EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU, STRUKTŪRU, BIROJU UN AĢENTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

20.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/1

Euro maiņas kurss (1)

2010. gada 19. februāris

2010/C 44/01

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3519
JPY	Japānas jena	124,17
DKK	Dānijas krona	7,4429
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87830
SEK	Zviedrijas krona	9,8460
CHF	Šveices franks	1,4658
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,1055
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,765
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	271,30
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7092
PLN	Polijas zlots	4,0043
RON	Rumānijas leja	4,1310
TRY	Turcijas lira	2,0616
AUD	Austrālijas dolārs	1,5171
CAD	Kanādas dolārs	1,4215
HKD	Hongkongas dolārs	10,4999
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9477
SGD	Singapūras dolārs	1,9125
KRW	Dienvidkorejas vona	1 568,07
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,4097
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,2375
HRK	Horvātijas kuna	7,2900
IDR	Indonēzijas rūpija	12 620,45
MYR	Malaizijas ringits	4,6147
PHP	Filipīnu peso	62,550
RUB	Krievijas rublis	40,6330
THB	Taizemes bāts	44,849
BRL	Brazīlijas reāls	2,4557
MXN	Meksikas peso	17,3990
INR	Indijas rūpija	62,6000

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

20.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/2

Komisijas paziņojums saistībā ar procedūru, kas noteikta Padomes Direktīvas 96/67/EK 1. panta 4. punktā, ar ko anulē un aizstāj 2009. gada 17. decembra (1) Paziņojumu

2010/C 44/02

Saskaņā ar 1. panta 4. punkta noteikumiem Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīvā 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (2), Komisijas pienākums ir informācijas nolūkos publicēt šajā direktīvā minēto lidostu sarakstu.

	Lidostas, kuru gada apgrozījums 2008. gadā ir lielāks nekā 2 000 000 pasažieru vai 50 000 tonnu kravas pārvadājumu	Citas lidostas, kas 2008. gadā atvērtas komercpārvadājumiem
Austrija	Wien	Salzburg, Linz, Graz, Innsbruck, Klagenfurt
Beļģija	Brussels National, Charleroi–Brussels South, Liège, Oostend-Brugge	Antwerpen, Kortrijk–Wevelgem
Bulgārija	Sofia	Varna, Bourgas, Plovdiv, Gorna Oriahvitsa
Kipra	Larnaca	Paphos
Čehija	Praha/Ruzyně	Brno/Tuřany, Karlovy Vary, Mnichovo Hradiště, Ostrava/Mošnov, Pardubice, Olomouc, Benešov, Broumov, Břeclav, Bubovice, Ceska Lipa, Ceske Budejovice, Dvur Kralové nad, Labem, Frydlant nad Ostravici, Havlickuv Brod, Hodkovice nad Mohelkou, Holesov, Horice, Hosín, Hranice, Chomutov, Chotebor, Chrudim, Jaromer, Jicin, Jihlava, Jindrichuv Hradec,Kladno, Kolin, Krnov,Krisanov,Kyjov, Letkov, Letňany, Marianske Lazne, Medlanky, Mikulovice, Mlada Boleslav, Moravska Trebova, Most, Nove Nesto nad Metuji, Plasy, Podhorany, Policka,,Pribram, Pribyslav, Rakovnik, Rana, Roudnice,Sazena, Skutec, Slany, Sobeslav, Stankov, Strakonice, Strunkovice, Sumperk, Tabor, Tocna, Touzim, Usti nad Orlici, Velke Porici, Vlasim, Vrchlabi, Vysoké Mýto, Vyskov, Zabreh, Zbraslavice, Zamberk.
Dānija	Copenhagen Airport, Billund Airport, Aarhus Airport, Aalborg Airport, Esbjerg Airport and Bornholm Airport	Karup, Sønderborg
Igaunija		Tallinn, Tartu, Pärnu, Kärdla, Kuressaare, Ruhnu, Kinhu, Viljandi, Ridali, Rapla, Narva
Somija	Helsinki–Vantaa	Enontekiö, Helsinki–Malmi, Ivalo, Joensuu, Jyväskylä, Kajaani, Kemi–Tornio, Kittillä, Kruunupyy, Kuopio, Kuusamo, Lappenranta, Maarianhamina, Mikkeli, Oulu, Pori, Rovaniemi, Savonlinna, Seinäjoki,Tampere–Pirkkala, Turku, Vaasa, Varkaus
Francija	Paris–CDG, Paris–Orly, Nice–Côte d’Azur, Lyon–Saint Exupéry, Marseille–Provence, Toulouse–Blagnac, Bâle–Mulhouse, Bordeaux–Mérignac, Nantes–Atlantique, Beauvais–Tille.	Pointe-à-Pitre–Le Raizet, Strasbourg, Martinique Aimé Césaire (ex-Fort de France Lamentin), St. Denis Gillot, Montpellier–Méditerranée, Lille Lesquin, Ajaccio–Campo-Dell’oro, Chalons-Vatry, Biarritz–Anglet–Bayonne, Bastia Poretta, Brest–Bretagne, Pau Pyrénées, Toulon/Hyères, Clermont–Ferrand–Auvergne, Rennes St Jacques, Carcassonne, Grenoble St Geoirs, Tarbes–Lourdes–Pyrénées, Perpignan-Rivesaltes, Limoges, Cayenne Rochambeau, Figari Sud Corse, Metz Nancy Lorraine, Calvi Ste Catherine, Bergerac Roumanière, Chambéry/Aix Les Bains, Dzaoudzi Pamanzi, Nîmes/Arles Camargue, La Rochelle Ile De Re, Lorient–Lann–Bihoue, St Martin Grand Case, Dinard–Pleurtuit–St-Malo, St Barthelemy, Rodez Marcillac, Paris Le Bourget, Quimper–Cornouaille, St Pierre Pierrefonds, Caen Carpiquet, Poitiers–Biard–Futuroscope, Avignon Caumont, Tours–Val De Loire, Div. Alpes Maritime Hélistation, Deauville St Gatien, Annecy–Haute–Savoie, Le Havre Octeville, Lannion, Béziers–Agde–Vias, Rouen Vallée De Seine, St Pierre–Pointe Blanche, Maripasoula, Brive Laroche, Castres Mazamet, Aurillac Tronquières, Cannes Mandelieu, Dijon Bourgogne, Saint Nazaire Montoir, Port Grimaud, Le-Mans–Arnage, Lyon Bron, St Etienne Bouthéon, Cherbourg–Maupertus, Saint-Tropez/La Mole, Agen La Garenne, Angers/Marce, Le Puy-En-Velay–Loudes, Le-Touquet–Côte-D’opale, Ouessant, Miquelon, Saul, Courchevel, Colmar Houssen, Le Castellet, St Brieuc Armor, Chateauroux Deols, Dole Tavaux, Auxerre Branches, Nancy Essey, Angoulême, Valenciennes–Denain, Pontoise, Montbéliard Courcelle, Marie Galante, Troyes Barberey, Valence–Chabeuil, Charleville Mézières, Gap Tallard, Bourges, Orléans St Denis L'hôtel, Epinal Mirecourt, Cannes Quai du Large Hélistation, Amiens Glisy, Nevers–Fourchambault, Saint-Yan, Les Saintes/Terre De Haut, Laval Entrammes, Vannes Meucon, Vichy Charmeil, Morlaix Ploujean, Roanne Renaison, La Roche Sur Yon, Calais Dunkerque, Albi Le Sequestre, Moulins/Montbeugny, Châlon Champforgeuil, Cholet–Le-Pontreau, Ile-D’Yeu–Grand-Phare, Montluçon Guéret, Albert Bray, Beauvoir Côte de Lumière/Hélistation, Besançon–La-Vèze, Grenoble Le Versoud, Mâcon Charnay, St Georges de l'Oyapok (Guyane Française), Camopi, Cahors Lalbenque, Périgueux-Bassilac, Saumur-Saint-Florent, Saint-François, Ancenis, Basse–Terre–Baillif, Belle Ile, Aubenas Ardèche Méridionale, Desirade–Grande Anse, Isola 2000/Hélistation, Blois Le Breuil, Rochefort–Saint-Agnant, La Baule Escoublac
Vācija	Berlin–Tegel, Schönefeld, Bremen, Dortmund, Düsseldorf, Frankfurt–Main, Hahn, Hamburg, Hannover–Langenhagen, Köln–Bonn, München, Stuttgart, Leipzig–Halle, Nürnberg	Dresden, Münster–Osnabrück, Paderborn-Lippstadt, Karls-ruhe-Baden-Baden, Weeze, Augsburg, Altenburg–Nobitz, Berlin–Tempelhof, Borkum, Braunschweig, Erfurt, Frankfurt–Hahn, Friedrichshafen, Heringsdorf, Hof–Plauen, Kassel–Calden, Kiel–Holtenau, Lübeck-Blankensee, Mannheim City, Memmingen, Mönchengladbach, Saarbrücken–Ensheim, Rostock–Laage, Schwerin–Parchim, Siegerland, Westerland–Sylt, Zweibrücken
Grieķija	Athens, Iraklio, Thessaloniki, Rodos, Corfu–Kerkyra, Kos, Chania	Zante, Alexandroupoulis, Aktio, Araxos, Kalamata, Kalymnos, Kastoria, Kavala, Kozani, Aghialos, Astypalaia, Chios, Ioannina, Ikaria, Karpathos, Kasos, Kastelorizo, Kefalonia, Kithira, Leros, Limnos, Mykonos, Milos, Mytilene, Naxos, Paros, Samos, Santorini, Syros, Sitia, Skiathos, Skyros
Ungārija	Budapest Ferihegy	Győr–Pér Repülőtér, Pécs–Pogány Repülőtér, Fly Balaton Repülőtér Sármellék, Airport Debrecen
Īrija	Dublin, Shannon, Cork	Donegal Airport, Ireland West Airport Knock, Kerry Airport, Galway Airport, Sligo Airport and Waterford Airport
Itālija	Roma–Fiumicino, Milano–Malpensa, Milano–Linate, Venezia Tessera, Bergamo, Catania Fontanorossa, Napoli Capodichino, Roma–Ciampino, Palermo, Bologna, Pisa San Giustio, Verona, Torino, Cagliari, Bari Palese	Firenze, Olbia Costa Smeralda, Treviso, Lamezia Terme, Alghero Fertilia, Genova Sestri, Albenga (3) , Ancona Falconara (3) , Aosta (3) , Bolzano (3) , Brescia (3) , Brindisi (3) , Crotone (3) , Cuneo Levaldigi (3) , Foggia Gino Lisa (3) , Forli (3) , Grosseto (3) , Lampedusa (3) , Marina di Campo (3) , Pantelleria (3) , Parma (3) , Perugia Sant'Egidio (3) , Pescara (3) , Rimini (3) , Reggio Calabria (3) , Taranto Grottaglie (3) , Tortoli (3) , Trapani Birgi (3) , Trieste Ronchi dei Legionari (3)
Latvija	Starptautiskā lidosta “Rīga”	Liepāja, Ventspils
Lietuva	Vilnius	Palanga International Airport, Kaunas Airport, Siauliai Airport
Luksemburga	Luxembourg	—
Malta	Luqa–Malta	—
Nīderlande	Amsterdam–Schiphol, Maastricht–Aachen	Eindhoven, Groningen, Rotterdam
Polija	Warszawa–Okecie, Kraków–Balice, Katowice–Pyrzowice,	Gdańsk im. Lecha Wałęsy, Wroclaw–Strachowice, Poznań–Lavica, Lodz–Lublinek, Szczecin–Goleniow, Bydgoszcz, Rzeszow–Jasionka, Zielona Gora–Babimost, Szczytno–Szymany, Mielec
Portugāle	Lisboa, Faro, Porto, Madeira	Ponta Delgada, Porto Santo, Horta, Santa Maria, Graciosa, Pico, São Jorge, Flores, Corvo, Bragança, Vila Real, Cascale, Lajes
Rumānija	Aeroportul International Henri Coanda–Bucuresti	Aeroportul International Bucuresti Baneasa–Aurel Vlaicu, Aeroportul International Timisoara–Traian Vuia, Aeroportul International Mihail Kogalniceanu–Constanta, Aeroportul Arad, Aeroportul Bacau, Aeroportul Baia Mare, Aeroportul Cluj–Napoca, Aeroportul Craiova, Aeroportul Iasi, Aeroportul Oradea, Aeroportul Satu Mare, Aeroportul Sibiu, Aeroportul Stefan cel Mare–Suceava, Aeroportul Targu Mures–Transilvania , Aeroportul Tulcea
Slovākija	Bratislava	Košice, Nitra, Piešťany, Poprad–Tatry, Prievidza, Sliač, Žilina
Slovēnija		Airport Jože Pučnik Ljubljana, Airport Edvard Rusjan Maribor, Airport Portorož
Spānija	Alicante, Barcelona, Bilbao, Fuerteventura, Girona, Gran Canaria, Ibiza, Lanzarote, Madrid, Málaga, Menorca, Palma de Mallorca, Sevilla, Tenerife Norte, Tenerife Sur, Valencia	Almeria, Asturias, Coruña (A), Granada, Jerez, Murcia/San Javier, La Palma, Reus, Santiago de Compostela, Vigo, Vitoria, Albacete, Badajoz, Burgos, Ceuta/Helipuerto, Córdoba, Madrid/Cuatro Vientos, Madrid/Torrejón, Gomera (La), Hierro (El), Huesca–Pirineos, León, Logroño, Melilla, Pamplona, Salamanca, San Sebastián, Santander, Valladolid, Zaragoza
Zviedrija	Göteborg-Landvetter, Stockholm-Arlanda, Stockholm/Skavsta,	Stockholm/Bromma, Malmö–Sturup, Arvidsjaur, Arvika, Borlänge, Eskilstuna, Falköping, Gällivare/Vassare, Gävle, Göteborg/Säve, Hagfors, Halmstad, Helsingborg/Hamnen, Hemavan Tärnaby, Hultsfred–Vimmerby, Jokkmokk, Jönköping, Kalmar, Karlsborg, Karlskoga, Karlstad, Kiruna, Kiruna/Luosajärvi, Kramfors–Sollefteå, Kristianstad, Lidköping, Linköping/Malmen, Linköping/Saab, Ljungbyhed, Luleå/Kallax, Lycksele, Mora/Siljan, Norrköping/Kungsängen, Oskarshamn, Pajala–Ylläs, Ronneby, Skellefteå, Skövde, Stockholm/Västerås, Storuman, Strömstad/Näsinge, Sundsvall–Härnösand, Sveg, Såtenäs, Söderhamn, Torsby/Fryklanda, Trollhättan–Vänesborg, Umeå, Uppsala, Vidsel, Vilhelmina, Visby, Växjö/Kronoberg, Åre–Östersund, Ängelholm, Örebro, Örnsköldsvik
Apvienotā Karaliste	Heathrow, Gatwick, Stansted, Manchester, Luton, Birmingham, Edinburgh, Glasgow, Bristol, East Midlands International, Liverpool Belfast International, Newcastle, Aberdeen, London City, Leeds Bradford Prestwick, Belfast City	Cardiff Wales, Southampton, Bournemouth, Kent International, Barra, Benbecula, Blackpool, Cambridge, Campbeltown, City of Derry, Coventry, Doncaster Sheffield, Dundee, Durham Tees Valley, Exeter, Gloucestershire, Humberside, Inverness, Islay, Isles of Scilly, Kirkwall, Lands End, Lerwick, Lydd, Newquay, Norwich, Penzance Heliport, Plymouth, Scatsa, Shoreham, Southend, Stornoway, Sumburgh, Tiree Wick

(1) OV C 307, 17.12.2009., 3. lpp.

(2) OV L 272, 25.10.1996., 36. lpp.

(3) Eurostat dati, jo dalībvalstis datus nav iesniegušas. Lidostas, kurās apkalpo mazāk nekā 15 000 pasažieru, sarakstā var neiekļaut.

20.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/5

Komisijas paziņojums par protokoliem, ar kuriem izklāsta noteikumus par izcelsmes diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju (1) un Turciju, piemērošanas datumu

Lai izveidotu izcelsmes diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Turciju, Eiropas Savienība un attiecīgās valstis ar Eiropas Komisijas starpniecību cita citai paziņo izcelsmes noteikumus, kas ir spēkā ar citām valstīm.

Pamatojoties uz paziņojumiem, kas saņemti no attiecīgajām valstīm, šajā dokumentā iekļautajā tabulā sniegts pārskats par protokoliem, ar kuriem izklāsta noteikumus par izcelsmes diagonālo kumulāciju, norādot dienu, no kuras piemēro šādu kumulāciju. Ar šo tabulu aizstāj iepriekšējo tabulu (OV C 323, 31.12.2009., 26 lpp.).

Jāatgādina, ka kumulāciju var piemērot tikai gadījumā, ja galaprodukta ražotājvalstis un galamērķa valstis ar visām tām valstīm, kuras piedalās izcelsmes statusa iegūšanā, t.i., ar visām tām valstīm, kuru izcelsmes materiāli tika izmantoti, ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus, kuros iekļauti identiski izcelsmes noteikumi. Materiālus ar izcelsmi valstī, kas nav noslēgusi nolīgumu ar galaprodukta ražotājvalstīm un galamērķa valstīm, uzskata par nenoteiktas izcelsmes materiāliem.

Jāatgādina arī, ka Turcijas izcelsmes materiālus, uz kuriem attiecas ES un Turcijas muitas savienība, var iekļaut kā materiālus ar attiecīgu izcelsmi, lai veiktu diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību un valstīm, kas piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā un ar kurām ir spēkā izcelsmes protokols.

Tabulā uzskaitīto valstu Alpha-2 ISO kodi ir šādi:

—	Albānija	AL
—	Bosnija un Hercegovina	BA
—	Horvātija	HR
—	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika	MK (2)
—	Melnkalne	ME
—	Serbija	RS
—	Turcija	TR

Protokolu, ar kuriem izklāsta noteikumus par izcelsmes diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Turciju, piemērošanas datums

	EU	AL	BA	HR	MK	ME	RS	TR
EU		1.1.2007.	1.7.2008.		1.1.2007.	1.1.2008.	8.12.2009.	(3)
AL	1.1.2007.		22.11.2007.	22.8.2007.	26.7.2007.	26.7.2007.	24.10.2007.
BA	1.7.2008.	22.11.2007.		22.11.2007.	22.11.2007.	22.11.2007.	22.11.2007.
HR		22.8.2007.	22.11.2007.		22.8.2007.	22.8.2007.	24.10.2007.
MK	1.1.2007.	26.7.2007.	22.11.2007.	22.8.2007.		26.7.2007.	24.10.2007.	1.7.2009.
ME	1.1.2008.	26.7.2007.	22.11.2007.	22.8.2007.	26.7.2007.		24.10.2007.	1.3.2010.
RS	8.12.2009.	24.10.2007.	22.11.2007.	24.10.2007.	24.10.2007.	24.10.2007.
TR	(3)				1.7.2009.	1.3.2010.

(1) Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija ir valstis, kas piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā.

(2) ISO kods 3166. Pagaidu kods, kas nekādā veidā neietekmē šīs valsts galīgo nomenklatūru un kas tiks saskaņots pēc tam, kad beigsies sarunas, kuras patlaban par šo tematu notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(3) Precēm, uz kurām attiecas ES un Turcijas muitas savienība, piemērošanas datums ir 2006. gada 27. jūlijs.

20.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/8

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 44/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam (1). Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“SZEGEDI FŰSZERPAPRIKA-ŐRLEMÉNY” VAI “SZEGEDI PAPRIKA”

EK Nr.: HU-PDO-0005-0395-21.10.2004

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

FVM – Élelmiszerlánc-elemzési Főosztály

Adrese:

Budapest

Kossuth Lajos tér 11.

1055

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Tālr.

+36 13014419

Fakss

+36 13014808

E-pasts:

zobore@fvm.hu

2. Grupa:

Nosaukums:

Szegedi Fűszerpaprika Konzorcium

Adrese:

Szeged-Szőreg

Szerb u. 173.

6771

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Tālr.

+36 62558390

Fakss

+36 62405120

E-pasts:

szokol@rubinpaprika.hu

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) Citi ( )

3. Produkta veids:

1.8. grupa.

Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums:

“Szegedi fűszerpaprika-őrlemény” vai “Szegedi paprika”

4.2. Apraksts:

“Szegedi fűszerpaprika-őrlemény” vai “Szegedi paprika” ir malta paprika, kas iegūta, samaļot no valstī atzītām sēklu šķirnēm audzēta pipara augļa pākstis (Capsicum annuum L. var. Longum DC.).

Kā “Szegedi fűszerpaprika-őrlemény” vai “Szegedi paprika” izejvielas var izmantot tikai šādas šķirnes: “Bíbor”, “Bolero”, “Délibáb”, “Fesztivál”, “Folklor”, “Kárminvörös”, “Mihályteleki”, “Napfény”, “Remény”, “Rubinvörös”, “Sláger”, “Szegedi F-03” (asa), “Szegedi 57-13” (maiga), “Szegedi 178” (asa), “Szegedi 179” (asa), “Szegedi 20”, “Szegedi 80”, “Viktória”, “Zuhatag”.

Organoleptiskās īpašības

“Szegedi fűszerpaprika-őrlemény” vai “Szegedi paprika” organoleptiskās īpašības ir šādas:

— fiziskās īpašības: vienmērīga, homogēna un ar attiecīgu maluma smalkumu, t.i., tā nav ne rupjgraudaina, ne mozaīkas veida,

— krāsa: koša un ugunīgi sarkana līdz spilgti sarkanai,

— aromāts: spēcīgs un ass, atgādina ceptu dārzeņu smaržu,

— garša: raksturīga salda garša, kas atgādina nogatavojušos un ceptus ķirbjus un svaigus dārza augus. Garša ilgi saglabājas, ir nobriedusi un patīkami asa, bet ne sīva t.i. kapsicīna daudzums nepārsniedz 100 mg/kg,

Turklāt asajām sēklu šķirnēm ir izteikti asa garša. Garšas asuma intensitāte ir atkarīga no kapsicīna daudzuma. Ja tas nepārsniedz 100-200 mg/kg, maltās paprikas garša būs vidēji asa; ja tas pārsniedz 200 mg/kg, maltās paprika garša būs asa.

Fiziskās un ķīmiskās īpašības:

—

daļiņu lielums: paprikas malumam jābūt tik smalkam, lai malto papriku varētu pilnībā izsijāt cauri sietam, kura katras acs diametrs ir 0,5 mm,

—

analītiskās īpašības:

Kopējais pigmenta daudzums sausnā iepakošanas laikā, minimālais, g/kg (2) vai krāsas vērtība pēc ASTA skalas iepakošanas laikā, minimālais (2)	3,9
	120
Kopējā pigmenta daudzuma minimālā pieļaujamā degradācija mēnesī, krāsas vērtība pēc ASTA (3)	5
Pieļaujamais mitruma saturs, % (m/m)	11,0
Pieļaujamais pelnu saturs sausnā, % (m/m)	0,5

—

maltā paprika nedrīkst saturēt pārtikas piedevas. Sagatavošanas procesā tiek pievienots dzeramais ūdens.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals:

“Szegedi fűszerpaprika-őrlemény” vai “Szegedi paprika” ražošanā kā izejmateriālu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu var izmantot neapstrādātu papriku. Šai neapstrādātajai paprikai jābūt augušai turpmāk minēto vietu administratīvajās robežās, kas atrodas Szeged paprikas audzēšanas apvidū: Algyő, Ambrózfalva, Apátfalva, Árpádhalom, Ásotthalom, Baks, Balástya, Bordány, Csanádpalota, Csanytelek, Csengele, Csikóspuszta, Csongrád, Derekegyháza, Deszk, Dóc, Domaszék, Eperjes, Fábiánsebestyén, Felgyő, Ferencszállás, Forráskút, Földeák, Hódmezővásárhely, Királyhegyes, Kistelek, Kiszombor, Klárafalva, Kövegy, Kútvölgy, Kübekháza, Magyarcsanád, Makó, Maroslele, Mártély, Mindszent, Mórahalom, Nagyér, Nagylak, Nagymágocs, Óföldeák, Ópusztaszer, Öttömös, Pitvaros, Pusztaszer, Rákos, Röszke, Rúzsa, Sándorfalva, Szatymaz, Szeged, Szegvár, Székkutas, Szentes, Tiszasziget, Tompahát Tömörkény, Újszentiván, Üllés, Zákányszék, Zsombó; Battonya, Békéssámson, Csanádalberti, Csanádapáca, Csorvás, Dombegyház, Gábortelep, Gádoros, Gerendás, Kardoskút, Kaszaper, Kisdombegyház, Kunágota, Magyarbánhegyes, Magyardombegyház, Magyartés, Medgyesbodzás, Medgyesegyháza, Mezőhegyes, Mezőkovácsháza, Nagybánhegyes, Nagyszénás, Orosháza, Pusztaföldvár Tótkomlós, Végegyháza; Csólyospálos.

Ražošana un iepakošana jāveic tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.4. Izcelsmes apliecinājums:

Produkta izsekojamību nodrošina ražotāju un pārstrādātāju reģistrācijas laikā izsniegtie dokumenti, kā arī ražošanas un pārstrādes laikā uz iepakojuma materiāla norādītais derīguma termiņš, partijas numuri un Konsorcija izsniegtās numurētās etiķetes.

Atbilstību noteikumiem uzrauga Lauksaimniecības administratīvās organizācijas reģionālie biroji.

4.5. Ražošanas metode:

Vispirms tiek sagatavota audzēšanas vieta. Pēc tam atkarībā no izvēlētās audzēšanas metodes tiek sētas sēklas vai stādīti dēsti. Ja tiek izmantoti dēsti, tad tie ir audzēti laika posmā no februāra beigām līdz aprīļa sākumam. Tie tiek izstādīti maijā ar rokām, vai izmantojot mehāniskās dēstu stādāmās mašīnas. Ja tiek izmantotas sēklas, tās tiek sētas aprīļa sākumā.

Ražošanas procesā tiek veiktas turpmāk minētās augu kopšanas procedūras, kas veicina pēc iespējas optimālu paprikas augu attīstību: laistīšana, mēslošana, augu aizsardzība.

Atkarībā no pākšu gatavības paprikas raža tiek novākta vairākos posmos.

Labākajā gadījumā ievāktās pākstis divas nedēļas tiek glabātas nogatavināšanas noliktavās (labi vēdinātās telpās) atbilstoši metodēm, kuras nosaka atkarībā no ražotāju tehniskajām iespējām.

Pēc tam nogatavinātās pākstis tiek sagatavotas kaltēšanai. Tās tiek atlasītas, nomazgātas un sagrieztas šķēlītēs. Šie pasākumi būtiski ietekmē galaprodukta kvalitāti.

Papriku var kaltēt nelielos dzegās pakārtos maisiņos, kaltētavās vai uz lentas transportiera. Kad kaltēšana ir pabeigta, ūdens daudzums pākstī būs samazinājies no aptuveni 80 % līdz 10 % vai mazāk.

Pēc iepriekšējas sasmalcināšanas kaltētā paprika tiek malta divos cieši līdzās horizontāli uzstādītos dzirnakmeņos. Paprikas malšana dzirnakmeņos jo īpaši ir svarīga tādēļ, ka šajā procesā tā sasilst. Uzsilšana un malšana veicina eļļas izdalīšanos no sēklām un taukos šķīstošu pigmentu izdalīšanos no pāksts mizas. Tas, savukārt, pārklāj augu granulas un piešķir paprikai vienmērīgu krāsu.

Pēdējais posms malšanai dzirnakmeņos ir sagatavošana. Šā posma laikā, intensīvi maisot un pievienojot dzeramo ūdeni, maltās paprikas mitruma saturs palielinās par 1,5–3 %. Sagatavošana ir būtiska maltās paprikas vizuālo īpašību uzlabošanā, jo tās laikā tiek nodrošināta optimāla vide – ūdens daudzums 8–11 % –, lai maltās paprikas bioaktīvās sastāvdaļas aizsargātu dabīgos pigmentus.

Kad paprika ir samalta, tā tiek sijāta caur sietu, kuram katras acs diametrs ≤ 0,5 mm, un pēc tam tā tiek iepakota, izmantojot pārtikas nekaitīguma noteikumiem atbilstīgas metodes un materiālus.

Iepriekš aprakstītā nogatavināšana, malšana un sagatavošana būtiski ietekmē produkta kvalitāti, ko iespējams nodrošināt tikai tad, ja produkts nekavējoties tiek iepakots, lai novērstu sagatavošanas laikā iegūtā ūdens daudzuma izmaiņas. Tā kā šīs procedūras ir sarežģītas, to veikšanai nepieciešamas speciālas zināšanas, kas apgūstamas tikai iepriekš minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tādēļ, lai nodrošinātu ne tikai produkta izcelsmi, bet arī kvalitāti, katrs “Szegedi fűszerpaprika-őrlemény” vai “Szegedi paprika” ražošanas posms – arī izejmateriālu audzēšana un pārstrādāšana, kā arī produkta iepakošana – jāveic 4.3. punktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

4.6. Saikne:

Pirmā rakstiskā dokumentācija par saikni starp papriku un Szeged pilsētu veikta 1748. gadā. Sākotnēji paprika bija dekoratīvs un ārstniecisks augs. Tikai vēlāk tā kļuva par ungāru kulinārijas galveno garšvielu. Lai gan līdz 19. gadsimta vidum maltā paprika tika ražota tikai mājsaimniecību vajadzībām, jau gadsimta beigās tās ražošana sasniedza industriālus apmērus, un tirgus ievērojami paplašinājās. Šajā reģionā paprikas ražošana tika sākta tieši Szeged-Alsóváros (lejas pilsēta); šīs pilsētas daļas iedzīvotāji papriku audzēja melnā smilšaugsnē Tisza upes applūstošajā teritorijā. 19. gadsimta 30. gados paprikas kultūras platība palielinājās no 2 000 līdz 5 000 ungāru akriem. Pēc Pirmā pasaules kara “Szegedi paprika”, kas līdz tam bija pieejama tikai aptiekās, kļuva populāra Austrijā un Vācijā. Drīz pēc tam tika sākts tās eksports uz ASV. 1934. gadā Szeged apgabals tika pasludināts par slēgtu zonu, un malto papriku, kas bija ražota ārpus šīs zonas, vairs nedrīkstēja pārdot kā “Szegedi paprika”. Līdz tam laikam vairums Szeged ģimeņu papriku bija audzējušas jau 3–4 paaudzēs, un šajā apgabalā bija 10–20 dzirnavas.

Maltā paprika tiek ražota no paprikas šķirnēm, kurām ir iegarens, nokarens auglis, kas tiek audzēts Szeged apgabalā. Gadsimtiem ilgas augu audzēšanas tradīcijas veicināja šo šķirņu, kas saglabājušas šīs ģenētiskās īpašības, pielāgošanos šā reģiona augsnei un klimatam. Pēc neapstrādātu piparu pākšu nogatavināšanas, atlases, skalošanas un vieglas kaltēšanas maltā produkcija tika ražota, izmantojot malšanas dzirnakmeņus un nodrošinot labāko kvalitāti. Pēc malšanas paprika tika izkaisīta vēsā pieliekamajā, lai tā no mitrā gaisa pa nakti uzsūktu nepieciešamo ūdens daudzumu. Sagatavošana, izmantojot modernas tehnoloģijas, ir balstīta uz šo zemnieku izmantoto tradicionālo paprikas apstrādes posmu.

Lieliskās īpašības produktam piešķīra ne tikai gadsimtiem ilgas rūpes, zināšanas un iepriekš aprakstītas tradicionālās pārstrādes tehnikas, bet arī lauksaimniecības un klimatiskie apstākļi šajā reģionā. Szeged reģionā Holocene upes krastos un Körös, Maros un Tizsa upju applūstošajās savvaļas teritorijās parādījās sanesu un dumbrāja augsne ar augstu humusa vielu saturu un labu ūdens caurlaidības sistēmu. Tisza upe izskaloja lesu un dūņas; Maros – smiltis, bet Körös – smalkākas smiltis. Iepriekš minēto paprikas šķirņu audzēšana ir iespējama, pateicoties tam, ka šo upju izskalojumi ir veidojuši augsni, kas ātri sasilst, neplaisā, un nesatur sāļus, kā arī tai ir laba ūdens caurlaidība un aerācija.

Szeged ir viens no siltākajiem Ungārijas reģioniem. Saule tur spīd aptuveni 2 000 stundas gadā. Šeit paprika nekad nenogatavosies tādā pakāpē, kādā tā nogatavojas dienvidu valstīs, kur audzē papriku (kuru saule spīd 3 000 stundas gadā). Tādēļ ražas novākšanas laikā “Szegedi paprika” pākstīs ir daudz atlieku cukura. Maltās paprikas raksturīgā saldā garša rodas no kondensācijas reakcijas starp šo cukuru daļu un pākstī esošajiem proteīniem, karamelizēšanās kaltēšanas un malšanas procesā, kā arī no eļļas paprikas sēklās.

Audzēšanas sezonā paprikai nepieciešama vismaz 3 000 °C augsta temperatūra. Vidējā temperatūra Szeged reģionā ir 3 400 °C, kas nodrošina, ka šajā reģionā audzētā paprika nogatavojas izteikti sarkanā krāsā. Tai raksturīgo krāsu maltā paprika iegūst arī, nogatavinoties pēc novākšanas, kas reģionam tradicionālajā paprikas ražošanas procesā notiek vēl pirms kaltēšanas. Šī procedūra ir saistīta arī ar reģiona klimatiskajām īpašībām, jo nosacīti īsā audzēšanas perioda beigās tikai daļai no novāktās ražas piemīt tās kvalitātes īpašības, kas ģenētiski piemīt šīm šķirnēm. Paprikas nogatavināšanas laikā tiek veicinātas arī pārējās īpašības, kas nodrošina labo kvalitāti. Nogatavināšanas laikā dabiskā kaltēšana (ūdens zudums) mazina cukura līmeni, tomēr tas nemaina produktam raksturīgo garšu. Tāpat kopējais pigmentu, tostarp sarkano pigmentu, daudzums pieaug par 30 līdz 50 %. Pigmentu daudzums nogatavinātā maltā paprikā ir lielāks un stabilāks nekā tad, ja paprika tiek kaltēta un malta uzreiz pēc tās novākšanas.

Ungārijas Patentu iestāde cilmes vietas nosaukumu reģistrējusi 1998. gada 27. novembrī (reģistrācijas numurs: 3), un saskaņā ar Lisabonas līgumu Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs 1969. gada 6. maijā to reģistrējis cilmes vietas nosaukumu starptautiskajā reģistrā: (reģistrācijas numurs: 502).

4.7. Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

Mezőgazdasági Szakigazgatási Hivatal Központ, Élelmiszer- és Takarmánybiztonsági Igazgatóság

Adrese:

Budapest

Mester u. 81.

1095

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Tālr.

+36 4563010

Fakss

—

E-pasts:

oevi@oai.hu

4.8. Marķējums:

Papildus likumā norādītajiem noteikumiem uz produkta iepakojuma ir jānorāda aizsargāts cilmes vietas nosaukums “Szegedi fűszerpaprika-őrlemény” vai “Szegedi paprika” vai tā abreviatūra, kā arī Kopienas logotips (pēc reģistrēšanas Kopienas reģistrā).

Konsorcija locekļu pienākums ir pievienot numurētus marķējumus, kurus tas izsniedz katrai vienībai. Izdevējam jāveic numurēto marķējumu uzskaite.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2) Saskaņā ar pircēja vēlmēm pigmenta daudzums var būt lielāks. Faktiskais pigmenta saturs partijā ir jānorāda kvalitātes sertifikātā, kas pievienots nosūtītajām precēm.

(3) Pieļaujamais maltās paprikas derīguma termiņš ir 12 mēneši.

20.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/13

2010/C 44/06

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“OLIVE DE NIMES”

EK Nr.: FR-PDO-0005-0568-10.11.2006

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1. Nosaukums:

“Olive de Nîmes”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

“Olive de Nîmes” (Nīmas olīva) ir tīras zaļas krāsas vesela olīva bez ziedkātiņa (tikai “Picholine” šķirne). Tā nav ne sadalīta uz pusēm, ne sagriezta.

Olīvu rūgtumu novērš, mērcējot tās kālija vai nātrija sārma šķīdumā, kura blīvums nepārsniedz 1 032. Pēc mērcēšanas, kad rūgtums ir daļēji izzudis, sārma šķīdumu nomaina ar tīru dzeramo ūdeni olīvu skalošanai. Pēc tam olīvas ievieto jūras sāls šķīdumā.

Olīvai ir raksturīgs kraukšķīgums un sulīgums, īpatnējs sviesta un riekstu smaržas sajaukums un sāļa garša.

Olīvu mazākais izmērs atbilst augstākais 34 augļiem 100 gramu kopsvarā.

Produkta partijām ir jābūt viendabīgām pēc krāsas un izmēra.

3.3. Izejvielas:

Neattiecas.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Neattiecas.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visām izejvielu, olīvu ražošanas un iepakošanas darbībām ir jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Produktu galapatērētājam var iepakot tvertnēs, kuru tilpums nav lielāks par 8 kg (neto svars bez šķidruma).

Nepieciešamību iepakot noteiktajā apgabalā nosaka produkta trauslums. Olīva ir trausls auglis, ar to jāapietas uzmanīgi. Tā ir jutīga pret triecieniem (viegli plaisā, saspiežas) un temperatūras izmaiņām, kas var rasties pārvadāšanas laikā.

Iepakošana palīdz saglabāt un aizsargāt olīvas. Turklāt iepakošana nodrošina labāku izsekojamību.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Papildus obligātajām norādēm, kas paredz prasības pārtikas produktu marķējumam un noformējumam, olīvu, kurām piešķirts aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Olive de Nîmes”, marķējums ietver šādas norādes:

—	cilmes vietas nosaukums “Olive de Nîmes”,

—	norāde: “appellation d'origine contrôlée” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) jeb “AOC” (ACVN); ja marķējumā neatkarīgi no tā, vai ir minēta adrese, norāda lauku saimniecības vai prečzīmes nosaukumu, cilmes vietas nosaukumu atkārto starp vārdiem “appellation” un “contrôlée”.

Šīs norādes izvieto vienā un tajā pašā marķējuma vizuālajā laukā.

Tās veido no saskatāmām, salasāmām, neizdzēšamām un pietiekami lielām rakstzīmēm, kuras ir labi redzamas ietvarā, kurā tās iedrukātas, lai šīs norādes pietiekami skaidri izceltos starp citām rakstveida norādēm un attēliem.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

“Olive de Nîmes” ražošanas ģeogrāfiskais apgabals aptver Gāras (Gard) olīvu audzēšanas reģionu un Ēro (Hérault) austrumu daļu, izņemot Kosu (Causses), Sevenolas (Cévenole) kalnus un Kamargu (Camargue).

Tā dabiskās robežas ir Ronas (Rhône) upe austrumos un Kamargas reģions dienvidos. Ziemeļos to norobežo klimatiskā robeža, kas atbilst “Picholine” šķirnes olīvu izplatības robežai; ziemeļaustrumos to norobežo Gāras departamenta robeža (tukšaines masīvi, kuru augstums sasniedz 300 metru). Rietumos robežu veido Vidurlas (Vidourle) ieleja virzienā no Ganžas (Ganges) uz Piksantlupu (Pic St Loup) un Lezu (Lez), kas atbilst turienes mežaino kalnu robežām.

Ražošanas apgabals aptver 223 apdzīvotas vietas, no kurām 183 atrodas Gārā un 40 – Ēro.

Gāras departaments:

Aigaliers; Aigremont; Aigues-Vives; Alès; Anduze; Aramon; Argilliers; Arpaillargues-et-Aureillac; Aspères; Aubais; Aubord; Aubussargues; Aujargues; Bagard; Baron; Beauvoisin; Belvezet; Bernis; Bezouce; Blauzac; Boisset-et-Gaujac; Boissières; Boucoiran-et-Nozières; Bouillargues; Bouquet; Bourdic; Bragassargues; Brignon; Brouzet-les-Quissac; Bruguière (la); Cabrières; Cadière-et-Cambo (la); Caissargues; Calmette (la); Calvisson; Canaules-et-Argentières; Cannes-et-Clairan; Cardet; Carnas; Cassagnoles; Castelnau-Valence; Castillon-du-Gard; Caveirac; Clarensac; Codognan; Collias; Collorgues; Combas; Comps; Congénies; Conqueyrac; Corconne; Crespian; Cruviers-Lascours; Deaux; Dions; Domazan; Domessargues; Durfort-et-Saint-Martin-de-Sossenac; Estezargues; Euzet; Flaux; Foissac; Fons; Fons-sur-Lussan; Fontanès; Fontarèches; Fournes; Gailhan; Gajan; Gallargues-le-Montueux; Garons; Garrigues-Sainte-Eulalie; Générac; Jonquières-Saint-Vincent; Junas; Langlade; Lecques; Lédenon; Lédignan; Lezan; Liouc; Logrian-Florian; Lussan; Manduel; Marguerittes; Martignargues; Maruejols-Les-Gardon; Massanes; Massillargues-Attuech; Mauressargues; Méjannes-Les-Alès; Meynes; Milhaud; Mons; Montagnac; Montaren-et-Saint-Médiers; Monteils; Montfrin; Montignargues; Montmirat; Montpezat; Moulezan; Moussac; Mus; Nages-et-Solorgues; Ners; Nîmes; Orthoux-Sérignac-Quilhan; Parignargues; Poulx; Puechredon; Quissac; Redessan; Remoulins; Ribaute-les-Tavernes; Rochefort-Du-Gard; Rodilhan; Rouvière (la); Saint-Bauzely; Saint-Bénezet; Saint-Bonnet-du-Gard; Saint-Césaire-de-Gauzignan; Saint-Chaptes; Saint-Christol-les-Alès; Saint-Clément; Saint-Come-et-Maruéjols; Saint-Dézéry; Saint-Dionisy; Sainte-Anastasie; Saint-Etienne-de-l'Olm; Saint-Geniès-de-Malgoires; Saint-Gervasy; Saint-Hilaire-de-Brethmas; Saint-Hilaire-d'Ozilhan; Saint-Hippolyte-de-Caton; Saint-Hippolyte-de-Montaigu; Saint-Hippolyte-du-Fort; Saint-Jean-de-Ceyrargues; Saint-Jean-de-Crieulon; Saint-Jean-de-Serres; Saint-Just-et-Vacquieres; Saint-Laurent-la-Vernède; Saint-Mamert-du-Gard; Saint-Maurice-de-Cazevieille; Saint-Maximin; Saint-Nazaire-des-Gardies; Saint-Privat-des-Vieux; Saint-Quentin-la-Poterie; Saint-Siffret; Saint-Théodorit; Saint-Victor-des-Oules; Salinelles; Sanilhac-Sagries; Sardan; Sauve; Sauzet; Savignargues; Saze; Sernhac; Serviers-et-Labaume; Seynes; Sommières; Souvignargues; Théziers; Tornac; Uchaud; Uzès; Vallabrix; Vallérargues; Vergèze; Vers-Pont-du-Gard; Vestric-et-Candiac; Vézenobres; Vic-le-Fesc; Villevieille.

Apdzīvotas vietas, kuru teritorija ir iekļauta daļēji: Allègre; Beaucaire; Bellegarde; Goudargues; Saint-Gilles; Vauvert; Verfeuil.

Ēro departaments:

Assas; Baillargues; Beaulieu; Boisseron; Buzinargues; Campagne; Castries; Claret; Fontanès; Galargues; Garrigues; Guzargues; Lauret; Lunel; Lunel-Viel; Matelles (les); Montaud; Moulès-et-Baucels; Restinclières; Saint-Bauzille-De-Montmel; Saint-Brès; Saint-Christol; Saint-Croix-de-Quintillargues; Saint-Drézéry; Saint-Geniès-Des-Mourgues; Saint-Hilaire-de-Beauvoir; Saint-Jean-de-Cornies; Saint-Jean-de-Cuculles; Saint-Mathieu-de-Tréviers; Saint-Seriès; Saint-Vincent-de-Barbeyrargues; Saturargues; Saussines; Sauteyrargues; Sussargues; Vacquières; Valergues; Valflaunès; Vérargues; Villetelle.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Dabiskā vide

Ražošanas apgabalam ir raksturīga ainava ar pakalniem un nogāzēm, kuru augstums kopumā nepārsniedz 350 metru. Augsni galvenokārt veido terciārā perioda molases, kaļķakmens un krīta perioda merģeļa kaļķakmens ieži un sanesu veidojumi. Reģionā valda Vidusjūras klimats, kam raksturīgs liels sausums vasarās un spēcīgi lieti rudenī. Reģionam raksturīgi vēji, jo īpaši ziemeļu mistrāls, kā arī var būt bargas ziemas.

Vēsture

Olīvu audzēšana jau kopš antīkās pasaules laikiem liecina par Nīmas reģiona senajām olīvu audzēšanas tradīcijām.

Šajā reģionā senākās ir olīveļļas ražošanas tradīcijas, savukārt zaļo galda olīvu ražošana un lietošana pārtikā pašreizējā veidā sākusies relatīvi nesen: XVIII gadsimtā. Patiesībā šī nozare varēja attīstīties, pateicoties brāļu Pikolīni (Piccolini) izgudrotajai rūgtuma novēršanas metodei: sajaucot koka (olīvkoka un ozola) pelnus ar kaļķūdeni, brāļi Pikolīni ieguva sārma šķīdumu, kas spēja novērst zaļo olīvu rūgtumu. Šo noderīgo metodi ātri pārņēma daudzi aroda meistari, jo īpaši Nīmā. Visas zaļās olīvas, kuru rūgtums ir novērsts, izmantojot Pikolīni metodi, tagad dēvē par Picholines.

Uzskata, ka “Picholine” vārdā sāka saukt olīvas, kuras iegūtas, selekcionējot šķirni “Plant de Collias”, kas radusies cilmes ģeogrāfiskā apgabala Koliāsas (Collias) komūnā un kas atbilstīgi Pikolīni rūgtuma novēršanas metodei tiek izmantota arī mūsdienās, ievācot skaistākos un stingrākos koka augļus, kas ir piemēroti šādai apstrādei.

XIX gadsimta otrajā pusē ķīmiķi sāka gatavot nātrija sārma šķīdumu, kas ļāva apstrādāt olīvas lielākos, rūpnieciskos daudzumos.

Vienlaikus XIX gadsimts ir zīmīgs ar olīvu audzēšanas panīkumu, jo to izkonkurēja vīnkopība un citu taukvielu imports. Panīkums turpinājās līdz Otrajam pasaules karam, bet pieci kara gadi, kas izraisīja importēto eļļu un taukvielu deficītu, veicināja intereses par olīveļļas ražošanu atjaunošanos.

Vēl 1945. gadā Nīmas apkārtnē bija 22 specializējušies aroda meistari, kas apstrādāja 2 000 tonnu “Picholine” olīvu, un daudzi olīvu tirgi.

1956. gadā Nīmas reģiona olīvu audzes iznīcināja sals.

Augļa garšas īpašības un koka botāniskās īpašības veicināja “Picholine” olīvkoku izplatīšanos ārpus to sākotnējā areāla, it īpaši pēc 1956. gada sala, jo šī šķirne tika pasludināta par valsts prioritāti un tika stādīta visur.

Tomēr Gāra joprojām ir galvenais departaments, kurā ražo “Picholine” zaļās olīvas (23 % valsts produkcijas kopapjoma). Nav šaubu, kas tas ir saistīts ar “Picholine” šķirnes izturību, kas ļāva tai pilnībā pielāgoties ražošanas cilmes apgabala augsnes un klimatiskajiem apstākļiem. “Picholine” šķirne ir visizplatītākā Nīmas baseinā, kurā tā ir arī radusies, lai gan Sevenolas priekškalnē ir sastopamas arī citas vietējās šķirnes. Gan Koliāsā, gan apkārtējos ciemos var atrast vairāk nekā 200 gadu vecus “Picholine” olīvkokus.

5.2. Produkta specifika:

Nīmas olīvas tradicionāli pārstrādā “Picholine” šķirnes dzimtajā apgabalā. Olīvas apstrādā, ievērojot tradicionālo metodi, kuras pamatā ir ierobežota fermentācija ar pienskābi, proti, veselas olīvas mērcē kālija vai nātrija sārma šķīdumā, kura blīvums nepārsniedz 1 032.

Pēc mērcēšanas, kad olīvas ir daļēji zaudējušas rūgtumu, sārma šķīdumu nomaina ar tīru dzeramo ūdeni.

Olīvas tur ūdenī ne mazāk par 36 stundām, vismaz četras reizes tās skalojot.

Pēc tam olīvas ievieto jūras sāls šķīdumā, kura blīvums nav lielāks par 1 060. Atļauts izmantot citronskābi un pienskābi, kas samazina šķīduma pH līdz 4,7.

Šāda apstrādes metode piešķir Nīmas olīvām to kraukšķīgo konsistenci, raksturīgo sviesta un riekstu smaržu.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Ilgā olīvu audzēšanas vēsture Gārā ļauj izmantot iegūtās zināšanas gan olīvu dārzu kopšanā, gan olīvu ražošanā.

“Picholine” šķirne ir salizturīga, un tās augļi ar stingrajiem kātiņiem spēj pārciest spēcīgos rudens vējus. Turklāt ražotāju interesi par šķirni ir veicinājis tas, ka šīs olīvas var izmantot gan eļļas ražošanai, gan arī kā galda olīvas.

Dabiskās vides sarežģītie apstākļi nosaka šādas audzēšanas īpatnības:

—	kokus tradicionāli audzē zemus gan tādēļ, lai atvieglotu vēl nenogatavojušos galda olīvu novākšanu, gan tādēļ, lai koki varētu izturēt vēju,

—	olīvkoku audzēšanai paredzētu zemes gabalu ierīkošana veicina arī ainavas veidošanu: vēl joprojām ir sastopamas daudzas terases, kuras tradicionāli apzīmē ar senvārdiem “faïsse” vai “banquaou” un kas ar zemu sienu palīdzību novērš augsnes eroziju, ja nogāze ir pārāk slīpa.

Ražas novākšana tradicionāli notiek no septembra (galda olīvas) līdz decembrim (eļļas olīvas), un tajā nodarbina daudz strādnieku, kuri saskaņā ar vietējo izteicienu “dodas olīvās”.

Ražas novākšana galvenokārt notiek ar rokām: “Picholine” augļa ziedkātiņš ir ļoti stingrs, un tāpēc nav pieļaujama mehanizēta novākšana, jo tās laikā olīvas var sabojāt.

Turklāt tradicionālo dārzu īpatnību dēļ (maza platība, sienas, nereti apgrūtināta piekļuve) tie nav piemēroti ražas novākšanas mehanizācijai.

Olīvas apstrādā, ievērojot tradicionālo metodi, kuras pamatā ir ierobežota fermentācija ar pienskābi, vai daļējas fermentācijas metodi, t. i., procesu aptur, pirms šķīdums ir iesūcies līdz kauliņam.

Šo fermentācijas metodi tradicionāli izmanto minētajā apgabalā, lai saglabātu augļa krāsu, tā īpašo garšu un kraukšķīgumu bez skābuma piegaršas.

Šajā ražošanas nozarē ir daudz nejaušību. Tomēr, pateicoties šķirnes un augsnes atbilstībai, cilvēku uzticībai šim oriģinālajam produktam un vietējo amatnieku zinātībai, gan ražotāji, gan patērētāji atzīst un piekrīt, ka Nīmas olīvas ir patiesa un stabila vērtība.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

http://www.inao.gouv.fr/repository/editeur/pdf/CDC-AOP/olive-de-nimes.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

20.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/18

2010/C 44/07

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“” (LONGKOU FEN SI)

EK Nr.: CN-PGI-0005-0623-16.07.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums:

“” (Longkou Fen Si)

2. Dalībvalsts vai trešā valsts:

Ķīnas Tautas Republika

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1. Produkta veids:

2.7. grupa.

Makaronu izstrādājumi.

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Nūdeles “Longkou Fen Si” ir pavedienam līdzīgs, sauss cietes produkts, kas gatavots no zaļajām pupiņām un zirņiem.

Pēc izskata nūdeles “Longkou Fen Si” ir baltas un caurspīdīgas, visi pavedieni ir vienāda resnuma (nav divkāršu vai salūzušu pavedienu); tās ir mīkstas un elastīgas; garša ir tīra, nūdelēm nav neraksturīgas smaržas, un tajās nav saskatāmu piemaisījumu. Šo nūdeļu raksturīgākā īpašība ir tā, ka tās vārīšanās temperatūrā nesaželē. Arī vārot šīs nūdeles veselu stundu, atsevišķi pavedieni nelīp kopā, nesaželē, un ir tikai daži salūzuši pavedieni vai tādu nav vispār.

Nūdeļu “Longkou Fen Si” raksturīgās īpašības ir šādas: tās satur daudz cietes (vairāk nekā 75 %), tās satur mazāk nekā 15 % ūdens, pavedienu diametrs nepārsniedz 0,7 mm, un, nūdeles vārot ūdenī 45 minūtes, salūzušo nūdeļu īpatsvars ir mazāks par 10 %, un pelnu saturs nūdelēs ir mazāks par 0,5 %.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Nūdeles “Longkou Fen Si” gatavo no zaļajām pupiņām un zirņiem.

Attiecībā uz izejvielu izcelsmes vietu ierobežojumu nav, drīkst izmantot arī importētas izejvielas.

Audzējot zaļās pupiņas un zirņus, nedrīkst lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskas vielas. Priekšroku dod izejvielām, kas iegūtas tajā pašā gadā. Izejvielu maksimālais glabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt gadu; turklāt piemēro šādus nosacījumus:

—	sēklām jābūt stingrām un veselām,

—	piemaisījumu vai citas krāsas sēklu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 1 %, un

—	mitruma saturs ir zemāks par 13,5 %.

Ūdens jāņem no ūdens avotiem ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Zaļo pupiņu vai zirņu mērcēšana, nogulsnēšana, cietes pastas atdalīšana, pastas kulšana, filtrēšana un žāvēšana (saulē vai ar karsta gaisa plūsmu) jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Sausas nūdeles “Longkou Fen Si” fasē atbilstoši klientu prasībām.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz nūdeļu “Longkou Fen Si” marķējuma jābūt šādai informācijai: nosaukums, ražotāja nosaukums un adrese, preču zīme, iepakojuma specifikācija, ražošanas datums un glabāšanas termiņš, sastāvdaļas un partijas numurs.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Apgabals atrodas Shandong pussalas ziemeļos, ietverot Longkou pilsētu, Zhaoyuan pilsētu, Penglai pilsētu, Laiyang pilsētu un Laizhou pilsētu Shandong provinces Yantai pilsētas administratīvajā apgabalā Ķīnā. Apgabalā plūst Dzeltenā upe un Jie upe.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Ģeogrāfiskajā apgabalā plūst Dzeltenā upe un Jie upe, un ūdens kvalitāte ir laba. Reģions ir tipisks silto kontinentālo musonu reģions, kurā dominē mēreni mitrs klimats. Tur ir četri noteikti gadalaiki, mērens vējš, atbilstoša temperatūra, zems gaisa mitrums, daudz dienasgaismas stundu un unikāla mikrobioloģiskā sistēma.

5.2. Produkta specifika:

Nūdelēm “Longkou Fen Si” raksturīgs tas, ka tās satur daudz cietes, tās ir ļoti elastīgas, un tajās nav piemaisījumu. Nūdeles “Longkou Fen Si” vārot ūdenī 45 minūtes, salūzušo nūdeļu īpatsvars ir mazāks par 10 %.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Dabas faktori

Ūdens kvalitāte. Ražošanas procesā ļoti svarīga ir cietes kvalitātes kontrole. Galvenā cietes iegūšanas metode ir šāda: pēc izmērcētu zaļo pupiņu vai zirņu sasmalcināšanas atdala mizu atlikumu; ciete kondensējas Streptococcus lactis iedarbībā; pēc tam cieti ekstrahē žāvējot. Šī metode pazīstama kā skābā mērcēšanas šķidruma raudzēšanas metode. Šajā procesā izšķiroša nozīme ir Streptococcus lactis, un ūdens kvalitāte ir noteicošais elements Streptococcus lactis augšanas un vairošanās gaitā. Ūdeni, kas nav piesārņots un ir bez smaržas, kas garšo labi, nav rūgts, kurā ir daudz minerālvielu, parasti sauc par saldūdeni. Metālu daļiņas un neorganiskie sāļi saldūdenī būtiski ietekmē labvēlīgo mikroorganismu augšanu un vairošanos, kā arī to ražotos fermentus. Tas savukārt ietekmē cietes kondensāciju un saglabāšanu, kā arī tās kvalitāti. Piesārņots ūdens vai ūdens, kura pH līmenis ir pārāk augsts vai pārak zems, vai kas satur pārāk daudz hlora jonu vai sulfātu jonu, pastāvīgi kavēs mikroorganismu augšanu un vairošanos, un tā rezultātā mikroorganismi var sākt ražot klasterīnu, tādējādi zaudējot spējas kondensēt cieti. Tāpēc ūdens kvalitāte būtiski ietekmē cietes ražošanas rādītājus un nūdeļu “Longkou Fen Si” kvalitāti. Nereti saka, nūdeļu gatavošana ir kā sudraba iegūšana no ūdens. Meistars ar tādām pašām metodēm var ražot ļoti kvalitatīvas nūdeles nūdeļu “Longkou Fen Si” ražošanas apgabalā, bet līdzvērtīgas kvalitātes nūdeles nebūtu iespējams ražot citviet, un dažos reģionos pat nevarētu iegūt cieti. Tas skaidri liecina par ūdens kvalitātes ietekmi uz nūdelēm “Longkou Fen Si”. Yantai reģions ir kalnains. Upju ūdens pieplūst no kalnu avotiem. Tie nav piesārņoti, un to pH līmenis ir 6,9–7,4, bet hlora un sulfātu jonu saturs ir zems. Šajā reģionā ūdens ir piemērots tam, lai no zaļajām pupiņām un zirņiem iegūtu cieti, izmantojot skābā mērcēšanas šķidruma raudzēšanas metodi, un tas labvēlīgi ietekmē nūdeļu “Longkou Fen Si” augsto cietes saturu.

Klimats un ģeogrāfiskā vide. Otrs būtisks nūdeļu “Longkou Fen Si” kvalitātes faktors ir žāvēšana. Minēto nūdeļu ražošanu var iedalīt divos periodos: pavasarī un rudenī. Pavasara ražošanas periods sākas ar pavasara ekvinokciju un ilgst līdz vasaras saulgriežiem, bet rudens ražošanas periods sākas ar “baltās rasas dienu” (septembra sākumā) un ilgst līdz “dziļajam sniegam” (decembra sākums), kopā sešus mēnešus. Vislabākās nūdeles “Longkou Fen Si” ir tās, ko ražo periodā no “labības lietiem” (aprīļa beigās) līdz vasaras sākumam un no rudens ekvinokcijas līdz ziemas sākumam. Pārējā laikā ražoto nūdeļu kvalitāte ir zemāka nekā pavasarī un rudenī ražoto nūdeļu kvalitāte. Tas galvenokārt atkarīgs no tā, ka ziemā temperatūra ir pārāk zema, tāpēc Streptococcus lactis fermentācijā vairojas sliktāk. Nūdeles “Longkou Fen Si”, kas žuvušas pārāk lēni vai pat sasalušas, ir sliktākas kvalitātes, savukārt vasarā temperatūra ir pārāk augsta, un ir grūti kontrolēt citu baktēriju daudzumu rūgšanas procesā. Citi iespējamie negatīvie faktori: pārāk lietains, pārāk maz vēja, un saules gaisma ir pārāk spēcīga žāvēšanas procesa laikā. Visi šie faktori kopā pazemina nūdeļu “Longkou Fen Si” kvalitāti. Nūdeļu “Longkou Fen Si” ražošanas apgabalā ir piemērota temperatūra, kas veicina Streptococcus lactis vairošanos. Arī piemērotie vēja un mitruma apstākļi sekmē žāvēšanas procesu.

Tehnikai uzlabojoties, žāvēšana ar karsta gaisa plūsmu pakāpeniski aizstāj tradicionālo žāvēšanu saulē. Tas ir pielāgots process, kas imitē pamatapstākļus, kādi ir, žāvējot saulē. Patlaban, ražojot nūdeles “Longkou Fen Si”, izmanto gan žāvēšanu saulē, gan žāvēšanu ar karsta gaisa plūsmu.

Cilvēkfaktori

Ir zināms, ka jau Ziemeļu Wei periodā Zhaoyuan dzīvojošie ļaudis bija apguvuši cietes iegūšanas metodes un sākuši gatavot vienkāršas nūdeles Song dinastijas laikā.

Pirmās ražotnes, kas gatavoja nūdeles no zaļajām pupiņām, 19. gadsimtā izveidojās pašreizējā Zhaoyuan pilsētas Zhangxing rajona Beilizhuang daļā, un tās ir vecākās nūdeļu ražotnes, kas joprojām saglabājušās.

Honkongā 1860. gadā nodibināja Hongtai nūdeļu veikalu, kas iepirka Zhaoyuan ražotās nūdeles un transportēja tās no Longkou. Uz ārējā iepakojuma bija marķējums “Longkou Fen Si”, un kopš tā laika produkts ir pazīstams ar nosaukumu “Longkou Fen Si”.

Qing valdība 1862. gadā Yantai izveidoja Austrumu muitu ar apakšnodaļu Longkou, kura ļoti aktīvi sekmēja nūdeļu “Longkou Fen Si” transportu un tirdzniecību. Longkou ostu atvēra ārējai tirdzniecībai 1914. gada janvārī. Arvien vairāk Zhaoyuan iedzīvotāju atvēra nūdeļu veikalus Longkou, sekmējot nūdeļu “Longkou Fen Si” eksportu. Tāpēc nūdelēm “Longkou Fen Si” ir laba slava gan vietējā mērogā, gan ārzemēs.

Ņemot vērā produkta ilgo atpazīstamību, Shandong provinces ārējās tirdzniecības departamenti izmantojuši nosaukumu “Longkou Fen Si”, lai veicinātu eksportu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2010.044.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 44

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	53. sējums 2010. gada 20. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU, STRUKTŪRU, BIROJU UN AĢENTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2010/C 044/01	Euro maiņas kurss	1

2010/C 044/02	Komisijas paziņojums saistībā ar procedūru, kas noteikta Padomes Direktīvas 96/67/EK 1. panta 4. punktā, ar ko anulē un aizstāj 2009. gada 17. decembra Paziņojumu	2

2010/C 044/03	Komisijas paziņojums par protokoliem, ar kuriem izklāsta noteikumus par izcelsmes diagonālo kumulāciju starp Eiropas Savienību, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Turciju, piemērošanas datumu	5

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2010/C 044/04	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5733 – Gestamp Automoción/Edscha Hinge & Control Systems) ( 1 )	7

	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2010/C 044/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	8

2010/C 044/06	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	13

2010/C 044/07	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	18


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ