4.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 157/4

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 157/04

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“DINDE DE BRESSE”

EK Nr.: FR-PDO-0217-0144-08-04-2010

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

—		Produkta nosaukums
—	☒	Produkta apraksts
—	☒	Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—	☒	Saikne
—	☒	Marķējums
—	☒	Valsts prasības
—	☒	Citur (atsauces par pārbaudes struktūrām)

2. Grozījuma(-u) veids

—		Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—	☒	Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i)

3.1. Nodaļa “Produkta apraksts”

Produkta apraksts papildināts, norādot audzēšanas posma kopējo ilgumu, kas ir vismaz 28 nedēļas.

Svītrota norāde par tītaru maksimālo svaru.

“Dinde de Bresse” nevar laist tirgū ārpus gadumijas svinību perioda; tiek precizēts, ka šis periods ir no 1. novembra līdz 31. janvārim atkarībā no tītarēnu izšķilšanās datuma.

Precizēts tītaru liemeņu noformējuma veids: tie laižami tirgū “bezzarnu” formā (daļēji izķidāti), “gatavi cepšanai” vai “izķidāti” ar galvu un kakla pamatnes spalvu apkaklīti. Tiem jāatbilst šādiem nosacījumiem: nokautajiem mājputniem jābūt labi veidotiem ar labu tauku kārtu, tiem jābūt ar kuplu miesu un attīstītu filejas daļu, to ādai jābūt smalkai, tīrai, bez sīkām spalvām, bez ieplīsumiem, savainojumiem vai neraksturīgiem iekrāsojumiem.

3.2. Nodaļa “Ģeogrāfiskais apgabals”

Precizēti ražošanas posmi, kuriem jānotiek cilmes vietas nosaukuma ģeogrāfiskajā apgabalā: ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētajiem tītariem jābūt audzētiem, nokautiem un sagatavotiem ģeogrāfiskajā apgabalā. Arī tītaru liemeņu sagatavošanu (smalko noplūkšanu un apkakles tīrīšanu) šīs ražošanas nozares uzņēmējiem jāveic ģeogrāfiskajā apgabalā. Lai garantētu produkta noformējumu un kvalitāti, šis sagatavošanas posms ir būtisks; tas tiek ņemts vērā, klasificējot ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Dinde de Bresse” apzīmētos tītarus.

Turklāt pašvaldību sarakstā tika veikti faktu kļūdu labojumi, un specifikācijai tika pievienota aizsargātā cilmes vietas nosaukuma ražošanas apgabala karte.

3.3. Nodaļa “Ražošanas metode”

Tiek ieviesti precizējumi attiecībā uz “Dinde de Bresse” ēdināšanas praksi.

—	Ieviests aizliegums visā “Dinde de Bresse” mājputnu ēdināšanas laikā izmantot barībā ĢMO, arī barībā, ko izēdina audzēšanas sākumposmā, kā arī aizliegums audzēt dažādu sugu ģenētiski modificētus augus, kas attiecas uz visām putnkopības saimniecībām.

—	Specifikācijā paredzēts, ka ārkārtēju laika apstākļu gadījumā (liels karstums, negaiss) tītarus iespējams turēt novietnē, lai augšanas posmā pasargātu to veselību.

—	Turklāt paredzēta iespēja mājputnu dzeramo ūdenim pievienot paskābinātājus un dzidrinātājus (piedevas). Šīs piedevas izmanto slimību profilakses nolūkā, un tās garantē tītaru dzirdināšanai piegādātajam ūdenim labāku sanitāro kvalitāti.

—	Pievienoti arī precizējumi attiecībā uz barības sastāvu dažādos audzēšanas posmos:

—

attiecībā uz audzēšanas sākumposmu ieviests to barības sastāvdaļu kategoriju saraksts, kuras veido barības līdzekļus sākumposma ēdināšanai, kā arī precizējumi par tādas audzēšanas sākumposma barības sastāvu, kurai ir augstāka kvalitāte nekā standarta barībai (% izteikts graudu un blakusproduktu saturs un kukurūzas izmantošana otrajā audzēšanas sākumposmā),

—	attiecībā uz piena produktu izmantošanu augšanas posmā ir noteikta minimālā robežvērtība, kas jāievēro, piena produktu pulveri pievienojot barības devai (5 % no pilnās barības devas),

—	ir precizēts, ka nobarošanas beigu posma laikā barībai jāatbilst “Dinde de Bresse” tradicionālajai barībai, proti, augšanas posma barībai, kurai var pievienot rīsus vai kartupeļus.

3.4. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Šī nodaļa pārrakstīta, lai raksturotu ģeogrāfiskā apgabala specifiku, produkta sevišķās īpašības un saikni ar ģeogrāfisko apgabalu. Nodaļas papildinājumi sniegti saskaņā ar Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību.

3.5. Nodaļa “Kontroles struktūru kontaktinformācija”

Atjaunināta par šā ACVN produkta kontroli atbildīgās sertificētājas iestādes kontaktinformācija.

3.6. Nodaļa “Marķējums”

Sniegti precizējumi attiecībā uz identifikācijas marķējuma saturu, tā izdošanas noteikumiem un uzlikšanu, kā arī attiecībā uz nosaukuma “Bresse” lietošanu pavaddokumentos un kvītīs un attiecībā uz norādēm uz aizzīmogojuma vai etiķetes.

3.7. Nodaļa “Valsts prasības”

Saskaņā ar valsts kontroles sistēmas reformu specifikāciju papildina tabula, kurā norādīti galvenie pārbaudāmie parametri un to vērtēšanas metode.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (3)

“DINDE DE BRESSE”

EK Nr.: FR-PDO-0217-0144-08-04-2010

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums

“Dinde de Bresse”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.1. grupa.

Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Dinde de Bresse” ir produkts, ko iegūst no Meleagris gallopavo f. domesticus sugas tītariem. Pieaugušiem tītariem ir šādas specifiskas īpašības: melnas spalvas, sarkanas pasekstes, tievas, pilnīgi gludas un melnas kājas, balta āda un gaļa.

Nosaukums attiecas uz vismaz 28 nedēļu veciem tītariem un tītarēniem, ko tirgo vienīgi gadumijas svinību periodā no 1. novembra līdz 31. janvārim, atkarībā no tītarēnu izšķilšanās datuma.

Tītari laižami tirgū “bezzarnu” formā (daļēji izķidāti) un tiem jāatbilst šādiem kritērijiem: tiem jābūt labi veidotiem ar labu tauku kārtu, tiem jābūt ar kuplu miesu un attīstītu filejas daļu; to ādai jābūt smalkai, tīrai, bez sīkām spalvām, bez ieplīsumiem, savainojumiem vai neraksturīgiem iekrāsojumiem; nobarojuma pakāpei jābūt tādai, ka mugurkaula aprises nav saskatāmas; krūšu kaula ķīlim jābūt tā dabiskajā formā bez izmaiņām. Ekstremitātēm jābūt bez lūzumiem. Spalvu apkaklei, kas saglabāta uz kakla, jābūt tīrai. Kājām jābūt brīvām no visu veidu netīrumiem.

Tītara svaram jābūt vismaz:

3 kg pēc daļējas izķidāšanas (sieviešu kārtas tītars);

5,5 kg pēc daļējas izķidāšanas (vīriešu kārtas tītars).

Tītarus ir atļauts laist tirgū “gatavus cepšanai” vai “izķidātus” ar galvu un kakla pamatnes spalvu apkaklīti ar nosacījumu, ka ekstremitātes, izņemot pirkstus, nav atdalītas.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Breses tītaru audzēšana noris trijos secīgos posmos: audzēšanas (nobarošanas) sākumposms, augšana un nobarošanas beigu posms.

Audzēšanas (nobarošanas) sākumposmā, kas ilgst ne vairāk kā 10 nedēļas, tītaru barības sastāvā ir vismaz 30 % graudaugu un labības blakusproduktu pirmajā nobarošanas sākumposma periodā (no izšķilšanās līdz 28. dzīves dienai) un vismaz 50 % graudaugu un labības blakusproduktu, no kuriem 20 % kukurūzas, – otrajā nobarošanas sākumposma periodā (no 29. līdz 70. dzīves dienai).

Nobarošanas sākumposma barības izejvielu izcelsme var būt arī ārpus ģeogrāfiskā apgabala. Ir atļautas tikai augu izcelsmes izejvielas, piena produkti un minerālbarība:

—	labības graudi, to produkti un blakusprodukti,

—	eļļas augu sēklas vai augļi, to produkti vai blakusprodukti (no augu eļļām atļauts lietot tikai neapstrādātas un rafinētas eļļas),

—	pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti,

—	bumbuļaugi, saknes, to produkti un blakusprodukti – bietes, kartupeļi,

—	citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti – vīnogas,

—	zāles lopbarība un rupjā lopbarība – lucerna un tās produkti,

—	citi augi, to produkti un blakusprodukti – cukurniedru melase, cukurs, jūras aļģes,

—	piena produkti – piens, paniņas, sūkalas,

—	minerālbarība – dikalcija fosfāts, kalcija karbonāts, nātrija bikarbonāts, sāls un magnijs.

Tauku kopējais saturs barībā nedrīkst būt augstāks par 6 %.

Visā nobarošanas sākumposma laikā ir atļautas piedevas, kas paredzētas spēkā esošajos normatīvajos aktos, izņemot

—	emulgatoru, stabilizētāju, biezinātāju un recinātāju funkcionālās grupas tehnoloģiskās piedevas, kas ir aizliegtas.

Augšanas posma laikā, kas ilgst vismaz 15 nedēļas, papildus brīvās turēšanas apstākļos zālaugu ganībās iegūtai barībai tītaru barību veido labības graudi, kas var būt vārīti, drupināti vai malti, taču ne citādi apstrādāti, un piena produkti. Kukurūzai jābūt vismaz 50 % no pilnas barības devas apjoma. Piena produktus veido piens un tā blakusprodukti. Tos var izbarot šķidrā veidā vai pulvera veidā, kā arī sajauktus ar labības graudiem. Ja izbarošanu veic tikai sausā veidā, tad piena produktiem jābūt vismaz 5 % no pilnas barības devas apjoma. Šai posmā labības graudu izcelsme ir vienīgi ar cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, piena produktu izcelsme var būt no citiem apgabaliem.

Šim “augšanas” posmam seko “nobarošanas beidzamais” posms, kas ilgst vismaz trīs nedēļas, kad tītarus tur slēgtā, mierīgā un vēdinātā novietnē. Šai posmā tītariem izēdina “augšanas” barību, kas aprakstīta iepriekš un kam var pievienot rīsus vai kartupeļus, kuru ģeogrāfiskā izcelsme nav svarīga.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Tītari tiek audzēti, nokauti un sagatavoti (smalkā noplūkšana un apkakles tīrīšana) ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Dinde de Bresse” apzīmētos tītarus drīkst laist tirgū tikai tad, ja uz tiem vienlaikus ir gan putnkopja gredzens, gan aizzīmogojums ar emblēmu, gan īpaša ražotāju grupas etiķete.

Tāpat kā marķējumā uz pakām, arī visos pavaddokumentos un pavadzīmēs jābūt norādītam aizsargātās cilmes vietas nosaukumam “Dinde de Bresse” un ierakstam “appellation d’origine protégée” vai “AOP”.

Identifikācijas marķējuma modeļi

Citai personai nenododamais gredzens ir metāla gredzens, uz kura blakus uzrakstam “Bresse” ir norādīts arī putnkopja identifikācijas numurs.

Citai personai nenododamais aizzīmogojums pēc formas ir īpaša skava, uz kuras ir uzraksts “Bresse”, ar emblēmu, uz kuras norādīts:

—	nosaukums “Dinde de Bresse”,

—	ieraksts “AOP”.

Uz etiķetes jābūt:

—	nosaukumam “Dinde de Bresse”, kas uzrakstīts ar burtiem, kuru izmērs ir vismaz tāds pats kā vislielākajiem uz marķējuma lietotajiem burtiem,

—	Eiropas Savienības ACVN logotipam,

—	uzrakstam “appellation d'origine contrôlée” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) vai “AOP”,

Marķējuma uzlikšanas nosacījumi

Iepriekš minētās identifikācijas zīmes ražotāju grupa piešķir visiem tiem uzņēmējiem, kuri ievēro specifikāciju.

Gredzenu pirms tītaru izvešanas putnkopis mājputniem uzliek uz kreisās kājas.

Aizzīmogojumu ar emblēmu piestiprina krūšu kaula ķīļa priekšpusē, kad mājputnus klasificē par derīgiem apzīmēšanai ar šo cilmes vietas nosaukumu un pirms produkcijas nosūtīšanas.

Gredzenu un aizzīmogojumu var izmantot tikai vienu reizi, un to uzlikšanu veic rūpīgi un uz vietas tā, lai tie būtu neviltojami.

Etiķeti piestiprina pie krūšu kaula ķīļa, kad tiek veikta tītaru galīgā klasificēšana par derīgiem apzīmēšanai ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu.

Neizmantotie gredzeni, aizzīmogojumi ar emblēmu un etiķetes uzņēmēji nodod atpakaļ ražotāju grupai.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ražošanas apgabals aptver ģeogrāfisko apgabalu, kura robežas atbilst Breses (Bresse) robežām. To veido paugurains līdzenums, kurš atrodas Sonas (Saône) upes baseina vidusdaļas austrumos un kurā ietilpst Ain, Jura un Saône un Loire departamenta daļa.

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētajiem tītariem jābūt audzētiem, nokautiem un sagatavotiem ģeogrāfiskajā apgabalā, kas aptver šādu pašvaldību teritoriju (pilnībā vai daļēji):

Ain (01) departamentā – visas pašvaldības šādos kantonos: Bâgé-le-Châtel, Bourg-en-Bresse-Est, Bourg-en-Bresse-Nord-Centre, Bourg-en-Bresse-Sud, Montrevel-en-Bresse, Péronnas, Pont-de-Vaux, Pont-de-Veyle, Saint-Trivier-de-Courtes un Viriat.

šādu pašvaldību teritoriju pilnībā vai daļēji: l’Abergement-Clémenciat (Châtillon ziemeļdaļa), Beaupont, Bény, Biziat; Certines, Ceyzériat (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D52), Chanoz-Châtenay, Châtillon-sur-Chalaronne (ziemeļrietumdaļa), Chaveyriat, Coligny (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļiem N83/D52), Condeissiat, Courmangoux (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D52), Dompierre-sur-Chalaronne (Chalaronne ziemeļdaļa), Dompierre-sur-Veyle (daļa), Domsure, Druillat (daļa), Garnerans, Illiat, Jasseron (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D52), Marboz, Meillonnas (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D52), Mézériat, Neuville-les-Dames, Pirajoux, Pressiat (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D52), Saint-Didier-sur-Chalaronne (Chalaronne ziemeļdaļa), Saint-Etienne-du-Bois, Saint-Etienne-sur-Chalaronne (Chalaronne ziemeļdaļa), Saint-Julien-sur-Veyle, Saint-Martin-du-Mont (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D52), Salavre (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Sulignat, Thoissey, Tossiat (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D52), La Tranclière, Treffort-Cuisiat (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D52), Verjon (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Villemotier, Vonnas;

Jura (39) departamentā – šādu pašvaldību teritoriju pilnībā vai daļēji: Annoire (uz dienvidiem no Doubs upes), Asnans-Beauvoisin (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D468), Augea (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Balanod (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Beaufort (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Bletterans, Bois-de-Gand (rietumdaļa), Bonnaud, Cezancey (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Chaînée-des-Coupis (dienvidrietumdaļa), Chapelle-Voland, La Chassagne (daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa D468), Chaumergy (daļa), Chaussin (daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa D468), La Chaux-en-Bresse (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D95), Chazelles, Chêne-Sec, Chilly-le-Vignoble, Commenailles, Condamine, Cosges, Courlans, Courlaoux, Cousance (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Cuisia (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Desnes (rietumdaļa), Digna (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Les Essards-Taignevaux (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D468), Fontainebrux, Foulenay (daļa), Francheville (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D95 un uz dienvidiem no ceļa D468), Frébuans, Froideville (daļa), Gevingey (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Les Hays, Larnaud, Longwy-sur-le-Doubs (daļa), Mallerey, Maynal (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Messia-sur-Sorne (daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa N83), Montmorot (daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa N78 un uz rietumiem no ceļa N83), Nanc-lès-Saint-Amour (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Nance, Neublans-Abergement, Orbagnia (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Petit-Noir (daļa, kas atrodas uz rietumiem no Doubs upes), Relans, Les Repôts, Ruffey-sur-Seille (daļa), Rye (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D468), Sainte-Agnès (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Saint-Amour (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Saint-Jean-d’Etreux (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Trenal, Vercia (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Villevieux, Vincelles (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Vincent (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa D95);

Saône-et-Loire (71) departamentā – visas pašvaldības šādos kantonos: Beaurepaire-en-Bresse, Cuisery, Louhans, Montpont-en-Bresse, Montret, Saint-Germain-du-Bois, Saint-Germain-du-Plain un Saint-Martin-en-Bresse;

šādu pašvaldību teritoriju pilnībā vai daļēji: Authumes, Beauvernois, Bellevesvre, Chalon-sur-Saône (kreisais krasts), Champagnat (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), La Chapelle-Saint-Sauveur, Charrette-Varennes (daļa), Châtenoy-en-Bresse, La Chaux, Ciel, Condal, Cuiseaux (daļa), Dampierre-en-Bresse, Dommartin-les-Cuiseaux, Epervans, Flacey-en-Bresse, Fretterans (daļa), Frontenard, Frontenaud, Joudes (daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa N83), Lacrost, Lans, Lays-sur-le-Doubs (daļa), Longepierre (dienviddaļa), Le Miroir, Montjay, Mouthier-en-Bresse, Navilly (daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Doubs upes), Oslon, Pierre-de-Bresse, Pontoux, Préty, La Racineuse, Ratenelle, Romenay, Saint-Bonnet-en-Bresse, Saint-Marcel, Sermesse, Torpes, Tournus (daļa), Toutenant, La Truchère, Varennes-Saint-Sauveur, Verdun-sur-le-Doubs, Verjux.

To pašvaldību telpās, kuru teritorija ģeogrāfiskajā apgabalā iekļauta tikai daļēji, atrodamas kartes, kurās ir iezīmētas šā teritorijas daļas robežas.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Dinde de Bresse” apzīmētā produkta ražošanas apgabals pamatojas uz cilmes vietas nosaukuma “Volaille de Bresse” ražošanas apgabala definīciju, ko 1936. gada spriedumā noteikuši eksperti. Ražošanas apgabals aptver pilnīgi vienveidīgas zemes teritorijas, ko veido mežains līdzenums ar nelieliem pauguriem; turienes cilmiežiem izcelsme ir pliocēna un kvartāra perioda periglaciālie ģeoloģiskie nogulumi, no kā veidojusies ļoti mālaina un ūdensnecaurlaidīga augsne. Aramkārtu galvenokārt veido mālaina kramzemes augsne, kuras mehānisko sastāvu nosaka ļoti sīkām daļiņām; tajā visbiežāk nav akmeņu un kaļķa. Klimatu stipri ietekmē okeāns, un katru gadu regulāri ir biežas lietusgāzes. Lielākajā gada daļā raksturīgi mitri laika apstākļi. Ziemā bieži ir nokrišņi un migla.

Šāds ģeoloģisko, morfoloģisko un klimatisko apstākļu kopums ir augstākā mērā labvēlīgs zālaugu un graudaugu kultūrām, kam vajadzīgs daudz ūdens, kā, piemēram, kukurūzai, ko Bresē ieveda XVII gs. sākumā (nedaudz vēlāk par pusgadsimtu pēc tam, kad to ieveda Andalūzijas piekrastes zemēs). Kukurūzai ir bijusi liela nozīme Breses lauksaimniecības sistēmā – to kā pamatproduktu lietojuši gan cilvēki, gan arī kā pamatbarība tā izēdināta mājputniem. Kukurūza nodrošināja barību ar augstu enerģētisko vērtību, kas deva iespēju audzēt treknus mājputnus – to labais nobarojums ir “Dinde de Bresse” reputācijas pamatā. Tītarus Bresē sāka audzēt, sākot no XVI gadsimta beigām.

Saimniecības ir nelielas, tās bieži sastāv no vairākām daļām, jo laukus sadala daudzi dabīgi dzīvžogi un citi kokiem apaugušu pakalnu ieskauti lauki. Šādos apstākļos gadsimtu gaitā izveidojusies tradicionāla jaukta tipa lauksaimniecība, kuras pamatā ir zālaugu kultūru izmantošana un graudaugu audzēšana, bet līdztekus tai – aitkopība un liellopu audzēšana (piensaimniecība un teļu audzēšana). 20. gadsimta beigās tītaru audzēšanas apjoms saimniecībās pieauga, visās bija tītaru ganāmpulks, un tītari bija ar melnām spalvām un kājām. Arī mūsdienās Breses saimniecības ir izvietotas izklaidus un atšķirti cita no citas, un pļavas un dabiskie dzīvžogi dod iespēju audzēt lielus tītaru ganāmpulkus brīvās turēšanas apstākļos un saglabāt tradicionālos audzēšanas noteikumus.

Šajās ģimenes mēroga saimniecībās putnkopji lielu sava darba daļu iegulda saimniecības ekonomiskās neatkarības nodrošināšanā. Vairumā saimniecību putnkopji paši audzē labību (kviešus, miežus, auzas, kukurūzu u. c.), kuru izmanto tītaru barošanā, jo īpaši augšanas un nobarošanas beigu posmā. Viņi paši apsaimnieko ganības, nodrošinot liekā ūdens novadīšanu (rokot grāvjus), cērpot dzīvžogus un krūmājus un nostiprinot aizsargžogus ap lielām platībām, tādējādi turpinot mājputnu audzēšanas tradīciju brīvās turēšanas apstākļos.

“Dinde de Bresse” audzēšanā tiek ņemtas vērā šā augumā lielā mājputna īpatnības – tas daudz nelido un ir ļoti uzņēmīgs pret slimībām. Tāpēc tītaru ganāmpulks jāuzmana visos šā putna dzīves posmos – sākot no brīža, kad izšķiļas tītaru cāļi, līdz kaušanai (visas ar higiēnu saistītās darbības slimību novēršanai, laika apstākļu novērošana, līdzsvarotas barības nodrošināšana saistībā ar mājputna augšanas posmiem un ar to, ko tas atrod ganībās, ganāmpulka sapulcēšana, pasākumi aizsardzībai pret plēsējiem u. c.).

5.2. Produkta specifika

“Dinde de Bresse” audzē saskaņā ar gadalaiku ritmiem un pēc iespējas tuvāk apkārtējai dabai, kas ļauj tiem sasniegt pilnīgu fizioloģisko gatavību uz gadumijas svinību laiku. Šiem tītariem ir smalkāka ķermeņa uzbūve nekā tītariem, kurus piedāvā gabalos sadalītus.

Šo tītaru gaļu pārdod svaigu, nesasaldētu; ādai un gaļai ir īpaša kvalitāte – āda ir plāna un balta, gaļa balta, attīstīta filejas daļa un laba tauku kārta –; sevišķas ir arī organoleptiskās īpašības, kas izpaužas pēc cepšanas – liels sulīgums, gaļa mīksta, stipra garša.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Noteicošais faktors Breses tītaru audzēšanas aizsākumam ir Breses jauktā tipa lauksaimniecība, kas veidojusies tiešā vietējās vides ietekmē. Dzīvžogi, krūmi un meži, kas atrodas pie saimniecības, aizsargā putnus no vēja un veido bioloģiskās daudzveidības krājumus, kas vajadzīgi to barībai. Mitrā augsne ir labvēlīga gliemezīšu, tārpu un citu kāpuru attīstībai, ar kuriem barojas tītari ganībās, sniedzot tiem olbaltumvielas, kas noderīgas lēnai augšanai un attīstītas filejas daļas iegūšanai. Tā kā augsnē ir maz kaļķa, šim putnam veidojas mazāks skelets un smalkāki kauli.

Audzēšanas prakse pamatojas uz tādu mājputnu selekciju, kuri atbilst īpašiem kritērijiem (balta āda un gaļa), un uz tradicionālu barošanas režīmu, kad mājputni paši sameklē sev barību, (ganībās knābājot sliekas un zālaugus). Šo barību papildina graudi, kuru izcelsme ir vienīgi ar cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, un piena produkti (atšķaidīts piens, sūkalas, piena pulveris, paniņas u. c.). Šādi barošanas apstākļi, jo īpaši tas, ka putniem pieejami zālaugi un ka tie daudz pārvietojas plašajās ganībās, ietekmē muskuļu kontrahēšanās īpatnības un noteiktu proteīnu un fermentu daudzumu muskuļos. “Dinde de Bresse” gaļas īpašību pamatā ir šī muskuļu enerģētiskā vielmaiņa. Turklāt lielu daļu no barības veido kukurūza, kuras uzturvērtība ļauj iegūt “treknus” mājputnus.

Dzīvnieku galīgo nobarošanu veic vismaz 3 nedēļas aptumšotā novietnē. Šai laikposmā putnkopji īpašu uzmanību velta barības sagatavošanai, proti, iejaucot piena produktos pārmaiņus nevārītus un vārītus labības graudus, rīsu graudus vai kartupeļus, tie iegūst tītariem apetīti rosinošu barību pastētes veidā.

Pēc tam, kad tītari vairākas nedēļas ir saņēmuši šādu īpašu barību, tie, sasniedzot kaušanas vecumu, kas ir relatīvi liels, ir pieauguši līdz pilnīgai fizioloģiskajai gatavībai – tie ir ieguvuši ne tikai starpmuskuļu taukus, bet arī biezu zemādas tauku kārtu. Turklāt tītaru muskuļu aktivitātes samazināšanai laikposmā pirms kaušanas ir liela nozīme tādu muskuļu izveidē, kas aiztur ūdeni. Starpmuskuļu tauku izvietojumam, kā arī muskuļu spējai aizturēt ūdeni būs liela ietekme uz gaļas sulīgumu un mīkstumu, kas jo īpaši būs sajūtams pēc tās termiskas apstrādes. Turklāt šīs gaļas ūdenī šķīstošie, garšu veidojošie savienojumi un lipīdi ēdiena gatavošanas laikā notiekošo ķīmisko reakciju rezultātā tai piešķir īpaši labu garšu.

Lai kaujot neievainotu mājputnu ādu un atstātu tiem uz kakla pamatnes spalvu apkaklīti, putnkopji īpaši rūpīgi veic kaušanas un noplūkšanas darbības (jāveic pilnīga atasiņošana, lai iegūtu baltu gaļu, un uzmanīga noplūkšana, lai neievainotu ādu). Visbeidzot, īpaša uzmanība tiek veltīta tītaru liemeņu sagatavošanai, saglabājot tiem uz kakla spalvu apkakli. Dažas liemeņa daļas Breses gaumē (kājas un spārnus cieši piekļaujot pie ķermeņa) ievīsta audeklā, kuru pēc tam aizšuj, lai labi izlīdzinātu taukus mājputna liemenī. Šie ir augstas klases produkti, kurus pārdod pēc četriem īpašiem konkursiem – “Les glorieuses de Bresse” –, ko katru gadu decembrī organizē kopš 1862. gada. Šie konkursi liecina par to, cik lepni ir putnkopji par savu produkciju un cik cieši tie sevi saista ar šo prestižo saimniecisko nodarbi.

“Dinde de Bresse” – šo vietējās gastronomijas tradīcijās dziļi sakņojušos produktu gatavo un popularizē labākie Francijas šefpavāri, kas augsti vērtē tā garšas kvalitāti.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts (4))

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCDindeDeBresse.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4) Skat. 3. atsauci.

4.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 157/12

2013/C 157/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2)

“SLOVENSKI MED”

EK Nr.: SL-PGI-0005-0801-10.03.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

“Slovenski med”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Slovēnija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.4. grupa.

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu utt.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Slovenski med” ražo Slovēnijas Republikas teritorijā. Ar nosaukumu “Slovenski med” var pārdod šādu šķirņu medu:

—	robīniju (neīsto akāciju) medus,

—	liepu medus,

—	kastaņu medus,

—	baltegļu medus,

—	egļu medus,

—	ziedu medus jeb nektāra medus,

—	meža jeb lapu medus.

“Slovenski med” organoleptiskās īpašības:

“akāciju” medu iegūst lielākoties no baltās robīnijas (Robinia pseudoacacia) ziedu nektāra. Šis medus ir gandrīz bezkrāsains līdz salmu dzeltenā krāsā. Tā smarža ir ļoti viegla, neizteikta, atgādina robīniju ziedus. Garša vidēji līdz stipri salda, vidēji līdz ilgi paliekoša. Aromāts vāji līdz vidēji noturīgs. Tas atgādina bezperu kāru šūnas, svaigu vasku, robīniju ziedus, dārza augu ziedus, ābolus vai bumbierus, reizēm arī vaniļu, krējuma konfektes, svaigu sviestu vai svaigus salmus. Kristalizējas reti.

Liepu medu ražo no nektāra vai medusrasas, ko bites iegūst no platlapu liepas (Tilia platyphyllos) vai parastās liepas (Tilia cordata). Šā medus krāsa ir mainīga – no bāli dzeltenas līdz gaišai dzintarkrāsai ar zaļu nokrāsu. Medus atgādina liepziedus, smarža svaiga, līdzīga mentolam, vidēja vai stipra. Tam ir svaiga, mēreni vai stipri izteikta mentola garša. Medum ir ļoti raksturīgs, svaigs aromāts. Tas atgādina mentolu, svaigus valriekstus, zaļumus, plaucētus liepziedus, tam ir izsmalcināts ziedu aromāts, vidēji līdz ļoti noturīgs.

Kastaņu medu ražo galvenokārt no nektāra vai medusrasas, ko bites iegūst no kastaņas (Castanea sativa). Šā medus krāsa ir tumšbrūna vai dzintarkrāsa ar sarkanu nokrāsu. Gan šā medus smarža, gan garša ir ļoti stipra. Kastaņu medum raksturīga vidēji līdz stipri izteikta rūgtena garša. Tam ir ļoti raksturīgs skābens vai ass aromāts, atgādina grauzdētu cukuru, cukura sīrupu, dūmus, zaļumus, vērmeles, un tam ir ļoti paliekoša rūgtena pēcgarša. Kristalizējas reti.

Baltegļu medu ražo lielākoties no izsvīdumiem, ko bite iegūst no baltegļu (Abies alba) skujām. Medus ir tumšā pelēkbrūnā krāsā ar zaļganu nokrāsu. Šā medus smarža ir vidēji vai ļoti stipra. Tā aromāts atgādina piena pulveri vai sveķus. Tam ir vidēji paliekoša garša un ļoti raksturīgs, vidēji noturīgs aromāts. Tā smarža atgādina piena pulveri, karameli, grauzdētu cukuru, sveķus, skujkoku meža svaigumu, egļu dzinumu sīrupu, dūmus, melno tēju ar pienu, garšaugu konfektes. Parasti kristalizējas lēni.

Egļu medu ražo lielākoties no izsvīdumiem, ko bites iegūst no egļu (Picea abies) skujām. Medum ir oranžbrūna līdz sarkanbrūna krāsa un spīdīga virsma. Parasti šis medus ir caurspīdīgs. Tam raksturīgs liels “elastīgums”, tas līp pie mēles un aukslējām. Tā smarža ir vidēji noturīga, garša vāji līdz vidēji paliekoša. Aromāts vidēji noturīgs. Tā aromāts atgādina egļu dzinumu sīrupu, sveķus, garšaugu konfektes, garšaugu tēju, grauzdētu kafiju, žāvētus augļus, kafijas konfektes.

Ziedu jeb nektāra medu ražo no nektāra, ko bites iegūst no vairākiem augiem, tāpēc tas ir ļoti dažāds. Šā medus krāsa var būt no salmu dzeltenas līdz brūnai. Tā smarža ir vidēji līdz ļoti noturīga, vidēji līdz stipri izteikta garša. Tam ir stipra un salda pēcgarša. Tam ir vidēji līdz ļoti noturīgs svaigu dārza augļu vai ziedu aromāts. Tā aromāts atgādina ziedus, svaigus augļus, kompotu, ceptus augļus, karameles un piena konfektes, brūno cukuru, karameli, melasi. Kristalizējas strauji.

Meža jeb lapu medu ražo lielākoties no izsvīdumiem, ko bites ievāc no vairākiem augiem. Tā krāsa var būt no gaišbrūnas līdz tumšbrūnai ar sarkanu vai zaļu nokrāsu. Tā smarža ir maznoturīga līdz vidēji noturīga, garša vidēji līdz ilgi paliekoša. Arī tā aromāts ir vidēji līdz ilgi noturīgs, tas atgādina sveķus, valriekstus, lazdu riekstus, garšaugus, vērmeles, karameli, melasi, garšaugu konfektes, žāvētus augļus, žāvētus bumbierus.

“Slovenski med” ir šādas fizikāli ķīmiskās īpašības:

Medus šķirne Parametri	Robīniju	Liepu	Kastaņu	Baltegļu	Egļu	Ziedu	Meža
Mitruma saturs	< 18,6 %	< 18,6 %	< 18,6 %	< 18,6 %	< 18,6 %	< 18,6 %	< 18,6 %
HMF saturs	< 15 mg/kg	< 15 mg/kg	< 15 mg/kg	< 15 mg/kg	< 15 mg/kg	< 15 mg/kg	< 15 mg/kg
Īpatnējā elektrovadītspēja	≤ 0,3 mS/cm	≤ 0,5–1,3 mS/cm	≥ 0,9 mS/cm	> 0,8 mS/cm	≥ 0,9 mS/cm	≤ 0,8 mS/cm	≥ 0,8 mS/cm
pH	3,5–4,6	4,1–6,1	4,7–6,2	4,7–5,8	4,3–5,6	3,8–5,3	4,3–5,6
Saharozes saturs	< 10 g/100 g	< 5 g/100 g	< 5 g/100 g	< 5 g/100 g	< 5 g/100 g	< 5 g/100 g	< 5 g/100 g

Putekšņu saturs produktā “Slovenski med”:

Medus šķirne

Ziedputekšņi

Robīniju

Liepu

Kastaņu

Baltegļu

Egļu

Ziedu

Meža

Attiecīgās sugas augu ziedputekšņu saturs

> 7 % robīniju (Robinia pseudoacacia – neīstā akācija) ziedputekšņu

> 1 % liepu (Tilia sp.) ziedputekšņu

> 86 % kastaņu (Castanea sativa) ziedputekšņu

—

Bieži vien satur augļkoku, kastaņu (Castanea sativa), kļavu (Acer sp.), baltā āboliņa (Trifolium repens), asteru (Asteraceae) dzimtas augu ziedputekšņus

—

3.3. Izejvielas

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Tieši pirms tam, kad bites ievāc medus izejvielas, vai šīs ievākšanas laikā, tās nedrīkst piebarot. Ziemas laikā bitēm dod vienīgi cukuru un medu.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem “Slovenski med” ražošanas posmiem jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. “Slovenski med” ražošanas procesā ietilpst medus ražošana stacionāros vai pārnēsājamos stropos, ko pārvieto ģeogrāfiskā apgabala robežās; medus izsviešanu veic ar centrifugēšanas paņēmienu. Dravniecībā ievēro pareizu biškopības praksi (labas higiēnas prakses vadlīnijas biškopībā pamatojas uz HACCP sistēmas principiem). Lai novērstu ķīmisko līdzekļu atlieku nokļūšanu medū, ķīmisko repelentu izmantošana bišu nomierināšanai nav atļauta. To šūnu izņemšana, kurās ir peri, ir aizliegta. Izņem tādu medu, kura mitruma saturs ir zemāks par 18,6 %. Izņemto medu filtrē, un dažas dienas pēc izņemšanas tam nosmeļ arī putas. Izmantojami tādi filtri, kas laiž cauri ziedputekšņus. Medus susināšana ir aizliegta. Kristalizējušos medu var sašķidrināt, sildot temperatūrā, kas nepārsniedz 40 °C, lai nebojātu tās medus sastāvdaļas, kas neiztur siltuma iedarbību (fermentus, hormonus). Sašķidrināt medu, sildot to mikroviļņu krāsnī, ir aizliegts, jo mikroviļņi iznīcina bioloģiski aktīvās sastāvdaļas.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.

“Slovenski med” drīkst iepakot vienīgi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tas ir vienīgais veids, kā saglabāt medus augsto kvalitāti un nepieļaut ilgus pārvadājumus, kas varētu mainīt tā fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības. Uzreiz pēc iepakošanas burkas un vāciņus aizzīmogo ar viena veida etiķeti, lai nodrošinātu, ka, to nepārplēšot, burku nevar atvērt.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

“Slovenski med” marķējumā, kas atbilst specifikācijas prasībām, jāiekļauj aizsargātais nosaukums, norāde “navedbo zaščitena geografska označba” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) un jānorāda medus šķirne un partija.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

“Slovenski med” ražošanas apgabals ir Slovēnijas Republika.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Slovēnija atrodas Centrāleiropā, kur sastopas četri lieli Eiropas ģeogrāfiskie apgabali: Alpi, Pannonijas reģions, Dināru kalniene un Vidusjūras piekraste. Ģeoloģiskā dažādība, nevienmērīgais reljefs un tas, ka valsts teritorija atrodas četros bioģeogrāfiskos reģionos, nosaka lielu floras un faunas dažādību un līdz ar to arī lielu medus šķirņu dažādību. Vidusjūras apakštipa klimata, kontinentālā un alpīnā klimata mijiedarbība, kā arī reljefa dažādība starp līdzenumu un augstkalnu apgabaliem nozīmē to, ka medus izejvielas no dažiem augiem bites iegūst dažādos Slovēnijas apgabalos un dažādos gadalaikos. Šie faktori saistīti ar Slovēnijas floras dažādību.

Slovēnijā sastopama kastaņa (Castanea sativa Mill.), kas aug visās samērā siltajās paugurainēs. Tā Slovēnijā izplatīta diezgan plaši un aug vai nu atsevišķi vai mežaudzēs. Bieži vien tā sastopama lauku, dārzu, vīndārzu un māju tuvumā. Kastaņa aug līdz pat 800 m augstumam virs jūras līmeņa. Tā dod ne tikai vērtīgu koksni un augļus, bet ir arī ļoti labas ganības bitēm. Kastaņa zied jūnijā un jūlijā, un ziedēšana parasti ilgst trīs nedēļas. Kastaņu ziedputekšņus bites pārnes uz stropu, kur pēcāk, kad ganību laiks ir beidzies, saime atrod arī sev barību.

Krainas jeb Karnikas medus bite (Apis mellifera carnica) ir vietējā Slovēnijas bišu pasuga, kas tūkstošu gadu laikā sevišķi labi pielāgojusies Slovēnijas klimatiskajiem apstākļiem un tipiskajai augu valstij – bišu barības bāzei. Slovēnija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas pievienošanās līguma sarunās, lai aizsargātu Karnikas bites ģenētisko materiālu un ņemtu vērā vajadzību saglabāt šo vietējo medus bišu populāciju, paredzējusi, ka turpinās veikt visus attiecīgos un vajadzīgos pasākumus šīs vietējās bišu pasugas saglabāšanai Slovēnijā.

Biškopības vēsture Slovēnijā labāk ir pazīstama, sākot ar XVIII gadsimtu. Tā laika Slovēnijas biškopībā plašāk pazīstami ir trīs autori-dravnieki: Antons Janša (Anton Janša), Pēters Pāvels Glavars (Peter Pavel Glavar) un Janess Antons Skopoli (Janez Anton Scopoli). Antons Janša (1734–1773) ir pazīstams kā jaunlaiku dravniecības pamatlicējs. Viņš sarakstījis divus nozīmīgus darbus vācu valodā: “Traktāts par bišu spietošanu” (Abhandlung vom Schwärmen der Bienen) (1771) un “Pilnīga rokasgrāmata par biškopību” (Vollständige Lehre von der Bienenzucht) (1775). Viņš bija pirmais biškopības skolotājs, ko iecēla Austroungārijas impērijas valdība darbam lielākajā Austrijas teritorijas daļā. Vīnes biškopības skolā viņš ieviesa praksi pārvietot bites pa ganībām tā, lai iegūtu lielākus medus daudzumus. Savukārt Pēters Pāvels Glavars (1721–1784) bija pirmais, kas atklāja, ka jauna bišu māte pārojas ar vairākiem viltus traniem, bet Janess Antons Skopoli (1723–1788) pirmais šo informāciju izplatīja biškopības pasaulē. 1763. gadā viņš sniedza izklāstu par Karnikas biti un tās zīmējumu samērā plašā, latīņu valodā sarakstītā darbā “Mācība par Karnikas biti” (Entomologia Carniolica), kas publicēts Vīnē.

Vēlāk Antons Žnideršičs (Anton Žnideršič) (1874–1947), apkopojot savu un tādu ārvalstu dravniecības ekspertu un praktiķu, kā, piemēram, Alberti (Albertti), Gerštunga (Gerstung) un Preisa (Preuss), pieredzi, izveidoja AŽ (Albertti-Žnideršič) stropu, kas šodien Slovēnijā ir visizmantotākais bišu strops.

Tradicionālā metode, saskaņā ar kuru bites pārvieto, Slovēnijā ir saglabājusies līdz mūsu dienām. Dravnieki, kas pārvieto bites pa ganībām, parasti ievāc vairāk medus un arī iegūst medu ar lielāku šķirņu dažādību.

Slovēnijas dravnieki jau izsenis veidojuši apvienības: pirmā dravnieku brālība Rodine pri Žirovnici dibināta 1781. gadā; tai drīz vien sekoja citu apvienību dibināšana. Savukārt Ļubļanā 1898. gadā nodibināta Slovēnijas centrālā biškopības biedrība, kurā apvienojās Krainas, Štajerskas (Štajersko), Koroškas (Koroško) un Primorskas (Primorsko) reģiona dravnieki, un tūlīt pat sāka izdod savu žurnālu – “Slovēņu dravnieks” (Slovenski čebelar). To izdod joprojām.

Šo apvienību uzdevums vienmēr ir bijis dravnieku apmācība un labas biškopības prakses ieviešana, jo dravniekiem vajadzēja ievērot īpašos ražošanas posmus, lai garantētu “Slovenski med” īpašības. Tāpēc slovēņu dravniekiem ir īpašas zināšanas un pieredze, kas vajadzīga augstas kvalitātes “Slovenski med” ražošanai.

5.2. Produkta specifika

“Slovenski med” specifiskuma pamatā ir ziedputekšņu botāniskās izcelsmes dažādība, kurā atspoguļojas “Slovenski med” ražošanas apgabala floras īpašības, kuras raksturīgākā pārstāve ir kastaņa (Castanea sativa) – tās ziedputekšņi atrodami lielajā vairumā “Slovenski med” paraugu. Šīs īpašības ļauj “Slovenski med” atšķirt no citu veidu medus, kas ražots ārpus Slovēnijas.

Vairāk nekā puse “Slovenski med” paraugu satur arī baltā āboliņa (Trifolium repens), kļavu (Acer sp.), ceļteku (Plantago sp.), mannas oša (Fraxinus ornus), vītolu (Salix sp.), liepu (Tilia sp.), graudzāļu (Poaceae) un vīgriežu (Filipendula sp.) ziedputekšņus, kā arī asteru (Asteraceae) un čemurziežu (Apiaceae) dzimtas augu ziedputekšņus.

“Slovenski med” raksturīgs arī zems mitruma un HMF saturs. Tā ir “Slovenski med” specifika – mitruma saturs tajā ir zemāks par 18,6 %, bet HMF saturs ir zemāks par 15 mg/kg. Šie divi kvalitātes rādītāji liecina par to, ka “Slovenski med” ir atšķirīgs no citu veidu medus, ko ražo Slovēnijas Republikā.

Slovēnija ir Krainas bites izcelsmes reģions, un tātad viena no galvenajām “Slovenski med” īpašībām ir tā, ka tā izcelsme ir apgabalā, kur dravniecības pamatā ir vienīgi šīs bites izmantošana.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Slovēnija ir zeme ar bagātām bišu audzēšanas un augstas kvalitātes medus ražošanas tradīcijām, kā izklāstīts 5.1. punktā. Biškopības panākumi Slovēnijā vienmēr balstījušies uz bišu labu pazīšanu un veiksmīgiem dravniecības tehniskiem risinājumiem. Tās panākumu pamatā ir arī bišu ganību dažādība, kas Slovēnijā sastopama floras lielās daudzveidības dēļ. Ilgas pieredzes gaitā uzkrātās zināšanas bišu audzēšanas un medus ražošanas jomā pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Tā kā kastaņa Slovēnijā ir sevišķi izplatīta, tās ziedputekšņi ir sastopami gandrīz visos “Slovenski med” paraugos. Lai varētu labi izmantot ganību dažādību Slovēnijā, dravnieki pārvieto bites pa valsts teritoriju – tas palielina kastaņas ziedputekšņu atrašanās iespēju medū.

Krainas jeb Karnikas medus bite (Apis mellifera carnica), kā to 1879. gadā nosauca Augusts Pollmans (August Pollmann), ir vietēja Slovēnijas bišu pasuga, kas tūkstošu gadu laikā sevišķi labi pielāgojusies Slovēnijas klimatiskajiem apstākļiem un tipiskajai augu valstij – bišu barības bāzei. Karnikas medus bite ir Slovēnijas vietējā bišu pasuga, ko aizsargā Dzīvnieku audzēšanas likums (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, Nr. 18/02), kura 68. pantā ir noteikts, ka Karnikas bite ir vietējā pasuga, un kura 70. pantā paredzēta tās īpaša aizsardzība. Pateicoties šīs pasugas izcilajām īpašībām un tam, ka tā tik labi pielāgojusies mērenajam klimatam, Karnikas bitēm bija liela komerciālā vērtība. Salīdzinājumā ar citām zemēm, kur Karnikas bite līdzāspastāv ar citu pasugu bitēm, Slovēnija ir vienīgā valsts, kurā tā ir vienīgā biškopībā izmantojamā pasuga.

Ierobežojumi, ko piemēro “Slovenski med” ražošanai, veicina arī tā specifisko īpašību veidošanos. Biškopju zinātība izpaužas arī pareizā medus izņemšanas brīža izvēlē: pateicoties savai pieredzei un no paaudzes paaudzē pārmantotajām praktiskajām zināšanām, biškopji izņem medu tad, kad tā mitruma saturs ir kļuvis zemāks par 18,6 %.

Slovēnijā ražoto medu vienmēr augstu vērtējuši patērētāji, kuriem ir garantija, ka tie varēs baudīt kvalitatīvu pazīstamas izcelsmes medu. Tieši tādēļ, ka Slovēnijas biškopjiem bija vēlme piedāvāt patērētājiem augstas kvalitātes medu, tie 1999. gadā sāka medus ražošanu kontrolēt. Tas no biškopjiem prasa dziļas zināšanas: viņi ir būtisks augstas kvalitātes medus ražošanas faktors, un, ja viņu darbs netiktu veikts pareizi, šī kvalitāte varētu ciest.

Lielo popularitāti un reputāciju, kādu bauda “Slovenski med”, ir veidojusi tā klātiene dažādos starptautiskos un pašmāju kongresos, izstādēs un gadatirgos, medus dienās un bērnu tirdziņos, televīzijas un radio pārraidēs un – visbeidzot un it īpaši – dažādos rakstos preses izdevumos, jo īpaši saistībā gan ar Ruralia Gorizia kongresu, ko 2002. gadā Itālijā noorganizēja trīs valstis (Slovēnija, Itālija un Austrija), gan ar Apimondia – vislielāko starptautisko biškopības pasākumu (Ļubļana, 2003. gads), gan ar starptautisko meža medus kongresu Hanijā (Chania) (Krēta, 2009. gads), gan arī ar forumu Apimedica & Apiquality (Slovēnija, 2010. gads).

Par “Slovenski med” augsto kvalitāti, kas atzīta starptautiskā mērogā, ir piešķirti dažādi apbalvojumi un medaļas starptautiskos un valsts mēroga konkursos; divas šādas medaļas, kā arī vairāki augstākā līmeņa atzinības raksti piešķirti forumā Apimedica & Apiquality. Nesenāku apbalvojumu vidū ir Itālijā notikušajā starptautiskajā bioloģiskā medus konkursā BiolMiel 2011 iegūtā zelta medaļa par robīnijas (neīstās akācijas) medu un meža medu, savukārt kastaņu medus no 170 medus paraugiem kopumā ierindojies ceturtajā vietā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

http://www.mko.gov.si/fileadmin/mko.gov.si/pageuploads/podrocja/Varna_in_kakovostna_hrana_in_krma/zasciteni_kmetijski_pridelki/Specifikacije/SLOVENSKI_MED.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3) Skat. 2. atsauci.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.157.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 157

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 4. jūnijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 157/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6898 – RAG Stiftung/Evonik Industries) ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2013/C 157/02	Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 0,50 % 2013. gada 1. jūnijs – Euro maiņas kurss	2

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2013/C 157/03	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6942 – PAI Partners/R&R) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	3

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2013/C 157/04	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	4

2013/C 157/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	12

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3008
JPY	Japānas jena	130,37
DKK	Dānijas krona	7,4542
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85180
SEK	Zviedrijas krona	8,5723
CHF	Šveices franks	1,2456
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,5970
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,753
HUF	Ungārijas forints	295,40
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7015
PLN	Polijas zlots	4,2666
RON	Rumānijas leja	4,4080
TRY	Turcijas lira	2,4605
AUD	Austrālijas dolārs	1,3457
CAD	Kanādas dolārs	1,3455
HKD	Hongkongas dolārs	10,0989
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6268
SGD	Singapūras dolārs	1,6367
KRW	Dienvidkorejas vona	1 467,09
ZAR	Dienvidāfrikas rands	12,9658
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,9761
HRK	Horvātijas kuna	7,5415
IDR	Indonēzijas rūpija	12 753,98
MYR	Malaizijas ringits	4,0312
PHP	Filipīnu peso	54,709
RUB	Krievijas rublis	41,5710
THB	Taizemes bāts	39,622
BRL	Brazīlijas reāls	2,7752
MXN	Meksikas peso	16,5982
INR	Indijas rūpija	73,8140


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ