27.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/1

Komisijas paziņojums, ar kuru dalībvalstis informē par atsevišķām Filipīnu jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmas neatbilstībām STCW konvencijas prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2012/C 367/01

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (1) un jo īpaši tās 20. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar noteikumu I/10 Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) 1978. gadā pieņemtajā un 1995. gadā pārskatītajā Konvencijā par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija) konvencijas dalībvalstis drīkst atzīt citas konvencijas dalībvalsts izsniegtus kompetences apstiprinājuma sertifikātus, kā arī tankkuģu un gāzvedēju kapteiņiem un virsniekiem izsniegtus profesionālās sagatavotības sertifikātus, ja atzīstošā puse ir pārbaudījusi, ka atzītā puse ievēro Konvenciju.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem trešo valstu izsniegtu sertifikātu atzīšana STCW vajadzībām ir noteikta Savienības līmenī. Proti, saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK dalībvalstis drīkst pieņemt lēmumu apstiprināt minētos trešās valsts izdotos jūrnieku sertifikātus tikai tad, ja valsts ir tikusi atzīta ar Komisijas lēmumu saskaņā ar minētajā direktīvā noteikto kārtību. Komisijas lēmums pamatojas uz trešās valsts mācību, apmācības un sertifikācijas sistēmas novērtējumu attiecībā uz tās atbilstību STCW konvencijas prasībām. Minētais novērtējums balstās uz apkopoto informāciju un inspekcijām, ko Komisija veic ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) palīdzību.

(3)

Saskaņā ar iepriekšējo režīmu, kas tika noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (2), dalībvalstis STCW vajadzībām varēja vienkārši divpusēji atzīt trešās valstis, un šādas atzīšanas, kuras joprojām ir spēkā saskaņā ar Direktīvas 2008/106/EK 19. panta 5. punktu, tika publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar šo iepriekšējo režīmu Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Vācija un Zviedrija atzina Filipīnās izdotus noteikta tipa sertifikātus (3). Šīs atzīšanas drīkst izmantot visas dalībvalstis.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/106/EK 21. panta 1. punktu attiecībā uz visām (saskaņā ar iepriekšējo vai pašreizējo kārtību) atzītajām trešām valstīm vismaz reizi piecos gados ir jāveic atkārtota novērtēšana, lai pārbaudītu, vai tās vēl joprojām ievēro attiecīgos kritērijus, kas noteikti direktīvas II pielikumā (galvenokārt prasības, kas paredzētas STCW konvencijā), un vai ir veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu krāpšanu saistībā ar sertifikātiem. Kā noteikts Direktīvas 2008/106/EK 20. pantā, ja šādas valstis vairs neievēro STCW konvencijas prasības, Komisija dalībvalstis informē par neatbilstības iemesliem. Šādā gadījumā atzīšana var tikt atsaukta saskaņā ar minētajā direktīvā noteikto kārtību. Kamēr Komisija vēl nav pieņēmusi lēmumu par atsaukšanu, dalībvalstis drīkst turpināt iesaistīto trešo valstu izdoto sertifikātu apstiprināšanu. Pēc lēmuma pieņemšanas jaunus sertifikātus vairs nevar apstiprināt, bet līdz lēmuma pieņemšanas datumam izdotie apstiprinājumi paliek spēkā līdz to termiņa beigām.

(5)

Ņemot vērā iepriekš minēto, 2006. gadā Komisija sāka atkārtoti izvērtēt Filipīnu mācību, apmācības un sertifikācijas sistēmu, izmantojot EMSA inspekciju, kas notika minētā gada martā. Pirmajā inspekcijā tika atklāti vairāki trūkumi, un tai sekoja divas papildu inspekcijas – attiecīgi 2010. gada aprīlī un 2012. gada martā. Jo īpaši 2010. gada inspekcijā, no vienas puses, tika atklāti ievērojami trūkumi, bet, no otras puses, tika konstatēts būtisks progress salīdzinājumā ar 2006. gadu. Galvenie tajā laikā atklātie trūkumi attiecās uz šādiem jautājumiem: tiesību akti neatbilda visiem Konvencijas standartiem attiecībā uz jūrnieku sertifikācijas prasībām, jo īpaši attiecībā uz iespēju virsniekiem ieņemt vadošus amatus, neapmeklējot īpašu apmācību, pretstatā tam, kas paredzēts Konvencijā; nepietiekama sagatavošana uz kuģiem, jo īpaši to kursantu, kuri pavada laiku jūrā kā apkalpes locekļi, kas saņem samaksu par darbu; nepilnīga kvalitātes standartu sistēma, kura neaptver visas tās administrācijas filiāles, kas atbildīga par ar tām STCW saistītajām darbībām, attiecībā uz kurām Konvencijā noteikta nepieciešamība pēc kvalitātes standartu sistēmas; procedūru trūkums kvalitātes standartu sistēmas īstenošanai; kompetento administrāciju neveikta skolu uzraudzība vai uzraudzība sliktā līmenī, ko apstiprina arī skolās atklāto trūkumu ievērojamais daudzums; aprīkojuma neesība, nepietiekamība vai nepiemērota izmantošana skolās (piemēram, simulatori klāja virsniekiem); neatbilstīgi, bieži vien pat ļoti neatbilstīgi apmācības paņēmieni skolās.

(6)

Par uzskaitītajiem trūkumiem Komisija ar EMSA palīdzību ir regulāri informējusi Filipīnu iestādes, bet par Komisijas veikto novērtējumu un tam sekojošajiem lūgumiem veikt konkrētas trūkumu novēršanas darbības tām pašām iestādēm tika paziņots ar 2009. gada 27. februāra, 2010. gada 4. februāra, 2011. gada 6. maija un 2011. gada 26. decembra vēstulēm. Īpaši jāpiemin, ka 2011. gada 6. maija vēstulē Komisija lūdza Filipīnu iestādēm sniegt pārliecinošus pierādījumus par to, ka konstatētie trūkumi ir novērsti vai tiek novērsti.

(7)

Ar 2009. gada 10. maija, 2010. gada 13. jūlija, 2011. gada 19. augusta un 2012. gada 25. janvāra vēstulēm Filipīnas sniedza informāciju un pierādījumus par korektīvajiem pasākumiem, kurus tās ir pabeigušas vai īsteno, lai novērstu minētos trūkumus. Īpaši jāmin, ka 2011. gada 19. augusta vēstulei bija pievienots ļoti liels dokumentu klāsts trūkumu novēršanas pasākumu pamatošanai, jo īpaši saistībā ar trūkumiem tiesību aktu un neesoša aprīkojuma jomā.

(8)

Šķita, ka ar 2011. gada 19. augusta vēstulē un tās pielikumos pamatotajiem pasākumiem Filipīnu iestādes ir novērsušas šādus trūkumus: nepilnības saistībā ar tiesību aktiem, jo īpaši sertifikācijas nepieciešamību, lai ieņemtu vadošus amatus; nepilnības saistībā ar kursantu sagatavošanu uz kuģiem, kuri pavada laiku jūrā kā apkalpes locekļi, kas saņem samaksu par darbu; nepilnības saistībā ar kvalitātes standartu sistēmu; nepilnības saistībā ar skolu uzraudzības kārtību. Filipīnu iestāžu nosūtītajos dokumentos bija ietverts arī dokumentu kopums, kas apstiprināja aprīkojuma iegādi vai citu pasākumu veikšanu (piemēram, nomas līgumi) nolūkā apgādāt skolas ar simulatoriem. Visi minētie trūkumu novēršanas pasākumi bija jāpārbauda uz vietas.

(9)

Tāpēc 2012. gada martā EMSA Filipīnās no jauna veica inspekciju, galvenokārt, lai pārbaudītu, vai ir īstenoti tie trūkumu novēršanas pasākumi, par kuriem administrācija ziņoja Komisijai 2011. gada augustā iesniegtajos dokumentos. Šīs inspekcijas laikā EMSA nepārbaudīja jūrniecības izglītības un apmācības iestādes. Filipīnu 2011. gadā iesniegtie dokumentārie pierādījumi par apmācības iestādēm tiks pārbaudīti nākamās EMSA inspekcijas laikā, kas plānota 2013. gada sākumā. Tā kā abi šie trūkumi un pasākumi to novēršanai attiecās ne tikai uz aprīkojuma pieejamību, bet arī uz to pareizu izmantošanu mācību un apmācības iestādēs visā valstī, un tā kā ir vajadzīgs attiecīgs laiks, lai iepazītos ar šāda aprīkojuma izmantošanu, Komisija uzskatīja, ka ir piemērotāk jūrniecības izglītības un apmācības iestādes inspicēt vēlāk.

(10)	Pamatojoties uz saņemtajiem dokumentiem un EMSA veiktajām inspekcijām, iespējami vairāki secinājumi par to, kā Filipīnās tiek nodrošināta atbilstība STCW konvencijai.

(11)

Īpaši jāpiemin tas, ka Filipīnu valdības nesen veiktie pasākumi ir ļāvuši panākt valsts tiesiskā regulējuma saskaņošanu ar STCW prasībām attiecībā uz jūrnieku sertifikācijas un kvalitātes standartu sistēmu, ko īstenos administrācija. Tomēr šķiet, ka administratīvā prakse joprojām neatbilst šim jaunajam tiesiskajam regulējumam. Tāpēc administrācijas līmenī joprojām pastāv turpmāk aprakstītās nepilnības.

(12)

STCW konvencijas pielikuma I/6 noteikumā ir noteikts, ka jūrnieku apmācība un novērtēšana jāpārrauga un jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka programmas, pasniegšanas metodes un līdzekļi nodrošinātu noteikto kompetences standartu sasniegšanu. Pretstatā minētajam 2012. gada marta inspekcijā tika konstatēts, ka Filipīnās mācību un apmācības iestāžu uzraudzība nenodrošina to, lai programmas, pasniegšanas metodes un līdzekļi atbilstu standartiem, jo, šķiet, ka šādu uzraudzību veic galvenokārt, izmantojot kontrolsarakstus aprīkojuma pārbaudīšanai, bet šāda aprīkojuma izmantošana un mācību un apmācības metodoloģija un saturs netiek pietiekami pārbaudīts. Šāds efektīvas un neatkarīgas noteikumu izpildes un uzraudzības trūkums mācību un apmācības iestādes atklājās arī iepriekšējās EMSA inspekcijās un atspoguļojās arī skolu līmenī atklātajās nepilnībās saistībā ar programmām, metodēm, aprīkojuma izmantošanu un aprīkojuma trūkumu. Turklāt EMSA inspekcijas un iesniegto pierādījumu analīze liecina arī, ka Filipīnās joprojām pastāv interešu konfliktu iespēja, kad tiek vērtēta kandidātu uz STCW sertifikātiem kompetence. Lai gan 2011. gada decembrī šajā sakarā tika pieņemta jauna procedūra, vēl nav nodrošināts, ka kandidātus uz sertifikātiem pārbauda personas, kuras nav ieinteresētas pārbaužu pozitīvā iznākumā.

(13)

Dažādo inspekciju laikā ir konstatēts arī, ka izglītības un apmācības iestāžu līmenī atbilstības pakāpe ievērojami atšķiras. Dažas skolas attiecīgajai nozarei Eiropā ir labi zināmas un dažkārt atrodas tās pārziņā. Kā minēts iepriekš, EMSA 2013. gadā no jauna inspicēs izglītības un apmācības iestādes.

(14)

Noslēgumā jāmin, ka Filipīnās vērojama pastāvīga tendence attiecībā uz to, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību STCW konvencijas prasībām. Tomēr šāds atbilstības līmenis vēl nav sasniegts. Ja šī tendence palēnināsies un ja saprātīgā termiņā netiks panākta pilnīga atbilstība STCW konvencijas prasībām – ņemot vērā arī laiku, kas jau pagājis kopš pirmās inspekcijas – tad būtu pilnībā jāapsver iespēja atsaukt ES atzinumu attiecībā uz Filipīnām saistībā ar jūrnieku apmācības un sertifikācijas sistēmu.

(15)

Direktīvā 2008/106/EK paredzēta tikai valstu jūrniecības izglītības un apmācības sistēmu atzīšana vai atzīšanas atsaukšana, un, ņemot vērā, ka dažas atsevišķas Filipīnu skolas kontrolē Savienības kuģu īpašnieki, dalībvalstīm vajadzētu apsvērt šo skolu integrēšanu savā valsts izglītības un apmācību sistēmā.

(16)	Šķiet, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, lai Filipīnas panāktu atbilstību STCW, ir tehniski kvalificētu cilvēkresursu trūkums skolu uzraudzības jomā, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, tāpēc dalībvalstis varētu būt gatavas palīdzēt Filipīnām sasniegt vajadzīgo līmeni šajā jomā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAZIŅOJUMU.

1.	Komisija vērš dalībvalstu uzmanību uz 11., 12. un 13. apsvērumā minētajiem trūkumiem. Komisija aicina dalībvalstis, kas iesaistītas tehniskās palīdzības sniegšanā Filipīnām, pievērsties šo jautājumu risināšanai.

Komisija uzskata, ka patlaban Filipīnu jūrnieku izglītības, apmācības un sertifikācijas sistēma pilnībā neatbilst STCW konvencijas prasībām. Jo īpaši jāmin, ka administrācija pienācīgi neuzrauga Filipīnu jūrniecības izglītības un apmācības iestādes un ka STCW prasības attiecībā uz programmām, pasniegšanas metodēm un līdzekļiem netiek efektīvi izpildītas. Komisija arī uzskata, ka jūrnieku sertifikācijas procesā vēl nav nodrošināts novērtētāju neatkarīgums.

3.	Komisija atzīst 2011. un 2012. gadā Filipīnu valdības veikto pasākumu pamatīgumu. Komisija atzīst arī, ka šo pasākumu dēļ ir panākts ievērojams progress jūrnieku sertifikācijas un administrācijas organizācijas tiesiskajā regulējumā, lai panāktu atbilstību STCW konvencijas prasībām.

Komisija ir paredzējusi lūgt EMSA 2013. gadā veikt papildu inspekcijas Filipīnās, lai pārbaudītu, vai jūrniecības izglītības un apmācības iestādēs ir aprīkojums, kas it kā iegādāts saskaņā ar 2011. gada augustā saņemtajiem dokumentiem, un vai tas tiek izmantots saskaņā ar STCW konvencijas prasībām. Kopumā šī inspekcija būs vērsta uz to, lai pārliecinātos, vai izglītības un apmācības darbības šajās iestādēs atbilst STCW konvencijas prasībām. 2013. gada inspekcijā tiks pārbaudīta arī administrācija, lai pārliecinātos, ka 2012. gadā konstatētās uzraudzības problēmas ir novērstas un ka ir īstenota kvalitātes standartu sistēma.

5.	Šis paziņojums ir adresēts dalībvalstīm un tiks nosūtīts Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejai.

Briselē, 2012. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS

(1) OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.

(2) OV L 136, 18.5.2001., 17. lpp.

(3) OV C 155, 29.6.2002., 11. lpp.; OV C 268, 7.11.2003., 7. lpp.; OV C 85, 7.4.2005., 8. lpp.

27.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/5

Euro maiņas kurss (1)

2012. gada 26. novembris

2012/C 367/03

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2964
JPY	Japānas jena	106,47
DKK	Dānijas krona	7,4580
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,80995
SEK	Zviedrijas krona	8,5763
CHF	Šveices franks	1,2046
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,3370
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,293
HUF	Ungārijas forints	281,83
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6963
PLN	Polijas zlots	4,1032
RON	Rumānijas leja	4,5276
TRY	Turcijas lira	2,3270
AUD	Austrālijas dolārs	1,2416
CAD	Kanādas dolārs	1,2884
HKD	Hongkongas dolārs	10,0472
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,5770
SGD	Singapūras dolārs	1,5851
KRW	Dienvidkorejas vona	1 408,22
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,5072
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,0707
HRK	Horvātijas kuna	7,5625
IDR	Indonēzijas rūpija	12 472,66
MYR	Malaizijas ringits	3,9605
PHP	Filipīnu peso	53,146
RUB	Krievijas rublis	40,2110
THB	Taizemes bāts	39,774
BRL	Brazīlijas reāls	2,6932
MXN	Meksikas peso	16,8255
INR	Indijas rūpija	72,1120

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

27.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/8

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 367/06

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“STROMBERGER PFLAUME”

EK Nr.: DE-PDO-0005-0841-03.01.2011

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums:

“Stromberger Pflaume”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums:

Ar nosaukumu “Stromberger Pflaume” – Štrombergas plūme – drīkst apzīmēt vienīgi attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā audzētu mājas plūmju augļus. Mājas plūme ir ļoti sena, vidēji vēlīna plūmju suga (lat. Prunus domestica subsp. domestica), kuru vācu valodā mēdz saukt arī par Zwetsche vai Quetsche, bet Austrijā par Zwetschke (cveče). Cvečes ir mājas plūmes pasuga. Plūme pieder pie rožu dzimtas augiem (Rosaceae) un ir kauleņaugs. Pretstatā mājas plūmes augļiem cvečes nav tik apaļas, to gali ir ievērojami smailāki, krāsa vairāk pāriet tumšzilā, tai ir izteiktāka vīlīte [jeb rafe], un tās kauliņš ir vieglāk atdalāms.

Augļi pilnībā nogatavojas laikā no augusta beigām līdz septembra vidum. Tad auglis ir vienmērīgi iekrāsojies. Salīdzinājumā ar citām cvečēm Štrombergas plūmei ir vidēji liels, gareni ovāls auglis, kura diametrs ir vismaz 24 mm. Kauliņš ir plakans un ovāls, vidēja tumšuma brūnā krāsā. Augļa mīkstumam ir smalka un stingra struktūra, tā krāsa ir no vienmērīgi dzeltenīgas līdz oranžai. Kad auglis ir nogatavojies, tā mīkstums viegli atdalās no kauliņa. Katra atsevišķa augļa svars var sasniegt 30 g. Attiecība starp augļa mīkstuma masu un kauliņa masu ir vismaz 3:1. Kopējais cukuru saturs svaigos, pilnībā nogatavojušos augļos ir vismaz 6 %.

Štrombergas plūmei ir raksturīga maigi aromātiska garša, labi sabalansēts salduma un skābuma līdzsvars un neliels ūdens saturs; tām nav raksturīga tendence veidot rūgtvielas.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visiem ražošanas posmiem no stādu (divus līdz trīs gadus vecu koku) izstādīšanas un augļkoka vainaga veidošanas līdz pat ražas novākšanai, augļu šķirošanai un iepildīšanai transportēšanas vai pārdošanas tvertnēs jānotiek ģeogrāfiskajā apgabalā. Štrombergas plūmes pārsvarā iegūst no kokiem ar augstu stumbru.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Eldes (Oelde) pilsētas daļa Štromberga (Stromberg) un 500 m plata zona ap šo pilsētas daļu. Šajā 500 m platajā ģeogrāfiskā apgabala joslā ietilpst nelielas teritorijas no šādām municipalitātēm: Wadersloh (Warendorf apriņķis), Langenberg (Gütersloh apriņķis) un Rheda-Wiedenbrück (Gütersloh apriņķis).

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Galvenie faktori, kas iespaido plūmju kvalitāti un aromātu, ir vietējais klimats, ko ietekmē šā apvidus atrašanās augstu virs jūras līmeņa, nokrišņiem bagātais veģetācijas periods, apvidus reljefs, jo īpaši raksturīgais nogāžu slīpums, un augsnes labā kvalitāte kombinācijā ar hidroloģiskajiem apstākļiem, jo īpaši gruntsūdens līmeni. Turklāt šajā apgabalā ir ļoti senas plūmju audzēšanas tradīcijas, kas ļāvušas izkopt īpašas prasmes.

a) Augsnes īpašības

Konkrētais apgabals ir īpaši piemērots plūmju audzēšanai. Praktiski viss šis apgabals atrodas Ziemeļvācijas zemienē. Tas atrodas Minsterlandes zemienē (sinonīms: Vestfālenes zemiene) – līčveidīgā zemienē ar atsevišķām augstākām vietām, kura atrodas starp Teitoburgas mežu (Teutoburger Wald) un Reinas šīfera kalnu (Rheinischen Schiefergebirge) ziemeļu malu. Šajā līcī atrodas Bekumas (Beckumer) kalni. Štrombergas plūmju audzēšanas apgabals atrodas vienas no šīm augstākajām vietām austrumu daļā 90 m līdz 151 m augstumā virs jūras līmeņa.

Augsnes slāņi Bekumas kalnos un plūmju audzēšanas apgabalā iesniedzas 1,50 m līdz 2,00 m dziļumā, un zem tiem pārsvarā ir māla merģelis. Vietām zem tā atrodami masīvi Juras perioda akmeņainu mālu ieži, un tos joslās šķērso milzīgi gruntsūdens nesējslāņi, kuru ūdeņi atsevišķās vietās ir zem spiediena un vietās ar noteiktu augsnes sakārtu regulāri parādās virszemē. Augstāk atrodas 3 līdz 5 dm biezs māla un merģeļa slānis, kuru savukārt sedz 2 dm līdz 5 dm biezs slānis, kas sastāv no rupjgraudaina, vidēja līdz smaga, reizēm mālaina un reizēm kaļķi saturoša smilšmāla. Augšējo slāni, kurš ir 2 līdz 3 dm biezs, veido trūdvielas saturošs viegls līdz vidēji smags trūdvielām bagāts smilšmāls. Šādā dziļā, smagā un blīvas sakārtas augsnē mitrums ļoti ilgi saglabājas pat sausuma gados.

b) Klimats

Vestfālenes zemiene atrodas apgabalā, kura klimatu ietekmē jūra un kur līdz ar to ir vēsākas vasaras un maigākas ziemas. Klimatu būtiski ietekmē Ziemeļjūra un blakusesošie kalni (Teitoburgas mežs, Eges kalni (Eggegebirge), Zauerlande (Sauerland)). Valdošie rietumu/ziemeļrietumu vēji piegādā šim apgabalam pietiekami daudz mitra un silta gaisa. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 767 mm (1976. gadā tas bija 561 mm, 1998. gadā – 998 mm). Vestfālenes zemienē, kura robežojas ar Atlantijas okeānu, gada visaukstākā mēneša, janvāra, vidējā temperatūra, kas novērota ilgākā laika periodā (no 1961. līdz1990. gadam), ir virs nulles, aptuveni 1,5 °C, bet vissiltākajā gada mēnesī, jūlijā, tā uzkāpj līdz 18 °C.

Tā kā Bekumas kalnu apvidus atrodas samērā augstu virs jūras līmeņa, Štrombergas plūmju audzēšanas apgabalā vidējā gaisa temperatūra gadā ir aptuveni 10 °C, t. i., vienu grādu zem Vestfālenes zemienes vidējā rādītāja.

c) Cilvēkfaktori

Plūmju audzēšanas tradīcijas Štrombergā pastāv jau apmēram kopš 1790. gada. Paugurainais apvidus nodrošināja lauksaimniekiem ideālu zemi ganībām un plūmju audzēšanai, jo nogāžu augsnes apstrādāšana ar arklu bija saistīta ar ievērojamām grūtībām. Agrāk plūmes auga augļu dārzos un rindās, bet mūsdienās šos augļkokus vairāk audzē plantācijās.

5.2. Produkta specifika:

a) Galvenās īpašības

Štrombergas plūmes auglis, kura diametrs ir vismaz 24 mm, ir nedaudz mazāks nekā daudzu citu šķirņu mājas plūmēm.

Šī plūme ir sulīga, bet ne ūdeņaina, un tai ir svaigi salda garša ar maigi skābenu piegaršu. Tāpēc šīs plūmes ir ideāli piemērotas patērēšanai svaigā veidā. Augstais cukuru saturs un tas, ka augļa mīkstums viegli atdalās no kauliņa, Štrombergas plūmi padara ideāli piemērotu arī pārstrādei, vārot, cepot, kaltējot vai izmantojot ēdiena gatavošanā uz atklātas liesmas. Štrombergas plūmes stingrā konsistence garantē tās lieliskās cepamīpašības. Cepot tās mīkstums neizplūst, tās miziņa nekļūst sīksta, un karsējot nerodas arī rūgtvielas. Tā kā tajā salīdzinājumā ar citu šķirņu cvečēm ir zemāks ūdens saturs, tās žāvēšanai ir vajadzīgs ievērojami mazāks laiks. Par savu aromātu tā var pateikties ne vien tam, ka tajā ir augstāks šķīstošu cietvielu saturs, bet arī tam, ka tajā ir augstāka šķīstošu cietvielu attiecība pret skābi. Tās krāsa ir vienmērīga.

b) Produktam ir īpaša reputācija

Štrombergas plūmes aromātiskā garša un piemērotība pārstrādei ir pazīstama tālu aiz pilsētas robežām. Kādā rakstā, kas publicēts laikraksta “Die Glocke”1940. gada 4. oktobra izdevumā, norādīts, ka labas ražas gados Rūras apgabalā un Minsterlandē ticis pārdots līdz pat 2 500 tonnām plūmju. Domājot par šiem skaitļiem, jāņem vērā, ka Štrombergā šodien dzīvo tikai 4 600 iedzīvotāju un tās teritorija ir aptuveni 23,75 km2. 2000. gadā, kas bija ļoti labas ražas gads, tika novāktas aptuveni 1 500 tonnas plūmju.

Ņemot vērā dziļo interesi par Štrombergas plūmēm, 2004. gadā tika organizēts pirmais Štrombergas plūmju tirgus. Tas ir kļuvis par populāru pasākumu, kas Štrombergai piesaista vidēji 15 000 apmeklētāju gadā. 2004. gadā pirmā Štrombergas plūmju tirgus laikā tika kronēta pirmā Vācijas “plūmju karaliene”. Par to, ka produktam ir laba reputācija un piemīt tikai tam raksturīgas īpašības, liecina tā vēsture:

Ludvigs Nīdīks (Ludwig Niedieck) plūmju audzēšanas tradīciju Štrombergā iedibināja ap 1790. gadu, t. i., jau 150 gadus pirms 1940. gada (Johan Koberg raksts “Die Stromberger Zwetsche im Wandel der Zeit” (“Štrombergas plūme laiku griežos”), publicēts laikrakstā “Die Glocke”1940. gada 4. oktobrī). Stāsta, ka viņš, darbodamies kā tirgotājs, ievedis no Dienvidfrancijas dažus plūmju kokus, un šo teoriju apstiprina daudzi pierādījumi. Elisabeth Reckmann rakstā “Damals als die Dörröfen rauchten” (“Tolaik, kad no žāvētavām kāpa dūmi”, “Die Glocke” vietējās ziņas, 1972. gada 17. oktobra izdevums) stāstīts:

“Nogāzē gar ceļu, kurš veda no Bettmann saimniecības uz krustaceļa piekto staciju, esot auguši daži koki, kuru vecums, domājams, bijis 200 gadu. Drīz vien to spraudeņi atrada pielietojumu dārzos un ielu un ceļu malās. Jaunās audzes ar laiku kļuva par aizsākumu viendabīgu kultūru platību izveidei (..).”

Laikraksta “Westfälische Nachrichten”1949. gada 20. oktobra izdevumā publicētais raksts “Stromberger gründen einen Pflaumenverein” (“Štrombergas iedzīvotāji nodibina plūmju audzētāju apvienību”) stāsta par Štrombergā dzimušajiem Franci Štanleinu (Franz Stanlein) un Heinrihu Hungerketeru (Heinrich Hungerkötter), kurus liktenis bija aizvedis uz 25 km attālu esošo Vārendorfu (Warendorf). Apmēram no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem viņi ik gadu zirgu pajūgā atgriezās savā dzimtajā Štrombergā, lai no turienes savām vajadzībām un arī citiem Vārendorfas iedzīvotājiem aizvestu Štrombergas plūmes. 1931. gadā viņi pat nodibināja paši savu apvienību – “Plūmjubrāļu apvienību”.

1818. gadā Štrombergas miestiņā, kurā bija 1 341 iedzīvotājs, jau auga 30 000 plūmju koku (“Die Glocke”1992. gada 28. augustā publicētais raksts ar nosaukumu “Alte Tradition mit lila Früchtchen treibt Blüten aus” (“Sena tradīcija, violeti augļi – tagad arī ziedi”). 1940. gadā Štromberga bija pilsēta ar relatīvi vislielāko augļkoku skaitu Vācijā (“Die Glocke”1940. gada 4. oktobrī publicētais raksts “Die Stromberger Zwetsche im Wandel der Zeit” (“Štrombergas plūme laiku griežos”).

Štrombergas plūmes labo reputāciju apliecina arī fakts, ka spirta rūpnīca, kura atrodas aizsargātajā apgabalā, ražo plūmju brendiju “Stromberger Pflaumenbrand” un plūmju liķieri no Štrombergas plūmēm, pievēršot šim faktam uzmanību savos reklāmas pasākumos.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Par savu kvalitāti un īpašībām, tostarp par savu labo reputāciju, Štrombergas plūme var pateikties galvenokārt vietējiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, dabas apstākļiem un cilvēkfaktoriem. Tā ir Štrombergas “firmas zīme”, kā tas trāpīgi norādīts “Die Glocke”1992. gada 28. augustā publicētajā rakstā “Sena tradīcija, violeti augļi – tagad arī ziedi”. Augļa īpašā garša un vienmērīgā krāsa ir augsnes īpašību un klimatisko apstākļu mijiedarbības rezultāts.

a) Ģeoloģisko apstākļu ietekme

Paugurainais apvidus un dziļā, trūdvielas saturošā māla augsne ir daudzējādā ziņā piemērota plūmju audzēšanai. Koki stingri un dziļi iesakņojas smagajā augsnē, un, pateicoties augstajam kaļķu un barības vielu saturam tajā un neitrālajai augsnes reakcijai (pH), koki tiek lēnām, bet pastāvīgi apgādāti ar mitrumu, kura augsnē ir papilnam, un tādējādi arī ar makroelementiem augiem viegli uzņemamā veidā. Tas pastiprina Štrombergas plūmju aromātu un uzlabo to garšas kvalitāti.

Turklāt tas ietekmē augsnes temperatūru, siltumvadāmību un siltumietilpību – tā iesilst un atdziest straujāk nekā citas augsnes, tādējādi tiek labāk izlīdzinātas temperatūras svārstības. Tas pozitīvi ietekmē mikroklimatu.

Pateicoties tam, ka audzēšanas apgabals atrodas uz nogāzes, kas atdala to no tieši blakus esošajām, pārsvarā līdzenajām Vestfālenes teritorijām, kā arī hidroloģiskajiem apstākļiem, diezgan lielais nokrišņu daudzums nerada stāvošo ūdeņu veidošanos, kas varētu būt par cēloni koku bojāejai.

Augsnes relatīvi niecīgā ūdenscaurlaidība un attiecīgo zemes platību atrašanās pārsvarā uz nogāzēm veicina strauju ūdens aizplūšanu (neveidojas stāvoši ūdeņi), un tas palīdz augļiem uzņemt ūdeni vajadzīgajā daudzumā un līdz ar to arī piešķir tiem specifisku aromātu koncentrāciju. Blīvā un smagā augsne, kam ir laba mitrumietilpība – tajā ir pietiekami daudz ūdens gan gados ar lielu nokrišņu daudzumu, gan sausos gados, nodrošina nepārtrauktu ūdens piegādi plūmju saknēm – līdz ar to Štrombergas plūmei, no vienas puses, nav lieka mitruma, kā rezultātā tai ir stingra konsistence, un no otras puses, tā ir sulīga arī sausuma periodos.

b) Klimata ietekme

Relatīvi lielā gada nokrišņu daudzuma rezultātā no augsnes tiek izskalotas un plūmēm piegādātas svarīgas minerālvielas. Tāpēc šo plūmju augļi ir īpaši sulīgi.

Maigais klimats, jo īpaši gada aukstākajā daļā, ļauj kokiem strauji augt un pavasarī agri uzziedēt. Tā kā vasaras šajā augstumā virs jūras līmeņa nav tik siltas, nogatavošanās laiks salīdzinājumā ar citiem augļkoku audzēšanas apgabaliem Vestfālenē, Dienvidvācijā vai Dienvideiropā ir diezgan ilgs. Šā ilgā nogatavošanās perioda laikā, mijoties saulesgaismas un (augstās atrašanās vietas dēļ) zemo nakts temperatūru ietekmei, veidojas fruktoze un izsmalcināti augļu aromāti – tas piešķir Štrombergas plūmei tās tipisko, raksturīgo un īpaši aromātisko garšu. Diennakts temperatūras svārstības, kas augstās atrašanās vietas dēļ ir izteiktākas nekā citos audzēšanas apgabalos (arī tiešā tuvumā atrodošos), nodrošina Štrombergas plūmei vienmērīgāku krāsojumu nekā citur audzētām cvečēm.

c) Cilvēkfaktori, Štrombergas plūmes īpašības un reputācija

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar senajām plūmju audzēšanas tradīcijām, Štrombergā jau vairākus gadus ar lieliem panākumiem tiek organizēts plūmju tirgus – tas liecina par Štrombergas plūmju labo kvalitāti.

Īpaša nozīme Štrombergas plūmju audzēšanā ir lauksaimniekiem, kuri, ieviešot vienkāršus, bet efektīvus jauninājumus audzēšanas un novākšanas metodēs, ir sasnieguši to, ka plūmju audzēšana ir optimāli pielāgota konkrētā apgabala īpatnībām. Šo jauninājumu rezultātā tika ne vien atrasts vidusceļš starp jaunajām audzēšanas prasībām un tradīcijām un vietējo kultūru, bet arī samazinātas darbības izmaksas. Kā piemēri minama plantāciju izveide, tehnisko palīglīdzekļu izmantošana, veidojot augļkoku vainagu, un moderno ražas novākšanas tehnoloģiju izmantošana. Īpaši grūts uzdevums ir ar modernajām mašīnām apsaimniekot grūti pieejamās nogāzes. Šim nolūkam nācās izveidot nogāzēs terases un, attiecīgi pārveidojot, pielāgot mašīnas.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

“Markenblatt”, 11. sēj., 2010. gada 19. marts, 7a-aa daļa, 4243. lpp.

http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/13350

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

27.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/13

Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 367/07

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“CHUFA DE VALENCIA”

EK Nr.: ES-PDO-0105-0936-09.01.2012

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

—		Produkta nosaukums
—	☒	Produkta apraksts
—	☒	Ģeogrāfiskais apgabals
—		Izcelsmes apliecinājums
—		Ražošanas metode
—		Saikne
—		Marķējums
—		Valsts prasības
—		Citur (precizēt)

2. Grozījuma veids:

—	☒	Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā
—		Grozījumi reģistrēta ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums
—		Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi
—		Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3. Grozījums(-i):

3.1. Apraksts:

—

Svītrotas minimālās prasības attiecībā uz mīksto zemesmandeļu (jeb čufas) bumbuļu īpašībām.

Pamatojums: pēc lieluma un svara zemesmandeļu bumbuļi ir ļoti dažādi. Zemesmandeles nekad nepārdod tieši patērētājam, un tās nav apzīmogotas ar cilmes vietas nosaukumu; minimālo lielumu nodrošina sauso zemesmandeļu atlasē.

—

Grozīti masas procentos izteiktie skaitļi, kas norāda dažādu sausnas sastāvdaļu saturu, un turpmāk tie ir šādi: cukuri – ne mazāk par 11 %, tauki – ne mazāk par 25 %, olbaltumvielas – ne mazāk par 6,5 %, ciete – ne mazāk par 25 %, šķiedrvielas – ne mazāk par 5 %.

Pamatojums: panākt, lai “Chufa de Valencia” kvalitāte būtu augstāka, un izlīdzināt šo procentuālo rādītāju vērtību diapazonus, ņemot vērā pilnīgāko pieejamo informāciju.

Ciete: nolemts saglabāt šā rādītāja zemāko vērtību, bet svītrot augstāko vērtību, jo par 40 % augstāks cietes saturs negatīvi neietekmē ne zemesmandeļu bumbuļu, ne arī zemesmandeļu limonādes kvalitāti.

Cukuri: saglabāta iepriekšējos noteikumos minētā šā rādītāja zemākā vērtība, bet augstākā vērtība svītrota, jo par 17,5 % augstāks cukuru saturs nelabvēlīgi neietekmē ne zemesmandeļu bumbuļu kvalitāti, ne arī to produktu kvalitāti, kuros zemesmandeles izmantotas par izejvielu.

Tauki: jo vairāk zemesmandeles satur taukus, jo lielāks ir zemesmandeļu (ēdamās daļas) iznākums un jo augstāka ir to kvalitāte, tāpēc nolemts svītrot augstāko vērtību, bet saglabāt zemāko vērtību.

Olbaltumvielas: nolemts svītrot augstāko vērtību, bet saglabāt zemāko vērtību, jo tad, ja bumbuļu olbaltumvielu saturs ir augstāks par maksimālo norādīto saturu, to kvalitāte nepavisam nav sliktāka, bet gluži pretēji – labāka.

Šķiedrvielas: zemesmandelēs ir stipri vien augsts šķiedrvielu saturs – tas jāņem vērā, aprakstot ar šo nosaukumu aizsargāto zemesmandeļu īpašības.

—	Ar aizsargāto nosaukumu apzīmēto zemesmandeļu veidi ir šādi: mīkstās, sausās un izlases sausās zemesmandeles. (Svītroti apzīmējumi “Chufa seca cosechero” (“ražas novācēja sausās zemesmandeles”) un “Chufa seca granza” (“sēnalu sausās zemesmandeles”).)

—	Pamatojums: svītrotie apzīmējumi ir pilnīgi novecojuši un ietilpst nosaukumā “izlases sausās zemesmandeles”.

—	Sauso zemesmandeļu mitruma saturs ir no 6,5 līdz 12 %. (Mitruma satura zemākā vērtība no 7,5 % samazināta līdz 6,5 %.)

—	Pamatojums: zemesmandeļu kvalitāte līdz ar to nepasliktinās, un to uzglabājamība uzlabojas, jo mikroskopisko sēņu radītu bojājumu ir mazāk.

—	Izlases sauso zemesmandeļu minimālais lielums turpmāk ir 3 mm.

—

Pamatojums: bumbuļu lieluma diapazoni norāda, ka zemesmandeles var piedāvāt tirdzniecībā tad, kad bumbuļu lielums sasniedz 3 mm, ka bumbuļus var kalibrēt, izsijājot caur sietu, ko lieto, lai tos sagatavotu tirdzniecībai, un ka to ķīmiskās īpašības ir tādas pašas kā lielāka izmēra zemesmandeļu bumbuļiem.

3.2. Ģeogrāfiskais apgabals:

—

Ierosināts paplašināt ražošanas apgabalu, iekļaujot tajā Massalfassar, Museros un Emperador pašvaldību.

Pamatojums: šīm 3 pašvaldībām ir tāda pati saikne ar zemesmandeļu kultūru kā ražošanas apgabalā jau ietilpstošajām 16 pašvaldībām; tajās ir tādas pašas augsnes un klimatiskās īpašības, kā arī tāda pati zinātība un tradīcijas šīs kultūras audzēšanā.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CHUFA DE VALENCIA”

EK Nr.: ES-PDO-0105-0936-09.01.2012

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums:

“Chufa de Valencia”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.8. grupa.

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Nosaukums: “Chufa de Valencia”.

Apraksts: produkts ir zemesmandeles varietātes (Cyperus esculentus L. var. sativus Boeck.) vietējās populācijas dažādas formas un lieluma bumbuļi; tiem ir plāna miziņa, pārkorķējušies audi un augsts tauku un cukuru saturs.

“Chufa de Valencia” ir novākti, mazgāti un žāvēti zemesmandeļu bumbuļi ar 6,5 līdz 12 % mitruma saturu; bumbuļi atlasīti, atsijājot tā, lai tie būtu lielāki par 3 mm.

Atlasītajām zemesmandelēm pēc izskata jābūt tipiskām, slimību neskartām, veselām, tīrām un bez bojājumiem, kas varētu kaitēt to patēriņam vai uzglabāšanai.

Ar šo cilmes vietas nosaukumu aizsargāto “Chufa de Valencia” bumbuļu ķīmiskais sastāvs masas procentos sausnā ir šāds:

—	cukuri – ne mazāk par 11 %,

—	tauki – ne mazāk par 25 %,

—	olbaltumvielas – ne mazāk par 6,5 %,

—	ciete – ne mazāk par 25 %,

—	šķiedrvielas – ne mazāk par 5 %.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Zemesmandeļu ražošanas posmi, kuri jāveic noteiktajā apgabalā, ir šādi:

—	stādīšana no marta līdz jūnijam, un ražas novākšana, kas sākas oktobra beigās,

—	zemesmandeļu mazgāšana un žāvēšana, kas turpinās trīs mēnešus. Apgabala klimatiskās īpašības, kā arī lauksaimnieku zinātība ir noteicošas produkta mājamatnieciskās žāvēšanas pareizai norisei un tādu bumbuļu iegūšanai, kuriem ir vēlamais sastāvs,

—	zemesmandeļu šķirošana (“attīrīšana”), kuras laikā tās no jauna šķiro, lai atbrīvotos no bojātajiem bumbuļiem. Pateicoties apgabala ražotāju plašajai pieredzei, pēc šķirošanas paveikšanas pilnībā tiek atdalīti visi prasībām neatbilstīgie bumbuļi,

—

atlasīšana un kalibrēšana, kuru laikā sausās un attīrītās zemesmandeles atlasa, lai atbrīvotu tās no augu atliekām, izmestu parazītu vai citādi bojātās zemesmandeles un, ja vajadzīgs, kalibrētu tās. Tie ir pēdējie posmi, lai iegūtu 3.2. punktā aprakstīto gatavo produktu. Ražotāju uzkrātās zināšanas apvienojumā ar izmantotajiem tehniskajiem paņēmieniem un viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem nodrošina to, ka zemesmandeļu atlasīšana un kalibrēšana noris pareizi, tādējādi iegūstot gatavo produktu.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

—

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ar šo nosaukumu aizsargāto zemesmandeļu ražošanas apgabals atrodas Valensijas Horta Nord daļā, un tajā ietilpst šādu pašvaldību teritorija: Albalat dels Sorells, Alboraya, Albuixech, Alfara del Patriarca, Almàssera, Bonrepós i Mirambell, Burjassot, Emperador, Foios, Godella, Massalfassar, Meliana, Moncada, Museros, Paterna, Rocafort, Tavernes Blanques, Valencia un Vinalesa.

Tas ir līdzenumu apgabals, kāds raksturīgs Vidusjūras piekrastes joslai ar nogulumiežu veidojumiem; tur valda Vidusjūras klimats ar samērā augstu relatīvo gaisa mitrumu; diennakts temperatūras svārstības jūras tuvuma dēļ ir nelielas.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Dabas faktori

—	Reljefs: līdzens, raksturīgs Vidusjūras piekrastes joslai ar nogulumiežu veidojumiem.

—	Augsnes: smilšmāla, labi drenētas, un lauki ir labi noplanēti. Šo augšņu mehāniskais sastāvs dara tās vieglas, irdenas, sīkgraudainas; augsnes ir atbrīvotas no nezālēm.

—	Klimats: Vidusjūras ar augstu relatīvo gaisa mitrumu; diennakts temperatūras svārstības jūras tuvuma dēļ ir nelielas, jo jūrai ir temperatūras svārstības izlīdzinoša ietekme. Augstais gaisa relatīvais mitrums veicina šīs kultūras augšanu šajā komarkā, kurai raksturīgs zems nokrišņu daudzums.

—	Hidroloģiskie faktori: apgabalā ir zems nokrišņu daudzums – vidēji 400 mm gadā. Ražošanas apgabala teritoriju apūdeņo pa kanālu tīklu, kurā satek Turia upes ūdeņi, ko izmanto vasaras periodā.

Cilvēkfaktori

Zemesmandeles Spānijā VIII gadsimtā introducēja arābi kā augu, no kā iegūst produktu ar izsmalcinātu garšu; tas bija pamatprodukts, no kura pēc mērcēšanas gatavoja atsvaidzinošu dzērienu. XIII gadsimtā, islāma kultūras uzplaukuma laikā šo kultūraugu izplatīja pašreizējās Valensijas reģiona Vidusjūras daļā. A. J. Cavanilles 1975. gadā norāda, ka Alboraya un Almàssera zemesmandelēm atvēlēts 15 ha platības, un sniedz datus par to audzēšanu un patērēšanu. Publicēti vairāki pētījumi par zemesmandelēm šajā apgabalā, to īpašībām, mikrobioloģiskajām īpatnībām un dzērienu, ko iegūst pēc zemesmandeļu izmērcēšanas.

Zemesmandeles šajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir tradicionāla kultūra, un tai ir liela sociāli ekonomiska nozīme, jo ar to nodarbojas vairāk nekā 500 lauksaimnieku, kuriem tā ir galvenais iztikas līdzekļu ieguves avots un kuri liek lietā sava plašās agrotehniskās zināšanas un prasmi, kas ir noteicošs faktors augsnes sagatavošanā, zemesmandeļu stādīšanā, audzēšanā, ražas novākšanā un žāvēšanā, lai iegūtu iespējami augstas kvalitātes gatavo produktu.

5.2. Produkta specifika:

Ķīmisko īpašību vidū zemesmandeļu kvalitātes veidošanā noteicoša nozīme ir tauku un proteīnu saturam, ar ko Valensijas zemesmandeles atšķiras no citas izcelsmes zemesmandelēm, kurās šo vielu saturs ir zemāks nekā Valensijas zemesmandelēs. Turklāt Valensijas zemesmandeļu miza ir plānāka nekā citur audzētām zemesmandelēm. Tātad Valensijas zemesmandelēm ir saldāka un stiprāka garša un plānāka miza, tās ir lielākas un pēc lieluma viendabīgākas.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Apgabala klimats izšķirīgi ietekmē zemesmandeļu asnošanu, augšanu un ražu. Šis faktors apvienojumā ar zemesgabalu augsnes apstākļiem – galvenokārt jūras smilšu sanesām gadu gaitā – nodrošina šai kultūrai ļoti piemērotu augšanas vidi; rezultātā bumbuļi izaug samērā lieli, un to kvalitāte ir augsta: garša salda un stipra, miza plānāka, bumbuļi lielāki un pēc lieluma viendabīgāki.

Šīs kultūras audzēšana prasa augstākas vidējās temperatūras – no 13 °C līdz 25 °C –, un audzēšanas mēnešos tā nepanes salnas, jo var dzīt asnus un veidot bumbuļus tikai tad, ja nav salnu. Turklāt augstais gaisa relatīvais mitrums veicina šīs kultūras augšanu šajā komarkā, kurai raksturīgs zems nokrišņu daudzums. Visi šie apstākļi ir sastopami 5.1. punktā aprakstītajā noteiktajā apgabalā, kur ražo ar šo ACVN apzīmēto produktu.

Produkta kvalitāti nosaka arī cilvēkfaktori, galvenokārt ražošanas apgabala profesionālo lauksaimnieku zinātība un prasme, kuras tie izmanto šīs kultūras audzēšanā. Konkrēti, prasme iekļaut zemesmandeles Vidusjūras dārzeņu kultūru augsekā, efektīvi apkarot nezāles un veikt pārējos noteicošos agrotehniskos pasākumus, kas ir būtiski kvalitātes prasībām atbilstīgu zemesmandeļu iegūšanai.

Zemesmandeļu apstrādes posmi pēc to novākšanas, it īpaši to rūpīgā un lēnā žāvēšana, kas ietekmē zemesmandeļu ķīmisko sastāvu, piešķir “Chufa de Valencia” bumbuļiem unikālas, tikai tiem piemītošas īpašības.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.agricultura.gva.es/pc_chufadevalencia

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

27.11.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 367/18

Labojums Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā – 30. pilnā izdevuma trešajā papildinājumā

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 102 A, 2012. gada 5. aprīlis )

2012/C 367/08

8. lappusē (suga – 17. Festuca rubra L.):

tekstu:

“Sámur

(del.)”

lasīt šādi:

“Sámur

f: 30.6.2014”.

9. lappusē (suga – 20.2. Lolium multiflorum Lam.):

tekstu:

“Ajax

(del.)”

lasīt šādi:

“Ajax

f: 30.6.2014”;

tekstu:

“Tonic

(del.)”

lasīt šādi:

“Tonic

f: 30.6.2014”.

10. lappusē (suga – 25. Phleum pratense L.):

tekstu:

“Bodin

(del.)”

lasīt šādi:

“Bodin

f: 30.6.2014”.

11. lappusē (suga – 42. Pisum sativum L. (partim)):

tekstu:

“Rif

(del.)”

lasīt šādi:

“Rif	f: 30.6.2014”.

14. lappusē (suga – 59. Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs):

tekstu:

“Civasto R

(del.)”

lasīt šādi:

“Civasto R

f: 30.6.2014”;

tekstu:

“Vollenda

(del.)”

lasīt šādi:

“Vollenda

f: 30.6.2014”.

15. lappusē (suga – 61. Brassica napus L. (partim)):

tekstu:

“Sigma

(del.)”

lasīt šādi:

“Sigma

f: 30.6.2014”.

19. lappusē (suga – 73. Avena sativa L. (including A. byzantina K. Koch.):

tekstu:

“Peniarth

(del.)”

lasīt šādi:

“Peniarth

f: 30.6.2014”.

20. lappusē (suga – 75.1. Hordeum vulgare L.):

tekstu:

“Skegla

(del.)”

lasīt šādi:

“Skegla

f: 30.6.2013”.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.367.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 367

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 27. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 367/01	Komisijas paziņojums, ar kuru dalībvalstis informē par atsevišķām Filipīnu jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmas neatbilstībām STCW konvencijas prasībām ( 1 )	1

2012/C 367/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.6745 – SNCF/Haselsteiner Familien-Privatstiftung/Augusta Holding/Rail Holding) ( 1 )	4

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2012/C 367/03	Euro maiņas kurss	5

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2012/C 367/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6755 – Bain Capital Investors/Apex Tool Group) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	6

2012/C 367/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6766 – Migros/Tegut) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	7

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2012/C 367/06	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	8

2012/C 367/07	Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	13

	Labojumi
2012/C 367/08	Labojums Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā – 30. pilnā izdevuma trešajā papildinājumā (OV C 102 A, 5.4.2012.)	18


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ