10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/2

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. martā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche (Itālija) – Comune di Castelbellino/Regione Marche u.c.

(Lieta C-117/17)

(2017/C 221/02)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche

Pamatlietas puses

Prasītāja: Comune di Castelbellino

Atbildētāji: Regione Marche, Ministero per i beni e le attività culturali, Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Regione Marche Servizio Infrastrutture Trasporti Energia – P.F. Rete Elettrica Regionale un Provincia di Ancona

Prejudiciālie jautājumi

Vai Kopienu tiesības (un, konkrētāk, Direktīva 2011/92/ES (1), redakcijā, kas bija spēkā apstrīdēto aktu pieņemšanas laikā) principā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai administratīvo praksi, kas ļauj veikt pārbaudi par IVN nepieciešamību vai veikt IVN projektiem, kuri attiecas uz tām iekārtām, kas pārbaudes veikšanas brīdī jau ir uzbūvētas, vai, tieši pretēji, tās pieļauj ņemt vērā ārkārtas apstākļus, kuri pamato izņēmumu no vispārējā principa, ka IVN piemīt preventīva novērtējuma raksturs?

Vai, konkrētāk, šis izņēmums ir pamatots gadījumā, kad ar vēlāku tiesisko regulējumu no IVN tiek atbrīvots konkrēts projekts, kuram skrīnings būtu bijis jāveic, pamatojoties uz valsts tiesas nolēmumu, ar kuru iepriekš spēkā esošā tiesību norma, kas paredzēja atbrīvojumu, ir atzīta par nekonstitucionālu un/vai nepiemērojamu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV 2012, L 26, 1. lpp.).

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/2

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. martā iesniedza Budai Központi Kerületi Bíróság (Ungārija) – Dunai Zsuzsanna/ERSTE Bank Hungary Zrt.

(Lieta C-118/17)

(2017/C 221/03)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Budai Központi Kerületi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Dunai Zsuzsanna

Atbildētāja: ERSTE Bank Hungary Zrt.

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Tiesas sprieduma lietā C-26/13 [rezolutīvās daļas] 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka valsts tiesa var arī novērst līguma, ko slēdz starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, klauzulas spēkā esamību, ja līguma uzturēšana ir pretrunā patērētāja ekonomiskajām interesēm?

Vai kompetencei, kas Eiropas Savienībai piešķirta, lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī Savienības tiesību pamatprincipiem par vienlīdzību likuma priekšā, nediskrimināciju, efektīvu tiesību aizsardzību un lietas taisnīgu izskatīšanu, ir pretrunā tas, ka kādas dalībvalsts parlaments ar likumu groza līdzīgu kategoriju privāto tiesību līgumus, kas noslēgti starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju?

2/a)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai kompetencei, kas Eiropas Savienībai piešķirta, lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī Savienības tiesību pamatprincipiem par vienlīdzību likuma priekšā, nediskrimināciju, efektīvu tiesību aizsardzību un lietas taisnīgu izskatīšanu ir pretrunā tas, ka kādas dalībvalsts parlaments ar likumu groza dažādas daļas aizdevuma līgumos, kas izteikti ārvalstu valūtā, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību, bet izraisa pretēju efektu patērētāju interešu taisnīgai aizsardzībai, ciktāl aizdevuma līgums pēc grozījumiem paliek spēkā un uz patērētāju arī turpmāk gulstas valūtas riska radītais slogs?

Vai, ja saturs attiecas uz līgumiem, ko slēdz starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, kompetencei, kas piešķirta Eiropas Savienībai, lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī Savienības tiesību pamatprincipiem par efektīvu tiesību aizsardzību un lietas taisnīgu izskatīšanu attiecībā uz jebkuru civiltiesību jautājumu, ir pretrunā tas, ka kādas dalībvalsts Augstākās tiesas Vienādošanas padome ar “lēmumiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu tiesību normu vienveidīgu interpretāciju”, nosaka tiesas, kas izskata lietu, judikatūru?

3/a)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša: vai kompetencei, kas piešķirta Eiropas Savienībai, lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī Savienības tiesību pamatprincipiem par efektīvu tiesību aizsardzību un lietas taisnīgu izskatīšanu attiecībā uz jebkuru civiltiesību jautājumu, ir pretrunā tas, ka kādas dalībvalsts Augstākās tiesas Vienādošanas padome ar “lēmumiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu tiesību normu vienveidīgu interpretāciju”, nosaka tiesas, kas izskata lietu, judikatūru, jo tiesneši, Vienādošanas padomes locekļi, netiek iecelti pārskatāmā veidā saskaņā ar iepriekš paredzētiem noteikumiem, procedūra minētajā padomē nav atklāta un nav iespējams a posteriori noteikt ievēroto procedūru, proti, ekspertīzes elementus un izmantoto doktrīnu, kā arī dažādu locekļu balsojumu (piekrītošu vai atšķirīgu viedokli)?

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. martā iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Orsolya Czakó/ERSTE Bank Hungary Zrt.

(Lieta C-126/17)

(2017/C 221/04)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Orsolya Czakó

Atbildētāja: ERSTE Bank Hungary Zrt.

Prejudiciālie jautājumi

Vai, lai noteiktu aizdevuma līguma summu, tāds formulējums, kāds ir apstrīdētā līguma I/1. punktā un II/1. punktā, kuros summa 64 731 CHF apmērā ir norādīta kā orientējoša vērtība, vienlaikus norādot maksimālo summu 8 280 000 HUF apmērā kā pieprasīto finansējumu, un kurš saista aizdevuma summas noteikšanu ar puses, kas noslēdz līgumu ar patērētāju, juridisku deklarāciju, kā arī ar datiem, kas ir reģistrēti tās uzskaites dokumentos, atbilst Direktīvas 93/13/EEK (1) 4. panta 2. punkta un 5. panta prasībām par vienkāršu, skaidri saprotamu valodu?

Gadījumā, ja līguma I/1. punktā un II/1. punktā paredzētā noteikšana nav izteikta vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, tādējādi, ka rodas iespēja izvērtēt šo noteikumu negodīgo raksturu – un gadījumā, ja tiek konstatēts to negodīgais raksturs, vai var atzīt par spēkā neesošu visu līgumu kopumā, ņemot vērā to, ka valsts tiesībās, līguma priekšmeta nenoteikšanas sekas ir līguma kā tāda spēkā neesamība?

3)	Gadījumā, ja varētu tikt atzīta līguma spēkā esamība, vai summu varētu noteikt tādā veidā, kas patērētājam ir visizdevīgākais?

(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. martā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – X-GmbH/Finanzamt Stuttgart – Körperschaften

(Lieta C-135/17)

(2017/C 221/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: X-GmbH

Atbildētāja: Finanzamt Stuttgar – Körperschaften

Prejudiciālie jautājumi

Vai EKL 57. panta 1. punkts (tagad LESD 64. panta 1. punkts) ir jāinterpretē tādējādi, ka uz kapitāla aprites starp dalībvalstīm un trešām valstīm ierobežojumu, kas 1993. gada 31. decembrī pastāv dalībvalstī saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, EKL 56. pants (tagad LESD 63. pants) neattiecas arī tad, ja valsts tiesību norma, kas pastāvēja attiecīgajā datumā un ierobežoja kapitāla apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm, būtībā attiecās tikai uz tiešiem ieguldījumiem, bet pēc attiecīgā datuma tika paplašināta, ietverot arī tādus portfeļa kapitāldaļu turējumus sabiedrībās nerezidentēs, kuru apjoms ir mazāks par līdzdalības slieksni 10 % apmērā?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde, vai EKL 57. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par1993. gada 31. decembrī pastāvošas valsts tiesību normas, ar kuru tiek ierobežota kapitāla aprite starp dalībvalstīm un trešām valstīm saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, piemērošanu ir uzskatāma situācija, ka ir piemērojama vēlāka tiesību norma, kas būtībā atbilst attiecīgajā datumā pastāvošajam ierobežojumam, tomēr attiecīgajā datumā pastāvošais ierobežojums pēc attiecīgā datuma īslaicīgi ir ticis būtiski grozīts, pamatojoties uz likumu, kurš, lai gan juridiski ir stājies spēkā, tomēr praksē nekad nav ticis piemērots, jo vēl pirms tā pirmreizējās piemērošanas konkrētā gadījumā to ir aizstājusi pašlaik piemērojamā tiesību norma?

Ja uz pirmo vai otro jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde, vai EKL 56. pants nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru attiecīgās dalībvalsts nodokļa maksātāja, kuram citā valstī (šajā lietā – Šveice) dibinātā sabiedrībā pieder vismaz 1 % kapitāldaļu, nodokļa aprēķina bāzē proporcionāli attiecīgās līdzdalības apjomam tiek ieskaitīti šīs sabiedrības gūtie pozitīvie ienākumi, kas uzskatāmi par ienākumiem no kapitālieguldījumiem, ja šiem ienākumiem ir piemērojama zemāka nodokļa likme nekā pirmajā minētajā valstī?

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. martā iesniedza Curtea de Apel Constanţa (Rumānija) – Întreprinderea Individuală Dobre M. Marius/Ministerul Finanțelor Publice – Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Galați – Serviciul Soluționare Contestații, Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Galați – Administrația Județeană a Finanțelor Publice Constanța – Serviciul Inspecție Fiscală Persoane Fizice

(Lieta C-159/17)

(2017/C 221/06)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Constanţa

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Întreprinderea Individuală Dobre M. Marius

Atbildētāji apelācijas instancē: Ministerul Finanțelor Publice – Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Galați – Serviciul Soluționare Contestații, Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Galați – Administrația Județeană a Finanțelor Publice Constanța – Serviciul Inspecție Fiscală Persoane Fizice

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2006/112/EK (1) 167., 168., 169., 179. panta, 213. panta 1. punkta, 214. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 273. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kura tādos apstākļos kā pamatlietā uzliek nodokļu maksātājam, kura reģistrācija par PVN maksātāju ir atcelta, pienākumu samaksāt valstij PVN, kas iekasēts laikposmā, kad PVN identifikācijas kods bija atcelts, tomēr neatzīstot viņam tiesības atskaitīt PVN par tajā pašā laikposmā veiktajām iegādēm?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/5

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. aprīlī iesniedza Kúria (Ungārija) – SH/TG

(Lieta C-168/17)

(2017/C 221/07)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: SH

Atbildētāja: TG

Persona, kas ir iestājusies lietā prasītājas atbalstam: UF

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 204/2011 (1) vai attiecīgā gadījumā Regulas 2016/44 (2) piemērošanas jomā ietilpst pienākumi segt garantijas izmaksas, kas paredzētas dažos līgumu virknes ietvaros noslēgtajos pretgarantijas līgumos attiecībā uz bankas garantijas izsniegšanu Lībijas Mājokļu un infrastruktūras padomes (turpmāk tekstā – “HIB)” labā:

1.1.	ja saskaņā ar pretgarantijas līgumu Eiropas Savienībā reģistrētajai bankai [oriģ. 2. lpp.] ir pienākums segt izmaksas Lībijas bankai, kas ir iekļauta Regulas Nr. 204/2011 III pielikuma aizlieguma sarakstā;

1.2.	ja saskaņā ar pretgarantijas līgumu Eiropas Savienībā reģistrētajai bankai ir pienākums segt izmaksas Lībijas bankai, kas nav iekļauta Regulas Nr. 204/2011 III pielikuma aizlieguma sarakstā, bet bankas garantija ir izsniegta HIB labā, kas ir iekļauta minētajā sarakstā;

1.3.	ja pēc grozījumu veikšanas Regulā Nr. 204/2011 ar Regulu Nr. 45/2014 ir aizliegts tieši vai netieši veikt maksājumus jebkādai Lībijas iestādei;

1.4.	ja garantijas izmaksu segšanas pienākums izriet no līgumu virknes ietvaros noslēgtā pretgarantijas līguma attiecībās starp divām Eiropas Savienībā reģistrētajām bankām saistībā ar bankas garantijas izsniegšanu HIB labā;

1.5.	ja garantijas izmaksu aprēķins tika veikts, beidzoties garantijas laikposmam, tiesvedībā tiesā pēc Regulas 2016/44 stāšanās spēkā?

Ja 1.1. un 1.2. punktā minētās garantijas izmaksu atmaksāšanas pienākums ir regulas piemērošanas jomā, vai garantijas izmaksas, kas ir samaksātas Lībijas bankai, kas kādu laiku bija iekļauta III pielikuma aizliegumu sarakstā, saistībā ar garantijas atmaksāt avansa maksājumu un garantijas par darbu pienācīgu izpildi izsniegšanu HIB labā, ir uzskatāmas par līdzekļiem, kas tieši vai netieši izmantoti par labu Regulas Nr. 204/2011 III pielikumā uzskaitītajām juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām?

Vai Regulas Nr. 204/2011 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts pēc tam, kad šajā regulā tika izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 45/2014 (1.3. punkts), ir jāinterpretē tādējādi, ka izmaksas un izdevumi, ko prasa samaksāt Lībijas banka un ko saskaņā ar pretgarantijas līgumu ir samaksājusi Eiropas Savienībā reģistrēta banka, tieši vai netieši ir uzskatāmi par garantijas nodrošinātām prasībām?

Vai par personu vai vienību Regulas Nr. 204/2011, redakcijā, kas ir grozīta ar Regulu Nr. 45/2014, 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē – kas darbojas ar šī 12. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās personas, vienības vai struktūras starpniecību vai tās uzdevumā, – ir jāuzskata Eiropas Savienībā reģistrēta banka, kurai saskaņā ar līgumu virknes ietvaros noslēgto pretgarantijas līgumu attiecībā uz bankas garantijas izsniegšanu HIB labā ir pienākums samaksāt Lībijas bankai garantijas izmaksas (1.4. punkts)? Vai garantijas izmaksas, kuras minētā banka prasa samaksāt citai Eiropas Savienībā reģistrētajai bankai, tieši vai netieši ir uzskatāmas par garantijas nodrošinātām prasībām?

5)	Vai Regulas Nr. 204/2011 9. pantā paredzētā nepiemērošanas klauzula ir attiecināma uz jebkuru maksājumu?

Tā kā garantijas izmaksu aprēķins tika veikts pēc tam, kad stājās spēkā Padomes Regula 2016/44, ar ko tika grozīta Regula Nr. 204/2011, bet kurā būtībā ir identiskas tiesību normas (1.5. punkts), vai strīda starp pusēm atrisināšanai ir piemērojama Regula 2016/44 un vai šīs regulas 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Lībijas bankas prasības segt izmaksas un izdevumus, kuras saskaņā ar pretgarantijas līgumu ir samaksājusi Eiropas Savienībā reģistrēta banka, tieši vai netieši ir uzskatāmas par garantijas nodrošinātām prasībām? Vai Eiropas Savienībā reģistrēta banka, kurai saskaņā ar līgumu virknes ietvaros noslēgto pretgarantijas līgumu attiecībā ar bankas garantijas izsniegšanu HIB labā ir pienākums samaksāt garantijas izmaksas Lībijas bankai, ir uzskatāma par personu vai vienību šīs regulas 17. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē – [oriģ. 3. lpp.] kas darbojas ar šī 17. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās personas, vienības vai struktūras starpniecību vai tās uzdevumā? Vai garantijas izmaksas, kuras minētā banka prasa segt citai Eiropas Savienībā reģistrētai bankai, tieši vai netieši ir uzskatāmas par garantijas nodrošinātām prasībām?

(1) Padomes 2011. gada 2. marta Regula (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (OV L 58, 1. lpp.).

(2) Padomes 2016. gada 18. janvāra Regula (ES) Nr. 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 204/2011 (OV L 12, 1. lpp.).

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 11. aprīlī iesniedza Kúria (Ungārija) – Nagyszénás Településszolgáltatási Nonprofit Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság

(Lieta C-182/17)

(2017/C 221/08)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Nagyszénás Településszolgáltatási Nonprofit Kft.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai jēdzienam “publisko tiesību subjekts” Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 13. panta 1. punkta pirmās daļas izpratnē atbilst komercsabiedrība, kura simtprocentīgi pieder pašvaldībai?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai ir uzskatāms, ka uzdevumus, kuri ietilpst pašvaldības pienākumos, taču kuru izpildi šī pašvaldība uztic komercsabiedrībai, šī sabiedrība pilda kā valsts iestāde?

3)	Ja atbilde uz jebkuru no iepriekšējiem jautājumiem ir noliedzoša, vai naudas summa, kuru pašvaldība maksā minētajai sabiedrībai par šo uzdevumu izpildi, ir uzskatāma par atlīdzību?

(1) OV 2006, L 347, 1. lpp.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/7

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 2. februāra spriedumu lietā T-29/15 International Management Group/Eiropas Komisija 2017. gada 11. aprīlī iesniedza International Management Group

(Lieta C-183/17)

(2017/C 221/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: International Management Group (pārstāvis – L. Levi, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—

līdz ar to

—	atcelt Komisijas 2013. gada 7. novembra Īstenošanas lēmuma C(2013) 7682 final par 2013. gada rīcības programmas Mjanmas/Birmas labā, kas finansējama no Eiropas Savienības vispārējā budžeta (1), 2014. gada 16. decembrī pieņemtos pielikuma grozījumus, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā un pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus:

1)	Pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde – Tiesas pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde – Lietas materiālu sagrozīšana

2)	2002. gada Finanšu regulas (2) un 2012. gada Finanšu regulas (3) pārkāpums – Komisijas regulas (4) un Komisijas deleģētās regulas (5) pārkāpums – Tiesas pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde – Lietas materiālu sagrozīšana

3)	Pareizas finanšu pārvaldības principa pārkāpums – Pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde – Tiesas pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde – 2012. gada Finanšu regulas (61. panta 1. punkta un 60. panta 2. punkta) pārkāpums

4)	Labas pārvaldības principa pārkāpums – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd arī lēmumu noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikumu izsniegt OLAF ziņojumu.

(1) C(2013) 7682 final.

(2) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, ar labojumiem (OV 2002, L 248, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

(4) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, ar labojumiem (OV 2002, L 357, 1. lpp.).

(5) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.).

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. aprīlī iesniedza Landgericht Berlin (Vācija) – flightright GmbH/Iberia Express SA

(Lieta C-186/17)

(2017/C 221/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: flightright GmbH

Atbildētāja: Iberia Express SA

Prejudiciālais jautājums

Vai tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 (1) 7. pantu var būt arī tad, ja pasažieris relatīvi neliela ierašanās novēlojuma dēļ nepagūst uz tieši savienoto reisu, kā rezultātā ierašanās galamērķī notiek trīs vai vairāk stundas vēlāk, bet abiem lidojumiem ir bijis katram savs gaisa pārvadātājs, un rezervācija ir tikusi veikta pie viena un tā paša ceļojuma rīkotāja, kurš kopējā lidojuma rezervāciju ir veicis pie citas aviosabiedrības?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.)

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. aprīlī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Spānija) – Lu Zheng/Ministerio de Economía y Competitividad

(Lieta C-190/17)

(2017/C 221/11)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītājs: Lu Zheng

Atbildētāja: Ministerio de Economía y Competitividad

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulas (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās (1), 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā apstrīdētais, kurā par šīs regulas 3. pantā paredzētā deklarēšanas pienākuma neizpildi ir atļauts uzlikt naudas sodu, kas var būt pat divreiz lielāks par izmantoto maksāšanas līdzekļu vērtību?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulas (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā apstrīdētais, kurā kā atbildību pastiprinoši apstākļi par deklarēšanas pienākuma neizpildi ir noteikti apstiprinājuma par maksāšanas līdzekļu likumīgu izcelsmi neesamība un pārvietoto maksāšanas līdzekļu apmēra neatbilstība attiecīgās personas veiktajai darbībai?

Ja uz abiem iepriekš minētajiem jautājumiem tiks sniegta apstiprinoša atbilde, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulas (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās, 9. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka samērīguma prasība ir izpildīta, ja tiek uzlikts naudas sods līdz 25 % apmēram no nedeklarētās skaidrās naudas summas neatkarīgi no pārvietotās summas apmēra?

(1) OV 2005, L 309, 9. lpp.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. aprīlī iesniedza Amtsgericht Hannover (Vācija) – Helga Krüsemann u.c./TUIfly GmbH

(Lieta C-195/17)

(2017/C 221/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Hannover

Pamatlietas puses

Prasītājas: Helga Krüsemann, Gabriele Heidenreich, Doris Manneck, Rita Juretschke

Atbildētāja: TUIfly GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas prombūtne saslimšanas dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidojumu veikšanai nepieciešamā personāla ievērojamas daļas spontāna prombūtne no darba tiesību un koplīguma viedokļa neleģitīma streika (“neorganizēts streiks”) dēļ ir ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē? Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, kādam ir jābūt prombūtnē esošo darbinieku īpatsvaram, lai varētu uzskatīt, ka pastāv šāds apstāklis?

3)	Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)	Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. aprīlī iesniedza Amtsgericht Hannover (Vācija) – Rita Hoffmeyer un Rudolf Meyer/TUIfly GmbH

(Lieta C-199/17)

(2017/C 221/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Hannover

Pamatlietas puses

Prasītāji: Rita Hoffmeyer, Rudolf Meyer

Atbildētāja: TUIfly GmbH

Prejudiciālie jautājumi

3)	Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)	Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. aprīlī iesniedza Amtsgericht Hannover (Vācija) – Eberhard Schmeer/TUIfly GmbH

(Lieta C-203/17)

(2017/C 221/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Hannover

Pamatlietas puses

Prasītājs: Eberhard Schmeer

Atbildētāja: TUIfly GmbH

Prejudiciālie jautājumi

3)	Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)	Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/11

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedumu lietā T-191/14 Lubrizol France SAS/Eiropas Savienības Padome 2017. gada 26. aprīlī iesniedza Lubrizol France SAS

(Lieta C-223/17 P)

(2017/C 221/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lubrizol France SAS (pārstāvji – R. MacLean, Solicitor, A. Bochon, avocat)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu T-191/14, Lubrizol France/Eiropas Savienības Padome, ciktāl tas attiecas uz diviem apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatiem prasības pieteikumā Vispārējā tiesā;

—	atzīt šos abus pamatus par pamatotiem;

—	izmantot savas pilnvaras, lai pašai lemtu par abiem attiecīgajiem pamatiem un taisīt galīgo spriedumu;

—	pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par abiem apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatiem saistībā ar tiesību pārkāpumiem un procesuālajiem pārkāpumiem;

—	piespriest Padomei un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus un izmaksas, kā arī tiesāšanās izdevumus un izmaksas pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa nav izvērtējusi atbilstoši pareizam juridiskajam kritērijam Padomes veiktās pārbaudes piemērošanu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa, nepiemērojot atbilstošos kritērijus, kas ietverti Komisijas paziņojumā par autonomo tarifu atcelšanu un kvotām (Paziņojums 2011/C 363/02 (1)), vērtējumā par to, vai autonomo tarifu atcelšana saistībā ar BPA būtu jāizbeidz, nav pienācīgi izvērtējusi Padomes un Komisijas apgalvojumus atbilstoši attiecīgajai juridiskajai pārbaudei saskaņā ar pareizo juridisko kritēriju, kas piemērojams šādā situācijā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir nepieļaujami aizvietojusi Padomes argumentāciju ar savu argumentāciju un ir acīmredzami sagrozījusi pierādījumus.

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepieļaujami aizvietojusi Padomes un Komisijas argumentāciju ar savu argumentāciju un, šādi rīkojoties, sniegusi nepieļaujamu pamatojumu no savas puses, lai atbalstītu uzskatu, ka iebildumu iesniedzēja prece var tikt uzskatīta par identisku, ekvivalentu un aizvietojamu materiālu attiecībā pret BPA.

Otrkārt, tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir izvērtējusi pierādījumus, kas attiecas uz iebildumu iesniedzēja spēju piegādāt pietiekamā apmērā preces, kas esot salīdzināmas ar BPA, acīmredzami nepareizi, tādējādi grozot pierādījumu skaidro nozīmi un to piemērošanu lietas izskatīšanā pirmajā instancē.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas attiecīgo procedūru piemērošanā un ir norādījusi pretrunīgu argumentāciju.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Komisijas pilnvaras noraidīt iebildumu sakarā ar kavēšanās atbildes sniegšanā periodu, kas būtiski pārsniedz 15 darba dienas, kas paredzētas Komisijas paziņojumā, attiecas vienīgi uz pirmo saskarsmi starp iebilduma iesniedzēju un pieprasījumu iesniegušajām sabiedrībām, nevis uz turpmāko komunikāciju, kas ļāva Vispārējai tiesai šo kavēšanos uzskatīt par nenozīmīgu. Šādi rīkojoties, Vispārēja tiesa ir sniegusi pretrunīgu argumentāciju saistībā ar dažādu procedūras, kas noteikta Komisijas paziņojumā, dalībnieku būtību, funkcijām un lomām.

(1) OV 2011, C 363, 6. lpp.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/12

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 3. marta rīkojumu lietā T-556/16 GX/Eiropas Komisija 2017. gada 4. maijā iesniedza GX

(Lieta C-233/17 P)

(2017/C 221/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: GX (pārstāvis – G.-M. Enache, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu un līdz ar to atcelt iecēlējiestādes lēmumu;

—	izmaksāt kompensāciju par zaudējumiem un nemantisko kaitējumu, kas ir nodarīts ar šo lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apelācijas sūdzību tās iesniedzējs lūdz Tiesu atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 3. marta rīkojumu lietā T-556/16, GX/Komisija, ar ko tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja prasība atcelt konkursa EPSO/AD/248/13 atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņa uzvārdu šī konkursa sekmīgo kandidātu rezerves sarakstā.

Apelācijas sūdzības atbalstam tās iesniedzējs izvirza divus pamatus:

Paziņojuma par konkursu, kļūdu labojuma un Novērtēšanas centra pamatprincipu prettiesiskums

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka paziņojums par konkursu ir prettiesisks, ciktāl tajā nav sniegts objektīvs attaisnojums ne attiecībā uz otrās valodas ierobežojumu (vācu, angļu vai franču) saistībā ar dienesta interesēm, ne attiecībā uz šāda ierobežojuma samērīgumu saistībā ar patiesajām dienesta interesēm.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo Novērtēšanas centra pamatprincipu, kas ir EPSO atklāto konkursu pamatā, prettiesiskumu, nepiemērotību un zinātniskās pamatotības neesamību, jo nav apstiprinājuma, pierādījumu vai pārbaudes par EPSO izmantoto galveno praksi, kas ir balstīta uz šādiem principiem: (i) “agrākā uzvedība ir labākais darba snieguma nākotnē prognozētājs”, (ii) “novērtēšanas centri, kuros tiek atdarinātas reālas dzīves situācijas darbā, ir labākais darba snieguma reālajā dzīvē prognozēšanas veids”.

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo konkursā EPSO/AD/248/13 publicētā kļūdu labojuma prettiesiskumu.

2.	Procesuāla rakstura pārkāpumi Novērtēšanas centrā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz vairākiem procesuāla rakstura pārkāpumiem Novērtēšanas centrā konkursā EPSO/AD/248/13.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. maijā iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Gert Teglgaard un Fløjstrupgård I/S/Fødevareministeriets Klagecenter

(Lieta C-239/17)

(2017/C 221/17)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāji: Gert Teglgaard un Fløjstrupgård I/S

Atbildētāja: Fødevareministeriets Klagecenter

Prejudiciālie jautājumi

Vai apstākļos, kad lauksaimnieks neievēro likumā noteiktās pārvaldības prasības un labus lauksaimniecības un vides apstākļus kādā kalendārajā gadā un tādēļ uz lauksaimniekam izmaksājamajiem tiešajiem maksājumiem ir attiecināms samazinājums (skat. Padomes Regulas Nr. 1782/2003 (1) 6. panta 1. punktu, lasītu kopsakarā ar Komisijas Regulas Nr. 796/2004 (2) 66. panta 1. punktu), atbalsta samazinājums ir jāaprēķina, ņemot vērā lauksaimnieka tiešos maksājumus:

a)	kalendārajā gadā, kurā prasības netika ievērotas, vai

b)	(nākamajā) kalendārajā gadā, kurā ir noteikta/konstatēta neatbilstība?

2)	Vai saskaņā ar vēlākajiem noteikumiem, kas ir paredzēti Padomes Regulas Nr. 73/2009 (3) 23. panta 1. punktā, to lasot kopsakarā ar Komisijas Regulas Nr. 1122/2009 (4) 70. panta 4. punktu un 8. punkta a) apakšpunktu, atbilde ir tāda pati?

Vai, aprēķinot atbalsta samazinājuma apmēru, apstākļos, kad lauksaimnieks neievēro likumā noteiktās pārvaldības prasības un labus lauksaimniecības un vides apstākļus 2007. un 2008. gadā, savukārt neatbilstība vispirms tiek noteikta/konstatēta 2011. gadā, ir piemērojama Padomes Regula Nr. 1782/2003, lasīta kopsakarā ar Komisijas Regulu Nr. 786/2004, vai arī piemērojama ir Padomes Regula Nr. 73/2009, lasīta kopsakarā ar Komisijas Regulu Nr. 1122/2009?

(1) Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV 2003, L 270, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV 2004, L 141, 18. lpp.).

(3) Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV 2009, L 30, 16. lpp.).

(4) Komisijas 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV 2009, L 316, 65. lpp.).

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedumu lietā T-706/14 Holistic Innovation Institute/REA2017. gada 2. maijā iesniedza Holistic Innovation Institute, S.L.U.

(Lieta C-241/17 P)

(2017/C 221/18)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Holistic Innovation Institute, S.L.U. (pārstāvis – J.J. Marín López, abogado)

Otra lietas dalībniece: Pētniecības izpildaģentūra (REA)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedumu Holistic Innovation Institute/REA, T-706/14, EU:T:2017:89;

—	atcelt Pētniecības izpildaģentūras direktora 2014. gada 24. jūlija Lēmumu (ARES(2014) 2461172) par sarunu izbeigšanu ar Holistic Innovation Institute, S.L.U., izslēdzot tās dalību Eiropas projektos Inachus un ZONeSEC;

—	piespriest Holistic Innovation Institute, S.L.U. labā atlīdzinājumu, kā noteikts apelācijas sūdzības 177. punktā.

Pamati un galvenie argumenti

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir apgalvots, ka, vērtējot Holistic Innovation Institute jaudu un izslēdzot to no sarunām projektu Inachus un ZONeSEC ietvaros, REA esot rīkojusies atbilstoši savai kompetencei un neesot pārsniegusi tai saistībā ar Septītās pamatprogrammas vadību uzticēto uzdevumu ietvarus (pārsūdzētā sprieduma 39. punkts).

2.	Kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot Lēmuma 2012/838 pielikuma 2.2.2. punkta pirmo daļu tādējādi, ka tajā esot ļauts REA izslēgt Holistic Innovation Institute no sarunām projektu Inachus un ZONeSEC ietvaros (pārsūdzētā sprieduma 126. punkts).

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir uzskatīts, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums esot norādīts (pārsūdzētā sprieduma 67. punkts), lai arī apstrīdētajā lēmumā kā uz tā pamatojuma neatņemamu sastāvdaļu ir izdarīta atsauce, pirmkārt, uz Komisijas 2014. gada 13. marta Lēmumu (ARES (2014) 710158), ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja tiek izslēgta no dalības projektā eDIGIREGION (pārsūdzētā sprieduma 57. un 60.–62. punkts), un, otrkārt, uz revīziju 11-INFS-025 un 11-BA119-016 gala ziņojumiem (pārsūdzētā sprieduma 63. un 64. punkts), taču gan par minēto Komisijas 2014. gada 13. marta Lēmumu (ARES (2014) 710158), gan revīziju 11-INFS-025 un 11-BA119-016 gala ziņojumiem ir tikušas iesniegtas atcelšanas prasības.

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir sagrozīts iesniegto pierādījumu novērtējums, apgalvojot, ka REA esot “vairākkārt” lūgusi prasītājai noteiktu informāciju (pārsūdzētā sprieduma 75. punkts), ka “savu lūgumu tā atkārtoti izteikusi”2014. gada 14. maija vēstulē (pārsūdzētā sprieduma 78. punkts) un ka esot notikušas “vairākas vēstuļu apmaiņas starp REA un prasītāju” (pārsūdzētā sprieduma 118. punkts).

5.	Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir sagrozīts iesniegto pierādījumu novērtējums, 8., 77. un 78. punktā atsaucoties uz neesošu, lietas materiālos neatrodamu dokumentu.

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir uzskatīts par pamatotu apstrīdētais lēmums (pārsūdzētā sprieduma 80., 84., 94., 108. un 127. punkts), lai arī apstrīdētais lēmums ir pretrunā Lēmuma 2012/838 pielikuma 2.2.2. punktam, jo neatkarīgo ārējo novērtētāju pozitīvais vērtējums par apelācijas sūdzības iesniedzējas darbības spēju minētajā lēmumā ir bez jebkādiem “spēcīgiem un labi pamatotiem argumentiem” atstāts bez ievērības.

Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētais spriedums nav pamatots, jo tajā ir apgalvots, ka “prasītāja nav iesniegusi nekādu informāciju, kas ļautu atspēkot tās [REA] argumentus” (pārsūdzētā sprieduma 58. punkts) un ka prasītājas 2014. gada 2. jūnija vēstulē, kas prasības pieteikumam pievienota Pielikumā A26, esot “atreferēta daļa no informācijas, kas bija izklāstīta šā sprieduma 8. punktā minētajā skaidrojošajā dokumentā, tomēr nesniedzot konkrēto informāciju, ko tai bija lūgusi REA un kas norādīta šā sprieduma 7., 9. un 10. punktā” (pārsūdzētā sprieduma 78. punkts).

8.	Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir uzskatīts, ka sarunu pilnvarojuma dokumentos paredzētais sarunu noslēgšanas laika grafiks esot “informatīvs” (pārsūdzētā sprieduma 130. punkts).

9.	Kļūda tiesību piemērošanā tajā ziņā, ka pārsūdzētajā spriedumā ir nepareizi uzskatīts, ka nedz materiālos, nedz nemateriālos zaudējumus, kas nodarīti apstrīdētā lēmuma pieņemšanas rezultātā, neesot jāatlīdzina (pārsūdzētā sprieduma 147., 148. un 150. punkts).

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. maijā iesniedza Supreme Court (Īrija) – Ryanair Ltd/The Revenue Commissioners

(Lieta C-249/17)

(2017/C 221/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ryanair Ltd

Atbildētājs: The Revenue Commissioners

Prejudiciālie jautājumi

Vai nākotnē īstenojams nodoms sniegt pārvaldības pakalpojumus pārņemšanas subjektam, ja šāda pārņemšana būtu sekmīga, ir pietiekams, lai noteiktu, ka iespējamais pārņēmējs veic saimniecisku darbību Sestās PVN direktīvas (1) 4. panta izpratnē, lai PVN, ko iespējamais pārņēmējs ir samaksājis par precēm un pakalpojumiem, kuri tam sniegti ar mērķi veicināt attiecīgo iegādes darījumu, varētu iespējami uzskatīt par PVN priekšnodokli attiecībā uz plānoto saimniecisko darbību sniegt šādus pārvaldības pakalpojumus; un

vai var pastāvēt pietiekami “tieša un tūlītēja saikne”, ko Tiesa ir noteikusi kā prasību spriedumā Cibo (2), starp profesionālajiem pakalpojumiem, kuri ir sniegti šādas iespējamas pārņemšanas kontekstā, un darījumiem, par kuriem nākotnē jāmaksā PVN un kuri sekmīgas pārņemšanas gadījumā nozīmētu iespējamu pārvaldības pakalpojumu sniegšanu iegādes subjektam, lai varētu atļaut atskaitīt PVN, kas ir jāmaksā par šo profesionālo pakalpojumu sniegšanu?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV 1977, L 145, 1. lpp.).

(2) Spriedums, 2001. gada 27. septembris, Cibo Participations SA/Directeur régional des impôts du Nord-Pas-de-Calais, C-16/00, EU:C:2001:495.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/16

Prasība, kas celta 2017. gada 12. maijā – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-251/17)

(2017/C 221/20)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. Manhaeve un L. Cimaglia)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, neveikdama visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu, ko Tiesa 2012. gada 19. jūlijā pasludinājusi lietā C-565/10 Komisija/Itālija, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti LESD 260. panta 1. punktā;

—

piespriest Itālijas Republikai samaksāt naudas sodu EUR 346 922,40 apmērā, no kuras atskaitīts iespējamais samazinājums, kas izriet no piedāvātās samazinājuma formulas, par katru nokavējuma dienu sprieduma, kas pasludināts lietā C-565/10, izpildē, skaitot no dienas, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā, līdz dienai, kad tiks izpildīts lietā C-565/10 pasludinātais spriedums;

—

piespriest Itālijas Republikai samaksāt fiksētu naudas summu EUR 39 113,80 apmērā par dienu, kuras kopējā minimālā summa ir EUR 62 699 421,40, sākot ar dienu, kad ir pasludināts spriedums lietā C-565/10, līdz dienai, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā, vai līdz dienai, kad tiks izpildīts lietā C-565/10 pasludinātais spriedums;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasību Komisija iebilst, ka nav izpildīts spriedums, ko Tiesa pasludinājusi 2012. gada 19. jūlijā attiecībā uz 80 Itālijas aglomerācijām, kas ir to aglomerāciju vidū, kuras bija minētā sprieduma priekšmets.

Šajā ziņā Itālijas Republika atzīst, ka attiecībā uz 35 aglomerācijām nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti 3. pantā Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvā 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (1). Tā arī atzīst, ka attiecībā uz 70 aglomerācijām nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti šīs direktīvas 4. un 10. pantā.

Tādēļ Komisija secina, ka Itālijas Republika nav veikusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā izpildītu 2012. gada 19. jūlija spriedumu.

(1) OV L 135, 40. lpp.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. maijā iesniedza Amtsgericht Hannover (Vācija) – Regina Lorenz un Prisca Sprecher/TUIfly GmbH

(Lieta C-254/17)

(2017/C 221/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Hannover

Pamatlietas puses

Prasītājas: Regina Lorenz, Prisca Sprecher

Atbildētāja: TUIfly GmbH

Prejudiciālie jautājumi

3)	Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai ārkārtējam apstāklim bija jāpastāv attiecībā uz pašu atcelto reisu vai arī apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir tiesības komerciālu apsvērumu dēļ noteikt jaunu lidojumu sarakstu?

4)	Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai iespēja izvairīties attiecas tikai uz ārkārtējo apstākli vai arī uz ārkārtējā apstākļa iestāšanās sekām?

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/18

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – AW/EUIPO – Pharma Mar (“YLOELIS”)

(Lieta T-85/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “YLOELIS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “YONDELIS” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 221/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alfa Wassermann SpA (AW) (Alanno, Itālija), kurai atļauts aizstāt Alfa Wassermann Hungary Kft (pārstāvji – M. Best, U. Pfleghar un S. Schäffner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Palmero Cabezas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Pharma Mar, SA (Colmenar Viejo, Spānija) (pārstāvis – N. González-Alberto Rodríguez, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 18. decembra lēmumu lietā R 1100/2014-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Pharma Mar un Alfa Wassermann Hungary

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Alfa Wassermann SpA (AW) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 118, 13.4.2015.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/18

Vispārējās tiesas 2017. gada 15. maija spriedums – Morton’s of Chicago/EUIPO – Mortons the Restaurant (“MORTON’S”)

(Lieta T-223/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “MORTON’S” - Nereģistrētas agrākas valsts preču zīmes “MORTON’S”, “MORTONS”, “MORTON’S CLUB”, “MORTONS CLUB”, “MORTON’S THE RESTAURANT”, “MORTONS RESTAURANT” un “M MORTON’S” - Relatīvs atteikuma pamats - Atzīšana par spēkā neesošu - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts un 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2017/C 221/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Morton’s of Chicago, Inc. (Čikāga, Ilinoisa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – J. Moss, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Mortons the Restaurant Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – J. Barry, solicitor, un P. Nagpal, barrister)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 12. februāra lēmumu lietā R 46/2014-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Mortons The Restaurant un Morton’s of Chicago

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Morton’s of Chicago, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 228, 13.7.2015.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/19

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Agria Polska u.c./Komisija

(Lieta T-480/15) (1)

(Konkurence - Aizliegta vienošanās - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas tirgus - Lēmums par sūdzības noraidīšanu - Apgalvotā ražotāju un izplatītāju pretkonkurences rīcība - Ražotāju un izplatītāju saskaņota sūdzību iesniegšana administratīvajās un krimināltiesiskajās iestādēs - Ziņošana par apgalvotajiem piemērojamā tiesiskā regulējuma pārkāpumiem, ko veikuši paralēlie importētāji - Administratīvās pārbaudes, kuras vēlāk ir rūpīgi veikušas administratīvās iestādes - Valsts iestāžu veikta administratīvo sodu un kriminālsodu uzlikšana paralēlajiem importētājiem - Ražotāju un izplatītāju sūdzību iesniegšanas pielīdzināšana traucējošām prasībām vai administratīvā procesa ļaunprātīgai izmantošanai - Savienības interešu neesamība - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2017/C 221/24)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Agria Polska sp. z o.o. (Sosnoveca, Polija), Agria Chemicals Poland sp. z o.o. (Sosnoveca), Star Agro Analyse und Handels GmbH (Allerhailigena pie Vildonas, Austrija) un Agria Beteiligungsgesellschaft mbH (Allerhailigena pie Vildonas) (pārstāvji – S. Dudzik un J. Budzik, vēlāk P. Graczyk un W. Rocławski, advokāt)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – J. Szczodrowski, A. Dawes un J. Norris-Usher)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam atcelt Komisijas 2015. gada 19. jūnija Lēmumu C(2015) 4284 final (lieta AT.39864 – BASF (iepriekš – AGRIA u.c./BASF u.c.)), ar ko ir noraidīta sūdzība, kuru prasītājas iesniegušas saistībā ar LESD 101. un/vai 102. panta pārkāpumu, ko esot pieļāvuši galvenokārt trīspadsmit uzņēmumi, kuri ražo un izplata augu aizsardzības līdzekļus, ar četru profesionālu organizāciju un kāda advokātu biroja palīdzību vai starpniecību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Agria Polska sp. z o.o., Agria Chemicals Poland sp. z o.o., Star Agro Analyse und Handels GmbH un Agria Beteiligungsgesellschaft mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 337, 12.10.2015.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/20

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Airhole Facemasks/EUIPO – sindustrysurf (“AIR HOLE FACE MASKS YOU IDIOT”)

(Lieta T-107/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Grafiska Eiropas Savienības preču zīme “AIR HOLE FACE MASKS YOU IDIOT” - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Grozīšanas pilnvaras)

(2017/C 221/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Airhole Facemasks, Inc. (Vankūvera, Kanāda) (pārstāvji – S. Barker, solicitor, un A. Michaels, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: sindustrysurf, SL (Trapagaran, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 18. janvāra lēmumu lietā R 2547/2014-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Airhole Facemasks un sindustrysurf

Rezolutīvā daļa:

atcelt un grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 18. janvāra lēmumu lietā R 2547/2014-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Airhole Facemasks, Inc. un sindustrysurf, SL tādējādi, ka apelācijas sūdzība, ko sindustrysurf iesniegusi EUIPO par Anulēšanas nodaļas 2014. gada 30. jūlija lēmumu, ir noraidīta;

2)	Airhole Facemasks un EUIPO paši sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies Vispārējā tiesā;

3)	sindustrysurf atlīdzina izdevumus, kas Airhole Facemasks radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē;

4)	prasību pārējā daļā noraidīt.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/20

Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija spriedums – Reisswolf/EUIPO (“secret.service”)

(Lieta T-163/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “secret.service.” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas - Regulas Nr. 207/2009 76. pants - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)

(2017/C 221/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Reisswolf Akten- und Datenvernichtung GmbH & Co. KG (Hamburga, Vācija) (pārstāvis – A. Ebert-Weidenfeller, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Hanne)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 8. februāra lēmumu lietā R 1820/2015-4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “secret.service.” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Reisswolf Akten- und Datenvernichtung GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 6.6.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/21

Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija spriedums – Panzeri/Parlaments

(Lieta T-166/16) (1)

(Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Parlamentārās palīdzības piemaksa - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana)

(2017/C 221/27)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pier Antonio Panzeri (Calusco d’Adda, Itālija) (pārstāvis – C. Cerami, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – N. Lorenz, A. Caiola, G. Corstens un S. Seyr)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 263. pantam, kurā lūgts atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 11. februāra lēmumu par summas EUR 83 764,34 atgūšanu no prasītāja un ar to saistīto šīs pašas dienas paziņojumu par parādu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Pier Antonio Panzeri atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 6.6.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/21

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Mühlbauer Technology/EUIPO (“Magicrown”)

(Lieta T-218/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Magicrown” reģistrācijas pieteikums - Absolūtie atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2017/C 221/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mühlbauer Technology GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji – M. Zintler un A. Stolz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Hanne)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 7. marta lēmumu lietā R 1213/2015-4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “Magicrown” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mühlbauer Technology GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 232, 27.6.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/22

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. maija spriedums – adp Gauselmann/EUIPO (“MULTI FRUITS”)

(Lieta T-355/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MULTI FRUITS” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2017/C 221/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: adp Gauselmann GmbH (Espelkamp, Vācija) (pārstāvis – P. Koch Moreno, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 29. aprīļa lēmumu lietā R 1043/2015-5 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “MULTI FRUITS” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	adp Gauselmann GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 16.8.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/22

Vispārējās tiesas 2017. gada 11. maija spriedums – Bammer/EUIPO – mydays (“MÄNNERSPIELPLATZ”)

(Lieta T-372/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MÄNNERSPIELPLATZ” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2017/C 221/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alexander Bammer (Sindelfingen, Vācija) (pārstāvis – W. Riegger, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: mydays GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis – F. Pfefferkorn, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 28. aprīļa lēmumu lietā R 1796/2015-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp mydays un A. Bammer

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Alexander Bammer atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 314, 29.8.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/23

Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija spriedums – Sabre GLBL/EUIPO (“INSTASITE”)

(Lieta T-375/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “INSTASITE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2017/C 221/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Sabre GLBL, Inc. (Southlake, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – J. Zecher, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji – D. Hanf un S. Crabbe)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 27. aprīļa lēmumu lietā R 1742/2015-2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “INSTASITE” kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Sabre GLBL, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 326, 5.9.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/23

Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija spriedums – Makhlouf/Padome

(Lieta T-410/16) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības uz godu - Tiesības uz īpašumu - Nevainīguma prezumpcija - Ieceļošanas Savienības teritorijā un tās šķērsošanas tranzītā ierobežojumi - Samērīgums)

(2017/C 221/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Rami Makhlouf (Damaska, Sīrija) (pārstāvis – E. Ruchat, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – sākotnēji S. Kyriakopoulou, G. Étienne un A. Vitro, pēc tam S. Kyriakopoulou un A. Vitro, un pēc tam S. Kyriakopoulou un J. Bauerschmidt)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Castillo de la Torre, L. Havas un R. Tricot)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, kurā ir lūgts atcelt Padomes 2016. gada 27. maija Lēmumu KĀDP/2016/850, ar ko groza Lēmumu 2013/1255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2016, L 141, 125. lpp.) un tam sekojošos izpildes lēmumus daļā, kas attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Rami Makhlouf sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 371, 10.10.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/24

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Marsh/EUIPO (“LegalPro”)

(Lieta T-472/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “LegalPro” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2017/C 221/33)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marsh GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvis – W. Riegger, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – M. Fischer)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 17. jūnija lēmumu lietā R 146/2016-4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “LegalPro” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Marsch GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 383, 17.10.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/25

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. maija spriedums – PG/Frontex

(Lieta T-583/16)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Lēmums nepagarināt uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu - Pagarināšanas procedūra - LESD 266. pants - Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2017/C 221/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PG (pārstāvis – S. Pappas, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) (pārstāvji – H. Caniard un S. Drew, piedaloties B. Wägenbaur, avocat)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 270. pantu un lūdzot, pirmkārt, atcelt Frontex institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 2015. gada 9. jūnija lēmumu nepagarināt prasītāja līgumu un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam, iespējams, nodarīto kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	PG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/25

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – CW/Parlaments

(Lieta T-742/16 RENV) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Psiholoģiska vardarbība - Civildienesta noteikumu 12.a pants - Pienākums sniegt palīdzību - Iekšējie noteikumi attiecībā uz Padomdevēju komiteju par psiholoģisko vardarbību un šādas izturēšanās novēršanu darbavietā - Civildienesta noteikumu 24. pants - Lūgums sniegt palīdzību - Noraidīšana - Lēmums noraidīt sūdzību - Patstāvīgs saturs - Sūdzības priekšlaicīgums - Neesamība - Padomdevēju komitejas par psiholoģisko vardarbību un šādas izturēšanās novēršanu darbavietā loma un prerogatīvas - Ierēdņa pakārtota vēršanās tajā - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2017/C 221/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CW (pārstāvis – C. Bernard-Glanz, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji – E. Taneva un M. Dean)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 230. pantam, pirmkārt, atcelt Parlamenta 2013. gada 8. aprīļa lēmumu noraidīt prasītāja iesniegto lūgumu sniegt palīdzību saistībā ar iespējamo psiholoģisko vardarbību, kurā viņa sevi uzskata par cietušo no viņas priekšnieku puses, kā arī atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2013. gada 23. oktobra lēmumu par viņas 2013. gada 9. jūlija sūdzības noraidīšanu, un, otrkārt, prasība atlīdzināt viņai iespējami nodarīto kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2013. gada 23. oktobra lēmumu ar kuru iecēlējinstitūcijas vārdā ir noraidīta CW 2013. gada 9. jūlija sūdzība;

2)	prasību par Parlamenta 2013. gada 8. aprīļa lēmumu noraidīt CW iesniegto lūgumu sniegt palīdzību noraidīt kā nepieņemamu;

3)	Parlaments samaksā CW par ciesto morālo kaitējumu atlīdzību EUR 2 000 apmērā, kurai pieskaita nokavējuma procentus, sākot no šī sprieduma pasludināšanas dienas, pēc likmes, kuru Eiropas Centrālā banka (ECB) ir noteikusi galvenajām refinansēšanas operācijām;

4)	pārējā daļā prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt;

5)	Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina CW tiesāšanās izdevumus sākotnējā tiesvedībā Eiropas Savienības Civildienesta tiesā saistībā ar prasību lietā F-124/13, apelācijas tiesvedībā lietā T-742/15 P un šajā atkārtotās izskatīšanas tiesvedībā lietā T-742/16 RENV.

(1) OV C 52, 22.2.2014. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar Nr. F-124/13).

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/26

Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB

(Lieta T-55/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - EIB personāls - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - 2009. gada novērtējums - Kļūdas tiesību piemērošanā - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2017/C 221/36)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka (EIB) (pārstāvji – G. Nuvoli un G. Faedo, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (tiesnesis vienpersoniski) 2015. gada 18. decembra spriedumu De Nicola/EIB (F-45/11, EU:F:2015:167), lūdzot daļēji atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Carlo De Nicola sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Investīciju bankas (EIB) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 106, 21.3.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/27

Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB

(Lieta T-59/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - EIB personāls - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - 2012. gada novērtējums - Kļūdas tiesību piemērošanā - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2017/C 221/37)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka (EIB) (pārstāvji – sākotnēji G. Nuvoli un F. Martin, vēlāk G. Nuvoli un G. Faedo, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (tiesnesis vienpersoniski) 2015. gada 18. decembra spriedumu De Nicola/EIB (F-9/14, EU:F:2015:163), lūdzot daļēji atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Carlo De Nicola sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Investīciju bankas (EIB) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 111, 29.3.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/27

Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB

(Lieta T-60/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - EIB personāls - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - 2011. gada novērtējums - Kļūdas tiesību piemērošanā - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2017/C 221/38)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka (EIB) (pārstāvji – sākotnēji G. Nuvoli un F. Martin, vēlāk –G. Nuvoli un G. Faedo, kuriem palīdz A. Dal Ferro, adovokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2015. gada 18. decembra spriedumu De Nicola/EIB (F-55/13, EU:F:2015: 165), lūdzot šo spriedumu daļēji atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Carlo De Nicola sedz savus tiesāšanās izdevumus, ka arī atlīdzina Eiropas Investīciju bankas (EIB) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 111, 29.3.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/28

Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB

(Lieta T-70/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - EIB personāls - Psiholoģiska vardarbība - Ārpuslīgumiskā atbildība - Kļūdas tiesību piemērošanā - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2017/C 221/39)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis – G. Ferabecoli, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka (EIB) (pārstāvji – G. Nuvoli un G. Faedo, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (tiesnesis vienpersoniski) 2015. gada 18. decembra spriedumu De Nicola/EIB (F-104/13, EU:F:2015:164), lūdzot daļēji atcelt šo spriedumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Carlo De Nicola sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Investīciju bankas (EIB) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 111, 29.3.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/28

Vispārējās tiesas 2017. gada 4. maija rīkojums – De Masi/Komisija

(Lieta T-341/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Piekļuve dokumentiem - Piekļuves pieteikums pamatojoties uz starpiestāžu sadarbību atbilstoši LESD 230. pantam - Dokumenti par Padomes izveidotās grupas “Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi)” darbību - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2017/C 221/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Fabio De Masi (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – A. Fischer-Lescano, profesors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Erlbacher un J. Baquero Cruz)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt lēmumu, kas ietverts Komisijas 2016. gada 8. jūnija vēstulē, atbildot uz Eiropas Parlamenta Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE2) priekšsēdētāja pieteikumu sniegt pilnīgu piekļuvi grupas “Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi)” dokumentiem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Fabio De Masi sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 287, 8.8.2016.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/29

Prasība, kas celta 2017. gada 14. aprīlī – L/Parlaments

(Lieta T-59/17)

(2017/C 221/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: L (pārstāvis – I. Coutant Peyre, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Parlamenta 2016. gada 24. jūnija lēmumu par prasītāja atlaišanu, ko prasītājs saņēma 2016. gada 25. jūnijā;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt morālo kaitējumu EUR 100 000 apmērā;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza astoņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots trauksmes cēlēju aizsardzības principu, kas noteikti Civildienesta noteikumu 22. panta a) un b) apakšpunktā un Iekšējās kārtības noteikumu 6. panta 1. punktā, pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvota pamatojuma neesamība.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvota rūpības pienākuma neizpilde.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvota Parlamenta atbildes neesamība uz prasītāja pieteikumu par palīdzības sniegšanu, tiesību uz aizstāvību, tiesību uz samierināšanās pārkāpums.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots tiesību piekļūt dokumentiem pārkāpums.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/29

Prasība, kas celta 2017. gada 19. aprīlī – Falmouth University/Komisija

(Lieta T-227/17)

(2017/C 221/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Falmouth University (Falmouth, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – V. Sloane, Barrister, F. Harmel, advokāts, un T. Kotsonis, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru ir konstatēts, ka ERAF 2007.–2013. gadu plānošanas posmā bija notikuši pārkāpumi programmā “Veicinot Kornvolas radošo zināšanu bāzi” un kā ir vajadzīga vienotas likmes finanšu korekcijām 25 % apmērā;

—	piespriest Eiropas Komisijai segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot kļūdaini konstatējusi, ka atlases kritēriji ir pretrunā Direktīvas 2004/18/EK (1) 44. panta 2. punktam.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai neesot bijušas tiesības pamatoties uz trim iespējamiem papildu pārkāpumiem.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka jebkurā gadījumā Komisija esot kļūdaini atzinusi, ka pastāv trīs iespējamie papildu pārkāpumi.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot rīkojusies acīmredzami neloģiski un nesamērīgi, nolemdama, ka finanšu korekcijas apmērs ir 25 %.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 2004., 114. lpp.)

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/30

Prasība, kas celta 2017. gada 17. aprīlī – Balti Gaas/Eiropas Komisija un INEA

(Lieta T-236/17)

(2017/C 221/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Balti Gaas OÜ (Tallina, Igaunija) (pārstāvji – E. Tamm un L. Naaber-Kivisoo, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētāju 2017. gada 17. februāra lēmumu ar atsauci Ares(2017)890302 (1);

—	piespriest atbildētājām segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājai tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja norāda, ka atbildētājas neesot nodrošinājušas, lai finansiālā atbalsta piešķiršanas procedūras būtu atbilstošas tiesiskuma, pārskatāmības un labas pārvaldības principiem, un izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota kompetences neesamība.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvota būtiska procesuāla noteikuma pārkāpuma esamība, jo neesot ticis norādīts pamatojums.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota pamatojuma neesamība.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvota faktu neprecizitāte pamatojumā.

(1) Pieņemtais lēmums attiecībā uz Komisijas 2016. gada 17. marta Īstenošanas lēmumu C(2016)1587 final, ar ko groza Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2014)2080, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta daudzgadu darba programmu finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas energoinfrastruktūras jomā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/31

Prasība, kas celta 2017. gada 24. aprīlī – Ecolab Deutschland un Lysoform Dr. Hans Rosemann/ECHA

(Lieta T-243/17)

(2017/C 221/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ecolab Deutschland GmbH (Monheim, Vācija) un Lysoform Dr. Hans Rosemann GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvji – K. Van Maldegem, M. Grunchard un P. Sellar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju Aģentūra

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) lēmumu par uzņēmuma Sasol Chemie GmbH & Co. KG kā aktīvās vielas 1-Propanol piegādātāja iekļaušanu Regulas (ES) Nr. 528/2012 (1)(95. panta 1. punkta sarakstā saistībā ar 1., 2. un 4. veida ražojumiem (95. panta saraksts);

—	piespriest ECHA atlīdzināt šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas (ES) Nr. 528/2012 95. panta 1. punkta otrās daļas pārkāpums.

—

Prasītāji norāda, ka ECHA neesot ievērojusi juridiskos priekšnoteikumus tāda uzņēmuma kā Sasol iekļaušanai 95. panta sarakstā kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 95. panta 1. punktā, jo Sasol nebija iespējams iesniegt ECHA pilnīgu dokumentāciju. Prasītāji norāda, ka Sasol dokumentācijā nevarēja būt iekļauta ne “komētas pārbaudes” testa kopiju, ne vēstule, ar kuru sniegtas piekļuves tiesības šim testam.

Ar otro pamatu tiek apgalvots nediskriminācijas principa pārkāpums.

—	Prasītāji norāda, ka, uzskatītadama Sasol iesniegto dokumentāciju uzņēmuma iekļaušanai 95. panta sarakstā par pilnīgu, ECHA pret sabiedrībām, kuras atradās līdzīgā situācijā, esot izturējusies atšķirīgi bez objektīva pamatojuma, tādējādi pārkāpjot nediskriminācijas principu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgu konkurences apstākļu, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 528/2012, pārkāpums, kā arī negodīgās konkurences izveidošana.

—

Prasītāji apgalvo, ka, iekļaujot Sasol 95. panta sarakstā, ECHA neesot piemērojusi Regulas (ES) Nr. 528/2012 62. un 63. panta noteikumus, kuri ir paredzēti vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai starp tiem uzņēmumiem kā prasītāji, kuri ir 1-Propanol pārskata dalībnieki, un tiem, kā Sasol, kuri nav minētā pārskata dalībnieki.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 1. lpp.).

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/32

Prasība, kas celta 2017. gada 28. aprīlī – Casino, Guichard-Perrachon un EMC Distribution/Komisija

(Lieta T-249/17)

(2017/C 221/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Casino, Guichard-Perrachon (Saint-Étienne, Francija) un EMC Distribution (Vitry-sur-Seine, Francija) (pārstāvji – D. Théophile, I. Simic, O. de Juvigny un T. Reymond, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

pirms lietas izlemšanas pēc būtības, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 89. un 90. pantu, uzdot Komisijai iesniegt visus dokumentus, lietas materiālus un citu informāciju uz kuru pamata lēmuma C(2017) 1054 pieņemšanas brīdī, tā uzskatīja, ka viņas rīcībā ir pietiekami nopietni netiešie pierādījumi, kas attaisno prasītāju telpās veikto pārbaudi;

—	pamatojoties uz LESD 277. pantu, Regulas Nr. 1/2003 20. pantu atzīt par šim gadījumam nepiemērojamu, un līdz ar to atcelt Komisijas 2017. gada 9. februāra lēmumu C(2017) 1054;

—	pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Komisijas 2017. gada 9. februāra lēmumu C(2017) 1054;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz Komisijas 2017. gada 9. februāra lēmuma, ar kuru tika prasītājiem tika noteikts pienākums pakļauties pārbaudei atbilstoši Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.), 20. panta 1. un 4. punktam, prettiesiskumu, lēmums, kas ir apstrīdēts izskatāmajā lietā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Šajā ziņā prasītāji norāda, ka:

—	atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 277. pantam apstrīdētais lēmums esot balstīts uz prettiesisku un tādējādi izskatāmajā lietā nepiemērojamu noteikumu;

—

ar Regulas Nr. 1/2003 20. pantu esot pārkāptas pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 6. Pantā, jo iepriekš minētajā regulas pantā ir liegts uzņēmumiem, kuriem ir adresēts Komisijas lēmums par pārbaudes veikšanu, izmantot efektīvu tiesību aizsardzību pret pārbaudes norisi.

—

ar šo noteikumu tāpat esot pārkāpts pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips un tiesības uz aizstāvību, kas noteiktas Hartas 47. un 48. pantā un ECPAK 6. pantā, jo iepriekš minētajā noteikumā pusēm ir liegts piekļūt dokumentācijai, kas ietver Komisijas lēmuma par nepieciešamību veikt pārbaudi argumentāciju.

Otrais pamats attiecas uz to, ka esot pārkāptas Hartas 7. pantā un ECPAK 8. pantā paredzētās pamattiesības uz dzīvesvietas neaizskaramību, jo apstrīdētais lēmums esot beztermiņa un tā piemērošanas joma esot vienlaicīgi neprecīza un nesamērīga, jo:

—	apstrīdētais lēmums ietver vienīgi pārbaudes iespējamo uzsākšanas datumu, taču neietver nedz tās beigu datumu, nedz arī tās maksimālo ilgumu;

—	tas attiecas uz visām grupas Casino sabiedrībām, neatkarīgi no to darbības veida un ģeogrāfiskās atrašanās vietas, neminot konkrēti kādu sabiedrību, izņemot Casino mātesuzņēmumu;

—	tajā ir atļauts veikt pārbaudi jebkurā no grupas sabiedrībām.

3.	Trešais pamats attiecas uz Komisijas pienākuma sniegt pamatojumu pārkāpumu, jo apstrīdētajā lēmumā nav neprecizēts tās informācijas veids, raksturs, izcelsme un saturs, uz kuras pamata Komisija ir nolēmusi izdot rīkojumu veikt pārbaudi.

Ceturtais pamats attiecas uz to, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāptas Hartas 7. pantā un ECPAK 8. pantā paredzētās pamattiesības uz dzīvesvietas neaizskaramību, jo attiecīgais lēmums esot pieņemts, lai gan Komisijas rīcībā neesot bijis pietiekami nopietnu netiešo pierādījumu, kas attaisnotu prasītāju telpās veikto pārbaudi.

Piektais pamats attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu, kas esot pieļauts pieņemot apstrīdēto lēmumu, jo ar tajā paredzēto pārbaudes uzsākšana datumu esot nodarīts ārkārtīgi būtisks kaitējums prasītāju komercdarbībai, lai gan varēja tikt paredzēts cits, prasītājas daudz mazāk apgrūtinošs datums, neradot nekādas neērtības Komisijai. Šajā ziņā prasītājas apgalvo, ka pat tad, ja attiecīgais lēmums esot attiecināms vienīgi uz tām telpām, kur atrodas Casino grupas sabiedrības, kas atbild par sarunām ar piegādātājiem, apstrīdētajā lēmumā ir paredzētā pārbaudes uzsākšana 2017. gada 20. februārī vai nedaudz vēlāk, proti, sarunu par ikgadējiem nolīgumiem ar piegādātājiem pēdējā nedēļā, kad Francijas Komerckodeksa [code de commerce français] L. 441-7. pantā ir paredzēta to pabeigšana pirms tekošā gada 1. marta, par ko Komisijai esot bijis zināms.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/33

Prasība, kas celta 2017. gada 3. maijā – RE/Komisija

(Lieta T-257/17)

(2017/C 221/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RE (pārstāvis – S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Drošības direktorāta netiešo lēmumu, ar kuru klusējot ir noraidīts prasītāja 2017. gada 20. janvāra atkārtotais pieteikums par piekļuvi dokumentiem;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam taisnīgu kompensāciju par nemateriālo kaitējumu, kas ir radies saistībā ar prettiesisko atteikumu izskatīt viņa iesniegto pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, tādējādi pārkāpjot Regulas Nr. 1049/2001 (1) noteikumus;

—	piespriest atbildētājai segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs lūdz atcelt iepriekš minēto apstrīdēto lēmumu divu iemeslu dēļ: pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā neesot norādīts pamatojums 15 dokumentu nesniegšanai, kurus prasītājs bija pieprasījis, bet kuri nebija minēti 2016. gada 22. decembra lēmumā, ar ko tika noraidīts prasītāja sākotnējais pieteikums par piekļuvi dokumentiem; un, otrkārt, neesot attaisnojuma pārējo dokumentu nesniegšanai vai – ja tiktu uzskatīts, ka pamatojums 2016. gada 22. decembra lēmumam, ar ko ir noraidīts prasītāja sākotnējais pieteikums par piekļuvi dokumentiem, ir iekļauts apstrīdētajā netiešajā lēmumā – attaisnojums to nesniegšanai jebkurā gadījumā ir kļūdains.

Visbeidzot, prasītājs lūdz piespriest atbilstošu kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu, kas ir radies saistībā ar administrācijas pastāvīgo kavēšanos un prettiesisko atteikumu piešķirt viņam piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, tādējādi pārkāpjot Regulas Nr. 1049/2001 noteikumus.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/34

Prasība, kas celta 2017. gada 3. maijā – Bank of New York Mellon/EUIPO – Nixen Partners (“NEXEN PULSE”)

(Lieta T-260/17)

(2017/C 221/47)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Bank of New York Mellon Corp. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – A. Klett un K. Schlüter, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Nixen Partners (Parīze, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NEXEN PULSE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 374 194

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 23. februāra lēmums lietā R 1571/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt iebildumus;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas radušies procesos Apelācijas padomē un Iebildumu nodaļā, ieskaitot prasītājas visas nepieciešamās izmaksas šajos procesos.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/34

Prasība, kas celta 2017. gada 5. maijā – Bayer/EUIPO – UNI – Pharma (“SALOSPIR”)

(Lieta T-261/17)

(2017/C 221/48)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bayer AG (Leverkusen, Vācija) (pārstāvis – V. von Bomhard, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: UNI – Pharma Kleon Tsetis Pharmaceutical Laboratories Industrial and Commercial SA (Kifisia, Grieķija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “SALOSPIR” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 351 458

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 17. februāra lēmums lietā R 2444/2015-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un Uni-Pharma, ja pēdējā minētā izmantos savas tiesības iestāties lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/35

Prasība, kas celta 2017. gada 4. maijā – Uponor Innovation/EUIPO – Swep International (“SMATRIX”)

(Lieta T-264/17)

(2017/C 221/49)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Uponor Innovation AB (Borås, Zviedrija) (pārstāvis – A. Kylhammar, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Swep International AB (Landskrona, Zviedrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SMATRIX” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 540 431

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 1. marta lēmums lietā R 236/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest SWEP International atlīdzināt prasītājai izdevumus, kas radušies procesos Iebildumu nodaļā un Apelācijas padomē.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/35

Prasība, kas celta 2017. gada 8. maijā – Quadri di Cardano/Komisija

(Lieta T-273/17)

(2017/C 221/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alessandro Quadri di Cardano (Schaerbeek, Beļģija) (pārstāvji – N. De Montigny un J. N. Louis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Individuālo tiesību pārvaldības un norēķinu biroja (PMO) 2016. gada 19. jūlija lēmumu, ar kuru tika noteiktas prasītāja individuālās tiesības, stājoties amatā Inovācijas un tīklu izpildaģentūrā (INEA), un ar kuru viņam atteikts piešķirt ekspatriācijas pabalstu 16 % saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantu, kas līdz ar to nozīmē ekspatriācijas pabalsta un ar to saistīto tiesību, konkrēti, ikgadējo ceļa izdevumu atmaksas neesamību;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz to, ka nav ievērotas sarunas un pārrunas saistībā ar laikposmu pirms Civildienesta noteikumu reformas un, konkrēti, attiecībā uz prasītāju esot pieļauts tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principa, kā arī viņa iegūto tiesību pārkāpums, jo pēkšņi esot tikuši atšķirīgi vērtēti ar viņa individuālajām tiesībām saistītie dokumenti.

Otrais pamats ir saistīts ar pagaidu līgumu, kas noslēgts atbilstoši Beļģijas tiesību normām un uz kuru atsaucas Eiropas Komisija, lai pamatotu prasītāja faktiskās dzīvesvietas esamību Beļģijā laikā, kad prasītājs tika nodarbināts pie privāta darba devēja. Šis pamats ir sadalīts trīs daļās:

—

pirmā daļa ir balstīta uz pilnvaru nepareizu izmantošanu un pārsniegšanu, ko Komisija esot pieļāvusi, cenšoties noliegt jebkādas pakļautības attiecības, kas eksistēja starp prasītāja un atbildētāju laikposmā, kurā prasītājs bija nodarbināts kā pagaidu darbinieks, lai tādējādi neņemtu vērā [viņa] nodarbinātību starptautiskā organizācijā, kas nozīmē, ka principā bija jāatliek uz vēlāku laiku vērtējums par to, vai ir izpildīti Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantā minētie nosacījumi;

—	otrā daļa ir balstīta uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, Beļģijas tiesību normu attiecībā uz pagaidu līgumiem pārkāpumu, kā arī to, ka Komisija neesot ievērojusi likumu;

trešā daļa ir balstīta uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, samērīguma principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

10.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/36

Prasība, kas celta 2017. gada 10. maijā – Monster Energy/EUIPO – Bösel (“MONSTER DIP”)

(Lieta T-274/17)

(2017/C 221/51)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monster Energy Company (Corona, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – P. Brownlow, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Marco Bösel (Bad Fallingbostel, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “MONSTER DIP” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 118 211

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 10. februāra lēmums lietā R 1062/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Iebildumu nodaļas 2016. gada 19. aprīļa lēmumu, kas ir pieņemts iebildumu lietā B 2433681;

—	noraidīt preču zīmi, pret kuru ir izvirzīti iebildumi, attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 8. panta 4. punkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 221

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 10. jūlijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 221/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2017/C 221/02	Lieta C-117/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 6. martā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per le Marche (Itālija) – Comune di Castelbellino/Regione Marche u.c.	2
2017/C 221/03	Lieta C-118/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. martā iesniedza Budai Központi Kerületi Bíróság (Ungārija) – Dunai Zsuzsanna/ERSTE Bank Hungary Zrt.	2
2017/C 221/04	Lieta C-126/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. martā iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – Orsolya Czakó/ERSTE Bank Hungary Zrt.	3
2017/C 221/05	Lieta C-135/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. martā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – X-GmbH/Finanzamt Stuttgart – Körperschaften	4
2017/C 221/06	Lieta C-159/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 29. martā iesniedza Curtea de Apel Constanţa (Rumānija) – Întreprinderea Individuală Dobre M. Marius/Ministerul Finanțelor Publice – Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Galați – Serviciul Soluționare Contestații, Agenția Națională de Administrare Fiscală – Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Galați – Administrația Județeană a Finanțelor Publice Constanța – Serviciul Inspecție Fiscală Persoane Fizice	5
2017/C 221/07	Lieta C-168/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. aprīlī iesniedza Kúria (Ungārija) – SH/TG	5
2017/C 221/08	Lieta C-182/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 11. aprīlī iesniedza Kúria (Ungārija) – Nagyszénás Településszolgáltatási Nonprofit Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság	6
2017/C 221/09	Lieta C-183/17: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 2. februāra spriedumu lietā T-29/15 International Management Group/Eiropas Komisija 2017. gada 11. aprīlī iesniedza International Management Group	7
2017/C 221/10	Lieta C-186/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. aprīlī iesniedza Landgericht Berlin (Vācija) – flightright GmbH/Iberia Express SA	8
2017/C 221/11	Lieta C-190/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. aprīlī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Spānija) – Lu Zheng/Ministerio de Economía y Competitividad	8
2017/C 221/12	Lieta C-195/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. aprīlī iesniedza Amtsgericht Hannover (Vācija) – Helga Krüsemann u.c./TUIfly GmbH	9
2017/C 221/13	Lieta C-199/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. aprīlī iesniedza Amtsgericht Hannover (Vācija) – Rita Hoffmeyer un Rudolf Meyer/TUIfly GmbH	10
2017/C 221/14	Lieta C-203/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 13. aprīlī iesniedza Amtsgericht Hannover (Vācija) – Eberhard Schmeer/TUIfly GmbH	10
2017/C 221/15	Lieta C-223/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedumu lietā T-191/14 Lubrizol France SAS/Eiropas Savienības Padome 2017. gada 26. aprīlī iesniedza Lubrizol France SAS	11
2017/C 221/16	Lieta C-233/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 3. marta rīkojumu lietā T-556/16 GX/Eiropas Komisija 2017. gada 4. maijā iesniedza GX	12
2017/C 221/17	Lieta C-239/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. maijā iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Gert Teglgaard un Fløjstrupgård I/S/Fødevareministeriets Klagecenter	13
2017/C 221/18	Lieta C-241/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedumu lietā T-706/14 Holistic Innovation Institute/REA2017. gada 2. maijā iesniedza Holistic Innovation Institute, S.L.U.	14
2017/C 221/19	Lieta C-249/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 12. maijā iesniedza Supreme Court (Īrija) – Ryanair Ltd/The Revenue Commissioners	15
2017/C 221/20	Lieta C-251/17: Prasība, kas celta 2017. gada 12. maijā – Eiropas Komisija/Itālijas Republika	16
2017/C 221/21	Lieta C-254/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. maijā iesniedza Amtsgericht Hannover (Vācija) – Regina Lorenz un Prisca Sprecher/TUIfly GmbH	17
	Vispārējā tiesa
2017/C 221/22	Lieta T-85/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – AW/EUIPO – Pharma Mar (YLOELIS) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes YLOELIS reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme YONDELIS — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	18
2017/C 221/23	Lieta T-223/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 15. maija spriedums – Morton’s of Chicago/EUIPO – Mortons the Restaurant (MORTON’S) Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Eiropas Savienības grafiska preču zīme MORTON’S — Nereģistrētas agrākas valsts preču zīmes MORTON’S, MORTONS, MORTON’S CLUB, MORTONS CLUB, MORTON’S THE RESTAURANT, MORTONS RESTAURANT un M MORTON’S — Relatīvs atteikuma pamats — Atzīšana par spēkā neesošu — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts un 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts	18
2017/C 221/24	Lieta T-480/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Agria Polska u.c./Komisija Konkurence — Aizliegta vienošanās — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas tirgus — Lēmums par sūdzības noraidīšanu — Apgalvotā ražotāju un izplatītāju pretkonkurences rīcība — Ražotāju un izplatītāju saskaņota sūdzību iesniegšana administratīvajās un krimināltiesiskajās iestādēs — Ziņošana par apgalvotajiem piemērojamā tiesiskā regulējuma pārkāpumiem, ko veikuši paralēlie importētāji — Administratīvās pārbaudes, kuras vēlāk ir rūpīgi veikušas administratīvās iestādes — Valsts iestāžu veikta administratīvo sodu un kriminālsodu uzlikšana paralēlajiem importētājiem — Ražotāju un izplatītāju sūdzību iesniegšanas pielīdzināšana traucējošām prasībām vai administratīvā procesa ļaunprātīgai izmantošanai — Savienības interešu neesamība — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā	19
2017/C 221/25	Lieta T-107/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Airhole Facemasks/EUIPO – sindustrysurf (AIR HOLE FACE MASKS YOU IDIOT) Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Grafiska Eiropas Savienības preču zīme AIR HOLE FACE MASKS YOU IDIOT — Ļaunticība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Grozīšanas pilnvaras	20
2017/C 221/26	Lieta T-163/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija spriedums – Reisswolf/EUIPO (secret.service) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes secret.service. reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas — Regulas Nr. 207/2009 76. pants — Pienākums norādīt pamatojumu — Regulas Nr. 207/2009 75. pants	20
2017/C 221/27	Lieta T-166/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija spriedums – Panzeri/Parlaments Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām — Parlamentārās palīdzības piemaksa — Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana	21
2017/C 221/28	Lieta T-218/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Mühlbauer Technology/EUIPO (Magicrown) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes Magicrown reģistrācijas pieteikums — Absolūtie atteikuma pamati — Atšķirtspējas neesamība — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts	21
2017/C 221/29	Lieta T-355/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. maija spriedums – adp Gauselmann/EUIPO (MULTI FRUITS) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes MULTI FRUITS reģistrācijas pieteikums — Absolūti atteikuma pamati — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts	22
2017/C 221/30	Lieta T-372/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 11. maija spriedums – Bammer/EUIPO – mydays (MÄNNERSPIELPLATZ) Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Eiropas Savienības vārdiska preču zīme MÄNNERSPIELPLATZ — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts	22
2017/C 221/31	Lieta T-375/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija spriedums – Sabre GLBL/EUIPO (INSTASITE) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes INSTASITE reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts	23
2017/C 221/32	Lieta T-410/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 18. maija spriedums – Makhlouf/Padome Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju — Līdzekļu iesaldēšana — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Pienākums norādīt pamatojumu — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Tiesības uz godu — Tiesības uz īpašumu — Nevainīguma prezumpcija — Ieceļošanas Savienības teritorijā un tās šķērsošanas tranzītā ierobežojumi — Samērīgums	23
2017/C 221/33	Lieta T-472/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – Marsh/EUIPO (LegalPro) Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes LegalPro reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts	24
2017/C 221/34	Lieta T-583/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. maija spriedums – PG/Frontex Civildienests — Pagaidu darbinieki — Lēmums nepagarināt uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu — Pagarināšanas procedūra — LESD 266. pants — Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses — Ārpuslīgumiskā atbildība	25
2017/C 221/35	Lieta T-742/16 RENV: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. maija spriedums – CW/Parlaments Civildienests — Ierēdņi — Psiholoģiska vardarbība — Civildienesta noteikumu 12.a pants — Pienākums sniegt palīdzību — Iekšējie noteikumi attiecībā uz Padomdevēju komiteju par psiholoģisko vardarbību un šādas izturēšanās novēršanu darbavietā — Civildienesta noteikumu 24. pants — Lūgums sniegt palīdzību — Noraidīšana — Lēmums noraidīt sūdzību — Patstāvīgs saturs — Sūdzības priekšlaicīgums — Neesamība — Padomdevēju komitejas par psiholoģisko vardarbību un šādas izturēšanās novēršanu darbavietā loma un prerogatīvas — Ierēdņa pakārtota vēršanās tajā — Ārpuslīgumiskā atbildība	25
2017/C 221/36	Lieta T-55/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB Apelācija — Civildienests — EIB personāls — Novērtējums — Karjeras attīstības ziņojums — 2009. gada novērtējums — Kļūdas tiesību piemērošanā — Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība	26
2017/C 221/37	Lieta T-59/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB Apelācija — Civildienests — EIB personāls — Novērtējums — Karjeras attīstības ziņojums — 2012. gada novērtējums — Kļūdas tiesību piemērošanā — Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība	27
2017/C 221/38	Lieta T-60/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB Apelācija — Civildienests — EIB personāls — Novērtējums — Karjeras attīstības ziņojums — 2011. gada novērtējums — Kļūdas tiesību piemērošanā — Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība	27
2017/C 221/39	Lieta T-70/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 3. maija rīkojums – De Nicola/EIB Apelācija — Civildienests — EIB personāls — Psiholoģiska vardarbība — Ārpuslīgumiskā atbildība — Kļūdas tiesību piemērošanā — Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība	28
2017/C 221/40	Lieta T-341/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 4. maija rīkojums – De Masi/Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Piekļuve dokumentiem — Piekļuves pieteikums pamatojoties uz starpiestāžu sadarbību atbilstoši LESD 230. pantam — Dokumenti par Padomes izveidotās grupas Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi) darbību — Nepārsūdzams akts — Nepieņemamība	28
2017/C 221/41	Lieta T-59/17: Prasība, kas celta 2017. gada 14. aprīlī – L/Parlaments	29
2017/C 221/42	Lieta T-227/17: Prasība, kas celta 2017. gada 19. aprīlī – Falmouth University/Komisija	29
2017/C 221/43	Lieta T-236/17: Prasība, kas celta 2017. gada 17. aprīlī – Balti Gaas/Eiropas Komisija un INEA	30
2017/C 221/44	Lieta T-243/17: Prasība, kas celta 2017. gada 24. aprīlī – Ecolab Deutschland un Lysoform Dr. Hans Rosemann/ECHA	31
2017/C 221/45	Lieta T-249/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. aprīlī – Casino, Guichard-Perrachon un EMC Distribution/Komisija	32
2017/C 221/46	Lieta T-257/17: Prasība, kas celta 2017. gada 3. maijā – RE/Komisija	33
2017/C 221/47	Lieta T-260/17: Prasība, kas celta 2017. gada 3. maijā – Bank of New York Mellon/EUIPO – Nixen Partners (NEXEN PULSE)	34
2017/C 221/48	Lieta T-261/17: Prasība, kas celta 2017. gada 5. maijā – Bayer/EUIPO – UNI – Pharma (SALOSPIR)	34
2017/C 221/49	Lieta T-264/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. maijā – Uponor Innovation/EUIPO – Swep International (SMATRIX)	35
2017/C 221/50	Lieta T-273/17: Prasība, kas celta 2017. gada 8. maijā – Quadri di Cardano/Komisija	35
2017/C 221/51	Lieta T-274/17: Prasība, kas celta 2017. gada 10. maijā – Monster Energy/EUIPO – Bösel (MONSTER DIP)	36
2017/C 221/52	Lieta T-96/17: Vispārējās tiesas 2017. gada 5. maija rīkojums – King.com/EUIPO –TeamLava (Animētas ikonas)	37