16.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/1

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Skaidrojošas pamatnostādnes par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 – Noteikumi par ES gaisa pārvadātāju īpašumtiesībām un kontroli

(2017/C 191/01)

Saturs

Ievads

Procesuālie aspekti

Pierādīšanas pienākums

Valstspiederība

Īpašumtiesības

5.1.

Vispārīgā pieeja

5.2.

Īpašumtiesību jautājumi publiski kotētos uzņēmumos un institucionālie ieguldījumi

Faktiska kontrole

6.1.

Vispārīgā pieeja

6.2.

Novērtēšanas kritēriji

6.2.1.

Korporatīvā pārvaldība

6.2.2.

Akcionāru tiesības

6.2.3.

Finansiālās saiknes starp uzņēmumu un trešās valsts akcionāru

6.2.4.

Tirdznieciskā sadarbība

Uzraudzība un iespējamie pasākumi

1. IEVADS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (1) (turpmāk “regula”) ir pamata tiesību akts, ar kuru organizē iekšējo aviācijas tirgu (2). Ar šo regulu reglamentē Kopienas gaisa pārvadātāju licencēšanu, Kopienas gaisa pārvadātāju tiesības veikt gaisa pārvadājumus Kopienā un cenu noteikšanu gaisa pārvadājumiem Kopienā.

Regulā jēdziens “Kopienas gaisa pārvadātājs” (turpmāk “ES pārvadātājs”) definēts kā “gaisa pārvadātājs, kuram ir darbības veikšanai derīga licence, kuru kompetentā licencētāja iestāde izdevusi saskaņā ar II nodaļu” (regulas 2. panta 11. punkts). ES pārvadātājam ir tiesības ES veikt gaisa pārvadājumus (regulas 15. panta 1. punkts), jo īpaši pasažieru, kravu un pasta pārvadājumus bez papildu atļaujas saņemšanas.

Regulā noteikti nosacījumi ES pārvadātāja darbības licences iegūšanai, tostarp valstspiederības prasība. Regulas 4. pantā noteikts, ka “Dalībvalsts kompetentā licencētāja iestāde piešķir darbības licenci uzņēmumam, ja: (..) f) dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma, un šīs dalībvalstis un/vai šie valstspiederīgie uzņēmumu faktiski kontrolē – vai nu tieši, vai netieši ar viena vai vairāku starpniekuzņēmumu palīdzību, izņemot gadījumus, kas paredzēti kādā nolīgumā ar trešo valsti, kura līgumslēdzēja puse ir Kopiena;”.

Abi elementi, t. i., dalībvalstu vai to valstspiederīgo īpašumtiesības vairāk nekā 50 % apmērā, kā arī faktiskā kontrole, ir skaidri noteikti un kumulatīvi, t. i., atbilstība šīm abām prasībām jānodrošina nepārtraukti.

Trešām valstīm un to valstspiederīgajiem nav tiesību būt par ES pārvadātāja lielāko īpašnieku vai īstenot faktisko kontroli pār ES pārvadātāju, ja vien ES nav vienojusies citādi ar attiecīgo trešo valsti, t. i., attiecīgi (parasti savstarpēji) samazinot īpašumtiesību un kontroles prasības. Ja dalībvalstij un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem vairs nepieder (vairāk nekā 50 %) pārvadātāja uzņēmuma vai dalībvalsts un/vai dalībvalstu valstspiederīgie vairs neīsteno faktisko kontroli pār pārvadātāja uzņēmumu, tas vairs nav tiesīgs turēt licenci un tādējādi vairs nevar izmantot priekšrocības, ko sniedz ES aviācijas tirgus liberalizācija.

Par īpašumtiesību un kontroles noteikumu izpildes novērtēšanu pirmām kārtām atbildīga ir kompetentā licencētāja iestāde, kas ir dalībvalsts iestāde, kurai ir tiesības saskaņā ar regulas II nodaļu piešķirt, atteikt, anulēt vai apturēt darbības licenci (regulas 2. panta 2. punkts). Tomēr Komisija arī var veikt savu novērtējumu, pamatojoties uz iegūto informāciju, un pieņemt lēmumu lūgt kompetentajai licencētājai iestādei īstenot piemērotus korekcijas pasākumus vai apturēt vai anulēt darbības licenci (regulas 15. panta 3. punkts).

Darbības licences iegūšanas vajadzībām piemērojamās īpašumtiesību un kontroles prasības, kuru pamatā ir valstspiederības kritēriji, ir plaši izplatīta iezīme starptautiskajā aviācijas nozarē, un tās atrodamas arī citos tiesību aktos, ne tikai ES tiesību aktos. Turklāt šāda veida prasības parasti tiek ietvertas arī divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos kā nosacījums satiksmes tiesību piešķiršanai. Mūsdienās šādas prasības galvenokārt tiek ieviestas, lai nodrošinātu, ka satiksmes tiesības, kas paredzētas šādos nolīgumos, tiek efektīvi izmantotas iesaistīto pušu labā un ka uzņēmumi (3) no valstīm, kuras nav nolīguma puses, tās neizmanto tieši vai ar meitasuzņēmumu starpniecību. Turklāt šīs prasības neļauj šādiem uzņēmumiem sniegt pakalpojumus pilnībā valstī vai valstu grupā ar tādu meitasuzņēmumu starpniecību, kuri veic uzņēmējdarbību attiecīgajā valstī vai valstu grupā.

Komisija 2015. gada 7. decembrī pieņēma Aviācijas stratēģiju Eiropai, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka ES aviācijas nozare saglabā konkurētspēju un gūst labumu no strauji mainīgās un progresējošās pasaules ekonomikas un aviācijas tirgus (4).

Aviācijas stratēģijā konstatēts, ka gan ieguldītājiem, gan gaisa pārvadātājiem vajadzīga lielāka skaidrība par regulas piemērošanu attiecībā uz īpašumtiesību un kontroles noteikumiem. Komisija saskaņā ar dalībvalstu un citu ieinteresēto personu vairākkārt paustajām vēlmēm nolēma pieņemt skaidrojošas pamatnostādnes par šo noteikumu piemērošanu.

10.

Pēdējos gados Komisija nolūkā noteikt, vai nodrošināta atbilstība Regulas 4. panta f) punkta prasībām, ir veikusi vairākas izmeklēšanas saistībā ar lietām, kurās trešās valsts (t. i., valsts, kas nav ES dalībvalsts) ieguldītājs iegādājies būtisku ES pārvadātāja akciju daļu.

11.

Komisija ir pieņēmusi tikai vienu oficiālu lēmumu saistībā ar atbilstību īpašumtiesību un kontroles noteikumiem pēc Swiss Air ieguldījumiem Sabena (turpmāk “Swissair/Sabena lēmums” (5)). Šis lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu (6) (turpmāk “Regula (EEK) Nr. 2407/92”), kas ir regulas priekštece. Komisija konstatēja, ka saskaņā ar Beļģijas valsts un Swissair noslēgtā līguma noteikumiem Sabena atbilst īpašumtiesību un kontroles noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EEK) Nr. 2407/92. Komisija uzskatīja, ka īpašumtiesību un faktiskās kontroles kritēriji jāinterpretē un jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 2407/92 vispārējā kontekstā. Jo īpaši ikviena atsevišķa lieta jāvērtē, ņemot vērā Savienības gaisa pārvadājumu nozares interešu aizsardzības mērķi, kas konkrētāk paredz, ka uzņēmumiem no trešām valstīm nedrīkst atļaut vienpusēji izmantot visas priekšrocības, kuras sniedz Savienības liberalizētais iekšējais gaisa pārvadājumu tirgus. Citiem vārdiem sakot, šie uzņēmumi var gūt labumu no iekšējā tirgus, piedaloties ES pārvadātāja uzņēmumā tikai atbilstoši regulā noteiktajiem īpašumtiesību un kontroles ierobežojumiem.

12.

Tālāk Komisija norādīja, “ka jebkurā novērtējumā par sekām, ko rada trešās valsts gaisa pārvadātāja būtiski ieguldījumi Kopienas gaisa pārvadātāja uzņēmumā, būtu jāņem vērā arī plašāks konteksts, kādā šis ieguldījums tiek veikts, un jo īpaši Kopienas aviācijas nozares attiecības ar attiecīgo trešo valsti” (7). Šajā konkrētajā gadījumā plašāko kontekstu iezīmēja notiekošās sarunas starp Kopienu un Šveici par esošo īpašumtiesību un kontroles ierobežojumu atcelšanu uz savstarpējības pamata. Šajā plašākajā kontekstā Komisija uzskatīja, ka līgumiem starp Beļģijas valsti un Swissair“šķiet, būtībā ir pārejas raksturs” (8).

13.

Šo pamatnostādņu mērķis ir, pamatojoties uz pieredzi, ko Komisija guvusi, novērtējot lietas pēdējos gados, sniegt norādes par to, kā novērtējama uzņēmumu, kuri piesakās darbības licencei vai kuriem ir darbības licence, atbilstība regulas noteikumiem par īpašumtiesībām un kontroli. Ņemta vērā arī analīze, kas veikta saistībā ar Swissair/Sabena lēmumu, kā arī paraugprakse, kuru izstrādājušas kompetentās licencētājas iestādes valsts līmenī. Šajās pamatnostādnēs izklāstīts, kā Komisija izprot regulu saistībā ar minēto jautājumu un kā, pēc Komisijas uzskatiem, regula būtu jāpiemēro. To mērķis nav noteikt jaunus juridiskus pienākumus, un tās neskar ES Tiesas kompetenci attiecībā uz saistošu interpretāciju.

2. PROCESUĀLIE ASPEKTI

14.

Regulas II nodaļā ietverti noteikumi par darbības licenci. Regulas 3. panta 2. punktā noteikts, ka “kompetentā licencētāja iestāde nepiešķir darbības licences vai neuztur tās spēkā, ja nav ievērotas šīs nodaļas prasības”. Prasība attiecībā uz dalībvalstu vai to valstspiederīgo īpašumtiesībām un faktisko kontroli cita starpā veido daļu no prasībām, kuras jāizpilda, lai iegūtu un uzturētu spēkā licenci. Par šīs prasības (abu komponentu) izpildes novērtēšanu pirmām kārtām atbildīga ir kompetentā licencētāja iestāde, kas piešķir darbības licenci gaisa pārvadātājam.

15.

Saskaņā ar regulas 8. panta 2. punktu “kompetentā licencētāja iestāde rūpīgi uzrauga atbilstību šīs nodaļas prasībām”. Saskaņā ar regulas 8. panta 7. punktu “kompetentā licencētāja iestāde saistībā ar Kopienas gaisa pārvadātājiem, kurus tā licencējusi, izlemj, vai darbības licence no jauna jāiesniedz apstiprināšanai gadījumos, kad mainījies viens vai vairāki elementi, kas skar Kopienas gaisa pārvadātāja juridisko stāvokli, jo īpaši gadījumos, kad notiek uzņēmumu apvienošanās vai pārņemšana”. Saskaņā ar 8. panta 5. punktu ES gaisa pārvadātājiem iepriekš jāziņo par izmaiņām kompetentajai licencētājai iestādei.

16.

Kompetentā licencētāja iestāde var saskarties ar licences pieprasījumu (vai esošās licences pārbaudi) apstākļos, kad kādam citam uzņēmumam, kurš pieder pie tās pašas grupas kā uzņēmums, uz kuru attiecas izskatāmais gadījums, jau ir darbības licence, kuru izsniegusi cita kompetentā licencētāja iestāde. Iestādei, kas izskata šādu gadījumu, būtu pienācīgi jāņem vērā šīs citas iestādes veiktais novērtējums, jo īpaši gadījumā, kad attiecīgā īpašumtiesību struktūra ir tāda pati. Tomēr tai joprojām ir pienākums novērtēt gadījumu pēc būtības saskaņā ar regulas II nodaļas noteikumiem. Labas prakses nolūkā iestādei, kurai ir noteiktas šaubas vai jautājumi par iepriekšējo novērtējumu, būtu jāsazinās ar šo citu iesaistīto iestādi, lai iegūtu vairāk informācijas vai apspriestu jautājumu.

17.

Attiecībā uz iespējamo pārbaudi, ko veic Komisija, ir dota atsauce uz regulas 15. panta 3. punktu un 26. panta 2. punktu.

18.

Saskaņā ar 15. panta 3. punktu: “Ja Komisija (..) ir secinājusi, ka Kopienas gaisa pārvadātājam izsniegtā darbības licence nav atbilstīga šīs regulas prasībām, tā šos secinājumus pārsūta kompetentajai licencētājai iestādei, kas 15 darbdienās Komisijai nosūta paskaidrojumus.

Ja pēc kompetentās licencētājas iestādes paskaidrojumu izskatīšanas Komisija turpina uzskatīt, ka darbības licence nav atbilstīga, vai arī ja no kompetentās licencētājas iestādes nav saņemti nekādi paskaidrojumi, tad tā saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu lūgt kompetentajai licencētājai iestādei paredzēt piemērotus korekcijas pasākumus vai pārtraukt vai atsaukt [apturēt vai anulēt] darbības licenci. Lēmumā paredz dienu, līdz kurai īsteno šos kompetentās licencētājas iestādes paredzētos korekcijas pasākumus vai darbības. Ja līdz šai dienai nav īstenoti šie korekcijas pasākumi vai darbības, tad [attiecīgais] Kopienas gaisa pārvadātājs zaudē (..) tiesības [ES veikt gaisa pārvadājumus]”.

19.

Regulas 26. panta 2. punktā noteikts, ka “Komisija var saņemt visu vajadzīgo informāciju no dalībvalstīm, kuras turklāt atvieglina informācijas saņemšanu no gaisa pārvadātājiem, kurus licencējušas to kompetentās licencētājas iestādes”.

3. PIERĀDĪŠANAS PIENĀKUMS

20.

Regulas 8. panta 1. punkta otrajā daļā skaidri noteikts, ka uzņēmumiem, kas pieprasa licenci, ir pienākums pierādīt regulas 4. panta f) punkta un citu prasību izpildi. Tas pats noteikums piemērojams arī pēc licences izsniegšanas gadījumā, kad kompetentajai licencētājai iestādei ir iemesls pārbaudīt, vai minētās prasības joprojām tiek izpildītas.

21.

Ieinteresētā uzņēmuma ziņā ir nodrošināt, ka kompetentajai licencētājai iestādei tiek iesniegti pietiekami pierādījumi. Šajā kontekstā jāpatur prātā, ka 10. panta 1. punktā noteikts, ka “lēmumus par iesniegumiem kompetentā licencētāja iestāde pieņem iespējami drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad iesniegta visa nepieciešamā informācija, ņemot vērā visus iegūstamos pierādījumus”. Tas nozīmē, ka, neskarot iestādes pienākumu veikt procedūru godprātīgi, uzņēmums vienmēr ir ieinteresēts pēc iespējas drīzāk iesniegt tam pieejamos pierādījumus, jo pretējā gadījumā tā licences pieprasījums var tikt noraidīts.

4. VALSTSPIEDERĪBA

22.

Dalībvalsts valstspiederība var būt tikai fiziskām personām. Attiecībā uz uzņēmumu, kurš daļēji vai pilnīgi pieder vienai vai vairākām starpniekstruktūrām, kas nav fiziskas personas, un/vai kura faktisko kontroli daļēji vai pilnīgi īsteno šāda(-as) starpniekstruktūra(-as), Komisija uzskata, ka regulas 4. panta f) punktā noteiktā valstspiederības prasība ir jāsaprot kā prasība, kas attiecas uz fiziskām personām, kurām pieder šīs starpniekstruktūras un/vai kuras īsteno faktisko kontroli pār šīm starpniekstruktūrām īpašumtiesību un kontroles līnijas pēdējā līmenī.

23.

Regulas 4. panta f) punktā noteikts, ka “(..) dalībvalstu valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma, un (..) šie valstspiederīgie uzņēmumu faktiski kontrolē (..)”.

24.

Var rasties daži sarežģījumi, ja attiecīgajai personai ir vairāk nekā viena valstspiederība un dalībvalsts valstspiederība nav izcelsmes valsts valstspiederība. Principā katras dalībvalsts ziņā ir paredzēt nosacījumus tās valstspiederības iegūšanai un zaudēšanai. Tomēr, kā liecina ES Tiesas iedibinātā judikatūra (9), dalībvalstīm, īstenojot savu kompetenci valstspiederības jomā, pienācīgi jāņem vērā Savienības tiesību akti. Citiem vārdiem sakot, nosacījumus un kārtību attiecībā uz dalībvalstu pilsonības iegūšanu un zaudēšanu reglamentē ar atsevišķu dalībvalstu valsts tiesību aktiem, pienācīgi ņemot vērā Savienības tiesību aktus.

25.

Dalībvalstīm prerogatīva piešķirt valstspiederību jāizmanto, īstenojot lojālu sadarbību ar citām dalībvalstīm un ES (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punkts). Būtu jāņem vērā normas un pienākumi, kas tām jāpilda saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un kritēriji, kurus dalībvalstis parasti izmanto, lai izstrādātu savus tiesību aktus par valstspiederību. Šo principu ievērošanas labad jo īpaši nepieciešama īsta saikne starp pieteikuma iesniedzēju un valsti vai tās valstspiederīgajiem.

5. ĪPAŠUMTIESĪBAS

5.1. Vispārīgā pieeja

26.

Attiecībā uz īpašumtiesībām regulas 4. panta f) punktā noteikts, ka kompetentā licencētāja iestāde piešķir darbības licenci uzņēmumam, ja “dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma”.

27.

Komisija uzskata šo īpašumtiesību prasību par izpildītu, ja dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem pieder vismaz 50 % plus viena akcija no attiecīgā uzņēmuma kapitāla.

28.

Šajā kontekstā Komisija ar jēdzienu “kapitāls” saprot uzņēmuma pašu kapitālu. Tādējādi, novērtējot atbilstību īpašumtiesību prasībai, ir būtiski noteikt, kurš uzņēmuma kapitāls kvalificējams kā pašu kapitāls.

29.

Sabena/Swissair lēmumā Komisija norādīja, ka uz jautājumu, vai konkrētais kapitāla veids kvalificējams kā pašu kapitāls, atbilde var tikt sniegta tikai, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un visus attiecīgos apstākļus. Tomēr, ja kapitāls nedod tā turētājam kādu no šādām divām tiesībām pietiekamā apmērā, tad to parasti neņem vērā 4. panta f) punktā minētās uzņēmuma īpašumtiesību situācijas noteikšanā:

a)	tiesības piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē uzņēmuma darbību;

b)	tiesības saņemt atlikušās peļņas daļu vai likvidācijas gadījumā – uzņēmuma atlikušos aktīvus pēc visu citu saistību izpildes (citiem vārdiem sakot, akcijas atspoguļo parastas uzņēmējdarbības risku un ienesīgumu).

30.

Lai gan kompetentajai licencētājai iestādei būtu vienmēr detalizēti jāanalizē sarežģītas struktūras, Komisija uzskata, ka detalizēta analīze jo īpaši ir jāveic tad, kad pastāv šādi aspekti:

a)	ir dažādu kategoriju akcijas ar dažādām vērtībām un raksturojumiem;

b)	ir garantijas vai iespējas, kas apdraud pašu kapitāla akciju kategorijas raksturlielumu efektivitāti (10);

c)	ir institucionālie ieguldītāji un galīgais faktiskais īpašnieks saskaņā ar 44. punktu nevar tikt tūlītēji noteikts.

31.

Kā izriet no 22. punkta, Komisija uzskata, ka tāda uzņēmuma īpašumtiesības, kura akcijas pieder citai struktūrai (personai, kas nav fiziska persona (turpmāk “starpniekstruktūra”)), jāvērtē, ņemot vērā to personu valstspiederību (vai valstu identitāti), kam pieder akcijas šajā citā struktūrā.

32.

Šajā kontekstā 22.–24. punktā minētie apsvērumi tādā pašā veidā attiecas uz akcijām, kas pieder starpniekstruktūrai.

33.

Īpašas problēmas var rasties, ja ES akcionāru daļa starpniekstruktūrā un starpniekstruktūras daļa gaisa pārvadātāja uzņēmumā ir mazāka par 100 % attiecīgo akciju.

34.

Kā piemēru var minēt šādu gadījumu: ES akcionāriem pieder 55 % A uzņēmuma (pārējās akcijas pieder trešām valstīm vai trešās valsts valstspiederīgajiem (turpmāk “trešās valsts akcionāri”)), savukārt A uzņēmumam pieder 60 % B pārvadātāja uzņēmuma, bet pārējie 40 % akciju paketes B pārvadātāja uzņēmumā pieder trešās valsts akcionāriem.

35.

Šajā gadījumā jānoskaidro, vai ES akcionāriem “pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma”.

36.

Kā skaidrots 28. punktā, “īpašumtiesības” nozīmē tiesības piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē uzņēmuma darbību, kā arī finansiālās tiesības, proti, tiesības saņemt atlikušās peļņas daļu vai likvidācijas gadījumā – uzņēmuma atlikušos aktīvus pēc visu citu saistību izpildes.

37.

Saistībā ar tiesībām piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē uzņēmuma darbību, iepriekš aprakstītā situācija parasti būtu jāuzskata par atbilstīgu regulas 4. panta f) punktam, ja visām iesaistītajām akcijām ir vienādas balsstiesības un nav īpašu vienošanos, kuras neļauj ES akcionāriem kontrolēt balsstiesības, ko A uzņēmums īsteno attiecībā uz B uzņēmumu vairākuma akciju paketes dēļ.

38.

Attiecībā uz finansiālajām tiesībām būtu jāpievērš uzmanība tam, ka pat tad, kad attiecīgā pārvadātāja daļa tieši pieder ES akcionāriem, nevis starpniekstruktūrai, uz šādām tiesībām var attiekties īpašas iekšējās vienošanās. Tajās var būt noteiktas trešās valsts akcionāru privilēģijas attiecībā pret ES akcionāriem. Kā skaidrots Swissair/Sabena gadījumā, šādas situācijas nav jāuzskata par neatbilstīgām regulas 4. panta f) punktam ar noteikumu, ka ES akcionāram “pietiekamā apmērā” ir attiecīgās (finansiālās) tiesības.

39.

Šie paši principi būtu jāpiemēro, kad finansiālās tiesības ietekmē tas, ka ES akcionāru dalība pārvadātāja uzņēmumā notiek caur starpniekstruktūru un ka dalība katrā posmā ir mazāka nekā 100 % akciju kapitāla.

40.

Ja iepriekš minētajā piemērā peļņu, ko sadala B pārvadātājs, un ieņēmumus, kas gūti no atlikušajiem aktīviem B uzņēmuma likvidācijas gadījumā, uzkrāj ES akcionāri proporcionāli mazinātajām akcijām (ja A uzņēmumā un B pārvadātāja uzņēmumā visas akcijas ir vienas kategorijas), finansiālās tiesības joprojām var uzskatīt par pietiekamām regulas 4. panta f) punkta prasību izpildes nolūkā.

41.

Tomēr šādi gadījumi būtu jāizskata atsevišķi, ņemot vērā visus apstākļus un jo īpaši visas vienošanās, kas ietekmē attiecīgās tiesības un saistības.

42.

Iepriekš minētā novērtējuma veikšanai licences turētājiem vai pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz licencētājai iestādei pierādījums par tiesībām, kas piesaistītas dažādām akciju kategorijām, kā arī par akciju galīgo faktisko īpašnieku.

5.2. Īpašumtiesību jautājumi publiski kotētos uzņēmumos un institucionālie ieguldījumi

43.

Īpašas problēmas saistībā ar īpašumtiesību prasības novērtēšanu varētu rasties attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ir publiski kotēti akciju tirgū vai kuri ir ieguldījumu sabiedrību īpašumā, jo akciju pakete var katru dienu mainīties un var būt vairākas īpašumtiesību pakāpes. Uzņēmumam būtu jāspēj katrā posmā pierādīt, ka akciju vairākums pieder ES akcionāriem.

44.

Ja akcijas pieder nominālajam akcionāram, trastam, fondam vai citiem institucionāliem ieguldītājiem, īpašumtiesību prasība var būt izpildīta, ja nominālais akcionārs, uzticības persona vai cits reģistrēts īpašnieks ir dalībvalsts vai dalībvalsts valstspiederīgais. Tomēr būtu jāņem vērā visi elementi, kas varētu norādīt, ka no ekonomiskā viedokļa īpašnieks ir cita persona, t. i., iepriekš minēto tiesību galīgais saņēmējs. Tas jo īpaši būs atkarīgs no līgumiem vai citām vienošanām, kas ir saistošas minētajiem institucionālajiem ieguldītājiem.

6. FAKTISKA KONTROLE

6.1. Vispārīgā pieeja

45.

Regulas 4. panta f) punktā noteikts, ka kompetentā licencētāja iestāde piešķir darbības licenci uzņēmumam, ja “dalībvalstis un/vai šie [dalībvalstu] valstspiederīgie uzņēmumu faktiski kontrolē”.

46.

Jēdziens “faktiska kontrole” regulas 2. panta 9. punktā ir definēts šādi:

“attiecības, ko veido tiesības, līgumi vai citi līdzekļi, kas atsevišķi vai kopā un sakarā ar attiecīgiem faktiskiem vai juridiskiem apsvērumiem dod iespēju tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši ar:

a)	tiesībām izmantot visus uzņēmuma aktīvus vai daļu no tiem;

b)	tiesībām vai līgumiem, kas piešķir izšķirošu ietekmi uz uzņēmumu vadības struktūru sastāvu, balsošanu vai lēmumiem vai kā citādi izšķiroši ietekmē uzņēmuma darbību;”.

47.

Kā skaidrots Swissair/Sabena lēmumā, šis noteikums paredz novērtēt dalībvalstu un/vai to valstspiederīgo statusu attiecībā uz to, vai kopumā tiem ir izšķiroša ietekme uz attiecīgā uzņēmuma pārvaldību tā, ka tā pārsniedz trešās valsts akcionāru ietekmi. Šajā analīzē izmanto informāciju par iespējām, kas ES akcionāram pieejamas, lai pozitīvi ietekmētu uzņēmuma stratēģiskos darbības lēmumus.

48.

Stratēģiskie darbības lēmumi jo īpaši attiecas uz augstākā līmeņa vadītāju iecelšanu, budžeta un/vai uzņēmējdarbības plāna apstiprināšanu un būtiskiem ieguldījumiem vai tirgum raksturīgām tiesībām.

49.

Šajā kontekstā vispirms būtu jānosaka, kur šādi lēmumi tiek pieņemti un ar kādiem noteikumiem. Tas ietver uzņēmuma korporatīvās pārvaldības analīzi, kas jāveic, ņemot vērā uzņēmuma darbību kopumā.

50.

Otrajā posmā būtu jāņem vērā citi aspekti, kas spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu par svarīgiem stratēģiskiem darbības jautājumiem. Šie aspekti ietver akcionāra tiesības, finansiālās saiknes un tirdzniecisko sadarbību starp uzņēmumu un jebkuru trešās valsts akcionāru. Sīkākas norādes par šiem novērtēšanas kritērijiem sniegtas turpmāk. Tomēr nav iespējams sagatavot pilnīgu tādu elementu sarakstu, kas varētu būt svarīgi attiecīgajā gadījumā. Tāpēc citi šeit neminēti elementi arī var būt svarīgi atkarībā no izskatāmā gadījuma apstākļiem.

51.

Kā skaidrots Swissair/Sabena lēmumā, faktiska kontrole jāīsteno tikai dalībvalstīm vai to valstspiederīgajiem. Tas neapšaubāmi tā nav gadījumā, kad dalībvalstīm vai to valstspiederīgajiem ir tikai veto tiesības, bet nav tiesību, kas ļautu pozitīvi ietekmēt attiecīgā uzņēmuma pārvaldību.

52.

Var būt vairāki faktori, kas veicina ES akcionāru pozitīvas ietekmes nodrošināšanu, piemēram, iniciatīvas pilnvaras vai mehānismi, kas saistīti ar agrīnu vai privileģētu piekļuvi uzņēmuma informācijai.

53.

Iepriekš izklāstītie vispārīgie principi jāpiemēro, ņemot vērā visus apsvērumus par attiecīgo faktu vai tiesību aktu. Katrs atsevišķs gadījums jānovērtē atsevišķi pēc būtības.

54.

Gadījumi, kuros nepieciešama analīze saistībā ar regulas 4. panta f) punktu, bieži vien ietver arī Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (11) (turpmāk “Apvienošanās regula”) piemērošanu, ņemot vērā minētās regulas noteikumus. Tā kā attiecīgajās regulās iekļautajās kontroles definīcijās vērojamas dažas līdzības, šķiet lietderīgi pievienot turpmākos skaidrojumus.

55.

Pirmkārt, ir svarīgi atzīmēt, ka attiecībā uz ES akcionāru jēdziens “kopīga kontrole” Apvienošanās regulas nolūkā un jēdziens “faktiska kontrole” regulas izpratnē nav savstarpēji izslēdzoši jēdzieni, kā izriet no Swissair/Sabena lēmuma.

56.

Otrkārt, regulas 4. panta f) punktā noteiktā kontroles prasība nav izpildīta, ja trešās valsts akcionārs patur vienpersonisku kontroli pār uzņēmumu (12). Šādā gadījumā ES akcionāri būtībā nevar īstenot faktisku kontroli pār uzņēmumu regulas izpratnē.

57.

Tā kā jautājumos, kurus, no vienas puses, izvirza Apvienošanās regula un, no otras puses, regulas īpašumtiesību un kontroles prasība, vērojamas vairākas līdzības, neatkarīgi no atšķirībām starp abiem režīmiem Komisija attiecīgā gadījumā paralēli novērtē gadījumus atbilstoši abiem režīmiem. Šajā nolūkā Komisijas atbildīgie dienesti, protams, cieši sadarbosies.

6.2. Novērtēšanas kritēriji

58.

Nav iespējams paredzēt norādījumus visiem iespējamajiem uzņēmuma kontroles gadījumiem, ņemot vērā arī atšķirības starp valstu noteikumiem korporatīvās pārvaldības jomā. Jebkāds novērtējums jāveic atbilstoši katram atsevišķam gadījumam, ņemot vērā juridisko un faktisko stāvokli katrā atsevišķā gadījumā.

59.

Šajā kontekstā šajās pamatnostādnēs sniegti daži vispārīgi novērtēšanas principi un uzsvērti daži jautājumi, kuri var radīt bažas un saistībā ar kuriem nepieciešama detalizētāka analīze, piemērojot faktiskās kontroles kritēriju (13).

6.2.1. Korporatīvā pārvaldība

60.

Faktiskās kontroles novērtēšanas pirmais posms ietver uzņēmuma korporatīvās pārvaldības analīzi. Korporatīvā pārvaldība šajā kontekstā ir procesi un procedūras, ko uzņēmums izmanto, lai pieņemtu ar savas darbības vadību saistītus lēmumus.

61.

Korporatīvās pārvaldības analīzē būtu jāņem vērā pieejamie juridiskie un faktiskie elementi.

62.

Šajā analīzē būtu jānosaka uzņēmuma lēmumu pieņēmējas struktūras, to kompetence un sastāvs, saistītie noteikumi par iecelšanu amatā, ievēlēšanu, atalgojumu un atbrīvošanu, kāda veida lēmumus tās pieņem, to lēmumu pieņemšanas procedūras, tostarp kvorumam piemērojamās prasības un balsošanas noteikumi (balsu vairākums, vienprātība), jebkādas citām struktūrām piešķirtas priekšrocības (piemēram, attiecībā uz priekšlikumiem, izvirzīšanu amatam, konsultācijām, saistošiem vai nesaistošiem atzinumiem, ieteikumiem, piekrišanu).

63.

Šai analīzei būtu jāaptver visas lēmumu pieņēmējas struktūras, jo īpaši akcionāru pilnsapulce, izpildstruktūra (piemēram, direktoru padome, valde), kontroles struktūras (piemēram, uzraudzības padome), galvenais personāls (vadošie darbinieki, kuriem ir tiesības pieņemt ar darbības vadību saistītus lēmumus) un iekšējās komitejas (konsultatīvās vai citas).

64.

Analīzē būtu jānovērtē, kā dalībvalstis un/vai to valstspiederīgie ir pārstāvēti lēmumu pieņēmējās struktūrās un kā to tiesības, kas pieejamas šajā kontekstā, ļauj tiem noteikt stratēģiskus lēmumus, ņemot vērā procedūru, saskaņā ar kuru tie tiek pieņemti. Šajā kontekstā analīzē būtu arī jāaplūko kvorums, kas nepieciešams lēmumu pieņemšanai.

65.

Saistībā ar lēmumu pieņemšanu īpaši svarīgi ir analizēt trešās valsts akcionāru veto tiesības. Plašas šo akcionāru veto tiesības jautājumos, kas būtiski darbības vadībai, var ietekmēt ES akcionāru spēju īstenot faktisko kontroli pār uzņēmumu. Tādēļ katrā atsevišķā gadījumā būtu jāveic ES un trešās valsts akcionāru attiecīgo tiesību sīkāks visaptverošs novērtējums.

66.

Attiecīgā akcionāra spēja uzlikt veto noteiktiem lēmumiem ne vienmēr nozīmē, ka šim akcionāram ir faktiskā kontrole. Būtu jāpārbauda, vai šīs veto tiesības skar tikai noteiktus ierobežotas nozīmes lēmumus vai galvenos stratēģiskos lēmumus. Dažādu akcionāru tiesību vispārējā novērtējumā jānoskaidro, vai dalībvalstīm vai to valstspiederīgajiem ir izšķiroša ietekme uz stratēģisko darbības lēmumu pieņemšanu, kā skaidrots 47. punktā. Šāds vispārējs novērtējums, kura pamatā ir daudzējādi faktori, būtu jāveic katrā atsevišķā gadījumā.

67.

Trešās valsts akcionāram var būt veto tiesības, kuru dēļ ne vienmēr ES akcionārs zaudē faktisko kontroli.

68.

Viens iespējamais scenārijs paredz, ka trešās valsts akcionāru veto tiesības ir nepieciešamas un samērīgas ar mērķi aizsargāt mazākuma ieguldījumu vērtību. Parasti šādas veto tiesības būs saistītas ar grozījumiem statūtos vai līdzīgos dibināšanas dokumentos, kapitāla palielināšanu vai samazināšanu, tādu obligāciju emisiju, kuras var konvertēt akcijās, tādu tiesību izmaiņām, kas saistītas ar akcijām, iekļaušanu biržas sarakstā vai publisko piedāvājumu, dividenžu sadali, darbības pārtraukšanu vai būtiskām darbības izmaiņām, lēmumiem par apvienošanos, sadalīšanu vai likvidēšanu. Šajā ziņā tas nenozīmē, ka ES akcionāriem nav faktiskās kontroles.

69.

Padziļinātāks novērtējums varētu būt jāveic gadījumos, kad trešās valsts akcionāru veto tiesības attiecas uz citiem aspektiem, jo īpaši lēmumiem, kas var būtiski ietekmēt vai bloķēt uzņēmuma darbības vadību, piemēram, aktīvu iegādi, ieguldījumus, finanšu instrumentu, piemēram, garantiju vai aizdevumu, pagarināšanu vai apstiprināšanu, līgumus, darījumus ar personām, kuras saistītas ar uzņēmumu vai kādu no akcionāriem.

70.

Elementi, kas var būt par iemeslu šādai padziļinātai novērtēšanai, atkarībā no pieņemamā lēmuma priekšmeta, piemēram, ir šādi: izšķirošās balsis, vienprātīgi pieņemamie lēmumi, trešās valsts akcionāru tiesības izvirzīt personas noteiktiem (svarīgiem) amatiem, prasība, ka pirms (svarīgu) lēmumu pieņemšanas šiem akcionāriem jāsagatavo priekšlikumi vai ieteikumi, atrunas, kurās paredzēts, ka pēc šo akcionāru pieprasījuma balsošana nenotiek, kolektīvs balsojums u. c.

71.

Attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti uzņēmuma akcionāru sapulcēs, var būt jāņem vērā akcionāru struktūra, akcionāru sapulču apmeklējums un balsošanas modeļi šajās sapulcēs. Gadījumos, kad uzņēmuma īpašumtiesību sadalījums ir plašs un viens trešās valsts akcionārs ir viens no lielākajiem akcionāriem, šis akcionārs var atrasties tādā stāvoklī, kurā par viņa priekšlikumiem jābalso pat tad, ja viņa daļa ir būtiski mazāka nekā 50 %. Tādējādi var būt jāvērtē dalībvalstu akcionāru apmeklējuma rādītājs akcionāru sapulcēs un šo akcionāru balsošanas modeļi, lai noteiktu, vai tie de facto īsteno faktisku kontroli pār uzņēmumu.

72.

Jo īpaši kompetentajai licencētājai iestādei padziļināta analīze parasti ir jāveic, kad trešās valsts vai trešās valsts valstspiederīgā akciju daļa uzņēmumā pārsniedz 30 %. Gadījumos, kad uzņēmuma īpašumtiesību sadalījums ir plašs un viens trešās valsts akcionārs ir viens no lielākajiem akcionāriem, novērtējums var būt nepieciešams arī mazākām akciju daļām.

73.

Šajā kontekstā nozīme var būt arī tam, vai personām, kuras uzņēmumā ieņem galvenos amatus, ir saiknes ar trešās valsts akcionāru. Tomēr tas neattiecas uz šo personu valstspiederību. To valstspiederībai pašai par sevi nav indikatīvas nozīmes, nosakot, vai dalībvalstis un/vai to valstspiederīgie īsteno faktisku kontroli pār uzņēmumu, vēl jo mazāk tādā pasaules mēroga nozarē kā aviācija. Nozīme var būt tikai tam, vai dalībvalstis un/vai to valstspiederīgie kontrolē procesus, kuru rezultātā tiek pieņemti svarīgi lēmumi, tostarp tādi, ar kuriem ieceļ vai atlaiž galvenos darbiniekus.

6.2.2. Akcionāru tiesības

74.

Faktiskās kontroles novērtēšanas kontekstā ir jānovērtē akcionāru tiesības, jo trešās valsts akcionāriem piederošas plašas tiesības var radīt de facto situāciju, kurā tie, nevis ES akcionārs(-i), īsteno faktisku kontroli pār uzņēmumu, iespējams, izmantojot ietekmi, kas trešās valsts akcionāriem ir pār ES akcionāriem. Tas var būt saistīts, piemēram, ar spēju panākt piekāpšanos jautājumos, kurus no pirmā acu uzmetiena un ņemot vērā pieņemto korporatīvo pārvaldību, šķiet kontrolē ES akcionārs(-i).

75.

Turpmāk ir minēti daži piemēri, kas attiecas uz akcionāru tiesībām, kuras parasti ir vērts rūpīgāk pārbaudīt.

6.2.2.1. Tiesības uzlikt veto akciju nodošanai

76.

Sīkāk būtu jāpārbauda trešās valsts akcionāra tiesības uzlikt veto dalībvalsts akcionāram piederošu uzņēmuma akciju nodošanai. Bieži vien pēc trešās valsts akcionāra ieguldījumu veikšanas ir laikposms, kurā jebkuras personas akciju nodošana nav atļauta vai ir atļauta tikai pēc vienošanās ar otru personu. Kamēr šis laikposms nepārsniedz ierasto praksi nozarē, to parasti var uzskatīt par ieguldījumu stabilitātes nodrošinājumu un tāpēc par tādu, kas neietekmē stāvokli faktiskās kontroles ziņā. Tomēr pat šādos gadījumos varētu būt rūpīgāk jāpārbauda konkrētie apstākļi. Jo īpaši, ja ierobežojums tiek piemērots tikai trešās valsts akcionāra labā, tas var norādīt uz nelīdzsvarotību tādā ziņā, ka ES akcionāri ievērojamā apmērā var būt atkarīgi no viņa, turpretim viņš no tiem var arī nebūt atkarīgs.

6.2.2.2. Pirmpirkuma tiesības

77.

Pirmpirkuma tiesības ir tiesības, kas esošajam akcionāram dod iespēju pirmajam iegādāties akcijas, ja cits akcionārs vēlas tās pārdod. Pirmpirkuma tiesības ir vispārpieņemta darbības prakse un, ja tās nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai aizsargātu akcionāru ieguldījumus, nerada kādus īpašus jautājumus saistībā ar faktisko kontroli. Tomēr dažu veidu pirmpirkuma tiesībām var būt līdzīga ietekme kā veto tiesībām attiecībā uz akciju nodošanu. Tas tā varētu būt gadījumā, kad trešās valsts akcionāram ir tiesības noteikt attiecīgo akciju pārdošanas cenu.

6.2.2.3. Trešās valsts akcionāra tiesības pārdot savas akcijas

78.

Lai aizsargātu savu ieguldījumu vērtību un aizsargātu savu ietekmi uzņēmumā pret tās mazināšanos, mazākuma akcionāri bieži vienojas par kāda veida pārdošanas iespēju. Šāda pārdošanas iespēja dod attiecīgajam mazākuma akcionāram tiesības pārdot savas akcijas atpakaļ uzņēmumam (gaisa pārvadātājam) vai attiecīgā gadījumā pārdot tās pārējiem akcionāriem par noteiktu cenu. Šādā gadījumā vispārējā faktiskās kontroles novērtējumā būtu jāņem vērā šādas pirmpirkuma tiesības.

79.

Ja šāda pārdošanas iespēja ir piešķirta trešās valsts akcionāram, tā var ietekmēt ES akcionāra(-u) faktisko kontroli, jo trešās valsts akcionāra aiziešana varētu finansiāli un komerciāli destabilizēt uzņēmumu. Tas varētu radīt situāciju, kurā trešās valsts akcionāram ir ietekme uz ES akcionāru(-iem) tādā apmērā, ka ES akcionārs(-i) nespēj saglabāt faktisko kontroli.

80.

Pārdošanas iespējas ietekme būs atkarīga no piemērojamajiem nosacījumiem, kuri tādēļ būtu rūpīgi jāpārbauda. Ļoti tālejoša pārdošanas iespēja, kuru trešās valsts akcionārs var izmantot daudzos gadījumos, var ļaut tam panākt piekāpšanos no uzņēmuma vai pārējiem akcionāriem tādos jautājumos, par kuriem trešās valsts akcionārs parasti nevar lemt vai uzlikt veto. Īpaši jautājumi nerodas tad, ja pārdošanas iespēja aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams un samērīgs nolūkā aizsargāt trešās valsts akcionāru pret tā akciju vērtības mazināšanu, savukārt citos gadījumos nepieciešama pamatīgāka pārbaude.

6.2.2.4. Tiesības iegādāties papildu akcijas

81.

Pirkšanas iespējas vai konvertēšanas iespējas ļauj trešās valsts akcionāram vai nu nopirkt vairāk uzņēmuma akciju, vai arī konvertēt parādu vai kvazikapitālu akcijās. Jebkuras papildu balsošanas vai citas tiesības, kuras šāds akcionārs varētu iegūt pirkšanas iespējas vai konvertēšanas iespējas rezultātā, būtu jāpārbauda saistībā ar to iespējamo ietekmi uz faktisko kontroli pār uzņēmumu.

6.2.2.5. Ieguldījumu nosacījumi

82.

Ja trešās valsts akcionārs veic ieguldījumus ar nosacījumiem, to ietekme uz faktisko kontroli varētu būt rūpīgi jāpārbauda. Lai gan īpaši jautājumi nerodas tad, ja nosacījumi ir nepieciešami un samērīgi nolūkā aizsargāt ieguldījumu vērtību, citi nosacījumi varētu būt jāpārbauda padziļināti.

83.

Nosacījumi, kas saistīti ar regulatīvajām atļaujām vai citiem jautājumiem, kurus var uzskatīt par sabiedriskās politikas uzdevumos ietilpstošiem, parasti neietekmēs faktisko kontroli.

84.

Nosacījumiem, ko trešās valsts akcionārs izvirza attiecībā uz uzņēmuma finanšu jautājumiem, piemēram, gada pārskatu revīziju, maksātspēju, parādu pārstrukturēšanu vai apspriešanos par galvenajiem jautājumiem pirms ieguldījumu pabeigšanas, parasti nevajadzētu ietekmēt faktisko kontroli, jo tie attiecas uz uzņēmuma finansiālo situāciju pirms ieguldījumu veikšanas un tādējādi uz trešās valsts akcionāra ieguldījumu vērtību.

85.

Ieguldījumu nosacījumi, kas ir jo īpaši saistīti ar uzņēmuma uzņēmējdarbības plānu, galveno darbinieku iecelšanu vai sadarbības līguma noslēgšanu, var de iure vai de facto pilnīgi vai daļēji ierobežot uzņēmuma lēmumu pieņēmēju struktūru pilnvaras. Izvirzītie nosacījumi būtu jāņem vērā vispārējā faktiskās kontroles novērtējumā. Var būt gadījumi, kad trešās valsts akcionārs svarīgus stratēģiskos lēmumus izvirza kā nosacījumu savu ieguldījumu veikšanai tādā veidā, ka esošā ietekme uzņēmuma lēmumu pieņēmējās struktūrās, kas ES akcionāriem pieejama saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, zaudē savu efektivitāti. Šis jautājums ir jāizskata vispārējā kontekstā, jo īpaši ņemot vērā precīzus līdzekļus un procedūras, ar kuru palīdzību ES akcionāram tiek dotas tiesības īstenot savu ietekmi uzņēmumā.

6.2.3. Finansiālās saiknes starp uzņēmumu un trešās valsts akcionāru

86.

Jautājums par to, vai trešās valsts akcionāra finansiālo iemaksu rezultātā dalībvalstu akcionāri zaudē faktisko kontroli, ir jānovērtē, ņemot vērā, kādu finansiālo atkarību šīs iemaksas rada konkrētajā gadījumā. Šāda atkarība var nozīmēt, ka dalībvalstu akcionāri de facto pilnīgi vai daļēji zaudē spēju ietekmēt uzņēmuma darbību ar tā lēmumu pieņēmēju struktūru starpniecību. Šādām situācijām raksturīgi ir gadījumi, kad tādēļ, ka uzņēmums ir atkarīgs no trešās valsts akcionāra nodrošinātā vai uzturētā finansējuma, trešās valsts akcionārs ir situācijā, kurā tas panāk piekāpšanos stratēģiskajās jomās, lai gan dalībvalstu akcionāram juridiski būtu līdzekļi atteikt šādu piekāpšanos.

87.

Lai novērtētu finansiālās atkarības pakāpi, vispirms būtu jānosaka, vai trešās valsts akcionārs ir ieguldījis uzņēmuma finansēšanā proporcionāli tā akciju paketei (14). Šādā gadījumā un ja vien nav kādu īpašu apstākļu, var uzskatīt, ka trešās valsts akcionārs nav guvis lielāku ietekmi pār uzņēmuma darbību, nekā to paredz tiesības, kas tam pieder attiecībā uz uzņēmuma darbību un izriet no iegādātajām akcijām un noslēgtajiem līgumiem.

88.

Šajā novērtējumā trešās valsts akcionāra iemaksu līmenis būtu jāsalīdzina ar iemaksām, ko veic citi akcionāri un ārpus uzņēmuma esošie avoti. Būtu jāņem vērā visi finansēšanas veidi plašākā nozīmē, piemēram, kapitāla palielināšana, aizņēmumi, garantijas, obligācijas, parāda atlaišana, galvojumi (15) un dotācijas. Būtu jāņem vērā ne tikai iemaksas, ko trešās valsts akcionārs veic pēc ieguldījumiem, bet arī iemaksas, ko esošie akcionāri un ārējie avoti nodrošināja, lai sagatavotos uzņēmuma akciju pārdošanai (pārdošanai, kuras rezultātā uzņēmuma ienāca trešās valsts akcionārs).

89.

Ja trešās valsts akcionārs ir ieguldījis uzņēmuma finansēšanā tādā apmērā, kas pārsniedz tā akciju paketei atbilstošo apjomu, tas būtu jāņem vērā vispārējā novērtējumā.

6.2.4. Tirdznieciskā sadarbība

90.

Tirdznieciskā sadarbība var būt operatīva sadarbība starp diviem uzņēmumiem (gaisa pārvadātājiem), piemēram, kodu koplietošana, vai var būt kopuzņēmuma veidā vai kā preču un pakalpojumu pirkšana un pārdošana starp trešās valsts akcionāru un uzņēmumu.

91.

Trešās valsts akcionārs iegūs ietekmi pār uzņēmumu tādā apmērā, kādā uzņēmums ir atkarīgs no šādas sadarbības ar trešās valsts akcionāru. Tādējādi, ja pastāv šāda sadarbība, ir jānovērtē, vai attiecīgā atkarība ir tāda, ka trešās valsts partneris var piespiest ES akcionāru atbalstīt stratēģiskus lēmumus.

92.

Daži sadarbības līgumi var ietvert īpašus lēmumu pieņemšanas procesus, ar kuru palīdzību divi uzņēmumi pieņem lēmumus par šo sadarbību, jo īpaši kopuzņēmumu gadījumā.

93.

Ja tirdznieciskā sadarbība ir nosacījums trešās valsts akcionāra ieguldījumu veikšanai, šis nosacījums būtu jānovērtē, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus.

94.

Ja tirdznieciskās sadarbības līguma izbeigšanas vai pārkāpšanas rezultātā trešās valsts akcionārs var izstāties, šādas akcionāra tiesības arī būtu jānovērtē, kā aprakstīts iepriekš.

7. UZRAUDZĪBA UN IESPĒJAMIE PASĀKUMI

95.

Kompetento licencētāju iestāžu obligātie juridiskie pienākumi attiecībā uz uzņēmumu atbilstības uzraudzību ir norādīti regulas 8. panta 2. punktā. Papildus šiem pienākumiem iestādes var uzskatīt par lietderīgu pārbaudīt situāciju saistībā ar akciju paketēm biežāk, piemēram, reizi mēnesī vai reizi trimestrī, vai pat biežāk, atkarībā no trešās valsts akciju paketes daļas.

96.

Šajā kontekstā uzņēmumiem, kas ir publiski kotēti akciju tirgū vai kas ir ieguldījumu sabiedrību īpašumā, jo īpaši jānodrošina, ka kompetentajai licencētājai iestādei ir pieejama pietiekama informācija, lai tā varētu pārliecināties, ka tie atbilst regulas 4. panta f) punkta prasībām. Šajā nolūkā uzņēmumi var vēlēties sekot līdzi, cik vien tas iespējams, nopirktajām un pārdotajām akcijām. Uzņēmumu dibināšanas līgumos vai statūtos varētu tikt ietverti noteikumi, kas ļauj direktoriem kontrolēt akcionāru valstspiederību un pieprasīt valstspiederības paziņojumus no nozīmīgākajiem akcionāriem.

97.

Trešās valsts akcionārs ir atbildīgs par to, lai kompetentajai licencētājai iestādei būtu pieejama visa informācija, kas pieprasīta licences novērtēšanas laikā, lai pierādītu, ka regulas 4. panta f) punkta prasības ir izpildītas (sk. 3. iedaļu).

98.

Kompetentajai licencētājai iestādei jānodrošina visu novērtēšanas laikā uzzināto komercnoslēpumu konfidencialitāte.

99.

Tā kā “faktiskajai kontrolei” ir īpaša nozīme, piemēro turpmāk minētos papildu apsvērumus.

100.

Kompetentā licencētāja iestāde savu pasākumu gaitā var secināt, ka daži konstatētie elementi nerada dalībvalstu vai to valstspiederīgo faktiskās kontroles zaudēšanu, bet daži iespējamie ar šiem elementiem saistītie nākotnes procesi var radīt šādas sekas. Šajos gadījumos kompetentajai licencētājai iestādei regulārās pārbaudes, t. i., pārbaudes par attiecīgā uzņēmuma atbilstības regulas prasībām, kontekstā var nākties jo īpaši uzraudzīt šo elementu attīstību. Minētās iestādes mērķis ir pēc iespējas ātrāk uzzināt par jebkādu situāciju, kurā ES akcionāram(-iem) vairs nav faktiskās kontroles un tādējādi regulas prasības vairs netiek izpildītas.

101.

Ja kompetentajai licencētājai iestādei ir kādas šāda veida šaubas, tās būtu jāņem vērā. Ja tās nevar kliedēt citādi, iestādei uz tām būtu jāvērš attiecīgā uzņēmuma uzmanība.

102.

Ja attiecīgais uzņēmums tā rezultātā nolemj veikt noteiktas izmaiņas attiecībā uz tā korporatīvo pārvaldību vai citiem saistītajiem aspektiem, var būt nepieciešams paziņojums vai atkārtots paziņojums atbilstoši Apvienošanās regulai saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

(1) OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.

(2) Regula ir piemērojama trešās valstīs, ja tā ir iekļauta ar ES noslēgtos nolīgumos. Pašreiz tā ir iekļauta EEZ līgumā (attiecībā uz Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu) un ES un Šveices Gaisa transporta nolīgumā (OV L 114, 30.4.2002.). Nākotnē var tikt apspriesti/noslēgti līdzīgi nolīgumi. Regulas 4. panta f) punkta interpretācijas nolūkā šajās pamatnostādnēs Šveici, Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu uzskata par ES dalībvalstīm un to valstspiederīgos – par ES dalībvalstu valstspiederīgajiem.

(3) Šajās pamatnostādnēs Komisija izmanto jēdzienu “uzņēmumi” regulas 2. panta 3. punktā definētajā nozīmē.

(4) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2015) 598 final, 7.12.2015.

(5) Komisijas 1995. gada 19. jūlija Lēmums 95/404/EK par procedūru saistībā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2407/92 piemērošanu (Swissair/Sabena) (OV L 239, 7.10.1995., 19. lpp.).

(6) OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.

(7) Skatīt Swiss/Sabena lēmuma XI punktu 27. lpp.

(8) Swissair/Sabena lēmuma XI punkts.

(9) Spriedums lietā C-135/08, 2.3.2010., Rottmann, 39., 45., 48. punkts.

(10) Iespējas un garantijas, kas kādā brīdī nākotnē var pārveidot akciju paketes sadalījumu, neattiecas uz īpašumtiesību aspektu tagadnē. Tomēr var būt dažas sarežģītas struktūras, kurās iespēju pastāvēšana apdraud pašu kapitāla akciju kategorijas raksturlielumu efektivitāti. Tām nepieciešama rūpīga pārbaude. Jebkurā gadījumā iespējas var būt steidzami risināms jautājums saistībā ar kontroli, ja iespēju pastāvēšana dod mazākuma akcionāram spēju izvirzīt savas prasības uzņēmumam.

(11) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(12) Šāda situācija rodas, kad Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē tikai “viena” persona iegūst kontroli pār uzņēmumu.

(13) Uz Apvienošanās regulā minētās kopīgās kontroles novērtēšanu attiecas Komisijas konsolidētais jurisdikcijas paziņojums (OV C 95, 16.4.2008., 1. lpp.).

(14) Piemēram, uzņēmuma kopējais akciju kapitāls ir 100 miljoni EUR, no kura ES akcionāriem pieder akciju daļa 60 miljonu EUR apmērā, bet trešās valsts akcionāriem – akciju daļa 40 miljonu EUR apmērā. ES akcionāri atbilstīgi tirgus nosacījumiem ir devuši uzņēmumam ilgtermiņa aizdevumu 6 miljonu EUR apmērā, kas ir 10 % no to pašu kapitāla daļas. Tādējādi, lai saglabātu finansiālo saikņu līdzsvaru, trešās valsts akcionāri var ieguldīt papildu līdzekļus (papildus to kapitāla/pašu kapitāla daļai) ne vairāk kā 10 % apmērā no to pašu kapitāla daļas (t. i., 4 miljoni EUR).

(15) Piemēram, ieguldītājs sniedz garantiju bankai, un tādēļ banka ir gatava izsniegt aizdevumu.

16.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/14

Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes Lēmums

(2017. gada 4. maijs)

reģistrēt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības partiju kā Eiropas politisko partiju

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2017/C 191/04)

EIROPAS POLITISKO PARTIJU UN EIROPAS POLITISKO FONDU IESTĀDE

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (1) un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā pieteikumu, kas saņemts no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības partijas,

tā kā:

(1)

Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde (“Iestāde”) 2017. gada 20. martā saņēma no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības partijas (“pieteikuma iesniedzējs”) pieteikumu reģistrēt to kā Eiropas politisko partiju saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 8. panta 1. punktu un 2017. gada 25. aprīlī – pieteikumu papildinošu dokumentu;

(2)

pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis dokumentus, kas apliecina, ka tas atbilst Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 3. pantā paredzētajiem nosacījumiem, deklarāciju minētās regulas pielikumā norādītajā formā un pieteikuma iesniedzēja statūtus, kuros ir noteikumi, kas prasīti minētas regulas 4. pantā;

(3)	pieteikumam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 15. panta 2. punktu ir pievienots arī notāra Gérard Indekeu paziņojums, kurā ir apliecināts, ka pieteikuma iesniedzēja atrašanās vieta ir Beļģija un ka tā statūti atbilst dalībvalsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem;

(4)	pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis papildu dokumentus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES, Euratom) 2015/2401 (2) 1. un 2. pantu;

(5)

saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 9. pantu Iestāde ir izskatījusi pieteikumu un iesniegtos apliecinošos dokumentus un uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst minētās regulas 3. pantā paredzētajiem reģistrācijas nosacījumiem un ka statūtos ir noteikumi, kas prasīti minētās regulas 4. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības partija tiek reģistrēta kā Eiropas politiskā partija.

Tā iegūst juridiskas personas statusu dienā, kad šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts

Alliance of Liberals and Democrats for Europe Party

Rue d'Idalie/Idaliestraat 11 (box 2)

1050 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Briselē, 2017. gada 4. maijā

Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes vārdā –

direktors

M. ADAM

(1) OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.

(2) Komisijas 2015. gada 2. oktobra Deleģētā regula (ES, Euratom) 2015/2401 par Eiropas politisko partiju un fondu reģistra saturu un darbību (OV L 333, 19.12.2015., 50. lpp.).

PIELIKUMS

Statuts de l'Alliance of Liberals and Democrats for Europe Party, parti politique européen (en abrégé « PPEU »)

Adoptés par le Congrès de l'ALDE Party le 3 décembre 2016

CHAPITRE I – NOM, SIEGE, OBJET ET DUREE DE L'ASSOCIATION

Article 1 – Nom et logo

Un parti politique européen est constitué en vertu du droit européen. Son nom est «Alliance of Liberals and Democrats for Europe Party», en abrégé «ALDE Party», ci-après dénommé l' « Association ». Tant la forme complète qu'abrégée du nom peuvent être utilisées de manière indifférente.

Tous les actes, factures, annonces, publications, courriers, bons de commande et autres documents émanant de l'Association doivent mentionner sa dénomination complète ou abrégée, précédée ou suivie immédiatement des mots « parti européen », ainsi que l'adresse du siège de l'Association.

L'Association est régie par le Règlement no 1141/2014 du Parlement européen et du Conseil du 22 octobre 2014 relatif au statut et au financement des partis politiques européens et des fondations politiques européennes (le «Règlement»), ainsi que par la loi du 27 juin 1921 sur les associations sans but lucratif, les fondations, les partis politiques européens et les fondations politiques européennes (la «Loi») pour les aspects légaux qui ne sont pas couverts par le Règlement, tel que le prévoit l'article 14 du Règlement.

Le logo de l'Association est repris à l'Annexe I aux présents statuts.

Article 2 – Siège

Le siège de l'Association est situé à B-1050 Bruxelles, rue d'Idalie, 11. Le siège de l'Association peut être transféré en tout autre lieu dans l'Union européenne par décision prise par le Bureau.

Article 3 – Objet et objectifs

L'Association observe les valeurs sur lesquelles l'Union européenne est fondée, telles que reprises à l'article 2 du Traité sur l'Union européenne, à savoir les valeurs de respect de la dignité humaine, de liberté, de démocratie, d'égalité, de l'État de droit, ainsi que de respect des droits de l'homme, y compris des droits des personnes appartenant à des minorités.

L'Association a pour objet non-lucratif d'apporter son soutien au rassemblement des partis politiques et citoyens d'Europe qui, se réclamant des valeurs libérales, démocratiques et réformatrices, veulent contribuer à l'Union européenne.

L'Association réalisera son objet par :

—	le renforcement du mouvement libéral, démocrate et réformateur dans l'Union européenne et dans toute l'Europe ;

—	la recherche d'une position commune sur toutes les questions importantes concernant l'Union européenne ;

—	l'information du public et sa participation à la construction d'une démocratie européenne unie ;

—	l'appui et la coordination de ses membres dans le contexte des élections du Parlement européen ;

—	le soutien à la constitution d'un groupe parlementaire libéral, démocratique et réformateur dans toutes les assemblées parlementaires internationales ;

—	le développement de relations de travail étroites entre et avec ses membres, leurs groupes parlementaires nationaux, le Groupe parlementaire de l'ALDE Party au Parlement européen, dans d'autres enceintes internationales et l'Internationale Libérale.

L'Association peut, également, valablement constituer une filiale dédiée aux activités de collecte de fonds, de sponsoring ainsi que toute autre activité qui contribue au financement privé ou public de l'Association, pour autant que les bénéfices réalisés par la filiale et attribués à l'Association soient affectés à la réalisation des objectifs non-lucratifs.

L'Association peut accomplir tous les actes et mener toutes les activités, en Europe, visant directement ou indirectement à améliorer ou promouvoir son objet et ses objectifs.

Article 4 – Durée

L'Association est constituée pour une durée illimitée.

Article 5 – Fondation

La fondation politique européenne affiliée à l'Association est le Forum Libéral Européen. Cette entité est formellement affiliée à l'ALDE Party et, par ses activités, qui s'inscrivent dans le respect des objectifs et valeurs fondamentales poursuivis par l'Union européenne, appuie et complète les objectifs du parti politique au niveau européen.

CHAPITRE II – MEMBRES

Article 6 – Critères d'admission des membres, catégories de membres et droits et obligations des membres

La qualité de membre de l'Association est ouverte à tous les partis politiques en Europe et aux citoyens qui acceptent les statuts, le règlement d'ordre intérieur de l'Association, les programmes politiques de l'Association et la Déclaration de Stuttgart.

L'Association doit être composée d'au moins deux membres effectifs. L'Association est composée de membres effectifs, associés et individuels, personnes physiques ou morales légalement constituées selon les lois et usages de leur pays d'origine.

La qualité de membre effectif est attribuée de plein droit à l'a.s.b.l. de droit belge European Liberal Youth, en abrégé LYMEC.

Si un candidat membre ne dispose pas de la personnalité juridique selon les lois et usages de son pays d'origine, il doit désigner, dans sa demande écrite d'admission, une personne physique qui agira au nom et pour compte de tous les membres dudit candidat membre, en qualité de mandataire commun.

Les membres effectifs doivent payer une cotisation, à l'exception de l'a.s.b.l. LYMEC. Ils ont le droit de prendre part aux réunions du Conseil et du Congrès, de faire valoir leur opinion et de voter.

Les membres associés doivent payer une cotisation. Ils ont le droit de prendre part aux réunions du Conseil et du Congrès, de faire valoir leur opinion mais ils n'ont pas le droit de vote. Tout membre associé peut à tout moment demander à devenir membre effectif.

Les membres individuels doivent payer une cotisation. Ils ont le droit de prendre part aux réunions du Conseil et du Congrès, selon les modalités prévues dans le règlement d'ordre intérieur. Ils peuvent faire valoir leur opinion et voter.

Article 7 – Registre des membres et liste des membres

Un registre contenant une liste à jour de tous les membres effectifs et associés de l'Association et une liste des membres individuels sont conservés au siège de l'Association.

Les membres effectifs, associés et individuels ont le droit d'avoir accès au registre et à la liste des membres individuels au siège de l'Association.

La liste des partis membres effectifs et associés de l'Association est reprise à l'Annexe II aux présents statuts.

Article 8 – Admission des membres

Toute candidature comme membre effectif ou associé est adressée au Bureau, accompagnée de tous les documents nécessaires démontrant que le candidat remplit les conditions d'éligibilité. Le Bureau soumet la candidature et son rapport préliminaire et avis au Conseil, qui vérifie si la candidature remplit ou non les conditions d'éligibilité. Le Conseil se prononce à la majorité de deux-tiers des voix émises. La décision du Conseil d'admettre un candidat ou non est définitive et le Conseil n'est pas tenu de motiver sa décision.

Toute candidature comme membre individuel est adressée au secrétaire-général. La candidature est soumise au Bureau. Le Bureau se prononce à la majorité simple des voix émises. La décision du Bureau d'admettre ou non un candidat est définitive et le Bureau n'est pas obligé de motiver sa décision.

Article 9 – Démission et exclusion de membres

Tout membre effectif ou associé peut démissionner de l'Association à tout moment en donnant un préavis de trois mois par lettre recommandée adressée au secrétaire-général. La démission entre en vigueur à la fin de l'exercice social.

Un membre individuel peut démissionner à tout moment par notification écrite adressée au secrétaire-général. La démission prend effet immédiatement.

Un membre démissionnaire reste tenu de ses obligations financières vis-à-vis de l'Association jusqu'à la fin de l'exercice social au cours duquel sa démission a pris effet.

Si un membre effectif manque à ses obligations financières après un avertissement adressé par le secrétaire-général de payer ses dettes dans un délai de trois mois, le droit de vote du membre effectif est suspendu à compter de l'expiration de ce délai de trois mois.

Si un membre individuel manque à ses obligations financières, son droit de vote sera suspendu.

Si un membre effectif associé ou individuel manque à ses obligations financières pendant deux exercices sociaux consécutifs, il est réputé démissionnaire à compter du premier jour de l'exercice social suivant.

Tout membre peut être exclu pour chacune des raisons suivantes :

(i)	ne pas respecter les statuts ou le règlement d'ordre intérieur ;

(ii)	ne pas respecter les décisions de tout organe de l'Association ;

(iii)

ne plus satisfaire aux conditions d'éligibilité comme membre ;

(iv)	si un de ses actes est contraire aux intérêts et aux valeurs de l'Association en général.

L'exclusion de membres effectifs ou associés est décidée par le Conseil avec une majorité de deux-tiers des voix émises. Le membre effectif ou associé est informé par lettre recommandée, télécopie, courrier électronique ou tout autre écrit de la proposition d'exclusion. La lettre décrit les motifs sur lesquels l'exclusion proposée est basée. Le membre effectif ou associé a le droit d'adresser ses remarques par écrit au secrétaire-général, dans un délai des 15 jours calendrier à compter de la réception de la lettre. A sa demande préalable exprimée par écrit, le membre effectif ou associé peut être entendu.

La décision d'exclusion décrit les motifs sur lesquels l'exclusion est basée, mais pour le surplus, la décision ne doit pas être motivée. Le secrétaire-général adresse une copie de la décision au membre exclu par lettre recommandée, télécopie, courrier électronique ou tout autre écrit dans un délai de 15 jours calendrier. L'exclusion prend effet immédiatement mais le membre exclu reste tenu de ses obligations financières vis-à-vis de l'Association jusqu'à la fin de l'exercice social.

L'expulsion d'un membre individuel est décidée par le Bureau en conformité avec le règlement d'ordre intérieur. La décision ne doit pas être motivée. Le secrétaire-général adresse une copie de la décision au membre individuel exclu par écrit dans un délai de 15 jours calendrier. L'exclusion entre en vigueur immédiatement mais le membre exclu reste tenu à ses obligations financières vis-à-vis de l'Association jusqu'à la fin de l'exercice social.

Un membre démissionnaire ou exclu n'a aucun droit à faire valoir sur l'avoir social de l'Association.

CHAPITRE III – ORGANES DE L'ASSOCIATION

Article 10 – Les organes de l'Association

(i)	Le Congrès ;

(ii)	Le Conseil ;

(iii)

Le Bureau.

CHAPITRE IV – CONGRES

Article 11 – Composition et pouvoirs

Le Congrès est composé de tous les membres effectifs, associés et individuels et des membres du Bureau.

En conformité avec le règlement d'ordre intérieur, des tiers peuvent se voir accorder le droit de prendre part aux réunions du Congrès. Ils ont le droit de faire valoir leur opinion mais n'ont pas le droit de vote.

Les décisions prises par le Congrès sont contraignantes pour tous les membres, en ce compris les membres absents, dissidents ou ceux qui s'abstiennent de voter.

Les pouvoirs suivants sont réservés au Congrès :

a)	L'élection, la révocation et la décharge des membres du Bureau ;

b)	Les modifications aux statuts ;

c)	La dissolution et la liquidation de l'Association ;

d)	L'approbation d'un programme politique commun pour les élections européennes ;

e)	L'élection du ou des candidat(s) de tête commun(s) aux élections européennes.

Article 12 – Convocations et réunions

Le Congrès est convoqué par le Conseil. Le Congrès se réunit au moins une fois par an dans chaque année calendrier et pas plus de dix-huit mois ne peuvent s'écouler entre deux réunions du Congrès.

Des réunions extraordinaires du Congrès peuvent être convoquées par le Bureau ou le Conseil ou au moins un tiers des membres effectifs.

La convocation est adressée par courrier, télécopie, courrier électronique ou tout autre moyen écrit. Pour le surplus, les règles relatives à l'ordre du jour, à l'horaire et la manière dont les réunions du Congrès sont tenues sont décrites dans le règlement d'ordre intérieur.

Article 13 – Représentation

Les membres effectifs, associés et individuels sont représentés au Congrès par des délégués, nommés en conformité avec les règles décrites dans le règlement d'ordre intérieur.

Chaque membre effectif a autant de voix que de délégués. Les membres individuels auront autant de voix que de délégués, tel que stipulé dans le règlement d'ordre intérieur. Un délégué peut émettre deux voix au plus.

Article 14 – Délibérations, quorums et votes

Une liste des présences des membres effectifs, associés et individuels est signée avant la réunion par les délégués, en dessous du nom du membre qu'ils représentent.

Le Congrès peut valablement délibérer si au moins un tiers des membres effectifs sont présents. Si ce quorum n'est pas atteint, une nouvelle réunion du Congrès est convoquée au plus tôt 15 jours calendrier après la première réunion. La seconde réunion du Congrès peut valablement prendre des décisions, quel que soit le nombre de membres effectifs présents.

Les décisions du Congrès, en ce compris les élections et les révocations des membres du Bureau sont prises à la majorité simple des voix émises. Les abstentions ne sont pas prises en compte et en cas de vote écrit, les votes blancs ou irréguliers ne sont pas pris en compte dans le décompte des voix. En cas d'égalité des voix, la décision est rejetée.

Article 15 – Procès-verbaux

Les décisions du Congrès sont consignées dans des procès-verbaux. Les procès-verbaux sont approuvés à l'occasion de la réunion suivante du Congrès et sont signés par la personne qui préside cette réunion.

Les procès-verbaux sont conservés dans un registre à la disposition des membres au siège de l'Association. Une copie du procès-verbal est également adressée à tous les membres effectifs et associés.

Les procès-verbaux du Congrès peuvent également être publiés en tout ou en partie.

CHAPITRE V – CONSEIL

Article 16 – Composition et pouvoirs

Le Conseil est composé de tous les membres effectifs, associés et individuels et des membres du Bureau.

En conformité avec le règlement d'ordre intérieur, des tiers peuvent se voir accorder le droit de prendre part aux réunions du Conseil. Ils ont le droit de faire valoir leur opinion mais n'ont pas le droit de vote.

Les décisions prises par le Conseil sont contraignantes pour tous les membres, en ce compris les membres absents, dissidents ou ceux qui s'abstiennent de voter.

Les pouvoirs suivants sont réservés au Conseil :

a)	L'approbation des comptes annuels, du rapport annuel, du budget, des cotisations et de tout autre forme de financement proposés par le Bureau ;

b)	L'admission, la suspension et l'exclusion des membres effectifs ou associés ;

c)	L'approbation et les modifications au règlement d'ordre intérieur ;

d)	La préparation du programme politique commun pour les élections européennes à approuver par le Congrès ;

e)	L'interprétation des statuts et du règlement d'ordre intérieur ;

f)	Sur proposition du Bureau, la nomination et la révocation du secrétaire-général ;

g)	La nomination, la révocation et la détermination des émoluments du ou des commissaire(s)-réviseur(s) ;

h)	La modification de l'Annexe I aux présents statuts relative au logo de l'Association ainsi que la modification de l'Annexe II aux présents statuts relative à la liste des membres effectifs (les partis membres) de l'Association.

Article 17 - Convocation et réunions

Le Conseil est convoqué par le Bureau chaque fois que nécessaire pour l'intérêt de l'Association ou sur requête écrite d'un quart des membres effectifs.

Au moins deux réunions du Conseil doivent être tenues chaque année.

La convocation est adressée par courrier, télécopie, courrier électronique ou tout autre moyen écrit. Pour le surplus, les règles relatives à l'ordre du jour, à l'horaire et à la manière dont les réunions du Conseil sont tenues sont décrites dans le règlement d'ordre intérieur.

Article 18 - Représentation

Les membres effectifs, associés et individuels sont représentés au Conseil par des délégués, nommés en conformité avec les règles décrites dans le règlement d'ordre intérieur.

Chaque membre effectif a autant de voix que de délégués. Les membres individuels auront autant de voix que de délégués, tel que stipulé dans le règlement d'ordre intérieur.

Article 19 - Délibérations, quorums et votes

Une liste des présences des membres effectifs, associés et individuels est signée avant la réunion par les délégués, en dessous du nom du membre qu'ils représentent.

Sauf disposition contraire des statuts, le Conseil peut valablement délibérer si au moins un tiers des membres effectifs sont présents. Si ce quorum n'est pas atteint, une nouvelle réunion du Conseil est convoquée au plus tôt 15 jours calendrier après la première réunion. La seconde réunion du Conseil peut valablement prendre des décisions, quel que soit le nombre de membres effectifs présents.

Sauf disposition contraire des statuts, les décisions du Conseil sont prises à la majorité simple des voix émises. Les abstentions ne sont pas prises en compte et en cas de vote écrit, les votes blancs ou irréguliers ne sont pas pris en compte dans le décompte des voix. En cas d'égalité des voix, la décision est rejetée.

Les décisions du Conseil peuvent être également prises par lettre circulaire, en conformité avec les règles décrites dans le règlement d'ordre intérieur. Les décisions prises par lettre circulaire sont considérées comme ayant été prises au siège de l'Association et sont réputées entrer en vigueur à la date mentionnée sur la lettre circulaire.

Article 20 – Procès-verbaux

Les décisions du Conseil sont consignées dans des procès-verbaux. Les procès-verbaux sont approuvés à l'occasion de la réunion suivante du Conseil et sont signés par la personne qui préside cette réunion.

CHAPITRE VI – BUREAU

Article 21 – Composition, pouvoirs et élections

Le Bureau est composé de onze membres, élus par le Congrès, parmi lesquels un Président, neuf Vice-Présidents et un Trésorier. Les membres du Bureau ne peuvent exercer plus de trois mandats consécutifs de chacun deux années à une même fonction et pas plus de huit années au total.

Les membres du Bureau sont au service de l'ALDE Party dans son ensemble et ne sont pas des représentants de leurs partis membres nationaux. En cela, ils se voient confier des droits de vote, tel que spécifié plus en détails dans le règlement d'ordre intérieur.

En conformité avec les règles décrites dans le règlement d'ordre intérieur, des tiers peuvent être invités à prendre part à une réunion du Bureau, comme observateurs. Les observateurs peuvent faire valoir leur opinion mais n'ont pas le droit de vote.

Sauf si décidé autrement par le Congrès, le mandat prend effet immédiatement et prend fin à l'issue de la deuxième réunion du Congrès qui se tient après celle qui a procédé à l'élection.

La fonction de membre du Bureau n'est pas rémunérée. Les dépenses raisonnables appuyées par des pièces justificatives appropriées sont remboursées.

Le Bureau est investi du pouvoir d'accomplir tous les actes nécessaires ou utiles pour réaliser l'objet et les objectifs de l'Association, à l'exception des pouvoirs que la loi ou les statuts réservent au Conseil ou au Congrès.

Le Bureau peut déléguer, sous sa responsabilité, une partie de ses pouvoirs pour des objets spéciaux et déterminés à un mandataire.

Le Bureau peut créer des groupes consultatifs et de travail, pour tout objet qu'il considère approprié. La composition, les termes de leur objet et les règles de procédure de ces groupes consultatifs et de travail sont décrites dans le règlement d'ordre intérieur.

Le Congrès peut attribuer le titre de Président Honoraire de l'Association.

Le scrutin est secret. En plus de leur propre vote, les délégués votants peuvent se voir attribuer un maximum d'une procuration par élection, ce qui signifie que deux voix au maximum par délégué peuvent être émises. Les abstentions, les votes blancs et irréguliers ne sont pas pris en compte dans le décompte des voix.

Election du Président et du Trésorier

Le Président et le Trésorier sont élus séparément, par une majorité de plus de 50 % des voix émises. S'il y a plus de deux candidats, et que personne n'atteint plus de 50 % des voix émises, un second tour a lieu entre les deux candidats ayant obtenu le plus grand nombre de voix.

Election des Vice-Présidents

Les Vice-Présidents sont élus au moyen d'un scrutin à bulletin unique. Les délégués peuvent choisir autant de candidats qu'ils le veulent, jusqu'au nombre maximal de postes à pourvoir.

Les candidats avec le plus de voix sont élus dans l'ordre du nombre de voix. Seuls les candidats atteignant le quorum défini ci-après sont élus : 1 divisé par le nombre de postes à pourvoir, c'est-à-dire que pour deux postes le quorum est de 1/2 = 50 % des bulletins émis (et non du total de voix), pour 3 postes à pourvoir 1/3 = 33,33 % des bulletins émis, pour 4 postes à pourvoir 1/4 = 25 % des bulletins émis, etc.

Lorsqu'il n'y a qu'un poste vacant à un tour d'une élection, le principe de la majorité simple est appliqué, comme c'est le cas pour les postes de Président et Trésorier.

Les candidats n'arrivant pas à obtenir le quorum au premier tour peuvent être candidats au second tour pour lequel il n'y a pas de quorum. Ceux obtenant le plus grand nombre de voix sont élus jusqu'à ce que tous les mandats vacants aient été attribués.

Si deux candidats ou plus obtiennent le même nombre de voix pour le dernier mandat vacant, un ultime tour est organisé entre ces candidats en vue de déterminer à qui le mandat sera attribué.

Dans l'hypothèse où un Vice-Président en exercice ou un Trésorier en exercice est candidat au poste de Président, un mandat supplémentaire deviendrait vacant si cette personne est élue Président.

Les candidats à l'élection du Bureau doivent être désignés par un parti membre effectif de l'Association en ordre de paiement de sa cotisation annuelle. Le dirigeant du parti du candidat doit envoyer une lettre de désignation signée adressée au Président de l'ALDE Party.

Article 22 - Vacance

En cas de vacance, un nouveau membre du Bureau peut être nommé par le Bureau, en conformité avec les règles décrites à l'article 21.

Le mandat du membre du Bureau remplaçant prend fin en même temps que le terme du mandat de membre du Bureau qu'il remplace. La nomination est ratifiée à la prochaine réunion du Congrès.

Article 23 – Convocation et réunions

Le Bureau se réunit au moins trois fois par an.

Les réunions du Bureau sont convoquées par le Président ou par trois membres du Bureau.

Les réunions du Bureau sont présidées par le Président ou en son absence, par un autre membre du Bureau désigné à cet effet par ses collègues.

La convocation doit contenir le lieu, la date, l'heure, l'ordre du jour et le cas échéant, les documents de travail. Elle doit être adressée à tous les membres du Bureau par lettre, télécopie, courrier électronique ou tout autre moyen écrit, au moins huit jours calendrier avant la date de la réunion.

Article 24 – Délibérations, quorums et votes

Le Bureau peut valablement délibérer si au moins la moitié des membres du Bureau sont présents. Si ce quorum n'est pas atteint, une nouvelle réunion du Bureau est convoquée au plus tôt huit jours calendrier après la première réunion. La seconde réunion du Bureau peut valablement prendre des décisions, quel que soit le nombre des membres du Bureau présents.

Le Bureau peut seulement délibérer sur les points repris dans l'ordre du jour, à moins que tous les membres du Bureau soient présents et décident de manière unanime de discuter d'autres points.

Chaque membre du Bureau dispose d'une voix. Un membre du Bureau ne peut pas accorder de procuration à un autre membre du Bureau.

Les décisions du Bureau sont prises à la majorité simple des voix émises. Les abstentions ne sont pas prises en compte et en cas de vote écrit, les votes blancs ou irréguliers ne sont pas pris en compte dans le décompte des voix. En cas d'égalité des voix, le président de la réunion dispose d'une voix prépondérante.

Les décisions peuvent également être prises par lettre circulaire, conférence téléphonique ou vidéoconférence. Les décisions prises par conférence téléphonique ou par vidéoconférence sont considérées comme ayant été prises au siège de l'Association et sont réputées entrer en vigueur à la date de la réunion.

Article 25 – Procès-verbaux

Les décisions du Bureau sont consignées dans des procès-verbaux. Les procès-verbaux sont approuvés à l'occasion de la réunion suivante du Bureau et sont signés par la personne qui préside cette réunion.

Les procès-verbaux sont conservés dans un registre à la disposition des membres du Bureau au siège de l'Association. Une copie du procès-verbal est également adressée à tous les membres du Bureau.

CHAPITRE VII – GESTION DE L'ASSOCIATION

Article 26 – Secrétaire-général

Le Conseil délègue la gestion journalière de l'Association au secrétaire-général, sur proposition du Bureau. Le Bureau définit l'étendue et les limitations financières des pouvoirs de gestion journalière du secrétaire-général.

Le terme du mandat du secrétaire-général est de deux ans au plus, renouvelable.

Le secrétaire-général est rémunéré, en conformité avec la décision du Bureau. Les dépenses raisonnables appuyées par des pièces justificatives appropriées sont également remboursées.

Le secrétaire-général peut déléguer une partie de ses pouvoirs pour des objets spéciaux et déterminés à un tiers, sous sa responsabilité.

CHAPITRE VIII – REPRESENTATION DE L'ASSOCIATION

Article 27

L'Association est valablement représentée dans tous ses actes, en ce compris en justice, soit par le Président, soit par deux membres du Bureau agissant conjointement, qui n'ont pas à justifier d'une décision préalable du Bureau vis-à-vis des tiers.

Le secrétaire-général peut valablement représenter l'Association individuellement dans tous les actes de gestion journalière en ce compris en justice, et n'a pas à justifier d'une décision préalable du Bureau vis-à-vis des tiers.

L'Association est également valablement représentée par un mandataire, dans les limites de son mandat.

CHAPITRE IX – AUDIT

Article 28

Le contrôle de la situation financière, des comptes annuels et la vérification que les opérations décrites dans les comptes annuels sont conformes au Règlement, aux statuts et au règlement financier du Parlement européen, est confié à un ou plusieurs commissaires, nommés par le Conseil parmi les membres de l'Institut des Réviseurs d'Entreprises.

CHAPITRE X – REGLEMENT D'ORDRE INTERIEUR

Article 29

Le Conseil adopte et modifie le règlement d'ordre intérieur de l'Association. Le règlement d'ordre intérieur règle le fonctionnement de l'Association et de ses organes en général, sans être contraire aux statuts.

CHAPITRE XI – EXERCICE SOCIAL, BUDGET ET COMPTES ANNUELS

Article 30

L'exercice social coïncide avec l'année calendrier.

Article 31

Le Bureau prépare les comptes annuels à la fin de chaque exercice social. Le Trésorier, au nom du Bureau, émet le rapport annuel justifiant de la gestion de l'Association. Ce rapport annuel contient des commentaires sur les comptes annuels afin de présenter l'évolution de l'Association et des activités de l'Association.

L'Association, en ce qui concerne la comptabilité, les comptes, les donations, la vie privée et la protection des données à caractère personnel, respecte le règlement (CE) no 45/2001 ainsi que la directive 95/46/CE concernant la protection des personnes physiques à l'égard du traitement des données à caractère personnel.

Le rapport annuel et le rapport du commissaire sont présentés au Conseil pour approbation, en même temps que le projet de comptes annuels.

CHAPITRE XII – FINANCEMENT

Article 32

L'Association assure son financement par :

(i)	le paiement des cotisations, comme décrit à l'article 5 ;

(ii)	les ressources accordées par toute autorité, en particulier les autorités européennes ;

(iii)

la rémunération de tout service rendu par l'Association à ses membres ou à des tiers ;

(iv)	le paiement de royalties pour l'usage des droits de propriété intellectuelle détenus par l'Association ;

(v)	les donations ;

(vi)	toute autre forme de ressource financière autorisée.

En tout état de cause, le financement de l'Association doit respecter strictement les conditions et obligations relatives au financement des partis politiques édictées par le Règlement.

La cotisation doit être payée avant le 1er avril de chaque année.

CHAPITRE XIII – RESPONSABILITE LIMITEE

Article 33

Les membres de l'Association, les membres du Bureau et les personnes chargées de la gestion journalière de l'Association ne sont pas personnellement tenus des obligations de l'Association.

La responsabilité des membres du Bureau ou des personnes chargées de la gestion journalière de l'Association est limitée à l'exécution conforme de leur mandat.

CHAPITRE XIV – MODIFICATIONS AUX STATUTS, DISSOLUTION ET LIQUIDATION DE L'ASSOCIATION

Article 34 – Modifications aux statuts

Toute proposition de modifier les statuts n'est valable que si elle est proposée par le Bureau ou un tiers des membres effectifs.

Les modifications proposées aux statuts doivent être jointes à la convocation de la réunion du Congrès.

Un quorum de présence d'au moins deux-tiers des membres effectifs est requis pour les décisions relatives aux modifications des statuts.

Si ce quorum n'est pas atteint, une nouvelle réunion du Congrès est convoquée au plus tôt 15 jours calendrier après la première réunion. La seconde réunion du Congrès peut valablement prendre des décisions quel que soit le nombre de membres effectifs présents.

Les décisions relatives aux modifications des statuts sont prises à la majorité de deux-tiers des voix émises.

Toute décision de modification des statuts devra être soumise à l'Autorité et publiée au Journal officiel.

Article 35 – Dissolution et liquidation de l'Association

L'Association peut être dissoute de manière volontaire par une décision du Congrès à la majorité des quatre cinquièmes des voix émises.

Si l'Association est dissoute, le Congrès décide à la majorité simple des voix émises de (i) la nomination, des pouvoirs et de la rémunération des liquidateurs, (ii) des méthodes et procédures de liquidation de l'Association et (iii) de l'affectation à donner à l'actif net de l'Association.

L'actif net de l'Association devra être affecté à une fin désintéressée.

CHAPITRE XV – DISPOSITIONS FINALES

Article 36

Les statuts sont rédigés en français et en anglais. La version française est la version officielle des statuts et prévaut.

Article 37

Tout ce qui n'est pas réglé par les statuts et le Règlement est soumis aux lois de l'Etat membre dans lequel l'Association est établie.

Annexe I : logo.

Annexe II : liste des partis membres.

Annexe I

Logo

Annexe II

Liste des partis membres

ALLIANCE OF LIBERALS AND DEMOCRATS FOR EUROPE PARTY (ALDE) membership overview as of May 2017:

FULL MEMBERS

Nr	Name	English translation	Abbreviation	Country	Accession date	Website	Government participation	Parliamentary presence
1	NEOS	New Austria	NEOS	Austria	May 2014 (in succession to LIF member since 1993)	www.neos.eu		Yes
2	Mouvement Réformateur	Reform Movement	MR	Belgium	March 1976 (founding member as Parti des Réformes et de la Liberté)	www.mr.be	Yes	Yes
3	Vlaamse Liberalen en Democraten	Flemish Liberal Democrats	Open VLD	Belgium	March 1976 (founding member as Partij voor Vrijheid en Vooruitgang)	www.openvld.be	Yes	Yes
4	Dvizhenie za prava i svobodi	Movement for Rights and Freedoms	MRF	Bulgaria	December 2001	www.dps.bg		Yes
5	Enomeni Dimokrates	United Democrats	EDI	Cyprus	December 1996	www.edi.org.cy
6	Akce nespokojených občanů	Action of Dissatisfied Citizens	ANO	Czech Republic	November 2014	www.anobudelip.cz	Yes	Yes
7	Hrvatska narodna stranka – liberalni demokrati	Croatian People's Party - Liberal Democrats	HNS	Croatia	December 2001	www.hns.hr		Yes
8	Istarski demokratski sabor	Istrian Democratic Assembly	IDS	Croatia, Istria	May 2006	www.ids-ddi.hr		Yes
9	Venstre Danmarks Liberale Parti	Left, Liberal Party of Denmark	Venstre	Denmark	March 1976 (founding member)	www.venstre.dk	Yes	Yes
10	Det Radikale Venstre	Danish Social Liberal Party	Radikale Venstre	Denmark	February 1992	www.radikale.dk		Yes
11	Eesti Keskerakond	Estonian Centre Party	CPE	Estonia	July 2003	www.keskerakond.ee	Yes	Yes
12	Eesti Reformierakond	Estonian Reform Party	ERP	Estonia	December 1995	www.reform.ee		Yes
13	Suomen Keskusta	Center Party	Keskusta	Finland	March 1992	www.keskusta.fi	Yes	Yes
14	Svenska Folkpartiet	Swedish People's Party	SFP	Finland	July 1992	www.sfp.fi		Yes
15	Union des Démocrates et Indépendants	Union of Democrats and Independants	UDI	France	December 2016	www.parti-udi.fr		Yes
16	Freie Demokratische Partei	Free Democratic Party	FDP	Germany	March 1976 (founding member)	www.fdp.de
17	Liberálisok	Liberal Party	Liberálisok	Hungary	April 2013	www.liberalisok.hu		Yes
18	Fianna Fail	Soldiers of Destiny	Fianna Fail	Ireland	April 2009	www.fiannafail.ie		Yes
19	Latvijas Attīstībai	Latvia's Development Party	LA	Latvia	September 2000	www.attistibai.lv
20	Liberalų Sąjūdis	Liberal Movement	Liberal Movement	Lithuania	October 2006	www.liberalusajudis.lt		Yes
21	Lietuvos Laisvės Sajunga	Lithuanian Liberty Union	LiCS	Lithuania	December 1997	www.lics.lt
22	Darbo Partija	Labor Party	DP	Lithuania	May 2012	www.darbopartija.lt		Yes
23	Parti Démocratique	Democratic Party	PD	Luxembourg	March 1976 (founding member)	www.dp.lu	Yes	Yes
24	Democraten 66	Democrats 66	D66	Netherlands	December 1994	www.d66.nl		Yes
25	Volkspartij voor Vrijheid en Democratie	People's Party for Freedom and Democracy	VVD	Netherlands	March 1976 (founding member)	www.vvd.nl	Yes	Yes
26	Nowoczesna	Modern	NC	Poland	June 2016	www.nowoczesna.org		Yes
27	Partidul Alianta Liberalilor si Democratilor	Alliance of Liberals and Democrats	ALDE	Romania	June 2015	www.alde.ro	Yes	Yes
28	Ciudadanos - Partido de la Ciudadanía	Citizens	C's	Spain	June 2016	www.ciudadanos-cs.org		Yes
29	Partit Demòcrata Europeu Català	Catalan European Democratic Party (as legal successor to CDC since Dec 2016)	PDeCAT	Spain, Catalonia	May 2005	www.partitdemocrata.cat	Yes, Catalonia	Yes
30	Stranka modernega centra	Modern Centre Party	SMC	Slovenia	November 2014	www.mirocerar.si	Yes	Yes
31	Centerpartiet	Centre Party	CP	Sweden	April 2000	www.centerpartiet.se		Yes
32	Liberalerna	Liberals	L	Sweden	July 1991	www.folkpartiet.se		Yes
33	Liberal Democrats	Liberal Democrats	LibDems	UK	November 1988 (founding member as ‘Liberal Party Organisation’)	www.libdems.org.uk		Yes
TOTAL FULL MEMBERS:		33

AFFILIATE MEMBERS

Nr	Name	English translation	Abbreviation	Country	Accession date	Website	Government participation	Parliamentary presence
1	Liberal Party of Gibraltar	Liberal Party of Gibraltar	LPG	Gibraltar	May 2015	www.liberal.gi	Yes, Gibraltar	Yes
2	Hrvatska socijalno liberalna stranka	Croatian Social Liberal Party	HSLS	Croatia	March 1994	www.hsls.hr		Yes
3	Åländsk Center	Centre Party Åland Islands	CPA	Finland, Aland Islands	May 2013	www.centern.ax	Yes, Aland Islands	Yes
4	Δράση	Drassi (Action)	Drassi	Greece	November 2013	www.drassi.gr
5	Radicali Italiani	Italian Radicals	I Radicali	Italy	October 2004	www.radicali.it
6	Zavezništvo Socialno-Liberalnih Demokratov	Alliance of Social-Liberal Democrats	ZSD	Slovenia	November 2014	www.alenkabratusek.si		Yes
TOTAL AFFILIATE MEMBERS:		6

NON EU

FULL MEMBERS

Nr	Name	English translation	Abbreviation	Country	Accession date	Website	Government participation	Parliamentary presence
1	Partit Liberal Andorra	Liberal Party of Andorra	PLA	Andorra	March 1996	www.partitliberal.ad		Yes
2	Hay Azgayin Congress	Armenian National Congress Party	ANC	Armenia	March 2010	www.anc.am
3	sak’art’velos respublikuri partia	Republican Party of Georgia	RP	Georgia	October 2007	www.republicans.ge
4	t’avisup’ali demokratebi	Free Democrats	FD	Georgia	November 2012	www.fd.ge
5	Partidul Liberal	Liberal Party	PL	Moldova	October 2010	www.pl.md		Yes
6	Venstre	Left	Venstre	Norway	October 2000	www.venstre.no		Yes
7	Yabloko	Yabloko	Yabloko	Russian Federation	October 2008	www.eng.yabloko.ru
8	Partiya narodnoy svobody	People's Freedom Party	PARNAS	Russian Federation	October 2008	www.parnasparty.ru
9	Aleanca Kosova e Re	New Kosovo Alliance	AKR	Kosovo	November 2009	www.akr-ks.com
10	Freisinnig-Demokratische Partei der Schweiz	Free Democratic Party	FDP Die Liberalen	Switzerland	October 1993	www.fdp.ch	Yes	Yes
11	Gromadianska pozitsiya	Civic Position	CP	Ukraine	June 2016	www.grytsenko.com.ua
12	Yevropeyska partiya Ukrainy	European Party Ukraine	EPU	Ukraine	May 2013	www.epu.in.ua
TOTAL FULL MEMBERS:		12

AFFILIATE MEMBERS

Nr	Name	English translation	Abbreviation	Country	Accession date	Website	Government participation	Parliamentary presence
1	Müsavat Partiyası	Equality Party	MP	Azerbaijan	October 2007	www.musavat.com
2	Партыя свабоды і прагрэсу	Party of Freedom and Progress	PFP	Belarus	November 2013	http://liberaly.org/
3	Naša Stranka	Our Party	NS	Bosnia and Herzegovina	June 2016	www.nasastranka.ba		Yes
4	Björt framtíð	Bright Future	BF	Iceland	November 2013	www.bjortframtid.is	Yes	Yes
5	Partia Liberale e Kosoves	Liberal Party of Kosovo	PLK	Kosovo	July 1996
6	Liberalno-demokratska Partija	Liberal Democratic Party	LDP	Macedonia	December 2016	www.ldp.mk		Yes
7	Liberalna Partija Crne Gore	Liberal Party of Montenegro	LPCG	Montenegro	November 2014	www.lpcg.me		Yes
8	Liberalno Demokratska Partija	Liberal Democratic Party	LDP	Serbia	October 2008	www.ldp.rs		yes
TOTAL AFFILIATE MEMBERS:		8
EU members		39
Non EU members		20
TOTAL ALDE MEMBERS:		59	59 parties from 42 countries (25 EU countries)

12 member parties (10 EU parties) in government in 11 countries (9 EU countries) as of May 2017

16.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/34

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2017/C 191/07)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA/AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

PERA DELL’EMILIA ROMAGNA

ES Nr.: PGI-IT-02192 – 28.9.2016.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Centro Servizi Ortofrutticoli

Adrese

Via Bologna 534

44040 Ferrara

ITALIA

Tālr.

+39 0532904511

Fakss

+39 0532904520

E-pasts

info@csoservizi.com

Grupai Centro Servizi Ortofrutticoli ir tiesības iesniegt grozījuma pieteikumu atbilstīgi Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas 2013. gada 14. oktobra Dekrēta Nr. 12511 13. panta 1. punktam.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

—	☐	Produkta nosaukums
—	☒	Produkta apraksts
—	☒	Ģeogrāfiskais apgabals
—	☒	Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—	☐	Saikne
—	☒	Marķējums
—	☒	Cits (iepakojums, informācija par kontroles iestādi)

4. Grozījuma vai grozījumu veids

—	☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, ko nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.
—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, ko nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5. Grozījums vai grozījumi

Produkta apraksts

Pašreizējās produkta specifikācijas 2. pants

Teksta daļu:

“Ar norādi Pera dell’Emilia Romagna apzīmē tikai augļus, kas izaudzēti no šādām bumbieru šķirnēm: Abate Fetel, Cascade, Conference, Decana del Comizio, Kaiser, Max Red Bartlett, Passa Crassana un Williams.”

izsaka šādā redakcijā:

“Ar norādi Pera dell’Emilia Romagna apzīmē tikai augļus, kas izaudzēti no šādām bumbieru šķirnēm: ‘Abate Fetel’, ‘Cascade’, ‘Conference’, ‘Decana del Comizio’, ‘Kaiser’, ‘Max Red Bartlett’, ‘Passa Crassana’, ‘Williams’, ‘Santa Maria’ un ‘Carmen’.”

Lai papildinātu un atjauninātu šķirņu klāstu un nodrošinātu to, lai ar AĢIN Pera dell’Emilia Romagna apzīmētie bumbieri būtu pietekami agrāk, ir pievienotas divas agrīnas šķirnes:

—

šķirne ‘Santa Maria’: šķirne ‘Santa Maria’ ir sastopama Emīlijā-Romanjā kopš 1948. gada, un tās audzēšanai atvēlēto hektāru skaits gadu gaitā ir audzis. Turklāt, iekļaujot šo šķirni, tiek nodrošināta AĢIN “Pera dell’Emilia Romagna” bumbieru pieejamība ilgākā periodā, jo tie ir agrīnas šķirnes bumbieri, kuru ražu novāc vasarā,

—

šķirne ‘Carmen’: agrīna šķirne, ko arvien lielākā apjomā ražo Emīlijas-Romanjas reģionā. Lai gan tā ir divu tradicionālu bumbieru šķirņu – ‘Guyot’ un ‘Bella di Giugno’ – hibrīds, tā ir samērā jauna šķirne. Šīs šķirnes iekļaušana produkta specifikācijā pagarinātu produkta pieejamības periodu un paplašinātu un papildinātu vasaras produktu klāstu, kā arī aizstātu šķirnes, kuras vairs netiek audzētas.

Pamatojoties uz šo grozījumu, kopsavilkuma lapas (OV C 284, 8.11.2008., 7. lpp.) 4.2. punktā esošo teikumu:

“AĢIN Pera dell’Emilia Romagna ir produkts, ko iegūst no šādām šķirnēm: Abate, Fetel, Cascade, Conference, Decana del Comizio, Kaiser, Max Red Barlett, Passa Crassana, Williams.”

izsaka šādā redakcijā:

“AĢIN Pera dell’Emilia Romagna bumbieri ir produkts, ko iegūst no šādu šķirņu bumbierēm: ‘Abate Fetel’, ‘Cascade’, ‘Conference’, ‘Decana del Comizio’, ‘Kaiser’, ‘Max Red Bartlett’, ‘Passa Crassana’, ‘Williams’, ‘Santa Maria’ un ‘Carmen’.”

Pašreizējās produkta specifikācijas 6. pants – kopsavilkuma lapas 4.2. punkts

Tekstu:

“ Abate Fetel šķirnei:

epikarps: dzeltenīgi zaļš, rūsgans ap kausiņa bedrīti un kātiņu; forma: iegarena, diezgan izstiepta; izmērs: diametrs – vismaz 55 mm; cukura saturs: (izteikts Briksa grādos) 13; stingruma maksimālā robežvērtība: 5; garša: salda.

Conference šķirnei:

epikarps: dzeltenīgi zaļš, rūsojums ap kausiņa bedrīti, kas bieži vien novērojams augļa pamatnes trešdaļā; forma: bieži vien simetriska bumbierveida forma; izmērs: diametrs – vismaz 55 mm; cukura saturs: (izteikts Briksa grādos) lielāks par 13; stingruma maksimālā robežvērtība: 5,5; garša: salda.

Decana del Comizio šķirnei:

epikarps: gluds, gaiši dzeltenīgi zaļš, bieži vien sarkanā krāsā, kur to apspīdējusi saule, rūsojums neregulārs; forma: turbīnveida; izmērs: diametrs – vismaz 55 mm; cukura saturs: (izteikts Briksa grādos) lielāks par 13; stingruma maksimālā robežvērtība: 4,5; garša: salda un aromātiska.

Kaiser šķirnei:

epikarps: nedaudz raupjš, pilnībā rūsgans; forma: iegarena bumbierveida forma; izmērs: diametrs – vismaz 55 mm; cukura saturs: (izteikts Briksa grādos) lielāks par 13; stingrums: 5,7; garša: augļa mīkstums sulīgs, ar piesātinātu, labu garšu.

Williams un Max Red Barlett šķirnei:

epikarps: gluds, dzeltenā krāsā, virskrāsa nedaudz sarkanīga vai spilgti sarkana, epikarps reizēm svītrains; forma: tipiska bumbierveida vai neregulāra bumbierveida; izmērs: diametrs – vismaz 60 mm; cukura saturs: (izteikts Briksa grādos) lielāks par 12; stingruma maksimālā robežvērtība: 6,5; garša: salda un aromātiska.

Cascade šķirnei:

epikarps, forma, izmērs, cukura saturs, izteikts Briksa grādos, lielāks par 13, stingruma maksimālā robežvērtība, garša kā attiecīgajā raksturojumā.

Passa Crassana šķirnei:

epikarps, forma, izmērs, cukura saturs, izteikts Briksa grādos, lielāks par 13, stingruma maksimālā robežvērtība, garša kā attiecīgajā raksturojumā.”

izsaka šādā redakcijā:

“šķirnei ‘Abate Fetel’:

epikarps: gaiši dzeltenīgi zaļš, rūsgans ap kausiņa bedrīti un kātiņu;

forma: iegarena, diezgan izstiepta;

izmērs: diametrs – vismaz 60 mm;

cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13;

stingruma maksimālā robežvērtība: 5 kg/0,5 cm2.

šķirnei ‘Conference’:

epikarps: dzeltenīgi zaļš, rūsojums ap kausiņa bedrīti, kas bieži vien vērojams augļa apakšējā trešdaļā pie pamatnes;

forma: bieži vien simetriska bumbierveida forma;

izmērs: diametrs – vismaz 60 mm;

cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13;

stingrums: nepārsniedz 5,5 kg/0,5 cm2.

šķirnei ‘Decana del Comizio’:

epikarps: gluds, gaiši dzeltenīgi zaļš, bieži vien sarkanā krāsā, kur to apspīdējusi saule, rūsojums neregulārs;

forma: turbīnveida;

izmērs: diametrs – vismaz 70 mm;

cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13;

stingrums: nepārsniedz 4,5 kg/0,5 cm2.

šķirnei ‘Kaiser’:

epikarps: raupjš, pilnīgi rūsgans;

forma: iegarena bumbierveida forma;

izmērs: diametrs – vismaz 60 mm;

cukura saturs: (izteikts Briksa grādos) vismaz 13;

stingrums: nepārsniedz 5,5 kg/0,5 cm2.

šķirnei ‘Williams’ un ‘Max Red Bartlett’:

epikarps: gluds, dzeltenīgi zaļā pamatkrāsā, virskrāsa nedaudz sarkanīga vai spilgti sarkana, epikarps reizēm svītrains;

forma: tipiska bumbierveida vai neregulāra bumbierveida;

izmērs: diametrs – vismaz 60 mm;

cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 12;

stingrums: nepārsniedz 6,5 kg/0,5 cm2.

šķirnei ‘Cascade’:

epikarps: gaiši zaļā pamatkrāsā, virskrāsa spilgti sarkana, rūsojums klāj vismaz 10–25 % augļa virsas;

forma: heterogēna mucveida forma ar vertikālu un šķērsenisku asimetriju;

izmērs: diametrs – vismaz 60 mm;

cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13;

stingrums: nepārsniedz 5,5 kg/0,5 cm2.

šķirnei ‘Passa Crassana’:

epikarps: blīvs, zaļā krāsā, ar rūsganām lenticelēm;

forma: ābolveida forma, bieži – mucveida forma;

izmērs: diametrs – vismaz 60 mm;

cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13;

stingrums: nepārsniedz 6,5 kg/0,5 cm2.

šķirnei ‘Santa Maria’:

epikarps: gluds, dzeltenīgi zaļā pamatkrāsā;

forma: bumbierveida forma vai nošķelta bumbierveida forma;

izmērs: diametrs – vismaz 60 mm;

cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 12;

stingrums: nepārsniedz 6 kg/0,5 cm2.

šķirnei ‘Carmen’:

epikarps: zaļš ar sārtām niansēm;

forma: iegarena, nedaudz izstiepta;

izmērs: diametrs – vismaz 60 mm;

cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 12;

stingrums: nepārsniedz 6 kg/0,5 cm2.”

Lai nodrošinātu augstāku kvalitātes līmeni, nepieciešamais minimālais izmērs būtu jāpalielina. Šķirnēm ‘Abate Fetel’, ‘Conference’ un ‘Kaiser’ minimālais diametrs no 55 mm palielināts līdz 60 mm. Šķirnei ‘Decana del Comizio’ tas no 55 mm palielināts līdz 70 mm.

Standartizēta norāde par cukura saturu. Turklāt nolemts izņemt garšas aprakstu, jo tā ir lieka norāde, kas ir tīri subjektīva un nav pārbaudāma un kas tādējādi specifikācijā nav būtiska. Lai standartizētu visu to šķirņu aprakstus, kuras jāiekļauj produktu specifikācijā, ir pievienoti un/vai noteikti (ja tādu nebija) aprakstoši parametri un iekļauti šķirnes ‘Santa Maria’ un ‘Carmen’ pilni apraksti.

Lielākas skaidrības labad ir precizēta augļa stingruma mērvienība, proti, attiecība starp spēku (kg) un spiedienu, ko uz augļa virsas (cm2) rada penetrometrs.

Ģeogrāfiskais apgabals

Pašreizējās specifikācijas 3. panta a) punktu

“a)	Reggio Emilia provincē – Casalgrande, Correggio un Rubiera.”

izsaka šādā redakcijā:

“a)	Reggio Emilia provincē – Casalgrande, Reggio Emilia, Correggio, Rubiera, San Martino in Rio un Scandiano.”

Reggio Emilia province: jāiekļauj pašvaldību Reggio Emilia, San Martino in Rio un Scandiano teritorija. Šo pašvaldību teritorijā, jo īpaši Reggio Emilia pašvaldības teritorijā, bumbieru audzēšana ir diezgan nozīmīga. Turklāt šo pašvaldību teritorijas atrodas blakus un robežojas ar pašvaldību teritorijām (kā arī Modena provinci), uz ko jau attiecas produkta specifikācija, un to klimatiskās īpatnības un tradīcijas ir ļoti līdzīgas tām, kādas pastāv jau iekļauto pašvaldību teritorijās.

Pašreizējās specifikācijas 3. panta c) punktu

“c)

Ferrara provincē – Argenta, Berra, Bondeno, Cento, Codigoro, Comacchio, Copparo, Ferrara, Formignana, Jolanda di Savoia, Lagosanto, Masi Torello, Massa Fiscaglia, Mesola, Fiscaglia, Migliarino, Migliaro, Mirabello, Ostellato, Poggio Renatico, Portomaggiore, Ro Ferrarese, S. Agostino, Tresigallo, Vigarano Mainarda un Voghiera.”

izsaka šādā redakcijā:

“c)	Ferrara provincē – Argenta, Berra, Bondeno, Cento, Codigoro, Comacchio, Copparo, Ferrara, Formignana, Jolanda di Savoia, Lagosanto, Masi Torello, Mesola, Fiscaglia, Mirabello, Ostellato, Poggio Renatico, Portomaggiore, Ro Ferrarese, S. Agostino, Tresigallo, Vigarano Mainarda un Voghiera.”

Ferrara province: precizēts, ka pareizs pašvaldības Ro nosaukums ir Ro Ferrarese. Turklāt 2014. gada 1. janvārī, apvienojot blakus esošo pašvaldību Massa Fiscaglia, Migliarino un Migliaro teritorijas, tika izveidota Fiscaglio pašvaldība. Trīs iepriekš minēto pašvaldību teritorijas kopumā ir aizstātas ar Fiscaglia pašvaldības teritoriju, nemainot specifikācijas aptverto apgabalu.

Pašreizējās specifikācijas 3. panta d) punktu

“d)

Bologna provincē – Anzona dell’Emilia, Argelato, Baricella, Bazzano, Bentivoglio, Budrio, Calderara di Reno, Castello d’Argile, Castelguelfo, Castelmaggiore, Crespellano, Crevalcore, Galliera, Granarolo dell’Emilia, Malalbergo, Medicina, Minerbio, Molinella, Mordano, Pieve di Cento, S. Agata Bolognese, S. Giorgio di Piano, S. Giovanni in Persiceto, S. Pietro in Casale un Sala Bolognese.”

izsaka šādā redakcijā:

“d)

Bologna provincē – Anzola dell’Emilia, Argelato, Baricella, Valsamoggia – Loc. Bazzano, Bentivoglio, Budrio, Calderara di Reno, Castel d’Argile, Castelguelfo, Castelmaggiore, Valsamoggia – Loc. Crespellano, Crevalcore, Galliera, Granarolo dell’Emilia, Malalbergo, Medicina, Minerbio, Molinella, Mordano, Pieve di Cento, S. Agata Bolognese, S. Giorgio di Piano, S. Giovanni in Persiceto, S. Pietro in Casale un Sala Bolognese.”

Bologna province: attiecībā uz pašvaldību Anzola dell’Emilia ir izlabota pārrakstīšanās kļūda; pareizais nosaukums ir Anzola dell’Emilia, nevis Anzona dell’Emilia. Attiecībā uz pašvaldību Valsamoggia – arī tā tika izveidota 2014. gada 1. janvārīBologna provincē, apvienojot blakus esošo pašvaldību Bazzano, Castello di Serravalle, Crespellano, Monteveglio un Savigno teritorijas. Tādējādi, lai atjauninātu informāciju ar pareizajiem vietu nosaukumiem, pirms vietu nosaukumiem Bazzano un Crespellano tika ievietots pašvaldības teritorijas nosaukums. Arī šajā gadījumā ražošanas apgabali nav mainīti.

Pašreizējās specifikācijas 3. panta e) punktu

“e)	Ravenna provincē – Alfonsine, Bagnacavallo, Conselice, Cotignola, Castelbolognese, Faenza, Fusignano, Lugo, Massalombarda, Ravenna, Russi, S. Agata sul Santerno un Solarolo.”

izsaka šādā redakcijā:

“e)	Ravenna provincē – Alfonsine, Bagnacavallo, Bagnara di Romagna, Conselice, Cotignola, Castelbolognese, Faenza, Fusignano, Lugo, Massalombarda, Ravenna, Russi, S. Agata sul Santerno un Solarolo.”

Ravenna province: ģeogrāfiskajā apgabalā jāiekļauj pašvaldības Bagnara di Romagna teritorija, kas atrodas Ravenna provincē un ko pilnīgi ieskauj pašvaldību teritorijas, kuras jau ir iekļautas specifikācijā (Massalombarda, Lugo, Cotignola, Solarolo un Mordano). Šīs pašvaldības teritorija ir labi piemērota bumbieru audzēšanai, un tās īpašās atrašanās vietas dēļ tās klimatiskās īpatnības un tradīcijas ir ļoti līdzīgas tām, kādas pastāv jau iekļauto pašvaldību teritorijās.

Ražošanas metode

Pašreizējās produkta specifikācijas 4. pants

Teikumu:

“Apūdeņošana, mēslošana un citas kultivēšanas un lauksaimniecības darbības jāveic saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kurus snieguši Emilia Romagna reģiona kompetentie dienesti.”

svītro.

Daļa, kas attiecas uz agrotehnisko un agronomisko praksi, ir svītrota, pamatojoties uz to, ka tas ir priekšnosacījums, kuram jāatbilst visām saimniecībām. Patiesībā dažu prasību regulatīvā attīstība un saistošais raksturs nozīmē to, ka daži kritēriji tiek neizbēgami ievēroti. Tādēļ tiek uzskatīts, ka nav nepieciešams to norādīt specifikācijā.

Teikumu:

“Ir atļauti parasti izmantojamie stādīšanas attālumi, un jaunajās plantācijās iespējamais blīvums ir ne vairāk kā 3 000 augu uz hektāru.”

izsaka šādā redakcijā:

“Ir atļauti parasti izmantojamie stādīšanas attālumi, un jaunajās plantācijās iespējamā biezība ir ne vairāk kā 6 000 augu uz hektāru.”

Tehnoloģiskā attīstība un inovācija, kā pamatā ir jaunu potcelmu pieejamība, ļauj audzēt bumbieres, kas sastādītas lielākā biezībā nekā agrāk. Jaunākie sasniegumi audzēšanas metožu jomā ir devuši iespēju palielināt augu skaitu uz hektāru, lai saīsinātu plantāciju neproduktīvos periodus un standartizētu un uzlabotu produktu kvalitāti. Lai gan konkrēts augu skaits uz hektāru nav noteikts, maksimālā biezība – 6 000 augu – šķiet saprātīgs ierobežojums, kas ļauj uzturēt produktu augstu kvalitāti, vienlaikus ievērojot tradicionālās audzēšanas metodes.

Teikumu:

“Kultivēšanas praksē jāietver atzarošana, ko ziemā veic vismaz vienu reizi un vasarā – divas reizes.”

svītro.

Ierobežojums attiecībā uz atzarošanas skaitu ir svītrots, lai sniegtu lauksaimniekiem iespēju veikt atzarošanu vispiemērotākajā daudzumā, pamatojoties uz labas audzēšanas un saimniekošanas prasībām un atbilstību tām.

Teikumu:

“Maksimālā ražība visām atļautajām šķirnēm ir 450 cnt/ha.”

izsaka šādā redakcijā:

“Maksimālā ražība visām atļautajām šķirnēm ir 550 cnt/ha.”

Teikumu:

“Ņemot vērā sezonālo gaitu un ar vidi saistītos audzēšanas apstākļus, Emīlijas-Romanjas reģions katru gadu līdz 15. jūlijam attiecībā uz katru 2. pantā minēto šķirni nosaka orientējošu vidējo vienības ražošanas apjomu iepriekš minētās robežvērtības ietvaros.”

svītro.

Šis ir novecojis noteikums, kas pašreizējos tiesību aktos ir aizstāts.

Teikumus:

“Mitruma un temperatūras vērtībai aukstumkamerās jābūt 4–6 °C. Šķirnes, kuras paredzēts laist tirdzniecībā pavasarī, jāuzglabā kamerās ar kontrolētu gaisa saturu.”

svītro.

Tiek uzskatīts, ka nav nepieciešams norādīt temperatūru, ņemot vērā jau noteikto dzesēšanas metodes izmantošanu. Pašreizējā specifikācijā noteiktā uzglabāšanas temperatūra apgrūtina produkta optimālu uzglabāšanu. Šāda temperatūra ir piemērota iepriekšējai atdzesēšanai; tā nav piemērota produktu pareizai uzglabāšanai aukstumkamerā un tādējādi to kvalitātes un organoleptisko īpašību saglabāšanai. Turklāt ir svītrots norādījums par pavasarī tirgojamo šķirņu uzglabāšanu kontrolētas temperatūras apstākļos, lai ražotājiem ļautu izmantot citas uzglabāšanas metodes.

Izcelsmes apliecinājums

Pašreizējās produkta specifikācijas 5. pants

Tekstu:

“Emīlijas-Romanjas reģionam ir jāpārbauda, vai iepriekš 4. pantā minētie atbilstošie tehniskie nosacījumi tiek ievēroti. Bumbieres, kas piemērotas Pera dell’Emilia Romagna ražošanai, ir jāreģistrē atbilstošajā reģistrā, kuru izveido, atjaunina un publicē reizi gadā. Šā reģistra kopijai jābūt iesniegtai katrā no pašvaldībām, kuras atrodas ražošanas apgabalā. Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības resursu ministrija nosaka procedūras, kas jāievēro saistībā ar reģistrāciju, ziņošanu par ikgadējo produkciju un atbilstošās sertifikācijas iegūšanu, lai nodrošinātu tās gadā atzītās produkcijas pareizu un piemērotu uzraudzību, ko tirgo ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.”

svītro un aizstāj ar šādu tekstu:

“Visi ražošanas posmi jāuzrauga, katrā posmā dokumentējot izejmateriālus un gatavo produkciju. Šādā veidā un reģistrējot zemesgabalus, kuros tiek audzēts produkts, zemes reģistrā, ražotājus un iesaiņotājus – sarakstos, kurus pārvalda kontroles iestāde –, kā arī ziņojot kontroles iestādei par saražoto produktu daudzumiem, tiek garantēta produkta izsekojamība. Visas attiecīgajos reģistros ierakstītās fiziskās vai juridiskās personas saskaņā ar specifikācijas noteikumiem un atbilstošo pārbaudes plānu pārbauda kontroles iestāde.”

Pants attiecībā uz izcelsmes apliecinājumu ir pilnīgi aizstāts un pielāgots, jo sākotnējā pantā bija minētas metodes un rīki, kas vairs nav spēkā. Jaunajā pantā ir norādītas procedūras, ko paredz pašreizējās kontroles shēmas.

Iepakošana un marķēšana

Pašreizējās produkta specifikācijas 7. pants

Rindkopu:

“Produktu Pera dell’Emilia Romagna laiž tirdzniecībā, izmantojot visa veida iepakojumus, kas atbilst Kopienā spēkā esošo tiesību aktu noteikumiem:

vairākos slāņos 60 × 80 cm, 80 × 120 cm, 100 × 120 cm tvertnēs ar atverēm;

gan vienā, gan vairākos slāņos kartona, koka un plastmasas kastēs, kuru izmērs ir 30 × 40 cm;

gan vienā, gan vairākos slāņos kartona, koka un plastmasas kastēs, kuru izmērs ir 40 × 60 cm;

vienā slānī un jauktā veidā kastēs, kuru izmērs ir 20 × 30 cm;

iesaiņojot katru augli atsevišķi vai vairākus kopā (paplātēs, grozos, kartona kastēs u. c.).”

izsaka šādā redakcijā:

“Produktu Pera dell’Emilia Romagna laiž tirdzniecībā, izmantojot visa veida iepakojumus, kas atbilst Kopienā spēkā esošo tiesību aktu noteikumiem.”

Norādes par dažāda veida iepakojumu ir svītrotas, ņemot vērā to, ka pantā tās ir uzskaitītas tikai piemēra veidā, un to, ka tajā jau ir noteikts, ka iepakojumam jāatbilst spēkā esošajiem noteikumiem.

Teikumu:

“AĢIN produktu identifikācijai kastēs un tvertnēs atsevišķiem augļiem uzlīmē attiecīga logotipa uzlīmi, un iepakotajā vienībā minētā uzlīme atrodas vismaz uz 70 % augļu.”

groza un papildina šādi:

“AĢIN produktu identifikācijai kastēs un tvertnēs atsevišķiem augļiem uzlīmē uzlīmi, un iepakotajā vienībā minētā uzlīme atrodas vismaz uz 70 % augļu.

Alternatīvi – ja uz bumbieriem nav uzlīmju, iepakojumi, piemēram, kastes un tvertnes, ir jāaizzīmogo, lai novērstu to satura izņemšanu, nebojājot zīmogu.

Tirdzniecības vietā ir atļauts pārdot arī neiepakotus produktus no iepakojuma vai redeļu kastēm, kuras ir aizzīmogotas vai kurās ir augļi ar uzlīmēm, taču ar noteikumu, ka produkti ir novietoti īpašos nodalījumos vai konteineros, uz kuriem skaidri norādīta tā pati informācija, ko nepieciešams norādīt uz iepakojuma un kas minēta produkta specifikācijā.”

Attiecībā uz marķējumu – par pietiekamu tiek uzskatīts norādīt, ka uz augļiem jāuzlīmē uzlīmes; tādēļ frāze “attiecīga logotipa” tiek svītrota. Turklāt, lai patērētājam nodrošinātu izsekojamību, ir iekļauti un labāk izskaidroti vēl divi gadījumi:

1)	gadījums, kad uz augļiem nav uzlīmju: lai nodrošinātu identifikāciju, tiek noteikts, ka iepakojumam jābūt aizzīmogotam, lai novērstu tā satura izņemšanu, nebojājot zīmogu;

2)	gadījums, kad produkts tiek pārdots neiesaiņotā veidā: ir pievienotas norādes, lai produktu ļautu pārdot neiesaiņotu, nodrošinot identifikāciju.

Teikumu:

“Produkts jālaiž tirgū periodā no 10. augusta līdz nākamā gada 31. maijam.”

izsaka šādā redakcijā:

“Produkts jālaiž tirgū periodā no 25. jūlija līdz nākamā gada 31. maijam.”

Grozījums ir cieši saistīts ar faktu, ka specifikācijas teksts papildināts ar divām agrīnākām šķirnēm – ‘Santa Maria’ un ‘Carmen’. Tādēļ tiek uzskatīts, ka ir atbilstoši pielāgot tirgus laika periodu, sākot to agrāk – 25. jūlijā.

Rindkopu:

“Konteineriem jābūt marķētiem ar uzrakstu Pera dell’Emilia Romagna, kas rakstīts ar vienāda izmēra drukātiem burtiem, aiz kura uzreiz seko šķirnes nosaukums un frāze “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”. Tajā pašā redzamības zonā jāatrodas arī iepakotāja vārdam un uzvārdam, uzņēmuma nosaukumam un adresei, kā arī sākotnējam bruto svaram.”

izsaka šādā redakcijā:

“Konteineriem jābūt marķētiem ar uzrakstu Pera dell’Emilia Romagna, aiz kura uzreiz seko frāze “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai akronīms “AĢIN” un šķirnes nosaukums. Tajā pašā redzamības zonā jāatrodas arī iepakotāja vārdam un uzvārdam, uzņēmuma nosaukumam un adresei.”

Precīzi un skaidrāk ir noteikti šādi aspekti:

1)	norāde par formulējumu: šis nav būtisks grozījums, tomēr ir noteikta frāzes pareiza kārtība (uzreiz aiz uzraksta Pera dell’Emilia Romagna seko frāze “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai akronīms “AĢIN” un šķirnes nosaukums);

2)	norāde par svaru: atbilstoši pašreizējiem marķēšanas noteikumiem ir jānorāda neto svars, nevis bruto svars. Tā kā šī ir likumā noteikta prasība un tādējādi – obligāta ikvienam, par atbilstošu tiek uzskatīta šīs norādes svītrošana.

Svītro šādu rindkopu:

“Pēc attiecīgo ražotāju pieprasījuma var izmantot grafisku simbolu. Šis simbols atbilst figurālā vai specifiskā un nepārprotamā logotipa grafiskajam attēlam, tostarp visām standartkrāsām, un tas vienmēr jāizmanto kopā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.”

Ņemot vērā to, ka grafiskais simbols specifikācijā nav paredzēts, ir ticis uzskatīts par atbilstīgu šo teksta fragmentu svītrot.

Teikumu:

“Norādei “ražots Itālijā” jāatrodas arī uz eksportam paredzētajām partijām.”

svītro.

Tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktu noteikumiem šāda norāde ir obligāta, ir ticis uzskatīts par atbilstīgu šo teikumu svītrot.

Cits (informācija par kontroles iestādi)

Šai specifikācijai pievienota informācija par kontroles iestādi.

VIENOTS DOKUMENTS

PERA DELL’EMILIA ROMAGNA

ES Nr.: PGI-IT-02192 – 28.9.2016.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1. Nosaukums

Pera dell’Emilia Romagna

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa – svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

AĢIN Pera dell’Emilia Romagna bumbieri ir produkts, ko iegūst no šādu šķirņu bumbierēm: ‘Abate Fetel’, ‘Cascade’, ‘Conference’, ‘Decana del Comizio’, ‘Kaiser’, ‘Max Red Bartlett’, ‘Passa Crassana’, ‘Williams’, ‘Santa Maria’ un ‘Carmen’.

Laižot tirdzniecībā produktu ar AĢIN Pera dell’Emilia Romagna, tam jāpiemīt šādām īpašībām:

šķirnei ‘Abate Fetel’:

epikarps: gaiši dzeltenīgi zaļš, rūsgans ap kausiņa bedrīti un kātiņu; forma: iegarena, diezgan izstiepta; izmērs: diametrs – vismaz 60 mm; cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13; stingrums: nepārsniedz 5 kg/0,5 cm2;

šķirnei ‘Conference’:

epikarps: dzeltenīgi zaļš, rūsojums ap kausiņa bedrīti, kas bieži vien novērojams augļa apakšējā trešdaļā; forma: bieži vien simetriska bumbierveida forma; izmērs: diametrs – vismaz 60 mm; cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13; stingrums: nepārsniedz 5,5 kg/0,5 cm2;

šķirnei ‘Decana del Comizio’:

epikarps: gluds, gaiši dzeltenīgi zaļš, bieži vien sarkanā krāsā, kur to apspīdējusi saule, rūsojums neregulārs; forma: turbīnveida; izmērs: diametrs – vismaz 70 mm, cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13; stingrums: nepārsniedz 4,5 kg/0,5 cm2;

šķirnei ‘Kaiser’:

epikarps: raupjš, pilnīgi rūsgans; forma: iegarena bumbierveida forma;

izmērs: diametrs – vismaz 60 mm; cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13; stingrums: nepārsniedz 5,5 kg/0,5 cm2;

šķirnei ‘Williams’ un ‘Max Red Bartlett’:

epikarps: gluds, dzeltenīgi zaļā pamatkrāsā, virskrāsa nedaudz sarkanīga vai spilgti sarkana, epikarps reizēm svītrains; forma: tipiska bumbierveida vai neregulāra bumbierveida; izmērs: diametrs – vismaz 60 mm; cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 12; stingrums: nepārsniedz 6,5 kg/0,5 cm2;

šķirnei ‘Cascade’:

epikarps: gaiši zaļā pamatkrāsā, virskrāsa spilgti sarkana, rūsojums klāj 10–25 % virsas; forma: heterogēna mucveida forma ar vertikālu un šķērsenisku asimetriju; izmērs: diametrs – vismaz 60 mm; cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13; stingrums: nepārsniedz 5,5 kg/0,5 cm2;

šķirnei ‘Passa Crassana’:

epikarps: blīvs, zaļā krāsā, ar rūsganām lenticelēm; forma: ābolveida forma, bieži – mucveida forma; izmērs: diametrs – vismaz 60 mm; cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 13; stingrums: nepārsniedz 6,5 kg/0,5 cm2;

šķirnei ‘Santa Maria’:

epikarps: gluds, dzeltenīgi zaļā pamatkrāsā; forma: bumbierveida forma vai nošķelta bumbierveida forma; izmērs: diametrs – vismaz 60 mm; cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 12; stingrums: nepārsniedz 6 kg/0,5 cm2;

šķirnei ‘Carmen’:

epikarps: zaļš ar sārti iekrāsotu virsu; forma: iegarena, nedaudz izstiepta; izmērs: diametrs – vismaz 60 mm; cukura saturs (izteikts Briksa grādos): vismaz 12; stingrums: nepārsniedz 6 kg/0,5 cm2.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi posmi, sākot no audzēšanas līdz novākšanai, jāīsteno 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

AĢIN produktu identifikācijai kastēs un tvertnēs atsevišķiem augļiem uzlīmē uzlīmi, un iepakotajā vienībā minētā uzlīme atrodas vismaz uz 70 % augļu.

Alternatīvi – ja uz bumbieriem nav uzlīmju, iepakojumi, piemēram, kastes un tvertnes, ir jāaizzīmogo, lai novērstu to satura izņemšanu, nebojājot zīmogu.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem noteikumiem uz iepakojuma jābūt šādam tekstam:

Pera dell’Emilia Romagna – aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde –, kā arī iepakotāja vārds un uzvārds, uzņēmuma nosaukums un adrese, produkta tirdzniecības kategorija un izmērs.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

a)	Reggio Emilia province – Casalgrande, Reggio Emilia, Correggio, Rubiera, San Martino in Rio un Scandiano.

Modena province – Bastiglia, Bomporto, Campogalliano, Camposanto, Carpi, Castelfranco Emilia, Castelnuovo Rangone, Cavezzo, Concordia sulla Secchia, Finale Emilia, Formigine, Medolla, Mirandola, Modena, Nonantola, Novi di Modena, Ravarino, S. Cesario sul Panaro, S. Felice sul Panaro, S. Possidonio, S. Prospero, Savignano sul Panaro, Soliera, Spilamberto un Vignola.

c)	Ferrara province – Argenta, Berra, Bondeno, Cento, Codigoro, Comacchio, Copparo, Ferrara, Formignana, Jolanda di Savoia, Lagosanto, Masi Torello, Mesola, Fiscaglia, Mirabello, Ostellato, Poggio Renatico, Portomaggiore, Ro Ferrarese, S. Agostino, Tresigallo, Vigarano Mainarda un Voghiera.

Bologna province – Anzola dell’Emilia, Argelato, Baricella, Valsamoggia – Loc. Bazzano, Bentivoglio, Budrio, Calderara di Reno, Castello d’Argile, Castelguelfo, Castelmaggiore, Valsamoggia – Loc. Crespellano, Crevalcore, Galliera, Granarolo dell’Emilia, Malalbergo, Medicina, Minerbio, Molinella, Mordano, Pieve di Cento, Sant’Agata Bolognese, S. Giorgio di Piano, S. Giovanni in Persiceto, S. Pietro in Casale un Sala Bolognese.

e)	Ravenna province – Alfonsine, Bagnacavallo, Bagnara di Romagna, Conselice, Cotignola, Castelbolognese, Faenza, Fusignano, Lugo, Massalombarda, Ravenna, Russi, Sant’Agata sul Santerno un Solarolo.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

AĢIN Pera dell’Emilia Romagna ir lielā mērā atkarīga no augsnes un klimatiskajām īpatnībām, kā arī no ražošanas apgabala darbinieku profesionalitātes. Šie faktori ļauj iegūt to bumbieru sevišķās ķīmiskās, fizikālās un organoleptiskās īpašības, kurus tirgo kā Emīlijai-Romanjai tipiskus produktus valsts un Eiropas mērogā. Tā kā bumbieres ir ļoti jutīgas pret salu, tās pārsvarā audzē ierobežotā apgabalā, kurā vidējā gada temperatūra ir augstāka nekā reģionā kopumā, bet nokrišņu daudzums vidēji ir mazāks. Augsnei raksturīgi sanesu nogulumieži, kas savulaik radušies Po upes plūdu dēļ, un tādēļ augsne ir bagāta ar organisko vielu. Ierobežotais apgabals ir jo īpaši labvēlīgs bumbieru audzēšanai; tajā iegūst aptuveni pusi no šajā nozarē saražotā apjoma Itālijā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(minētās regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, AĢIN Pera dell’Emilia Romagna atzīšanas pieteikumu 2016. gada 11. augustā publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 187. numurā.

Produkta specifikācijas konsolidētais teksts pieejams tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

atverot tieši Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas vietni (www.politicheagricole.it) un noklikšķinot uz Prodotti DOP e IGP (ekrāna augšējā labajā pusē), pēc tam uz Prodotti DOP, IGP e STG (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz Disciplinari di produzione all’esame dell’UE.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 191

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 16. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 191/01	Komisijas paziņojums – Skaidrojošas pamatnostādnes par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 – Noteikumi par ES gaisa pārvadātāju īpašumtiesībām un kontroli	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2017/C 191/02	Padomes Lēmums (2017. gada 12. jūnijs), ar ko ieceļ Kopienas Augu šķirņu biroja priekšsēdētāja vietnieku	12
	Eiropas Komisija
2017/C 191/03	Euro maiņas kurss	13
	Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde
2017/C 191/04	Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes Lēmums (2017. gada 4. maijs) reģistrēt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības partiju kā Eiropas politisko partiju	14
	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2017/C 191/05	Apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas procesa uzsākšana – Lēmums par sabiedrības INTERNATIONAL LIFE Life Insurance S.A. licences anulēšanu un likvidācijas procesa uzsākšanu (Publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) 280. pantu)	32
2017/C 191/06	Apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas procesa uzsākšana – Lēmums par sabiedrības INTERNATIONAL LIFE General Insurance S.A. licences anulēšanu un likvidācijas procesa uzsākšanu (Publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) 280. pantu)	33

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1166
JPY	Japānas jena	122,95
DKK	Dānijas krona	7,4360
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87640
SEK	Zviedrijas krona	9,7278
CHF	Šveices franks	1,0874
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,4718
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,213
HUF	Ungārijas forints	307,79
PLN	Polijas zlots	4,2122
RON	Rumānijas leja	4,5893
TRY	Turcijas lira	3,9266
AUD	Austrālijas dolārs	1,4722
CAD	Kanādas dolārs	1,4826
HKD	Hongkongas dolārs	8,7118
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5505
SGD	Singapūras dolārs	1,5444
KRW	Dienvidkorejas vona	1 263,07
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,3723
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,5985
HRK	Horvātijas kuna	7,4050
IDR	Indonēzijas rūpija	14 871,15
MYR	Malaizijas ringits	4,7651
PHP	Filipīnu peso	55,657
RUB	Krievijas rublis	64,3175
THB	Taizemes bāts	37,953
BRL	Brazīlijas reāls	3,6559
MXN	Meksikas peso	20,1825
INR	Indijas rūpija	72,1420

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2017/C 191/07	Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	34