17.5.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 154/4

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

VADLĪNIJU DOKUMENTS

ES režīms, kas regulē ziloņkaula tirdzniecību ES un reeksportu

(2017/C 154/06)

Šo vadlīniju mērķis ir sniegt Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 (1) interpretāciju, proti, tās ES dalībvalstīm iesaka i) apturēt neapstrādāta ziloņkaula priekšmetu (re)eksportu un ii) nodrošināt stingru interpretāciju attiecībā uz ES tiesību aktu noteikumiem, ar kuriem tiek atļauta ziloņkaula tirdzniecība ES un apstrādāta ziloņkaula (re)eksports.

1. Pamatinformācija un pamatojums

i) Starptautiskais un ES tiesiskais regulējums, kas reglamentē ziloņkaula tirdzniecību

Gan Āfrikas zilonis (Loxodonta africana), gan Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir iekļauti pielikumos, kas pievienoti Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Cites), kuru parakstījušas 183 puses, tostarp ES un visas ES dalībvalstis. Saskaņā ar pašreizējo Cites režīmu ziloņkaula (2) starptautiskā tirdzniecība ir aizliegta, un no aizlieguma pieļaujami tikai stingri ierobežoti atbrīvojumi (galvenokārt attiecībā uz priekšmetiem, kas iegūti, pirms ziloņkaulam sāka piemērot Cites noteikumus). Cites konvencija nereglamentē ziloņkaula iekšzemes tirdzniecību.

Cites konvenciju ES īsteno ar Regulu (EK) Nr. 338/97 un saistītajām Komisijas regulām (ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulas). Attiecībā uz ziloņu ziloņkaulu (kā arī citām Regulas (EK) Nr. 338/97 A pielikumā uzskaitītajām sugām) ES ir pieņēmusi papildu pasākumus, kas ir stingrāki par Cites noteikumiem.

Tā rezultātā ziloņkaula tirdzniecību ES stingri reglamentē ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulas un ziloņkaula tirdzniecība komerciālos nolūkos uz ES, tās teritorijā un no ES kopumā ir aizliegta.

Ziloņkaula tirdzniecība ES un reeksports komerciālos nolūkos ir atļauts tikai šādos gadījumos:

—

tirdzniecība ES ir atļauta attiecībā uz ziloņkaula priekšmetiem, kas importēti ES, pirms ziloņu sugas tika iekļautas Cites I pielikumā (Āfrikas ziloņi 1990. gada 18. janvārī un Āzijas ziloņi 1975. gada 1. jūlijā) (3). Tirdzniecība ES iespējama tikai tad, ja attiecīgā ES dalībvalsts šim nolūkam ir izsniegusi sertifikātu, izņemot attiecībā uz “apstrādātiem īpatņiem” (sk. definīciju tālāk tekstā), kuri iegūti pirms 1947. gada 3. marta; šādus īpatņus ES var tirgot bez sertifikāta,

—	reeksports no ES ir atļauts attiecībā uz ziloņkaula īpatņiem, kas iegūti pirms datuma, no kura tiem piemēro Cites, t. i., pirms 1976. gada 26. februāra Āfrikas ziloņiem un pirms 1975. gada 1. jūlija Āzijas ziloņiem (4).

ii) Starptautiskais konteksts: ziloņu malumedniecības un ziloņkaula nelikumīgas tirdzniecības palielināšanās, kuru nosaka pieaugošais pieprasījums no Āzijas

Pēdējo gadu laikā ziloņu malumedniecība ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Tiek ziņots, ka kopš 2011. gada katru gadu tiek nogalināti 20 000 līdz 30 000 Āfrikas ziloņu (5). Tā rezultātā ir plašā mērogā samazinājusies Āfrikas ziloņu populācija, un tādējādi ir apdraudēta sugas atjaunošanās, kas tika novērota laikposmā no 1990. gada līdz divtūkstošo gadu vidum.

Līdztekus šim ievērojamajam Āfrikas ziloņu malumedniecības līmeņa pieaugumam ir palielinājusies ziloņkaula nelikumīgā tirdzniecība, kuru nosaka nemitīgi augošais ziloņkaula pieprasījums Āzijas tirgos. Saskaņā ar Ziloņu tirdzniecības informācijas sistēmu (ETIS) (6) laikposmā no 2010. gada līdz 2015. gadam katru gadu konfiscētas aptuveni 39 tonnas neapstrādāta ziloņkaula, un gadu gaitā ir pakāpeniski audzis apstrādāta ziloņkaula konfiskāciju apjoms – gadā vidēji atsavinātas aptuveni 5,6 tonnas (7). Šādu lielapjoma ziloņkaula sūtījumu pārvietošana liecina par to, ka ziloņkaula nelikumīgajā tirdzniecībā arvien vairāk iesaistās starptautiskie organizētās noziedzības tīkli.

Reaģējot uz šādu ziloņu malumedniecības un ziloņkaula nelikumīgas tirdzniecības kāpumu, starptautiskā sabiedrība ir uzņēmusies virkni saistību, pieņemot rezolūcijas ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO Vides asamblejā, kā arī vairākās augsta līmeņa konferencēs.

2016. gada oktobrī Cites konvencijas Pušu konferences 17. sesijā (Cites CoP17) tika apstiprināti vairāki jauni pasākumi, kuru mērķis ir nostiprināt ziloņu malumedniecības un ziloņkaula nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas noteikumu izpildes nodrošinājumu, samazināt pieprasījumu pēc nelikumīga ziloņkaula un nodrošināt rūpīgākas iekšējos tirgos esošā ziloņkaula likumības pārbaudes.

Cites Pušu konferences 10.10. rezolūcijā (CoP17 red.) par ziloņu īpatņu tirdzniecību puses ir aicinātas ieviest visaptverošus iekšējos leģislatīvos, regulatīvos, izpildes nodrošināšanas un citus pasākumus attiecībā uz ziloņkaula tirdzniecību/iekšējiem tirgiem. Šajā rezolūcijā ir arī ieteikts “visām pusēm un citām valstīm, kas nav konvencijas puses, kuru jurisdikcijā ir likumīgs iekšējais ziloņkaula tirgus, kas veicina malumedniecību vai nelikumīgu tirdzniecību, veikt visus leģislatīvos, regulatīvos un izpildes nodrošināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai steidzami slēgtu savus iekšējos tirgus neapstrādāta un apstrādāta ziloņkaula komerciālai tirdzniecībai” un atzīts, ka “attiecībā uz tirgus slēgšanu dažiem priekšmetiem var piemērot stingri definētus atbrīvojumus; neviens atbrīvojums nedrīkst veicināt malumedniecību vai nelikumīgu tirdzniecību”.

iii) Pastāvīgs pieaugums ziloņkaula likumīgā tirdzniecībā no ES uz Āziju

Pēdējos gados ir ievērojami palielinājies gan neapstrādāta, gan apstrādāta ziloņkaula komerciālais reeksports no ES, kas tiek veikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 338/97, (“likumīgais reeksports”), ar izteiktu augšupejošu tendenci ziloņkaula reeksportam uz Austrumāziju (sk. 1. ierāmējumu).

1. ierāmējums

Ziloņkaula likumīgais reeksports no ES – galvenie fakti un skaitļi

Ziloņa ilkņi ir īpatņi, kuri veido lielāko daļu no neapstrādāta ziloņkaula priekšmetu reeksporta no ES. Laikposmā no 2006. gada līdz 2012. gadam no ES gadā reeksportēto ilkņu skaits ne reizi nepārsniedza 100 vienību (izņemot 2008. gadā, kad tas sasniedza 111 vienības), savukārt 2013. gadā šis skaitlis ievērojami palielinājās (sasniedzot vairāk nekā 300 vienību) un 2014. un 2015. gadā pieauga vēl vairāk (katru gadu pārsniedzot 600 vienību). Gandrīz visi ziloņa ilkņi, kas 2014. un 2015. gadā reeksportēti no ES, tika nosūtīti uz Ķīnu vai Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalu.

Papildus ilkņu tirdzniecībai ES dalībvalstis ziņoja arī par neapstrādāta ziloņkaula gabalu tirdzniecību pēdējās desmitgades laikā. Šķiet, ka kopumā ir samazinājies ziloņkaula gabalu reeksports pēc to ziņotā svara, taču kopumā palielinājies īpatņu reeksports pēc to ziņotā skaita (ar lielām svārstībām dažādos gados), kas mudina domāt, ka pēdējās desmitgades laikā šīs preces tirdzniecība ir saglabājusies relatīvi nemainīgā līmenī. Tomēr ir ļoti grūti noteikt ziloņkaula gabalu faktisko daudzumu, jo to izmērs var ievērojami atšķirties.

No ES reeksportēto apstrādāta ziloņkaula priekšmetu skaits pēdējos gados ir audzis: ES dalībvalstu ziņotie dati uzrāda ievērojamu kāpumu kopš 2012. gada. Attiecībā uz atsevišķu īpatņu tirdzniecību lielākais daudzums tika ziņots 2015. gadā (2015. gadā tika reeksportēti 10 000 ziloņkaula priekšmetu). Tomēr ir jānorāda, ka dalībvalstis par tirdzniecību ziņo, izmantojot atšķirīgas mērvienības. Par tirdzniecību tiek ziņots ne tikai atsevišķu priekšmetu izteiksmē, bet arī masas mērvienībās (kg). Ziloņkaula reeksports, par kuru dalībvalstis ziņojušas masas mērvienībās, ir ievērojami svārstījies, savu augstāko līmeni sasniedzot 2012. gadā (aptuveni 600 kg, par ko paziņots papildus datiem par 7 000 atsevišķiem priekšmetiem) un 2015. gadā – aptuveni 200 kg.

Apstrādāta ziloņkaula priekšmetu reeksports aptver daudzus dažāda veida objektus (tostarp senlietas, mūzikas instrumentus vai dažādus cita veida grebumus). Šo priekšmetu galvenie galamērķa tirgi ir Ķīna un Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals, taču ir ziņots arī par mazākiem tirdzniecības apjomiem uz citām valstīm, jo īpaši ASV, Šveici, Japānu un Krievijas Federāciju.

Dati, kas izmantoti tirdzniecības līmeņu izvērtēšanai, ir iegūti no reģistrētajiem reeksporta datiem, kurus ES dalībvalstis ziņojušas savu Cites ikgadējo ziņojumu ietvaros saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 15. panta 4. punktu.

iv) ES iniciatīvas savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, kuras attiecas uz ziloņkaula tirdzniecību ES un ziloņkaula eksportu

Paziņojumā par ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai (8) ES un tās dalībvalstis aicinātas īstenot visaptverošu stratēģiju savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai. Proti, šis paziņojums (2. darbība “vēl vairāk ierobežot tirdzniecību ar ziloņkaulu Eiropas Savienībā un no tās”) paredz, ka Eiropas Komisijai ir līdz 2016. gada beigām jāizdod vadlīnijas “ES noteikumu vienotas interpretācijas nodrošināšanai, lai apturētu neapstrādāta “pirmskonvencijas” ziloņkaula eksportu un garantētu, ka Eiropas Savienībā tiek tirgoti tikai likumīgi iegūti seni ziloņkaula izstrādājumi”.

Eiropas Savienības Padome savos 2016. gada jūnija secinājumos par šo paziņojumu aicināja “dalībvalstis, pamatojoties uz ES pamatnostādnēm [vadlīnijām], neizsniegt neapstrādāta “pirmskonvencijas” ziloņkaula eksportam un reeksportam vajadzīgos dokumentus un apsvērt turpmākus pasākumus, lai apturētu ziloņkaula tirdzniecību komerciālos nolūkos”.

Šīs vadlīnijas tika izstrādātas, reaģējot uz šiem aicinājumiem.

Pieaugošais ziloņkaula pieprasījums no Āzijas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ ziloņu malumedniecības un ziloņkaula nelikumīgās tirdzniecības līmenis šobrīd ir tik augsts. Ar šo vadlīniju palīdzību ES veicinās šāda pieprasījuma samazināšanos un atbalstīs centienus, kurus īsteno savvaļas dzīvnieku un augu produktu nozīmīgie galamērķa tirgi, piemēram, Ķīna, kas 2016. gadā pieņēma īpašus pasākumus ziloņkaula priekšmetu importa ierobežošanai tās teritorijā un ir pasludinājusi, ka tā līdz 2017. gadam pakāpeniski slēgs savu iekšējo ziloņkaula tirgu. Šo vadlīniju mērķis ir arī pārliecināties, ka pašā ES vai no tās netiek tirgots nelikumīgas izcelsmes ziloņkauls un ka ziloņkaula likumīgo tirdzniecību nevar izmantot kā aizsegu darbībām ar nelikumīgu ziloņkaulu.

Šīs vadlīnijas, pirmkārt, pievēršas ziloņkaula reeksportam no ES (3. punkts) un, otrkārt, ziloņkaula tirdzniecībai ES (4. punkts).

2. Dokumenta statuss

Šis vadlīniju dokuments ir apspriests un izstrādāts sadarbībā ar dalībvalstu pārstāvjiem, kas sanāca kompetento Cites uzraudzības iestāžu ekspertu grupā.

Šo norāžu mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valstu iestādēm piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 un tās īstenošanas regulas. Šis vadlīniju dokuments neaizvieto, nepapildina vai negroza Padomes regulas un tās īstenošanas regulu noteikumus; turklāt tas nav skatāms atsevišķi no šiem tiesību aktiem, bet gan kopā ar tiem. Vienīgā kompetentā iestāde, kas ir tiesīga autoritatīvi interpretēt Savienības tiesību aktus, ir Eiropas Savienības Tiesa.

Komisija dokumentu publicēs elektroniski, un to var publicēt arī dalībvalstis.

Komisija dokumentu 2019. gada otrajā pusē pārskatīs, apspriežoties ar kompetento Cites uzraudzības iestāžu ekspertu grupu. Tomēr Komisija un dalībvalstis pievērsīs īpašu uzmanību bažām, kas paustas attiecībā uz ziloņkaula iekšzemes tirdzniecību, kā arī apstrādāta ziloņkaula reeksportam no ES un raudzīsies, vai attiecībā uz šiem punktiem pašreizējās vadlīnijās nebūtu veicamas izmaiņas pirms 2019. gada otrās puses.

3. Vadlīnijas par to, kā interpretēt ES noteikumus par ziloņkaula reeksportu

i) Vadlīnijas attiecībā uz neapstrādāta ziloņkaula reeksportu

Noteikumi, kuri reglamentē tādu neapstrādāta ziloņkaula (9) īpatņu reeksportu, kas iegūti pirms datuma, no kura tiem piemēro Cites, ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 338/97 5. pantā.

Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 2. punkta d) apakšpunkts paredz, ka, izvērtējot neapstrādāta ziloņkaula eksporta un reeksporta pieteikumus, “pēc konsultācijām ar kompetento zinātnisko iestādi, dalībvalsts uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka nav citu ar sugas saglabāšanu saistītu faktoru, kas būtu pret eksporta atļaujas izsniegšanu”.

Šie noteikumi ir jāinterpretē, ņemot vērā 1. punktā aprakstītos apstākļus, kā arī īpašos aspektus, kas saistīti ar neapstrādāta ziloņkaula starptautisko tirdzniecību. Neapstrādāts ziloņkauls veido lielāko daļu ziloņkaula, kas nokļūst starptautiskajā nelikumīgajā tirdzniecībā visā pasaulē. To apliecina Cites pušu ETIS ziņotie dati, kas parāda, ka nelikumīga neapstrādāta ziloņkaula konfiskācijas veido lielāko daļu no visā pasaulē konfiscētā ziloņkaula. Neapstrādāts ziloņkauls galvenokārt ietver ilkņus, kurus ir sarežģīti atšķirt. Riski, ka neapstrādāta ziloņkaula likumīgs reeksports tiek izmantots kā aizsegs nelikumīga neapstrādāta ziloņkaula nelikumīgai tirdzniecībai, ir lielāki nekā apstrādāta ziloņkaula gadījumā, lai gan likumīgos ilkņus var tirgot tikai tad, ja tie ir marķēti.

Apturot neapstrādāta ziloņkaula reeksportu no ES, tiks nodrošināts, ka likumīgas izcelsmes ilkņi nesajaucas ar nelikumīgu ziloņkaulu, kā arī tas palīdzēs galamērķa valstīm veikt darbības ziloņkaula pieprasījuma samazināšanai; šīs darbības ir nozīmīgs solis ziloņkaula nelikumīgas tirdzniecības apkarošanā un ziloņu malumedniecības kāpuma apturēšanā.

Komisija ierosina, ka pašreizējos apstākļos, ja vien netiek gūti pārliecinoši zinātniski pierādījumi par pretējo, dalībvalstīm, ievērojot piesardzības principu, būtu jāņem vērā, ka saistībā ar ziloņu sugu saglabāšanu pastāv nozīmīgi faktori, kuru dēļ neapstrādāta ziloņkaula reeksporta sertifikātu izsniegšana nav vēlama.

Tādējādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 338/97 Komisija ierosina, ka dalībvalstīm pagaidu kārtā no 2017. gada 1. jūlija būtu jāpārtrauc neapstrādāta ziloņkaula reeksporta sertifikātu izsniegšana, izņemot gadījumus, kad attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka

1)	ar priekšmetu apmainās respektablas iestādes (t. i., muzeji) kultūras priekšmetu godīgas apmaiņas ietvaros;

2)	priekšmets ir dzimtas īpašums, kas tiek pārvietots sakarā ar ģimenes pārcelšanos;

3)	priekšmets tiek pārvietots tiesībaizsardzības, zinātniskiem vai izglītojošiem mērķiem.

Šādos izņēmuma gadījumos uzraudzības iestādēm ir ieteicams ievērot šajā dokumentā izklāstītās vadlīnijas, lai gūtu atbilstošu pierādījumu par īpatņu likumīgu izcelsmi (šā dokumenta I pielikums), marķēšanu (II pielikums) un attiecīgā gadījumā koordināciju ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm (iii) iedaļa).

ii) Vadlīnijas attiecībā uz apstrādāta ziloņkaula reeksportu

Pretstatā neapstrādātam ziloņkaulam “apstrādāts ziloņkauls” ietver daudz un dažādus īpatņu veidus. Te ietilpst priekšmeti, kuri ir likumīgi tirgoti gadu desmitiem (piemēram, mūzikas instrumenti vai senlietas), un nav skaidrs, vai šādu priekšmetu reeksporta pilnīgai apturēšanai būtu reāla ietekme uz nelikumīga ziloņkaula tirdzniecību starptautiskā mērogā. Tomēr, ņemot vērā, ka pēdējos gados ir palielinājies apstrādāta ziloņkaula reeksports no ES, ir rūpīgāk jāpievēršas noteikumu īstenošanas uzraudzībai.

Jebkurā gadījumā ir ārkārtīgi būtiski, ka ES dalībvalstis apstrādāta ziloņkaula reeksporta pieteikumus izskata ļoti rūpīgi, lai pārliecinātos, ka tās izsniedz attiecīgos dokumentus tikai tad, ja ir izpildīti ES tiesību aktos izklāstītie nosacījumi, kas garantē, ka ziloņkaula izcelsme ir likumīga. Lai nepieļautu situāciju, ka tiek eksportēti ziloņkaula priekšmeti, kas neatbilst paredzētajiem nosacījumiem, ir ieteicams nosacījumus šādu reeksporta sertifikāta izsniegšanai interpretēt stingri.

Lai izvērtētu nosacījumus, ar kādiem šādu tirdzniecību var atļaut, ES dalībvalstīm ir ieteicams izmantot šā dokumenta I pielikumā izklāstītās vadlīnijas attiecībā uz pierādījumiem, kas apliecina likumīgu ieguvi, un II pielikumā izklāstītās vadlīnijas attiecībā uz marķēšanu, reģistrēšanu un citām prasībām sertifikātu izsniegšanai.

Īpaši svarīgi, lai reeksporta sertifikāta pieteikuma iesniedzējs pierādītu, ka īpatņi iegūti pirms datuma, no kura attiecīgajiem priekšmetiem piemēro Cites. Ja pieteikuma iesniedzējs šādus pierādījumus nevar iesniegt, sertifikātu nevajadzētu izsniegt.

Ja sertifikātu izsniedz, tajā norāda pietiekami sīku attiecīgā priekšmeta aprakstu, lai sertifikātu varētu izmantot tikai attiecībā uz konkrēto īpatni. Turklāt, ja tiesību akti to atļauj, dalībvalstis var apsvērt pieteikuma iesniedzēja un, ja iespējams, pircēja identifikācijas datu apkopošanu, pārbaudi un reģistrāciju (piemēram, paturot personas identifikācijas dokumenta kopiju).

iii) Koordinācija ES dalībvalstīs un starp tām, kā arī ar trešām valstīm

Ja par Cites dokumentu izsniegšanu atbildīgas ir reģionālās/vietējās Cites uzraudzības iestādes, dalībvalstīm ir ieteicams nodrošināt, ka reģionālās iestādes ziņo centrālajai Cites uzraudzības iestādei par visiem iesniegtajiem pieteikumiem reeksporta sertifikātiem/sertifikātiem tirdzniecībai ES. Tas nodrošinās likumīgas ieguves pienācīgu un koordinētu verifikāciju un konsekvenci pieteikumu novērtēšanā. Šajā sakarā varētu būt noderīgi izveidot valsts datubāzes, kurās tiktu glabāta attiecīgā informācija.

Ja kopā ar reeksporta sertifikāta pieteikumu kā pierādījumu likumīgai ieguvei iesniedz ES dalībvalsts izdotu sertifikātu tirdzniecībai ES, par tā derīgumu vajadzētu konsultēties ar dalībvalsti, kas izdeva sertifikātu tirdzniecībai ES. Tas ir attiecināms uz visiem pieteikumiem, ko iesniedz saistībā ar ziloņkaulu, taču tas ir jo īpaši svarīgi neapstrādātu priekšmetu gadījumā.

Turklāt reeksportam uz dažām valstīm/teritorijām, kuras ir ieviesušas stingrākus iekšējos pasākumus saistībā ar ziloņkaula tirdzniecību, piemēram, kontinentālo Ķīnu, Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalu un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), var būt piemērojami papildu ierobežojumi/kontroles. Pirms attiecīgā dalībvalsts izdod ziloņkaula reeksporta sertifikātu, tai par to ir jāinformē galamērķa valsts Cites iestādes, lai galamērķa valsts varētu pārliecināties, ka šā īpatņa imports notiek saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

4. Vadlīnijas ES tiesību aktu īstenošanai attiecībā uz ziloņkaula tirdzniecību ES

Lai izvērtētu pieteikumus sertifikātiem ziloņkaula tirdzniecībai ES un interpretētu ES tiesību aktu noteikumus par “apstrādātu ziloņkaula īpatņu” tirdzniecību ES, ES dalībvalstīm ir ieteicams ievērot turpmāk izklāstītās vadlīnijas, kuru pamatā ir pašreizējā paraugprakse ES dalībvalstīs.

Kopš Cites 1989. gadā pieņemtā lēmuma aizliegt starptautisko ziloņkaula tirdzniecību pieprasījums pēc ziloņkaula Eiropā ir ievērojami sarucis. Saskaņā ar Cites ES dalībvalstis nav identificētas kā nozīmīgs galamērķa tirgus nelikumīgas izcelsmes ziloņkaulam. Lielākā daļa tirdzniecības ES notiek ar ziloņkaula senlietām. Tomēr ES ir bijuši ziloņkaula priekšmetu nelikumīgas tirdzniecības gadījumi. Dalībvalstīs pastāv arī atšķirīgas pieejas tam, kā tiek izskatīti pieteikumi sertifikātiem ziloņkaula īpatņu izmantošanai komerciālos nolūkos ES, un attiecībā uz “apstrādātu ziloņkaula īpatņu” tirdzniecību ES. Eiropas Savienībai ir pienākums nodrošināt, ka ziloņkaula izmantošana komerciālos nolūkos ES tiek stingri kontrolēta un reglamentēta atbilstoši Cites Pušu konferences 10.10. rezolūcijai (CoP17 red.) un Regulai (EK) Nr. 338/97. Tādēļ ziloņkaula priekšmetu tirdzniecībai ES ir nepieciešama pastiprināta uzraudzība un kontroles attiecībā uz pieteikumiem ziloņkaula tirdzniecībai ES, kā arī tādēļ, lai pārliecinātos, ka “apstrādātu īpatņu” tirdzniecība ES ir likumīga.

Šajā sakarībā un ņemot vērā atšķirīgos režīmus, ko piemēro katram no šiem gadījumiem, dalībvalstīm ir ieteicams ievērot turpmāk izklāstītās īpašās vadlīnijas katram no šādiem gadījumiem:

—	ziloņkaula priekšmetu tirdzniecība ES (i) iedaļa),

—	īpaši “apstrādātu īpatņu” tirdzniecības gadījumi ES (ii) iedaļa).

i) Vadlīnijas attiecībā uz ziloņkaula priekšmetu tirdzniecību ES

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 1. punktu A pielikumā uzskaitīto īpatņu tirdzniecība ES kopumā ir aizliegta. Regulas 8. panta 3. punkts dalībvalstīm atļauj atkāpties no šā aizlieguma, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi (uzskaitīti a) līdz h) apakšpunktā). Tomēr 8. panta 3. punktā lietotā izteiksmes forma “var” skaidri norāda, ka dalībvalstīm nav pienākuma izdot sertifikātu tirdzniecībai ES, pat ja minētie nosacījumi ir izpildīti (ja vien to nepieprasa Savienības tiesību akti, piemēram, sakarā ar proporcionalitātes principa piemērošanu). Lemjot par sertifikāta piešķiršanu vai nepiešķiršanu, iestādei tai piešķirtā rīcības brīvība jāizmanto atbilstīgi.

No iepriekš minētā izriet, ka 8. panta 3. punkts nevienam pieteikuma iesniedzējam nedod tiesības saņemt sertifikātu tirdzniecībai ES, pat ja ir izpildīts kāds no a) līdz h) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Turklāt uz 8. panta 3. punktu attiecas piesardzības princips, un, kā uzsvērts iepriekš, tas ir pieteikuma iesniedzēja pienākums pierādīt, ka darījums ir leģitīms un saskanīgs ar Regulas (EK) Nr. 338/97 mērķiem.

Saņemot pieteikumu par ziloņkaula komerciālu izmantošanu ES saskaņā ar 8. panta 3. punktu, dalībvalstij pat tad, ja ir izpildīts kāds no a) līdz h) apakšpunkta nosacījumiem, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir tiesības atteikt sertifikātu, taču atteikumam jābūt saderīgam ar proporcionalitātes principu (t. i., atteikums ir atbilstošs mērķim aizsargāt savvaļas dzīvnieku un augu sugas vai garantēt to saglabāšanu un nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai). Komisija un kompetento Cites uzraudzības iestāžu ekspertu grupa uzskata, ka tie ir gadījumi, kad pieteikuma iesniedzējs nav pārliecinoši pierādījis darījuma leģitimitāti un saskanību ar Regulas (EK) Nr. 338/97 mērķiem.

Dalībvalstīm ir pienākums novērst, ka tiek izsniegti šādi sertifikāti, kas varētu veicināt jebkādas nelikumīgas darbības, un tāpēc pieteikumi tirdzniecībai ES būtu jāizskata tā, lai šis risks būtu pēc iespējas mazāks. Dalībvalstīm ieteicams nodrošināt, ka pieteikumi sertifikātiem tirdzniecībai ES tiek izskatīti iespējami rūpīgi, un nosacījumus šādu sertifikātu izsniegšanai interpretēt stingri, jo īpaši attiecībā uz ziloņkaulu.

Tādēļ ES dalībvalstīm ir ieteicams izmantot šā dokumenta I pielikumā izklāstītās vadlīnijas attiecībā uz pierādījumiem, kas apliecina likumīgu ieguvi, un II pielikumā izklāstītās vadlīnijas attiecībā uz marķēšanu, reģistrēšanu un citām prasībām sertifikātu izsniegšanai.

8. panta 3. punkta a) apakšpunkta (t. i., īpatņi “ir iegūti vai ievesti Kopienā pirms tam, kad noteikumi attiecībā uz Konvencijas I papildinājumā, Padomes Regulas (EEK) Nr. 3626/82 (2) C.1 pielikumā vai A pielikumā uzskaitītajām sugām kļuva piemērojami to īpatņiem”) galvenā iezīme ir tā, ka pienākums pierādīt, ka īpatņi ir iegūti vai ievesti ES pirms 1990. gada 18. janvāra attiecībā uz Āfrikas ziloņiem un 1975. gada 1. jūlija attiecībā uz Āzijas ziloņiem, ir uzlikts pieteikuma iesniedzējam, kas piesakās ES iekšējās tirdzniecības sertifikātam. Ja pieteikuma iesniedzējs šādus pierādījumus nevar iesniegt, sertifikātu nevajadzētu izsniegt.

Ja sertifikāts tiek izsniegts, tajā ir jānorāda pietiekami sīks attiecīgā priekšmeta apraksts, lai būtu skaidrs, ka sertifikātu var izmantot tikai attiecībā uz konkrēto īpatni, – tas ir īpaši būtiski neapstrādāta ziloņkaula gadījumā, kur varētu būt mazāk identificējošu pazīmju. Turklāt, ja tiesību akti (10) to atļauj, dalībvalstis var apsvērt pieteikuma iesniedzēja un pircēja identifikācijas datu apkopošanu, pārbaudi un reģistrāciju (piemēram, paturot personas identifikācijas dokumenta kopiju). Attiecībā uz neapstrādāta ziloņkaula tirdzniecību ES varētu noteikt arī īpašu pienākumu, kas paredz, ka tirgotājam ir jāinformē iestādes par pircēja identitāti.

Ja pieteikumu ziloņkaula tirdzniecībai ES iesniedz saskaņā ar 8. panta 3. punkta c) apakšpunktu, dalībvalstīm jāatceras: tā kā ziloņkaula (personīgās mantas respektīvi medību trofejas statusā) imports ir iespējams vienīgi nekomerciāliem mērķiem, tā īpašniekiem nekādā ziņā nevar izdot sertifikātu saskaņā ar 8. panta 3. punkta c) apakšpunktu izmantošanai komerciālos nolūkos Savienībā.

ii) Īpašas vadlīnijas attiecībā uz “apstrādātu ziloņkaula īpatņu” tirdzniecību ES

ES regulējums ietver īpašus noteikumus, ar kuriem reglamentē “apstrādātu īpatņu, kuri ir iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem” tirdzniecību ES; to definīcija ir dota Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 2. panta w) punktā, proti, tie “ir īpatņi, kas ir piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar to dabisko sākuma stāvokli, izmantojot tos dārglietām, rotājumiem, mākslas priekšmetiem, sadzīves priekšmetiem vai mūzikas instrumentiem vairāk nekā 50 gadus pirms šīs regulas stāšanās spēkā (t. i., pirms 1947. gada 3. marta), un kuri, bez iebildumiem no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes, ir iegūti šādos apstākļos. Šādus īpatņus uzskata par apstrādātiem tikai tad, ja tie skaidri ietilpst vienā no iepriekšminētajām kategorijām un nav nepieciešama tālāka izgrebšana, apstrāde vai ražošana, lai sasniegtu šādu stāvokli”. “Apstrādāti īpatņi”, kuri definēti ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulās, bieži tiek saukti arī par “senlietām”. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka senlietas, kuras iegūtas pirms 1947. gada, bet kuru dabiskais stāvoklis nav ievērojami izmanīts, nav kvalificējamas par “apstrādātu īpatni” Regulas (EK) Nr. 338/97 izpratnē.

“Apstrādātu īpatņu” izmantošanu komerciāliem nolūkiem ES reglamentē Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta b) apakšpunkts un Komisijas Regulas (EK) Nr. 865/2006 62. panta 3. punkts. Ja priekšmets atbilst minētās Padomes regulas 2. panta w) punkta nosacījumiem, kas jāizpilda, lai priekšmetu uzskatītu par apstrādātu īpatni, tā izmantošanai komerciāliem nolūkiem ES sertifikāts nav vajadzīgs.

Lai nodrošinātu vienotu termina “apstrādāts īpatnis” definīcijas interpretāciju visās ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija sadarbībā ar ES dalībvalstīm izstrādāja iekšējās vadlīnijas šajā jautājumā (11). Šīs vadlīnijas, kas attiecas ne tikai uz ziloņkaulu, apskata tādus aspektus kā, piemēram, pieņemami pierādījumi, kas apliecina, ka priekšmets iegūts pirms 1947. gada 3. marta, tipiskus piemērus priekšmetiem, kas atbilst definīcijai “piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar to dabisko sākuma stāvokli”, kategorijas “dārglietas”, “rotājumi” u. c., kā arī īpatņu atjaunošanu un pārstrādi.

Kopumā dalībvalstīm ir ieteicams apstrādātu īpatņu definīciju interpretēt šauri, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

—	īpatņa īpašniekam, kas vēlas to pārdot, vispirms ir jāpierāda, ka īpatnis iegūts “50 gadus pirms Regulas (EK) Nr. 338/97 stāšanās spēkā”, t. i., pirms 1947. gada 3. marta,

—

otrkārt, faktu, ka ziloņa ilknis ir vienkārši piestiprināts plāksnei, vairogam vai cita veida pamatnei, nekā citādi neizmainot tā dabisko stāvokli, nevajadzētu uzskatīt par pietiekamu iemeslu, lai ražojumu uzskatītu par “apstrādātu īpatni” Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 2. panta w) punkta izpratnē,

—

treškārt, stingri un rūpīgi jāizvērtē atbilstība 2. panta w) punkta prasībai, ka izmaiņas veiktas, lai īpatni izmantotu “dārglietām, rotājumiem, mākslas priekšmetiem, sadzīves priekšmetiem vai mūzikas instrumentiem”, jo nesen konstatētajos gadījumos izmaiņu mākslinieciskā vērtība (piemēram, nozīmīgs iegrebums, gravējums, ievietošana mākslas vai sadzīves priekšmetu ievietošana vai pievienošana u. c.) bija neskaidra, un tas nozīmē, ka nav izpildīti 2. panta w) punkta nosacījumi,

—	lai iegūtu sīkāku informāciju par vadlīnijām termina “apstrādāts īpatnis” interpretācijā, skatīt Eiropas Komisijas sagatavoto attiecīgo vadlīniju dokumentu.

Turklāt, lai gan “apstrādātu īpatņu” komerciālai tirdzniecībai ES nav nepieciešams sertifikāts tirdzniecībai ES, dalībvalstīm ir ieteicams uzraudzīt savus iekšējos ziloņkaula senlietu tirgus, tostarp veicot regulāras kontrolpārbaudes, lai pārliecinātos, vai tirgotājiem ir pierādījumi par tirdzniecībā esošās ziloņkaula senlietas vecumu un/vai izcelsmi, kā arī vajadzētu apsvērt iespēju noteikt, ka tirgotājiem gan tīmekļa vietnēs, gan stendos/veikalos obligāti jāuzrāda tirdzniecībā esošo ziloņkaula senlietu vecums un izcelsme.

Visbeidzot jānorāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 6. punkta i) apakšpunktu “apstrādātu īpatņu” reeksportam ir vajadzīgs reeksporta sertifikāts. Izvērtējot pieteikumus šādu priekšmetu reeksporta sertifikātiem, dalībvalstīm ir ieteicams izmantot 3. punkta ii) iedaļā sniegtās vadlīnijas.

(1) Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).

(2) Šo vadlīniju izpratnē ziloņkauls ir tikai tāds ziloņkauls, kas iegūts no ziloņiem.

(3) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(4) Sk. Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 6. punkta ii) apakšpunktu. Āfrikas ziloņiem Cites konvenciju piemēro kopš 1976. gada 26. februāra, kad Gana tos iekļāva III pielikuma sarakstā; Āzijas ziloņus Cites I pielikumā iekļāva 1975. gada 1. jūlijā.

(5) Nellemann C., Henriksen R., Raxter P., Ash N., Mrema E. (redaktori), “The Environmental Crime Crisis – Threats to Sustainable Development from Illegal Exploitation and Trade in Wildlife and Forest Resources”, (2014). Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) Novērtējums par ātrās reaģēšanas pasākumiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma un Globālo Datu resursu informācijas centrs Ārendālē (GRID-Arendal), Nairobi un Ārendāle.

(6) Ziloņu tirdzniecības informācijas sistēma (ETIS) tika izveidota, pamatojoties uz Cites Pušu konferences 10.10. rezolūciju (CoP17 red.) par ziloņu īpatņu tirdzniecību, kuras viens no mērķiem ir “i) novērtēt un reģistrēt nelikumīgas ziloņu nogalināšanas un ziloņkaula tirdzniecības līmeņus un tendences un izmaiņas tajos”. Pirms katras Cites Pušu konferences ETIS sagatavo visaptverošu ziņojumu par ziloņkaula konfiscēšanas gadījumiem visā pasaulē. Jaunākie ziņojumi, kas Cites Pušu konferences 17. sesijas vajadzībām tika sagatavoti 2016. gadā, ir pieejami šādās saitēs:

https://cites.org/sites/default/files/eng/cop/17/WorkingDocs/E-CoP17-57-06-R1.pdf

https://cites.org/sites/default/files/eng/cop/17/WorkingDocs/E-CoP17-57-06-R1-Add.pdf

(7) 50 % no ETIS reģistrētajiem gadījumiem Cites puses nenorādīja konfiscētā ziloņkaula svaru.

(8) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0087&from=LV

(9) ES dalībvalstīm ir ieteicams izmantot Cites Pušu konferences 10.10. rezolūcijā (CoP17 red.) ietverto termina “neapstrādāts ziloņkauls” definīciju:

“a)	termins “neapstrādāts ziloņkauls” apzīmē visus veselos ziloņa ilkņus, kuri var būt pulēti vai nepulēti un jebkādā formā, un visu gabalos sadalīto ziloņkaulu, kurš var būt pulēts vai nepulēts un kura sākotnējā forma ir jebkādā veidā izmainīta, izņemot “apstrādātu ziloņkaulu”, un

b)	ar terminu “apstrādāts ziloņkauls” saprot ziloņkaulu, kas ir grebts, formēts vai pilnīgi vai daļēji pārstrādāts, taču to neattiecina uz veseliem jebkādas formas ilkņiem, izņemot gadījumus, kad grebumi klāj visu virsmu.”

(10) Jo īpaši personas datu aizsardzības tiesību akti.

(11) Sk. C(2017) 3108.

I PIELIKUMS

Pierādījumi, kas apliecina likumīgu ieguvi

Vispārīgi apsvērumi

Gan attiecībā uz reeksporta sertifikātiem, gan sertifikātiem tirdzniecībai ES tas ir pieteikuma iesniedzēja pienākums pārliecinoši pierādīt attiecīgai ES dalībvalsts Cites uzraudzības iestādei, ka ir izpildīti nosacījumi dokumentu izsniegšanai un, konkrētāk, ka ziloņkaula īpatņi ir iegūti likumīgi (1).

Tā kā pieteikumi reeksporta sertifikātiem/sertifikātiem tirdzniecībai ES var ievērojami atšķirties (runājot par ziloņkaula sākotnējās ieguves apstākļiem, apjomu, kas tiks reeksportēts/tirgots, un norādīto īpatņu izcelsmi/vecumu), dalībvalstīm parasti būs jāizvērtē pierādījumi, ko nodrošinājis pieteikuma iesniedzējs, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Lai gan ir skaidrs, ka visos gadījumos ir jāpierāda likumīga ieguve, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja ziloņkaula reeksportam/tirdzniecībai ES iesniegto pieteikumu izvērtēšanā izmantot riskos balstītu pieeju. Darījumiem var būt nepieciešamas dažāda līmeņa pārbaudes atkarībā no tā ziloņkaula apjoma, kas tiks reeksportēts/tirgots, ziloņkaula veida (piemēram, senlieta, apstrādāts vai neapstrādāts), ziloņkaula sākotnējās ieguves apstākļiem (piemēram, komerciāla darījuma ietvaros vai kā dāvinājums/mantojums) un sākotnējās ieguves datuma. Dalībvalstīm, vadoties pēc darījuma būtības, ir pastāvīgi jāizlemj, kāda veida un apjoma pierādījumi ir vajadzīgi pieteikuma pamatošanai.

Attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar neapstrādāta ziloņkaula tirdzniecību ES, piem., gadījumos, kad pieteikumi iesniegti attiecībā uz neapstrādātu(-iem) ilkni(-ņiem) vai lielākiem neapstrādāta ziloņkaula gabaliem, dalībvalstīm būtu jāveic rūpīgākas pārbaudes, un jo īpaši tad, ja pieteikums iesniegts par vairāk nekā vienu veselu ilkni/priekšmetu. Dalībvalstis var arī apsvērt rūpīgākas pārbaudes attiecībā uz pieteikumiem, ko iesniedz, lai saņemtu sertifikātus tāda neapstrādāta ziloņkaula tirdzniecībai ES, kas iegūts nesen vai komerciāla darījuma ietvaros (nevis kā dāvinājums vai mantojums).

Ir svarīgi ievērot, ka likumīgas izcelsmes pierādījumu veids būs atkarīgs no iegūšanas veida. Piemērs:

—

ja ziloņkaula priekšmetu pieteikuma iesniedzējs ir importējis pats pirms konvencijas stāšanās spēkā, pieteikuma iesniedzējam var prasīt, lai viņš pierāda, ka ir dzīvojis vai strādājis valstī, no kuras priekšmets eksportēts. Kā pierādījumu tam, ka pieteikuma iesniedzējs ir dzīvojis ārzemēs, var pieņemt vecas fotogrāfijas, līgumus, izrakstus no dzimšanas apliecības, izrakstus no iedzīvotāju reģistra vai pieteikuma iesniedzēja paša un/vai citu ģimenes locekļu paziņojumu. Pieteikuma iesniedzējam būs jāpierāda arī fakts, ka ziloņkaula priekšmets likumīgi iegūts/importēts ES (sk. iedaļu “Pierādījumu veidi”),

—	ja ziloņkaula priekšmets iegādāts ES, pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka priekšmets iegūts likumīgi vai ka objekts atbilst nosacījumiem, kas piemērojami īpatnim, kurš apstrādāts pirms 1947. gada (sk. iedaļu “Pierādījumu veidi”).

Pierādījumu veidi

Lai pamatotu pieteikumus reeksporta sertifikātiem un sertifikātiem tirdzniecībai ES, visumā priekšroka dodama turpmāk minētajiem pierādījumiem:

—

Cites importa atļaujas oriģināls, kurš izsniegts pieteikuma iesniedzējam un kuru apstiprinājis muitas dienests, vai importa (piem., muitas) dokumentu oriģināli. Ja iespējams, dokuments(-i) ir jāpārbauda, salīdzinot to ar informāciju attiecīgajās datubāzēs, piemēram, valsts muitas dienestu datubāzēs, izsniegto Cites atļauju datubāzēs,

—

sertifikāts tirdzniecībai ES. Šādā gadījumā, lai pārbaudītu attiecīgā sertifikāta derīgumu, ir jākonsultējas ar ES dalībvalsti, kas to izsniegusi. Ja sertifikātā tirdzniecībai ES sniegtā informācija ir neskaidra vai pastāv šaubas/bažas par sertifikāta derīgumu/ziloņkaula likumību, no pieteikuma iesniedzēja un/vai sertifikāta izdevējiestādes jāpieprasa papildu informācija. Papildu pierādījumus var pieprasīt, ja, piemēram, sertifikātā trūkst identifikācijas pazīmju (piem., fotogrāfija, sīks apraksts, informācija par ilkņu svaru/garumu) vai tas ir ļoti vecs. Dalībvalstis var pieprasīt, lai tiktu sniegti jebkādi pierādījumi, kuri nodrošina tādu sīkāku informāciju par priekšmetu un tā izcelsmi, kas vēl nav norādīta sertifikātā tirdzniecībai ES. Lai pārliecinātos, ka pašreizējais īpašnieks īpatni ir ieguvis tieši no sertifikāta turētāja, var pieprasīt arī darījuma kvīti vai īpašumtiesību nodošanas aktu, jo īpaši, ja sertifikāts ir izsniegts attiecībā uz konkrētu darījumu,

—	radioaktīvā oglekļa datēšanas/izotopu analīzes rezultāti, lai noteiktu īpatņa vecumu (arī izcelsmi) (2), paturot prātā, ka vecuma noteikšana pati par sevi nav pietiekama, lai pierādītu likumīgu ieguvi,

—

eksperta atzinums, kurā noteikts vecums un kuru sniedzis atzīts, neatkarīgs eksperts, piemēram, persona, kas piederīga universitātei/pētniecības institūtam, tiesu konsultants/tiesas procesā apstiprināts konsultants vai apstiprināts/atzīts eksperts (3). Ekspertu atzinumus var uzskatīt par pietiekamu pierādījumu gan attiecībā uz apstrādātu, gan neapstrādātu ziloņkaulu (piemēram, ja nevar izmantot tiesu analīzi). Attiecībā uz apstrādāta ziloņkaula senlietām vecumu var noteikt, pamatojoties uz grebuma stilu un apstrādes metodēm.

Ja iepriekš aprakstītie pierādījumi nav pieejami, pieteikuma iesniedzējiem likumīga ieguve jāapliecina ar cita veida pierādījumu kombināciju (informāciju par cita veida pierādījumiem skatīt tālāk tekstā). Dalībvalstīm ir jālūdz, lai pieteikuma iesniedzējs iesniedz pēc iespējas vairākus dažādu veidu pierādījumus, kas pamato tā pieteikumu. Kā norādīts iepriekš iedaļā “Vispārīgi apsvērumi”, ieguves apliecināšanai pietiekamu pierādījumu apjoms un veids ir atkarīgs no pieteikuma būtības un saistītā riska. Ja pieteikums sertifikātam attiecas uz neapstrādāta ziloņkaula tirdzniecību ES komerciālos daudzumos, dalībvalstīm ir jāapsver iespēja pieņemt tikai pirmajos trīs punktos uzskaitītos pierādījumus.

Cita veida pierādījumi, kas var kalpot kā pietiekami pierādījumi likumīgai ieguvei, ir šādi (vēlams iesniegt vairākus pierādījumus):

—	eksporta valsts izsniegtas Cites eksporta atļaujas oriģināls vai eksporta dokumenta (piem., muitas dienesta dokumenta) oriģināls. Ja iespējams, dokumenti ir jāpārbauda, salīdzinot tos ar informāciju attiecīgajās datubāzēs,

—	attiecībā uz “apstrādātiem īpatņiem”, kuru sastāvā ir ziloņkauls, apstiprināta/atzīta eksperta sagatavots dokuments,

—	kvīts vai pavadzīme, dāvinājumu apliecinošs dokuments vai mantojuma dokumenti, piemēram, testaments,

—

vecas fotogrāfijas ar ziloņkaula priekšmetu (uz kurām norādīts datums, redzama atpazīstama persona vai kuras uzņemtas izcelsmes vietā), veca medību atļauja (vai citi dokumenti saistībā ar medībām), apdrošināšanas dokumenti, vēstules vai veci publiskie dokumenti (piemēram, avīžu raksti vai citi oriģināli apraksti/publikācijas, kas nodrošina pierādījumus par īpatņu izcelsmi),

—	citi papildinoši pierādījumi, kas palīdz izskaidrot likumīgo ieguvi, piemēram, pierādījums par īpatni ieguvušās personas darba pienākumu vietu (piemēram, Āfrikā) vai pases zīmogu kopijas,

—

liecinieka liecība/ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai īpašnieka parakstīts paziņojums. Dalībvalstis var apsvērt iespēju pieprasīt, ka papildus izsniegtajam sertifikātam pieteikuma iesniedzējs sniedz ar zvērestu apliecinātu rakstveida liecību, kurā tas norāda, ka apzinās nepatiesa paziņojuma sniegšanas sekas. Tomēr liecinieka apgalvojums/ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība ir jāpapildina ar citiem pierādījumiem, piemēram, fotogrāfijām vai kvītīm/pavadzīmēm,

—	attiecībā uz apstrādātiem īpatņiem vai mūzikas instrumentiem, kas izgatavoti ES, ražotāja vai eksperta apliecinājums, ka instruments izgatavots ES dalībvalsts teritorijā pirms datuma, kurā veikts attiecīgais Cites ieraksts.

Ja pierādījumi, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedzis kopā ar pieteikumu reeksporta sertifikātam/sertifikātam tirdzniecībai ES, joprojām nedod pārliecību par minētā ziloņkaula likumīgu ieguvi, dalībvalstīm ir jāapsver iespēja konsultēties ar neatkarīgu ekspertu vai pieprasīt tiesu analīzi, lai pārliecinātos par īpatņa vecumu; izmaksas sedz pieteikuma iesniedzējs.

(1) Attiecībā reeksporta sertifikātiem skatīt Regulas (EK) Nr. 338/97 5. panta 3. un 6. punktu un attiecībā uz sertifikātiem tirdzniecībai ES skatīt Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 3. punktu kopā ar Regulas (EK) Nr. 865/2006 59. pantu.

(2) ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) Vadlīnijas ziloņkaula paraugu ņemšanas un laboratoriskajās analīzes metodēm un procedūrām sniedz pārskatu par pieejamajām laboratoriskās testēšanas iespējām, kā arī vadlīnijas attiecībā uz testējamo paraugu ņemšanu, tostarp ziloņkaula paraugu ņemšanai nepieciešamā aprīkojuma un materiālu sarakstu (sk. UNODC“Guidelines on Methods and Procedures for Ivory Sampling and Laboratory Analysis”, (2014), Apvienoto Nāciju Organizācija, Ņujorka, konkrēti 14.2.2. sadaļu – Izotopi (30. un turpmākās lpp. un 46. lpp.); vadlīnijas pieejamas šādā saitē: https://www.unodc.org/documents/Wildlife/Guidelines_Ivory.pdf)

Sk. arī tīmekļa vietni: www.ivoryid.org

(3) Izmantojot eksperta atzinumus, ko sniedz izsolītāji, var rasties potenciāls interešu konflikts, tāpēc šāda iespējamība ir rūpīgi jāapsver.

II PIELIKUMS

Marķēšana, reģistrēšana un citas prasības sertifikātu izsniegšanai

Saskaņā ar ES tiesību aktiem pirms sertifikāta piešķiršanas tirdzniecībai ES nav obligāti jāpievieno pastāvīgs marķējums ziloņkaula produktiem, taču dažās dalībvalstīs jau to dara. Turklāt dažiem ziloņkaula produktiem importa atļaujas un reeksporta sertifikātus ES dalībvalstis var izsniegt tikai tad, ja tie ir marķēti (sk. Regulas (EK) Nr. 865/2006 64. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 65. panta 1. punktu); arī Cites Pušu konferences 10.10. rezolūcijā (CoP17 red.) izteikts mudinājums marķēt “jebkāda izmēra veselus ilkņus un ziloņkaula gabalus, kas ir vismaz 20 cm gari un vismaz 1 kg smagi”.

Šajā sakarā dalībvalstīm tiek ieteikts apsvērt pastāvīgu marķējumu i) jebkāda izmēra veseliem ilkņiem un ii) ziloņkaula gabaliem, kas ir vismaz 20 cm gari un vismaz 1 kg smagi. Marķējums ļauj sertifikātu sasaistīt ar attiecīgajiem ziloņkaula priekšmetiem un uzlabo izsekojamību sistēmā.

Ir ieteicams šādu marķēšanu veikt saskaņā ar Cites Pušu konferences 10.10. rezolūciju (CoP17 red.): “jebkāda izmēra veselus ilkņus un ziloņkaula gabalus, kas ir vismaz 20 cm gari un vismaz 1 kg smagi, marķēt, izmantojot spiedņus, neizdzēšamu tinti vai citu veidu pastāvīgu marķējumu, pēc šādas formulas: izcelsmes valsts divu burtu ISO kods, gada pēdējie divi cipari/gada sērijas numurs/svars kilogramos (piemēram, KE 00/127/14). Ir zināms, ka dažādām pusēm ir atšķirīgas marķēšanas sistēmas un tās var izmantot atšķirīgas prakses attiecībā uz sērijas numura un gada norādīšanu (piemēram, tas var būt reģistrācijas vai atgūšanas gads), taču visās sistēmās katram marķētā ziloņkaula gabalam ir jāsaņem unikāls numurs. Veseliem ilkņiem šis numurs ir jānovieto uz “griezuma atzīmes” un jāizceļ ar spilgtu krāsu.”

Rezolūcijā ir teikts, ka marķējumā jānorāda izcelsmes valsts; ja, ES dalībvalstij pievienojot marķējumu, šī valsts nav zināma, jānorāda tās valsts ISO kods, kura veic marķēšanu. Dalībvalstis var uzskatīt par lietderīgu noteikt, ka pastāvīgā marķējuma izmaksas sedz ziloņkaula turētājs/īpašnieks.

Lai atvieglotu turpmākās pārbaudes, pēc priekšmeta pastāvīgās marķēšanas kods, kā arī sertifikāta numurs un visa saistītā informācija, piemēram, garums, svars un “pirmskonvencijas statuss”, ir jāievada elektroniskā datubāzē. Ja iespējams, informācija ir jāreģistrē valsts līmenī. Ja informāciju reģistrē reģionālā/vietējā līmenī, ir jāizveido mehānisms informācijas apmaiņai ar centrālo (valsts) Cites uzraudzības iestādi un šīs iestādes īstenotai uzraudzībai. Ieteicams arī pēc marķēšanas priekšmetus dokumentēt fotogrāfijās un ierakstus un fotogrāfijas uzglabāt kopā.

Dalībvalstis ir ziņojušas par problēmām saistībā ar to sertifikātu derīguma pārbaudi, kuri izdoti tirdzniecībai ES, un tas sarežģī attiecīgā īpatņa identitātes apstiprināšanu (neapstrādātu ilkņu gadījumā). Lai atrisinātu šādas problēmas, dalībvalstīm ir ieteicams veikt šādas darbības:

—

pieprasīt ziloņkaula īpatņu (jo īpaši neapstrādātu veselu ilkņu) fotodokumentāciju un, ja to atļauj valstu sistēmas, nodrošināt, ka fotogrāfijas tiek piestiprinātas/pievienotas attiecīgajam sertifikātam tirdzniecībai ES. Fotogrāfijas ir jāieskenē un jāuzglabā kopā ar izsniegtā sertifikāta ierakstiem. Pazīmes, kuras var dokumentēt (un kuras palīdzētu identifikācijā), ir raksturīgais krāsojums, plaisas vai citi bojājumi, ilkņa izliekums un pamatne (piemēram, precīzs vai robains griezums). Noderīgas būtu visa ilkņa un tā pamatnes fotogrāfijas. Ja ilknim ir gravējumi, ir jāietver arī fotogrāfija, kurā precīzi redzami šie grebumi un to novietojums uz ilkņa. Tāda ziloņkaula fotogrāfijas, kuram izsniegts sertifikāts, ir īpaši svarīgas tad, ja ziloņkauls nav marķēts,

—

sertifikātā ietvert informāciju par to, kā tika izmērīts ziloņkaula priekšmeta svars un garums, kā arī pamatnes apkārtmēru. Kas attiecas uz svaru, informācija ietver ziņas par to, kad tika noteikts svars (vai priekšmets tika nosvērts sertifikāta izsniegšanas brīdī vai ir izmantota vecāka informācija par svaru?) un vai svars ietver kādus ilknim piestiprinātus elementus (piemēram, pamatnei pārvilktu uzmavu vai stiprinājumu ilkņa novietošanai pie sienas), kuri turpmākajās svēršanas reizēs var būt atdalīti. Attiecībā uz garumu informācija ietver ziņas to, vai norādītais garums ir ārējais vai iekšējais garums un vai tas ir mērīts no gala līdz pamatnei (vai citādi),

—	reģistrē gan attiecīgo priekšmetu skaitu, gan masu (kg) (jo priekšmetu lielums var būtiski atšķirties).

17.5.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 154/15

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Vadlīnijas attiecībā uz apstrādātiem īpatņiem saskaņā ar ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulām

(2017/C 154/07)

Šīs vadlīnijas ir paredzētas, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izvērtēt, kuri īpatņi saskaņā ar ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulām ir uzskatāmi par “apstrādātiem īpatņiem, kuri ir iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem” (“apstrādāti īpatņi”), un tādējādi būtu noderīgas lēmumu pieņemšanā par to, kad apstrādātiem īpatņiem piemērot vispārīgu atkāpi attiecībā uz nepieciešamību iegūt sertifikātu Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 (1) A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu iekšējai tirdzniecībai ES.

Šīs vadlīnijas var izmantot arī gadījumos, kad tiek veikta ievešana ES vai (re)eksports no ES un nosacījumi Regulas (EK) Nr. 338/97 pielikumos uzskaitīto sugu apstrādāto īpatņu importa vai eksporta atļauju / reeksporta sertifikātu izsniegšanai ir mazāk ierobežojoši nekā citiem šo sugu īpatņiem (2).

Tā kā apstrādātu īpatņu definīcijai var atbilst daudz un dažādi priekšmeti, šīs vadlīnijas ir paredzētas tikai kā orientējošas norādes, kas palīdz izvērtēt, vai ir piemērojama apstrādātu īpatņu definīcija. Ja pastāv šaubas par to, vai priekšmets atbilst apstrādāta īpatņa definīcijai, ir jāiesniedz pieteikums Cites uzraudzības iestādei, lai iegūtu komerciālās lietošanas sertifikātu iekšējai tirdzniecībai ES.

Šo vadlīniju dokumentu ir sagatavojusi Komisija un vienprātīgi apstiprinājusi kompetento Cites uzraudzības iestāžu ekspertu grupa.

Šis vadlīniju dokuments atspoguļo to, kā Komisija interpretē Regulu (EK) Nr. 338/97 un kurus pasākumus tā uzskata par labāko praksi. Tā mērķis ir palīdzēt valstu iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem piemērot ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulas. Vienīgā kompetentā iestāde, kas ir tiesīga autoritatīvi interpretēt Savienības tiesību aktus, ir Eiropas Savienības Tiesa.

Dažas ES dalībvalstis un citas ārpussavienības valstis var piemērot stingrākas valsts kontroles attiecībā uz priekšmetiem, kurus var vai nevar izmantot komerciāliem nolūkiem. Tādēļ pirms apstrādāta īpatņa pārvietošanas ir jāiepazīstas ar galamērķa valstī spēkā esošajiem noteikumiem.

1. Ievads

1.1.

Termins “apstrādāts īpatnis” ir definēts Regulas (EK) Nr. 338/97 2. panta w) punktā:

““apstrādāti īpatņi, kuri ir iegūti pirms vairāk nekā 50 gadiem” ir īpatņi, kas piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar to dabisko sākuma stāvokli, izmantojot tos dārglietām, rotājumiem, mākslas priekšmetiem, sadzīves priekšmetiem vai mūzikas instrumentiem vairāk nekā 50 gadus pirms šīs regulas (3) stāšanās spēkā, un kuri, bez iebildumiem no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādes, ir iegūti šādos apstākļos. Šādus īpatņus uzskata par apstrādātiem tikai tad, ja tie skaidri ietilpst vienā no iepriekšminētajām kategorijām un nav nepieciešama tālāka izgrebšana, apstrāde vai ražošana, lai sasniegtu šādu stāvokli.”

Īpatņi, kas atbilst apstrādātu īpatņu definīcijai, parasti tiek dēvēti par “senlietām”.

Šīs vadlīnijas ir izmantojamas visos gadījumos, kad ir piemērojama apstrādātu īpatņu definīcija saskaņā ar ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulām, proti:

—	Regulas (EK) Nr. 338/97 4. pantu par ievešanu Kopienā,

—	Regulas (EK) Nr. 338/97 5. pantu par eksportu un reeksportu no Kopienas,

—	Regulas (EK) Nr. 338/97 8. pantu par noteikumiem attiecībā uz komercdarbību kontroli ES,

—	Komisijas Regulas (EK) Nr. 865/2006 (4) 62. panta 3. punktu par vispārīgiem izņēmumiem no Regulas (EK) Nr. 338/97 8. panta 1. un 3. punkta.

1.2.

Saskaņā ar iepriekš minēto termina “apstrādāts īpatnis” definīciju attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei ir jāpārliecinās, ka īpatnis tika iegūts tādos apstākļos, kas atbilst apstrādāta īpatņa definīcijai.

Definīciju var sadalīt turpmāk minētajos kritērijos, kuri visi ir jānovērtē:

—	priekšmets ir ražots/apstrādāts pirms 1947. gada 3. marta,

—	priekšmets ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar tā dabisko stāvokli,

—	priekšmets nepārprotami ietilpst vienā no šīm kategorijām – dārglietas, rotājumi, mākslas priekšmeti, sadzīves priekšmeti, mūzikas instrumenti –, un nav nepieciešama tālāka izgrebšana, apstrāde vai ražošana, lai sasniegtu šādu stāvokli,

—	attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde ir pārliecinājusies, ka īpatnis ir iegūts šādos apstākļos.

Saistībā ar šiem kritērijiem vadlīnijās ir sniegtas atbildes uz turpmāk minētajiem jautājumiem.

a)	Kā novērtēt, vai apstrādātais īpatnis ir ražots/apstrādāts pirms 1947. gada 3. marta?

Kā novērtēt, vai īpatnis ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar tā dabisko sākuma stāvokli, izmantojot to dārglietām, rotājumiem, mākslas priekšmetiem, sadzīves priekšmetiem vai mūzikas instrumentiem, un tam nav nepieciešama tālāka izgrebšana, apstrāde vai ražošana, lai sasniegtu šādu stāvokli?

c)	Kā izvērtēt, vai apjoms, kādā veikta atjaunošana, ir pieļaujams, lai īpatnis joprojām atbilstu kritērijam “nav nepieciešama tālāka izgrebšana, apstrāde vai ražošana, lai sasniegtu šādu stāvokli”?

d)	Kā izvērtēt, vai attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde var būt pārliecināta, ka priekšmets iegūts tādos apstākļos, kas atbilst termina “apstrādāts īpatnis” definīcijai?

2. Novērtējums par to, vai apstrādātais īpatnis ir ražots/apstrādāts pirms 1947. gada 3. marta

2.1.

Īpatnim ir jābūt ražotam/apstrādātam vairāk nekā 50 gadus pirms Regulas (EK) Nr. 338/97 stāšanās spēkā, t. i., pirms 1947. gada 3. marta.

2.2.

Īpatņus, kas ir pārstrādāti pirms 1947. gada 3. marta, var uzskatīt par apstrādātiem īpatņiem un pieļaut atkāpi tad, ja tie atbilst pārējiem apstrādāta īpatņa definīcijas nosacījumiem.

2.3.

Īpatnis, kas ir apstrādāts vai pārstrādāts pēc 1947. gada, neatbilst definīcijai pat tad, ja īpatnis varētu būt datējams pirms 1947. gada 3. marta. Piemēram, ziloņkaula biljarda bumbai, kas ir pārstrādāta, iestrādājot to spieķa rokturī, nevarētu piemērot atkāpi, ja pārstrāde notika 20. gs. sešdesmitajos gados, pat tad, ja ziloņkauls varētu būt datējams pirms 1947. gada. Vēl viens piemērs ir koksne, kas varētu būt datējama pirms 1947. gada, taču īpatnis apstrādāts pēc 1947. gada 3. marta.

2.4.

Personai, kas īpatni(-ņus) ieguva pirms 1947. gada 3. marta, nav jābūt pašreizējam īpašniekam.

3. Novērtējums par to, vai īpatņi ir “piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar to dabisko sākuma stāvokli, izmantojot tos dārglietām, rotājumiem, mākslas priekšmetiem, sadzīves priekšmetiem vai mūzikas instrumentiem”

3.1.

Pārmaiņām, kam īpatnis ticis pakļauts, jābūt veiktām ar skaidru mērķi izmantot to dārglietās, rotājumos, mākslas priekšmetos, sadzīves priekšmetos vai mūzikas instrumentos. Turklāt īpatnim nav nepieciešama tālāka izgrebšana, apstrāde vai ražošana, lai sasniegtu šādu stāvokli.

3.2.

Šādus apstākļus var izvērtēt tikai katrā gadījumā atsevišķi (sk. arī 4. iedaļu).

3.3.

Lai kvalificētos par apstrādātu īpatni, dzīvnieka daļai (piemēram, zobiem, ilkņiem, ragiem, briežveidīgo ragiem, ādai, kauliem vai bruņām) jābūt ievērojami izmanītai salīdzinājumā ar tās dabisko sākuma stāvokli, piemēram, izgrebtai, gravētai vai izstrādātai citā formā.

3.4.

Īpatņa pulēšana vai piestiprināšana citam materiālam, piemēram, piestiprināšana pamatnei, nepadara priekšmetu par apstrādātu īpatni.

3.5.

Visām pārmaiņām, kam īpatnis ticis pakļauts, jābūt neatgriezeniskām. Turklāt jābūt skaidri redzamam, ka nav nekādas intereses vai nodoma izmantot īpatni citos nolūkos.

3.6.

Attiecībā uz ziloņkaulu tas nozīmē, ka neapstrādāti ilkņi vai ilkņu daļas (kuras var būt pulētas, taču ne grebtas vai gravētas) neatkarīgi no tā, vai tie ir piestiprināti galvaskausam, nekvalificējas par apstrādātiem īpatņiem (5). Lai ilkni vai ilkņa daļu varētu uzskatīt par apstrādātu, vismaz 90 % no īpatņa virsmas jābūt klātai ar liela apjoma grebumiem vai gravējumiem. Tādi nelieli iegrebumi, gravējumi vai zīmes uz virsmas, kas būtiski nemaina ilkņa formu, kāda tam piemīt tā dabiskajā sākuma stāvoklī, nav uzskatāmi par priekšmeta apstrādi.

3.7.

Attiecībā uz degunradža ragu vai tā daļu par apstrādi neuzskata tādus nelielus grebumus, gravējumus vai zīmes uz virsmas, kas būtiski nemaina raga formu, kāda tam piemīt tā dabiskajā sākuma stāvoklī.

3.8.

Degunradža raga īpatņi (piem., veseli ragi vai to daļas ar pulksteņiem, tintnīcām, barometriem vai citiem tajos ievietotiem objektiem), kur rags nav būtiski izmanīts un/vai saskaņā ar šo vadlīniju 5.6. punktu var neatkarīgā veidā pierādīt nenozīmīgu māksliniecisko vērtību, nav uzskatāmi par apstrādātu īpatni. Jāņem vērā arī ES Vadlīniju dokuments par degunradža ragu eksportu, reeksportu, importu un tirdzniecību (6).

3.9.

Galvaskausi, skeleti (pilnīgi vai daļēji savienoti) vai atsevišķi kauli, kas ir attīrīti, gruntēti, pulēti, piestiprināti pie pamatnes vai savādāk sagatavoti, nav uzskatāmi par apstrādātiem īpatņiem. Piemēram, galvaskausi un ragi (tostarp galvaskausam piestiprināti ragi), kas ir piestiprināti koka plāksnei vai pamatnei, nekvalificējas par apstrādātiem īpatņiem.

3.10.

Kopumā izbāzti (taksidermiski apstrādāti) dzīvnieki – piemēram, pamatnei piestiprināti un izbāzti putni – atbilst apstrādātu īpatņu definīcijas nosacījumam “piedzīvojuši ievērojamas pārmaiņas salīdzinājumā ar to dabisko sākuma stāvokli” (sk. Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-154-2).

3.11.

Šo vadlīniju I pielikumā ir sniegti ilustratīvi piemēri īpatņiem, kuri gatavajā stāvoklī ir iegūti pirms 1947. gada 3. marta, tomēr nav kvalificējami par apstrādātiem īpatņiem, jo tie nav pietiekami izmainīti.

3.12.

Šo vadlīniju II pielikumā ir sniegti ilustratīvi piemēri īpatņiem, kuri gatavajā stāvoklī iegūti – bieži vien komerciālās tirdzniecības ceļā – pirms 1947. gada 3. marta un kuri ir kvalificējami par apstrādātiem īpatņiem, jo tie ir pietiekami izmanīti.

4. Izvērtējums par to, vai apjoms, kādā veikta “atjaunošana” un “pārstrāde”, ir pieļaujams, lai īpatnis joprojām atbilstu kritērijam “nav nepieciešama tālāka izgrebšana, apstrāde vai ražošana, lai sasniegtu šādu stāvokli”

4.1.

Kopumā “apstrādātos īpatņus” pēc 1947. gada 3. marta nevar pārstrādāt, un tiem jāsaglabā savs sākotnējais “apstrādātais” stāvoklis neatkarīgi no attiecīgā materiāla vecuma (7).

4.2.

Tomēr nevar sagaidīt, ka priekšmeti spēs vairākus gadsimtus saglabāties to sākotnējā stāvoklī, tādēļ ir atļautas likumīgas komercdarbības, kas saistītas ar senlietu atjaunošanu. Atjaunošana nedrīkst izmainīt īpatņa sākotnēji paredzēto mērķi.

4.3.

Pārstrāde, izmantojot Cites sarakstā uzskaitītu materiālu, kas iegūts pēc 1947. gada 3. marta, nozīmētu, ka priekšmets vairs nekvalificētos par apstrādātu īpatni. Piemēram, Dalbergia nigra (Brazīlijas rožkoks) īpatņu – grīdas dēļu vai paneļu – pārstrāde jaunā ģitāras korpusā nav uzskatāma par atjaunošanu. Definīcija nav attiecināma arī uz gadījumiem, kad no diviem bojātiem priekšmetiem izgatavo vienu veselu. Piemēram, divu bojātu tējas kastīšu pilnīga izjaukšana un vienas jaunas tējas kastītes izgatavošana no abu priekšmetu nebojātajiem elementiem neatbilstu definīcijas nosacījumiem.

4.4.

Tomēr labošana, neizmantojot Cites sarakstā uzskaitītus materiālus, atbilstu apstrādāta īpatņa definīcijai. Piemēram, misiņa eņģu nomaiņa antīkai tējas kastītei, kas izgatavota no Cites sarakstā minētām bruņurupuča bruņām, atbilstu definīcijas nosacījumiem, ja ir nodrošināta atbilstība arī citām prasībām.

4.5.

Daudzi priekšmeti tiek atjaunoti, izmantojot materiālu no citiem neatgriezeniski bojātiem eksemplāriem, lai atjaunotu vai salabotu vienu labā stāvoklī esošu eksemplāru. Lai atjaunotais priekšmets joprojām kvalificētos par apstrādātu priekšmetu, gadījumos, kad atjaunošanai izmanto Cites sarakstā uzskaitītu materiālu, šim materiālam jābūt datētam ar laiku pirms attiecīgās sugas iekļaušanas Cites konvencijas sarakstā. Piemēram, ja ar ziloņkaulu inkrustētā mēbelē ir jāievieto papildu ziloņkauls, lai salabotu bojātu sākotnējo inkrustāciju, un ja šādam labojumam izmantotais ziloņkauls ir datējams ar laiku, pirms šī suga tika iekļauta Cites konvencijas sarakstā (t. i., “pirmskonvencijas īpatnis”), to var klasificēt kā atjaunošanu un priekšmets joprojām kvalificējams par apstrādātu īpatni, ja tas atbilst arī citām prasībām. Tāpat pirmskonvencijas bruņurupuča bruņu izņemšanu no vienas tējas kastītes, lai atjaunotu citu kastīti, var klasificēt kā atjaunošanu, nevis pārstrādi.

5. Izvērtējums par to, vai attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde var būt pārliecināta, ka priekšmets iegūts tādos apstākļos, kas atbilst termina “apstrādāts īpatnis” definīcijai

5.1.

Par pierādījumiem, ka konkrēts īpatnis atbilst apstrādāta īpatņa definīcijai, ir atbildīgs priekšmeta īpašnieks vai pārdevējs.

5.2.

Pēc pieteikuma saņemšanas uzraudzības iestādes ņems vērā ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulas, šīs vadlīnijas, jebkādus citus ar konkrēto sugu saistītus vadlīniju dokumentus un iepriekš notikušus precedentus, lai noteiktu, vai priekšmets atbilst apstrādāta īpatņa definīcijas nosacījumiem.

5.3.

Izņemot 5.6. punktā minētajos gadījumos, uzraudzības iestāde var akceptēt, ka apstrādāta īpatņa vecumu un izvērtējumu par to, vai īpatnis kvalificējams par dārglietu, rotājumu vai mākslas priekšmetu, verificē persona ar zināšanām attiecīgajā jomā. Tas varētu būt senlietu speciālists, muzeja kurators vai cita persona, kuru ir atzinusi attiecīgā arodasociācija, pārstāvības struktūra vai līdzīga organizācija. Šī persona var būt saistīta ar attiecīgā īpatņa izmantošanu komerciālos nolūkos, ja tai ir atbilstošas zināšanas.

5.4.

Dažās dalībvalstīs var būt izveidots saraksts ar personām, kam uzticēts veikt novērtējumus par īpatņa vecumu un to, vai īpatnis kvalificējams par dārglietu, rotājumu vai mākslas priekšmetu, tāpēc pieteikuma iesniedzējiem ieteicams noskaidrot savas valsts uzraudzības iestādē, vai tai ir šāds saraksts.

5.5.

Cites uzraudzības iestāde kā pierādījumus īpatņa vecumam var pieņemt arī īpašnieku iesniegtus izcelsmes pierādījumus, kas var būt datētu kvīšu vai pavadzīmju oriģināli vai datēti avīžraksti, kuros īpatnis sīki aprakstīts vai redzamas tā fotogrāfijas.

5.6.

Tomēr, ja uzraudzības iestādei ir šaubas par īpatņa vecumu vai par to, vai īpatnis kvalificējams par dārglietu, rotājumu vai mākslas priekšmetu, jo īpaši attiecībā uz augsta riska sugām, piemēram, ziloņiem, degunradžiem un tīģeriem, un/vai ja ir aizdomas par apzinātu neatbilstību, uzraudzības iestāde var nolemt, ka ir nepieciešama neatkarīga verifikācija, ko nodrošina eksperts, kurš nav saistīts ar attiecīgā īpatņa izmantošanu komerciālos nolūkos. To nevar veikt, piemēram, pircējs vai pārdevējs, vai cits starpnieks, piem., izsoļu nams, kas iesaistīts īpatņa pārdošanā.

5.7.

Šāda īpatņa vecuma neatkarīgā verifikācija var ietvert arī pieejamo zinātnisko metožu (piem., radioaktīvā oglekļa datēšana) izmantošanu. Tomēr, pieprasot šādu papildu neatkarīgo verifikāciju, ir jāņem vērā, ka pat ar šādām metodēm dažkārt ir sarežģīti iegūt precīzu datējumu un ka no īpatņa var būt nepieciešams iegūt apjomīgus materiāla paraugus, kas tam var radīt bojājumus un potenciāli ietekmēt tā māksliniecisko un monetāro vērtību.

5.8.

Izbāztiem dzīvniekiem, jo īpaši plēsīgiem putniem, ir sarežģīti noteikt vecumu, un var būt grūti pierādīt, ka īpatnis gatavajā stāvoklī bija pirms 1947. gada 3. marta. Turklāt, ja izbāztam dzīvniekam veikta atjaunošana, tas verifikāciju var sarežģīt vēl vairāk. Lai atjaunotu izbāztu dzīvnieku kvalificētu par apstrādātu īpatni, uzraudzības iestādei ir vajadzīgi pietiekami pierādījumi attiecībā uz īpatņa sākotnējo apstrādāto stāvokli, kādā tas iegūts.

5.9.

Uzraudzības iestādes var pieprasīt vai ieviest papildu pasākumus, kas izmantojami izvērtēšanā, tāpēc pieteikuma iesniedzējam ir svarīgi iesniegšanas brīdī pārliecināties, ka ir iesniegta visa nepieciešamā informācija.

(1) Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.), un tās īstenošanas regulas.

(2) Sk. Regulas (EK) Nr. 338/97 4. panta 5. punkta b) apakšpunktu un 5. panta 6. punkta i) apakšpunktu.

(3) “50 gadus pirms šīs regulas stāšanās spēkā” nozīmē pirms 1947. gada 3. marta.

(4) Komisijas 2006. gada 4. maija Regula (EK) Nr. 865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, ieviešanu (OV L 166, 19.6.2006., 1. lpp.).

(5) Cites Pušu konferences 10.10. rezolūcija (Pušu konferences 17. sesijas redakcijā): a) termins “neapstrādāts ziloņkauls” apzīmē visus veselos ziloņa ilkņus, kuri var būt pulēti vai nepulēti un jebkādā formā, un visu gabalos sadalīto ziloņkaulu, kurš var būt pulēts vai nepulēts un kura sākotnējā forma ir jebkādā veidā izmainīta, izņemot “apstrādātu ziloņkaulu”, un b) ar terminu “apstrādāts ziloņkauls” saprot ziloņkaulu, kas ir grebts, formēts vai pilnīgi vai daļēji pārstrādāts, taču to neattiecina uz veseliem jebkādas formas ilkņiem, izņemot gadījumus, kad grebumi klāj visu virsmu.

(6) Komisijas paziņojums: Vadlīniju dokuments – Degunradža ragu eksports, reeksports, imports un tirdzniecība ES (2016/C 15/02).

(7) Sk. šo vadlīniju 2.2. un 3.1. punktu.

I pielikums

PIEMĒRI PRIEKŠMETIEM, KAS NAV KVALIFICĒJAMI PAR APSTRĀDĀTU ĪPATNI

	Par apstrādātu īpatni nekvalificējas ilkņi vai ilkņu daļas bez grebumiem pat tad, ja tie ir kāda antīka priekšmeta daļa. Šādi priekšmeti var būt izgatavoti arī no degunradža raga, narvaļa ilkņiem vai tīģera nagiem.
	Grebtajam ziloņa ilknim nav apjomīgu grebumu vai gravējumu, kuri klātu vairāk nekā 90 % no tā virsmas, tādējādi tas nav kvalificējams par apstrādātu.
	Tirdzniecībā regulāri parādās veselas jūras bruņurupuča bruņas, taču tās nav kvalificējamas par apstrādātām, ja vien bruņās joprojām neatrodas taksidermiski apstrādāts dzīvnieks. Bruņu lakošana un/vai pulēšana nav uzskatāma par apstrādi. Par apstrādi neuzskata arī sienas stiprinājumu pievienošanu.
	Zāģzivs zāģveida izaugumi nav kvalificējami par apstrādātiem īpatņiem.
	Narvaļa ilkņi un veseli vaļveidīgo zobi nav kvalificējami par apstrādātiemīpatņiem. Tomēr skatiet informāciju par gravējumiem apstrādāto īpatņu sadaļā “Mākslas priekšmeti”.
	Par apstrādātiem nav uzskatāmi degunradža rags un citi A pielikumā uzskaitītie īpatņi, ja ragi un/vai galvaskausi ir uzmontēti uz koka plāksnes. Īpaša uzmanība ir jāpievērš degunradža raga īpatņiem, kas regulāri tiek pirkti un pārdoti (bieži vien pēc svara) par ļoti “uzpūstām” cenām, lai tos laistu apgrozībā nelegālajā tradicionālās medicīnas tirgū. Par apstrādātiem nekvalificējas arī citi degunradža raga īpatņi, kas nav būtiski izmainīti salīdzinājumā ar to dabisko sākuma stāvokli, piemēram, īpatņi, kuros ievietoti tādi priekšmeti kā pulksteņi, tintnīcas, barometri vai citi.
	Sudrabā iestiprinātu tīģera nagu rokassprādze. Tā kā paši tīģera nagi ir neapstrādāti, t. i., nav izmanīts to dabiskais stāvoklis, tie nav kvalificējami par apstrādātu īpatni.

II pielikums

PIEMĒRI PRIEKŠMETIEM, KO VARĒTU KVALIFICĒT PAR APSTRĀDĀTU ĪPATNI

1. iedaļa	Dārglietas un rotājumi
2. iedaļa	Mākslas priekšmeti
3. iedaļa	Sadzīves priekšmeti
4. iedaļa	Mūzikas instrumenti

1. iedaļa. Dārglietas un rotājumi

	Grebtas ziloņkaula rokassprādzes, ja vien tās ir izgatavotas pirms 1947. gada marta. Tomēr ir daudzi gadījumi, kad mūsdienās ražotas rokassprādzes tiek uzdotas par antīkām, tāpēc jāievēro piesardzība, vienojoties par šādu priekšmetu pārdošanu. Pašu apstrādi nav iespējams datēt, kas nozīmē, ka šāda īpatņa datēšanai ir nepieciešams dokumentārs pierādījums.
	Grebtas ziloņkaula pērlītes – pamatojoties uz tiem pašiem apsvērumiem, kas minēti iepriekš.

2. iedaļa. Mākslas priekšmeti

	Grebts degunradža raga ceremoniālais kauss. Vecumu parasti nosaka senlietu nozares eksperti. Lielākā daļa eksemplāru, kurus tirgo respektabli avoti, visticamāk, ir datējami ar 18. gs. un agrāk.
	Ziloņa ilkni, kura virsmu vismaz 90 % apmērā klāj grebumi, varētu kvalificēt par apstrādātu īpatni.
	Grebta ziloņkaula statuete.
	Ceremoniālā karote no degunradža raga.
	Taksidermiski apstrādāti īpatņi (taču jāņem vērā 5.8. punktā minētie ieteikumi par atjaunošanas aspektu).
	Gravēts vaļa zobs (īpatņa virsmā iegravēti attēli un/vai uzraksti, gravējumu izceļot ar pigmentu).

3. iedaļa. Sadzīves priekšmeti

	Rokassomas, kurpes, maki, pulksteņa siksniņas u. c. priekšmeti, kas parasti izgatavoti no krokodilādas vai čūskādas.
	Sieviešu kurpes no aligatora ādas – ļoti populāras, un joprojām apgrozībā ir daudzi eksemplāri no 20. gs. trīsdesmitajiem gadiem. Parasti tiek pārdotas specializētos veikalos, taču šobrīd arvien vairāk tiek tirgotas internetā.
	Apģērbs – jāņem vērā, ka ir ļoti sarežģīti noteikt apģērba vecumu, un bieži ir lietderīgi konsultēties ar modes ekspertiem, ja vien uz birkas nav norādīts datums vai priekšmeta vecumu var noskaidrot no uzņēmuma dokumentācijas.
	Tējas kastīte – lādīte nereti ir darināta no (jūras) bruņurupuča bruņām vai var būt inkrustēta ar Brazīlijas rožkoku vai ziloņkaulu.
	Mēbeles, kas var būt izgatavotas no rožkoka vai būt inkrustētas ar ziloņkaulu.
	Ziloņkaula biljarda bumbas. Piezīme – tirdzniecībā tās bieži sastopamas pārstrādātā veidā, proti, iestrādātas lietussarga vai spieķa rokturī/uzgalī. Ja šādi priekšmeti ir pārstrādāti pēc 1947. gada 3. marta, tie vairs nekvalificējas par apstrādātu īpatni.
	Vīriešu spieķi ar ziloņkaula rokturi, kuri lielā skaitā tika ražoti gan 18., gan 19. gadsimtā. Tomēr ir jāievēro piesardzība, akceptējot šādus priekšmetus uz uzticības pamata, jo daudzi no tiem ir pārstrādāti no citiem ziloņkaula īpatņiem un daudzos gadījumos tie ir mūsdienu ražojums.
	Lietussargu statīvs no ziloņa kājas, kas ir taksidermiski apstrādāta un izoderēta ar citu materiālu, lai to varētu uzskatīt par apstrādātu īpatni.
	Tīģerādas paklājs – ja vien īpatnis ir miecēts. Ja oriģinālā dzīvnieka taksidermiski apstrādātā galva joprojām ir dabiski pievienota ādai, pat ja āda nav miecēta, paklāju varētu uzskatīt par apstrādātu. Nagu un zobu esība nenozīmē, ka paklājs vai taksidermiski apstrādāta galva vai viss īpatnis nav kvalificējams kā definīcijai atbilstošs.
	Bruņurupuča bruņu tējas kastīte ar kokā veidotu galvu un kājām un pārveidotu iekšpusi varētu kvalificēties par apstrādātu īpatni.

4. iedaļa. Mūzikas instrumenti

	Dūdas, kuras bieži vien tiek izrotātas ar ziloņkaula uzgaļiem. Arī citiem koka pūšamajiem instrumentiem, piemēram, klarnetēm, var būt ziloņkaula stīpas.
	Antīkām klavierēm, kurām gandrīz vienmēr ir ziloņkaula taustiņi, var būt arī ziloņkaula inkrustācijas vai rožkoka marketrijas. Piezīme – nomainot taustiņus, bieži tiek izmantoti ziloņkaula taustiņi, kas iegūti no klavierēm, kuras senlietu restaurācijas tirgū neuzskata par pārdodamām.
	Stīgu instrumentiem, piemēram, ģitārām, bieži ir ziloņkaula inkrustācijas uz tiltiņa, grifa un spriegošanas atslēgām (atslēgām, pie kurām piestiprinātas un pievilktas stīgas). Arī to korpuss (priekšpuse vai aizmugure) var būt izgatavots no Brazīlijas rožkoka.

17.5.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 154/27

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2017. gada 1. jūnija

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.))

(2017/C 154/08)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 133, 27.4.2017., 2. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.6.2017	…	-0,10	-0,10	0,76	-0,10	0,45	-0,10	0,12	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	0,70	0,37	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	1,83	-0,10	1,10	-0,36	-0,10	-0,10	0,78
1.5.2017	31.5.2017	-0,10	-0,10	0,76	-0,10	0,45	-0,10	0,12	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	0,70	0,44	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	-0,10	1,83	-0,10	1,10	-0,36	-0,10	-0,10	0,78
1.4.2017	30.4.2017	-0,08	-0,08	0,76	-0,08	0,45	-0,08	0,16	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	0,83	0,44	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	1,83	-0,08	1,10	-0,36	-0,08	-0,08	0,78
1.3.2017	31.3.2017	-0,08	-0,08	0,76	-0,08	0,45	-0,08	0,16	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	1,05	0,53	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	-0,08	1,83	-0,08	1,10	-0,36	-0,08	-0,08	0,78
1.1.2017	28.2.2017	-0,07	-0,07	0,76	-0,07	0,45	-0,07	0,16	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	1,05	0,75	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	-0,07	1,83	-0,07	1,10	-0,36	-0,07	-0,07	0,78

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 154

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 17. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 154/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8463 – CPPIB / PSPIB / Waiheke) ( 1 )	1
2017/C 154/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8418 – Peter Cremer Holding / Hage / König Transportgesellschaft) ( 1 )	1
2017/C 154/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8446 – ELO / AP1 / Real Estate Portfolio in Finland) ( 1 )	2
2017/C 154/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8427 – KKR/Telefónica/Telxius) ( 1 )	2

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2017/C 154/05	Euro maiņas kurss	3
2017/C 154/06	Komisijas paziņojums – Vadlīniju dokuments – ES režīms, kas regulē ziloņkaula tirdzniecību ES un reeksportu	4
2017/C 154/07	Komisijas paziņojums – Vadlīnijas attiecībā uz apstrādātiem īpatņiem saskaņā ar ES savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulām	15
2017/C 154/08	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 28 dalībvalstīm, ko piemēro no 2017. gada 1. jūnija(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. ))	27

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1059
JPY	Japānas jena	125,67
DKK	Dānijas krona	7,4394
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85868
SEK	Zviedrijas krona	9,7215
CHF	Šveices franks	1,0958
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	9,3918
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,420
HUF	Ungārijas forints	309,54
PLN	Polijas zlots	4,1984
RON	Rumānijas leja	4,5478
TRY	Turcijas lira	3,9330
AUD	Austrālijas dolārs	1,4920
CAD	Kanādas dolārs	1,5058
HKD	Hongkongas dolārs	8,6143
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6090
SGD	Singapūras dolārs	1,5457
KRW	Dienvidkorejas vona	1 234,76
ZAR	Dienvidāfrikas rands	14,5287
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6185
HRK	Horvātijas kuna	7,4303
IDR	Indonēzijas rūpija	14 709,02
MYR	Malaizijas ringits	4,7791
PHP	Filipīnu peso	54,898
RUB	Krievijas rublis	62,3000
THB	Taizemes bāts	38,187
BRL	Brazīlijas reāls	3,4316
MXN	Meksikas peso	20,6886
INR	Indijas rūpija	70,8505


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.