24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/1

1.

EESK dedzīgi atbalsta svarīgo darbu, ko pilsoniskā sabiedrība veic saistībā ar bēgļiem, kuri bēg no kara plosītajām valstīm un kuri tāpēc ir pelnījuši aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvenciju. Bez šiem sabiedrības veiktajiem pasākumiem traģiskā humanitārā situācija, kas izveidojusies daudzās Eiropas valstīs, varētu būt katastrofāla. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir cieši apņēmusies vērst uzmanību uz šo realitāti, lai nodrošinātu, ka Eiropas iestādes, valdības un citi politikas dalībnieki to pienācīgi ņem vērā.

2.

EESK patlaban organizē apmeklējumus, lai tiktos ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas piedāvā palīdzību bēgļiem 11 dalībvalstīs (Ungārijā, Polijā, Maltā, Grieķijā, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Bulgārijā, Zviedrijā, Itālijā, Horvātijā) un Turcijā, jo šīs valstis bēgļu plūsmas skar visvairāk. Tā kā Komiteja ir organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācija Eiropas iestādēs, mēs paudīsim tās viedokli Eiropas līmenī.

3.

EESK uzskata, ka pašreizējā situācijā Eiropas Savienībai ir nepieciešams izveidot drošus humanitāros koridorus bēgļiem no valstīm, ko skāris karš un ko apdraud terorisms, un tas jādara kopīgi ar valstīm, kurās šie bēgļi ir koncentrēti visvairāk. Papildus tam mums ir jāizveido patiesi kopēja Eiropas patvēruma sistēma, kuras pamatā ir saskaņotas procedūras visā ES. Tas ietver vienotu patvēruma statusu un patvēruma lēmumu savstarpēju atzīšanu, kopīgu atbildību, solidaritāti un pasākumus attiecībā uz pārcelšanu un pārmitināšanu, kā arī pārskatītu Dublinas regulu. Turklāt ir vajadzīgas solidāras un noturīgas sloga sadales sistēmas, kuru pirmais īstenošanas posms būtu pastāvīga, taisnīga un obligāta kārtība, kādā personas, kas meklē aizsardzību, tiek sadalītas starp visām ES dalībvalstīm. Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus un saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, ar bēgļu uzņemšanu saistītās papildu izmaksas pēc rūpīgas pārbaudes nebūtu jāiekļauj dalībvalstu budžeta deficītu aprēķinos.

4.

EESK pauž nopietnas bažas arī par to, ka pašlaik ir apdraudēts Šengenas nolīgums un brīvas pārvietošanās princips, kas ir viens no galvenajiem sasniegumiem, kurš dod labumu ES iedzīvotājiem. Ļoti svarīgi ir pienācīgi nodrošināt Šengenas valstu ārējās robežas. Iekšējo šķēršļu atjaunošana un žogu celšana tomēr netuvinās ES pilsoņus un neveicinās ES pilsoniskumu.

5.

Ļoti svarīgi ir arī nekavējoties izstrādāt pasākumus, kuru mērķis ir likvidēt pašreizējās bēgļu plūsmas pamatcēloņus. Šajos jautājumos Eiropas Savienībai ir jāsadarbojas ar izcelsmes un tranzīta valstīm, un EESK uzskata, ka šajā sadarbībā Komisijai jāizmanto pieeja, kuras pamatā būtu ne vien drošības apsvērumi, bet arī cilvēktiesības. Visbeidzot, EESK uzsver, ka dialogā ar trešām valstīm ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība.

6.

EESK, pamatojoties uz savu ilglaicīgo pieredzi migrācijas jautājumos – pēdējos gados galvenokārt caur Eiropas integrācijas/migrācijas forumu –, uzskata, ka bēgļu integrācijai un iekļaušanai mūsu sabiedrībā jābūt divvirzienu procesam, kurā līdz ar valstu valdībām un vietējām pašvaldībām būtiska nozīme ir sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Prioritāte būtu jāpiešķir piekļuvei darba tirgum un, konkrētāk, kvalifikāciju atzīšanai un nepieciešamās arodapmācības un valodu apmācības nodrošināšanai. Eiropas Savienībai būtu jāuzsāk virkne pasākumu uzņemšanas valstīs un Eiropas Savienībā, lai centralizētu darba pieteikumus, apmācību un prasmju atzīšanu.

7.

Lai radītu nepieciešamo sociālo vienprātību visā Eiropā, būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un pilnībā ievērot gan ES pilsoņu, gan bēgļu sociālās tiesības Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām personām. Svarīgi ir laikus veikt ieguldījumus, kuru mērķis ir bēgļus integrēt sabiedrībā un darba tirgū, lai viņiem palīdzētu pārstrukturēt savu dzīvi, vienlaikus samazinot iespēju rasties konfliktiem ar vietējiem iedzīvotājiem un izvairoties no lielākām izmaksām nākotnē. Lai to sasniegtu, ir svarīgi nodrošināt atbilstošu finansējumu vietējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un pilsonisko dialogu starp bēgļiem un vietējiem iedzīvotājiem.

24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/3

Ziņotājs:

Seamus BOLAND

1.1.

EESK atzīst, ka Eiropas Komisija ir noteikusi par prioritāti būtiski vienkāršot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanu un ka tā jau ir ierosinājusi un turpinās ierosināt konkrētu Komisijas tiesību aktu vienkāršošanu, lai ES tiesību akti būtu vieglāk saprotami un praktiski īstenojami.

1.2.

EESK uzskata, ka vienkāršošanas procesa neatņemama sastāvdaļa ir labāka pārredzamība, lielāka juridiskā noteiktība un nevajadzīga administratīvā sloga un ar to saistīto izdevumu samazināšana lauksaimniekiem, citiem saņēmējiem, ražotāju organizācijām un valstu pārvaldes iestādēm.

1.3.

Sistēma jāvienkāršo iespējami ātrāk, nodrošinot atvieglojumus it īpaši lauksaimniekiem. Būtiski ir to papildināt ar informatīvu un izglītojošu atbalstu.

1.4.

EESK atzīst Komisijas centienus vienkāršot jaunās KLP īstenošanu, ņemot vērā dalībvalstu ziņojumus un pieņemtos lēmumus. Ar pašreizējo pieeju ir grūti veikt būtisku KLP vienkāršošanu lauksaimnieku interesēs, neapdraudot prasību izpildes stingrību. Savukārt šīs prasības ne vienmēr ir saskaņotas un pamatotas, ja raugāmies uz to, ka tās ir jāpārvērš sabiedriskos labumos un ieguvumos vides jomā.

1.5.

Pārbaudēm un iespējamiem naudas sodiem jābūt samērīgiem ar naudas summu, ko ieguvis saņēmējs, neatbilstības iemesliem un gatavību veikt korektīvus pasākumus. Skaidri apzinātas krāpšanas gadījumos ir jārīkojas saskaņā ar parastajām procedūrām. EESK iesaka samazināt nesamērīgumu, par ko liecina lieli atbalsta samazinājumi pat par nenozīmīgiem pārkāpumiem.

1.6.

Ekoloģizācijas pasākumu īstenošanā ir jāņem vērā neparedzēti faktori, piemēram, meteoroloģiskie apstākļi, sausums vai citi notikumi, kuru dēļ šos pasākumus nav iespējams īstenot.

1.7.

Ja par tādiem jautājumiem kā ilggadīgie zālāji ir pieņemti Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, ir svarīgi, lai noteikumi, kuri pieņemti, lai izpildītu šos spriedumus, būtu izstrādāti tādā veidā, kas regulējumu samazina, nevis palielina.

1.8.

Pašreizējais likumdošanas process (Padomes regula, ko pavada deleģētie un īstenošanas akti) ir ļoti sarežģīts un iedzīvotājiem grūti saprotams. Tādēļ būtu jāveic pētījums par to, kā šo sistēmu varētu vienkāršot.

1.9.

Pēc vienotas likmes shēmas ieviešanas saistībā ar tiešajiem maksājumiem sarežģītā maksājumtiesību sistēma būtu jāpārskata.

1.10.

Pagaidu zālaugu platībām vajadzētu saglabāt aramzemes statusu neatkarīgi no tā, cik ilgi šīs platības izmanto kā zālājus.

1.11.

Pašreizējai jēdziena “aktīvs lauksaimnieks” definīcijai nevajadzētu radīt nelabvēlīgākus apstākļus lauksaimniekiem un vajadzētu būt balstītai uz faktu, ka zemes platība, par kuru lauksaimniekam ir tiesības saņemt atbalsta maksājumu, tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām.

1.12.

EESK piekrīt, ka KLP vienkāršošana ir vērienīgs projekts, jo īpaši tāpēc, ka lauksaimniecības un lauku attīstības politika pēc savas būtības ir sarežģīta. Vienkāršošanai jānotiek saskaņā ar plašākiem politikas mērķiem, un tie ir:

1.13.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kļūdu īpatsvara samazināšanas pasākumu metodoloģija ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu taisnīgu īstenošanu.

1.14.

Nekavējoties jāapzina un jāīsteno pasākumi, kas atvieglotu jauno lauksaimnieku piekļuvi viņiem paredzētajai maksājumu shēmai. Jaunieši, kas vēlas nodarboties ar lauksaimniecību, būtu jāatbalsta.

1.15.

EESK iesaka pieņemt noteikumu par palielinātas birokrātijas ierobežošanu, piemēram, normu, kas ļautu atcelt spēkā esošu regulējumu, kad tiek ierosināts jauns.

2.1.

KLP budžets 408 miljardu euro apmērā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam veido 38 % no ES kopējā budžeta. Pirmais pīlārs 313 miljardu euro apmērā veido 77 % no visiem KLP izdevumiem. Tiešie maksājumi 294 miljardu euro apmērā veido 94 % no pirmā pīlāra.

2.2.

Šajā atzinumā ir ņemti vērā citi EESK atzinumi (1).

2.3.

Par pēdējo būtisko KLP reformu, kas pabeigta 2013. gadā, tika panākta vienošanās koplēmuma procedūras ietvaros. Tas nozīmē, ka iesaistīts bija arī Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem līdztiesīgi lauksaimniecības ministriem, kuru skaits kopš iepriekšējās būtiskās reformas 2003. gadā bija palielinājies no 15 līdz 28.

2.4.

Jāatzīmē, ka KLP iepriekšējās reformas laikā bija iesniegts Komisijas priekšlikums par tiešo maksājumu regulu, kuras ietekmes novērtējums parādīja birokrātiskā sloga pieaugumu par 15–20 %. Tajā pašā laikā budžets tika samazināts.

2.5.

Jau iepriekšējos gados bija ieviesta virkne grozījumu, kas ne vienmēr saglabāja skaidru atšķirību starp KLP pasākumu vienkāršošanu un atcelšanu. Kā piemērus var minēt:

2.6.

Saskaņā ar AGRI ĢD datiem katrai lauku attīstības prioritātei paredzētā finansējuma proporcija ir šāda:

3.1.

Šis izpētes atzinums izstrādāts pēc komisāra Phil Hogan uzstāšanās EESK 2015. gada jūlija plenārsesijā, kurā viņš paziņoja, ka viņa galvenā prioritāte ir panākt lielāku KLP vienkāršošanu, un pēc vēlāk saņemtās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka Frans Timmermans vēstules, kurā viņš aicināja EESK sniegt izpētes atzinumu par KLP vienkāršošanu.

3.2.

Komisārs uzskata, ka vienkāršošana ļaus samazināt aizvien pieaugošo KLP sarežģītību un administratīvo slogu lauksaimniekiem, citiem saņēmējiem un pārvaldības iestādēm, vienlaikus nenovēršoties no tās galvenajiem mērķiem.

3.3.

Eiropas Komisija beidz izvērtēt visus ieguldījumus, pamatojoties uz trim galvenajiem principiem, proti, ka pasākumos:

3.4.

Ir skaidrs, ka neviens vienkāršošanas process nedrīkst apdraudēt nodarbinātību nozarē.

3.5.

Tā kā viens no KLP pīlāriem ir lauku attīstības pīlārs, tai ir būtiska loma sociālās iekļautības, nabadzības mazināšanas un ekonomikas attīstības nodrošināšanā, un tā sniedz labumu visiem lauku rajonu iedzīvotājiem. EESK ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (2) 5. panta 6. punkta a)–c) apakšpunktā minētās prioritātes: veicināt darbvietu radīšanu, sekmēt vietējo attīstību un uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti. Tādēļ KLP vienkāršošanā jāveic pasākumi, kas nodrošinātu, ka attiecīgo līdzekļu piešķiršana ir vienkārša un to nekavē birokrātiski šķēršļi.

3.6.

Komisija ir uzsākusi procesu, kas ietver visaptverošu visu spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, lai apzinātu jomas, kurās jāveic pielāgojumi un uzlabojumi. Tā jau ir saņēmusi priekšlikumus no dalībvalstīm, EP deputātiem un lauksaimnieku organizācijām visā Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka līdz šim iesniegto priekšlikumu apjoms pārsniedz 1 500 lappušu. Izvērtējot dokumentāciju, var secināt, ka priekšlikumi iedalāmi divās plašās kategorijās:

3.7.

EESK atzīmē Lauksaimniecības padomes un prezidentvalsts sagatavoto vienkāršošanas pasākumu prioritāšu sarakstu. Šis saraksts varētu kalpot par pamatu Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem.

3.8.

Komisija skaidri nosaka, ka katrai dalībvalstij ir ievērojama brīvība izvēlēties savu metodiku KLP administrēšanai un uzraudzībai un ka vienkāršošanu var panākt ar saprātīgu interpretāciju. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu censties uzlabot vienkāršošanas procesu, apmainoties ar paraugpraksi.

4.1.

Vispārpieņemts ir uzskats, ka vienkāršošana vajadzīga, lai KLP īstenošana nekad nebūtu sarežģītāka, nekā tas ir nepieciešams.

4.2.

Komisija plāno iesniegt priekšlikumus, kas attiecas uz ekoloģiski nozīmīgām platībām konkrētā saimniecībā, piegulošām ekoloģiski nozīmīgām platībām, ekoloģiski nozīmīgu platību kompensāciju nepareizas deklarēšanas gadījumā un zemes gabalu identifikācijas sistēmu (ZGIS).

4.3.

Komisija plāno pārskatīt tiešo maksājumu (jo īpaši par ekoloģizāciju), lauku attīstības, augļu un dārzeņu shēmas un kvalitātes politikas vienkāršošanas iespējas.

4.4.

Komisija arī nākusi klajā ar pasākumu kopumu, kurā aptverti tādi tiešo maksājumu elementi kā atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, saistītais atbalsts un integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS). Šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā, ja iespējams, no 2016. pieprasījumu gada vai, vēlākais, no 2017. pieprasījumu gada.

4.5.

Noteikumi attiecībā uz ilggadīgajiem zālājiem rada problēmas klasificēt pagaidu zālājus kā aramzemi vai ilggadīgos zālājus. Vajadzētu būt iespējai saglabāt pagaidu zālāju platību (kas klasificētas kā aramzeme) statusu pat tad, ja lauksaimnieki nolemj pastāvīgi izmantot šo zemi kā zālājus piecus vai vairāk gadus. Tas ļautu novērst to, ka lauksaimnieki apar savas platības tikai tādēļ, lai tās nekļūtu par ilggadīgiem zālājiem. Tad attiecīgās platības varētu ilgāk izmantot kā zālājus, kam ir labvēlīga ietekme uz vidi.

4.6.

Saistībā ar tirgus pasākumiem jānorāda, ka Komisija īsteno vērienīgu vienkāršošanas programmu jaunu deleģēto un īstenošanas tiesību aktu izstrādes jomā, lai saskaņotu Komisijas noteikumus ar jauno Padomes regulu, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (TKO regula). Mērķis ir ne tikai krasi samazināt šo noteikumu skaitu un sarežģītību, bet arī nodrošināt reālu vienkāršošanu gan lauksaimniekiem, gan uzņēmējiem.

4.7.

Komisija nesen veica divas savlaicīgas izmaiņas spēkā esošajos noteikumos, pieņemot:

4.8.

Komisija plāno nākt klajā ar vairākiem priekšlikumiem par grozījumiem, ko var veikt saskaņā ar pašreizējām pamatnostādnēm, piemēram:

5.1.

Tiešo maksājumu ekoloģizācija pašlaik ir kopējās lauksaimniecības politikas reformas būtiska sastāvdaļa. Kamēr lauksaimnieki mācās pielāgoties šīm pārmaiņām, viņi joprojām baidās, ka īpašie pasākumi var nebūt pietiekami elastīgi, lai tiktu galā ar negaidītām situācijām, ko izraisa laika apstākļi vai tirgus cenu svārstības.

5.2.

Ir skaidrs, ka tiks veiktas negaidītas pārbaudes. Tomēr šīs pārbaudes lauksaimnieki labākajā gadījumā uztver kā lielas neērtības, un sliktākajā gadījumā šādas pārbaudes var viņiem radīt ļoti smagu garīgu pārdzīvojumu. Skaidrs, ka saskaņā ar taisnīguma principu lauksaimnieki par pārbaudēm ir savlaicīgi jāinformē.

5.3.

Tā kā naudas sodi, ko piemēro par neatbilstību prasībām, būs neparasti lieli, lauksaimnieki baidās, ka viņi nesaņems atbalstu, jo īpaši atbilstošas informācijas veidā. Šajā gadījumā dalībvalstīm ir jāsniedz pietiekama informācija lauksaimniekiem, kurus pārmaiņas ietekmē visvairāk, īpašu uzmanību pievēršot tiem lauksaimniekiem, kuri ir sociālekonomiski nelabvēlīgākā stāvoklī.

5.4.

Pašreizējais regulējums attiecībā uz “aktīva lauksaimnieka” definīciju nav apmierinošs un radīs sarežģītu papildu administratīvo slogu. Šā iemesla dēļ pastāv risks, ka tiks izslēgti lauksaimnieki, kuri ir iesaistīti lauksaimnieciskajā ražošanā, savukārt tie, kuri nav iesaistīti lauksaimnieciskajā ražošanā, var tikt iekļauti.

5.5.

Lauksaimnieki joprojām mēģina tikt skaidrībā ar ekoloģizāciju tās pašreizējā pirmajā gadā un ar trim zemes apsaimniekošanas metodēm, ko ekoloģizācija paredz. Kultūraugu dažādošana, ilggadīgo zālāju saglabāšana un 5 % no zemes atvēlēšana ekoloģiski nozīmīgām platībām ir trīs reformas kritēriji, kas lauksaimniekiem ir jāievēro, lai varētu pretendēt uz atbalstu.

5.6.

Nav pieņemami, ka atbildība par oficiālā līmenī pieļautām kļūdām bieži tiek uzvelta lauksaimniekiem. It īpaši tiem lauksaimniekiem, kam ir mazi ienākumi un kas ir atkarīgi no šā ienākumu avota, tiek radīti apstākļi, kuri apdraud viņu iztiku.

5.7.

“Sankciju samērīgums” ir temats, ko regulāri apspriež vairums Eiropas arodasociāciju.

5.8.

Lauksaimnieki, kuri apsaimnieko mazāk nekā 15 hektārus vai kuri saņem maksājumus, kas mazāki par 10 000 euro, uzskata, ka atbilstības pārbaudei jābūt vieglai un papildu pārbaudes vajadzētu veikt tikai tad, ja ir iepriekšējs pierādījums par nopietnu neatbilstību.

5.9.

Būs jārisina jautājumi, kas attiecas uz ilggadīgajiem zālājiem un kas radās pēc Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada sprieduma. Konkrētajā lietā atklājās daudzi problemātiski gadījumi saistībā ar buferjoslām (aramzemi), aramiem zālājiem, atmatā atstātu aramzemi un aramzemes apstrādi, īstenojot agrovides pasākumus, kad lauksaimnieki baidījās, ka noteiktā piecu gadu termiņa dēļ šāda zeme tiks oficiāli atzīta par ilggadīgiem zālājiem.

5.10.

Tur, kur lauksaimniecības organizācijas saskata nepieciešamību veikt vienkāršošanu, nodrošināt elastību un proporcionalitāti, vides grupas saskata reālu apdraudējumu. EESK uzskata: tas izskaidrojams ar to, ka vides uzlabošanas mērķi nav izdevies saskaņot ar mērķi ražot pārtiku ģimenes saimniecībās.

5.11.

Saistībā ar horizontālajiem noteikumiem jānorāda, ka pārbaužu intensitātei varētu piemērot proporcionālāku un uz risku balstītu pieeju, ņemot vērā attiecīgo risku un summas, izmaksu lietderību un atšķirīgos sasniedzamos mērķus un rezultātus.

5.12.

Vajadzētu izvairīties no vairākkārtēju pārbaužu veikšanas. Prasību neizpildes gadījumos, jo īpaši, ja pārkāpumi ir nelieli, maksājumu samazinājumiem un administratīvajiem sodiem vajadzētu būt proporcionāliem. Papildus minētajam:

5.13.

Būtu jāpievēršas steidzamiem pasākumiem, piemēram, norādījumu uzlabošanai, tehniskās palīdzības nodrošināšanai, kā arī sadarbības veicināšanai un paraugprakses apmaiņai starp pārvaldes iestādēm.

5.14.

Jaunajiem lauksaimniekiem ir grūtības piekļūt viņiem paredzētajai maksājumu shēmai. Šķēršļi, kas nevajadzīgi kavē šādu piekļuvi, mazinās jauniešu vēlmi kļūt par lauksaimniekiem, un tie ir jālikvidē. Jaunieši, kas vēlas nodarboties ar lauksaimniecību, būtu jāatbalsta.

5.15.

Par jebkuriem pašreizējā tiesiskā regulējuma grozījumiem ir jāvienojas, paredzot pietiekamu laiku, lai lauksaimnieki varētu pienācīgi plānot sējas sezonu. Jo īpaši – grozījumi, kuri skar pieteikumus 2017. gadam, būtu jāpublicē 2016. gada vasarā.

24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/11

Ziņotājs:

Joost VAN IERSEL

1.1.

Eiropas nākotne lielā mērā ir atkarīga no mūsdienīgu zināšanu un talantīgu cilvēku pieejamības atvērtā un uz zināšanām balstītā sabiedrībā. Augstskolām šajā procesā ir būtiska nozīme. Ja katra dalībvalsts rīkosies atsevišķi, rezultāts vienmēr būs neapmierinošs.

1.2.

EESK norāda, ka dalībvalstīm un Eiropas Savienībai būtu jāvienojas par kompetences sadalīšanu un pilnvaru sadalījums būtu jāpilnveido, lai varētu izveidot Eiropas augstākās izglītības telpu. Tādi augstskolu veidi kā “uz pilsonisko līdzdalību orientēta augstskola” (civic university) un “uz uzņēmējdarbību orientēta augstskola” (entrepreneurial university) var būt ļoti noderīgi, lai Eiropā varētu uzlabot augstākās izglītības kvalitāti.

1.3.

Pašreizējais stāvoklis liecina, ka, neskatoties uz panākto progresu, joprojām pastāv daudz šķēršļu un ierobežojumu, kas kavē efektīvu ES iesaistīšanos. Dažādas kultūras, savtīgas intereses, finanšu līdzekļu trūkums un demogrāfiskās attīstības tendences bieži vien apgrūtina iespējas mūsdienīgi reaģēt uz tādiem dinamiskiem izaicinājumiem kā globalizācija, jaunās tehnoloģijas un mobilitāte.

1.4.

EESK uzskata, ka Eiropas iestādēm ir jācenšas stimulēt un paātrināt Eiropas augstākās izglītības modernizāciju, kurai jāskar gan izglītošana, gan pētniecība un inovācija. Augstskolām ir neatkarīga misija kalpot sabiedrības interesēm. Subsidiaritāte un lielā augstskolu daudzveidība neļauj izmantot pieeju “viens risinājums der visiem”. ES līmeņa stratēģiskas pamatnostādnes un atbalsts tomēr var būtiski sekmēt apstākļu uzlabošanu.

1.5.

Būtisks Eiropas Komisijas uzdevums ir veicināt un paātrināt centienus, kuru mērķis ir pārveidot Eiropas augstskolas, lai tās kļūtu par vienu no izaugsmes un sociālās kohēzijas, kā arī sabiedrības labklājības nodrošināšanas virzītājspēkiem.

1.6.

Uz augstākās izglītības modernizāciju būtu skaidri jānorāda valstu reformu programmās un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos.

1.7.

Gan ar stratēģiju “Eiropa 2020” (tostarp Eiropas semestri), programmu Erasmus+, programmu “Apvārsnis 2020” un reģionālajiem un kohēzijas fondiem, gan arī atvieglojot studentu un lektoru pārrobežu mobilitāti, Eiropas Savienībai būtu jāapliecina apņēmība, kas saistīta ar augstāko izglītību.

1.8.

Ar stratēģisku apspriešanos ES līmenī būtu jāpapildina valstu un augstskolu iekšējās un savstarpējās debates un projekti, lai varētu paaugstināt Eiropas augstākās izglītības iestāžu kvalitāti. Labas prakses piemēri būtu sistemātiski jāizplata.

1.9.

EESK atkārtoti norāda, ka svarīgi ir nodrošināt augstākās izglītības iestāžu reālu autonomiju, pārskatatbildību un pārredzamību, kas ir būtiski modernizācijas priekšnosacījumi (1). Tos nevar radīt bez piemērota un atbilstoša finansējuma.

1.10.

Laikā, kad notiek būtiskas izmaiņas sabiedrībā un ekonomikā, augstskolu pārveidošana ir laikietilpīgs un darbietilpīgs process. Augstskolām ir jābūt atvērtām pret sabiedrības vajadzībām un jāsadarbojas ar citām ieinteresētajām personām.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē uz pilsonisko līdzdalību orientētas augstskolas koncepciju un “trīskāršās spirāles” un “četrkāršās spirāles” modeli (2). Uzmanības centrā ir augstākās izglītības atvērtība, piekļuves paplašināšana, reģionālie apstākļi, visu (potenciālo) ieinteresēto personu ideju integrēšana programmās un viedas un mūsdienīgas attiecības starp pētniecību un izglītību.

1.12.

Uz pilsonisko līdzdalību orientētai augstskolai ir vairākas kopīgas iezīmes ar augstskolu, kas orientēta uz uzņēmējdarbību. Uz pilsonisko līdzdalību orientētai augstskolai nozīmīga ir tās neatkarīgā misija, un tā ir atvērta darba tirgus vajadzībām un mācību plānu, pētniecības un inovācijas pielāgošanai sabiedrības vajadzībām. Ieinteresēto personu platformas (3) var ļoti sekmēt kopīgu prasību formulēšanu. Tikpat noderīgas var būt arī privātā un publiskā sektora partnerības starp augstskolām un dažādām sociālām grupām.

1.13.

Izglītošanas līmenim un pienācīgai sagatavotībai turpmākajam darbam arī turpmāk vajadzētu būt prioritātei neatkarīgi no (vislabākās) augstskolas specializācijas. Arī izcili pasniedzēji būtu atzinīgi jānovērtē.

1.14.

Komisijai būtu jāstimulē pārrobežu savstarpējās bagātināšanās projekti, kuros piedalās augstskolas, pasniedzēji un studenti, kā arī jāveicina atvērtība pasaulei un vajadzības gadījumā studentu un citu ieinteresēto personu vajadzībām jāizstrādā tādi instrumenti kā U-Multirank.

2.1.

Lielās Eiropas augstskolu atšķirības ir izveidojušās ļoti atšķirīgo tradīciju un kultūru dēļ (4). Ar Boloņas procesu 1999. gadā tika aizsākta sekmīga virzība uz mācību programmu modernizēšanu.

2.2.

Kopš 2008. gada finanšu un ekonomikas krīzes dēļ augstskolas ir spiestas vēl rūpīgāk izvērtēt darbību un meklēt jaunas iespējas finansējuma iegūšanai un tā lietderīgai izmantošanai. Tādēļ saasinājusies konkurence uz finanšu līdzekļiem, kuru apmērs ir ierobežots. Pietiekama finansējuma trūkums patiešām rada problēmas daudzām augstskolām un kavē modernizācijas programmas īstenošanu.

2.3.

Būtiskās un dinamiskās pārmaiņas, kas sabiedrībā notiek globalizācijas un jauno tehnoloģiju dēļ, ietekmē arī augstskolas. Augstākā izglītība, pētniecība un inovācija ir ļoti būtiski ekonomikas ilgtspējīgas atveseļošanās faktori, taču ierobežotais finansējums un pārmaiņu process atklāj arī manāmus trūkumus.

2.4.

Viens būtisks aspekts ir autonomijas, pārskatatbildības un pārredzamības trūkums. Starp dalībvalstīm vērojamas būtiskas atšķirības (5).

2.5.

Labas prakses piemēri liecina, ka struktūru un studiju programmu pārskatīšana, kā arī lielāka atvērtība un sadarbība uzlabo kvalitāti un rezultātus.

2.6.

Augstākajai izglītībai mūsdienās vajadzētu būt pieejamai visiem talantīgiem cilvēkiem. Līdztiesības principa ievērošanu apdraud tas, ka izglītības pieejamības un personas sociāli ekonomiskās izcelsmes korelācija kļūst arvien ciešāka. Turklāt vairākās valstīs augstākā izglītība nebūt negarantē nodarbinātības drošību. Krīzes laikā jaunieši ar augstāko izglītību noteikti nav bijuši pasargāti no bezdarba.

2.7.

Demogrāfiskās attīstības tendences negatīvi ietekmē (aizvien) mazāk apdzīvotās un mazāk konkurētspējīgās teritorijas. Bieži vien tam ir būtiska ietekme uz iespējām piesaistīt pasniedzējus un studentus un uz piesaistīto pasniedzēju un studentu kvalitāti. Dažas dalībvalstis saskaras ar intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Šajās valstīs ir jaunas privātas augstskolas, kas nespēj nodrošināt pietiekamu kvalitāti, un tāpēc to darbībai ir neapmierinoši rezultāti. Stāvokli vēl vairāk pasliktina finansējuma trūkums tradicionālajai augstākajai izglītībai.

2.8.

Vēlme panākt ciešākas attiecības starp augstskolām un sabiedrību visur raisa debates par to lomu sabiedrībā un par savienībām ar citām ieinteresētajām personām, piemēram, ar uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

2.9.

Bieži vien skaudri ir jūtama neatbilstība starp augstskolu beidzēju prasmēm un darba tirgus vajadzībām, starp piedāvājumu un pieprasījumu. Uzņēmumi sūdzas par kvalificētu speciālistu trūkumu, it īpaši tehniskajās profesijās un IKT jomā. Tā kā globālā zināšanu bāze strauji mainās, pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs pareizais prasmju kopums 21. gadsimtam, lai augstskolu beidzēji varētu sistemātiski atjaunināt savas zināšanas.

2.10.

Turklāt jauno tehnoloģiju un digitalizācijas dēļ augstākā izglītība ir spiesta pielāgot un pilnveidot pašlaik lietotās metodes. Arvien plašāk tiek izmantoti jauni mācīšanas un mācīšanās veidi, tostarp zināšanu apguve, kas orientēta uz studentiem, un tiešsaistes kursi. Tomēr vietējo un reģionālo pašvaldību teritorijās izveidotām augstskolas pilsētiņām joprojām būs svarīga nozīme kā izglītības, pētniecības un sakaru veidošanas vietām.

2.11.

Palielinās studentu un zinātnieku/augstskolu pasniedzēju mobilitāte visā pasaulē. Augšējos līmeņos notiek nepārtraukta “cīņa par talantiem”, taču vispārējā tendence ir plašāka. Eiropas augstskolu kvalitāte un pievilcība ir galvenie faktori, kas piesaista ārvalstu studentus, sekmējot izglītību un pētniecību un ilgtermiņa tīklu veidošanos.

2.12.

Cenšoties uzlabot rezultātus, (labākās) augstskolas bieži uzsver, ka to galvenais uzdevums ir pētniecība, un finansējuma saņemšanas noteikumi to atbalsta. Koncentrēšanās uz pētniecību traucē panākt iespējami labāku pētniecības un izglītības līdzsvaru un savstarpējo mijiedarbību.

3.1.

Augstskolu veidošanās par sabiedrības zināšanu centriem, kas ir neatņemama ES ekosistēmas daļa, izraisa debates par augstākās izglītības būtiskākajām pazīmēm, kurām jābūt ik dienas lietoto metožu un paņēmienu pamatā.

3.2.

Pieejas ir atšķirīgas, taču vērojama kopīga attīstības tendence, proti, augstākā izglītība kļūst atvērtāka pret ieinteresēto personu, kas pārstāv publisko un privāto sektoru, un studentu viedokļiem un interesēm, kā arī tādiem jautājumiem kā pētniecības un izglītības savstarpējā bagātināšanās, sadarbības paplašināšana un internacionalizācija.

3.3.

Vairumā augstskolu tas ir ilgstošs un pūļu pilns process. Lielām, uz tradīcijām balstītām iestādēm nav viegli mainīt savu darbību. Turklāt daudzās valstīs noteiktās (politiskās) procedūras augstskolu vadītāju, kā arī pasniedzēju un pētnieku iecelšanai ir šķērslis, kas kavē pārmaiņas. Šādos gadījumos neatkarīgu pieeju izmantošana augstskolās ir visai reta parādība. EESK uzskata, ka augstākās izglītības atvērtības nodrošināšanai un atvērtas domāšanas saglabāšanai vajadzētu būt svarīgai augstākās izglītības prioritātei visā kontinentā.

3.4.

Augstas kvalitātes pētniecība, kā arī labāk apmācīti un augsti kvalificēti cilvēki ir neatņemams tautsaimniecības noturības priekšnosacījums. Krīze negatīvi ietekmējusi zināšanu centru darbības rezultātus, un analīze liecina, ka starp izcilu pētniecību un izglītību un ekonomikas rādītājiem pastāv tieša saistība.

3.5.

Augstskolas vairs neorientējas uz sabiedrības augstākajiem slāņiem. Krasi ir pieaudzis augstskolu skaits un lielums. Augstskolu vide ir kļuvusi daudzveidīgāka: vairāk kategoriju, proti, lietišķo zinātņu augstskolas līdztekus pētniecības augstskolām, reģionālās augstākās izglītības iestādes līdztekus valsts un starptautiskām augstskolām, aizvien lielāks fakultāšu skaits, it īpaši ekonomikas un tehniskas nozarēs, utt.

3.6.

Augstākās izglītības pieejamības palielināšana pamatoti ir politiska prioritāte visā kontinentā. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienībā 40 % nākamās paaudzes cilvēku varētu iegūt augstskolas diplomu. Turklāt studiju programmas, mācīšanās līdzekļi (moderno plašsaziņas līdzekļu izmantošana jaukta tipa mācību procesā utt.), saikne starp pētniecību un izglītību, kā arī citi aspekti, piemēram, internacionalizācija un sabiedrības intereses, vairs nav tādi paši kā agrāk. Attiecīgi ir jāpielāgo arī pārvaldības metodes.

3.7.

Būtu jānodrošina, ka neatkarīgas, pārskatatbildīgas un pārredzamas augstskolas var rīkoties iespējami brīvāk saskaņā ar tādu tiesisko regulējumu, kurš veicina augšupējus impulsus un konkurenci, kas būtiski sekmē plašāku līdzdalību un pārdomātu specializāciju.

3.8.

Atvērtai attieksmei, tostarp skaidrai ieinteresēto personu informēšanai, vajadzētu nodrošināt, ka augstskolas turpina būt izaugsmes, konkurētspējas un sociālās kohēzijas virzītājspēks.

3.9.

Vietējo un reģionālo kopienu ekonomisko dzīvotspēju ļoti labvēlīgi var ietekmēt tādi augstskolu veidi kā “uz pilsonisko līdzdalību orientēta augstskola” un “uz uzņēmējdarbību orientēta augstskola”. Lai šādas augstskolas izveidotu, vajadzīga gan mērķtiecība, gan cieša augstskolu, to izveidē ieinteresēto personu un valsts iestāžu sadarbība.

4.1.

EESK atzinīgi vērtē uz pilsonisko līdzdalību orientētas augstskolas modeli (6). Tas aptver ne tikai izglītošanu, akadēmiskos pētījumus un zināšanas. Uz pilsonisko līdzdalību orientēta augstskola aktīvi sadarbojas ar iedzīvotājiem un apkārtējo sabiedrību – it visos līmeņos. Katra augstskola savai darbībai var pievienot pilsoniskuma dimensiju, kļūstot gan par “spēkstaciju”, kas nodrošina kopienai vajadzīgo intelektu, gan par “apakšstaciju”, kura saņem informāciju no ārpuses un citu izcilās idejas pielāgo savām konkrētajām vajadzībām.

4.2.

Šādi procesi notiek visā Eiropā – tos virza uz pieprasījumu orientēta pētniecība, uz problēmu risināšanu orientēta mācīšanās, sadarbība starp augstskolām un vietējām kopienām, skolām, slimnīcām, uzņēmumiem utt. Tomēr joprojām ir nepieciešama būtiska veiktspējas uzlabošana (7).

4.3.

Reģionālā līmenī augstskolas var atbalstīt holistisku pieeju un kļūt par līderiem, apvienojot attiecīgās ieinteresētās personas, lai risinātu kopīgas problēmas. Labi veidotai uz pilsonisko līdzdalību orientētai augstskolai var būt liela nozīme arī centienos uzlabot grūtībās nonākušu reģionu rezultātus.

4.4.

Modeļa veids dažādās augstskolās būs atšķirīgs. Līdztekus tām augstskolām, kas ir tieši saistītas ar mazāk pārtikušiem reģioniem ar vājiem ekonomikas rādītājiem un/vai demogrāfiskām problēmām, kritēriji, saskaņā ar kuriem augstskolu varētu uzskatīt par tādu, kas orientēta uz pilsonisko līdzdalību, attiecas uz daudz plašāku grupu. Mūsdienās arī Eiropas augstskolas, kas jau sasniegušas pasaules līmeni, un tās, kuras vēlas to sasniegt, aizvien vairāk un pamatoti izrāda interesi par pilsonisko aktivitāti un līdzdalību.

4.5.

Uz pilsonisko līdzdalību orientēta augstskola ir paraugs augstskolām, kas vēlas atbrīvoties no novecojušām pārvaldības metodēm vai tradicionālām pieejām. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad jauni talanti jārosina sekmēt valsts vai reģiona ekonomikas attīstību. Padziļinātai sadarbībai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām visos reģionos ir jābūt tam risinājumam, kas nodrošina atvērtību un modernizāciju.

4.6.

Padomes attiecīgās prezidentvalstis pamatoti izvēlējās līdzīgu pieeju Lundas deklarācijā un Romas deklarācijā (8), norādot, ka pētniecībai jākoncentrējas uz galvenajām mūsdienu problēmām, atkāpjoties no konservatīvām tematiskām pieejām un iesaistot ieinteresētās personas gan no publiskā, gan privātā sektora. Saistībā ar Eiropas pētniecības telpas un Inovāciju savienības izveidi jānorāda, ka atbildīga pētniecība un inovācija ir galvenais mērķis, kas aptver visus attiecīgos politikas pasākumus un darbības. Šo principu ievērošana ir noteikta par prioritāti arī programmā “Apvārsnis 2020”.

4.7.

Līdztekus “trīskāršās spirāles” modelim – augstskolas, privātais sektors, valdība – pastāv arī “četrkāršās spirāles” modelis, kurā ietilpst arī vietējās kopienas un pilsoniskā sabiedrība. Otro modeli raksturo cieša saistība ar attiecīgo vietu un mērķa apziņa, pārredzamība un atbildība ieinteresēto personu un plašākas sabiedrības priekšā. Tas pilsoniskajai sabiedrībai paver jaunu līdzdalības iespēju.

4.8.

Viena konkrēta grupa, kam jāpievērš īpaša uzmanība, ir bijušie studenti – augstskolu absolventi. Eiropā varētu darīt daudz vairāk, iesaistot šos cilvēkus, lai viņi palīdzētu uzlabot augstskolu rezultātus un tēlu. Šajā jomā Eiropa varētu izmantot ASV piemēru, proti, šajā valstī plaši lietoto metodi.

4.9.

Absolventi būtu jāuzskata par augstskolu kopienas neatņemamu sastāvdaļu. Viņi var būt augstskolas vēstnieki reģionu, valstu un starptautiskā līmenī, kā arī studiju programmu apspriešanas virzītāji, un tas ir īpaši lietderīgi dinamisku pārmaiņu laikā. Viņiem var būt būtiska nozīme debatēs par līdzsvaru starp pētniecību un izglītību, kā arī starp pētniecību un tirgu. Īpašs mērķis varētu būt absolventu iesaistīšana, lai viņi sniegtu konsultācijas tiem augstskolu beidzējiem, kas diplomu saņēmuši pavisam nesen, jo īpaši tiem, kuri ieguvuši pirmo augstskolas diplomu, kā arī personām no ārvalstīm.

4.10.

Lielāka absolventu mobilitāte palīdz sekmīgi veidot starptautiskus tīklus, un tas var dot labumu gan viņu augstskolām, gan uzņēmumiem.

5.1.

Uz pilsonisko līdzdalību orientētai augstskolai ir vairākas kopīgas iezīmes ar augstskolu, kas orientēta uz uzņēmējdarbību. Augstskolas nav uzņēmumi. Tām ir neatkarīga misija kalpot sabiedrības interesēm, it īpaši – izglītot, veikt (augstākā līmeņa) pētniecisko darbību un nodrošināt, ka zināšanas izmanto visa sabiedrība kopumā. Uz uzņēmējdarbību orientētai augstskolai ir divas prioritātes: vadīt un pārvaldīt iestādi un attīstīt studentu uzņēmējdarbības prasmes un pašiniciatīvu.

5.2.

Ļoti svarīga ir studiju programmas atbilstība darba tirgus vajadzībām un pētniecības un inovācijas atbilstība sabiedrības vajadzībām. Lai varētu risināt sabiedrības problēmas, ļoti būtiska ir saziņa un mijiedarbība ar privāto sektoru valsts/reģionālajā līmenī.

5.3.

Vienpatņa mentalitāte vairs nav lietderīga. Tehnoloģiju dinamiskā attīstība un sabiedrības problēmas liek nepārtraukti pielāgoties. Pieprasījums kļūst aizvien sarežģītāks, un tādēļ ir vajadzīga starpdisciplināra un transdisciplināra kompetence un atvērta attieksme pret jaunām attīstības tendencēm. Tas nozīmē, ka līdztekus profesionālajai kompetencei jāattīsta arī prasmes. Ieinteresēto personu platformas, kas saistītas ar augstskolām, var būt ļoti lietderīgas kopīgā prasību noteikšanā. Pasniedzējiem ir jābūt pienācīgi sagatavotiem šādām dinamiskām pārmaiņām. Eiropas Savienībā uzņēmējdarbības prasmes (9) būtu jāattīsta arī visos augstākās izglītības novirzienos.

5.4.

Tikpat noderīgas var būt arī privātā un publiskā sektora partnerības starp augstskolām un sociālām grupām, piemēram, uzņēmēju aprindām un veselības aprūpes nozari.

5.5.

Vērtīgs projekts augstskolām būtu sadarbībā ar tautsaimniecības nozarēm radīt “izglītības vērtību ķēdes”. Šādam projektam ir divi mērķi:

5.6.

Arī dažās dalībvalstīs slēgtie nolīgumi par noteiktu rezultātu sasniegšanu pozitīvi ietekmē augstskolu specializāciju, profilu un tēlu. Šiem nolīgumiem var būt plaša starptautiska un reģionāla ievirze, un tie var pozitīvi ietekmēt studiju programmu un studentu mērķu vērienīgumu un kvalitāti. Lai to panāktu, ļoti būtiska ir pastāvīga abu pušu (valdību un augstākās izglītības iestāžu) apņēmība.

5.7.

Inovācijai būtu jāietekmē gan pētniecība un izglītība, gan arī pārvaldība. Sekmīgs augšupēju uzlabojumu piemērs ir HEInnovate, kas ir neatkarīgs tiešsaistes pašnovērtējuma rīks, kuru izstrādājusi Eiropas Komisija (10). Būtu jāsekmē plašāka šī rīka izmantošana.

5.8.

Studentiem, kuri vēlas būt mobilāki, ir pieejamas augstskolu studiju programmas, kas tiek piedāvātas starptautiskā līmenī, un plašs savā starpā konkurējošu tiešsaistes kursu klāsts. Salīdzināmībai un pārredzamībai būtu jāveicina konkurence un sasniegto rezultātu konverģence. Tādiem pārredzamības rīkiem kā ES sistēmai U-Multirank ir milzīgs potenciāls, un augstskolām vajadzētu apsvērt, kā šādu rīku izmantot efektīvāk.

5.9.

Visiem talantīgajiem cilvēkiem vajadzētu būt vienlīdzīgām iespējām piekļūt augstākajai izglītībai. Arvien biežāk tiek ieviestas maksas sistēmas. Tāpēc studenti aizvien kritiskāk vērtē izglītību, ko viņi iegūst. Taču nav pieļaujama nekāda sociāla atlase, ko izraisa studiju maksas ieviešana. Studentiem sniegtajam atbalstam (tam jābūt atkarīgam no viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa) ir jānodrošina, ka visiem ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt pienācīgai izglītībai. Turklāt studiju maksas sistēmas nedrīkst ļaunprātīgi izmantot, lai aizstātu valsts piešķirto finansējumu.

5.10.

Arī demogrāfiskās attīstības tendenču dēļ ir jāvelta papildu pūles, lai palielinātu absolventu skaitu attiecīgajos reģionos un lai it īpaši stiprinātu šo reģionu noturību un turpmāko dzīvotspēju.

5.11.

Gan studentu, gan tautsaimniecības interesēm atbilst prasība, ka augstākajai izglītībai un pētniecībai jābūt savstarpēji cieši saistītām. Tomēr finansēšanas modeļi parasti vairāk atbalsta pētniecības rezultātus, un tādēļ augstskolu pasniedzēji aizvien biežāk nevēlas nodarboties ar pasniegšanu.

5.12.

Augstskolām pienācīgi jāņem vērā, ka lielākais vairums absolventu ar bakalaura grādu un maģistra grādu un pat ar doktora grādu strādās sabiedrības labā un tautsaimniecībā, proti, ārpus zinātnes jomas. Tādēļ izglītības standartiem un pienācīgai sagatavotībai turpmākajam darbam arī turpmāk būtu jābūt galvenajai prioritātei neatkarīgi no tā, kāda ir (vislabākās) augstskolas specializācija. Šajā jomā ASV rāda piemēru, ko Eiropai nevajadzētu atdarināt (11). Eiropai vajadzīgā formula ir tiekšanās pēc izcilības un vienlīdzības.

5.13.

Digitalizācija ir paradigmas maiņa, kas būtiski ietekmē augstāko izglītību, proti, gan mācīšanu un (jaukta tipa (12)) mācīšanos, gan pasniedzēju un studentu prasmes, gan arī pārvaldības struktūras. Visos līmeņos būs vajadzīgs vairāk dinamiskuma un elastīguma. Tādēļ noderīga un pat būtiska ir ciešāka augstākās izglītības iestāžu un privātā sektora sadarbība.

6.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ES darba kārtībā aizvien biežāk tiek iekļauti visi iepriekš aplūkotie temati un augstākās izglītības modernizācijas jautājumi. Būtu vēlams rast kopēju pieeju, lai nodrošinātu sekmīgu Eiropas augstākās izglītības telpas un Eiropas pētniecības telpas izveidi.

6.2.

Atvērtas un pārredzamas augstskolas, kā arī skaidri noteikta Eiropas pamatstratēģija ļoti pozitīvi ietekmēs vienoto tirgu un Eiropas sabiedrības modernizāciju, kuras mērķis ir radīt pret globālām krīzēm noturīgu sabiedrību. Tādēļ būtiska ir studentu un pētnieku brīva pārvietošanās un zināšanu brīva aprite.

6.3.

ES iesaistīšanās augstākās izglītības jautājumu risināšanā sākās ar zinātnisko pētījumu veicināšanu, pēc kārtas īstenojot vairākas pamatprogrammas. Vērojams, ka pieaug ES apņēmība veltīt uzmanību izglītības jomai. Stabilitātes un izaugsmes paktā ir uzsvērts, ka jāturpina izaugsmi veicinoši izdevumi, it īpaši izdevumi augstākajai izglītībai.

6.4.

Divi no pieciem stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem ir tiešā veidā saistīti ar augstāko izglītību – ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā, kā arī izglītība. Par to sasniegšanu atbildīgi vairāki Komisijas locekļi. Konkrētām valstīm 2014. gadā adresētie ieteikumi liecina, ka aptuveni pusei dalībvalstu ir nopietnas problēmas saistībā ar prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām, kā arī to, ka augstākās izglītības iestāžu un tautsaimniecības vai citu ieinteresēto personu sadarbība joprojām nav pietiekama.

6.5.

Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos norādīts, ka, nodrošinot efektīvāku sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības iestādēm un tautsaimniecību, jārisina tādi jautājumi kā nodarbināmība un privātā sektora un studentu/absolventu kā nākamo darbinieku (vai darba devēju) vajadzības, kā arī konkurētspēja. EESK uzsver, ka Komisijai un Padomei būtu efektīvāk jāuzrauga konkrētām valstīm adresēto ieteikumu izpilde un atklāti jāapspriež rezultāti.

6.6.

Neraugoties uz to, ka augstākajai izglītībai vajadzētu būt neatkarīgai un pārskatatbildīgai, dalībvalstīs ir politiskie spēki, kas rosina ieviest stingrāku regulējumu, kurš šo neatkarību mazinātu. Šajos gadījumos tiek piesaukts subsidiaritātes princips, kas liedz Eiropas augstākās izglītības sistēmu saskaņošanu. Tas kaitētu studentu un visas sabiedrības interesēm.

6.7.

Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām būtu jāizmanto labākas un plašākas prasmes. Tādēļ ir vajadzīga augstskolu, pasniedzēju un studentu pārrobežu savstarpējā bagātināšanās un atvērtība pasaulei. Mērķtiecīga Padomes, dalībvalstu un Komisijas apņēmība, pilnveidojot valstu un ES pilnvaru sadalījumu un precizējot tās, varētu uzlabot augstākās izglītības rezultātus.

6.8.

EESK pastāvīgi uzsver, cik svarīgas ir ES pētniecības un inovācijas programmas. Pārrobežu pētniecība palielina ieguldījumu rentabilitāti, ES programmas rosina pievērsties svarīgām tehnoloģijām un stratēģiskiem tematiem, starpvalstu finansējums nodrošina labākus rezultātus, un Eiropas zinātnes apvienības reāli uzlabo Eiropas konkurētspēju. Tādēļ arī jaunas zināšanas ir vairāk jāizplata, it īpaši nodrošinot to brīvu pieejamību.

6.9.

Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un kopš 2014. gada arī saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” Eiropas Pētniecības padome sekmīgi atbalsta augstas kvalitātes pētniecību, piešķirot konkurētspējas uzlabošanai paredzētu finansējumu. Tomēr strukturāli šķēršļi joprojām kavē pētnieku, zinātnieku un studentu pārrobežu mobilitāti.

6.10.

Augstākās izglītības un pētniecības rezultāti tiek aizvien vairāk vērtēti, un tiek nodrošināta to pārredzamība visā pasaulē. Augstskolas sadarbojas un konkurē pasaules līmenī, strādājot pie kopīgiem pētniecības projektiem, cenšoties gūt izcilus rezultātus un aizvien vairāk piesaistot studentus un darbiniekus no trešām valstīm. Šis ir svarīgs jautājums, un tomēr valstu regulējums un stimulu trūkums var kavēt progresu šajā jomā. Starptautiski apsekojumi liecina, ka palielinās atšķirība starp Eiropas labākajām augstskolām un citām augstskolām.

6.11.

Vairāk jācenšas kopīgos projektos iesaistīt izcilus pētniekus no visas Eiropas. Jāveido saikne starp visiem kontinentā esošajiem īpašo zināšanu centriem, un tie būtu jāiesaista izcilos Eiropas pētniecības projektos.

6.12.

Zinātnieku un studentu mobilitāte Eiropā ir vāja, jo pārrobežu aprite joprojām tiek mākslīgi kavēta. Eiropā steidzami risināms jautājums ir vienlīdzīgu darba apstākļu nodrošināšana pētniekiem un zinātniekiem, kā arī lielāka studiju programmu un studentiem piešķirto grādu konverģence.

6.13.

Neatbilstošie statistikas dati būtu jāuzlabo un labāk jāizmanto, lai novērtētu mobilitātes apmēru un atbalstītu mobilitāti.

6.14.

Augstskolu atvērtības nodrošināšana un modernizācija, kā arī kultūru daudzveidība, ko nodrošina plašāka internacionalizācija, ir lietderīga. Turklāt studenti, kas var izmantot modernus sociālās plašsaziņas līdzekļus, tādus pārredzamības instrumentus kā U-Multirank un augstskolu specializēšanās, tiek rosināti izdarīt konkrētu izvēli. Viņiem varētu palīdzēt pragmatiski risinājumi ES līmenī.

6.15.

Cieša sadarbība starp tiem, kas to vēlas, var parādīt, kāda var būt virzība uz priekšu. Viens piemērs ir Beniluksa valstu nesen noslēgtais nolīgums par diplomu automātisku savstarpējo atzīšanu. Tas ir būtisks solis uz priekšu (13). Virzība uz augstskolu piešķirto grādu un dažādo zinātnisko grādu savstarpēju atzīšanu palīdzēs mazināt šķēršļus starp augstskolām un radīs iespējas atvērtai apmaiņai.

6.16.

Piemērotas sistēmas kvalitātes nodrošināšanai ir jāinternacionalizē, un tām vajadzētu būt skaidrai saiknei ar Eiropu. Šajā procesā arī jāpanāk akreditācijas lēmumu atzīšana. Jebkura iniciatīva šajā jomā būtu vērtējama atzinīgi (14). Savstarpējās atzīšanas procesam būtu pakāpeniski jāvirzās uz priekšu, līdz tiek sasniegta Eiropas līmeņa akreditācija, un tas it īpaši paaugstinās izglītošanas kvalitāti vājākās augstskolās.

6.17.

Šāda prakse pozitīvi ietekmētu gan mobilitāti, gan nodarbināmību visā Eiropā. Ieviešot vienotu grādu vairākās augstskolās, to kopīgās programmas kļūtu daudz populārākas. Jāapsver iespēja atbalstīt šādu mērķsadarbību. Kvalitāti var paaugstināt administratīvo un izglītošanas metožu apmaiņa uz vietas.

6.18.

Galvenais internacionalizācijas priekšnosacījums ir kopīgu valodu lietošana. Kultūras un ekonomisku apsvērumu dēļ ir vēlamas (vairāk nekā divu) valodu zināšanas. Angļu valoda varētu būt mūsdienu lingua franca. Progress valodu prasmju uzlabošanā ir pārāk lēns. Būtu jāapsver iespēja noteikt, ka studentiem obligāti jāzina viena svešvaloda.

6.19.

Programma Erasmus+ līdz šim īstenota ļoti sekmīgi, un tā ir milzīgs solis uz priekšu mobilitātes atvieglošanā. To atzinīgi vērtē arī tautsaimniecība. Tā ļoti labi saskan ar Komisijas pamatprincipu, kas attiecas uz izaugsmi un nodarbinātību. Programmas finansējumam būtu jāspēj apmierināt aizvien pieaugošo pieprasījumu. Būtu jānovērš juridiskie šķēršļi, kas kavē studentu apmaiņu.

6.20.

Eiropas strukturālo un investīciju fondu prioritāte pamatoti ir inovācijas un izaugsmes aspekti, tostarp pētniecība. Komisijai ir jāuzņemas vadošā loma centienos uzlabot augstskolu iesaistīšanos reģionāla līmeņa projektos.

6.21.

Augstskolas parasti ir neatkarīgas no vietējām un reģionālajām pašvaldībām, taču pastāv arī zināmi izņēmumi. Uz tiem būtu jāvērš uzmanība. Ļoti vērtīgu ieguldījumu sniedz arī ESIF programma, kas ar RIS3  (15) starpniecību saista pētniecību ar ES reģionālajām programmām, sekmējot inovācijai labvēlīgas vides radīšanu.

6.22.

Augstskolām vajadzētu būt informētām par RIS 3 un to īstenošanu dažādos līmeņos. Kopā ar aktīvām reģionālajām iestādēm tām būtu jāuzņemas aktīva loma programmas īstenošanā.

6.23.

Diemžēl ar pārvaldību saistītu iemeslu dēļ augstskolas joprojām nepietiekami aktīvi izmanto ESIF programmu. Jācenšas panākt sinerģiju starp ES programmām (ESIF, “Apvārsnis 2020” un Erasmus+), taču pretrunīgi nosacījumi liedz to panākt.

24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/20

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

Līdzziņotājs:

Zbigniew KOTOWSKI

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka gan atsevišķi Eiropas inženieri un tehniskie speciālisti, gan attiecīgās to apvienības dalībvalstīs un Eiropā sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas reindustrializācijā, paātrinot pētniecības sasniegumu pārveidi inovatīvos produktos ar pielietojumu tirgū.

1.2.

Ekonomikas attīstība Eiropas Savienībā arvien vairāk ir saistīta ar reindustrializāciju; tas nozīmē stratēģisku pāreju uz inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību, tai skaitā jaunu, kvalitatīvu tehnoloģiju, materiālu un pakalpojumu, izstrādes, ražošanas un tirdzniecības jauniem, ilgtspējīgiem modeļiem.

1.3.

EESK uzskata, ka ir vairāk jāuzsver un jānovērtē inženieru un citu tehnisko profesiju pārstāvju izšķirošā loma šajā procesā, risinot ar reindustrializāciju saistītās Eiropas sabiedrības problēmas, un aicina izvērst uz līdzdalību balstītas prognozēšanas darbības attiecībā uz profesijas nākotni.

1.4.

EESK iesaka veicināt Eiropas uzņēmējdarbības un inovācijas kultūru un izstrādāt konkrētus pasākumus inženiera un tehniskā speciālista – civilizācijas un labklājības veidotāja – profesijas popularizēšanai.

1.5.

EESK atbalsta nepieciešamību nodrošināt profesijas veicināšanai saskaņotu Eiropas pasākumu programmu, kurā būtu iekļauti šādi jautājumi:

1.6.

EESK uzskata, ka augsts apmācības un kvalifikācijas līmenis inženierzinātnēs ir būtisks priekšnoteikums efektīvai savstarpējas atzīšanas sistēmai. Ja vēlamies nodrošināt katras valsts uzticēšanos savstarpējai profesionālajai mobilitātei, kura balstās uz zināšanām, ir jāsaglabā augsti izglītības un apmācības standarti, tostarp ir jāievieš ES 29. fakultatīvais regulatīvais režīms, pamatojoties uz pieredzi saistībā ar brīvprātīgo Eiropas profesionālo karšu testēšanu (1), un aktīvi jāatbalsta valstu un Eiropas profesionālās inženieru apvienības.

1.6.1.

Mūsdienās, sabiedrībai attīstoties, rodas daudzas jaunas ar tehnikas jomu nesaistītas darbvietas, kas, pateicoties plašsaziņas līdzekļu ietekmei un sabiedriskās popularitātes vēlmei, piesaista jauniešus, kuri tiecas pēc straujas un augsti novērtētas karjeras. Laikā, kad vērojama šāda attīstības tendence, valda uzskats, ka inženiera profesija ir parasta un nepaver iespējas vieglai un straujai karjeras virzībai. Tādēļ nākamajām paaudzēm inženierzinātnes nešķitīs pievilcīgas, un tas rada nopietnus draudus sekmīgai Eiropas reindustrializācijai un Eiropas rūpniecības konkurētspējai. Tā ir nopietna problēma, kas pašreizējām izglītības sistēmām ir jārisina, un tādēļ pamatizglītības posmā būtiski jāpalielina uzmanība, kura tiek veltīta matemātikai, fizikai un inženierzinātnēm, un šie priekšmeti jāpasniedz interesantāk, lai modinātu jauno paaudžu ziņkāri. Tāpat visām pārējām dalībvalstīm, kurās šāda sistēma nepastāv, būtu jāveltī īpaša uzmanība duālās izglītības principam un paraugprakses piemēriem šajā jomā (Vācija, Šveice un Austrija).

1.7.

EESK uzskata, ka ir jāizveido Eiropas inženieru vienotais tirgus un jāattīsta daudzpusīga kopēja koncepcija ar mērķi palielināt mobilitāti visā Eiropas telpā, ņemot vērā savstarpējās atzīšanas svarīgo nozīmi, jo īpaši attiecībā uz pašnodarbinātiem un neatkarīgiem inženieriem.

1.8.

EESK iesaka stiprināt inženierzinātnes komponenta nozīmi Eiropas standartizācijas politikā, lai paātrinātu, vienkāršotu un modernizētu procedūras, kā arī nodrošinātu sistēmu un tīklu sadarbspēju.

1.9.

EESK iesaka organizācijām, kas apvieno inženierus, saskaņā ar Eiropas profesionālo kvalifikāciju satvara sistēmu izstrādāt elektroniskus apmācības modeļus, kas būtu piemēroti jaunajai paaudzei, kā arī pārvaldības un novērtēšanas kārtību, ņemot vērā jauno inženieru īpašības un piedāvājot pievilcīgu darba vidi un karjeru.

1.10.

EESK uzskata, ka inženierus pārstāvošajām struktūrām un arodorganizācijām būtu jārod lielāka konverģence ES līmenī, lai īstenotu vienotu virzošo lomu gan Savienībā, gan ārpus tās un lai nodrošinātu saviem biedriem mūžizglītību saskaņā ar vienotiem Eiropas kritērijiem.

1.11.

EESK iesaka Komisijai rīkoties konkrēti, lai izveidotu Eiropas Brīvo profesiju forumu, kurā būtu plaši pārstāvētas inženieru nozares apvienības, profesionālās organizācijas un biedrības (2), un cer, ka tiks radīts Eiropas inženieru portāls, kurā būs atspoguļota tāda problemātika kā atbildība, intelektuālais īpašums, nodokļu un pensiju jautājumi, kā arī mūžizglītība, paraugprakses kodeksi utt.

1.12.

EESK iesaka Komisijai izstrādāt, pamatojoties uz inženieru un tehnisko darbinieku organizāciju pieredzi dalībvalstīs, Eiropas labas inženiertehniskās prakses kodeksu un nodrošināt šiem speciālistiem juridiskus un finansiālus priekšnosacījumus inovatīvu projektu īstenošanai, kas jo īpaši paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī pētniecības un izstrādes dalībniekiem.

1.13.

EESK uzskata, ka profesijai aizvien vairāk jābūt orientētai uz sarežģītu problēmu risināšanu saistībā ar ekonomikas, sociālo un vides ilgtspēju, aizvien plašāk izmantojot progresīvas daudzdisciplīnu pieejas un atbilstīgu sadarbspēju starp ražošanas sistēmām un jaunajiem rūpniecības 4.0 apstākļiem.

1.14.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā Eiropadomes 2014. gada 20. un 21. marta secinājumus, kurā bija prasība prioritārā kārtā un vairāk iesaistot nozari novērst trūkumus zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā (t. s. STEM (science, technology, engineering and maths) prasmes).

2.1.

Eiropas inženierijas pirmsākumi rodami atjaunotnes meklējumos, kurus pārstāv Leonardo ģēnijs, kas atspoguļo Eiropas sabiedrības atvērtību jauninājumiem un kultūras kontekstu, kurā tiek veicināta pilsoniskā līdzdalība, laba pārvaldība un strādīgums.

2.2.

Kā uzsver Eiropas Parlaments, krīze ir smagi ietekmējusi Eiropas ekonomiku. ES ir jāīsteno vispārēja izaugsmes stratēģija, lai pārvarētu šādas grūtības (3).

2.3.

ES reindustrializācijas stratēģija galvenokārt ir vērsta uz investīcijām jauninājumos – jomu, kurā inženierim ir galvenā loma, jo īpaši tādās ātri augošās nozarēs.

2.4.

Digitālo tehnoloģiju konverģence, komunikācijas sistēmas un viedie tīkli, nanobiotehnoloģijas, ilgtspējīgas rūpniecības tehnoloģijas, 3D printeri un tīras nozaru pamattehnoloģijas ievērojami izmaina ekonomikas un sabiedrības darbības veidus tādā ātrumā, kas globalizācijas ietekmē ir kļuvis eksponenciāls.

2.5.

ES nākotne ir saistīta ar reindustrializāciju, un tas galvenokārt nozīmē stratēģisku pāreju uz produktu ar augstu pievienoto vērtību, tai skaitā jaunu tehnoloģiju, materiālu un pakalpojumu, izstrādes, ražošanas un tirdzniecības jauniem, ilgtspējīgiem modeļiem aizvien digitalizētākā pasaulē.

2.6.

EESK ir pārliecināta, ka bez tehniskajiem un zinātniskajiem cilvēkresursiem, kuru rīcībā ir nepieciešamā pieredze un zināšanas, būs grūti sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos mērķus. Šajā nolūkā ir jāveicina inženieru un citu tehnisko speciālistu profesionālo organizāciju un apvienību loma valstu un ES līmenī.

2.7.

Eiropā lielākā daļa tehnisko zināšanu ir koncentrētas inženierzinātņu nozarē, ko veido aptuveni 130 000 uzņēmumu, kuros nodarbināti vairāk nekā 10 miljoni augsti kvalificētu un kompetentu darbinieku un kuru gada produkcija ir aptuveni 1 840 miljardu euro jeb aptuveni viena trešdaļa no visa ES eksporta. Turklāt inženieriem un citiem tehniskajiem speciālistiem ir svarīga loma visās ekonomikas jomās (4).

2.8.

Eiropas politikā ir jāizvērš jauna vieda pieeja, kurā darbiniekiem ar tehnisko izglītību būtu piešķirta jauna nozīme. Pieaug arī vajadzība pārvaldīt teritoriju viedas pārveides procesus, ko skaidri pieprasa Eiropas jaunās programmas.

2.9.

Lai sasniegtu šos mērķus, ES ir jāuzlabo darbaspēka profesionālo spēju līmenis. Jo īpaši inženierzinātņu prasmju jomā palielināsies publiskā un privātā sektora pieprasījums. Publiskajā sektorā būs lielāka nepieciešamība pēc tehniskajām zināšanām, lai, piemērojot jaunās publiskā iepirkuma direktīvas, kas aptver uzņēmumu tīklu sadarbības veidus, darbu kopās un jaunas programmatūras, risinātu uzdevumus tādās jomās kā enerģētika, transports, veselības aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana, izglītība, oglekļa dioksīda emisija, lietiskais internets, aprites ekonomika.

2.10.

Arī privātajam sektoram, ja tas vēlas gūt labumu no attīstītu prasmju izmantošanas darbvietās, būs jāuzlabo inženiertehniskās prasmes. Kā liecina patērētāju ieradumu analīze, pastāvīgi pieaug pieprasījums pēc viediem produktiem un pakalpojumiem.

2.11.

Lai spētu risināt ar jaunajiem rūpniecības procesiem saistītos uzdevumus, ir pastāvīgi jāatjauno tehniskās zināšanas un pieredze. Vajadzīgi arī jauni mācīšanās veidi un metodes, kā arī jauna apmācība ar mērķi nodrošināt nozares cilvēkresursu un sociālā kapitāla optimālu un elastīgu izmantošanu. Jāizveido jauni darba veidi brīvo profesiju pārstāvjiem, kuri ir nodarbināti profesionālo, tehnisko un zinātnisko pakalpojumu jomā Eiropā.

2.12.

Lielāka mobilitāte valstu, ES un pasaules darba tirgū nozīmē labāku darbaspēka izmantošanu, kas pieejams pievilcīgajā inženieru nodarbinātības jomā ES. Līdz ar iespēju izvēlēties ES 29. fakultatīvo regulatīvo režīmu, varētu veicināt ES profesionālās kartes izplatīšanu ar mērķi atvieglot kvalificētiem inženieriem iespējas attīstīt savu profesionālo pieredzi dažādās ES valstīs.

2.13.

Lai piesaistītu potenciālos inženierzinātņu studentus inženiera profesijai, ir nepieciešama labāka sadarbība starp rūpniecības pārstāvjiem un akadēmiskajām aprindām, starp darba devējiem un publiskajām un privātajām mācību iestādēm kā pamatizglītības, tā vidējās izglītības līmenī, kā arī pētniecību un izstrādi. Tas nozīmē piemērot uzņēmumu sociālo atbildību un veicināt pienācīgu apmācību.

2.14.

Līdz ar uzņēmēju iesaistīšanos un jaunu, sarežģītāku uzdevumu parādīšanos jaunieši sāk izprast, ka matemātika, informācijas tehnoloģijas, fizika un ķīmija ir vajadzīga, lai risinātu sabiedrībai aktuālās problēmas, un ka šīm zināšanām ir svarīga loma jaunu inovatīvu risinājumu meklējumos medicīnā, veselības aprūpē, kā arī transporta, piesārņojuma novēršanas un energotaupības jomā.

2.15.

Šāda sadarbība būtu jārada vietējā līmenī, taču gūtajai pieredzei un paraugpraksei jābūt izmantojamai visā Savienībā. Tas veicinātu jaunu darbvietu izveidi un karjeras iespējas inženieriem, kā arī sekmētu šo jomu dzīvotspēju un popularitāti jauniešu vidū.

2.16.

Vienlaikus, ņemot vērā paralēlo progresu dažādās nozarēs un praktisko pielietojumu multidisciplinaritāti, ir jānodrošina kvalitāte un efektivitāte un jāievieš izglītības programmas, kas vidējā un augstākajā izglītībā iekļautu tādus mācību priekšmetus kā sociālpsiholoģija un cilvēkresursu pārvaldība komandā, radošo procesu stimulēšana, nanotehnoloģijas, biomedicīniskā inženierzinātne, tehnikas vēsture, ekonomikas ģeogrāfija utt.

2.17.

Viens no veidiem, kā nodrošināt minēto profesiju atbilstību standartiem, ir mācību programmu akreditācija. Kvalitātes garantijas process ir saistīts ar salīdzināšanas un novērtēšanas standartu ieviešanu saskaņā ar ES un dalībvalstu noteikumiem par profesionālajām kvalifikācijām.

2.18.

Ārējā akreditācija un iekšējās kvalitātes garantijas ir divi ļoti svarīgi aspekti, kas nodrošina inženierzinātņu izglītības kvalitāti.

3.1.1.

Tajā pašā laikā EESK uzskata, ka ir jānodrošina šāda Eiropas pasākumu programma profesijas popularizēšanas jomā:

3.2.1.

EESK uzskata, ka augsts apmācības un kvalifikācijas līmenis inženierzinātnēs ir priekšnoteikums efektīvai savstarpējas atzīšanas sistēmai; pazemināt izglītības standartus, lai veicinātu mobilitāti, nozīmētu samazināt savstarpēju uzticēšanos Savienībā, kas balstīta uz zināšanām un ir spējīga rast risinājumus inženierzinātnes jaunajiem uzdevumiem.

3.2.2.

EESK uzskata: pēc mācību programmu ciešākas konverģences, fakultatīva paralēla regulējuma pieņemšanas attiecībā uz brīvprātīgu ES profesionālo karti, kā arī kopēja apmācības regulējuma un tādu sistēmu izstrādes, ar kurām apstiprina formāli un/vai neformāli iegūtu kvalifikāciju, ir jāizvērš daudzpusēja kopēja pieeja – Eiropas profesionālā karte (6).

3.2.3.

EESK iesaka uzsākt konkrētas darbības, kas popularizētu inženiera un tehniskā speciālista profesiju, kurai ir būtiska nozīme pētniecības sasniegumu paātrinātā ieviešanā ar mērķi rast pielietojumu tirgū un risināt sabiedrībā aktuālas problēmas. Konkrēti inženieriem, kas piedalās iniciatīvā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” (Erasmus for Young Entrepreneurs, EYE), EESK prasa īpaši pastiprināt mikrofinansēšanas mehānismus, kā arī iedibināt ES Radoša inženiera balvu, tādējādi dodot iespēju profesijai iegūt plašāku pamanāmību un sekmējot izcilu inženierijas ideju un projektu izstrādi.

3.3.1.

Ņemot vērā tehnoloģiskā progresa ātrumu, EESK uzskata: svarīga nozīme ir ES atbalstam apmācības moduļu izstrādei sadarbībā ar rūpniecības nozari, tādējādi sasniedzot augstus īpašu prasmju līmeņus, sadarbīgās mācīšanās un mācīšanās darot projektu izvēršanai ar mērķi uzlabot savstarpējo komunikāciju, kā arī tiešsaistes moduļu izstrādei, izmantojot digitālo tehnoloģiju un sakaru tīklus, lai iegūtu un izvērtētu informāciju.

3.3.2.

Pamatojoties uz ES tiesisko regulējumu, būtu jāizstrādā vispārējie standarti, ar kuriem varētu novērtēt vadības un riska uzņemšanās spējas, kas iegūtas neformālas mācīšanās ceļā (7).

3.3.3.

Jaunās paaudzes prasmju izmantošana, ņemot vērā ConGen, ir vajadzīga jauna pieeja ražošanas, organizācijas, sakaru un vadības struktūrām.

3.4.1.

EESK uzskata, ka vairāk jāuzsver un jānovērtē inženieru un citu tehnisko profesiju izšķirošā loma to problēmu risināšanā, kas Eiropas sabiedrībai kopumā rodas reindustrializācijas procesā; komiteja aicina īstenot, iesaistot attīstības jomas dalībniekus, administrācijas, politikas veidotājus un ieinteresētās personas, uz līdzdalību vērstus plānošanas pasākumus, kuros tiktu apzināti un izmantoti nākotnē profesijai nepieciešamie profili, ņemot vērā problēmu risināšanas spējas, kā arī jauno tehnoloģiju ieviešanas un piemērošanas transponēšanas ātrumu.

3.4.2.

Lai pakāpeniski pārietu uz jauno aprites ekonomikas modeli, kas “ietver otrreizējo pārveidi un otrreizējo patēriņu” (8), inženieriem vajadzētu būt īpašai nozīmei, piešķirot reindustrializācijas procesam tādas iezīmes kā ekonomikas, sociālā un vides ilgtspēja.

3.5.1.

EESK uzskata, ka reindustrializācijas procesā Eiropas inženieri un citi tehniskie speciālisti ir būtisks resurss, kas paātrina pētniecības sasniegumu pārveidi inovatīvos produktos ar pielietojumu tirgū, kā arī nodrošina risinājumus sarežģītām problēmām, kas saistītas ar pāreju uz ilgtspējīgu, veselīgu un konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. Šim resursam jābūt iespējai piekļūt inovatīviem risinājumiem, kas atalgo ne tikai par ekonomiskumu, bet arī kvalitāti, kā arī atbalsta visa veida sadarbību tīklos un kopās ar ES politikas un programmu starpniecību, sākot ar:

4.1.

ES pašlaik jātiek galā ar šādiem nopietniem izaicinājumiem, kas rada arī lielas grūtības Eiropas inženieriem:

4.2.

EESK uzskata, ka jaunās ConGen paaudzes inženieriem būtu jāveic šādi pasākumi: iegūt augstāku kvalifikāciju un formālas un neformālas kompetences, ņemot vērā, ka vienkāršāku problēmu risināšana tiks uzticēta autonomām digitālajām sistēmām, kā arī attīstīt starpdisciplināras prasmes un elastību, lai spētu risināt sarežģītas problēmas.

4.3.

Organizācijām, kurās inženieri darbojas, vajadzētu izstrādāt, pamatojoties uz Eiropas kvalifikāciju sistēmu, digitalizētus mācību moduļus un sistēmas ar pārvaldības metodēm, kas atbilstu jaunās paaudzes inženieru iezīmēm, stiprinot uzņēmējdarbības vērtību un mērķu apmaiņu un veicinot pievilcīgu darba vidi un karjeras iespējas.

4.4.

EESK uzskata, ka inženierus pārstāvošajām organizācijām un profesionālajām apvienībām būtu jārod lielāka konverģence ES līmenī, lai tām būtu stimulējošāka loma gan ES, gan ārpus tās Eiropas inženieru vienotā tirgus izveidē.

4.5.

EESK iesaka Komisijai rīkoties konkrēti, lai izveidotu Eiropas Brīvo profesiju forumu, kurā būtu plaši pārstāvētas neatkarīgo inženieru un inženierijas MVU nozares apvienības, profesionālās organizācijas un biedrības (9), un izveidot Eiropas inženieru portālu, kurā būtu interaktīvi atspoguļoti tādi problēmjautājumi kā atbildības pārvaldība, intelektuālā īpašuma aizsardzība, nodokļu sistēma un pensijas.

24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/27

Ziņotājs:

Egbert BIERMANN

Līdzziņotājs:

Tautvydas MISIŪNAS

1.1.

EESK atbalsta pasākumus Eiropas rūpniecības politikas veidošanai, jo īpaši pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt pamattehnoloģijas, kas stiprina Eiropas konkurētspēju. Ja Eiropai starptautiskā mērogā būs vienota nostāja, tas stiprinās tās lomu pasaules dialogā. Šajā ziņā svarīgs ieguldījums ir ar nanomateriāliem un nanotehnoloģiju saistītā inovācijas spēja – jo īpaši ķīmijas rūpniecībā.

1.2.

Nanotehnoloģijas atbalsta iniciatīvas īstenošana var palīdzēt tālāk attīstīt Eiropas kopējo rūpniecības politiku. Pētniecība un izstrāde ir tik sarežģītas darbības, ka atsevišķi uzņēmumi vai iestādes tās vieni paši nespēj īstenot. Tāpēc nepieciešama visaptveroša sadarbība starp augstskolām, zinātniskajām iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmumu inkubatoriem. Pozitīva pieeja ir pētniecības tīkli, kas izveidoti arī ķīmijas un farmācijas nozarē. Jānodrošina arī MVU iekļaušana.

1.3.

Lai pilnveidotu nanotehnoloģiju, jāturpina attīstīt izcilības centri (nanocentri). Jāveido sadarbības tīkli starp attiecīgajiem speciālistiem no tautsaimnieciskajām, zinātniskajām, politiskajām un sabiedriskajām aprindām, lai veicinātu tehnoloģijas nodošanu, digitālo un personisko sadarbību, labāku riska novērtēšanu, speciālu dzīves cikla analīzi un nanoproduktu drošumu.

Pētniecības pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” paredzētie finansēšanas instrumenti nanotehnoloģijas jomā būtu jāvienkāršo un jāpadara elastīgāki galvenokārt atbilstīgi MVU vajadzībām. Jāpastiprina publiskais finansējums, kā arī jāveicina privātā finansējuma piesaistīšana.

1.4.

Lai starpdisciplināro nanotehnoloģiju labāk iekļautu izglītības un apmācības sistēmās, jāiesaista talantīgi zinātnieki un tehniķi tādās disciplīnās kā ķīmija, bioloģija, inženierzinātnes, medicīna un sociālās zinātnes. Uzņēmumiem ir jāveic mērķtiecīgi apmācības un tālākizglītības pasākumi, lai spētu izpildīt darbiniekiem nepieciešamās pieaugošās kvalifikācijas prasības. Jāiesaista darba ņēmēji ar atbilstošu pieredzi un zināšanām.

1.5.

Tālāk jāveicina ES standartizācijas process. Standartiem ir svarīga nozīme likumu ievērošanā, īpaši tad, ja darba ņēmēju interesēs ir jāveic riska novērtējums. Tāpēc jāattīsta sertificētiem atsauces materiāliem paredzēti instrumenti, lai pārbaudītu procesus, kas mēra nanomateriālu īpašības.

1.6.

Patērētāji pilnībā jāinformē par nanomateriāliem. Obligāti jāveicina sabiedrības atbalsts šīm pamattehnoloģijām. Nepieciešams pastāvīgs patērētāju un vides apvienību, ekonomikas un politikas pārstāvju dialogs. Tādēļ jāizstrādā Eiropas mēroga informācijas platformas un izpratnes veidošanas instrumenti.

1.7.

EESK sagaida, ka Eiropas Komisija izveidos nanomateriālu uzraudzības centru, kas uzraudzīs un vērtēs šo materiālu attīstības procesus un pielietojumus, otrreizējo pārstrādi un iznīcināšanu. Šim centram būtu jānovēro un jānovērtē arī ietekme uz nodarbinātību un darba tirgu un jāizstrādā no tās izrietošie politiska, ekonomiska un sociāla rakstura secinājumi. Līdz 2020. gadam būtu jāizstrādā aktuāls ziņojums par nanomateriāliem un nanotehnoloģiju Eiropā, kurā būtu izklāstītas iespējamās attīstības tendences līdz 2030. gadam.

2.1.

Lai palielinātu konkurētspēju, Eiropas Komisija ir izvirzījusi un izvirza dažādas inovāciju un pamattehnoloģiju atbalsta iniciatīvas. Tādi piemēri ir Komisijas paziņojumi “Kopējas stratēģijas izstrādāšana svarīgām pamattehnoloģijām ES” (2009. gads, 2012. gads) un 2014. gada paziņojums “Pētniecība un inovācija”. Vairākos EESK atzinumos (1) nanotehnoloģijai ir pievērsta īpaša uzmanība.

2.2.

Pēc Jean-Claude Juncker plāna pieņemšanas 2014. gadā ES rūpniecības politika ieguvusi īpašu nozīmi un tādējādi arī atbalstu inovatīvām tehnoloģijām. Definētās prioritārās tehnoloģijas skaidri parāda, ka konkurētspējīgai Eiropas rūpniecības politikai stratēģiski jābūt vērstai uz nākotnes tehnoloģijām un materiāliem. Jo īpaši tas attiecas uz ķīmijas un farmācijas nozari.

2.3.

Eiropas ķīmijas un farmācijas nozare ir citu nozaru virzītājspēks. Nanotehnoloģijai ir galvenā nozīme jaunu produktu izstrādē. Tā palielina konkurētspēju un veicina ilgtspējīgas rūpniecības attīstību.

2.4.

Mūsdienās nanomateriālus jau izmanto daudzos produktos, kas paredzēti ikdienas lietošanai (piemēram, sporta apakšveļa, kosmētika, pārklājumi). Papildus tiek izstrādāti jauni produkti un metodes (piemēram, enerģijas un vides iekārtas, medicīnas iekārtas, optika, mikroshēmu izstrāde un izgatavošana, tehniskā datu aizsardzība, būvniecības nozare, kā arī lakas un krāsas vai zāles un medicīnas iekārtas).

2.5.

Tā kā nanomateriālu izmēri ir niecīgi, tiem var būt jaunas optiskās, magnētiskās, mehāniskās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības. Izmantojot šos materiālus, iespējams izstrādāt inovatīvus produktus, kuriem ir jauni izmantošanas veidi un specifiskas īpašības.

2.6.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pieņemto ieteikumu nanomateriāli ir materiāli, kuru galveno sastāvdaļu izmēri ir 1 līdz 100 miljardās daļas no metra. Šī definīcija ir svarīgs solis virzībā uz priekšu, jo tajā skaidri aprakstīts, kādi materiāli jāuzskata par nanomateriāliem, un ļauj izvēlēties vispiemērotāko testēšanas metodiku (2).

2.7.

Nanotehnoloģijai ir lielas izaugsmes iespējas. Eksperti aprēķinājuši, ka no 2006. gada līdz 2021. gadam izaugsme šajā nozarē būs no 8 miljardiem USD līdz 119 miljardiem USD gadā (3).

3.1.

Ķīmijas rūpniecībā ir plašas nanotehnoloģijas izmantošanas iespējas. Jānorāda, ka mūsdienās jēdziens “nano” ietver daudzus elementus, kas nebūt nav jauni, lai gan “nanotehnoloģija” šķiet pavisam jauns jēdziens. Piemēram, viduslaikos veidotajos krāsainajos baznīcu logos ir izmantotas zelta nanodaļiņas. Jaunums nanotehnoloģijā, kā to izprot mūsdienās, ir tas, ka tagad daudz labāk ir zināmas tās izmantošanas iespējas.

3.2.

Nanotehnoloģiju plaši var izmantot dažādās medicīnas jomās. Tā kā daudzām bioloģiski aktīvajām vielām ir spēcīgas blakusparādības, jau zāļu izgatavošanas pirmsākumos ir bijusi vēlme bioloģiski aktīvo vielu nogādāt tieši slimajos audos. Šādas blakusparādības bieži izraisa bioloģiski aktīvo vielu nespecifiska sadalīšanās ķermenī. Nanomēroga sistēmas bioloģiski aktīvo vielu transportēšanai nodrošina bioloģiski aktīvās vielas mērķtiecīgu ievadīšanu slimajos audos, tādējādi samazinot blakusparādības.

3.3.

Dzīvības zinātņu jomā notiek konkrētu nanotehnoloģiju izstrāde, piemēram, tiek izstrādātas “biomikroshēmas”, kuras izmantojot agrīnā stadijā var atklāt un ārstēt tādas slimības kā, piemēram, Alcheimera slimība, vēzis, multiplā skleroze vai reimatoīdais artrīts (5). Nanodaļiņās bāzētas kontrastvielas mērķtiecīgi piesaista slimās šūnas un nodrošina ātrākas un labākas diagnosticēšanas iespēju. Nanogeli paātrina skrimšļu masas atjaunošanos. Nanodaļiņas, kas spēj pārvarēt hematoencefālo barjeru, piemēram, nodrošina iespēju mērķtiecīgi ārstēt smadzeņu audzējus (6).

3.4.

Tikai 20 nanometru lielās plastmasas membrānu poras filtrē no ūdens mikrobus, baktērijas un vīrusus. Tā dēvēto ultrafiltrācijas metodi izmanto gan dzeramā ūdens, gan rūpnieciskās ražošanas procesu ūdens attīrīšanai.

3.5.

Tuvākajā nākotnē nanotehnoloģija ievērojami palielinās saules enerģijas elementu lietderības koeficientus. Izmantojot jaunus virsmas pārklājumus, var būtiski palielināt saražotās enerģijas daudzumu un panākt daudz lielāku energoefektivitāti.

3.6.

Papildinot plastmasu, metālu vai citu materiālu sastāvu, tā dēvētās nanocaurulītes – oglekļa nanocaurulītes vai grafi – var piešķirt izejvielām jaunas īpašības. Tās uzlabo, piemēram, elektrovadītspēju, palielina mehānisko izturību vai palīdz veidot vieglas būvkonstrukcijas.

3.7.

Nanotehnoloģija var palielināt arī vēja ģeneratoru izmantošanas efektivitāti. Pateicoties jauniem būvmateriāliem, vēja ģeneratori kļūst vieglāki, tādējādi ne vien tiek samazinātas elektroenerģijas ieguves izmaksas, bet arī optimizēta vēja ģeneratoru būve.

3.8.

Apmēram 20 % no pasaules kopējā enerģijas patēriņa mēs izmantojam apgaismojumam. Tā kā nanopētniecība paredz attīstīt energoefektīvas spuldzes, kas patērēs daudz mazāk elektroenerģijas, tās patēriņš samazināsies vairāk nekā par vienu trešdaļu. Un, pateicoties litija jonu akumulatoriem, kas bez nanotehnoloģijas nebūtu iespējami, tirgū ienāk elektrotransportlīdzekļi.

3.9.

Betons ir viens no visizplatītākajiem būvmateriāliem. Kalcija kristālu nanodaļiņas nodrošina iespēju izgatavot betona sagataves, no vienas puses, daudz ātrāk un labākā kvalitātē un, no otras puses, ar mazāku enerģijas patēriņu.

3.10.

Autobūves nozarē jau tagad izmanto nanopārklājumus, kuriem ir specifiskas īpašības. Tas attiecas arī uz citiem satiksmes līdzekļiem, piemēram, lidmašīnām un kuģiem.

4.1.

Konkurences faktori pasaules tirgū nemitīgi mainās. Dažas tendences ir plānotas, bet dažas ir arī neparedzētas. Lai attīstības tendences stabilizētu, tiek izstrādātas politikas programmas. Tā 2010. gadā apstiprināja stratēģiju “Eiropa 2020”. Tās mērķis ir ilgtspējīga un integrējoša izaugsme ar Eiropas mēroga pasākumu ciešāku koordinēšanu. Tas pavērs iespēju uzvarēt sīvajā cīņā par inovācijām. Vissvarīgākie jautājumi ir pētniecība un izstrāde, patentu nodrošināšana, kā arī produktu ražošanas vietas un darbvietas.

4.2.

Ķīmijas rūpniecība ir viena no veiksmīgākajām ES rūpniecības nozarēm, 2013. gadā sasniedzot peļņu no pārdošanas EUR 527 miljardu apmērā, tādējādi kļūstot par otro lielāko ražošanas nozari. Neraugoties uz šo sasniegumu, faktiskais stāvoklis rada iemeslu bažām. Pēc strauja konjunktūras izraisīta pavērsiena no 2011. gada sākuma ražošanas attīstība ir apstājusies. ES daļa pasaules ražošanas nozarē un eksporta jomā jau ilgāku laiku ir samazinājusies (7).

4.3.

ES ķīmijas rūpniecība 2012. gadā pētniecībā ieguldīja aptuveni deviņus miljardus EUR. Kopš 2010. gada šie izdevumi nav palielinājušies. Turpretī, piemēram, ASV, Ķīnā, kā arī Japānā un Saūda Arābijā nanotehnoloģijas pētniecībai un attīstībai tiek piešķirta aizvien lielāka nozīme, tādējādi šīs valstis pastiprinās konkurenci.

5.1.

Vidi saudzējoša saimnieciskā darbība ir būtisks Eiropas rūpniecības politikas konkurences faktors, un tas jāņem vērā, orientējoties gan uz iekšējo, gan uz pasaules tirgu.

5.2.

Nanomateriāli gan kā izejviela, starpprodukts vai pat galaprodukts ar savām daudzajām materiālu īpašībām palielina enerģijas pārveides efektivitāti un samazina enerģijas patēriņu. Nanotehnoloģija piedāvā iespējas samazināt CO2 emisijas (8). Tādējādi tā veicina klimata aizsardzību.

5.3.

Vācijas federālā zeme Hesene ir publicējusi pētījumu, kur uzsvērtas nanotehnoloģijas jaunās iespējas vides aizsardzībā (9), piemēram, ūdens sagatavošanā un attīrīšanā, atkritumu rašanās novēršanā, energoefektivitātē un gaisa attīrīšanā. Šajā ziņā tieši MVU ir lielākas izredzes saņemt pasūtījumus. Ķīmijas rūpniecības nozare veic pētniecību un izstrādā bāzi, kā arī attiecīgās izejvielas un galaproduktus.

5.4.

Tādēļ vides aspekts kā ilgtspējas koncepcijas daļa ir jāiekļauj uzņēmumu, tātad arī MVU, stratēģijās. Šajā procesā aktīvi jāiesaista darba ņēmēji.

5.5.

Piesardzības princips ir Eiropas pašreizējās vides politikas un veselības politikas būtiska sastāvdaļa. Saskaņā ar šo principu pēc iespējas jāsamazina iedarbība uz vidi vai cilvēku veselību vai kaitējums videi vai cilvēku veselībai. Tomēr, īstenojot piesardzības pasākumus, ir svarīgi saglabāt izmaksu, lietderīguma un ieguldījuma samērīgumu, jo īpaši, lai aizsargātu MVU.

6.1.

Tiek lēsts, ka, izmantojot nanotehnoloģijas ķīmijas rūpniecībā, pasaulē var pavērties ļoti plašas nodarbinātības iespējas. Jau šodien tiek lēsts, ka ar nanotehnoloģijām saistīto darbvietu skaits Eiropas Savienībā ir no 300 000 līdz 400 000 (10).

6.2.

Tomēr – papildus izaugsmei – ir jāizvērtē arī riski, kas saistīti ar darbvietu likvidēšanu, ražotņu pārvietošanu vai mainīgo kvalifikāciju spektru.

6.3.

Viens aspekts ir darbvietu skaits, bet otrs – šo darbvietu kvalitāte. Dažādu uzņēmumu “nanojomās”, ne tikai ķīmijas rūpniecībā, parasti tiek radītas labi apmaksātas darbvietas kvalificētiem darba ņēmējiem (11).

6.4.

Tādējādi uzņēmumos rodas liels pieprasījums pēc apmācības un tālākizglītības. Rodas jauni sadarbības veidi. Sociālā partnerība pati par sevi kļūst par inovāciju faktoru, jo vajadzīgs pastāvīgs dialogs, piemēram, par darba organizatorisko struktūru, veselības aizsardzību un tālākizglītību. Vācijas ķīmijas rūpniecībā šim nolūkam ieviesti sociālās partnerības nolīgumi, kas ir ļoti tālejoši (12).

7.1.

Jau šobrīd Eiropas Komisija nanodrošības pētījumiem gadā tērē no 20 līdz 30 miljoniem EUR. Papildus katru gadu no dalībvalstīm nāk klāt apmēram EUR 70 miljoni (13). Tās ir samērīgas un pietiekamas izmaksas.

7.2.

Eiropas līmenī būtu jākoordinē visaptveroša programma publiskai un privātai ilgtermiņa pētniecībai, lai paplašinātu zināšanas par nanomateriāliem, to īpašībām un potenciālajām iespējām un riskiem darba ņēmēju un patērētāju veselībai un videi.

7.3.

Daudzi ķīmijas nozares uzņēmumi saistībā ar riska pārvaldību ir veikuši dažādus pasākumus, lai atbildīgi īstenotu ilgtspējīgu darba aizsardzību un produktu ilgtspējīgu drošību. Šie pasākumi daudzkārt tiek veikti saistībā ar pasaulē ieviesto ķīmijas rūpniecības iniciatīvu par atbildīgu attieksmi (Responsible Care Initiative) (14). Līdzīgas iniciatīvas ir arī citās nozarēs.

7.4.

Atbildība par produktiem jāuzņemas visos posmos, sākot no pētniecības līdz iznīcināšanai. Jau izstrādes posmā uzņēmumi pētī, kā savus jaunos produktus var droši saražot un izmantot. Līdz produkta ieviešanai tirgū izpēte ir jāpabeidz un jāizstrādā norādes par drošu izmantošanu. Turklāt uzņēmumiem jānorāda, kā produktus profesionāli var iznīcināt.

7.5.

Attiecībā uz nanomateriālu drošību Eiropas Komisija uzsver, ka zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka nanomateriāli pēc būtības uzskatāmi par “parastām ķimikālijām” (15). Pastāvīgi pieaug zināšanas par nanomateriālu īpašībām. Var izmantot šobrīd pieejamās riska analīzes metodes.

7.6.

Eiropas Komisija uzskata, ka REACH  (16) ir vislabākais satvars nanomateriālu riska pārvaldībai. Attiecībā uz nanomateriāliem ir vajadzīgi daži paskaidrojumi un precizējumi REACH regulas pielikumos un Eiropas Ķimikāliju aģentūras vadlīnijās par REACH; tas tomēr neattiecas uz regulas pamattekstu (17).

7.7.

Farmācijas rūpniecībā, apstrādājot nanomateriālus, svarīga nozīme ir labai ražošanas praksei (Good Manufacturing Practice). Šis jēdziens ietver direktīvas par zāļu un bioloģiski aktīvo vielu ražošanas procesu kvalitātes nodrošināšanu.

7.8.

Protams, ir jāinformē patērētāji. Pozitīvi piemēri šajā ziņā ir lielo ķīmijas uzņēmumu dialogi par nanotehnoloģiju (18). Šo dialogu mērķis ir informēšana, izpratnes veicināšana un risku apzināšana. Lai atvieglinātu piekļuvi informācijai par nanomateriāliem, Eiropas Komisija 2013. gadā nodeva lietošanā tīmekļa platformu (19). Tajā ir norādes uz visiem pieejamajiem informācijas avotiem, tostarp arī valstu vai nozaru reģistriem.

8.1.

Pozitīva pētniecības un inovāciju vide ir būtisks konkurences faktors. Tas attiecas gan uz produktu un procesu inovācijām, gan inovācijām sociālajā jomā. Nanotehnoloģijas nozīme būtu vairāk jāatzīst un jāatbalsta gan ES prioritātēs, gan šīs tehnoloģijas pētniecības un reģionālajās atbalsta programmās.

8.2.

Pētniecībai un izstrādei Eiropas Savienībā jākļūst par vienu no galvenajām jomām. Tādēļ ir svarīgi Eiropā veidot tīklus, sadarbību un klasterus starp jaunizveidotiem uzņēmumiem, pieredzes bagātiem uzņēmumiem, augstskolām, kā arī pētniecības iestādēm, kas vērstas uz pielietojumu pētniecību un fundamentāliem pētījumiem. Tādējādi tagad iespējams radīt efektīvas inovāciju iespējas. Lai optimizētu sadarbību, ģeogrāfiskos pamatpunktos tiek veidoti centri, kas aptver vairākus uzņēmumus.

8.3.

Izmantojot tādas inovācijām bagātas metodes kā nanotehnoloģija, izšķiroša nozīme ir apmācībai un tālākizglītībai. Speciālisti un augstskolu absolventi vislielāko ieguldījumu inovāciju attīstībā sniedz tad, ja tiek atbalstīta zināšanu apmaiņa starp dažādiem kvalifikācijas veidiem – veicot papildinošus individuālus vai organizatoriski politiskus pasākumus, piemēram, darbs komandā, darbvietu rotācija un lēmumu deleģēšana. Pasaulē valdošā konkurence inovāciju jomā rada arī konkurenci attiecībā uz kvalificētiem speciālistiem. Ar politikas un ekonomikas starpniecību jāizstrādā atbilstīgas stimulu sistēmas.

8.4.

Konkurētspēju nodrošinātu lielāks elastīgums attiecībā uz pētījumu orientāciju un birokrātisko prasību samazināšana. Medikamenti, medicīnas aprīkojums, virsmu pārklājumi, vides tehnoloģijas ir svarīgi Eiropas produkti eksportam un iekšējā tirgū. Tieši orientēšanās uz iekšējo tirgu ar svarīgiem punktiem reģionā šajā ziņā paver plašas iespējas MVU.

8.5.

Ar darbaspēku saistītās izmaksas nedrīkst traktēt tikai kā atalgojuma izmaksas. Novērtējumā jāņem vērā arī attiecīgās ar pārvaldību saistītās izmaksas (piemēram, kontroles pasākumi, kvalitātes nodrošināšana u. c.).

8.6.

Energoietilpīgajā ķīmijas rūpniecībā enerģijas izmaksas ir būtisks konkurences faktors. Konkurētspējīgas cenas un stabila energoapgāde Eiropas Savienībā ir konkurētspējas, jo īpaši arī MVU konkurētspējas, priekšnosacījums.

24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/33

Ziņotāja:

Reine-Claude MADER

1.1.

EESK pozitīvi vērtē dažādās iniciatīvas, ko Komisija īstenojusi, lai veicinātu godīgu konkurenci, kas aizsargā ekonomikas dalībnieku (uzņēmumu, patērētāju, darba ņēmēju) intereses.

1.2.

EESK atbalsta Komisijas veiktos pasākumus ar mērķi nodrošināt konkurences noteikumu ievērošanu, tostarp pasākumus cīņai ar negodīgas konkurences praksi, piemēram, dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas kavē ES ekonomikas – jo īpaši MVU, kam ir noteicošā loma izaugsmes un nodarbinātības jomā, un sociālās ekonomikas uzņēmumu, kas sekmē sociālo kohēziju, – attīstību.

1.3.

Tomēr pauž nožēlu, ka arī šoreiz Komisija nav pieņēmusi kolektīvās rīcības juridisku mehānismu, kas negodīgas konkurences upuriem ļautu efektīvi īstenot tiesības uz zaudējumu atlīdzināšanu.

1.4.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paveikto, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir zināmi un pārredzami, tādējādi stabilizējot uzņēmumus un līdz ar to arī tirgu. Šajā saistībā komiteja vēlas atgādināt, ka uzmanība pastāvīgi jāpievērš mazumtirdzniecības nozarē īstenotajai praksei.

1.5.

EESK pauž gandarījumu, ka Komisija devusi impulsu sadarbībai ar valstu konkurences iestādēm, jo tām ir noteicošā loma gan profilakses jomā, gan tādu programmu izstrādē, ar kurām paredzēts veidot izpratni par konkurences tiesībām. Komiteja uzskata, ka šajā nolūkā minētās iestādes ir jānodrošina ar vajadzīgajiem līdzekļiem.

1.6.

Lai negodīga konkurence nekaitētu Eiropai, tirdzniecības globalizācijas apstākļos šī sadarbība ir jāpaplašina starptautiskā līmenī.

1.7.

Komiteja vēlas, lai tiktu atbalstīts un pat pastiprināts dialogs starp dažādām Eiropas iestādēm (EP, EESK un Reģionu komiteju).

1.8.

EESK atbalsta izmaiņas valsts atbalsta noteikumos, kas ir pielāgoti tā, lai varētu atbalstīt inovatīvus uzņēmumus, piemēram, digitālajā jomā, tādējādi paverot ļoti plašas perspektīvas ekonomikas attīstībai un darbvietu radīšanai patērētāju un uzņēmumu interesēs.

1.9.

Apzinoties Komisijas ierobežotās rīcības iespējas nodokļu optimizācijas jomā, EESK tomēr vēlas, lai Komisija turpina darbu ar mērķi novērst fiskālos un sociālos šķēršļus, savu pilnvaru robežās tos samazinot vai izskaužot, turklāt raugoties, lai tas neradītu nonivelēšanos līdz zemākam līmenim.

1.10.

EESK uzskata, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš enerģijas tirgum. Komiteja atbalsta Eiropas enerģētikas savienības izveidi, lai nodrošinātu energoapgādes drošību un enerģijas piegādi par pieņemamu cenu visā teritorijā.

1.11.

Komiteja arī uzskata, ka liela nozīme ir pasākumiem, kas veicina energotaupību, kā arī energoefektivitātes veicināšanai un atjaunojamo energoresursu attīstīšanai.

1.12.

Komiteja uzskata, ka enerģijas tirgus atvēršana jāīsteno tā, lai labumu gūtu individuālie patērētāji, kuriem nav reālu iespēju ietekmēt cenas.

1.13.

EESK aicina darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi digitālajai videi un tādējādi sekmētu lauku teritoriju ekonomikas attīstību. Lai šo mērķi sasniegtu, ir jānodrošina privāto investīciju un valsts atbalsta komplementaritāte.

1.14.

EESK aicina Komisiju arī turpmāk īpašu uzmanību pievērst finanšu pakalpojumu piedāvājumam, lai nodrošinātu reālās ekonomikas pašfinansējumu un patērētājiem arī turpmāk būtu nodrošināti labākie nosacījumi pakalpojumu saņemšanai.

1.15.

Visbeidzot, EESK atgādina, ka obligāti jāuzrauga un jānovērtē īstenotie politiskie pasākumi.

2.1.

Galvenā uzmanība šajā ikgadējā ziņojumā pievērsta digitālajam vienotajam tirgum, enerģētikas politikai un finanšu pakalpojumiem. Tajā apskatīti arī jautājumi par Eiropas rūpniecības konkurētspējas stiprināšanu, valsts atbalsta kontroli, konkurences kultūras veicināšanu ES un ārpus tās robežām, kā arī institucionālo dialogu.

2.2.

Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta digitālajai ekonomikai kā faktoram, kas varētu veicināt inovāciju un izaugsmi enerģētikas, transporta, sabiedrisko pakalpojumu, veselības un izglītības nozarē. Šajā nolūkā ir izmantoti visi konkurences tiesību instrumenti, lai atbalstītu infrastruktūras, tostarp “jaunas paaudzes” platjoslas tīklu attīstību un modernizāciju, izmantojot valsts atbalstu un vienlaikus garantējot tehnoloģiskās neitralitātes principu.

2.3.

Ļoti strauji attīstās mobilo viedierīču tirgus; par to liecina Facebook īstenotā WhatsApp iegāde, kas notika pēc koncentrācijas vērtējuma pirmā posma un kuru Eiropas Komisija atļāvusi bez jebkādiem nosacījumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (1) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (2).

2.4.

Arī 2014. gadā konstatēts, ka konkurences tiesību piemērošanai digitālajā nozarē raksturīga sarežģīta saikne un vajadzīgais līdzsvars ar intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu saistībā ar patentu, kā liecina lēmumi par Samsung un Motorola  (3), vai ar autortiesībām, kā to apliecina oficiālas procedūras uzsākšana pret vairākām ASV kinostudijām un Eiropas maksas televīzijas raidorganizācijām tā sauktajā lietā “pārrobežu piekļuve maksas televīzijas saturam” (4).

2.5.

Turpmāk ziņojumā apskatīta enerģētikas nozare un norādīts, ka ir jāpārskata Eiropas enerģētikas politika. Komisija iecerējusi atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, nosakot valsts atbalsta noteikumus un vienkāršojot to īstenošanu: jaunajā Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā paredzēts, ka, ievērojot dažus nosacījumus, vairs nebūs vajadzīga Komisijas iepriekšēja atļauja (5) energoinfrastruktūras, ēku energoefektivitātes palielināšanas, atjaunojamās enerģijas ražošanas, piesārņoto teritoriju sanācijas un pārstrādes atbalstam.

2.6.

Taču jaunajās pamatnostādnēs nav iekļauts atbalsts kodolenerģijai. Šādu atbalstu joprojām pārbauda Komisijas dienesti saskaņā ar LESD 107. pantu, kā tas notika saistībā ar Apvienotās Karalistes plānu piešķirt subsīdijas jaunas kodolspēkstacijas celtniecībai un darbībai Hinklīpointā (Hinkley Point) (6).

2.7.

Visbeidzot, konkurences politiku izmantoja kā līdzekli enerģijas cenu samazināšanai, uzliekot sodu par ļaunprātīgām vai ar aizliegtu vienošanos saistītām darbībām tirgus dalībniekiem, piemēram, EPEX Spot un Nord Pool Spot (NPS) (7), un Rumānijas biržai OPCOM, kas ļaunprātīgi izmantoja savu dominējošo stāvokli (8), un Bulgārijas uzņēmumam Bulgarian Energy Holding (BEH) (9), kā arī Gazprom saistībā ar iespējamo tirgus sadalīšanu gāzes piegādēm Centrāleiropai un Austrumeiropai (10).

2.8.

Ar konkurences politiku 2014. gadā mēģināts arī palielināt pārredzamību finanšu nozarē un palīdzēt uzlabot banku nozares regulējumu un uzraudzību.

2.9.

Komisija ir pārbaudījusi valsts atbalsta īstenošanu Grieķijā, Kiprā, Portugālē, Īrijā un Spānijā, vienlaikus nodrošinot, ka attīstības bankas netraucē konkurenci (11).

2.10.

Komisija divreiz uzlika naudas sodu divām bankām – RBS un JP Morgan –, kas piedalījās nelikumīgā divpusējā kartelī ar mērķi ietekmēt Šveices franka Libor atsauces procentu likmi un karteļa darbībā ar UBS un Credit Suisse, izmantojot piedāvātās cenas un pieprasītās cenas starpību procentu likmju atvasinātajiem līgumiem Šveices frankos EEZ (Eiropas Ekonomikas zonā) (12). Komisija tām uzlika naudas sodu EUR 32,3 miljonu apmērā (13).

2.11.

Komisija turpina apkarot pret konkurenci vērstu komercpraksi, kas balstīta uz daudzpusēju starpbanku komisijas maksu, ko piemēro Visa Europe, Visa Inc., Visa International un MasterCard; Komisija panāca, ka Visa Europe piedāvātās saistības būs juridiski saistošas, un turpina procedūru pret Visa Inc. un Visa International par starptautisku starpbanku komisijas maksu.

2.12.

Ziņojumā minēti arī Komisijas veiktie pasākumi, lai stimulētu Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU konkurētspēju, veicinot piekļuvi finansējumam to attīstības posmā (14) un atbalstot pētniecību un inovāciju, izmantojot jaunās atbalsta pamatnostādnes, kurās paredzēts grupu atbrīvojums (15).

2.13.

Uz MVU attiecas arī pārskatītais de minimis paziņojums, kurā sniegtas norādes, lai novērtētu, vai uz to līgumiem attiecas LESD 101. pants, kurā aizliegtas nelikumīgas vienošanās starp uzņēmumiem (16).

2.14.

Komisija 2014. gadā īpašu uzmanību pievērsa tam, ka atsevišķi uzņēmumi izmanto dažu dalībvalstu nodokļu režīmu atšķirības, lai samazinātu savu nodokļu bāzi; Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu par Apple Īrijā, Starbucks Nīderlandē, Fiat France & Trade Luksemburgā.

2.15.

2014. gadā paiet desmit gadi kopš stājās spēkā Regula (EK) Nr. 1/2003 un pārskatīta Regula par uzņēmumu apvienošanās kontroli (17). Ziņojumā ir norādīts, ka būtu vēlams panākt progresu konkurences iestāžu neatkarības un tāda mehānisma jomā, kas tām ļauj veikt izmeklēšanu un piemērot sankcijas nelikumīgām darbībām. Tajā arī uzsvērts, ka ir jāturpina racionalizēt uzņēmumu apvienošanās kontroli.

2.16.

Komisija arī norāda, ka šogad būtisks solis uz priekšu konkurences jomā bija pieņemtā direktīva par atsevišķiem noteikumiem, kuri reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, kura stājās spēkā 2014. gadā, un uzskata, ka ar šo direktīvu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs vieglāk saņemt faktisku atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas radušies konkurences noteikumu pārkāpumu, piemēram, karteļu vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, dēļ.

3.1.

EESK atbalsta digitalizācijas veicināšanas politiku un iniciatīvas, ar kurām paredzēts stimulēt inovāciju un izaugsmi. Komiteja uzskata, ka ātrdarbīgam internetam jābūt pieejamam visā ES teritorijā, un tam var būt nepieciešams valsts atbalsts un ES papildu finansējums. Šajā jomā var būt noderīgas pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (18).

3.2.

Turklāt digitālo tirgu nevarēs izveidot, ja visā teritorijā nebūs pieejams platjoslas tīkls. Komisijas mērķi ir pieticīgāki, jo privātajiem uzņēmējiem trūkst intereses par atsevišķām teritorijām, piemēram, lauku apgabaliem, kaut gan to ekonomikas attīstībai ir vajadzīgs atbalsts.

3.3.

EESK atbalsta Komisijas apņemšanos piemērot sankcijas par konkurences noteikumu pārkāpšanu un uzskata, ka sankciju apmēram jābūt ar atturošu ietekmi un ka atkārtota pārkāpuma gadījumā sankcijām jābūt stingrākām. Turklāt konkurences politika ir jāskaidro arī uzņēmumos, lai novērstu pret konkurenci vērstas darbības.

3.4.

EESK, tāpat kā Komisija, konstatē, ka pieaug mobilo viedierīču lietotāju skaits. Inovācijai šajā jomā ir būtiska nozīme, taču ir jāizstrādā vispārzināmi un pārredzami “spēles noteikumi” uzņēmējiem. Komiteja uzskata, ka daudzu lielo starptautisko grupu kā, piemēram, Google, esamība tirgū rada dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas risku un ka ir svarīgi nodrošināt spēkā esošo noteikumu ievērošanu, lai tirgū varētu ienākt jauni uzņēmumi.

3.5.

Komiteja arī uzskata, ka patentu īpašniekiem licences nolīgumi ir jāpiešķir ar godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.

3.6.

Komiteja atbalsta autortiesību tiesiskā regulējuma pielāgošanu digitālajam laikmetam (19), lai tas būtu “kopsolī ar laiku”, kā to pamatoti norāda Komisija.

3.7.

Runājot par enerģētikas tirgus darbību, EESK uzskata, ka ekonomikas attīstība nav iespējama bez kopējās enerģētikas politikas. Komiteja pauž gandarījumu par Komisijas stingro apņemšanos izveidot Eiropas enerģētikas savienību.

3.8.

Komiteja uzskata, ka šāda savienība dos labumu uzņēmumiem un patērētājiem, nodrošinot tiem pieejamas cenas un energoapgādes drošību.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē uzmanību, ko Komisija pievērš enerģijas tirgum, lai nodrošinātu reālu konkurenci, kā arī iniciatīvas, kas paredzētas konkurences traucējumu novēršanai šajos neregulētajos tirgos. Komiteja aicina Komisiju izmantot visus līdzekļus, lai izvairītos no darbības traucējumiem, kas ietekmē ekonomiku.

3.10.

Komiteja arī uzskata, ka liela nozīme ir pasākumiem, kas veicina energotaupību, energoefektivitāti, atjaunojamās enerģijas un bioenerģijas attīstību.

3.11.

EESK vēlas, lai finanšu sektors kopumā būtu ētiskāks un pārredzamāks un atbalstītu izaugsmi.

3.12.

Komiteja pauž gandarījumu, ka valsts atbalsta kontrole ir sekmējusi finanšu problēmu atrisināšanai paredzēto pasākumu saskaņotību un konkurences traucējumu mazināšanu, vienlaikus līdz minimumam samazinot nodokļu maksātāju naudas izmantošanu. Komiteja norāda, ka valsts atbalsta kontrole, pastiprinot un ieviešot uzraudzības mehānismus, ir palīdzējusi ierobežot dažus konkurences traucējumus tirgū.

3.13.

Komiteja uzskata, ka īpaši jāuzsver Komisijas paveiktais, lai samazinātu banku karšu izmantošanas izmaksas, kā rezultātā darījumu izmaksas vienotajā tirgū samazinājās par 30–40 %.

3.14.

Izvirzītais mērķis veicināt ekonomikas izaugsmi ir absolūta nepieciešamība, un tā īstenošanu varētu sekmēt ar inovācijas atbalsta politiku, kas ietverta dokumentā “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai”.

3.15.

Iepriekšējos atzinumos EESK atzinīgi novērtēja Komisijas ieceri modernizēt valsts atbalstu un uzskatīja, ka jaunās pamatnostādnes (20) vairāk atbilst dalībvalstu vajadzībām un tirgus realitātei. Komiteja uzskata, ka lielāka pārredzamība ļaus labāk izprast, kā tiek piešķirts valsts atbalsts. Komisijas uzraudzība nodrošinās, ka atbalsta piešķiršanā tiek ievēroti paredzētie noteikumi. Visbeidzot, novērtējums ļaus dalībvalstīm pārliecināties, vai piešķirtais atbalsts tiek izmantots lietderīgi.

3.16.

Komisijas paziņojums par nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai veicinātu Eiropas projektu īstenošanu kopā ar paziņojumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidi varētu sekmēt šā mērķa sasniegšanu.

3.17.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka ir atzīta nepieciešamība sniegt valsts atbalstu grūtībās nonākušu, bet dzīvotspējīgu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Komiteja atbalsta pasākumus, ar kuriem paredzēts izskaust nelikumīgas vienošanās, kas kavē attīstību, tostarp MVU attīstību, jo tie rada darba vietas un ietekmē nodarbinātību un cenas.

3.18.

Komiteja norāda, ka lielie uzņēmumi turpina nodokļu samazināšanu, izmantojot nodokļu sistēmu atšķirības. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas īstenotos centienus savu pilnvaru robežās novērst, mazināt vai izskaust fiskālo kropļojumu dēļ radušos iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas.

3.19.

Komisija paveikusi nozīmīgu darbu, lai nodrošinātu konverģenci ar valstu konkurences iestādēm un starp tām.

3.20.

Komiteja rūpīgi sekos līdzi darbam pēc pieņemtās Baltās grāmatas “Virzība uz iedarbīgāku ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu”, kuras mērķis ir uzlabot spēkā esošos mehānismus.

3.21.

Ņemot vērā tirdzniecības globalizāciju, EESK atbalsta daudzpusējas sadarbības izvēršanu (ESAO, ICN, UNCTAD), kā arī sadarbības un tehniskās palīdzības programmas.

3.22.

Jāpanāk, ka Konkurences ĢD dialogs ar EP, EESK un Reģionu komiteju nodrošina pārredzamas iestāžu debates par īstenoto politiku.

3.23.

Šādu gatavību dialogam vajadzētu apliecināt arī tāpēc, ka priekšsēdētājs Junkers savā pilnvarojuma vēstulē Vestageres kundzei ir uzsvēris šo politisko partnerību.

3.24.

Pretēji Komisijas viedoklim EESK neuzskata, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES (21) un ieteikums par kopīgiem principiem attiecībā uz kolektīvo tiesisko aizsardzību saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpumiem var pienācīgi nodrošināt šādu pārkāpumu upuru tiesību kolektīvu aizsardzību.

4.1.1.

Komisija uzskata, ka uzlabotas standartizācijas procedūras un labāka sadarbspēja ir priekšnoteikums digitalizācijas programmas efektīvai īstenošanai. Tomēr jānoskaidro, ko Komisija saprot ar “uzlabotām” standartizācijas procedūrām.

4.1.2.

Viena no “viedtālruņu patentu kara” epizodēm – Motorola lieta (22) ir izmantota kā piemērs, lai dotu ievirzi nozares uzņēmumiem. Šajā lietā Komisija bija lēmusi, ka Motorola, GPRS standartam būtiska patenta (SEP) īpašnieks, ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, Vācijas tiesā pieprasot aizliegumu pret Apple. Šie SEP bija “būtiski”, jo tie bija vajadzīgi GSM standarta ieviešanai. Uzņēmumiem, kuru īpašumā ir SEP, ir potenciāli liela ietekme tirgū, tāpēc standartizācijas iestādes bieži vien izvirza tām prasību uzņemties saistības piešķirt SEP licences ar godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem (fair, reasonable and non- discriminatory jeb FRAND) noteikumiem, lai nodrošinātu šā standarta pieejamību visiem tirgus dalībniekiem.

4.1.3.

Tā kā Motorola īpašumā esošais SEP nebija pieejams, Motorola konkurents, proti, Apple, nevarēja ražot un tirgot atsevišķu kategoriju viedtālruņus.

4.1.4.

Patenta īpašnieks ir tiesīgs patenta pārkāpuma gadījumā prasīt aizliegumu kādas valsts tiesā, bet tā var būt arī ļaunprātīga rīcība, ja SEP īpašniekam ir dominējošais stāvoklis tirgū, ja tas ir apņēmies piešķirt licenci ar FRAND noteikumiem un ja konkurējošais uzņēmums, uz kuru attiecas aizliegums, vēlas iegādāties licenci ar FRAND noteikumiem. Tā kā nav ES tiesu judikatūras par tādu SEP aizliegumu likumību saskaņā ar LESD 102. pantu un valstu judikatūras ir atšķirīgas, Komisija neuzlika Motorola naudas sodu, bet pieprasīja tai pārtraukt savu ļaunprātīgo rīcību.

4.1.5.

Līdzīgā lietā Komisija pieņēma Samsung piedāvātās saistības necensties panākt aizlieguma noteikšanu EEZ, pamatojoties uz SEP saistībā ar viedtālruņiem un planšetdatoriem, pret uzņēmumiem, kuri ievēro licencēšanas līgumu procedūru.

4.1.6.

Iepriekšminētās lietas liecina, ka ir ļoti grūti panākt līdzsvaru starp konkurenci, patentu tiesībām un inovāciju, lai patērētājs galu galā varētu iegādāties uz tehnoloģijām balstītus ražojumus par pieņemamu cenu un viņam būtu pēc iespējas plašāka savstarpēji savietojamu ierīču izvēle.

4.1.7.

EESK atbalsta Komisijas centienus šajā jomā un mudina neaizmirst, ka konkurences noteikumi ir izstrādāti nevis konkurencei kā pašmērķim, bet gan konkurencei, no kuras labumu gūst patērētājs.

4.1.8.

EESK atbalsta ideju papildināt privātās investīcijas ar publiskajām investīcijām, lai nepieļautu digitālo plaisu Eiropas Savienībā, ar nosacījumu, ka valsts atbalsts netraucē privātajiem ieguldījumiem. “ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (23)” bija pirmais dokuments, kas pieņemts galīgajā redakcijā saistībā ar valsts atbalsta modernizāciju, un tas varētu liecināt par Komisijas interesi par šo tematu.

4.1.9.

EESK tomēr uzskata, ka Komisijas apņemšanās līdz 2020. gadam panākt ātrdarbīga interneta (30 Mb/s) pakalpojumu pilnīgu pārklājumu un īpaši ātrdarbīga interneta (100 Mb/s) pieejamību 50 % eiropiešu nav pietiekami tālejoša.

4.2.1.

Nodrošināt Eiropas enerģētisko neatkarību un veicināt integrēta enerģijas tirgus izveidi ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu piekļuvi enerģijai, likvidētu enerģijas ziņā izolētas teritorijas un panāktu energoapgādes drošību. ES ir vajadzīga reāla politiskā griba, lai sasniegtu šo mērķi un stimulētu enerģijas avotu dažādošanu, plašāk izmantojot atjaunojamos energoresursus. Priekšsēdētāja Junkera ierosinātā Eiropas enerģētikas savienība (24) noteikti būs šāds politiskais stimuls.

4.2.2.

EESK uzskata, ka nekavējoties jāīsteno trešā enerģētikas pakete, jo īpaši tāpēc, ka enerģijas pārrobežu tirdzniecības noteikumi joprojām ir sadrumstaloti.

4.2.3.

EESK uzsver, ka nekavējoties jāīsteno strukturālas reformas, kas vajadzīgas, lai novērstu šķēršļus investīcijām infrastruktūrā, jo īpaši pārrobežu infrastruktūrā.

4.2.4.

EESK neapšauba, ka konkurences noteikumu piemērošana sekmē valstu enerģijas tirgu atvēršanu, kā liecina Komisijas ziņojumā norādītās lietas, kas saistītas ar elektroenerģijas biržām un OPCOM/Rumānijas elektroenerģijas biržu (25), kurās Komisija, pirmkārt, saskaņā ar LESD 101. pantu uzlika naudas sodu abām biržām, kas bija vienojušās nekonkurēt un sadalījušas teritorijas, un, otrkārt, uzlika naudas sodu saskaņā ar LESD 102. pantu Rumānijas elektroenerģijas biržai OPCOM par diskrimināciju pret elektroenerģijas tirgotājiem no citām dalībvalstīm.

4.2.5.

Tomēr komiteja nav pārliecināta par apgalvojumu, ka sīvākas konkurences dēļ ir samazinājušās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, jo ne pārāk bieži ir vērojams, ka ir samazinājies vispārējais cenu līmenis galapatērētājiem (26).

4.2.6.

Šajā saistībā EESK atbalsta Komisijas veikto izmeklēšanu saskaņā ar LESD 102. pantu par Gazprom dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu dabasgāzes piegādēm Centrāleiropā un Austrumeiropā (27).

4.3.1.

2014. gadā turpinājās banku regulējuma un uzraudzības pārskatīšana. Ierosināto noteikumu mērķis ir palielināt finanšu tirgu pārredzamību.

4.3.2.

Komisija arī pārraudzīja, lai finanšu iestādes, kas saņem valsts atbalstu, veiktu pārstrukturēšanu vai atstātu tirgu, un pievērsa īpašu uzmanību minēto finanšu iestāžu konkurences traucējumu riskam (28).

4.3.3.

EESK ar interesi sekoja līdzi Komisijas veiktajai pret konkurenci vērstas komercprakses izmeklēšanai un atzinīgi vērtē Komisijas un valstu konkurences iestāžu lēmumus, ar kuriem piemēro sankcijas “starpbanku komisijas maksai”.

4.3.4.

EESK pauda gandarījumu par ES Tiesas nolēmumu Mastercard lietā (29), kas apstiprināja Komisijas analīzi. Patērētājiem, norēķinoties ar bankas karti, aizvien biežāk tika piemērota arvien augstāka un nepietiekami pārredzama starpbanku komisijas maksa.

4.3.5.

Turklāt šāda komercprakse kavēja tādu nebanku sektora uzņēmēju piekļuvi maksājumu tirgum, kas varētu piedāvāt patērētājiem citus mobilus un drošus elektroniskos maksāšanas līdzekļus, piemēram, izmantojot viedtālruni.

4.3.6.

Mastercard lietas specifika bija saistīta arī ar to, ka daudzpusējas starpbanku komisijas maksas noteikšanas mehānisms bija ierobežojums “seku dēļ”, nevis “mērķa dēļ”.

4.3.7.

EESK ir gandarīta par Tiesas un Vispārējās tiesas secinājumu, ka Mastercard sistēmas darbībā daudzpusēja starpbanku komisijas maksa nebija objektīvi nepieciešama.

4.4.1.

EESK atzinīgi vērtē uzmanību, kas pievērsta MVU, kuriem ir noteicošā loma izaugsmes veicināšanā un svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Komiteja piekrīt Komisijas lēmumiem, kuru mērķis ir atbalstīt MVU darbības finansēšanu un pielāgot noteikumus to konkrētajām vajadzībām.

4.4.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka šajās politikas jomās ir vērojama atvērtība intelektuālajām profesijām, un atzīst, ka Eiropas brīvajām profesijām ir izšķirīga nozīme izaugsmes veicināšanā, jo katrā nozarē tās nodrošina nepieciešamās zināšanas, kas vajadzīgas, lai risinātu sarežģītās iedzīvotāju un uzņēmumu problēmas; turklāt EESK iesaka Komisijai turpināt un, ja iespējams, intensificēt darbu šajā virzienā.

4.4.3.

Piemēram, “Pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus” (30) dotu dalībvalstīm iespēju veicināt MVU piekļuvi finansējumam darbības uzsākšanas posmā. Turklāt šķiet, ka pamatnostādnes izstrādātas tā, lai tās vairāk atbilstu tirgus realitātei.

4.4.4.

EESK arī atbalsta Komisijas darbības, kas vērstas pret dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas var kavēt MVU izveidi un attīstību un ietekmēt to darbību.

4.4.5.

2014. gada de minimis paziņojumā (31) šādiem nolīgumiem paredzēta drošības zona, kurai nav būtiskas ietekmes uz konkurenci, jo to īsteno uzņēmumi, kuru tirgus daļa nepārsniedz zināmu robežvērtību. Komisija ir arī publicējusi MVU paredzētas vadlīnijas. Tomēr EESK uzskata, ka būtu vēlams rīkot informācijas kampaņas uz vietas.

4.5.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas un valstu konkurences iestāžu kvalitatīvo sadarbību. Komiteja uzskata, ka tā nodrošina efektīvai tirgus darbībai vajadzīgo mijiedarbību.

4.5.2.

Komiteja atbalsta visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veidotu valstu konkurences iestāžu sadarbību, un tas nozīmē, ka tām ir vajadzīgi līdzekļi un tām ir jābūt neatkarīgām.

4.5.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas ar mērķi izveidot reālu Eiropas konkurences telpu, bet šajā nolūkā ir jāsaskaņo valstu tiesību pamatnoteikumi, lai nodrošinātu stabilu saimniecisko darbību vienotajā tirgū.

4.5.4.

Komiteja arī uzskata, ka dalībvalstu rīcībā ir jābūt pilnīgam tiesisko līdzekļu kopumam, kas ļauj veikt vajadzīgās pārbaudes un uzlikt iedarbīgus un samērīgus naudas sodus.

4.5.5.

Iecietības programmas, kuras ir pierādījušas savu efektivitāti cīņā pret karteļiem, ir jāattiecina uz visām dalībvalstīm.

4.5.6.

Ir jāturpina aktīva daudzpusējā sadarbība ar ESAO, Starptautisko konkurences tīklu un UNCTAD, un Komisijai būtu jācenšas uzņemties tajā vadošo lomu.

4.5.7.

Visbeidzot, EESK uzsver, ka pievienošanās sarunās ar kandidātvalstīm lielāka uzmanība jāpievērš tehniskajai palīdzībai.

24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/42

Ziņotājs:

Petru Sorin DANDEA

Līdzziņotājs:

Paulo BARROS VALE

1.1.

Pēdējo gadu laikā cīņa pret agresīvu nodokļu plānošanu ir bijusi viena no galvenajām dalībvalstu un arī Eiropas Komisijas rūpēm. Komisijas piedāvātais rīcības plāns taisnīgas un efektīvas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanai ir nozīmīgs solis uz priekšu šīs kaitnieciskās prakses ierobežošanā. EESK atzinīgi vērtē iepazīstināšanu ar minēto plānu un pauž atbalstu Komisijai cīņā pret šo situāciju, kas sekmē dalībvalstu nodokļu bāzu graušanu un veicina negodīgu konkurenci.

1.2.

Kā EESK paudusi jau iepriekš (1), tā atzinīgi vērtē kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) ieviešanu, kas būtu obligāta uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu darbības. Neobligāta KKUINB būtu daudz neefektīvāka, jo tie uzņēmumi, kuri veic peļņas novirzīšanu nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas, varētu atteikties to pieņemt.

1.3.

EESK iesaka dalībvalstīm un Komisijai turpmāk attiecināt KKUINB uz visiem uzņēmumiem nolūkā izvairīties no divu dažādu nodokļu režīmu līdzāspastāvēšanas. Pirms KKUINB sistēmas paplašināšanas un tās attiecināšanas uz visiem uzņēmumiem jāveic pamatīgs ietekmes novērtējums, jo īpaši izskatot šīs sistēmas ietekmi uz mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas vietējā līmenī.

1.4.

EESK iesaka Komisijai, izstrādājot direktīvas priekšlikumu, formulēt skaidras definīcijas un jēdzienus, kas noteiks kopējo bāzi. Bez šādām skaidrām definīcijām nebūs iespējams nodrošināt transponēšanas procesa kvalitāti un izvairīties no būtisku atšķirību veidošanās starp dalībvalstīm, kas varētu ievērojami samazināt tiesību akta efektivitāti.

1.5.

EESK uzskata, ka zaudējumu pārrobežu kompensēšanas mehānisms, kuru Komisija vēlas ieviest līdz konsolidācijas shēmas pieņemšanai, nedrīkst ierobežot dalībvalstu tiesības uzlikt nodokļus peļņai, kas gūta no darbībām tās teritorijā.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija izskatāmā paziņojuma pielikumā ir publicējusi sarakstu ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas. Komiteja cita starpā atgādina par priekšlikumu, ko tā izteikusi iepriekšējos atzinumos, proti, ES regulējumā būtu nepieciešams paredzēt sankcijas tiem uzņēmumiem, kuri turpinās savus darījumus caur nodokļu oāzēm, tādējādi izvairoties maksāt nodokļus, kas ir spēkā atbilstoši to dalībvalstu nodokļu režīmiem, kurās minētie uzņēmumi veic savas darbības.

1.7.

EESK iesaka Komisijai pēc KKUINB direktīvas pieņemšanas un pēc konsolidācijas mehānisma ieviešanas sagatavot jaunā regulējuma ietekmes novērtējumu. Ja tajā tiktu konstatēts, ka nav mazinājusies peļņas novirzīšana uz dalībvalstīm, kas piemēro zemākas nodokļu likmes, EESK ierosina veikt atbilstīgus papildu pasākumus.

1.8.

EESK mudina Komisiju, veicot Nodokļu labas pārvaldības platformas pilnvaru pārskatīšanu, paredzēt iespēju tās locekļu vidū iekļaut Eiropas sociālo partneru pārstāvjus. Viņi varētu sniegt būtisku ieguldījumu šīs platformas darbā.

2.1.

Eiropas Komisija 2015. gada 17. jūnijā publicēja paziņojumu (2), kurā iepazīstināja ar rīcības plānu taisnīgas un efektīvas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanai Eiropas Savienībā. Minētais rīcības plāns ir turpinājums pasākumu kopumam nodokļu pārredzamības jomā, ar ko Eiropas Komisija iepazīstināja martā un kas ietvēra arī priekšlikumu direktīvai par obligāto automātisko informācijas apmaiņu par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem.

2.2.

Rīcības plāns attiecas uz četriem mērķiem, kas noteikti, lai veicinātu jaunu pieeju uzņēmējdarbības nodokļu jomā ES. Šie mērķi ir šādi: atjaunot saikni starp nodokļiem un vietu, kur saimnieciskā darbība tiek veikta; nodrošināt, lai dalībvalstis varētu pienācīgi novērtēt savas jurisdikcijas uzņēmumu darbību; izveidot konkurētspējīgu un uz izaugsmi vērstu uzņēmumu ienākuma nodokļa vidi Eiropas Savienībā; aizsargāt vienoto tirgu un nodrošināt spēcīgu ES pieeju ārējiem aspektiem saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli, tostarp pasākumus, kas paredzēti, lai īstenotu ESAO BEPS projektu.

2.3.

Rīcības plānā izklāstīta virkne pasākumu nolūkā atvieglot minēto mērķu īstenošanu, piemēram, izveidot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB); nodrošināt faktisku nodokļu uzlikšanu tur, kur peļņa tiek gūta; noteikt papildu pasākumus labākas nodokļu vides uzņēmējdarbībai izveidei; panākt turpmāku progresu nodokļu pārredzamības jomā; labāk izmantot ES koordinācijas instrumentus nodokļu jomā.

2.4.

Komisija arī vēlas aplūkot jautājumu par nodokļu atvieglojumiem, ko dalībvalstis piešķir patentiem. Tās mērķis ir nodrošināt, lai patenti neradītu izkropļojumus iekšējā tirgū, kā arī sniegt dalībvalstīm norādījumus attiecībā uz jauno pieeju. Ja Komisija konstatēs, ka dalībvalstis šo pieeju nepiemēro sistemātiski, tā sagatavos saistošus likumdošanas pasākumus.

2.5.

Komisija turpina savu sadarbību ar citiem starptautiskiem partneriem un uzsver, ka ir svarīgi īstenot ESAO BEPS rīcības plānu, ar kuru ir paredzēts ieviest vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz nodokļu uzlikšanu daudznacionāliem uzņēmumiem, tostarp jaunattīstības valstīs.

3.1.

Komisijas plāna mērķis ir apkarot kaitniecisko peļņas novirzīšanu, ko izmanto uzņēmumi, kuri veic pārrobežu darbības, respektīvi, tie novirza gūto peļņu uz valstīm vai jurisdikcijām ar ļoti zemiem nodokļiem vai uz nodokļu oāzēm, tādējādi izraisot dalībvalstu nodokļu bāzu samazināšanos un piespiežot dalībvalstis palielināt citus nodokļus, kas savukārt izpaužas kā nodokļu sloga pieaugums godīgiem nodokļu maksātājiem, proti, fiziskām personām vai MVU. EESK atzinīgi vērtē iesniegto rīcības plānu un pauž atbalstu Komisijai cīņā pret minēto fenomenu.

3.2.

Galvenais Komisijas plāna priekšlikums ir ieviest obligātu kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). Direktīvas priekšlikumā, ar ko Komisija iepazīstināja 2011. gadā, tika ierosināta brīvprātīga KKUINB. Toreiz EESK publicēja atzinumu ar virkni būtisku priekšlikumu attiecībā uz KKUINB (3), kurus tā atbalsta vēl joprojām.

3.3.

Komisija uzskata, ka KKUINB vajadzētu būt saistošai, jo starptautiskie uzņēmumi, kuri veic agresīvu nodokļu plānošanu, izvairīsies no KKUINB, ja tā nebūs obligāta. EESK atbalsta priekšlikumu KKUINB noteikt par obligātu un iesaka Komisijai apsvērt iespēju nākotnē to attiecināt uz visiem uzņēmumiem nolūkā izvairīties no situācijas, kad dalībvalstīm būtu jādarbojas ar divām dažādām nodokļu bāzēm.

3.4.

Ņemot vērā apspriešanos ar dalībvalstīm, Komisija ierosina sākotnēji paredzēt iespēju izveidot kopēju nodokļu bāzi, bet konsolidāciju ieplānot vēlāk. Tā kā agresīva nodokļu plānošana nopietni grauj konkurenci vienotajā tirgū un izpaužas kā ievērojami ieņēmumu zaudējumi dalībvalstīm, EESK iesaka mainīt grafiku un paātrināt īstenošanu.

3.5.

Direktīvas priekšlikums būtu jāpublicē jau nākamgad. EESK iesaka Komisijai, izstrādājot direktīvas priekšlikumu, formulēt skaidras definīcijas un jēdzienus, kas noteiks kopējo bāzi. Bez šādām skaidrām definīcijām nebūs iespējams nodrošināt transponēšanas procesa kvalitāti un izvairīties no būtisku atšķirību veidošanās starp dalībvalstīm, kas varētu ievērojami samazināt tiesību akta efektivitāti.

3.6.

Komisija ierosina direktīvas priekšlikumā ietvert zaudējumu pārrobežu kompensēšanas mehānismu, kam vajadzētu būt spēkā līdz vēlāk paredzētajai konsolidācijai. Tā kā konsolidācija ir galvenais ekonomiskais ieguvums no KKUINB, tas būtu bijis jāievieš jau pašā sākumā. Tomēr panākt politisku vienošanos par šo jautājumu ir grūti, tāpēc EESK piekrīt ierosinātajam mehānismam. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un dalībvalstu izteiktos lūgumus peļņu aplikt ar nodokli vietā, kur tā tiek gūta, EESK uzskata, ka minētais kompensēšanas mehānisms nedrīkst nepamatoti apdraudēt dalībvalstu tiesības uzlikt nodokļus peļņai, kas gūta no darbībām tās teritorijā.

3.7.

No Komisijas veiktā novērtējuma izriet, ka daži uzņēmumi, kas veic pārrobežu darbības, novirza peļņu uz dalībvalstīm, kurās piemēro zemāku nodokļu likmi. Minēto procesu veicina spēkā esošo tiesību aktu noteikumi (4), kuri attiecas uz uzņēmumiem. Ja pēc konsolidācijas šāda uzņēmumu prakse vēl pastāvēs vienotajā tirgū, EESK uzskata, ka ir jāpieņem atbilstīgi tiesiskie pasākumi.

4.1.

Agresīva nodokļu plānošana, ko izvērš uzņēmumi, kas veic pārrobežu darbības, katru gadu rada zaudējumus dalībvalstu budžetā simtiem miljardu euro apmērā. EESK atbalsta KKUINB ieviešanu un uzskata, ka tai jākļūst par vispārēju standartu attiecībā uz peļņas aplikšanu ar nodokli ES. Tādējādi tiktu vienkāršots uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms un novērsta situācija, kurā dalībvalstīm vajadzētu piemērot KKUINB uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darbības, bet citiem uzņēmumiem – atšķirīgu režīmu.

4.2.

EESK iesaka Komisijai pēc KKUINB direktīvas pieņemšanas un pēc konsolidācijas mehānisma ieviešanas sagatavot jaunā regulējuma ietekmes novērtējumu. Ja tajā tiktu konstatēts, ka nav mazinājusies peļņas novirzīšana uz dalībvalstīm, kas piemēro zemākas nodokļu likmes, EESK ierosina veikt speciālus tiesiskus pasākumus, kas atturētu uzņēmumus, kuri veic pārrobežu darbības, no turpmākas peļņas novirzīšanas uz dalībvalstīm, kurās piemēro zemāku nodokļu likmi.

4.3.

Komisija ierosina labāk reglamentēt uzņēmuma “pastāvīgas darījumdarbības vietas” koncepciju. EESK uzskata, ka tās peļņas aplikšana ar nodokli, kas gūta no dalībvalsts teritorijā veiktās saimnieciskās darbības, uzskatāma par vienīgo līdzekli, kas liegtu uzņēmumiem jebkādu iespēju noteiktos apstākļos mākslīgi izvairīties no aplikšanas ar nodokli šajā dalībvalstī. ESAO BEPS plāna pieņemšana varētu ievērojami samazināt to gadījumu skaitu, kad uzņēmumiem izdodas izvairīties no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas, ievērojot spēkā esošos Eiropas tiesību aktus.

4.4.

Konsolidācija ir darbība, ar kuras starpniecību iespējams apvienot uzņēmuma peļņu un zaudējumus visā ES teritorijā. EESK atzīst, ka, tiklīdz konsolidācija būs pieņemta, tā kļūs par galveno KKUINB trumpi cīņā pret sarežģītiem transfertcenu paņēmieniem, ko izmanto uzņēmumi, kas veic pārrobežu darbības Savienības teritorijā, nolūkā maksāt mazākus nodokļus. Tomēr tā iesaka Komisijai ņemt vērā nepieciešamību saglabāt katras dalībvalsts tiesības aplikt ar nodokli peļņu, kas gūta no uzņēmumu veiktās saimnieciskās darbības tās teritorijā.

4.5.

Komisijas paziņojuma pielikumā ietverts saraksts ar tām valstīm un teritorijām, kas nesadarbojas nodokļu jomā. EESK uzskata, ka tas ir tikai pirmais solis cīņā pret nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas un kas zināmas kā nodokļu oāzes. Turklāt EESK atgādina par priekšlikumu, ko tā izteikusi iepriekšējos atzinumos (5), proti, ES regulējumā būtu jāparedz sankcijas tiem uzņēmumiem, kuri turpinās savus darījumus caur nodokļu oāzēm, tādējādi izvairoties maksāt nodokļus, kas ir spēkā atbilstoši to dalībvalstu nodokļu režīmiem, kurās minētie uzņēmumi veic savas darbības.

4.6.

Komisija atzīst to grupu nozīmīgo lomu, kuras ir nodrošinājušas sadarbību ar dalībvalstīm nodokļu jomā. Konkrēti ir runa par Rīcības kodeksa jautājumu grupu (uzņēmējdarbības nodokļi) un Nodokļu labas pārvaldības platformu. EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm izzināt, vai būtu iespējams Rīcības kodeksa noteikumus pārņemt Eiropas tiesību aktos, lai tie kļūtu saistoši.

4.7.

EESK mudina Komisiju, veicot Nodokļu labas pārvaldības platformas pilnvaru pārskatīšanu, ne vien turpināt tās darbību pēc 2016. gada, bet arī paredzēt iespēju tās pārstāvju vidū iekļaut Eiropas sociālos partnerus, Viņi varētu sniegt būtisku ieguldījumu šīs platformas darbā.

4.8.

EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm turpināt spēkā esošā tiesiskā regulējuma vienkāršošanu un saskaņošanu gan ES, gan valstu līmenī. Tādējādi būtu iespējams veicināt ieguldījumus Eiropas līmenī un radīt pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un darba vietu radīšanai.

24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/46

Ziņotājs:

Stefano MALLIA

Līdzziņotājs:

Cristian PÎRVULESCU

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas “Eiropas programmu migrācijas jomā”, kura, kā uzskata komiteja, simbolizē pilnīgi jaunu izpratni par to, ka migrācijas problēmas ir jārisina Eiropas līmenī, un mudina dalībvalstis kopīgi atbalstīt šīs programmas īstenošanu.

1.2.

Tūlītējs ES uzdevums ir iegūt kontroli pār pašreizējo haotisko situāciju un nodrošināt pienācīgu attieksmi pret cilvēkiem, kuri lūdz starptautisko aizsardzību. EESK atbalsta “karsto punktu” (hotspots) tūlītēju izveidi, lai palīdzētu valstīm, kuras saskaras ar lielu migrantu pieplūdumu, un pieprasa, lai tiem tiktu nodrošināti vajadzīgie resursi un atbalsts.

1.3.

EESK uzskata, ka pašreizējā situācija prasa, lai ES izveidotu patiesi kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kas balstīta uz saskaņotām procedūrām visā ES. Tas ietver vienotu patvēruma statusu un patvēruma lēmumu savstarpēju atzīšanu, kopīgu atbildību un pasākumus attiecībā uz pārcelšanu un mītnesvietas maiņu un pārskatītu Dublinas regulu. Vajadzīgas solidāras un noturīgas sloga sadales sistēmas, galvenokārt pastāvīga, taisnīga un obligāta kārtība, kādā personas, kas meklē aizsardzību, tiek sadalītas starp visām ES dalībvalstīm. Turklāt jāmeklē ilgtermiņa risinājumi, kurus varētu izmantot, ja masveida migrācija turpinās vai turpmāk sākas atkal.

1.4.

Eiropas sabiedrība noveco un saskaras ar prasmju trūkumu, ko var risināt ar migrācijas palīdzību. Tomēr Eiropas Savienībai ir vajadzīga efektīvāka imigrācijas politika. ES vajadzētu izstrādāt visaptverošu likumīgās migrācijas politiku, kuras mērķis ir uzņemt jaunpienācējus un kas ir pārredzama un taisnīga. Vienlaikus tomēr ir jāatzīst, ka migrācija nav vienīgā iespējamā atbilde uz darbaspēka trūkumu darba tirgū un uz demogrāfiskajām problēmām un ka dalībvalstis var izskatīt citus, piemērotākus risinājumus.

1.5.

Migrantu un bēgļu integrācija ir ļoti svarīgs uzdevums, kas ES un tās dalībvalstīm jārisina, izveidojot stabilas integrācijas sistēmas. EESK uzskata, ka integrācijas neveikšanas izmaksas ievērojami pārsniedz integrācijas izmaksas. EESK saistībā ar tās ilglaicīgo ieguldījumu Eiropas integrācijas/migrācijas forumā uzskata, ka integrācija ir divvirzienu process, kurā būtiska nozīme ir sociālajiem partneriem, vietējām pašvaldībām un pilsoniskajai sabiedrībai. Prioritāte būtu jāpiešķir piekļuvei darba tirgum un, konkrētāk, kvalifikāciju un profesionālās un valodu apmācības atzīšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu integrācijai.

1.6.

ES ir jāaizsargā savas ārējās robežas. Ņemot vērā pašreizējās drošības situācijas sarežģītību, ir vairāk vajadzīgi pasākumi Eiropas, nevis valstu līmenī, un tas var ietvert atsevišķu valstu kompetenču kopīgošanu šajā jomā.

1.7.

Visas ES ārpolitikas jomas ir jāoptimizē, un tām jākoncentrējas uz palīdzību migrantu izcelsmes valstīm, lai sasniegtu cilvēku drošības, stabilitātes un labklājības pienācīgu līmeni. EESK labi apzinās, ka tas ir ilgtermiņa mērķis, kura sasniegšana būs saistīta ar milzīgām grūtībām.

1.8.

Ir jāpastiprina sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā, lai nodrošinātu Atgriešanas direktīvas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu.

1.9.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti svarīga loma migrācijas krīzes risināšanā, piemēram, nodrošinot pirmos nepieciešamos reaģēšanas pasākumus, migrantiem ierodoties, un organizējot turpmākās darbības, lai viņus integrētu sabiedrībā un darba tirgū. Ir būtiski, lai valdības, vietējās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas sadarbotos, ar mērķi izveidot kultūras un sociālo konsensu starp Eiropas valstīm par to, ka ir svarīgi un izdevīgi ieguldīt imigrantu integrēšanā sabiedrībā un darba tirgū.

1.10.

Tāpēc EESK aicina ES un tās dalībvalstis palielināt finansējumu un materiālo atbalstu valstu NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

1.11.

Attiecīgie finanšu līdzekļi ir jāsarūpē ar visas starptautiskās sabiedrības kopīgiem pūliņiem. Šajā saistībā būtu arī jāprecizē, ka izdevumi, kas dalībvalstīm rodas saistībā ar patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanu un integrāciju, nav pastāvīgi un strukturāli izdevumi un tādēļ tie nebūtu jāņem vērā strukturālā budžeta deficīta aprēķinos. Vajadzīgie līdzekļi jāsarūpē, nesamazinot Eiropas Savienībā sociālajiem mērķiem atvēlētos līdzekļus. Šiem mērķiem paredzēto līdzekļu samazināšana negatīvi ietekmētu dažu sabiedrības grupu atbalstu.

2.1.

Eiropas Komisija savu paziņojumu “Eiropas programma migrācijas jomā” publicēja 2015. gada 13. maijā. To un turpmākos īstenošanas priekšlikumus Padomes dažādas konfigurācijas apsprieda laikposmā no jūnija līdz oktobrim. EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, uzskatot, ka tas ir visaptverošs un vērsts uz būtiskākajiem elementiem.

2.2.

Programmā ierosinātās iniciatīvas pašlaik tiek īstenotas, un dalībvalstis pakāpeniski apzinās, ka tikai kolektīva rīcība, kas balstās uz solidaritātes un kopīgas atbildības principiem, var palīdzēt efektīvi risināt ar migrāciju saistītās problēmas. Efektīvai rīcībai ir vajadzīga lielāku resursu mobilizācija no ES budžeta, kā arī lielāks dalībvalstu ieguldījums. Šajā saistībā būtu arī jāprecizē, ka izdevumi, kas dalībvalstīm rodas saistībā ar patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanu un integrāciju, nav pastāvīgi un strukturāli izdevumi un tādēļ tie nebūtu jāņem vērā strukturālā budžeta deficīta aprēķinos.

2.3.

Finansējuma ziņā ES ir trīskāršojusi resursus Frontex kopīgajām operācijām Poseidon un Triton. Līdztekus šim palielinājumam vairākas dalībvalstis izvieto kuģus un lidaparātus. Eiropas Komisija ir arī piešķīrusi 1,8 miljardus EUR no ES budžeta, lai izveidotu Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā, mobilizējusi 60 miljonus EUR kā ārkārtas finansējumu priekšposteņa dalībvalstīm, ierosinājusi pārmitināšanas shēmu ar finansējumu 50 miljonu EUR apmērā un atbrīvojusi 30 miljonus EUR reģionālās attīstības un aizsardzības programmai.

2.4.

ES vadītāji ir apņēmušies palielināt līdzekļus Frontex, Eiropolam un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO), lai stiprinātu ES ārējās robežas, īpašu uzsvaru liekot uz “karstajiem punktiem”, lai nodrošinātu migrantu identifikāciju, reģistrāciju un pirkstu nospiedumu ņemšanu. Tomēr ir vajadzīgs ES finansiālais atbalsts, lai nodrošinātu, ka “karstie punkti” darbojas efektīvi un sasniedz savu mērķi.

2.5.

Padomes sanāksmēs jūlijā un septembrī tika panākta vienošanās par 160 000 migrantu pārcelšanu no Grieķijas un Itālijas, kā arī 22 000 tādu cilvēku pārmitināšanu, kuriem vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Šo lēmumu sekmīga īstenošana, kas pašlaik ir tās sākotnējā posmā, ir izšķirīgs faktors jebkuras turpmākās ES migrācijas politikas panākumiem.

2.6.

Eiropas Komisija 2015. gada 23. septembrī pieņēma 40 pārkāpuma lēmumus pret vairākām dalībvalstīm par to, ka tās neīsteno tiesību aktus, ar ko izveido kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. EESK atzinīgi vērtē šo lēmumu, taču pauž būtiskas bažas sakarā ar to, ka bija jāizmanto šis mehānisms, lai pārliecinātu dalībvalstis pienācīgi īstenot ES tiesību aktus šajā īpaši svarīgajā jomā.

2.7.

Starptautiskā mērogā ir pieņemti vairāki lēmumi, kas vispārējo situāciju varētu uzlabot. Tie ir – ES budžeta līdzekļu palielināšana, lai sniegtu bēgļiem tūlītēju palīdzību, dialoga un sadarbības stiprināšana ar trešām valstīm, tādām kā Libāna, Jordānija un Turcija, un kandidātvalstīm Rietumbalkānos, kā arī humānās palīdzības palielināšana 2016. gadā un Ārkārtas trasta fonda Āfrikai izveide. Vajadzīgie līdzekļi jāsarūpē, nesamazinot Eiropas Savienībā sociālajiem mērķiem atvēlētos līdzekļus. Šiem mērķiem paredzēto līdzekļu samazināšana negatīvi ietekmētu dažu sabiedrības grupu atbalstu. EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome 2015. gada 23. septembrī atbalstīja kopīgo rīcības plānu ar Turciju kā daļu no visaptverošas sadarbības programmas, kas balstīta uz kopīgu atbildību, savstarpējām saistībām un izpildi.

3.1.1.

Viedrobežu koncepcija ir apsveicama un jau sen vajadzīga iniciatīva. Galvenais uzdevums, kas saistīts ar stiprākām un viedākām robežām, ir nodrošināt, lai netiktu pārkāptas migrantu cilvēktiesības. Turklāt neizraidīšanas princips nedrīkst tikt apdraudēts pat tad, ja tas būs sarežģīti, jo atšķirība starp bēgļiem un ekonomiskajiem migrantiem ne vienmēr ir skaidra un acīmredzama. Attiecībā uz viedrobežām pilnībā jāievēro pamattiesības un pamatbrīvības.

3.1.2.

Šengenas nolīgums ir viens no ES pīlāriem, un tam ir vairāk nekā tikai simboliska nozīme Eiropas integrācijas jomā. Tā ir viena no vislabāk redzamajām Eiropas pilsoņu tiesībām, kas viņiem sniedz reālu sajūtu par Eiropu bez robežām. EESK vēlas, lai iespējami ātrāk tiktu atjaunota Šengenas režīma normāla darbība, un neatlaidīgi aicina dalībvalstis veikt visus iespējamos pasākumus, lai novērstu pilnīgu sistēmas sabrukumu.

3.1.3.

Līdz šim ir panākta vienošanās par 160 000 bēgļu pārcelšanu Eiropas Savienībā. Šo vienošanos ātri īstenojot, varētu gūt daudz pieredzes, kas būtu lietderīga, lai izstrādātu ilgtermiņa risinājumus, kurus varētu izmantot, ja masveida migrācija turpinās vai turpmāk sākas atkal. EESK uzskata, ka ir vajadzīgs lielāks vēriens. Cilvēku masveida pārvietošanās globālā mērogā nerims vēl daudzus gadus.

3.1.4.

Visu dalībvalstu interesēs ir ieviest noturīgu, solidāru risinājumu sistēmu gadījumam, ja masu migrācija turpinās. Kā tūlītējs pasākums būtu jāievieš pastāvīga, taisnīga un obligāta kārtība, kādā personas, kas meklē aizsardzību, tiek sadalītas starp visām ES dalībvalstīm. Tā jābalsta uz pastāvīgu sadales koeficientu, pamatojoties uz vairākiem apsvērumiem, tādiem kā attiecīgās valsts tautsaimniecības un teritorijas lielums, IKP, nodarbinātības iespējas un prasmju trūkums, attiecīgu nacionālo/etnisko kopienu un minoritāšu pastāvēšana uzņēmējvalstī. Šāds sadales koeficients būtu periodiski jāpārskata. Būtu arī jāņem vērā patvēruma meklētāja vēlmes, ciktāl tās ir saistītas ar faktoriem, kas atvieglo integrāciju (piemēram, valodas zināšanas, ģimenes locekļu atrašanās attiecīgajā valstī u. c.). Cerams, ka tas izbeigs Padomes nemitīgās un ar nesaskaņām piesātinātās sanāksmes, kas ir negatīvi ietekmējušas Eiropas tēlu.

3.1.5.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu iedarbināt civilās aizsardzības mehānismu un mobilizēt migrācijas pārvaldības atbalsta grupas, kā arī ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt ārkārtas situācijas.

3.1.6.

EESK arī atzinīgi vērtē to, ka ir palielināts ES finansējums Frontex, EASO un Eiropolam 2015. gadā un par 600 miljoniem EUR palielināts finansējums visām trim aģentūrām 2016. gadā, lai palīdzētu visvairāk skartajām valstīm. Šie centieni ir jāpapildina ar efektīvu atgriešanas politiku. Pašlaik tikai aptuveni 38 % no tiem, kas atzīti par tādiem, kuriem nav vajadzīga aizsardzība, ir nosūtīti atpakaļ uz savām valstīm.

3.1.7.

Eiropas Savienības atbalsts jaunattīstības valstīm aizvien vairāk jāsaista ar iekšējām reformām, kā arī jāveicina efektīva sadarbība migrācijas jautājumos, jo īpaši attiecībā uz likumīgu migrāciju (ieskaitot pagaidu pārvietošanos/vīzas) un atgriešanas politiku. ES dalībvalstīm tomēr ir svarīgi pildīt savas saistības piešķirt palīdzībai attīstības jomā 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI).

3.1.8.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu pastiprināt diplomātiskos centienus, lai izcelsmes un tranzītvalstis iesaistītu uz sadarbību balstītos pasākumos, kuru mērķis ir risināt problēmu. Pirmais ieguldījums šajos centienos bija augstākā līmeņa sanāksme par migrāciju, kas notika 2015. gada 11. un 12. novembrī Valetā.

3.1.9.

Šajā sakarā jo īpaši jāuzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāuzklausa savi partneri tādā pašā mērā, kā ar tiem jārunā, un pret tiem arī jāizturas kā pret partneriem. ES un tās Āfrikas un Tuvo Austrumu partneru attiecībās joprojām ir daudz pārpratumu un atšķirīgu nostāju attiecībā uz sasniedzamajiem mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.

3.1.10.

EESK atzinīgi vērtē ES apņemšanos turpināt ciešāku sadarbību ar tādām starptautiskām organizācijām kā UNHCR, UNDP, IOM un Starptautiskais Sarkanais Krusts. Tomēr komiteja konstatē, ka daudzas ES dalībvalstis nepilda savas saistības, un viens no šādiem piemēriem ir neveiksmīgā situācija saistībā ar atbalstu Pasaules Pārtikas programmai.

3.1.11.

EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas priekšlikumu – humāno palīdzību 2016. gadā palielināt par 300 miljoniem EUR, lai apmierinātu bēgļu pamatvajadzības.

3.1.12.

EESK atbalsta patvēruma piešķiršanas lēmumu savstarpējās atzīšanas principu. Saskaņā ar LESD 78. pantu ES ir jāizstrādā kopēja starptautiskās aizsardzības politika, kuru veido “vienots patvēruma statuss (..), kas ir derīgs visā Savienībā”. Ja ES aģentūra šādu ES mēroga statusu nepiešķir, vienīgā alternatīva ir valstu lēmumu savstarpējā atzīšana.

3.1.13.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas apņemšanos līdz 2016. gada martam iesniegt priekšlikumus attiecībā uz Dublinas regulas reformu. Tā arī atbalsta Komisijas apņemšanos vienlaikus iesniegt jaunu tiesību aktu kopumu par likumīgo migrāciju, tostarp pārskatīto Zilās kartes direktīvu.

3.1.14.

ES ārējo robežu aizsardzība būtu jānodrošina kopīgiem spēkiem, un dalībvalstīm šim nolūkam būtu jāapvieno fiziskie un intelektuālie resursi.

3.1.15.

EESK pilnībā atbalsta “karsto punktu” tūlītēju izveidi. Tomēr, lai tie varētu efektīvi darboties, tiem jābūt pilnībā nokomplektētiem ar personālu un nodrošinātiem ar visiem nepieciešamajiem resursiem. Tādas vietas kā Itālija un Grieķija, kur katru dienu ierodas tūkstošiem migrantu, no pilnīga haosa var pasargāt tikai ievērojamu finanšu un fizisko resursu apvienošana.

3.1.16.

EESK pievienojas UNHCR nopietnajām bažām par reģistrācijas un atlases procesu “karstajos punktos”, kuros imigranti ierodas pie ES robežām.

3.2.1.

ES var samazināt migrācijas plūsmas līdz kontrolējamam līmenim tikai tad, ja tā mērķtiecīgi iesaistās daudzo problēmu risināšanā, kas skar migrantu izcelsmes valstis. Lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi panākt stabilitāti, mieru un labklājību, vēl nebijušas pūles būs jāpieliek ne tikai Eiropai, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai. ES jācenšas pastiprināt starptautiskos centienus, jo īpaši ar ANO palīdzību.

3.2.2.

Eiropas Savienībai ir jāpaplašina sava institucionālā klātbūtne galvenajās izcelsmes un tranzīta valstīs, izveidojot īpašus migrācijas centrus kā pagaidu vai pastāvīgas iestādes patvēruma pieteikumu izskatīšanai. Vairāk uzmanības un palīdzības ir nepieciešams tādām valstīm kā Alžīrija, Maroka, Mali, Lībija, Libāna un Turcija.

3.2.3.

EESK uzskata, ka viens no programmas galvenajiem mērķiem ir izveidot tādu ES migrācijas politiku, kas nodrošina likumīgās migrācijas iespēju, vienlaikus veicinot migrantu efektīvu integrāciju. EESK sagaida pirmos tiesību aktu un politikas priekšlikumus šajās jomās un ir gatava atbalstīt Eiropas Komisiju šo priekšlikumu izstrādē.

3.2.4.

EESK mudina dalībvalstis pilnībā ievērot un aktīvi īstenot 1951. gada Ženēvas konvenciju un pretoties spiedienam pazemināt bēgļiem paredzēto aizsardzības un pakalpojumu līmeni.

3.2.5.

EESK atbalsta kopīgu patvēruma politiku, kas balstīta uz vienkāršotām, kopējām procedūrām. Šādai politikai arī jābūt balstītai uz bēgļa statusa un ar šo statusu saistīto tiesību kopīgu definīciju, lai novērstu bēgļu centienus izvēlēties izdevīgākas “labākās attieksmes” valstis.

3.2.6.

Izcelsmes valsts informācijas sistēma ir jāpilnveido. Patvēruma pieteikumiem no cilvēkiem, kuriem ir viena un tā pati izcelsmes valsts un kuri, iespējams, ir līdzīgā situācijā, bieži vien ir atšķirīgi rezultāti. Ieviestajai sistēmai vajadzētu būt pietiekami elastīgai un uzticamai, lai reālajā laikā varētu pētīt un analizēt norises izcelsmes valstīs. Sadarbība starp dalībvalstu drošības dienestiem būtu pastāvīgi jāuzlabo, jo tie ir svarīgs informācijas avots.

3.2.7.

Lielāka prioritāte būtu jāpiešķir likumīgās migrācijas organizēšanai un vīzu politikai, procesa digitalizācijai, kvalifikāciju atzīšanai un izglītības mobilitātes iegūšanai.

3.2.8.

ES būtu vairāk jāiesaistās atpakaļnosūtīšanas pārvaldībā un reintegrācijas pasākumu atbalstīšanā. Pilotprojektam atpakaļnosūtīšanai uz Pakistānu un Bangladešu pašreizējā ārkārtas situācijā ir tikai ierobežota nozīme. EESK stingri iesaka plānot un īstenot līdzīgus projektus, piešķirot tiem pienācīgu finansējumu un institucionālo atbalstu.

3.2.9.

Robežkontroles pastiprināšana tranzītvalstīs, jūras patruļu skaita palielināšana un kontrabandistu kuģu iznīcināšana var palīdzēt, bet tie nav vienīgie ilgtspējīgie līdzekļi problēmas risināšanai. ES ir uz pareizā ceļa, ja vien tā izvēlas visaptverošu pieeju, labāk izmantojot savus daudzveidīgos instrumentus un ievērojamos resursus.

3.3.1.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti svarīga loma migrācijas krīzes risināšanā. Pilsoniskās sabiedrības dalībnieki var sniegt būtisku palīdzību, nodrošinot pirmos vajadzīgos reaģēšanas pasākumus, migrantiem ierodoties. Tomēr pilsoniskajai sabiedrībai var būt pat vēl svarīgāka loma attiecībā uz ilgtermiņa pasākumiem, kas vajadzīgi, lai migrantus integrētu sabiedrībā. Pilsoniskā sabiedrība var pieņemt tiešus personiskus risinājumus, kuri ir tik svarīgi visos bēgļu uzņemšanas un izmitināšanas posmos.

3.3.2.

EESK augstu vērtē solidaritāti, ko izrādījušas atsevišķas pilsoniskās sabiedrības grupas un privātpersonas, sniedzot brīvprātīgu palīdzību patvēruma meklētājiem. Tomēr šai pozitīvajai un spontānajai reakcijai trūkst pietiekama vēriena, lai tā varētu efektīvi atrisināt krīzes radītās problēmas. EESK aicina ES dalībvalstis atzīt un novērtēt pilsoniskās sabiedrības lomu, palielinot atbalstu valstu NVO un pilsoniskajai sabiedrībai, lai nodrošinātu strukturētāku un efektīvāku atbildes reakciju. Dalībvalstu valdībām ir īpašs pienākums apzināt pilsonisko sabiedrību un sadarboties ar to savās teritorijās, kā arī palielināt atbalstu, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības spējas.

3.3.3.

Turklāt EESK iesaka Komisijai censties un nodrošināt, ka dalībvalstis saskaņā ar partnerattiecību nolīgumiem saņem vairāk līdzekļu struktūrfondiem, lai vairāk ESF un ERAF līdzekļu varētu novirzīt migrācijas plūsmu pārvaldībai un integrācijas pasākumiem. Šos līdzekļus pirmām kārtām vajadzētu saņemt NVO un uz vietas iesaistītajām organizācijām. Tiem būtu jāpapildina līdzekļi, kurus pašlaik nodrošina Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds.

3.3.4.

EESK vērš uzmanību uz Eiropas Migrācijas forumu, kas pārņēma Eiropas Integrācijas foruma funkcijas, kuru 2009. gadā izveidoja EESK un Eiropas Komisija. Šis forums ir platforma dialogam starp ES iestādēm un pilsonisko sabiedrību imigrācijas, patvēruma un migrantu integrācijas jomā.

4.1.

EESK uzskata, ka ir svarīgi un visnotaļ būtiski nodrošināt pārredzamu, paredzamu un taisnīgu sistēmu likumīgai migrācijai uz ES. Eiropas iedzīvotāji noveco, un to skaits palielinās tikai par 0,2 % gadā, kas ir ievērojami mazāk par paaudžu nomaiņai vajadzīgo līmeni. Ir aprēķināts, ka Eiropa līdz 2050. gadam zaudēs aptuveni 30 miljonus cilvēku darbspējīgā vecumā, un, ja nekas netiks steidzami darīts, demogrāfiskā slodze lielākajā daļā ES dalībvalstu turpinās strauji pieaugt, produktivitāte samazināsies, uzņēmumi tiks slēgti, un pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, jo īpaši ņemot vērā sabiedrības novecošanos, būtiski palielināsies.

4.2.

Ar kolektīvu un organizētu rīcību, kas balstīta uz solidaritāti, Eiropas Savienība pašreizējo situāciju var pārvērst par iespēju mainīt esošo demogrāfisko tendenci un tās sociāli ekonomiskās sekas. Migrantu integrēšana darba tirgū sekmē ekonomikas izaugsmi un veicina viņu patstāvību. No otras puses, politika, kas atstāj novārtā integrāciju, pārliek migrantu atbalsta nodrošināšanas slogu uz publiskajiem dienestiem un var radīt sociālu spriedzi ar ievērojamām sekām.

4.3.

EESK atzīst, ka integrācija ir lielā mērā atkarīga no darba tirgus integrācijas. Tomēr ir vairāki ar imigrācijas ietekmi uz darba tirgu saistīti faktori, kas būtu jāskaidro. Tie ir imigrantu ietekme uz atalgojuma līmeni, darbvietu pieejamība, spiediens uz fiskālo sistēmu (veselības aprūpi un izglītību) un kultūru daudzveidības ietekme.

4.4.

Komiteja jau ir izstrādājusi izpētes atzinumu (1), kas bija pamats, lai sagatavotu ministru konferenci Saragosā 2010. gadā (2), kurā pieņēma svarīgu deklarāciju par migrantu integrāciju darba tirgū un par uzdevumiem, kas jārisina Eiropas un valstu iestādēm un sociālajiem partneriem.

4.5.

Pētījumi rāda, ka kopumā migranti ekonomikā iegulda vairāk, nekā no tās paņem, viņu ietekme uz fiskālo sistēmu ir minimāla un viņi palīdz Eiropai novērst demogrāfisko deficītu un stimulēt ekonomikas izaugsmi. Tomēr migrācija visus Eiropas reģionus neietekmē vienādi, tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē tās ietekme vietējā līmenī. Turklāt ir būtiska atšķirība starp migrantu ierašanos organizētā veidā, īstenojot kādu politiku, un tūkstošiem migrantu pēkšņu pieplūdumu, ko būtu grūti kontrolēt un kas radītu būtisku slogu vietējām, reģionālajām un valstu struktūrām, kā tas noticis pēdējās nedēļās.

4.6.

Migrantu integrācija darba tirgū ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tādiem kā bezdarba līmenis uzņēmējvalstīs, migrantu prasmes un prasmju līmenis, sagatavošana pirms ieceļošanas valodas zināšanu un formālās izglītības ziņā, kā arī organizācijas un struktūras, kas izveidotas uzņēmējvalstīs, lai veicinātu imigrantu, tostarp bēgļu, integrāciju darba tirgū. Tieši šajās jomās pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroša loma.

4.7.

Tomēr pastāv arī citi faktori, kas apgrūtina ātru integrāciju, piemēram, kvalifikāciju atzīšana, birokrātiski šķēršļi, pārredzamības trūkums, sabiedrības aizspriedumi par migrantiem, ekspluatācija un juridiski šķēršļi, ko rada novecojuši likumi un ES tiesību aktu neizpilde vai lēna transponēšana.

4.8.

Arodbiedrībām un darba devēju apvienībām ir izšķirīga nozīme ar imigrantu integrāciju darba tirgū saistīto problēmu risināšanā. EESK iesaka integrācijas politikas un ar to saistīto pasākumu sagatavošanā, izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī pilnībā iesaistīt sociālos partnerus.

4.9.

Valstu valdībām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un sociālajiem partneriem ir jāsadarbojas, lai sabiedrībā panāktu konsensu par veidiem un līdzekļiem, kā migrantus integrēt tautsaimniecībā un sabiedrībā un, pirmām kārtām, kā novērst cīņu starp dažādām nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām.

4.10.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiski svarīga loma, palīdzot migrantiem iegūt pieeju izglītībai, apmācībai un nodarbinātībai un vēršoties pret diskrimināciju izglītības nozarē, darba tirgū un sabiedrībā kopumā.

24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/53

Ziņotājs:

Cristian PÎRVULESCU

1.1.

Bēgļu krīzes ietekmē Eiropas Savienībā ir iestājies stāvoklis, kad tiek apšaubīti cilvēktiesību aizsardzības un demokrātijas pamatprincipi. Neraugoties uz grūtībām, EESK ir pārliecināta, ka šie principi ir jāievēro un pienācīgi jāīsteno.

1.2.

EESK uzskata, ka dažu valstu valdību suverenitātes tendences, kā arī aizvien lielāka iedzīvotāju skaita negatīvos priekšstatus par migrāciju un bēgļiem var ierobežot, plaši cenšoties uzturēt Eiropas pamatvērtības un ES iestāžu sasniegumus, un šādi centieni ir nepieciešami. Šajās ārkārtas situācijās Eiropas lomai jābūt lielākai, ir vajadzīga lielāka demokrātija un lielāka solidaritāte.

1.3.

Pašreizējā bēgļu krīze, kaut arī paredzama, radās tāpēc, ka nebija kopējas patvēruma politikas, kuras izstrāde aizkavējusies nesaskaņotas Eiropas politiskās darbības dēļ. Tāpēc EESK mudina Eiropadomi, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu īstenot Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktu un 78. pantu, kur paredzēti nosacījumi īstas patvēruma politikas veidošanai Eiropas Savienībā.

1.4.

EESK ir konsekventi uzsvērusi nepieciešamību tiekties uz solidaritāti, atbildību un kopīgu rīcību, kā arī pamattiesību prioritāro nozīmi.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus koordinēt kopīgu atbildes reakciju uz bēgļu krīzi, tostarp vadītāju sanāksmi par bēgļu plūsmu gar Rietumbalkānu maršrutu.

1.6.

Krīzes pārcelšanas mehānisms ir konkrēts tādas sadarbības piemērs, kuras pamatā ir solidaritāte un atbildība. EESK tomēr vēlas, lai šo pārcelšanas mehānismu un citas līdzīgas iniciatīvas iekļautu vispārējā stratēģijā ar mērķi nodrošināt saskaņotību un efektivitāti. Jo īpaši ir vajadzīgas solidāras un noturīgas sloga sadales sistēmas, galvenokārt pastāvīga, taisnīga un obligāta kārtība, kādā personas, kas meklē aizsardzību, tiek sadalītas starp visām ES dalībvalstīm.

1.7.

Eiropas Komisijai un citām ES iestādēm ir aktīvi jāatbalsta dalībvalstu valdības, lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus un iespējas integrēt pārceltos patvēruma meklētājus. Šajā saistībā ir arī jāprecizē, ka izdevumi, kas dalībvalstīm rodas saistībā ar patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanu un integrāciju, nav pastāvīgi un strukturāli izdevumi un tādēļ tie nav jāņem vērā strukturālā budžeta deficīta aprēķinos.

2.1.

Pašreizējā bēgļu krīze ir gan administratīva, gan juridiska rakstura problēma, jo šāda parādība tik milzīgā apjomā nav pieredzēta. Bēgļu krīzes ietekmē Eiropas Savienībā ir iestājies stāvoklis, kad tiek apšaubīti cilvēktiesību aizsardzības un demokrātijas pamatprincipi. Palielinātā starptautiskā mobilitāte, kas radusies ekonomikas globalizācijas apstākļos, ir ietekmējusi dalībvalstu vēlmi pilnībā īstenot starptautiskos līgumus. EESK uzskata, ka dažu valstu valdību suverenitātes tendences, kā arī aizvien lielāka iedzīvotāju skaita negatīvos priekšstatus par migrāciju un bēgļiem var ierobežot, plaši cenšoties uzturēt Eiropas pamatvērtības un ES iestāžu sasniegumus, un šādi centieni ir nepieciešami. Šajās ārkārtas situācijās Eiropas lomai jābūt lielākai, ir vajadzīga lielāka demokrātija un lielāka solidaritāte.

2.2.

Eiropas patvēruma sistēma saskaras ar ievērojamām grūtībām, kas izriet no vairākkārtējām krīzēm. Dažas no tām izraisījusi 21. gadsimta starptautiskā politika, bet citas ir ekonomikas un finanšu krīzes negatīvās sekas. Nesenākās no tām – “Arābu pavasaris”, politiskā nestabilitāte Lībijā un pilsoņu karš Sīrijā – ir tieši izraisījušas bēgļu skaita ievērojamo pieaugumu.

2.3.

Eiropas Padomes 47 dalībvalstis ir apņēmušas piemērot noteikumus par cilvēktiesībām, nodrošinot, ka, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantu (1), visi cilvēki tiek aizsargāti. Pretēji tam, 1951. gada Konvencijā par bēgļa statusu paredzēts, ka aizsardzību piešķir tikai īpašas kategorijas personām, kā noteikts 1. pantā, un šo aizsardzību var viegli zaudēt. Konvencijā tomēr ir norādīts, ka personām, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, ir tiesības uz tiesību kopumu. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Rumānijā, konstitucionālajos noteikumos par prioritāti izvirzīti starptautiskie līgumi, nevis valsts tiesību akti. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (kas ir saistoša saskaņā ar LESD 6. pantu) 18. pantā (2) noteiktas tādu personu tiesības, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība.

2.4.

Dublinas sistēmā patvēruma pieteikumu izskatīšanas slogs nesamērīgi uzlikts vairākām priekšposteņa valstīm (Maltai, Itālijai, Kiprai, Grieķijai, Spānijai un nesen Ungārijai). Šādos apstākļos dažām dalībvalstīm praksē ir arvien grūtāk ievērot neizraidīšanas principu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un no tās izrietošajās direktīvās ietvertos principus. Neraugoties uz grūtībām, EESK ir pārliecināta, ka šie principi ir jāievēro un pienācīgi jāīsteno.

2.5.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktā un 78. pantā paredzēti nosacījumi īstas patvēruma politikas veidošanai Eiropas Savienībā. Pamatojoties uz minētajiem pantiem, uzmanība nav vērsta uz minimālo noteikumu izstrādi, bet gan tādas kopējas sistēmas izstrādi, kurā ietvertas vienotas procedūras. Pašreizējā bēgļu krīze, kaut arī paredzama, radās tāpēc, ka nebija kopējas patvēruma politikas, kuras izstrāde aizkavējusies nesaskaņotas Eiropas politiskās darbības dēļ. Tāpēc EESK aicina Eiropas Padomi, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu īstenot minētos pantus.

2.6.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus koordinēt kopīgu atbildes reakciju uz bēgļu krīzi, tostarp vadītāju sanāksmi par bēgļu plūsmu gar Rietumbalkānu maršrutu. Sanāksmē pulcējās valstu un valdību vadītāji gan no ES, gan citām valstīm, cenšoties labāk koordinēt darbības reģionā trijās galvenajās jomās – patvēruma vietas nodrošināšana, kopēja migrācijas plūsmu pārvaldība un robežu pārvaldība (3).

2.7.

EESK pauž cerību, ka krīzes pārcelšanas mehānisms palīdzēs ES vienprātīgi virzīties uz sistēmu, kas ir stabila un pietiekami elastīga, lai risinātu dažādas migrācijas problēmas.

2.8.

EESK ir konsekventi uzsvērusi nepieciešamību tiekties uz solidaritāti, atbildību un kopīgu rīcību, kā arī pamattiesību prioritāro nozīmi. Tā ir arī uzsvērusi, ka vajadzīgi nopietni centieni, lai sekmētu migrantu un bēgļu integrāciju.

2.9.

Krīzes pārcelšanas mehānisms ir konkrēts tādas sadarbības piemērs, kuras pamatā ir solidaritāte un atbildība. EESK tomēr vēlas, lai šo pārcelšanas mehānismu un citas līdzīgas iniciatīvas iekļautu vispārējā stratēģijā ar mērķi nodrošināt saskaņotību un efektivitāti. Jo īpaši ir vajadzīgas solidāras un noturīgas sloga sadales sistēmas, galvenokārt pastāvīga, taisnīga un obligāta kārtība, kādā personas, kas meklē aizsardzību, tiek sadalītas starp visām ES dalībvalstīm. Eiropas Komisijas “Eiropas programma migrācijas jomā” ir pozitīvs solis šajā virzienā.

3.1.

Ikvienai dalībvalstij, kas nepiedalās mehānismā, būtu jāpaskaidro savs iemesls. Ja iemesls ir galvenokārt finanšu trūkums vai valsts nav sagatavojusies patvēruma meklētāju uzņemšanai, būtu jāparedz noteikums par zināmu finansiālu atbalstu avansā.

3.2.

ES atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas nodarbojas ar bēgļu krīzes jautājumiem un migrantu integrāciju, joprojām ir nepietiekams. Birokrātiski noteikumi un procedūras kavē to spēju efektīvi darboties uz vietas.

3.3.

Lai noteiktu, vai ir krīze, Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē, vai stāvoklis ir tāds, ka dalībvalsts ar “labi sagatavotu patvēruma sistēmu” joprojām nevar tikt galā ar situāciju. Kā to noteikt? Kādi ir kritēriji, lai patvēruma sistēmu atzītu par “labi sagatavotu”? Priekšlikumā sniegti daži kritēriji, kurus EK varētu apsvērt, bet kuri ir elastīgi un norādīti kā “cita starpā”.

3.4.

Priekšlikumā nav pietiekami skaidri saskaņotas uzņemošās dalībvalsts, pārcelšanas mērķa dalībvalsts un pieteikumu iesniedzēju preferences. Nav skaidrs, kā tas darbosies praksē.

3.5.

Ieteicams, lai pieteikumu iesniedzējiem būtu pieejama attiecīga informācija un konsultācijas, ko nodrošina uzņemošās dalībvalsts iestādes un pārcelšanas mērķa dalībvalsts koordinatori.

3.6.

Nav skaidrs, kā pārcelšanas mērķa dalībvalsts tiek rosināta pienācīgi saņemt un integrēt pārvietotos pieteikumu iesniedzējus. Infrastruktūras stāvoklis, pakalpojumu pieejamība, piemēram, medicīnas vai izglītības pakalpojumi, un finanšu piešķīrumi ietekmēs pieteikumu iesniedzēju vēlmi pārvietoties uz konkrētu valsti. Eiropas Komisijai un citām ES iestādēm aktīvi jāatbalsta dalībvalstu valdības, lai nodrošinātu piemērotus apstākļus un iespējas integrēt pārvietotos pieteikumu iesniedzējus.

3.7.

Priekšlikumu vajadzētu precizēt šajā ziņā, un tajā jāapraksta procedūra, saskaņā ar kuru novērtēt un veicināt patvēruma infrastruktūras un pakalpojumu attīstību visās dalībvalstīs.

3.8.

Sistēmā līdz zināmai robežai ir jāņem vērā patvēruma meklētāju vēlmes, kurai konkrētai pārcelšanas mērķa dalībvalstij viņi dotu priekšroku. Šai vēlmei jābūt saistītai ar skaidrām un acīmredzamām veiksmīgas integrācijas iespējām (ģimenes locekļi ir pastāvīgie iedzīvotāji attiecīgajā valstī, valodas zināšanas un iepriekšējas saiknes ar valsti, piemēram, mācības vai uzņēmējdarbība valstī).

3.9.

“Kultūras saiknes” tiek minētas kā faktors, kas jāņem vērā, kad personu pārceļ uz kādu dalībvalsti. EESK uzskata, ka šo kritēriju nevajadzētu izmantot, lai pamatotu patvēruma meklētāju noraidīšanu to reliģiskās piederības dēļ.

3.10.

Priekšlikumā nav norādīts, kā sistēma darbosies tādām valstīm kā Serbija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, kurām ir skaidras pievienošanās izredzes un kurās ir ievērojams migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums.

24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/57

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

1.1.

Komiteja ir pārliecināta, ka Eiropai svarīga ir ilgtspējīga reindustrializācija ar konkurētspējīgu izaugsmi, kas rada jaunas un labākas darbvietas, un ka šajā saistībā ES CO2 kvotu tirdzniecības sistēma būtu jāuzskata par galveno ES politikas instrumentu cīņā pret klimata pārmaiņām un pasaules ekonomikas dekarbonizācijas procesā.

1.2.

Komiteja uzskata, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS) kā instrumentam, ar ko ES samazina ar enerģijas ražošanu saistītās emisijas, būtu jādod signāls par oglekļa cenu, kā arī jārada labvēlīga ietekme uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem jaunās mazoglekļa tehnoloģijās.

1.3.

Pēc EESK domām, ar detalizētu un labi saskaņotu normatīvo regulējumu oglekļa tirgum jākļūst stabilākam, elastīgākam un pieejamam visiem pasaules mēroga lielajiem dalībniekiem, lai sasniegtu mērķi – izveidot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu pārstrādes rūpniecības sistēmu.

1.4.

Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu stingri jāievēro pilnvaras, ko 2014. gada 23. un 24. oktobra Eiropadome noteikusi klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam, jo īpaši tā skaidrajās norādēs par oglekļa emisiju pārvirzes noteikumu izstrādāšanu ES ETS reformas ietvaros.

1.5.

Pēc komitejas domām, ir jānodrošina pienācīgi pārejas mehānismi, lai nodrošinātu Eiropas rūpniecības nozaru konkurētspēju un novērstu ieguldījumu aizplūšanas riskus un Eiropas rūpniecības nozaru pakļaušanu negodīgai konkurencei no to valstu puses, kurām nav salīdzināmu regulatīvu instrumentu klimata jomā.

1.6.

Komiteja iesaka nodrošināt pienācīgu noteikumu sistēmu – it īpaši attiecībā uz bezmaksas kvotu piešķiršanas līmeņiem, tiesībām uz oglekļa emisiju pārvirzi, salīdzinošās vērtēšanas kritēriju pārskatīšanu un elektroenerģijas cenu radīto izmaksu kompensāciju –, lai nodrošinātu 100 % bezmaksas kvotu piešķiršanu un pilnu netiešo izmaksu kompensāciju visās dalībvalstīs 10 % apmērā attiecībā uz visefektīvākajām iekārtām nozarēs, kas pakļautas augstam oglekļa pārvirzes riskam.

1.7.

Komiteja citstarp iesaka šādus reformas punktus:

1.8.

Visbeidzot, komiteja iesaka ievērot vislielāko konsekvenci, pilnīgu sinerģiju, prasību minimālu pārklāšanos un birokrātiskā sloga novēršanu attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, kā arī paralēlajiem un papildu noteikumiem, ar ko tie mijiedarbojas.

1.9.

EESK uzskata, ka ar daudzpusēju un divpusēju starptautisku nolīgumu palīdzību ir jānodrošina starptautisko kredītu apmaiņas regulējums, kuriem būtu jāpilda noteikta funkcija, lai sasniegtu plašākus mērķus emisiju samazināšanai Eiropā.

1.10.

EESK uzskata, ka ir svarīgi par šo jautājumu izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu pēc Parīzes konferences 2015. gada beigās, kad būs pieņemti tās secinājumi.

2.1.

ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS, Emission Trading System) darbojas kopš 2005. gada 1. janvāra un ir viens no svarīgākajiem ES klimata politikas instrumentiem, pateicoties tās piedāvātajām iespējām samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

2.2.

Kopš tās izveidošanas ES ETS mērķis ir bijis nodrošināt atsauces vērtību ogleklim, kura ļauj samazināt visu Eiropas ekonomikas nozaru emisiju, kas veido aptuveni pusi no siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG).

2.3.

EESK ir vienmēr uzskatījusi, ka ES ETS ir nozīmīgs Savienības enerģētikas un klimata politikas instruments ES rūpniecisko emisiju samazināšanai, un ir aicinājusi to faktiski reformēt, lai sasniegtu ES mērķus klimata jomā laikposmam līdz 2030. gadam, vienlaikus aizsargājot Eiropas Savienības rūpniecības konkurētspēju un izvairoties no ieguldījumu aizplūšanas.

2.4.

Eiropadome 2014. gada 21. marta sanāksmē aicināja ieviest pasākumus, ar kuriem pasaules mēroga konkurencei pakļautajām nozarēm pilnībā kompensētu no ES klimata politikas izrietošās tiešās un netiešās izmaksas tikmēr, kamēr ar starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām nebūs nodrošināti vienlīdzīgi nosacījumi pasaules mērogā.

2.4.1.

Tomēr EESK piekrīt Eiropas Revīzijas palātas nostājai, ka ir “būtiskas nepilnības” ES ETS īstenošanā, un sniedz virkni ieteikumu, kas paredzēti, lai uzlabotu šīs sistēmas integritāti un piemērošanu, apstiprinot rūpnieciskās efektivitātes koncepciju, kura nodrošinātu ekonomikas pilnīgu konkurētspēju Eiropas Savienībā.

2.5.

2014. gada 23. un 24. oktobrī Eiropadome noteica klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Tā pieņēma arī secinājumus un, galvenais, apstiprināja dažus svarīgus mērķus:

2.5.1.

ES mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu iekšzemes emisijas vismaz par 40 %, kas oficiāli apstiprināts Vides padomes 2015. gada 6. marta sanāksmē, ir pamats ES ieguldījumam sarunās par jaunu vispārēju vienošanos klimata pārmaiņu jomā.

2.5.2.

Visus šos satvara elementus Padome periodiski pārskatīs un turpinās nodrošināt stratēģiskās pamatnostādnes attiecībā gan uz nozarēm, uz kurām attiecas ETS, gan nozarēm, kas sistēmā nav ietvertas, kā arī uz starpsavienojumiem un energoefektivitāti.

2.5.3.

Instrumentiem un pasākumiem jābūt vērstiem uz visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu pieeju emisiju samazināšanas un energoefektivitātes veicināšanai.

2.6.

Ar lēmumu par tirgus stabilitātes rezervi 2015. gada 13. maijā tika panākta Padomes un Eiropas Parlamenta vienošanās par ES ETS reformu: