30.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/3

Euro maiņas kurss (1)

2011. gada 29. septembris

2011/C 286/02

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3615
JPY	Japānas jena	104,46
DKK	Dānijas krona	7,4422
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87065
SEK	Zviedrijas krona	9,2116
CHF	Šveices franks	1,2207
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,8430
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	24,563
HUF	Ungārijas forints	291,85
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7093
PLN	Polijas zlots	4,4377
RON	Rumānijas leja	4,3310
TRY	Turcijas lira	2,5249
AUD	Austrālijas dolārs	1,3864
CAD	Kanādas dolārs	1,4049
HKD	Hongkongas dolārs	10,6107
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7476
SGD	Singapūras dolārs	1,7626
KRW	Dienvidkorejas vona	1 603,96
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,7339
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,7103
HRK	Horvātijas kuna	7,4930
IDR	Indonēzijas rūpija	12 179,80
MYR	Malaizijas ringits	4,3288
PHP	Filipīnu peso	59,464
RUB	Krievijas rublis	43,5445
THB	Taizemes bāts	42,452
BRL	Brazīlijas reāls	2,4994
MXN	Meksikas peso	18,3650
INR	Indijas rūpija	66,6680

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

30.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/4

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 28. septembris),

ar ko izveido ekspertu grupu korupcijas jautājumos

2011/C 286/03

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Līguma 67. panta 3. punktā tika noteikts Eiropas Savienības uzdevums nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Lai šo mērķi īstenotu, jānovērš un jāapkaro organizētā un cita veida noziedzība, tostarp korupcija.

(2)

Stokholmas programmā “Atvērta un droša Eiropa pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (1), ko Eiropadome pieņēma 2009. gada 10. un 11. decembrī, Komisija tiek aicināta, pamatojoties uz esošajām sistēmām un kopīgiem kritērijiem, izveidot rādītājus, lai novērtētu korupcijas apkarošanas centienus, jo īpaši acquis jomās (publiskais iepirkums, finanšu kontrole, utt.).

(3)

Komisijas 2010. gada 22. novembra Paziņojumā Parlamentam “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā: pieci soļi pretim drošākai Eiropai” (2) ir uzsvērts, ka ļoti svarīgi ir uzturēt politisko gribu apkarot korupciju un ka ir nepieciešama Savienības līmeņa rīcība un labākās prakses apmaiņa. Tajā paziņots, ka Komisija 2011. gadā iesniegs priekšlikumu par to, kā uzraudzīt un atbalstīt dalībvalstu veiktos korupcijas apkarošanas pasākumus.

(4)

Komisijas 2011. gada 6. jūnija lēmumā, ar ko izveido ES pretkorupcijas ziņošanas mehānismu periodiskai novērtēšanai (“ES pretkorupcijas ziņojumu”) (3), tika noteikti mērķi un nepieciešamie elementi, lai īstenotu ES pretkorupcijas ziņojumu. Saskaņā ar minēto lēmumu šis ziņojums jāpublicē reizi divos gados, sākot no 2013. gada. Minēto ziņojumu pārvalda Komisija, kurai palīdz ekspertu grupa, ko pēc atklāta konkursa procedūras iecēlusi Komisija. Ekspertu grupas locekļiem jābūt neapšaubāmai kompetencei un augsta līmeņa integritātei, kā arī labai reputācijai korupcijas apkarošanas jomā.

(5)

Komisijas 2011. gada 6. jūnija Paziņojumā Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Korupcijas apkarošana ES” (4) ir noteikts, ka eksperti, kas palīdz Komisijai ES pretkorupcijas ziņojuma sagatavošanā, var būt ar dažādu kvalifikāciju, piemēram, tiesību aizsardzība, korupcijas novēršana, pilsoniskā sabiedrība, un viņiem jāapņemas rīkoties personīgajā profesionālajā statusā.

(6)	Tādēļ ir jāizveido ekspertu grupa korupcijas apkarošanas jomā un jādefinē tās uzdevumi un struktūra.

(7)

Šai grupai būtu jāatbalsta Komisijas darbs ES pretkorupcijas ziņojuma sagatavošanā un ar to saistītās Savienības turpmākās politikas jomās. Jo īpaši grupai būtu jāsniedz konsultācijas šādos jautājumos: starpnozaru un ar konkrētām valstīm saistītu jautājumu, kas jāizskata katrā ziņojumā, rādītāju izveide, dalībvalstu rezultātu novērtēšana, labākās prakses noteikšana, ES tendenču noteikšana, ieteikumu sniegšana un ES pasākumu ierosināšana attiecīgos gadījumos.

(8)	Grupā vajadzētu būt 17 dalībniekiem, un būtu jānodrošina samērīga pārstāvniecība institucionālās struktūras un ģeogrāfisko reģionu ziņā.

(9)	Būtu jāizstrādā noteikumi par grupas dalībnieku veiktu informācijas izpaušanu.

(10)	Grupas dalībnieku personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5).

(11)	Grupas dalībnieku pilnvaru termiņam vajadzētu būt četri gadi, un tam vajadzētu būt pagarināmam,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Darbības joma

Ar šo izveido ekspertu grupu korupcijas jautājumos, turpmāk “grupa”.

2. pants

Uzdevumi

Grupas uzdevumi ir šādi:

a)	konsultēt Komisiju jautājumos saistībā ar ES pretkorupcijas ziņojumu, tostarp par darba metodēm, kā arī jautājumos saistībā ar ES pretkorupcijas politiku, piemērotos gadījumos un saskaņā ar Komisiju izdodot mutiskus un rakstiskus ziņojumus;

b)	palīdzēt Komisijai novērtēt pretkorupcijas politikas jomas attīstību valstu, Eiropas un starptautiskajā līmenī un palīdzēt Komisijai noteikt ES tendences korupcijas jomā;

c)	palīdzēt Komisijai izveidot korupcijas novēršanas attiecīgos standartus, kā arī izmērāmus rādītājus, attiecībā pret kuriem var novērtēt ES pretkorupcijas ziņojumu;

d)	palīdzēt Komisijai noteikt veidus, kā uzlabot attiecīgo informāciju par dalībvalstu korupcijas būtību, apmēriem un iemesliem, kā arī par pretkorupcijas pasākumu efektivitāti;

e)	palīdzēt Komisijai noteikt starpnozaru un ar konkrētām valstīm saistītus pretkorupcijas jautājumus, kas ir svarīgi Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, kā arī iespējamos ieteikumus, kas jāietver ES pretkorupcijas ziņojumā;

f)	sniegt Komisijai konsultācijas par metožu izveidi pretkorupcijas pasākumu izvērtēšanai ES-27;

g)	palīdzēt Komisijai identificēt un noteikt iespējamos pasākumus un darbības ES un valstu līmenī dažādās pretkorupcijas politikas jomās;

h)	palīdzēt Komisijai noteikt labāko praksi un piedāvāt pieredzes apmaiņas veidus un mācīšanos no līdzbiedriem, ko varētu turpmāk attīstīt ES līmenī.

3. pants

Apspriešanās

Komisija var apspriesties ar grupu jebkurā jautājumā saistībā ar ES pretkorupcijas ziņojumu un ES pretkorupcijas politiku.

4. pants

Dalībnieki un to iecelšana

1. Grupas sastāvā ir 17 dalībnieki.

2. Tās dalībnieki ir personas ar apliecinātām zināšanām un pieredzi publiskā un privātā sektora korupcijas novēršanā un apkarošanā un pretkorupcijas politikas un prakses uzraudzībā un/vai novērtēšanā.

3. Grupas sastāvs atspoguļo nepieciešamo kompetenču līdzsvaru saistībā ar pretkorupcijas jautājumiem, kā arī dažādiem iesaistītajiem aspektiem, piemēram, bet ne tikai, tādās jomās kā tiesību aizsardzība, tiesu vara, novēršana, politikas veidošana, kontrole un/vai uzraudzība, tendenču, politikas un/vai rādītāju izpēte, publiskais un privātais sektors, krimināltiesības, ekonomikas un sociālie aspekti/ietekme.

4. Grupas dalībnieki ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

5. Dalībniekus amatos ieceļ Iekšlietu ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors, izvēloties no tiem kandidātiem, kuri atsaukušies uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus (skatīt šā lēmuma pielikumu).

6. Pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, kandidātus, kuri tika uzskatīti par piemērotiem grupas dalībniekiem, bet netika iecelti, ar viņu piekrišanu iekļauj rezerves sarakstā. Vajadzības gadījumā Komisija izmanto rezerves sarakstu, ieceļot vai aizstājot dalībniekus. Ja Komisija uzskata, ka rezerves saraksts nav pietiekams, tā var vēlreiz publicēt uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, lai izveidotu jaunu sarakstu.

7. Dalībniekus ieceļ amatā kā privātpersonas uz četru gadu termiņu. Dalībnieki strādā neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Dalībnieki pilda savus pienākumus līdz to aizstāšanai vai pilnvaru termiņa beigām. Pilnvaru termiņu var pagarināt.

8. To dalībnieku vietā, kuri vairs nespēj pilnvērtīgi darboties grupā, atkāpjas no amata vai neatbilst šā panta vai Līguma 339. panta nosacījumiem, uz atlikušo pilnvaru laiku var iecelt citus dalībniekus.

9. Dalībnieku vārdus un uzvārdus publicē Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (6), kā arī Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

10. Personas datus apkopo, apstrādā un publicē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (7).

5. pants

Darbība

1. Grupas darbu vada Komisijas pārstāvis.

2. Vienojoties ar Komisiju, var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši grupas izstrādātajam darba uzdevumam. Šādas grupas izformē, tiklīdz to uzdevums ir izpildīts.

3. Komisijas pārstāvis var ad hoc lūgt piedalīties grupas vai apakšgrupas darbā ārējos ekspertus, kuri ir kompetenti kādā konkrētā darba kārtības jautājumā.

4. Komisija var piešķirt novērotāja statusu starptautisko, starpvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

5. Grupas darba prioritātes atspoguļo nepieciešamību pēc koordinētas un saskaņotas daudznozaru politikas atbildes uz visiem korupcijas apkarošanas aspektiem.

6. Uz grupas dalībniekiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas paredzētas Līgumos un to īstenošanas noteikumos, kā arī Komisijas drošības noteikumos, kas attiecas uz ES klasificētās informācijas aizsardzību un ietverti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā (8). Ja šīs saistības netiek ievērotas, Komisija var veikt visus nepieciešamos pasākumus.

7. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija.

8. Atzinumus un ziņojumus grupa iesniedz Komisijai. Komisija var noteikt atzinuma vai ziņojuma iesniegšanas termiņu.

9. Grupa var pieņemt reglamentu, pamatojoties uz ekspertu grupu standarta reglamentu.

10. Komisija publicē attiecīgo informāciju par darbībām, ko veic grupa, iekļaujot to reģistrā vai izmantojot saiti no reģistra uz Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietni.

6. pants

Sanāksmju izdevumi

1. Grupas darbā iesaistītas personas nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

2. Ar grupas darbu saistītos ceļa izdevumus un uzturēšanās izdevumus grupas darbā iesaistītajām personām Komisija atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem.

3. Šos izdevumus atmaksā pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķir saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

7. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un to piemēro 8 gadus.

Briselē, 2011. gada 28. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

(2) COM(2010) 673. galīgā redakcija.

(3) C(2011) 3673 galīgā redakcija.

(4) COM(2011) 308 galīgā redakcija, vēl nav publicēts. Sk. Padomes dokumentu 11580/11.

(5) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(6) Dalībnieki, kuri nevēlas publiskot savu vārdu un uzvārdu, var lūgt atkāpties no šā noteikuma. Lūgumu nepubliskot ekspertu grupas dalībnieku vārdu un uzvārdu uzskata par pamatotu, ja publicēšana varētu apdraudēt viņu drošību vai integritāti vai nevajadzīgi ietekmēt privāto dzīvi.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Skat. 5. atsauci.

(8) Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Uzaicinājums iesniegt pieteikumus, lai atlasītu ekspertus, kurus ieceļ privātpersonas statusā

Ar 2011. gada 28. septembra Lēmumu (2011/C 286/03) (1) Komisija izveidoja ekspertu grupu korupcijas jautājumos. Komisija vadīs grupu un var apspriesties ar to jebkurā jautājumā saistībā ar ES pretkorupcijas ziņojumu un ES pretkorupcijas politiku.

Ekspertu grupas uzdevumi ir šādi:

a)	konsultēt Komisiju jautājumos saistībā ar ES pretkorupcijas ziņojumu, tostarp par darba metodēm, kā arī jautājumos saistībā ar ES pretkorupcijas politiku, piemērotos gadījumos un saskaņā ar Komisiju izdodot mutiskus un rakstiskus ziņojumus;

b)	palīdzēt Komisijai novērtēt pretkorupcijas politikas jomas attīstību valstu, Eiropas un starptautiskajā līmenī un palīdzēt Komisijai noteikt ES tendences korupcijas jomā;

c)	palīdzēt Komisijai izveidot korupcijas novēršanas attiecīgos standartus, kā arī izmērāmus rādītājus, attiecībā pret kuriem var novērtēt ES pretkorupcijas ziņojumu;

d)	palīdzēt Komisijai noteikt veidus, kā uzlabot attiecīgo informāciju par dalībvalstu korupcijas būtību, apmēriem un iemesliem, kā arī par pretkorupcijas pasākumu efektivitāti;

e)	palīdzēt Komisijai noteikt starpnozaru un ar konkrētām valstīm saistītus pretkorupcijas jautājumus, kas ir svarīgi ES un dalībvalstīm, kā arī iespējamos ieteikumus, kas jāietver ES pretkorupcijas ziņojumā;

f)	sniegt Komisijai konsultācijas par metožu izveidi pretkorupcijas pasākumu izvērtēšanai ES-27;

g)	palīdzēt Komisijai identificēt un noteikt iespējamos pasākumus un darbības ES un valstu līmenī dažādās pretkorupcijas politikas jomās;

h)	palīdzēt Komisijai noteikt labāko praksi un piedāvāt pieredzes apmaiņas veidus un mācīšanos no līdzbiedriem, ko varētu turpmāk attīstīt ES līmenī.

Tāpēc Komisija uzaicina iesniegt pieteikumus, lai atlasītu ekspertu grupas dalībniekus.

Ekspertu grupā darbojas 17 dalībnieki, kurus saskaņā ar iepriekš minētā lēmuma 4. pantu ieceļ privātpersonas statusā.

Komisija ieceļ dalībniekus privātpersonas statusā uz četru gadu termiņu, kuru var pagarināt. Tie Komisijai sniedz neatkarīgu un ārējo spēku neietekmētu atzinumu un ievēro konfidencialitātes noteikumus, kas minēti 5. pantā Komisijas lēmumā, ar kuru izveido ekspertu grupu. Dalībnieki apņemas strādāt neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Novērtējot pieteikumus, Komisija ņems vērā šādus kritērijus:

a)	pierādīta kompetence, augsta līmeņa profesionālie sasniegumi un pieredze (vismaz pieci gadi), tostarp Eiropas un/vai starptautiskā līmeņa pieredze pasākumos, kas saistīti ar korupcijas novēršanu un apkarošanu un/vai saistītās jomās;

b)	laba izpratne par pašreiz spēkā esošo ES acquis un politiku pretkorupcijas jomā, kā arī par esošajiem juridiskajiem instrumentiem un uzraudzības un novērtēšanas mehānismiem pretkorupcijas jomā Eiropas un starptautiskā līmenī;

c)	pierādītas spējas strādāt angļu valodā;

d)	vajadzība panākt līdzsvarotu ekspertu grupas sastāvu institucionālās struktūras un profesionālās pieredzes ziņā, kā arī attiecībā uz kandidātu dzimumu un ģeogrāfisko izcelsmi (2);

nepieciešamība nodrošināt kompetenču līdzsvaru saistībā ar pretkorupcijas jautājumiem un dažādiem iesaistītajiem aspektiem, piemēram, bet ne tikai, tādās jomās kā tiesību aizsardzība, tiesu vara, novēršana, politikas veidošana, kontrole un/vai uzraudzība, tendenču, politikas un/vai rādītāju izpēte, publiskais un privātais sektors, krimināltiesības, ekonomikas un sociālie aspekti/ietekme;

f)	grupas dalībniekiem jābūt Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

Iepriekš minētās prasības pārbaudīs pēc izpildītā dzīves apraksta (CV) un pieteikuma veidlapas.

Pieteikumus var iesniegt tikai, izmantojot pieteikuma veidlapu (II pielikums) un CV paraugu (3). Kandidāti tiek aicināti savā pieteikumā skaidri norādīt pretkorupcijas jomas, kurās viņiem ir īpašas zināšanas.

Atbilstīgi parakstīti pieteikumi jānosūta 20 darbdienu laikā no dienas, kad uzaicinājums iesniegt priekšlikumus publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pa e-pastu vai vēstulē uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Home Affairs

Unit A2 Secretariat

LX 46 3/131

BELGIQUE/BELGIË

HOME-CORRUPTION@ec.europa.eu

Ja pieteikumi tiek sūtīti pa e-pastu, e-pasta datums tiks uzskatīts par nosūtīšanas datumu. Ja pieteikumi tiek sūtīti pa pastu, pasta zīmoga datums tiks uzskatīts par nosūtīšanas datumu.

Komisija saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem atmaksās ceļa un uzturēšanās izdevumus saistībā ar ekspertu grupas veiktajām darbībām pieejamo budžeta apropriāciju ietvaros. Grupas dalībnieki par savu pienākumu pildīšanu nesaņems atalgojumu.

Ekspertu grupas dalībnieku saraksts tiks publicēts Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (Reģistrs) (4), kā arī Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

Personas datus apkopo, apstrādā un publicē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (5) noteikumiem.

Lai saņemtu sīkāku informāciju, lūdzam sazināties ar Ms Raluca STEFANUC, tālr. +32 22953152, e-pasts: raluca.stefanuc@ec.europa.eu

Informācija par uzaicinājuma iesniegt pieteikumus rezultātiem tiks publicēta Iekšlietu ĢD tīmekļa vietnē un, atbilstošā gadījumā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) OV C 286, 30.9.2011., 4 lpp.

(2) Komisijas 2000. gada 19. jūnija Lēmums 2000/407/EK par dzimumu līdzsvaru tās izveidotajās komitejās un ekspertu grupās (OV L 154, 27.6.2000., 34. lpp.).

(3) Visi CV ir jāiesniedz Eiropas standarta formātā: http://www.cedefop.eu.int/transparency/cv.asp

(4) Dalībnieki, kuri nevēlas publiskot savu vārdu un uzvārdu, var lūgt atbrīvojumu no šā noteikuma. Lūgumu nepubliskot ekspertu grupas dalībnieku vārdu un uzvārdu uzskata par pamatotu, ja publicēšana varētu apdraudēt viņu drošību vai integritāti vai nevajadzīgi ietekmēt privāto dzīvi.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

Papildinājums

30.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/14

MEDIA 2007 – PROJEKTU IZSTRĀDE, IZPLATĪŠANA, POPULARIZĒŠANA UN APMĀCĪBU ORGANIZĒŠANA

Aicinājums projektu pieteikumam – EACEA/23/11

Atbalsts Eiropas filmu un audiovizuālo darbu demonstrēšanai televīzijā

2011/C 286/06

1. Mērķi un apraksts

Šis uzaicinājums iesniegt projektus ir pamatots uz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1718/2006/EK (2006. gada 15. novembris) par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007).

Viens no programmas mērķiem ir sekmēt neatkarīgo filmu studiju veidoto audiovizuālo darbu demonstrēšanu ārpus savas valsts robežām, no vienas puses veicinot sadarbību starp televīzijas kanāliem, no otras puses, veicinot sadarbību starp Eiropas neatkarīgajiem producentiem un izplatītājiem.

2. Piemērotie pretendenti

Aicinājums iesniegt projektus attiecas uz tiem Eiropas uzņēmumiem, kuru darbība vērsta uz augstāk minēto mērķu sasniegšanu, īpaši uz neatkarīgajām TV filmu studijām.

Pieteikumu iesniedzējiem uzņēmumiem jābūt reģistrētiem kādā no šādām valstīm:

—	27 Eiropas Savienības dalībvalstīs,

—	EEZ valstīs, Šveicē un Horvātijā.

3. Piemērotā darbība

Iesniegtajam audiovizuālajam darbam ir jābūt neatkarīgas Eiropas televīzijas produktam (spēlfilma, animācijas filma vai radoša dokumentālā filma), kurā iesaistīti vismaz trīs televīzijas kanālu uzņēmumi no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai valstīm, kuras piedalās MEDIA 2007 programmā.

Projekta pieteikums jāiesniedz vēlākais pirmajā oficiālajā filmēšanas perioda dienā.

Maksimālais projekta ilgums ir 30 vai 42 (filmu sēriju) mēneši.

4. Piešķiršanas kritēriji

Novērtējuma punktus (no kopējā punktu skaita – 100 punkti) piešķir, pamatojoties uz šādu novērtējumu; vērā ņemamie aspekti ir minēti pie katra kritērija:

—

Eiropas dimensija un darba finansēšana (45 punkti):

—	pieteikumu iesniedzēja uzņēmuma izcelsmes valsts,

—	darbā iesaistīto televīzijas kanālu skaits,

—	televīzijas kanālu finansiālā iesaistīšanās,

—	cita finansējuma līmenis (kas nav valsts līmenis),

—

starptautisko izplatītāju iesaistīšanās (10 punkti):

—	darbā iesaistīto izplatītāju skaits un to sasniegumi,

—	izplatītāju iesaistīšanās līmenis,

—	izplatīšanas kanāla esamība pieteikuma iesniedzēja filmu studijā,

—

darba starptautiskais potenciāls un kvalitāte (25 punkti):

—	darba kvalitāte,

—	starptautiskais tirdzniecības potenciāls,

—	starptautiskā tirgdarbības stratēģija,

—

Eiropas valodu un kultūru daudzveidības stiprināšana (7 punkti):

—	aptverto valodniecisko jomu skaits,

—	Eiropas kultūru daudzveidības veicināšana,

—

Eiropas audiovizuālā mantojuma veicināšana (3 punkti):

—	lietoto arhīvu materiālu pārbaude,

—

sasniegumi starptautiskajā tirdzniecībā (10 punkti):

—	pieteikumu iesniedzēja uzņēmuma/producenta pēdējos 5 gados veiktā starptautiskā tirdzniecība.

5. Budžets

Kopējais pieejamais budžets ir EUR 10,8 miljoni.

Piešķirtais finansējums ir subsīdija. Maksimālais finansiālais ieguldījums, ko drīkst piešķirt, ir EUR 500 000 spēlfilmu un animācijas projektiem un EUR 300 000 dokumentālo filmu projektiem. Finansiālais ieguldījums nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 12,5 % no producenta iesniegtajiem attiecināmajiem izdevumiem spēlfilmu un animāciju projektiem un 20 % no attiecināmajiem izdevumiem dokumentālo filmu projektiem.

6. Pieteikšanās termiņš

Pieteikumi jāiesniedz Izpildaģentūrā (EACEA) ne vēlāk kā 2011. gada 16. decembrī vai 2012. gada 11. jūnijā šādā adresē:

Executive Agency Education, Audiovisual and Culture (EACEA) — MEDIA

Constantin DASKALAKIS

BOUR 3/30

Avenue du Bourget/Bougetlaan 1

1140 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Tiks pieņemti tikai tie pieteikumi, kas iesniegti uz oficiālas veidlapas, kuru parakstījusi persona, kura ir pilnvarota organizācijas vārdā uzņemties juridiskas saistības, un kas ietver visu uzaicinājuma pilnajā tekstā noteikto informāciju un pielikumus.

Pieteikumi, kas iesniegti ar faksa vai elektroniskā pasta starpniecību, netiks pieņemti.

7. Pilna informācija

Pilns vadlīniju teksts un pieteikuma veidlapas ir pieejamas šādā interneta adresē:

http://ec.europa.eu/culture/media/programme/producer/tv/detail/index_en.htm

Pieteikumiem jāatbilst vadlīniju prasībām, un tie jāiesniedz, aizpildot attiecīgas pieteikuma veidlapas.

30.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/18

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 286/08

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“TOMATE LA CAÑADA”

EK Nr: ES-PGI-0005-0664-04.12.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Tomate La Cañada”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Tirdzniecībā piedāvā šādu veidu tomātu (Lycopersicon esculentum Mill) augļus: “Redondo Liso” (apaļš un gluds), “Asurcado” (rievots), “Oblongo o alargado” (garenisks vai pagarināts) un “Tomate cereza” (ķiršu tomāts).

— “Redondo Liso”: tam ir koša un ļoti tumša krāsa, ar spilgti zaļu kātiņu un izcilu krāsu pāreju.

— “Tomato Cereza” (ieskaitot kokteiļa tomātus): šā veida augļus raksturo to garša, cukura saturs un izturība pret plaisāšanu. Tie aug garos un sazarotos ķekaros.

— “Asurcado”: augļi ir rievoti, vienādi, tumšā krāsā, ar ļoti koši zaļu kātiņu un izcilu garšu.

— “Oblongo o Alargado”: augļi ir vienādi, ovālas formas, stingri un ar izcilu garšu; no citiem veidiem tie atšķiras ar to, ka garša nav tik skāba un tie aug vēdekļa formas ķekaros.

“Tomate La Cañada” četru tirdzniecībā pieejamo veidu augļu fizikāli ķīmiskās un organoleptiskās īpašības ir šādas:

—	likopēna saturs ir no 10,8 līdz 44 mg/100 g,

—	C vitamīna saturs ir no 62 līdz 195 mg/100 g svaiga produkta svara,

—	L (krāsas spilgtums) no 38 līdz 49,

—	krāsas diapazons pēc krāsu diagrammas – no 2 līdz 11.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Nav attiecināms.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Nav attiecināms.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz visa veida iepakojumiem, kuros tiek pārvadāti tomāti, kas apzīmēti ar šo aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir jāizvieto marķējumi, kuri ir numurēti un kurus izsniedz regulatīvā padome, un uz kuriem obligāti ir jābūt norādei aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Tomate La Cañada”, kā arī AĢIN logotipam “Tomate La Cañada”.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija;

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Tomate La Cañada” apzīmēto tomātu ražošanas ģeogrāfisko apgabalu veido teritorijas, kas atrodas uz hidroģeoloģiskajām vienībām 06.11 (Campo de Níjar) un 06.12 (Andarax-Almería), kuras atbilst Campo de Níjar un Bajo Andarax komarkai Almería provincē (Spānijā). Abas šīs vienības veido ūdens nesējslāņi, kas rada problēmas saistībā ar augsnes sasāļošanos un kam raksturīga nātrija hlorīda klātbūtne. Sasāļojas arī lauksaimniecības zemes, kuras tiek apūdeņotas ar ūdeni no ūdens nesējslāņiem; tādējādi noteiktā apgabala specifika ietekmē produkta specifiskās īpašības.

Šī daudzstūra veida zemes platība, ko veido šīs divas hidroģeoloģiskās vienības, kopumā aizņem 901 km2 lielu teritoriju.

Noteikto apgabalu, kas atrodas Spānijas dienvidaustrumos, Almería provincē (Spānija), ziemeļos ieskauj plašas kalnu grēdas (Sierra Nevada un Sierra de Los Filabres), vairāk uz dienvidiem – Sierra Alhamilla un Sierra Cabrera, bet rietumos – Sierra de Gador. Dienvidos un austrumos tas robežojas ar Vidusjūru.

Ražošanas apgabalā ietilps 22 municipalitātes, no kurām dažas tikai daļēji: Almería, Huercal de Almería, Pechina, Viator, Gador, Benahadux, Rioja, Santa Fe de Mondujar, Santa Cruz de Marchena, Alsodux, Alhabia, Huécija, Instinción, Illar, Alboloduy, Bentarique, Terque, Alhama de Almería, Níjar y Carboneras, Lucainena de la Torres un Sorbas.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Augsnes. Līdzenajos apgabalos, kas plešas no upes Andarax-Almería līdzenuma līdz Níjar laukiem, augsnes veido aluviālās sanesas. Citur pārsvarā ir smilšu kāpas un smilšainas augsnes, ko veido 95 % smilšu.

Tās ir dziļas augsnes, kuras galvenokārt veidojušās no kaļķakmens, parasti mazauglīgas un pakļautas intensīviem erozijas procesiem.

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala augsnes ir sāļas lielākoties tādēļ, ka to apūdeņošanai izmanto sāļiem bagātus ūdeņus, kas ņemti no hidroģeoloģiskajām vienībām 06.11 un 06.12, kurām raksturīga nātrija hlorīda klātbūtne. Abu grupu augsnes, kas dominē šajā apgabalā, ir sāļainas kaļķu un gleja augsnes (augsnes ir ļoti sāļas) un cilvēka darbības rezultātā veidojušās augsnes, kas veidojušies, uzkrājoties sāļiem, arī rada būtisku sāļumu; augsnes, kurās audzē “Tomate La Cañada” atbilst sāls–nātrija tipa augsnēm.

Tādēļ jānorāda, ka noteiktā ģeogrāfiskā apgabala lauksaimniecības zemēm ir augsta elektrovadītspēja, kas liecina par paaugstinātu sāļumu lielākajai daļai šā apvidus augšņu apmaiņas hlora un nātrija paaugstinātā satura dēļ. Tomāti, uz kuriem attiecas aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ir jāaudzē augsnēs, kuru īpatnējā elektrovadītspēja ir vienāda vai augstāka par 4,5 dS/m un pH ir zemāks par 8,5.

Attiecībā uz apmaiņas nātrija saturu jākonstatē, ka “Tomate La Cañada” audzē augsnēs, kuru sastāvā ir augstāks apmaiņas nātrija saturs (nātrija-sāls augsnes) nekā citos tomātu audzēšanas apvidos. Patiesībā zemēs, kurās audzē “Tomate La Cañada”, apmaiņas nātrija saturs ir lielāks par 15 %, bet citās lauksaimniecības zemēs tas ir zemāks, reizēm pat par 50 %, kā tas ir Poniente Almeriense gadījumā.

Ūdeņi. Ūdeņi, ko “Tomate La Cañada” audzēšanas saimniecības izmanto tomātu stādījumu apūdeņošanai, tiek iegūti vienīgi hidroģeoloģiskajās vienībās 06.11 un 06.12. Tie satur nātrija hlorīdus, tajos ir liels jonu saturs un tiem ir augsta elektrovadītspēja. Apūdeņošanas ūdeņos dominējošie joni ir nātrijs, hlorīdi, sulfāti un kalcijs, Cl– un Na+ sasniedz koncentrāciju, kas var būt attiecīgi par 40 % un 35 % augstāka nekā apūdeņošanai izmantojamos ūdeņos lauksaimniecības zemēs citos apgabalos.

Apūdeņošanas ūdenim, kuru izmanto “Tomate La Cañada” audzēšanai, ir paaugstināta elektrovadītspēja, sasniedzot vērtības, kas ir par 70 % augstākas nekā citos lauksaimniecības apgabalos. Arī absorbēto nātrija katjonu daudzums šajos ūdeņos ir aptuveni četras reizes lielāks nekā tajā ūdenī , kuru izmanto citos reģionos; ar to izskaidrojams arī lielāks apmaiņas nātrija saturs augsnēs, kurās audzē “Tomate La Cañada”.

To ūdeņu īpatnējās elektrovadītspējas minimālajai vērtībai, kurus noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā izmanto AĢIN “Tomate La Cañada” stādījumu apūdeņošanai, ir jābūt 2,5 dS/m (ūdens, kas jau uzskatāms par pietiekami sāļu un kas stipri samazina ražu).

Klimats un orogrāfija: kopumā noteiktais ģeogrāfiskais apgabals atrodas zonā, kas klimatiskā ziņā ir uzskatāma par sausu (izohiēta no 3 līdz 6) un samērā tuksnesīgu; tas Eiropas vissausākais apvidus, kurā nemēdz būt sals, un nokrišņu daudzums tajā ir tik niecīgs, ka to varētu dēvēt par sausu tuksnesi.

Šo sausumu raksturo nelielais nokrišņu daudzums – gada vidējais nokrišņu daudzums ir no 200 līdz 400 mm –, gada vidējā temperatūra no 16,8 līdz 18,3 °C un tādas gaisa īpašības, kas stipri veicina iztvaikojamību.

Nokrišņi ir lietusgāžu veidā un neregulāri – katru mēnesi un katru gadu atšķirīgi. Šie dabas apstākļi, ko papildina apgabala hidroģeoloģiskās īpašības, izskaidro to, kādēļ trūkst virszemes ūdeņu, tādēļ neizbēgami ir jāizmanto pazemes ūdens resursi.

Šī augstā gada vidējā temperatūrā līdz ar nelielo gada vidējo nokrišņu daudzumu nodrošina būtiskus iztvaikošanas procesus un vāju drenāžu, kas ļauj šķīstošajiem sāļiem saglabāties augsnē un paaugstināt tās elektrovadītspēju.

Apgabala klimatiskās īpašības daļēji nosaka vispārējā gaisa masu kustība, kura veido pussalas klimatu, taču noteicoša nozīme ir apgabala izvietojumam Spānijas teritorijas dienvidaustrumu nomalē, vistālāk no gaisa masu plūsmām, kuras veicina pussalas klimata veidošanos, un stiprajai ietekmei, ko rada Āfrikas lielais tuksnesis.

Turklāt sava nozīme ir arī gan vietējiem reljefa apstākļiem – attiecīgo apgabalu ziemeļos ieskauj ievērojamas kalnu grēdas, tādas kā Sierra Nevada un Sierra de Los Filabres, nedaudz uz dienvidiem – Sierra Alhamilla un Sierra Cabrera, bet rietumos – Sierra de Gador, kas apgabalu pasargā no ziemeļu gaisa masu ietekmes un rietumu un ziemeļu vējiem, gan arī Vidusjūras tuvumam apgabala dienvidu un austrumu pusē.

Šāds aizvējš attiecībā pret ziemeļu gaisa masām līdztekus ģeogrāfiskajam platumam un Vidusjūras ietekmei ir galvenie faktori, kas reģionā rada īpašus apstākļus siltuma režīma ziņā. Gada vidējais relatīvais mitrums ir 73 %, un mitruma daudzums visa gada garumā ir ļoti vienmērīgs. Šādi apstākļi ne vienmēr rada kondensāciju, tāpēc apgabalam ir raksturīgs neliels miglainu dienu skaits.

Tiešā saules starojuma ietekme. Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir vislielākais gada vidējais saulaino dienu skaits – vidēji 3 040 tiešās saules gaismas stundu – un vismazākā mākoņainība Spānijā ar vidēji 35 mākoņainām dienām gadā. Gada vidējā starojuma intensitāte ziemas siltumnīcās ir 137,58 W/m2.

5.2. Produkta specifika:

Tomātu krāsas spilgtums (L): Saskaņā ar krāsu gammu pēc Hantera mērinstrumentu, kurā tiek izmantoti parametri L, a un b, kas veido trīsstūrveida krāsu telpu trijās dimensijās, pamatojoties uz teoriju par krāsu pretstatiem, “Tomate La Cañada” L (spilgtuma) vērtība ir augstāka par vērtībām no 25 līdz 28, kādas tomātiem ir visbiežāk.

Tomāts “Redondo Liso”: L no 42 līdz 46,5 (novāc, kad krāsas diapazons pēc krāsu diagrammas ir no 7 līdz 10).

Tomāts “Oblongo”: L no 42,3 līdz 45 (novāc, kad krāsas diapazons pēc krāsu diagrammas ir no 8 līdz 9).

Tomāts “Cereza”: L no 38 līdz 40 (novāc, kad krāsas diapazons pēc krāsu diagrammas ir no 10 līdz 11).

Tomate “Asurcado”: L no 45 līdz 49 (novāc, kad krāsas diapazons pēc krāsu diagrammas ir no 2 līdz 3).

Likopēna saturs: Likopēna saturs to veidu tomātos, kurus audzē noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir daudz augstāks par vērtībām, kas minētas literatūrā attiecībā uz šo pašu tirdzniecības nosaukumu tomātiem, kurus audzē citos ražošanas apgabalos:

tomātiem “Redondo Liso” – no 21 līdz 25,8 mg/100 g sausu augļu,

tomātiem “Oblongo” – no 10,8 līdz 13,2 mg/100 g sausu augļu,

tomātiem “Cereza” – no 31,6 līdz 38,4 mg/100 g sausu augļu,

tomatiem “Asurcado” – no 35,4 līdz 44 mg/100 g sausu augļu.

C vitamīna saturs: C vitamīna saturs to veidu tomātos, kurus audzē noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir daudz augstāks par vērtībām, kas minētas literatūrā attiecībā uz šo pašu tirdzniecības nosaukumu tomātiem, kurus audzē citos ražošanas apgabalos.

tomātiem “Redondo Liso” – no 153 līdz 195 mg/100 g svaiga produkta,

tomātiem “Oblongo” – no 142 līdz 186 mg/100 g svaiga produkta,

tomātiem “Cereza” – no 62 līdz 102 mg/100 g svaiga produkta,

tomatiem “Asurcado” – no 130 līdz 155 mg/100 g svaiga produkta.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Faktori, kas ietekmē “Tomate La Cañada” kvalitāti un specifiskās īpašības (augļu krāsas spilgtumu, C vitamīna saturu, likopēna saturu), ir apūdeņošanai izmantotie ūdeņi (nātrija hlorīdi un izcelsme vienīgi no Campo de Níjar un Andarax Almería hidroģeoloģiskajām vienībām) un augsne kā barības vielu avots (sālsūdeņu apūdeņota nātrija-sāls augsne), kā arī vides apstākļu faktori, kas raksturīgi ģeogrāfiskajam apgabalam (starojums, temperatūra un mitrums).

a) C vitamīns

Apūdeņošana ar sālsūdeņiem palielina C vitamīna saturu.

Tāpat arī apūdeņošanā izmantotā ūdens elektrovadītspēja, kas tieši saistīta ar sāļu koncentrāciju ūdenī, palielina C vitamīna saturu auglī.

Gaismas intensitāte noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurai tomātu stādi ir pakļauti pirms ražas novākšanas, arī ietekmē askorbīnskābes (C vitamīna) saturu gatavā auglī.

b) Likopēns

Apūdeņošana ar sālsūdeņiem palielina likopēna saturu. Tāpat arī apūdeņošanā izmantotā ūdens elektrovadītspēja, kas tieši saistīta ar sāļu koncentrāciju ūdenī, palielina likopēna saturu šo četru tirdzniecības nosaukumu tomātos. Temperatūra no 18 līdz 26 °C veicina likopēna un citu karotinoīdu sintēzi; tas, ka noteiktajā ģeogrāfiska apgabalā gada vidējā temperatūra ir 18 °C, atvieglo likopēna sintēzi; ar to izskaidrojams lielais likopēna saturs “Tomate La Cañada”.

Tāpat likopēna sintēzi un augsto līmeni “Tomate La Cañada” veicina arī ar sāls koncentrāciju saistītais osmotiskais spiediens, kas savukārt saistīts ar tomātu audzēšanā izmantojamo augšņu augsto elektrovadītspēju.

c) Tomāta augļa krāsas spilgtums (L)

Krāsas spilgtuma (L) vērtības pēc krāsu diagrammas saskaņā ar Hantera mērinstrumentu ir atkarīgas no starojuma intensitātes, temperatūras, kā arī no sālsūdeņu izmantošanas un augšņu sāļuma pakāpes.

Tādēļ apūdeņošana ar sālsūdeņiem, kā arī audzēšana sāļās augsnēs uzlabo L parametra vērtības auglī.

Cl– joni ir tie, kas vienādā koncentrācijā visvairāk veicina elektrovadītspēju; tiem seko Ca2+ un Na+. Ar to izskaidrojama “Tomate La Cañada” audzēšanā izmantojamo augšņu augstā elektrovadītspēja, jo citos apgabalos Cl– un Na+ koncentrācija ir ievērojami zemāka.

Lai tomāta stāds pilnvērtīgi attīstītos un auglis iegūtu vienmērīgu nokrāsu, tomātam ir nepieciešama intensīva starojuma un saules iedarbība ar 8 līdz 16 stundām saules gaismas dienā. Lielais starojuma daudzums ietekmē ziedēšanas un apaugļošanas procesu, auga veģetatīvo attīstību un uzlabo ūdens un barības vielu uzsūkšanos, un, visbeidzot, ražīgumu.

Tas, ka “Tomate La Cañada” audzē Eiropas daļā, kurā ir vislielākais saulaino stundu skaits, ļauj tomātam, kuru audzē noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā, optimālo nokrāsu iegūt ziemas mēnešu laikā.

Siltumnīcas tos pasargā no pārmērīga gaismas daudzuma pavasarī un vasarā. Lai notiktu fotosintēze, hloroplasti, kuri nekavējoties reaģē uz saules enerģijas ietekmi, izvietojas perpendikulāri saules stariem.

Ja gaismas enerģija ir pārāk spēcīga (pavasarī un vasarā), siltumnīcas neļauj hloroplastiem izvietoties tā, lai stari uz tiem kristu slīpi – tas samazinātu gaismas iedarbību un ietekmētu augļu krāsojuma veidošanos un augļu nogatavošanos.

Tāpat būtiska ir arī gaisa temperatūras ietekme uz krāsu; tas, ka vidējā temperatūra noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir no 16,8 līdz 18,3 °C, veicina labākas krāsas tomātu veidošanos.

Atsauce uz specifikāciju publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

Visu produkta specifikācijas tekstu var aplūkot šādā adresē:

http://www.juntadeandalucia.es/agriculturaypesca/portal/export/sites/default/comun/galerias/galeriaDescargas/cap/industrias-agroalimentarias/denominacion-de-origen/Pliegos/Pliego_tomate.pdf

vai arī tieši atverot Consejería de Agricultura y Pesca tīmekļa vietnes sākuma lapu (http://www.juntadeandalucia.es/agriculturaypesca/portal) un sekojot šādām norādēm: “Industrias Agroalimentarias”/“Calidad y Promoción”/“Denominaciones de Calidad”/“Frutas y Hortalizas”; specifikāciju var aplūkot zem attiecīgā kvalitātes apzīmējuma nosaukuma.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

30.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/24

Pieteikuma atkārtota publikācija saskaņā ar 9. panta 5. punktu un 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

2011/C 286/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (1) 9. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI

PADOMES REGULA (EK) Nr. 509/2006

“BRATISLAVSKÝ ROŽOK”/“PRESSBURGER KIPFEL”/“POZSONYI KIFLI”

EK Nr.: SK-TSG-0007-0056-04.02.2008

1. Pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese:

Nosaukums:

Cech pekárov a cukrárov Regiónu západného Slovenska

Adrese:

M.R. Štefánika 10

902 01 Pezinok

SLOVENSKO/SLOVAKIA

Tel.

+421 336413314

E-pasts:

repecu@stonline.sk

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Slovākijas Republika (SK)

3. Produkta specifikācija:

3.1. Reģistrējamais nosaukums:

“Bratislavský rožok”/“Pressburger Kipfel”/“Pozsonyi kifli”

3.2. Vai nosaukums:

	ir specifisks pats par sevi,
	izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes.

Produkts ir specifisks vēsturiski noteiktā sastāva un gatavošanas veida ziņā. Termins “Bratislavský rožok” tiek izmantots tikai šā konditorejas vai mīklas izstrādājumu veida apzīmēšanai.

Slovāku nosaukumu “Bratislavský rožok” sāka izmantot aptuveni 1920. gadā, pēc Presburgas, kas tajā laikā ietilpa Čehoslovākijā un tagad ir Slovākijas galvaspilsēta, pārdēvēšanas par Bratislavu. Togad šā konditorejas izstrādājuma nosaukums tika pieņemts vienlaicīgi ar pilsētas jauno nosaukumu, un kopš tā laika tas tiek saukts par Bratislavas radziņu jeb “Bratislavský rožok”. Pēc pilsētas jaunā nosaukuma pieņemšanas Austrijā ierastā nosaukuma Beugel vietā kopā ar pilsētas veco nosaukumu sāka izmantot terminu Kipfel. Šī paraža Austrijā ir saglabājusies līdz mūsdienām, un tāpēc kā vācu versiju iesakām izmantot nosaukumu “Pressburger Kipfel”. Ungāru valodā sākotnēji tika izmantots nosaukums Pozsonyi patkó (tulkojumā – Bratislavská podkovička jeb “Bratislavas pakavs”). Saskaņā ar pašreiz pieejamo informāciju, kas iegūta no vairākiem Ungārijas cepējiem vai konditoriem, jo īpaši Budapeštā, šis produkts tiek gatavots un tirgots ar nosaukumu “Pozsonyi kifli” – kas tulkojumā nozīmē “Bratislavas radziņš” – , izmantojot pilsētas nosaukumu, kas tika lietots līdz 1918. gadam. Ņemot vērā iedibināto paražu, ierosinām saglabāt nosaukumu “Pozsonyi kifli”.

3.3. Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam:

	Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu
	Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas

3.4. Produkta veids:

2.3.	grupa. Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi

3.5. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam:

Konditorejas vai mīklas izstrādājums ar magoņu sēklu vai valriekstu pildījumu un spīdīgu un lāsumainu virsu.

Organoleptiskās īpašības

Krāsa: brūna līdz tumši brūna garoza; šķērsgriezumā aiz dažiem milimetriem biezas sviesta mīklas ir redzams tikai pildījums – magoņu sēklu pildījums ir tumši pelēkā līdz melnā krāsā, un valriekstu pildījums ir brūnā krāsā.

Izskats: vienveidīgi spīdīga, brūna līdz tumši brūna virsa, un uz augšējās garozas ir smalki, gaišāki “lāsumi”, kas atgādina “marmora rakstu”.

Konsistence: mīklas apvalks stingrs, plāns, salūstot veido drupatas.

Smarža un garša: smalka un raksturīga izvēlētajam pildījumam (t. i., raksturīga valriekstu vai magoņu sēklu smarža), patīkami salda garša ar izmantoto sastāvdaļu aromātu.

Fizikālās īpašības

Forma: pakava forma, kurai magoņu sēklu pildījuma gadījumā diametrs ir šaurāks, savukārt valriekstu pildījuma gadījumā – C burta forma.

Svars: parasti 40–60 g.

Ķīmiskās īpašības

—	tauku saturs sausnā – min. 20 %,

—	cukura saturs sausnā – min. 12 %.

3.6. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam:

Recepte 1 000 izstrādājumu (ar svaru 50–55 g katrs) izgatavošanai

Mīkla

Smalkie kviešu milti	19,51 kg
Tauki	6,96 kg
Ūdens	4,87 kg
Raugs	0,97 kg
Cukurs	1,95 kg
Sāls	0,16 kg
Piena pulveris	0,39 kg
Olu saturs (mīklā)	0,98 kg
Kopā	35,8 kg mīklas

Magoņu sēklu pildījums

Maltas magoņu sēklas	10,50 kg
Cukurs (medus)	7,35 kg
Saldas drupatas	0,52 kg
Piena pulveris	0,40 kg
Vaniļas cukurs	0,40 kg
Malts kanēlis	0,04 kg
Citrona miziņa	0,10 kg
Rozīnes	0,52 kg
Ūdens	4,37 kg
Kopā	24,20 kg

Valriekstu pildījums

Malti valrieksti	10,50 kg
Cukurs (medus)	7,35 kg
Saldas drupatas	0,52 kg
Piena pulveris	0,40 kg
Vaniļas cukurs	0,20 kg
Malts kanēlis	0,14 kg
Apelsīnu sukādes	0,20 kg
Rozīnes	0,52 kg
Ūdens	4,37 kg
Kopā	24,20 kg

Virsas noklāšanai: 30 olas uz 1 000 izstrādājumu.

Tā kā izstrādājuma svars var būt no 40 līdz 60 g, izejvielu proporcijas pielāgo atbilstoši izstrādājuma svaram.

Ražošanas metode

Mīklu gatavo, sajaucot miltus ar 2,00–2,50 kg ūdens vai ar ūdeni, kam ir pievienots piena pulveris, raugs, sāls, cukurs un pārtikas tauki. Var arī vispirms sajaukt taukus ar miltiem, tad piejaukt pārējās sastāvdaļas. Iejaukto mīklu atstāj uzrūgt aptuveni 30 līdz 40 minūtes. Kad mīklas masa ir manāmi palielinājusies, to ātri samīca no jauna un tad sadala lodīšu formas gabalos. Pēc aptuveni 15 līdz 20 minūšu rūgšanas gabali ir jāizveltnē eliptiskās sloksnēs 12–15 cm garumā. Izveltnētās mīklas sloksnes biezumam ir jābūt no 2 līdz 3 mm. Uz izveltnētajām mīklas sloksnēm novieto cilindrveida magoņu sēklu vai valriekstu pildījuma gabalus, kurus ietin sloksnēs, veidojot 12 līdz 15 cm garus cilindrus, pakāpeniski sašaurinot to diametru no vidus līdz galiem. Kad pildījums ir ietīts, mīklas malas ir vienmērīgi jāsavieno, un produkts uz cepamās plāts ir jāizveido sirpja formā tā, lai savienojuma vieta atrastos produkta apakšā. Produktu ar magoņu sēklu pildījumu izveido pakava formā, bet produktam ar valriekstu pildījumu ir jābūt C burta formā. Formām ir jābūt pietiekami atšķirīgām, lai uzreiz varētu redzēt, kādu pildījumu produkts satur.

Magoņu sēklu pildījumu pagatavo, izmantojot verdošu ūdeni. Izšķīdina cukuru nelielā daudzumā ūdens un to uzvāra (cukura vietā var izmantot bišu medu). Maltas magoņu sēklas sajauc ar piena pulveri, saldām drupatām un rozīnēm un pakāpeniski pievieno izšķīdinātajam cukuram, pastāvīgi maisot un vārot, līdz izveidojas diezgan bieza masa. Tad magoņu sēklu pildījumu atdzesē un tam pievieno bagātīgu daudzumu rīvētas svaiga citrona mizas vai citronu masu kopā ar nelielu daudzumu vaniļas cukura, ja nepieciešams. Valriekstu pildījumu nevāra, bet maltus valriekstus vienkārši sajauc ar cukuru (vai bišu medu), rozīnēm, piena pulveri, verdošu ūdeni, vaniļas cukuru un maltu kanēli. Ar saldajām drupatām drīkst aizvietot ne vairāk par 10 % no malto valriekstu masas.

Abiem pildījumiem pēc atdzesēšanas ir jābūt pietiekami bieziem, lai ar rokām varētu izveidot mazas lodītes.

Izveidotos produktus novieto uz cepamās plāts, izmantojot otu tos noklāj ar olu masu vai tikai ar olu dzeltenumu. Ar olu pārklātos produktus uz plātīm atstāj vēsā vietā, kur ir laba gaisa plūsma, lai šī plūsma mazliet nožāvētu to virsu. Kad virsa ir nožuvusi un radziņi ir nedaudz uzbrieduši, tos vēlreiz pārklāj ar olu, atstāj nožūt un tad ievieto briedināšanas kamerā. Uzrūgušos produktus cep tāpat kā rauga mīklas konditorejas izstrādājumus. Rūgšanas un jo īpaši cepšanas laikā sausā gaisa plūsma uz virsas izveido smalkas plaisas un uz augšējās garozas produktam raksturīgo “marmorējumu”.

Izstrādājumus cep, neizmantojot tvaikus, 180–200 °C temperatūrā.

Cepšanas laiks ir atkarīgs no radziņu lieluma; radziņam, kurš sver 40–50 g, šis laiks ir 10–12 minūtes, savukārt radziņam, kurš sver 50–60 g, šis laiks ir 15 minūtes.

Pēc atdzesēšanas izceptos radziņus sagatavo nosūtīšanai un pārdošanai.

Ar produkta svaru un pildījuma konsistenci saistītie tehniskie un cepšanas zudumi ir aptuveni 10 %.

Marķējums: izcelts produkta “Bratislavský rožok” nosaukums vai tā ekvivalents vācu vai ungāru valodā.

Kopienas logotips vai logotips un uzraksts Zaručená tradičná špecialita (Garantētas tradicionālās īpatnības). Uz iepakojuma var būt redzams saīsinājums ZTŠ (GTĪ).

Pārdošanas veids un vieta: produkts “Bratislavský rožok” kā gabalprece tiek tirgots ražotāja specializētās preču tirdzniecības vietās vai konditorejās, kafejnīcās un ātrās apkalpošanas preču tirdzniecības vietās.

Uzglabāšana: produkts tiek glabāts temperatūrā, kas nepārsniedz + 10 °C.

3.7. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums:

—	produkta specifiskā iezīme ir tā izteiktā virsa, kas atgādina “marmoru”, t. i., augšējā garoza ir smalki lāsumaina un ar gaišāku krāsojumu nekā pārējā garoza. Citiem maiznīcas vai konditorejas produktiem nav šāda veida virsas pārklājuma,

—

šis produkts atšķiras no citiem tirgū esošiem līdzīga veida nelielajiem konditorejas vai mīklas izstrādājumiem ar savu īpašo formu un svaru, kā arī ar pildījuma daudzumu. Mīklai ir pievienots vairāk tauku nekā citiem produktiem, un nevienam citam konditorejas izstrādājumu veidam virsa neatgādina “marmoru”,

—	šim produktam ir raksturīgs aromāts un garša, ko rada magoņu sēklu vai valriekstu pildījums,

—	produktam ir izteikts izskats un pakava vai C burta forma,

—	produkts ir roku darbs un netiek ražots masveidā.

Lai saglabātu produkta tradicionālās īpašības, tā gatavošanā ir jāievēro šādas receptes prasības:

—	gatavojot mīklu, pārtikas taukiem ir jābūt vismaz 30 % no izmantotā miltu daudzuma,

—	pildījumam ir jābūt vismaz 40 % no cepta produkta kopējā svara,

—	no veselas olas vai no olas dzeltenuma pagatavotā olu masa, izmantojot otu, produktam ir jāuzklāj divas reizes pirms cepšanas,

—	ņemot vērā ražošanas metodi, tas veido “marmora” rakstu uz izceptā produkta virsas.

3.8. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs:

Produkta tradicionālās iezīmes ir pamatotas ar tā tradicionālo sastāvu, t. i., pildījumam ir jābūt vismaz 40 % no cepta produkta kopējā svara.

Šis produkts ar tā specifisko nosaukumu ir ticis gatavots jau vairāk nekā divus gadsimtus, tostarp kaimiņu valstīs Ungārijā un Austrijā, ar kurām Slovākija pirms 90 gadiem bija vienas valsts sastāvā.

Vladimír Tomčík grāmatā S vareškou dvoma tisícročiami (Pētot 2 000 gastronomijas gadus) ir citēti ieraksti no virsgrāmatām, kas liecina, ka produktu “Bratislavský rožok” 1590. gadā pasniedza iebraucamajās vietās, lai gan tā gatavošanas noslēpums ir daudz senāks.

1905. gadā Bratislavā publicētajā publikācijā Ulice a námestia mesta Bratislavy (“Bratislavas ielas un laukumi”), kuras autors ir Tivadar Ortvay, 305. lappusē ir rakstīts: “netālu no Viktor Mayer konditorejas veikaliņa, vecajā Scheuermann maiznīcā (tagad tiek saukta par Lauda) cep magoņu sēklu un valriekstu pakavus, kas ar saviem īpašajiem izstrādājumiem padarīja Bratislavu slavenu”. (Ulice a námestia mesta Bratislavy; Pilsētas vēsture pēc ielu un laukumu nosaukumiem saskaņā ar oriģinālo pētījumu, ko veicis Dr. Tivadar Ortvay, Bratislava, 1905. gads; iespiesta izdevniecībā F.K. Wigand. 1. pielikumā uzskaitītās grāmatas ungāru versijas 304. un 305. lpp. saistībā ar mūsdienu Hviezdoslavovo námestie ir minēta Scheuermann maiznīca. Attiecīgā teksta daļa ir šāda: “Netālu atrodas vecā Scheuermann (tagad saukta par Lauda) magoņu sēklu un valriekstu pakavu ceptuve, kas ar saviem īpašajiem izstrādājumiem padarīja Bratislavu slavenu. “Bratislavský suchár” ir vēl viens no tās īpašajiem izstrādājumiem …”).

1992. gadā Bratislavā publicētajā publikācijā Chlieb náš každodenný (“Mūsu dienišķā maize”), kuras autori ir V. Szemes un V. Karovič, 52. lpp. ir rakstīts: Uz Svētā Nikolasa dienu 1785. gadā maiznieks Schiermann novietoja veikala skatlogā jauna veida pildītu konditorejas izstrādājumu, kas vēsturē iegājis kā prešpurské beugle. Atšķirību starp vārdiem Scheuermann un Schiermann mēs uztveram kā tipogrāfisku kļūdu; pareizais vārds ir Scheuermann.

Vairāki maiznieki Bratislavā turpināja gatavot produktu “Bratislavský rožok”. Viens no visslavenākajiem ir Ágoston Schwappach, kura maiznīca tika dibināta 1834. gadā un kurš piedāvāja magoņu sēklu un valriekstu pakavus. Divi “Bratislavský rožok” maiznieku Scheuermann un Lauda pēcteči un bija meistars Johann Korče, kas dzīvoja no 1851. līdz 1919. gadam un bija Franča Jozefa ordeņa bruņinieks, un viņa dēls, meistars Hans Korče. Korče ģimenes darbu turpināja Emil Kastner.

Populāra bija arī Gustáv Wendler maizes ceptuve, kas atradās Bratislavā, Štefánikova ielā, kura sūtīja “Bratislavský rožok” arī pa pastu.

Kādreizējā Bratislavas žurnālā Pressburger Wegweiser 1863. gadā Anton Pressberger konditoreja un maizes ceptuve reklamēja arī “magoņu sēklu un valriekstu beugle”.

Vīnes avīzē Neue Freie Presse1938. gada 16. aprīlī tika publicēta Pressburger Kipfel – Bratislavské rožky recepte. Šīs receptes apraksts un pagatavošanas veids ir gandrīz identisks šodien izmantotajam.

Arī Terézia Vansová un Ján Babilon savā 1870. gadā izdotajā grāmatā aprakstīja “Bratislavský rožok”.

Daudzi maiznieki un konditori vairākās Eiropas pilsētās ir gatavojuši “Bratislavský rožok”, it īpaši Austrijā, Čehijā un Ungārijā. Saskaņā ar informāciju, kas apkopota no citu valstu konditoreju ekspertiem, produktu ar nosaukumu “Bratislavský rožok” gatavo vairākās pilsētās, vai vismaz ir zināma tā forma, aptuvenā recepte un ražošanas metode. Agrākās Čehoslovākijas maiznieku un konditoru arodskolās tika pasniegtas stundas par “Bratislavský rožok” gatavošanu, it īpaši pēc 1950. gada. Nosaukumu “Bratislavský rožok” sāka izmantot 1918. gadā, pēc Čehoslovākijas nodibināšanas un pilsētas sākotnējā nosaukuma Presburga vai Pozonija pārdēvēšanas par Bratislavu. Mainījās arī produkta nosaukums. Sākotnējais nosaukums ungāru valodā beugel kļuva par patkó, kas tulkojumā nozīmē “pakavs”. Terminu rožok acīmredzot sāka izmantot kopā ar jauno pilsētas nosaukumu. Ungārijā nosaukums “Pozsonyi kifli” (“Bratislavský rožok”), t. i., vecais pilsētas nosaukums kopā ar jauno formas nosaukumu, tiek izmantots vēl tagad. Arī Austrijā biežāk tiek izmantots nosaukums “Pressburger Kipfel”, un vārdu beugel izmanto reti.

“Bratislavský rožok” ir produkts ar vēsturisku nozīmi, lai arī tas ir populārs vēl mūsdienās. Saskaņā ar aprēķiniem Slovākijā tas tiek regulāri gatavots vairāk nekā 20 ceptuvēs un konditorejās, un vismaz reizi nedēļā to gatavo vēl daudzi citi ražotāji.

1999. un 2005. gadā Slovākijas maiznieku kooperatīvs Parīzē, pasaules kausa Lesaffre Bakery World Cup finālā, starp konkurējošajiem produktiem pasniedza “Bratislavský rožok”, un tiesneši to novērtēja īpaši atzinīgi.

2007. gada sākumā pirmo reizi vēsturē notika starptautiskas sacensības par vislabāko “Bratislavský rožok”, kas bija daļa no Danubius Gastro izstādes Bratislavā, un šajā pasākumā piedalījās deviņas komandas no trīs valstīm (2007. gada 25. janvāraBratislavské novíny titullapa).

Bratislavas avīzēs un vairākos valsts periodiskajos izdevumos tika publicēti raksti par šo konkursu.

2008. gada 25. jūlijā dienas avīzē Nový čas bija ievietots raksts par “Bratislavský rožok”. Šajā rakstā ir ietverta arī tradicionālā 1938. gada recepte, un produkta aprakstā ir minēts, ka: “(…) ar magoņu sēklu pildījumu tas tiek izveidots pakava formā, bet ar valriekstu pildījumu – C burta formā”.

Žurnāla Epicure raksta “The Bratislavský rožok – a tradition with a long history” 52. lpp. ir teikts, ka produkts: “ar magoņu sēklu pildījumu ir veidots pakava formā, un ar valriekstu pildījumu tas ir veidots C burta formā”.

3.9. Prasību minimums un procedūras specifisko iezīmju pārbaudei:

Tiek pārbaudītas sniegtās receptes pamata analītiskās iezīmes – mīklas receptē ir jāietver vismaz 30 % pārtikas tauku un pildījumam ir jābūt vismaz 40 % no gatava produkta kopējā svara.

Pārbaudīti tiek izejmateriāli, kurus izmanto produkta pagatavošanā, kā arī sastāvdaļu proporciju precīza atbilstība receptei.

Tostarp tiek pārbaudīti šādi parametri:

—	organoleptiskās īpašības virsas un izskata vizuāla pārbaude; abiem ir jāatbilst specifikāciju 3.5. punktā sniegtajam aprakstam; aromāta un garšas sensorā analīze,

—

fizikālās, ķīmiskās un mikrobioloģiskās īpašības

produkta forma tiek novērtēta vizuāli; tai ir jāatbilst specifikāciju 3.5. punktā sniegtajam aprakstam;

tauku un sausnas saturs tiek pārbaudīts, izmantojot standarta analītiskās metodes;

pildījumam ir jābūt vismaz 40 % no gatava produkta kopējā svara, kā norādīts specifikāciju 3.7. punktā,

—	atbilstība tehnoloģiskajai ražošanas metodei:

Iestādes vai institūcijas, kas pārbauda atbilstību produkta specifikācijai, pārbaudes veic, pamatojoties uz riska analīzi.

Starplaikos katrs ražotājs veic pats savas pārbaudes.

4. Iestādes vai institūcijas, kas pārbauda atbilstību produkta specifikācijai:

4.1. Nosaukums un adrese:

Nosaukums:

Štátna veterinárna a potravinová správa SR

Adrese:

Botanická 17

842 13 Bratislava

SLOVENSKO/SLOVAKIA

Tel.

+421 260257427

E-pasts:

buchlerova@svssr.sk

Publiska

 Privāta

4.2. Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi:

Kvalitātes kontroli un produkta atbilstības pārbaudi “Bratislavský rožok” specifikācijai, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem kritērijiem, veic Štátna veterinárna a potravinová správa SR (SR Valsts Veterinārijas un pārtikas pārvalde), kas akreditēta saskaņā ar standartu EN 45011. Pārbaudīt atbilstību produkta specifikācijai šo organizāciju pilnvaroja Slovākijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2011.286.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 286

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	54. sējums 2011. gada 30. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2011/C 286/01	Valsts atbalsta apstiprināšana saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2011/C 286/02	Euro maiņas kurss	3

2011/C 286/03	Komisijas Lēmums (2011. gada 28. septembris), ar ko izveido ekspertu grupu korupcijas jautājumos	4

	Revīzijas palāta
2011/C 286/04	Īpašais ziņojums Nr. 8/2011 Nepamatoto maksājumu atgūšana saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku	12

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2011/C 286/05	Darbības izbeigšanas procedūra – Lēmums par darbības izbeigšanas procedūras uzsākšanu attiecībā uz sabiedrību FARO Compagnia di Assicurazioni e Riassicurazioni SpA (Paziņojums publicēts saskaņā ar 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu)	13

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Komisija
2011/C 286/06	MEDIA 2007 – Projektu izstrāde, izplatīšana, popularizēšana un apmācību organizēšana – Aicinājums projektu pieteikumam – EACEA/23/11 – Atbalsts Eiropas filmu un audiovizuālo darbu demonstrēšanai televīzijā	14

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2011/C 286/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.6323 – Tech Data Europe/MuM VAD Business) ( 1 )	17

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2011/C 286/08	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	18

2011/C 286/09	Pieteikuma atkārtota publikācija saskaņā ar 9. panta 5. punktu un 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām	24