14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/1

ZIŅOJUMS

par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/01

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	2
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	2
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU…	13.–14.	3
Tabula …		4
Aģentūras atbildes …		5

IEVADS

Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Vigo, izveidoja ar Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 768/2005 (1). Aģentūras galvenais uzdevums ir organizēt operatīvu zivsaimniecības kontroles un pārbaudes pasākumu koordināciju ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu efektīvu un vienādu piemērošanu (2).

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 10,1 miljons EUR (iepriekšējā gadā – 8,5 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 49 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 47 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Ziņojumā par 2008. finanšu gadu Palāta norādīja uz trūkumiem Aģentūras 2008. gada darba programmā un ar to saistītajiem jautājumiem par pārvaldību pēc darbības jomām (12). Aģentūras 2009. gada darba programmā nebija konkrētu un izmērāmu mērķu ne politikas, ne darbības līmenī. Katrā politikas jomā bija uzskaitītas vairākas pamatdarbības, rezultāti un rādītāji, taču tie nebija savstarpēji sasaistīti, un radītāji bieži vien vai nu nebija attiecināmi, vai arī nebija izmērāmi. Turklāt katrā politikas jomā bija piešķirti tikai tieši finanšu resursi un cilvēkresursi. Tādējādi 2009. gada budžetā nebija pilnībā īstenota pārvaldības pieeja pēc darbības jomām.

14.

Štatu sarakstā 2009. gadā bija paredzētas 55 pagaidu amata vietas. 2009. gada decembrī tikai 44 no šīm amata vietām (80 %) bija aizpildītas. Salīdzinājumā ar 2008. gada decembri neaizpildīto pagaidu amata vietu skaits palielinājās no deviņām uz vienpadsmit. Tas norāda uz nepilnībām darbinieku pieņemšanas plānošanā.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 12. oktobra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (Vigo)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence

(Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005)

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

38. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību

28. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ir noteikts, ka dalībvalstis nodrošina efektīvu kopējās zivsaimniecības politikas kontroli, pārbaudi un izpildi un tālab sadarbojas savā starpā un ar trešām valstīm.

Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai.

Mērķi

Ar šo regulu ir izveidota Savienības Zivsaimniecības kontroles aģentūra, kuras mērķis ir organizēt dalībvalstu izvērstu, operatīvu zivsaimniecības kontroles un pārbaudes pasākumu koordināciju un palīdzēt tām sadarboties, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, nodrošinot tās efektīvu un vienādu piemērošanu.

Uzdevumi

i)	Saskaņot kontroles un pārbaudes pienākumus Savienībā;

ii)	koordinēt attiecīgo dalībvalstu apvienoto kontroles un pārbaudes līdzekļu izvietošanu;

iii)	palīdzēt dalībvalstīm darīt zināmu informāciju par zvejas darbībām un kontroles un pārbaudes pasākumiem;

iv)	palīdzēt dalībvalstīm īstenot to uzdevumus un saistības, ko uzliek kopējā zivsaimniecības politika;

v)	palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai saskaņot kopējās zivsaimniecības politikas piemērošanu visā Savienībā;

vi)	dot ieguldījumu dalībvalstu un Komisijas darbā, pētot un attīstot kontroles un pārbaudes paņēmienus;

vii)	veicināt inspektoru mācību un pieredzes apmaiņas koordināciju dalībvalstu starpā;

viii)

koordinēt nelegālas, neziņotas un nereglamentētas zvejas apkarošanas operācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

1. Valde

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts un seši Komisijas pārstāvji.

2. Izpilddirektors

Ieceļ Valde no saraksta, kurā ir vismaz divi Komisijas izvirzīti kandidāti.

3. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta.

4. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma.

Budžets–

I sadaļa– 5,6 miljoni EUR

II sadaļa– 1,4 miljoni EUR

III sadaļa– 3,1 miljons EUR

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

49 darbinieki.

Pamatdarbība

—	Kopējais izvietošanas plāns mencu zvejai Ziemeļjūrā, Skagerakā, Kattegatā un Lamanša šauruma austrumdaļā.

—	Kopējais izvietošanas plāns Ziemeļrietumu ūdeņos (ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā).

—	Kopējais izvietošanas plāns Baltijas valstīs.

—	Zilās tunzivs zveja Vidusjūrā un Atlantijas okeāna austrumos.

—	Kopējais izvietošanas plāns Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas pārvaldes apgabalā.

—	Kopējais izvietošanas plāns Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas pārvaldes apgabalā.

—	Atbalsta pasākumi nelegālu, neziņotu un nereglamentētu zveju apkarošanai.

—	Kopējo izvietošanas plānu konsolidēšana.

Resursu palielināšana

—	novērtējuma ziņojumu sagatavošana,

—	protokolu sagatavošana, lai nodrošinātu piekļuvi datiem un datu apmaiņu,

—	mācību kursu organizēšana un kopējās mācību programmas izstrāde,

—	Fishnet tīkla izveide, kura mērķis ir paātrināt saziņu ar klientu, nodrošināt pārredzamību un sekmēt drošu datu apmaiņu,

—	Savienības un dalībvalstu pārvaldes iestāžu resursu palielināšana.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.

Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (KZKA) turpina attīstīt un sīki reglamentēt rezultātus un attiecīgos rezultātu rādītājus katrā politikas jomā. KZKA 2009. gada pārskats satur tabulu ar iecerētajiem darbību rezultātiem un rezultātu rādītāju novērtējumu, savukārt 2010. gada darba programmā ietverti konkrētāki rezultātu rādītāji vairumam darbību.

Tajā pat laikā izmaksu aprēķināšana pēc darbības jomām tiks tālāk izstrādāta un ieviesta, lai būtu iespējams sadalīt netiešās administratīvās izmaksas pa dažādām politikas jomām.

14.

Aizpildīto amata vietu īpatsvars 2009. gada personāla izveides plānā atbilda algām un citām personāla izmaksām pieejamajiem budžeta līdzekļiem (96,5 % izpilde 11. sadaļā). Vairums amata vietu, kā plānots, tika aizpildītas 2010. gada sākumā atbilstoši budžetam, un šobrīd 52 no 53 amatu vietām 2010. gada personāla izveides plānā (kas 2009. gada sākumā skaits tika koriģēts no 55 uz 53) ir aizpildītas.

(1) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(3) Gada pārskatiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā gadā, kurā cita starpā sniedz informāciju par apropriāciju izpildes rādītājiem un kopsavilkumu par apropriāciju pārvietošanu no sākotnējiem budžeta posteņiem uz citiem.

(4) Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, pārskats par kapitāla izmaiņām un finanšu pārskatu pielikums, kurā ir aprakstītas grāmatvedības galvenās metodes un doti citi paskaidrojumi.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(9) Noteikumi par aģentūru pārskatu un uzskaites izklāstu ir minēti VII sadaļas 1. nodaļā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK, Euratom) Nr. 652/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 23. lpp.). Minētās regulas noteikumi ir pilnībā iekļauti Aģentūras finanšu noteikumos.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 1. jūlijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 2. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://cfca.europa.eu/.

(12) OV C 304, 15.12.2009., 1. lpp.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/6

ZIŅOJUMS

par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/02

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	7
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	7
Aģentūras atbildes …		9

IEVADS

Euratom Apgādes aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Luksemburgā, izveidoja 1958. gadā (1). Ar Padomes 2008. gada 12. februāra Lēmumu 2008/114/EK, Euratom (2) aizstāja Aģentūras iepriekšējos statūtus. Aģentūras galvenie uzdevumi ir nodrošināt Savienībai zināšanas par kodolmateriālu un kodolpakalpojumu tirgu un uzraudzīt šo tirgu.

2.	Tāpat kā 2008. gadā, 2009. gadā Aģentūra nesaņēma subsīdijas darbības nodrošināšanai. Izmaksas par Aģentūras darbību īstenošanu 2009. gadā sedza Komisija.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

AĢENTŪRAS ATBILDES

12.

Pašreizējā situācija atspoguļo saskaņā ar Euratom līgumu vajadzīgo līdzsvarotību starp:

—	no vienas puses, precīzi noteiktām attiecībām ar Eiropas Komisiju (piemēram, Komisija var izdot direktīvas un ieceļ aģentūras ģenerāldirektoru), kā arī,

—	no otras puses, juridiskās un finansiālās autonomijas pakāpi (piemēram, aģentūra piedalās visu komerclīgumu parakstīšanā saistībā ar kodolmateriālu iepirkumu, un tas ļauj nodrošināt piegādes avotu dažādības politikas īstenošanu).

Šāda līdzsvarotība paredz sadarbībā ar Komisiju īstenot iniciatīvas, kas nostiprinās aģentūras darbības operativitāti un efektivitāti.

Tomēr Aģentūra kopā ar visām ieinteresētajām pusēm apsvērs, kādi būtu vispiemērotākie pasākumi, lai ņemtu vērā Tiesas komentārus.

(1) OV 27, 6.12.1958., 534. lpp.

(2) OV L 41, 15.2.2008., 15. lpp.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) Ģenerāldirektora pienākumi ir izklāstīti 2008. gada 12. februāra Lēmuma 2008/114/EK, Euratom 7. un 8. pantā.

(7) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(8) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 25. maijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 1. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://ec.europa.eu/eahc/about/about.html.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/10

ZIŅOJUMS

par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/03

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	11
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	11
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.	12
CITI JAUTĀJUMI …	14.–15.	12
Tabula …		13
Aģentūras atbildes …		15

IEVADS

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Vīnē, izveidoja ar Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 168/2007 (1). Aģentūras mērķis ir sniegt palīdzību un speciālas zināšanas Savienības un dalībvalstu iestādēm, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus pamattiesību jomā (2).

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 17 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 15 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 64 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 47 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Aģentūra palielināja savu pamatdarbības budžetu par 38 %, pārvietojot 1,9 miljonus EUR no I sadaļas (“Personāls”) uz III sadaļu (“Pamatdarbības izdevumi”), jo aizkavējās darbā pieņemšana un vajadzēja finansēt darbības, kas sākotnējā budžetā nebija paredzētas. 2009. gada štatu sarakstā bija 61 amata vieta. 2009. gada decembrī aizņemtas bija tikai 48 no šīm vietām. 50 % apropriāciju no II sadaļas (“Administrācija”), kā arī divas trešdaļas apropriāciju no III sadaļas pārnesa uz 2010. finanšu gadu. Šāds stāvoklis liecina par konsekvences trūkumu budžeta un personāla resursu plānošanā. Aģentūrai ir ļoti daudz jāstrādā, lai uzlabotu savu budžeta un darbā pieņemšanas plānošanu.

CITI JAUTĀJUMI

14.

Konkursā par tiesībām slēgt trīs pamatlīgumus (12) finanšu piedāvājumu vērtēšana balstījās uz risinājumiem, kuros vajadzīgie pakalpojumi nebija pienācīgi pārstāvēti. Finanšu piedāvājumi ievērojami atšķīrās gan vienības cenu ziņā, gan konkursa dalībnieku aplēsēs par cilvēkdienu skaitu viena un tā paša tehniskā risinājuma īstenošanai. Konkursā par tiesībām slēgt pamatlīgumus daži konkursa dalībnieki iesniedza finanšu piedāvājumus, kuros norādīja ļoti zemas cenas. Tomēr vērtēšanas komisijas dokumentos zemās cenas piedāvājumi nebija pietiekami sīki izanalizēti, īpaši attiecībā uz pieticīgajām aplēsēm par vajadzīgo cilvēkdienu skaitu.

15.

Aģentūra 2007. gada jūlijā tieši piešķīra (13) tiesības slēgt pamatlīgumu par 2 miljoniem EUR (14) uz četriem gadiem. Līdz 2009. gada jūnijam maksimālā summa bija pilnībā izlietota. Lai gan paziņojumā par līgumu nebija paredzēts palielināt maksimālo summu, 2009. gadā Aģentūra turpināja piešķirt tiesības slēgt atsevišķus līgumus vēl par EUR 500 000. Šāds stāvoklis liecina, ka iepirkuma plānošanu un uzraudzību joprojām iespējams uzlabot.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 5. oktobra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (Vīne)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence

(Padomes 2007. gada 15. februāra Regula (EK) Nr. 168/2007)

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

2009. gada produkti un pakalpojumi

(2008. gada dati)

Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, Komisija drīkst vākt visu vajadzīgo informāciju un veikt jebkādu pārbaudi, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome ar vienkāršu balsu vairākumu paredz saskaņā ar Līgumiem.

(337. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību.)

Mērķi

Sniegt palīdzību un speciālas zināšanas pamattiesību jomā attiecīgām Savienības un dalībvalstu struktūrām, iestādēm, birojiem un aģentūrām, īstenojot Savienības tiesību aktus, tādējādi sniedzot tām atbalstu pasākumu veikšanā vai darbības virzienu noteikšanā to attiecīgās kompetences jomās, lai pilnībā ievērotu pamattiesības.

Uzdevumi

—	Vākt, reģistrēt, analizēt un izplatīt būtisku, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju un datus.

—	Izstrādāt metodes un standartus, lai Eiropas mērogā uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti un uzticamību.

—	Veikt zinātniskus pētījumus un apsekojumus, iepriekšējus pētījumus un izstrādāt tehniskus un ekonomiskus pamatojumus, sadarboties ar to veicējiem vai veicināt šādus pasākumus.

—	Izstrādāt un publicēt secinājumus un atzinumus, kas par konkrētiem tematiem sagatavoti Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm, īstenojot Savienības tiesību aktus.

—	Publicēt gada pārskatu par pamattiesību jautājumiem, uz kuriem attiecas Aģentūras darbības jomas.

—	Publicēt tematiskus pārskatus, pamatojoties uz Aģentūras veikto analīzi, izpēti un aptaujām.

—	Publicēt gada pārskatu par savu darbību.

—	Veidot saziņas stratēģiju un veicināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību.

1. Valde

Sastāvs

Viena neatkarīga persona no katras dalībvalsts, viena neatkarīga persona, kuru ieceļ Eiropas Padome, un divi Komisijas pārstāvji.

Uzdevums

Pieņemt budžetu, darba programmu un gada pārskatus. Apstiprināt galīgo budžetu un štatu sarakstu. Sniegt atzinumu par galīgajiem pārskatiem.

2. Izpildvalde

Sastāvs

—	Valdes priekšsēdētājs,

—	Valdes priekšsēdētāja vietnieks,

—	Komisijas pārstāvis

—	divi citi Valdes locekļi,

—	pārstāvis, ko Eiropas Padome iecēlusi Valdē, var piedalīties Izpildvaldes sanāksmēs.

3. Zinātniskā komiteja

Sastāvs

—	Vienpadsmit neatkarīgas personas, kam ir augsta kvalifikācija pamattiesību jomā;

—	Valde ieceļ locekļus pēc tam, kad bijis izsludināts pārskatāms aicinājums iesniegt pieteikumus un notikusi atlases procedūra.

4. Direktors

Ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma un pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome snieguši atzinumus (kuros noteiks, kam dot priekšroku).

5. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

6. Iekšējā kontrole

Komisijas iekšējās revīzijas dienests

7. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

17,0 miljoni EUR (15,0 miljoni EUR)

no tiem Savienības subsīdija ir 100 % (100 %)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Štatu sarakstā plānotais amata vietu skaits 61 (49),

no tām aizņemtas: 48 (35)

+ 16 (12) pārējie darbinieki (līgumdarbinieki, norīkotie valstu eksperti)

Kopējais darbinieku skaits: 77 (61)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 46 (37)

administrācijā: 27 (19)

dažādiem uzdevumiem: 4 (5)

Eiropas Rasisma un ksenofobijas informācijas tīkls (RAXEN)

27 dalībvalstu kontaktpunktu īstenotie pasākumi: 189 (219)

Sanāksmju skaits: 1 (1)

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras tieslietu speciālistu grupa (FRALEX)

Tieslietu speciālistu īstenotie pasākumi: 27 (201)

Sanāksmju skaits: 1 (2)

Izpētes ziņojumi

Ziņojumu skaits: 19 (6)

Sanāksmju skaits: 20 (21)

Gada pārskati 2 (2)

Ar izpēti nesaistīti materiāli

Dažādas publikācijas: 1 (13)

Galvenās konferences un notikumi

Konference par pamattiesībām: 1 (1)

Dažādības dienas pasākumi: 3 (1)

Sadarbība ar dalībvalstīm un ar dažādām iestādēm:

dalībvalstis: 10 (9)

Eiropas Padome: 2 (0)

Eiropas Komisija: 17 (17)

Eiropas Parlaments 2 (6)

Reģionu komiteja 2 (2)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja: 1 (0)

Pamattiesību platforma: 2 (1)

Eiropadome: 16 (25)

EDSO: 6 (7)

ANO: 3 (6)

Ārējās ieinteresētās personas: 22

Specializētās struktūras: 9

Citas sanāksmes un apaļā galda sarunas: 11 (18)

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.

Aģentūra veiks pasākumus, lai maksimāli samazinātu tās apropriāciju pārnesuma rādītāju. Jāatzīmē, ka Palātas aprakstīto situāciju izraisīja ārējie faktori, piemēram, novēlota pieņemšana darbā sakarā ar jauna direktora iecelšanu amatā un novēlota nozīmīga Komisijas uzsāktā pamatlīguma pabeigšana. Taču līdz 2009. gada beigām kandidāti pieņēma piecus juridiski saistošus darba piedāvājumus un 2010. gada martā uzsāka darbu.

14.

Izvērtēšanas komiteja uzskatīja, ka izmantotie scenāriji ir reprezentatīvi un pamatīgi izvērtēja zemu izmaksu piedāvājumus. Taču aģentūra veiks pasākumus, lai maksimāli nodrošinātu, ka konkursa izvērtēšanai izmantotie scenāriji ir reālistiski. Īpašu uzmanību pievērsīs Izvērtēšanas komitejas pielietoto izvērtēšanas metožu skaidrībai un dokumentācijai. Aģentūra atzīmē, ka līdz šim Palātas minētie līgumi ir īstenoti bez sarežģījumiem.

15.

Šo īpašo līgumu piešķiršana bija saistīta ar nepieciešamību steidzami sagatavot četrus pasākumus un jo īpaši vienu, ko organizēja sadarbībā ar Zviedrijas prezidentūru un kas bija saistīts ar lielu atbildību. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām, Aģentūra jau sākusi veikt pasākumus, uzlabojot tās līgumu plānošanu un uzraudzību.

(1) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā, kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātiem un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(9) Noteikumi par aģentūru pārskatu un uzskaites izklāstu ir paredzēti VII sadaļas 1. nodaļā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK, Euratom) Nr. 652/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 23. lpp.). Minētās regulas noteikumi ir pilnībā iekļauti Aģentūras finanšu noteikumos.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 27. maijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 9. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai www.fra.europa.eu/fraWebsite/home/home_en.htm.

(12) Līgums nr. F/SU/09/01 par EUR 800 000, līgums nr. F/SE/09/02 par EUR 900 000, līgums nr. FRA-CAR-2009-T01-A (1. daļa) par EUR 875 000.

(13) Izmantota sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, jo atvērtās procedūras laikā nebija iesniegti piemēroti konkursa piedāvājumi (Vispārējo īstenošanas noteikumu 126. panta 1.a punkts).

(14) Līgums nr. FR2-2007/3401/3402/3403/NP01.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/16

ZIŅOJUMS

par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/04

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	17
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	17
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–15.	18
CITI JAUTĀJUMI …	16.–17.	18
Tabula …		19
Aģentūras atbildes …		21

IEVADS

Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Hēraklijā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004 (1). Aģentūras galvenais uzdevums ir uzlabot Savienības spēju novērst tīklu un informācijas drošības problēmas un reaģēt uz tām, veicot pasākumus dalībvalstu un Savienības līmenī (2).

2.	Pēc divu budžeta grozījumu pieņemšanas Aģentūras 2009. gada galīgais budžeta bija 8,1 miljons EUR (iepriekšējā gadā – 8,4 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 57 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 58 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Uz nākamo gadu pārnesa apropriācijas, kuru īpatsvars bija 19 % no budžeta. Konkrēti, uz 2010. gadu pārnesa 41 % pamatdarbībai paredzēto apropriāciju (III sadaļa). To darīja tāpēc, ka aizkavējās divu lielu projektu īstenošana. Šāds stāvoklis liecina par kavēšanos, īstenojot no III sadaļas finansētos pasākumus, un ir pretrunā ar budžeta gada pārskata principu.

14.	Pretēji budžeta specifikācijas principam vienu budžeta pārvietojumu (12) no vienas sadaļas uz citu veica, par to neinformējot Administratīvo padomi un bez tās iepriekšējas piekrišanas.

15.	Pamatlīdzekļu uzskaites pārvaldībai izmantoja izklājlapas, tādējādi nebija garantēta datu viengabalainība. Nebija veikta pamatlīdzekļu fiziska inventarizācija un nodrošināta grāmatvedības uzskaites precizitāte.

CITI JAUTĀJUMI

16.

Attiecībā uz darbinieku atlases procedūrām Palāta konstatēja, ka kritēriji kandidātu uzaicināšanai uz interviju vai iekļaušanai rezerves sarakstā nebija iepriekš definēti. Atlases komisijas šos kritērijus noteica pēc kandidātu novērtēšanas un sarindošanas. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību.

17.

Attiecībā uz iepirkuma procedūrām vienā gadījumā (13) tika pieprasīti pakalpojumi, kuri nebija paredzēti līgumā. Divos citos gadījumos (14) tika pieļautas kļūdas (finanšu piedāvājumā izmantoja nepareizu kvalitātes un cenas attiecību un nepareizu vērtību) līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas posmā. Aģentūrai ir jāstiprina iekšējās kontroles mehānismi, lai nodrošinātu līgumu un iepirkuma procedūru pareizu izpildi.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (Hēraklija)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence

(Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 460/2004)

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un sniegtie pakalpojumi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Kopīgi vienojoties, dalībvalstu valdību pārstāvji ir pieņēmuši paziņojumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izveidi. Aģentūra ir atskaites punkts, kurš rada uzticību ar savu neatkarību, konsultāciju kvalitāti un izplatīto informāciju, procedūru pārskatāmību un darbības metodēm, kā arī ar neatlaidību tai uzticēto uzdevumu izpildē.

(Padomes 2004. gada 19. februāra Lēmums; pieņemts, pamatojoties uz LESD).

Mērķi

—	Aģentūra uzlabo Savienības, dalībvalstu un uzņēmēju spēju novērst un risināt tīklu un informācijas drošības problēmas un reaģēt uz tām. Aģentūra savas kompetences robežās sniedz palīdzību Komisijai un dalībvalstīm un konsultē tās jautājumos, kas attiecas uz tīklu un informācijas drošību.

—	Aģentūra attīsta augsta līmeņa kompetenci un izmanto to, lai veicinātu plašu sadarbību starp valsts un privāto sektoru.

Uzdevumi

Aģentūra

a)	vāc informāciju par esošiem un iespējamiem riskiem, kas varētu ietekmēt elektroniskos komunikāciju tīklus,

b)	konsultē Eiropas Parlamentu, Komisiju, Eiropas organizācijas vai valstu kompetentās iestādes un sniedz tām palīdzību,

c)	uzlabo sadarbību starp dažādiem dalībniekiem šajā jomā,

d)	veicina sadarbību kopīgu metodoloģiju izstrādē tīklu un informācijas drošības problēmu risināšanai,

e)	dod ieguldījumu informētības uzlabošanā attiecībā uz tīklu un informācijas drošību visiem lietotājiem,

f)	palīdz Komisijai un dalībvalstīm to attiecībās ar ražotājiem,

g)	seko standartu attīstībai,

h)	konsultē Komisiju par pētniecību tīklu un informācijas jomā,

i)	veicina riska novērtēšanas darbības un riska novēršanas risinājumus,

j)	iesaistās sadarbībā ar trešām valstīm.

1. Administratīvā padome

Tajā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, trīs Komisijas iecelti pārstāvji un trīs pārstāvji, kuru kandidatūras izvirzījusi Komisija un kurus apstiprinājusi Padome, bez balsstiesībām – pa vienam no šādām grupām:

a)	informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare,

b)	patērētāju grupas,

c)	zinātniskie eksperti tīklu un informācijas drošības jomā.

2. Izpilddirektors

1.	Aģentūru pārvalda izpilddirektors, kurš savus pienākumus pilda neatkarīgi.

2.	Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir līdz pieciem gadiem.

3. Ārējā revīzija

Revīzijas palāta

4. Iekšējā revīzija

Komisijas iekšējās revīzijas dienests

5. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

2009. gada ieņēmumi kopā (2008): 8,1 milj. EUR (8,4 milj. EUR)

1. sadaļa. Personāls

Pieejami: 5,2 milj. EUR (4,7 milj. EUR)

2. sadaļa. Ēkas, iekārtas un dažādi darbības izdevumi

Pieejami: 0,5 milj. EUR (0,7 milj. EUR)

3. sadaļa. Pamatdarbības izdevumi

Pieejami: 2,5 milj. EUR (2,9 milj. EUR)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

—	Amata vietas štatu sarakstā: 44 (44), aizņemtās amata vietas:

43 (39).

—

Pārējās amata vietas:

—	9 (12) līgumdarbinieki,

—	4 (5) norīkotie valstu eksperti,

—	1 (2) praktikanti

Kopējais darbinieku skaits: 57 (58)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei

pamatdarbībām: 39,5 (15) (38)

administratīvu un IT uzdevumu veikšanai:

18,5 (20)

MTP 1 (16) : Eiropas komunikācijas tīklu elastīguma uzlabošana

1. daudzgadu tematiskajā programmā 2009. gadā konstatējumus salīdzināja ar līdzīgu starptautisko praksi un rezultātiem, tika publicētas pamatnostādnes un pēc plašām konsultācijām ar ieinteresētajām personām formulēti uz vienprātību balstīti ieteikumi. Ieteikumus plaši popularizēja politikas veidotājiem un lēmumpieņēmējiem. Šī daudzgadu tematiskā programma attiecīgi izrietēja no ES elektronisko sakaru direktīvu caurskatīšanas un atjaunināšanas un to atbalstīja.

MTP 2: Sadarbība ar dalībvalstīm, tostarp jauni sadarbības pasākumi

2008. gadā daudzgadu tematiskās programmas mērķi bija šādi:

a)	Eiropas mērogā drošības jomā apzināt kompetences loku saistībā ar tādiem jautājumiem kā informētības uzlabošana un reaģēšana uz starpgadījumiem,

b)	Eiropā apmainīties ar paraugpraksi tīklu un informācijas drošības jomā,

c)	palielināt tīklu un informācijas drošības resursus mikrouzņēmumos.

Mērķis bija izveidot sadarbību starp dalībvalstīm, lai uzlabotu to iespējas un celtu vispārējo saskaņotības un savstarpējās izmantojamības līmeni.

MTP 3: Jaunu risku apzināšana, lai veicinātu uzticēšanos

Aģentūra izveidos sistēmu, kas lēmumpieņēmējiem dos iespēju labāk izprast un novērtēt iespējamos riskus, kurus rada jaunas tehnoloģijas un programmas. Tas veicinās ieinteresēto personu uzticēšanos un paļāvību. 2009. gadā tika pārbaudīts un pilnveidots iepriekš izstrādātās koncepcijas pierādījums. Aģentūra arī turpināja gatavot memorandus, kuros tā pauž viedokli par iespējamajiem riskiem, ko rada jaunas tehnoloģijas un programmas. Šī daudzgadu tematiskā programma kalpo kā virziena rādītājs lēmumpieņēmējiem Eiropā un, iespējams, ārpus tās.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.	Aģentūra cenšas panākt maksimālo atdevi no ārpakalpojumu projektiem, turklāt tā piemēro ārkārtas pasākumus, lai ierobežotu ārpakalpojumu darbības kavējumu dēļ radušās sekas.

14.	Aģentūra veiks visas nepieciešamās darbības, lai nepieļautu līdzīgas situācijas nākotnē. 2010. gada pirmajā ceturksnī tika uzlabots rīks, ko lietoja, lai izsekotu budžeta pārvietojumiem saskaņā ar ENISA Finanšu regulas 23. pantu.

15.	Aģentūra atzīst šīs piezīmes nozīmīgumu. Ir ieplānota formāla līdzekļu pārvaldības procedūra, un 2010. gadā tiek gatavota ieviešanai Eiropas Komisijas izstrādātā ABAC Assets sistēma integrētai pasūtīšanai, iepirkumiem un līdzekļu pārvaldībai.

16.	Aģentūra ņem vērā Palātas piezīmi un attiecīgi pielāgos procedūras.

17.

Aģentūra uzskata, ka pirmajā gadījumā šajā konkursā varēja iekļaut “līdzīgus pakalpojumus”. 2009. gada novembrī pēc Palātas revīzijas, izsludinot atklātu konkursu, tika noslēgts pakalpojumu līgums ar kvalificētu pakalpojumu sniedzēju. Aģentūra cenšas uzlabot iekšējās kontroles iespējas, ņemot vērā līdzekļu piešķiršanas prioritātes.

(1) OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(4) Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas pārskats, pārskats par kapitāla izmaiņām un finanšu pārskatu pielikums, kurā ir aprakstītas grāmatvedības galvenās metodes un doti citi paskaidrojumi.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/200238. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 10. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 1. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://www.enisa.europa.eu/about-enisa/accounting-finance.

(12) EUR 24 400.

(13) Pakalpojumu līgums par pasākumu/sanāksmju rīkošanu, kopējie izdevumi – EUR 74 000.

(14) Dotācija C/03/09/CFP (EUR 80 000) un līgums P/26/09/TRM (EUR 30 000); kļūdas neietekmēja procedūru iznākumu.

(15) Viens darbinieks 50 % laika veic administratīvus uzdevumus un 50 % – pamatdarbības.

(16) Daudzgadu tematiskās programmas (MTP).

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/22

ZIŅOJUMS

par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/05

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	23
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	23
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–15.	24
CITI JAUTĀJUMI …	16.	24
Tabula …		25
Aģentūras atbildes …		27

IEVADS

Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Ķelnē, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1592/2002 (1). Aģentūras uzdevums ir nodrošināt augstu civilās aviācijas drošību un tās pienācīgu attīstību, kā arī izstrādāt sertifikācijas specifikācijas un sertificēt aeronavigācijas ražojumus (2).

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 122 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 102 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūras strādāja 509 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 440 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Aģentūras 2009. gada darba programmā sagatavotie plāni un izmaksu aplēses balstījās uz astoņiem pamatdarbības veidiem, savukārt Aģentūras darbības budžeta (III sadaļa) struktūra palika veidota atbilstoši ieguldījumu veidam. Budžeta grozījumus veica, neatjauninot darba programmu, pat tajos gadījumos, kad šādi grozījumi ievērojami ietekmēja cilvēkresursus un finanšu līdzekļus. Pamatdarbības budžeta veidošana pēc darbības jomām nodrošinātu darba programmas skaidru saikni ar finanšu prognozēm un uzlabotu darbības rezultātu uzraudzību un atskaišu sagatavošanu par tiem.

14.	Saistībās no III sadaļas “Pamatdarbība” (kopējais budžets – 13,6 miljoni EUR) uz 2010. gadu pārnesa 8,9 miljonus EUR (65 %). Tas ir pretrunā gada pārskata principam un norāda, ka budžeta plānošana un uzraudzība vēl ir jāuzlabo.

15.

Aģentūra pārvalda valstu aviācijas iestādēm uzticētos sertificēšanas uzdevumus. Gada beigās ar tiem saistītie uzkrātie izdevumi tika aplēsti, pieņemot, ka ir pabeigts noteikts procents sertificēšanas uzdevumu, bet šis pieņēmums nebalstījās uz agrāko pieredzi. 2010. gada finanšu pārskatu sagatavošanā Aģentūrai būtu jāizmanto pabeigšanas stadijas metode, lai aplēstu šādus uzkrātos izdevumus.

CITI JAUTĀJUMI

16.

Attiecībā uz darbinieku atlasi jāmin, ka atlases komisiju lēmumi nebija pietiekami pamatoti un dokumentēti, jo kandidātiem nebija iepriekš noteikti kritēriji, kuri jāizpilda, lai tos varētu uzaicināt uz intervijām, kā arī nebija noteikti kritēriji, kuri kandidātiem jāizpilda, lai tos varētu iekļaut rezerves sarakstā. Nebija arī sanāksmju protokolu. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 12. oktobra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

priekšsēdētājs

Tabula

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (Ķelne)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras pilnvaras

(Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (“pamatregula”))

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu. Tie pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. pants)

Mērķi

—	Saglabāt augstu, vienādu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropā un nodrošināt civilās aviācijas drošības pienācīgu funkcionēšanu un attīstību.

Aģentūras veicamie pasākumi

—	Sniegt Komisijai adresētus atzinumus un ieteikumus.

—	Izdot sertifikācijas specifikācijas, tostarp lidojumderīguma normas un pieņemamus atbilstības līdzekļus un norādes par Kopienas politikas piemērošanu.

—	Pieņemt lēmumus par lidojumderīgumu un sertifikāciju saistībā ar vides aizsardzību, pilotu sertifikāciju, gaisa kuģu ekspluatācijas sertificēšanu, trešo valstu gaisa kuģu ekspluatantiem, pārbaudēm dalībvalstīs un izmeklēšanām uzņēmumos.

—	Veikt standartizācijas pārbaudes dalībvalstu kompetentajās iestādēs.

1. Valde,

kurā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un viens pārstāvis no Komisijas, izveido ieinteresēto personu padomdevēju iestādi.

2. Izpilddirektors

vada Aģentūru, un viņu ieceļ valde pēc Komisijas priekšlikuma.

3. Apelācijas padome

izskata Aģentūras lēmumu pārsūdzības par sertifikāciju, maksām un nodevām un veiktajām uzņēmumu pārbaudēm.

4. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

5. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

Kopbudžets:

122 (102) miljoni EUR, tostarp,

Ieņēmumi:

Ieņēmumi no maksām un atlīdzībām:

54,9 (67,2) miljoni EUR (60 %)

Savienības subsīdijas:

33,9 (30,5) miljoni EUR (37 %)

Citi ieņēmumi un subsīdijas:

3,9 (3,2) miljoni EUR (3 %).

Piešķirto ieņēmumu rezerve izdevumiem saistībā ar maksām un atlīdzībām: 29,5 (14,8) miljoni EUR.

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

506 (452) pagaidu darbinieki štatu sarakstā.

Aizņemtās štata vietas: 460 (403)

Pārējās štata vietas: 56 (39), līgumdarbinieki 49 (37), norīkotie valstu eksperti 6 (1), īpašais konsultants 1 (1)

Kopējais pagaidu darbinieku skaits: 460 (403)

—	subsīdijas finansēti: 185

—	maksu finansēti: 275

Atzinumi

Pieci atzinumi par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2042/2003 un (EK) Nr. 1702/2003

Reglamentācijas lēmumi

20 lēmumi saistībā ar sertifikācijas specifikācijām (13), līdzekļi atbilstības panākšanai un norādes (5), Reglamentācijas programma (2)

Papildu produkti 2009. gadā (kuru rezultātā turpmākajos gados pieņems noteikumus)

24 noteikumi, 12 paziņojumi par grozījumu priekšlikumu, 15 atbildes dokumenti uz komentāriem.

Starptautiskā sadarbība

21 darba nolīgums: ar CAAC-Ķīna (5), CAA Vjetnama (1), CAA Taipeja (1), ar ārpus ES esošo valstu civilās aviācijas kompetentajām iestādēm par pārejas posma civilās aviācijas kopējo pārvalžu izveidi (14).

13 vēstules par darba kārtības grozījumiem saistībā ar SAFA apmaiņas programmu ar Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) dalībniecēm – civilās aviācijas iestādēm no ES neietilpstošām valstīm, kuras parakstītas saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, tostarp arī deklarācija par interešu konfliktu.

Viens grozījums JCAB/ Japāna un Aģentūras darba nolīgumā.

Dalība sarunās par divpusējā aviācijas drošuma nolīguma parakstīšanu ar Brazīliju.

22 ieteikumi sniegti Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas vēstulēs valstīm.

Sagatavošanās darbi 2 sanāksmēm ar ASV Federālās Aviācijas administrāciju un Kanādas Transporta ministrijas Civilās aviācijas direktorātu par sertifikācijas ekspluatācijas prasībām.

Sertifikācijas lēmumi līdz 2009. gada 31. decembrim

Tipa sertifikāti/ierobežota tipa sertifikāti: 10

Papildu tipa sertifikāti: 594

Lidojumderīguma rīkojumi: 244

Alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai: 82

Eiropas Tehnisko standartu prasību (ETSO) atļaujas: 180

Būtiskas izmaiņas /Būtiski remonti /TC jaunie derivāti: 933

Nebūtiskas izmaiņas /Nebūtiski remonti: 1 708

Lidojumu rokasgrāmata (AFM): 407

Lidojumu apstākļu apstiprināšana (PTF): 400

Projektēšanas organizāciju apstiprināšana: 509

Ekspluatācijas organizāciju (divpusēju) apstiprināšana (12): 1 372

Ekspluatācijas organizāciju (ārvalstu) apstiprināšana (12): 233

Ekspluatācijas mācību organizāciju apstiprināšana (12): 28

Ražošanas organizāciju apstiprināšana (12): 20

Standartizācijas pārbaudes (valstu skaits pēc veida) līdz 2009. gada 31. decembrim:

Ekspluatācijas jomā (CAW): 29

Ražošanas jomā (IAW): 13

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.

Aģentūras darbības budžetu (konkrēti III sadaļu) veido gan budžeta posteņi, kas saistīti ar konkrētiem darbības veidiem, gan posteņi, kas saistīti ar ieguldījumu veidiem. Attiecībā uz pēdējiem Aģentūra var aprēķināt darbības veida izmaksas ar analītisko izmaksu uzskaites sistēmu. Aģentūra turpina strādāt, lai izveidotu pilnībā ar izlietojumu saistītu budžeta struktūru (uz darbības veidiem balstītu budžetu).

14.

Gada laikā budžeta III sadaļa “Pamatdarbība” tika palielināta par 6,7 miljoniem euro ar pārskaitījumiem un budžeta grozījumiem, ko apstiprināja Valde. Attiecībā uz šīm papildu darbībām bija jāizsludina pasūtījuma procedūras, kuru īstenošanai nepieciešams laiks, tādēļ radās līdzekļu pārnešanas nepieciešamība. Pārnestās saistības aptuveni 3,5 miljonu euro apmērā ir saistītas ar IT izdevumiem, kas tiek apmaksāti, kad projekti ir pienācīgi pabeigti.

15.

Ir korekti atzīt, ka ārpakalpojumu uzticēšana valstu aviācijas pārvaldes iestādēm (dažos gadījumos) rada grūtības saņemt informāciju par izmaksām brīdī, kad šādi pakalpojumi tiek sniegti. Turpinās sarunas ar valstu aviācijas pārvaldes iestādēm par “noteiktas likmes līgumiem” attiecībā uz dažiem pakalpojumiem (nebūtiskas izmaiņas, nebūtiski remonti, standarta STC (papildu tipa sertifikāti), organizāciju uzraudzība…). Tas nodrošinās ticamas projektu izmaksas ārpakalpojumu līguma slēgšanas brīdī.

16.

Aģentūra risināja un novērsa norādītos trūkumus, ieviešot fiksētus minimālos kritērijus attiecībā uz minimālo kandidātu skaitu, kas tiek uzaicināti uz intervijām, kā arī minimālos kritērijus kandidātu iekļaušanai rezerves sarakstā. Šie divi kritēriji tiek piemēroti visām atlases procedūrām kopš 2010. gada maija.

(1) OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 13. jūlijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 15. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai www.easa.europa.eu.

(12) Organizāciju apstiprināšanā izšķir jau apstiprināto organizāciju uzraudzību (ar atkārtotu apstiprināšanu reizi divos vai trīs gados) un jaunu organizāciju apstiprināšanu. Sniegtie dati attiecas uz apstiprinājumu kopskaitu līdz 2009. gada 31. decembrim.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/28

ZIŅOJUMS

par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/06

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	29
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–16.	29
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	17.–19.	30
Tabula …		31
Aģentūras atbildes …		33

IEVADS

Eiropas Zāļu aģentūru, turpmāk tekstā – “Aģentūra”, kura atrodas Londonā, izveidoja ar Padomes 1993. gada 22. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2309/93, ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 726/2004 (1). Aģentūra strādā tīklā un koordinē valstu iestāžu piešķirtos zinātniskos resursus, lai novērtētu un uzraudzītu cilvēku ārstēšanai vai veterinārijai paredzētās zāles (2).

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 194,4 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 182,9 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 664 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 587 darbinieki.

16.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

17.

Attiecībā uz II sadaļu “Ēkas, aprīkojums un dažādi darbības izdevumi” 19,5 miljonus EUR jeb 38 % uzņemto saistību pārnesa uz 2010. budžeta gadu. Saskaņā ar grāmatvedības sniegto informāciju aptuveni 14,8 miljoni EUR pārnestajās apropriācijās attiecās uz gada beigās vēl neveiktām darbībām (vai arī dažos gadījumos – uz vēl nesaņemtām precēm). Šāds stāvoklis norāda uz kavēšanos to darbību izpildē, kuras finansē no Aģentūras budžeta II sadaļas, un tas ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

18.

Attiecībā uz pašu ieņēmumiem divus no desmit pārbaudītajiem piedziņas rīkojumiem (EUR 226 200 un EUR 110 200) izdeva ļoti novēloti (attiecīgais kavējums bija 21 un 5 mēneši), un tas ir pretrunā Aģentūras iekšējiem noteikumiem. Šāds stāvoklis izveidojās tāpēc, ka finanšu un zinātnisko dienestu darbība nebija saskaņota.

19.

Kā Palāta norādīja savā īpašajā gada ziņojumā par Aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem (16), Aģentūra īsteno ilgtermiņa politiku un slēdz ārvalstu valūtas nākotnes darījumus nākamajam finanšu gadam, lai nodrošinātu daļu no saviem administratīvajiem izdevumiem (50 %) pret nelabvēlīgām sterliņu mārciņas valūtas kursa svārstībām. 2009. gadā saimnieciskās darbības pārskatā ārvalstu valūtas kursa svārstību rezultātā kopējos zaudējumos ir atzīti 0,9 miljoni EUR. Aģentūrai vajadzētu atkārtoti izvērtēt īstenoto finanšu pārvaldības politiku, ņemot vērā radušos zaudējumus un riskus.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 5. oktobra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Zāļu aģentūra (Londona)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence

(Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004)

Pārvaldība

Aģentūras pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un sniegtie pakalpojumi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda rīcība ir arī cīņa pret slimībām, kas visvairāk apdraud veselību, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī informēšanu un izglītošanu veselības jautājumos, un nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana.

(168. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību)

Mērķi

—	Koordinēt esošos zinātniskos resursus, ko Aģentūras rīcībā nodevušas dalībvalstu iestādes, lai veiktu cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu novērtēšanu un uzraudzību.

—	Sniegt dalībvalstīm un Savienības iestādēm zinātniskus atzinumus par cilvēkiem paredzētām un veterinārajām zālēm.

Uzdevumi

—	Koordinēt zinātnisku novērtēšanu attiecībā uz zālēm, kam piemēro Savienības tirdzniecības atļauju izsniegšanas kārtību.

—	Koordinēt Savienībā atļauto zāļu uzraudzību (farmakoloģiskā uzraudzība).

—	Sniegt atzinumu par maksimālo daudzumu attiecībā uz veterināro zāļu paliekām, kas ir pieļaujamas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

—	Koordinēt uzraudzību attiecībā uz to, kā tiek ievērota laba ražošanas prakse, laba laboratorijas prakse un laba klīniskā prakse.

—	Reģistrēt izsniegto zāļu tirdzniecības atļauju statusu.

1. Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja, kurā ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts un pieci pieaicinātie locekļi, sniedz atzinumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz cilvēkiem paredzēto zāļu novērtēšanu.

2. Veterināro zāļu komiteja, kurā ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts,sniedz atzinumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz veterināro zāļu novērtēšanu.

3. Reti sastopamu slimību ārstēšanas zāļu komiteja, kurā ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts, sniedz atzinumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu novērtēšanu.

4. Augu izcelsmes zāļu komiteja, kurā ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts un pieci pieaicinātie locekļi, sniedz atzinumus par visiem jautājumiem, kas attiecas uz augu izcelsmes zāļu novērtēšanu.

5. Pediatrijas komiteja, kurā ir viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts un seši locekļi un viņu aizstājēji, kas pārstāv veselības aprūpes profesionāļus un pacientu asociācijas, ir atbildīga par pediatrijas pētījumu plānu zinātnisko izvērtēšanu un apstiprināšanu, kā arī par to atbrīvojumu un atlikšanas sistēmu.

6. Uzlabotas terapeitiskās iedarbības zāļu komitejā ir pieci locekļi no Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas un viņu aizstājēji, viens loceklis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts, divi locekļi un viņu aizstājēji, kuri pārstāv klīnicistus, divi locekļi un viņu aizstājēji, kuri pārstāv pacientu asociācijas. Tā atbild par visiem jautājumiem saistībā ar uzlabotas terapeitiskās iedarbības zāļu novērtēšanu un šo zāļu sertificēšanu un klasifikāciju.

7. Valdē ietilpst viens pārstāvis un viņa aizstājējs no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji un divi Eiropas Parlamenta iecelti pārstāvji, divi pārstāvji no pacientu organizācijām, viens pārstāvis no ārstu organizācijām un viens pārstāvis no veterināru organizācijām. Valde pieņem darba programmu un gada pārskatu.

8. Izpilddirektoru ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

9. Iekšējā revīzija

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests

10. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

11. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

194 389 milj. EUR (182 895 milj. EUR)

Savienības ieguldījums: 18,7 % (18,8 %)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 530 (481)

Aizņemtās amata vietas:

511 (469)

160 (104) pārējie darbinieki (līgumdarbinieki, norīkotie valstu eksperti, nodarbinātības aģentūras darbinieki)

Kopējais darbinieku skaits: 664 (587)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām:

520 (483)

administrācijā:

144(104)

Cilvēkiem paredzētās zāles

—	tirdzniecības atļauju pieteikumi: 96 (103)

—	apstiprinoši atzinumi: 117 (68)

—	vidējais vērtēšanas laiks: 157 dienas (184 dienas)

—	atzinumi pēc zāļu atļaujas izsniegšanas: 2 396 (2 122)

—	farmakoloģiskā uzraudzība (ziņojumi par zāļu nevēlamu ietekmi (no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un no valstīm ārpus EEZ): 252 117 ziņojumi (193 587 ziņojumi)

—	regulāri ziņojumi par jaunākajiem drošības datiem: 425 (391)

—	sagatavoti zinātniskie atzinumi: 308 (263)

—	savstarpējās atzīšanas un decentralizācijas procedūras: uzsāktas 16 307 (14 522); ar pozitīvu iznākumu 15 335 (12 681)

—	pieteikumi izpētes plāniem pediatrijā: 273 (271), kas attiecas uz 364 (395) indikācijām

Veterinārās zāles

—	tirdzniecības atļauju pieteikumi: 15 (16)

—	zāļu variantu pieteikumi: 113 (100)

—	pārbaudes: 233 (253)

Augu izcelsmes zāles

augu monogrāfijas: 17 (17)

tradicionālajās augu izcelsmes zālēs lietojamo augu izcelsmes vielu, preparātu un to kombināciju saraksts: 0 (5)

Reti sastopamu slimību ārstēšanas zāles

—	pieteikumi: 164 (119)

—	apstiprinoši atzinumi: 113 (86)

MVU:

—	pieprasījumi piešķirt MVU statusu: 217 (242)

—	pieprasījumi samazināt maksu vai atlikt tās samaksu: 80 (84)

Avots : Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Ņemot vērā konkursa procedūru lielo skaitu un sarežģītības pakāpi, jo īpaši IT jomā, kur saskaņā ar Palātas atzinumu tiek pieļautas galvenās kļūdas, un cenšoties konsekventāk organizēt konkursa procedūras, aģentūra veidos daudzgadu konkursa plānu un nodrošinās arī stingrāku tehnisko un konkursu uzraudzību. EMA uzskata, ka kļūdas, kuras attiecināmas uz konkursu regularitāti, nekādā ziņā neizraisīja finansiālus zaudējumus.

12.

Visi vērtēšanas komitejas locekļi šīs ļoti sarežģītās procedūras vajadzībām izmantoja plašu un sīki izstrādātu vērtēšanas ceļveža projektu. Šo ceļvedi izmantoja izmēģinājuma veidā, un var spriest, ka tas nav piemērots konsekventi visos gadījumos. Aģentūra atzīst, ka vērtējuma galīgās atzīmēs bijusi kļūda.

Vienošanās ceļā veiktās procedūras rezultātā tika piešķirti pamatlīgumi tādā pat secībā kā pretendenti sarindoti atklātajā procedūrā. Taču ievērojami uzlabota abu konkursu kvalitāte un vidējās cenas.

Ņemot vērā Palātas konstatējumus, Aģentūra gādās, lai iepirkuma procedūru rezultāti tiktu pārbaudīti pirms līgumu piešķiršanas.

13.

Tāpat kā attiecībā uz 12. punktā minēto procedūru plašu un sīki izstrādātu vērtēšanas ceļveža projektu izmantoja visi vērtēšanas komitejas locekļi. Šo ceļvedi izmantoja arī kā izmēģinājuma projekta daļu. Pieredze ar šī vērtēšanas ceļveža projektu liecināja, ka tas ir pārāk kategorisks, kā rezultātā atzīmes ir pārāk zemas.

Izmantojot gūtās pieredzes priekšrocības un ņemot vērā attiecīgo līgumu apjomu, būtu bijis prātīgāk izmēģināt vērtēšanas ceļvedi attiecībā uz mazākiem iepirkuma darījumiem.

Secinājumi bija balstīti uz konsekventu un objektīvu konkursu vērtējumu, ko sniedza vērtēšanas komiteja. Taču Aģentūra atzīst, ka vērtēšanas komitejas ziņojumā atlases kritēriju izvērtēšana ir neskaidra.

Lai izvairītos no šādu problēmu atkārtošanās, ir uzsāktas uzlabošanas darbības.

14.

Iepirkumi bija nepieciešami pakalpojumu turpināšanai, kā arī preču uzturēšanai un iegādei, jo esošo pamatlīgumu termiņi tuvojās beigām. Tehnisku iemeslu dēļ vienošanās ceļā veiktajām procedūrām alternatīvu nebija. Galvenais sarunu mērķis bija samazināt esošo preču un pakalpojumu cenas. Sarunu procesa gaitā Aģentūra panāca ievērojamu cenu samazinājumu dažiem produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem pamatlīgumiem. Ņemot vērā Palātas konstatējumus, Aģentūra nodrošinās, lai vienmēr būtu sagatavota sīki izstrādāta tehniskā specifikācija.

17.

Pēc Palātas apsvērumiem par 2006. finanšu gadu Aģentūra bija pārskatījusi savas pārnestās finanšu saistības, īpaši 2. sadaļā. Tā rezultātā dažu 2007. gadā beigušos daudzgadu līgumu termiņš tika grozīts tā, lai līgumu sākuma datums būtu pirmajā finanšu gada ceturksnī. Aģentūra joprojām pūlas samazināt savus pārnesumus. Ņemot vērā budžeta dotāciju pieaugumu, relatīvā izteiksmē II sadaļā minētie pārnesumi samazinājās no 42,6 % (2008.–2009. gadā) līdz 38,1 % (2009.–2010. gadā). Aģentūra turpinās samazināt apropriāciju pārnešanu, paredzot turpmāku pārnesto apropriāciju sarukumu no 2010. līdz 2011. gadam.

18.

Ir ieviesti pagaidu kontroles pasākumi līdz laikam, kad jaunā finanšu datubāze SAP spēs automātiski radīt un atjaunināt datus par maksu no operatīvās datubāzes uzreiz pēc pieteikumu apstiprināšanas.

Tas nekavējoties uzrādīs kavējumus pēc zinātniskajiem darbības procesiem un pirms maksu atguves uzsākšanas.

19.	Aģentūras revīzijas padomdevēja komiteja ir pārskatījusi, pieņēmusi un oficiāli apstiprinājusi īstenoto finanšu pārvaldības politiku.

(1) OV L 214, 24.8.1993., 1. lpp. un OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp. Saskaņā ar otro minēto regulu Aģentūras sākotnējais nosaukums “Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūra” ir mainīts uz “Eiropas Zāļu aģentūra”.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā, kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33 pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 30. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 30. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai www.emea.europa.eu/htms/general/manage/ar.htm.

(12) Aplēstā vērtība – 30 miljoni EUR.

(13) Aplēstā vērtība – 4 miljoni EUR.

(14) Aplēstā vērtība – 5,3 miljoni EUR.

(15) Aplēstā vērtība – 4 miljoni EUR.

(16) OV C 304, 15.12.2009., 27. lpp.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/34

ZIŅOJUMS

par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/07

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	35
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	35
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.	36
Tabula…		37
Aģentūras atbildes…		39

IEVADS

Eiropas Ķimikāliju aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Helsinkos, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (1). Tās galvenie uzdevumi ir nodrošināt cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, kā arī vielu brīvu apriti (attiecībā uz pašām vielām un vielām preparātos vai izstrādājumos), reizē veicinot konkurenci un novatorismu. Aģentūra arī veicina alternatīvu metožu izstrādi vielu risku novērtēšanai (2). Aģentūra 2008. gada 1. janvārī kļuva finansiāli neatkarīga no Komisijas.

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 70,4 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 66,4 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 355 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 244 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Kopumā 20 miljonus EUR (29 % apropriāciju) pārnesa uz 2010. budžeta gadu. Turklāt 3,3 miljonus EUR (5 % apropriāciju) anulēja. Saskaņā ar grāmatvedības informāciju aptuveni 17,6 miljoni EUR (88 % pārnesto apropriāciju) attiecas uz gada beigās vēl neīstenotiem pasākumiem (vai dažkārt vēl nesaņemtām precēm). Tas norāda uz kavēšanos Aģentūras pasākumu īstenošanā un ir pretrunā gada pārskata principam.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (Helsinki)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (REACH regula) un Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu)

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. finanšu gadā

(2008. gada dati) (12)

ECHA izveides regulas jeb REACH regulas (EK) Nr. 1907/2006 juridiskais pamats ir 114. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Mērķi

REACH regulas mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu risku novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu. (REACH regulas 1. pants)

Aģentūrai vajadzētu būt galvenajai, kas nodrošina to, ka visas ieinteresētās puses un sabiedrība uzticas ķimikāliju tiesību aktu un lēmumu pieņemšanas procesam un zinātniskam pamatojumam, kas ir to pamatā. Aģentūrai būtu jāuzņemas centrālā loma šīs regulas un tās īstenošanas saziņas koordinācijā. Tādēļ ir būtiski, ka Savienības iestādes, dalībvalstis, plaša sabiedrība un ieinteresētās puses uzticas Aģentūrai. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt tās neatkarību, augstas zinātniskās, tehniskās un reglamentējošās spējas, kā arī pārskatāmību un efektivitāti. (REACH regulas 95. apsvērums)

Uzdevumi

Eiropas Ķimikāliju aģentūru izveidoja, lai pārvaldītu un dažos gadījumos īstenotu REACH regulas tehniskos, zinātniskos un administratīvos aspektus, un šo aspektu sakarā nodrošinātu konsekvenci Savienības mērogā. (REACH regulas 75. pants)

Aģentūra arī sniedz dalībvalstīm un Savienības iestādēm iespējami labākos zinātniskos un tehniskos padomus jautājumos, kas attiecas uz ķimikālijām, kuras ir Aģentūras darbības jomā un ir nodotas tās pārziņā saskaņā ar REACH regulu. (REACH regulas 77. panta 1. punkts)

Aģentūra arī pilda uzdevumus, kuri ir saistīti ar ķīmisko vielu klasifikāciju un marķējumu, kas izriet no regulas par vielu un maisījumu klasificēšanu (EK) Nr. 1272/2008. Proti, Aģentūra sniedz dalībvalstīm un Savienības iestādēm iespējami labākos zinātniskos padomus, un nozarei un kompetentām dalībvalstu iestādēm tā sniedz tehniskas un zinātniskas norādes.

1. Valde

Valdē darbojas viens pārstāvis no katras dalībvalsts (izvirzītos locekļus amatā ieceļ Padome) un, lielākais, seši Komisijas iecelti pārstāvji, tostarp trīs personas bez balsstiesībām, kuras pārstāv ieinteresētās personas, kā arī divas Eiropas Parlamenta ieceltas neatkarīgas personas. ((REACH regulas 79. pants)

Uzdevumi: REACH regulas 78. pantsun aģentūru pamata finanšu regula. Valde pieņem gada un daudzgadu darba programmu, Aģentūras galīgo budžetu, vispārējo pārskatu, iekšējās kārtības noteikumus un procedūras. Valdei ir disciplināras un iecēlējas pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru. Valde ieceļ Apelācijas padomes locekļus un komiteju locekļus.

2. Izpilddirektors

Uzdevumi: REACH regulas 83. pants.

3. Komitejas

Aģentūrā izveidotas trīs komitejas (Riska novērtēšanas komiteja, Dalībvalstu komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja).

Uzdevumi: REACH regulas 76. panta 1. punkta c)–e) apakšpunkti.

4. Ieviešanas informācijas apmaiņas forums

Uzdevumi: REACH regulas 76. panta 1. punkta f) apakšpunkts.

5. Sekretariāts

Uzdevumi: REACH regulas 76. panta 1. punkta g) apakšpunkts.

6. Apelācijas padome

Uzdevumi: REACH regulas 76. panta 1. punkta h) apakšpunkts.

7. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

8. Iekšējā revīzija

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests

9. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets (tostarp budžeta grozījumi)

70,4 (66,4) miljoni EUR, tostarp:

ienākumi no maksām:

2,2 (3,8) miljoni EUR

Savienības ieguldījums:

66,6 (62,6) miljoni EUR

Darbinieku skaits2009. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā 324 (220)

Aizņemtās amata vietas:

293 (210)

Pārējie darbinieki: 62 (34)

Līgumdarbinieki, norīkotie valstu eksperti un personāla nomas aģentūras darbinieki

KOPĒJAIS darbinieku skaits: 355 (244)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

—	pamatdarbībām: 237 (164)

—	administrācijā un palīgdarbos: 118 (80)

Būdama jaunizveidota aģentūra, tā veica sagatavošanas darbus un palielināja resursus tādās jomās kā reģistrācija, vērtēšana, apstiprināšana un ierobežojumi, kā arī klasificēšana un marķēšana. Aģentūra veidoja komitejas.

REACH-IT sistēmas un citu IT sistēmu izstrāde.

Izveidotas administratīvās un pārvaldības sistēmas.

Sākotnējo reģistrāciju skaits: 38 000 (2 750 000) reģistrācijas 16 800 (150 000) vielām; reģistrējušies 3 400 (65 000) uzņēmumi

Pabeigto reģistrācijas lietu skaits, neskaitot atbrīvojumus no vispārēja pienākuma reģistrēt uz ražojumiem un procesiem orientētu pētniecību un tehnoloģiju izstrādi: 500 (70)

Izmeklēšanu skaits: 1 000 (250)

Palīdzības dienests atbildējis uz 6 600(12 300) jautājumiem

Publicētas jaunas metodiskās norādes: 2 (6)

Atjauninātas metodiskās norādes: 0 (10)

Pabeigto atbilstības pārbaužu skaits: 14 (1)

Dalībvalstu komitejas vienprātīgu nolīgumu skaits: 15 (15)

Riska novērtēšanas komitejas/Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumu skaits: 1

Noteikto vielu skaits, kas ar laiku tiks iekļautas XIV pielikuma sarakstā: 15 (15)

Ieteikumu skaits par vielām, kuras būtu jāiekļauj prioritāro vielu sarakstā REACH regulas XIV pielikumā: 1

Priekšlikumu skaits saskaņotai klasifikācijai un marķējumam: 30 (14)

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDE

13.

29 % kopējo apropriāciju pārnešana uz 2009. gada budžetu ir salīdzināma ar 22 % iepriekšējā gadā, un 5 % anulētās apropriācijas ir mazāk nekā 23 % 2008. gadā, kas liecina par labāku kopējā budžeta īstenošanu. Aģentūrai radās neparedzēta aizkavēšanās dažu savu darbību īstenošanā un līgumu noslēgšanā, tā rezultātā bija nepieciešama līdzekļu pārnešana. Aģentūra turpinās attīstīt savu publisko iepirkumu un budžeta izpildes plānošanu un uzraudzību, lai turpinātu samazināt pārnesto apropriāciju īpatsvaru 2010. gadā.

(1) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā, kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 16. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 29. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://echa.europa.eu/publications/annual_accounts_en.asp.

(12) Vajadzības gadījumā skaitļi ir noapaļoti uz augšu vai leju līdz tuvākajam desmitam, simtam vai tūkstotim.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/40

ZIŅOJUMS

par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/08

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	41
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	41
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–16.	42
CITI JAUTĀJUMI …	17.	42
Tabula …		43
Aģentūras atbildes …		45

IEVADS

Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Varšavā, izveidoja ar Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (1). Aģentūras galvenais uzdevums ir koordinēt dalībvalstu darbības ārējo robežu pārvaldības jomā (atbalsts operatīvai sadarbībai, tehniska un operatīva palīdzība un riska analīze) (2).

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 89 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 71,2 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 226 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 185 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Budžets 2009. gadā palielinājās par 17,2 miljoniem EUR un bija par gandrīz 28 % lielāks nekā iepriekšējā gadā. Tomēr 27 miljoni EUR apropriācijās bija jāpārnes uz nākamo gadu un apropriācijas 13,9 miljonu EUR (12) apmērā bija jāanulē. Arī 2008. gadā bija jāanulē apropriācijas 13 miljonu EUR apmērā. Tas liecina, ka Aģentūrai joprojām ir jāuzlabo apropriāciju izlietojuma līmenis.

14.	No 25,5 miljoniem EUR saistību apropriācijās, ko pārnesa uz nākamo gadu III sadaļā “Darbības izdevumi”, 3,4 miljoni EUR attiecās uz pabeigtām darbībām, un šīs saistības būtu bijis jāatceļ.

15.	Budžeta sagatavošanas procedūras nebija pietiekami stingras, un tāpēc bija jāveic 28 budžeta pārvietojumi. Sešas no 39 budžeta pozīcijām II sadaļā “Administratīvie izdevumi” gada beigās nebija izmantotas un 35 % attiecīgo apropriāciju anulēja.

16.

Aģentūras pārskatos ir norādīts, ka 7,5 miljoni EUR ir samaksāti kā operatīvo darbību priekšfinansējums robežkontroles dienestiem. Astoņu operatīvo darbību parauga revīzijā atklājās, ka izmaksas bija nepamatoti aplēstas pārāk augstu (izmaksu palielinājums par 27 %). Par 2009. gadā slēgtajām darbībām bija jāizdod vairāk nekā 40 piedziņas rīkojumi, lai atgūtu pārmaksātos avansus.

CITI JAUTĀJUMI

17.

Tāpat kā 2008. gadā (13) 2009. gadā vairāk nekā 28 miljonus EUR samaksāja saskaņā ar Aģentūras parakstītiem vienpusējiem dotācijas piešķiršanas lēmumiem. Šāda veida instruments nav minēts spēkā esošajos aģentūru darbības reglamentējošos noteikumos. Komisijas 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK, Euratom) Nr. 652/2008 75. panta 2. punktā (14) ir noteikts, ka par dotācijām Aģentūra un saņēmējs noslēdz rakstiskus līgumus. Saskaņā ar Palātas apsvērumu tika parakstīts partnerattiecību pamatnolīgums ar dalībvalstu robežkontroles dienestiem, un saskaņā ar šo jauno instrumentu tika samaksāti aptuveni 0,3 miljoni EUR.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula.

Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Varšava)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 2007/2004

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un sniegtie pakalpojumi 2009. gadā

Padome paredz pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām [jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa], kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju. …

Savienība veido politiku, lai:

…

b)	veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību;

c)	pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.

(LESD 74. un 77. pants)

Mērķi

Aģentūru izveidoja, lai uzlabotu dalībvalstu ārējo robežu integrētu pārvaldību.

Frontex uzdevums ir:

a)	atvieglot un veicināt pašreizējo un turpmāko pasākumu efektīvāku piemērošanu attiecībā uz ārējo robežu pārvaldību;

b)	nodrošināt dalībvalstu rīcības koordināciju šo pasākumu ieviešanā, tādējādi veicinot efektīvu, augstu un vienotu personu kontroles līmeni un Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu uzraudzību;

c)	nodrošināt Komisijai un dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko palīdzību un speciālās zināšanas ārējo robežu pārvaldības jomā un veicināt dalībvalstu solidaritāti.

Galvenie uzdevumi

1)	koordinēt dalībvalstu operatīvo sadarbību ārējo robežu pārvaldības jomā;

2)	palīdzēt dalībvalstīm mācīt valsts robežsargus, tostarp izveidot vienotus mācību standartus;

3)	veikt riska analīzi;

4)	sekot tās zinātniskās pētniecības attīstībai, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli un uzraudzību;

5)	palīdzēt dalībvalstīm, ja vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība;

6)	nodrošināt vajadzīgo palīdzību dalībvalstīm kopīgo izraidīšanas pasākumu organizēšanā.

1. Valde

Valdes sastāvs:

—	viens pārstāvis no katras dalībvalsts;

—	divi Komisijas pārstāvji;

—	viens pārstāvis no katras Šengenas asociētās valsts (Norvēģija un Īslande) ar ierobežotām balsstiesībām.

2. Izpilddirektors

Ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

3. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta.

4. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma.

Budžets

88,8 milj. EUR (71,2 milj. EUR)

*	Savienības ieguldījums 85,0 milj. EUR –(68 milj. EUR)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

*	Štatu sarakstā: 117 (94)

*	Aizņemtās štata vietas: 100 (75)

Pārējās štata vietas:

Plānotie līgumdarbinieki: 68 (50)

Nodarbinātie līgumdarbinieki: 60 (44)

Plānotie norīkotie valstu eksperti: 70 (70)

Nodarbinātie norīkotie valstu eksperti: 66 (66)

Plānotais kopējais darbinieku skaits: 255 (214),

no tiem nodarbināti: 226 (185)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

*	pamatdarbībām: 157 (126)

*	administrācijā: 69 (59)

Riska analīzes jomā publicēti 14 ilgtermiņa stratēģiskie vērtējumi, četri ceturkšņa pārskati, 294 analītiskie materiāli kopīgo darbību atbalstam (tostarp iknedēļas brīfingi), 64 citu veidu ziņojumi, tostarp brīfingi Aģentūras pārvaldībai un veikums citu organizāciju vai iestāžu vajadzībām. Organizētas četras regulāras Aģentūras riska analīzes tīkla (FRAN) sanāksmes un divas reģionālas ekspertu sanāksmes. Rīkotas sešas FronBAC mācības, kurās piedalījās 108 analītiķi no dalībvalstīm un Aģentūras Riska analīzes nodaļas.

Operatīvās sadarbības jomā notikušas 16 kopīgas operācijas, divi eksperimentālie projekti un 32 izraidīšanas pasākumi.Operatīvo dienu kopējais skaits sasniedza 5 086. Tika rīkotas arī četras konferences.

Mācību jomā tika organizēti 192 mācību pasākumi; pamatojoties uz Aģentūras instrumentiem, aptuveni 250 000 robežsargu dalībvalstīs / Šengenas asociētajās valstīs / trešās valstīs apmeklēja mācību pasākumus, kurus centralizēti rīkoja Aģentūra vai dalībvalstīs uz vietas, vai arī pašmācībai tika izmantota Aģentūras mācību programma vai mācību instrumenti.

Mehānisms ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei tika vēl vairāk pilnveidots ar ievadmācību kursu palīdzību, piecām praktiskām nodarbībām un divām pilna mēroga gatavības rezerves mācībām.

Aģentūras izveidotais Stāvokļa centrs kā vienīgais kontaktpunkts informācijas apmaiņai ar ārējām personām ieviesa Frontex-One-Stop-Shop jeb vienas pieturas aģentūras instrumentu, kas ir interneta vidē izveidots informācijas apmaiņas portāls, kuru izmanto 28 valstis un 250 lietotāji. Aģentūras izveidotais Stāvokļa centrs sāka veikt stāvokļa un krīzes uzraudzību pēc “9 stundu / 7 dienu” principa, sniedzot agrīnos brīdinājumus un stāvokļa un misijas gaitas ziņojumus iekšējiem un ārējiem klientiem. Ikdienas informatīvie izdevumi tika nosūtīti 300 adresātiem, tostarp daudziem ārējiem portāliem, kuri izdevumus izplata daudziem ārējiem klientiem.

Pētniecības un attīstības jomā rīkotas sešas lielas praktiskās mācības/konferences, sākta gatavošanās trim pēcpārbaudes pasākumiem, kas paredzēti 2010. gadā. Pētniecības un attīstības nodaļa ir piedalījusies aptuveni 180 iekšējās un ārējās praktiskās mācībās, konferencēs un darba sanāksmēs. Nodaļa sagatavoja desmit ziņojumus, četrus pētījumus un vienu bukletu/rokasgrāmatu. Nodaļa iniciēja piecus jaunus projektus un turpināja vienu liela mēroga projektu no 2008. gada. Tā arī pastiprināja gatavošanos Eiropas Novērošanas sistēmas (EUROSUR) lielajam eksperimentālajam projektam. Pētniecības un attīstības nodaļa arī sagatavoja un veica valstu apmeklējumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Grieķijā.

Sadarbojoties ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, parakstīja darba vienošanos ar kompetentajām iestādēm Albānijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē, ASV, Baltkrievijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Parakstīja arī sadarbības plānu ar Moldovu.

Turpinājās un nostiprinājās sadarbība ar ES struktūrām un starptautiskām organizācijām. Līdz 2009. gada beigām bija parakstīta darba vienošanās ar Eiropolu, Interpolu, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta Situācijas centru, Eiropas Policijas akadēmiju, Starptautisko migrācijas organizāciju, Starptautisko Migrācijas politikas attīstības centru, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru. Ar Tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorātu (ĢD JLS) ir parakstīts saprašanās memorands par droša tīmekļa informācijas tīkla izveidi dalībvalstu migrācijas dienestu vajadzībām (ICONet ) un ir panākta vienošanās ar Muitas sadarbības darba grupu par Padomes dokumentu saistībā ar koordinēšanas mehānismu. Ar Eiropolu un Starptautisko migrācijas organizāciju ir parakstīts sadarbības plāns un ar Kopīgo pētniecības centru – divi pakalpojumu kvalitātes nolīgumi.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.	Aģentūra turpināja pūliņus ar mērķi uzlabot budžeta plānošanu un izpildi. 2010. gada pirmajā pusē konstatēts ievērojams progress, tā pamatā ir efektīvāka sadarbības pārraudzība ar dalībvalstīm.

14.	Aģentūra ir ievērojami uzlabojusi iekšējās procedūras saistībā ar maksājumiem kopumā un, tādējādi, ar apropriāciju pārnešanu. 2010. gadā līdzīgas situācijas nav pieļaujamas.

15.	Pārnesumi 2. sadaļā veikti, lai sakārtotu administratīvo izdevumu apjomu un shēmu atbilstoši Aģentūras vajadzībām.

16.	Aģentūra plāno budžetu saskaņā ar darbības plāniem, kurus izstrādā kopā ar dalībvalstīm. Dažkārt zemāka dalības līmeņa dēļ nākas atmaksāt veiktos avansa maksājumus. Pastāvīgi tiek veltīti pūliņi, lai uzlabotu darbības budžeta precizitāti.

17.	Aģentūra ir ieviesusi jaunu juridisku formu nolīgumu slēgšanai ar dalībvalstīm, kura nodrošina paredzēto mērķu izpildi.

(1) OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 22. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 12. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://www.frontex.europa.eu/budget_and_finance/

(12) 6,7 miljoni EUR 2009. gada apropriācijās un 7,2 miljoni EUR no 2008. gada pārnestajās apropriācijās.

(13) 15. punkts Ziņojumā par 2008. finanšu gadu (OV C 304, 15.12.2009., 38. lpp.).

(14) OV L 181, 10.7.2008., 23. lpp.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/46

ZIŅOJUMS

par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/09

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	47
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	47
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–14.	48
Tabula …		49
Aģentūras atbildes …		51

IEVADS

Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Bilbao, izveidoja ar Padomes 1994. gada 18. jūlija Regulu (EK) Nr. 2062/94 (1). Aģentūras uzdevums ir vākt un izplatīt informāciju par valstu un Savienības prioritātēm attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī atbalstīt tās dalībvalstu un Kopienas organizācijas, kas ir iesaistītas politikas izstrādē un ieviešanā, un sniegt informāciju par profilakses pasākumiem (2).

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 15 miljoni EUR, kas ir apmēram tikpat, cik iepriekšējā gadā. Gada beigās Aģentūrā strādāja 68 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 64 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

No III sadaļas (Pamatdarbība) 3,5 miljonus EUR jeb 47 % uzņemto saistību pārnesa uz 2010. budžeta gadu. Saskaņā ar grāmatvedības informāciju aptuveni divi miljoni EUR pārnestajās apropriācijās atbilst darbībām, kas gada beigās vēl nebija īstenotas. Tas liecina par kavēšanos, īstenojot no Aģentūras budžeta finansētos III sadaļas pasākumus, un ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

14.	No 2008. gada pārnestās apropriācijas par 0,7 miljoniem EUR (jeb 18 % salīdzinājumā ar 10 % 2008. gadā) nācās anulēt. Pieaugušais anulēto apropriāciju līmenis atkal norāda uz to, ka Aģentūrai stingrāk jāpiemēro gada pārskata princips.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Aģentūra drošībai un veselības aizsardzībai darbā (Bilbao)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence, kā noteikts Padomes regulās (Padomes 1994. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 2062/94, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 24. jūnija Regulu (EK) Nr. 1112/2005)

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

Noteikumi sociālajā jomā

Savienība un dalībvalstis […] par saviem mērķiem izvirza […] nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu nolūkā tos saskaņot, turpinot ieviest uzlabojumus, kā arī pienācīgu sociālo aizsardzību, dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstību, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību.

Lai sasniegtu 151. pantā izvirzītos mērķus, Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbības šādās jomās:

a)	uzlabojumi, jo īpaši darba vidē, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību;

b)	darba apstākļi;

e)	darba ņēmēju informēšana un apspriešanās ar tiem;

h)	no darba tirgus atstumtu personu integrācija, neskarot 166. pantu;

i)	vīriešu un sieviešu vienlīdzība attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā;

j)	sociālās atstumtības izskaušana;

(Izraksti no LESD 151. un 153. panta.)

Mērķi

Lai uzlabotu darba vidi attiecībā uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību, kā noteikts Līgumā un turpmākajos stratēģijas dokumentos un rīcības programmās, kas attiecas uz veselības aizsardzību un drošību darbvietā, Aģentūras mērķis ir nodrošināt Savienības iestādes, dalībvalstis, sociālos partnerus un šajā jomā iesaistītos ar tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju, kas izmantojama drošības un veselības aizsardzībai darbā.

Uzdevumi

—	Vākt, analizēt un izplatīt informāciju par valstu un Savienības prioritātēm un zinātnisko izpēti.

—	Veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu, ietverot informāciju par mācību programmām.

—	Nodrošināt Savienības iestādes un dalībvalstis ar informāciju, kas tām vajadzīga, lai izstrādātu un ieviestu politiku, jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

—	Sniegt informāciju par profilakses pasākumiem.

—	Dot ieguldījumu stratēģiju un Savienības rīcības programmu attīstībā.

—	Izveidot tīklu, kas aptver valstu kontaktpersonas un tematiskos centrus.

1. Valde

Sastāvs

—	viens pārstāvis no katras dalībvalsts valdības;

—	viens pārstāvis no katras dalībvalsts darba devēju organizācijas;

—	viens pārstāvis no katras dalībvalsts darba ņēmēju organizācijas;

—	trīs pārstāvji no Komisijas.

Pirmo trīs kategoriju locekļus un to aizstājējus ieceļ no Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļu un to aizstājēju vidus.

Uzdevums

Pieņemt Aģentūras darba programmu, budžetu un gada pārskatu.

2. Birojs

Sastāvs

—	Valdes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki;

—	viens koordinators no katras no trim interešu grupām;

—	vēl pa vienam pārstāvim no katras grupas un Komisijas.

Uzdevums

Pārraudzīt Valdes lēmumu sagatavošanu un kontrolēt to īstenošanu.

3. Direktors

Ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

4. Komitejas

Obligātas konsultācijas ar Komisiju un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju par darba programmu un budžetu.

5. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

6. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

—	15,0 miljoni EUR (14,9 miljoni EUR)

tostarp:

—	Savienības subsīdija, Nodarbinātības ĢD: 92,6 % (96,5 %)

—	Savienības subsīdija, Paplašināšanās ĢD: 6,5 % (2,4 %)

—	Cits: 0,9 % (1,1 %)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

44 (44) amata vietas štatu sarakstā,

no kurām aizņemtas: 42 (41)

vakantas: 2 (3)

26 (23) citas amata vietas (līgumdarbinieki – vienu no tiem finansēja no īpaši atvēlētiem līdzekļiem, norīkotie valstu eksperti, vietējie darbinieki un stažieri).

Kopējais darbinieku skaits: 68 (64)

norīkoti

pamatdarbībām: 50 (45)

administrācijā: 9 (10)

dažādiem uzdevumiem: 9 (9)

Eiropas Riska observatorija (ERO)

—	Pabeigts faktiskais darbs Eiropas uzņēmumu aptaujā par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER) – 31 valsts, 36 000 aptauju. Pirmie rezultāti prezentēti Valdes sanāksmē.

—

Publikācijas: Ķīmisko risku rašanās. Nanodaļiņas. Stress: fakti un skaitļi. Bioloģiskie aģenti un pandēmijas. Darba inspekciju stratēģiskā plānošana. Darba drošība un veselība tīrīšanas/uzkopšanas jomā nodarbinātajiem. Cilvēka un mašīnas saskarne kā jauns riska veids. Pētījums par kancerogēnu, mutagēnu un reprotoksisku vielu iedarbības robežlielumiem ES dalībvalstu līmenī.

—	Sākta prognozēšana par tehnoloģisko jauninājumu ietekmi uz drošību un veselību “zaļajos darbos” līdz 2020. gadam.

—	Datu vākšana par sieviešu veselību un drošību darbā.

—	Semināri par ķīmisko risku rašanos, vardarbību un uzmākšanos.

Darba vides informācija

—	Datu vākšana un riska novērtēšanas līdzekļu datubāze Aģentūras tīmekļa vietnē.

—	Publicēti divi ziņojumi un informācijas lapas par riska novērtēšanu.

—	Izstrādāts tiešsaistes interaktīvs riska novērtēšanas līdzeklis (OiRA)

—	Turpinās to Eiropas organizāciju tīkla izveide, kuras var sniegt ekonomiskus stimulus drošībai un veselībai darbā, kā arī par šo jautājumu tiek gatavots ziņojums.

—	Seminārs un ziņojuma publikācija par kaitējuma novēršanu tīrīšanas/uzkopšanas jomā nodarbinātajiem.

—	Publicēts ziņojums par to, kā jautājums par drošību un veselību darbā ir iekļauts skolu mācību programmās, un par pasākumiem dalībvalstīs.

—	Publicēts ziņojums par riska novēršanu gados jauniem darba ņēmējiem: politika, programmas un darba prakse.

—	Apkopoti izpētītie gadījumi par garīgās veselības veicināšanu un veselīgas darba vietas veicināšanu gados jauniem darba ņēmējiem saskaņā ar projektu veselības veicināšanai darbā.

—	Pārskatīta un izstrādāta Aģentūras tīmekļa vietnes tiesību aktu sadaļa.

—	Dalība semināros, konferencēs un citos notikumos.

Komunikācija, kampaņu organizēšana un reklāma

“Veselīgu darba vietu kampaņa. Labi jums. Labi biznesam.” – Eiropas kampaņa par riska novērtējumu: labas prakses apbalvojuma piešķiršana (ar Čehijas prezidentūru); noslēguma galotņu tikšanās (ar Zviedrijas prezidentūru).

—	Tīmeklī publicēti un drukāti informatīvi materiāli un līdzekļi, kā arī pakalpojumi daudzās valodās par veselību un drošību darbā.

—	Informatīvi pasākumi: viedokļu aptauja par drošību un veselību darbā un rezultātu izplatīšana; fotokonkurss; dokumentālās filmas apbalvošana.

—	Uzraudzība un vērtēšana: veselīgas darba vietas kampaņas vērtēšana reālajā laikā; elektroniska aptauja un kritēriju noteikšana.

Sakaru izveide un koordinēšana:

—	turpmāka kontaktpersonu tīkla veidošana;

—	saikne ar Eiropas un starptautiskām organizācijām;

—	darbības spējas stiprināšana kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.

Ņemot vērā aģentūras projektu īstenošanas periodu, aģentūra atzīst nepieciešamību līdz minimumam samazināt pārnestās apropriācijas. Tam būtu jāsamazina anulēto kredīta apropriāciju līmenis.

Šim nolūkam vadība 2010. gada sākumā ieviesa ikmēneša atskaišu mehānismu, lai uzraudzītu gada darba programmā paredzēto darbību īstenošanu un attiecīgos budžeta aspektus.

Īpaša vērība tiks veltīta gada beigās vēl nenokārtotajām saistībām ar mērķi samazināt saistību apjomu par turpmāko finansiālo un tiesisko saistību segšanai nevajadzīgajām summām.

(1) OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 24. jūnija Regulu (EK) Nr. 1112/2005 (OV L 184, 15.7.2005., 5. lpp.).

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/200238. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 17. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 22. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://osha.europa.eu/en/about/finance/.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/52

ZIŅOJUMS

par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/10

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	53
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	53
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–14.	54
CITI JAUTĀJUMI …	15.–16.	54
Tabula …		55
Aģentūras atbildes …		57

IEVADS

Eiropas Jūras drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Lisabonā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (1). Aģentūras uzdevums ir nodrošināt augsta līmeņa kuģošanas drošību un novērst kuģu radīto piesārņojumu, sniegt tehnisko palīdzību Komisijai un dalībvalstīm, pārraudzīt attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu un novērtēt to efektivitāti (2).

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 53,3 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 50,2 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 212 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 211 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Tāpat kā 2008. gadā (12) budžeta sagatavošanas procedūras nebija pietiekami stingras, tāpēc bija jāveic daudz budžeta pārskaitījumu (13). Lai segtu izdevumus programmai, kuru finansēja no piešķirtajiem ieņēmumiem (14), no Eiropas Komisijas subsīdijas pārskatīja EUR 260 000. Tas palielināja uz 2010. gadu pārnesto apropriāciju summu un samazināja Komisijai atmaksājamo summu. Nepilnības piesārņojuma novēršanas pasākumu (15) un jaunā LRIT (16) darbības plānošanā un uzraudzībā bija par iemeslu 6,6 miljonu EUR maksājumu apropriāciju atcelšanai.

14.	Vienam projektam budžeta saistības (EUR 498 780) bija uzņemtas par 2009. gada apropriācijām, lai gan juridiskās saistības uzņēma tikai 2010. gadā. Tas ir pretrunā budžeta gada pārskata principam.

CITI JAUTĀJUMI

15.

Vairāk nekā 75 % no gada laikā sāktajām iepirkuma procedūrām (17) bija sarunu procedūras, kuras galvenokārt balstījās uz izņēmumiem, kas noteikti Finanšu regulas īstenošanas kārtības 126. un 127. pantā. Par šādām procedūrām bija jāziņo budžeta lēmējiestādēm, kā noteikts Aģentūras finanšu noteikumu 30. pantā.

16.

Darbā pieņemšanas procedūru revīzijā atklājās šādas nepilnības: nebija ievērota rakstisko pārbaudījumu anonimitāte, iepriekš noteiktajiem kritērijiem neatbilstošus kandidātus aicināja uz interviju un kritērijus kandidātu saraksta saīsināšanai nepiemēroja konsekventi. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Jūras drošības aģentūra (Lisabona)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1644/2003 un Regulu (EK) Nr. 724/2004

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati )

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

Kopējā transporta politika

“Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu”.

(100. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību.)

Mērķi

—	Nodrošināt augstu, vienveidīgu un efektīvu kuģošanas drošības un kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanas līmeni.

—	Sniegt dalībvalstīm un Komisijai tehnisko un zinātnisko palīdzību.

—	Uzraudzīt attiecīgo Savienības tiesību aktu ieviešanu un novērtēt veikto pasākumu efektivitāti.

—	Ieviest darbības metodes piesārņojuma apkarošanai Eiropas ūdeņos.

Uzdevumi

Aģentūra uzņemas plašu darbības diapazonu jomās, kas saistītas ar kuģošanas drošību un drošumu, piesārņojuma profilaksi un kuģiem piesārņojuma novēršanai.

Pirmkārt, Aģentūras uzdevums ir palīdzēt Komisijai uzraudzīt ES tiesību aktu ieviešanu cita starpā attiecībā uz klasificēšanas sabiedrībām, ostas valsts kontroli, kuģu atkritumu pieņemšanu ES ostās, kuģu aprīkojuma sertifikāciju, kuģu drošumu, jūrasbraucēju apmācību ES dalībvalstīs un citās valstīs un kuģu satiksmes uzraudzību.

Otrkārt, Aģentūra izstrādā un vada ar jūru saistītas informācijas instrumentus ES līmenī. Nozīmīgi piemēri ir SafeSeaNet kuģu satiksmes uzraudzības sistēma, lai nodrošinātu efektīvu sekošanu kuģiem un to kravām; ES LRIT Datu centrs, lai nodrošinātu zem ES karoga peldošo kuģu identifikāciju un sekošanu visā pasaulē; THETIS – informācijas sistēma, kas vajadzīga, lai īstenotu ES ostas valsts kontroles režīmu.

Līdztekus iepriekš minētajam ir izveidota ātrās reaģēšanas sistēma jūras piesārņojuma atklāšanai un novēršanai , un tajā ietilpst Eiropas dežūrējošo kuģu tīkls (šie kuģi paredzēti ātrai reaģēšanai naftas produktu noplūdes gadījumā), kā arī Eiropas satelītdienests naftas produktu noplūdes uzraudzībai (CleanSeaNet) – abu tīklu mērķis ir izveidot efektīvu sistēmu, kas aizsargātu ES krastus un ūdeņus no kuģu izraisītā piesārņojuma.

Visbeidzot, Aģentūra konsultē Komisija par tehniskiem un zinātniskiem jautājumiem, kas attiecas uz kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, pastāvīgā ieviesto pasākumu efektivitātes vērtēšanā un jaunu tiesību aktu atjaunošanā un izstrādē. Tā arī atbalsta un atvieglo sadarbību starp dalībvalstīm un izplata labāko praksi. Dalībvalstu speciālistiem ir piedāvāta pamatīga mācību programma. Tajā pašā laikā Aģentūra ir palīdzējusi jaunajām dalībvalstīm un kandidātvalstīm transponēt un ieviest ES tiesību aktus.

1. Valde

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, četri pārstāvji no Komisijas un četri attiecīgo nozaru pārstāvji bez balsstiesībām.

Uzdevumi

—	Pieņemt daudzgadu darbinieku politikas plānu, gada budžetu, darba programmu, gada pārskatu un izvērstu plānu Aģentūras gatavībai reaģēt un piesārņojumu un novērst to.

—	Pārraudzīt izpilddirektora darbu.

2. Izpilddirektors

Ieceļ Valde. Komisija var ierosināt vienu vai vairākus kandidātus.

3. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta.

4. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Parlaments pēc Padomes ieteikuma.

Budžets

48,3 miljoni EUR saistību apropriācijās

(50,2 miljoni EUR saistību apropriācijās)

53,3 miljoni EUR maksājumu apropriācijās

(50,2 miljoni EUR maksājumu apropriācijās)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. Decembrī

Pastāvīgie un pagaidu darbinieki:

192 (181)

Līgumdarbinieki:

27 (27)

Norīkoti valstu eksperti:

15 (15)

—	37 semināri un citi pasākumi (semināros piedalījās apmēram 900 dalībnieku)

—	34 dažādi mācību kursi (tostarp 4 ostas valsts kontroles ierēdņiem); kursu rezultātā apmācīti 486 valstu speciālisti (no tiem 230 ostas valsts kontroles ierēdņi)

—	113 inspekcijas un apmeklējumi

—	SafeSeaNet sistēma pilnībā darbojas.

—	2 275 satelītattēli pasūtīti un 2 113 izanalizēti CleanSeaNet sistēmā.

—	ES LRIT Datu cents ir sācis darboties.

—	13 piesārņojuma novēršanas kuģu līgumi (2009. gadā līgumi noslēgti ar vēl diviem jauniem kuģiem)

—	47 treniņi un 12 mācības ar piesārņojuma novēršanas kuģiem

—	Jūras drošības aģentūras (EMSA) Kuģošanas drošības dienesti darbojas nepārtraukti.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.

Aģentūra turpina centienus uzlabot plānošanu un pārraudzību, tādējādi samazinot budžeta pārskaitījumu skaitu. Ārkārtas situācijā Aģentūra bija spiesta piešķirt apropriācijas Equasis projektam pārskaitījuma veidā, papildus budžetā paredzētajai iemaksai. Šie līdzekļi saskaņā ar Equasis Uzraudzības komitejas apstiprinājumu ekonomiskā ziņā paliks EMSA pēc projekta pabeigšanas vai tiks pārskaitīti citai pārvaldības struktūrai un izlietoti EMSA jūras drošības uzdevumiem.

Starptautiskā Jūrniecības organizācija nolēma pārcelt LRIT palaišanu no 2009. gada 1.1. uz 1.7. Tā kā attiecīgo karogu reģistru lielums nebija zināms un kuģu pakāpeniskā reģistrācija noritēja lēnāk nekā plānots, budžetā paredzētās apropriācijas nevarēja izlietot, jo iekļauto kuģu skaits bija mazāks par prognozēto rādītāju.

14.

Lai gan tas tika nosūtīts parakstīšanai darbuzņēmējam 2009. gada beigās, visi paraksti tika saņemti tikai 2010. gada sākumā. Aģentūra ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai turpmāk nepieļautu šādas ārkārtas situācijas, piemēram, sniedzot darbuzņēmējiem precīzus norādījumus par līgumu parakstīšanas termiņiem.

15.	Aģentūra jau ir veikusi nepieciešamās darbības, un ziņojums budžeta lēmējiestādei tagad atbilst Finanšu regulas noteikumiem.

16.	Aģentūra ir veikusi nepieciešamas darbības: darbā pieņemšanas procedūras ir atjauninātas, nodrošinot vēl pārredzamāku un nediskriminējošāku darbā pieņemšanas procedūru.

(1) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas informācijai pievienota šim ziņojumam.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/200238. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 13. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 25. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai www.emsa.europa.eu.

(12) 13. punkts Pārskatā par 2008. finanšu gadu (OV C 304, 15.12.2009., 55. lpp.).

(13) 49 apropriāciju pārnesumi 2009. gadā.

(14) Projektu Equasis līdzfinansēja trīs dalībvalstis un četras trešās valstis.

(15) CleanSeaNet maksājumu apropriācijas samazināja par 1,3 miljoniem EUR.

(16) Datu centram kuģu uzraudzībai un identifikācijai lielos attālumos (Long Range Identification and Tracking Data Centre – LRIT) maksājumu apropriācijas samazināja par 1,3 miljoniem EUR.

(17) 2009. gadā sāka 53 iepirkuma procedūras, no kurām 40 bija sarunu procedūras, 22 no tām balstījās uz izņēmumiem.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/58

ZIŅOJUMS

par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/11

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	59
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	59
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–15.	60
CITI JAUTĀJUMI …	16.	60
Tabula …		61
Aģentūras atbildes …		64

IEVADS

Eiropas Vides aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Kopenhāgenā, izveidoja ar Padomes 1990. gada 7. maija Regulu (EEK) Nr. 1210/90 (1). Aģentūra atbild par tāda novērojumu tīkla izveidi, kas sniegtu Komisijai, Parlamentam, dalībvalstīm un plašākai sabiedrībai ticamu informāciju par vides stāvokli. Aģentūras sniegtajai informācijai ir jo īpaši jādod iespēja Eiropas Savienībai un dalībvalstīm veikt pasākumus, lai aizsargātu apkārtējo vidi, un izvērtēt veikto pasākumu efektivitāti (2).

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 39,9 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 37,1 miljons EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 133 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 123 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Budžeta izveides procedūras nebija pietiekami stingras, tāpēc nācās veikt daudzus budžeta pārvietojumus lielākajā daļā budžeta pozīciju (12). Daži no šiem pārvietojumiem izraisīja secīgus palielinājumus un samazinājumus tajās pašās budžeta pozīcijās (13). Dažas apropriācijas neizlietoja un gada laikā pārvietoja uz citām budžeta pozīcijām (14). Tas liecina, ka ir jāuzlabo saikne starp budžetu un darba programmu.

14.

2009. gada 23. decembrī pārvietojumi palielināja budžeta pozīciju 2 100“Noma” par EUR 364 355,02, lai (2009. gada 30. decembrī) samaksātu 2010. gada 1. ceturkšņa nomas maksu par Aģentūras telpām. Aģentūra šo summu attiecināja uz 2009. gada budžetu. Šāda prakse ir pretrunā gada pārskata principam un samazina Komisijai atmaksājamo summu.

15.	Revīzijā atklājās nepilnības uzkrāto darbības izdevumu aplēsē. Pārbaudīto darījumu paraugā (15) aplēstie izdevumi bija pārvērtēti par EUR 147 000. Gada noslēguma procedūrā ir jāuzlabo nodaļu sniegtās informācijas precizitāte.

CITI JAUTĀJUMI

16.

Darbā pieņemšanas procedūrās bija nepilnības, piemēram, paziņojumos par vakancēm nebija norādīts maksimālais to kandidātu skaits, kurus bija paredzēts iekļaut rezerves sarakstos. Rakstiskajos pārbaudījumos un pārrunās izmantotie jautājumi nebija formulēti pirms pieteikumu izskatīšanas. Atlases komisiju lēmumi nebija pietiekami labi dokumentēti, nebija iepriekš konkretizēti kritēriji pretendentu aicināšanai uz interviju vai iekļaušanai rezerves sarakstā, protokoli bija nepilnīgi. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Vides aģentūra (Kopenhāgena)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 1210/90

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Galvenie produkti un pakalpojumi 2009. gadā

Vides politika

Savienības politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt [..] mērķus saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; aizsargāt cilvēku veselību; apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus; sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām. Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības. Tā pamatojas uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs. [..] Izstrādājot politiku [..], Savienība ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas datus, vides apstākļus dažādos Savienības reģionos; iespējamos ieguvumus un izmaksas darbības vai bezdarbības gadījumā; vienotu Savienības ekonomisku un sociālu attīstību, kā arī tās reģionu līdzsvarotu attīstību.

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pants)

Mērķi

—

Izveidot Eiropas vides informācijas un novērojumu tīklu un tādējādi nodrošināt Savienību un dalībvalstis ar:

objektīvu, drošu un salīdzināmu informāciju Eiropas līmenī, lai tās varētu:

a)	veikt vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu vidi,

b)	novērtēt šādu pasākumu rezultātus,

c)	nodrošināt to, ka sabiedrība ir pienācīgi informēta par vides stāvokli;

2)	vajadzīgo tehnisko un zinātnisko atbalstu.

Uzdevumi

—	Sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot un koordinēt Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu.

—	Nodrošināt Savienību un dalībvalstis ar objektīvu informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu un īstenotu pamatotu un efektīvu vides politiku.

—	Palīdzēt uzraudzīt vides pasākumus, sniedzot pienācīgu atbalstu prasību formulēšanā attiecībā uz ziņojumu sagatavošanu.

—	Individuāli konsultēt dalībvalstis par valstu vides pasākumu uzraudzības sistēmu izstrādi, izveidi un paplašināšanu.

—	Reģistrēt, salīdzināt un izvērtēt datus par vides stāvokli, sagatavot ziņojumus par vides kvalitāti un slodzi Savienības teritorijā, nodrošināt vienotus vides datu vērtēšanas kritērijus visām dalībvalstīm, kā arī pilnveidot un uzturēt uzziņu centru par vidi.

—	Palīdzēt nodrošināt, lai Eiropas līmenī vides dati būtu salīdzināmi, un vajadzības gadījumā ar piemērotiem līdzekļiem veicināt vides mērmetožu saskaņošanas uzlabošanu.

—	Sekmēt Eiropas vides informācijas iekļaušanu starptautiskās programmās.

—	Reizi piecos gados publicēt pārskatu par vides stāvokli, tā izmaiņām un nākotnes prognozēm.

—	Veicināt vides stāvokļa prognozēšanas paņēmienu izstrādi un informācijas apmaiņu par metodēm kaitējuma novēršanai vai mazināšanai. Veicināt metožu izstrādi videi nodarīto zaudējumu, kā arī vides saglabāšanas, aizsardzības un atjaunošanas politikas izmaksu novērtēšanai.

—	Nodrošināt drošas un salīdzināmas vides informācijas plašu izplatību sabiedrībai, it īpaši attiecībā uz vides stāvokli, šajā nolūkā sekmēt jaunās telemātikas tehnoloģijas izmantošanu.

1. Valde

Sastāvs

—	viens pārstāvis no katras dalībvalsts;

—	divi Komisijas pārstāvji;

—	divi zinātnieki, kurus iecēlis Eiropas Parlaments.

Uzdevumi

Pieņemt daudzgadu programmu un gada darba programme un nodrošināt to īstenošanu.

2. Izpilddirektors

Ieceļ Valde pēc Komisijas priekšlikuma.

3. Zinātniskā komiteja

Kvalificēti profesionāļi vides jomā, ko ieceļ Valde.

4. Ārējā revīzija

Revīzijas palāta

5. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

39,9 miljoni EUR

(37,1 miljons EUR)

Savienības subsīdija

87 % (85 %)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā:

133 (123)

Aizņemtās amata vietas: 121 (116) un 56 (51) citas amata vietas (līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti).

Kopējais darbinieku skaits: 133 (123)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei

—	pamatdarbībām 89 (80)

—	administrācijā 43 (42)

—	dažādiem uzdevumiem 1 (1).

—	Eiropas Vides aģentūras signāli, 2009. gads, galvenie Eiropas vides jautājumi.

—	Atbalsts Eiropas Savienības pārstāvniecībai, Eiropas Parlamenta deputātiem un citiem Konferencē par klimata pārmaiņām decembrī Kopenhāgenā.

—	Vides uzraudzības portāla “Eye-on Earth” atklāšana decembrī.

—	Starptautiska konference par Eiropas vides monitoringa globālajiem aspektiem – pārvaldāmo jomu mērīšana, 2009. gada maijā.

—	Siltumnīcefekta gāzu emisijas tendenču analīze un prognozes 2009. gadā.

—	Reģionālās klimata pārmaiņas un pielāgošanās – Alpos paredzamās ūdens resursu izmaiņas.

—	Ikgadējais Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu saraksts (1996.–2007. g.) un uzskaites ziņojums par 2009. gadu.

—	Ozona radītais gaisa piesārņojums Eiropā 2008. gada vasarā.

—	Eiropas Trokšņu novērošanas un informācijas sistēmas (NOISE) izveide.

—	Peldvietu ūdens kvalitāte – 2008. gada peldsezona.

—	Dzīves kvalitātes nodrošināšana Eiropas pilsētās.

—	Virzība Eiropas 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķa sasniegšanā.

—	Atskatīšanās uz gaidāmo – vērtējošo scenāriju literatūras caurlūkošana.

—	Transports krustcelēs: transporta un vides stāvokļa rādītāji Eiropas Savienībā (TERM 2008).

—	Ūdens resursi Eiropā – ūdens trūkuma un sausuma jautājumu risināšana.

—	Atkritumu novirzīšana no poligoniem – atkritumu apsaimniekošanas politikas efektivitāte Eiropas Savienībā.

—	Atkritumi bez robežām Eiropas Savienībā? Atkritumu pārrobežu sūtījumi.

—	Teritoriālā kohēzija – ES kohēzijas politikas vides aspektu analīze atsevišķās valstīs.

—	Ietekme uz iekšzemes kopproduktu un plašāka ietekme (tostarp seminārs 2009. gada novembrī).

Eiropas Vides aģentūra arī turpināja ciešu sadarbību “Četru grupā” ar Vides ĢD, Statistikas ĢD (ESTAT) un Kopīgo pētniecības centru (JRC), lai vienkāršotu ziņojumu sagatavošanu par apkārtējo vidi. Eiropas Vides aģentūrai ir vadoša loma šādās piecās jomās: klimata pārmaiņas, gaisa kvalitāte, ūdens un jūras vide, bioloģiskā daudzveidība un zemes izmantošana.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.

Pieņemot lēmumus par pārskaitījumiem, pats galvenais ir darbības vajadzības un to attīstība – jāpanāk maksimāla reaģētspēja uz ieinteresēto pušu vajadzībām, kuras gada laikā attīstās.

Tieši 2009. gads bija pirmais no jaunā piecgadu stratēģiskā plāna gadiem, ar šo plānu ieviesta jauna darbības budžeta nomenklatūra, lai labāk atspoguļotu EVA darba programmu. Tādējādi daudzās jomās nebija iespējams pamatot prognozes ar agrāko pieredzi. Tomēr EVA spēja noturēt pārskaitījumus starp sadaļām 2,3 % līmenī no apropriācijām, ievērojami zemākā nekā EVA Finanšu regulā paredzētie 10 %.

14.	Aģentūra ņem vērā Palātas piezīmes.

15.	Aģentūra turpinās uzlabot iekšējo kontroli ar mērķi uzlabot uzkrāto izdevumu aplēses precizitāti.

16.

Pašlaik Aģentūra pārskata atlases komisiju metodoloģiju, lai nodrošinātu labāku atlases procedūru pārredzamību.

Katras atlases procedūras sākumā atlases komisijai tiek atgādināts tās pienākums pilnībā un pienācīgi dokumentēt lēmumus. Aģentūra turpinās pūliņus, lai uzlabotu atlases procedūras dokumentēšanu.

(1) OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 25. maijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 5. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Aģentūras pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://www.eea.europa.eu/about-us/documents/administrativedocuments/eea-accounts-for-the-year-2009/.

(12) Kopumā 3,3 miljonu EUR apmērā (pārvietojumi sadaļās un starp sadaļām), šī summa veido 8 % no Aģentūras budžeta.

(13) 2009. gada 17. decembrī par EUR 73 070,42 palielināja budžeta pozīciju 3324“Tulkojumi” un 2009. gada 23. decembrī to samazināja par EUR 60 000. Budžeta pozīciju 3401“Vides tēmas” samazināja par 71,6 % (EUR 501 354).

(14) Sākotnējās apropriācijas EUR 250 082 apmērā budžeta pozīcijā 3405“Eiropas Vides aģentūras pārvaldība un partnerības” un 3406“Eiropas Vides aģentūras iekšējā vadība un pārvalde” neizlietoja un gada laikā pārvietoja uz citām budžeta pozīcijām.

(15) Parauga kopējā vērtība: EUR 1 202 000.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/65

ZIŅOJUMS

par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/12

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	66
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	66
CITI JAUTĀJUMI …	13.	67
Tabula …		68
Aģentūras Atbildes …		70

IEVADS

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas 2005. gada 14. janvāra Lēmumu 2005/56/EK (1). Aģentūra pārvalda Komisijas noteiktās programmas izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā, tostarp īsteno sīki izstrādātus tehnisku projektu izpildes pasākumus (2).

2.	Pēc divu budžeta grozījumu pieņemšanas Aģentūras 2009. gada administratīvais budžets bija 47,7 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 38,2 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 414 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 362 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

CITI JAUTĀJUMI

13.

Darbinieku atlases procedūrās iepriekš nebija noteikti kritēriji ne kandidātu uzaicināšanai uz interviju, ne iekļaušanai rezerves sarakstā; šos kritērijus izstrādāja žūrijas komisija pēc tam, kad kandidāti jau bija novērtēti un bija noteikta viņu secība. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (Brisele)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību

Aģentūras kompetence, kā noteikts Komisijas 2005. gada 14. janvāra Lēmumā 2005/56/EK

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

Savienība sekmē pilnvērtīgās izglītības attīstību.

(Līguma 165. panta 1. punkts)

Savienība īsteno arodmācību politiku.

(Līguma 166. panta 1. punkts)

Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu.

(Līguma 167. panta 1. punkts)

Savienība un dalībvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus Kopienas rūpniecības konkurētspējai.

(Līguma 173. panta 1. punkts)

Mērķi

Izglītības, kultūras un rūpniecības politikā ir veikti daudzi pasākumi, lai Eiropas Savienībā sekmētu izglītību, arodmācības, audiovizuālo jomu, kultūru, jauniešu un pilsonisko aktivitāti Eiropas Savienībā. Šo pasākumu galvenie mērķi ir veicināt sociālo kohēziju un sniegt ieguldījumu konkurētspējas un ekonomiskajā izaugsmē, kā arī veidot ciešāku saikni starp Eiropas iedzīvotājiem.

Šie pasākumi ietver dažādas Savienības programmas.

Aģentūra atbild, piemēram, par šādu Savienības programmu daļu vadību: “Mūžizglītība”, “Kultūra”, “Jaunatne darbībā”, “Eiropa pilsoņiem”, “MEDIA”, “Erasmus Mundus” (tostarp jaunā “Darbība 2” un “Tempus”). Šajā sakarā tā īsteno Savienības atbalstu, izņemot programmu vērtēšanu, stratēģiskos pētījumus un citus uzdevumus, kuru izpildei ir vajadzīgas diskrecionāras pilnvaras politiskas izvēles īstenošanā.

Uzdevumi

—	Visa projektu dzīves cikla vadīšana, īstenojot tai uzticētās Savienības programmas.

—	Budžeta izpildes instrumentu pieņemšana attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī vajadzīgo darbību veikšana, lai īstenotu Savienības programmas, pamatojoties uz Komisijas piešķirtajām pilnvarām, jo īpaši to darbību veikšana, kas saistītas ar subsīdiju piešķiršanu un līgumu slēgšanu.

—	Savienības programmu īstenošanas virzībai vajadzīgās informācijas apkopošana, analizēšana un iesniegšana Komisijai.

—	Savienības līmenī īstenot informācijas tīklu par izglītību Eiropā (Eurydice), lai vāktu, analizētu un izplatītu informāciju, kā arī veiktu pētījumus un tos publicētu

1. Koordinācijas komiteja

Tajā ietilpst pieci Eiropas Komisijas iecelti locekļi.

Komiteja pieņem Aģentūras gada darba programmu pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Eiropas Komisija. Turklāt tā pieņem Aģentūras administratīvo budžetu un gada darbības pārskatu.

2. Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija.

3. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta.

4. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma.

Budžets

2009. gadā Aģentūras administratīvais budžets bija 48 miljoni EUR (38 miljoni EUR) (100 % finansējums no Eiropas Savienības vispārējā budžeta).

Aģentūra pārvaldīja 629 miljonus EUR saistībā ar programmām un projektiem, kurus tai bija deleģējusi Komisija (492 miljoni EUR).

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Pagaidu darbinieki:

99 pagaidu darbinieku vietas štatu sarakstā (92)

Aizņemtās štata vietas: 91 (85).

2)	Līgumdarbinieki: 327 līgumdarbinieki (303) Aizņemtās štata vietas: 323 (277)

3)	Kopējais darbinieku skaits: 414 (362) Norīkoti šādu pienākumu izpildei pamatdarbībām: 340 administrācijā: 74

—

2009. gadā Aģentūra veica šādas darbības un sasniedza šādus rezultātus:

—	no administratīvā budžeta tika uzņemtas saistības par 46 miljoniem EUR (97 %) un tika izmaksāts 41 miljons EUR (85 %), lai segtu personāla izmaksas, infrastruktūras izmaksas un administratīvos izdevumus, kas saistīti ar pamatdarbībām;

—	no pamatdarbības budžeta tika uzņemtas saistības par 625 miljoniem EUR (99,3 %) dotāciju piešķiršanai un līgumiem un tika izmaksāti 528 miljoni EUR (99,9 %).

—

tika ieviesti vairāki vienkāršošanas pasākumi, lai uzlabotu ar saņēmējiem saistītus pārvaldības procesus un procedūras un lai saskaņotu un paātrinātu iekšējās darba procedūras. Šādi pasākumi ir, piemēram, līgumslēgšana ar lēmumu, kā arī vienreizējo maksājumu vai vienotas likmes maksājumu ieviešana, priekšlikumu elektroniska iesniegšana, partnerattiecību pamatnolīgumi, dotāciju racionalizēšana un ekspertu atziņu konsolidēšana.

—

2009. gadā tika sasniegti šādi faktiskie rezultāti:

—	publicēts 31 uzaicinājums iesniegt priekšlikumus un trīs programmu vadlīnijas visām 2007.–2013. gada programmām. Attiecīgie atlases procesi bija organizēti saskaņā ar plānoto grafiku;

—	2009. gadā notika astoņas informācijas dienas un vairākas projektu atklāšanas sanāksmes;

—	dotāciju piešķiršanai izraudzījās aptuveni 4 100 projektus;

—	noslēdza 4 700 līgumus;

—	veica aptuveni 7 960 maksājumus;

—	slēdza 5 462 projektus;

—	tika sāktas sešas konkursa/iepirkuma procedūras saistībā ar pētījumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu;

—	tika slēgtas 154 revīzijas un sāktas 98 jaunas revīzijas, tika veikti visi apmeklējumi uz vietas.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDE

13.	Aģentūra ir ņēmusi vērā Palātas secinājumu un grozījusi procedūru, lai darba piedāvājuma paziņojumā minētu ne tikai kandidātu skaitu iekļaušanai rezerves sarakstā, bet arī to, cik kandidātu ar lielāko punktu skaitu, uzaicinās uz interviju.

(1) OV L 24, 27.1.2005., 35. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā, kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(7) Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulas (EK) Nr. 1653/2004 25. pants (OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.).

(8) Regulas (EK) Nr. 1653/2004 29. pants.

(9) Noteikumi par aģentūru pārskatu un uzskaites izklāstu ir paredzēti VI sadaļas 1. nodaļā Regulā (EK) Nr. 1653/2004, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 651/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 15. lpp.).

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 31. maijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 9. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai www.europa.eu/agencies/executive_agencies/eacea/index_en.htm.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/71

ZIŅOJUMS

par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/13

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	72
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	72
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–14.	73
CITI JAUTĀJUMI …	15.	73
Tabula …		74
Aģentūras atbildes…		76

IEVADS

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmumu 2008/37/EK (1). Aģentūru izveidoja darbam laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu īpašo programmu “Idejas” progresīvas pētniecības jomā (2). Aģentūra kļuva pilnībā autonoma 2009. gadā.

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 18,3 miljoni EUR. Gada beigās Aģentūrā strādāja 262 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Aģentūras sākotnējo 2009. gada budžetu (18,3 miljoni EUR) 2009. gada oktobrī samazināja par 3,9 miljoniem EUR, un šos līdzekļus atmaksāja Komisijai, lai atvēlētu programmai “Idejas”. Galīgā gada budžeta izpilde bija 13,4 miljoni EUR. Lai uzlabotu Aģentūras budžeta prognozēšanu, jāformulē daudz reālāki pieņēmumi par darbinieku pieņemšanu un vajadzīgajiem darbības izdevumiem.

14.

Trīs apropriāciju pārnesumi uz 2010. gadu saistīti ar pirkuma rīkojumiem, kurus nav parakstījuši piegādātāji, lai gan tas ietilpst viņu līgumsaistībās (12). 2009. gada pēdējās dienās parakstīja vairākus līgumus (13) par pakalpojumiem, kurus bija sākotnēji plānots sniegt 2010. gadā. Kārtējos administratīvajos izdevumos (14) no 2008. gada pārnestās apropriācijas izmantoja, lai apmaksātu 2009. gadā saņemamos pakalpojumus (15). Tas neatbilst budžeta gada pārskata principam.

CITI JAUTĀJUMI

15.

Darbinieku atlasē bija trūkumi. Paziņojumos par vakancēm nebija norādīti ne pamatnosacījumi, ne kandidātu maksimālais skaits, ne arī rezerves sarakstos iekļaujamais kandidātu skaits; nebija minēts arī šo rezerves sarakstu derīguma termiņš. Atlases komisijas lēmumi nebija pietiekami pamatoti un dokumentēti. Vienā atlases procedūrā intervēja divus kandidātus, lai gan sākotnēji nebija paredzēts viņus uzaicināt uz interviju. Vienu no šiem kandidātiem Aģentūra pieņēma darbā.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (Brisele)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence, kā noteikts Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmumā 2008/37/EK

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem daudzgadu pamatprogrammu, kas aptver visas Savienības darbības. Pamatprogrammā:

—	izvirza zinātniskus un tehnoloģiskus mērķus, kas jāpanāk ar 180. pantā minētajām darbībām, un nosaka attiecīgas prioritātes;

—	iezīmē šādu darbību vispārīgus plānus;

—	nosaka maksimālo kopapjomu un sīki izstrādātus noteikumus Savienības finansiālajai līdzdalībai pamatprogrammā, kā arī šīs līdzdalības sadalījumu paredzētajās jomās.

2.	Pamatprogrammu koriģē vai papildina, stāvoklim mainoties.

Pamatprogrammu īsteno ar īpašām programmām, kas izstrādātas katrai darbības jomai. Katrā šādā programmā ir ietverti sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi, noteikts tās ilgums un vajadzīgie līdzekļi. Īpašajās programmās paredzēto līdzekļu summa nevar pārsniegt maksimālo kopsummu, kas paredzēta pamatprogrammai un katrai darbības jomai.

4.	Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem īpašās programmas.

(182. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību)

Mērķi

Aģentūra ir atbildīga par uzdevumu izpildi saistībā ar īpašās programmas “Idejas” pārvaldību (sk. Padomes Lēmumu 2006/972/EK) par Eiropas Savienības Septīto pamat-programmu pētniecībai (2007.–2013. gadam), kas apstiprināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1982/2006/EK.

Uzdevumi

Īpašajā programmā “Idejas” saistībā ar Septīto Savienības pētniecības programmu Aģentūra ir atbildīga par šādu uzdevumu izpildi (sk. Komisijas 2008. gada 8. oktobra Lēmumu C(2008) 5694):

apkopot, apstrādāt un izplatīt datus un jo īpaši apkopot, analizēt un iesniegt Komisijai un Zinātniskajai padomei visu informāciju, kas vajadzīga, lai īstenotu īpašo programmu “Idejas”, kā arī izstrādāt politiku progresīvas zinātnes jomā; palīdzēt Komisijai un Zinātniskajai padomei veidot kontaktus ar citām Savienības programmām, dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām;

b)	palīdzēt Komisijai izvērtēt programmas ietekmi un uzraudzīt veikto pasākumu rezultātus;

veikt pētījumus un novērtējumus, lai palīdzētu Komisijai sagatavot gada pārskatu par EPP darbību un īpašās programmas “Idejas” mērķu sasniegšanu, kā arī vidusposma novērtējumu par programmas īstenošanu; pēc novērtējumu sniegšanas palīdzēt turpmāko darbību sagatavošanā un īstenošanā, ņemot vērā vajadzību nosūtīt šos novērtējumus Zinātniskajai padomei un Komisijai;

d)	sagatavot ieteikumu projektus Zinātniskajai padomei un Komisijai par īpašās programmas “Idejas” izpildi un tās turpmāko norisi;

e)	plānot un sniegt informāciju, nodrošināt komunikāciju un informācijas izplatīšanu par darbībām;

f)	piedalīties Komisijas īpašo finansējuma lēmumu sagatavošanā saistībā ar īpašo programmu “Idejas”.

1. Koordinācijas komiteja

Pieci Eiropas Komisijas iecelti locekļi. Pieņem Aģentūras gada darba programmu pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Eiropas Komisija, Aģentūras administratīvo budžetu un gada darbības pārskatu.

2. Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskā padome

Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskā padome saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/134/EK izstrādā zinātnisko stratēģiju īpašajai programmai “Idejas” un ir pilnvarota pieņemt lēmumus par finansējamiem pētniecības veidiem saskaņā ar Lēmuma 2006/972/EK 6. panta 6. punktu un garantē darbības kvalitāti no zinātniskā viedokļa. Tās uzdevumos ietilpst ikgadējās darba programmas izstrāde, salīdzinošā novērtējuma procesa izveide, kā arī īpašās programmas “Idejas” īstenošanas uzraudzība un kvalitātes kontrole, neierobežojot Komisijas atbildību.

3. Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija uz četriem gadiem.

4. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta.

5. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma.

Budžets

2009. gadā Aģentūras administratīvais budžets bija 14,4 milj. EUR.

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

2009. gada 31. decembrī Aģentūrā strādāja 262 darbinieki, no tiem

—	93 pagaidu darbinieki (13 norīkotie darbinieki un 80 ārējie darbinieki),

—	162 līgumdarbinieki un

—	7 norīkotie valstu eksperti.

Darba programmu “Idejas” īsteno, ik gadus organizējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kurus pēc tam izvērtē (ārējie eksperti). Tad notiek pārrunas un tiek parakstīti dotācijas nolīgumi un uzraudzīta projektu norise. Pēc katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus noslēdz vairākus dotācijas nolīgumus par projektu ciklu, kurš ilgst aptuveni 5 gadus. 2009. gada beigās pēc vairākiem organizētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus tika pārvaldītas četras priekšlikumu grupas. Uzsākts atskaišu sagatavošanas pirmais cikls par 2007. gada starta dotācijām.

Tiek īstenots 2009. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus darba programmai “Idejas” (starta dotācijas un progresa dotācijas). 2009. gadā saņemti 4 083 priekšlikumi, no kuriem 2 503 attiecās uz starta dotācijām, bet 1 583 – uz progresa dotācijām. No visiem iesniegtajiem priekšlikumiem 3 918 bija atbilstīgi, un vērtēšanas komisijas tos izskatīja. Dotāciju piešķiršanai atlasīja kopumā 449 priekšlikumus.

3.	Informācijas sagatavošana un izplatīšana par īpašo programmu “Idejas” un Aģentūras darbību 2009. gadā.

Atbalsts Eiropas Pētniecības padomes (EPP) Zinātniskajai padomei: no 2009. gada 15. jūlija līdz 31. decembrim Aģentūra organizēja divas Zinātniskās padomes plenārsēdes, viena no tām notika oktobrī Briselē, bet otra – decembrī Rehovotā (Izraēla). Lai sekmētu diskusijas par Zinātniskās padomes stratēģiju, Aģentūra kopā ar Zinātniskās padomes ģenerālsekretāru analizēja Aģentūras pirmajos trīs darbības gados gūtās atziņas. Zinātniskās padomes 2009. gada jūlija plenārsēdē pēc Aģentūras iniciatīvas izveidoja trīs jaunas EPP darba grupas “Attiecības ar nozares pārstāvjiem”, “Atvērtā piekļuve”, “Trešo valstu dalība” un “Dzimumu līdzsvars” (bija izveidota jau agrāk) un tika organizētas šo darba grupu sanāksmes. Sadarbībā ar iepriekš minēto darba grupu dalībniekiem Aģentūra sagatavoja vairākus dokumentus, kuros izklāstīta šajās darba grupās iztirzāto jautājumu analīze un galvenie aspekti.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDE

13.	Aģentūra jau ievieš rīkus budžeta prognožu pārvaldības uzlabošanai.

14.	Aģentūra izstrādās iepirkumu plānošanas un uzraudzības sistēmu, lai veicinātu iepirkumu darba plūsmas ikgadēju izvērtēšanu.

15.

Aģentūra izdos vadlīnijas identificēto trūkumu novēršanai. Attiecībā uz konkrēto gadījumu atlases panelis ir paplašinājis sarakstu ar atbilstošiem kandidātiem, kuri uzaicināti uz interviju, lai nodrošinātu pietiekamu skaitu kandidātu gala atlasei. Aģentūra atzīst, ka šis lēmums netika pienācīgi dokumentēts.

(1) OV L 9, 12.1.2008., 15. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(7) Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulas (EK) Nr. 1653/2004 (OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.) 25 pants.

(8) Regulas (EK) Nr. 1653/2004 29. pants.

(9) Noteikumi par aģentūru pārskatu un uzskaites izklāstu ir izklāstīti VI sadaļas 1. nodaļā Regulā (EK) Nr. 1653/2004, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 651/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 15. lpp.).

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(12) Kopējā vērtība – EUR 168 378.

(13) Kopējā vērtība – EUR 227 878.

(14) Kopējā vērtība – EUR 320 600.

(15) Aģentūras finanšu noteikumu 7. panta 3. punkts.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/77

ZIŅOJUMS

par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/14

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	78
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	78
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.	79
Tabula …		80
Aģentūras atbildes …		82

IEVADS

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas 2006. gada 26. oktobra Lēmumu 2007/60/EK (1), kas grozīts ar Komisijas Lēmumu 2008/593/EK (2). Aģentūru izveidoja laika posmam no 2006. gada 1. novembra līdz 2015. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu Savienības darbības Eiropas Transporta tīkla jomā. Aģentūra ieguva finansiālu neatkarību 2008. gada 15. aprīlī (3).

2.	Aģentūras 2009. gada administratīvais budžets bija 8,9 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 5,2 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 91 darbinieks, bet iepriekšējā gadā – 67 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Aģentūras budžets II sadaļā “Administratīvie izdevumi” 2009. gadā palielinājās par 1,3 miljoniem EUR (0,8 miljonu EUR pieaugums salīdzinājumā ar 2008. gadu un 0,5 miljonu EUR pārvietojums no I sadaļas). Tajā pašā II sadaļā Aģentūra pārnesa apropriācijas 0,8 miljonu EUR apmērā un tādu pašu summu anulēja. Šāds stāvoklis bija pretrunā gada pārskata principam.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra (Brisele)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence, kā noteikts Komisijas 2006. gada 26. oktobra Lēmumā 2007/60/EK

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

Produkti un pakalpojumi

Lai atvieglinātu 26. un 174. pantā minēto mērķu sasniegšanu un ļautu Savienības pilsoņiem, uzņēmējiem, kā arī reģionālām un vietējām kopienām pilnīgi izmantot priekšrocības, ko dod telpa bez iekšējām robežām, Savienība palīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā.

Atvērtu un konkurētspējīgu tirgu sistēmā Savienības rīcības mērķis ir veicināt valstu komunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu un savstarpēju izmantojamību, kā arī pieeju tādiem tīkliem. Tā jo īpaši ņem vērā vajadzību saistīt salas, kā arī reģionus bez izejas uz jūru un nomaļus reģionus ar Savienības centrāliem reģioniem.

(LESD 170. pants)

Lai sasniegtu 170. pantā minētos mērķus, Savienība:

—	izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus; šajās pamatnostādnēs nosaka, kuri projekti rada kopēju ieinteresētību;

—	īsteno visus pasākumus, kas var izrādīties vajadzīgi, lai nodrošinātu komunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību, jo īpaši tehniskas standartizācijas jomā;

—

var atbalstīt dalībvalstu centienus finansēt tos projektus, kas norādīti pirmajā ievilkumā minētajās pamatnostādnēs un kas rada kopēju ieinteresētību, un ko finansiāli atbalsta dalībvalstis, jo īpaši ar priekšizpētes pasākumiem, aizdevumu garantijām vai procentu likmju subsīdijām; Savienība var arī palīdzēt dalībvalstīs finansēt konkrētus projektus transporta infrastruktūras jomā, izmantojot Kohēzijas fondu, kas izveidots atbilstīgi 177. pantam.

Savienība savā rīcībā ņem vērā projektu potenciālo ekonomisko dzīvotspēju.

2.	Dalībvalstis saziņā ar Komisiju savā starpā koordinē valsts līmeņa politiku, kas var būtiski ietekmēt 170. pantā minēto mērķu sasniegšanu. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, var nākt klajā ar lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju.

3.	Savienība var lemt par sadarbību ar trešām valstīm, lai veicinātu projektus, kas rada savstarpēju ieinteresētību, un nodrošinātu komunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību.

(LESD 171. pants)

Mērķi

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra atbild par Komisijas Eiropas Transporta tīkla jeb TENT-T programmas tehniskās un finansiālās izpildes pārvaldību. Tās uzdevums ir ar mazākām izmaksām padarīt Eiropas Transporta tīkla īstenošanu efektīvāku, stiprināt saiknes starp Eiropas Transporta tīklu un speciālistu aprindām, mobilizēt augsta līmeņa speciālās zināšanas un atvieglot speciālistu pieņemšanu darbā, nodrošināt labāku finansējuma koordināciju ar citiem Savienības instrumentiem, sekmēt vienkāršāku un elastīgāku Eiropas Transporta tīkla īstenošanu, uzlabot Savienības darbības redzamību Eiropas Transporta tīkla jomā un kopumā radīt pievienoto vērtību Eiropas Transporta tīkla programmas pārvaldībā.

Uzdevumi

a)	nodrošināt to projektu un pasākumu tehnisko un finansiālo pārvaldību, kuri saņem līdzfinansējumu no Eiropas Transporta tīkla budžeta;

b)	vākt, analizēt un pārsūtīt Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai īstenotu un plānotu Eiropas Transporta tīklu;

c)	sniegt tehnisko palīdzību projektu iniciatoriem un finanšu iestādei, kas atbild par aizdevuma garantijas instrumenta pārvaldību Eiropas Transporta tīkla projektiem;

d)	sniegt tādu administratīvu un tehnisku atbalstu, kādu prasa Komisija.

Atbildīgais Mobilitātes un transporta ĢD turpina pieņemt visus politiskos un organizatoriskos lēmumus, kas attiecas uz Eiropas Transporta tīklu.

1. Koordinācijas komiteja

Aģentūras darbību pārrauga Koordinācijas komiteja, kurā šobrīd ir pieci locekļi un viens novērotājs. Koordinācijas komitejas locekļus ieceļ uz diviem gadiem. Koordinācijas komiteja sanāk vismaz četrreiz gadā. Pirms dažu pasākumu vai lēmumu īstenošanas vajadzīgs Koordinācijas komitejas apstiprinājums. Piemēram, tas attiecas uz administratīvo budžetu, štatu sarakstu, darba programmu, gada darbības pārskatu, provizoriskajiem visu ieņēmumu un izdevumu pārskatiem, ārējā novērtējuma ziņojumu un dažu īpašu noteikumu un pasākumu pieņemšanu. Par citiem pasākumiem Komiteju informē. Ārkārtas un steidzamos gadījumos lēmumus pieņem, izmantojot rakstisko procedūru.

2. Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija uz pieciem gadiem.

3. Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests un Aģentūras iekšējās revīzijas struktūrvienība

4. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

A)	8,0 miljardi EUR (100 % Eiropas Savienības vispārējais budžets) Eiropas Transporta tīkla budžetam saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu shēmu. 555,6 miljoni EUR neizpildītās saistībās saskaņā ar 2000.–2006. gada finanšu shēmu. Par Aģentūras darbības budžeta izpildi atbild Komisija.

B)	8,86 miljoni EUR (100 % Savienības subsīdija) administratīvajam budžetam, kuru Aģentūra pārvalda autonomi.

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Pagaidu darbinieki:

Štatu sarakstā 32 amata vietas, no tām aizņemta 31 (97 %);

Līgumdarbinieki: plānoti 67, no tiem bija pieņemti darbā 60 (90 %).

Kopējais darbinieku skaits štatu sarakstā: 99 (91 aizņemta amata vieta)

Atbildīgi par

a)	pamatdarbībām: 64 (59 aizņemtas amata vietas);

b)	administratīviem uzdevumiem: 16 (15 aizņemtas amata vietas);

c)	finanšu kontroli / grāmatvedību: 19 (17 aizņemtas amata vietas).

Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra 2009. gadam izvirzīja piecus īpašus mērķus. Pirmais un galvenais uzdevums bija turpināt izstrādāt pasākumus, lai paaugstinātu TEN-T programmas un projektu efektivitāti un uzlabotu to pārvaldību. Otrais mērķis bija sekmīgi organizēt un pārvaldīt visus 2009. gada piedāvājumu konkursus, tostarp saistībā ar Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu. Trešais mērķis attiecās uz 2007. un 2008. gada piedāvājumu konkursos atlasīto projektu pēcpārbaudi un sekmīgu īstenošanu. Ceturtais mērķis bija saistīts ar aizvien pieaugošo uzsvaru uz informāciju un saziņu saistībā ar projektiem, lai veicinātu un atbalstītu TEN-T programmu visām ieinteresētajām personām. Piektais un pēdējais īpašais mērķis bija izveidot un konsolidēt Aģentūru tās galīgajā darbības formā.

Vairākas darbības no 2008. gada darba programmas tika pārnestas uz 2009. gadu: vecu maksājumu pieprasījumu apstrāde (šos pieprasījumus Mobilitātes un transporta ĢD bija saņēmis laikā, kad Aģentūra vēl nebija ieguvusi autonomiju); Aģentūras tīmekļa vietnes izveide un TEN-T programmas redzamības uzlabošana; Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras Personāla komitejas izveide un personāla vadības īstenošanas kārtības izstrādes pabeigšana; ģeogrāfiskas informācijas sistēmas, statistikas instrumentu un inovatīvu finansēšanas metožu izstrāde.

Aģentūra pildīja arī papildu uzdevumus: darbinieki palīdzēja Mobilitātes un transporta ĢD pabeigt projektu atlasi no 2009. gada piedāvājumu konkursa, kā arī palīdzēja Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna lēmumu pieņemšanā un darba programmas sagatavošanā 2010. gada piedāvājumu konkursam saistībā ar aizdevumu garantiju instrumenta daudzgadu programmu un gada programmu un 2020. gada Eiropas Fondu enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai. Aģentūra palīdzēja sagatavot metodoloģiju 2010. gada daudzgadu programmas projektu portfeļa caurskatīšanai.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

Komentāri par budžeta un finanšu pārvaldību.

13.

0,8 miljoni euro no atceltajām apropriācijām attiecas uz paredzētajiem izdevumiem darbiem jaunajās telpās, kas, pēc diskusijām ar Komisiju, izrādījās neiespējami. Pārnestās apropriācijās 0,8 miljonu euro apmērā attiecas uz juridiskajām saistībām, kuras radušās 2009. gadā un kuras jāapmaksā, un/vai par kurām rēķini tiks saņemti tikai 2010. gadā.

(1) OV L 32, 6.2.2007., 88. lpp.

(2) OV L 190,18.7.2008., 35. lpp.

(3) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā, kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(4) Gada pārskatiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā gadā, kurā cita starpā sniedz informāciju par apropriāciju izpildes rādītājiem un kopsavilkumu par apropriāciju pārvietošanu no sākotnējiem budžeta posteņiem uz citiem.

(5) Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, pārskats par kapitāla izmaiņām un finanšu pārskatu pielikums, kurā ir aprakstītas grāmatvedības galvenās metodes un doti citi paskaidrojumi.

(6) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(7) OV L 11, 16.1.2003, 1. lpp.

(8) Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulas (EK) Nr. 1653/2004 (OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.) 25. pants.

(9) Regulas (EK) Nr. 1653/2004 29. pants.

(10) Noteikumi par aģentūru pārskatu un uzskaites izklāstu ir paredzēti VI sadaļas 1. nodaļā Regulā (EK) Nr. 1653/2004, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 651/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 15. lpp.).

(11) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(12) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 29. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 5. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://tentea.ec.europa.eu/en/about_us/mission_introduction/key_documents.htm.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/83

ZIŅOJUMS

par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/15

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	84
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	84
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.	85
CITI JAUTĀJUMI …	14.	85
Tabula …		86
Aģentūras atbildes …		89

IEVADS

Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Briselē, ir agrākā Saprātīgas enerģētikas izpildaģentūra. Aģentūras mandātu un darbības termiņu mainīja ar 2007. gada 31. maija Komisijas Lēmumu 2007/372/EK (1), ar ko grozīja 2003. gada 23. decembra Lēmumu 2004/20/EK (2). Aģentūru izveidoja uz noteiktu laiku no 2004. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu Savienības darbības saistībā ar enerģētiku, uzņēmējdarbību un jauninājumiem, kā arī saistībā ar kravas pārvadājumu ilgtspējību (3).

2.	Aģentūras galīgais 2009. gada administratīvais budžets bija 13,3 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 11,5 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 141 darbinieks, bet iepriekšējā gadā – 131 darbinieks.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Sākotnējo 2009. gada budžetu 14,9 miljonu EUR apmērā 2009. gada oktobrī samazināja par 1,6 miljoniem EUR (13) galvenokārt tāpēc, ka personālam vajadzīgie izdevumi bija pārvērtēti (EUR 912 500) un dažas darbības pārņēma Komisija. Līdzīgs stāvoklis bija arī 2008. gadā (14), un tas liecina, ka vajadzīga stingrāka pieeja, prognozējot personāla vajadzības.

CITI JAUTĀJUMI

14.

Darbā pieņemšanas procedūru revīzijā atklājās, ka uz interviju uzaicināto darbinieku atlasi (šajā posmā noraidīja apmēram 80 % pretendentu) veica tikai viens vērtēšanas komisijas loceklis. Turklāt pirms vērtēšanas sākuma nebija noteikti kritēriji iekļūšanai nākamajā atlases posmā. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

priekšsēdētājs

Tabula

Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra (Brisele)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence, kā noteikts Komisijas Lēmumā 2004/20/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2007/372/EK

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

Savienības politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:

—	saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

—	aizsargāt cilvēku veselību;

—	apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus;

—	sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām.

(LESD 191. panta 1. punkts)

Savienība un dalībvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai.

Lai to panāktu, saskaņā ar atvērtu un konkurētspējīgu tirgu sistēmu to rīcības mērķis ir:

—	paātrināt rūpniecības pielāgošanos strukturāliem pārveidojumiem;

—	veicināt tādas vides veidošanu, kas labvēlīga iniciatīvai un uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, attīstībai visā Savienībā;

—	veicināt tādas vides veidošanu, kas ir labvēlīga uzņēmumu sadarbībai;

—	veicināt inovāciju, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantojumu.

(LESD 173. panta 1. punkts)

Lai īstenotu 90. pantu, kā arī ievērojot transporta nozares īpatnības, Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka:

a)	kopīgus noteikumus, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādu dalībvalsti vai no tās, vai cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm;

b)	nosacījumus, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, tajā drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus;

c)	pasākumus, kas pastiprina transporta drošību;

d)	citus attiecīgus noteikumus.

(LESD 91. panta 1. punkts)

Mērķi

Saistībā ar Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju Eiropas Savienība ir veikusi pasākumus, lai veicinātu un attīstītu konkurētspēju un jauninājumus. Viens no pasākumiem ir Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP) 2007.–2013. gadam (Lēmums Nr. 1639/2006/EK), kas cita starpā ietver programmu “Saprātīga enerģija Eiropai” (SEE) un Uzņēmējdarbības un inovāciju programmu (UIP). Vēl viens pasākums ir “Marco Polo” programma (Regula (EK) Nr. 1692/2006).

Galvenie mērķi ir sekmēt uzņēmumu, sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju; veicināt visu veidu jauninājumus, tostarp jauninājumus ekoloģijas jomā; veicināt energoefektivitāti un jaunus un atjaunojamus enerģijas avotus visās nozarēs, tostarp transporta nozarē.

Saskaņā ar šīm ES programmām Aģentūra atbild par uzdevumu izpildi attiecībā uz ES atbalstu, izņemot programmu novērtēšanu, tiesību aktu uzraudzību un stratēģiskos pētījumus vai citus pasākumus, kas ir Eiropas Komisijas ekskluzīvā kompetencē.

Uzdevumi

- Īstenot ES programmas atbilstoši no Komisijas saņemtajam pilnvarojumam:

—	vadīt visus posmus konkrētos projektos;

—	darīt visu, kas vajadzīgs, lai pārvaldītu ES programmas, jo īpaši saistībā ar budžeta izpildi, tostarp līgumtiesību un subsīdiju piesķiršanu;

—	vākt, analizēt un nodot tālāk Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai vadītu programmu īstenošanu, kā arī sekmēt programmu koordinēšanu un sinerģiju;

—	saistībā ar UIP atbildēt par Eiropas Uzņēmumu tīkla projekta pārvaldību un tīkla izvēršanu, ekoloģisko jauninājumu izmēģinājuma projektiem un projektiem jaunu tehnoloģiju ieviešanai tirgū un jauninājumu pasākumiem ar lielu standartizācijas pakāpi (IP Base projekts).

1. Valde

Pieci Eiropas Komisijas iecelti locekļi. Valde pieņem Aģentūras gada darba programmu pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Eiropas Komisija. Tā pieņem arī Aģentūras administratīvo budžetu un gada darbības pārskatu.

2. Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija.

3. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

4. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

203,1 (204,8) milj. EUR (100 % no ES vispārējā budžeta). Par Aģentūras pamatdarbības budžeta izpildi atbild Komisija:

—	SEE – 72,1 (55,8) milj. EUR,

—	UIP jauninājumiem ekoloģijas jomā – 32,2 (27,9) milj. EUR,

—	UIP tīkliem – 32,0 (82,8) milj. EUR,

—	“Marco Polo” programmai – 66,9 (38,3) milj. EUR.

b)	13,3 (11,5) milj. EUR (100 % Savienības subsīdija) administratīvajam budžetam, kuru Aģentūra pārvalda autonomi.

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

37 (36) amata vietas štatu sarakstā, no kurām aizņemtas 28 (27) amata vietas.

Līgumdarbinieki: 110 (108) plānotās amata vietas, no kurām 113 (104) bija aizņemtas.

Kopējais darbinieku skaits: 141 (131)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

a)	pamatdarbībām: 118 (110)

b)	administratīviem uzdevumiem: 23 (21).

Programma “Saprātīga enerģija Eiropai”. Aģentūra uzraudzīja 388 kārtējos šīs programmas projektus un noslēdza 57 jaunus dotācijas nolīgumus saistībā ar 2008. gada priekšlikumu konkursu. Pēc 2009. gada priekšlikumu konkursa Aģentūra atlasīja 59 projektus no 372 iesniegtajiem priekšlikumiem. Tāpat kā katru gadu tika organizēta Eiropas Informācijas diena (400 dalībnieki) un tika apmeklētas valstu informācijas dienas (15 dienas ar 2 500 dalībniekiem). To apmeklējums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies gandrīz par 70 %.

Aģentūra izplatīja informāciju par programmu un tās rezultātiem SEE vietnē, kuras apmeklējumu skaits ir palielinājies par 66 % (2 miljoni), projektu datubāzē ar meklēšanas iespējām, piecās jaunās projekta brošūrās, divos jaunos ziņu izlaidumos un deviņos elektroniskajos paziņojumos, kurus nosūtīja 13 600 abonentu. Kopš septembra Aģentūras pārziņā ir arī ilgtspējīgas enerģijas kampaņas līgums. Pa vairākiem kanāliem Aģentūra sniedza informāciju Komisijai par “Saprātīgas enerģijas Eiropai” projektiem, piemēram, par pasākumu rezultātiem saistībā ar direktīvu par ēku energoefektivitāti.

2008. gada sākumā ieviestā Eiropas Uzņēmumu tīkla programma piedāvā “vienas pieturas sistēmu” (“one-stop shop”), lai risinātu uzņēmējdarbības un MVU jauninājumu vajadzības ES. Aģentūra pārvalda 92 kārtējos projektus, kuros ir 532 partneri, kā arī dotāciju “informēšanai par intelektuālā īpašuma tiesībām attiecībā uz MVU un šo tiesību ieviešanai” un astoņus sadarbības nolīgumus ar Armēniju, Čīli, Ķīnu, Ēģipti, Krieviju, Šveici, Sīriju un ASV.

Tīkla iedzīvināšanai Aģentūra izstrādāja tīkla vizuālo indentitāti un iedalījumu nozarēs, videoziņu izlaidumu, kuru noskatījās 2,2 miljoni cilvēku, piecus ziņu izlaidumus un vairākas mācību sesijas tīkla partneriem, no tām viena sesija bija “mācības mācību speciālistiem”. Kopā ar Zviedrijas ES prezidentūru Aģentūra organizēja ikgadējo konferenci, kurā piedalījās vairāk nekā 800 cilvēku un kuras laikā piešķīra balvu par labāko praksi.

Saistībā ar ekoloģisko jauninājumu projektiem jaunu tehnoloģiju ieviešanai tirgū Aģentūra uzraudzīja 44 kārtējos projektus no 2008. gada priekšlikumu konkursa. 2009. gada priekšlikumu konkurss piesaistīja gandrīz par 50 % vairāk priekšlikumu nekā iepriekšējais (202). Konkursu popularizēja vienā Eiropas informācijas dienā un 13 valstu informācijas dienās, kurās piedalījās 1 355 dalībnieki (8 % palielinājums). Programmas vietni apmeklēja pusmiljons (tāpat kā pagājušajā gadā), bet jaunumu abonentu skaits palielinājās par 65 % (5 100). Shēmas popularizēšanas pasākumos ietilpst arī grafiskie attēli, plakāti un izdales lapiņas.

“Marco Polo” programmā Aģentūra uzraudzīja 64 kārtējos šīs programmas projektus un noslēdza 28 jaunus dotācijas nolīgumus saistībā ar 2008. gada priekšlikumu konkursu. 2009. gadā Aģentūra organizēja pirmo Eiropas Informācijas dienu, kurā piedalījās 300 cilvēku; 2009. gada konkursā iesniedza 70 priekšlikumus, kas ir par 60 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Aģentūra popularizē programmu īpašā vietnē, kurai bija 0,4 miljoni apmeklējumu (25 % palielinājums), un ar elektroniskiem jaunumu paziņojumiem, kuru abonentu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies par 57 % (1 300). Komunikācijas pasākumos ietilpst arī reģionāla konference, dalība 17 šīs programmas pasākumos visā Eiropā, grafisks attēlojums, brošūra un izdales lapiņa, kā arī video, kam bijuši 5 miljoni skatītāju.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.	Sākotnējais 2009. gada budžets bija izstrādāts, ņemot vērā paredzēto darbinieku skaitu, kas norādīts Komisijas lēmuma par Aģentūras uzdevumu paplašināšanu finanšu pārskatā. Tādējādi darbiniekus pieņēma darbā visu gadu atbilstīgi secīgai uzdevumu pārņemšanai no atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem.

14.

EACI pielāgos atlases procedūru, ievērojot Palātas konstatējumu par darbā pieņemšanas iepriekšējās pārbaudes posmu un tā dokumentēšanu. Lai gan atbilstības un atlases kritēriji tiek noteikti iepriekš, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tomēr kritērijus iekļūšanai nākamajā posmā nosaka tikai pēc visu pieteikumu izskatīšanas, jo šo kritēriju vienīgais mērķis ir panākt uz interviju uzaicināmo kandidātu skaita saprātīgu līmeni.

(1) OV L 140, 1.6.2007., 52. lpp.

(2) OV L 5, 9.1.2004., 85. lpp.

(3) Izpildaģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā, kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(6) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(7) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(8) Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulas (EK) Nr. 1653/2004 (OV L 297, 22.09.2004., 6. lpp.) 25. pants.

(9) Regulas (EK) Nr. 1653/200429. pants.

(11) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(12) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 23. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 30. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai www.europa.eu/agencies/executive_agencies/eaci/index_en.htm.

(13) Budžeta grozījums 1/2009 (OV L 333, 17.12.2009, 35. lpp.).

(14) Sk. 13. punktu Ziņojumā par Aģentūras 2008. gada pārskatiem (OV C 304, 15.12.2009., 77. lpp.).

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/90

ZIŅOJUMS

par Pētniecības izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/16

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	91
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	91
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–14.	92
CITI JAUTĀJUMI …	15.	92
Tabula …		93
Aģentūras atbildes …		95

IEVADS

Pētniecības izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmumu 2008/46/EK (1). Aģentūru izveidoja darbam laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, un tās mērķis ir pārvaldīt īpašas Savienības darbības pētniecības jomā (2). 2009. gada 15. jūnijā Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja Aģentūras administratīvo un darbības autonomiju.

2.	Aģentūras 2009. gada administratīvais budžets bija 21,6 miljoni EUR. Gada beigās Aģentūrā strādāja 310 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Saskaņā ar budžeta grozījumiem 2009. gada oktobrī tika ieviestas izmaiņas Aģentūras administratīvajā budžetā 2009. gadam – sākotnējais budžets 25,8 miljonu EUR apmērā tika samazināts par 4,2 miljoniem EUR. Apropriācijas personāla izmaksām tika samazinātas par gandrīz 3 miljoniem EUR (18 %), un tas norāda, ka Aģentūras budžeta prognozes šajā postenī balstījās uz realitātei neatbilstošiem pieņēmumiem par pieņemšanu darbā. 2009. gada darba programma, kurā bija paredzētas 88 pagaidu darbinieku amata vietas un 261 līgumdarbinieku amata vieta, netika atjaunināta atbilstoši pieejamajiem samazinātajiem cilvēkresursiem (2009. gada 31. decembrī Aģentūra nodarbināja 72 pagaidu darbiniekus un 238 līgumdarbiniekus).

14.

Uz 2010. gadu pārnesto saistību analīze atklāja, ka attiecībā uz provizoriskajām saistībām tika par augstu novērtēti automātiskie pārnesumi. Aģentūra nebija uzņēmusies juridiskas saistības par aptuveni 770 000 EUR (28 % no pārbaudītajām saistībām) vai arī atbilstošie pakalpojumi attiecās uz 2010. gadu. Šāds stāvoklis ir pretrunā ar gada pārskata principu.

CITI JAUTĀJUMI

15.

Attiecībā uz darbinieku atlases procedūrām Palāta konstatēja, ka paziņojumos par vakantajām amata vietām netika norādīts to kandidātu skaits, kurus iekļaus rezerves sarakstos. Atlases komisijas lēmumiem bija nepietiekams pamatojums un tie bija nepilnīgi dokumentēti, jo kritēriji uzaicināšanai uz interviju vai iekļaušanai rezerves sarakstā netika iepriekš definēti; nebija arī protokolu. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

priekšsēdētājs

Tabula.

Pētniecības izpildaģentūra (Brisele)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence

(Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmums (EK) Nr. 2008/46/EK)

Pārvaldība

Aģentūras pieejamie resursi 2009. gadā

Produkti un sniegtie pakalpojumi 2009. gadā

Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa, un veicināt savu konkurētspēju, tostarp savas rūpniecības konkurētspēju.

Šādā nolūkā Savienība visā tās teritorijā atbalsta uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu kvalitatīvo pētījumu un tehnoloģiju izstrādes; tā atbalsta to savstarpējas sadarbības centienus, jo īpaši nolūkā ļaut pētniekiem brīvi sadarboties pāri robežām un uzņēmumiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu, un konkrēti, radot brīvu pieeju valstu pasūtījumiem, (…) nosakot kopīgus standartus un likvidējot juridiskus un fiskālus šķēršļus šai sadarbībai.

Lai sasniegtu šos mērķus, Savienība, papildinot dalībvalstīs veiktās darbības, veic šādas darbības:

a)	īsteno pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas programmas, veicinot sadarbību ar uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, kā arī to savstarpēju sadarbību;

b)	veicina sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām Savienībā veicamās pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas jomā;

c)	izplata un vairo Savienības sasniegumus pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas jomā;

d)	stimulē zinātnieku mācības un mobilitāti Savienībā.

(Līguma 179. un 180. pants)

Mērķis

Aģentūras mērķis ir efektīvi un produktīvi pārvaldīt programmas, kuras tai uzticētas saskaņā ar 7. PP (programma “Cilvēki”, darbības MVU vajadzībām programmā “Iespējas”, kā arī jomas, kas saistītas ar drošības un kosmosa tematiem programmā “Sadarbība”), sniegt pētnieku aprindām efektīvus un lietderīgus pakalpojumus un nodrošināt centralizētus 7. PP atbalsta pakalpojumus attiecīgajiem Komisijas dienestiem visās īpašo programmu “Sadarbība”, “Iespējas” un “Cilvēki” jomās.

Lai nodrošinātu programmu efektīvu un produktīvu īstenošanu, Aģentūras kā Eiropas pētniecības telpas veicinātājas mērķis ir uzlabot projektu pārvaldību, nodibināt ciešus kontaktus ar galasaņēmējiem un sniegt plašu informāciju par Eiropas Savienības veiktajām darbībām.

Uzdevumi

Lai pārvaldītu projektus, Aģentūra slēdz un pārvalda piešķīruma nolīgumus, tostarp:

—	sagatavo un publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus;

—	izvērtē priekšlikumus;

—	sagatavo un paraksta piešķīruma nolīgumus;

—	uzrauga projektu īstenošanu, kā arī pieņem ziņojumus un citus iesniedzamos dokumentus;

—	veic maksājumus un piedziņas, kā arī piemēro sankcijas vispārējās Finanšu regulas 114. panta 4. punkta izpratnē, īpaši, ja ir konstatētas kļūdas pēc ex post revīzijas galasaņēmēju līmenī;

—	nodrošina ex post publicitāti un rezultātu izplatīšanu.

Saistībā ar atbalsta pakalpojumiem 7. pamatprogrammai Aģentūra veic šādus uzdevumus:

—	sniedz administratīvu atbalstu uzaicinājumu publicēšanā;

—	pārvalda priekšlikumu elektronisko saņemšanu;

—	sniedz atbalstu attālinātai novērtēšanai un novērtēšanai uz vietas;

—	sniedz atbalstu apstiprinājuma vēstuļu un ekspertiem paredzēto maksājumu sagatavošanā;

—	pārvalda 7. PP dalībnieku centrālo datu bāzi (vienreizējas reģistrācijas sistēma (Unique Registration Facility – URF)), kā arī sniedz atbalstu atlasīto saņēmēju finansiālās spējas pārbaudēm;

—	pārvalda pētniecības uzziņu pakalpojumu dienestu.

1. Koordinācijas komiteja

Tajā ir pieci Komisijas iecelti locekļi. Koordinācijas komiteja pieņem Aģentūras organizatorisko struktūru un gada darbības programmu, kad tās ir apstiprinājusi Komisija. Turklāt tā pieņem Aģentūras gada administratīvo budžetu un gada darbības pārskatu.

2. Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija. Direktors kopā ar Koordinācijas komiteju pārvalda Aģentūru, izpilda administratīvo budžetu, izveido vadības un iekšējās kontroles sistēmas, kuras atbilst Aģentūrai uzticēto uzdevumu veikšanai, kā arī sagatavo ziņojumus, kas jāiesniedz Komisijai.

3. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

4. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Pamatdarbības budžets

811,2 miljoni EUR saistību apropriācijām un 679,5 miljoni EUR maksājumu apropriācijām. Aģentūra izpilda Komisijas pamatdarbības budžetu saskaņā ar Komisijas lēmumu par deleģēšanu.

Administratīvais Budžets

21,6 miljoni EUR. To Aģentūra izpilda autonomi.

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Pagaidu darbinieku amata vietas: 88 štatu sarakstā, no tām 72 aizpildītas.

Līgumdarbinieki: plānota 261 amata vieta, no tām 2009. gada 31. decembrī 238 bija aizpildītas.

Kopējais darbinieku skaits

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

—	programmu pārvaldība: 169

—	7. PP atbalsta pakalpojumi: 73

—	administratīvi pienākumi: 69

2009. gada rezultāti saistībā ar turpmāk uzskaitītajiem programmu īstenošanas uzdevumiem attiecas uz visu gadu un tādējādi ir saistīti ar Aģentūras un atbildīgo ģenerāldirektorātu darbu (pirms Aģentūra kļuva autonoma 15. jūnijā).

Programmā “Cilvēki” 2009. gadā tika slēgti 10 uzaicinājumi un pabeigti 9 novērtējumi. Tika parakstīti 1 290 jauni piešķīruma nolīgumi un izpildīti 1 277 maksājumi (izņemot maksājumus par ekspertu veiktajiem novērtējumiem). Pašlaik saskaņā ar šo programmu Aģentūra pārvalda 2 495 projektus.

Programmas „Iespējas” MVU darbību jomā tika slēgti 2 uzaicinājumi un pabeigti 2 novērtējumi. Tika parakstīti 120 jauni piešķīruma nolīgumi un izpildīti 122 maksājumi (izņemot maksājumus par ekspertu veiktajiem novērtējumiem). Pašlaik saistībā ar šīm īstenošanas shēmām Aģentūra pārvalda 247 projektus.

Saistībā ar drošības un kosmosa tematiem programmā “Sadarbība” 2009. gadā tika slēgti 2 uzaicinājumi un pabeigti 2 novērtējumi. Tika parakstīti 32 jauni piešķīruma nolīgumi un izpildīti 52 maksājumi (izņemot maksājumus par ekspertu veiktajiem novērtējumiem). Pašlaik saistībā ar šiem tematiem Aģentūra pārvalda 78 projektus.

Attiecībā uz 7. PP atbalsta pakalpojumiem rezultāti no 2009. gada 15. jūnija līdz 31. decembrim bija šādi:

—	tika sniegts atbalsts 64 uzaicinājumu publicēšanai,

—	elektroniskajā priekšlikumu iesniegšanas vietnē tika saņemti 13 832 priekšlikumi,

—	tika noslēgti līgumi ar 3 067 ekspertiem novērtēšanas jomā un tika veikti 912 maksājumi ekspertiem (saistībā ar programmām, kuras pārvaldīja tikai Aģentūra),

—	tika pabeigtas 2 795 dalībnieku apstiprināšanas procedūras,

—	tika nosūtītas 3 772 atbildes uz jautājumiem, kurus saņēma Uzziņu pakalpojumu dienests.

Turklāt, tā kā 2009. gadā Aģentūra pirmo gadu darbojās patstāvīgi un tā kā darbinieku skaits palielinājās no 55 līdz 310, tā veltīja daudz pūļu, lai pieņemtu darbā kvalificētus darbiniekus un lai sagatavotos programmu pārvaldības pārņemšanai 2009. gada jūnijā.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.

Sākotnējā budžeta samazinājums ar budžeta grozījumiem bija iznākums konfliktam starp ambiciozo mērķi ātri izveidot jaunu organizāciju ar jauniem kvalificētiem darbiniekiem no vienas puses un publiskā sektora sarežģīto un laikietilpīgo darbā pieņemšanas procesu no otras puses. Darbā pieņemšanas mērķi ir sasniegti ar zināmu novēlošanos, līdz ar to Aģentūra neredz pamatotu iemeslu koriģēt sākotnējo darba programmu un rezultātu mērķus.

14.

Vairāk nekā 65 % no par augstu novērtētajiem automātiskajiem pārnesumiem bija saistīti ar būvniecības izmaksām, par kurām Aģentūrai bija jābalsta savas aplēses uz būvniecības veicinātāja sniegto informāciju. Aģentūra ir pārliecināta, ka turpmākajos gados tā spēs mācīties no pirmajā gadā gūtās pieredzes. Pārnesamās provizoriskās saistības un attiecīgās juridiskās saistības tiks pārskatītas gada beigās un koriģētas ar ticamākām izmaksu aplēsēm.

15.

Pagaidu darbinieku pieņemšanai darbā Aģentūra izveidoja rezerves sarakstus ar vismaz divreiz lielāku kandidātu sarakstu nekā brīvās amata vietas. Kandidātu pirmsatlase uz interviju tika veikta bez noteiktiem minimāliem kritērijiem, lai iegūtu saprātīgu skaitu īsā saraksta kandidātu.

Turpmākos aicinājumos izteikt interesi Aģentūra izmantos labo praksi:

—	definēt paziņojumā indikatīvu minimālo kandidātu skaitu īsajam sarakstam un rezerves sarakstam,

—	noteikt īso sarakstu minimālos kritērijus pirms atlases procesa uzsākšanas.

(1) OV L 11, 15.1.2008., 9. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas informācijai pievienota šim ziņojumam.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(7) Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulas (EK) Nr. 1653/2004 (OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp) 25. pants.

(8) Regulas (EK) Nr. 1653/200429. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 15. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 2. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://ec.europa.eu/research/rea/.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/96

ZIŅOJUMS

par Veselības un patērētāju izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/17

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	97
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	97
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–14.	98
Tabula …		99
Aģentūras atbildes …		102

IEVADS

Veselības un patērētāju izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Luksemburgā, izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2004/858/EK (1), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2008/544/EK (2). Aģentūru izveidoja uz laiku no 2005. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, lai pārvaldītu Savienības darbības veselības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā (3).

2.	Aģentūras 2009. gada administratīvais budžets bija 6,4 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 4,4 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 48 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 42 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

III sadaļā “Ar Aģentūras darbību saistītie izdevumi” 1,1 miljonu EUR jeb 61 % no uzņemtajām saistībām pārnesa uz 2010. budžeta gadu. Saskaņā ar grāmatvedības informāciju aptuveni 0,8 miljoni EUR pārnesto apropriāciju attiecas uz pasākumiem, kuri gada beigās vēl nebija īstenoti. Šāds stāvoklis norāda, ka no Aģentūras budžeta III sadaļas finansēto pasākumu izpilde kavējas, un tas ir pretrunā ar gada pārskata budžeta principu.

14.	No 2008. gada pārnestās apropriācijas 0,3 miljonu EUR apmērā (37 % no kopējās pārnesto apropriāciju summas) nācās anulēt. Augstais apropriāciju anulēšanas īpatsvars atkal norāda, ka Aģentūrai ir stingrāk jāpiemēro gada pārskata princips.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula.

Veselības un patērētāju izpildaģentūra (Luksemburga)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence, kā noteikts Komisijas 2004. gada 15. decembra Lēmumā 2004/858/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 20. jūnija Lēmumu 2008/544/EK

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu slimību profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda rīcība ir arī cīņa pret slimībām, kas visvairāk apdraud veselību, veicinot pētījumus par to cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi, kā arī informēšanu un izglītošanu veselības jautājumos, un nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana.

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pants)

Mērķi

Aģentūra ir atbildīga par to, kā tiek īstenota pārvaldība otrajai Sabiedrības veselības programmai 2008.–2013. gadam (pieņemta ar Lēmumu Nr. 1350/2007/EK) un Patērētāju tiesību aizsardzības programmai 2007.–2013. gadam (pieņemta ar Lēmumu Nr. 1926/2006/EK), kā arī par izglītošanas pasākumiem saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 882/2004 un Direktīvas 2000/29/EK noteikumi.

Aģentūra pārvalda arī visus posmus īstenošanas pasākumiem, kuri tai uzticēti saskaņā ar rīcības programmu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. g.), ko pieņēma ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmumu Nr. 1786/2002/EK.

Saskaņā ar turpmāk minētajām Savienības programmām Aģentūra ir atbildīga par šādu uzdevumu izpildi saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas 2008. gada 9. septembrī pieņemtajā lēmumā (13):

Sabiedrības veselības programma 2003.–2008. gadam, Lēmums Nr. 1786/2002/EK;

Sabiedrības veselības programma 2008.–2013. gadam, Lēmums Nr. 1350/2007/EK;

Patērētāju tiesību aizsardzības programma 2007.–2013. gadam, Lēmums Nr. 1926/2006/EK;

Mācību pasākumi pārtikas nekaitīguma jomā, Regula (EK) Nr. 882/2004 un Direktīva 2000/29/EK:

a)	pārvaldīt projektu dzīves cikla visus posmus (lai varētu uzraudzīt projektus un izplatīt informāciju par tiem, Aģentūrai jāveic vajadzīgie pasākumi un jāizveido jauna vai jāturpina esošā datu bāze, ietverot projektu aprakstu un galīgos rezultātus);

b)	uzraudzīt saskaņā ar šīm programmām īstenotos projektus un pasākumus, tostarp veikt nepieciešamās pārbaudes;

c)	vākt, apstrādāt un izplatīt datus un it īpaši apkopot, analizēt un nodot Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu virzīt programmu un pasākumu īstenošanu, kā arī veicināt koordināciju un sinerģiju ar citām Savienības, dalībvalstu vai starptautisko organizāciju programmām;

d)	organizēt sanāksmes, seminārus, pārrunas un mācību pasākumus;

e)	palīdzēt novērtēt programmas ietekmi, īpaši pievēršoties programmu īstenošanas gada un/vai starpposma novērtējumam, un īstenot Komisijas noteikto novērtējumu pēcpārbaudi;

f)	izplatīt Komisijas plānoto un īstenoto informatīvo pasākumu rezultātus;

g)	sniegt vispārējas ziņas par kontroli un pārraudzību;

h)	piedalīties finansēšanas lēmumu sagatavošanā.

1. Koordinācijas komiteja

Pieci Eiropas Komisijas iecelti locekļi. Koordinācijas komitejas locekļus ieceļ uz diviem gadiem.

Komiteja pieņem Aģentūras gada darba programmu pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Eiropas Komisija. Tā pieņem arī Aģentūras administratīvo budžetu un gada darbības pārskatu.

2. Direktors

Ieceļ Eiropas Komisija uz četriem gadiem.

3. Ārējā revīzija

Revīzijas palāta

4. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

2009. gadā Aģentūras administratīvais galīgais budžets bija 6,4 miljoni EUR.

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

2009. gada 31. decembrī Aģentūrā bija 48 štata darbinieki, no tiem 11 pagaidu darbinieki un 37 līgumdarbinieki.

To dotācijas nolīgumu uzraudzība, kuri noslēgti saskaņā ar Sabiedrības veselības programmas ietvaros rīkoto konkursu procedūru 2005., 2006., 2007. un 2008. gadā; 2008. gada konkursu procedūras rezultātā piešķirto dotāciju un noslēgto līgumu uzraudzība saistībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības programmu 2007.–2013. gadam, kā arī 2007., 2008. un 2009. gada konkursu procedūrā apstiprināto projektu uzraudzība Mācību pasākumiem pārtikas nekaitīguma jomā.

2009. gada konkursa rīkošana saistībā ar Sabiedrības veselības programmu un Patērētāju tiesību aizsardzības programmas 2007.–2013. gadam 2009. gada darba programmas izpilde. Aģentūra organizēja 17 informācijas dienas un saņemto priekšlikumu novērtēšanu. 2009. gadā parakstīja 56 dotāciju nolīgumus, tostarp piecus nolīgumus par vienotu rīcību, vienu darbības dotāciju nolīgumu, 28 nolīgumus par dotācijām Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centru tīklam (ECC) un 22 nolīgumus par finansiālo atbalstu, lai dotāciju veidā segtu kompetento iestāžu darbinieku apmaiņas braucienos radušos ceļošanas un uzturēšanās izdevumus. 2009. gadā noslēdza arī deviņus publiskā iepirkuma līgumus Patērētāju tiesību aizsardzības programmas ietvaros, līgumu kopējā vērtība bija 4,2 miljoni EUR. Sešus pakalpojumu līgumus kopumā par 5,4 miljoniem EUR parakstīja saistībā ar iniciatīvu “Labākas mācības, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu”.

3.	Informācijas sagatavošana un izplatīšana par Sabiedrības veselības programmu, Patērētāju tiesību aizsardzības programmu, programmas “Labākas mācības, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu” finansētiem projektiem un Aģentūras darbībām 2009. gadā.

Tika sarīkotas ekspertu tikšanās. “Aģentūra sarīkoja septiņas ekspertu tikšanās Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātam. Sanāksmēs piedalījās tās pašas jomas projektu koordinatori (piem., projekti par vispārējo sagatavotību)”. 2009. gada janvārī notika arī tikšanās ar līdzfinansēto 2005.–2008. gada projektu koordinatoriem uztura un fiziskās aktivitātes jomā. Uz šo sanāksmi bija uzaicināti 35 dalībnieki no 25 projektiem. Visi dalībnieki šo tikšanos novērtēja kā ļoti noderīgu, un līdzīga tikšanās atkārtoti notiks 2010. gadā. Valstu koordinācijas centru pārstāvju tikšanās notika 2009. gada 21. septembrī Menorkā, pēc tās bija organizēts mācību seminārs un sabiedrības veselības vasaras skola Menorkā un Spānijas Karlosa III institūtā.

2009. gada beigās Aģentūra pārvaldīja 361 kopfinansētu Sabiedrības veselības programmas projektu, tostarp 287 parakstītus nolīgumus, kuros kopējais EK ieguldījums bija 156 milj. EUR. 2009. gadā Sabiedrības veselības programmas ietvaros tika parakstīti desmit publiskā iepirkuma līgumi, kuru kopējā vērtība bija 1,5 miljoni EUR. Patērētāju tiesību aizsardzības programmas pasākumus īstenoja ar dotāciju un publiskā iepirkuma līgumu starpniecību. Pārskata gada beigās Aģentūra pārvaldīja 90 dotāciju nolīgumus, no kuriem lielākā daļa bija nolīgumi ar vienu saņēmēju, nolīgumu kopējā vērtība bija 14,4 miljoni EUR.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.

Aģentūra atzīst, ka apropriāciju pārnešana vēl jāsamazina. Neraugoties uz pozitīvo tendenci kopš 2007. gada, 2010. gadā īpaša uzmanība vērība tiks pievērsta savlaicīgai budžeta izpildes plānošanai un īstenošanai, sevišķi III sadaļā. 2010. gadā Aģentūra jau ieviesusi strukturētas atskaišu metodes, kas uzlabos budžeta izpildes uzraudzību un regulāro ziņojumu sagatavošanu reizi divos mēnešos rīkotajām vadības sēdēm.

(1) OV L 369, 16.12.2004, 73. lpp.

(2) OV L 173, 3.7.2008, 27. lpp.

(3) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(6) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(7) OV L 11, 16.1.2003, 1. lpp.

(8) Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulas (EK) Nr. 1653/2004 (OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.) 25. pants.

(9) Regulas (EK) Nr. 1653/2004 29. pants.

(11) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(12) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 8. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 30. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://ec.europa.eu/eahc/about/about.html.

(13) Komisijas 2008. gada 9. septembra lēmums par pilnvaru deleģēšanu Aģentūrai.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/103

ZIŅOJUMS

par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

2010/C 338/18

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	104
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	104
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–17.	105
Tabula …		106
Aģentūras atbildes …		107

IEVADS

Eiropas Dzelzceļa aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”), kura atrodas Lillē un Valensjēnā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 881/2004 (1). Aģentūras mērķis ir paaugstināt dzelzceļa sistēmu savstarpējās izmantojamības līmeni un izstrādāt kopēju pieeju drošībai, lai sekmētu konkurētspējīgākas Eiropas dzelzceļa nozares izveidi un garantētu augsta līmeņa drošību (2).

2.	Aģentūras 2009. gada budžets bija 21,0 miljons EUR (iepriekšējā gadā – 18,0 miljoni EUR). Gada beigās Aģentūrā strādāja 127 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 113 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.	Tāpat kā 2008. gadā budžeta II un III sadaļā pārnesto apropriāciju apjoms bija ievērojams: EUR 1 135 000 jeb 41 % no II sadaļas apropriācijām un EUR 3 164 000 jeb 61 % no III sadaļas apropriācijām. Aptuveni 75 % no šīm saistībām attiecas uz 2010. gadā saņemamajām precēm un pakalpojumiem.

14.

Daudzos pārvietojumus un lielos pārnesumus galvenokārt veica tādēļ, ka tika atceltas un aizkavējās iepirkuma procedūras (12), atkārtoti kavējās maksājumu izpilde (13) un gada laikā tika ievērojami grozīta gada darba programma. Šāds stāvoklis liecināja, ka kavējās to pasākumu īstenošana, kurus finansēja no Aģentūras budžeta II un III sadaļas, un tas bija pretrunā budžeta gada pārskata principam.

15.	Aģentūra pārgāja uz jaunu grāmatvedības un budžeta sistēmu (ABAC) 2009. gada aprīlī. Tomēr tai nebija centralizētas sistēmas saņemto faktūrrēķinu reģistrēšanai. Tas nenodrošināja savlaicīgu visu faktūrrēķinu reģistrēšanu, un tādēļ ievērojami kavējās maksājumu apstrāde (sk. 14. punktu).

16.

Pamatlīdzekļu inventarizācijā tika konstatētas nepilnības. Fiziskajās pārbaudēs, ko veica konferenču centrā Lillē, atklājās neatbilstības inventarizācijas sarakstā. Inventārs sarakstā bija nepareizi reģistrēts vai arī nebija numurēts. Ne vienmēr bija iespējams noskaidrot, kur tieši inventārs atrodas – Lillē vai Valensjēnā. Turklāt pamatlīdzekļus atzīst tad, kad ir samaksāti faktūrrēķini, nevis tad, kad tos piegādā un pieņem.

17.

Aģentūra nolēma ar atpakaļejošu datumu mainīt triju darbinieku izcelsmes vietu un koriģēt to ikgadējo ceļošanas pabalstu par visiem gadiem, kopš viņi bija pieņemti darbā (14). Attiecībā uz šiem darbiniekiem nebija ievēroti Civildienesta noteikumi (15) un to īstenošanas kārtība (16). Nebija pietiekamu dokumentu, lai attaisnotu izcelsmes vietu maiņu un ar to saistītos maksājumus, kas veikti ar atpakaļejošu datumu.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Dzelzceļa aģentūra (Lille un Valensjēna)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Aģentūras kompetence, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 881/2004

Pārvaldība

Aģentūrai pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā (2008. gada dati)

Lai īstenotu 90. pantu, kā arī ievērojot transporta nozares īpatnības, Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka:

a)	kopīgus noteikumus, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādu dalībvalsti vai no tās, vai cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm;

b)	nosacījumus, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, tajā drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus;

c)	pasākumus, kas pastiprina transporta drošību;

d)	citus attiecīgus noteikumus.

91. panta 1. punkts Līgumā par Eiropas Savienības darbību

Mērķi

Tehniskos jautājumos veicināt tādu Savienības tiesību aktu ieviešanu, kas vērsti uz:

—	dzelzceļa nozares konkurences uzlabošanu,

—	kopējas pieejas izstrādi Eiropas dzelzceļa sistēmas drošībai,

lai sniegtu ieguldījumu Eiropas dzelzceļa telpas bez robežām izveidē un augsta līmeņa drošības garantēšanā.

Uzdevumi

1. Adresēt ieteikumus Komisijai par:

—	kopīgām drošības metodēm un kopīgiem drošības mērķiem, kas paredzēti Dzelzceļa drošības direktīvā (2004/49/EK),

—	drošības sertifikātiem un pasākumiem drošības jomā,

—	dzelzceļa savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju izstrādi,

—	savstarpējās izmantojamības uzraudzību,

—	tehniskās apkopes darbnīcu sertifikāciju,

—	profesionālo kompetenci,

—	ritošā sastāva reģistrāciju.

2. Sniegt atzinumus par:

—	valsts drošības noteikumiem,

—	pilnvaroto iestāžu darbības kvalitātes uzraudzību,

—	Eiropas dzelzceļu tīkla savstarpējo izmantojamību.

3. Koordinēt valsts iestādes:

—	valsts drošības iestādes un izmeklēšanas iestādes (saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 17. un 21. pantu).

4. Publikācijas un datubāzes:

—	ziņojums par drošības ievērošanu (reizi divos gados),

—	ziņojums par savstarpējās izmantojamības virzību (reizi divos gados),

—	drošības dokumentu publiskā datubāze,

—	publisks reģistrs ar dokumentiem par savstarpējo izmantojamību.

1. Administratīvā valde

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, četri pārstāvji no Komisijas un seši pārstāvji bez balsstiesībām no attiecīgajām jomas nozarēm.

2. Direktors

Ieceļ Administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma.

3. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

4. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

21 miljons EUR

(18 miljoni EUR)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Amata vietas štatu sarakstā: 124 (116)

2009. gada 31. decembrī aizņemtās amata vietas: 113 (106)

Citi darbinieki: 14 (7)

Kopējais darbinieku skaits štatu sarakstā: 127 (113)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

—	pamatdarbībām: 84 (69)

—	administrācijā: 43 (44)

Ieteikumi attiecībā uz drošības sertifikāciju, tostarp pāreju uz vienotu Savienības drošības sertifikātu, ieteikumi par Savienības parauga vilciena vadītāja apliecību un šo apliecību reģistru, kā arī par tehniskās apkopes darbnīcu un apkopes dienestu sertifikāciju.

Ieteikumi attiecībā uz drošības noteikumiem, tostarp vērtēts, kā valsts drošības noteikumi ir darīti pieejami, pārbaudīta Dzelzceļa drošības direktīvas transponēšana dalībvalstīs.

Ieteikumi attiecībā uz ziņošanu par drošību, tostarp kopīgiem drošības indikatoriem, drošības iestāžu un izmeklēšanas dienestu darba koordinēšanu un ziņošanu par dalībvalstīs veiktajiem dzelzceļa drošības pasākumiem.

Ieteikumi par drošības novērtēšanu, tostarp kopīgām drošības metodēm.

Ieteikumu projekts savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un to pārskatīšanai, tostarp vērtējums par jomas paplašināšanu un kļūdu labojums.

Ziņojums par savstarpējo izmantojamību un tehniskie atzinumi par valsts noteikumiem un pilnvaroto iestāžu darba uzraudzība.

Savstarpējas izmantojamības reģistru izveide un uzturēšana.

Aģentūra darbojas kā par sistēmu atbildīgā iestāde un uzrauga izmaiņas Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmā (ERTMS) un palīdz Komisijai vērtēt ERTMS projektus.

Noteikts un sagatavots valsts noteikumu atsauces dokuments dzelzceļa transportlīdzekļu atļaujām.

Visiem ieteikumiem pievienoti ietekmes novērtējumi.

Avots: Aģentūras sniegtā informācija.

AĢENTŪRAS ATBILDES

13.	Sakarā ar maksājumu izpildes kavējumiem un iepirkuma procedūru aizkavēšanos aģentūra ir veikusi ievērojamus apropriāciju pārnesumus.

14.	Aģentūra turpinās centienus uzlabot un ievērot iepirkumu plānošanu, kā arī samazināt maksājumu izpildes kavējumus, izmantojot ierobežotos piešķirtos līdzekļus.

15.	Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu un ziņojuma projektu par grāmatveža veikto vietējo sistēmu validāciju, aģentūra no 2010. gada 1. septembra ieviesīs centralizētu komerciālo faktūrrēķinu reģistrācijas sistēmu.

16.	Aģentūra sāka izmantot ABAC ASSETS sistēmu no 2010. gada 1. janvāra un 2010. gada pārskatā saskaņos fizisko inventāru ar grāmatvedības uzskaiti.

17.	Sadarbībā ar PMO ERA ir veikusi pasākumus, lai pārskatītu personāla tiesības, un ieviesīs nepieciešamos labojumus. Turklāt ir uzlabota individuālo tiesību noteikšanas procedūra ERA darbiniekiem un ieviestas informatīvas sanāksmes jaunajiem darbiniekiem.

(1) OV L 220, 21.6.2004., 3. lpp.

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā, kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(12) Vairāk nekā puse līgumu bija parakstīta pēc 2009. gada novembra.

(13) 2009. gadā 75 % veikto maksājumu nebija ievēroti termiņi, vidējais kavējums bija 88 dienas.

(14) Kopš 2005. gada ar atpakaļejošu datumu bija papildus izmaksāti EUR 28 258, un kopš 2010. gada ik gadu papildus izmaksā aptuveni EUR 11 300.

(15) Civildienesta noteikumu VII pielikuma 7. punkta 3. apakšpunkts.

(16) Komisijas Lēmums C(2004) 1364.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/108

ZIŅOJUMS

par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm

2010/C 338/19

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	109
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	109
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–15.	110
CITI JAUTĀJUMI …	16.	110
Tabula …		111
Iestādes atbildes …		113

IEVADS

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde”), kura atrodas Parmā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002 (1). Tās galvenie uzdevumi ir sniegt zinātnisku informāciju, kas vajadzīga Savienības tiesību aktu izstrādei, vākt un analizēt datus, kas ļauj aprakstīt un kontrolēt riskus, kā arī sniegt neatkarīgu informāciju par šiem riskiem (2).

2.	Iestādes 2009. gada budžets bija 71,4 miljoni EUR (tostarp atbrīvotā līdzekļu rezerve 2 miljonu EUR apmērā) (iepriekšējā gadā – 66,4 miljoni EUR). Gada beigās Iestādē strādāja 326 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 318 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Attiecībā uz 2009. gada budžetu Iestāde ieviesa diferencētas apropriācijas zinātniskajiem grantiem un zinātniskās sadarbības projektiem kopumā 7,9 miljonu EUR apmērā. Gada beigās 6 miljonus EUR (75 %) no šīm maksājumu apropriācijām nācās atcelt, un 3,1 miljons EUR no tiem bija lieki piešķirtie līdzekļi, kuri pārsniedza Iestādes noteiktās vajadzības. Šāds stāvoklis liecina par to, ka Iestādei ir jānostiprina budžeta procesi saistībā ar diferencētajām apropriācijām un šo apropriāciju daudzgadu izpildes plānošana un uzraudzība.

14.

No 2008. gadā pārnestajiem 9,3 miljoniem EUR III budžeta sadaļā (“Pamatdarbības”) gada beigās nācās atcelt 1,8 miljonus EUR (19 %) galvenokārt tāpēc, ka aizkavējās 2007. un 2008. gada zinātnisko grantu izpilde. Šāds stāvoklis norāda uz to, ka Iestādei jāpilnveido līgumu pārvaldība un stingrāk jāuzrauga atskaišu un izmaksu deklarāciju iesniegšana.

15.

Sākotnējo IT budžetu 2009. gadam (4,2 miljoni EUR) palielināja ar budžeta pārvietojumiem par 2,5 miljoniem EUR. Šos līdzekļus galvenokārt izmantoja, lai finansētu konsultāciju projektus par datoriekārtām un programmatūru, kuri bija paredzēti 2010. gada darbības programmā. Iepriekš minētais norāda uz grūtībām 2009. gada darba programmas izpildē, un tas ir pretrunā budžeta gada pārskata un specifikācijas principiem.

CITI JAUTĀJUMI

16.	Astoņos 2008. gada zinātnisko grantu nolīgumos Iestāde izmaksāja EUR 383 627 kā papildu priekšfinansējumu bez vajadzīgajiem apliecinošajiem dokumentiem par to, ka pirmo priekšfinansējuma maksājumu līdzekļi ir izlietoti.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (Parma)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Iestādes kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002)

Pārvaldība

Iestādei pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un sniegtie pakalpojumi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Brīva preču aprite

(28. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību)

Lai atbalstītu patērētāju intereses un nodrošinātu augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā, Savienība veicina patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī atbalsta viņu tiesības gūt informāciju, izglītību un apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses.

(169. panta 1. punkts Līgumā par Eiropas Savienības darbību)

Kopējā tirdzniecības politika

(206. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību)

Mērķi

—	Sniegt zinātniskus atzinumus un zinātnisku un tehnisku atbalstu attiecībā uz tiesību aktiem un politiku visās jomās, kam ir tieša vai netieša ietekme uz pārtiku un pārtikas nekaitīgumu.

—	Sniegt neatkarīgu informāciju par riskiem attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu.

—	Veicināt augstu cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmeni.

—	Vākt un analizēt datus, lai raksturotu un uzraudzītu risku.

Uzdevumi

—	Sniegt zinātniskus atzinumus un veikt zinātniskus pētījumus.

—	Sekmēt vienotu riska novērtējuma metodoloģiju.

—	Palīdzēt Komisijai.

—	Meklēt, analizēt un apkopot vajadzīgos zinātniskos un tehniskos datus.

—	Identificēt un raksturot potenciālos riskus.

—	Izveidot līdzīgā jomā strādājošo organizāciju sadarbības tīklu.

—	Sniegt zinātnisko un tehnisko palīdzību krīzes situāciju pārvaldīšanā.

—	Uzlabot starptautisko sadarbību.

—	Sniegt sabiedrībai un ieinteresētajām personām ticamu, objektīvu un viegli saprotamu informāciju.

—	Piedalīties Komisijas ātrās reaģēšanas sistēmā.

1. Valde

Sastāvs

14 Padomes (sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Komisiju) iecelti locekļi un viens Komisijas pārstāvis.

Uzdevums

Pieņemt darba programmu un budžetu un nodrošināt to izpildi.

2. Izpilddirektors

Ieceļ Valde, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc uzklausīšanas Eiropas Parlamentā.

3. Konsultatīvā padome

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts.

Uzdevums

Sniegt konsultācijas izpilddirektoram.

4. Zinātniskā komiteja un zinātnes ekspertu grupas

Izstrādāt Iestādes zinātniskos atzinumus.

5. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

6. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

71,4 (66,4) milj. EUR, Savienības subsīdija 100 % (100 %)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Plānotais amata vietu skaits štatu sarakstā: 355 (335), aizņemtās amata vietas: 326 (318)

+ 81 (77) pārējie darbinieki (līgumdarbinieki, norīkotie valstu eksperti)

Kopējais darbinieku skaits: 407 (395), no tiem norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

—	pamatdarbībām: 324 (298)

—	administrācijā: 83 (97)

Riska novērtējums un zinātniskās sadarbības rezultāti (12)

—	pieprasījumi saņemt zinātniskās komitejas / zinātnes ekspertu grupu atzinumus: 331 (227)

—	pesticīdu salīdzinošā novērtējuma secinājumi: 28 (jauni)

—	pamatoti atzinumi: 76 (jauni)

Kopā (1): 435 (227)

—	Zinātniskās komitejas / zinātnes ekspertu grupu sākotnējie atzinumi: 81 (84)

—	Zinātniskās komitejas / zinātnes ekspertu grupu paziņojumi: 44 (10)

—	Zinātniskās komitejas / zinātnes ekspertu grupu sagatavotās rokasgrāmatas: 9 (23)

—	Iestādes paziņojumi: 8 (02)

—	Iestādes rokasgrāmata: 5 (06)

—	Zinātniski vai tehniski ziņojumi: 54 (116)

—	Ziņojumi par datu vākšanu: nav datu (21)

Kopā (2): 201 (262)

Pavisam kopā (1+2): 636 (489)

Izplatīt zinātniskus atzinumus un veicināt dialogu ar ieinteresētajām personām

—	Zinātniski atzinumi līdztekus ar to izplatīšanas pasākumiem: 34 % (20 %)

—	Sabiedrības viedokļa noskaidrošana: 66 (38)

—	Iestādes tīmekļa vietnes apmeklējumu skaits: 2,4 miljoni (2,1 miljons)

—	Izdevuma “EFSA Highlights” abonentu skaits: 25 690 (21 140)

—	Plašsaziņas līdzekļos minēta informācija: 9 038 (11 652)

—	Plašsaziņas līdzekļu uzdoti jautājumi: 694 (676)

—	Preses relīzes: 21 (30)

—	Tīmeklī publicētie jaunāko ziņu laidieni: 50 (39)

—	Intervijas: 72 (123)

Avots: Iestādes sniegtā informācija.

IESTĀDES ATBILDES

13.

Iestāde ir sazinājusies ar Komisiju, lai uzlabotu budžeta plānošanu un 2010. gadā izvairītos no Palātas raksturotās situācijas. Iestāde vēlas uzsvērt, ka 2009. gadā tā pirmoreiz ieviesa diferencēto apropriāciju koncepciju zinātniskās sadarbības projektiem un, pamatojoties uz šo pieredzi, ir veikusi pasākumus diferencēto apropriāciju plānošanas un izpildes uzraudzības uzlabošanai.

14.

2007.–2008. g. periodā zinātnisko grantu piešķiršana Iestādei bija jauns process. Pieredze parādīja, ka galvenokārt nebija pienācīgi aplēsts laiks, kas nepieciešams, lai grantu saņēmēji iesniegtu Iestādes kvalitātes standartiem atbilstošas zinātniskās atskaites.

Pēc apspriešanās ar visiem dalībniekiem 2010. gadā tika veikti pasākumi, lai uzlabotu projektu plānošanu un uzraudzību, kā arī finansu piedāvājumu novērtēšanu.

Turklāt Iestāde apstiprina visu 2007.–2008. g. grantu nolīgumu izbeigšanu.

15.	Iestāde atzīst nepieciešamību uzlabot IT projektu plānošanu un uzraudzību, un 2010. gadā ir ieviesusi kontroles papildpasākumus.

16.	Iestāde atzīst Palātas secinājumu un veiks pasākumus, lai labāk provizoriski definētu un dokumentētu apstākļus, kas izraisa iespējama papildu priekšfinansējuma izmaksāšanu.

(1) OV L 31, 15.2.2002., 1. lpp.

(2) Iestādes kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 17. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 24. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://www.efsa.europa.eu/en/funding/accounts.htm

(12) NB! Salīdzināmības nolūkā dati par 2008. gadu ir pielāgoti, lai atspoguļotu Iestādes darba rezultātu jauno klasifikāciju. Darba rezultātu kopskaits nemainās.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/114

ZIŅOJUMS

par Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm

2010/C 338/20

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	115
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	115
CITI JAUTĀJUMI …	13.–17.	116
Tabula …		117
Iestādes atbildes …		118

IEVADS

Eiropas GNSS (globālās navigācijas pavadoņu sistēmas) uzraudzības iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde”), kura atrodas Briselē, izveidoja ar Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1321/2004 (1), lai nodrošinātu sabiedrības intereses saistībā ar Eiropas GNSS programmām un īstenotu Eiropas satelītu GNSS programmu vadību Galileo programmas izstrādes un darbības fāzes laikā. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 683/2008 (2) Iestādes pienākumus ierobežoja līdz Galileo sistēmu drošības kontrolei un tās komercializācijas sagatavošanai. Komisija var Iestādei uzticēt arī specifiskus uzdevumus (3).

2.	Iestādes 2009. gada budžets bija 44,4 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 125 miljoni EUR). Gada beigās Iestādē strādāja 35 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 52 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

CITI JAUTĀJUMI

13.

Attiecībā uz četrām revidētajām darbinieku atlases procedūrām nebija pierādījumu, ka pirms vērtēšanas uzsākšanas būtu izstrādāti atlases kritēriji un obligātās prasības kandidātiem, lai tos uzaicinātu uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām. Nebija arī pierādījumu, ka rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumi bija sagatavoti pirms sākotnēji izraudzīto kandidātu saraksta izveidošanas. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību.

14.

Vienā no revidētajām darbā pieņemšanas procedūrām vakances paziņojumā bija prasība, lai kandidātiem būtu vismaz 12 gadi profesionālās pieredzes. Vienu no kandidātiem uzskatīja par atbilstīgu pat tad, kad jau pašā atlases sākumā bija noskaidrots, ka viņš neatbilst šim kritērijam. Šo kandidātu bija izvirzījis direktors, kurš savā lēmumā apliecināja, ka kandidātam nav pietiekamas profesionālās pieredzes. Pēc tam direktors izdeva lēmumu, ar kuru iekšējiem kandidātiem par 10 % saīsināja amatam GNSS uzraudzības iestādē prasītās profesionālās pieredzes ilgumu. Šāds lēmums pārkāpj principu par vienlīdzīgu attieksmi, piemērojot attiecināmības kritērijus darbā pieņemšanas procedūrām, kurās piedalās gan iekšēji, gan ārēji kandidāti.

15.

Dotāciju procedūrai (17,5 miljoniem EUR) “7. pamatprogrammā /Galileo/ 1. priekšlikumu konkursā” izslēgšanas kritēriji nebija publicēti un pārbaudīti. Saistībā ar attiecināmības kritērijiem Iestāde ne vienmēr pierādīja, ka tā ir pārbaudījusi, vai potenciālie saņēmēji, kas piedalījās vienā no tēmām, atbilst mazo un vidējo uzņēmumu kritērijiem (12)

16.	Galīgajā budžetā, kuru Iestāde publicēja 2010. gada 31. martā (13), nebija atspoguļots Administratīvās padomes apstiprinātais 2009. gada galīgais budžets un nebija iekļauti tās ieņēmumi.

17.	Pēc tam, kad stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 683/2008, 2009. gada decembrī Komisijai nodeva lielāko daļu EGNOS un Galileo programmas darbību un aktīvu. Pārējās darbības un aktīvus nodos 2010. gadā.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula.

Eiropas GNSS uzraudzības iestāde (Brisele)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Iestādes kompetence saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008

Pārvaldība

Iestādei pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Mērķi

—	Nodrošināt sabiedrības intereses saistībā ar Eiropas GNSS programmām.

—	Īstenot Eiropas satelītu GNSS programmu vadību.

Uzdevumi

Iestāde

a)	nodrošina sistēmu drošības akreditāciju un Galileo drošības centra darbību;

b)	piedalās sistēmu komercializācijas sagatavošanā, ietverot vajadzīgo tirgus analīzi;

c)	uzņemas citus uzdevumus, kurus tai var uzticēt Komisija.

1. Administratīvā padome

Sastāvs

—	Viens pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis.

Uzdevumi:

—	iecelt direktoru,

—	apstiprināt gada darba programmu;

—	pieņemt budžetu;

—	pieņemt gada darbības pārskatu par Iestādes darbībām un plāniem.

2. Izpilddirektors

Ieceļ Administratīvā padome.

3. Sistēmas drošības un aizsardzības komiteja

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis.

4. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

44,4 milj. EUR (125,0 milj. EUR), no kuriem 7,4 milj. EUR (10,6 milj. EUR) bija darbības subsīdija no Komisijas, un 37,0 milj. EUR (114,4 milj. EUR) bija darbības finansējums no Komisijas.

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

23 (50) amata vietu skaits štatu sarakstā, no tām aizņemtas: 23 (49) + 12 (3) citi darbinieki (līgumdarbinieki un norīkoti valstu darbinieki)

Darbinieku skaits:

35 (52), no tiem norīkoti šādu pienākumu veikšanai:

—	pamatdarbībām: 14 (31);

—	administrācijā: 12 (13);

—	dažādiem uzdevumiem: 9 (8).

28 pagaidu darbiniekus 2009. gada janvārī norīkoja darbā Eiropas Komisijā (ĢD TREN), un Iestādē palika 22 pagaidu darbinieki.

Programmas

—	Atbalsts Eiropas Komisijai, kura īsteno EGNOS un Galileo programmas.

Sistēmu drošība

—	Galileo un EGNOS sistēmu drošība (Galileo drošības akreditācija, Sistēmu drošības un aizsardzības komiteja,GNSS drošības prasības, EGNOS drošība);

—	Sabiedriski regulēts pakalpojums (sabiedriski regulēta pakalpojuma lietotāju segmenta sagatavošana);

—	Galileo Drošības pārraudzības centrs (GSMC);

—	GNSS tehnoloģijas kontroles režīms.

Tirgus attīstība

—	EGNOS ienākšana tirgū (aviācija, lauksaimniecība, ceļi, EDAS jeb EGNOS datu piekļuves dienests, tirgus uzraudzība);

—	Starptautiski pasākumi (Latīņamerika, Izraēla, Ķīna un Āfrika);

—	Informācija un tās novadīšana līdz saņēmējam (EGNOS informācijas portāls, “Growing Galileo 2009” pasākums).

Pētniecība un izstrāde

—	Sestās un septītās pētniecības pamatprogrammas projektu pārvaldība (pirmais un otrais priekšlikumu konkurss);

—	Tīmeklī izveidotas zināšanu bāzes pārvaldības un izplatīšanas līdzekļa ieviešana/atjaunināšana.

Avots: Iestādes sniegtā informācija.

IESTĀDES ATBILDES

13.

Iestāde uzskata, ka darbinieku atlases procedūrās tika nodrošināta caurskatāmība, pat ja atlases kritēriji kandidātiem, lai tos uzaicinātu uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām, tika izstrādāti pēc kandidātu izvērtēšanas sākuma. Saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu iestāde aicina uz intervijām tikai saprātīgu skaitu kandidātu. Uz intervijām aicināmo kandidātu skaitu nosaka, vadoties pēc atlases komisijas veiktā kandidātu izvērtējuma un izveidotā un dokumentētā vērtējuma.

14.

Šī konkursa uzvarētājs bija iekšējais kandidāts, kurš uz darbā pieņemšanas brīdi pildīja lielāko daļu no amata pienākumiem sakarā ar iepriekšējās amatpersonas atkāpšanos. Neskatoties uz kompetences demonstrēšanu darbā, kandidātam bija jāsacenšas ar ārējiem kandidātiem atklātā un godīgā konkurencē, kur atlases komisijā piedalījās Komisijas pārstāvis.

Saskaņā ar iecelšanas lēmumu tiek piešķirts pieredzes laika samazinājums līdz četriem mēnešiem. Lēmumu pieņēma, balstoties uz faktu, ka kandidātam ir bijusi pieredze GSA finanšu lietās un ka viņš jau pildījis daudzus šā amata pienākumus. Direktors 2010. gadā pieņēma vispārēju lēmumu attiecībā uz samazinājumu no profesionālās pieredzes laika par 10 %. Šis lēmums kopš tā publicēšanas laika ir publicēts kopā ar paziņojumu par vakanci.

15.

Iestāde ir stingri ievērojusi Komisijas definētos noteikumus.

Konkrēti:

a)	visi kritēriji tika publicēti Vadlīnijās pieteikumu iesniedzējiem vai detalizētajā tēmas aprakstā (ieskaitot MVU prasību, novērtējuma etalonus un finansējuma līmeni);

b)	novērtējuma un ranžēšanas process pilnībā atbilda Komisijas FP7 vadlīnijām, un visa informācija bija attiecīgi pieejama dalībniekiem.

16.

Trešajā pārskatītajā budžetā (2010. gada 31. marta OV) tika atspoguļots grozījums, ko 2009. gada decembrī pieņēmusi Administratīvā valde. Ar šo grozījumu tika paredzēts personāla izdevumu samazinājums 450 000 EUR apmērā un budžeta palielinājums pētījumu vajadzībām tādā pašā apmērā tikai apropriāciju veidā. Šim grozījumam nebija ietekmes uz ieņēmumiem. Attiecīgi Publikāciju biroja izmantotajā veidnē nebija iekļauti ieņēmumi, tā kā to apmērs palika nemainīgs salīdzinājumā ar sākotnēji publicēto 2009. gada budžeta versiju.

(1) OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.

(2) OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

(3) Iestādes kompetence un darbības ir apkopotas tabulā, kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(6) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(7) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(8) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(9) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(12) Tēma “GNSS lietojumprogrammas plaša patēriņa tirgum”.

(13) OV C 86, 31.3.2010., 157. lpp.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/119

ZIŅOJUMS

par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm

2010/C 338/21

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	120
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	120
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.	121
CITI JAUTĀJUMI …	14.–15.	121
IEPRIEKŠĒJO KONSTATĒJUMU PĒCPĀRBAUDE …	16.	121
Tabula …		122
Centra atbildes …		123

IEVADS

1.	Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (turpmāk tekstā – “Centrs”), kurš atrodas Luksemburgā, izveidoja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/94 (1). Centra uzdevums ir pēc pieprasījuma sniegt Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām to darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus (2).

2.	Centra 2009. gada budžets bija 62,6 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 59,9 miljoni EUR). Gada beigās Centrā strādāja 202 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 189 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Centra finanšu noteikumu 8. panta 2. punktā ir noteikts, ka “saistību apropriācijas sedz visas to juridisko saistību izmaksas, kas radušās kārtējā saimnieciskā gada laikā,” taču Centrs uzņēmās budžeta saistības tikai par daļu no izmaksām, kuras attiecās uz to gadu, kad tika uzņemtas juridiskās saistības. Tā bija nepareiza pieeja, taču to piemēroja sistemātiski.

CITI JAUTĀJUMI

14.

Centrs nav sagatavojis visaptverošu rakstisku procedūru, kurā būtu noteikti Centra uzdevumi, termiņi un darbu plūsma saistībā ar iekasēšanas rīkojumu sagatavošanas, apstiprināšanas un iegrāmatošanas kārtību par tulkojumiem, kuri sniegti klientiem. Šāds stāvoklis neatbilda iekšējās kontroles standartiem, kas jāpiemēro Centrā (12).

15.

Centrā pašlaik lietoto grāmatvedības sistēmu (SI2) aizstās ar uzkrājumu grāmatvedības sistēmu (ABAC), taču vēl nav pieņemts lēmums par termiņu, kad tas notiks. Komisija vairs pilnībā neatbalsta un neuztur SI2. Tā kā Centram nav nepieciešamo speciālistu, Centra finanšu operāciju nepārtrauktība ir nopietni apdraudēta, kamēr nebūs sākusi darboties ABAC sistēma.

IEPRIEKŠĒJO KONSTATĒJUMU PĒCPĀRBAUDE

16.

Centrs pieņēma lēmumu pārdalīt klientiem 11 miljonus EUR no uzkrātā pārpalikuma, tādējādi gada beigās samazinot atlikumu līdz 24 miljoniem EUR. Apmēram 18 miljoni EUR no šīs summas ir rezervēti, lai pārskaitītu darba devēja iemaksas Komisijas pensijas shēmā, kad būs attiecīgs Eiropas Savienības Tiesas lēmums.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (Luksemburga)

Savienības kompetence

Centra kompetence,

kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 2965/94, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1645/2003

Pārvaldība

Centram pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un sniegtie pakalpojumi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Dalībvalstu valdību pārstāvji, savstarpēji par to vienojoties, pieņēma deklarāciju par to, ka Luksemburgā izvietoto Komisijas tulkošanas dienestu paspārnē veidojams Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, lai sniegtu tulkošanas pakalpojumus, kas vajadzīgi to struktūru un dienestu darbībai, kuru atrašanās vieta noteikta 1993. gada 29. oktobra lēmumā.

Mērķi

Sniegt tulkošanas pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu struktūru darbībai:

—	Eiropas Vides aģentūra,

—	Eiropas Izglītības fonds,

—	Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs,

—	Eiropas Zāļu aģentūra,

—	Veselības un patērētāju izpildaģentūra,

—	Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes un dizainparaugi),

—	Eiropas Policijas birojs (Eiropols) un Eiropola narkotiku apkarošanas vienība.

Struktūras, ko izveidojusi Padome, bet kas nav minētas iepriekš, arī var izmantot Centra pakalpojumus. ES iestādes un struktūras, kurām ir savi tulkošanas dienesti, vajadzības gadījumā pēc savas izvēles var izmantot Centra pakalpojumus.

Centrs aktīvi piedalās Iestāžu apvienotās tulkošanas komitejas darbā.

Uzdevumi

—	Sadarboties ar ES struktūrām un iestādēm,

—	piedalīties Iestāžu apvienotās tulkošanas komitejas darbā.

1. Administratīvā valde

Sastāvs

—	viens pārstāvis no katras ES dalībvalsts,

—	divi Komisijas pārstāvji;

—	viens pārstāvis no katras iestādes vai struktūras, kam vajadzīgi Centra pakalpojumi.

Uzdevums

Pieņemt Centra gada darba programmu un gada pārskatu.

2. Direktors

Ieceļ Administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma.

3. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

4. Iekšējā revīzija

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests

5. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

62,63 (59,94) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Štatu sarakstā 233 (233) amata vietas, no tām aizņemtas 202 (189).

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

—	pamatdarbībām: 103 (97)

—	administrācijā: 99 (92)

Iztulkoto lapu skaits

736 008 (747 416)

Lapu skaits valodu sadalījumā

—	oficiālajās ES valodās: 730 565 (742 256)

—	citās valodās: 5 443(5 160)

Lapu skaits pēc klientu veida

—	ES struktūras: 708 589(731 944)

—	ES iestādes: 21 789(15 472)

Ārštatā iztulkoto lapu skaits: 409 788(441 223)

Avots: Centra sniegtā informācija.

CENTRA ATBILDES

13.	Centrs ņēma vērā Palātas apsvērumu un pievērsās šim jautājumam. Visus finanšu speciālistus atbilstīgi informēja par detalizētiem norādījumiem.

14.	Centrs ņēma vērā Palātas apsvērumu. Procedūra ieņēmumu pārvaldībai tika iekļauta Administrācijas departamenta darba programmā 2010. gadam. Lai paveiktu šo uzdevumu pirms 2010. gada beigām, tika piešķirti vajadzīgie resursi.

15.	Centrs dara visu iespējamo, lai uzturētu S12 sistēmu pirms ABAC sistēmas ieviešanas, tostarp neatkarīgas ekspertīzes ceļā, slēdzot apakšlīgumus, kā arī citā veidā.

(1) OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.

(2) Centra kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/ 2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants .

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/ 2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(12) Iekšējās kontroles standarts Nr. 6 “Riska pārvaldības process” un Nr. 8 “Procesi un procedūras”.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/124

ZIŅOJUMS

par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm

2010/C 338/22

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	125
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	125
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.	126
Tabula …		127
Centra atbildes …		129

IEVADS

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (turpmāk tekstā – “Centrs”), kurš atrodas Stokholmā, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 851/2004 (1). Centra galvenais uzdevums ir vākt un izplatīt datus par cilvēku slimību profilaksi un kontroli, kā arī sniegt zinātniskus atzinumus par šo tēmu. Centram arī jākoordinē tāda Eiropas tīkla izveide, kurā ietvertas struktūras, kas darbojas Centra kompetencei atbilstošajās jomās (2).

2.	Centra 2009. gada budžets bija 51 miljons EUR (iepriekšējā gadā – 40,6 miljoni EUR). Gada beigās Centrā strādāja 199 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 154 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Tāpat kā iepriekšējos gados pārnesumu augstais līmenis negatīvi ietekmēja budžeta izpildi. No 2008. gada pārnestās apropriācijas 2,2 miljonu EUR apmērā nācās anulēt. Pārnestās apropriācijas 2009. gadā veidoja 42 % no izdevumiem II sadaļā “Administratīvie izdevumi” un 63 % no izdevumiem III sadaļā “Pamatdarbības izdevumi”. Šāds stāvoklis var apdraudēt 2010. gada budžeta izpildi un ir pretrunā ar gada pārskata principu.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (Stokholma)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Centra kompetence, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 851/2004

Pārvaldība

Centram pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un sniegtie pakalpojumi 2009. gadā

Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pants)

Mērķi

—	Pilnveidot Eiropas aizsardzību pret infekciju slimībām, jo īpaši identificējot, novērtējot un darot zināmus pašreizējos un jaunos infekcijas slimību radītos draudus cilvēku veselībai.

—	Šim nolūkam Centrs pārvalda specializētus pārraudzības tīklus, sniedz zinātniskus atzinumus, pārvalda agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS), kā arī sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību un mācību kursus.

Uzdevumi

—	Pārvaldīt specializētus slimību uzraudzības tīklus un sekmēt sadarbības pasākumus. Centram ir īpašs uzdevums vākt datus, tos pārbaudīt, analizēt un izplatīt.

—	Sniegt atzītu ekspertu padomus un zinātniskus atzinumus, kā arī veikt zinātniskus pētījumus par infekcijas slimībām.

—	Pārvaldīt agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu. Izstrādāt kārtību jaunu veselības apdraudējumu identificēšanai.

—	Pilnveidot dalībvalstu spēju sagatavotības plānu izstrādē un nodrošināt mācību kursus.

—	Informēt sabiedrību un ieinteresētās personas par Centra darbu.

1. Valde

Sastāvs

Pa vienam no katras dalībvalsts izraudzītam loceklim, divi Eiropas Parlamenta izraudzīti locekļi un trīs locekļi, kuri pārstāv Komisiju.

Uzdevumi

Valde pieņem Centra gada programmu un budžetu un kontrolē to izpildi.

2. Direktors

Ieceļ Valde no Komisijas ierosinātā kandidātu saraksta.

3. Konsultatīvā padome

Sastāvs

Viens pārstāvis no katras dalībvalsts un trīs Komisijas pārstāvji bez balsstiesībām.

Uzdevumi

Padomes uzdevums ir nodrošināt Centra darba izcilību zinātnē un Centra veikto pasākumu un sniegto atzinumu neatkarību.

4. Ārējā revīzija

Revīzijas palāta

5. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

51 miljons EUR (40,7 miljoni EUR)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Štatu sarakstā: 170 (130)

Aizņemtās amata vietas: 129 (101)

Citas amata vietas: 70 (53)

KOPĀ: 199 (154)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

—	pamatdarbībām: 120 (91)

—	administrācijā un palīgdarbos: 79 (63)

—	(H1N1) pandēmijas riska novērtējums un atbalsts dalībvalstīm;

—	191 apdraudējuma uzraudzība, izmantojot infekcijas slimību draudu datubāzi (TTT);

—	52 nedēļas pārskati par infekcijas slimību draudiem;

—	sniegts atbalsts epidemioloģiskajai izmeklēšanai piecos lielos masu pasākumos;

—	sagatavoti 25 sākotnējo draudu novērtējumi un atjaunināti seši draudu novērtējumi;

—	organizēti divi simulācijas mācību pasākumi;

—	Eiropas Epidemioloģisko intervences pasākumu mācību programmā (EPIET) sagatavoti 78 dalībnieki;

—	346 sabiedrības veselības speciālisti no 30 ES un EEZ valstīm piedalījās Centra īso mācību moduļos;

—	Centram izveidota jauna tīmekļa vietne;

—	43 zinātniskās publikācijas;

—	organizēta otrā Eiropas Antibiotiku informācijas diena, kurā piedalījās 34 valstis;

—	pastiprināta pārraudzība; specializēto pārraudzības tīklu turpmāka integrēšana;

—	publicēts gada epidemioloģiskais ziņojums;

—	publicēti tuberkulozes un HIV/AIDS gada ziņojumi;

—	28 nedēļas informatīvie biļeteni par gripu / nedēļas pārskati par gripas uzraudzību 2009. gadā;

—	sagatavoti vairāk nekā 50 zinātniski atzinumi;

—	2009. gada oktobrī Stokholmā organizēta trešā Eiropas Zinātniskā konference par infekcijas slimību lietišķo epidemioloģiju (ESCAIDE), tajā piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieku;

—	kompetento iestāžu sanāksme Upsalā 2009. gada oktobrī, piedalījās 270 dalībnieki.

Avots: Centra sniegtā informācija.

CENTRA ATBILDES

13.	Centrs apzinās Palātas minēto problēmu un apsver pasākumus budžeta izpildes pilnveidošanai, jo īpaši, precizējot aprēķinus un uzlabojot plānošanu, lai labāk ievērotu gada pārskata principu. Turklāt to būtu jāveicina faktam, ka 2010. gadā Centrs ir nobriedis.

(1) OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) Centra kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/ 2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 26. martā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 28. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://ecdc.europa.eu/en/aboutus/Pages/AboutUs_KeyDocuments.aspx.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/130

ZIŅOJUMS

par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm

2010/C 338/23

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	131
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	131
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–15.	132
CITI JAUTĀJUMI …	16.	132
Tabula …		133
Centra atbildes …		136

IEVADS

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (turpmāk tekstā – “Centrs”), kurš atrodas Salonikos, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (1). Centra galvenais uzdevums ir atbalstīt profesionālās izglītības attīstību Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, Centrs apkopo un izplata dokumentāciju par profesionālās izglītības sistēmām (2).

2.	Centra 2009. gada budžets bija 18,5 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 18,3 miljoni EUR). Gada beigās Centrā strādāja 129 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 128 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

No 2009. gada apropriācijām II sadaļā “Administratīvie izdevumi” Centrs pārnesa uz nākamo gadu 0,4 miljonus EUR (31 %), no tiem 0,3 miljoni EUR atbilda saistībām bez maksājumiem, galvenokārt par darbībām, kuras attiecas uz 2010. finanšu gadu. Atceltās maksājumu apropriācijas III sadaļā “Darbības izdevumi” (kurus veic no dažādām apropriācijām) bija 1,6 miljoni EUR, kas atbilst 24 % no kopējām darbības apropriācijām. Centram jāturpina uzlabot darbību plānošana un uzraudzība, lai maksimāli izlietotu pieejamās apropriācijas un labāk ievērotu gada pārskata principu.

14.

Centrs saņēma ikgadējās iemaksas (12), kuras tā budžetā iegrāmatoja kā piešķirtos ieņēmumus no Norvēģijas un Islandes šo valstu dalībai Centra pasākumos. Iemaksas, kas 2007.–2009. gadam bija 1,2 miljoni EUR, nebija izlietotas un bija pārnestas uz nākamajiem gadiem. Centram jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka šīs iemaksas katru gadu izlieto proporcionāli Komisijas dotācijas izlietojumam.

15.

2009. gadā veica 43 budžeta pārvietojumus kopā par 0,7 miljoniem EUR, bet Valde par to savlaicīgi informēta netika. Turklāt pārvietojumi no vienas sadaļas un citu, kas bija vairāk nekā 10 % no gada apropriācijām un ko uzrādīja pozīcijā, no kuras tie bija veikti (13), nebija iesniegti Valdei apstiprināšanai. Tādējādi budžeta specifikācijas un pārredzamības principi ir jāievēro stingrāk.

CITI JAUTĀJUMI

16.

Saistībā ar darbinieku atlases procedūrām nebija definēts ne atlases kritēriju svērums, ne prasības, kurām jāatbilst, lai kandidātus uzaicinātu uz rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām (14). Turklāt rakstisko pārbaudījumu un interviju jautājumus formulēja tikai tad, kad kandidātu īsais saraksts jau bija sagatavots. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Saloniki)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Centra kompetence, kā noteikts

Padomes Regulas (EEK) Nr. 337/75 2. un 3. pantā

Pārvaldība

Centram pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā (galvenie rezultāti)

(2008. gada dati)

Savienība īsteno arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību, pilnīgi respektējot dalībvalstu atbildību par arodmācību saturu un organizāciju.

(Līgums par Eiropas Savienības darbību, 166. panta 1. punkts)

Centra mandāts

Kā Eiropas Savienības izziņas centrs profesionālās izglītības un mācību jautājumos Centrs sniedz informāciju politisko lēmumu pieņēmējiem, pētniekiem un profesionāļiem, lai radītu labāku izpratni par pašreizējām tendencēm un dotu viņiem iespēju pieņemt pamatotākus lēmumus turpmākai rīcībai.

Centrs palīdz Eiropas Komisijai sekmēt un attīstīt profesionālo izglītību un mācības Savienības līmenī.

Uzdevumi

—	Kārtot attiecīgu dokumentāciju un analizēt datus.

—	Dot ieguldījumu izpētes attīstībā un koordinācijā.

—	Izmantot un izplatīt noderīgu informāciju.

—	Veicināt un atbalstīt saskaņotu pieeju profesionālās izglītības attīstībai.

—	Nodrošināt forumu visām ieinteresētajām personām.

1. Valde

Sastāvs

No katras dalībvalsts:

—	viens valdības pārstāvis,

—	viens darba devēju organizāciju pārstāvis,

—	viens darba ņēmēju organizāciju pārstāvis un trīs locekļi, kas pārstāv Eiropas Komisiju.

2. Birojs

Sastāvs

Valdes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki (viens no katras grupas), viens koordinators no katras grupas un viens Komisijas pārstāvis.

3. Direktors

Ieceļ Komisija no kandidātu saraksta, ko iesniegusi Valde. Atbild par Centra ikdienas vadību un Valdes un Biroja lēmumu izpildi.

4. Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests

5. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

6. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

18,53 miljoni EUR

(18,35 miljoni EUR)

Savienības iemaksa (15): 97 % (97 %)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 101 (99)

Aizņemtās amata vietas: 96 (97)

Citi darbinieki:

līgumdarbinieki, 26 (25),

norīkotie valstu eksperti 7 (6).

Kopējais darbinieku skaits: 129 (128)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 88

administrācijā: 41

(2008. gadā: pamatdarbībām: 87 administrācijā: 41)

No 2009. gada darba programmas izcelta pasākumu īstenošana jomās, kas atbilst četrām prioritātēm (informācija par ES profesionālās izglītības politiku, prasmju tendenču un problēmu interpretācija, kompetence un zināšanas, profesionālās izglītības ieguvumu izvērtējums, profesionālās izglītības prestiža paaugstināšana). 2008. gada politikas pārskats tika publicēts un martā to apsprieda augsta līmeņa konferencē. Rezultāti atspoguļo Kopenhāgenas procesa virzību un informē par nākotnes stratēģiju. Kopā ar EK un nākamo Beļģijas prezidentūru tiek gatavots 2010. gada pārskats. Pirmo reizi tieši izsūtītas aptaujas anketas arī sociālajiem partneriem. Profesionālā izglītība Eiropā, atjaunināti sistēmu apraksti 23 valstīm. Profesionālās izglītības pasākumi, lai atgūtos pēc krīzes, dalībvalstīs apkopoti, analizēti un izplatīti Zviedrijas prezidentūras konferencēs. Cieša sadarbība ar abām prezidentūrām, sagatavojot ar profesionālo izglītību saistītus pasākumus. Informācija par prasmju darba kārtību, sadarbība ar EK par tēmu “Jaunas prasmes jaunām darba vietām” (rezultāti saistībā ar prasmju nodrošināšanas prognozi, sagaidāmās profesionālo prasmju vajadzības un prasmju nepiemērotība). Informācijas izplatīšana augsta līmeņa politiskos pasākumos (ES Parlamentā, Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, prezidentūrās un citur.) Tā pamatā ir darbs saistībā ar mācību iznākumu, neformālo mācību apstiprināšana, darbs pie profesionālajiem un mācību standartiem. Turpinās atbalsts profesionālās izglītības jautājumiem no 2010. gada izglītības un mācību darba kārtības. Konkrēti, ir ieviesta Eiropas kvalifikācijas sistēma, kas atbalsta valstu kvalifikācijas sistēmu attīstību, tiek strādāts pie ECVET/EQARF (Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai / Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu struktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai) izstrādes un ieviešanas, pie norādījumiem un profesionālās izglītības skolotāju un arodmācības speciālistu jomā. Europass : iedzīvotāju atbalsts pastāvīgi pieaug. Kopš sistēmas ieviešanas tiešsaistē aizpildīti vairāk nekā 7 miljoni dokumentu, katru mēnesi tiešsaistē tiek aizpildīti apmēram 250 000 CV. Publicēts 4. pētniecības ziņojums par profesionālās izglītības modernizēšanu; turpinās darbs saistībā ar gados vecākiem darba ņēmējiem, aktīvo novecošanu un profesionālās izglītības finansēšanu. Izplatīta informācija par darbu saistībā ar inovatīvām finansēšanas shēmām, izmaksu dalīšanu un (nodokļu) premiālajām sistēmām tiem, kas mācās, un uzņēmumiem. Pētījumi par sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ko sniedz profesionālā izglītība, lai pamatotu lēmumus par ieguldījumiem profesionālajā izglītībā. Veiksmīgi koordinēta mācību apmaiņas programma (245 mācību braucieni 2008./2009. mācību gadā). Īstenota lietotājam adresēta komunikācijas stratēģija, akcents uz elektroniskajām publikācijām, lai atbilstu vajadzībām, kas ir mainījušās, samazināta kavēšanās un panākta ekonomija. 2009. gada decembrī atvērts jauns tīmekļa portāls. Pabeigta rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēmas izstrāde. Rādītāji atspoguļo tiešos rezultātus, iznākumu un ietekmi. ABB pārskatā attēlots līdzekļu sadalījums darbības jomās.

Organizācijas līmenī ietekme 2009. gadā: Centrs (Cedefop) ir minēts 32 ES politikas dokumentos (2008: 21). Plašāka informācija un rādītāju novērtējums pieejams 2009. gada (darbības) pārskatā.

Avots: Centra sniegtā informācija.

CENTRA ATBILDES

13.	Centrs pieņem zināšanai Palātas piezīmi un turpinās censties samazināt pārnestu un atceltu apropriāciju apjomu. Konkrēti, Centrs 2009. gada jūnijā ieviesa sistēmu III sadaļas apropriāciju izlietojuma ciešākai uzraudzībai, un personāls par to ir attiecīgi informēts.

14.	Centrs (2010. gada maijā) ir apstiprinājis plānu, kas tam dos iespēju no 2013. gada pilnībā ievērot Palātas ieteikumu. 2010. gada budžetā ir radītas rindas, kas ļautu vispārēji sadalīt šīs iemaksas.

15.

Tā kā pastāv daudzas budžeta rindas ar relatīvi mazām summām, tad, lai mazinātu administratīvo slodzi, valdes apstiprinājums tika pieprasīts tikai tajos gadījumos, ja pārskaitījums pārsniedza 10 no konkrētās sadaļas. 2010. gada jūnijā Centrs bija pilnībā informējis valdi par 2009. gada un 2010. gada pārskaitījumiem, un turpinās regulāri informēt par visiem pārskaitījumiem.

16.	Centrs pārskatīs savus paziņojumus par vakancēm, lai sniegtu kandidātiem skaidru norādi par nosacījumiem, kādi tiks piemēroti atlasei. Pēc Palātas piezīmēm Centrs tagad, kopš 2010. gada jūnija, pirms atlases izstrādā jautājumus rakstiskajiem pārbaudījumiem un intervijām.

(1) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.

(2) Centra kompetence un darbības ir apkopotas tabulā, kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 11. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 25. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://www.cedefop.europa.eu/about/budget_discharge.asp.

(12) Vērtība aptuveni 0,4 miljoni EUR gadā.

(13) Divi (kopējā vērtība – EUR 25 000 un EUR 31 360) no septiņiem pārvietojumiem no vienas sadaļas uz citu.

(14) Revidēja četras darbinieku atlases procedūras, kurās konstatēja sistemātiskas problēmas.

(15) Piezīme: Savienības iemaksa ietver Savienības subsīdiju un papildbudžetu pēc budžeta grozījumu ieviešanas (BRS). (2008. gada tabulā papildbudžets (BRS) nebija iekļauts, tāpēc tika norādīti tikai 93 %.)

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/137

ZIŅOJUMS

par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Akadēmijas atbildēm

2010/C 338/24

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	138
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–13.	138
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	14.–15.	139
CITI JAUTĀJUMI …	16.–19.	139
Tabula…		141
Akadēmijas atbildes…		143

IEVADS

Eiropas Policijas akadēmiju (turpmāk tekstā – “Akadēmija”), kura atrodas Bremshilā, izveidoja ar Padomes Lēmumu 2000/820/TI, kuru 2005. gadā atcēla un aizstāja ar Padomes Lēmumu 2005/681/TI (1). Akadēmijas uzdevums ir koordinēt dalībvalstu policijas mācību iestāžu sadarbību un nodrošināt uz kopīgiem standartiem balstītus mācību kursus vecākajiem policijas virsniekiem (2).

2.	Akadēmijas 2009. gada budžets bija 8,8 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 8,7 miljoni EUR). Gada beigās Akadēmijā strādāja 28 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 27 darbinieki.

13.	Palāta uzskata, ka, izņemot 11. un 12. punktā minētos jautājumus, Akadēmijas 2009. gada 31. decembrī slēgtā finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

14.

Vairāk nekā 3,8 miljoni EUR no 2009. gada maksājumu apropriācijām (C1), kas atbilst 43 % no kopējā budžeta, bija pārnesti uz 2010. gadu. Bija jāanulē arī 46 % apropriāciju, kas bija pārnestas no 2008. gada (C8). Šāds stāvoklis, tāpat kā 2008. finanšu gadā (18), liecināja par nopietniem un atkārtotiem trūkumiem budžeta izpildes plānošanā un uzraudzībā un bija pretrunā ar gada pārskata principu.

15.

Saistībā ar 2009. gada provizorisko pārskatu sagatavošanu tika konstatēta ievērojama kavēšanās un kļūdas. 2009. gada beigās bija daudz neapstrādātu faktūrrēķinu – kopā par EUR 900 000. Šādu stāvokli izraisīja neapmierinošā finanšu pienākumu sadale, vājās iekšējās kontroles procedūras un grūtības pieņemt un noturēt darbā darbiniekus, kas būtu kvalificēti un pieredzējuši finanšu un grāmatvedības jomā.

CITI JAUTĀJUMI

16.	Minētā gada beigās Akadēmija vēl nebija noteikusi kārtību, kādā reģistrējami izņēmumi visās darbības jomās, kā to vairākkārt bija prasījis Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (19).

17.

Darbinieku atlases procedūrās iepriekš netika definētas obligātās prasības ne kandidātu uzaicināšanai uz interviju, ne iekļaušanai rezerves sarakstā; tās izstrādāja žūrijas komisijas pēc tam, kad kandidāti jau bija novērtēti un noteikta viņu secība. Procedūras nebija pienācīgi dokumentētas, un interviju jautājumi bieži vien tika sagatavoti pēc pieteikumu izskatīšanas. Šāda prakse apdraud darbinieku pieņemšanas procedūru pārredzamību.

18.

Divos gadījumos (20) nebija iespējams noteikt, vai veiksmīgo kandidātu profesionālās pieredzes ilgums atbilst prasībām. Vienā no šiem gadījumiem (21) atlases komisija pieņēma lēmumu, pamatojoties tikai uz kandidāta dzīves aprakstu (curriculum vitae). Citā gadījumā (22) veiksmīgais kandidāts neatbilda obligātajām profesionālās pieredzes ilguma prasībām. Vēl kādā gadījumā (23) darbiniekam, kuram bija uzticēti vadības pienākumi, bija atļauts dzīvot ārpus Apvienotās Karalistes un strādāt Akadēmijas telpās Bremshilā tikai noteiktu skaitu dienu gadā. Akadēmija atlīdzināja ceļa izdevumus. Turklāt šim darbiniekam nebija noteikts nekāds pārbaudes periods. Šāda prakse Civildienesta noteikumos nav atļauta, un tā bija nelikumīga.

19.	Ziņojumos par 2007. un 2008. finanšu gadu (24) Palāta rakstīja par gadījumiem, kad apropriācijas bija izlietotas privātu izdevumu segšanai. Akadēmija vairākas reizes atbildēja, ka tiks veikta ārēja pēcpārbaude. Līdz 2010. gada jūnija beigām vēl nekas nebija darīts.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Policijas akadēmija (Bremshila)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Akadēmijas kompetence, kā noteikts Padomes Lēmumā 2005/681/TI

Pārvaldība

Akadēmijai pieejamie resursi 2009. gadā

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

Tiesību aktu tuvināšana

1.	Savienība attīsta policijas sadarbību, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp policiju, muitas iestādes un citas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.

2.	Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus par: […]

b)	atbalstu personāla mācībām un sadarbībai personāla apmaiņas, iekārtu un noziegumu atklāšanas izpētes jomā,

(LESD 87. pants)

Mērķi

Akadēmijas mērķis ir palīdzēt sagatavot dalībvalstu vecākos policijas virsniekus, optimizējot sadarbību starp dažādiem Akadēmijas elementiem. Tā atbalsta un veido Eiropas pieeju to galveno problēmu risināšanā, ar kurām dalībvalstis saskaras, cīnoties pret noziedzību, novēršot noziedzību un uzturot kārtību, likumību un sabiedrības drošību, jo īpaši risinot šo problēmu pārrobežu izpausmes.

Uzdevumi

—	-Palielināt informētību par citu dalībvalstu policijas sistēmām un struktūrām un par policijas pārrobežu sadarbību Eiropas Savienībā.

—

-Uzlabot informētību par starptautiskajiem un Eiropas Savienības instrumentiem, jo īpaši par:

a)	Eiropas Savienības iestādēm, to darbību un lomu, kā arī par lēmumu pieņemšanas metodēm un juridiskiem instrumentiem, jo īpaši saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību;

b)	Eiropola mērķiem, uzbūvi un darbību, kā arī par veidiem, kā paplašināt Eiropola un attiecīgo dalībvalstu tiesībaizsardzības dienestu sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā;

c)	Eurojust mērķiem, struktūru un darbību.

—	-Nodrošināt pienācīgu apmācību saistībā ar demokrātiskiem aizsargmehānismiem, īpaši tiesībām uz aizstāvību.

1. Valde

Valdes sastāvs

—	viena delegācija no katras dalībvalsts. Katrai delegācijai ir viena balss. Eiropas Savienības Komisijas, Padomes ģenerālsekretariāta un Eiropola pārstāvjus aicina piedalīties sanāksmēs kā novērotājus bez balsstiesībām.

2. Direktors

Vada Akadēmiju. Direktoru ieceļ un atceļ Valde.

3. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta.

4. Iekšējā revīzija

Komisijas Iekšējās revīzijas dienests.

5. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma.

Budžets

8,8 miljoni EUR

Darbinieku skaits

2009. gada sākumā Akadēmijā strādāja 26 štata darbinieki un divi norīkoti valstu eksperti.

Mācību kursi un semināri

Akadēmija organizēja 88 kursus, seminārus un konferences. Sākotnējās norādes liecina, ka kopējā apmierinātība ar Akadēmijas darbību salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājusies. Pieauga apmācības speciālistu skaits (līdz 841). Akadēmijas organizētajos pasākumos piedalījās 1997 dalībnieki. Akadēmijas sekretariāts organizēja septiņus pasākumus tīkla atbalstam un ieviesa jaunu kursu vadības instrumentu tīkla atbalstam, kad tiek īstenoti Akadēmijas pasākumi.

Ārējās darbības

2009. gada jūnijā Akadēmija parakstīja sadarbības nolīgumu ar Frontex un ierosināja saprašanās memorandu ar Eurojust un ENFSI (Eiropas Tīkls tiesu zinātniskajiem institūtiem). 2009. gada jūnijā notika konference ar Krieviju.

Kopējās mācību programmas

Tika sāktas četras kopējas mācību programmas, kuru īstenošana paredzēta dalībvalstīs: Eiropols, Policijas darba ētika un korupcijas novēršana, Vardarbība ģimenē (I un II) un Cilvēku tirdzniecība.

Novērtēšana

Tika izmēģināts kursu novērtējuma projekts, un pirmo reizi Akadēmija izmantoja aptauju tiešsaistē (LimeSurvey).

Pētniecība un zinātne

Iznāca pirmais jaunā Akadēmijas Zinātniski pētnieciskā biļetena numurs; notika pirmais pētniecības simpozijs (Policing Major Events) un pirmā jauno zinātniski pētnieciskās jomas korespondentu sanāksme.

“Euromed Police II” projekts

Notika trīs semināri (divi par narkotiku kontrabandu un viens par cilvēku tirdzniecību), viens pētniecības komandējums (saistībā ar cilvēku tirdzniecību) un viena MEDA programmas un ES valstu policijas augstāko amatpersonu sanāksme.

Apmaiņas programma

Akadēmijas apmaiņas programma, kas ir viena gada projekts, sākās 2009. gadā. Projektā piedalās 21 dalībvalsts un viena kandidātvalsts. Galvenās tēmas ir policijas sadarbība Kopienas līmenī un organizētā noziedzība (vecākie policijas virsnieki) un mācību vide (mācību speciālisti).

Elektroniskais tīkls (e-tīkls)

Akadēmijas tīkls ir apmeklēts 76 000 reizes (palielinājums vairāk nekā par 74 000 apmeklējumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) un ir pievienojušies 903 reģistrēti lietotāji. Sākusi darboties Akadēmijas mācību vadības sistēma, kas ir pieejama visiem Akadēmijas tīkla lietotājiem un paredzēta, lai organizētu un veicinātu dalību kursos un semināros, kā arī tālmācībai (e-mācības), ko katrs apgūst savā tempā. Sākusi darboties arī Akadēmijas dokumentu vadības sistēma, kas ļauj tīklā kopā strādāt ar dokumentiem daudz efektīvāk.

Avots: Akadēmijas sniegtā informācija.

AKADĒMIJAS ATBILDES

11.

Laika posmā kopš minēto līgumu noslēgšanas Koledžas iepirkumu procedūras ir uzlabotas, un ir nodrošināta to atbilstība attiecīgajiem noteikumiem. Ir iecelta amatā par iepirkumiem atbildīgā amatpersona, un 2010. gada 8. jūnijā ar direktora lēmumu Nr. 002/2010 tika apstiprināta iepirkumu rokasgrāmata, kas ietver veidlapas un pārbaudes punktu veidlapas.

12.

2010. gada martā Koledža saņēma informāciju, ka Komisija ir atzinusi, ka Koledžas finanšu regula ir juridiski spēkā, izņemot noteikumus, kas attiecas uz “moduļu konsultantu” un “izglītības speciālistu” piesaistīšanas līgumiem. 2010. gada aprīlī Koledža iesniedza Komisijai formālu lūgumu pieļaut atkāpi no finanšu regulām. 2010. gadā nav parakstīts neviens līgums ar dalībvalstīm par moduļu konsultantu un izglītības speciālistu piesaisti.

14.	Kopš 2010. gada marta ir ieviestas iknedēļas finanšu vadības sapulces, lai uzlabotu budžeta īstenošanu un kontroli. Turklāt ar Komisijas atbalstu ir īstenoti budžeta programmēšanas uzlabojumi. Papildu uzlabojumus plānots ieviest saistībā ar Koledžas daudzgadējo darbības plānu.

15.

Lai novērstu Palātas minētās problēmas, finanšu plūsmas, procesus, procedūras, kā arī lomas un pienākumu sadali regulāri pārskata un uzlabo. No Komisijas un konsultantiem ir saņemtas ekspertu konsultācijas. Kavēto maksājumu jautājums ir tuvu atrisinājumam. Ir uzsāktas darbā pieņemšanas procedūras, lai pieņemtu attiecīgos finanšu speciālistus, un atlases kritēriji šiem amatiem ir pienācīgi pārskatīti.

16.	2010. gadā tika izstrādāta un ar direktora 2010. gada 21. jūnija lēmumu Nr. 010/2010 ieviesta jauna procedūra izņēmumu reģistrēšanai.

17.	Personāla atlases procedūras tagad ir pārskatītas un uzlabotas. Ar direktora lēmumu Nr. 004/2010 ir stājušās spēkā Koledžas darbā pieņemšanas vadlīnijas, kas saskaņo procedūras ar Civildienesta noteikumiem un labāko praksi.

18.

Jaunās darbā pieņemšanas procedūras nodrošina, ka nākotnē tiek novērstas kļūdas un neatbilstības. Turklāt ir uzlabota kontrole pār personāla informāciju, lai nodrošinātos ar pierādījumiem par profesionālo pieredzi pirms pieņemšanas darbā un tad saglabātu tos personāla lietā. Visiem jaunajiem darbiniekiem tiek noteikts pārbaudes periods. Darba līgums, kas ļauj darbiniekam uzturēties ārpus Apvienotās Karalistes, beigsies 2010. gadā un netiks atjaunots. Kopš 2009. gada marta netiek atlīdzināti ceļošanas izdevumi.

19.	2009. gadā Koledža īstenoja vairākus pasākumus, kā rezultātā tika atgūtas GBP 17 612,91; pēcpārbaude pagaidām vēl nav veikta. Konkursa process attiecībā uz nepieciešamo revīziju tika uzsākts 2010. gada jūlijā.

(1) OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.

(2) Akadēmijas kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 5. jūlijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 13. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai https://www.cepol.europa.eu/index.php?id=final-accounts.

(12) Pagaidu darbinieku pakalpojumi (EUR 292 000), mobilo sakaru pakalpojumi (EUR 11 111), kancelejas preču piegādes (EUR 12 000) un taksometru pakalpojumi (EUR 29 000).

(13) Iepirkuma procedūra kurjerpakalpojumiem, EUR 11 000.

(14) 14. punkts (OV C 304, 15.12.2009., 124. lpp.).

(15) 2008. gada pārskatītā finanšu regula.

(16) To nosaka pamata Finanšu regulas 1. pants, tā kā šādi noteikumi pārkāpj konkurences noteikumus, jo ļauj ievērojami novirzīties no parastajiem iepirkuma noteikumiem un tiem pakārtotā “patiesas konkurences” principa.

(17) Kopējā summa kopš projekta sākuma tiek lēsta uz EUR 200 000, no kuriem EUR 34 800 attiecas uz 2009. gadu.

(18) 16. punkts.

(19) Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ir arī Akadēmijas iekšējais revidents.

(20) Paziņojums par vakanci CEPOL/2008/TA/001 un CEPOL/2008/TA/007.

(21) Paziņojums par vakanci CEPOL/2008/TA/001.

(22) Paziņojums par vakanci CEPOL/2008/TA/005.

(23) Darba līgums Euromed/Meda II projekta vadītājam.

(24) OV C 311, 5.12.2008., 136. lpp. (15. punkts) un OV C 304, 15.12.2009., 124. lpp (21. punkts).

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/144

ZIŅOJUMS

par Eurojust 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Eurojust atbildēm

2010/C 338/25

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	145
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	145
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.	146
CITI JAUTĀJUMI …	14.	146
Tabula…		147
Eurojust atbildes …		148

IEVADS

Eurojust, kas atrodas Hāgā, izveidoja ar Padomes Lēmumu 2002/187/TI (1), lai pastiprinātu cīņu pret smagiem, organizētiem noziegumiem. Šīs struktūrvienības mērķis ir uzlabot sadarbību izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jomā vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, kā arī valstīs, kas nav ES dalībvalstis (2).

2.	Pēc budžeta grozījumu nr. 1 pieņemšanas Eurojust 2009. gada galīgais budžets bija 28,2 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 24,8 miljoni EUR). Gada beigās Eurojust strādāja 248 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 222 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Pārskatos par 2007. un par 2008. finanšu gadu (12) Palāta norādīja uz augsto vakanču īpatsvaru Eurojust (attiecīgi 33 % un 26 %). Darbā pieņemšanas plāns 2009. gadā nebija sagatavots. Tādējādi joprojām ir augsts vakanču īpatsvars – gada beigās tas bija 24 %. Turklāt trīs no sešām Eurojust vidējo vadītāju amata vietām (nodaļas vadītājs) uz laiku ieņēma pienākumu izpildītāji. Šāds stāvoklis norādīja uz to, ka ir grūtības piesaistīt un noturēt piemērotus darbiniekus, kā arī uz to, ka darbā pieņemšanas plānošanā joprojām ir trūkumi.

CITI JAUTĀJUMI

14.

Personāla atlases procedūrās nebija iepriekš definēti robežkritēriji ne attiecībā uz kandidātiem, kuri aicināmi uz interviju, ne uz rezerves sarakstā iekļaujamajiem kandidātiem. Atlases komisijas šos robežkritērijus noteica pēc kandidātu novērtēšanas un sarindošanas secībā. Turklāt tādi svarīgi kritēriji kā attiecīgs universitātes grāds un darba pieredze, kas bija iekļauti paziņojumos par vakancēm, kandidātu galīgajā vērtēšanā nebija ņemti vērā. Kandidātu galīgais novērtējums bija balstīts tikai uz rakstisko un mutisko pārbaudījumu rezultātiem. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eurojust (Hāga)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Eurojust kompetence, kā noteikts Padomes Lēmumā 2002/187/TI

Pārvaldība

Eurojust pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

(85. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību)

Mērķi

Eurojust lēmuma 3. pants

—	Sekmēt un uzlabot izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

—	Uzlabot sadarbību, jo īpaši veicinot informācijas apmaiņu, savstarpēju juridisko palīdzību un izdošanas pieprasījumu realizāciju.

—	Atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, lai padarītu efektīvāku to veikto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

—	Sniegt atbalstu procedūrās, kurās iesaistīta dalībvalsts un valsts, kas nav dalībvalsts.

—	Sniegt atbalstu procedūrās, kurās iesaistīta dalībvalsts un Savienība.

Uzdevumi

Eurojust lēmuma 5., 6. un 7. pants

Lai organizētu sadarbību starp dažādām valstu tiesību sistēmām, Eurojust darbojas

—	ar valstu pārstāvju starpniecību vai

—	kā Kolēģija.

Ja attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj neatbildēt uz lūgumiem, kurus Eurojust iesniedzis kā Kolēģija, tās informē Eurojust par sava lēmuma iemesliem.

1. Kolēģija Atbild par Eurojust organizāciju un darbību.

2. Valstu locekļi Veido Kolēģiju, un katra dalībvalsts tos norīkojusi atbilstoši savai tiesību sistēmai. Tie ir prokurori, tiesneši vai policijas darbinieki ar līdzvērtīgu kompetenci.

3. Priekšsēdētājs No valstu locekļu vidus ievēl Kolēģija.

4. Apvienotā uzraudzības iestāde Kontrolē personas datu apstrādi.

5. Administratīvais direktors Vienbalsīgi ieceļ Kolēģija.

6. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta.

7. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma.

Budžets

26,4 miljoni EUR subsīdija un 1,8 miljoni EUR piešķirtie ieņēmumi (24,8 miljoni EUR subsīdija)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

185 (175) vietas štatu sarakstā,

no tām aizpildītas:

141 (130)

60 (43) citos amatos:

32 līgumdarbinieki,

18 norīkotie valstu eksperti, 10 aģentūras darbinieki

47 (49) citi:

27 valstu locekļi,

2 prokurori koordinatori,

12 pilnvarotie un 6 asistenti

Kopējais darbinieku skaits: 248 (222)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

Pamatdarbībām: 131 (117)

Administrācijā: 89 (80)

Dažādiem uzdevumiem: 28 (25)

Koordinācijas sanāksmju skaits:

132 (132)

Standarta lietas: 1 222(1 025)

Sarežģītas lietas: 150 (168)

Lietu skaits kopā:

1 372 (1 193)

Krāpšana: 612 (810)

Procentos: 45 % (68 %)

Narkotiku kontrabanda: 230 (223)

Procentos: 17 % (19 %)

Terorisms: 19 (23)

Procentos: 1,4 % (2 %)

Slepkavības: 90 (86)

Procentos: 6 % (7 %)

Cilvēku tirdzniecība:

74 (83)

Cilvēku tirdzniecība:

5 % (7 %)

Avots: Eurojust sniegtā informācija.

EUROJUST ATBILDE

13.	Eurojust atzīst Palātas apsvērumus. Tuvojoties 2009. gada beigām, tika sagatavots plāns darbā pieņemšanas pasākumiem 2010. gadā, lai līdz 2010. gada beigām ievērojami samazinātu kavējumus darbā pieņemšanas procedūrās.

14.

Eurojust atzīst Palātas atklājumus. Kopš 2010. gada 1. marta tiek iepriekš fiksēti kritēriji, kuri jāizpilda kandidātiem, lai viņi tiktu uzaicināti uz interviju, kā arī kritēriji, kas jāizpilda, lai iekļūtu rezerves sarakstā. Kandidātu galīgajā izvērtēšanā Eurojust noteiks katra atsevišķā elementa svarīgumu un nozīmi, kā arī sāks personāla atlases procedūrās izmantot uz kopainu vairāk vērstu pieeju.

(1) 2002. gada 28. februāra lēmums, ar kuru izveido Eurojust (OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.).

(2) Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 15. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 29. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://www.eurojust.europa.eu/adm_budg_finance.htm.

(12) Pārskata par 2008. finanšu gadu 14. punkts (OV C 304, 15.12.2009., 131. lpp.) un Pārskata par 2007. finanšu gadu 9. punkts (OV C 311, 5.12.2008., 142. lpp.).

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/149

ZIŅOJUMS

par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Fonda atbildēm

2010/C 338/26

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	150
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	150
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.	151
Tabula …		152
Fonda atbildes …		154

IEVADS

Eiropas Izglītības fondu (turpmāk tekstā – “Fonds”), kurš atrodas Turīnā, izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1360/90 (1). Fonda uzdevums ir atbalstīt arodizglītības reformu Eiropas Savienības partnervalstīs. Tādā nolūkā Fonds palīdz Komisijai īstenot vairākas programmas (PHARE, TACIS, CARDS un MEDA) (2).

2.	Fonda 2009. gada budžets bija 19,1 miljons EUR (iepriekšējā gadā – 19,2 miljoni EUR). Gada beigās Fondā strādāja 123 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 124 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Budžeta izveides procedūras nebija pietiekami precīzas, tāpēc nācās veikt daudzus budžeta pārvietojumus (12). Daži no šiem pārvietojumiem izraisīja secīgus palielinājumus un samazinājumus tajās pašās budžeta pozīcijās (13). Vairāk nekā 0,7 miljoni EUR tika pārvietoti no I sadaļas “Personāla izmaksas” uz III sadaļu “Darbības izmaksas”. Tas palielināja uz 2010. gadu pārnestās apropriācijas un samazināja summu, kas atmaksājama Komisijai. Neievērojot spēkā esošos noteikumus, pirms pārvietojumu veikšanas Valdei attiecīgā gadījumā nebija prasīta atļauja (14). Turklāt budžeta izklāsts neatbilst Fonda Finanšu noteikumu prasībām (15).

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Izglītības fonds (Turīna)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Fonda kompetence

(Padomes Regula (EEK) Nr. 1360/90)

Pārvaldība

Fondam pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un sniegtie pakalpojumi 2009. gadā

Savienība un dalībvalstis arodmācību jomā sekmē sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 166. panta 3. punkts.

Mērķi

—

ES ārējo attiecību politikas kontekstā dot ieguldījumu, lai uzlabotu cilvēkkapitāla attīstību šādās valstīs: valstīs, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un Regulu (EK) Nr. 1638/2006 un attiecīgi vēlāk pieņemtiem tiesību aktiem; pārējās valstīs, kuras apstiprina ar valdes lēmumu, pamatojoties uz priekšlikumu, ko atbalsta divas trešdaļas tās locekļu, un Komisijas atzinumu, un uz kurām attiecas Savienības instruments vai starptautisks nolīgums, kurā iekļauts cilvēkkapitāla attīstības aspekts, un ciktāl to ļauj pieejamie resursi;

—	Šajā regulā cilvēkkapitāla attīstību definē kā “darbu, kas veicina indivīda prasmju un kompetences attīstību visa mūža garumā, uzlabojot profesionālās izglītības un mācību sistēmas.”

Uzdevumi:

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, Fonds, valdes piešķirto pilnvaru robežās un sekojot Savienības līmenī noteiktām vispārējām pamatnostādnēm, veiks šādas funkcijas:

—	sniegs informāciju, politikas analīzi un ieteikumus par cilvēkkapitāla attīstīšanas jautājumiem partnervalstīs,

—	sekmēs zināšanas par spēju pieprasījumu un tā analīzi valsts un vietējos darba tirgos,

—	atbalstīs attiecīgās ieinteresētās personas partnervalstīs, lai uzlabotu cilvēkkapitāla attīstīšanas spējas,

—	veicinās informācijas un pieredzes apmaiņu starp līdzekļu sniedzējiem, kuri partnervalstīs ir iesaistīti cilvēkkapitāla attīstības reformā,

—	veicinās Savienības atbalsta nodrošināšanu partnervalstīm cilvēkkapitāla attīstības jomā,

—	izplatīs informāciju un veicinās sakaru veidošanu, pieredzes un labas prakses apmaiņu starp ES un partnervalstīm un starp partnervalstīm cilvēkkapitāla attīstīšanas jautājumos,

—	pēc Komisijas pieprasījuma dos ieguldījumu analīzē par partnervalstīm sniegtā atbalsta apmācību jomā vispārējo efektivitāti,

—	veiks citus tādus uzdevumus, par kuriem vienojusies valde un Komisija atbilstīgi šīs regulas pamatnoteikumiem.

1. Valde

—	Viens pārstāvis no katras dalībvalsts,

—	trīs pārstāvji no Komisijas,

—	trīs Eiropas Parlamenta iecelti eksperti, kam nav balsstiesību,

—	turklāt trīs partnervalstu pārstāvji var piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotāji.

2. Direktors

—	Ieceļ valde pēc Komisijas priekšlikuma.

3. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta.

4. Iekšējā revīzija

Komisijas iekšējās revīzijas dienests.

5. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma.

Budžets

19,1 (19,2) miljoni EUR, no kuriem 18,8 (18) miljoni EUR ir Komisijas subsīdija, bet 0,3 (1,2) miljoni EUR – finansējums no citām struktūrām kā piešķirtie ieņēmumi.

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

—	96 (96) pagaidu darbinieku amata vietas štatu sarakstā, no tām aizpildītas 86 (86) amata vietas.

—	37 (38) pārējie darbinieki (palīgdarbinieki, vietējie darba ņēmēji, līgumdarbinieki u. c.).

—

Kopējais darbinieku skaits štatu sarakstā: 123 (124); norīkoti šādu pienākumu izpildei:

—	pamatdarbībām: 64 (64)

—	administrācijā: 40,5 (38,5)

—	dažādiem uzdevumiem: 20,5 (21,5).

Darbības

Fonda sniegtā palīdzība aptver daudzas tehniskas jomas, tostarp: sākotnējo arodizglītību, mūžizglītību, (pieaugušo) tālākizglītību, cilvēkresursu attīstību uzņēmumos, nodarbinātības politiku, bezdarbnieku mācības, nabadzības mazināšanu un sociālo integrāciju, kā arī mācības ar mērķi veicināt vietējo attīstību.

Atbalsts Komisijai

Komisija 2009. gadā iesniedza 101 īstenojamu tieša atbalsta lūgumu. 56 % no tiem attiecās uz IPA (nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā), 40 % – uz ENPI (nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā), bet 4 % – uz DCI (daudz mazāk nekā iepriekšējā gadā).

Komisija lūdza Fonda atbalstu Savienības palīdzībai partnervalstīm. Lielākā daļa lūgumu attiecās uz padomiem politikas jautājumos (22 %), uz projektu definēšanu (21 %), uz īstenojamo projektu satura uzraudzību (16 %), kā arī uz ieguldījumiem daudzgadu programmās (12 %). Komisijas apmierinātība ar Fonda darbību bija šāda: 62 % gadījumu to novērtēja kā ļoti labu / ļoti noderīgu un 25 % gadījumu – kā labu/noderīgu.

Pamatdarbību tiešie rezultāti iedalās šādās kategorijās:

Politikas pārskatīšana un analīze: 23 tiešie rezultāti

13 (IPA), 6 (ENPI), 4 (DCI)

Resursu pilnveidošanas pasākumi: 67 tiešie rezultāti

20 (IPA), 31 (ENPI), 16 (DCI)

Atbalsts, kas saistīts ar programmu ciklu: 30 tiešie rezultāti

14 (IPA), 10 (ENPI), 6 (DCI)

Rezultātu izplatīšana un sadarbības tīkli: 22 tiešie rezultāti

8 (IPA), 10 (ENPI), 4 (DCI)

Pētījumi par mācībām darbībā: 13 tiešie rezultāti

13 (ILP)

Kopā: 55 (IPA), 57 (ENPI), 30 (DCI), 13 (ILP).

155 tiešie rezultāti

IPA: Pirmspievienošanās atbalsta instruments

ENPI: Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments

DCI: Attīstības sadarbības instruments

ILP: Jauninājumu un mācību programmas

Avots: Fonda sniegtā informācija.

FONDA ATBILDES

13.

Fonda 2009. gada budžeta plānošanu un izpildi ietekmēja kavēšanās ar Aģentūras juridiskā pamatojuma (16) pārskatīšanu, kā arī Eiropas Parlamenta budžeta I un II sadaļā paredzētās 2 miljonu euro rezerves atcelšana pēdējā brīdī.

Fonda 2010. gada perspektīva ir stabilāka. Fonds jau ir ieviesis budžeta pārskaitījumu stingrāku uzraudzību un kontroli, lai samazinātu pārskaitījumu skaitu, kā arī veic pasākumus, lai turpinātu uzlabot 2011. finanšu gada budžeta plānošanu un prognozēšanu.

Fonds, ievērojot Palātas atzinumu, stingrāk interpretēs Finanšu regulu attiecībā uz pārskaitījumiem. Fonds publicēs maksājumu grafiku saskaņā ar Finanšu regulas 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu, sākot ar 2010. gada grozīto budžetu.

(1) OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp.

(2) Fonda kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 14. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 24. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://etf.europa.eu/Archive.

(12) 37 apropriāciju pārskaitījumi 2009. gadā.

(13) 1100. budžeta pozīcija: vismaz deviņi lēmumi attiecās uz algu samazināšanu un atkārtotu paaugstināšanu.

(14) Divus pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu, kuri pārsniedza 10 % no gada apropriācijām, valde nebija apstiprinājusi.

(15) Budžetā uzrāda kopsavilkuma pārskatu par grafiku maksājumiem, kuri jāizdara turpmākos saimnieciskajos gados, lai izpildītu budžeta saistības, kas noslēgtas agrākos saimnieciskajos gados (Fonda Finanšu noteikumu 31. panta 2. punkts).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1339/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu (pārstrādāts) (OV L 354, 31.12.2008, 82. lpp.).

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/155

ZIŅOJUMS

par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Fonda atbildēm

2010/C 338/27

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	156
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	156
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–14.	157
CITI JAUTĀJUMI …	15.–17.	157
Tabula …		158
Fonda atbildes …		161

IEVADS

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (turpmāk tekstā – “Fonds”), kurš atrodas Dublinā, izveidoja ar Padomes 1975. gada 26. maija Regulu (EEK) Nr. 1365/75 (1). Fonda mērķis ir veicināt labāku dzīves un darba apstākļu plānošanu un nodrošināšanu Savienībā, vairojot un izplatot ar šo tēmu saistītas zināšanas (2).

2.	Fonda 2009. gada budžets bija 20,2 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 21 miljons EUR). Gada beigās Fondā strādāja 94 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 87 darbinieki.

Direktora atbildība

Palātas atbildība

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

Pretēji Fonda finanšu noteikumiem (19. pants) Fonda budžetā nebija nošķirtas īpašas pozīcijas dažādām programmām, kuras finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem. Turklāt kādā programmā, kuru finansēja no piešķirtajiem ieņēmumiem, Fonds uzņēmās saistības par EUR 184 000, lai gan piešķirtajos ieņēmumos faktiski bija saņēmis tikai EUR 29 000.

14.	Fonda pārskatu sagatavošana un iesniegšana ievērojami kavējās. Fonda iesniegtajos sākotnējos provizoriskajos pārskatos bija lieli trūkumi, un tas norāda uz nozīmīgām nepilnībām Fonda finanšu darbībā.

CITI JAUTĀJUMI

15.	Fonds 2009. gada beigās vēl nebija ieviesis sistēmu, ar kuras palīdzību varētu reģistrēt un analizēt izņēmumus no Fonda apstiprinātās politikas un procedūrām (izņēmumu reģistru), lai gan to ieteica izveidot Iekšējais revīzijas dienests un Palāta.

16.	Septiņās pārbaudītajās darbinieku atlases procedūrās nebija pierādījumu tam, ka pirms pieteikumu izskatīšanas atlases komisija būtu noteikusi kritērijus kandidātu uzaicināšanai uz intervijām vai viņu iekļaušanai rezerves sarakstā. Šāda prakse apdraud darbinieku pieņemšanas procedūru pārredzamību.

17.	Vienā pārbaudītajā atklātā iepirkuma procedūrā (12) konstatēja kļūdas un novirzes vērtēšanā, kuras ietekmēja procedūras kvalitāti.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 12. oktobra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Dublina)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Fonda kompetence

(Padomes Regula (EEK) Nr. 1365/75, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1111/2005)

Pārvaldība

Fondam pieejamie resursi 2009.

gadā (2008. gada dati)

Darbības un sniegtie pakalpojumi

Savienība un dalībvalstis, apzinoties sociālās pamattiesības, tostarp tās, kas izklāstītas Eiropas Sociālajā hartā, kura parakstīta Turīnā 1961. gada 18. oktobrī, un 1989. gada Kopienas Hartā par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, par saviem mērķiem izvirza nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu nolūkā tos saskaņot, turpinot ieviest uzlabojumus, kā arī pienācīgu sociālo aizsardzību, dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, cilvēkresursu attīstību, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību.

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 151. pants)

Mērķi

Fonda mērķis ir veicināt labāku dzīves un darba apstākļu nodrošināšanu, vairojot un izplatot zināšanas par šo tēmu. Fonds jo īpaši nodarbojas ar šādiem jautājumiem:

—	cilvēku darba apstākļi,

—	darba organizācija un jo īpaši darba vietu izveide,

—	jautājumi, kas ir īpaši raksturīgi noteiktām darba ņēmēju kategorijām,

—	vides uzlabošanas ilgtermiņa aspekti,

—	cilvēka darbības sadalījums telpā un laikā.

Uzdevumi:

—	veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu šajās jomās,

—	veicināt kontaktus starp universitātēm, pētnieciskiem institūtiem, ekonomiskām un sociālām pārvaldēm un organizācijām,

—	piedalīties pētījumos vai slēgt līgumus par pētījumiem un sniegt palīdzību eksperimentālos projektos,

—	cik cieši vien iespējams, sadarboties ar specializētiem institūtiem dalībvalstīs un starptautiskā līmenī.

1. Valde

—

no katras dalībvalsts

—	pa vienam loceklim,

—	kas pārstāv valdību, pa vienam loceklim, kas pārstāv darba devēju organizācijas, pa vienam loceklim, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas;

—	trīs locekļi, kas pārstāv Komisiju.

2. Valdes Birojs

—	Birojā ir 11 locekļi: trīs locekļi pārstāv katru no sociālajiem partneriem un valdībām, divi locekļi ir no Komisijas;

—	Birojs pārrauga Valdes lēmumu īstenošanu un veic pasākumus Fonda atbilstīgai pārvaldībai Valdes sanāksmju starplaikā.

3. Direktoru

ieceļ Komisija no kandidātu saraksta, ko iesniegusi Valde. Direktors īsteno Valdes un tās Biroja lēmumus un pārvalda Fondu.

4. Ekspertu komitejās

darbojas ne vairāk kā trīs locekļi, kas pārstāv Komisiju, valdības un sociālos partnerus. Komiteju mērķis ir sniegt padomu par lielu projektu īstenošanu un rezultātu izvērtēšanu.

5. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

6. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Budžets

20,2 miljoni EUR (21,0 miljons EUR)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

101 amata vieta štatu sarakstā, no tām aizņemta 81 (78) Pārējie darbinieki:

norīkotie valstu eksperti: 0 (0)

līgumdarbinieki: 13 (9) Kopējais darbinieku skaits: 94 (87)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 62 (56)

administrācijā 28 (27)

dažādiem uzdevumiem: 4 (4)

Uzraudzība un apsekojumi:

Eiropas novērošanas centru tīkls:

—	Eiropas Rūpniecisko attiecību novērošanas centrs (EIRO) – jauna informācija pievienota 507 reizes; pieci pārstāvības pētījumi; ikgadējā informācijas atjaunināšana par darba samaksu un laiku; darba attiecību ikgadējais apskats.

—	Eiropas Darba apstākļu novērošanas centrs (EWCO)– jauna informācija pievienota 123 reizes; salīdzinoši analītiski ziņojumi par migrējošo darba ņēmēju un pašnodarbināto nodarbinātības veicināšanu.

—	Uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzības centrs (ERM) – pievienotas 2 176 pārstrukturēšanas faktu lapas; seši salīdzinoši analītiski ziņojumi. Pētījumi:

—

Otrais pētījums par dzīves kvalitāti Eiropā (EQLS): pārskata ziņojums balstās uz 35 000 aptaujāto intervijām, kuras ir publicētas 31 valstī. Sekundārās analīzes ziņojumi par šādiem jautājumiem: ģimenes dzīve un darbs, subjektīvā labklājība, sabiedrības kvalitāte un sabiedriskie pakalpojumi, sociālā izstumtība.

—	Piektais Eiropas darba apstākļu apsekojums: praktiskā darba sagatavošana.

—	Eiropas uzņēmumu aptauja: praktiskais darbs pabeigts 30 valstīs; publicēti pirmie rezultāti (kopsavilkums).

Nodarbinātība un konkurētspēja:

—	Eiropas Uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzības centra veiktās situāciju analīzes;

—	globalizācijas ietekme uz konkrētām nozarēm (ieguldījums Nodarbinātības ĢD veiktajos nozaru pētījumos);

—	nedeklarētais darbs (pasākumi 27 valstīs);

—	ekonomikas krīze un nodarbinātība (ziņojums “Pārstrukturēšana lejupslīdes laikā”).

Darba attiecības un darbavietas attīstība:

—	darba apstākļi un sociālais dialogs;

—	darba apstākļu vispārējs salīdzinājums;

—	darba attiecības un ilgtspēja;

—	Eiropas uzņēmuma statūti;

—	darba attiecību sistēmas ES valstīs;

—	darba kvalitātes sasaiste ar darba sniegumu.

Sociālā kohēzija un dzīves kvalitāte:

—	uzņēmumu iniciatīvas, lai sabalansētu nodarbinātību ar aprūpi;

—	vietējo iestāžu loma imigrantu integrācijā;

—	jauniešu ar invaliditāti aktīva iesaistīšana sabiedrībā;

—	dzīves kvalitātes uzraudzība Eiropā;

—	mobilitātes tendences.

Saziņa un dalīšanās idejās un pieredzē

Izplatīti 152 443 drukāti izdevumi; 637 jaunas publikācijas internetā un drukātos izdevumos; 803 kontakti un brīfingu sanāksmes ar Eiropas līmeņa politikas veidotājiem; 1,6 miljoni vietnes apmeklējumu; plašsaziņas līdzekļos veikto pasākumu rezultātā informācija nodrošināta 114 miljoniem Eiropas iedzīvotāju; 272 informācijas pieprasījumi no žurnālistiem. Veicināšanas kampaņas: divas resursu paketes (lejupslīde un nabadzība un sociālā izstumtība).

—	Fonda forums 2009. gadā: “Pasaules ekonomikas lejupslīde. Eiropas izeja no lejupslīdes”.

—	Fonda semināru sērija “Nodarbinātības saglabāšana krīzes laikā”.

—	23 izstādes un 40 Fonda apmeklējumi.

Avots: Fonda sniegtā informācija.

EIROPAS DZĪVES UN DARBA APSTĀKĻU UZLABOŠANAS FONDA ATBILDES

13.

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds nodrošinās piešķirto ieņēmumu finanšu programmu pienācīgi detalizētu atspoguļojumu nākamo gadu budžetos.

Apsvērumā minēto saistību izveides laikā bija spēkā juridiski saistošs līgums ar finansējošo pusi 184 000 euro apmērā. Pamatojoties uz šo līgumu, 2009. gadā tika saņemti 29 000 euro, bet 155 000 euro atlikums tiks saņemts 2010. gada novembrī. Turklāt 2009. gadā netika veikti maksājumi atbilstoši šīm saistībām 184 000 euro apmērā. Tomēr Fonds panāks to, ka turpmāk apropriācijas tiks piešķirtas vienīgi pēc attiecīgo piešķirto ieņēmumu saņemšanas.

14.	Ar papildu apmācību un resursiem Fonds nodrošinās gada noslēguma procedūru atbilstīgu īstenošanu un pārskatu iesniegšanas termiņu ievērošanu.

15.	2010. gada 1. jūlijā Fonds ieviesa Izņēmumu reģistru.

16.	Visos gadījumos kritēriji tika noteikti darbā pieņemšanas procesa sākumā. Fonds panāks to dokumentēšanu atlases komitejas ziņojumos.

17.	Fonds uzlabos vērtēšanas un pārskatīšanas procedūras, lai nākotnē nepieļautu šādas kļūdas.

(1) OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp.

(2) Fonda kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 29. jūlijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 2. augustā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai www.eurofound.europa.eu.

(12) Iepirkuma procedūra par ēdināšanas pakalpojumiem EUR 122 000 apmērā (līgums Nr. 09-1400-01).

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/162

ZIŅOJUMS

par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm

2010/C 338/28

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	163
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	163
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–14.	164
Tabula …		165
Centra atbildes …		167

IEVADS

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (turpmāk tekstā – “Centrs”), kurš atrodas Lisabonā, izveidoja ar Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 302/93 (1). Tā galvenais uzdevums ir vākt datus par narkotikām un narkomāniju, lai sagatavotu un publicētu objektīvu, ticamu un Eiropas līmenī salīdzināmu informāciju. Šī informācija paredzēta, lai analizētu pieprasījumu pēc narkotikām un samazinātu to, kā arī lai analizētu un samazinātu ar narkotiku tirdzniecību kopumā saistītās parādības (2).

2.	Centra 2009. gada budžets bija 14,7 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 15,1 miljons EUR). Gada beigās Centrā strādāja 78 darbinieki, tikpat, cik iepriekšējā gadā.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.

No 2009. gada apropriācijām II sadaļā “Administratīvie izdevumi” Centrs pārnesa uz nākamo gadu EUR 339 000 (26 %), no tiem EUR 250 000 atbilda saistībām bez maksājumiem, galvenokārt par darbībām, kuras attiecas uz 2010. gadu. Būtu jāizstrādā norādījumi un procedūras potenciālo pārnesumu analīzei, lai pārnesto apropriāciju apjomu samazinātu līdz minimumam, kas nepieciešams vēl nesamaksāto attiecīgā gada saistību segšanai. Savukārt darbību plānošana un uzraudzība ir jāuzlabo, lai samazinātu pārnesumus.

14.

Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs 2009. gada decembrī saņēma no Tulkošanas centra EUR 177 976 saskaņā ar Tulkošanas centra Administratīvās valdes lēmumu pārdalīt daļu no uzkrātā pārpalikuma. Tā kā šis pārskaitījums nebija atmaksa, šo summu vajadzēja atdod Komisijai saskaņā ar tās norādījumiem. Taču Centrs izlietoja šos līdzekļus, lai samaksātu par papildu tulkošanas pakalpojumiem virs budžetā noteiktā limita, lai gan budžeta grozījumi netika ierosināti.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 14. un 16. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

priekšsēdētājs

Tabula

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (Lisabona)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Centra kompetence, kā noteikts Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 1920/2006

Pārvaldība

Centram pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un sniegtie pakalpojumi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Savienība papildina dalībvalstu rīcību, kas mazina narkotiku izraisīto kaitējumu veselībai, arī informējot un veicot profilakses pasākumus.

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 1. punkts)

Mērķi

Nodrošināt Savienības un tās dalībvalstis ar faktos balstītu, objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju Savienības līmenī par narkotikām, narkomāniju un tās sekām.

Centram jāpievēršas šādām prioritārām jomām:

1)	narkotiku problēmas stāvokļa uzraudzībai un jaunu tendenču uzraudzībai, jo īpaši saistībā ar vairāku narkotiku lietošanu vienlaikus;

2)	risinājumu uzraudzībai un informācijas sniegšanai par paraugpraksi;

3)	jaunu psihoaktīvo vielu riska novērtēšanai un ātrās informēšanas sistēmas uzturēšanai;

4)	līdzekļu un instrumentu izstrādāšanai, lai palīdzētu dalībvalstīm uzraudzīt un izvērtēt savu politiku un lai palīdzētu Komisijai uzraudzīt un izvērtēt Savienības politiku.

Uzdevumi

—	Apkopot un analizēt datus.

—	Uzlabot datu salīdzināšanas metodes.

—	Izplatīt datus.

—	Sadarboties ar Eiropas un starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm.

—	Konstatēt jaunu notikumu attīstību un tendenču maiņu.

1. Administratīvā valde

Administratīvajā valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji un divi Eiropas Parlamenta iecelti neatkarīgi eksperti.

Tā pieņem darba programmu, vispārējo gada pārskatu par Centra darbību un budžetu.

2. Direktors

Ieceļ Administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma.

3. Zinātniskā komiteja

Sniedz atzinumus. Tās sastāvā ir ne vairāk kā piecpadsmit plaši pazīstami zinātnieki, ko Administratīvā valde ieceļ, ņemot vērā viņu zinātnisko izcilību un iepriekš publicējot uzaicinājumu paust interesi. Administratīvā valde var paplašināt Zinātnisko komiteju ar ekspertu grupu jaunu psihoaktīvo vielu riska novērtēšanai.

4. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta.

5. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma.

Budžets

14,72 milj. EUR (15,06 milj. EUR) Savienības subsīdija 97,44 % (93,61 %).

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 82 (82)

Aizņemtās amata vietas: 78 (78)

+ 26 (26) pārējie darbinieki (palīgdarbinieki, līgumdarbinieki un darbinieki, kas aizstāj uz laiku promesošus darbiniekus)

Kopējais darbinieku skaits štatu sarakstā: 104 (104)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 62,5 (62)

administratīvu uzdevumu un IT atbalsta nodrošināšanai: 30 (32)

dažādiem uzdevumiem: 11,5 (10)

Tīkls

Centra pārziņā ir datorizēts Eiropas Informācijas tīkls par narkotikām un narkomāniju (Reitox) informācijas apkopošanai un apmaiņai; tas savieno savā starpā valstu narkotiku informācijas tīklus, specializētos centrus dalībvalstīs un to starptautisko organizāciju informācijas sistēmas, kuras sadarbojas ar Centru.

Publikācijas

—	gada ziņojums par narkotiku problēmām Eiropā; (23 (23) valodās, publikācija un interaktīva tīmekļa vietne);

—	izdevumi par atsevišķiem jautājumiem (2 (3) izlaidumi, publikācijas, angliski un kopsavilkumi 23 citās valodās);

—	statistikas biļetens un interaktīva tīmekļa vietne ar vairāk nekā 350 (350) tabulām un 100 (100) diagrammām;

—	vispārīgs darbības pārskats (ikgadējs, angļu valodā);

—	Drugnet Europe newsletter – 4 izlaidumi, angļu valodā (4);

—	Drugs in Focus (īss apskats par politikas jomu) – 2 (1) izlaidumi 25 valodās;

—	Centra zinātniskā monogrāfija – 1 (1), angļu valodā;

—	ieskats Centra darbībā – 1 (3), angļu valodā;

—	Centra tematiskie izdevumi – 4 (0).

—	kopīgas publikācijas – 1 angliski; viens 23 valodās (0).

—	narkotiku apraksti – 3 (5) jauni un 11 (6) atjaunināti vācu, angļu un franču valodā;

—	tehniski un zinātniski pētījumi, tostarp raksti un zinātniski kopsavilkumi 23 (53);

—	zinātniski plakāti: 22 (0).

—	datu apkopošanas, apstiprināšanas, uzglabāšanas un izguves sistēma (Fonte).

Citas tīmekļa vietnes

Centra publiskās tīmekļa vietnes izveidošana, atjaunināšana un satura izstrāde, tostarp:

—	pārskati par valstīm;

—	pārskati par narkomānijas ārstēšanu;

—	Eiropas juridiskā datubāze par narkotikām;

—	novērtēšanas instrumentu banka;

—	paraugprakses portāls (apmaiņa par narkotiku pieprasījuma samazināšanas darbībām);

—	tematiskās lapas;

—	publikāciju datu bāze.

Reklāmas brošūras: 1 angļu valodā; viens 25 valodās (6)

Produkti plašsaziņas līdzekļiem: 145 (177) dažādi produkti, 12 ziņu izlaidumi (5 no tiem 23 valodās) un 6 informatīvas lapas angļu valodā.

Dalība starptautiskās konferencēs/sanāksmēs: 174 (203)

Tehnisko un zinātnisko sanāksmju organizēšana: 29 (35).

Avots: Centra sniegtā informācija.

CENTRA ATBILDES

13.

Pārnestā summa atbilst 2 % no EMCDDA 2009. gada kopējām budžeta saistībām. Šī summa liecina par uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ņemot vērā to, ka tā ir par 25 % mazāka nekā no EMCDDA 2008. gada budžeta II sadaļas pārnestās apropriācijas.

Daļa no pārnestās summas attiecas uz saistībām, kuras ietekmēja EMCDDA pārcelšanās uz jaunajām telpām; tās dēļ dažas iepirkuma un budžeta darbības aizkavējās līdz 2009. gada pēdējam ceturksnim.

EMCDDA ir veikusi pasākumus turpmākai pārnesto apropriāciju apjoma samazināšanai, cik vien iespējams.

14.

Saskaņā ar EMCDDA piemērojamās Finanšu regulas 19. panta e) apakšpunktu un atbilstoši iepriekšējo gadu nostiprinātajai praksei EMCDDA pārvaldīja no Tulkošanas centra saņemtās apropriācijas (EUR 177 976) kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus no iepriekš veikto maksājumu atmaksas. Minētās apropriācijas automātiski kļuva pieejamas pēc to saņemšanas, un tās izlietoja 2009. gadam plānotajās darbībās paredzētajām tulkošanas vajadzībām. Turpmāk, ņemot vērā, ka šis jautājums attiecas uz vairākām ES aģentūrām, EMCDDA ir gatavs veikt pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai risinātu šo jautājumu saskaņā ar vienotu pieeju.

(1) OV L 36, 12.2.1993., 1. lpp. Šo regulu un tās grozījumus atcēla ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006 (OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.).

(2) Centra kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(8) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(10) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(11) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 22. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 6. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://www.emcdda.europa.eu/html.cfm/index115776EN.html vai www.emcdda.europa.eu.

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/168

ZIŅOJUMS

par Kopienas Augu šķirņu biroja 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Biroja atbildēm

2010/C 338/29

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	169
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–15.	169
CITI JAUTĀJUMI …	16.	170
Tabula …		171
Biroja atbildes …		172

IEVADS

Kopienas Augu šķirņu biroju (turpmāk tekstā – “Birojs”), kurš atrodas Anžē, izveidoja ar Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 2100/94 (1). Tā galvenais uzdevums ir reģistrēt un izskatīt pieteikumus piešķirt Savienības aizsardzību rūpnieciskā īpašuma tiesībām, kas attiecas uz augu šķirnēm, un nodrošināt, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs veiktu tehniskās pārbaudes (2).

2.	Pēc papildināta grozītā budžeta pieņemšanas Biroja 2009. gada budžets bija 13,2 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 12,5 miljoni EUR). Gada beigās Birojā strādāja 46 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 44 darbinieki.

15.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

CITI JAUTĀJUMI

16.

Darbinieku atlases procedūrās iepriekš netika definētas obligātās prasības ne kandidātu uzaicināšanai uz interviju, ne iekļaušanai rezerves sarakstā; tās izstrādāja žūrijas komisijas pēc tam, kad kandidāti jau bija novērtēti un noteikta viņu secība. Arī rakstiskā pārbaudījuma un intervijas laikā uzdotos jautājumus apstiprināja pēc pieteikumu izskatīšanas. Turklāt kandidātus novērtēja saskaņā ar kritērijiem, kuri nebija publicēti paziņojumos par brīvajām amata vietām. Šāda prakse apdraud darbā pieņemšanas procedūru pārskatāmību.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 12. oktobra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula

Kopienas augu šķirņu birojs (Anžē)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Biroja kompetence

(Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94)

Pārvaldība

Birojam pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Brīva preču aprite.

Šādus [rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības] aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

(Izvilkums no Līguma par Eiropas Savienības darbību 37. panta)

Mērķi

—	Piemērot Savienības augu šķirņu aizsardzības tiesību sistēmu kā vienīgo un ekskluzīvo Savienības rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības veidu, kas attiecas uz augu šķirnēm.

Uzdevumi

—	Lemt par Savienības augu šķirņu aizsardzības tiesību piešķiršanu vai noraidīšanu.

—	Lemt par iebildumiem.

—	Lemt par apelācijām.

—	Lemt par Savienības augu šķirņu aizsardzības tiesību anulēšanu vai atcelšanu.

1. Priekšsēdētājs

Vada Biroju. Viņu ieceļ Padome no Komisijas piedāvāta kandidātu saraksta pēc Administratīvās padomes atzinuma saņemšanas.

2. Administratīvā padome

Uzrauga Biroja darba programmu un izstrādā noteikumus par Biroja darba metodēm. Tās sastāvā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, viens pārstāvis no Komisijas un viņu aizstājēji.

3. Komitejas, kuru sastāvā ir trīs Biroja darbinieki, lemj par augu šķirņu aizsardzības tiesību piešķiršanu. Pārsūdzības procesā par to lemj Apelācijas padome.

4. Biroja darbību likumības pārbaude

Komisija pārbauda, vai ir likumīgas Biroja priekšsēdētāja darbības, kurām Savienības tiesību akti neparedz nekādu likumības kontroli, ko veic kāda cita organizācija, un Administratīvās padomes darbības, kuras attiecas uz Biroja budžetu.

5. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

6. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Administratīvā padome

Budžets

13,2 (12,5) miljoni EUR

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 46 (43)

Aizņemtās amata vietas: 46 (43)

Kopējais darbinieku skaits: 46 (44)

Norīkoti šādu pienākumu izpildei

pamatdarbībām: 17,5 (17)

administrācijā: 22,5 (21)

dažādiem uzdevumiem: 6 (6)

Saņemtie pieteikumi: 2 755

(3 012)

Piešķirtās augu šķirņu aizsardzības tiesības: 2 596(2 162)

2009. gada 31. decembrī spēkā esošās Savienības augu šķirņu aizsardzības tiesības: 16 783(15 599)

Avots: Biroja sniegtā informācija.

BIROJA ATBILDES

12.	Birojs ņem vērā šīs piezīmes.

13.

Laika trūkuma dēļ nebija iespējams apspriesties ar pārējiem pretendentiem par līgumu 2009-056. Līgums AO 2009-05 pēc pirmā gada netika pagarināts, tika publicēts atklāts uzaicinājums uz konkursu. Juridisko pakalpojumu iepirkums tika pamatots ar Finanšu regulas īstenošanas regulas 126. panta 1. punkta c) apakšpunktu (ārkārtēja steidzamība) attiecībā uz līgumiem EPM 7303132, EPM 7401037 un EPM.7401729, bet attiecībā uz līgumu EPM 7401002 – ar 126. panta 1. punkta e) apakšpunktu (papildu pakalpojumi). Attiecīga sludinājuma prasība, kas noteikta 126. panta 1. punkta i) apakšpunktā, nebija piemērojama.

Birojs apsvērs, vai ir lietderīgi nākotnē izsludināt uzaicinājumus izteikt ieinteresētību par juridisko pakalpojumu nodrošināšanu.

14.	Lai izvairītos no Palātas aprakstītām situācijām, Birojs ieviesīs gada iepirkumu plānu, lai nodrošinātu savlaicīgu iepirkuma procedūru sākšanu un to pareizu īstenošanu.

16.

Palātas minētais apdraudējums netika pieļauts, un to apstiprina fakts, ka Kopienas Augu šķirņu birojs nekad nav saņēmis kandidātu sūdzības ar apgalvojumiem par diskrimināciju vai cita veida apgalvojumiem. Taču Birojs ir uzlabojis atlases procedūru pārredzamību, jo kandidātu vērtēšanas kritēriji ir skaidri norādīti “jaunā veida” paziņojumos par brīvajām amata vietām.

(1) OV L 227, 1.9.1994., 27. lpp.

(2) Biroja kompetence un darbības ir apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(7) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(8) Noteikumi par aģentūru pārskatu un uzskaites izklāstu ir paredzēti VII sadaļas 1. nodaļā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK, Euratom) Nr. 652/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 23. lpp.). Minētās regulas noteikumi ir pilnībā iekļauti Biroja finanšu noteikumos.

(9) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(10) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 24. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 24. jūnijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai http://www.cpvo.europa.eu/main/en/home/about-the-cpvo/financing.

(11) Procedūra CW MID V8-0208 (EUR 52 000).

(12) Procedūra ADMIN/D1/PR/2003/131/9 (EUR 43 000), kā arī līgums par konsultāciju pakalpojumiem “dažādu saņēmēju programmai” (EUR 24 000).

(13) Līgums 2009-056 (EUR 34 932) un līgums AO 2009-05 (EUR 31 739 gadā jeb EUR 126 956 četru gadu laikā).

(14) CPV.EPM. 7401002, CPV.EPM. 7303132, CPV.EPM. 7401037 un CPV.EPM. 7401729 (kopā EUR 54 569).

14.12.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 338/173

ZIŅOJUMS

par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Biroja atbildēm

2010/C 338/30

SATURS

	Punkts	Lappuse
IEVADS …	1.–2.	174
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA …	3.–12.	174
KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU …	13.–15.	175
CITI JAUTĀJUMI …	16.–18.	175
Tabula …		176
Biroja atbildes …		178

IEVADS

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (turpmāk tekstā – “Birojs”), kurš atrodas Alikantē, izveidoja ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 (1). Biroja uzdevums ir īstenot tos Savienības tiesību aktus par preču zīmēm, dizainparaugiem un modeļiem, kuri dod uzņēmumiem tiesības uz vienādu aizsardzību visā Eiropas Savienības teritorijā (2).

2.	Biroja 2009. gada budžets bija 338 miljoni EUR (iepriekšējā gadā – 318,4 miljoni EUR). Gada beigās Birojā strādāja 742 darbinieki, bet iepriekšējā gadā – 724 darbinieki.

12.	Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA UN FINANŠU PĀRVALDĪBU

13.	Darbi, kas bija paredzēti 2009. gadā saistībā ar ēku aprīkošanu, ļoti kavējās. No sākotnējām apropriācijām 7 miljonu EUR apmērā tika uzņemtas saistības tikai par 1,6 miljoniem EUR, bet izmaksāja 0,3 miljonus EUR.

14.	Birojs 2009. gadā izmaksāja EUR 305 984 ārējam komercpakalpojumu sniedzējam, kurš nodrošināja ar īstermiņa līgumdarbiniekiem. Šāds maksājums līgumā nebija paredzēts. Saskaņā ar Biroja finanšu noteikumiem šādi izdevumi nav likumīgi un pareizi.

15.	Biroja rīcībā 2009. gada 31. decembrī bija 474,2 miljoni EUR. Neraugoties uz šīs summas apmēru, Budžeta komiteja vēl nav pieņēmusi finanšu līdzekļu pārvaldības norādījumus vai pamatnostādnes.

CITI JAUTĀJUMI

16.

Pēdējo trīs gadu laikā (11) Palāta ir norādījusi, ka Birojam ir jāiesniedz Komisijai priekšlikumi par tādiem nodevu apmēriem, kas precīzāk atspoguļotu tā faktiskās izmaksas (12). Uzkrātais budžeta pārpalikums ir palielinājies no 273 miljoniem EUR 2007. gadā līdz 350 miljoniem EUR 2008. gadā un 402,6 miljoniem EUR 2009. gadā. Lai gan grozījumi Nodevu regulā stājās spēkā 2009. gada 1. maijā, pārpalikums 2009. gada beigās palielinājās par vairāk nekā 50 miljoniem EUR. Birojam ir rūpīgi jāizvērtē šo grozījumu ilgtermiņa ietekme un, ja vajadzīgs, jāierosina Komisijai turpmākas nodevu korekcijas, lai tuvākajā nākotnē izveidotu līdzsvarotāku budžetu.

17.	Birojs vēl nav pieņēmis visu Civildienesta noteikumu īstenošanas kārtību (13), ne arī iekšējās darbā pieņemšanas pamatnostādnes.

18.	Biroja priekšsēdētājs iecēla pats sevi un savu vietnieku par vienīgajiem darbā pieņemšanas atlases komitejas locekļiem (14). Šāda rīcība neatbilda pienākumu nošķiršanas principam, jo Biroja priekšsēdētājs ir arī iecēlējiestādes pārstāvis. Tādējādi šī procedūra bija nepareiza.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Igors LUDBORŽS, 2010. gada 5. oktobra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

Tabula.

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (Alikante)

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

Biroja kompetence

(Padomes Regula (EK) Nr. 40/94))

Pārvaldība

Birojam pieejamie resursi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Produkti un pakalpojumi 2009. gadā

(2008. gada dati)

Brīva preču aprite

Aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.

(Izvilkums no Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. panta)

Savienībā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, bet sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts personai.

(Izvilkums no Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. panta)

Mērķis

—	Īstenot Savienības tiesību aktus par preču zīmēm un dizainparaugiem, lai uzņēmumiem dotu tiesības uz vienādu aizsardzību visā Eiropas Savienības teritorijā.

Uzdevumi

—	Saņemt un uzskaitīt reģistrācijas pieteikumus,

—	pārbaudīt nosacījumus ievadīšanai reģistrā un atbilstību Savienības tiesību aktiem,

—	dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma birojos meklēt attiecīgās valsts agrākās preču zīmes,

—	publicēt pieteikumus,

—	izskatīt trešo personu iebildumus,

—	reģistrēt vai noraidīt pieteikumus,

—	izskatīt pieteikumus par atcelšanu vai spēkā neesamību,

—	apstrādāt iesniegtās apelācijas par lēmumiem.

1. Administratīvā padome

Sastāvs

—	Viens pārstāvis no katras dalībvalsts un

—	viens pārstāvis no Komisijas un pārstāvju aizstājēji.

Uzdevumi

—	Konsultēt priekšsēdētāju jautājumos, par kuriem Birojs ir atbildīgs.

—	Sagatavot kandidātu sarakstu (120. pants) priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku, kā arī apelācijas padomju priekšsēdētāja un locekļu amatiem.

2. Biroja priekšsēdētājs

—	Ieceļ Padome no saraksta, kurā ir ne vairāk kā trīs kandidāti un kuru sagatavojusi Administratīvā padome.

3. Budžeta komiteja

Sastāvs

—	Viens pārstāvis no katras dalībvalsts, viens no Komisijas un viņu aizstājēji.

Uzdevums

—	Pieņemt budžetu un finanšu noteikumus, apstiprināt budžeta izpildi, par ko atbild priekšsēdētājs, un noteikt maksu par meklēšanas atskaitēm.

4. Ar pieteikumiem saistīti lēmumi

Lēmumus pieņem

a)	pārbaudītāji,

b)	iebildumu nodaļas,

c)	Preču zīmju piešķiršanas un juridisko lietu nodaļa,

d)	anulēšanas nodaļas,

e)	apelācijas padomes.

5. Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta.

6. Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Biroja Budžeta komiteja.

Budžets

338 miljoni EUR

(318 miljoni EUR)

Darbinieku skaits 2009. gada 31. decembrī

658 (643) amata vietu skaits štatu sarakstā, aizņemtās amata vietas 614 (606) + 128 (118) pārējie darbinieki (palīgdarbinieki, norīkotie valstu eksperti, vietējie un nodarbinātības aģentūras darbinieki un īpašie padomdevēji)

Kopējais darbinieku skaits: 742 (724)

Preču zīmes

Pieteikumu skaits: 88 300 (87 400)

Reģistrāciju skaits: 90 000 (81 400)

Iebildumu skaits: 13 900 (18 700)

Apelāciju padomēm iesniegtās apelācijas: 1 588 (1 815)

Apelācijas lietvedībā: 1 378 (1 618)

Vidējais reģistrācijas laiks (izņemot iebildumus vai apelācijas):

pirms publikācijas: 4 (6) mēneši

Dizainparaugi

Saņemtie dizainparaugi: 69 500 (72 700)

Reģistrētie dizainparaugi: 71 500 (78 400)

Avots: Biroja sniegtā informācija.

BIROJA ATBILDES

13.	Sakarā ar ekonomisko situāciju Spānijas celtniecības nozarē Birojs saņēma neparedzēti daudz piedāvājumu, un šo piedāvājumu izvērtējums prasīja vairāk laika nekā plānots. Tomēr izrādījās, ka Birojs varēja noslēgt līgumus ar daudz izdevīgākām cenām nekā bija sagaidāms.

14.

Algu korekcija bija pamatota ar Spānijas darba tiesību un ES direktīvas prasībām, to veica pēc izmaiņu ieviešanas jaunajos Civildienesta noteikumos, kuri stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Birojs atzīst, ka tā bija jāparedz līgumā, bet tiesību aktu prasības prevalē pār līguma noteikumiem. Tāpēc Birojs neatzīst, ka šādi izdevumi nebija likumīgi, kā arī to, ka tie ir jāatgūst.

15.	Birojs uzskata, ka saskaņā ar Finanšu regulu un KPZ regulu finanšu līdzekļu politika nav Budžeta komitejas formālā kompetencē. Tomēr Birojs arī turpmāk informēs Komiteju par vispārējo pieeju, kā tas tiek darīts kopš 2008. gada, un drīzumā plāno iesniegt jaunu politikas dokumentu.

16.

Birojs cer, ka līdz ar reizi divos gados veicamo revīziju – par kuru vienošanās panākta 2008. gada septembra sēdē – tiks nodrošināta budžeta līdzsvarotība. Tomēr tas ir likumdevējiem risināms jautājums.

Prognozētā pašreizējo nodevu līmeņa ietekme uz budžeta sabalansētību nākotnē jau daudzus gadus ir viens no galvenajiem jautājumiem Budžeta komitejai iesniedzamajos biznesa plāna dokumentos.

17.	Birojs ņem to vērā. Tuvākajā nākotnē tiks sākta sistemātiska ITSB esošo īstenošanas noteikumu pārskatīšana.

18.

Birojs izprot atsauci uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pantu, kas attiecas uz konkursiem, tomēr uzskata, ka šie nosacījumi nav obligāti pagaidu darbinieku atlases procedūrām. Neraugoties uz to, Birojs apsvērs citus veidus procedūru uzlabošanai, lai gan principā uzskata, ka Biroja priekšsēdētājam tieši jāiesaistās vadības atlases procedūrās.

(1) OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.

(2) Biroja kompetence un darbības apkopotas tabulā , kas pievienota šim ziņojumam informācijai.

(5) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatu par budžeta izpildes rezultātu un tā pielikumu.

(6) Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.) 33. pants.

(7) Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 38. pants.

(9) IFAC – International Federation of Accountants; ISSAI – International Standards of Supreme Audit Institutions.

(10) Galīgos gada pārskatus sagatavoja 2010. gada 21. jūnijā, un Palāta tos saņēma 2010. gada 5. jūlijā. Šos pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim. Pārskati ir pieejami tīmekļa vietnē http://eca.europa.eu vai www.oami.europa.eu.

(11) OV C 304, 15.12.2009., 159. lpp., OV C 311, 5.12.2008., 178. lpp. un OV C 309, 19.12.2007., 141. lpp.

(12) Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 134. panta 2. punkts.

(13) “Pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku darbā pieņemšanas procedūras”, “Disciplinārās procedūras”, “Atestācija” un “Seksuālas un morālas uzmākšanās problēmu risināšana”.

(14) Darbā pieņemšanas procedūra VEXT/09/590/AD/12/HRD.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.338.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 338

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 14. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Revīzijas palāta
2010/C 338/01	Ziņojums par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	1

2010/C 338/02	Ziņojums par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	6

2010/C 338/03	Ziņojums par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	10

2010/C 338/04	Ziņojums par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	16

2010/C 338/05	Ziņojums par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	22

2010/C 338/06	Ziņojums par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	28

2010/C 338/07	Ziņojums par Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	34

2010/C 338/08	Ziņojums par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	40

2010/C 338/09	Ziņojums par Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	46

2010/C 338/10	Ziņojums par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	52

2010/C 338/11	Ziņojums par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	58

2010/C 338/12	Ziņojums par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	65

2010/C 338/13	Ziņojums par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	71

2010/C 338/14	Ziņojums par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	77

2010/C 338/15	Ziņojums par Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	83

2010/C 338/16	Ziņojums par Pētniecības izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	90

2010/C 338/17	Ziņojums par Veselības un patērētāju izpildaģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	96

2010/C 338/18	Ziņojums par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm	103

2010/C 338/19	Ziņojums par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm	108

2010/C 338/20	Ziņojums par Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Iestādes atbildēm	114

2010/C 338/21	Ziņojums par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm	119

2010/C 338/22	Ziņojums par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm	124

2010/C 338/23	Ziņojums par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm	130

2010/C 338/24	Ziņojums par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Akadēmijas atbildēm	137

2010/C 338/25	Ziņojums par Eurojust 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Eurojust atbildēm	144

2010/C 338/26	Ziņojums par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Fonda atbildēm	149

2010/C 338/27	Ziņojums par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Fonda atbildēm	155

2010/C 338/28	Ziņojums par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Centra atbildēm	162

2010/C 338/29	Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Biroja atbildēm	168

2010/C 338/30	Ziņojums par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja 2009. finanšu gada pārskatiem, ar Biroja atbildēm	173