17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/1

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/2

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/2

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/3

1)

Vai Direktīvas 2003/88/EK (1) 1. panta 3. punkta noteikumi, lasot tos kopā ar Direktīvas 89/391/EEK (2) 2. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie no šīs direktīvas piemērošanas jomas izslēdz tādu darbību kā bērnu pieskatīšana, ko veic apelācijas sūdzības iesniedzēji?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2003/88/EK 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju veiktajai darbībai – vecāku aizstāšanai – var piemērot atkāpi no direktīvas 5. panta noteikumiem, ņemot vērā [17. panta] 1. punktu, 3. punkta b) un c) apakšpunktu vai 4. punkta b) apakšpunktu?

3)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2003/88/EK 17. panta 1. punkts vai attiecīgā gadījumā 17. panta 3. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādai atkāpei ir jābūt konkrēti paustai, vai arī tā var būt netieša, pieņemot īpašu normatīvo aktu, kas paredz citas darba laika organizēšanas formas kādai konkrētai profesionālai darbībai; gadījumā, ja tāda atkāpe var nebūt konkrēti pausta, kādi ir minimālie nosacījumi, lai varētu uzskatīt, ka valsts tiesiskais regulējums ievieš atkāpi, un vai tādu atkāpi var paust ar nosacījumiem, kas izriet no Likuma Nr. 272/2004 noteikumiem?

4)

Ja atbilde uz pirmo, otro vai trešo jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2003/88/EK 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka laikposms, kuru bērnu pieskatītāji pavada kopā ar pieskatāmo nepilngadīgo, savā dzīvesvietā vai citā paša bērnu pieskatītāja izvēlētā vietā, veido darba laiku, kaut gan viņš neveic nevienu no darbībām, kas viņam noteiktas kā pienākums individuālajā darba līgumā?

5)

Ja atbilde uz pirmo, otro vai trešo jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2003/88/EK 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, kāda minēta Likuma Nr. 272/2004 122. pantā; un gadījumā, ja tiktu atbildēts, ka ir piemērojami direktīvas 17. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts vai 17. panta 4. punkta b) apakšpunkts, vai minētais pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma?

6)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša un, iespējams, uz ceturto jautājumu – apstiprinoša, vai Direktīvas 2003/88/EK 7. panta 2. punktu var interpretēt tādējādi, ka tam nav pretrunā tādas atlīdzības piešķiršana, kas ir vienāda ar atlīdzību, kuru darba ņēmējs būtu saņēmis ikgadējā atvaļinājuma laikā, tā kā bērnu pieskatītāju veiktās darbības raksturs liedz viņiem izmantot minēto atvaļinājumu, vai, kaut gan atvaļinājums ir formāli piešķirts, darba ņēmējs praksē turpina veikt to pašu darbību, jo attiecīgajā laikposmā nav bijis atļaujas nošķirties no pieskatāmā nepilngadīgā? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai, lai darba ņēmējam būtu tiesības uz atlīdzību, ir nepieciešams, lai viņš būtu lūdzis atļauju nošķirties no nepilngadīgā un darba devējs nebūtu viņam šādu atļauju piešķīris?

7)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, uz ceturto jautājumu – apstiprinoša un uz sesto jautājumu – noliedzoša, vai direktīvas 7. panta 1. punktam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, kāda minēta Likuma Nr. 272/2004 122. panta 3. punkta d) apakšpunktā, situācijā, kad tāds likums atstāj darba devējam iespēju pēc paša ieskatiem nolemt, vai atļaut atvaļinājuma laikā nošķirties no nepilngadīgā, un, ja atbilde ir apstiprinoša, vai neiespējamība – šādas likuma normas piemērošanas rezultātā – faktiski izmantot atvaļinājumu ir Savienības tiesību pārkāpums, kas atbilst nosacījumiem, lai darba ņēmējam rastos tiesības uz atlīdzību? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai minēto atlīdzību jāliek maksāt valstij direktīvas 7. panta prasību pārkāpuma dēļ vai valsts iestādei, darba devēja statusā, kas nav garantējusi, lai atvaļinājuma laikā darba ņēmējs tiktu nošķirts no pieskatāmā nepilngadīgā? Tādā situācijā, vai, lai darba ņēmējam būtu tiesības uz atlīdzību, ir nepieciešams, lai viņš būtu lūdzis atļauju nošķirties no nepilngadīgā un darba devējs nebūtu viņam šādu atļauju piešķīris?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/4

1)

Vai ar Direktīvas 2008/95/EK (1) 14. pantu ir saderīgi tas, ja valsts preču zīmes, uz kuras agrāku izcelsmi pretendē Eiropas Savienības preču zīmei un no kuras īpašnieks ir atteicies vai tā ir zaudējusi spēku, spēkā neesamību vai atcelšanu a posteriori var noteikt tikai tad, ja spēkā neesamības vai atcelšanas nosacījumi ir izpildīti ne tikai atteikšanās no preču zīmes vai tās spēka zaudēšanas laikā, bet arī tiesas nolēmuma par spēkā neesamības vai atcelšanas noteikšanu pieņemšanas laikā?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai pretendēšanas uz agrāku izcelsmi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2) 34. panta 2. punktu izraisa tādas sekas, ka valsts preču zīme zaudē spēku un vairs nav izmantojama, saglabājot tiesības, vai arī valsts preču zīme paliek spēkā, pamatojoties uz Savienības tiesībām, pat ja šī preču zīme vairs nav attiecīgās dalībvalsts reģistrā, un līdz ar to var tikt turpmāk izmantota, saglabājot tiesības, un tas ir jādara?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/5

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/5

—

atzīt, ka Ungārijā izveidotā un spēkā esošā mobilo maksājumu valsts sistēma, ko reglamentē 2011. gada Likums CC un attiecīgais 2012. gada 13. decembra valdības īstenošanas dekrēts Nr. 356/2012, ar ko tika izveidots monopols, piešķirot ekskluzīvas tiesības Nemzeti Mobilfizetési Zrt., un liek šķēršļus ienākšanai mobilo maksājumu vairumtirdzniecības tirgū, kas pirms tam esot bijis atvērts konkurencei, kuras izveide neesot bijusi ne nepieciešama, ne samērīga, ir pretrunā:

—

piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/6

1)

Vai Direktīvas 93/13/EEK (1) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pantam ir pretrunā judikatūra, kurā (STS (2016. gada 18. februāraSentencia del Tribunal Supremo (Augstākās tiesas spriedums)) ir noteikts, ka, neraugoties uz noteikuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu negodīgumu un, lai arī pieteikums par piespiedu atsavināšanu ir balstīts uz šo noteikumu, piespiedu atsavināšanu nevar atlikt, jo procesa turpināšana ir labvēlīgāka patērētājam, jo gadījumā, ja tiek izpildīts spriedums, kas pasludināts tiesvedībā par juridiska fakta konstatēšanu saskaņā ar CC [Código Civil: Civilkodekss] 1124. pantu, patērētājs nevar izmantot procesuālās privilēģijas, kas piemērojamas piespiedu atsavināšanas procedūrā, kā arī, ciktāl šajā pašā judikatūrā netiek ņemta vērā TS (Tribunal Supremo; Augstākā tiesa) iedibinātā judikatūra, ka CC 1124. pants (paredzēts attiecībā uz līgumiem, kas rada savstarpējas saistības) nav piemērojams aizdevuma līgumiem, jo šāda vienošanās ir faktisks, vienpusējs līgums, kas stājas spēkā līdz ar naudas nodošanu un tādējādi rada saistības tikai aizņēmējam, nevis aizdevējam (kreditoram), proti, ja šī TS judikatūra tiek piemērota tiesvedībā par juridiska fakta konstatēšanu, patērētājs var lūgt prasību noraidīt, lūdzot piespiest samaksāt kompensāciju, un vairs nebūtu iespējams apgalvot, ka piespiedu atsavināšanas procesa turpināšana viņam būtu labvēlīgāka?

2)

Ja tiek atzīts, ka CC 1124. pants ir piemērojams aizdevuma līgumiem vai visiem kredītlīgumiem, vai norādītā judikatūra ir pretrunā Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pantam, ja šajā judikatūrā, izvērtējot, vai patērētājam labvēlīgāk ir turpināt piespiedu atsavināšanas procedūru vai arī kaitīgāk, ja tiek izmantota tiesvedība par juridiska fakta konstatēšanu saskaņā ar CC 1124. pantu, netiek ņemts vērā fakts, ka tiesvedībā par juridiska fakta konstatēšanu prasība par vienošanās izbeigšanu un prasība par kompensāciju var tikt noraidīta, ja tiesa piemēro CC 1124. panta noteikumu, ka “tiesai jāapmierina prasība par [vienošanās] izbeigšanu, ja vien nepastāv pamats termiņa noteikšanai”, ņemot vērā, ka saistībā ar ilgtermiņa (20 vai 30 gadu) kredītiem un hipotekārajiem kredītiem mājokļa iegādei relatīvi ir ļoti iespējams, ka tiesas piemēros šo pamatu prasības noraidīšanai, it īpaši gadījumā, kad maksājuma pienākuma neievērošana nav ļoti smaga

3)

Ja tiek apstiprināts, ka patērētājam labvēlīgāk ir turpināt piespiedu atsavināšanu, piemērojot pirmstermiņa atmaksu, vai norādītā judikatūra ir pretrunā Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. un 7. pantam, ciktāl šī judikatūra pakārtoti ir balstīta uz likuma normu (LEC [Ley de Enjuiciamiento Civil; Civilprocesa likums] 693. panta 2. punktu), lai gan līgums var turpināt pastāvēt bez noteikuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu, un ciktāl ar minēto judikatūru tiek radītas sekas LEC 693. panta 2. punktam, lai gan nav izpildīts tajā norādītais būtiskais nosacījums par to, ka līgumā ir jābūt spēkā esošai un efektīvai vienošanās par kredīta pirmstermiņa atmaksu, un noteikums par kredīta pirmstermiņa atmaksu faktiski ir atzīts par negodīgu, spēkā neesošu un neefektīvu?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/7

1)

Vai Direktīva 1999/5/EK (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka ražotājam, kas izmanto III pielikuma otrajā daļā paredzēto procedūru, un ja pastāv saskaņoti standarti, kuros ir definēti veicamie svarīgie radio testu kompleksi, ir jāvēršas pilnvarotā iestādē un CE marķējumam (kas apliecina atbilstību minētajā direktīvā noteiktām pamatprasībām) papildus jāpievieno šīs pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs?

2)

Gadījumā, ja atbilde uz iepriekš uzdoto 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai ražotājam – pēc III pielikuma otrajā daļā paredzētās procedūras izmantošanas, ja pastāv saskaņoti standarti, kuros ir definēti veicamie svarīgie radio testu kompleksi, un katrā ziņā paziņojot par savu nodomu pilnvarotajai iestādei, lūdzot tai apstiprināt minēto testu sarakstu – CE marķējumam, kas apliecina atbilstību Direktīvā 1999/5/EK noteiktajām pamatprasībām, papildus ir jāpievieno pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs?

3)

Gadījumā, ja atbilde uz iepriekš uzdoto 2. jautājumu ir apstiprinoša, vai ražotājam – pēc III pielikuma otrajā daļā paredzētās procedūras izmantošanas, ja pastāv saskaņotie standarti, kuros ir definēti veicamie svarīgie radio testu kompleksi, un katrā ziņā pēc tam paziņojot par savu nodomu pilnvarotajai iestādei, lūdzot tai apstiprināt minēto testu sarakstu, pēc savas iniciatīvas pievienojot produktam attiecīgās iestādes identifikācijas numuru – ir jānorāda iestādes identifikācijas numurs arī uz produkta un tā iepakojuma?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/8

1)

Vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas prombūtne saslimšanas dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas spontāna prombūtne no darba tiesību un koplīguma viedokļa neleģitīma streika (“neorganizēts streiks”) dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

3)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/9

1)

Vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas prombūtne saslimšanas dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas spontāna prombūtne no darba tiesību un koplīguma viedokļa neleģitīma streika (“neorganizēts streiks”) dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

3)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/10

1)

Vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas prombūtne saslimšanas dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas spontāna prombūtne no darba tiesību un koplīguma viedokļa neleģitīma streika (“neorganizēts streiks”) dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

3)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/10

1)

Vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas prombūtne saslimšanas dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas spontāna prombūtne no darba tiesību un koplīguma viedokļa neleģitīma streika (“neorganizēts streiks”) dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

3)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/11

1)

Vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas prombūtne saslimšanas dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas spontāna prombūtne no darba tiesību un koplīguma viedokļa neleģitīma streika (“neorganizēts streiks”) dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

3)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/12

1)

Vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas prombūtne saslimšanas dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas spontāna prombūtne no darba tiesību un koplīguma viedokļa neleģitīma streika (“neorganizēts streiks”) dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

3)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/12

—

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra rīkojumu, kurā Vispārējā tiesa ir nolēmusi prasību noraidīt ar pamatojumu, ka Vispārējai tiesai nav kompetences izskatīt prasību un lemt par to;

—

taisīt galīgo spriedumu lietā, kas ir šīs apelācijas sūdzības priekšmets, un nolemt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neatzīstot kompetenci, un piespriest atbildētājai lietā T-192/16 atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus saistībā ar Vispārējās tiesas rīkojumu un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu apelācijas instancē;

—

nodot šajā tiesvedībā izskatāmos jautājumus iztiesāšanai Vispārējā tiesā ar norādi, ka tai ir jāatzīst sava kompetence.

1.

Pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.

2.

Pienācīga neizvērtēšana, vai apstrīdētais līgums patiesībā nebija atbildētājas lēmums.

3.

Būtisku faktisko apstākļu neņemšana vērā.

4.

Iesniegto pierādījumu neizvērtēšana.

5.

Būtisku jautājumu pilnīga neizmeklēšana un neizvērtēšana.

6.

Citu atbilstošu izmeklēšanas darbību neveikšana.

7.

Lēmuma pieņemšana bez pietiekamas informācijas.

8.

Lietā C-294/83 Tiesas noteikto principu neievērošana.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/13

—

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra rīkojumu, kurā Vispārējā tiesa ir nolēmusi prasību noraidīt ar pamatojumu, ka Vispārējai tiesai nav kompetences izskatīt prasību un lemt par to;

—

taisīt galīgo spriedumu lietā, kas ir šīs apelācijas sūdzības priekšmets, un nolemt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neatzīstot kompetenci, un piespriest atbildētājai lietā T-193/16 atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus saistībā ar Vispārējās tiesas rīkojumu un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu apelācijas instancē;

—

nodot šajā tiesvedībā izskatāmos jautājumus iztiesāšanai Vispārējā tiesā ar norādi, ka tai ir jāatzīst sava kompetence.

1.

Pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.

2.

Pienācīga neizvērtēšana, vai apstrīdētais līgums patiesībā nebija atbildētājas lēmums.

3.

Būtisku faktisko apstākļu neņemšana vērā.

4.

Iesniegto pierādījumu neizvērtēšana.

5.

Būtisku jautājumu pilnīga neizmeklēšana un neizvērtēšana.

6.

Citu atbilstošu izmeklēšanas darbību neveikšana.

7.

Lēmuma pieņemšana bez pietiekamas informācijas.

8.

Lietā C-294/83 Tiesas noteikto principu neievērošana.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/14

—

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 28. februāra rīkojumu, kurā Vispārējā tiesa ir nolēmusi prasību noraidīt ar pamatojumu, ka Vispārējai tiesai nav kompetences izskatīt prasību un lemt par to;

—

taisīt galīgo spriedumu lietā, kas ir šīs apelācijas sūdzības priekšmets, un nolemt, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neatzīstot kompetenci, un piespriest atbildētājai lietā T-257/16 atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus saistībā ar Vispārējās tiesas rīkojumu un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu apelācijas instancē;

—

nodot šajā tiesvedībā izskatāmos jautājumus iztiesāšanai Vispārējā tiesā ar norādi, ka tai ir jāatzīst sava kompetence.

1.

Pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.

2.

Pienācīga neizvērtēšana, vai apstrīdētais līgums patiesībā nebija atbildētājas lēmums.

3.

Būtisku faktisko apstākļu neņemšana vērā.

4.

Iesniegto pierādījumu neizvērtēšana.

5.

Būtisku jautājumu pilnīga neizmeklēšana un neizvērtēšana.

6.

Citu atbilstošu izmeklēšanas darbību neveikšana.

7.

Lēmuma pieņemšana bez pietiekamas informācijas.

8.

Lietā C-294/83 Tiesas noteikto principu neievērošana.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/15

1)

Vai noteikta laika darba ņēmēju un pastāvīgo darba ņēmēju līdzvērtības principa izpratnē gan darba līguma izbeigšanās “objektīvu apstākļu dēļ” saskaņā ar Darba likuma 49. panta 1. punkta c) apakšpunktu, gan darba līguma izbeigšanās “objektīvu iemeslu” dēļ saskaņā ar Darba likuma 52. pantu ir jāuzskata par “salīdzināmām situācijām” un tāpēc atšķirība vienā un otrā gadījumā izmaksājamajā atlīdzinājumā ir nevienlīdzīga attieksme pret noteikta laika darba ņēmējiem un pastāvīgajiem darba ņēmējiem, kas ir aizliegta Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvā 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (1)?

2)

Ja tas tā ir, vai ir jāsaprot, ka sociālās politikas mērķi, kas leģitimē strādājoša pensionāra daļējas atvietošanas darba līguma paveida ieviešanu, saskaņā ar iepriekš minētā pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktu attaisno arī atšķirīgu attieksmi, kas rodas, paredzot mazāku atlīdzinājumu darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā apstākļos, kad darba devējs brīvi izvēlas, ka šis strādājoša pensionāra daļējas atvietošanas līgums tiktu noslēgts uz noteiktu laiku?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/15

—

atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedumu apvienotajās lietās T-14/14 un T-87/14;

—

nodot lietu Vispārējai tiesai, un it īpaši:

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka 2013. gada oktobra pasākumiem bija juridiskais pamats.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka ar 2013. gada oktobra pasākumiem netika pārkāpti res judicata, tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības un ne bis in idem principi vai tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka atbildētāja nav nepareizi izmantojusi pilnvaras, ieviesdama 2013. gada oktobra pasākumus.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka atbildētāja nav pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz aizstāvību.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka 2013. gada oktobra pasākumi nebija nepamatots un nesamērīgs apelācijas sūdzības iesniedzēju pamattiesību aizskārums.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, neizdarīdama secinājumu, ka atbildētāja ir pieļāvusi vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, secinot, ka attiecībā uz katru no apelācijas sūdzības iesniedzējiem bija izpildīti kritēriji iekļaušanai 2013. gada novembra pasākumu sarakstos.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka atbildētāja nav pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz aizstāvību, tos no jauna iekļaujot 2013. gada novembra pasākumu sarakstos.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka ar apelācijas sūdzības iesniedzēju atkārtotu iekļaušanu 2013. gada novembra pasākumu sarakstos netika pārkāpti res judicata, tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības un ne bis in idem principi vai tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, secinādama, ka 2013. gada novembra pasākumi nebija nepamatots un nesamērīgs apelācijas sūdzības iesniedzēju pamattiesību aizskārums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/17

1)

Vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas prombūtne saslimšanas dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas spontāna prombūtne no darba tiesību un koplīguma viedokļa neleģitīma streika (“neorganizēts streiks”) dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

3)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/18

1)

Vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas prombūtne saslimšanas dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas spontāna prombūtne no darba tiesību un koplīguma viedokļa neleģitīma streika (“neorganizēts streiks”) dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

3)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)

Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/18

1.

Vai mērķis “nodrošināt īstermiņā un ilgtermiņā atbilstošu stimulu tīkla operatoriem un tīkla lietotājiem palielināt tīkla efektivitāti un sekmēt tirgus integrāciju”, kas Direktīvas 2009/72/EK (1) 36. panta f) apakšpunktā noteikts regulatīvajai iestādei, kura pilda Direktīvā 2009/72 noteiktos regulatīvos uzdevumus, ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir aizliegts nenodrošināt minēto stimulu (neizmaksāt kompensāciju par SP [sabiedrisko pakalpojumu] sniegšanu) vai to ierobežot?

2.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Direktīvas 2009/72 3. panta 2. punktu SP saistībām ir jābūt skaidri definētām, pārskatāmām, nediskriminējošām un pārbaudāmām, un to, ka saskaņā ar Direktīvas 2009/72 3. panta 6. punktu finansiālā kompensācija SP sniedzējiem ir jānosaka nediskriminējoši un pārskatāmi, ir jānoskaidro šādi jautājumi:

3.

Ņemot vērā Direktīvas 2009/72 3. panta 15. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm reizi divos gados ir jāinformē Eiropas Komisija par izmaiņām visos pasākumos, ko tās ir pieņēmušas, lai izpildītu universālā pakalpojuma un sabiedriskā pakalpojuma saistības, vai dalībvalstij, kas ir ieviesusi valsts tiesību aktus, kuros ir norādīti SP sniedzējiem izmaksājamās kompensācijas ierobežošanas iemesli un noteikumi un paredzēts atbilstošs mehānisms, ir jāinformē Eiropas Komisija par šādiem jauniem tiesību aktiem?

4.

Vai tas, ka dalībvalsts savos tiesību aktos ir paredzējusi SP sniedzējiem izmaksājamās kompensācijas ierobežošanas iemeslus, noteikumus un atbilstošu mehānismu, ir pretrunā Direktīvas 2009/72 īstenošanas mērķiem un Savienības tiesību vispārējiem principiem (proti, juridiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības, samērīguma, pārredzamības un nediskriminēšanas principiem)?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/19

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (1) 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir prasīts, lai lēmums saistībā ar uzturēšanās tiesībām tiktu pieņemts un paziņots sešu mēnešu termiņā, vai ka tajā ir atļauts, lai lēmums tiktu pieņemts šajā termiņā, bet tiktu paziņots vēlāk? Ja minētais lēmums var tikt paziņots vēlāk, kādā termiņā tas ir jāpaziņo?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 10. panta 1. punkts, skatot to kopā ar tās 5. pantu, ar [Padomes] 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (2) 5. panta 4. punktu un ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 20., 21. un 41. pantu, ir jāinterpretē un jāpiemēro tādējādi, ka uz šā pamata pieņemtais lēmums ir vienīgi jāpieņem tajā noteiktajā sešu mēnešu termiņā, bet tā paziņošanai nav nekāda termiņa un nav arī ne vismazākās ietekmes uz uzturēšanās tiesībām gadījumā, ja paziņošana tiek veikta pēc šā termiņa beigām?

3)

Vai, lai garantētu Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās tiesību efektivitāti, efektivitātes principam ir pretrunā tas, ka attiecībā uz valsts iestādi pēc lēmuma saistībā ar minētajām tiesībām atcelšanas pilnā apmērā tiek atjaunots sešu mēnešu termiņš, kas bija tās rīcībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 10. panta 1. punktu? Apstiprinošas atbildes gadījumā, kāds termiņš ir valsts iestādes rīcībā pēc tam, kad ir atcelts tās lēmums, ar kuru ir atteikta attiecīgo tiesību atzīšana?

4)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 5., 10. un 31. pants, skatot tos kopā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. un 13. pantu, Pamattiesību hartas 7., 24., 41. un 47. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. pantu, ir saderīgi ar valsts judikatūru un tādām valsts tiesību normām kā loi du 15 décembre 1980 sur l’accès au territoire, le séjour, l’établissement et l’éloignement des étrangers [1980. gada 15. decembra Likuma par ārvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos uz dzīvi un izraidīšanu] 39/2. panta 2. punkts, 40., 40.bis, 42. un 43. pants un arrêté royal du 8 octobre 1981 sur l’accès au territoire, le séjour, l’établissement et l’éloignement des étrangers [1981. gada 8. oktobra karaļa dekrēta par ārvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos un izraidīšanu] 52. panta 4. punkts, kuru sekas ir tādas, ka Conseil du contentieux des étrangers [Ārvalstnieku strīdu izskatīšanas padome] pasludināta sprieduma par lēmuma, ar kuru tiek atteikta uzturēšanās, pamatojoties uz šīm tiesību normām, atcelšana pārtrauc, nevis aptur Direktīvas 2004/38/EK 10. pantā, 1980. gada 15. decembra likuma 42. pantā un 1981. gada 8. oktobra karaļa dekrēta 52. pantā noteikto sešu mēnešu obligāto termiņu?

5)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā ir prasīts, lai ar tās 10. panta 1. punktā paredzētā sešu mēnešu termiņa pārsniegšanu tiktu saistītas sekas, un – apstiprinošas atbildes gadījumā – kādas sekas ar to ir jāsaista? Vai pašā Direktīvā 2004/38/EK ir prasīts vai arī tajā ir atļauts, ka šā termiņa pārsniegšanas sekas ir prasītās uzturēšanās atļaujas automātiska piešķiršana, nekonstatējot, vai prasītājs faktiski atbilst izvirzītajiem nosacījumiem viņa prasīto uzturēšanās tiesību iegūšanai?

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/21

—

atcelt spriedumu;

—

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un

—

atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem.

1)

Spriedumā ir pieļauta kļūda, konstatējot, ka pirms lēmums pieņemšanas Komisijai bija jāizpauž UPS tās cenu koncentrācijas modeļa galīgā versija.

2)

Pat ja ar to, ka Komisija neizpauda UPS cenu koncentrācijas modeļa galīgo versiju, varētu būt tikušas pārkāptas UPS tiesības uz aizstāvību, spriedumā ir pieļauta kļūda, raksturojot cenu koncentrācijas modeļa pierādījuma vērtību un tādēļ arī izmantojot juridisko kritēriju, lemjot par lēmuma atcelšanu.

3)

Pat ja šādos apstākļos varēja rasties UPS tiesību uz aizstāvību pārkāpums, spriedumā nav tikuši aplūkoti Komisijas apsvērumi par UPS prasījuma neiedarbīgumu un to, ka UPS varēja izprast cenu koncentrācijas modeli.

4)

Katrā ziņā spriedumā izdarīto secinājumu dēļ lēmums nevarēja tikt atcelts.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/22

1)

atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2015. gada 3. septembra lēmumu lietā R 356/2015-2;

2)

EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Alma-The Soul of Italian Wine LLLP tiesāšanās izdevumus;

3)

Miguel Torres, SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/22

1)

prasību noraidīt;

2)

Vincent Piessevaux atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/23

1)

prasību noraidīt;

2)

Piper Verlag GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/23

1)

pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)

lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/24

1)

prasību noraidīt;

2)

Dominator International GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/25

1)

prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu, jo tā ir vērsta pret EPSO lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 14. septembrī, ciktāl tas attiecas uz jautājumu par prasītājas nepielaišanu pie attiecīgā mutiskā pārbaudījuma;

2)

prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu, jo tā ir vērsta pret EPSO lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 23. jūlijā, – par nepietiekamās atzīmes 18/40 pēdējā rakstiskajā pārbaudījumā c) atstāšanu spēkā un atteikumu pielaist E. Cuallado Martorell pie konkursa mutiskā pārbaudījuma;

3)

E. Cuallado Martorell un Eiropas Komisija pašas sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību Vispārējā tiesā;

4)

E. Cuallado Martorell atlīdzina tiesāšanās izdevumus saistībā ar lietas atpakaļnodošanas tiesvedību Civildienesta tiesā, kā arī Vispārējā tiesā.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/25

1)

izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)

BSH Electrodomesticos España, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja tiesāšanās izdevumus;

3)

DKSH International Ltd. pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/26

1)

Komisijas 2017. gada 2. marta lēmuma, ar ko prasītājam ir piešķirts atvaļinājums dienesta interesēs un piemērota obligāta pensionēšanās, sākot ar 2017. gada 1. jūniju, izpilde tiek apturēta;

2)

lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/27

—

atcelt Lēmuma 1. panta a) punktu un līdz ar to arī 2. panta a) punktu;

—

katrā ziņā atcelt Lēmuma 2. panta a) punktu;

—

ievērojami samazināt prasītajiem piespriesto naudas sodu, īstenojot neierobežotas jurisdikcijas pilnvaras atbilstoši LESD 261. pantam un Regulas Nr. 1/2003 31. pantam;

—

atcelt uzklausīšanas amatpersonas 2014. gada 2. oktobra, 2015. gada 4. marta, 2015. gada 27. marta, 2015. gada 29. jūlija un 2016. gada 19. septembra lēmumus un līdz ar to atcelt Lēmuma 1. panta a) punktu un 2. panta a) punktu;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots tiesību piekļūt tiesai un sacīkstes principa pārkāpums.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots objektivitātes pienākuma neizpilde un nevainīguma prezumpcijas pārkāpums.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar pārsūdzēto lēmumu neesot pierādīta prasītāju līdzdalība apgalvotajās manipulāciju darbībās.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ierobežojumi kļūdaini tiek kvalificēti atkarībā no minētās darbības veida.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā esot uzskatījusi, ka visas darbības kopā veido vienotu pārkāpumu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā neesot juridiski pietiekami ņemtas vērā prasītāju zināšanas par kopējo plānu un to vēlmi tajā iesaistīties.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tajā apgalvotais prasītāju pārkāpums ir ticis atzīts par turpinātu, lai arī tas sliktākajā gadījumā ir uzskatāms par atkārtotu.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tajā prasītājiem ir piedēvētas tirgotāju darbības.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija naudas sodu esot piemērojusi, pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, labas pārvaldības principu, pienākumu norādīt pamatojumu, tiesības uz aizstāvību un samērīguma principu.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējai tiesai esot vajadzējis samazināt naudas soda apmēru, kas esot nesamērīgs attiecībā pret darbību smagumu un ilgumu.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/28

—

atzīt, ka atbildētāja pārkāpa savas līgumiskās un ārpuslīgumiskās saistības pret prasītāju;

—

atzīt, ka 2016. gada iekšējais konkurss ir nelikumīgs un tādēļ prasītājas līgums tika nepagarināts nelikumīgi;

—

piespriest atlīdzināt prasītājas zaudējumus, kas radušies sakarā ar viņas līguma nelikumīgo nepagarināšanu, 19 bruto mēnešalgu apmērā, tām pieskaitot dienas naudas korekcijas un algas pieaugumu atbilstoši “Nolīgtā starptautiskā personālā atalgojumam” un “Pabalstu indikatīvajam līmenim”;

—

piespriest prasītājai atlīdzināt morālo kaitējumu, kas viņai radies sakarā ar atbildētāja nelikumīgajām darbībām un lēmumiem;

—

piespriest atbildētājam segt visus izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Standartoperāciju procedūru (SOP) par pārkonfigurēšanu 4. un 6. punkta, kuros attiecīgi izklāstīti HRO [Human Ressources Office – Personāla biroja] vadītāja principi, loma un pienākumi, pārkāpums un SOP par personāla atlasi 5. punkta (Principi) un 7. punkta (Atlase), konkrēti 7.1. punkta a) un b) apakšpunkta, 7.2. punkta c), f) un k) apakšpunkta un 7.3. punkta c) apakšpunkta pārkāpums (līgumiska rakstura pārkāpumi).

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts SOP par personāla atlasi 7.2. punkta f) apakšpunkts un 7.3. punkta c) apakšpunkts un atbildētāja “Rīcības kodeksa” 3. panta 2. punkts, taisnīguma un labticības līgumiskie principi (līgumiska rakstura pārkāpumi) un prasītājas tiesības uz labu pārvaldību saskaņā ar ES hartas 41. pantu (ārpuslīgumiska rakstura pārkāpums).

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots objektivitātes principa un prasītājas tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītājas tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem (ES hartas 31. pants), 2011. gada 26. janvāra Lēmuma memorands (Priekšlikums ieviest transportlīdzekļa vadīšanas prasmju izvērtēšanu) un prasības, kas paredzētas 2014. gada aicinājumā veikt iemaksas, kā arī tiesības uz labu pārvaldību.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots tiesību uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem (Hartas 31. pants) pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/29

—

atzīt, ka Eiropas Komisija nav piemērojusi Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (OV 2007 L 318 1. lpp.), 14. panta 1. punktu, pieprasot Portugālei iesniegt Komisijai to kuģu, kas kuģo ar tās karogu un kuriem ir atļauts zvejot Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā 2017. gada sezonā, sarakstu, no kura ir izslēgts zvejas kuģis CALVÃO, kā rezultātā Komisija nav nosūtījusi sarakstu, kurā iekļauts minētais kuģis, uz NAFO sekretariātu;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/29

—

pamatojoties uz LESD 277. pantu, atzīt, ka šajā gadījumā Regulas Nr. 1/2003 20. pants nav piemērojams;

—

pamatojoties uz LESD 263. un 277. pantu, atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 9. februāra lēmumu C(2017) 1056;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisijas 2017. gada 9. februāra lēmums, ar kuru prasītājam tika uzlikts pienākums pakļauties pārbaudei saskaņā ar 2002. gada 16. decembra Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.), 20. panta 1. un 4. punktu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks, jo tas esot pamatots uz tiesību normām, kuras ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (turpmāk tekstā – “Harta”) un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (turpmāk tekstā – “ECTK”). Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka:

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamība, jo attiecīgais lēmums neesot pietiekami pamatots pretēji Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkta prasībām. Faktiski prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums nevienā brīdī nepaskaidro, kāds viņai būtu sakars ar iespējamo pārkāpumu un arī skaidri nenorāda laikposmu, kad ir aizdomas par notikušajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Šī pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde esot vēl kaitīgāka, jo apstrīdētajā lēmumā nav norādīti dokumenti, ar kuriem tas pamatots.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots apstrīdētā lēmuma prettiesiskums, jo, to pieņemot, Komisijas rīcībā neesot bijis pietiekami nopietnu netiešo pierādījumu, kas varētu būt par pamatu aizdomām par izdarīto konkurences tiesību normu pārkāpumu un tātad pamatotu pārbaudes veikšanu prasītājas telpās.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots apstrīdētā lēmuma prettiesiskums, jo ar to netiek ievērotas pamattiesības uz dzīvokļa neaizskaramību, kas paredzētas Hartas 7. pantā un ECTK 8. pantā, tāpēc ka minētajā lēmumā paredzētais pārbaudes pasākums nav samērīgs un nav pietiekamu garantiju pret ļaunprātīgu izmantošanu.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/30

—

procesa organizatoriskā pasākuma formā uzdot Komisijai precizēt pieņēmumu un iesniegt tās rīcībā esošos netiešos pierādījumus lēmumu AT.40466 – Tute 1 un AT.40467 – Tute 2 priekšmeta un mērķa pamatojumam;

—

apmierināt iebildi par Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkta prettiesiskumu, ciktāl tas nenodrošina efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli attiecībā uz lēmumu par pārbaudi izpildes nosacījumiem atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1., 8. punktam un 13. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 47. pantam;

—

atcelt 2017. gada 21. februāra lēmumus AT.40466 – Tute 1 un AT.40467 – Tute 2, ar kuru uzlikts pienākums Les Mousquetaires S.A.S., kā arī visām tās filiālēm pakļauties pārbaudei saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. panta 4. punktu;

—

pakārtoti, atcelt lēmumus AT.40466 – Tute 1 un AT.40467 – Tute 2, kas ar tādu pašu formulējumu 2017. gada 9. februāra pieņemti attiecībā uz ITM Entreprises S.A.S. un kas nav paziņoti to adresātiem;

—

atcelt Komisijas pieņemto lēmumu izpētīt un pārkopēt saziņas un datu uzglabāšanas līdzekļos esošos datus par to lietotāju privāto dzīvi un noraidīt prasītāju lūgumu par attiecīgo datu atdošanu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz pamattiesību pārkāpumu, tiesību uz domicila neaizskaramību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu, jo nav efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu tiesā, kuri būtu attiecināmi uz lēmumu par pārbaudi izpildes nosacījumiem.

2.

Otrais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkta un pamattiesību pārkāpumu, jo iepriekšminētie lēmumi par pārbaudi esot nepietiekami pamatoti un tādējādi liedzot prasītājām pamatgarantijas, kurām ir jābūt nodrošinātām šajā sakarā. Jo īpaši, attiecīgajos lēmumos neesot pietiekami noteikts attiecīgo pārbaužu priekšmets un mērķis, un neesot precizēti Komisijas pieņēmumi un tās savāktie netiešie pierādījumi.

3.

Trešais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1/2003 20. panta 3. un 4. punkta, un 21. panta pārkāpumu, kā arī uz pamattiesību pārkāpumu, jo prasītājām esot liegtas arī citas pamatgarantijas. Jo īpaši, attiecīgie lēmumi par pārbaudi neesot ierobežoti laikā, un tādējādi tās varētu tikt uzsāktas bez pienācīgas paziņošanas un neievērojot tiesības uz juridisko palīdzību, tiesības atteikties sniegt informāciju un prasītāju tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, un tajos neesot atļauti prasītāju efektīvi iebildumi, ņemot vērā pastāvīgu atgādinājumu par sankcijām, ja pārbaudēm tiek radīti šķēršļi.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz pieļauto acīmredzamo kļūdu vērtējumā un samērīguma principa pārkāpumu saistībā ar to, kā Komisija esot izlēmusi par attiecīgo pārbaužu lietderīgumu, ilgumu un apjomu.

5.

Piektais pamats attiecas uz pamattiesību pārkāpumu, kas esot izdarīts, pieņemot lēmumu par atteikumu nodrošināt dažu personas datu saturošo dokumentu aizsardzību, kuriem prasītājas esot lūgušas piešķirt Savienības tiesībās paredzēto aizsardzību.

6.

Sestais pamats satur lūgumu, pakārtoti, atcelt 2017. gada 9. februāra lēmumus par pārbaudēm, balstoties uz tiem pašiem pamatiem.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/31

—

piespriest atbildētājai izmaksāt CSJU summu EUR 101 370,94 apmērā saistībā ar Dotācijas Nolīgumu ar kopuzņēmuma partneriem Nr. 632462 “EASIER-Eksperimentālā akustiskā zemskaņas vēja tuneļa izpēte reģionālo gaisa kuģu turboventilatordzinējam ar attīstītu mehānismu, kurā ir iekļauta HLD inovatīva zema trokšņa konstrukcija”, tai pieskaitot summu EUR 524,91 apmērā kā nokavējuma procentus ar 3,5 % likmi par laikposmu no 2017. gada 7. februāra līdz 2017. gada 1. aprīlim;

—

piespriest atbildētajai maksāt EUR 9,72 dienā kā procentus, sākot no 2017. gada 2. aprīļa līdz dienai, kurā parāds tiks pilnībā atmaksāts; un

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/32

—

piespriest atbildētājai izmaksāt CSJU summu EUR 433 485,93 apmērā saistībā ar Dotācijas Nolīgumu ar kopuzņēmuma partneriem Nr. 325954 “ESICAPIA-Eksperimentāla zemskaņas izpēte pilnīgas gaisa kuģa vilces sistēmu uzstādīšanai un energoiekārtas optimizācijas arhitektūrai”, tai pieskaitot summu EUR 2 244,63 apmērā kā kavējuma procentus ar 3,5 % likmi par laikposmu no 2017. gada 7. februāra līdz 2017. gada 1. aprīlim;

—

piespriest atbildētajai izmaksāt EUR 41,57 dienā kā procentus, sākot no 2017. gada 2. aprīļa līdz dienai, kurā parāds tiks pilnībā atmaksāts; un

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/33

—

piespriest atbildētājai izmaksāt CSJU summu EUR 625 793,42 apmērā saistībā ar Dotācijas Nolīgumu ar kopuzņēmuma partneriem Nr. 620108 “LOSITA- ar turbopropelleru aprīkota lielizmēra gaisa kuģa pilnīga zemskaņas izpēte”, tai pieskaitot summu EUR 3 240,41 apmērā kā procentus par nokavēto maksājumu, ar 3,5 % likmi par laikposmu no 2017. gada 7. februāra līdz 2017. gada 1. aprīlim;

—

piespriest atbildētajai izmaksāt EUR 60,01 dienā kā procentus, sākot no 2017. gada 2. aprīļa līdz dienai, kurā parāds tiks pilnībā atmaksāts; un

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/34

—

piespriest atbildētājai izmaksāt CSJU summu EUR 189 128,26 apmērā saistībā ar Dotācijas Nolīgumu ar kopuzņēmuma partneriem Nr. 632456 “WITTINESS – Vēja tuneļa testi inovatīva reģionālā gaisakuģa trokšņa novērtējumam”, tai pieskaitot summu EUR 979,32 apmērā kā kavējuma procentus ar 3,5 % likmi par laikposmu no 2017. gada 7. februāra līdz 2017. gada 1. aprīlim;

—

piespriest atbildētajai maksāt EUR 18,14 dienā kā procentus, sākot no 2017. gada 2. aprīļa līdz dienai, kurā parāds tiks pilnībā atmaksāts; un

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/35

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 4. panta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. panta pārkāpums;

—

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punkta pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/35

—

atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—

atzīt Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 2. punkta trešo daļu par prettiesisku;

—

atcelt Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (turpmāk tekstā – “PMO”) 2016. gada 13. jūlija lēmumu un, ciktāl nepieciešams, lēmumu, ar ko tieši noraidīta 2017. gada 3. februāra sūdzība;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz iebildi par prettiesisku, kas izvirzīta attiecībā pret 2016. gada 13. jūlija lēmumu, jo attiecīgais lēmums esot balstīts uz tādu Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 2. punkta trešās daļas piemērošanu, ar kuru tiek pārkāpts diskriminācijas aizliegums valstspiederības un/vai izcelsmes dēļ, vienlīdzības principa, tiesību uz izglītību, bērnu tiesību aizsardzības, ikvienas atkāpes no [Eiropas Savienības Pamattiesību] Hartā nostiprināto principu samērīguma un leģitimitātes princips.

2.

Otrais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā un labas pārvaldības principa pārkāpumu, jo 2016. gada 13. jūlija lēmums esot balstīts uz prettiesisku Civildienesta noteikumu tiesību normu.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/36

—

atcelt Eiropas Parlamenta 2017. gada 2. marta lēmumu 2016/2295 (IMM) par pieprasījumu atcelt Marine Le Pen imunitāti;

—

piespriest Eiropas Parlamentam izmaksāt Marine Le Pen k-dzei naudas summu EUR 35 000 apmērā kā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu;

—

piespriest Eiropas Parlamentam izmaksāt Marine Le Pen k-dzei EUR 5 000 kā atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus;

—

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Protokola Nr. 7 par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti (turpmāk tekstā – “Protokols”) 8. panta pārkāpums. Šim pamatam ir četras daļas.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Protokola 9. panta pārkāpums. Šim pamatam ir trīs daļas.

3.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes un labas ticības principa pārkāpums. Šim pamatam ir divas daļas.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/37

—

atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Lēmumu (KĀDP) 2017/381, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 34. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/374, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Padomei atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot izvēlējusies pareizu juridisko pamatu apstrīdētajiem tiesību aktiem.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot nepareizi izmantojusi pilnvaras.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot norādījusi pamatojumu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājs neatbilstot kritērijiem, kādi norādīti personas iekļaušanai sarakstā attiecīgajā laikā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, iekļaujot prasītāju apstrīdētajos pasākumos. Ar prasītāja atkārtotu iekļaušanu, neskatoties uz acīmredzamo plaisu starp “pamatojumu” un atbilstošajiem iekļaušanas kritērijiem, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka neesot tikušas ievērotas prasītāja tiesības uz aizstāvību un/vai ka viņam esot tikusi liegta efektīva tiesību aizsardzība tiesā. Cita starpā Padome neesot atbilstoši apspriedusies ar prasītāju pirms viņa atkārtotas iekļaušanas un prasītājam neesot tikusi dota atbilstoša vai taisnīga iespēja vai nu labot kļūdas, vai arī iesniegt informāciju, kas attiecas uz viņa personīgo situāciju.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot tikušas pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktam, jo ierobežojošie pasākumi tostarp esot nepamatots un nesamērīgs šo tiesību ierobežojums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/38

—

atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Lēmuma (KĀDP) 2017/381, ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 58, 34. lpp.), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—

atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/374, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2017, L 62, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav izvēlējusies apstrīdētajiem tiesību aktiem atbilstošu juridisko pamatu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot nepareizi izmantojusi pilnvaras.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome neesot norādījusi pamatojumu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasītājs neatbilst norādītajiem kritērijiem tam, lai persona tiktu iekļauta sarakstā attiecīgajā laikā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, iekļaudama prasītāju to personu sarakstā, kurām ir piemērojami apstrīdētie pasākumi. Ar prasītāja atkārtotu iekļaušanu, neskatoties uz acīmredzamo plaisu starp “pamatojumu” un atbilstošajiem iekļaušanas kritērijiem, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka neesot tikušas ievērotas prasītāja tiesības uz aizstāvību un/vai ka viņam esot tikusi liegta efektīva tiesību aizsardzība tiesā. Cita starpā Padome neesot atbilstoši apspriedusies ar prasītāju pirms viņa atkārtotas iekļaušanas, un prasītājam neesot tikusi dota atbilstoša un taisnīga iespēja labot kļūdas vai iesniegt informāciju, kas attiecas uz viņa personīgo situāciju.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā, ciktāl cita starpā ierobežojošie pasākumi esot šo tiesību nepamatots un nesamērīgs ierobežojums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/39

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo prasību un izdevumus, kas radušies procesā Birojā.

—

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/40

—

atcelt Padomes 2017. gada 3. marta Lēmumu (KĀDP) 2017/381, ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 58, 34.lpp.), un Padomes 2017. gada 3. marta Īstenošanas regulu (ES) 2017/374, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 58, 1. lpp.), ciktāl šajos tiesību aktos prasītāja vārds ir ierakstīts to personu sarakstā, pret kurām vērsti ierobežojoši pasākumi;

—

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka attiecīgie normatīvie akti esot pretrunā samērīguma principam, jo tie pieļauj iekļaušanu sarakstā, pamatojoties vienīgi uz to, ka pret personu tiek veikts kriminālprocess, kā rezultātā attiecīgie apstrīdētie akti tiekot piemēroti prettiesiski.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tai neesot bijuši pietiekami droši fakti prasītāja iekļaušanai sarakstā, pamatojoties uz to, ka Ukrainas iestādes pret viņu bija veikušas kriminālprocesu par publisko līdzekļu un aktīvu nelikumīgu piesavināšanos.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots apstrīdēto aktu nepietiekams pamatojums, kuros Padome esot sniegusi nepietiekamu un vispārpieņemtu pamatojumu, jo tā esot vienīgi kopējusi tekstu, kas atrodams sarakstu regulējošajos tiesību aktos.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka pasākumi, kurus Padome bija veikusi attiecībā uz prasītāju, neesot ārpolitikas pasākumi, bet gan starptautiskā sadarbība krimināllietās, kuri attiecīgi ir tikuši noteikti, balstoties uz nepareizu juridisko pamatu.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/41

—

galvenokārt, daļēji atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 2. februāra lēmumu par Francijas īstenoto atbalsta shēmu SA.26763 2014/C (ex 2012/NN) Ildefransas reģiona autobusa pārvadājumu uzņēmumiem, ciktāl tā 1. pantā noteikts, ka attiecīgā reģionālā atbalsta shēma esot īstenota “prettiesiski”, lai gan tā esot jau pastāvošā atbalsta shēma;

—

pakārtoti, daļēji atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 2. februāra lēmumu par Francijas īstenoto atbalsta shēmu SA.26763 2014/C (ex 2012/NN) Ildefransas reģiona autobusa pārvadājumu uzņēmumiem, ciktāl tā 1. pantā noteikts, ka attiecīgā reģionālā atbalsta shēma esot bijusi prettiesiski īstenota laikposmā pirms 1998. gada 25. novembra;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu, kurš ir izvirzīts galvenokārt, tiek apgalvots, ka attiecīgā reģionālā atbalsta shēma neesot bijusi īstenota prettiesiski, jo uz to neattiecas iepriekšējas paziņošanas pienākums. Proti, reģionālā atbalsta shēma esot jau pastāvošā atbalsta shēma LESD 108. panta 1. punkta un Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015., L 248, 9. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2015/1589”), 1. panta b) punkta un VI nodaļas noteikumu izpratnē. Atbilstoši pastāvošajām atbalsta shēmām piemērojamajiem noteikumiem to īstenošana neesot prettiesiska, un nepieciešamības gadījumā Komisija varētu tikai noteikt nepieciešamos pasākumus, kas veicinātu izmaiņas attiecīgajās shēmās vai to likvidēšanu nākotnē.

2.

Ar otro pamatu, kurš ir izvirzīts pakārtoti, tiek apgalvots, ka attiecīgā reģionālā atbalsta shēma neveidojot pastāvošo valsts atbalstu. Prasītājas uzskata, ka apstrīdētais Komisijas lēmums esot prettiesisks, ciktāl tā ir uzskatījusi, ka desmit gadu noilguma termiņš ir ticis pārtraukts 2004. gadā, kad Syndicat autonome des transporteurs de voyageurs (turpmāk tekstā – “SATV”) cēla prasību valsts tiesā. Proti, Regulas Nr. 2015/1589 17. pantā ir noteikts, ka desmit gadu noilguma termiņš tiek pārtraukts tikai ar pasākumiem, ko veic Komisija vai dalībvalsts pēc Komisijas lūguma. Prasītājas apgalvo, ka SATV prasības pieteikuma iesniegšana valsts tiesā neesot tāds pasākums, kas pārtrauktu noilguma termiņu minētā noteikuma izpratnē.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/41

—

atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 2. februāra lēmumu (SA.26763 – (2014/C)–) par Francijas īstenoto valsts atbalsta shēmu par labu uzņēmumiem, kas nodrošina autobusu pārvadājumus Francijas Ildefransas reģionā, jo ar šo lēmumu šī shēma tika atzīta par valsts atbalstu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Komisijas atteikums kvalificēt reģiona atbalsta shēmu kā pastāvošu atbalstu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums. Šim pamatam ir divas daļas:

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/42

—

atcelt apstrīdēto lēmumu un iebildumus noraidīt;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/43

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 63. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar 58. un 59. pantu, Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punkta un līdz ar to tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/43

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

gadījumā, ja otrā procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece iestātos lietā: piespriest otrajai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—

vienlīdzīgas atieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/44

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

gadījumā, ja otrā procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece iestātos lietā: piespriest otrajai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—

vienlīdzīgas atieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/45

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

gadījumā, ja otrā procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece iestātos lietā: piespriest otrajai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—

vienlīdzīgas atieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/45

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

gadījumā, ja otrā procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece iestātos lietā: piespriest otrajai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—

vienlīdzīgas atieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/46

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

gadījumā, ja otrā procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece iestātos lietā: piespriest otrajai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—

vienlīdzīgas atieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/47

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

gadījumā, ja otrā procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece iestātos lietā: piespriest otrajai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—

vienlīdzīgas atieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/47

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkta pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/48

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO un otrai pusei procesā Apelācijas padomē, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 52. panta 2. punkta kopsakarā ar 7. panta 3. punktu pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/49

—

atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 28. februāra lēmumu lietā R 1477/2016-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Lion’s Head Global Partners LLP un Lion Capital LLP un noraidīt iebildumus;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/49

—

pamatā, atcelt institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 2016. gada 19. augusta lēmumu par prasītāja nepārklasificēšanu pakāpē AD 13, veicot pārkvalificēšanu 2013. gadā;

—

pakārtoti, piespriest Komisijai pilnībā atlīdzināt gan materiālos [zaudējumus], gan morālo kaitējumu prasītājam;

—

katrā ziņā, piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/50

—

atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/50

—

atzīt Regulas Nr. 207/2009 43. panta 1. punkta pārkāpumu un kļūdainu piemērošanu;

—

atzīt par pieņemamu ierosināto ierobežošanu saistībā ar 33. klasi, proti, saistībā ar “alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši vīniem un dzirkstošiem vīniem, kas pildīti pudelē un/vai traukos, kuru tilpums ir lielāks vai mazāks par 0,375 litriem”;

—

atzīt Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpumu;

—

atcelt EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 1. marta lēmumu lietā R 1518/2016-5, kas paziņots 2017. gada 23. martā;

—

piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

—

Regulas Nr. 207/2009 43. panta 1. punkta pārkāpums un kļūdaina piemērošana;

—

Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums;

—

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpums un kļūdaina piemērošana.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/51

—

piespriest atbildētājai izmaksāt CSJU summu EUR 359 913,75 apmērā saistībā ar Dotācijas Nolīgumu ar kopuzņēmuma partneriem Nr. 325940 “EULOSAM – Bāzes zema ātruma, zema paātrinājuma vēja tuneļa modeļa projektēšana un ražošana”, tai pieskaitot summu EUR 2 105,25 apmērā kā nokavējuma procentus ar 3,5 % likmi par laikposmu no 2017. gada 31. janvāra līdz 2017. gada 1. aprīlim;

—

piespriest atbildētajai maksāt EUR 34,51 dienā kā procentus, sākot no 2017. gada 2. aprīļa līdz dienai, kurā parāds tiks pilnībā atmaksāts; un

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/52

—

galvenokārt, atcelt Komisijas 2017. gada 2. februāra lēmumu SA.26763 par iespējamo atbalstu, ko Ile-de-France reģions piešķīris sabiedriskā transporta uzņēmumiem, kurā noteikts, ka Ile-de-France reģiona atbalsta shēma, kas ieviesta 1984. gadā un darbojās līdz 2008. gadam, veido “prettiesiski īstenoto” jauno atbalsta shēmu;

—

pakārtoti, atcelt Komisijas 2017. gada 2. februāra lēmumu SA.26763 par iespējamo atbalstu, ko Ile-de-France reģions piešķīris sabiedriskā transporta uzņēmumiem, kurā noteikts, ka individuālais atbalsts, kas piešķirts Ile-de-France reģiona atbalsta shēmas ietvaros no 1994. gada maija līdz 2008. gada 25. novembrim, veido “prettiesiski īstenoto” jauno atbalsta shēmu.

1.

Ar pirmo pamatu, kas attiecas uz pirmo prasījumu, tiek apgalvots, ka esot ticis pārkāpts LESD 108. panta 1. punkts un Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2015/1589”), 1. panta b) punkts, kā arī spriedumu, kas ir taisīti pēc lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīšanas Tiesā, res judicata spēks.

2.

Ar otro pamatu, kas attiecas uz otro prasījumu, tiek apgalvots Regulas Nr. 2015/1589 17. panta pārkāpums, ciktāl Komisija esot uzskatījusi pasākumu par tādu, kas pārtrauc noilguma termiņu, lai gan minētais pasākums neatbilst šajā pantā paredzētājiem attiecīgās kategorijas pasākumu kritērijiem.

3.

Ar trešo pamatu, kas attiecas uz otro prasījumu, tiek apgalvots ieinteresēto trešo personu procesuālo tiesību pārkāpums, ciktāl Komisija savā uzsākšanas lēmumā esot uzskatījusi, ka attiecīgais noilguma termiņš esot bijis pārtraukts nevis ar prasības pieteikuma iesniegšanu administratīvajās tiesās, bet ar Komisijas pirmreizējo informācijas pieprasījumu 2008. gada 25. novembrī.

17.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/53

—

atcelt Eiropas sociālo lietu un ekonomikas komitejas (turpmāk tekstā –“EESK”) Cilvēkresursu un finanšu direkcijas direktora 2002. gada 21. oktobra lēmumu, ar ko tika noraidīts prasītāja 2002. gada 2. oktobra lūgums saņemt atlīdzību kopā ar kavējuma procentiem, piemērojot spēkā esošo likmi, par daļēji neizlietotām tiesībām uz Beļģijas pensiju, kas tika pārskaitīta uz Kopienu sistēmu;

—

atcelt paziņojumu par prasītāja vecuma pensijas noteikšanu, kas noteikta 2003. gada 15. decembra lēmumā Nr. 360/03 A, ciktāl tas izslēdz vispār vai neparedz periodisku kavējumu maksājumu atlīdzināšanu, ko l’Office national des pensions du Royaume de Belgique (Beļģijas Karalistes pensiju valsts birojs) iemaksā EESK bankas kontā kopš 2004. gada 1. janvāra sakarā ar prasītāja pensijas tiesību pārnešanu;

—

piespriest EESK atlīdzināt prasītājam periodisko kavējumu maksājumu summu, ko ONP izmaksā EESK kopš 2004. gada 1. janvāra sakarā ar viņa valsts pensijas tiesību pārnešanu, un kavējuma procentus atbilstoši ECB galvenajām refinansēšanas operācijām noteiktajai likmei, palielinot to par diviem procentu punktiem no dienas, kad minētie maksājumi būtu bijuši jāsāk maksāt, līdz pilnīgai summas atmaksai;

—

piespriest EESK atlīdzināt prasītājam ikmēneša periodisku kavējumu maksājumu summas, ko ONP nākotnē vēl pārskaitīs uz EESK bankas kontu;

—

piespriest EESK atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.