27.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 137/1

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par jauniešu aktīvu integrāciju – bezdarba un nabadzības izskaušana

2010/C 137/01

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

1. ATGĀDINOT:

minētā jautājuma politisko būtību, kā izklāstīts šīs rezolūcijas pielikumā, it īpaši:

—	Padomes Rezolūciju (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (1),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1098/2008/EK (2008. gada 22. oktobris) par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads),

2. ŅEMOT VĒRĀ TO, KA:

—	solidaritāte ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Ekonomiskā un sociālā kohēzija attiecīgi ir Eiropas sabiedrības modeļu būtiski mērķi,

—	lai aktīvi integrētu jauniešus, jāapvieno adekvāts ienākumu atbalsts, ietveroši darba tirgi un piekļuve kvalitatīviem pakalpojumiem,

—	Lisabonas stratēģijā izklāstītie mērķi, proti, radīt vairāk un labākas darba vietas un izskaust nabadzību līdz 2010. gadam, tostarp Eiropas Jaunatnes pakta mērķi, nav sasniegti un tādēļ jāturpina strādāt, lai minētos mērķus sasniegtu,

—	ekonomikas un finanšu krīzes negatīvā ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību īpaši ietekmē grupas, kas ir neaizsargātas vai kurām draud atstumtība, piemēram, jauniešus, līdz ar to pieaug šādu grupu nabadzība,

—	viens no galvenajiem līdzekļiem nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai ir nodarbinātība. Eiropā ir vajadzīgs augstāks produktivitātes un kvalitatīvas nodarbinātības līmenis. Tomēr jauniešu (darba ņēmēju) nabadzības pakāpe (10 %) (2) rāda, ka ne visas darbavietas sniedz pietiekamu drošību,

—	jauniešu bezdarbs ir sasniedzis ārkārtīgi satraucošu līmeni – Eiropas Savienībā piektā daļa jauniešu vecumā līdz 25 gadiem ir bezdarbnieki. Turklāt piektajai daļai jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem draud nabadzība (2),

—	demogrāfiskā stāvokļa pasliktināšanās, ko rada iedzīvotāju novecošana, liek meklēt risinājumu, iesaistot visas paaudzes, un mudina veidot paaudžu dialogu un solidaritāti.

3. UZSKATOT, KA:

—	Eiropas Savienības sociālās un ekonomiskās intereses prasa pilnībā izmantot jauniešu potenciālu,

—	tādēļ ir būtiski nodrošināt jauniešu sociālu integrāciju un vienlīdzīgas iespējas, kas radītu tādus apstākļus, lai viņi varētu aktīvi un līdztiesīgi piedalīties saimnieciskajā, sociālajā, demokrātijas un kultūras dzīvē, sevišķu uzmanību pievēršot jauniešiem, kam ir mazāk iespēju,

—

bezdarbs, nabadzība, sociāla un ekonomiska atstumtība un visu veidu diskriminācija ir šķēršļi jauniešu labklājībai un var kavēt viņu aktīvu līdzdalību sabiedrībā. Plašāka jauniešu integrācija sabiedrībā un viņu pilnīga un aktīva līdzdalība darba tirgū apvienojumā ar vieglāk pieejamu kvalitatīvu izglītību, kā arī atbilstīga un mērķtiecīgāka sociālā aizsardzība un pakalpojumi, ir būtiski līdzekļi nabadzības mazināšanai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un sociālās kohēzijas veicināšanai,

—	ieguldot jauniešos kā būtiskā izaugsmes un nodarbinātības resursā un atvieglinot viņu sociālo integrāciju, tiktu veidota viendabīgāka sabiedrība, kurā visiem jauniešiem būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties.

4. NOSAKA TURPMĀK NORĀDĪTOS VISPĀRĒJOS MĒRĶUS:

—	atvieglināt jauniešiem piekļuvi darba tirgum un nodrošināt stabilāka darba iespējas ar nediskriminējošiem noteikumiem,

—	nodrošināt labāku pieeju kvalitatīvai izglītībai un atvieglināt vienmērīgu pāreju uz darba tirgu no izglītības un apmācības vai no bezdarba un nodarbinātības pārtraukuma,

—	veicināt privātās, ģimenes un profesionālās dzīves saskaņotību,

—	izskaust jauniešu nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī šo problēmu nodošanu no paaudzes paaudzē.

5. NOSAKA ŠĀDUS PAMATPRINCIPUS:

—	jānosaka vienādu iespēju princips, īpaši ņemot vērā dzimumu līdztiesību, kā arī jauniešus, kam ir mazāk iespēju,

—	jāiesaista visi attiecīgie vietējā, reģionālā, valsts un ES mērogā nozīmīgi dalībnieki,

—	jāizceļ strukturēta dialoga nozīme jaunatnes nozarē, it īpaši rezultāti, kas gūti pašreizējā ciklā, kas attiecas uz jaunatnes nodarbinātību.

6. UZSVER, KA:

saskaņā ar atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gads) – Padome to pieņēma 2009. gada 27. novembrī –, lai panāktu jaunatnes jomā noteiktos mērķus, ir vajadzīga divējāda pieeja, kas ietvertu:

—	konkrētas ierosmes attiecībā uz jaunatnes jomu, un

—	integrētu pieeju ierosmēm, kā jaunatnes perspektīvu iekļaut citās attiecīgajās politikas jomās.

7. ATTIECĪGI IR VIENISPRĀTIS, KA:

saistībā ar jaunatnes perspektīvas iekļaušanu citās attiecīgās politikas jomās un ņemot vērā jaunatnes politikas papildu vērtību, darbībās, ko veic, lai aktīvi iekļautu jauniešus, galvenā uzmanība būtu jāpievērš divām konkrētām darbības jomām saskaņā ar atjaunināto regulējumu: izglītība un apmācība un nodarbinātība un uzņēmējdarbība. Šajā sakarā īpaši svarīgi ir tālāk minētie uzdevumi:

veicināt izglītību, apmācību un neformālu mācīšanos, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, veicot šādas darbības:

uzlabot jauniešu zināšanas, prasmes un kompetences, nodrošinot, ka tās ir pielāgotas mainīgā darba tirgus un augošo jauno nodarbinātības nozaru vajadzībām, izstrādājot taisnīgas, pielāgojamas un efektīvas sistēmas augstas kvalitātes izglītībai un apmācībai, kā arī izmantojot neformālu mācīšanos un jauniešu darbu, uz zināšanām balstītas ekonomikas vidē;

b)	cīnīties pret priekšlaicīgu mācību un apmācību pārtraukšanu, pilnībā ņemot vērā sociāli ekonomiskos apstākļus;

c)	veicināt mūžizglītību, izmantojot papildu vērtību, ko dod informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;

ii)

veicināt pāreju no izglītības un apmācības sistēmām un darba tirgu, lai novērstu jauniešu bezdarbu un sociālo atstumtību, īstenojot šādas darbības:

a)	atvieglināt jauniešiem profesionālās izaugsmes iespējas;

b)	nodrošināt kvalitatīvus ievirzes pakalpojumus, lai jauniešiem palīdzētu pieņemt lēmumus par šādām pārejām. Šajā ziņā būtisku ieguldījumu varētu dot valsts nodarbinātības dienesti, kā arī jauniešu konsultāciju un informācijas dienesti;

c)	sekmēt jauniešu turpmāku piemērotību darba tirgum, veicinot darba pieredzes apguvi mācību cikla laikā, izmantojot darba praksi, stažēšanos un mācekļa praksi, ko atbalstītu gan valsts, gan privātais sektors, iespējams, veidojot partnerattiecības vai citus tamlīdzīgus risinājumus;

d)	atzīt brīvprātīgā darba un brīvprātīgo darbību papildu vērtību – tas ir iemaņu un prasmju uzlabošanas veids;

e)	attiecīgā gadījumā uzskatīt sociālo ekonomiku kā iespēju sākt apmācību un iegūt pirmo darba vietu jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju;

iii)

veicināt kvalitatīvu nodarbinātību jauniešiem, īstenojot šādas darbības:

a)	uzlabot jauniešu piekļuvi pastāvīgai nodarbinātībai, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kam ir mazāk iespēju un atzīstot, ka šajā sakarā liela nozīme ir aktīvai darba tirgus politikai;

b)	izveidot integrētu elastdrošības politiku, lai pastiprinātu darba tirgus elastību, garantētu nodarbinātības drošību, kā arī lai novērstu darba tirgus segmentāciju;

c)	stimulēt jauniešu darba potenciālu, ņemot vērā viņu prasmes, talantus un motivāciju, kā arī veicināt viņu mobilitāti gan ģeogrāfiskā, gan nozaru ziņā;

iv)

veicināt pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību:

a)	mudināt jauniešu uzņēmējdarbības garu un viņu uzņēmējdarbības spēju attīstību, sniedzot atbilstošu izglītību, apmācības un izmantojot darbaudzināšanas programmas;

b)	atvieglināt mobilitāti un sekmēt jauniešu iesaistīšanos jauno uzņēmēju tīklos, kā arī atzīt jauniešu dibinātus uzņēmumus;

c)	veicināt ekoloģiskas ekonomikas attīstību, lai vēl vairāk palielinātu jauniešu dibinātu uzņēmumu skaitu, kā rezultātā radīsies jaunas darba iespējas un jaunas profesijas;

d)	formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās procesā atbalstīt jauniešu talanta, iztēles, novatorisma un jaunrades prasmju attīstību;

e)	atvieglināt piekļuvi attiecīgiem pakalpojumiem un palīdzēt jauniešiem sākt uzņēmējdarbību, piemēram, sniedzot piekļuvi finansējumam vai izstrādājot biznesa plānus;

saglabāt, pilnveidot un vajadzības gadījumā noteikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi atbilstīgai sociālajai aizsardzībai un augstas kvalitātes pakalpojumiem, tostarp veselības aizsardzībai, bērnu aprūpei un palīdzībai saistībā ar mājokli, īpašu uzsvaru liekot uz jaunām ģimenēm paredzētu sociālo pakalpojumu stiprināšanu.

8. ATZĪST ARĪ TO, KA:

atvērtās koordinācijas metodes instrumenti jaunatnes jomā būtu pilnībā jāizmanto gan lai atbalstītu darbu, ko veic, jauniešu perspektīvu integrējot citās attiecīgās politikas jomās, gan lai īstenotu konkrētas ierosmes jaunatnes jomā.

9. TĀDĒĻ, SAISTĪBĀ AR 7. PUNKTĀ MINĒTAJIEM JAUTĀJUMIEM, AICINA DALĪBVALSTIS UN/VAI KOMISIJU SAVĀ ATTIECĪGAJĀ ATBILDĪBAS JOMĀ:

—

izstrādāt kanālus saziņai un sadarbībai ar citām attiecīgām politikas jomām gan ar dažādu ES iestāžu attiecīgām nodaļām un starp tām, gan dalībvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot darbībām, kas veiktas saistībā ar atvērtās koordinācijas metodi citās jomās, it īpaši sociālās aizsardzības un integrācijas, izglītības un nodarbinātības jomā,

—

veicināt neformālās un ikdienējas mācīšanās atzīšanu, kas papildina formālo izglītību un kam ir liela nozīme, lai atbalstītu jauniešu efektīvu sociālu un ekonomisku integrāciju, it īpaši tādu jauniešu integrāciju, kam ir mazāk iespēju. Šajā sakarā īpaši nozīmīgs ir darbs ar jauniešiem, ko veic jaunatnes jomā iesaistītas personas, kā arī līdzdalība programmā “Jaunatne darbībā”,

—

veicināt savstarpējās apmācības instrumentus un labākās pieredzes apmaiņu, piemēram, augsta līmeņa seminārus vai ekspertu grupu tikšanās jautājumos, kas saistīti ar jauniešu sociālo integrāciju un viņu pilnīgu iesaisti darba tirgū. Šajā sakarā šādu darbību rezultāti būtu efektīvi jāizplata, vajadzības gadījumā, izmantojot esošās platformas,

—

efektīvi izmantot Eiropas Savienībā pieejamos līdzekļus, it īpaši Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Fondu lauku attīstībai vai jebkādus citus atbilstīgus ES fondus vai programmas, piemēram, PROGRESS, lai atbalstītu jauniešu sociālas integrācijas procesu izglītībā, apmācībā un nodarbinātībā un lai izskaustu bezdarbu un nabadzību,

—	turpināt atbalstīt un veicināt starpnozaru pētījumus, kas saistīti ar jauniešiem un viņu dzīves apstākļiem, ņemot vērā sociālo un ekonomikas vidi un iespējas un šķēršļus, ko tas rada jauniešu sociālai iekļaušanai un nodarbinātības iespējām,

—	nodrošināt, ka esošajos rādītājos tiktu iekļauts jaunatnes aspekts, lai varētu apkopot datus un tos analizēt attiecībā uz jauniešu aktīvu integrāciju un bezdarba un nabadzības izskaušanu, un lai varētu veikt salīdzinošus izvērtējumus, kas dalībvalstīm jāveic, ņemot vērā to sasniegumus,

—	izveidot adekvātus mehānismus, it īpaši izmantojot ES ziņojumu par jauniešiem, lai pārraudzītu un izvērtētu rezultātus, kas gūti saistībā ar darbībām, kas izklāstītas šā dokumenta 7. punktā.

10. TURKLĀT UZSVER ARĪ TO, CIK SVARĪGI KONKURĒTSPĒJĪGAI, IEKĻAUJOŠAI UN STABILAI EIROPAI IR:

—	atzīt to, cik jaunieši ir nozīmīgi, lai varētu panākt uz zināšanām un jaunradi balstītu, stabilu un iekļaujošu izaugsmi, kas vajadzīga turpmākai Eiropas labklājībai,

—	nodrošināt, ka jaunatnes politikas devums – tas ietver tādas jomas kā mobilitāte, līdzdalība, neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās, brīvprātīgas darbības un jaunatnes darbs – tiktu pilnībā integrēts stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanā,

—

atzīt šo jautājumu pārrobežu raksturu un tādēļ veidot:

—	politiku, kas atbalsta jauniešu integrāciju darba tirgū un veicina jauniešu sociālo iekļaušanu,

—	politiku, kas sniegs visiem jauniešiem prasmes un kompetences, kas tiem vajadzīgas, lai viņi varētu piedalīties uz zināšanām balstītā rītdienas ekonomikā un sabiedrībā.

(1) OV C 311, 19.12.2009.

(2) Avots: Eurostat, ES statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (no 18 līdz 24 gadiem).

PIELIKUMS

POLITISKAIS PAMATS

1.	Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. pants, saskaņā ar kuru Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai Eiropas mērogā atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības tādās jomās kā izglītība, arodmācības, jaunatne un sports.

2.	Eiropas Nodarbinātības stratēģija, kā izklāstīts Eiropadomes ārkārtas sanāksmes secinājumos, kas notika Luksemburgā 1997. gada 20.–21. novembrī (1).

3.	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija (2000. gada 14. decembris) par jauniešu sociālo integrāciju (2).

4.	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija (2004. gada 28. maijs) par jauniešu sociālo integrāciju (3).

5.	Padomes 2007. gada 5. decembra secinājumi “Ceļā uz kopīgiem elastdrošības principiem” (4).

6.	Padomes 2007. gada 5. un 6. decembra secinājumi par Eiropas Nodarbinātības stratēģijas nākotnes izredzēm saistībā ar Lisabonas stratēģijas jauno ciklu (5).

7.	2008. gada pavasara Eiropadomes 2008 gada 13. un 14. marta secinājumi, kuros uzsvērts, cik svarīgi ir izskaust nabadzību un sociālo atstumtību, veicinot aktīvu integrāciju un palielinot nodarbinātības iespējas tiem, kuri ir vistālāk no darba tirgus, it īpaši jauniešiem (6).

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija (2008. gada 22. maijs) par to jauniešu līdzdalību, kuriem ir ierobežotas iespējas, kurā teikts, ka bezdarbs, nabadzība, neapmierinošs veselības stāvoklis, kultūras, sociālā un ekonomiskā atstumtība un visu veidu diskriminācija ir šķēršļi jauniešu labklājībai un var kavēt viņu aktīvu līdzdalību sabiedrībā (7).

9.	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1098/2008/EK (2008. gada 22. oktobris) par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) (8).

10.	Padomes 2008. gada 16. un 17. decembra secinājumi par vienotu aktīvas integrācijas principu, lai efektīvāk apkarotu nabadzību (9), – tajos teikts, ka aktīva integrācija paredz apvienot pienācīgu ienākumu atbalstu, integrējošus darba tirgus un augstas kvalitātes pakalpojumu pieejamību.

11.	Padomes 2009. gada 9. marta secinājumi “Jaunas prasmes jaunām darba vietām – saskaņotu darba tirgus vajadzību un prasmju plānošana” (10).

12.	Padomes 2009. gada 12. maija secinājumi par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (11).

13.	Padomes 2009. gada 8. jūnija secinājumi par sociālajiem pakalpojumiem kā instrumentu, ar ko veicina aktīvu iekļaušanu un stiprina sociālo kohēziju, un nozari, kas sniedz nodarbinātības iespējas (12).

14.	Eiropadomes 2009. gada jūnija secinājumi (13), kuros ieskicēti rezultāti pēc neoficiālā ES samita par nodarbinātību, kas notika Prāgā 2009. gada maijā, un kuros apliecināts, ka bezdarba izskaušana joprojām ir būtiska prioritāte.

15.	Eiropadomes 2009. gada oktobra secinājumi (14), kuros uzsvērts, ka līdz ar citiem pasākumiem jāveicina aktīva sociālās integrācijas politika, ņemot vērā to, ka pastāvīgi pasliktinās nodarbinātības stāvoklis.

16.	Padomes Rezolūcija (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010-2018) (15).

(1) SN 300/97.

(2) OV C 374, 28.12.2000.

(3) Dok. 9601/04.

(4) Dok. 15497/07.

(5) Dok. 15813/07.

(6) Dok. 7652/08.

(7) OV C 141, 7.6.2008., 1. lpp.

(8) OV L 298, 7.11.2008., 20. lpp.

(9) Dok. 15984/08.

(10) Dok. 5927/09.

(11) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(12) Dok. 10052/09.

(13) Dok. 11225/1/09 REV 2.

(14) Dok. 15254/1/09 REV 1.

(15) OV C 311, 19.12.2009.

27.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 137/7

PADOMES ATZINUMS

par Austrijas atjaunināto stabilitātes programmu 2009.–2013. gadam

2010/C 137/02

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

(1)	Padome 2010. gada 26. aprīlī izskatīja Austrijas atjaunināto stabilitātes programmu laikposmam no 2009. gada līdz 2013. gadam.

(2)

Starptautiskās finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ Austrijas ekonomikā ir iestājusies dziļākā recesija pēckara periodā. Austrijā lejupslīdes iemesls galvenokārt ir eksporta samazināšanās, kas atspoguļo pasaules tirdzniecības sabrukumu, un fiksēto ieguldījumu kritums pieprasījuma samazināšanās dēļ, kā arī stingrāki noteikumi kredītu tirgū. Kopumā saskaņā ar jaunākajām oficiālajām aplēsēm IKP 2009. gadā samazinājās par apmēram 3,6 % (2). Visvairāk ir cietis ražošanas sektors, kas galvenokārt orientēts uz eksportu.

Stabilizējošs faktors ir privātā patēriņa pieaugums, kas gan nav tik liels kā iepriekšējos gados. Patēriņa cenas 2009. gadā pieauga tikai par 0,4 %, galvenokārt degvielas un šķidrā kurināmā cenu samazinājuma spēcīgās ietekmes dēļ, kā arī tāpēc, ka samazinājās peļņas norma zemā pieprasījuma apstākļos. Kad recesija sāka ietekmēt darba tirgu, nodarbinātība 2009. gadā samazinājās par 1,4 %, palielinot bezdarba līmeni līdz 5,0 % (no 3,8 % iepriekšējā gadā). Austrijas valdības atbildes reakcija bija liela apjoma diskrecionāru fiskālo stimulu kopuma pieņemšana atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP). Šo stimulējošo pasākumu un automātisko stabilizatoru darbības rezultātā publiskās finanses 2009. gadā ir ievērojami pasliktinājušās, un valsts budžeta deficīts ir sasniedzis 3,5 % no IKP (pieaugot no 0,4 % no IKP 2008. gadā), bet valsts parāds – 66,5 % no IKP. Padome 2009. gada 2. decembrī pieņēma lēmumu, ka Austrijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un izdeva ieteikumu novērst deficītu līdz 2013. gadam. Lai arī Austrijai krīzes sākumā budžeta stāvoklis bija tuvu līdzsvaram, ievērojamā publisko finanšu pasliktinājuma dēļ nepieciešami apjomīgi konsolidācijas pasākumi.

(3)

Lai gan liela daļa novērotā faktiskā IKP samazinājuma krīzes apstākļos ir cikliska, arī potenciālā ražošanas apjoma līmenis ir negatīvi ietekmēts. Papildus krīze var ietekmēt arī potenciālo izaugsmi vidējā termiņā, kas izpaudīsies kā ieguldījumu apjoma samazinājums, kredītu pieejamības ierobežojumi un strukturālā bezdarba pieaugums. Turklāt ekonomiskās krīzes ietekme pastiprina demogrāfiskās novecošanās negatīvo ietekmi uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu stabilitāti. Šādos apstākļos būs būtiski paātrināt strukturālo reformu tempu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Austrijai jo īpaši ir svarīgi sākt reformas darba tirgū (sevišķi uzlabojot stimulus vecāka gada gājuma darbiniekiem, lai tie turpinātu strādāt) un izglītībā (uzlabojot nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu izglītošanas rezultātus).

(4)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir 2010. gada janvāra stabilitātes programmas pamatā, ir paredzēts, ka reālais IKP pieaugums palielināsies no – 3,4 % 2009. gadā līdz 1,5 % 2010.–2011. gadā un aptuveni 2 % pēc tam. Šīs scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju (3), šķiet, ir labvēlīgs 2010. gadā un balstīts uz ticamiem izaugsmes pieņēmumiem 2011.–2013. gadā. Izaugsmes prognoze 2010. gadam atšķiras tādēļ, ka programmas ieņēmumi no tīrā eksporta ir lielāki nekā Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē. Programmā paredzētā inflācija šķiet ticama.

(5)

Programmā prognozēts, ka valsts budžeta deficīts 2009. gadā būs 3,5 % no IKP. Ievērojamais pasliktinājums, salīdzinot ar budžeta deficītu 0,4 % apmērā no IKP, 2008. gadā galvenokārt atspoguļo krīzes ietekmi uz valsts finansēm, bet tā iemesls ir arī stimulējošie pasākumi 1,5 % apmērā no IKP, kurus valdība pieņēma atbilstoši EEAP. Fiskālie stimuli, kas lielā skaitā tika ieviesti 2009. gadā, bija pastāvīgi stimuli (aptuveni 1,3 % apmērā no IKP 2009. gadā, salīdzinot ar pagaidu pasākumiem 0,2 % apmērā no IKP). Saskaņā ar atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju, par ko iestājas Padome, un lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2013. gadam un atgrieztos pie stabila publisko finanšu stāvokļa, fiskālā nostāja 2010. gadā joprojām būs atbalstoša, bet no 2011. gada tiks pieņemti stingrāki fiskālie pasākumi.

(6)

Atbilstoši programmai nominālais valsts budžeta deficīts palielināsies no 3,5 % 2009. gadā līdz 4,7 % 2010. gadā. Programma 2010. gadā neparedz gandrīz nekādas izmaiņas izdevumu rādītājos, un tiek prognozēts, ka samazinājums vairāk nekā 1 % apmērā no IKP notiks gandrīz tikai ieņēmumu samazinājuma dēļ. Atjauninājumā nav minēts neviens pasākums papildus tiem, kas jau bija zināmi Austrijas iepriekšējās pārbaudes laikā saskaņā ar pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūru; tas atbilst Padomes ieteikumam, ka “2010. gadā fiskālie pasākumi būtu jāīsteno atbilstoši iecerētajam”.

Prognozētā samazinājuma iemesls daļēji ir automātiskie stabilizatori un daļēji – daži diskrecionārie pasākumi. Jo īpaši jāņem vērā, ka daži no 2009. gada nodokļu reformā paredzētajiem pasākumiem, t. i., atvieglojumi ģimenēm ar bērniem un nodokļu samazinājumi pašnodarbinātām personām, stāsies spēkā tikai 2010. gadā, un paredzams, ka tie noslogos budžetu par apmēram 0,25 % no IKP. Paātrinātās amortizācijas noteikums, kas pieņemts 2009. gada janvārī, papildus noslogos budžetu par aptuveni 0,1 % no IKP. Tā kā nominālās bilances samazināšanās atbilstoši Komisijas dienestu pārrēķiniem, kas veikti, pamatojoties uz programmā ietverto informāciju un atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, atspoguļojas kā cikliski koriģētās un strukturālās bilances palielinājums par 1,25 % no IKP, paredzētā fiskālā politika ir ekspansīva. Šīs izmaiņas atšķiras no izmaiņām, kas minētas informācijā par diskrecionārajiem pasākumiem, kuri stāsies spēkā 2010. gadā (augšupēja pieeja) un kuru vērtība saskaņā ar Komisijas dienestu aplēsēm ir aptuveni 0,5 % no IKP. Daļēji šo neatbilstību var izskaidrot ar negatīvo struktūras ietekmi, kur izaugsmes veicinātāji pārorientējas uz tīro eksportu, un aizkavētu ietekmi uz uzņēmumu ienākuma nodokli.

(7)

Vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir panākt, lai deficīts programmas perioda beigās būtu mazāks par atsauces vērtību 3 % no IKP un atbilstu Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam, kas sniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 126. panta 7. punktu. Programma paredz nozīmīgu un vienmērīgi sadalītu konsolidāciju 2011.–2013. gadā. Tiek sagaidīts, ka strukturālā bilance samazināsies no 3,9 % no IKP 2010. gadā līdz 2,2 % no IKP 2013. gadā atbilstoši vidējiem fiskālajiem pasākumiem gadā aptuveni zem 0,75 % no IKP laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam. Sagaidāms, ka strukturālā primārā bilance no deficīta, kas veido 1,25 % no IKP 2010. gadā, pārvērtīsies pārpalikumā, veidojot 0,75 % no IKP 2013. gadā. Programma paredz, ka ieņēmumu attiecība pret IKP laikposmā no 2010. gada līdz 2013. gadam būtiski nemainīsies un ka konsolidācija pārsvarā notiks izdevumu daļā.

Tomēr vienīgais programmā minētais pasākums, uz kura var balstīties plānotā konsolidācija, ir izdevumu samazināšana veselības aprūpes jomā laikposmā no 2010. gada līdz 2013. gadam aptuveni EUR 1,7 miljardu apmērā, par ko federālā valdība ir vienojusies ar sabiedrības veselības fondiem. Tā kā paredzēto ietaupījumu apmērs ir aptuveni 0,6 % no IKP, šis pasākums nodrošina mazāk nekā vienu trešdaļu no 2010.–2013. gadā plānotās konsolidācijas. Austrijas vidēja termiņa mērķis (VTM) ir panākt līdzsvarotu budžetu. Ņemot vērā jaunākās prognozes un parāda līmeni, šāds VTM vairāk nekā pienācīgi atspoguļo pakta mērķus. Tomēr šo VTM nav paredzēts īstenot programmas darbības laikā.

(8)

2011. gadā un pēc tam budžeta izpildes rezultāti varētu būt sliktāki, nekā ir paredzēts programmā. Lai arī ieņēmumu prognozes atjauninājumā ir reālistiskas, izdevumu daļā plānotā konsolidācija ir tikai daļēji pamatota ar konkrētiem pasākumiem. Īpaši papildu riski ir saistīti ar valdības sniegtajām banku garantijām, lai atbalstītu finanšu nozari, un, ja tās tiks pieprasītas, deficīts un parāds palielināsies. Tomēr nākotnē daļu no izmaksām, kas saistītas ar valdības atbalstu finanšu nozarei, varētu arī atgūt. Neliela pozitīvā riska faktors ir iespējamā speciālās banku nodevas ieviešana no 2011. gada, kas varētu radīt ieņēmumus aptuveni 0,2 % apmērā no IKP.

(9)

Valdības bruto parāds 2009. gadā saskaņā ar aplēsēm ir 66,5 % no IKP, kas ir lielāks salīdzinājumā ar 62,5 % iepriekšējā gadā. Neatkarīgi no lielāka budžeta deficīta un mazāka IKP pieauguma, parāda attiecības palielinājumu veicināja arī ievērojamas krājumu plūsmas korekcijas, kas galvenokārt atspoguļo banku glābšanas operācijas. Valsts kopējā parāda attiecība 2009. gadā ir virs Līgumā noteiktās atsauces vērtības, un tai ir tendence pieaugt visā programmas laikposmā. Tiek prognozēts, ka parāda attiecība programmas laikposmā pieaugs par 7,8 procentpunktiem, galvenokārt sistemātiski liela valsts budžeta deficīta dēļ. Papildus tam, ka no 2011. gada deficīts var pieaugt, parāda attiecība ir pakļauta arī riskiem, kas rodas no neskaidrībām attiecībā uz izmaksām, kuras saistītas ar valsts piektās lielākās bankas Hypo Group Alpe Adria (nacionalizēta 2009. gada decembrī) turpmāku darbību, un valsts garantijām, kas izsniegtas saistībā ar Austrijas autoceļu pārvaldes (ASFINAG) un Austrijas Federālo Dzelzceļu (ÖBB) parādiem.

(10)

Prognozes attiecībā uz parādu vidējā termiņā, kurās lēsts, ka IKP pieauguma rādītāji tikai pakāpeniski sasniegs pirms krīzes prognozētos apjomus, nodokļu likmes atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, ar sabiedrības novecošanos saistītie izdevumi un faktiskās procentu likmes pieaugs, pierāda, ka programmā paredzētā budžeta stratēģija, ja tā tiks īstenota un politikā nebūs nekādu izmaiņu, var būt gandrīz vai pietiekama, lai līdz 2020. gadam stabilizētu parāda attiecību pret IKP.

(11)

Sabiedrības novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu Austrijā ir nedaudz mazāka nekā ES vidēji, un tiek prognozēts, ka pensiju izdevumi kā IKP daļa ilgtermiņā palielināsies tikai nedaudz. Kā prognozēts programmā, budžeta stāvoklis 2009. gadā pastiprina sabiedrības novecošanas ietekmi uz budžetu. Sasniedzot primāros pārpalikumus vidējā termiņā, tiktu samazināti riski attiecībā uz publisko finanšu stabilitāti, kuri Komisijas 2009. gada Ilgtspējas ziņojumā (4) ir novērtēti kā vidēji.

(12)

Esošā vietējā budžeta sistēma, kas balstīta uz Fiskālās izlīdzināšanas likumu (“Finanzausgleichsgesetz”) un iekšējās stabilitātes paktu, ir samērā sarežģīta un nav pietiekami pārredzama. Ieņēmumi no lielākās daļas individuālo nodokļu tiek sadalīti pa dažādiem teritoriālajiem līmeņiem noteiktās proporcijās, un lēmumu pieņemšana daudzās jomās tiek dalīta starp dažādiem varas līmeņiem. Ieņēmumu iekasēšanas un izlietojuma pienākumi dažādām vajadzībām ir sadalīti starp dažādiem pārvaldes līmeņiem. Sistēma kā tāda neveicina resursu efektīvāko izmantošanu. Tomēr Austrija nesen ir sākusi ieviest tālejošas reformas attiecībā uz budžeta ietvarlikumu federālā līmenī.

Reformas pirmā daļa, kas stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī, ieviesa jaunu daudzgadu izdevumu sistēmu ar fiksētiem “griestiem” (aptuveni 80 % no visiem izdevumiem), kas noteikti četriem secīgiem gadiem pēc rotācijas principa. Sagaidāms, ka tādā veidā tiks novērsti cikliskie tēriņi un veicināta automātisko stabilizatoru efektivitāte. Otrā daļa, kas juridiski jau sākta un stāsies spēkā 2013. gadā, ietver uz rezultātu vērsta budžeta ieviešanu un valsts pārvaldes grāmatvedības sistēmas modernizāciju un ilgtermiņa prognozes.

(13)

Vairākās Austrijas publisko izdevumu jomās pastāv iespēja ieekonomēt, jo īpaši veselības aprūpes un izglītības jomā, kurās Austrijas rādītāji ir vienādi ar vai nedaudz zemāki par ES valstu vidējo rādītāju, bet izmaksas bieži vien ir lielākas. Viens no iemesliem ir iepriekšminētā trīs pārvaldes līmeņu pārklāšanās finanšu un administratīvo pienākumu izpildē. 2010. gada programmā uzskaitīti ietaupījumi, kas tiek plānoti veselības aprūpes nozarē. Laikposmā no 2010. gada līdz 2013. gadam to apmērs ir aptuveni 0,6 % no IKP. Turklāt programmā norādīts, ka ir izveidota ekspertu darba grupa, lai rastu iespēju uzlabot publisko izdevumu efektivitāti daudzās nozarēs. Tomēr atjauninājumā nav minēts neviens konkrēts tiesību akta priekšlikums šajā sakarā.

(14)

Kopumā 2010. gadā programmā paredzētā budžeta stratēģija atbilst Padomes ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu. Tomēr no 2011. gada, ņemot vērā riskus, budžeta stratēģija var neatbilst Padomes ieteikumam saskaņā ar 126. panta 7. punktu. Konkrētāk, stratēģija paredz deficīta samazināšanu līdz 2,7 % no IKP un līdz ar to pārmērīgā deficīta novēršanu līdz 2013. gadam, kā arī vidējo fiskālo pasākumu apjomu gadā aptuveni zem 0,75 % no IKP laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam, taču, ņemot vērā riskus, šādi fiskālie pasākumi var izrādīties nepietiekami. Programmā izklāstītais scenārijs konsolidācijai, kuru plānots sākt 2011. gadā, nav pamatots ar atbilstošiem pasākumiem. Turklāt budžeta stratēģija nav pietiekama, lai parāda attiecība pret IKP atkal sāktu samazināties.

(15)

Attiecībā uz datu prasībām, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (5). Padome 2009. gada 2. decembra ieteikumos saskaņā ar 126. panta 7. punktu nolūkā novērst pārmērīgo budžeta deficītu ir aicinājusi Austriju ziņot par Padomes ieteikumu īstenošanā sasniegtajiem rezultātiem atsevišķā stabilitātes programmas atjauninājuma nodaļā. Attiecīgā programmas atjauninājuma sadaļa ietver ļoti ierobežotu informāciju par to, kā Austrijas valdība plāno gūt panākumus Padomes ieteikuma īstenošanā.

Kopējais secinājums ir tāds, ka, iestājoties finanšu un ekonomiskajai krīzei, Austrijas publisko finanšu stāvoklis automātisko stabilizatoru izmantošanas un valdības pieņemtas liela apjoma stimulu paketes dēļ ir būtiski pasliktinājies. Tā kā lielākā daļa pasākumu, kas vērsti uz lejupslīdes apkarošanu, ir pastāvīgi, no 2011. gada ir jāievieš konsolidācijas pasākumi. 2010. gada programmā izklāstītā budžeta stratēģija atbilst Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam. Tomēr budžeta stratēģija 2011.–2013. gadam var neatbilst ieteikumam. Programmā ir izklāstīta konsolidācijas virzība saistībā ar izdevumiem, sākot no 2011. gada, taču tas vēl ir jāpamato ar konkrētiem pasākumiem. Nesenā pagātnē Austrijā tika sākta daudzu nozīmīgu reformu ieviešana saistībā ar publiskajiem izdevumiem. Tomēr joprojām nepieciešami uzlabojumi tādās nozarēs kā veselības aprūpe un izglītība. Ievērojami efektivitātes pieaugumi šajās jomās varētu tikt panākti, reformējot fiskālās attiecības starp dažādiem pārvaldes līmeņiem.

Ņemot vērā iepriekšminēto novērtējumu un 2009. gada 2. decembra ieteikumu saskaņā ar LESD 126. pantu, Austrija tiek aicināta:

pamatot par nepieciešamiem uzskatītos pasākumus, lai liktu pamatus plānotajai konsolidācijai no 2011. gada ar mērķi nodrošināt ieteikto vidējo fiskālo pasākumu apjomu gadā, proti, 0,75 % no IKP gadā, un panākt, lai līdz 2013. gadam valsts budžeta deficīts nepārsniegtu atsauces vērtību 3 % no IKP; kā arī izmantot, kā izklāstīts pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumā, iespējas, kas rodas neatkarīgi no fiskālajiem centieniem, tostarp no labākiem ekonomiskiem apstākļiem radušās iespējas, lai paātrinātu kopējā parāda attiecības samazināšanos līdz atsauces vērtībai 60 % no IKP;

ii)

turpināt uzlabot budžeta struktūru, lai visos valsts pārvaldes līmeņos stiprinātu fiskālo disciplīnu, panākot to ar uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, jo īpaši saskaņojot likumdošanas, administratīvos un finansēšanas pienākumus starp valsts pārvaldes dažādajiem līmeņiem un stiprinot piespiedu izpildes mehānismus saskaņā ar iekšējo stabilitātes paktu.

Austrija tiek arī aicināta laikus (lai varētu veikt efektīvas rīcības novērtējumu atbilstīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai) iesniegt programmas papildinājumu, lai ziņotu par sasniegto, īstenojot Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu saskaņā ar 126. panta 7. punktu, un sīki izklāstīt konsolidācijas stratēģijas pasākumus, kas būs vajadzīgi, lai gūtu panākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanā.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

		2008. g.	2009. g.	2010. g.	2011. g.	2012. g.	2013. g.
Reālais IKP (izmaiņas %)	SP 2010. g. janv.	2,0	–3,4	1,5	1,5	1,9	2,0
	COM 2009. g. nov.	2,0	–3,7	1,1	1,5	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	1,8	–2,2	0,5	1,5	2,0	2,3
SPCI inflācija (%)	SP 2010. g. janv.	3,2	0,4	1,3	1,5	1,8	1,9
	COM 2009. g. nov.	3,2	0,5	1,3	1,6	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	3,2	0,6	1,1	1,3	1,5	1,9
Ražošanas apjoma starpība (6) (% no potenciālā IKP)	SP 2010. g. janv.	2,8	–1,8	–1,6	–1,5	–1,3	–1,0
	COM 2009. g. (7) nov.	2,8	–2,2	–2,6	–2,7	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	2,6	–0,9	–1,7	–1,6	–1,2	–0,5
Tīrais aizdevums/aizņēmums salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm (% no IKP)	SP 2010. g. janv.	3,2	2,3	2,4	2,7	2,8	2,9
	COM 2009. g. nov.	3,6	1,4	1,3	1,7	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	2,9	1,6	0,6	1,0	1,3	1,4
Valsts budžeta ieņēmumi (% no IKP)	SP 2010. g. janv.	48,4	48,0	46,9	46,8	46,9	46,9
	COM 2009. g. nov.	48,4	47,9	47,1	47,1	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	48,2	47,5	46,5	46,4	46,1	46,1
Valsts budžeta izdevumi (% no IKP)	SP 2010. g. janv.	48,9	51,5	51,6	50,9	50,2	49,7
	COM 2009. g. nov.	48,9	52,3	52,6	52,4	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	48,7	51,1	51,3	51,1	50,9	50,1
Valsts kopbudžeta bilance (% no IKP)	SP 2010. g. janv.	–0,4	–3,5	–4,7	–4,0	–3,3	–2,7
	COM 2009. g. nov.	–0,4	–4,3	–5,5	–5,3	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	–0,4	–3,5	–4,7	–4,7	–4,7	–3,9
Primārā bilance (% no IKP)	SP 2010. g. janv.	2,2	–0,7	–1,8	–1,2	–0,4	0,2
	COM 2009. g. nov.	2,1	–1,4	–2,5	–2,1	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	2,2	–0,6	–1,7	–1,4	–1,3	–0,4
Cikliski koriģētā bilance (6) (% no IKP)	SP 2010. g. janv.	–1,7	–2,7	–3,9	–3,3	–2,7	–2,2
	COM 2009. g. nov.	–1,8	–3,3	–4,3	–4,0	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	–1,6	–3,1	–3,9	–4,0	–4,1	–3,7
Strukturālā bilance (8) (% no IKP)	SP 2010. g. janv.	–1,7	–2,7	–3,9	–3,3	–2,7	–2,2
	COM 2009. g. nov.	–1,8	–3,3	–4,3	–4,0	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	–1,6	–3,1	–3,9	–4	–4,1	–3,7
Valsts kopējais parāds (% no IKP)	SP 2010. g. janv.	62,6	66,5	70,2	72,6	73,8	74,3
	COM 2009. g. nov.	62,6	69,1	73,9	77,0	n.p.	n.p.
	SP 2009. g. apr.	62,5	68,5	73,0	75,7	77,7	78,5
Stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognoze (COM); Komisijas dienestu aprēķini.

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā interneta vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/index_lv.htm

(2) Aprēķini veikti pēc programmas iesniegšanas.

(3) Novērtējumā galvenokārt ņemta vērā Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognoze, kā arī cita informācija, kas kļuvusi pieejama pēc minētās Komisijas dienestu prognozes.

(4) Padomes 2009. gada 10. novembra secinājumos par publisko finanšu stabilitāti ir norādīts, ka “Padome aicina dalībvalstis to gaidāmajās stabilitātes un konverģences programmās pievērsties stratēģijām, kas vērstas uz stabilitāti” un tā aicina arī turpmāk “Komisiju kopā ar Ekonomikas politikas komiteju un Ekonomikas un finanšu komiteju turpināt izstrādāt metodes, lai laikā līdz nākamajam ilgtspējas ziņojumam”, kurš paredzēts 2012. gadā, izvērtētu publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

(5) Konkrētāk, nav dotas sīkākas tīrā aizdevuma kategorijas attiecībā pret citām pasaules valstīm, sīkākas krājumu plūsmas korekciju kategorijas un dažas sīkāk izklāstītas pozīcijas saistībā ar ilgtermiņa stabilitāti.

(6) Komisijas dienestu veikts programmā norādītā ražošanas apjomu starpības un cikliski koriģēto bilanču pārrēķins, pamatojoties uz programmās sniegto informāciju.

(7) Pamatojoties uz attiecīgi 1,7 %, 1,2 %, 1,4 % un 1,6 % lēsto potenciālo pieaugumu laikposmā no 2008. gada līdz 2011. gadam.

(8) Cikliski koriģētā bilance, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus. Jaunākajā programmā un Komisijas dienestu 2009. gada novembra prognozē nav vienreizēju un citu pagaidu pasākumu.

Avots:

Stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognoze (COM); Komisijas dienestu aprēķini.

27.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 137/12

PADOMES ATZINUMS

par atjaunināto Bulgārijas konverģences programmu 2009.–2012. gadam

2010/C 137/03

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

(1)	Padome 2010. gada 26. aprīlī izvērtēja atjaunināto Bulgārijas konverģences programmu laikposmam no 2009. līdz 2012. gadam.

(2)

Pirms vispasaules ekonomikas un finanšu lejupslīdes sākuma Bulgārija piedzīvoja spēcīgu reālā IKP pieaugumu, kura pamatā bija straujš kredītu palielinājums un lielas ārvalstu ieguldījumu plūsmas. Tomēr noturīgo saimniecisko darbību pavadīja pieaugoša makroekonomikas nelīdzsvarotība, piemēram, ļoti liela ārējā deficīta un privātā parāda rašanās, kā arī būtisks inflācijas spiediens. Iepriekšminēto nelīdzsvarotību pastiprināja ārvalstu tiešie ieguldījumi, kas izraisīja investīciju pieplūdumu un ievērojamu algu pieaugumu, kurš daudzreiz pārsniedza ražīguma kāpumu. Pastiprinoties vispasaules ekonomikas krīzei, saimnieciskā darbība tika ļoti iedragāta, kā rezultātā reālais IKP 2009. gadā samazinājās par 5 %.

Vienlaicīgi lejupslīde izraisīja pozitīvu nelīdzsvarotības korekciju, kuras rezultātā vidējais inflācijas līmenis 2009. gadā samazinājās līdz 2,5 % un tekošā konta deficīts strauji saruka līdz 9,4 % no IKP. Lai gan tekošā konta deficīts tika pilnībā finansēts no ārvalstu tiešiem ieguldījumiem, valsts bruto ārējais parāds, kas ir aptuveni 110 % no IKP, aizvien ir diezgan liels. Attiecībā uz ekonomikas lejupslīdi Bulgārija nepieņēma īstermiņa fiskālās stimulēšanas pasākumu kopumu. Ņemot vērā būtisko makroekonomikas nelīdzsvarotību pirms ekonomikas lejupslīdes un saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP), galvenais virziens politikas centienos bija veikt fiskālās konsolidācijas pasākumus, proti, ierobežot izdevumus un uzlabot nodokļu iekasēšanu. Rezultātā Bulgārijas konverģences programmā valsts budžeta deficīts tika prognozēts zem 3 % no IKP 2009. gadā (2). Nākotnē galvenais īstermiņa un vidēja termiņa uzdevums ekonomikā ir nodrošināt noturīgu ekonomikas iedzīšanas procesu, neapdraudot fiskālo un makroekonomikas stabilitāti.

(3)

Lai gan saistībā ar krīzi konstatētais faktiskā IKP kritums lielākoties ir ciklisks, potenciālā ražošanas apjoma pieaugums turpināsies piezemētāk. Turklāt krīze var ietekmēt arī potenciālo izaugsmi vidējā termiņā, samazinot ieguldījumus, ierobežojot kredītu pieejamību un palielinot strukturālo bezdarbu. Ekonomikas krīzes ietekme pastiprina sabiedrības novecošanās negatīvās sekas, kas ietekmē potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu stabilitāti. Tāpēc ir būtiski paātrināt strukturālo reformu gaitu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Konkrēti, Bulgārijai ir svarīgi veikt reformas veselības aprūpē, pensiju sistēmā, izglītībā, valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības vidē.

(4)

Makroekonomikas pamatscenārijā, kas programmā izmantots par atsauces scenāriju, izvērtējot budžeta prognozes, plānots, ka reālā IKP pieaugums uzlabosies no – 5 % 2009. gadā līdz 0,3 % 2010. gadā, sasniedzot vidējo rādītāju 4¼ % atlikušajā programmas periodā. Izvērtējot pašreiz pieejamo informāciju (3), šķiet, ka scenārija pamatā ir nedaudz labvēlīgi pieņēmumi par pieaugumu, jo gan prognozētais pieaugums 2010. gadā, gan tā attīstība vidējā termiņā ir lielāka par pašreizējo prognozes līmeni. Prognozēts, ka nelīdzsvarotības mazināšanās, kas aizsākās 2009. gadā, turpināsies programmas periodā. Gaidāms, ka inflācija 2010.–2012. gada laikposmā saglabāsies mērena, Bulgārijas prognozes šķiet reālistiskas un kopumā ir saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi. Prognozēts, ka ārējo kontu stāvoklis arī turpināsies uzlaboties. Lai gan 2009. gadā šādu dinamiku noteica tas, ka imports samazinājās straujāk nekā eksports, vidēja termiņa korekcijas rezultātā eksports uzņemtu apgriezienus straujāk un agrāk nekā imports. Lai gan pamatscenārijs, šķiet, ir tikai mazliet labvēlīgāks nekā Komisijas dienestu rudens prognoze, tomēr, ņemot vērā jaunāko pieejamo informāciju, tā ticamība ir ļoti atkarīga no plānotās izaugsmes atkārtotas pārorientācijas uz ilgspējīgāku modeli ar eksportu kā galveno virzītājspēku. Programmā ir minēts arī pesimistisks un optimistisks alternatīvais scenārijs. No pamatscenārija tie galvenokārt atšķiras ar pieņēmumiem par ekonomikas atveseļošanās ilgumu un eksporta dinamiku. Pesimistiskajā scenārijā paredzēts reālā IKP turpmāks samazinājums par 2 % 2010. gadā saistībā ar eksporta apjoma turpmāku kritumu, pieņemot, ka ekonomika sāks atveseļoties tikai 2011. gadā. Saskaņā ar optimistisko scenāriju straujāka pasaules ekonomikas atveseļošanās palielinātu IKP pieaugumu par ¾ procentu punktiem visā programmas periodā.

(5)

Valsts kopbudžeta bilances samazinājums 2009. gadā kopumā atspoguļo krīzes ietekmi uz valsts finansēm. Ir jāsaglabā makroekonomikas stabilitāte saskaņā ar valūtas nodrošinājuma sistēmu, tāpēc saskaņā ar EEAP valdība nepieņēma stimulēšanas pasākumus. Tādēļ ekonomikas pasliktināšanos galvenokārt noteica ieņēmumu samazināšanās, ko izraisīja negaidīti straujā lejupslīde, un izmaiņas IKP struktūrā. Tomēr ieņēmumu zaudējumi tika daļēji kompensēti, samazinot izdevumus. Lai stabilizētu fiskālo stāvokli, gada otrajā pusē iestādes ieviesa fiskālās konsolidācijas pasākumu kopumu, kas veidoja 2,3 % no IKP. Tajā ietilpa pasākumi, lai turpinātu samazināt primāros izdevumus (lai tie nepārsniedz 90 % no ierobežojuma, kas noteikts spēkā esošajā budžeta izpildes likumā), kā arī pasākumi, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Lai gan budžeta mērķis tika vairākkārt pārskatīts un samazināts, neraugoties uz gada laikā veikto fiskālās konsolidācijas politikas pasākumu, vērā ņemama papildu samazināšana ļāva Bulgārijai sasniegt 2009. gadā salīdzinoši zemu valsts budžeta deficītu.

(6)

Konverģences programmas mērķis 2010. gadā ir līdzsvarots budžets. Gaidāms, ka ieņēmumu attiecība pret IKP palielināsies līdz gandrīz 39¼ % no IKP (no 37½ % no IKP pagājušajā gadā), to atbalstot ar lielākiem netiešiem nodokļiem un citiem ieņēmumiem. Neraugoties uz to, ka notiek pārorientācija uz tādu IKP struktūru, kas nav centrēta tikai uz nodokļu iekasēšanu, nozīmīgs pieaugums netiešo nodokļu ieņēmumos skaidrojams ar plānoto būtisko uzlabojumu nodokļu iekasēšanā un akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem un elektrībai rūpnieciskajā ražošanā. Tomēr programmā nav sīkāk izklāstīts līdzekļu palielinājums no citiem plānotajiem ieņēmumiem, kas veido 1 % no IKP. Toties gaidāms kritums sociālajās iemaksās par ¼ procentu punktiem no IKP, jo iemaksu likmes tiks samazinātas par 2 procentu punktiem. Plānots, ka izdevumu attiecība pret IKP 2010. gadā nedaudz samazināsies par aptuveni ¼ procentu punktiem no IKP, galvenokārt saistībā ar valsts pārvaldes darba racionalizēšanu. Nominālais atalgojums valsts sektorā un starppatēriņš saglabāsies 2008. gada līmenī, samazinot to procentuālo daļu no IKP 2010. gadā.

Minētie pasākumi izdevumu samazināšanai ne tikai kompensē, bet arī veicina 0,2 % no IKP palielinājumu pensijām, kas paredzētas atraitņiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem 2010. gadā. Plānots, ka kopējā pamatkapitāla veidošana paliks nemainīga kā procentuālā daļa no IKP 2009.–2011. gadā. Rezultātā prognozēts, ka strukturālās bilances (ko balstoties uz informāciju programmā Komisijas dienesti pārrēķinājuši, izmantojot kopīgi saskaņoto metodoloģiju) procentuālā daļa no IKP palielināsies par 2¾ procentu punktiem salīdzinājumā ar 2009. gadu, jo paredzēta ierobežojoša fiskālā politika 2010. gadā. Pamatojoties uz pasākumiem, kas izklāstīti programmā, fiskālās politikas pamataplēse 2010. gadā veido aptuveni pusi no paredzētās strukturālās korekcijas. Strukturālās bilances uzlabojums programmā būtiski pārsniedz aplēses Komisijas dienestu rudens prognozē.

(7)

Galvenais vidēja termiņa budžeta stratēģijas mērķis ir saglabāt līdzsvarotu budžetu visā programmas periodā. Tas tiek panākts tā, ka ieņēmumu un izdevumu attiecība pret IKP gandrīz netiek mainīta, tai saglabājoties vidēji 39 ¼ % līmenī turpmākajos gados. Vidēja termiņa budžeta mērķis (VTM), kas definēts strukturālā izteiksmē (t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ir ¼ % pārpalikums no IKP, ko programmā plānots sasniegt, sākot ar 2010. gadu. Ņemot vērā jaunākās aplēses un parāda līmeni, VTM vairāk nekā adekvāti atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam.

(8)

Budžeta rezultāti var būt sliktāki, nekā prognozēts. Galvenie riski izriet no makroekonomiskā scenārija, kas ir programmas pamatā, un tas balstās uz mazliet labvēlīgiem pieņēmumiem par izaugsmi. Konkrēti, ja ekonomikas atveseļošanās nebūs tik strauja un izteikta, kā plānots, tad ieņēmumu apjoms var būt mazāks, nekā paredzēts 2010.–2012. gada laikposmā. Turklāt plānotā izaugsmes struktūras pārorientācija uz mazākiem nodokļu ieņēmumu komponentiem rada arī ievērojamas lejupslīdes risku attiecībā uz valsts ieņēmumiem, un pasākumu ietekme uz nodokļu iekasēšanas un budžeta disciplīnas uzlabošanu vēl aizvien nav zināma. Attiecībā uz izdevumiem vērā ņemami ietaupījumi citās izdevumu kategorijās nav sīkāk izklāstīti.

Turklāt papildu izdevumu samazinājumu apjoms, kuri paredzēti ieņēmumu kompensēšanai, var būt ierobežots saistībā ar būtisku fiskālās konsolidācijas pasākumu priekšlaicīgu ieviešanu 2009. gadā. Visbeidzot, pēc programmas iesniegšanas paziņotā 2009. gada valsts kopbudžeta bilances pārskatīšana un samazināšana rada papildu risku budžeta iznākumam 2010. gadā.

(9)

Valsts kopējā parāda attiecība ir krietni zem Līgumā minētās atsauces vērtības visā programmas periodā. Aplēsts, ka 2009. gadā tā būs tuvu 15 % no IKP, t.i., mazliet lielāka nekā iepriekšējā gadā. Galvenie nelielā parāda attiecības pieauguma izraisītāji ir budžeta bilances pasliktināšanās un IKP pieauguma samazinājums, ko daļēji kompensēja parādu samazinošā krājumu plūsmas korekcija. Prognozēts, ka parāda attiecība visā programmas periodā kopumā būs 2009. gada līmenī, galvenokārt saistībā ar līdzsvarotu valsts budžetu. Riski, izņemot tos, kuri attiecas uz deficītu, kas varētu izraisīt parāda attiecības pieaugumu, šķiet, kopumā ir līdzsvaroti.

(10)

Valsts kopējais parāds ir zems, un vidēja termiņa parāda prognozes līdz 2020. gadam, kurās pieņemts, ka IKP pieauguma rādītāji uzlabosies tikai pakāpeniski, sasniedzot pirmskrīzes prognozētās vērtības, nodokļu līmenis sasniegs pirmskrīzes līmeni, un iekļauts ar sabiedrības novecošanu saistīto izdevumu palielinājums, liecina, ka programmā paredzētā budžeta stratēģija, kāda tā ir šobrīd un bez turpmākas politikas maiņas, spētu pietiekamā līmenī samazināt parāda pret IKP attiecību un ļautu līdz 2020. gadam sasniegt neto aktīvu pozīciju.

(11)

Sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir mazliet mazāka nekā caurmērā ES. Kā aplēsts programmā, budžeta stāvoklis 2009. gadā akcentē sabiedrības novecošanās ietekmi uz ilgtspējības starpību. Ja izdotos panākt lielāku primāro pārpalikumu vidējā termiņā, kā jau tas paredzēts programmā, tas palīdzētu turpināt samazināt riskus publisko finanšu stabilitātei, kuri Komisijas 2009. gada ilgtspējības ziņojumā (4) tika kvalificēti kā zemi.

(12)

Valsts budžeta programma šķiet diezgan stabila, ko apliecina budžeta mērķu izpilde, lai gan tas ir noticis labvēlīgos makroekonomiskajos apstākļos. Bulgārija 2009. gadā samazināja krīzes radīto negatīvo ietekmi uz budžeta izpildi, īstenojot vērienīgus konsolidācijas pasākumus. Trūkumi pašreizējā fiskālajā programmā attiecas uz noteiktām centrālās valdības diskrecionārajām pilnvarām. Turklāt šajā programmā nav iekļauti nekādi daudzgadu noteikumi, un izdevumu ierobežojumi, kas noteikti vidēja termiņa fiskālās plānošanas gaitā, ir saistoši tikai īstermiņā. Programmā nav paredzētas nekādas būtiskas izmaiņas budžeta programmā, izņemot to, ka vidēja termiņa fiskālās programmas laikposms ir pagarināts no trim līdz četriem gadiem, lai minētais laikposms būtu vienā laikā ar valdības mandātu un tādējādi padarītu vidēja termiņa politiku prognozējamāku. Noteikums par budžeta izpildi 90 % apmērā ir aizstāts ar noteikumu, kas ļauj valdībai kompensēt iespējamos iztrūkumus budžeta ieņēmumos, samazinot primāros izdevumus tā, ka tie ir mazāki par gada apropriācijām. Jaunajā noteikumā ir paredzēts lielāks elastīgums un darbības joma diskrecionārai konsolidācijas politikai, ko valdība veic krīzes laikā. Tā kā nav skaidrākas aplēses un definīcijas par šā noteikuma īstenošanu, tas var izraisīt pārredzamības trūkumu budžeta programmā.

(13)

Programmā minēti esošie trūkumi publisko finanšu kvalitātē. Programmā atzīta vajadzība veikt steidzamus politikas pasākumus, lai novērstu sabiedrības novecošanās un demogrāfiskās attīstības pasliktināšanās nelabvēlīgo seku ietekmi uz valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti. Lai uzlabotu valsts ieņēmumu un izdevumu efektivitāti un lietderīgumu, kā arī lai palielinātu ekonomikas izaugsmes potenciālu, nodrošinot ilgtspējīgu konverģenci Eiropas Savienībā, vērienīgi strukturālo reformu pasākumi ir paredzēti tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, pensiju sistēma, valsts pārvalde un ieņēmumu administrēšana. Ar reformām paredzēta esošo struktūru optimizācija, nodarbinātības racionalizēšana valsts sektorā, izmaiņas izmaksu un finansēšanas mehānismā veselības aprūpes pakalpojumu jomā, reformu pasākumu īstenošana saskaņā ar nesen pieņemto pensiju reformas stratēģiju, pasākumi, lai veiktu reformas augstākās izglītības un pētniecības un attīstības jomā, kā arī izmaiņas valsts aktīvu pārvaldīšanas modelī.

(14)

Ņemot vērā iepriekšminētos riskus, kas apdraud fiskālo mērķu sasniegšanu, var uzskatīt, ka programmas budžeta stratēģija kopumā ir saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām un veicina makroekonomiskās stabilitātes un investoru uzticības saglabāšanu Bulgārijas ekonomikā. Tā paredz diezgan vērienīgu strukturālo konsolidāciju 2010. gadā par – 2¾ % no IKP, bet nav norādīti turpmāki uzlabojumi nākamajos gados. Plānotā konsolidācija 2010. gadā nav pilnībā pamatota ar pasākumiem, kas izklāstīti programmā. Turklāt konsolidācijas veiksmīga realizācija ir atkarīga no optimistiska makroekonomikas scenārija ar turpmākiem riskiem, kas izriet no 2009. gada deficīta pārskatīšanas, paaugstinot to. Attiecībā uz 2011. gadu programmā nav konkretizēti pasākumi, un tas varētu apdraudēt paredzētās korekcijas. Gaidāms, ka VTM tiks sasniegts un pat ievērojami pārsniegs plānoto jau 2010. gadā, vērienīgi paātrinot strukturālās konsolidācijas gaitu, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas lejupslīdi un iepriekšminētos riskus attiecībā uz budžeta stratēģiju. Kopējā fiskālā politika, kā izriet no strukturālās bilances izmaiņām, ir ierobežojoša 2010. gadā, pārsvarā neitrāla 2011. gadā un paredz mazāk stingru fiskālo politiku 2012. gadā. Programmas vidēja termiņa mērķis saglabāt cikliski koriģēto pārpalikumu ½ % no IKP, tiks sasniegts, sākot ar 2010. gadu.

(15)	Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (5).

Kopumā var secināt, ka programmas mērķis saglabāt līdzsvarotu budžeta stāvokli, kas ir minēts plānotajā kopējā līdzsvarotā valsts budžetā, ir atbilstošs pašreizējai ekonomiskās konjunktūras nenoteiktībai un programmā ir ņemta vērā vajadzība risināt ekonomikas ārējo nelīdzsvarotību. Prognozēts, ka veiktie konsolidācijas pasākumi un stingra politiska apņemšanās ievērot fiskālo disciplīnu daļēji mazinās riskus saistībā ar nedaudz labvēlīgiem pieņēmumiem par izaugsmi un ieņēmumu iekasēšanu. Īstermiņā un vidējā termiņā programmā paredzētas vērienīgas strukturālās reformas, kuru mērķis ir stiprināt publisko finanšu stabilitāti un vienlaikus veicināt ekonomikas atveseļošanos. Ievērojot negatīvos riskus, kas izriet no aizvien ievērojamas nenoteiktības ārējos apstākļos, budžeta politika nozīmē, ka vidējā termiņa mērķis – ½ % no IKP, lai gan tas vairāk nekā adekvāti atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķiem, tiks sasniegts gandrīz visā programmas periodā. Bulgārijai ir grūtības saglabāt ekonomikas iedzīšanas procesu ne tik labvēlīgos pasaules ekonomikas apstākļos. Vienlaikus saglabājot stingru fiskālo politiku un ierobežojot algu palielinājumu atbilstīgi produktivitātes pieaugumam, ir garantija tam, ka nav vajadzības veicināt konkurētspēju un koriģēt ārējo nelīdzsvarotību. Ilgtermiņā, lai uzlabotu publisko finanšu kvalitāti un stabilitāti, vajadzīga enerģiska plānoto un ilgstoši atlikto reformu īstenošana un administratīvās kapacitātes stiprināšana.

Ņemot vērā iepriekšminēto novērtējumu un nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci, Bulgārija tiek aicināta:

turpināt īstenot stingru fiskālo politiku un pieņemt turpmākus konsolidācijas pasākumus, lai sasniegtu programmas mērķi 2010. gadam ar mērķi turpināt uzsāktās ārējās nelīdzsvarotības korekcijas un nodrošināt investoru uzticību ekonomikā. Konkrētāk, ierobežot algu pieaugumu valsts sektorā, lai veicinātu algu mērenību kopumā un uzlabotu konkurētspēju;

ii)	stiprināt publisko izdevumu efektivitāti, mērķtiecīgi īstenojot plānotās strukturālās reformas tādās jomās kā valsts pārvalde, veselības aprūpe, izglītība un pensijas, lai veicinātu produktivitāti un nodrošinātu ilgstošu konverģenci Eiropas Savienībā.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

		2008	2009	2010	2011	2012
Reālais IKP (izmaiņas %)	KP 2010. gada janv.	6,0	–4,9	0,3	3,8	4,8
	COM 2009. g. nov.	6,0	–5,9	–1,1	3,1	n.p.
	KP 2008. gada dec.	6,5	4,7	5,2	5,8	n.p.
SPCI inflācija (%)	KP 2010. gada janv.	12,0	2,5	2,4	2,8	2,8
	COM 2009. g. nov.	12,0	2,4	2,3	2,9	n.p.
	KP 2008. gada dec.	12,4	6,7	4,7	4,0	n.p.
Ražošanas apjoma starpība (6) (% no potenciālā IKP)	KP 2010. gada janv.	4,8	–3,5	–5,7	–4,7	–2,5
	COM 2009. g. nov. (7)	6,0	–3,1	–6,0	–5,1	n.p.
	KP 2008. gada dec.	1,1	–0,7	–1,8	–1,4	n.p.
Tīrais aizdevums/aizņēmums salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm (% no IKP)	KP 2010. gada janv.	–24,6	–8,2	–4,1	–1,2	–0,5
	COM 2009. g. nov.	–22,1	–12,8	–8,7	–6,7	n.p.
	KP 2008. gada dec.	–22,9	–20,7	–18,4	–16,6	n.p.
Valsts budžeta ieņēmumi (% no IKP)	KP 2010. gada janv.	39,1	37,5	39,2	39,6	39,1
	COM 2009. g. nov.	39,1	38,7	38,4	38,4	n.p.
	KP 2008. gada dec.	41,3	43,4	43,4	43,7	n.p.
Valsts budžeta izdevumi (% no IKP)	KP 2010. gada janv.	37,3	39,4	39,2	39,5	39,0
	COM 2009. g. nov.	37,3	39,5	39,5	38,7	n.p.
	KP 2008. gada dec.	38,3	40,4	40,4	40,7	n.p.
Valsts kopbudžeta bilance (% no IKP)	KP 2010. gada janv.	1,8	–1,9 (8)	0,0	0,1	0,1
	COM 2009. g. nov.	1,8	–0,8	–1,2	–0,4	n.p.
	KP 2008. gada dec.	3,0	3,0	3,0	3,0	n.p.
Primārā bilance (% no IKP)	KP 2010. gada janv.	2,7	–1,3	0,9	1,0	1,1
	COM 2009. g. nov.	2,7	0,0	–0,3	0,5	n.p.
	KP 2008. gada dec.	3,9	3,9	3,9	3,9	n.p.
Cikliski koriģētā bilance (6) (% no IKP)	KP 2010. gada janv.	0,2	–0,7	1,9	1,7	1,0
	COM 2009. g. nov.	–0,3	0,3	1,0	1,5	n.p.
	KP 2008. gada dec.	2,6	3,2	3,6	3,5	n.p.
Strukturālā bilance (9) (% no IKP)	KP 2010. gada janv.	0,2	–0,7	1,9	1,7	1,0
	COM 2009. g. nov.	–0,3	0,3	1,0	1,5	n.p.
	KP 2008. gada dec.	2,6	3,2	3,6	3,5	n.p.
Valsts kopējais parāds (% no IKP)	KP 2010. gada janv.	14,1	14,7	14,6	14,5	14,4
	COM 2009. g. nov.	14,1	15,1	16,2	15,7	n.p.
	KP 2008. gada dec.	15,4	15,4	15,3	15,2	n.p.
Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognoze (COM); Komisijas dienestu aprēķini

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/index_en.htm

(2) Tomēr 9. aprīlī Bulgārijas iestādes paziņoja, ka valsts budžeta deficīts 2009. gadā varētu būt sasniedzis 3,7 % no IKP.

(3) Novērtējumā galvenokārt ņemta vērā Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognoze, kā arī cita informācija, kas kļuvusi pieejama pēc tam.

(4) Padomes 2009. gada 10. novembra secinājumos par valsts finanšu stabilitāti norādīts, ka “Padome aicina dalībvalstis to gaidāmajās stabilitātes un konverģences programmās pievērsties stratēģijām, kas vērstas uz ilgtspēju” un tā aicina arī turpmāk “Komisiju kopā ar Ekonomikas politikas komiteju un Ekonomikas un finanšu komiteju turpināt izstrādāt metodes, lai laikā līdz nākamajam stabilitātes ziņojumam izvērtētu valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņā.” Nākamais ziņojums paredzēts 2012. gadā.

(5) Konkrēti, nav sniegti dati par vienreizējiem un pagaidu pasākumiem, starppatēriņu, procentu maksājumiem un daži dati par ilgtermiņa ilgtspēju.

(6) Komisijas dienestu veikts programmā norādītā ražošanas apjomu starpības un cikliski koriģēto bilanču pārrēķins, balstoties uz programmās sniegto informāciju.

(7) Pamatojoties uz attiecīgi 3,4 %, 3,1 %, 2,9 % un 3,0 % lēsto potenciālo pieaugumu laikā no 2009. līdz 2012. gadam.

(8) Pašreiz Eurostat apspriežas ar Bulgārijas statistikas iestādēm par to, lai nacionālajos kontos reģistrētu Bulgārijas enerģētikas uzņēmumiem paredzēto kapitāla iepludināšanu, kas varētu palielināt budžeta deficītu 2009. gadā par 0,6 % no IKP.

(9) Cikliski koriģētā bilance, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus. Nav vienreizēju vai citu pagaidu pasākumu jaunākajā programmā un Komisijas dienestu rudens prognozē.

Avots:

Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognoze (COM); Komisijas dienestu aprēķini

27.5.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 137/19

Padomes secinājumi (2010. gada 10. maijs) par Europeana: nākamie soļi

2010/C 137/07

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

TĀ KĀ:

—

Eiropas digitālās bibliotēkas Europeana – piekļuves punkta tiešsaistē visas Eiropas kultūras materiāliem (grāmatām, laikrakstiem, fotogrāfijām, kinematogrāfijas un audiovizuāliem darbiem, arhīvu dokumentiem, muzeju kolekcijām, arhitektūras un arheoloģijas mantojumam utt.) dažādās valodās digitālā formātā – izveide sniedz lielisku iespēju parādīt dalībvalstu kultūras mantojumu, kā arī uzlabo piekļuvi šim mantojumam un informētību par to;

—	dalībvalstu kultūras materiālu digitalizācija jeb pārveidošana ciparu formātā, pieejamība tiešsaistē un saglabāšana ciparu formātā ir būtiska, lai izceltu šā kultūras mantojuma vērtību, dotu impulsu satura izveidei un mudinātu radīt jaunus tiešsaistes pakalpojumus;

ATGĀDINOT:

Padomes 2006. gada 13. novembra secinājumus par kultūras materiālu satura pārveidošanu ciparu formātā, to pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā;

Padomes 2008. gada 20. novembra secinājumus par Eiropas digitālo bibliotēku Europeana, kas bija pirmais politiskais impulss šīs kopējās platformas izstrādei, lai nodrošinātu piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam;

Galīgo ziņojumu, ko izstrādājusi Augsta līmeņa ekspertu grupa jautājumos par digitālām bibliotēkām, - “Digitālās bibliotēkas: ieteikumi un uzdevumi nākotnei”;

PAUŽ GANDARĪJUMU UN INTERESI PAR:

—

Komisijas 2009. gada 28. augusta paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Europeana – nākamie soļi”, ar kuru tika sākts konsultāciju process, kura mērķis bija analizēt piemērotākos veidus, kā garantēt to, lai Europeana un tās pamatā esošā politika tādās jomās kā digitalizācija, pieejamība tiešsaistē un saglabāšana ciparu formātā nodrošinātu paliekošu Eiropas kultūras redzamību digitālā vidē;

—	mērķi līdz 2010. gada beigām ar Europeana starpniecību tiešsaistē darīt pieejamus 10 miljonus ciparu formātā pārveidotu darbu;

—	Komisijas 2009. gada 19. oktobra paziņojumu “Autortiesības uz zināšanām balstītā ekonomikā”, kurā aplūkotas jaunas juridiskas problēmas, bibliotēkām un arhīviem pārveidojot to kolekcijas ciparu formātā;

APLIECINA INTERESI PAR:

—

Eiropas ekspertu grupu (“comité des sages”) digitalizācijas jautājumos, kuru Komisija izveidoja pēc diskusijām Izglītības, jaunatnes un kultūras padomes 2009. gada 27. novembra sanāksmē un kura nodarbosies īpaši ar jautājumiem saistībā ar valsts un privātā sektora partnerību; aicina šo grupu sākt plašas apspriedes un pēc iespējas labāk izmantot dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto pušu ieguldījumu, kā arī vajadzības gadījumā regulāri sniegt informāciju par savu darbību;

ŅEM VĒRĀ:

—	līdzšinējos panākumus, kas ir ļāvuši izveidot Eiropas Digitālās bibliotēkas fondu un 2008. gada 20. novembrī sākt Europeana prototipa darbību, kas ir izšķirošais solis šajā procesā;

—	to, ka nākamie pagrieziena punkti būs jaunās versijas “Europeana 1.0” atklāšana 2010. gadā un platformas turpmāka konsolidācija;

UZSVER:

—

organizatoriskos, juridiskos un finansiālos uzdevumus kultūras materiālu digitalizācijai, pieejamībai tiešsaistē, kā arī saglabāšanai ciparu formātā, piemēram, problēmas saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām un vajadzību rast papildu finansējumu digitalizācijai, ko cita starpā varētu gūt no publiskā un privātā sektora partnerībām;

—	to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai Komisija un dalībvalstis šos uzdevumus risinātu paralēli turpmāk aprakstītajiem pasākumiem, lai tādējādi konsolidētu Europeana kā pamatstruktūru un kopīgu piekļuves punktu kultūras saturam;

—	to, ka nākamajos gados dalībvalstīm un Komisijai, kā arī Europeana projektā aktīvi iesaistītajām struktūrām un iestādēm ir jāpastiprina centieni paplašināt un bagātināt Europeana saturu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi;

UZSVER, KA:

—

Europeana izstrāde būtu jāturpina kā Eiropas kultūras iestāžu sadarbības pasākums, kā arī jāturpina portāla pilnveidošanas darbs, tostarp saistībā ar digitalizēto materiālu saskaņotāku un pievilcīgāku noformējumu, daudzvalodības jautājumu risināšanu un meklēšanas iespēju uzlabošanu, lai apmierinātu lietotāju vajadzības un cerības;

—	lai ilgtermiņā konsolidētu Europeana, ilgtspējīgā finansēšanas un pārvaldības modelī būtu jāņem vērā Europeana loma, kas nodrošina visplašāko iespējamo pārrobežu piekļuvi kultūras kolekcijām, Eiropas mērogs un vietnes būtība, kā arī kultūras iestāžu svarīgā loma;

—

veicot mūsu kultūras mantojuma pārveidošanu ciparu formātā un nodrošinot piekļuvi tam tiešsaistē, būtu stingri jāievēro intelektuālā īpašuma tiesības; ir ātri jārod realizējami risinājumi, lai ciparu formātā pārvērstu darbus, kurus vairs neizdod un neizplata, un darītu tos pieejamus tiešsaistē, kā arī lai risinātu jautājumu par nezināmu autoru darbiem;

UZSKATA, KA EUROPEANA TURPMĀKĀS PILNVEIDOŠANAS NOLŪKOS:

—

jāpalielina bibliotēkās, muzejos, arhīvos un audiovizuālās kolekcijās piedāvāto objektu skaits – gan sabiedriskā īpašuma darbu, gan tādu darbu, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības – , kas, pilnībā ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības, pieejami ar portāla starpniecību, vienlaicīgi nodrošinot kvalitatīvu risinājumu, kas atspoguļo Eiropas kultūras mantojuma dažādību un bagātību; jāturpina sadarbība, lai nodrošinātu sabiedriskā īpašuma darbu visplašāko pieejamību pēc to pārveidošanas ciparu formātā;

—

jāturpina centieni veicināt plašāku ģeogrāfisko izplatību un rast labāku līdzsvaru starp satura dažādajiem veidiem, ko piedāvā Europeana (grāmatas, fotogrāfijas, arhīvu dokumenti, kinematogrāfiskie un audiovizuālie materiāli, muzeju kolekcijas utt.), ņemot vērā īpašās vajadzības, kas raksturīgas tādiem resursietilpīgiem satura veidiem kā audiovizuālais materiāls;

—	pilnībā jāņem vērā valodu daudzveidība, kas ir viena no Eiropas mantojuma pamatiezīmēm, un jāuzlabo Europeana vietnes daudzvalodības funkcijas, īpaši – risinot jautājumus par starpvalodu meklēšanu un automātisku tulkošanu;

—

jānodrošina, lai galvenā vieta tiktu ierādīta lietotājam, un jāturpina analizēt lietotāju vajadzības un profilus, arī ar mērķi identificēt īpašas lietojumprogrammas un mehānismus, tostarp tādus, kas sekmētu vietnes interaktivitāti, ļaujot lietotājiem to aktīvi papildināt, vienlaikus veicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saturs ir augšupielādēts atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem. Kad tas iespējams, Europeana lietotnēm būtu jāizmanto atvērti formāti, lai ļautu iesaistīties pēc iespējas plašākam pilnveidotāju lokam un veicinātu Europeana programmatūras komponentu pienācīgu atkārtotu izmantošanu un pielāgošanu citām sistēmām;

—	jāuzlabo informētība par Europeana Eiropas kultūras iestāžu vidū, kuras varētu veicināt vietnes satura papildināšanu, kā arī potenciālo vietnes lietotāju starpā. Šajā sakarā svarīga loma var būt sadarbībai ar izglītības un pētniecības sektoru, un šādas sadarbības iespējas būtu jāizpēta dziļāk;

—	jāņem vērā dažādo Eiropas kultūras iestāžu daudzveidība, lai nodrošinātu to, ka visām iestādēm, tostarp vismazākajām, ir iespēja piedalīties Europeana izveidē;

—

jāturpina izstrādāt skaidru un plaši atzītu savstarpējas savietojamības minimuma standartu kopumu un jāveicina to piemērošana iestādēs, kuras nodrošina vietnes saturu. Tas kultūras iestādēm ļaus ņemt vērā nepieciešamību pēc kvalitatīviem un konsekventiem metadatiem digitalizācijas procesā, kuriem ir galvenā nozīme, meklējot digitalizētus objektus un nosakot to savstarpējo saistību;

—	jāizstrādā ilgtspējīgs Europeana – kopīgā piekļuves punkta Eiropas kultūras mantojumam – finansēšanas un pārvaldības modelis un jānodrošina pieejamo finanšu instrumentu optimāls izmantojums kultūras materiālu digitalizācijai valstu un Eiropas līmenī;

—	jāizpēta publiskā un privātā sektora partnerību iespējamā loma digitalizācijā, lai palielinātu Europeana pieejamo kolekciju apjomu, ņemot vērā nepieciešamību pienācīgi aizsargāt tiesību īpašnieku, lietotāju un atbalstītāju iestāžu intereses;

AICINA DALĪBVALSTIS:

—

turpināt kopīgo darbu, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Padomes 2006. gada 13. novembra secinājumos par valstu stratēģijām attiecībā uz kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā un 2008. gada 20. novembra secinājumos par digitalizēto materiālu pieejamību, izmantojot Eiropas Digitālo bibliotēku Europeana;

—

turpināt sniegt un pastiprināt atbalstu digitalizācijas projektiem, ko veic pašu kultūras iestādes, lai palielinātu to objektu skaitu, ko no visām dalībvalstīm sniedz bibliotēkas, muzeji, arhīvi un audiovizuālās kolekcijas, un sekmētu – piemēram, ar digitalizācijas finansēšanas nosacījumu palīdzību – šo objektu pieejamību Europeana sistēmā, savukārt lietotājiem nodrošinātu iespējami plašu piekļuvi saturam;

—	turpināt informēt kultūras iestādes visos teritoriālajos līmeņos, piemēram, organizējot informatīvas sanāksmes, lai mudinātu tās nodrošināt Europeana ar saturu vai nu tieši vai ar valsts, reģiona vai tematisku apkopotāju starpniecību;

—	līdz 2013. gada beigām un kamēr tiek izstrādāts ilgtspējīgs finansēšanas modelis, brīvprātīgā kārtā nodrošināt vajadzīgo atbalsta līmeni Europeana kā papildinājumu Kopienas finansējumam;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU:

—	veicināt plašas sabiedrības informētību par Europeana, piemēram, organizējot kampaņas sadarbībā ar kultūras iestādēm, lai potenciālie lietotāji iepazītu vietni;

—	veicināt un stimulēt skaidru un vienotu Europeana digitalizētā kultūras satura savstarpējas savietojamības minimuma standartu kopuma īstenošanu;

—

dalībvalstu ekspertu grupā jautājumos par pārveidošanu ciparu formātā un saglabāšanu ciparu formātā, sadarbojoties ar Europeana, izstrādāt ceļvedi, kurā sniegti ieteikumi, kā līdzsvarotā veidā palielināt Europeana pieejamo saturu, aptverot visas dalībvalstis un jomas (tekstus, audioierakstus, skaņas ierakstus, attēlus) un ietverot dalībvalstu izvēlētos Eiropas kultūras mantojuma šedevrus; un saistībā ar minēto ekspertu grupu turpināt sadarbību ar Europeana jautājumos, kas saistīti ar pārvaldības un finansējuma modeli, kā arī stratēģiskām norādēm attiecībā uz vietni;

AICINA KOMISIJU, NESKAROT TURPMĀKĀS SARUNAS PAR FINANŠU SHĒMU 2014.–2020. GADAM

apsvērt iespēju pienācīgā laikposmā un ņemot vērā šos secinājumus, iesniegt priekšlikumus ilgtspējīgam Europeana un attiecīgo politiku finansējumam pēc 2013. gada, kuru papildinātu ar plānu – iekļaujot arī pārvaldības jautājumus – par to, kā Europeana konsolidēt un pilnveidot kā būtisku un dominējošu digitālā laikmeta atsauces līdzekli, ar kura starpniecību Eiropas kultūras mantojumu darīs pieejamu visiem un palielinās ieinteresētību tajā un tā nozīmi mūsu paaudzei un nākamajām paaudzēm.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.137.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 137

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 27. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Padome
2010/C 137/01	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par jauniešu aktīvu integrāciju – bezdarba un nabadzības izskaušana	1

	ATZINUMI
	Padome
2010/C 137/02	Padomes atzinums par Austrijas atjaunināto stabilitātes programmu 2009.–2013. gadam	7

2010/C 137/03	Padomes atzinums par atjaunināto Bulgārijas konverģences programmu 2009.–2012. gadam	12

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 137/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5852 – Oak Hill Capital Partners/Private Equity/Avolon) ( 1 )	17

2010/C 137/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5834 – Coca-Cola Enterprises/Coca-Cola Drycker Sverige/Coca-Cola Drikker) ( 1 )	17

2010/C 137/06	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5810 – Investor/Saab) ( 1 )	18

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2010/C 137/07	Padomes secinājumi (2010. gada 10. maijs) par Europeana: nākamie soļi	19

2010/C 137/08	Padomes Lēmums (2010. gada 18. maijs), ar ko ieceļ Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta valdes locekļus un viņu vietniekus	22

	Eiropas Komisija
2010/C 137/09	Euro maiņas kurss	24

2010/C 137/10	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	25

2010/C 137/11	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	26

2010/C 137/12	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	27

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2010/C 137/13	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5866 – Sun Capital/Beauty Business) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	28

Valsts	Locekļi	Vietnieki
Beļģija	Michel PASTEEL kungs	Annemie PERNOT kundze
Bulgārija	Tatyana Spassova KMETOVA kundze	Petia Mihaylova MOEVA kundze
Čehijas Republika	Andrea BARŠOVÁ kundze	Czeslaw WALEK kungs
Vācija	Eva Maria WELSKOP-DEFFAA kundze	Renate AUGSTEIN kundze
Igaunija	Käthlin SANDER kundze	Christian VESKE kungs
Spānija	Enriqueta CHICANO JÁVEGA kundze	Cecilia PAYNO DE ORIVE kundze
Francija	Elisabeth TOMÉ GERTHEINRICHS kundze	Françoise VILAIN kundze
Ungārija	Zsuzsa SEBESTYÉN kundze	Katalin KISSNÉ BENCZE kundze
Malta	Therese BUGEJA kundze	Therese SPITERI kundze
Nīderlande	Carlien SCHEELE kundze	Ferdi LICHER kungs
Austrija	Vera JAUK kundze	Dietmar HILLBRAND kungs
Portugāle	Sara FALCÃO CASACA kundze	Pedro DELGADO ALVES kungs
Rumānija	Florin-Marian NEGREA kungs	Andra Cristina CROITORU kundze
Slovēnija	Roman KUHAR kungs	Maruša GORTNAR kundze
Slovākija	Martina JANÍKOVÁ kundze	Jana STANKOVÁ kundze
Somija	Tarja HEINILÄ-HANNIKAINEN kundze	Riitta MARTIKAINEN kundze
Zviedrija	Helén LUNDKVIST kundze	Lars WITTENMARK kungs
Apvienotā Karaliste	Helene REARDON-BOND kundze	Celia REED kundze

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2309
JPY	Japānas jena	111,35
DKK	Dānijas krona	7,4403
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85470
SEK	Zviedrijas krona	9,6990
CHF	Šveices franks	1,4206
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,9775
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,550
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	277,44
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7082
PLN	Polijas zlots	4,1090
RON	Rumānijas leja	4,1711
TRY	Turcijas lira	1,9406
AUD	Austrālijas dolārs	1,4780
CAD	Kanādas dolārs	1,3090
HKD	Hongkongas dolārs	9,5982
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8321
SGD	Singapūras dolārs	1,7309
KRW	Dienvidkorejas vona	1 512,00
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,5125
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,4059
HRK	Horvātijas kuna	7,2715
IDR	Indonēzijas rūpija	11 397,23
MYR	Malaizijas ringits	4,0823
PHP	Filipīnu peso	57,496
RUB	Krievijas rublis	38,2885
THB	Taizemes bāts	40,053
BRL	Brazīlijas reāls	2,2600
MXN	Meksikas peso	15,9235
INR	Indijas rūpija	58,2150


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ