31.7.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/1

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6963 – Archer Daniels Midland Company/GrainCorp)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 219/01

Komisija 2013. gada 25. jūlijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32013M6963. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

---

31.7.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/2

---

Paziņojums to personu ievērībai, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/72/KĀDP, kuru īsteno ar Padomes Lēmumu 2013/409/KĀDP, un Padomes Regulā (ES) Nr. 101/2011, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 735/2013, attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā

2013/C 219/02

Personām, kuras iekļautas sarakstos, kas minēti pielikumā Padomes Lēmumam 2011/72/KĀDP, kuru īsteno ar Padomes Lēmumu 2013/409/KĀDP (1), un I pielikumā Padomes Regulā (ES) Nr. 101/2011, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 735/2013 (2), attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā, dara zināmu šādu informāciju.

Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi lēmumu, ka uz minētajos pielikumos iekļautajām personām būtu jāattiecina ierobežojošie pasākumi, kas paredzēti minētajā Padomes lēmumā un Padomes regulā. Pamatojums minēto personu iekļaušanai sarakstā ir izklāstīts minēto pielikumu attiecīgajos ierakstos.

Attiecīgo personu uzmanību vērš uz to, ka pastāv iespēja iesniegt pieteikumu attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām iestādēm, kas norādītas Regulas (ES) Nr. 101/2011 II pielikumā minētajās interneta vietnēs, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus pamatvajadzību nodrošināšanai vai konkrētiem maksājumiem (sk. regulas 4. pantu).

Attiecīgo personu uzmanība tiek vērsta uz iespēju iesniegt Padomei lūgumu pārskatīt lēmumu par viņu iekļaušanu minētajos sarakstos, lūgumam pievienojot apliecinošus dokumentus. Šādi lūgumi būtu jānosūta uz šādu adresi:

Council of the European Union

DG C — Unit 1C (Horizontal Issues)

General Secretariat

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Attiecīgo personu uzmanību vērš arī uz iespēju Eiropas Savienības Vispārējā tiesā apstrīdēt Padomes lēmumu saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 275. panta otrajā daļā un 263. panta ceturtajā un sestajā daļā.

---

(1)  OV L 204, 31.7.2013., 52. lpp.

(2)  OV L 204, 31.7.2013., 23. lpp.

---

31.7.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/3

---

Euro maiņas kurss (1)

2013. gada 30. jūlijs

2013/C 219/03

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3284
JPY	Japānas jena	129,99
DKK	Dānijas krona	7,4549
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86735
SEK	Zviedrijas krona	8,6818
CHF	Šveices franks	1,2335
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,8720
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,856
HUF	Ungārijas forints	299,10
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7027
PLN	Polijas zlots	4,2252
RON	Rumānijas leja	4,3888
TRY	Turcijas lira	2,5570
AUD	Austrālijas dolārs	1,4618
CAD	Kanādas dolārs	1,3629
HKD	Hongkongas dolārs	10,3023
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6606
SGD	Singapūras dolārs	1,6872
KRW	Dienvidkorejas vona	1 481,52
ZAR	Dienvidāfrikas rands	13,1126
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,1451
HRK	Horvātijas kuna	7,5045
IDR	Indonēzijas rūpija	13 647,83
MYR	Malaizijas ringits	4,2848
PHP	Filipīnu peso	57,586
RUB	Krievijas rublis	43,7430
THB	Taizemes bāts	41,539
BRL	Brazīlijas reāls	3,0219
MXN	Meksikas peso	16,9524
INR	Indijas rūpija	80,3480

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

31.7.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/4

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2013. gada 30. jūlijs),

ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu reto slimību jomā un atceļ Lēmumu 2009/872/EK

2013/C 219/04

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 2. punktu dalībvalstis saziņā ar Komisiju savstarpēji koordinē politiku un programmas jomās, kas minētas attiecīgā panta 1. punktā. Komisija, uzturot ciešus sakarus ar dalībvalstīm, var nākt klajā ar dažādiem lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju, jo īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju izstrāde, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru nodrošināšana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai.

(2)	Komisijas Baltajā grāmatā “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” (1), kuru Komisija pieņēma 2007. gada 23. oktobrī un kurā izstrādāta ES stratēģija veselības jomā, retās slimības noteiktas par darbības prioritāti.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmumā Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (2), atgādinot, ka veselības aprūpes pakalpojumi galvenokārt ir dalībvalstu atbildība, uzsvērts, ka no sadarbības Kopienas līmenī labumu var gūt gan pacienti, gan veselības aprūpes sistēmas. Saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 2. punktu un pielikumu darbības saistībā ar informācijas un zināšanu sagatavošanu un izplatīšanu veselības aizsardzības jomā īsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, izstrādājot konsultāciju mehānismus un līdzdalības procesus.

(4)

Eiropas Komisija 2008. gada 11. novembrī pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Retās slimības – Eiropas mērogā risināmie uzdevumi” (3), un Padome 2009. gada 8. jūnijā pieņēma ieteikumu par rīcību reto slimību jomā (4). Komisijas paziņojuma 7. punktā ieteikts, ka Eiropas Savienības Padomdevējai komitejai reto slimību jomā būtu jāpalīdz Komisijai.

(5)	Attiecīgi 2009. gada 30. novembrī ar Lēmumu 2009/872/EK Komisija izveidoja Eiropas Savienības Ekspertu komiteju reto slimību jomā (5). Komitejas locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2013. gada 26. jūlijā.

(6)

Priekšsēdētāja 2010. gada 10. novembra paziņojumā Komisijai “Komisijas ekspertu grupu regulējums – horizontālie noteikumi un publiskais reģistrs” (6) (turpmāk “Komisijas ekspertu grupu regulējums”) izklāstīts pārskatītais noteikumu kopums visām Komisijas ekspertu grupām. Jaunā regulējuma mērķis ir vienkāršot un precizēt noteikumus, kas ieviesti ar ekspertu grupu iepriekšējo regulējumu 2005. gadā, palielinot pārredzamību, uzlabojot koordināciju un vienlaikus samazinot dienestu administratīvā darba slodzi.

(7)

Ņemot vērā vērtīgo darbu, ko Ekspertu komiteja reto slimību jomā veikusi kopš 2009. gada, un ievērojot Komisijas ekspertu grupu regulējumu, šajā jomā joprojām ir vajadzīga ekspertu grupa. Ekspertu grupas reto slimību jomā uzdevumi un struktūra būtu jādefinē saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas ekspertu grupu regulējumā.

(8)

Ekspertu grupai reto slimību jomā pēc Komisijas lūguma būtu jāsniedz Komisijai konsultācijas un speciālās zināšanas, sagatavojot un īstenojot Savienības darbības reto slimību jomā, un būtu jāsekmē attiecīgās pieredzes, politikas un prakses apmaiņa starp dalībvalstīm un dažādajām iesaistītajām personām.

(9)

Šajā grupā vajadzētu būt dalībvalstu pārstāvjiem, pārstāvjiem no pacientu organizācijām reto slimību jomā, ar retām slimībām slimojošiem pacientiem paredzētu produktu ražotāju pārstāvjiem vai pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem, kā arī pārstāvjiem no Eiropas veselības aprūpes speciālistu un medicīnas biedrību asociācijām un individuāliem ekspertiem, lai reto slimību jomā plaši tiktu pārstāvētas ieinteresētās personas un eksperti.

(10)

Ekspertu grupai reto slimību jomā nebūtu jādarbojas kā komitejai, kuras nozīme izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (7).

(11)	Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (8).

(12)	Ar šo lēmumu būtu jāatceļ Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmums 2009/872/EK, ar ko izveido Eiropas Savienības Ekspertu komiteju reto slimību jomā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ekspertu grupas izveide

Ar šo tiek izveidota ekspertu grupa reto slimību jomā (turpmāk “ekspertu grupa”).

2. pants

Ekspertu grupas uzdevumi

1.   Ekspertu grupa pēc Komisijas vai Komisijas dienestu lūguma veic šādus uzdevumus reto slimību jomā:

a)	palīdz Komisijai sagatavot tiesību aktus un politikas dokumentus, tostarp pamatnostādnes un ieteikumus;

b)	konsultē Komisiju, īstenojot Savienības darbības, un ierosina uzlabojumus attiecībā uz veiktajiem pasākumiem;

c)	konsultē Komisiju par Savienības un valstu līmenī veikto pasākumu rezultātu uzraudzību, novērtēšanu un izplatīšanu;

d)	konsultē Komisiju par starptautisko sadarbību;

e)	sniedz pārskatu par Savienības un valstu politiku;

f)	veicina attiecīgās pieredzes, politikas un prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un dažādām iesaistītajām personām.

2.   Lai veiktu 1. punktā minētos uzdevumus, ekspertu grupa jo īpaši pēc Komisijas vai Komisijas dienestu lūguma var sniegt atzinumus, ieteikumus un ziņojumus.

3.   Ekspertu grupas uzdevumos neietilpst jautājumi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 141/2000 par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (9), kā arī jautājumi, kas ietilpst ar minētās regulas 4. pantu izveidotās Reti sastopamu slimību ārstēšanas zāļu komitejas (COMP) uzdevumos, nedz arī jautājumi, kas ietilpst ar Padomes Lēmumu 75/320/EEK (10) izveidotās Farmācijas komitejas uzdevumos.

3. pants

Apspriešanās

Komisija var apspriesties ar ekspertu grupu visos jautājumos, kas attiecas uz retām slimībām.

4. pants

Dalībnieki un to iecelšana

1.   Ekspertu grupā ir šādi dalībnieki:

a)	dalībvalstu kompetentās iestādes;

b)	pacientu organizācijas reto slimību jomā;

c)	ar retām slimībām slimojošiem pacientiem paredzētu produktu ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju Eiropas asociācijas;

d)	Eiropas profesionālās asociācijas vai zinātniskās biedrības, kas darbojas reto slimību jomā;

e)	personas, kas privātpersonas statusā ieceltas par ekspertiem ar speciālajām zināšanām sabiedrības veselības vai zinātnes nozarē Savienības līmenī reto slimību jomā.

2.   To EBTA valstu kompetentās iestādes, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas, pēc attiecīgo EBTA valstu lūguma arī var būt grupas dalībnieces.

3.   Dalībniekus ieceļ Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors.

4.   Šā panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā minēto dalībnieku skaits nepārsniedz četrus dalībniekus attiecībā uz katru apakšpunktu, un viņus ieceļ, izvēloties no piemēroto kandidātu saraksta, kas izveidots atbilstoši publicētajam uzaicinājumam izteikt ieinteresētību. Uzaicinājumā izteikt ieinteresētību norāda nepieciešamās kvalifikācijas un nosacījumus, kā kļūt par ekspertu grupas dalībnieku.

5.   Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos dalībniekus ieceļ privātpersonas statusā. Viņi darbojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

6.   Šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 2. punktā minētie dalībnieki ieceļ pārstāvjus un aizstājējus, kas aizstāj pārstāvi viņa prombūtnes vai slimības laikā. Aizstājējus ieceļ atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā pārstāvjus. Aizstājēji automātiski aizstāj ikvienu dalībnieku viņa prombūtnes vai slimības laikā.

7.   Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors var noraidīt kādas organizācijas izvirzīto pārstāvi vai aizstājēju, ja tas neatbilst 4. punktā minētajā uzaicinājumā izteikt ieinteresētību norādītajam aprakstam. Tādos gadījumos attiecīgajai organizācijai lūdz izvirzīt citu pārstāvi vai aizstājēju.

8.   Ekspertu grupas dalībnieku pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un to var atjaunot, atsaucoties uz nākamo uzaicinājumu izteikt ieinteresētību.

9.   Dalībnieka pilnvaru termiņš beidzas pirms triju gadu termiņa, ja viņš atkāpjas no amata.

10.   Dalībniekus, kas minēti 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā, vai viņu pārstāvjus var izslēgt vai aizstāt līdz pilnvaru termiņa beigām jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	ilgstoša nespēja piedalīties sanāksmēs;

b)	nespēja aktīvi piedalīties grupas apspriedēs;

c)	neatbilstība Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

d)	sekojoša neatbilstība uzaicinājumā izteikt ieinteresētību noteiktajām kvalifikācijām un nosacījumiem, kā minēts 4. punktā.

11.   Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors var lūgt 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā minēto dalībnieku iecelt citu pārstāvi vai citu aizstājēju 10. punktā minētajos gadījumos.

12.   Dalībniekus, kuru pilnvaru termiņš beidzas pirms trīs gadu termiņa atbilstoši 8. un 9. punkta noteikumiem, līdz pilnvaru termiņa beigām var aizstāt.

13.   Dalībnieku un to pārstāvju nosaukumus vai vārdu un uzvārdu publicē Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (turpmāk “reģistrs”) (11). Dalībvalstu iestāžu nosaukumus var publicēt reģistrā.

14.   Personas datus apkopo, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. pants

Darbība

1.   Ekspertu grupu vada direktors, kurš Komisijā atbild par reto slimību politiku. Direktors var deleģēt priekšsēdētāja amatu citam Komisijas ierēdnim.

2.   Vienojoties ar Komisiju, ekspertu grupa var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši grupas izstrādātajam darba uzdevumam. Tiklīdz šādu apakšgrupu uzdevums izpildīts, tās izformē.

3.   Komisijas pārstāvis var lūgt piedalīties grupas darbā ekspertus, kuri nav ekspertu grupas dalībnieki un kuri ir īpaši kompetenti kādā konkrētā darba kārtības jautājumā. Turklāt Komisijas pārstāvis var piešķirt novērotāja statusu personām vai organizācijām, kā noteikts Komisijas ekspertu grupu regulējuma 8. noteikuma 3. punktā, un kandidātvalstīm.

4.   Uz ekspertu grupu dalībniekiem, to pārstāvjiem un aizstājējiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas paredzētas Līgumos un to īstenošanas noteikumos, kā arī Komisijas drošības noteikumi par ES klasificētās informācijas aizsardzību, kā paredzēts Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom  (12) pielikumā. Ja viņi neievēro šīs saistības, Komisija var veikt visus attiecīgos pasākumus.

5.   Ekspertu grupas un apakšgrupu sanāksmes notiek Komisijas telpās. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija. Komisija sagatavo ekspertu grupas sanāksmju darba kārtību un protokolus. Ekspertu grupas un tās apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties citi sanāksmes darbā ieinteresētie Komisijas ierēdņi.

6.   Ekspertu grupa pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz Komisijas ekspertu grupu standarta reglamentu.

7.   Komisija dara pieejamus visus attiecīgos dokumentus (piemēram, darba kārtības, protokolus un dalībnieku iesniegumus) par ekspertu grupas veiktajām darbībām, vai nu iekļaujot tos reģistrā, vai izmantojot saiti no reģistra uz īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni, kurā var atrast informāciju. Dokumentu nepublicē, ja tā nodošana atklātībai varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā (13).

6. pants

Sanāksmju izdevumi

1.   Ekspertu grupā iesaistītajiem dalībniekiem netiek maksāta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem.

2.   Ceļa izdevumus un uzturēšanās izdevumus, kas radušies grupas darbā iesaistītajiem dalībniekiem, Komisija atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem.

3.   Šā panta 2. punktā minētos izdevumus atlīdzina pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķirtas saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

7. pants

Atcelšana

Lēmumu 2009/872/EK atceļ.

8. pants

Šo lēmumu piemēro no 2013. gada 27. jūlija.

---

(1)  COM(2007) 630 galīgā redakcija, 23.10.2007.

(2)  OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.

(3)  COM(2008) 679 galīgā redakcija, 11.11.2008.

(4)  OV C 151, 3.7.2009., 7. lpp.

(5)  OV L 315, 2.12.2009., 18. lpp.

(6)  C(2010) 7649 galīgā redakcija.

(7)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(8)  OV L 8, 12.1.2011., 1. lpp.

(9)  OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp.

(10)  OV L 147, 9.6.1975., 23. lpp.

(11)  Dalībnieki, kuri nevēlas publiskot savu vārdu un uzvārdu, var lūgt atkāpties no šā noteikuma. Lūgumu neizpaust ekspertu grupas dalībnieka vārdu un uzvārdu uzskata par attaisnotu, ja šāda publiskošana varētu apdraudēt viņa vai viņas drošību vai neaizskaramību vai pārmērīgi ierobežot viņa vai viņas privātumu.

(12)  Komisijas 2001. gada 29. novembra lēmums, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).

(13)  Šādi izņēmumi paredzēti, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, militārās lietas, starptautiskās attiecības, finanšu, monetāro jautājumu vai ekonomikas politiku, personas privāto dzīvi un neaizskaramību, komercintereses, tiesvedību un juridiskās konsultācijas, inspekcijas/izmeklēšanas/revīzijas darbības un iestādes lēmumu pieņemšanas procesu.

---

31.7.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/8

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

2013/C 219/05

Valsts puse jaunajai piemiņas 2 euro monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Beļģija

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visus jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kas ar ES noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Belģija

Piemiņas monētas tematika: Karaliskā Meteoroloģijas institūta (Institut Royal Météorologique) izveidošanas 100. gadadiena

Dizainparauga apraksts: Monētas iekšējās daļas centrā ir attēlots skaitlis “100”, kura pirmā nulle ietver saīsinājumus “KMI” un “IRM” un otrā nulle ir atveidota kā saule.

Pa kreisi no saules ir attēlotas izobāras, lietus lāses un sniegpārslas. Saules augšējos staros ir redzams gadskaitlis “2013” un apakšējos staros – emitentvalsts apzīmējums “BE”. Zem skaitļa “100” cipara “1” ir redzama monētu kaltuves kontroliera zīme un Briseles kaltuves zīme, ercenģeļa Mihaēla galva ar bruņucepuri.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms: 2 miljoni monētu

Emisijas datums: 2013. gada septembris

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

31.7.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/9

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

2013/C 219/06

Valsts puse jaunajai piemiņas 2 euro monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Luksemburga

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visus jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kas ar Kopienu noslēgušas monetāro nolīgumu, ar kuru paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Luksemburga

Piemiņas monētas tematika: Luksemburgas Lielhercogistes valsts himna

Dizainparauga apraksts: Monētas iekšējās daļas labajā pusē ir atainota Viņa Karaliskās Augstības Lielhercoga Anrī ģīmetne puspagriezienā ar skatu uz kreiso pusi, un monētas iekšējās daļas kreisajā pusē ir attēlots valsts himnas nošu raksts un teksts. Monētas iekšējās daļas augšmalā ir teksts “Ons Heemecht” (“Mūsu tēvzeme”) un emitentvalsts nosaukums “LËTZEBUERG” (Luksemburga), kā arī gadskaitlis “2013”, kam abās pusēs ir monētu kaltuves zīme un kaltuves meistara zīme, redzami monētas iekšējās daļas apakšpusē.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga 12 zvaigznes.

Emisijas apjoms: 1,4 miljoni monētu

Emisijas datums: 2013. gada septembris

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

31.7.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/10

---

Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse

2013/C 219/07

Valsts puse jaunajai piemiņas 2 euro monētai, kuru paredzēts laist apgrozībā un kuru emitē Portugāle

Apgrozībai paredzētajām euro monētām ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visā eurozonā. Komisija publicē visus jauno euro monētu dizainparaugu aprakstus, lai informētu visas personas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar monētām, un sabiedrību kopumā (1). Saskaņā ar Padomes 2009. gada 10. februāra secinājumiem (2) eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kas ar Kopienu noslēgušas monetāro nolīgumu, ar ko paredz euro monētu emisiju, ir atļauts laist apgrozībā piemiņas euro monētas, ievērojot konkrētus nosacījumus, jo īpaši to, ka var emitēt tikai monētas 2 euro nominālvērtībā. Šīm monētām ir tādas pašas tehniskās pazīmes kā citām 2 euro monētām, bet valsts pusē tās rotā piemiņas monētas dizains, kam ir izteikti simboliska nozīme valsts vai Eiropas mērogā.

Emitentvalsts: Portugāle

Piemiņas monētas tematika: Torņa Torre dos Clérigos uzcelšanas 250. gadadiena.

Dizainparauga apraksts: Tornis ir attēlots veidolā, kādā tas ir redzams tam tuvumā uz ielas stāvošiem cilvēkiem, un tam blakus ir attēlots tipisks Portu pilsētas siluets, skatoties no Duru upes dienvidu krasta. Augšpusē puslokā redzams uzraksts 250 ANOS TORRE DOS CLÉRIGOS — 2013 (Torre dos Clérigos 250 gadi – 2013. Monētas apakšpusē pa labi ir redzams Portugāles ģerbonis un zem tā – norāde uz emitentvalsti PORTUGAL (Portugāle). Pa kreisi redzama monētu kaltuves zīme un mākslinieka vārds INCM — HUGO MACIEL.

Ap monētas ārējo uzmalu izvietotas Eiropas Savienības karoga divpadsmit zvaigznes.

Emisijas apjoms: 525 000 monētas

Emisijas datums: 2013. gada jūnijs

---

(1)  Informāciju par visu 2002. gadā emitēto monētu valsts pusēm skatīt OV C 373, 28.12.2001., 1. lpp.

(2)  Skatīt Ekonomikas un finanšu padomes 2009. gada 10. februāra sanāksmes secinājumus un Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (OV L 9, 14.1.2009., 52. lpp.).

---

31.7.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/11

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.6997 – TowerBrook Capital/Metallum)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 219/08

1.

Komisija 2013. gada 25. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums TowerBrook Investors III LP (Kaimanu salas), ko kontrolē TowerBrook Capital Partners LP (“TowerBrook”, ASV), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumu Metallum Holding SA (“Metallum”, Luksemburga), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — TowerBrook ir privātkapitāla ieguldījumu sabiedrība, kas veic ieguldījumus lielos un vidēja lieluma uzņēmumos Eiropā un Ziemeļamerikā, — Metallum galvenokārt darbojas krāsaino metālu atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un tirdzniecības jomā, kā arī pārstrādā vara lūžņus, lai ražotu vara katodus un vara attīrīšanas blakusproduktus.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6997 – TowerBrook Capital/Metallum uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry J-70 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).

---

31.7.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 219/12

---

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 219/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“LIQUIRIZIA DI CALABRIA”

EK Nr.: IT-PDO-0105-01090-07.02.2013

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—		Produkta nosaukums
—		Produkta apraksts
—	☒	Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķēšana
—		Valsts prasības
—		Citas (norādīt sīkāk)

2.   Grozījuma veids

—	☒	Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i)

Ģeogrāfiskais apgabals

Ar grozījumu paredzēts specifikācijā pievienot Castrovillari pašvaldību Kozencas provincē, kuras nosaukums iepriekšējā specifikācijas redakcijā tika izlaists neuzmanības dēļ. Tāpat kā pārējās pašvaldībās, kas iekļautas specifikācijā, arī Castrovillari pašvaldībā ir ACVN “Liquirizia di Calabria” ražošanai nepieciešamie vides un vēsturiskie nosacījumi. Castrovillari pašvaldības teritorija daļēji ietilpst Sibari līdzenumā un robežojas ar Altomonte, San Lorenzo del Vallo, Spezzano Albanese, Cassano Ionio un Civita pašvaldībām, kas specifikācijā jau ir iekļautas. Turklāt vēstures avoti liecina par “Liquirizia di Calabria” pārstrādes uzņēmumu darbību Castrovillari rajonā jau 1842. gadā.

Ir izlabotas arī citas kļūdas, kas pieļautas dažu “Liquirizia di Calabria” ražošanas apgabalā ietilpstošu pašvaldību nosaukumu rakstībā.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (3)

„LIQUIRIZIA DI CALABRIA”

EK Nr.: IT-PDO-0105-01090-07.02.2013

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Apraksts

“Liquirizia di Calabria”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.8. grupa.

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.).

2.4. grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi.

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Liquirizia di Calabria” piešķir vienīgi svaigai vai žāvētai lakricai un tās ekstraktam. Šī lakrica jāiegūst no kultūrā audzētiem vai savvaļā augošiem Glycyrrhiza glabra sugas (tauriņziežu dzimta (Fabaceae jeb Leguminosae, jeb Papilionaceae)) vietējās “tipiskās varietātes” augiem; Kalabrijā (Calabria) šo varietāti sauc par cordara.

Piedāvājot tirdzniecībā produktu ar ACVN “Liquirizia di Calabria”, tam jābūt ar šādām īpašībām.

Svaiga sakne: — krāsa salmu dzeltena, — garša saldena, aromātiska, stipra un paliekoša, — mitruma saturs no 48 līdz 52 %, — glicirizīna saturs no 0,60 līdz 1,40 %.

Žāvēta sakne: — krāsa no salmu dzeltenas līdz okerdzeltenai, — garša saldena, augļaina un viegli savelkoša, — mitruma saturs no 6 līdz 12 %, — glicirizīna saturs no 1,2 līdz 2,4 %.

Saknes ekstrakts: — krāsa no apdedzināta māla kastaņbrūnas līdz melnai, — garša saldeni rūgtena, aromātiska, stipra un paliekoša, — mitruma saturs no 9 līdz 15 %, — glicirizīna saturs no 3 līdz 6 %.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas procesa posmi no audzēšanas līdz novākšanai, kā arī žāvēšana un pārstrāde jāveic 4. punktā noteiktajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Produktu ar ACVN “Liquirizia di Calabria” piedāvā tirdzniecībā kartona, stikla, metāla, keramikas, polipropilēna un augsta blīvuma (termoplastiska) polietilēna iepakojumos, kā arī visu to materiālu iepakojumos, kas atļauti ar spēkā esošajiem noteikumiem pārtikas produktu iepakojumu materiālu jomā. Iepakojumu satura svars var būt no 5 g līdz 25 kg. Katru iepakojumu jāaizzīmogo tā, ka to nevar atvērt, nepārplēšot zīmogu.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Uz etiķetes jānorāda nosaukuma logotips, pārbaudes struktūras piešķirtais kārtas numurs un katrā atsevišķā kastē ietilpstošā produkta iepakošanas datums. ACVN “Liquirizia di Calabria” logotipā atveidots stilizēts vienādmalu taisnstūru [90°] rombs. Logotipa iekšienē atveidotajam uzrakstam jābūt 0,5 cm gan augstumā, gan platumā. Nosaukuma logotips var būt nodrukāts jebkurā krāsā.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

“Liquirizia di Calabria” ražošanas apgabalā ietilpst visu pašvaldību teritorijas, kuras sīki aprakstītas produkta specifikācijā un kurās Glycyrrhiza glabra sugas vietējās „tipiskās varietātes” augi, ko Kalabrijā sauc par cordara, savvaļā vai kultūrā aug vietās līdz 650 m augstumam virs jūras līmeņa. Šā apgabala dienvidu pusē ir Pollīno (Pollino) kalnu masīvs, kas virzienā uz ziemeļaustrumiem ar lēzenām nogāzēm pāriet Rocca Imperiale teritorijā, tādējādi gandrīz norobežojot to no Bazilikatas (Basilicata) reģiona. Apgabalā ietilpst Crati ielejas teritorijas, kas stiepjas gar kreiso un labo krastu upei, kura, tecēdama no dienvidiem uz ziemeļiem un šķērsojot Sibari līdzenumu, ziemeļaustrumos ietek Jonijas jūrā. Tirēnu jūras puses nogāzē attiecīgie apgabali stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem un ietver apvidus no Falconara Albanese pašvaldības līdz Nicotera pašvaldības teritorijai. Jonijas jūras puses nogāzē apgabals ietver Sibari līdzenumu apvidus ziemeļu pusē, plašo Krotones (Crotone) rajona līdzenumu un stiepjas līdz pat Kalabrijas galējiem dienvidiem.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Lakricas audzēšanas vēsturiskais apgabals bija Kalabrijas piekraste, bet lielākoties to audzēja apgabalā, kurā ietilpa Villapiana, Cerchiara di Calabria, Cassano-Sibari, Corigliano Calabro un Rossano pašvaldības teritorijas Cassano Ionio-Sibari līdzenumā, kur ir lakricai dabiski piemērotas augsnes, jo tās satur silīcija savienojumus, ir skeletainas un augsnes reakcija (pH) ir neitrāla. Arī klimatisko apstākļu ziņā Sibari līdzenumā, kur joprojām arī šodien izaudzē lielāko daļu lakricas produkcijas, ir labvēlīgi nosacījumi šā auga izplatībai – kalnu tuvums un nav stipru vēju, jo apkārtējie Pollīno (Pollino) un Silas (Sila) masīvi tiem veido dabiskus šķēršļus. Lakrica gan savvaļā, gan kultūrā aug gar piekrastēm un no Tirēnu jūras piekrastes līdzenumiem (Lamezia Terme, Falerna, Nocera Tirenese utt.) un Jonijas jūras piekrastes līdzenumiem (Crotone, Isola Capo Rizzuto, Chiaravalle, Badolato, Roccella Ionica utt.) gar lielāko Kalabrijas upju piekrastu ielejām izplatās uz pakalnu iekšējiem paugurainākiem apgabaliem, kur jūras tuvums ietekmē to īpaši labvēlīgi, tādējādi nodrošinot lakricai vienādas īpašības arī vairāku kilometru attālumā no krasta. Izteiktais Vidusjūras klimats ar garu, siltu un sausu vasaru un maigu ziemu veicina Glycyrrhiza glabra var. typica (cordara) vienmērīgu izplatību visā attiecīgajā apgabalā.

5.2.   Produkta specifika

Lakrica ar ACVN „Liquirizia di Calabria” fizikāli ķīmiskajā ziņā krasi atšķiras no līdzīgām varietātēm ar sekundārajiem metabolītiem, kuru vidū ir aktīvā viela glicirizīns, kas nosaka produkta komerciālās un farmakoloģiskās īpašības. Tas ir saponīns, kura vidējais procentuālais saturs Kalabrijas lakricā ir zemāks salīdzinājumā ar citur sastopamās šīs pašas sugas un varietātes lakricu, un tieši šā iemesla dēļ Kalabrijas lakrica ir ļoti pieprasīta tirgū. Nesenu pētījumu rezultāti vēl vairāk liecina par atšķirību starp Kalabrijas lakricu un citos blakus reģionos augošu lakricu glicirizīnskābes satura ziņā: kā jau sacīts, Kalabrijas lakricsaknē tās ir ievērojami mazāk nekā citos reģionos iegūtās lakricsaknēs; turklāt Kalabrijas lakricsaknē mazāks ir arī cukuru saturs.

Kāds cits nesens pētījums attiecībā uz gaistošās frakcijas saturu liecina, ka Kalabrijas lakricsaknē tās sastāvs ir citāds salīdzinājumā ar citur Itālijā vai ārvalstīs audzētām lakricsaknēm. Visbeidzot, salīdzinot Kalabrijas lakricsaknes ekstraktu ar citās zemēs audzētu lakricsakņu ekstraktu, atklājās, ka Kalabrijas lakricsaknē ir īpašs fenolu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs.

Īpaši raksturīgi ir tas, ka likviritigenīna un izolikviritigenīna procentuālais daudzums ir niecīgs, savukārt likohalkona A daudzums ir ievērojams, turpretim citos lakricsaknes paraugos vai nu tā nav vispār, vai tas ir kopā ar likohalkonu B.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Kalabrija ģeogrāfiskajā un reljefa ziņā ir unikāls reģions salīdzinājumā ar pārējiem Itālijas reģioniem.

Būdama Itālijas pussalas galējā strēle, Kalabrija pati par sevi vien tiek uzskatīta par garu un šauru pussalu, kurai jūras krasta kopējais garums ir aptuveni 800 km; daži aspekti to dara līdzīgu Apūlijai (Puglia), taču citādā ziņā tā krasi atšķiras no šā reģiona. Augstās Apenīnu kalnu grēdas gareniski dala Kalabriju divās daļās – šāda ainaviskā parādība Itālijas reģionu vidū ir unikāla.

Ģeogrāfiskā konfigurācija un reljefs nosaka Kalabrijas unikālos un ļoti īpašos bioloģiskos, augsnes un klimatiskos apstākļus salīdzinājumā ar Apenīnu pussalas pārējo daļu, no kuras tā atšķiras ar vidējiem temperatūras rādītājiem, diennakts temperatūras starpībām, mitrumu, lietus daudzumu un nokrišņu sadalījumu, vēju, kā arī saules gaismas stiprumu un starojumu, tātad arī augsnes temperatūru; šie faktori pārliecinoši pierādīti ar virkni zinātnisku pētījumu. Gadsimtu gaitā šī suga selektīvi pielāgojusies savdabīgās vides ietekmei, kas noteikusi vietējās lakricsaknes ķīmisko sastāvu, uzturvērtību un aromātiskumu, kas dara Kalabrijas lakricsakni par īpašu produktu.

Šāda specifiska veida lakrica ir viena no Kalabrijas reģiona īpatnībām, kas bija labi zināma jau XVII gadsimtā, kā par to liecina daudzi dokumenti, tostarp slavenais “Terapijas un farmakoloģijas traktāts” (“Trattato di terapeutica e farmacologia”), I sējums (1903), kurā lasāms, ka “(..) produktu iegūst no Glycyrrhiza glabra (Papillonaceae dzimta) sugas auga, kura izcelsme ir Dienvidrietumeiropa. Dažos gadījumos šo ārstniecības sakni pazīst ar nosaukumu “Liquirizia di Calabria”, lai atšķirtu to no Krievijas lakricsaknes, kas ir gaišākā krāsā un ko iegūst no Glycyrrhiza glandulifera jeb echinata sugas auga, kura izcelsme ir Dienvidaustrumeiropa”.

Turklāt slavenās Encyclopaedia Britannica četrpadsmitajā izdevumā (1928) norādīts, ka “(..) sulas iegūšana Vidusjūras piekrastē ir plaši izplatīta rūpniecības nozare, bet kvalitātes ziņā visiecienītākā Lielbritānijā ir tā, kas gatavota Kalabrijā.”

Encyclopaedia Britannica izteikto vērtējumu apstiprina ASV Ārlietu ministrijas ziņojums “The licorice plant” („Lakricas augs”) (1985).

Ar nosaukumu “Liquirizia di Calabria” apzīmē sarežģīta sastāva “produktu” – dabas un cilvēka darba augli, kura gatavošana pārmantota vairāku gadsimtu gaitā un kurš ir Kalabrijas reģiona tradīcijas simbols, kā redzams Saint-Non gleznā, kas datējama ar XVIII beigām (avots: Stato delle persone in Calabria). Citu avotu vidū minami: Vinčenco Padula (Vincenzo Padula), “I concari” (“Lakricsaknes audzētāji”) (1864), kas ietverts SVIMĖZ (Dienviditālijas rūpniecības veicināšanas apvienība) dokumentā “Piante officinali in Calabria:”“presupposti e prospettive” (“Kalabrijas ārstniecības augi: pamatnosacījumi un perspektīvas”) (1951); Augusto Plakanica (Augusto Placanica), “Pece e liquirizia nei casali cosentini del Settecento: forma d’industrie e forze di lavoro” (“Piķis un lakricsakne XVIII gadsimta Kozencas provinces lauku apvidos: ražošanas veidi un darbaspēks”) (1980); Džennāro Matačena (Gennaro Matacena), “Conci e la produzione del succo di liquerizia in Calabria” (““Conci” un lakricsaknes sulas gatavošana Kalabrijā”) (1986); Vitorio Marci (Vittorio Marzi) un citi, “La dolce industria. Conci e liquirizia in provincia di Cosenza dal XVIII al XX secolo” (“Saldumu rūpniecība. “Conci” un lakricsakne Kozencas provincē no XVIII gadsimta līdz XX gadsimtam”) (1991) un daudzi citi darbi, kas publicēti laikā no 1700. gada līdz 2000. gadam.

Kalabrijā XVIII gadsimta otrajā pusē lakricu audzēja visā Jonijas jūras piekrastē, jo īpaši gar Lukānijas (Lucania) ziemeļu robežu un plašajā Sibari līdzenumā, kur tās bija lielos daudzumos apgabalos līdz Krotonei (Crotone) un Redžo di Kalabrijai (Reggio Calabria). Bet daudz lakricas audzēja arī Krati (Crati) upes ielejā, kura no Kozencas ietek Sibari līdzenumā, kā arī plašās joslās Tirēnu jūras piekrastes apgabalā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts (4))

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, ar ACVN “Liquirizia di Calabria” apzīmētā produkta specifikācijas pieteikumu 2012. gada 18. decembrī publicējot Itālijas Republikas Oficiālā Vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 294. numurā.

Ražošanas specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama internetā šādā tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un pēc tam noklikšķinot uz “Qualità e sicurezza” (ekrāna augšdaļas labajā pusē) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Sk. 2. atsauci.

(4)  Sk. 2. atsauci.

---