgus (32), kuri strādā deputātu ievēlēšanas valstī saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbilstošu līgumu. Attiecībā uz vietējiem palīgiem no minētās piemaksas tiek segti rēķini, algas un ceļa izdevumi. Attiecībā uz reģistrētajiem deputātu palīgiem no tās tiek segtas algas, piemaksas un komandējumu izdevumi, kā arī izmaksas saistībā ar ārējiem profesionālās apmācības kursiem.

61.

Saistību palielinājumu 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu nosaka tas, ka saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu no 2016. gada 1. janvāra parlamentārās palīdzības piemaksa vienam deputātam tika palielināta par EUR 1 500 mēnesī.

62.

Parlamentā 2016. gada 31. decembrī strādāja 1 924 reģistrēti deputātu palīgi, 2 247 vietējiem palīgiem bija darba līgums ar deputātiem (no tiem 68 – ar deputātu grupām), tika nodarbināti 685 pakalpojumu sniedzēji un 731 pilnvarotie maksātāji (tostarp 34 saistībā ar deputātu grupām). Katrs deputāts nodarbināja vidēji 2,6 reģistrētos palīgus un 3,0 vietējos palīgus (33). Viena deputāta nodarbināto vietējo palīgu skaits 2016. gadā bija ļoti atšķirīgs – tas svārstījās no 0 līdz 20 palīgiem. 2016. gada beigās 122 deputāti nenodarbināja nevienu vietējo palīgu, bet 19 deputāti savā ievēlēšanas dalībvalstī bija pieņēmuši darbā vairāk nekā 10 darbinieku. Savukārt 423 deputātiem 2016. gada beigās nebija spēkā esoša līguma ar pakalpojumu sniedzēju.

63.

Parlamentārās palīdzības maksājumi vietējiem palīgiem, kuri nedzīvo eurozonā, 2016. gadā tika veikti, pamatojoties uz euro maiņas kursu pret citām valūtām, kas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem noteikts visam gadam (2015. gada decembra likme).

64.

Prezidijs 2015. gada 26. oktobra sanāksmē pieņēma vairākus Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu grozījumus. Šo grozījumu dēļ gan administrācijai, gan deputātiem nācās pielāgoties jaunai praksei. Jaunie noteikumi tika īstenoti visu 2016. gadu.

65.

Šīs nodaļas saistības veidoja 0,02 % no visām 2016. gada saistībām, un to kopsumma bija EUR 420 000 (2015. gadā – EUR 400 000).

66.

Šīs sadaļas nodaļās ir iekļautas tikai provizoriskas apropriācijas, par kurām saistības var uzņemties tikai pēc tam, kad tās ir pārvietotas uz darbības izdevumu pozīciju. Provizorisko apropriāciju pārvietojumi ir apskatīti šā ziņojuma I daļā. Šīs sadaļas sākotnējais apropriāciju apmērs bija EUR 6 000 000 (2015. gadā – EUR 11 700 000), kas atbilst 0,3 % no 2016. gada kopējā budžeta.

67.

Likumdošanas darba apjoms 2016. gadā būtiski palielinājās, jo Parlaments tuvojās 2014.–2019. gada sasaukuma vidum. Parlamenta Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts, ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts un ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts nodrošināja Eiropas Parlamenta deputātiem un komitejām parlamentārajā darbā nepieciešamo palīdzību un zināšanas. Turpinājās arī Parlamenta administrācijas galveno darbības jomu racionalizācija un modernizācija.

68.

Politisku satricinājumu radīja 2016. gadā radīja 2016. gada 23. jūnijā Apvienotajā Karalistē notikušais referendums (Brexit balsojums). Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs uzsvēra – kamēr Apvienotā Karaliste ir pilntiesīga Eiropas Savienības locekle, Apvienotās Karalistes deputāti un Eiropas Parlamenta darbinieki saglabā tādas pašas tiesības un pienākumus kā visi citi Parlamenta deputāti un darbinieki. Referendumam bija ievērojama ietekme uz politiskajiem ģenerāldirektorātiem, kuri tika aicināti sekot šim procesam un gatavot uz faktu izpēti pamatotus analītiskus materiālus, lai izvērtētu Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi uz attiecīgajām politikas jomām un tiesību aktiem.

69.

2016. gadu iezīmēja arī drošības situācijas pasliktināšanās un teroristu uzbrukumi. 2016. gada 22. martā notika saskaņoti uzbrukumi Briseles lidostā un Mālbekas metro stacijā netālu no Parlamenta ēkām Briselē. Trauksmes līmenis Parlamenta trijās darba vietās un informācijas birojos tika paaugstināts līdz oranžajam līmenim laikposmā no 2016. gada 22. līdz 29. martam un tika saglabāts dzeltenajā līmenī līdz gada beigām. Šī teroristu uzbrukuma dēļ nekavējoties tika īstenoti drošības pastiprināšanas pasākumi, galvenokārt Briselē, kā arī tika pārskatītas iestādes darbības, ņemot vērā šo jauno ierobežojumu.

70.

Turpmāk aprakstīto 2016. gada mērķu un sasniegto rezultātu pamatā ir prioritātes un lēmumi, ko Prezidijs pieņēmis 2016. gadā, pamatnostādnes, kuras Parlaments apstiprinājis savās budžeta rezolūcijās, kā arī Parlamenta projektu portfeļa mērķi un sasniegumi (34).

71.

Mainīgo drošības apstākļu dēļ ir pastiprināta sadarbība drošības jautājumos ar valsts iestādēm uzņēmējvalstī, jo īpaši ar Beļģijas iestādēm.

72.

Tika izveidota Augsta līmeņa darba grupa drošības jautājumos, kuras dalībnieku skaits bija ļoti ierobežots. Tika apspriesti divi galvenie jautājumi: nepieciešamība skaidri un saskaņoti noteikt Eiropas kvartāla robežas un Beļģijas iestāžu satvarā izveidot īpašu struktūru, kas pārbaudītu, uzraudzītu un īstenotu visus jautājumus, kas saistīti ar drošību šajā kvartālā. Tika apspriesti arī citi, vispārīgāki jautājumi, piemēram, videonovērošanas sistēma, īpašas ar drošību saistītas darbības sabiedriskās vietās notiekošu pasākumu laikā, oficiālas vienošanās noslēgšana par policijas un militārā personāla klātbūtni pat zema trauksmes līmeņa apstākļos un Eiropas iestāžu nodarbinātu ārējo pakalpojumu sniedzēju drošības pārbaudes. Par šiem dažādajiem jautājumiem ir noslēgtas vienošanās ar valsts iestādēm.

73.

Prezidijs 2015. gada 9. martā apstiprināja iPACS (integrated Physical Access Control System – integrētā fiziskās piekļuves kontroles sistēma) projektu, lai iegādātos jaunu drošības tehniku un tādējādi uzlabotu iestādes drošību, piedāvājot modernus, integrētus, neinvazīvus tehnoloģiskos līdzekļus, kas var tikt pielāgoti turpmākai tehnoloģiju attīstībai.

74.

Saskaņā ar Prezidija lēmumu ir izstrādāts grafiks, kurš paredz to pakāpenisku ieviešanu Eiropas Parlamenta trijās darba vietās, lēšot, ka kopējais ieviešanas ilgums varētu būt pieci gadi.

75.

Šo projektu sāka īstenot jau 2015. gada budžeta procedūras satvarā, pabeidzot iepirkuma procedūru par IT rīku un specializēto zināšanu iegādi.

76.

2016. gada budžeta procedūras satvarā tika pabeigtas iepirkuma procedūras par tehniskā aprīkojuma iegādi.

77.

Turklāt, pamatojoties uz jaunu drošības koncepciju, Prezidijs prasīja pastiprināt un reorganizēt ieejas ēkās visās trijās Parlamenta darba vietās. Šajā sakarībā jāņem vērā, ka 2015. un 2016. gadā ieejas visās Parlamenta ēkās Briselē tika renovētas un aprīkotas ar jaunu piekļuves kontroles aprīkojumu, kas tika integrēts jaunajā centrālajā sistēmā iPACS.

78.

Jaunās caurlaides, kurās būs iestrādāta jauna drošības tehnoloģija, tiks pakāpeniski ieviestas 2017. gada laikā, tikai nedaudz kavējot sākotnējā ieviešanas grafikā paredzēto termiņu. Šīs kavēšanās iemesls ir lēmums iestrādāt caurlaidēs jaunākās paaudzes elektroniskos čipus un atkarība no minētās tehnoloģijas pieejamības tirgū.

79.

Kopš 2014. gada Prezidijs ir pieņēmis virkni lēmumu, lai pielāgotu Parlamenta ēku drošības un aizsardzības līmeni jauna veida riskiem, jo šīs ēkas tika iegādātas un būvētas pirms terorisma izplatīšanās. 2016. gada aprīlī Prezidijs apstiprināja to, ka tiek īstenoti visi iepriekš pieņemtie ar drošību saistītie darbi un veiktas iepriekš apstiprinātās investīcijas Briselē un Strasbūrā, kā arī apstiprināja šo pasākumu plānojumu 2016. un 2017. finanšu gadā.

80.

Paralēli tam Prezidijs pieņēma arī virkni pasākumu, lai Briselē un Strasbūrā pastiprinātu Parlamenta centrālo ēku drošību un palielinātu aizsardzības līmeni pret ielaušanās vai atentāta risku, izveidojot ap šīm ēkām ārējo perimetru.

81.

Prezidijs arī prasīja pastiprināt visu Parlamenta trijās darba vietās izvietoto ēku ieeju drošību un reorganizēt tās, pamatojoties uz jaunu drošības koncepciju, kas spēj gan garantēt drošu un mierīgu darba vidi Parlamenta darbību īstenošanai, gan saglabāt iestādei tik raksturīgo atvērtību attiecībā pret iedzīvotājiem.

82.

Prezidijs 2016. gada 11. aprīļa sanāksmē pieņēma priekšlikumu internalizēt deputātiem paredzētā transporta dienestu. Internalizācijas galvenais mērķis ir uzlabot deputātu drošību, jo Parlaments varēs veikt šoferu drošības pārbaudes pirms viņu pieņemšanas darbā, kā arī pastāvīgi apmācīt un uzraudzīt šī dienesta darbiniekus. Jaunu šoferu pieņemšana darbā saskaņā ar līgumdarbinieku statūtiem sākās 2017. gada sākumā.

83.

2016. gads bija pirmais gads, kurā Deputātiem paredzēto izpētes pakalpojumu dienests bija pilnībā darbotiesspējīgs gan darbinieku, gan politikas jomu specializācijas un deputātiem paredzētu produktu un pakalpojumu klāsta ziņā. Dienests ne tikai atbildēja uz neskaitāmiem informācijas pieprasījumiem no deputātiem vai viņu birojiem, bet arī sagatavoja aizvien lielāku skaitu deputātiem un iestādei kopumā paredzētu publikāciju, kuras tika izstrādātas tā, lai būtu skaidras, saturīgas, pieejamas un viegli lasāmas.

84.

Ir vairāki publikāciju veidi, kas atšķiras gan pēc garuma, gan detalizācijas pakāpes. “Pārskati” sniedz vienu līdz divas lappuses garu kopsavilkumu par kādu tēmu, savukārt informatīvi paziņojumi sniedz sīkāku pārskatu pār kādu politikas jomu, jautājumu vai tiesību aktu, un to garums var sasniegt 12 lappuses. Daudz izsmeļošāka un sīkāka iepriekš minēto jautājumu analīze tiek sniegta publikācijās, kas ietilpst kategorijā “padziļināta analīze un pētījumi”. Kopumā Deputātiem paredzēto izpētes pakalpojumu dienests 2016. gadā sagatavoja 746 drukātas publikācijas, no kurām 330 bija pārskati, 384 – informatīvi paziņojumi un 32 – padziļinātas analīzes un pētījumi.

85.

Deputātiem paredzēto izpētes pakalpojumu dienests arī cieši sadarbojās ar divām ES padomdevējām komitejām, proti, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, kā paredzēts 2014. gadā ar šīm komitejām parakstītajos sadarbības nolīgumos, un sniedza pakalpojumus šīm struktūrām, atbildot uz īpašiem pieprasījumiem pēc pētījumiem un cita veida atbalsta. Saskaņā ar nolīgumiem 2015. un 2016. gadā šādā veidā tika sagatavoti aptuveni 150 informatīvie materiāli.

86.

Parlamenta bibliotēka papildus tradicionālajai bibliotēkas funkcijai nodrošināja deputātiem un darbiniekiem arī digitālu un tiešsaistes pieejamību ļoti plašam zināšanu avotu klāstam, tostarp daudziem abonējamiem žurnāliem, datubāzēm un ziņu un citiem informācijas avotiem.

87.

Turklāt 2015. gada beigās izveidotā jaunā nodaļa, kura nodarbojas ar salīdzinošajām tiesībām, ir veiksmīgi sākusi uzziņu literatūras vākšanu šajā jomā gan fiziskā, gan elektroniskā veidā un kontaktu nodibināšanu ar līdzīgām bibliotēkām pasaulē. 2016. gada novembrī tā sarīkoja nozīmīgu konferenci par konstitucionālo tiesu lomu daudzlīmeņu pārvaldībā. Vienlaikus šī nodaļa publicēja septiņus pētījumus par konstitucionālajām tiesām dažādās ES valstīs un trešās valstīs un par Eiropas Savienības Tiesu.

88.

Likumdošanas darba apjoms 2016. gadā būtiski palielinājās, jo tuvojās Parlamenta 2014.–2019. gada sasaukuma vidus. Līdz ar to salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ievērojami pieauga veiktā darba apjoms ietekmes novērtēšanas un Eiropas pievienotās vērtības jomā.

89.

2016. gadā tika publicēti septiņi ziņojumi par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām (35), tostarp par vienotā tirgus izveides pabeigšanu, sadarbīgu ekonomiku, banku savienības noturību, integrētu pētniecības telpu, organizēto noziedzību un korupciju un robežkontroles izmaksām Šengenas zonā (“Šengenas iznīcināšanas cena”). 2016. gadā tika pabeigti pieci Eiropas pievienotās vērtības novērtējumi, tostarp attiecībā uz ES mehānismu tiesiskuma un pamattiesību jomā, adopciju pārrobežu atzīšanu un korporatīvo nodokļu politikas koordinēšanu ES. Turklāt divi informatīvi paziņojumi “Eiropas pievienotā vērtība darbībā”, kuros izcelta spēkā esošo ES politikas nostādņu pievienotā vērtība, tika publicēti kopējās drošības un aizsardzības politikas un ES attīstības politikas jomā.

90.

Komisijas likumdošanas darbam sasniedzot optimālu jaudu, 2016. gads izcēlās ar ļoti ievērojamu Parlamentam iesniegto tiesību aktu priekšlikumu skaita pieaugumu un attiecīgi pieauga arī to Komisijas sagatavoto ietekmes novērtējumu skaits, kas jānovērtē: Parlamenta administrācija sagatavoja 36 sākotnējos novērtējumus, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā.

91.

Turklāt Priekšsēdētāju konferences 2016. gada aprīlī pieņemtie jaunie noteikumi attiecībā uz īstenošanas ziņojumiem veicināja Eiropas īstenošanas novērtējumu skaita ievērojamu pieaugumu: 2016. gadā tika publicēti 13 šādi novērtējumi.

92.

Gada laikā tika īstenots plašs tālredzīgu pētījumu, darbsemināru un citu pasākumu klāsts, ko pieprasīja Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas nodaļa (STOA). Šo nodaļu veido 25 Eiropas Parlamenta deputāti, kurus izvirzījušas deviņas Parlamenta komitejas. 2016. gadā tika sagatavotas 10 publikācijas šajā jomā, kas tika publicētas Parlamenta tīmekļa vietnē.

93.

Visbeidzot, 2015. gada aprīlī tika izveidota jauna nodaļa, kuras pienākums ir sekot līdzi globālajām tendencēm un kurai jācenšas noteikt, apzināt un analizēt vidēja termiņa un ilgtermiņa globālās tendences – īpaši izmaiņas starptautiskajā ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā vidē –, kas turpmākajos gados var ietekmēt Eiropas Savienību. Tā pastāvīgi informē deputātus par šādām tendencēm un to iespējamo ietekmi uz politikas jomām, publicējot informatīvus paziņojumus un rīkojot seminārus. Šīs publikācijas ietver jaunu “globālo tendenču mērītāju” (Global Trendometer), kurš jāsagatavo vismaz divas reizes gadā un kurā tiek analizētas izmaiņas, kas varētu būt nozīmīgas Savienībai. 2016. gadā tika publicēts šīs nodaļas pirmais informatīvais paziņojums “Migrācija un ES: ilgtermiņa perspektīva”, kam sekoja jaunā globālo tendenču mērītāja pirmais izdevums.

94.

2016. gadā ļoti aktīvi notika gan likumdošanas, gan cita veida darbs. Papildus tradicionālajām likumdošanas posmā veicamajām pamatdarbībām komitejas un komiteju sekretariāti turpināja intensīvi strādāt pie iestāžu darba kārtības noteikšanas, kā arī apspriešanas posmā un pārbaudes posmā. Šajā nolūkā 2016. gadā tika sarīkota 391 Parlamenta komiteju sanāksme un 135 trialoga sanāksmes.

95.

Īpaši rūpīgi specializētās zināšanas un atbalsts tika ieguldīti Parlamenta nostājas sagatavošanā par pašu pirmo priekšlikumu pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu (DFS), šo darbu veicot Budžeta komitejas vadībā un iesaistot lielu skaitu ieinteresēto personu. Tas deva iespēju veikt pašreizējās DFS darbības padziļinātu analīzi un pieņemt vērienīgu ziņojumu ar plašas diskusijas rosinošām vadlīnijām, kurš deva vērtīgu ieguldījumu Komisijas priekšlikumā.

96.

2016. gadā specializētās zināšanas lielā apmērā tika nodrošinātas arī Reglamenta pārskatīšanā, ko vadīja AFCO komitejas darba grupa, kuras atbalstam tika izveidota administratīva projekta komanda.

97.

2016. gada 13. aprīlī tika parakstīts jauns Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu. Parlamenta administrācija bija devusi nozīmīgu un veiksmīgu ieguldījumu sarunu sagatavošanā un pēc nolīguma parakstīšanas arī aktīvi strādāja pie tā īstenošanas un turpmākajiem pasākumiem.

98.

Komiteju darbam nepieciešamo specializēto zināšanu ļoti liela daļa ir pieejama iestādes iekšienē, un šī daļa pēdējos gados ir turpinājusi palielināties. 2016. gadā tika sagatavoti aptuveni 382 (2015. gadā – 352 un 2014. gadā – 218) iekšēji pētījumi un informatīvi paziņojumi (tostarp arī aptuveni 100 jau esošu dokumentu atjauninājumu).

99.

2016. gadā ārpolitikas jomā strādājošās piecas komitejas un apakškomitejas izstrādāja padziļinātu ES ārpolitikas pārbaudes un uzraudzības mehānismu, kas cita starpā ietver finanšu instrumentu izmantošanas pārbaudi un lielāku budžeta uzraudzību, regulāras viedokļu apmaiņas ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās, komisāriem, kas atbildīgi par ārējām attiecībām, EĀDD (36) un vadošus amatus ieņemošiem Komisijas ierēdņiem svarīgos ģeogrāfiskos un nozaru jautājumos. Likumdošanas jomā šīm komitejām bija nozīmīga loma Eiropas Parlamenta sarunu komandas darbā daudzās trialoga sanāksmēs, tostarp arī par sensitīviem dokumentiem (piemēram, Konfliktu izrakteņu regulu, atjaunināto Spīdzināšanas izskaušanas regulu).

100.

Parlaments ir piedalījies arī iestāžu sarunās par sadarbības pasākumiem un informācijas apmaiņu saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem. Turklāt kārtība, kādā tika organizēta piekļuve ar TTIP saistītiem dokumentiem, tika vēl vairāk pilnveidota, dodot iespēju izskatīt ievērojamu dokumentu skaitu un sniedzot nebijušu piekļuvi dokumentiem, kuri saistīti ar notiekošām tirdzniecības sarunām.

101.

Parlamenta administrācija ir īstenojusi arī ar EĀDD noslēgto administratīvo nolīgumu par politisko ziņojumu kopīgu izmantošanu, cita starpā izveidojot drošu lasīšanas telpu un nosakot tās ikdienas pārvaldību, kā arī izmantojot drošus e-pasta sakarus.

102.

Attiecībā uz parlamentu sadarbības delegācijām īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai turpinātu konsekventi īstenot pārbaudes darba metodes un kārtību, kas tika ieviestas 2015. gadā un pārskatītas 2016. gadā.

103.

Mērķis bija efektīvi novērtēt un uzraudzīt starptautiskos nolīgumus, ES finanšu instrumentu īstenošanas apjomu, ES finansēto programmu un projektu ietekmi, pasākumus, kas veikti saistībā ar vēlēšanu novērošanas misiju sniegtajiem ieteikumiem, stāvokli cilvēktiesību jomā un spēkā esošos vai izstrādes procesā esošos uzraudzības tiesību aktus. Atsauces periodā tika sagatavotas 66 detalizētas darba braucienu atskaites, sauktas arī par atskaites veidlapām; lielākā daļa no tām attiecās uz starptautisko nolīgumu uzraudzību (23) un finanšu instrumentiem (16), cilvēktiesībām (14), pasākumiem, kas veikti saistībā ar vēlēšanu novērošanas misiju sniegtajiem ieteikumiem (7) un spēkā esošu vai izstrādes procesā esošu tiesību aktu ietekmi (6). Tika sagatavotas arī ad hoc vadlīnijas, lai pilnveidotu atskaites veidlapu aizpildīšanu un iesniegšanu un uzlabotu citus delegāciju darba aspektus (tostarp datu vākšanu statistikas vajadzībām).

104.

Politikas departaments ārpolitikas jomā turpināja īstenot iesākto pieeju komunikācijas jomā, publiskojot savu darbu EP Ideju laboratorijas tīmekļa vietnē, kopīgajā politikas departamentu iekštīkla vietnē un dodot ieguldījumu politikas departamentu darbības ikmēneša pārskatos. Turklāt 2016. gada jūnijā tas sāka izdot ikmēneša biļetenu.

105.

Lai izveidotu vairāk saikņu ar akadēmiskajām un ideju laboratoriju kopienām un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, politikas departamenta nodaļa organizēja 13 politikas platformas, divus diplomātiskos forumus un divas apaļā galda sarunas. Tā pastiprināja sadarbību un informācijas apmaiņu ar NATO Politisko lietu un publiskās diplomātijas departamentiem, un neoficiālas tikšanās padomnieku līmenī ir kļuvušas regulāras (divreiz gadā).

106.

Lielākā daļa ar atbalstu demokrātijai saistīto pasākumu tika organizēta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas izraudzītajās sešās prioritārajās valstīs (Ukrainā, Moldovā, Tunisijā, Marokā, Tanzānijā un Mjanmā) un prioritārajā reģionā (Rietumbalkāni un Turcija). 2016. gadā ir darbojušās deviņas vēlēšanu novērošanas delegācijas (Uganda, Peru, Mongolija, Zambija, Gabona, Jordāna, Gruzija, Moldova un Gana).

107.

2016. gada martā Eiropas Parlaments rīkoja Ukrainai veltītu nedēļu, kas bija trīs dienu pasākums, lai iezīmētu spēju veidošanas pasākumu uzsākšanu ar Augstāko Radu. Programmā piedalījās 80 deputātu un augsta ranga ierēdņu. Ukrainas nedēļas beigās Eiropas Parlaments parakstīja saprašanās memorandu ar Augstāko Radu ciešai partnerībai nolūkā veikt spēju veidošanas pasākumus valstī, kuru Eiropas Parlaments uzskata par vienu no lielākajām politiskajām prioritātēm.

108.

2016. gada atbalsta programma Rietumbalkānu valstu un Turcijas parlamentiem nodrošināja spēju veidošanas sesijas par plašu politikas jautājumu loku, piemēram, imigrācijas un patvēruma politiku vai personu ar invaliditāti nediskrimināciju. Tā stiprināja parlamentu dialogu un veicināja reģionālo līdzatbildību. Paplašināšanās kandidātvalstu parlamentu deputāti un darbinieki iepazinās ar ES politikas nostādnēm un lēmumu pieņemšanas procesiem debatēs ar EP deputātiem, kuri palīdzēja viņiem izprast un ievērot ES vērtības un pievienošanās kritērijus.

109.

Projekta “e-Parlaments” mērķis ir nodrošināt deputātiem teksta sagatavošanas instrumentu ziņojumu izstrādei un integrēt tos leģislatīvo tekstu izstrādes ķēdē. Šā projekta ietvaros tiek pārstrādātas arī plenārsēdei paredzētās lietojumprogrammas. 2016. gadā tika pabeigta debašu stenogrammas izstrāde un “e-Parlaments” pārvaldības komiteja pieņēma darba programmu laikposmam līdz 2019. gadam (sasaukuma beigām).

110.

Cits projekts (ICT4MEPs) uzlabo deputātiem un viņu darbiniekiem ievēlēšanas valstī piedāvātos IKT pakalpojumus, nodrošinot plašāku piekļuvi EP resursiem un lietojumprogrammām. Projekta 1. posms tika īstenots 2016. gada oktobrī, nodrošinot piekļuves pārvaldību līdz pat 1 000 vietējo palīgu. Turklāt visās 28 dalībvalstīs tika aktivizēts arī starptautisks palīdzības telefona numurs, lai sniegtu plaša mēroga atbalstu visās ES laika zonās angliski, franciski un vāciski. Mērķis ir 2017. gadā nodrošināt vēl virkni papildu pakalpojumu, kas būtu pieejami ārpus Eiropas Parlamenta. Ārpus EP pieejamajās sistēmās 2016. gadā tika iekļautas jaunas iespējas, piemēram, paroles maiņa.

111.

Ģenerālsekretāra 2016. gada 30. novembra dienesta vēstulē Prezidijam tika novērtēti svarīgākie projekti un pasākumi komunikācijas un apmeklētāju uzņemšanas jomā kopš 2014. gada beigām. Šie projekti un pasākumi ir īstenoti papildus ikdienas saziņas darbam. Tajos galvenā uzmanība nepārprotami pievērsta Parlamenta apmeklētāju stratēģijas pilnveidei, attiecībām ar plašsaziņas līdzekļiem, specializēto zināšanu nodrošināšanai deputātiem un aizvien plašākajai stratēģijai attiecībā uz kontaktu veidošanu ar nozīmīgiem informācijas izplatītājiem dalībvalstīs.

112.

Saistībā ar komunikācijas darbplūsmas pieskaņošanu aizvien mainīgajai plašsaziņas līdzekļu vidē Parlaments cieši sekoja līdzi plašsaziņas līdzekļiem paredzēto pasākumu atjaunināšanai un vispārējai stratēģijai pāriet no pieejas, kas pamatojas platformā, uz tematisku un uz auditoriju vērstu pieeju.

113.

Parlamenta tīmekļa vietnē iedzīvotājiem, deputātiem, darbiniekiem, plašsaziņas līdzekļiem, ieinteresētajām personām un apmeklētājiem tiek piedāvāta visdažādākā informācija, kā arī jaunākie tiešsaistes instrumenti, kas ļauj labāk sazināties tiešsaistē. Šajā sakarībā 2016. gadā tika sākta EP ziņām paredzētās tīmekļa vietnes reorganizācija.

114.

Turklāt EuroparlTV reformai ir veltītas vairākas Prezidija Informācijas un komunikācijas politikas darba grupai adresētas dienesta vēstules, un tagad šī reforma ir nonākusi noslēguma posmā. Pēc dažādiem pētījumiem un novērtējuma Parlamenta videomateriālu gatavošanas dienests sāka darboties mērķtiecīgāk, pirms izstrādes analizējot izplatīšanas kanālus un auditorijas, lai palielinātu videomateriālu popularitāti un reakciju uz tiem.

115.

Tika apspriesta dienesta vēstule par uzticības pilnām attiecībām ar žurnālistiem gan dažādos ikdienas darba procesos, gan ar EP preses pārstāvju sagatavotu produktu palīdzību, atgādinot, ka EP presei paredzēto pasākumu galvenais mērķis ir veicināt EP pamanāmību.

116.

Sadarbība starp komiteju sekretariātiem un EP informācijas birojiem ir tikusi pastiprināta, lai dialogam ar ieinteresētajām personām paredzētajā projektā organizētu sistemātiskāku dialogu ar ieinteresētajām personām par leģislatīviem jautājumiem, kuri tiek apspriesti Eiropas Parlamentā. Šī projekta mērķis ir aktivizēt ieinteresētās personas dalībvalstīs un iesaistīt tās Eiropas Parlamenta leģislatīvajā procesā, izmantojot aktīvu dialogu ar referentiem.

117.

Cits atskaites punkts bija inovatīva pieeja kontaktu nodibināšanai ar skolām visās ES dalībvalstīs, izmantojot Vēstnieku skolas programmu. Šī projekta mērķis ir izveidot pastāvīgi augošu skolu tīklu, kuras sadarbosies ar Eiropas Parlamentu, tā deputātiem un EP informācijas birojiem. Ieinteresētajām skolām ir jāpiesakās, lai tās tiktu iekļautas tīklā, un pēc tam jāveic izglītojoši pasākumi, kas veicina izpratni par Eiropas parlamentāro demokrātiju un Eiropas pilsoniskuma vērtībām. Darba grupa atbalstīja izmēģinājuma posma sākšanu sešās dalībvalstīs 2015./2016. mācību gadā un pozitīvi novērtēja rezultātu. Pēc tam Prezidijs apstiprināja EP Vēstnieku skolas programmas uzsākšanu visās dalībvalstīs 2016. gada 3. oktobrī.

118.

Eiropas Parlaments ir centies uzlabot apmeklētāju gūto pieredzi gan EP telpās Briselē un Strasbūrā, gan EP informācijas birojos dalībvalstīs. Iepriekšējos gados ir radusies nepieciešamība ieviest efektīvu, informatīvu un saskaņotu uzņemšanas kārtību un citus pasākumus visiem apmeklētājiem Parlamenta dažādajos apskates objektos. 2016. gadā Parlaments turpināja uzlabot apmeklētājiem paredzēto piedāvājumu Briselē, Strasbūrā un informācijas birojos saskaņā ar Prezidija 2015. gada 27. aprīlī pieņemto apmeklētāju stratēģiju.

119.

Īpaši apmeklētājiem paredzēti projekti ietver Eiropas vēstures namu, kura celtniecības darbi tika pabeigti 2016. gadā un kura atklāšana ir plānota 2017. gada maijā. Konceptuālā un akadēmiskā ziņā tas piedāvās intelektuāli ieturētu, tomēr svaigu un daudzdimensionālu skatījumu uz Eiropas kontinenta vēsturi drīzāk no Eiropas, nevis atsevišķas valsts perspektīvas. Šis muzejs ir uzņēmies vēl nepieredzētu pienākumu pilnīgi no jauna izveidot nozīmīgu kolekciju.

120.

Kopš 2016. gada beigām jauns apmeklētāju grupām paredzēts informācijas centrs ir izvietots Atrium ēkā Briselē. Šī projekta galvenais mērķis bija uzlabot pēc Eiropas vēstures nama atklāšanas gaidāmās apmeklētāju plūsmas pārvaldību. Tas rada viesmīlīgu un draudzīgu pirmo iespaidu apmeklētāju grupām, kuras ir uzaicinātas apmeklēt Eiropas Parlamenta darba vietu. Apmeklētāju uzņemšanas zona nodrošina apmeklētāju viesmīlīgu sagaidīšanu un drošu ierašanos Parlamentā.

121.

Apmeklētāju informācijas centra “Eiropas stacija” koncepciju Prezidijs apstiprināja 2015. gada 18. maija sanāksmē, un tā tika īstenota 2016. gadā. Šajā projektā vecā Luksemburgas stacijas ēka Briselē tika pārveidota par centrālo punktu Eiropas Parlamenta apmeklētāju maršrutā, piedāvājot interaktīvas un lietotājiem draudzīgas lietotnes, un ēkas otrais stāvs tiek izmantots kā telpas pasākumu un pieņemšanu rīkošanai.

122.

Ierosinātais sadarbības nolīgums ar Beļģijas iestādēm par kādreizējā mākslinieka Wiertz mājas un dārza izmantošanu tika iesniegts Prezidijam 2015. gada 8. jūnija sanāksmē. Wiertz parks stiepjas gar Paul-Henri Spaak ēku un ir viegli pieejams no Parlamenta galvenajām ieejām. Prezidijs uzticēja ģenerālsekretāram sākt iepriekšējas sarunas ar Beļģijas Karaliskajiem mākslas muzejiem, kas ir atbildīgi par Wiertz muzeju, un Beļģijas Ēku pārvaldi, kas ir atbildīga par muzeja ēkām, par iespēju izmantot parku un mākslinieka bijušo studiju, iesaistot šajās sarunās Informācijas un komunikācijas politikas darba grupas un Ēku, transporta un videi draudzīga Parlamenta darba grupas priekšsēdētājus un priekšsēdētāju vietniekus. Projekts tika turpināts 2016. gadā, un Beļģijas valsts ierosināja Parlamentam parakstīt ilgtermiņa nomas līgumu uz 50 gadiem par simbolisku maksu – EUR 1.

123.

Vēl kāds nozīmīgs projekts, kas sāk konkretizēties, ir EP informācijas biroju publiski pieejamo apmeklētāju uzņemšanas zonu modernizācija, kura tika aizsākta, 2016. gadā atklājot “Eiropas pieredze” centru Berlīnē un 2017. gadā – Ļubļanā, kam drīz sekos telpu modernizācija Strasbūrā.

124.

Parlaments veicina mijiedarbību ar iedzīvotājiem gan ar regulāru, gan vienreizēju pasākumu palīdzību un konkrēti ar šādiem pasākumiem:

125.

Lux kino balvai ir divi mērķi: veicināt Eiropas filmu apriti Eiropā un aizsākt Eiropas mēroga debates un diskusijas par sabiedrības problēmām. Šajā nolūkā Lux kino balva sekmē trīs konkursa finālā iekļuvušo filmu izplatīšanu, nodrošinot katrai no tām subtitrus 24 ES oficiālajās valodās un sagatavojot katras filmas vienu digitālu kinoteātrim paredzētu kopiju katrai valstij. Lux kino balvas 10. gadadienas svinības notika 2016. gada 10. oktobrī.

126.

Eiropas Parlaments atbalsta cilvēktiesības, katru gadu piešķirot 1988. gadā iedibināto Saharova balvu par domas brīvību. Šo balvu piešķir cilvēkiem, kas snieguši ārkārtīgi nozīmīgu ieguldījumu cilvēktiesību aizstāvībā visā pasaulē, tādējādi vēršot uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī atbalstot laureātus un viņu cīņu. 2016. gada balvas saņēmējas bija Nadia Murad un Lamiya Aji Bashar, kas ir pārcietušas t. s. Islāma valsts (IS) īstenoto seksuālo paverdzināšanu un pārstāv tās sievietes, kuras cietušas no IS īstenotās seksuālās vardarbības. Viņas arī uzstājas, publiski aizstāvot jezīdu kopienu Irākā – reliģisko minoritāti, ko IS kaujinieki pakļāva genocīdam.

127.

Kopš 2008. gada Parlaments katru gadu piešķir Eiropas Pilsoņu balvu projektiem un iniciatīvām, kas atvieglo pārrobežu sadarbību vai veicina savstarpējo sapratni ES iekšienē. Balvai ir simboliska vērtība, un tā ir paredzēta arī to cilvēku darba atzīšanai, kuri ar savu ikdienas darbu veicina Eiropas vērtības. 2016. gadā Eiropas Parlaments godināja 50 cilvēkus un organizācijas no 26 ES valstīm. Dalībvalstīs notikušajām apbalvošanas ceremonijām sekoja galvenā ceremonija 2016. gada oktobrī Briselē.

128.

Pilsoņu uzziņu dienests (AskEP) atbild uz sabiedrības iesniegtiem informācijas pieprasījumiem par Parlamentu un ES jautājumiem kopumā. 2014.–2019. gadā Parlaments ir pieredzējis pieprasījumu apmēra ievērojamu pieaugumu, ko galvenokārt izraisīja šķietami koordinētas rakstisku jautājumu kampaņas par aktuālām problēmām. Dienests sniedz atbildes tajā oficiālajā valodā, kurā iedzīvotājs ir nosūtījis vēstuli vai e-pastu. 2016. gadā šis dienests saņēma 8 967 individuālas vēstules vai e-pastus no iedzīvotājiem un 82 923 pieprasījumus, kas tika iesniegti saistībā ar organizētām kampaņām.

129.

Parlamenta tīmekļa vietnē īpaši izveidotā platformā AskEP.net ir publiski pieejamas EP atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, un patlaban tās attiecas uz aptuveni 50 tematiem. Vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai apmeklētāju centrā Parlamentarium izveidotu interaktīvu termināli par iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem.

130.

2016. gadā sāka darboties jauna daudzgadu darba programma dotācijām komunikācijas jomā attiecībā uz divām jomām – “Plašsaziņas līdzekļi” un “Pasākumi” – 2016.–2019. gadam. To veido tādu projektu līdzfinansēšana, kuri atlasīti saskaņā ar Finanšu regulu izsludinātā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un kuru mērķis ir veicināt izpratni par EP lomu, tā pilnvarām un politisko raksturu, izplatīt informāciju par EP un tā pasākumiem, kā arī palielināt informētību un izpratni par trim pīlāriem, uz kuriem pamatojas EP darbība, proti, politiku, stratēģijām un vērtībām.

131.

Dotācijas plašsaziņas līdzekļu jomā (televīzija, radio, tiešsaiste) tiek īstenotas, pamatojoties uz daudzgadu partnerības nolīgumiem ar nelielu skaitu plašsaziņas līdzekļu dalībvalstīs, kuriem ir minimāls tvērums, savukārt dotācijas pasākumu jomā tiek tieši piešķirtas dalībvalstīs bāzētām atbalsttiesīgām organizācijām. Kategorijā “Plašsaziņas līdzekļi” 2016. gadā tika noslēgtas 102 partnerības un piešķirtas 48 dotācijas par kopējo summu EUR 3,9 miljoni, pamatojoties uz 79 iesniegtajiem pieteikumiem. Kategorijā “Pasākumi” 2016.gadā tika piešķirtas 18 dotācijas kopumā EUR 0,8 miljonu vērtībā, pamatojoties uz 64 saņemtajiem priekšlikumiem.

132.

Noteikumi, ar kuriem reglamentē finanšu iemaksas sponsorētām apmeklētāju grupām, ar Prezidija lēmumu 2016. gada oktobrī tika pārskatīti, lai veicinātu šī procesa pārredzamību un pārskatatbildību.

133.

Ēku politika ir ilgtermiņa politika, kas neattīstās vienā ritmā ar ES gada budžetu. Lai ilgtermiņā panāktu optimālu rezultātu, ir nepieciešams plānot 5–10 gadus uz priekšu, visu laiku paturot prātā vajadzību maiņu 20–25 gadu perspektīvā. Ēku projektiem bieži vien ir vajadzīgi finanšu resursi vairāku gadu garumā, tāpēc atbilstošai plānošanai ir ārkārtīgi svarīga nozīme pareizas finanšu pārvaldības nodrošināšanā.

134.

Ēku iegāde ir bijusi Parlamenta galvenā ar ieguldījumiem infrastruktūrā saistītā politika kopš 1992. gada Edinburgas Eiropadomes lēmuma, ar kuru tika noteiktas ES iestāžu atrašanās vietas. Savukārt ēku atjaunošana ir salīdzinoši jauns pasākums, kura nozīme aizvien pieaugs, jo ēku fonds noveco. Sagaidāms, ka turpmākajos gados notiks lielu ēku, tādu kā Paul-Henri Spaak ēka, pamatīgas atjaunošanas darbi.

135.

Prezidijam būs jāpieņem lēmums par Paul-Henri Spaak ēkas atjaunošanu un ar to saistītiem pasākumiem.

136.

2016. gadā ēku projekti trīs galvenajās darba vietās un informācijas birojos noritēja šādi:

137.

2014. gada jūnijā aptuveni 1 000 darbinieku ievācās Square de Meeûs ēkā, lai gan īpašnieks vēl nebija pabeidzis darbus. Šī pārcelšanās bija pirmais svarīgais posms, lai nodrošinātu politiskajām grupām papildu telpas Parlamenta galvenajās ēkās, un tas deva iespēju neveikt deputātu biroju ievērojamu pārcelšanu sasaukuma laikā.

138.

Laikposmā no ievākšanās brīža 2014. gada jūnijā līdz 2016. gada aprīlim tie darbi, par kuriem atbildīgs īpašnieks, ir tikuši pabeigti. Ar īpašnieku tika panākta vienošanās, kura paredzēja provizorisku ēkas pieņemšanu, maksu par ēkas izmantošanu no 2014. gada jūnija un lietojuma līguma stāšanos spēkā. Šo vienošanos Prezidijs apstiprināja 2015. gada 14. decembra sanāksmē; 12 gadu lietojuma līgums jau bija apstiprināts 2013. gadā.

139.

Martens ēkas celtniecības pirmais posms 2016. gadā tika pabeigts, un attīstītājs to nodeva Parlamentam 2016. gada jūnija beigās. Projekta otrajā posmā, kas norit patlaban, Parlaments ir atbildīgs par aprīkošanas un pielāgošanas darbiem. Tam sekojošajā trešajā posmā notiks mēbeļu un iekārtu izvietošana un uzstādīšana. Šo pasākumu pabeigšana un ēkas nodošana ir paredzēta 2018. gada pirmajā pusē.

140.

Prezidijs 2015. gada 7. oktobra sanāksmē pilnvaroja ģenerālsekretāru pabeigt sarunas par ilgtermiņa lietojuma līguma parakstīšanu jaunā Profesionālās apmācības centra vajadzībām. Šajā sakarībā tehniski novecojusī Montoyer 63 ēka tiks nojaukta un tajā pašā vietā no jauna tiks uzbūvēta apmācības centra ēka. 2016. gada sākumā tika parakstīts lietojuma līgums uz 21 gadu. Uz laiku – 24 mēnešiem, kuru laikā tiks uzbūvēts jaunais mācību centrs – no tā paša pakalpojumu sniedzēja tiks īrēta Belmont Court ēka.

141.

Prezidijs 2016. gada 12. septembra sanāksmē nolēma izmantot iespēju iegādāties Montoyer 75 ēku par EUR 1. Parlaments 2005. gadā bija parakstījis ilgtermiņa nomas līgumu, kurā bija paredzēta iegādes iespēja, kad nomas maksājumi 10 gadu laikā būs noseguši ēkas vērtību.

142.

2016. gada 11. novembra sanāksmē Prezidijs apstiprināja Wayenberg silītes paplašināšanu. Šī silīte tika sākotnēji atvērta 2005. gadā, un tās atrašanās vieta pieder Parlamentam. Paplašināšanas darbus ir plānots pabeigt 2019. gadā.

143.

Eastman ēkas, kurā atrodas Eiropas vēstures nams, provizoriska nodošana ir notikusi 2016. gadā. Arhitektoniskā ziņā šajā projektā tiek izmantota jau esoša ēka, kura nebija plānota kā muzejs, un tā tika pārveidota par visjaunākās modernās arhitektūras un dizaina paraugu, kas nodrošina piemērotu vidi nozīmīgam jaunam muzejam.

144.

KAD (Konrad Adenauer) projekts ir Parlamenta nekustamā īpašuma politikas Luksemburgā galvenais elements. Jaunā KAD ēka apkopos Luksemburgā veiktās darbības vienā ēku kompleksā, lai racionalizētu izmaksas. Projekts ietver divus posmus – austrumu daļas celtniecību un rietumu daļas celtniecību. Austrumu daļā veicamo darbu pabeigšana ir plānota 2018. gadā; rietumu daļas darbus ir plānots beigt 2021. gadā. Saskaņā ar Prezidija 2015. gada 6. jūlija lēmumu par vecās KAD ēkas nākotni tiks lemts ne ātrāk kā nākamā sasaukuma sākumā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, Budžeta komiteja 2016. gada nogalē apstiprināja projekta priekšfinansējuma pārvietojumu. Šis pārvietojums bija EUR 53,5 miljoni (sk. I daļas H apakšnodaļu par pārvietojumiem).

145.

Kamēr jaunā KAD ēka vēl nav pieejama, ir jāpagarina līgums par GEOS ēku. Tādēļ tika panākta vienošanās par pagarinājumu līdz 2018. gadam.

146.

Havel ēku uzbūvēja 1955. gadā, un tā atradās Eiropas Padomes īpašumā. 2012. gadā to iegādājās Parlaments un veica pilnīgu ēkas renovāciju, lai nodrošinātu tās atbilstību spēkā esošajiem standartiem. Projekts sastāv no divām daļām: pašas ēkas renovācijas un gaiteņa izbūves, veidojot savienojumu ar Pflimlin ēku un apkārtējo teritoriju. 2016. gadā projekta īstenošana noritēja raiti, un ēku plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada pavasarī.

147.

Arī Strasbūrā apmeklētāju uzņemšanas zonas modernizācijas ietvaros tiek celts Parlamentarium. Darbi sākās 2016. gadā un ir noritējuši veiksmīgi. Atklāšana ir plānota 2017. gadā.

148.

Berlīnē Mini-Parlamentarium, dēvēta arī par “Eiropas pieredzes” centru, izveides darbi Eiropas nama pirmajā stāvā tika pabeigti 2016. gadā. “Eiropas pieredzes” centrs tika atklāts 2016. gada maijā un sniedz apmeklētājiem iespēju uzzināt vairāk par Eiropas politiku.

149.

2016. gada 27. septembrī tika apstiprināti īpaši telpu iekārtošanas darbi Eiropas namā Ļubļanā. Šī iespēja tika izmantota, lai publiskajā telpā instalētu interaktīvus “Eiropas pieredzes” elementus, padarot to pievilcīgāku apmeklētājiem. Personāls uz jaunajām telpām pārcēlās 2016. gada oktobra vidū.

150.

Attiecībā uz Eiropas namiem Varšavā, Parīzē un Barselonā 2016. gada laikā tika parakstīti nomas līgumu pagarinājumi.

151.

2016. gadā tika pabeigts paplašināšanas un aprīkojuma uzlabošanas darbs Jean Monnet namā Bazošā. Šo ēku Parlaments varēs vairāk izmantot nozīmīgām mācību un attīstības programmām, kā arī citiem pasākumiem.

152.

Tika ieviesta apkalpošanas un uzturēšanas darbu daudzgadu plānošana. Attiecībā uz 2016. gadu varētu minēt dažus būtiskus sasniegumus:

153.

Briselē tiek veikts pētījums par iespējām uzlabot liftu izmantojumu un vertikālu kustību Spinelli ēkā, ir pabeigts Wiertz ēkas elektroinstalāciju renovācijas pirmais posms, ir renovēta Remard ēkas apkures sistēma un veikts svarīgs darbs, lai nodrošinātu apkures sistēmas nepārtrauktu darbību Spaak ēkā. Ir pabeigta augstsprieguma stacijas renovācija Atrium ēkā. Ir sākti sagatavošanas darbi saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par centralizētās tehniskās vadības un ugunsdrošības signalizācijas instalāciju modernizāciju.

154.

Strasbūrā galvenās 2016. gadā veiktās darbības bija biroju telpu remonts un apkures sūkņu nomaiņa Weiss ēkā, kā arī ugunsdrošības signalizācijas un centralizētās tehniskās vadības sistēmu nomaiņa Madariaga ēkā.

155.

Pēc tam, kad 2008. gadā Strasbūras plenārsēžu zālē iebruka griesti un tos nekavējoties atjaunoja, Parlaments piesardzības nolūkos veica Weiss ēkas svarīgāko sanāksmju zāļu, telpu un gaiteņu griestu pārbaudi. Pēc pārbaudēm tika sagatavots celtniecības standartiem un noteikumiem neatbilstošu ēkas nepilnību un trūkumu saraksts. Parlaments izvirzīja prasību par zaudējumu atlīdzību apdrošināšanas sabiedrībai un uzņēmumiem, kas bija piedalījušies bojāto ēkas daļu celtniecībā, būvuzraugiem un par celtniecību atbildīgajām personām, kā arī kontroles iestādēm, kas bija atbildīgas par celtniecības uzraudzību. Tā kā jautājums bija ārkārtīgi tehnisks, tiesa izveidoja trīs ekspertu kolēģiju, uzticot viņiem uzdevumu noteikt problēmu cēloņus un Parlamentam nodarītā kaitējuma apmēru. Šī ekspertu kolēģija arī izskatīja otru atklāto problēmu, proti, ēkas jumta dzelzs balsta konstrukcijas ugunsdrošības pārklājuma slikto stāvokli. Eksperti darbu pabeidza 2016. gada 31. martā, ļaujot turpināt tiesvedību, lai lietas izskatīšanu pabeigtu, vai nu panākot savstarpēju vienošanos, vai tiesai pieņemot nolēmumu. Tā kā lietas tehniskā daļa bija pabeigta, galvenie darbi tika sākti 2016. gadā un tiks pabeigti 2017. gadā.

156.

Luksemburgā apsaimniekošanas jomā, optimizējot uzkopšanas pakalpojumu izmantošanu un noslēdzot divus jaunus līgumus par uzkopšanas un zaļo zonu uzturēšanas pakalpojumiem, 2015. un 2016. gadā tika gūti ievērojami līdzekļu ietaupījumi salīdzinājumā ar 2014. gadu (kad tika sākta pakalpojumu optimizācija). 2016. gada februārī stājoties spēkā pamatinfrastruktūras un iekārtojuma līgumam, ir uzlabojusies sniegto pakalpojumu kvalitāte, samazinājies izpildes laiks, panāktas izdevīgākas cenas un vienkāršota administratīvā pārvaldība.

157.

Eiropas Parlaments atzīst, ka tam ir pienākums dot pozitīvu ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības kā ilgtermiņa mērķa sasniegšanā, izmantojot ne tikai savu politisko un likumdevēja lomu, bet arī ikdienas darba un lēmumu pieņemšanas kontekstā.

158.

Ņemot vērā šo apņemšanos vides jomā, Eiropas Parlaments izmanto Vides vadības un audita sistēmu (EMAS), kas ir Eiropas Savienības vadības instruments, lai palīdzētu privātām un publiskām organizācijām novērtēt un uzlabot to sniegumu vides jomā saskaņā ar EMAS regulu Nr. 1221/2009. Visām trijām Eiropas Parlamenta darba vietām ir EMAS sertifikāts kopš 2007. gada decembra. 2016. gadā šis sertifikāts tika veiksmīgi pagarināts līdz 2019. gada 17. decembrim.

159.

Saskaņā ar Parlamenta Vides rokasgrāmatu vides politiku ir definējis Prezidijs un iestādes vārdā publiski parakstījis priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs – pirmo reizi 2007. gadā un pārskatīto versiju 2010. gadā. Tā kā vides politika būtu jāatjaunina katra sasaukuma laikā, 2016. gadā Prezidijs apstiprināja pārskatīto dokumentu un priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs to parakstīja.

160.

Kopumā vides vadības sistēma Eiropas Parlamentā darbojas veiksmīgi. Parlaments ir izvirzījis mērķus samazināt CO2 emisijas, elektrības patēriņu, gāzes, mazuta un centralizētās apkures patēriņu, papīra un ūdens patēriņu un atkritumu apmēru, kā arī palielināt atkritumu pārstrādes īpatsvaru. Lielākā daļa vides rādītāju kopš 2006. gada ir uzlabojusies.

161.

Viens no galvenajiem Parlamenta mērķiem ir līdz 2020. gadam samazināt CO2 emisijas par 30 %. Līdz 2015. gada septembrim Parlaments jau bija panācis ievērojamu samazinājumu – par 27,2 % – salīdzinājumā ar 2006. gadu. Kaut arī Parlamenta vides politika pirmkārt balstās uz emisiju novēršanu vai ierobežošanu, CO2 emisiju izlīdzināšana ir lietderīgs kompensējošs pasākums cīņā pret klimata pārmaiņām. Lai gan izlīdzināšanu nevar ņemt vērā aprēķinot un, iespējams, samazinot Parlamenta atlikušo CO2 emisiju pēdu, to var izmantot tajos gadījumos, kad pašu radītas CO2 emisijas ir nenovēršamas vai tās nav iespējams vēl vairāk samazināt.

162.

CO2 izlīdzināšana nozīmē CO2 emisiju izlīdzināšanas vienību iegādi, lai kompensētu pircēja paša radītās CO2 emisijas. Parasti šādu izlīdzināšanu panāk, finansiāli atbalstot projektus atjaunojamo energoresursu vai energoefektivitātes jomā, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju pasaules mērogā.

163.

Parlaments pirmoreiz nolēma īstenot CO2 izlīdzināšanas shēmu 2011. gadā. Ņemot vērā gadu gaitā gūto pieredzi, Prezidijs 2015. gada oktobrī apstiprināja jaunu pieeju CO2 emisiju izlīdzināšanai. Šajā lēmumā ir ņemti vērā arī Eiropas Revīzijas palātas ieteikumi, kas iekļauti tās 2014. gada oktobra īpašajā ziņojumā Nr. 14 (37). Jaunā pieeja atšķirībā no iepriekšējās dod iespēju izlīdzināt Parlamenta CO2 emisiju kopējo apmēru, tostarp emisijas no Eiropas Parlamenta deputātu lidojumiem starp izcelsmes valsti un Briseli vai Strasbūru. Tā dod arī iespēju īstenot prioritārus projektus Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupā un ietver plaši atzīto Zelta standartu kā kvalitātes standartu izlīdzināšanas projektiem jaunattīstības valstīs.

164.

2016. gadā tika piemērota jaunā pieeja CO2 emisiju izlīdzināšanai, kā arī tika veiksmīgi īstenots EMAS gada rīcības plāns. Ģenerāldirektorātu vides pārvaldības darba grupa pieņēma EMAS 2017. gada rīcības plānu, kura pamatā ir EMAS vidusposma stratēģija 2016.–2020. gadam.

165.

Viens no Parlamenta vides politikas elementiem ir apņemšanās īstenot zaļu publisko iepirkumu, kas Eiropas Komisijas paziņojumā “Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus” ir definēts šādi: “process, kura ietvaros valsts iestādes cenšas iepirkt preces, pakalpojumus un būvdarbus, kuru ietekme uz vidi visā to dzīves ciklā būtu mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kam raksturīgas tādas pašas primārās funkcijas, bet kas būtu iegādāti, piemērojot citādus iepirkuma principus” (38). Pēdējo desmit gadu laikā zaļais publiskais iepirkums ir kļuvis par aizvien nozīmīgāku elementu Eiropas publisko struktūru darbībā. 2016. gada jūnijā tika apstiprināta EP īstenošanas rokasgrāmata par zaļu publisko iepirkumu. Tā ir izstrādāta, lai palīdzētu Eiropas Parlamenta kredītrīkotājiem veiksmīgi sākt īstenot zaļu iepirkuma politiku un procedūras. Tajā praktiskā veidā ir izskaidrotas spēkā esošo juridisko instrumentu (Finanšu regulas un tās piemērošanas noteikumu) sniegtās iespējas, kā arī aplūkoti vienkārši un efektīvi risinājumi, kurus var izmantot publiskā iepirkuma procedūrās.

166.

Ņemot vērā pieredzi, kas tika gūta Parlamenta zaļā publiskā iepirkuma palīdzības dienesta (tas tika izveidots līdz ar zaļā publiskā iepirkuma pieeju) izmēģinājuma posmā, 2016. gadā tika sākta iestāžu iepirkuma procedūra, apvienojot vairāku Eiropas iestāžu pirktspēju.

167.

2016. gadā notika dažādi komunikācijas un izpratnes veicināšanas pasākumi, tādi kā Zemes diena un iestāžu Zaļā nedēļa, un Eiropas Parlamentam 2016. gada oktobrī tika piešķirta Beļģijas zīme “Entreprise Eco Dynamique”.

168.

2016. gadā turpinājās centieni līdz 2019. gadam modernizēt ēdināšanas pakalpojumus Parlamentā atbilstoši Prezidija 2013. gada 10. jūnija lēmumam “Parlamenta turpmākā ēdināšanas pakalpojumu politika 2014.–2019. gadam – modernizācijas pamatnostādnes”.

169.

Ēdināšanas pakalpojumu politikas nozīmīgs elements ir līgumi, kas paredz fiksētas cenas, bet neparedz subsīdijas. Strasbūrā jauns līgums, par kuru Parlaments nemaksā subsīdijas, stājās spēkā 2016. gada 1. novembrī. Briselē jauns pakalpojumu sniedzējs jau 2015. gadā sāka darboties uz nesubsidēta līguma pamata. Luksemburgā izmaiņas līgumā tiks saskaņotas ar jaunās KAD ēkas celtniecības pabeigšanas laiku.

170.

Ēdiena piedāvājumā pakāpeniski tika ieviesta lielāka dažādība, un jaunas ēdnīcas un restorāni tika atvērti Briselē un Strasbūrā. Spinelli ēkā 2016. gada septembrī tika atklāta bioloģisko produktu kafejnīca, bet 2016. gada 1. novembrī – Vidusjūras ēdienu restorāns. 2016. gada novembrī tika atklāts arī pārbūvētais sviestmaižu bārs. Divas jaunas ēdnīcas tika izveidotas Square de Meeûs ēkā un Trèves ēkā. Strasbūrā 2016. gada martā tika atvērta jauna līdzņemšanai paredzētas pārtikas tirdzniecības vieta, un 2016. gada augustā tika paplašināta ēdnīca Weiss ēkā. Kopš 2016. gada jūlija tiek īstenots izmēģinājuma projekts, kurā Deputātu bārā noteiktos laikos tiek pastāvīgi piedāvāts karsts ēdiens, lai ņemtu vērā dažādus ēšanas paradumus un maltīšu laikus.

171.

Lai uzlabotu veselību un labjutību darba vietā, tika nolemt veicināt veselīgākas pārtikas piedāvājumu un atbalstīt ilgtspējīgākas pārtikas izvēli Parlamenta ēdināšanas vietās. Tādēļ jaunākajos restorānu/ēdināšanas pakalpojumu un pārdošanas līgumos ir iekļautas prasības, kas saistītas ar taisnīgas tirdzniecības aspektiem, pāreju uz labāku uzturu, veselīgāku dzīvesveidu un – kas ļoti svarīgi – pārtikas izšķiešanas mazināšanu. Konkursos ir iekļauti kritēriji, kas saistīti ar ilgtspējīgu pārtikas patēriņu, piemēram, sezonas produktiem, dzīvnieku labturību un veģetāru piedāvājumu.

172.

Nepārdotās pārtikas atdošana labdarībai arī sāk kļūt par labu praksi Parlamenta ēdnīcās un pārdošanas vietās. Vēl viens ēdināšanas pakalpojumu politikas elements ir pudelēs pildīta minerālūdens izmantojuma sanāksmēs samazināšana un ūdens automātu uzstādīšana gaiteņos un hallēs.

173.

IKT pasākumi ar plenārsēdēm saistīto pakalpojumu uzlabošanai un IKT nodrošināšanai deputātu birojos, kas atrodas viņu ievēlēšanas valstī, ir aprakstīti iepriekš šī ziņojuma III daļas B.4. apakšnodaļā. Arī citu Parlamenta IKT infrastruktūras jomu modernizācija tiek turpināta, un 2016. gada novembrī Prezidija IKT darba grupai tika iesniegts stratēģisko pamatnostādņu 2014.–2019. gadam vidusposma īstenošanas ziņojums.

174.

Saskaņā ar šo vidusposma novērtējumu sasniegumi galvenajās stratēģiskajās jomās pirmkārt ietver IKT infrastruktūras pilnveidošanu, novecojošu IKT iekārtu nomaiņu un nevajadzīgu lietojumprogrammu apzināšanu un pakāpenisku likvidāciju. Ņemot vērā vispārējo IKT attīstību iepriekšējos gados, šajā jomā ir veikti tādi pasākumi kā 18 000 IP telefonu ieviešana un 1 800 faksu likvidācija, pateicoties jaunajam e-faksa pakalpojumam ar e-pasta starpniecību. Cits piemērs ir WiFi pieejamība EP apmeklētājiem kā vēl viens solis virzībā uz digitāli vēl iekļaujošāku Parlamentu. Attiecībā uz nevajadzīgu lietojumprogrammu pakāpenisku likvidāciju 2016. gadā vairāk nekā 60 lietojumprogrammas tika atzītas par novecojušām un atrodas pēdējā verifikācijas posmā pirms to ekspluatācijas izbeigšanas.

175.

Vēl viena svarīga stratēģiska joma ir IKT drošības stiprināšana atvērtas komunikācijas pasaulē, un 2016. gadā darbs šajā jomā turpinājās. IKT drošība ietver tādus elementus kā IKT drošības pārvaldība, IKT drošības pasākumi un inženierija, IKT drošības novērtējums, kiberaizsardzības spējas un kiberdrošības kultūra. Šādā kontekstā Prezidijs 2016. gada oktobrī apstiprināja informācijas sistēmu drošības direktora iecelšanu.

176.

Parlamenta stratēģiskais mērķis ir attīstīt tālāk inovatīvu pieeju, un 2016. gada februārī tika izveidots Inovācijas dienests, kura uzdevums ir veicināt, stimulēt un ieviest tehnoloģiskas inovācijas. Pastāvīgi meklējot jaunas tehnoloģijas, Inovācijas dienestam ir agrīnā stadijā jāatklāj iespējas, kas varētu būt noderīgas EP darbā.

177.

2016. gadā tika īstenoti arī vairāki par stratēģiskiem uzskatīti IKT projekti. Īpaši jānorāda, ka ir pabeigta pirmā tehniskā migrācija. Tiek veikta EP iekštīkla un ģenerāldirektorātu iekštīklu integrēšana jaunajā platformā (SIFE), un šī platforma tiek atjaunināta. Ģenerāldirektorāti joprojām nodarbojas ar satura apstiprināšanu.

178.

Projekts “Mobilitāte kā daudzdimensionāla darba metode” nodrošina satvaru, kurā saskaņot un papildināt priekšrocības, ko mobilitāte tās visplašākajā nozīmē var sniegt Eiropas Parlamentam. 2016. gadā tika pabeigts ietekmes pētījums par mobilitāti EP procesos. Ir panākta vienošanās par lomām un pienākumiem, un Rīcības komiteja 2017. gadā pieņems projekta īstenošanu pa posmiem. Mērķis ir izstrādāt pakalpojumu katalogu mobilitātei.

179.

Projekta “Iepirkuma ķēdes digitalizācija” mērķis ir pāriet uz pilnībā elektroniskām darbplūsmām un iepirkuma dokumentu elektronisku iesniegšanu, lai saīsinātu laiku līdz līguma parakstīšanas brīdim, izmantojot sistēmu, ko darījusi pieejamu Eiropas Komisija. Ir apstiprināts iepirkuma ķēdes dizains; 2016. gadā tika nodrošināta pilnīga un tieša e-pieejamība. Gada laikā tika rīkoti darbsemināri par e-iesniegšanu, e-pieprasījumu un e-rēķinu sagatavošanu. Nākamie soļi attieksies uz e-iesniegšanas drošības aspektiem un funkcionalitāti, kā arī uz pirmsiepirkuma instrumentu.

180.

Vēl viens nozīmīgs Parlamenta projekts ir jaunās finanšu pārvaldības projekts (FMS), kas aprakstīts turpmāk III daļas E.1. apakšnodaļā.

181.

Papildus iepriekš minētajiem sasniegumiem svarīgākajās stratēģiskajās jomās, Parlaments 2016. gadā turpināja cieši sadarboties ar citām ES iestādēm. Tika īstenoti vairāki kopēji projekti, un tieši IKT drošība ir svarīga sadarbības joma. Tika panākta arī vienošanās par kopēju XML formātu, lai ES iestādes varētu apmainīties ar strukturētu leģislatīvo saturu un dokumentiem.

182.

Finanšu pārvaldības sistēmas (FMS) projekta mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanā svarīgas informācijas par pieejamajiem resursiem (cilvēkresursiem, IT un finanšu resursiem) redzamību un pieejamību, kā arī padarīt efektīvāku darbu, standartizējot un automatizējot galvenos centrālos finanšu procesus, un rast risinājumu pašreizējo IT lietojumprogrammu pakāpeniskās tehniskās novecošanās jautājumā, īpaši saistībā ar vispārējo un budžeta grāmatvedības sistēmu un maksājumu sistēmām.

183.

2016. gadā tika pabeigta iespēju izpēte, un SAP sistēma tika atzīta par vispiemērotāko izvēli. Projekta pārvaldības un vadības struktūra 2016. gada oktobrī tika pārskatīta, un atbildība par projektu tika nodota Finanšu ģenerāldirektorātam (DG FINS).

184.

Attiecībā uz deputātu finansiālajām un sociālajām tiesībām Prezidijs 2015. gada 26. oktobra sanāksmē apstiprināja jaunu pieeju ar mērķi veicināt orientāciju uz klientu un mazināt deputātu administratīvo slogu. Šajā sakarībā nozīmīga loma ir diviem jauniem instrumentiem: deputātu portālam un e-portālam.

185.

Portāls ir vienas pieturas aģentūra, kurā apkopoti visi pakalpojumi saistībā ar formalitātēm attiecībā uz finansiālajām un sociālajām tiesībām, un tas sāka pilnībā darboties 2016. gada jūlijā, savukārt tā elektroniskais līdzinieks e-portāls ir pieejams kopš 2015. gada janvāra. Portāls sniedz deputātiem precīzu informāciju par spēkā esošajiem noteikumiem un viņu tiesībām. Tajā var iesniegt pieteikumu veidlapas, un uz vietas tiks veiktas pirmās pārbaudes. Otrajā posmā dokumentus izskatīs katras attiecīgās nodaļas administratīvā dienesta speciālisti, piemērojot individualizētu pieeju.

186.

Saistībā ar jauno Civildienesta noteikumu stāšanos spēkā 2016. gadā turpinājās vispārējo īstenošanas noteikumu un iekšējo noteikumu pārskatīšana. Visas izmaiņas attiecībā uz karjeras vadību ir īstenotas. Personāla ģenerāldirektorāts ir sagatavojis jaunus iekšējos noteikumus attiecībā uz darbinieku novērtēšanu, nopelnu punktu piešķiršanu un disciplīnu, kā arī rīcības kodeksa atjauninājumu, kas vēl ir jāapspriež un jāapstiprina. Notiek komandējumu noteikumu pārskatīšana.

187.

Iespēju vienlīdzība ir būtisks Parlamenta īstenotās cilvēkresursu pārvaldības politikas aspekts. Prezidijs 2015. gada 27. aprīlī apstiprināja rīcības plānu dzimumu līdztiesības un dažādības veicināšanai šī sasaukuma laikā, t. i., līdz 2019. gadam. Šajā rīcības plānā ir izklāstīti konkrēti mērķi, un 2016. gadā turpinājās ar tiem saistītu pasākumu īstenošana.

188.

Prezidijs 2016. gada 12. septembra sanāksmē apstiprināja epizodiska tāldarba sistēmas ieviešanu Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā. Arī politiskās grupas var nolemt izmantot šo sistēmu. Aizsargājot dienesta intereses un iestādes darba efektīvu organizāciju, Parlaments vienlaikus vēlējās īstenot elastīgu, modernu personālvadības kārtību, lai uzlabotu sniegumu un darbinieku motivāciju, veicinot labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru. Teroristu uzbrukumi Francijā un Beļģijā un to izraisītie traucējumi Eiropas Parlamenta darbinieku darbā bija vēl viens iemesls, lai izveidotu juridisku sistēmu, kura ļautu EP darbiniekiem strādāt no mājām. Epizodiskais tāldarbs dod iespēju darbiniekiem reizēm strādāt no mājām, nepārsniedzot trīs kalendārās dienas pēc kārtas un ne vairāk kā 36 dienas kalendārā gada laikā.

189.

Prezidijs 2015. gada 26. oktobra sanāksmē pieņēma Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu grozījumus, kuri attiecās uz parlamentāro palīdzību. Tie stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī un cita starpā ietvēra šādas izmaiņas: 25 % no parlamentārās palīdzības piemaksas jārezervē reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanai darbā, līdz ar to izdevumi par vietējiem palīgiem un pakalpojumu sniedzējiem tiek ierobežoti 75 % apmērā no šīs piemaksas. Šī noteikuma mērķis ir uzlabot līdzsvaru starp vietējiem un reģistrētiem palīgiem, uz kā nepieciešamību tika norādīts 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas laikā. Katram deputātam absolūtos skaitļos drīkst būt ne vairāk kā trīs – izņēmuma gadījumos četri – spēkā esoši līgumi ar reģistrētiem deputātu palīgiem.

190.

Attiecībā uz vietējiem palīgiem ar šiem grozījumiem tiek piemērotas atsauces robežvērtības vietējo palīgu algām un piemaksām, lai mazinātu risku, ka atalgojums var ievērojami atšķirties no vidējā atalgojuma dalībvalstīs. Turklāt līdz ar darbā pieņemšanas pieprasījumu ir jāiesniedz visi dokumenti, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai vietējais palīgs tiešām veiks reālu darbu, un lai ierobežotu interešu konflikta risku.

191.

Grozījumu mērķis ir precizēt, ka deputāti kā pakalpojumu sniedzējus var izmantot arī fiziskas vai juridiskas personas, lai saņemtu specifiskus un skaidri definētus pakalpojumus, kas tieši saistīti ar viņu parlamentāro darbu. Pienākums publicēt visu to fizisko un juridisko personu vārdus/nosaukumus, kuriem tiek maksāts no piemaksas par parlamentāro palīdzību, tagad tiek attiecināts uz visu līguma ar šīm personām darbības laiku. Tas atbilst Līgumos noteiktajam pārredzamības principam (39), uz kura svarīgumu jo īpaši ir norādījis Eiropas ombuds (40).

192.

Pēc 2016. gada 23. jūnijā Apvienotajā Karalistē notikušā referenduma (Brexit balsojuma) Prezidijs 2016. gada 4. jūlija sanāksmē apsprieda tā sekas. Priekšsēdētājs uzsvēra – kamēr Apvienotā Karaliste ir pilntiesīga Eiropas Savienības locekle, Apvienotās Karalistes deputāti un Eiropas Parlamenta darbinieki saglabā tādas pašas tiesības un pienākumus kā visi citi Parlamenta deputāti un darbinieki.

193.

Referendums būtiski ietekmēja komiteju sekretariātus, izpētes nodaļas un politisko ģenerāldirektorātu horizontālos dienestus, kuri tika aicināti sekot šim procesam un sagatavot uz faktu izpēti pamatotus analītiskus materiālus, lai izvērtētu Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi uz attiecīgajām politikas jomām un tiesību aktiem. Turpmākais darbs šajā jautājumā ir juridiski ļoti sarežģīts, taču komiteju sekretariātos un politikas departamentos uzkrātās specializētās zināšanas varēs izmantot izstāšanās procesa turpmākajos posmos, pamatojoties uz pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem.

194.

Saistībā ar Civildienesta noteikumu pārskatīšanu un finanšu plāna 2014.–2020. gadam pieņemšanu tika pieņemts Iestāžu nolīgums, saskaņā ar kuru ir paredzēts piecu gadu periodā katru gadu samazināt štata vietu skaitu katrā iestādē par 1 %. Piemērojot šo nolīgumu, 2016. gadā no štatu saraksta tika svītrotas 57 štata vietas. Vēl divas štata vietas no Parlamenta štatu saraksta tika svītrotas, lai pārceltu tās uz Eiropas Komisiju saistībā ar starpiestāžu IT projektu īstenošanu.

195.

Turklāt Parlaments 2016. gadā pieprasīja izveidot 39 jaunas štata vietas īpašām vajadzībām, lai it sevišķi pastiprinātu Parlamenta komiteju sekretariātus un tādējādi palielinātu spēju kontrolēt izpildvaras darbu, sevišķi attiecībā uz deleģētajiem aktiem, kā arī lai pastiprinātu drošības dienestus Parlamenta ēkās.

196.

Iestāžu nolīgumā paredzēto prasību īstenošanai, proti, darbinieku skaita samazināšanai par 1 % gadā piecu gadu periodā, Parlamentā būtu jānotiek līdz 2018. gadam. Tomēr, ņemot vērā Parlamenta specifiskās vajadzības, kuru dēļ 2014. un 2016. gadā tika izveidotas jaunas štata vietas, darbinieku skaita samazināšanas pasākumu termiņš tika pagarināts līdz 2019. gadam.

197.

Pavisam 20 štata vietas tika svītrotas no 2016. gada sākotnējā budžetā iekļautā Ģenerālsekretariāta štatu saraksta, savukārt 43 politiskajām grupām paredzētas pagaidu štata vietas tika pievienotas. Ar Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta grozījumu Nr. 3 Parlamentam tika piešķirtas papildu 34 SC štata vietas un viena AD štata vieta. Šis palielinājums bija nepieciešams, lai nodrošinātu stratēģisko punktu drošību Parlamenta ēku iekšienē ar bruņotu sargu palīdzību.

198.

Galvenās Parlamenta struktūrshēmas un pārvaldības izmaiņas ir apkopotas turpmāk redzamajā tabulā.

19. tabula

Kopsavilkums par Parlamenta Ģenerālsekretariāta reorganizāciju 2016. gadā

1. tabula.

2. tabula.

3. tabula.

4. tabula.

5. tabula.

6. tabula.

7. tabula.

8. tabula.

9. tabula.

10. tabula.

11. tabula.

12. tabula.

13. tabula.

14. tabula.

15. tabula.

16. tabula.

17. tabula.

18. tabula.

19. tabula.

1. attēls.

2. attēls.

3. attēls.

4. attēls.