20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/1

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) (2), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu laikus ietvert stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Dānija 2011. gada 9. maijā iesniedza savu 2011. gada konverģences programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011. līdz 2015. gadam, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Pamatojoties uz atjauninātās konverģences programmas novērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas ir konverģences programmas pamatā, šķiet ticams. Lai gan balstīts uz mazliet labvēlīgākiem izaugsmes pieņēmumiem par 2012. gadu un turpmākajiem gadiem, kopumā tas atbilst Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozei. Konverģences programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir samazināt budžeta deficītu zem 3 % atsauces vērtības līdz 2013. gadam saskaņā ar Padomes Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) un sasniegt pārskatīto vidēja termiņa mērķi (VTO), pirmkārt, paredzot budžeta strukturālo līdzsvaru, kas nav zemāks par 0,5 % no IKP līdz 2015. gadam, un, otrkārt, panākot līdzsvarotu budžetu līdz 2020. gadam. Korekcijas veids minētā mērķa sasniegšanai ir piemērots. Konverģences programmā iekļautie un Parlamenta 2010. gada pavasarī pieņemtie pasākumi tiek uzskatīti par piemērotiem budžeta mērķu sasniegšanai un veidotu gada fiskālos pasākumus aptuveni 1 % apmērā no IKP laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam. Dānija sasniegs savu pārskatīto VTM programmas satvarā. Budžeta mērķu riski ir kopumā līdzsvaroti.

(8)

Dānijas ekonomikas attīstība sāka palēnināties 2007. gadā paralēli korekcijai nekustamo īpašumu tirgū, kas veicināja iekšējās banku problēmas, kuras pastiprināja pieaugošie maksātnespējas gadījumi un bezdarbs. Lejupslīde bija smaga – ražošana samazinājās par 8 % laikposmā no 2007. gada rudens līdz 2009. gada pavasarim, un bezdarba līmenis pieauga līdz 7,4 % 2010. gadā. Nodarbinātības līmenis saruka no 79,8 % 2008. gadā līdz 76,1 % 2010. gadā, jo īpaši skarot jauniešus. Ražošana sāka atgūties 2009. gadā, un reālā IKP pieaugums 2010. gadā sasniedza 2,1 %. Ekonomikas atveseļošanos veicināja iekšējā pieprasījuma saglabāšanās (arī uz fiskālās ekspansijas rēķina), spēcīga likvīdo aktīvu atgūšana un stabila Dānijas galveno tirdzniecības partneru atgūšana.

(9)

Automātisko stabilizatoru un krīzes novēršanas pasākumu dēļ valsts bilances pārpalikums 3,2 % apmērā no IKP 2008. gadā kļuva par budžeta deficītu 2,7 % apmērā no IKP 2009. gadā. Pamatojoties uz Dānijas 2010. gada pavasara paziņojumu un Komisijas dienestu 2010. gada pavasara prognozi, ka budžeta deficīts 2010. gadā palielināsies, pārsniedzot 5 % no IKP, 2010. gada jūlijā Dānijā tika uzsākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Lai arī negaidītie un īslaicīgie neparedzētie ienākumi, kas saistīti ar ieņēmumiem no nodokļiem, ko uzlika pensiju ienākumiem, panāca budžeta deficīta stabilizāciju 2,7 % apmērā no IKP pagājušā gadā, Komisijas dienestu 2011. gada pavasara prognozē lēsts, ka budžeta deficīts atkal palielināsies līdz aptuveni 4 % no IKP 2011. gadā, uzsverot vajadzību pēc nepārtrauktiem un vērienīgiem konsolidācijas pasākumiem 2012. un 2013. gadā, kā plānots. Tas nozīmē 2010. gada Konsolidācijas nolīgumā pieņemto pasākumu stingru īstenošanu un izdevumu kontroli, kā izklāstīts konverģences programmā, lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta korekciju līdz 2013. gadam. Izvērtējot attiecībā pret prognozēto vidustermiņa iespējamo ražošanas pieauguma attiecību un ņemot vērā piesardzības pasākumus, šķiet, ka izdevumu prognozes nodrošina atbilstīgu virzību uz VTM. Saskaņā ar Komisijas jaunāko izvērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir nelieli.

(10)

Lai sasniegtu budžeta mērķus, ir svarīgi veikt ciešu kontroli, lai novērstu periodisku izdevumu pārtēriņu vietējās un reģionālās valdības mērogā. Pēdējos 20 gados valsts izdevumi nepārtraukti ir pārsnieguši budžeta mērķus. Valdība jau ir veikusi dažus pasākumus, lai risinātu šo jautājumu, un plāno ieviest jaunu izdevumu kontroles shēmu, pakļautu neatkarīgai uzraudzībai, ko veiktu Dānijas Ekonomikas padome, kā aprakstīts konverģences programmā.

(11)

Demogrāfisko faktoru rezultātā darbspējīgo iedzīvotāju (15–64 gadi) skaits samazināsies aptuveni par 1,5 % no 2010. līdz 2025. gadam un gandrīz par 5 % līdz 2040. gadam. Vidējā termiņā ekonomikas atveseļošanās varētu radīt spriedzi darba tirgū, kā tas notika uzplaukuma gados. Neraugoties uz jau augsto nodarbinātības līmeņa rādītāju, ir iespēja turpmāk palielināt darbaspēka piedāvājumu. Brīvprātīga priekšlaicīga pensionēšanās vecuma grupā no 60 līdz 64 gadiem ir plaši izplatīta, kā rezultātā nodarbinātības līmenis minētajā vecuma grupā ir tikai 40 %. Turklāt 10 % no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, kas jaunāki par 40 gadiem, saņem vai nu invaliditātes pabalstus, vai strādā fleksiblu darbu (subsidizētā nodarbinātība).

(12)

Ražīguma pieaugumam ir tendence samazināties kopš 1995. gada, un viens no iespējamajiem iemesliem ir vājš izglītības sniegums. Lai gan Dānija aizvien nesavtīgi atvēl līdzekļus savai izglītības sistēmai, tomēr izglītības rezultāti ir tikai vidēji dažās galvenajās jomās, un Dānijā ir ceturtais zemākais jauniešu izglītības līmenis ES. 2009. gadā tikai 70,1 % no iedzīvotājiem 20–24 gadu vecumā bija ieguvuši vismaz vidējo izglītību (salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 78,6 % apmērā), un Starptautiskās studentu vērtēšanas programmas (PISA) aptaujas rezultāti ir vidēji. Jauniešu mācību iestādes un arodmācību iestādes nepabeigušo studentu skaits ir salīdzinoši augsts, gandrīz 50 % no audzēkņiem, kas priekšlaicīgi pārtrauc arodmācību izglītību jauniešu vidū. Turklāt aptuveni 20 % jauniešu, kuriem ir zemākā vidējā izglītība, nav turpinājuši mācības 10 gadus pēc pamatskolas beigšanas. Izglītības sistēmu kvalitātes uzlabošana arī palīdzētu novērst turpmākās nelīdzsvarotības prasmju jomā darba tirgū, kur patlaban norādīts uz iespējamo nekvalificētu darba ņēmēju pārpalikumu un kvalificētu darba ņēmēju trūkumu. Ražīguma pieaugums bija īpaši vājš būvniecības un pakalpojumu nozarē. Tas jo īpaši attiecas uz vietējiem pakalpojumiem, mazumtirdzniecības nozari, vairumtirdzniecību un individuālajiem pakalpojumiem, kur zems konkurences līmenis konkrētās nozarēs, piemēram, nopietni šķēršļi iekļūšanai tirgū, var radīt neoptimālu līdzekļu piešķiršanu. Zonu noteikšanas likumi ir stingri, ierobežojot iespējas ražošanu veicinošiem apjomradītiem ietaupījumiem mazumtirdzniecības sektorā. Lai risinātu to, ka atvērts publiskā iepirkuma tirgus attiecas tikai uz aptuveni 25 % no publiskā iepirkuma, valdība ir uzsākusi stratēģiju, lai paaugstinātu sabiedrisko pakalpojumu konkurenci, pakāpeniski palielinot publisko iepirkumu visās pašvaldībās un reģionos, un ir noteikusi jaunu mērķi pašvaldībām – panākt, lai līdz 2015. gadam 31,5 % no kopējā iepirkuma apjoma būtu publiskais iepirkums.

(13)

Mājsaimniecību parāds IKP izteiksmē ir visaugstākais ES. Parāda līmeņu uzkrāšanās, ko veicināja aktivitāte mājokļu tirgū laikposmā no 2004. gada līdz 2007. gadam, rada potenciālus riskus ekonomikai un finansiālajai stabilitātei. Lai arī minētos riskus mazina Dānijas sarežģītais ar hipotēkām nodrošinātais obligāciju tirgus un vairākuma mājsaimniecību kopumā stabilā finansiālā situācija (aktīvi krietni vien pārsniedz pasīvus), pēc mājokļu cenu korekcijas tika ieviesti tikai daļēji pasākumi, lai samazinātu mājokļu cenu cikliskās svārstības.

(14)

Dānija ir apņēmusies īstenot daudz saistību saskaņā ar paktu “Euro plus”. Lai uzlabotu fiskālo ilgtspēju, ir panākta vienošanās stiprināt sankciju tiesību aktus attiecībā uz izdevumu kontroli vietējā mērogā, un valdība ir paredzējusi iesniegt priekšlikumu likumam par izdevumu robežvērtībām. Nodarbinātības pasākumu mērķis ir sekmēt nodarbinātību, izmantojot pensionēšanās reformu. Lai sekmētu konkurētspēju, tiesību aktu kopumā konkurences jomā ar konkrētam iniciatīvām uzmanība veltīta galvenokārt būvniecības un pakalpojumu nozarei. Papildus šīm saistībām tiek īstenota pamatīga shēma, lai sekmētu privātus risinājumus grūtībās nonākušām bankām un palīdzētu uzlabot finansiālo stabilitāti. Kopā šie pasākumi un saistības attiecas uz četrām pakta jomām. Kopumā pasākumi atbilst tiem pasākumiem, kurus veica pēc Gada izaugsmes pētījuma, un gūst panākumus ceļā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, īpaši nodarbinātības jomā. Lai gan jau ir ieviestas daudzas no paziņotajām saistībām, tuvākajā nākotnē būtu jāīsteno svarīgi pasākumi, lai uzlabotu budžeta disciplīnu (vietējā mērogā) un sekmētu nodarbinātību. Minētās saistības ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(15)

Komisija ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, tostarp pakta “Euro plus” saistības. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Dānijā, bet arī to, kā tajās ievēroti ES noteikumi un norādes, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka 2011. gadā un turpmākajos gados jāveic nepārtraukti un vērienīgi fiskālās konsolidācijas pasākumi. Jāveic arī papildu pasākumi, lai palielinātu darbaspēka pieejamību, samazinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas un veltot uzmanību īpašām iedzīvotāju grupām, uzlabotu izglītības kvalitāti, stiprinātu konkurenci galvenajās nozarēs un turpmāk stabilizētu nekustamā īpašuma tirgu.

(16)

Ņemot vērā šo izvērtējumu un Padomes Ieteikumu (2010. gada 2. jūnijs) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Dānijas konverģences programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegtā ieteikuma 1. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Dānijas valsts reformu programmu,

1.

Īstenot fiskālās konsolidācijas pasākumus 2011., 2012. un 2013. gadā un nodrošināt vidējos gada fiskālos centienus 0,5 % no IKP laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam, kā plānots, un koriģēt pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2013. gadam atbilstīgi Padomes ieteikumam saskaņā ar EDP. Turpmāk, kā plānots, nodrošināt atbilstīgu pielāgojumu virzību, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi. Paātrināt vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanu, ja ekonomiskie apstākļi attīstās labāk, nekā pašreiz gaidāms. Stiprināt izdevumu kontroli, pieņemot saistošas izdevumu daudzgadu robežvērtības attiecībā uz vietējo, reģionālo un centrālo valdību, ievērojot kopējo vidēja termiņa vispārējā budžeta mērķi.

2.

Lai pastiprinātu nodarbinātību un valsts finanšu ilgtspēju, veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu ilgtermiņa darbaspēka pieejamību, īstenojot nesen pabeigto brīvprātīgas priekšlaicīgas pensionēšanās shēmas (VERP) reformu, reformējot invaliditātes pensiju un veltot lielāku uzmanību subsidētajām nodarbinātības shēmām (fleksiblās nodarbinātības sistēma) attiecībā uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.

3.

Paātrināt reformu īstenošanu, lai uzlabotu izglītības sistēmas kvalitāti. Samazināt skolu priekšlaicīgi pametušo skolēnu īpatsvaru, īpaši arodizglītības nozarē, un paaugstināt stažieru pieejamo vietu skaitu.

4.

Veikt pasākumus, lai novērstu konkurences šķēršļus, jo īpaši vietējo pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē, pārskatot tiesību aktus par zemes izmantošanu un uzsākot iepirkumu pašvaldībās un reģionos.

5.

Vienlaikus atbalstot uzsākto nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju pēc nesenās cenu korekcijas, apsvērt preventīvus pasākumus, lai stiprinātu mājokļu tirgus un finanšu sistēmas vidēja termiņa stabilitāti, tostarp pārskatot hipotekārās un īpašuma nodokļu sistēmas darbību.

20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/5

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Igaunija 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmu, kas attiecas uz 2011.–2015. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Pasaules finanšu krīze Igauniju skāra īpaši smagi, kas pastiprināja Igaunijas nekustamā īpašuma un patēriņa pieauguma samazināšanos. IKP kumulatīvais zaudējums 2008.–2009. gadā sasniedza 19 %, bet bezdarba līmenis līdz 2010. gadam palielinājās gandrīz četras reizes līdz 16,8 %. Tomēr ekonomika ir ātri atguvusies, un paredzams, ka reālā IKP pieaugums nākamajos gados paātrināsies. Atveseļošanos galvenokārt ir virzījis eksports, bet arī pašmāju pieprasījums pieaug, lielākoties pateicoties būtiskiem ieguldījumiem. Izaugsmes uzlabotās izredzes ir radījušas pozitīvu stimulu darba tirgū. Nodarbinātības līmenis nesen ir būtiski palielinājies, kaut gan ilgtermiņa bezdarba līmenis joprojām ir augsts. Lai arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu inflācijas pieaugums ir palielinājies, paredzams, ka inflācija būs mērena atbilstīgi pasaules preču cenu attīstībai.

(8)

Balstoties uz stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas ir budžeta prognožu pamatā, ir ticams. Stabilitātes programmas vidēja termiņa budžeta stratēģija ir līdz 2013. gadam sasniegt vidēja termiņa mērķi, kas ir definēts kā strukturālais līdzsvars, un saglabāt to visā atlikušajā stabilitātes programmas laikā, cenšoties panākt strukturālos pārpalikumus 2013. un turpmākajos gados. Tiek prognozēts, ka vispārējā valsts budžeta stāvoklis līdz 2013. gadā būs ar pārpalikumu, bet īstermiņā pamata deficīts nedaudz pasliktināsies vienreizējās ietekmes dēļ, ko rada vides jomas ieguldījumi attiecībā uz oglekļa kreditēšanu. Stabilitātes programmas budžeta korekcijas ir balstītas uz to, ka tiek bremzēta valsts patēriņa izdevumu izaugsme. Stabilitātes programmā sniegta neliela informācija par pasākumiem, lai panāktu plānoto stāvokli, un iepriekšējie sasniegumi fiskālo mērķu sasniegšanā mazina risku, ka tie netiks sasniegti nākamajos gados. Konkrēti, iecerēto reformu mērķis ir panākt lietderības uzlabojumus vairākās jomās, piemēram, izglītības un aktīva darba tirgus politikā. Tādējādi budžeta mērķu riski šķiet visumā līdzsvaroti. Tomēr attiecībā uz turpmākajiem budžetiem būs svarīgi sniegt galveno informāciju par pasākumiem, lai vēl vairāk uzlabotu izdevumu efektivitāti, tādējādi liekot pamatus stabilitātes programmas īstenošanai.

(9)

Ilgtermiņa bezdarbs joprojām ir augsts, un bezdarba līmenis reģionos ir bijis visai atšķirīgs un pastāvīgs. Neskatoties uz vērā ņemamiem palielinājumiem kopš 2009. gada, aktīva darba tirgus politikas finansējums joprojām ir viens no zemākajiem ES, un tā rezultātā neliela daļa bezdarbnieku saņem aktīvu atbalstu. Igaunijas darba tirgus ir relatīvi elastīgs, to stiprina lēmums atlikt bezdarba apdrošināšanas pabalstu palielinājumus Darba likuma paketē līdz 2013. gadam. Neskatoties uz šo elastību, Igaunijā ir salīdzinoši augsta darba nodokļu proporcija, kas var negatīvi ietekmēt darba piedāvājumu un pieprasījumu. Šī problēma ir īpaši aktuāla, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni jauniešu un mazkvalificēto darba meklētāju vidū, kuri ir pakļauti nabadzības riskam. Reformas, kas paredzētas, lai samazinātu sociālās apdrošināšanas iemaksas, risina īstās problēmas, bet šīm reformām jānotiek, vienlaikus stiprinot budžeta stāvokli. Ir iespējams panākt lietderības uzlabojumus, izmantojot ienākumu stingrāku pārbaudi, lai veiksmīgāk izmantotu citus pabalstus.

(10)

Igaunijas resursu izmantošanas intensitāte ir viena no augstākajām ES. Tas ir daļēji tāpēc, ka ražošanas struktūra ir vērsta uz energoietilpīgām nozarēm un rūpniecību. Vēl viens būtisks faktors ir zemie energoefektivitātes rādītāji nozaru līmenī. Savā valsts reformu programmā Igaunija norāda valsts energoietaupījumu mērķi 2016. gadam 9 % apmērā, salīdzinot ar prognozēm (16 % līdz 2020. gadam valsts reformu programmā). Turklāt ir maz informācijas par to, kā un kad pasākumi tiks īstenoti un kādi būs to paredzamie rezultāti. Tādējādi energoefektivitātes uzlabošanai ir vēl liels potenciāls. Lielāka energoefektivitāte visticamāk pozitīvi ietekmēs vidi un energoapgādes drošību, kā arī samazinās inflācijas spiedienu un uzlabos izmaksu konkurētspēju.

(11)

Neskatoties uz kopumā lielo to iedzīvotāju daļu, kuriem ir terciārā izglītība, turpmāka izglītības sistēmas reforma visos līmeņos varētu palīdzēt nodrošināt vajadzīgās prasmes, risināt jautājumu par skolu un augstākās izglītības iestāžu lielo skaitu, kā arī koncentrācijas trūkumu profesionālajā izglītībā, kā rezultātā lielai daļai iedzīvotāju nav profesionālas kvalifikācijas. Ņemot vērā demogrāfijas pašreizējās tendences, cilvēku kapitāla kvalitātes uzlabošana ir būtiska, lai vidējā termiņā palielinātu potenciālo izaugsmi. Proti, nodrošinot, ka terciārā izglītība tiek virzīta uz ekonomikai svarīgām jomām (piemēram, inženierzinātnes), varētu atbalstīt līdzsvara atjaunošanu par labu rentablām nozarēm. Izglītības reformas īstenošana arī veicinātu valsts sektora efektivitātes uzlabošanos, jo pašreizējā izglītības pārvaldības sistēma ir pārāk saskaldīta vietējā līmenī, kā rezultātā subsīdijas ir neefektīvas un pakalpojumi – zemas kvalitātes.

(12)

Igaunija saskaņā ar paktu “Euro Plus” ir uzņēmusies vairākas saistības. Tās ietver pasākumus, lai risinātu valsts finanšu ilgtspējas, nodarbinātības un konkurētspējas jautājumus. No fiskālā viedokļa, pakts uzliek saistības panākt budžeta bilanci līdz 2013. gadam un pārpalikumu 2014. gadā, iekļaut valsts sektora budžeta bilances prasību valsts budžeta pamatlikumā, kā arī pirmos pasākumus, lai reformētu pensiju shēmas. Lai sekmētu nodarbinātību, ir paredzēti daži nodokļu atvieglojumi. Attiecībā uz konkurētspēju pasākumu galvenā uzmanība ir vērsta uz inovāciju, augstāko izglītību un valsts pakalpojumu reformu. Pakta saistības atspoguļo darba kārtību, kas izklāstīta valsts reformu programmā. Paktā izklāstītajiem mērķiem būtu nepieciešami papildu pasākumi, lai stiprinātu darba tirgus politiku, kā arī risinātu resursu efektivitātes un enerģētikas tirgus jautājumus. Pakta “Euro Plus” saistības ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(13)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pakta “Euro Plus” saistības. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai šo programmu nozīmību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidei Igaunijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Tā uzskata, ka, lai arī pasākumi plānotā budžeta stāvokļa sasniegšanai būtu jānorāda turpmākajos budžetos, Igaunijas iestāžu sasniegumi mazina risku, ka fiskālie mērķi netiks īstenoti. Turpmāki pasākumi būtu jāveic, lai stiprinātu darba tirgus politiku un nodrošinātu labāku stimulu darbam, uzlabotu cilvēku kapitālu ar liela mēroga izglītības reformas palīdzību, kā arī risinātu resursu efektivitātes un enerģētikas tirgus jautājumus.

(14)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi Igaunijas 2011. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums (3) ir īpaši atspoguļots turpmāk izklāstītā ieteikuma 1. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Igaunijas valsts reformu programmu,

1.

Panākt strukturālu pārpalikumu vēlākais līdz 2013. gadam, vienlaikus iegrožojot deficītu 2012. gadā ne vairāk kā 2,1 % apmērā no IKP, cieši kontrolējot izdevumus un uzlabojot valsts izdevumu efektivitāti.

2.

Veikt pasākumus, lai atbalstītu darbaspēka pieprasījumu un samazinātu nabadzības risku, samazinot nodokļu un sociālās apdrošināšanas slogu budžetam neitrālā veidā, kā arī uzlabojot aktīvā darba tirgus politikas efektivitāti, tostarp veicot jauniem cilvēkiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem paredzētus pasākumus, jo īpaši augsta bezdarba apgabalos.

3.

Nodrošināt plānoto stimulu īstenošanu, lai samazinātu ekonomikas energointensitāti un uzlabotu energoefektivitāti, un kuri ir paredzēti ēku un transporta nozarēm, tostarp nodrošinot labāku tirgus darbību.

4.

Īstenojot izglītības sistēmas reformu, piešķirt prioritāti pasākumiem, kas uzlabo pirmsskolas izglītības pieejamību, un veicina profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību. Izglītības rezultātos uzmanību vairāk pievērst darba tirgus vajadzībām un nodrošināt mazkvalificētiem darba ņēmējiem iespējas piedalīties mūžizglītībā.

20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/8

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam aizsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju –“Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu iekļaut minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valstu reformu programmās.

(6)

Francija 2011. gada 3. maijā iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2011.–2014. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Ekonomikas un finanšu krīze Franciju ietekmēja salīdzinoši mazāk nekā citas dalībvalstis – daļēji pateicoties ievērojamiem ekonomikas stabilizatoriem un mājsaimniecību patēriņa stabilitātei; tās IKP 2009. gadā samazinājās par 2,7 %. Arī banku nozare izrādījās stabila. Ekonomika 2010. gadā atveseļojās, un kopumā IKP pieaugums bija 1,5 %. Tomēr ekonomikas krīze būtiski ietekmēja Francijas valsts finanses. Ievērojamu automātisko stabilizatoru un diskrecionāru fiskālo stimulu dēļ vispārējais valsts budžeta deficīts palielinājās no 3,3 % no IKP 2008. gadā līdz 7,5 % 2009. gadā. Tāpat krīze pastiprināja ietekmi, ko radīja darbaspēka nepietiekamā izmantošana, un strukturālās nepilnības Francijas darba tirgū, kur 2010. gadā bija salīdzinoši augsts bezdarba līmenis – 9,7 %. Turklāt pēdējos desmit gados pakāpeniski pasliktinājās preču tirdzniecības bilance, norādot uz Francijas uzņēmumu problēmām cenu un ārpuscenu konkurētspējas ziņā.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas balstīts uz budžeta prognozēm, ir labvēlīgs, jo īpaši tādēļ, ka paredzamais pieauguma līmenis pēdējos gados joprojām ir ievērojami augstāks par izaugsmes potenciālu. Tā kā 2010. gadā deficīts 7 % apmērā no IKP bija mazāks par gaidīto, stabilitātes programmā paredzēts 2013. gadā, kas ir Padomes noteiktais termiņš pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanai, to samazināt līdz 3 % no IKP un pēc tam turpināt konsolidāciju. Parāds 2010. gadā bija 82 % no IKP, un paredzēts, ka līdz 2012. gadam tā attiecība palielināsies (86 %), bet pēc tam nedaudz saruks. Deficīta un parāda korekcijas ietekmē riski, kuri ietver iespēju, ka makroekonomikas scenārijs varētu izrādīties mazāk labvēlīgs, kā arī apstāklis, ka pasākumi nav pietiekami konkretizēti mērķu pēc 2012. gada sasniegšanai, un tas, ka agrāk bieži netika sasniegti mērķi, neraugoties uz 2010. gada rezultātu, kas bija labāks par gaidīto. Tādēļ nevar nodrošināt, ka līdz 2013. gadam tiks veikta pārmērīgā deficīta korekcija, ja vien netiks veikti nepieciešamie papildu pasākumi. Stabilitātes programmas periodā netiks sasniegts vidēja termiņa mērķis izveidot strukturāli līdzsvarotu budžetu. Laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam gada vidējie fiskālie pasākumi pēc Komisijas dienestu pārrēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotajai metodoloģijai nedaudz atpaliek no Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumā iekļautā rezultāta (vairāk nekā 1 % no IKP).

(9)

Joprojām svarīgs uzdevums ir fiskālās konsolidācijas īstenošana. Lai atjaunotu ilgtspējīgu fiskālo stāvokli, ļoti svarīgi ir izvairīties no novirzēm izdevumos, veicot pastiprinātus fiskālos pasākumus – īpaši tāpēc, ka 2013. gada mērķis neparedz drošības rezervi zem noteiktās 3 % robežas no IKP. Turklāt, kā norādīts Likumu par daudzgadu valsts finanšu plānošanu laikposmam no 2011. līdz 2014. gadam, par kuru tika balsots 2010. gada decembrī, būtu lietderīgi izmantot visus neparedzētos ieņēmumus, lai paātrinātu deficīta un parāda samazināšanu. Saskaņā ar Komisijas jaunāko novērtējumu, riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju šķiet vidēji. Lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju, Francija 2010. gadā pieņēma jaunu pensiju reformu. Paredzams, ka plānotajiem pasākumiem, tostarp minimālā pensionēšanās vecuma pakāpeniskai palielināšanai no 60 līdz 62 gadiem un likumā noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšanai no 65 līdz 67 gadiem, kā arī priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu pakāpeniskai pārtraukšanai būtu jāietekmē vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības zemais līmenis. Turklāt paredzams, ka līdz 2018. gadam tiks līdzsvarota pensiju sistēma. Ja netiks veikti turpmāki pasākumi, pēc tam var rasties deficīts. Ar jaunāko pensiju reformu tika izveidota arī jauna valsts struktūra – Comité de pilotage des régimes de retraite, kura ir atbildīga par gada novērtējumu sniegšanu par pensiju fondu stāvokli un korektīviem pasākumu ieteikšanu gadījumā, ja iespējama pasliktināšanās.

(10)

Pašreizējie nodarbinātības aizsardzības tiesību akti joprojām ir pārāk stingri: pastāv juridiska nenoteiktība attiecībā uz nosacījumiem atlaišanai ekonomisku iemeslu dēļ. Tā rezultātā darba tirgū rodas situācijas, kur darba ņēmējiem ar beztermiņa darba līgumu (lielākā daļa darbaspēka “rezervju”) ir salīdzinoši lielāka drošības pakāpe, bet darba ņēmēji ar terminētu darba līgumu (lielākā daļa no pieplūduma darba tirgū) ir pakļauti nenoteiktībai. Līdz ar to jaunu darba ņēmēju vidū ir daudz lielāks terminēto līgumu īpatsvars, un ir maz gadījumu pārejai no terminētiem līgumiem uz beztermiņa līgumiem. Šī segmentācija attiecas arī uz piekļuvi arodizglītībai. Rezultātā ir liela darbaspēka mainība un ierobežota cilvēkkapitāla uzkrāšanās šo darba ņēmēju vidū. Tāpēc jauni un nekvalificēti darba ņēmēji darba tirgū ir pakļauti nesamērīgam riskam. Likuma par sociālā dialoga atjaunināšanu un 2008. gada Darba tirgus modernizācijas likuma mērķis bija padarīt mūsdienīgāku sociālo dialogu un risināt darba tirgus duālisma jautājumu. Ar pēdējo likumu jo īpaši ieviesa jaunu procedūru pastāvīgo darba līgumu pārtraukšanai uz savstarpējas vienošanās pamata (“rupture conventionnelle”), kas šobrīd tiek izmantota aizvien biežāk.

(11)

Bezdarba līmenis Francijā 2010. gadā nedaudz pārsniedza ES vidējo rādītāju, un palielinās ilgtermiņa bezdarbs (3,9 % 2010. gadā salīdzinājumā ar 2,9 % 2008. gadā). Šajā saistībā valsts nodarbinātības dienestiem būtu jāuzņemas svarīga loma, lai atbalstītu bezdarbniekus darba meklējumos. Valsts nodarbinātības dienesta jaunā vienas pieturas aģentūra Pôle Emploi līdz šim ir darbojusies ar atšķirīgiem rezultātiem. Tās galvenais mērķis 2009. un 2010. gadā, ņemot vērā krīzi un darba meklētāju skaita būtisko pieaugumu, pamatā bija orientēts uz divu iepriekšējo administratīvo struktūru apvienošanu. Darbā iekārtošanas pakalpojumu nodošana ārējiem pakalpojumu sniedzējiem līdz šim ar mainīgiem panākumiem ir nodrošinājusi Pôle Emploi noteikto mērķu izpildi attiecībā uz atgriešanos darbā. Tajā pašā laikā joprojām nav pietiekami attīstīti Pôle Emploi resursi, kas paredzēti darba meklētāju individuālam atbalstam (71 pilna laika ekvivalents uz 10 000 bezdarbnieku, kas ir ievērojami mazāk par dažās citās salīdzināmās valstīs reģistrēto līmeni).

(12)

Pēdējos desmit gados pamazām ir palielinājies Francijas tekošā konta deficīts, kas atspoguļo preču tirdzniecības bilances pasliktināšanos, kam daļēji iemesls ir darbaspēka izmaksu konkurētspējas samazināšanās pēc tam, kad 2003.–2005. gadā tika atkārtoti ieviesta vienota minimālā alga (iepriekšējās reformas rezultātā, kad notika pāreja uz 35 stundu darba nedēļu, izveidojās pieci dažādi minimālie līmeņi). Tika veikti daži uzlabojumi indeksācijas procedūrā (neatkarīgu ekspertu padomdevējas komisijas izveide, patstāvīgu algas pielikumu atcelšana), kuru rezultātā kļuva mērenāks minimālās algas pieaugums. Rezultātā ir būtiski samazinājies to darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņem minimālo algu, un tas ļauj labāk diferencēt algas. Salīdzinājumā ar vidējo algu minimālā alga Francijā joprojām ir viena no lielākajām ES, pat ņemot vērā to, ka darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksu samazinājuma dēļ tai piemēro daudz mazāku nodokli nekā vidējai algai.

(13)

Francijā ir viens no ES lielākajiem darbaspēka nodokļu un sociālā nodrošinājuma slogiem, tajā pašā laikā patēriņa nodoklis ir salīdzinoši neliels. Turklāt ES vidējo rādītāju nesasniedz arī vides nodokļu ieņēmumi kā daļa no IKP. Mainot nodokļu sistēmas līdzsvaru, tostarp, piemēram, pārliekot nodokļus no darbaspēka uz patēriņu un vidi, varētu panākt labvēlīgu ietekmi uz nodarbinātību, kā arī uz vides mērķu sasniegšanu.

(14)

Francijā ir ļoti lieli sociālā nodrošinājuma nodokļu atbrīvojumi (tostarp “niches fiscales”). Turklāt, lai izprastu un izmantotu šīs sistēmas priekšrocības, uzņēmumiem un mājsaimniecībām ir jāveic ieguldījumi vispusīgu īpašo zināšanu apguvē. Lai gan nodokļu izdevumus izmanto, lai īstenotu kādu konkrētu ekonomikas politiku, līdz šim nav veikts sistemātisks vērtējums par to, vai ar to palīdzību ir sasniegti iecerētie mērķi, lai gan saskaņā ar Likumu par daudzgadu valsts finanšu plānošanu laikposmam no 2009. līdz 2012. gadam ir paredzēts to pārskatīt attiecīgi 2011. gadā. Līdz šim to aizvietojamība ar valsts izdevumiem ļāva Francijas iestādēm formāli izpildīt spēkā esošos izdevumiem piemērojamos noteikumus, lai gan turpmākas nobīdes vairs nav iespējamas, kā noteikts Likuma par daudzgadu valsts finanšu plānošanu laikposmam no 2011. līdz 2014. gadam 9. pantā. Francijas iestādes paredz, ka laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam nodokļu ieņēmumi nedaudz palielināsies (galvenokārt samazinot nodokļu izdevumus) par aptuveni 0,75 % no IKP. Tikai daļēji ir apzināti precīzi nodokļu izdevumi no 2012. gada, kurus varētu atcelt.

(15)

Mazumtirdzniecības nozarē konkurenci joprojām kavē administratīvie ierobežojumi lielu mazumtirdzniecības veikalu atvēršanai un tālākpārdošanas zem pašizmaksas aizliegums. Pakalpojumu nozarē joprojām ir šķēršļi konkurencei dažās regulētās profesijās, kurus varētu novērst, pārskatot darbības uzsākšanas nosacījumus vai pakāpeniski atceļot dažas kvotas (numerus clausus) un šo profesiju ekskluzīvās tiesības.

(16)

Francija ir uzņēmusies vairākas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus”. Fiskālajā jomā Francija ir apņēmusies ātri īstenot 2010. gada pensiju reformu. Lai nostiprinātu fiskālo ilgtspēju, Francija arī mainīs tās struktūru un ieviesīs saistošu budžeta daudzgadu plānošanu. Lai palielinātu darbaspēka iesaistīšanos, tiek apsvērti dažādi pasākumi aktīvas darba tirgus politikas paplašināšanai (piemēram, mācekļu prakse, lai atvieglotu gados jaunāku darba ņēmēju pāreju no skolas uz darba dzīvi, papildu bērnu aprūpes iestāžu atvēršana līdz 2012. gadam, lai uzlabotu sieviešu nodarbinātības izredzes, valsts nodarbinātības dienestu nostiprināšana darba meklētāju vajadzībām). Konkurētspējas veicināšanas pasākumi ir vērsti uz augstākās izglītības sistēmas pilnveidošanu un pētniecības un attīstības un inovācijas sekmēšanu (investissements d'avenir), kā arī uz administratīvā sloga samazināšanu, īstenojot plašu administratīvās vienkāršošanas programmu. Šīs saistības attiecas uz trim no četrām pakta jomām, neietverot finanšu nozari. Lai gan šīs saistības ir jomās, kur ir lielākās problēmas, daudzas no tām (īpaši attiecībā uz fiskālo pārvaldību vai atbalstu augstākajai izglītībai un pētniecībai un attīstībai) apstiprina valsts politikas pašreizējos virzienus/reformas. Šķiet, ka reformu programma pilnībā neatbilst to makroekonomikas problēmu apjomam, ar kurām nākas saskarties darba tirgū vai uzņēmējdarbības vidē. Turklāt valda politiska nenoteiktība attiecībā uz iecerēto konstitucionālo reformu. Ieteikumos tika novērtētas un ņemtas vērā šīs pakta “Euro plus” saistības.

(17)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp pakta “Euro plus” saistības Francijai. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Francijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka ir jākonkretizē fiskālās konsolidācijas stratēģija 2012. gadam un turpmākajiem gadiem, lai nodrošinātu, ka līdz 2013. gadam tiek koriģēts pārmērīgais deficīts un panākts, ka sāk sarukt parāds. Visi neparedzētie ieņēmumi jāizmanto, lai paātrinātu deficīta un parāda samazināšanu, kā noteikts Likuma par daudzgadu valsts finanšu plānošanu laikposmam no 2011. līdz 2014. gadam 11. pantā. Pārejot no darbaspēka uz vides un patēriņa nodokļiem un racionalizējot nodokļu izdevumus, tiktu sekmēta fiskālo un vides mērķu sasniegšana un uzlabota uzņēmējdarbības vide. Turpmākie pasākumi 2011. un 2012. gadā būtu jāvērš uz tiesību aktu nodarbinātības aizsardzības jomā pielāgošanu, lai mazinātu darba tirgus duālismu, un uz valsts nodarbinātības dienestu nostiprināšanu, lai nodrošinātu plašu atbalstu darba meklētājiem. Būtu jāīsteno spēkā esošā politika attiecībā uz minimālo algu mērenību. Būtu jāveicina konkurence regulētajās profesijās un mazumtirdzniecībā.

(18)

Ņemot vērā šo novērtējumu, kā arī Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Francijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir sniegts turpmāk 1. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Francijas valsts reformu programmu,

1.

Nodrošināt, ka ieteikto fiskālo pasākumu gada vidējais rādītājs laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam pārsniedz 1 % no IKP, un līdz 2013. gadam īstenot pārmērīgā deficīta korekciju atbilstīgi Padomes ieteikumam saskaņā ar pārmērīga deficīta procedūru, tādējādi samazinot valsts parāda lielo attiecību, un pēc tam nodrošināt atbilstīgu progresu, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi; precizēt vajadzīgos atbilstošos pasākumus 2012. gadam un turpmākajiem gadiem, ja nepieciešams, veikt papildu pasākumus, un izmantot neparedzētie ieņēmumus, lai paātrinātu plānoto deficīta un parāda samazināšanos; turpināt pensiju sistēmas ilgtspējas pārskatīšanu un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus.

2.

Atbilstoši valsts praksei attiecībā uz apspriešanos ar sociālajiem partneriem īstenot jaunus centienus, lai, pārskatot nodarbinātības aizsardzības tiesību aktu dažus aspektus, novērstu darba tirgus segmentāciju, uzlabojot cilvēkkapitālu un pāreju no terminētiem darba līgumiem uz beztermiņa darba līgumiem; nodrošināt, lai visas izmaiņas minimālo algu jomā atbalstītu darbavietu radīšanu.

3.

Sekmēt mūžizglītības iespējas, lai palīdzētu saglabāt nodarbinātību vecāka gadagājuma darba ņēmējiem un veicinātu pasākumus, kuri atbalstītu atgriešanos darbā. Nolūkā nostiprināt pakalpojumus un individuālu atbalstu tiem, kuriem draud ilgstošs bezdarbs, paplašināt aktīva darba tirgus politiku un ieviest pasākumus, lai uzlabotu valsts nodarbinātības dienesta struktūru, lēmumu pieņemšanu un procedūras.

4.

Palielināt nodokļu sistēmas efektivitāti, tostarp, piemēram, veicot pāreju no nodarbinātības uz vides un patēriņa nodokļiem un veicot sociālā nodrošinājuma iemaksu atbrīvojumu (to skaitā niches fiscales) skaita un izmaksu plānoto samazinājumu.

5.

Veikt papildu pasākumus, lai atceltu nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz regulētajiem amatiem un profesijām, īpaši pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē.

20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/12

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” – kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (1), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes (saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam). Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Grieķija 2010. gada 3. maijā iesniedza visaptverošu korekciju programmu, ko atbalsta ar eurozonas dalībvalstu un SVF sniegto finansiālo palīdzību EUR 110 miljonu apmērā. Pievienotajā saprašanās memorandā un tā turpmākajos papildinājumos izklāstīti ekonomikas politikas nosacījumi, pamatojoties uz kuriem tiek piešķirta finansiālā palīdzība.

(6)

Galvenie politikas nosacījumu elementi ir iestrādāti Padomes Lēmumā 2010/320/ES (2010. gada 10. maijs) (2) un tā turpmākajos grozījumos (3), kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un padziļinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu saskaņā ar Līguma 136. pantu un 126. panta 9. punktu.

(7)

Eiropadome 2011. gada 25. martā arī aicināja dalībvalstis, kuras piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās. Sagaidāms, ka Grieķija iesniegs atjauninātu stabilitātes programmu un pakta “Euro plus” īpašās saistības un darbības 2011. gadam, pamatojoties uz atjaunināto ekonomikas korekcijas programmu.

(8)

Pēdējā desmitgadē Grieķijas izaugsmes rādītāju pamatā bija neilgtspējīgi virzītājspēki: paralēli patēriņa un mājokļos veikto ieguldījumu uzplaukumam bija augstu reālo algu pieaugums un kreditēšanas strauja attīstība; minēto izaugsmi veicināja zemas nekustamā īpašuma likmes, kas saistītas ar euro pieņemšanu un finanšu tirgus liberalizāciju. Pasaules 2008.–2009. gada krīze norādīja uz trūkumiem, tostarp uz neilgtspējīgu fiskālo politiku, ko daļēji slēpa neuzticama statistika un provizoriski augstie ieņēmumi, iesīkstējušiem darba un preču tirgiem, konkurētspējas zaudēšanu un aizvien lielāku ārējo parādu. Lai arī ne no paša sākuma, banku nozari skāra ekonomikas un uzticēšanās krīze. Fiskālā stāvokļa pasliktināšanās apjoms tika atklāts vēlu būtisku trūkumu dēļ Grieķijas grāmatvedības un statistikas sistēmās. Tas kavēja korekcijas pasākumu īstenošanu. Tā kā palielinajās bažas par Grieķijas fiskālo ilgtspēju un palielinājās izvairīšanās no riska pasaules mērogā, 2010. gada sākumā noskaņojums pret Grieķiju tirgū strauji pasliktinājās. Grieķija 2010. gada aprīlī lūdza starptautisko finansiālo palīdzību, jo tā saskārās ar apjomīgām finansējuma vajadzībām un nespēja piekļūt starptautiskajiem kapitāla tirgiem.

(9)

Grieķija apņēmās īstenot ekonomikas un finanšu korekciju programmu, lai koriģētu fiskālās un ārējās nelīdzsvarotības un atjaunotu uzticību īstermiņā. Vidējā termiņā tai būtu jāveido pamats izaugsmes modelim, kas vairāk uzticas ieguldījumiem un eksportam, atbalstot izaugsmi un nodarbinātību. Korekciju programmā paredzēta visaptveroša darbība trīs jomās: i) savlaicīga fiskālās konsolidācijas stratēģija, ko atbalsta strukturāli pasākumi un labāka fiskālā kontrole; ii) strukturālas reformas darba un ražojumu tirgū, lai risinātu konkurētspējas un izaugsmes problēmu; un iii) centieni aizsargāt banku sistēmas stabilitāti.

(10)

Komisija ir izvērtējusi valsts reformu programmas projektu. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmas lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Grieķijā, bet arī tās atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzsver, ka steidzami jāīsteno plānotie pasākumi, lai izpildītu Lēmumu 2010/320/ES,

20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/14

20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/16

1.

Lai gan galīgā atbildība par lēmumiem slēgt monetāros nolīgumus ar trešajām valstīm ir ES Padomei, ECB neiesaka ar euro zonas dalībvalstīm saistītajām aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ieviest euro kā to oficiālo valūtu. Senbertelemī gadījumā ECB nav iebildumu pret lēmuma projektu, ņemot vērā, ka Senbertelemī, kas ir daļa no Francijas, euro lieto kopš 1999. gada. Lai realizētu Francijas nolūku paturēt euro Senbertelemī pēc 2012. gada 1. janvāra, kad šī kopiena vairs nebūs ES teritorijas daļa (2), saskaņā ar ES tiesību aktiem jaunajai situācijai ir jārod risinājums. Ņemot vērā iepriekš minēto, monetārā nolīguma noslēgšana ar Francijas Republiku, kas rīkojas Senbertelemī vārdā, ir vēlamais risinājums, jo tas ļaus Francijai attiecībā uz Senbertelemī turpināt piemērot vienotās valūtas izmantošanai nepieciešamās ES tiesību normas šādās jomās: monetārās, banku un finanšu tiesības; pasākumi, kas nepieciešami euro izmantošanai; naudas atmazgāšanas un krāpšanas novēršana un skaidrās naudas un bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas novēršana; noteikumi par medaļām un žetoniem un noteikumi par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

2.

No lēmuma projektā izklāstītā sarunu pilnvaru apjoma ECB saprot, ka atšķirībā no nolīgumiem, kas noslēgti ar tādām trešajām valstīm kā Monako Firstiste, Andoras Firstiste, Sanmarīno Republika un Vatikāna Pilsētvalsts, šis monetārais nolīgums neatļauj Senbertelemī emitēt pašai savas euro monētas. Lai arī ECB šādu pieeju vērtē atzinīgi, juridiskās noteiktības un caurredzamības nolūkā uz to vismaz lēmuma projekta preambulā būtu jānorāda tieši.

3.

ECB atkārtoti atzīmē, ka jebkuriem pārvedumiem, t.sk. īpašai finanšu palīdzībai bankām un citām finanšu iestādēm, kas vajadzīgi, lai atjaunotu Senbertelemī finanšu stabilitāti, jāveic uz Francijas Republikas Valsts kases rēķina.

4.

ECB saprot, ka visus uzdevumus, kas ietilpst Eurosistēmas kompetencē, t.sk. monetārās politikas operācijas un statistikas vākšanu, veiks Banque de France ar Institut d’Émission des Départements D’Outre-mer (IEDOM) palīdzību.

5.

ECB tāpat saprot, ka monetārajā nolīgumā nebūs paredzēts, ka Senbertelemī esošajām finanšu iestādēm ir tieša pieeja maksājumu un norēķinu sistēmām euro zonā un ka katrs šāds savienojums arī turpmāk tiks veikts ar attiecīgo Francijas iestāžu palīdzību.

6.

ECB ir pārliecināta, ka tās lomai sarunās par monetārajiem nolīgumiem ar AZT jābūt tādai pašai kā tās lomai sarunās par monetārajiem nolīgumiem ar trešajām valstīm. Ņemot to vērā, lēmuma projekta tekstā skaidri un nepārprotami jānosaka, ka ECB piekrišana nepieciešama visos tās kompetencē esošajos jautājumos.

7.

ECB atzīmē, ka lēmuma projektā nav iekļauti vairāki svarīgi jautājumi, kas jārisina šādi:

Attiecībā uz grozījumiem, kurus ECB iesaka veikt ierosinātajā lēmumā, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.

20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/21

20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/23

20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/24

20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/27

1.

Komisija 2011. gada 13. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmumi Bain Capital Investors, LLC (“Bain Capital Investors”, ASV) un OCM IMC Holdings, L.P., ko pilnībā kontrolē Oaktree Capital Group, LLC (“Oaktree”, ASV), iegūst Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē kopīgu kontroli pār uzņēmumu International Market Centers, LP (“IMC”, ASV).

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6287 – Bain Capital/Oaktree/International Market Centers JV uz šādu adresi:

20.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 213/28

1.

Komisija 2011. gada 12. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Thermo Fisher Scientific, Inc. (“Thermo Fisher”, ASV) minētās Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār uzņēmumu CB Diagnostics Holding AB, kas ir kontrolakciju sabiedrība un vienīgais īpašnieks uzņēmumam Phadia Holding AB (“Phadia”, Zviedrija), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.6293 – Thermo Fisher/Phadia uz šādu adresi: