4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/1

---

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 28/01

Lēmuma pieņemšanas datums	24.3.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 518/08
Dalībvalsts	Malta
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Investment aid scheme for interconnectivity projects
Juridiskais pamats	Malta Enterprise Act (CEP.463)
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Nozaru attīstība, Reģionālā attīstība
Atbalsta forma	Nodokļu priekšrocības
Budžets	Plānotie gada izdevumi EUR 4 miljoni Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 16 miljoni
Atbalsta intensitāte	50 %
Atbalsta ilgums	12.2007.–12.2011.
Tautsaimniecības nozares	Pasts un telekomunikācijas
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Malta Enterprise Corporation Enterprise Centre San Gwann SGN 3000 MALTA
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	13.7.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 671/08
Dalībvalsts	Ungārija
Reģions	Dél-Alföld
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Mercedes-Benz Hungary Kft.
Juridiskais pamats	1996. évi LXXXI. törvény a társasági adóról és az osztalékadóról; 206/2006. (X. 16.) Korm. rendelet a fejlesztési adókedvezményről; 8/2007. (I. 24.) GKM rendelet a Kormány egyedi döntésével megítélhető támogatások nyújtásának szabályairól
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Reģionālā attīstība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija, Nodokļu atlaide
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms HUF 29 700 miljoni
Atbalsta intensitāte	20,34 %
Atbalsta ilgums	2009.–2017.
Tautsaimniecības nozares	Ražojošā rūpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Pénzügyminisztérium Budapest József Nádor tér 2–4. 1051 MAGYARORSZÁG/HUNGARY Nemzeti Fejlesztési és Gazdasági Minisztérium Budapest Honvéd u. 13–15. 1055 MAGYARORSZÁG/HUNGARY
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	25.11.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 605/09
Dalībvalsts	Zviedrija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Short-term export-credit insurance
Juridiskais pamats	Government's Export Credit Guarantee Ordinance (2007:656).
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Eksporta kredītu apdrošināšana
Atbalsta forma	Eksporta kredītu apdrošināšana
Budžets	—
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	līdz 31.12.2010.
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Exportkreditnämnden (EKN) Box 3064 SE-103 61 Stockholm SVERIGE
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/4

---

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 28/02

Lēmuma pieņemšanas datums	16.12.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 566/09
Dalībvalsts	Beļģija
Reģions	Bruxelles-Capitale
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Soutien de la Région Bruxelles — Capitale en faveur de le recherche, du développement et de l'innovation
Juridiskais pamats	L'ordonnance du 26 mars 2009 de la Région de Bruxelles — Capitale visant à promouvoir la recherche, le développement et de l'innovation. 26 maart 2009 — Ordonnantie tot bevordering van het onderzoek, de ontwikkeling en de innovatie.
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Pētniecība un attīstība, Jauninājumi
Atbalsta forma	Tiešā dotācija, Atmaksājama dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 6,7 miljoni
Atbalsta intensitāte	80 %
Atbalsta ilgums	1.1.2010.–31.12.2015.
Tautsaimniecības nozares	Visas nozares
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Institut d'encouragement de la recherche scientifique et de l'innovation Domaine Latour de Freins Rue Engeland 555 1180 Bruxelles BELGIQUE
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	4.12.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 607/09
Dalībvalsts	Īrija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Rural Broadband Reach Scheme — Ireland
Juridiskais pamats	The Ministers and Secretaries (Amendment) Acts, 1924-2007 (as amended by Statutory Instrument 300/2002 — Communications, Energy and Geological Survey of Ireland (transfer of Departmental Administration and Ministerial Functions) Order 2002) and Statutory Instrument 706/2007 — Communications, Marine and Natural Resources (Alteration of Name of Department and Title of Minister) Order 2007 The National Development Plan (2007-2013) The National Strategic Reference Framework for Ireland
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Reģionālā attīstība, Nozaru attīstība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	—
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	1.9.2010.–31.12.2012.
Tautsaimniecības nozares	Pasts un telekomunikācijas
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Department of Communications, Energy and Natural Resources 29-31 Adelaide Road Dublin 2 IRELAND
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	14.12.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 624/09
Dalībvalsts	Spānija
Reģions	Galicia
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Aid to fuel switching for Alcoa Galicia
Juridiskais pamats	Estatuto de Autonomía de Galicia — Convenio con empresa
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Energotaupība, Vides aizsardzība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 1 miljons
Atbalsta intensitāte	27 %
Atbalsta ilgums	2009–30.6.2010.
Tautsaimniecības nozares	Enerģētika
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Consellería de Economía e Industria de la Xunta de Galicia Edificio Administrativo San Caetano S/N, bloque 5-planta 4 15781 Santiago de Compostela ESPAÑA
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	17.12.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 663/09
Dalībvalsts	Austrija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Zweite Verlängerung der Beihilferegelung N 557/08 „Maßnahmen für Kreditinstitute und Versicherungsunternehmen in Österreich“
Juridiskais pamats	Interbankmarktstärkungsgesetz (IBSG); Finanzmarktstabilisierungsgesetz (FinStaG)
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai
Atbalsta forma	Tiešā dotācija, Garantija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 80 000 miljoni
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	1.1.2010.–30.6.2010.
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Bundesministerium für Finanzen Hintere Zollamtsstraße 2B 1030 Wien ÖSTERREICH
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	17.12.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 665/09
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	German credit institutions
Juridiskais pamats	Finanzmarktstabilisierungsgesetz (FMStG)
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Atbalsts nopietnu ekonomikas traucējumu kompensēšanai
Atbalsta forma	Rekapitalizācija, garantijas, aktīvu mijapmaiņas darījumi (riska uzņemšanās)
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms EUR 500 000 miljoni
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	1.1.2010.–30.6.2010.
Tautsaimniecības nozares	Finanšu starpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Bundesministierium für Finanzen 10117 Berlin DEUTSCHLAND
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/8

---

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar 107. un 108. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

2010/C 28/03

Lēmuma pieņemšanas datums	21.12.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 475/09
Dalībvalsts	Itālija
Reģions	Lombardia
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Atbalsts meža nozarei
Juridiskais pamats	DGR «Disposizioni attuative quadro ai sensi della legge regionale 5.12.2008, n. 31» Legge regionale 5.12.2008, n. 31 «Testo unico delle leggi regionali in materia di agricoltura, foreste, pesca e sviluppo rurale»
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Atbalsts meža nozarei
Atbalsta forma	Tiešais piešķīrums
Budžets	EUR 84 000 000
Atbalsta intensitāte	100 %
Atbalsta ilgums	2009.–2015. g.
Tautsaimniecības nozares	Meža nozare
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Regione Lombardia Direzione Generale Agricoltura Via Pola 12/14 20124 Milano MI ITALIA
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	5.1.2010.
Valsts atbalsta numurs	N 477/09
Dalībvalsts	Itālija
Reģions	Sardinia
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Investīciju atbalsts, lai novērstu bojājumus ražošanai, ko izraisījuši tauriņi zvīņspārņi Tuta absoluta (Sardīnija)
Juridiskais pamats	Legge regionale 14 maggio 2009, n. 1 — art. 4 comma 21 DGR n. 34/63 del 20.7.2009 concernente «Legge regionale 14 maggio 2009, n. 1 — art. 4 comma 21 — Contributi per la realizzazione di interventi strutturali finalizzati a prevenire i danni causati alle produzioni serricole dal lepidottero “Tuta absoluta”»
Pasākuma veids	Investīciju atbalsts
Mērķis	Investīciju atbalsts
Atbalsta forma	Tiešais piešķīrums
Budžets	Kopējais budžets EUR 1 000 000
Atbalsta intensitāte	Atbalsta intensitāte būs 40 % no attiecināmajām investīcijām un 50 % no attiecināmajām investīcijām mazāk attīstītās teritorijās. Vēlāk intensitāte tiks palielināta par 10 %, ja saņēmējs ir jaunais lauksaimnieks.
Atbalsta ilgums	No 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim
Tautsaimniecības nozares	Lauksaimniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Regione Autonoma Sardegna Assessorato Agricoltura Via Pessagno 4 Cagliari CA ITALIA
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	5.1.2010.
Valsts atbalsta numurs	N 481/09
Dalībvalsts	Itālija
Reģions	Sicilia
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Misura 226 — Ricostituzione del potenziale produttivo forestale e interventi preventivi
Juridiskais pamats	Piano di Sviluppo Rurale Sicilia 2007-2013
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Aizsardzība pret dabas katastrofām, to novēršana un to seku skartā mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana
Atbalsta forma	Tiešais piešķīrums
Budžets	EUR 68,56 miljoni
Atbalsta intensitāte	Maksimālā intensitāte ir 100 %
Atbalsta ilgums	No 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim
Tautsaimniecības nozares	Mežsaimniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Regione Siciliana Assessorato Agricoltura e Foreste Dipartimento Foreste viale Regione Siciliana 2246 90145 Palermo PA ITALIA
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	21.12.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 519/09
Dalībvalsts	Vācija
Reģions	Bayern
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Richtlinie für Zuwendungen zu Maßnahmen der Walderschließung im Rahmen eines forstlichen Förderprogramms (FORSTWEGR 2007)
Juridiskais pamats	Richtlinie für Zuwendungen zu Maßnahmen der Walderschließung im Rahmen eines forstlichen Förderprogramms (FORSTWEGR 2007) Bayerisches Zukunftsprogramm Agrarwirtschaft und ländlicher Raum 2007 bis 2013 (BayZAL); Hier: Verbesserung und Ausbau der Infrastruktur im Zusammenhang mit der Entwicklung und Anpassung der Land- und Forstwirtschaft — Artikel 20 Absatz b Buchstabe v in Verbindung mit Art. 30 Verordnung (EG) Nr. 1698/2005 Rahmenplan der Gemeinschaftsaufgabe „Verbesserung der Agrarstruktur und des Küstenschutzes“ für den Zeitraum 2009 bis 2012 (GAK). Art. 20 bis 22 des Waldgesetzes für Bayern (BayWaldG) in der Fassung der Bekanntmachung vom 22. Juli 2005 (GVBl Nr. 15/2005, 7902-1-L) Bayerische Haushaltsordnung (BayHO) und die Verwaltungsvorschriften hierzu
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Meža ceļu būvniecība un uzturēšana, lai nodrošinātu pieeju mežiem
Atbalsta forma	Tiešais piešķīrums
Budžets	Kopējais budžets līdz 2013. gada beigām – EUR 20 miljoni
Atbalsta intensitāte	Līdz 90 %
Atbalsta ilgums	Pēc Komisijas apstiprinājuma līdz 31.12.2013.
Tautsaimniecības nozares	Mežsaimniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Ämter für Ernährung, Landwirtschaft und Forsten in Bayern Bayerisches Staatsministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Forsten Ludwigstraße 2 80539 München DEUTSCHLAND
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

Lēmuma pieņemšanas datums	5.1.2010.
Valsts atbalsta numurs	N 602/09
Dalībvalsts	Nīderlande
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	De methode voor de berekening van de steunintensiteit van garantstellingen op leningen voor werkkapitaal aan landbouwondernemingen
Juridiskais pamats	Artikels 2, 4 en 7 Kaderwet LNV-subsidies, art. 2:81-2:89 Regeling LNV-subsidies
Pasākuma veids	Garantija
Mērķis	Paziņojums attiecas tikai uz garantiju atbalsta intensitātes apmēra aprēķināšanas metodi attiecībā uz aizdevumiem apgrozāmā kapitāla finansēšanai
Atbalsta forma	Garantija
Budžets	nav pieejams
Atbalsta intensitāte	—
Atbalsta ilgums	1.12.2009.–31.12.2010.
Tautsaimniecības nozares	Lauksaimniecības nozare
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Ministry of Agriculture, Nature and Food Quality Postbus 20401 2500 EK Den Haag NEDERLAND
Papildu informācija	—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/state_aids_texts_lv.htm

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/12

---

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5759 – Macquarie Funds/Antin IP/Pisto Group)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 28/04

Komisija 2010. gada 1. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32010M5759. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/13

---

MONETĀRAIS NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Vatikāna Pilsētvalsti

2010/C 28/05

EIROPAS SAVIENĪBA, ko pārstāv Eiropas Komisija un Itālijas Republika,

un

VATIKĀNA PILSĒTVALSTS, ko pārstāv Svētais Krēsls Laterāna līguma 3. panta nozīmē,

tā kā:

(1)	Euro 1999. gada 1. janvārī saskaņā ar Padomes 1998. gada 3. maija Regulu (EK) Nr. 974/98 aizstāja to dalībvalstu, tostarp Itālijas, valūtu, kas piedalās Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā.

(2)	Itālija un Vatikāna Pilsētvalsts pirms euro izveidošanas bija saistītas ar divpusējiem nolīgumiem par monetāriem jautājumiem un jo īpaši Convenzione monetaria tra la Repubblica Italiana e lo Stato della Città del Vaticano, kas noslēgta 1991. gada 3. decembrī.

(3)	Deklarācijā Nr. 6, kas pievienota Līguma par Eiropas Savienību Nobeiguma aktam, noteikts, ka Kopienai ir jāveicina atkārotas sarunas ar Vatikāna Pilsētvalsti par spēkā esošajiem nolīgumiem, ja tās ir vajadzīgas vienotās valūtas ieviešanas gadījumā.

(4)	Eiropas Kopiena, ko pārstāvēja Itālijas Republika sadarbībā ar Komisiju un ECB, 2000. gada 29. decembrī noslēdza Monetāru nolīgumu ar Vatikāna Pilsētvalsti.

(5)

Saskaņā ar minēto monetāro nolīgumu Vatikāna Pilsētvalsts izmanto euro kā oficiālo valūtu un piešķir likumīga maksāšanas līdzekļa statusu euro banknotēm un monētām. Vatikāna Pilsētvalstij ir jānodrošina, ka tās teritorijā tiek piemēroti ES noteikumi par euro denominācijas banknotēm un monētām, tostarp noteikumi par aizsardzību no viltošanas.

(6)	Minētajā nolīgumā ECB un valstu centrālajām bankām nav paredzēts pienākums iekļaut Vatikāna Pilsētvalsts finanšu instrumentus to vērtspapīru sarakstā(-os), kurus var izmantot Eiropas Centrālo banku sistēmas monetārās politikas operācijās.

(7)

Jāizveido Apvienotā komiteja, kurā ir Vatikāna Pilsētvalsts, Itālijas Republikas, Komisijas un ECB pārstāvji, lai izvērtētu šā nolīguma piemērošanu, lemtu par monētu emisijas maksimālo gada apjomu, izvērtētu to monētu minimuma proporciju, kas jāievieš ar nominālvērtību, un Vatikāna Pilsētvalsts veiktos pasākumus saistībā ar attiecīgo ES tiesību aktu īstenošanu.

(8)	Eiropas Savienības Tiesai jābūt iestādei, kas risina strīdus, kuri var rasties pēc šā nolīguma piemērošanas,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Vatikāna Pilsētvalstij ir tiesības izmantot euro kā oficiālo valūtu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1103/97 un Regulu (EK) Nr. 974/98. Vatikāna Pilsētvalsts piešķir euro banknotēm un monētām likumīga maksāšanas līdzekļa statusu.

2. pants

Vatikāna Pilsētvalsts neemitē nekāda veida banknotes, monētas vai naudas aizstājējus, ja vien šādas emisijas nosacījumi nav saskaņoti ar Eiropas Savienību. Nosacījumi par euro monētu emisiju pēc 2010. gada 1. janvāra ir izklāstīti turpmāk.

3. pants

1.   Vatikāna Pilsētvalsts emitējamo euro monētu maksimālo gada apjomu (vērtības izteiksmē) aprēķina ar šo nolīgumu izveidotā Apvienotā komiteja, saskaitot:

—

fiksētu daļu, kuras sākotnējais apmērs 2010. gadam ir EUR 2 300 000. Apvienotā komiteja katru gadu var pārskatīt fiksēto daļu, ņemot vērā gan inflāciju – pamatojoties uz Itālijas SPCI inflāciju n-1 gadā –, gan iespējamās būtiskās izmaiņas, kas var ietekmēt kolekcionāriem paredzēto euro monētu tirgu,

—	mainīgu daļu, kuru aprēķina, vidējo Itālijas Republikas monētu emisijas apjomu uz vienu iedzīvotāju n-1 gadā reizinot ar Vatikāna Pilsētvalsts iedzīvotāju skaitu.

2.   Vatikāna Pilsētvalsts var emitēt īpašu piemiņas monētu un/vai kolekcionāriem paredzētas monētas tajos gados, kad Svētais Krēsls ir brīvs. Ja minētās īpašās emisijas dēļ kopējais emitētais apjoms ir lielāks par 1. punktā paredzēto maksimālo apjomu, tad minētās emisijas vērtību atskaita no iepriekšējā gada maksimālā apjoma atlikuma un/vai no nākamā gada maksimālā apjoma.

4. pants

1.   Vatikāna Pilsētvalsts emitētās euro monētas ir identiskas monētām, ko emitē Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir pieņēmušas euro, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz nominālvērtību, likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tehniskajām īpašībām, vienādās puses mākslinieciskajām īpašībām un valsts puses kopīgajām mākslinieciskajām īpašībām.

2.   Vatikāna Pilsētvalsts iepriekš nosūta savu euro monētu valsts puses paraugu Komisijai, kas pārbauda tā atbilstību ES noteikumiem.

5. pants

1.   Vatikāna Pilsētvalsts emitētās euro monētas kaļ Itālijas Republikas Instituto Poligrafico e Zecca dello Stato.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Vatikāna Pilsētvalsts ar Apvienotās komitejas piekrišanu savas monētas var kalt kādā no ES kaltuvēm, kas kaļ euro monētas, izņemot 1. punktā minētajā kaltuvē.

6. pants

1.   Vatikāna Pilsētvalsts emitēto euro monētu apjomu pieskaita Itālijas emitēto monētu apjomam, lai saņemtu Eiropas Centrālās bankas apstiprinājumu par dalībvalsts kopējo emitēto apjomu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 128. panta 2. punktu.

2.   Ne vēlāk kā katra gada 1. septembrī Vatikāna Pilsētvalsts paziņo Itālijas Republikai nākamajā gadā emitējamo euro monētu paredzēto apjomu un nominālvērtību. Tāpat tā paziņo Komisijai minēto monētu emisijas paredzētos nosacījumus.

3.   Vatikāna Pilsētvalsts 2. punktā minēto informāciju saistībā ar 2010. gadu paziņo pēc šā nolīguma parakstīšanas.

4.   Neskarot kolekcionāriem paredzēto monētu emisiju, Vatikāna Pilsētvalsts ar attiecīgo nominālvērtību laiž apgrozībā vismaz 51 % no katru gadu emitētajām euro monētām. Apvienotā komiteja ik pēc pieciem gadiem izvērtē to monētu minimuma proporciju, kas jāievieš ar nominālvērtību, un var nolemt to palielināt.

7. pants

1.   Vatikāna Pilsētvalsts var emitēt kolekcionāriem paredzētas euro monētas. Tās ieskaita gada maksimālajā apjomā, kas minēts 3. pantā. Vatikāna Pilsētvalsts kolekcionāriem paredzēto euro monētu emisiju veic atbilstīgi ES pamatnostādnēm par kolekcionāriem paredzētajām euro monētām, kurās inter alia ir noteikts, ka ir jāpieņem konkrētas tehniskas īpašības, mākslinieciskas īpašības un denominācijas, lai kolekcionāriem paredzētās euro monētas varētu atšķirt no apgrozībai paredzētajām monētām.

2.   Kolekcionāriem paredzētās monētas, ko emitējusi Vatikāna Pilsētvalsts, nav likumīgs maksāšanas līdzeklis Eiropas Savienībā.

8. pants

1.   Vatikāna Pilsētvalsts apņemas, veicot tiešu transponēšanu vai līdzvērtīgas darbības, īstenot visus attiecīgos pasākumus, lai ieviestu ES tiesību aktus un noteikumus, kas uzskaitīti šā nolīguma pielikumā, saistībā ar:

a)	euro banknotēm un monētām;

b)	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanas un skaidras naudas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas novēršanu, medaļām un žetoniem un statistikas pārskatu prasībām.

Ja Vatikāna Pilsētvalstī tiek izveidots banku sektors, pielikumā esošo tiesību aktu un noteikumu sarakstu papildina, ietverot ES tiesību aktus par bankām un finansēm un attiecīgos ECB tiesību aktus un noteikumus, jo īpaši par statistikas pārskatu prasībām.

2.   Tiesību aktus un noteikumus, kas minēti 1. punktā, Vatikāna Pilsētvalsts īsteno līdz pielikumā minētajam termiņam.

3.   Komisija katru gadu izdara grozījumus pielikumā, ņemot vērā jaunus attiecīgos ES tiesību aktus un noteikumus, kā arī spēkā esošo tiesību aktu un noteikumu grozījumus. Pēc tam Apvienotā komiteja lemj par attiecīgu un samērīgu termiņu, līdz kuram Vatikāna Pilsētvalsts īsteno pielikumam pievienotos jaunos tiesību aktus un noteikumus.

4.   Papildināto pielikumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Vatikāna Pilsētvalstī esošās finanšu iestādes var piekļūt starpbanku norēķinu un maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmām euro zonā saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kurus, saskaņojot ar Eiropas Centrālo banku, ir pieņēmusi Itālijas Banka.

10. pants

1.   Eiropas Savienības Tiesa ir jurisdikcija, kuras ekskluzīvā kompetencē ir atrisināt ilgstošu pušu strīdu, kurš var rasties saistībā ar šā nolīguma piemērošanu un kuru nevar atrisināt Apvienotajā komitejā.

2.   Ja Eiropas Savienība (rīkojoties atbilstīgi ieteikumam, ko sagatavojusi ES delegācija Apvienotajā komitejā) vai Vatikāna Pilsētvalsts uzskata, ka otra puse nav izpildījusi kādu no šajā nolīgumā paredzētajiem pienākumiem, tā var celt prasību Tiesā. Tiesas spriedums pusēm ir saistošs, un tās veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas sprieduma prasības noteiktajā termiņā.

3.   Ja Eiropas Savienība vai Vatikāna Pilsētvalsts neveic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktajā termiņā izpildītu sprieduma prasības, otra puse var nekavējoties izbeigt šā nolīguma darbību.

11. pants

1.   Tiek izveidota Apvienotā komiteja. Tajā ir Vatikāna Pilsētvalsts un Eiropas Savienības pārstāvji. ES delegācijā ir pārstāvji no Komisijas un Itālijas Republikas, kā arī pārstāvji no Eiropas Centrālās bankas. Eiropas Savienības delegācijai savs reglaments ir jāpieņem vienprātīgi.

2.   Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi gadā. Par priekšsēdētāju katru gadu rotācijas kārtībā izvēlas kādu Eiropas Savienības pārstāvi vai Vatikāna Pilsētvalsts pārstāvi. Apvienotā komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi.

3.   Apvienotā komiteja apmainās ar viedokļiem un informāciju un pieņem lēmumus, kas minēti 3., 6. un 8. pantā. Tā izvērtē Vatikāna Pilsētvalsts veiktos pasākumus un cenšas atrisināt iespējamos strīdus, kuri var rasties saistībā ar šā nolīguma īstenošanu.

4.   Par Apvienotās komitejas pirmo priekšsēdētāju pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, kā paredzēts 13. pantā, izvēlas kādu no Eiropas Savienības pārstāvjiem.

12. pants

Neskarot 10. panta 3. punktu, katra puse var izbeigt šā nolīguma darbību, par to brīdinot vienu gadu iepriekš.

13. pants

Šis nolīgums stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.

14. pants

Stājoties spēkā šim nolīgumam, tiek atcelts 2000. gada 29. decembra Monetārais nolīgums. Atsauces uz 2000. gada 29. decembra nolīgumu saprot kā atsauces uz šo nolīgumu.

---

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/19

---

Euro maiņas kurss (1)

2010. gada 3. februāris

2010/C 28/06

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3984
JPY	Japānas jena	126,73
DKK	Dānijas krona	7,4450
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87620
SEK	Zviedrijas krona	10,1060
CHF	Šveices franks	1,4738
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,1660
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,024
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	270,02
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7089
PLN	Polijas zlots	3,9827
RON	Rumānijas leja	4,1005
TRY	Turcijas lira	2,0741
AUD	Austrālijas dolārs	1,5759
CAD	Kanādas dolārs	1,4832
HKD	Hongkongas dolārs	10,8580
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9660
SGD	Singapūras dolārs	1,9703
KRW	Dienvidkorejas vona	1 603,97
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,4380
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,5463
HRK	Horvātijas kuna	7,3180
IDR	Indonēzijas rūpija	12 987,40
MYR	Malaizijas ringits	4,7539
PHP	Filipīnu peso	64,454
RUB	Krievijas rublis	41,8600
THB	Taizemes bāts	46,196
BRL	Brazīlijas reāls	2,5653
MXN	Meksikas peso	18,0114
INR	Indijas rūpija	64,2910

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/20

---

Paziņojums par kopienas labas prakses rokasgrāmatām

2010/C 28/07

Saskaņā ar 2009. gada 23.–24. novembra sanāksmē veikto novērtējumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja vienojās par rokasgrāmatas “Community guide to good practice for the EU industrial compound feed and premixtures manufacturing sector for food-producing animals” (“Kopienas labas prakses rokasgrāmata ES dzīvnieku, ko izmanto pārtikas ražošanā, barības maisījumu un premiksu ražošanas nozarei”) nosaukuma un atsauču publicēšanu atbilstīgi 22. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības.

Nosaukums: Community guide to good practice for the EU industrial compound feed and premixtures manufacturing sector for food-producing animals — European Feed Manufacturers Guide

Autors: FEFAC — Fédération Européenne des Fabricants d'Aliments Composés, Europäischer Verband der Mischfutterindustrie, European Feed Manufacturers’ Federation. http://www.fefac.org

Izdevums: 2009. gada 1. septembra 1. versija. Versijas teksts pieejams tikai angļu valodā.

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/21

---

ATZĪTO STARPNOZARU ORGANIZĀCIJU SARAKSTS TABAKAS SEKTORĀ

2010/C 28/08

Publikācijas pamatā ir 6. pants Komisijas Regulā (EK) Nr. 709/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz starpnozaru organizācijām un nolīgumiem tabakas nozarē (OV L 197, 25.7.2008., 23. lpp.) (Situācija 2010. gada 4. februārī)

	Име на организацията Nombre y dirección Název a adresa Navn og adresse Name und Anschrift Nimi ja aadress Ονομασία και διεύθυνση Name and address Nom et adresse Nome e indirizzo Nosaukums un adrese Pavadinimas ir adresas Név és cím Isem u indirizz Naam en adres Nazwa i adres Nome e endereço Nume și adresă Názov a adresa Ime in naslov Nimi ja osoite Namn och adress	Дата на признаване Fecha del reconocimento Datum uznání Dato for anerkendelsen Datum der Anerkennung Tunnustamise kuupäev Ημερονμηνία αναγνώρισης Date of recognition Date de reconnaissance Data del riconoscimento Atzīšanas diena Pripažinimo data Elismerés dátuma Data tar-rikonoxximent Datum van erkenning Data dopuszczenia Data de reconhecimento Data recunoașterii Dátum uznania Datum priznanja Hyväksymispäivä Datum för godkännandet
	1	2
ESPAÑA	Nombre: ORGANIZACIÓN INTERPROFESIONAL DEL TABACO DE ESPAÑA –OITAB– Dirección de gestión: RAMÓN FRANCO, 18, 3o E 10300 NAVALMORAL DE LA MATA (CÁCERES) ESPAÑA Teléfono de contacto: +34 661334685 Fax: +34 927534398 E.mail: ridomiro@hotmail.com Circunscripción económica o actividad: Nacional Medidas de extensión a los no afiliados: no Fecha de inicio: Fecha de vencimiento: Ámbito: En OITAB están integrados el conjunto de los cultivadores de tabaco españoles así como las empresas de primera transformación que operan en nuestro país. Se trata, por tanto de una organización que desarrolla su actividad a nivel nacional. Actividades: — Promoción de la calidad de la producción tabaquera y de todos los procesos que intervienen en su comercialización, efectuando un seguimiento desde la fase productiva hasta el consumo final. — Orientar el sector hacia una producción tabaquera más adaptada a las necesidades y demandas del mercado, participando en su ordenación y desarrollo. — Promover programas de investigación y desarrollo que impulsen los procesos de innovación de los diferentes sectores. — Realizar actuaciones que tengan por objeto una mejor defensa del medio ambiente garantizando, a su vez, la calidad del producto. — Promover y favorecer la utilización de semillas certificadas y el control de la calidad de la producción tabaquera. — Promocionar y difundir el conocimiento de la producción de tabaco constituyendo al efecto y entre otros mecanismos, comisiones de enlace entre OITAB y las asociaciones de consumidores, facilitando una información adecuada por sus mutuos intereses. — Ser la entidad titular de la Comisión de Seguimiento de los Contrato-tipo de Compraventa del producto en el ámbito de la legislación contractual vigente, articulando los instrumentos necesarios para su control y seguimiento, así como las ayudas y subvenciones previstas para el ejercicio de estas funciones. — Ayudar a la mejora del aprovechamiento del tabaco, especialmente mediante actividades de mercadotecnia y búsqueda de nuevas utilizaciones que no pongan en peligro la salud pública. — Llevar a cabo actuaciones que permitan un mejor conocimiento, eficacia y transparencia del mercado, tanto interior como exterior, desde la producción y comercialización, hasta la distribución, así como de las tendencias de consumo. La Interprofesión velará muy especialmente por el respeto a las reglas de la leal competencia en el sector, estableciendo mecanismos de regulación interna. — Analizar y llevar a cabo, si procede, el reconocimiento de OITAB en el ámbito de la Unión Europea, buscando también formas de asociación con otras organizaciones interprofesionales del sector.	21.7.2005
FRANCE	Dénomination: ASSOCIATION NATIONALE INTERPROFESSIONNELLE ET TECHNIQUE DU TABAC —ANITTA- Siège social: Domaine de la Tour 769 route de Sainte-Alvère 24100 Bergerac FRANCE Téléphone: +33 553744360 Fax: +33 553573282 E.mail: anitta@anitta.asso.fr Zone économique ou activité: France Aquitaine, Midi-Pyrénées, Languedoc-Roussillon, Auvergne, Limousin, Poitou-Charentes, Bretagne, Pays de la Loire, Centre, Rhône-Alpes-Côte d'Azur, Franche-Comté, Alsace, Lorraine, Champagne-Ardenne, Picardie, Nord-Pas-de-Calais, Haute-Normandie, Basse-Normandie, Bourgogne, Réunion, Ile-de-France. Actions d'extension aux non-membres: oui Début de validité: 1.1.2006 Fin de validité: 31.12.2008 Prolongation de la validité: jusqu'au 31.12.2009 Champ d'action: Actions techniques, économiques et vocation à intervenir pour coordonner la mise sur le marché des tabacs en feuilles. Actions poursuivies: Les activités de l'ANITTA, comme organisation interprofessionnelle, porteront notamment sur: — la coordination de la mise sur le marché des tabacs, — l'amélioration de la connaissance du marché, — l'élaboration des contrats-types, — l'adaptation des produits aux exigences de la santé publique, — la limitation de l'usage des produits phytosanitaires et de la préservation des ressources naturelles, — l'amélioration de la qualité des produits.	17.3.2006

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/23

---

Grozījumi nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi

2010/C 28/09

Nolīgums, ar ko groza nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 4. protokolu, kuru parakstīja Briselē 2007. gada 1. februārī, stājās spēkā 2007. gada 8. oktobrī.

Šis nolīgums un nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi atjaunotā konsolidētā versija tagad ir publicēti EBTA Sekretariāta tīmekļa vietnē.

Tie atrodami, izmantojot šādas saites:

http://www.efta.int/content/legal-texts/esa-eftacourt/amendments/agreements-amending-protocol-4

un

http://www.efta.int/content/legal-texts/esa-eftacourt/annexes-protocols-agreement

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/24

---

Īslandes un Norvēģijas dabisko minerālūdeņu saraksts saskaņā ar 1. pantu Padomes Direktīvā 80/777/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dabisko minerālūdeņu ieguvi un realizāciju

(Anulē un aizstāj OV C 23, 29.1.2009., 11. lpp. un EEZ pielikumā Nr. 4, 29.1.2009., 1. lpp. publicēto tekstu)

2010/C 28/10

ĪSLANDES ATZĪTO DABISKO MINERĀLŪDEŅU SARAKSTS

Tirdzniecības nosaukums	Avota nosaukums	Ieguves vieta
Icelandic Glacial	Ölfus Spring	Hlíðarendi, Ölfus, Selfoss

NORVĒĢIJAS ATZĪTO DABISKO MINERĀLŪDEŅU SARAKSTS

Tirdzniecības nosaukums	Avota nosaukums	Ieguves vieta
Best naturlig mineralvann	Kastbrekka	Kambrekka/Trondheim
Bonaqua Silver	Telemark kilden	Fyresdal
Farris	Kong Olavs kilde	Larvik
Fjellbekk	Ivar Aasen kilde	Volda
Isklar	Isklar	Vikebygd i Ullensvang
Modal	Modal kilden	Fyresdal
Naturlig mineralvann fra Villmark kilden på Rustad Gård	Villmark kilden på Rustad Gård	Rustad/Elverum
Olden	Blåfjell kilden	Olderdalen
Osa	Osa kilden	Ulvik/Hardanger

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/25

---

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5768 – Klöckner/Becker)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2010/C 28/11

1.

Eiropas Komisija 2010. gada 22. janvārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Klöckner & Co. SE (“Klöckner”, Vācija) iegūst EK Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem Köhler & Lollert oHG (“K&L oHG”, Vācija) un Umformtechnik Stendal UTS GmbH & Co. KG (“UTS KG”, Vācija) un to attiecīgajiem meitasuzņēmumiem (kopā “Becker Group”), iegādājoties akcijas.

2.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību: — Klöckner: no ražotājiem neatkarīgs tērauda un metālu izplatītājs, kas nodarbojas ar tērauda un krāsaino metālu, kā arī plastmasu un būvmateriālu izplatīšanu un apstrādi, — Becker group: nodarbojas ar lokšņu tērauda un krāsaino metālu izplatīšanu un apstrādi.

3.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas EK Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru noteiktu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar EK Apvienošanās regulu (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai.

4.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301), pa e-pastu uz adresi COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5768 – Klöckner/Becker uz šādu adresi: European Commission Directorate-General for Competition Merger Registry J-70 1049 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“EK Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp. (“Paziņojums par vienkāršotu procedūru”).

---

4.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/26

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 28/12

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“KIEŁBASA LISIECKA”

EK Nr. PL-PGI-0005-0527-08.03.2006

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:	Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi
Adrese:	ul. Wspólna 30 00-930 Warszawa POLSKA/POLAND
Tālr.	+48 226232707
Fakss	+48 226232325
E-pasts:	oznaczenia@minrol.gov.pl

2.   Grupa:

Nosaukums:	Konsorcjum Producentów Kiełbasy Lisieckiej
Adrese:	Nowa Wieś Szlachecka 77 32-060 Liszki POLSKA/POLAND
Tālr.	+48 122702542
Fakss	+48 122702542
E-pasts:	andrzej_madry@wp.pl
Sastāvs:	ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3.   Produkta veids:

1.2. grupa.

Gaļas izstrādājumi (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.    Nosaukums:

“Kiełbasa lisiecka”

4.2.    Apraksts:

“Kiełbasa lisiecka” ir produkts no augstas kvalitātes cūkgaļas, kas attiecīgi sakapāta un kam pievienotas garšvielas; tā iepildīta noteikta diametra zarnu apvalkos un ir dabīgi kūpināta.

“Kiełbasa lisiecka” ir izgatavota vienīgi no cūkgaļas, turklāt 85 % gaļas iegūts no atbilstīgiem šķiņķa muskuļaudiem. Pēc formas desa atgādina vainagu, kas veidojies saskaņā ar zarnu dabīgu izliekumu. Atsevišķa desas līkuma vidējais garums ir 35–40 cm. Pēc izskata “Kiełbasa lisiecka” desai raksturīga tumšbrūna krāsa, kas tipiska dabīgi kūpinātiem produktiem. Zarnas apvalka virsma ir tīra, spīdīga, viegli krokota un pēc taustes – sausa. Šķērsgriezumā desa ir ieapaļa vai ovāla. Tās vidējais diametrs ir 52 mm. Desas pildījumā skaidri saskatāmi atsevišķi gaļas gabali. Griezuma vietā redzami dabīgas gaiši rozā krāsas gaļas gabali un nedaudz tumšāk iekrāsojusies pildījuma daļa – rozā krāsā ar brūnu nokrāsu. Pēc konsistences desa ir stingra un kompakta, kas “Kiełbasa lisiecka” ir tipiski. Desai ir ar garšvielām apstrādātas cūkgaļas garša ar viegli jūtamu piparu piegaršu un ķiploku aromātu, un tā ir diezgan sāļa. Tai ir “Kiełbasa lisiecka” desai raksturīgā smarža.

4.3.    Ģeogrāfiskais apgabals:

Mazpolijas vojevodistes Krakovas apriņķa Čerņihovas [Czernichów] pagasts un Ļišku [Liszki] pagasts.

4.4.    Izcelsmes apliecinājums:

Visi ražotāji sagatavošanās posmā un produkta izgatavošanas laikā izdara ierakstus attiecīgos reģistros saistībā ar šo specifikāciju. Tajos ietilpst jo īpaši informācija par izejvielu kvalitāti un atsevišķiem “Kiełbasa lisiecka” ražošanas posmiem.

Lai garantētu “Kiełbasa lisiecka” ražošanas procesa atbilstību specifikācijai un aizsargātu izgatavoto desu no iespējamu tās nosaukuma nelikumīgu izmantošanu, apvienība piemēro produkcijas marķēšanas sistēmu, kura minēta specifikācijā un kuras pamatā ir:

—	etiķetes izmantošana, kas kopēja visiem ražotājiem, kuri izgatavo desu saskaņā ar specifikāciju,

—	to ražotāju apgādāšana ar pietiekamu daudzumu etiķešu, kuri izgatavo desu saskaņā ar specifikāciju,

—	ražotājiem izsniegto etiķešu daudzuma uzskaite.

Pieņemtā etiķešu uzskaites sistēma dara iespējamu iegūt informāciju par tirgū esošo desu daudzumu. Katra ražotāja pienākums ir attiecīgā vietā uz etiķetes norādīt datus par savu uzņēmumu saskaņā ar attiecīgajā apgabalā spēkā esošajiem noteikumiem.

Iepriekš minētās uzskaites datiem vienmēr jābūt pārbaudes struktūras rīcībā, un tā šo uzkaiti kontrolē.

4.5.    Ražošanas metode:

Izejvielas

Izmanto no tādiem E klases cūku pusliemeņiem iegūtu gaļu, kuros liesuma saturs ir 55–60 % no liemeņu svara. Cūkas liemeņus iedala tirdzniecības klasēs saskaņā ar Kopienas cūku liemeņu klasifikācijas sistēmu.

Gaļu nedrīkst nekādā veidā iekonservēt, atļauts tikai to atdzesēt. Ar atdzesēšanu saprot jēlas gaļas turēšanu no – 1 °C līdz + 4 °C temperatūrā uzglabāšanas un transportēšanas laikā. Gaļu nedrīkst sasaldēt.

“Kiełbasa lisiecka” ražošanai izmanto šādas cūku liemeņu daļas:

—

I šķiras cūkgaļa – 85 % no produkcijas kopējā svara. Tā ir liesa šķiņķa gaļa bez speķa, cīpslām un saistaudiem. Pieļaujams neliels daudzums caurauguša speķa. Šīs šķiras cūkgaļai nav pieļaujams izmantot zemcīpslas muskuļaudus, kas savienoti ar pusplēvainajiem muskuļaudiem, kā arī četrgalvaino muskuli (quadriceps), jo tiem ir ļoti tumšs krāsojums, kas “Kiełbasa lisiecka” gadījumā bojā tās tradicionālo izskatu,

—	II šķiras cūkgaļa – 10 % no produkcijas kopējā svara. Tā ir gaļa, ko iegūst šķiņķu un plecu daļas sadalīšanā un izgriešanā, un tajā nedrīkst būt vairāk par 50 % speķa. Pieļaujams neliels daudzums saistaudu, taču to daudzums II šķiras gaļā nedrīkst pārsniegt 5 %,

—	III šķiras cūkgaļa – 5 % no produkcijas kopējā svara. Tā ir gaļa, ko iegūst, apgriežot priekškāju stilbus un pakaļkāju stilbus. Pieļaujamais saistaudu daudzums III šķiras gaļā ir 25 %, taču bez zemādas speķa.

“Kiełbasa lisiecka” ražošanai izmantojamas šādas garšvielas:

—	nitrītsāls – 1,5 kg uz 100 kg produkcijas kopējās masas,

—	svaigi ķiploki – 400 g uz 100 kg produkcijas kopējās masas,

—	malti baltie pipari – 300 g uz 100 kg produkcijas kopējās masas, šajā daudzumā pieļaujami 50 g rupji maltu melno piparu uz 100 kg desas produkcijas.

“Kiełbasa lisiecka” ražošanai izmanto šādus palīgmateriālus:

—	dabīgās liellopu tievās zarnas cilpas vai olbaltumvielu šķiedru apvalkus, kuru diametrs ir 52 mm,

—	aizspiedņus vai balto desu meistara diegu.

Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Produkcijas izejvielas sagatavošana – gaļu “Kiełbasa lisiecka” izgatavošanai izcērt no šķiņķa 48–120 stundas pēc nokaušanas.

Gaļas sagatavošana sālīšanai – I šķiras gaļu sagriež 3–5 cm lielos gabalos. II un III šķiras gaļu atstāj tādos gabalos, kādos tā iegūta, apgriežot šķiņķus un plecu gabalus.

Sausā sālīšana – gabalos sagriezto I šķiras gaļu, kā arī apgriešanā iegūto II un III šķiras gaļu sajauc ar nitrītsāli. Katras šķiras gaļu sāla atsevišķi. Sālīšanu veic 4–6 °C temperatūrā telpās ar 85 % relatīvo mitrumu. Noteiktais iesālīšanās ilgums ir 2–4 dienas.

Gaļas sasmalcināšana pēc iesālīšanas – I šķiras gaļu pēc sālīšanas nesmalcina, turpretim II šķiras gaļu sasmalcina 10 mm lielos gabaliņos, bet II šķiras gaļu sasmalcina kopā ar ķiplokiem un melnajiem pipariem 3 mm lielos gabaliņos. Šo procesu atkārto divreiz.

Maisīšana un pildījuma sagatavošana – visu sastāvdaļu sajaukšanu sāk ar I šķiras gaļas maisīšanu. Šā posma ilgums atkarīgs no tā, cik ilgā laikā gaļas gabaliņi iegūst vajadzīgo saistīguma pakāpi. Šajā posmā pieļaujama “tehnoloģiskā” ūdens pievienošana (nepārsniedzot 5 % no produkcijas kopējās masas). Tad pievieno pārējās sastāvdaļas – II un III šķiras gaļu. Pēc tam kad gaļa pienācīgi samaisīta, pildījums kļūst pietiekami saistīgs un sastāvdaļas vienmērīgi sajaukušās pa visu masu.

Desas apvalku piepildīšana un aizdare – apvalkus cieši piepilda ar samaisīto masu un veido atsevišķus desas līkumus, kuru galus aizdara ar aizspiedni vai aizsien ar diegu.

Nostāvināšana – desu nostāvina labi vēdinātā, siltā telpā. Optimālais nostāvināšanas ilgums ir aptuveni 2 stundas. Nostāvināšana ir desas izturēšana (atpūtināšana) līkumos, ko iekar kūpināšanas redelēs uzreiz pēc pildījuma iepildīšanas līdz nogādāšanai uz kūpinātavu.

Kūpināšana un apcepšana – kūpina un apcep tradicionālajās kūpināšanas kamerās, kurās dūmi un karstums rodas, sadegot lapu koku – alkšņa, dižskābarža vai augļu koku – malkai. Malka sadeg kūpināšanas kamerā tieši zem redelēm, kurās sakārti žāvējamie desas līkumi.

“Kiełbasa lisiecka” kūpināšana ir nepārtraukts trīs posmu process, kura pamatā ir vietējo ražotāju prasme un zinātība un kuru veido žāvēšana, pati kūpināšana un apcepšana. Katras “Kiełbasa lisiecka” desu partijas kūpināšana un apcepšana ilgst no 3,5 līdz 4,5 stundām.

Dzesēšana – desu līkumus atdzesē labi vēdinātā telpā, kurā temperatūra nepārsniedz 8–12 °C, bet gaisa mitrums ir 85–90 %. Desas līkumus atdzesē līdz temperatūrai, kas nepārsniedz 18 °C.

Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

Daļās vai šķēlēs sagrieztu desu “Kiełbasa lisiecka” ražotājiem ir pienākums iesaiņot vakuumiepakojumā. Veselus desu līkumus ražotājiem nav obligāti jāiesaiņo vakuumiepakojumā. Prasība iesaiņot vakuumiepakojumā jāpilda tikai tiem ražotājiem, kas izgatavo “Kiełbasa lisiecka” saskaņā ar šo specifikāciju.

4.6.    Saikne:

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

No XVII gadsimta sākuma Polijas pilsētās attīstījās “brīvie tirgi” [“wolnice”], kuros amatniecības uzņēmumi, kas nepiederēja pie ģildēm, varēja pārdot savu produkciju. Saskaņā ar avotiem, kuros aprakstīta Krakovas miesnieku dzīve 1930. gadā, Krakovas “brīvajā tirgū” pārdoti no Krakovas apkaimes ciematiem atvestie desas izstrādājumi. Vairums miesnieku nākuši no Ļiškiem [Liszki] un Čerņihovas [Czernichów]. Jau 1865., 1867. un 1870. gadā Čerņihovas, Ļišku, Kašovas [Kaszów], kā arī to kaimiņu ciematu vēlētāju sarakstos, kuri ietilpa tajā pašā dekanātā kā Ļiški un Čerņihova, bija iekļauti to miesnieku uzvārdi, kuri dzīvoja un darbojās šajos apvidos.

No kāda 1894. gada manuskripta, kas atrodas Krakovas Etnogrāfiskā muzeja arhīvā, zināms, ka visā toreizējā Krakovas apriņķī darbojušies 87 miesnieki, no kuriem 35 (40,2 %) savu amatu piekopa apvidos, kas patlaban atrodas tagadējās Krakovas pilsētas administratīvajās robežās. Taču, spriežot pēc saraksta, raksturīgi ir tas, ka 34 miesnieki (jeb 39,1 %) savu profesionālo darbību veica apvidos, kas atradās Ļišku un Čerņihovas pagastā. Tas nozīmē, ka šajos abos salīdzinoši mazajos pagastos darbojušies tikpat daudz miesnieku, cik Krakovā, kur tolaik dzīvoja aptuveni 70 000 iedzīvotāju. Tas skaidri liecina par nostiprinājušos un ilggadēju gaļas apstrādes tradīciju Ļišku un Čerņihovas pagastā. Kopš XIX gadsimta vidus tas šajā apriņķī ir otrs lielākais gaļas kūpinājumu centrs pēc Krakovas.

Uzņēmējdarbības tradīcija miesnieku amata un gaļas kūpinājumu jomā Ļišku un Čerņihovas pagastā turpinājās nepārtraukti līdz II pasaules kara sākumam 1939. gadā. Otrā pasaules kara laikā šī amatniecības nozare pārdzīvoja krīzi, ko izraisīja okupantu pārlieku augstās prasības. Čerņihovas un Ļišku desu meistari bija spiesti tirgot savus izstrādājumus nelegāli, tādējādi tiem draudēja preces konfiskācija un sodi, taču tieši tāpēc tika saglabāta “Kiełbasa lisiecka” ražošanas tradīcijas nepārtrauktība.

1949. gadā gaļas apstrādes jomā joprojām darbojās 45 privātuzņēmumi, kuri Krakovas apriņķī veica darbību lopu kaušanas un gaļas kūpinājumu ražošanas jomā. Minētajā sarakstā nosaukto vārdu vidū 18 (jeb 40 %) bija tādu ražotāju vārdi, kuri savu amatu piekopa Čerņihovas un Ļišku pagastā. Pēc II pasaules kara valdības, kas īstenoja “plānveidīgas centralizētas sociālistiskās ekonomikas” politiku, neveicināja privātās uzņēmējdarbības attīstību, taču Čerņihovas un Ļišku apkaimes desu meistari turpināja ražot savus kūpinātas gaļas izstrādājumus pašu izveidotajās kūpinātavās Ļišku pagasta “Zemnieku pašpalīdzības” kooperatīva ietvaros. Grūtības ar gaļas produktu, tostarp plaši pazīstamās “Kiełbasa lisiecka”, apgādi aizvien vairāk palielināja šīs desas slavu un reputāciju. Kooperatīvs ražoja “Kiełbasa lisiecka” ilgāk nekā 50 gadus, tādējādi veicinot tās ražošanas tradīcijas saglabāšanos. Pēc politiskās iekārtas maiņas Polijā 1989. gadā izveidojās daudzi miesnieku privātuzņēmumi, kas turpināja labo “Kiełbasa lisiecka” izgatavošanas tradīciju. Daļa no tiem nodibināja “Kiełbasa lisiecka” ražotāju apvienību, kas nodarbojas ar šā produkta ražošanu, veicināšanu un aizsardzību.

Produkta specifika

“Kiełbasa lisiecka” raksturīga iezīme ir tā, ka 85 % tās izgatavošanai vajadzīgās gaļas iegūst no šķiņķa. Pēc dzīvnieka nokaušanas ražotāji paši veic gaļas papildu šķirošanu, kas ļauj tiem novērtēt liemeņa daļu piemērotību “Kiełbasa lisiecka” ražošanai. “Kiełbasa lisiecka” specifika ir arī tā, ka lielākā daļa tās izgatavošanai vajadzīgās gaļas ir rupji sakapāta (3–5 cm lielos gabalos). Tādēļ arī šķērsgriezumā “Kiełbasa lisiecka” sīki sakapātā desas pildījuma masā skaidri saskatāmi gaļas gabali.

“Kiełbasa lisiecka” desā dominē ar garšvielām apstrādātas cūkgaļas garša ar viegli jūtamu piparu piegaršu un ķiploku aromātu, un tā ir diezgan sāļa. “Kiełbasa lisiecka” kūpina tradicionālajās kūpināšanas kamerās, kurās dūmi un karstums rodas, sadegot lapu koku – alkšņa, dižskābarža vai augļu koku – malkai. Tāpēc “Kiełbasa lisiecka” piemīt dūmus smarža un garša.

“Kiełbasa lisiecka” raksturīga iezīme ir arī desas līkuma diametrs. Saskaņā ar vietējo tradīciju tās izgatavošanai izmanto vienīgi dabīgo liellopu zarnu apvalkus. Tagad pieļaujams izmantot arī olbaltumvielu šķiedru apvalkus, kuru diametrs ir 52 mm.

Produkta īpašā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības

“Kiełbasa lisiecka” saikne ar reģionu pamatojas uz vietējo izgatavošanas tehnoloģiju (īpašu prasmi) un ražotāju amata prasmi, kas sakņojas ilggadējā tradīcijā, kura ir par iemeslu tam, ka “Kiełbasa lisiecka” piemīt iepriekš aprakstītā īpašā kvalitāte, kā arī uz turpmāk aprakstīto reputāciju.

Krakovas gaļas kūpinājumi ir slaveni ar kapātu desu [kiełbasa krajana]. “Kiełbasa lisiecka” radās XX gadsimta 30. gados no Krakovas rupji kapātās desas. Patērētāji to identificēja kā īpašu tās tipu, kas atšķiras no tās ar sastāvu un izgatavošanas veidu. “Kiełbasa lisiecka” atšķirīgums meklējams tās unikālajā izgatavošanas receptē, ko izmantoja desu meistari no Ļišku un Čerņihovas apkaimes. Tieši recepte, kas kādreiz tika turēta noslēpumā, noteica “Kiełbasa lisiecka” vērtīgās garšas īpašības un labo kvalitāti. Saglabājušās liecības vēsta, ka kņazs Ādams Sapieha [Adam Sapieha], kas laikā no 1925. līdz 1951. gadam bija Krakovas metropolīts, daudzkārtēji apmeklējot Ļišku draudzi, augstu vērtējis “Kiełbasa lisiecka” tās garšas dēļ.

Pavārgrāmatu autori savā Krakovas virtuves rokasgrāmatā, kas izdota 1966. gadā, atzinīgi izsakās par “Kiełbasa lisiecka” un apraksta to kā raksturīgu produktu, ņemot vērā tā sastāvdaļas un izgatavošanas recepti, jo tās pildījumu veido lieli augstvērtīgas gaļas gabali, bet izgatavošanas paņēmiens piešķir tai īpašu smaržu.

“Kiełbasa lisiecka” ļoti labā kvalitāte, kā arī tās īpašā reputācija apstiprināta ar daudzām balvām, tostarp Vispolijas konkursā “Mūsu kulinārais mantojums” [“Nasze Kulinarne Dziedzictwo”] saņemtā godalga.

4.7.    Pārbaudes struktūra:

1.	Nosaukums : COBICO Sp. z o. o. Adrese : ul. Grzegórzecka 77 31-559 Kraków POLSKA/POLAND

2.	Nosaukums : Biocert Małopolska Sp. z o. o. Adrese : ul. Lubicz 25a 31-503 Kraków POLSKA/POLAND

4.8.    Marķējums:

“Kiełbasa lisiecka” ražotāji lieto divējādas etiķetes:

1.	pamata etiķete lentes veidā (pārsējs ap desas līkumu). Pārdošanā “Kiełbasa lisiecka” tirdzniecības pamatvienība ir desas līkums. Katram līkumam ir sava etiķete;

2.	etiķete uz vakuumiepakojuma uzlīmes veidā (vinjete).

Etiķešu drukāšanu pārrauga “Kiełbasa lisiecka” ražošanas apvienība, kas izplata un uzskaita iepriekš minētās etiķetes. Etiķešu izplatīšanas noteikumi nedrīkst diskriminēt nevienu ražotāju, kas izgatavo “Kiełbasa lisiecka” saskaņā ar šo specifikāciju.

Visiem vakuumiepakojumiem jābūt pārsietiem ar etiķetes lenti, uz kuras uzrakstīts nosaukums “Kiełbasa lisiecka” un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saīsinājums.

---