14.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/2

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību

Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 94/02

Lēmuma pieņemšanas datums

27.1.2010.

Atbalsts Nr.

N 587/09

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Sistema de Ayudas a la actividad cinematográfica y audiovisual en España.

Juridiskais pamats

Ley 55/2007 de 28 de diciembre, del Cine/Real Decreto 2062/08 de 12 de diciembre que la desarrolla/Orden por la que se dictan normas de aplicación del Real Decreto 2062/08

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Kultūras veicināšana

Atbalsta veids

Tiešā dotācija, Procentu subsīdija

Budžets

Plānotie gada izdevumi EUR 90 miljoni

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 576 miljoni

Atbalsta intensitāte

60 %

Atbalsta ilgums

1.1.2010.–31.12.2015.

Tautsaimniecības nozares

Atpūta, kultūras pasākumi un sports

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Director General del Instituto de la Cinematografia y de las Artes Audiovisuales — Instituto de la Cinematografia y de las Artes Audiovisuales

Plaza del Rey, 1

28071 Madrid

ESPAÑA

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	24.2.2010.
Atbalsts Nr.	N 666/09
Dalībvalsts	Francija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Aides à la télévision numérique dans les régions sans simulcast
Juridiskais pamats	Le decret portant modification au decret no 2007-957 du 15 mai 2007 relatif au fonds d'accompagnement du numérique.
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Nozaru attīstība
Atbalsta veids	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 30 miljoni
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	1.1.2010.–31.12.2013.
Tautsaimniecības nozares	Plašsaziņas līdzekļi
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Fonds d'accompagnement du numérique
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	10.3.2010.
Atbalsts Nr.	NN 4/10
Dalībvalsts	Dānija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Denmark — State financing of long-term export loans
Juridiskais pamats	Danish Act on Eksport Kredit Fonden
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai, Eksporta kredīti
Atbalsta veids	Ad hoc līgumi
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms DKK 20 000 miljoni
Atbalsta intensitāte	Pasākums nav uzskatāms par atbalstu
Atbalsta ilgums	17.3.2009.–31.12.2011.
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Det danske kongerige
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

10.3.2010.

Atbalsts Nr.

N 46/10

Dalībvalsts

Lietuva

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Amendment to the Temporary Framework measure ‘Limited amounts of compatible aid’ (N 272/09)

Juridiskais pamats

Government Resolution on the approval of the Regulations for the provision of credit guarantees to credit institutions for credits taken by large enterprises, Regulations for the provision of credit guarantees to credit institutions for credits taken by micro, small, medium and large enterprises, adopted by the Lithuanian Government Resolution No 569 in 2009 10 June (Official Gazette, 2009, No 72-2926).

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai

Atbalsta veids

Garantija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms LTL 150 miljoni

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

līdz 31.12.2010.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Lietuvos Respublikos ūkio ministerija

Gedimino pr. 38/2

LT-01104 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	9.3.2010.
Atbalsts Nr.	N 48/10
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	Verlängerung der Regelung zur Verbesserung der Refinanzierungsmöglichkeit bei Exportkrediten
Juridiskais pamats	KfW-Gesetz, § 2 Abs. 4
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai
Atbalsta veids	Garantija
Budžets	—
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	15.3.2010.–31.12.2010.
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	KfW, Frankfurt am Main, Germany
Cita informācija	—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

14.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/9

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību

Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 94/06

Lēmuma pieņemšanas datums

9.3.2010.

Atbalsts Nr.

N 450/09

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

Frankfurt/Oder

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Top Gas Recycling (TGR) Project — Aid to ArcelorMittal Eisenhüttenstadt GmbH

Juridiskais pamats

Richtlinie zur Förderung von Inv. mit Demonstrationscharakter zur Verminderung von Umweltbelastungen vom 4.2.1997

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Vides aizsardzība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 30,18 milj.

Atbalsta intensitāte

55 %

Atbalsta ilgums

1.10.2009.–1.4.2012.

Tautsaimniecības nozares

Ražojošā rūpniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

LaKfW Bankengruppe Niederlassung Bonn

Gewerbliche Umweltschutzfinanzierung — MB e 1

53170 Bonn

DEUTSCHLAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

24.2.2010.

Atbalsts Nr.

N 495/09

Dalībvalsts

Latvija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Elektrisko un elektronisko atkritumu šķirošanas un pārstrādes iekārta Tumē (“BAO” Joint Stock Company)

Juridiskais pamats

11.2.2008. MK noteikumi Nr. 94 “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” otrā individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums”

Pasākuma veids

Individuāls atbalsts

Mērķis

Reģionālā attīstība

Atbalsta veids

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 0,2 milj.

Atbalsta intensitāte

48,94 %

Atbalsta ilgums

2010.–2011.

Tautsaimniecības nozares

Visi pakalpojumi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Financial Mechanism Office, 12/16

Rue Joseph II

1000 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Finanšu instrumentu koordinācijas departaments

Smilšu iela 1

Rīga, LV-1919

LATVIJA

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums

26.2.2010.

Atbalsts Nr.

N 725/09

Dalībvalsts

Īrija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)

Establishment of a National Asset Management Agency (NAMA)

Juridiskais pamats

National Asset Management Agency Act 2009

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai

Atbalsta veids

Citi līdzdalības veidi pamatkapitālā

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 54 000 milj.

Atbalsta intensitāte

—

Atbalsta ilgums

26.2.2010.–26.2.2011.

Tautsaimniecības nozares

Finanšu starpniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Dept of Finance

Government buildings

Merrion Street

Dublin 2

IRELAND

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais(-ie) teksts(-i) bez konfidenciālās informācijas ir pieejams(-i):

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

14.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/13

Euro maiņas kurss (1)

2010. gada 13. aprīlis

2010/C 94/09

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3583
JPY	Japānas jena	126,34
DKK	Dānijas krona	7,4435
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88120
SEK	Zviedrijas krona	9,7575
CHF	Šveices franks	1,4370
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	7,9940
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,155
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	264,58
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7066
PLN	Polijas zlots	3,8828
RON	Rumānijas leja	4,1390
TRY	Turcijas lira	2,0217
AUD	Austrālijas dolārs	1,4646
CAD	Kanādas dolārs	1,3630
HKD	Hongkongas dolārs	10,5414
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9060
SGD	Singapūras dolārs	1,8916
KRW	Dienvidkorejas vona	1 526,88
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,8983
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,2712
HRK	Horvātijas kuna	7,2590
IDR	Indonēzijas rūpija	12 269,52
MYR	Malaizijas ringits	4,3775
PHP	Filipīnu peso	60,686
RUB	Krievijas rublis	39,5025
THB	Taizemes bāts	43,948
BRL	Brazīlijas reāls	2,3845
MXN	Meksikas peso	16,5590
INR	Indijas rūpija	60,5100

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

14.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/14

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

2010/C 94/10

Atbalsta Nr.: XA 285/09

Dalībvalsts: Francija

Reģions:

Auvergne

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Assistance technique dans le cadre de la reprise des exploitations (région Auvergne)

Juridiskais pamats: Délibération du Conseil régional no 09 — 21 89 des 22 et 23 juin 2009

Articles L1511-2, L3231-2 et 3232-1 du Code général des collectivités territoriales

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 500 000

Ar noteikumu, ka tiek apstiprināti ikgadēji budžeta piešķīrumi

Atbalsta maksimālā intensitāte: 40 %

Paredzētie pasākumi:

diagnosticēšana un konsultēšana, kas ļauj novērtēt projektu pirms darbības uzsākšanas. Šie pasākumi ļaus izvērtēt projekta ekonomiskos kritērijus un vides aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī projekta iespējamību no darba organizēšanas, teritoriālās piesaistes, saimniecības autonomijas un projekta dzīvotspējas viedokļa.

Atbalsts būs 40 % izdevumu, nosakot maksimālo summu EUR 800,

trīs gadus tiks īstenota ikgadēja tehnisko, juridisko, finanšu vai ekonomisko aspektu uzraudzība. Šajā gadījumā atbalsts būs 25 % izdevumu, nosakot atbalsta maksimālo summu EUR 450.

Pakalpojumus sniegs tās organizācijas, kurām tiks pārskaitīts valsts atbalsts. Tādējādi projekta iesniedzējs atbalstu saņems vienīgi natūrā.

Īstenošanas datums: sākot ar 2010. gada 1. janvāri, tiklīdz būs saņemts apstiprinājums par saņemšanu, kurā ir norādīts pasākuma identifikācijas numurs, un tiklīdz Komisijas tīmekļa vietnē būs publicēts pasākuma kopsavilkums.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Tehniskās palīdzības atbalstu piešķirs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta nosacījumiem, un tas ļaus atbalstīt un veicināt lauksaimniecisko darbību, visām ieinteresētajām personām sniedzot atbalstu un padomus, kas piemēroti viņu projektiem.

Pateicoties reģionālam atbalstam, lauksaimnieki saņems kvalificētu un kvalitatīvu padomu un visaptverošu atbalstu attiecībā uz projekta izstrādi, strukturēšanu un aplēsēm; pēc projekta īstenošanas trīs gadus tiks veikta arī uzraudzība, tādējādi nodrošinot labākas izdošanās iespējas gan viņiem, gan teritorijām, kurās tie darbojas.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): visas primārās lauksaimniecības nozares MVU

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Monsieur le Président du Conseil régional Auvergne

Direction de l’économie et de l’innovation

Service Agriculture

13-15 avenue de Fontmaure

B.P. 60

63402 Chamalières Cedex

FRANCE

Tīmekļa vietne: http://www.auvergne.org/public/upload/files/aides2010/agriculture/install-conseil.pdf

Papildu informācija: —

Atbalsta Nr.: XA 286/09

Dalībvalsts: Lietuva

Reģions: —

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:

Techninės paramos teikimas žemės ūkio sektoriuje

Juridiskais pamats:

Žemės ūkio šviečiamųjų renginių, žemės ūkio parodų, mugių, konkursų organizavimo finansavimo taisyklių projektas

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: LTL 5 000 000 (saskaņā ar oficiālo valūtas maiņas kursu EUR 1 448 100)

Atbalsta maksimālā intensitāte:

Līdz 90 % no attiecināmajiem izdevumiem par lauksaimnieku apmācību (valsts un reģionāla mēroga izglītojoši pasākumi, starptautiski izglītojoši pasākumi un informācijas materiālu publicēšana),

—	lektoru, pasākumu organizatoru un informācijas materiālu apkopotāju atalgojums un sociālās apdrošināšanas iemaksas, honorāri un attiecīgās maksas,

—	sakaru pakalpojumi (telefons, pasts, internets),

—	transporta izdevumi,

—	komandējuma izdevumu apmaksa,

—	telpu un aprīkojuma īre,

—	pasākumu norises vietu aprīkošana,

—	tulkošana,

—	informācijas un uzziņu materiālu apkopošana un/vai iegūšana,

—	informācijas brošūru apkopošana, maketēšana un publicēšana (norādot tirāžu, izplatīšanas plānu, nodrukāto lapu skaitu un papīra veidu),

—	informācijas izplatīšana (izdevumi par pasākumu informatīvo materiālu izdošanu un paziņojumu publicēšanu, paziņojumu ievietošanu presē, pārraidīšanu radio un televīzijā),

—	organizatoriskās izmaksas (preces un pakalpojumi), kas tieši saistītas ar lauksaimniecībā nodarbināto personu apmācību.

Līdz 90 % no attiecināmajiem izdevumiem saistībā ar valsts un starptautiskā mēroga izstāžu, gadatirgu, lauksaimniecības konkursu organizēšanu:

—	dalības maksa,

—	ceļa izdevumi,

—	publikāciju izmaksas,

—	izstāžu zāļu īre,

—	simboliskas balvas, ko piešķir konkursos, nepārsniedzot LTL 863 vērtību vienai balvai un vienam uzvarētājam.

Īstenošanas datums: Atbalsta shēma stāsies spēkā pēc tam, kad Komisija būs nosūtījusi paziņojumu par saņemšanu, piešķīrusi shēmai identifikācijas numuru un publicējusi kopsavilkuma informāciju internetā.

Sākotnējais spēkā stāšanās datums: 2009. gada 28. decembris.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: MVU;

Tehniskais atbalsts lauksaimniecības nozarē saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantu.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecības produktu primārā ražošana

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Lietuvos Respublikos žemės ūkio ministerija

Gedimino pr. 19 (Lelevelio g. 6)

LT-01103 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Tīmekļa vietne: http://www.zum.lt/lt/teisine-informacija/isakymai/5256

Papildu informācija: Kad atbalsta shēma stāsies spēkā, tā aizstās iepriekšējo shēmu XA 148/07 – Technines paramos teikimas žemės ūkio sektoriuje (Tehniskais atbalsts lauksaimniecības nozarē).

Atbilstīgi šīs valsts atbalsta shēmas īstenošanas noteikumiem tiek piešķirts arī de minimis atbalsts saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 1998/2006 un (EK) Nr. 875/2007 (fiziskām un juridiskām personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, zivsaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, un darbībām, kas nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana).

Atbalsta Nr.: XA 308/09

Dalībvalsts: Austrija

Reģions: Austrija

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Sonderrichtlinie des Bundesministers für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft zur Förderung der Landwirtschaft aus nationalen Mittel

Punkt 1 Allgemeiner Teil

Punkt 4 — Verarbeitung, Vermarktung und Markterschließung

Juridiskais pamats:

Landwirtschaftsgesetz 1992

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Plānotie izdevumi gadā EUR 3 500 000.

Atbalsta maksimālā intensitāte: Iemaksas attiecībā uz pieļaujamajām izmaksām par darbības un personāla izdevumiem līdz pat 80 % par projektiem saskaņā ar 4.2.1. līdz 3. un 5. punktu par galvenokārt primārajiem lauksaimniecības produktiem un lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanu, pamatojoties uz 14. un 15. pantu vispārējo grupu atbrīvojumu regulā par lauksaimniecības nozari.

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: No 2010. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Atbalsta mērķis: Finansēšanas mērķi:

saskaņot lauksaimniecības produktu un pārtikas piegādi ar tirgus prasībām,

veicināt Austrijas lauksaimniecības un pārtikas produktu pieprasījumu,

stiprināt tiešo tirdzniecību.

Finansējuma priekšmets:

izstādes, gadatirgi un tamlīdzīgi reklāmas pasākumi, ieskaitot aptaujas un tirgus izpēti lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē,

apbalvojumi un citi veicinoši pasākumi lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē,

ražošanas, pārstrādes, tirdzniecības kvalitātes kontroles pasākumi.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Visas lauksaimniecības nozares

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

Stubenring 1

1012 Wien

ÖSTERREICH

Tīmekļa vietne: http://www.landnet.at/article/articleview/78527/1/5125/

Papildu informācija: Uz atbalstu var pretendēt visas fiziskās un juridiskās personas (primārās lauksaimniecības uzņēmumi) attiecīgajā jomā, pamatojoties uz objektīvi definētiem kritērijiem.

Shēmā nav paredzēti tiešie naudas maksājumi ražotājiem.

Pasākumi “Ražošana, tirdzniecība un tirgus atvēršana” tika paziņoti 2009. gada 23. decembrī par atbalsta sniegšanu MVU, kuri darbojas citās jomās, nevis primāro lauksaimniecības produktu ražošanā, saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/2008 15., 26. un 27. pantu; identifikācijas numurs X 965/09.

14.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/18

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

2010/C 94/12

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (1) 9. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI

PADOMES REGULA (EK) Nr. 509/2006

“ŠPEKÁČKY” JEB “ŠPEKAČKY”

EK Nr.: SK-TSG-0007-0055-21.05.2007

1. Pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese:

Nosaukums:

Český svaz zpracovatelů masa

Adrese:

Libušská 319

142 00 Praha 4 – Písnice

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālr.

+420 244092404

Fakss

+420 244092405

E-pasts:

reditel@cszm.cz

Nosaukums:

Slovenský zväz spracovateľov mäsa

Adrese:

Kukučínova 22

831 03 Bratislava

SLOVENSKO/SLOVAKIA

Tālr.

+421 255565162

Fakss

+421 255565162

E-pasts:

slovmaso@slovmaso.sk

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Čehija

Slovākija

3. Produkta specifikācija:

3.1. Reģistrējamais(-ie) nosaukums(-i):

“Špekáčky” (CZ)

“Špekačky” (SK)

3.2. Vai nosaukums:

	ir specifisks pats par sevi
	izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

Nosaukums Špekáčky/Špekačky izsaka lauksaimniecības vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes, kuras veido speķa (špek) gabali, kas nevienmērīgi izkārtoti rupjākā saistmasā ar nelielām kolagēna daļiņām.

3.3. Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam:

	Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu
	Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas

3.4. Produkta veids:

1.2. grupa.

Gaļas produkti (vārīti, sālīti, kūpināti utt.)

3.5. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam:

Špekáčky/Špekačky ir termiski apstrādāts gaļas izstrādājums, kas pagatavots no nepārtrauktas vairākus metrus garas desas cūkas tievās zarnas apvalkā vai liellopu loka zarnu apvalkā, tas ir zeltaini brūnā krāsā.

Fizikālās īpašības

Nepārtraukta desa, kas ar auklu sadalīta atsevišķos gabaliņos, kuri sver no 65 līdz 85 g, to diametrs ir 4,0 līdz 4,6 cm un tie ir 8 līdz 9 cm gari.

Ķīmiskās īpašības

Muskuļu olbaltums	:	minimāli 6 % no masas
Tauku saturs	:	maksimāli 45 % no masas
Sāls saturs	:	maksimāli 2,5 % no masas

Organoleptiskās īpašības

Ārējais izskats un krāsa: izstrādājums gatavots no liellopu un cūkgaļas maisījuma dabīgā zarnu apvalkā, kas ar auklas pārsēju sadalīts gabaliņos. Izstrādājums ir zeltaini brūnā krāsā – pieļaujams arī tumšāks vai gaišāks tonis – , bet bez redzamiem dūmu izraisītiem plankumiem. Uz izstrādājuma virsmas var būt apžuvuši sulas pilieni un gaišākas zonas vietās, kur saskārušās atsevišķās desiņas. Virsma ir gluda vai nedaudz krokaina. Izstrādājumu nedrīkst klāt tauki vai želeja.

Griezuma vietas izskats un krāsa: griezumā izstrādājums ir bāli vai tumši sarkans, tajā nevienmērīgi izvietojušies speķa gabaliņi. Pieļaujami nelieli kolagēna graudiņi un tukšumi.

Garša un smarža: tikko nožāvētam izstrādājumam ir patīkama, mēreni sāļa garša, kas saistīta ar izmantotajām garšvielām. Ja desu uzvāra, tā ir sulīga.

Konsistence: stingra, maiga, kompakta.

3.6. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam:

Špekáčky/Špekačky ražošanai izmanto liellopu gaļu, kuras tauku saturs nepārsniedz 30 %, cūkgaļu, kuras tauku saturs nepārsniedz 50 %, speķi, dzeramo ūdeni (zvīņveidīga ledus formā), kartupeļu cieti, nitrītsāļu maisījumu, maltus melnos piparus, maltu saldo papriku (100 ASTA), ķiplokus (pārslas, koncentrāts vai pulveris atbilstīgi noteiktajam svaigo ķiploku daudzumam), maltu muskatriekstu, polifosfātus E 450 un E 451 (3 g/kg izteikti ar P2O5), askorbīnskābi E 300 (0,5 g/kg), liellopu loka zarnu vai cūku tievo zarnu apvalkus, auklu pārsiešanai.

Lai iegūtu 100 kg Špekáčky/Špekačky galaprodukta, izmanto šādas sastāvdaļas:

—	liellopu gaļa, kuras tauku saturs nepārsniedz 30 %,

38,5 kg,

—	cūkgaļa, kuras tauku saturs nepārsniedz 50 %,

17,5 kg,

—

speķis

27,0 kg,

—	ūdens (ledus)

23,0 kg,

—	kartupeļu ciete

2,5 kg,

—	nitrītsāļu maisījums

2,0 kg,

—	malta saldā paprika (100 ASTA)

0,22 kg,

—	malti melnie pipari

0,16 kg,

—	ķiploki (pārslas, koncentrāts, pulveris)

0,09 kg,

—	malts muskatrieksts

0,03 kg,

—	polifosfāti E 450 un E 451

0,3 kg,

—	askorbīnskābe E 300

0,05 kg,

—	apvalki: liellopu loka zarnu un cūkas tievo zarnu apvalki,

—	aukla nodalīšanai.

No visām šīm izejvielām (izņemot speķi), piedevām un garšvielām pagatavo masu, kuras daļiņu lielums ir no 0,1 līdz 2,5 mm. Šai desas masai pievieno speķi, ko pirms tam sagriež aptuveni 8 mm lielos gabaliņos. Šo masu iepilda liellopu loka zarnu vai cūkas tievo zarnu apvalkā, kuru diametrs ir no 4,0 līdz 4,6 cm.

Nosienot ar auklu, nodala atsevišķus gabalus. Šo desu uzkar uz desu stangas, tad pārvieto uz žāvēšanas kameru, kur desas tiek sausinātas un žāvētas, lai izstrādājums iegūtu raksturīgo krāsu un smaržu. Tad žāvēto izstrādājumu termiski apstrādā 75 °C līdz 78 °C temperatūrā, līdz tā iekšienē temperatūra vismaz desmit minūtes ir 70 °C. Pēc termiskās apstrādes izstrādājumu apsmidzina ar aukstu ūdeni un atdzesē. Tad Špekáčky/Špekačky novieto vēsā un tumšā telpā.

3.7. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums:

Špekáčky/Špekačky no citiem termiski apstrādātiem gaļas izstrādājumiem atšķiras ar to, ka rupjākajā masā speķa gabaliņi izvietojušies nevienmērīgi, masā ir neliela kolagēna graudiņu daļa, kas griezumā piešķir produktam raksturīgo izskatu. Vēl viena atšķirīga pazīme ir nepārtrauktā desa dabīgā zarnu apvalkā, kurā atsevišķos Špekáčky/Špekačky nodala vienu no otra, pārsienot ar auklu. Vēl svarīga atšķirīga iezīme ir garšvielu saskanība, kas pēc termiskās apstrādes līdzās liellopu gaļai un speķim piešķir izstrādājumam neatkārtojamu garšu un smaržu.

3.8. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs:

Špekáčky/Špekačky izstrādājuma izejvielas un ražošanas tehnoloģiju patērētāji tagadējās Čehijas teritorijā pazīst jau vairāk nekā 100 gadu. Šo izstrādājumu lielākā apjomā sāka ražot tikai 19. gadsimta otrajā pusē, kad sāka attīstīties žāvētās gaļas nozare; to uzskatīja par augstvērtīgu liellopu loka zarnu apvalkā pildītu izstrādājumu. 1891. gadā valsts jubilejas izstādē Prāgā teltī tika izveidota jauna veida aprīkojuma gaļas žāvētava. Špekáčky/Špekačky tika žāvēts uz vietas un vēl silts par astoņiem kreiceriem kopā ar mārrutkiem un sāls radziņiem piedāvāts uz jauka papīra šķīvīša. Kopš tā laika rodami pierādījumi, ka Špekáčky/Špekačky ir tipisks Čehijas desu izstrādājums. Par tolaik ražotā Špekáčky/Špekačky izcilo kvalitāti liecina arī izmantoto izejvielu sastāvs: 50 % produkta bija jaunlopu muguras un pakaļējie gabali, 20 % augstākā labuma cūkgaļa bez ādas un 30 % speķa gabaliņi. Atkarībā no desu masas konsistences kā saistviela nedaudz tika pievienota liellopu gaļa. Izstrādājumam pievienoja garšvielas – ķiplokus, melnos piparus un reizēm arī nedaudz muskatrieksta. Bija arī variants, ka Špekáčky/Špekačky nodalīja un nosēja ar linu diegu. Tā kā izstrādājumu pārdeva kā gabalpreci, kopējam svaram bija jāatbilst gabalu skaitam. Lai iegūtu augstu kvalitāti, izstrādājums bija labi jānožāvē. 20. gadsimta sākumā žāvēšanas prasmes pilnveidojās, un līdzās párky un klobásy (arī tradicionāli desu veidi) Špekáčky/Špekačky kļuva par vienu no galvenajiem gaļas izstrādājumiem. Daži uzņēmumi, jo īpaši lielajās pilsētās, ar Špekáčky/Špekačky ieguva labu slavu. Ievērojamākie ražotāji bija Koula un Macháček Prāgas jaunās pilsētas daļā un Šereda – Vinohradā; Prāgā tā ražotos Špekáčky/Špekačky sauca par “Šeredky”. Desas tolaik pēc žāvēšanas vēl siltas piegādāja veikaliem, un tāpēc veikalos un to apkārtnē jo īpaši pēcpusdienās bija jūtama šo izstrādājumu smarža. Vakarīgās Prāgas ieliņām tolaik bija raksturīgas divas lietas – gāzes laternu zaļganā gaisma un uz kokoglēm cepto Špekáčky/Špekačky smarža no uzkostuvēm.

Tajos laikos gaļas produktu kvalitāti nereglamentēja nekādi noteikumi, ne arī standarti. Valsts kontrole galvenokārt raudzījās uz miltiem desu izstrādājumos, jo Špekáčky/Špekačky nebija atļauts pievienot miltus. Pēc II pasaules kara līdzās speķim galvenā Špekáčky/Špekačky sastāvdaļa bija liellopu gaļa. Palielinoties cūkgaļas ražošanai, izejvielu sastāvu mainīja šādi: 40 % – liellopu gaļa (priekšējie gabali), 30 % – kvalitatīva cūkgaļa un 30 % – speķis. Šajā laikā, pievienojot saldo papriku, mainīja arī Špekáčky/Špekačky garšvielu sastāvu. Pēc gaļas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu nacionalizācijas uz izejvielu sastāvu, piedevām, zarnu apvalkiem un tehnoloģisko procesu attiecināja tehniskos un ekonomiskos standartus, kas turpināja uzlabot šā tradicionālā Čehijas izstrādājuma kvalitāti. Špekáčky/Špekačky ražošanu regulēja gaļas izstrādājumu tehniskie un ekonomiskie standarti (1. daļa, piemēro no 1977. gada 1. janvāris, gaļas nozares ģenerāldirektorāts, Prāga), reģistrēti ar numuru ČSN 57 7115. Rezultātā to ražošana saskaņā ar minētajiem standartiem izplatījās visā kādreizējās Čehoslovākijas teritorijā. Tā kā ražošanas tehnoloģija pakāpeniski mainījās un dažu sastāvdaļu vai zarnu apvalku (piemēram, liellopu loka zarnu) pieejamība bija ierobežota, tika izstrādāta stingra receptūra, kas norādīta Špekáčky/Špekačky ražošanas metodes aprakstā – skatīt šā pieteikuma 3.6. punktu.

3.9. Prasību minimums un procedūras specifisko iezīmju pārbaudei:

Pārbauda šādus elementus:

—	atbilstība izejvielu, piedevu un garšvielu daudzuma attiecībām saskaņā ar recepti; pārbaude notiek, masas gatavošanas laikā veicot salīdzinājumu ar recepti,

—	pārbauda, vai speķa gabaliņi izvietojušies nevienmērīgi biezākajā masā ar nelielu daudzumu kolagēna graudiņu; pārbaude notiek vizuāli gatavošanas procesa laikā pēc tam, kad pabeigta iepildīšana dabīgā zarnu apvalkā un atsevišķo gabalu nodalīšana ar auklas pārsēju,

—	izstrādājuma formas, virsmas izskata, krāsas un konsistences atbilstība; pārbauda vizuāli pēc termiskās apstrādes, galaprodukta apsmidzināšanas un atdzesēšanas,

—	griezuma izskata un krāsas atbilstība; pārbauda vizuāli pēc termiskās apstrādes, galaprodukta apsmidzināšanas un atdzesēšanas,

—	izstrādājuma garšas, smaržas, konsistences un sulīguma atbilstība; ar sensorisko analīzi pārbauda galaproduktu pēc uzkarsēšanas,

—	produkta fizikālo un ķīmisko rādītāju atbilstība; galaproduktu pārbauda ar atzītām laboratorijas metodēm.

Pārbaudes veic pārbaudes iestāde vai struktūra vismaz reizi gadā katra ražotāja uzņēmumā.

4. Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai:

4.1. Nosaukums un adrese:

Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai Čehijā:

Nosaukums:

Státní zemědělská a potravinářská inspekce

Adrese:

Květná 15

603 00 Brno

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālr.

+420 543540111

E-pasts:

sekret.oklc@szpi.gov.cz

Publiska  Privāta

Nosaukums:

Státní veterinární správa ČR

Adrese

Slezská 7

120 00 Praha 2

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālr.

+420 227010137

E-pasts:

hygi@svscr.cz

Publiska  Privāta

Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai Slovākijā:

Nosaukums:

BEL/NOVAMANN International, s r.o.

Adrese:

Továrenská 14

815 71 Bratislava

P.O. BOX 11

820 04 Bratislava 24

SLOVENSKO/SLOVAKIA

Tālr.

+421 250213376

E-pasts:

tomas.ducho@ba.bel.sk

Publiska  Privāta

Nosaukums:

Štátna veterinárna a potravinová správa SR

Adrese:

Botanická 17

842 13 Bratislava

SLOVENSKO/SLOVAKIA

Tālr.

+421 260257427

E-pasts:

buchlerova@svssr.sk

Publiska  Privāta

4.2. Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi:

4.1. punktā minētās pārbaudes iestādes ir atbildīgas par to, lai tiktu ievērota visa specifikācija.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

14.4.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/23

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 94/13

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PIMIENTO DE GERNIKA” JEB “GERNIKAKO PIPERRA”

EK Nr.: ES-PGI-0005-0673-31.08.2008

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“Pimiento de Gernika” jeb “Gernikako Piperra”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.6. grupa. –

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība: paprika

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums:

Paprika ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Gernikako Piperra” jeb “Pimiento de Gernika” ir Capsicum annuum L. sugas tautas selekcijas Gernikas (“Gernika”) šķirņu grupas vietējās šķirnes augļi, kas paredzēti lietošanai uzturā svaigā veidā, tos vēl pilnīgi neienākušos uzcepot. No šīm vietējām šķirnēm selekcionētas vairākas līnijas, no kurām divas ar nosaukumu “Derio” un “Iker” ierakstītas Komercšķirņu reģistrā. Jebkuru citu šīs vietējās šķirnes līniju, kas atbilst noteiktajiem Gernikas paprikas (Pimiento de Gernika) raksturlielumiem, arī var aizsargāt ar šo aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Gernikas paprikas auglis ir salds, jo tajā nav kapsicīna vai arī tā saturs ir neliels, un tāpēc Basku Zemes vides apstākļos tajā parasti neattīstās sīvums, tam ir maigs mīkstums (2 līdz 3 mm biezs) un garengriezumā tam ir vidēja vai šaura trijstūra forma, kas Pochard klasifikācijā (1966) atbilst C3 un C1 tipam.

Galvenais šīs paprikas izmantošanas veids ir tās svaigo, tehniskās gatavības augļu cepšana eļļā, šādi pagatavota paprika pašlaik ir ļoti iecienīta. Augļus novāc, kamēr vēl tie ir vienmērīgi zaļā krāsā un nav sasnieguši savu galīgo lielumu, bet to garums (bez ziedkātiņa) ir no 6 līdz 9 cm, platums no 2 līdz 3 cm un svars no 10 līdz 12 gramiem. To krāsas tonis svārstās no vidēji zaļa līdz tumši zaļam. Pēc formas paprika ir šaura un izstiepta, garengriezumā trijstūrveida, bet šķērsgriezumā tai ir elipses vai trijstūra forma un divi vai trīs tikko manāmi cirkņi. Galotne ir smaila, ziedkātiņš ir vesels, smalks un garš. Pie kātiņa pamatnes paprika ir lielākoties plakana un palielināta apjomā. Miza ir plāna, tā neatgādina ādu vai pergamentu. Tā ir gluda, un tai ir svaigs izskats. Augļa iekšienē ir nepilnīgi izveidojušās perlamutra krāsas sēkliņas.

Gernikas tautas selekcijas šķirne pazīstama arī kā desu paprika (pimiento choricero) un Biskajas paprika (pimiento de Bizkaia).

Papriku patērē galvenokārt svaigā veidā, pirms tā sasniegusi galīgo lielumu.

3.3. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Paprikai jābūt audzētai un iepakotai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Stādīt var gan laukā, gan segtās platībās. Audzēšanā izmanto piemērotākos paņēmienus, lai paprika varētu nevainojami attīstīties un dot ražu; audzēšanā nedrīkst izmantot tādus līdzekļus vai sistēmas, kas var kaitēt produkta kvalitātei.

Laukā stāda aprīlī un maijā, siltumnīcā – februārī, martā un aprīlī, pirmajā gadījumā – augļus novāc, sākot ar jūniju, bet otrajā gadījumā – sākot no aprīļa vidus. Stādījumu blīvums ir 3–4 augi uz kvadrātmetru.

Apstrādi veic tikai tik daudz, lai iegūtu labu ražu, cik vien iespējams, izmantojot bioloģiskos kaitēkļu apkarošanas līdzekļus un metodes.

Kopumā jāievēro Basku Zemē spēkā esošā paprikas integrētās audzēšanas tehniskā standarta specifikācija.

Ražu parasti novāc no aprīļa līdz novembrim. Ražu novāc ar rokām un pakāpeniski, platības pārstaigājot tik reižu, cik vajadzīgs; raža jānovāc, kad paprika ir vispiemērotākajā attīstības stadijā. Tas jādara ļoti rūpīgi, lai augli nesabojātu un nodrošinātu tā fizikālo īpašību saglabāšanos.

3.4. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Produkta sagatavošanu un iepakošanu veic audzēšanas apgabalā. Parasti sagatavošanu un iepakošanu veic pašās audzēšanas saimniecībās.

Tā kā augļus novāc tad, kad tie ir vispiemērotākajā attīstības stadijā, tas notiek katru dienu, un tāpēc iepakošanu veic arī tajā pašā dienā.

Prasība veikt sagatavošanu un iepakošanu tajā pašā audzēšanas apgabalā noteikta, lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes labo slavu un garantētu arī produkta īstumu, tā kvalitātes un īpašību saglabāšanos.

Tas ir svaigs produkts ar īsu uzglabāšanas laiku, nav ieteicams glabāt to ledusskapī, ne arī to pārvietot vai nevajadzīgi ilgi turēt, jo tas uz produktu atstāj negatīvu ietekmi.

Ņemot vērā produkta specifiskās īpašības (realizācija neapstrādātā veidā, plāna miziņa un maigs mīkstums, produkts tehniskās gatavības stadijā), tas ir ļoti jutīgs pret krasu temperatūras un mitruma maiņu, ātri savīst, tāpēc jebkura ar produktu veikta darbība vai papildu transportēšana, kas nav obligāti nepieciešama tā sagatavošanai galapatērētājam, kaitētu produkta kvalitātes īpašībām.

3.5. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Tās paprikas marķējumā, kurai izmanto aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Pimiento de Gernika” jeb “Gernikako Piperra”, papildus tiesību aktos noteiktajiem vispārējiem datiem obligāti jānorāda “Pimiento de Gernika” jeb “Gernikako Piperra” un tās logotips.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Ģeogrāfiskais apgabals ietver Gipuskojas (Gipuzkoa) un Biskajas (Bizkaia) šādas Alavas (Alava) zonas: Alavas Kantabrijas (Cantábrica Alavesa) reģions, kas ietver šādu pašvaldību teritorijas – Ayala, Okondo, Llodio, Amurrio un Artziniega un Gorbea priekškalnes reģionu, Urkabustaiz, Zuya, Zigoitia, Legutiano un Aramaio pašvaldību teritoriju.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Produkta audzēšanas ģeogrāfisko apgabalu norobežo Basku Zemes Atlantijas okeāna piekraste, kur valda tā sauktais mezotermiskais klimats ar mērenu temperatūru un daudz nokrišņiem (nav neviena sausa mēneša), visvairāk lietus līst rudenī un ziemā. Tas ir raksturīgi Atlantijas okeāna reģiona klimatam, kur jūras straumes virzienā no austrumiem uz rietumiem dara šā reģiona klimatu mazāk aukstu (gada vidējā temperatūra ir 13 °C un temperatūru starpība sasniedz 11 °C) un mitrāku nekā tam būtu bijis jābūt, ņemot vērā tikai platuma grādus.

Optimālais relatīvais vides mitrums ir no 60 līdz 75 %. Mazāks gaisa mitrums un periodi ar augstāku temperatūru un stiprāku insolāciju veicina nevēlamas fizioloģiskas norises, kas samazina augļu tirdzniecības kvalitāti, piemēram, “gabardīns” (kas ierobežo augļa izmantošanu cepšanai eļļā).

Ja šādos vides apstākļos augsnē sāk trūkt ūdens un paaugstinās iztvaikošana, var rasties divas citas fizioloģiskas izmaiņas, kas pasliktina augļu kvalitāti, kā augļa galotnes iepuvumi un/vai kapsicīna satura palielināšanās dēļ dažu sīvu augļu esība.

Basku Zemes klimats nodrošina paprikai optimālus agroklimatiskos apstākļus. Basku Zemes Atlantijas okeāna piekrastes nogāzes nodrošina paprikai vajadzīgo mēreno, bet ne pārāk karsto temperatūru un novērš sala iespēju. Savukārt Basku Zemes ziemeļu daļas augsne – kaļķaina augsne, kurā ir daudz organisko vielu, veicina piemērotu Gernikas paprikas augšanu.

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala agroklimatiskie apstākļi nodrošina šīs paprikas sevišķās kvalitātes īpašības, kas atnesušas produktam labu slavu un reputāciju, un novērš vai mazina trūkumus, piemēram, sīvumu, “lietusmēteli” vai galotnes iepuvumus.

5.2. Produkta specifika:

“Pimiento de Gernika”, “Gernikako piperra” ir vietējā šķirne, kas ļoti labi pielāgojusies Basku Zemes Atlantijas okeāna piekrastes nogāžu agroklimatiskajiem apstākļiem.

Audzēšanas apgabala agroklimatiskie apstākļi nodrošina šīs paprikas sevišķās īpašības – tā nav sīva un tai ir maigs mīkstums, kas veicinājuši tās slavu un reputāciju.

Šā tipa paprika ir jutīga pret temperatūras izmaiņām. Ja temperatūra ir zemāka par 15 °C, tās augšana palēninās, ja temperatūra ir zemāka par 10 °C, augšana pilnībā apstājas. Ja temperatūra ir augstāka par 35 °C, ziedi un tikko aizmetušies augļi var nobirt. Veģetatīvā attīstība un augļu raža ir optimāla, ja dienas un nakts temperatūra ir attiecīgi 25 un 18 °C. Ja temperatūra nokrītas līdz 1 °C, augļus iebojā salnas. Lai augs varētu attīstīties, augsnes temperatūrai jābūt augstākai par 12 °C, un, lai kultūraugs labi attīstītos, dienas vidējai temperatūrai jāsasniedz 20 °C; pieļaujamas nelielas dienas un nakts temperatūras novirzes.

Turklāt vēl viena īpatnība ir augļa lielums, jo paprikas agra novākšana nodrošina maigu mīkstumu, kā arī to, ka auglim neveidojas pergamentam līdzīga miza, tam ir patīkama smarža un garša.

Šai paprikai ir ļoti laba garša un izcila kvalitāte, to parasti lieto ceptu kā uzkodu pie aperitīva, kā piedevas vai pamatēdienu.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Pamatā saiknei starp noteikto ģeogrāfisko apgabalu un Gernikas papriku ir reputācija un izsenis izmantotās audzēšanas metodes, to cita starpā apstiprina produkta lielā popularitāte Basku Zemes patērētāju vidū, kā arī tā augstais novērtējums tirgū.

Gernikas paprika ir viena no vecākajām Basku Zemē pazīstamajām šķirnēm, to sēklas un audzēšanas noslēpumus gadsimtu gaitā tēvi nodeva dēliem, un tā ir kļuvusi par Biskajas vēstures daļu.

Izcilākie Basku Zemes un pārējās valsts gastronomijas speciālisti (Llona Larrauri, Busca Isusi, J.L. Iturrieta, J.J. Lapitz, José Castillo, Marquesa de Parebere vai Ignacio Domenech) savos rakstos slavēja minēto produktu vai arī iekļāva to kādā no savām receptēm. Pat pasaulslavenie basku pavāri, piemēram, Arguiñano vai Subijana izmanto ēdienos šo produktu.

Tā 1998. gadā tika nodibināta biedrība “Cofradía del Gernikako Piperra”, kuras vienīgais mērķis bija iepazīstināt ar Gernikas papriku. Šī biedrība organizē dažādus Gernikas paprikas reklāmas pasākumus, no kuriem īpaši minama šā produkta degustācija tradicionālajā Gernikas tirgū, tā ir pašvaldība, no kuras nosaukuma paprika ieguvusi savu nosaukumu, jo paprika šajā teritorijā tradicionāli audzēta visvairāk, un Gernikā katru pirmdienu notiek slavenais dārzeņu un augļu tirgus, kurā paprikai ir viena no galvenajām lomām.

Gernikas pēdējā pirmdiena (último lunes de Gernika) ir nozīmīgākais Basku Zemes gadatirgus, kurā piedalās vairāk nekā 100 000 cilvēku, un tas notiek oktobra pēdējā pirmdienā. Šis Gernikas tirgus minēts arī 1366. gada Gernikas pilsētas dibināšanas dokumentā.

Tātad šā produkta reputāciju apliecina arī produkta atpazīstamība, kas izriet no tirgus izpētes uzņēmuma IKERFEL veiktā pētījuma par atzītas kvalitātes produktiem, kurš izstrādāts, izmantojot noteiktu daudzumu datu un pamatojoties uz 900 aptaujām, kuras veica no 2009. gada 16. līdz 30. jūlijam, intervējot cilvēkus, kas mājsaimniecībā atbild par pirkumiem un kuri dzīvo Basku Zemes autonomajā apgabalā. Saskaņā ar šo pētījumu Gernikas paprikas atpazīstamība (momentatbilde+pēc atgādinājuma) sasniedz 83 % no Basku Zemes autonomā apgabala iedzīvotājiem.

Kā jau minēts, šā produkta kvalitātes un specifikas nodrošināšanā līdzās reputācijai un audzēšanas metodēm izšķirīga nozīme ir noteiktā ģeogrāfiskā apgabala klimatam.

Ģeogrāfiskā apgabala klimatam raksturīga tāda temperatūra un mitruma pakāpe, kāda vajadzīga šā tipa paprikas pareizai veģetatīvai un reproduktīvai attīstībai.

Kad šo papriku audzēja citos Spānijas dienvidu reģionos, kur klimats ir karstāks un mitrums zemāks, augļu tirdzniecības kvalitāte samazinājās, jo lielai augļu daļai bija iepriekš aprakstītie fizioloģiskas dabas trūkumi – “gabardīns”, galotnes iepuvumi un/vai sīvi augļi.

Šī ir vietējā šķirne, ko audzē augsnē (gan uz lauka, gan segtās platībās) un kas ļoti labi piemērojusies audzēšanai segtajās platībās, kuras lauksaimnieki izmanto kopš 20. gadsimta 70. gadiem. Šī audzēšana segtajās platībās nozīmē audzēšanu tuneļveida neapsildāmās un neapgaismotās siltumnīcās, vai arī apsildot tās tikai auga pirmajā attīstības stadijā ar mērķi pagarināt auga dzīves ciklu, lai palielinātu ražu vai panāktu lielāku tehnisko gatavību un labāku tirgus cenu, salīdzinot ar audzēšanu laukā un vēlīnāku nogatavošanos.

Vietējās šķirnes radīšanā liela nozīme bijusi apgabala lauksaimnieku novērojumiem un zinātībai. Šīs šķirnes īpašības liecina par tās saistību ar vidi, un šķirne ir īpaši labi pielāgojusies apgabalā esošajiem klimatiskajiem apstākļiem. Gadu gaitā cilvēkiem ir izdevies labi saglabāt Gernikas paprikas tautas selekcijas šķirni, kā arī tās audzēšanu un komercizmantošanu, kas ļāvusi saglabāt šā paprikas tipa savdabīgumu. Gernikas paprikas specifikas pamatā ir paprikas ļoti labā pielāgošanās ģeogrāfiskā apgabala apstākļiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts).

Specifikācija 2007. gada 17. maijā publicēta Basku Zemes Oficiālā Vēstneša 94. numurā http://www.euskadi.net/cgi-bin_k54/bopv_20?c&f=20070517&a=200702815

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.094.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 94

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 14. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 094/01	Komisijas Atzinums (2010. gada 13. aprīlis) par plānu, kas saskaņā ar Euratom līguma 37. pantu izstrādāts to radioaktīvo atkritumu apglabāšanai, kuri rodas uzņēmumā Quotient Bioresearch (Radiochemicals) Ltd., Trident Park, Kārdifā, Apvienotajā Karalistē	1

	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 094/02	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību – Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	2

2010/C 094/03	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	6

2010/C 094/04	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību – Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	7

2010/C 094/05	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	8

2010/C 094/06	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību – Gadījumi, attiecībā uz kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	9

2010/C 094/07	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5800 – Bridgepoint/Care UK) ( 1 )	12

2010/C 094/08	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5795 – Siemens/Sinara Locomotives/JV) ( 1 )	12

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 094/09	Euro maiņas kurss	13

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2010/C 094/10	Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	14

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2010/C 094/11	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5840 – Otto/Quelle Schweiz Assets) ( 1 )	17

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2010/C 094/12	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām	18

2010/C 094/13	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	23


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ