5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/1

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5489 – Bosch Thermotechnik/Loos)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 183/01

Komisija 2009. gada 16. jūlijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai vācu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanos sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) ar dokumenta numuru 32009M5489. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Kopienu tiesību aktiem.

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/2

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 183/02

Lēmuma pieņemšanas datums	13.5.2009.
Valsts atbalsta numurs	N 420/08
Dalībvalsts	Apvienotā Karaliste
Reģions	—
Nosaukums (un/vai saņēmējs)	Restructuring of London & Continental Railways and Eurostar (UK) Limited
Juridiskais pamats	Nepiemēro
Pasākuma veids	Pārstrukturēšanas atbalsts
Mērķis	—
Atbalsta forma	—
Budžets	Finansiālā atbalsta neto summa ir 5,169 milj. GBP/EUR 6,466 milj.
Atbalsta intensitāte	Nepiemēro
Atbalsta ilgums	Nepiemēro
Tautsaimniecības nozares	Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi/infrastruktūra
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	UK Secretary of State for Transport

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/index.htm

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/3

Euro maiņas kurss (1)

2009. gada 4. augusts

2009/C 183/03

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4384
JPY	Japānas jēna	136,22
DKK	Dānijas krona	7,4452
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84845
SEK	Zviedrijas krona	10,3043
CHF	Šveices franks	1,5286
ISK	Islandes krona
NOK	Norvēģijas krona	8,7040
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,863
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	267,05
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7025
PLN	Polijas zlots	4,1233
RON	Rumānijas leja	4,2145
TRY	Turcijas lira	2,1091
AUD	Austrālijas dolārs	1,7116
CAD	Kanādas dolārs	1,5369
HKD	Hongkongas dolārs	11,1477
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,1609
SGD	Singapūras dolārs	2,0622
KRW	Dienvidkorejas vons	1 753,18
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,2817
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	9,8246
HRK	Horvātijas kuna	7,3470
IDR	Indonēzijas rūpija	14 208,64
MYR	Malaizijas ringits	5,0265
PHP	Filipīnu peso	68,824
RUB	Krievijas rublis	44,8420
THB	Taizemes bats	48,884
BRL	Brazīlijas reāls	2,6393
MXN	Meksikas peso	18,9279
INR	Indijas rūpija	68,4390

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/4

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/37.860 – Morgan Stanley Dean Witter/Visa International

(atbilstoši Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmuma (2001/462/EK, EOTK) 15. un 16. pantam par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci – OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)

2009/C 183/04

No lēmuma projekta minētajā lietā izriet šādi apsvērumi.

Sūdzība

Šīs lietas pamatā ir sūdzība, ko Eiropas Komisijai 2000. gada 12. aprīlī kopīgi iesniedza Morgan Stanley (agrāk saucās “Morgan Stanley Dean Witter & Co..”) un Morgan Stanley Dean Witter Bank Limited (šobrīd “Morgan Stanley Bank International Limited”) (turpmāk abas uzņēmējsabiedrības kopā “Morgan Stanley”). Sūdzība jo īpaši attiecās uz tā Visa International Service Association statūtu noteikuma piemērošanu (Morgan Stanley), saskaņā ar kuru dalība Visa tika atteikta “jebkuram pieteikuma iesniedzējam, ko direktoru padome uzskata par Visa sistēmas konkurentu” (“Nolikums”). Pamatojoties uz šo Nolikumu, Morgan Stanley 2000. gada martā tika atteikta dalība, tādējādi izslēdzot Morgan Stanley kā Visa maksājumu karšu apkalpošanas pakalpojumu sniedzēju komersantiem ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī visās EEZ dalībvalstīs, kurās piemēroja Nolikumu.

Iebildumu izklāsts un pirmā faktu izklāsta vēstule

Iebildumu izklāstu (“II”) 2004. gada 2. augustā nosūtīja Visa International Service Organisation un Visa Europe (turpmāk abas uzņēmējsabiedrības kopā “Visa”). Visa Europe, kas atbildīga par ES reģionu, 2004. gada 1. jūlijā tika iekļauta Visa maksājumu karšu tīklā, un tā piemēroja tos pašus noteikumus (1).

Ņemot vērā pēc pieprasījuma pagarināto termiņu, Visa atbildi uz iebildumu izklāstu sniedza 2004. gada 3. decembrī.

Visa2004. gada 1. un 2. septembrī saņēma atļauju piekļuvei lietas materiāliem. Pēc Visa pieprasījuma 2004. gada 19. novembrī un 17. decembrī tika nodrošināta papildu piekļuve dokumentiem. Ar 2004. gada 23. decembra vēstuli (pirmā faktu izklāsta vēstule) Komisijas dienesti informēja Visa par atsevišķu papildu informāciju, kas iekļauta lietas materiālos pēc piekļuves lietas materiāliem, un paskaidroja, kā Komisija varētu izmantot šādu informāciju, pieņemot galīgo lēmumu. Visa2005. gada 12., 14. un 17. janvārī iesniedza papildu piezīmes.

Viens konkrēts aspekts, kas attiecas uz piekļuvi lietas materiāliem, izvērtās par strīda objektu visas procedūras laikā, ciktāl tas attiecās uz Visa, proti, runa ir par piekļuvi Morgan Stanley stratēģiskajam plānam, uz ko pēdējā minētā atsaucās kā pierādījumu tās nodomam ieviest integrētu maksājumu karšu izsniegšanas un apkalpošanas uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē un citās ES dalībvalstīs, ko varētu sākt 2005. gada maijā, ja tai būtu piešķirtas tiesības dalībai Visa. Pēc Visa domām, šis dokuments bija pamatpierādījums, kas būtu bijis jādara pilnībā, lai nodrošinātu tās tiesības uz aizstāvību. Sākumā Visa saņēma stratēģiskā plāna īsu kopsavilkumu. Pēc man iesniegtā pieprasījuma es piekritu, ka ziņojuma nekonfidenciālā versija jādara pieejama Visa. Pēc tam Morgan Stanley kā labas gribas žestu iesniedza sīkāk izstrādātu šī plāna nekonfidenciālo versiju, kas iesniedzams Visa šo tiesas procesu vajadzībām, vienlaicīgi ņemot vērā pagājušo laika periodu, cenšoties panākt strīda izšķiršanu šajā jautājumā. Morgan Stanley atbildēja arī uz jautājumiem, ko Visa uzdeva Komisijas dienestiem attiecībā uz plānu. Tomēr Visa visu laiku turpināja apgalvot, ka tās tiesības uz aizstāvību šajā ziņā nav ievērotas. Šīs lietas izskatīšanas laikā esmu sniegusi atbildes uz Visa jautājumiem vairākkārtīgi. Mans galīgais secinājums ir šāds: ņemot vērā interešu līdzsvaru, kas jānodrošina starp nepieciešamību aizsargāt Visa tiesības uz aizstāvību, no vienas puses, un Morgan Stanley likumīgās intereses aizsargāt komercnoslēpumus, no otras puses, un jo īpaši atsaucoties uz novērtējuma kritērijiem, kas izklāstīti Komisijas Paziņojumā par noteikumiem attiecībā uz piekļuvi Komisijas lietas materiāliem (2), lēmuma projektā, kas jāpieņem šajā lietā, Visa tiesības uz aizstāvību ir pietiekami un pienācīgi aizsargātas.

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 6. panta 1. punktu Morgan Stanley kā oficiālais sūdzības iesniedzējs saņēma iebildumu izklāsta nekonfidenciālo versiju un iesniedza rakstiskus apsvērumus par to. Šie apsvērumi tika nosūtīti Visa, kura savukārt iesniedza papildu piezīmes. Lai nodrošinātu pārskatāmību, Morgan Stanley saņēma arī Visa atbildes uz iebildumu izklāsta nekonfidenciālo versiju, kam sekoja Morgan Stanley papildu piezīmes un pēc tam atkal savukārt – Visa piezīmes.

Visa atteicās izmantot savas tiesības uz uzklausīšanu šajā lietā.

Otrā faktu izklāsta vēstule un turpmākie notikumi

Attiecīgais Komisijas dienests 2006. gada 6. jūlijā nosūtīja Visa vēl vienu faktu izklāsta vēstuli, kurā iekļauti mūsu papildu lietiskie pierādījumi, kas pamato iebildumu izklāstā izdarītos secinājumus, un atjauninātā piekļuve lietas materiāliem. Pēc pieprasījuma 2006. gada 22. septembrī atbildes sniegšanai uz faktu izklāsta vēstuli tika piešķirts termiņa pagarinājums. Atbildot uz Visa argumentiem, es noraidīju apgalvojumu, ka faktu izklāstu vēstulē iekļauti jauni pieņēmumi vai citi jautājumi, kas neietilpst iebildumu izklāsta darbības jomā. Es noraidīju arī apgalvojumu, ka Visa rīcībā nebija pietiekams laiks, lai tā varētu pienācīgi atbildēt uz faktu izklāsta vēstuli. Pēc tam attiecīgais Komisijas dienests ar 2006. gada 5. decembra vēstuli atbildēja uz visiem jautājumiem, ko Visa uzdeva, sniedzot atbildi 2006. gada 22. septembrī.

Pa to laiku Morgan Stanley2006. gada 22. septembrī kļuva par Visa Europe biedru un atsauca Komisijai iesniegto sūdzību. Komisijas dienesti 2006. gada 2. oktobrī nosūtīja informācijas pieprasījumus gan Visa, gan Morgan Stanley, lai saņemtu kopiju 2006. gada 21. septembrī starp Morgan Stanley un Visa noslēgtajam izlīgumam, saskaņā ar kuru Morgan Stanley tika uzņemts par Visa Europe biedru. Visa sniedza atbildi 2006. gada 9. oktobrī.

Pēc informācijas pieprasījuma, ko Komisija 2006. gada 20. oktobrī nosūtīja Visa par tās apgrozījumu, Visa2006. gada 27. novembrī iesniedza Komisijai vēl vienu iesniegumu šajā lietā.

Tā kā 2006. gada 27. novembra vēstulē Visa apgalvoja, ka tā ir grozījusi Nolikumu, Komisija 2006. gada 5. decembrī nosūtīja informācijas pieprasījumu Visa, lai saņemtu papildu paskaidrojumus šajā jautājumā. Visa sniedza atbildi 2006. gada 12. decembrī.

Visa2007. gada 12. janvārī saņēma atļauju papildu piekļuvei lietas materiāliem un pēdējo iespēju iesniegt piezīmes. Piezīmes tika iesniegtas 2007. gada 15. februārī (3).

Lēmuma projekts

Lēmuma projektā Komisija konstatēja, ka pārkāpuma sākuma datums ir 2000. gada 22. marts (4), kad Visa pirmo reizi informēja Morgan Stanley par to, ka tā nav tiesīga pretendēt uz dalību Visa, un izbeigšanas datums ir 2006. gada 22. septembris, kad Morgan Stanley uzņēma par Visa biedru. Nosakot naudassodu, kas uzliekams šajā lietā, vērā jāņem tikai laika posms no iebildumu izklāsta (2004. gada 2. augusts) līdz 2006. gada 22. septembrim.

Komisijai iesniegtais lēmuma projekts ietver tikai tos iebildumus, attiecībā uz kuriem pusēm tika dota iespēja darīt zināmu savu viedokli.

Līdz ar to es uzskatu, ka šajā lietā pušu tiesības tikt uzklausītām ir ievērotas.

Briselē, 2007. gada 26. septembrī

Karen WILLIAMS

(1) Līdz 2004. gada 1. jūlijamVisa EU bija Visa International ģeogrāfiskā iedalījuma vienība.

(2) Komisijas 2005. gada 13. decembra Paziņojums par noteikumiem attiecībā uz piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, ievērojot EK līguma 81. un 82. pantu, EEZ līguma 54. un 57. pantu un Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004, 24. punkts.

(3) Kā 2007. gada 15. februārī Komisijai iesniegtajās piezīmēs Visa norādīja, Morgan Stanley bija iesniedzis pieteikuma veidlapu, Komisija 2007. gada 3. aprīlī nosūtīja informācijas pieprasījumu Visa, lūdzot norādīt šādas pieteikuma veidlapas datumu un pieprasot tās kopiju.

(4) Vēlāks datums, salīdzinot ar iebildumu izklāstā minēto sākuma datumu.

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/6

Komisijas lēmuma kopsavilkums

(2007. gada 3. oktobris)

par procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu

(Lieta COMP/D1/37860 – Morgan Stanley/Visa International un Visa Europe)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2007) 4471)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 183/05

Komisija 2007. gada 3. oktobrī pieņēma lēmumu par procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 30. pantu Komisija ar šo publicē pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, tostarp uzliktos sodus, ievērojot uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt to uzņēmējdarbības intereses. Lēmuma nekonfidenciāla versija ir pieejama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/competition/antitrust/cases/index/

I. IEVADS

Ar šo lēmumu Visa International Service Association un Visa Europe Limited tika uzlikts naudassods par Līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu. Laikā no 2000. gada 22. marta līdz 2006. gada 21. martam minētās uzņēmējsabiedrības neļāva Morgan Stanley Bank International Limited (2) sniegt kredītkaršu apkalpošanas pakalpojumus komersantiem Apvienotajā Karalistē, atsakoties uzņemt Morgan Stanley par Visa Europe biedru.

II. LIETAS APRAKSTS

1. Procedūra

Šā lēmuma pamatā ir sūdzība, ko Komisijai kopīgi iesniedza Morgan Stanley USA un Morgan Stanley Bank (turpmāk “Morgan Stanley”), saskaņā ar kuru Morgan Stanley bija atteikta dalība Visa Europe, tādējādi neļaujot Morgan Stanley izsniegt Visa kartes un apkalpot ar Visa un MasterCard kartēm veiktos darījumus.

Morgan Stanley2000. gada 28. septembrī vērsās Anglijas un Velsas Augstākajā tiesā. Prasība, ko Morgan Stanley iesniedza Anglijas un Velsas Augstākajā tiesā, ir līdzīga sūdzībai, ko šī uzņēmējsabiedrība iesniedza Komisijai, izņemot to, ka tajā pieprasīta arī zaudējumu atlīdzināšana. Pēc Visa pieprasījuma Anglijas un Velsas Augstākā tiesa 2001. gada 2. maijā deva rīkojumu apturēt lietas izskatīšanu līdz Komisijas izmeklēšanas rezultātu saņemšanai.

5.	Iebildumu izklāstu 2004. gada 2. augustā nosūtīja Visa International un Visa Europe (turpmāk “Visa”). Visa2005. gada 5. aprīlī atteicās no tiesībām tikt uzklausītai.

6.	Padomdevēja komiteja 2007. gada 17. septembra sanāksmē piekrita lēmuma projekta noteikumiem.

2. Fakti

Amerikas Savienotajās Valstīs Morgan Stanley USA pārvalda Discover maksājumu karšu tīklu, kas nedarbojas ES/EEZ. 1999. gadā tajā iekļāva Apvienotās Karalistes banku Morgan Stanley Bank, kas ir atbildīga par darbībām ar kredītkartēm ES. Līdz brīdim, kad 2006. gada septembrī Morgan Stanley Bank kļuva par Visa biedru, Morgan Stanley Bank maksājumu karšu operācijas aprobežojās ar MasterCard izsniegšanu Apvienotajā Karalistē (Morgan Stanley Bank nepiedāvā MasterCard karšu pieņemšanas pakalpojumus).

8.	Visa International pārvalda Visa maksājumu karšu tīklu, un 2004. gadā tajā tika iekļauta arī Visa Europe. Visa Europe ir pilnvarota regulēt jautājumus EEZ, tostarp pieņemt lēmumus par pieteikumu dalībai Visa sistēmā EEZ pieņemšanu vai noraidīšanu.

9.	Visa International statūti un Visa Europe dalības noteikumi ietver vienus un tos pašus noteikumus (turpmāk “Nolikums”), saskaņā ar kuriem pieteikumu iesniedzējus, ko uzskata par Visa sistēmas konkurentiem, nevar uzņemt par šīs sistēmas biedriem.

10.

Morgan Stanley 2000. gada martā lūdza atļauju dalībai Visa Europe. Morgan Stanley 2002. gadā sagatavoja stratēģisku uzņēmējdarbības plānu ienākšanai Eiropas maksājumu karšu apkalpošanas tirgū. Savukārt 2005. gadā Morgan Stanley izstrādāja plānu šīs stratēģijas īstenošanai Apvienotajā Karalistē, kurš, kā tā apgalvoja, bija gatavs, lai sāktu to īstenot, tiklīdz būs piešķirtas tiesības dalībai Visa sistēmā.

11.	Morgan Stanley un Visa2006. gada 21. septembrī noslēdza izlīgumu. 2006. gada 22. septembrī i) Visa piešķīra Morgan Stanley Bank tiesības uz beznosacījuma dalību Visa Europe un ii) Morgan Stanley atsauca Komisijai iesniegto sūdzību.

III. JURIDISKAIS NOVĒRTĒJUMS

12.

Visa un tā attiecīgie biedri, neatkarīgi no tā, vai tie ir kredītiestādes vai kredītiestādēm piederošas struktūrvienības, veic ekonomisku darbību un līdz ar to ir uzņēmumi EK līguma 81. panta 1. punkta/EEZ līguma 53. panta 1. punkta nozīmē. Tādējādi likumus un noteikumus, kuri nosaka Visa sistēmas darbības struktūru un kurus pieņēma Visa International vai Visa Europe direktoru padome, un lēmumu piemērot šos noteikumus uzņēmumam var uzskatīt vai nu par uzņēmumu apvienības lēmumiem, vai par uzņēmumu noslēgtiem nolīgumiem.

13.

Lēmumā ir konstatēts, ka Nolikuma piemērošana Morgan Stanley ierobežoja konkurenci EK līguma 81. panta 1. punkta nozīmē, jo

—	Nolikums, ko piemēroja Morgan Stanley, neļāva Morgan Stanley ienākt Apvienotās Karalistes ar kredīta un atliktā debeta funkcijām saistīto karšu/norēķinu karšu apkalpošanas tirgū;

—	šādai Visa rīcībai bija potenciāla pret konkurenci vērsta iedarbība minētajā tirgū;

—	Visa rīcība ietilpst EK līguma 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta darbības jomā.

14.

Tā kā komersanti pieprasa, lai līgumi, ko tie noslēdz ar bankām par karšu pieņemšanu, tiktu piedāvāti kā pakete, kas ietver gan Visa, gan MasterCard karšu pieņemšanu, Visa atteikšanās uzņemt Morgan Stanley par biedru neļāva Morgan Stanley sniegt pakalpojumus komersantiem ne tikai attiecībā uz darījumiem, kas veikti ar Visa kartēm (kas veido 60 % no tirgus), bet arī attiecībā uz citu maksājumu karšu darījumiem. Tirgus jau ir ļoti koncentrēts, un tā koncentrācija turpinās.

15.

Tā kā pastāv iespēja pastiprināt konkurenci diezgan ierobežotajā to banku lokā, kuras Visa ir identificējusi kā potenciālos ienācējus tirgū, Komisijai ir pierādījumi, ka neviena banka, izņemot Morgan Stanley, nebūtu apsvērusi iespēju ienākt Apvienotās Karalistes maksājumu karšu apkalpošanas tirgū. Morgan Stanley visu laiku plānoja ienākt Eiropas maksājumu karšu apkalpošanas tirgū, un tam ir efektīvam karšu apkalpošanas pakalpojumu sniedzējam nepieciešamā kvalifikācija. Turklāt tikai divām citām bankām bija pieredze komersantu piesaistīšanas jomā, bet šīs bankas neizskatīja jautājumu par ienākšanu Apvienotās Karalistes maksājumu karšu apkalpošanas tirgū. Līdz ar to Morgan Stanley ienākšana Apvienotās Karalistes maksājumu karšu apkalpošanas tirgū noteikti būtu varējusi veicināt efektīvāku konkurenci Apvienotajā Karalistē, un tai būtu pozitīva ietekme uz apkalpošanas pakalpojumu cenām un kvalitāti.

16.

Nav nekādu reālu iespēju, ka Discover – Morgan Stanley karšu tīkls ASV – varētu paplašināties, iekļaujot tajā arī EEZ, jo inter alia i) pastāv ļoti lieli šķēršļi ienākšanai karšu tīklu tirgū EEZ; ii) Discover sāka darboties ASV sadarbībā ar lielāko ASV mazumtirgotāju (Sears), bet Morgan Stanley nav sadarbības partnera, kas būtu līdzvērtīgs Sears, lai Discover varētu sākt darboties Eiropā; un iii) Discover ir privāta karšu sistēma, kas darbojas galvenokārt ASV, ar samērā nelielu tirgus daļu un ierobežotām iespējām starptautisko karšu pieņemšanas jomā.

17.

Nolikuma piemērošana Morgan Stanley neietilptu EK līguma 81. panta 1. punkta/EEZ līguma 53. panta 1. punkta darbības jomā, ja tā būtu tieši saistīta un nepieciešama (proporcionāla un nediskriminējoša) četru pušu Visa maksājumu karšu tīkla pienācīgai darbībai. Kā uzskata Visa, tas tā arī būtu, jo tās karšu tīkls būtu apdraudēts, ja Morgan Stanley nebūtu liegta iespēja parazītiski izmantot iespējamo konfidenciālo informāciju Morgan Stanley Discover maksājumu karšu tīkla interesēs.

18.

Taču parazītisma risks ir ļoti apšaubāms, jo

i)	citu maksājumu tīklu īpašnieki vai akcionāri bija Visa biedri; un

ii)

informācija, kuru, kā Visa apgalvo, nevajadzētu izpaust Morgan Stanley iespējamā parazītisma riska dēļ, jebkurā gadījumā būtu pieejama Morgan Stanley, ja tā piesaistītu klientus saskaņā ar “vispārējo” (fronting) vienošanos (pret kuru, kā Visa apgalvo, tai nav nekādu iebildumu), vai informācija ir raksturīga tikai Visa Eiropas reģionam un tādēļ tā nav svarīga Discover maksājumu karšu tīklam Amerikas Savienotajās Valstīs, vai šāda informācija ir kļuvusi par normu šajā nozarē;

iii)	Morgan Stanley nav Visa konkurents, t.i., nav nekādu reālu iespēju, ka Discover varētu paplašināties, iekļaujot arī EEZ.

19.

Turklāt Nolikuma piemērošana Morgan Stanley nebija nepieciešama, jo i) Visa savu bažu novēršanai varēja izmantot mazāk ierobežojošus pasākumus, piemēram, konfidencialitātes klauzulu; un ii) Morgan Stanley2006. gada 22. septembrī saņēma atļauju dalībai Visa sistēmā, turklāt bez jebkādiem paskaidrojumiem, kādēļ vairs nepastāvēja iemesli bažām, uz kurām Visa atsaucās procedūras laikā un ar kurām Visa attaisnoja savu atteikšanos uzņemt Morgan Stanley par Visa Europe biedru.

20.	Morgan Stanley tika liegts sniegt ar kredīta un atliktā debeta funkcijām saistīto karšu/norēķina karšu apkalpošanas pakalpojumus komersantiem Apvienotajā Karalistē, un Visa tādējādi pārkāpa EK līguma 81. panta 1. punktu/EEZ līguma 53. panta 1. punktu.

21.	Pirmie trīs nosacījumi tiesiskajam izņēmumam, kas paredzēts EK līguma 81. panta 3. punktā/EEZ līguma 53. panta 3. punktā, inter alia nav izpildīti, jo Nolikuma piemērošana Morgan Stanley, lai novērstu jebkādu iespējamā parazītisma veidu, nebija nepieciešama.

IV. NAUDASSODI

22.

Lai gan pārkāpums ilga sešus gadus un sešus mēnešus (no 2000. gada 22. marta, kad Visa mutiski informēja Morgan Stanley par to, ka tā nav tiesīga būt par Visa biedru, un atteicās izsniegt tai pieteikuma veidlapu, līdz 2006. gada 22. septembrim, kad Morgan Stanley saņēma atļauju dalībai Visa Europe), laika posms, kas jāņem vērā naudassoda summas aprēķināšanas vajadzībām, ir laika posms no 2004. gada 2. augusta (iebildumu izklāsta datums) līdz 2006. gada 22. septembrim (3).

23.	Ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz tirgu un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus lielumu, tas ir kvalificējams kā nopietns pārkāpums.

24.	Šajā lietā nav atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi.

25.	Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, naudassoda pamatsummai, kas nosakāma šajā lietā, būtu jābūt EUR 10 200 000.

V. LĒMUMS

26.

Visa International Service Association un Visa Europe Limited ir pārkāpušas (pirmā minētā uzņēmējsabiedrība laikā no 2000. gada 22. marta līdz 2006. gada 22. septembrim un pēdējā minētā uzņēmējsabiedrība laikā no tās izveidošanas 2004. gada 1. jūlijā līdz 2006. gada 22. septembrim) EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, izslēdzot Morgan Stanley Bank International Limited (agrāko Morgan Stanley Dean Witter Bank Limited) no dalības Visa Europe.

27.	Par iepriekšminēto pārkāpumu Visa International Service Association un Visa Europe Limited tiek uzlikts EUR 10 200 000 liels naudassods, par ko tās ir solidāri atbildīgas.

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp).

(2) Lēmums attiecas uz laikposmu no 2000. gada aprīļa (dienas, kurā iesniedza sūdzību) līdz 2006. gada septembrim (mēnesim, kurā Morgan Stanley Bank International Limited tika dota piekļuve Visa tīklam). Morgan Stanley2007. gada 1. jūnijā paziņoja par tās kredītu un maksājumu darījumu nodaļas Discover Financial Services atdalīšanu. Kredītkaršu apgrozāmie līdzekļi uzņēmējsabiedrībā Morgan Stanley Bank International Limited2007. gada 1. jūnijā tika nodoti jaunizveidotajai uzņēmējsabiedrībai Goldfish Bank Limited. Morgan Stanley Card Services Limited mainīja savu nosaukumu uz Goldfish Card Services Limited un 2007. gada jūnija sākumā kļuva par filiāli, kas pilnībā pieder Goldfish Bank Limited. Abas vienības 2007. gada 30. jūnijā tika atdalītas no Morgan Stanley. Kopš tā laika Goldfish bank Limited darījumi ar kredītkartēm ir pārdoti Barclays Bank plc, un Discover Financial Services ir iegādājusies Diners Club International.

(3) Nolikumu izziņoja, attiecinot uz to atbrīvojumu no naudassodiem līdz 2004. gada 1. maijam.

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/9

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/38.606 – Groupement des cartes bancaires

2009/C 183/06

No Komisijai iesniegtā lēmuma projekta izriet vairāki apsvērumi par pušu tiesībām tikt uzklausītām procedūru laikā, kuras uzsāktas saskaņā ar Līguma 81. pantu.

PROCEDŪRA

Groupement des cartes bancaires (GCB) 2002. gada 11. decembrī Komisijai paziņoja par saviem plāniem (kas tika īstenoti 2003. gada 1. janvārī) ieviest starpbanku komisijas maksu sistēmu attiecībā uz saviem dalībniekiem, kuru (pārdošanas) pārņemšanas darbību apmērs bija ievērojami lielāks nekā (bankas karšu) izdošanas darbības.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 17/62 11. pantu bankām tika nosūtīti vairāki informācijas pieprasījumi, un 2003. gada maijā GCB un vairākās bankās tika veikta izmeklēšana saskaņā ar Regulas Nr. 17/62 14. panta 3. punktu.

Šīs lietas īpaša pazīme bija tāda, ka tika sagatavoti divi paziņojumi par iebildumiem – viens 2004. gada 7. jūlijā un otrs 2006. gada 17. jūlijā.

Pirmais paziņojums par iebildumiem (2004. gada jūlijs)

Pirmais paziņojums par iebildumiem tika nosūtīts GCB un šādām bankām: La Poste, BNP Paribas, Confédération Nationale du Crédit Mutuel, Crédit Industriel et Commercial, La Banque Fédérale des Banques Populaires, Natexis Banques Populaires, La Caisse Nationale des Caisses d'Epargne et De Prévoyance, Société Générale un Crédit Lyonnais SA.

Piekļuve lietas materiāliem

Puses vairākkārt veica ilgas pārrunas par atsevišķu dokumentu konfidencialitāti. Tādējādi man bija jāpieņem divi lēmumi saskaņā ar Uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumu 9. pantu, atsakot dažu dokumentu konfidenciālu izskatīšanu, ko bija pieprasījis GCB un La Poste. Pēc darba uzdevumos noteiktā astoņu dienu termiņa beigām puses nolēma neizmantot savas tiesības iesniegt tiešo pārsūdzību Pirmās instances tiesas priekšsēdētājam. Tas nozīmēja, ka attiecīgos dokumentus varēja nosūtīt visiem iesaistītajiem uzņēmumiem.

Visbeidzot, visas puses pieprasīja piekļuvi 2004. gada 29. martā starp Komisiju un GCB notikušās sanāksmes protokolam, uz kuru bija balstīts paziņojuma par iebildumiem 20. punkts. Šajā punktā ir noteikts, ka paziņoto pasākumu īstenošana, ja tie ir vērsti pret konkurenci, iespējams, radītu vainu pastiprinošu apstākli, jo īpaši, ja šiem pasākumiem būtu bijis pret konkurenci vērsts mērķis. Šis bija viens no jautājumiem, kurus pārrunāja 2004. gada 29. marta sanāksmē.

Mana nostāja bija tāda, ka tas nebija iebildums par pārkāpuma izdarīšanu, bet gan norāde par to, ka pasākumu īstenošanas fakts (ja tiktu noskaidrots, ka paziņotie pasākumi ir vērsti pret konkurenci) varētu radīt vainu pastiprinošu apstākli saistībā ar soda naudu noteikšanu.

Pēc mana ieteikuma ģenerāldirektorāts attiecīgi pusēm nosūtīja sanāksmes protokola kopsavilkumu, nevis pilnu dokumentu. Tiesa ir vairākas reizes skaidri noteikusi, ka Komisijai nav pienākums sniegt šādus iekšējus sanāksmju protokolus, pamatojoties uz argumentu, ka Komisijai jāspēj nodrošināt normālu darbību, citiem vārdiem sakot, Komisijas iekšējais lēmumu pieņemšanas process ir jāaizsargā. Es personīgi pārbaudīju protokola kopsavilkuma pareizību.

Termiņš atbildes uz paziņojumu par iebildumiem iesniegšanai

Visas puses vairākkārt pieprasīja termiņa pagarinājumus. Es ņēmu vērā faktu, ka līdz ar grūtībām piekļūt lietas dokumentiem CD-ROM formātā bija vērojami kavējumi pušu aizstāvības sagatavošanā. Uzņēmumiem bija četri mēneši, lai iesniegtu atbildes uz paziņojumu par iebildumiem.

Ieinteresētās trešās personas

Es saņēmu septiņus pieprasījumus no pusēm, kuras vēlējās piedalīties kā ieinteresētās trešās personas, kā arī pieprasījumus par piedalīšanos uzklausīšanā.

Pēc šo pušu iesniegto argumentu izskatīšanas un pēc konsultācijām ar ģenerāldirektorātu, es nospriedu, ka visas puses ir izrādījušas pietiekamu interesi, lai tiktu uzklausītas kā trešās personas atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 27. panta 3. punktam, un attiecīgi akceptēju to pieprasījumus.

Attiecīgajiem uzņēmumiem tika dota iespēja oficiālās uzklausīšanas laikā iesniegt savus argumentus rakstiskā veidā un mutiski. Atbilstoši tiesību aktiem šīm trešām personām tika sniegts rakstisks ad hoc kopsavilkums par procedūrām un izskatāmajiem jautājumiem. Uzklausīšanā piedalījās bankas Accord un Cofidis, uzņēmumi Covefi un CDCK un patērētāju apvienības ADEIC, UFC Que Choisir un BEUC.

Uzņēmumu oficiālā uzklausīšana

Kurā piedalījās valstu konkurences iestāžu pārstāvji, iesaistīto Komisijas struktūrvienību un Konkurences ģenerāldirektorāta pārstāvji, kā arī ieinteresētās trešās personas, kurām tika ļauts piedalīties procedūrā.

Uzklausīšana notika 2004. gada 16. un 17. decembrī. Lai izvairītos no vairākkārtējas atkārtošanās un nodrošinātu uzklausīšanas efektivitāti, es vienojos ar GCB un banku likumīgajiem pārstāvjiem, ka tie sagatavos kopīgu aizstāvību attiecībā pret iebildumiem, kas attiecas uz visiem šiem uzņēmumiem.

Uzklausīšana notika saspringtā atmosfērā, un tās laikā bija vērojamas nesaskaņas starp pusēm un Konkurences ģenerāldirektorātu.

Pēc uzklausīšanas Kroes kundze pēc mana ierosinājuma aicināja ģenerāldirektorāta iekšējo darba grupu izteikt savu viedokli par iebildumiem, kas bija iesniegti GCB un bankām, jo īpaši par to, vai pastāv slepena un pret konkurenci vērsta vienošanās Līguma 81. panta izpratnē, lai noskaidrotu jautājumu par soda naudām. Pēc lietas pārskatīšanas tika nolemts atteikties no šīs daļas paziņojumā par iebildumiem, jo ģenerāldirektorāta sniegtie pierādījumi neatbilda Kopienas tiesu prakses prasībām.

Tomēr šīs lietas izskatīšana tika turpināta saistībā ar jautājumu par paziņotās vienošanās ierobežojošo ietekmi uz konkurenci (Līguma 81. panta 1. punkts) un iespējamiem atbrīvojumiem (Līguma 81. panta 3. punkts).

Otrais paziņojums par iebildumiem (2006. gada 17. jūlijs)

Otrais paziņojums par iebildumiem tika nosūtīts vienīgi GCB. Komisija 2006. gada 19. jūlijā izbeidza lietu pret “galvenajām” bankām.

GCB uz šo paziņojumu par iebildumiem atbildēja 2006. gada 20. oktobrī.

Piekļuve lietas materiāliem

Lietas materiāli bija pieejami CD-ROM formātā. Tas neradīja nekādas sevišķas problēmas. Tomēr GCB apgalvoja, ka Komisijas veiktajā ekonomiskajā analīzē bija daudz kļūdu un ka uzņēmumam dotā piekļuve lietas materiāliem neļāva tam sniegt atbildi, jo trūka atsevišķu ekonometrisko datu. Tāpēc 2006. gada 24. oktobrī es nolēmu GCB sniegt visus pieprasītos datus.

Tas nozīmēja, ka GCB varēja iesniegt atbildi uz paziņojumu par iebildumiem.

Otra oficiālā uzklausīšana (2006. gada 13. novembris)

GCB tika uzklausīts, un trīs “galvenās” bankas Paribas, Caisse d'Epargne un Société Générale piedalījās uzklausīšanā kā ieinteresētās trešās personas (Regulas (EK) Nr. 773/2004 13. pants). Savu viedokli pauda bankas Accord, Monabanq un GE Money Bank, kā arī patērētāju apvienība ADEIC (Association de Défense, d'Éducation et d'Information du Consommateur).

Es uzskatu, ka Komisijai iesniegtais negatīvā lēmuma projekts ietver tikai tos iebildumus, kas bija minēti otrajā paziņojumā par iebildumiem.

Līdz ar to es uzskatu, ka uzņēmumu un ieinteresēto trešo personu tiesības tikt uzklausītām ir ievērotas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 773/2004 10. un 13. pantam.

Briselē, 2007. gada 5. oktobrī

Serge DURANDE

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/12

Komisijas lēmuma kopsavilkums

(2008. gada 17. oktobris)

par izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu

(Lieta COMP/D1/38.606)

(paziņots ar dokumenta numuru C(2007) 5060 galīgā redakcija)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

2009/C 183/07

Komisija 2008. gada 17. oktobrī pieņēma lēmumu saskaņā ar EK līguma 81. pantu. Ar šo Komisija publicē lēmuma galveno saturu un attiecīgā uzņēmuma nosaukumu, ņemot vērā uzņēmuma likumīgās intereses attiecībā uz tā uzņēmējdarbības interešu aizsardzību. Lēmuma pilna teksta nekonfidenciāla versija autentiskajā valodā (franču valoda) ir pieejama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/competition/antitrust/cases/index.html

Pārkāpumu veidoja Groupement des Cartes Bancaires “CB” lēmums, ar ko ievieš virkni cenu noteikšanas pasākumu (1), kuru mērķis un kuru rezultātā tiek ierobežota konkurence lielu Francijas banku, ko kontrolē Groupement, interesēs. Paaugstinot karšu izdošanas izmaksas jaunajiem dalībniekiem, Groupement pieņemto pasākumu rezultātā Francijā karšu cena faktiski tiek uzturēta augstākā līmenī, nekā tā būtu brīvas konkurences apstākļos, un tiek ierobežots par konkurētspējīgām cenām piedāvātu karšu skaits.

Savā lēmumā Komisija rūpīgi izskata biedra naudas pasākumu saturu un nonāk pie secinājuma, ka šie pasākumi un šo pasākumu radītā ietekme ierobežo konkurenci. Pasākumu sagatavošanas laikā lielo banku vadītāju un Groupement paustais nodoms ir papildu pierādījums (iegūts 2003. gada 20. un 21. maija pārbaudēs), kas pastiprina šo pašu secinājumu (2).

Komisija pārbaudīja jauno dalībnieku un vadošo banku piemērotās cenas un izdoto karšu skaitu. Rezultāti apstiprināja, ka jaunie dalībnieki, uz kuriem attiecas pasākumi, nespēja izdot kartes par zemākām cenām, kādas tie bija sākotnēji paredzējuši (jo pasākumi to neļāva), un viņi neizdeva tik daudz karšu, cik viņi bija plānojuši, pirms tika pieņemti pasākumi. Rezultāti apstiprina, ka vadošajiem dalībniekiem nebija jāsamazina viņu cenas, atbildot uz konkurences spiedienu, ko radīja jaunie dalībnieki.

5.	Komisija savā lēmumā detalizēti iebilst pret to, ka pastāv karšu izdevēju “parazitēšana” uz pircēju rēķina. Lēmums parāda, ka MERFA neiedrošina iegādi, pretēji tam, ko apgalvo Groupement. Iegādes tirgus praktiski ir pilnībā lielo vadošo banku rokās, un pastāv ļoti lielas iekļūšanas barjeras (3).

Groupement apgalvojumu, ka ir izpildīti EK līguma 81. panta 3. punkta nosacījumi, nepamato neviens pierādījums. Nepastāv nekāds efektivitātes pieaugums vai priekšrocība patērētājiem, drīzāk – pretējais. Groupement arguments (saistībā ar pasākumu nepieciešamību), ka nepastāv neviens cits mehānisms kā tikai MERFA, lai līdzsvarotu izsniegšanu un iegādi, ir pretrunā citiem Groupement apgalvojumiem, kuros teikts, ka Francijas starpbanku komisijas maksas papildus atlīdzināšanas pakalpojumam ir mehānisms, kas līdzsvaro iegādi un izdošanu.

7.	Ar lēmumu netiek uzlikts naudas sods, jo pasākumi tika paziņoti Komisijai un iebildumu izklāstā nebija paredzēts naudas sods.

(1) Mehānisms, lai regulētu pircēja funkciju (zināms kā akronīms franču valodā “MERFA”), biedra naudas izmaiņas, lai iestātos Groupement, papildu biedra nauda un tā sauktā “guļošo biedru, kuri pamostas” biedra nauda.

(2) Lielās bankas, kuras kā Groupement valdes locekļi oficiāli pieņēma pasākumus, vairāk nekā gadu piedalījās šo pasākumu sagatavošanā un pielāgošanā.

(3) Fiksētās ieguldījumu izmaksas ir ļoti augstas. Turklāt, lai attīstītu iegādi tādā veidā, kā tas pieprasīts, lai izvairītos no MERFA, bankai būtu jāuztur vispārējas attiecības ar lielu skaitu mazu uzņēmumu, kas nav iespējams tiešsaistes bankām un lielu mazumtirgotāju bankām, jo tām nav filiāļu tīkla. Papildus tam, visizdevīgākie tirgotāji un vislabākās bankomātu atrašanās vietas jau ir aizņemtas.

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/13

Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

2009/C 183/08

Atbalsta Nr.: XA 112/09

Dalībvalsts: Beļģija

Reģions: Vlaanderen

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Vlaamse Rundveeteelt Vereniging vzw

Juridiskais pamats: Decreet van 19 december 2008 houdende de algemene uitgavenbegroting van de Vlaamse Gemeenschap voor het begrotingsjaar 2009

Koninklijk besluit van 23 september 1971 betreffende de verbetering van het rundveeras

Ministerieel besluit van 27 februari 1991 betreffende de verbetering van het rundveeras

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: 1,19 miljoni EUR

Atbalsta maksimālā intensitāte: Līdz 100 % no ciltsgrāmatu izveidošanas un uzturēšanas administratīvajām izmaksām.

Līdz 70 % no izmaksām, kas saistītas ar trešo personu vai to uzdevumā veiktiem testiem, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai ražību; nepiemēro izņēmumu attiecībā uz atbalstu, ko piešķir lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieka veikto pārbaužu izmaksu segšanai vai regulāro piena kvalitātes pārbaužu izmaksu segšanai.

Īstenošanas datums: Atbalstu var piešķirt no 1. maija un ne agrāk kā 15 dienas pēc paziņošanas.

Atbalstu var piešķirt ar īstenošanas dekrētu. Šādus dekrētus pieņem katru gadu. Īstenošanas dekrēta projekts vēl ir jāizstrādā, un tajā būs iekļauta “pārtraukšanas klauzula”.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Piešķiršanas periods ilgs līdz 2009. gada 31. decembrim.

Atbalsta mērķis: Vlaamse Rundveevereniging (VRV) ir atzīta asociācija, kas uztur dažādu liellopu šķirņu ciltsgrāmatas. Tā norāda, ka izmantos atbalstu, lai segtu administratīvās izmaksas saistībā ar ciltsgrāmatu izveidošanu un uzturēšanu, dzimšanas datu un ģenealoģiskās informācijas ievadīšanu datu bāzē un zootehnisko un ģenealoģijas sertifikātu sagatavošanu un izdošanu.

VRV arī veic testus, lai noteiktu vaislas dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai ražību. Šie testi ir saistīti ar piena ražošanu.

Atbalsts jāpiešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. pantu, un tas atbilst minētajā regulā ietvertajiem nosacījumiem.

Regulas 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts: atbalsts līdz 100 %, lai segtu administratīvās izmaksas saistībā ar ciltsgrāmatu izveidošanu un uzturēšanu.

Regulas 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts: atbalsts līdz 70 % no izmaksām par trešo personu vai to uzdevumā veiktiem testiem, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai produktivitāti, izņemot kontroles, ko veic lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieks, un piena kvalitātes regulāras pārbaudes.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Departement Landbouw en Visserij

Duurzame Landbouwontwikkeling

Ellips, 6e verdieping

Koning Albert II laan 35, bus 40

1030 Brussel

BELGIË

Tīmekļa vietne: http://www2.vlaanderen.be/ned/sites/landbouw/info/steun/eu.html

Cita informācija: —

Ģenerālsekretārs

Jules VAN LIEFFERINGE

Atbalsta Nr.: XA 114/09

Dalībvalsts: Beļģija

Reģions: Vlaanderen

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Vlaamse Bedrijfspluimvee- en Konijnenhouders vzw

Juridiskais pamats: Decreet van 19 december 2008 houdende de algemene uitgavenbegroting van de Vlaamse Gemeenschap voor het begrotingsjaar 2009

Koninklijk besluit van 2 juni 1998 betreffende de zoötechnische en genealogische voorschriften voor de verbetering en de instandhouding van de pluimvee- en konijnenrassen

Ministerieel besluit van 17 maart 2005 houdende de erkenning en subsidiëring van organisaties in het kader van de aanmoediging en de verbetering van de pluimvee- en konijnenfokkerij

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 0,01 miljons

Atbalsta maksimālā intensitāte: Atbalsta maksimālā intensitāte ir 100 %, lai segtu izmaksas saistībā ar trešo pušu sniegtiem konsultāciju pakalpojumiem un maksām par pakalpojumiem, kas nav nepārtrauktas vai periodiskas darbības un neattiecas uz uzņēmuma parastām darbības izmaksām, tādām kā parasti nodokļu konsultāciju pakalpojumi, regulāri juridiski pakalpojumi vai reklāma.

Īstenošanas datums: Atbalstu var piešķirt no 1. maija un ne agrāk kā 15 dienas pēc paziņošanas.

Atbalstu var piešķirt ar īstenošanas dekrētu. Šādus dekrētus pieņem katru gadu. Īstenošanas dekrēta projekts vēl ir jāizstrādā, un tajā būs iekļauta “pārtraukšanas klauzula”.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Piešķiršanas periods ilgs līdz 2009. gada 31. decembrim.

Atbalsta mērķis: Reģistrētā asociācija Vlaamse Bedrijfspluimvee- en Konijnenhouders vzw (VBPKH) ir norādījusi, ka tā izmantos atbalstu, lai sniegtu konsultāciju pakalpojumus uzņēmumiem, kas veic primāro ražošanu mājputnu un trušu audzēšanas nozarēs, ņemot vērā tiesību aktus par specializēto mājputnu audzēšanas saimniecību atzīšanu, trušu pēcnācēju rādītājiem un uzņēmumu, mājputnu slimību un atkritumu identifikāciju un reģistrāciju.

Atbalsts jāpiešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantu, un tas atbilst minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem.

Regulas 15. panta 2. punkta c) apakšpunkts: attiecībā uz trešo pušu sniegtiem konsultāciju pakalpojumiem, tādām maksām par pakalpojumiem, kas nav nepārtrauktas vai periodiskas darbības un neattiecas uz uzņēmuma parastām darbības izmaksām, tādām kā parasti nodokļu konsultāciju pakalpojumi, regulāri juridiski pakalpojumi vai reklāma.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Departement Landbouw en Visserij

Duurzame Landbouwontwikkeling

Ellips, 6e verdieping

Koning Albert II laan 35, bus 40

1030 Brussel

BELGIË

Tīmekļa vietne: http://www2.vlaanderen.be/ned/sites/landbouw/info/steun/eu.html

Cita informācija: —

Ģenerālsekretārs

Jules VAN LIEFFERINGE

Atbalsta Nr.: XA 115/09

Dalībvalsts: Nīderlande

Reģions: Nīderlande

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Wijziging van de Regeling tijdelijke maatregelen dierziekten in verband met de vaccinatie tegen Q-koorts in 2009

Juridiskais pamats:

—	Artikel 29, eerste lid, 30, vierde lid, en 45, eerste en derde lid, van de Diergeneesmiddelenwet

—	artikel 17 van de Gezondheids- en welzijnswet voor dieren

—	artikel 3 van het Besluit gebruik sera en entstoffen.

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 1,8 miljoni

Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %

Īstenošanas datums: Cik drīz vien iespējams pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma. Vēlams 2009. gada 15. aprīlī.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2010. gada 1. janvārim.

Atbalsta mērķis: Dzīvnieku infekcijas slimības Q-drudža profilakse, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pantā.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Aitu un kazu audzēšana

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Postbus 20401

2500 EK Den Haag

NEDERLAND

Tīmekļa vietne: http://www.minlnv.nl/portal/page?_pageid=116,1640461&_dad=portal&_schema

Cita informācija: Liela daļa Dienvidnīderlandes ir izraudzīta par vakcinācijas apgabalu attiecībā uz Q-drudzi, pamatojoties uz šo shēmu. Šajā apgabalā vakcinācija pret Q-drudzi ir obligāta aitām un kazām lielās piena kazu un piena aitu saimniecībās, kurās ir vairāk nekā 50 pieaugušu aitu un kazu, un uzņēmumos, kas veic sabiedrisku funkciju. Tādas ir, piemēram, īpaši bērnu izglītošanai paredzētas lauku saimniecības, mājlopu kopšanas saimniecības un zooloģiskie dārzi. Ārpus vakcinācijas apgabala vakcinācija ir obligāta aitām un kazām saimniecībās, ko Voedsel en Waren Autoriteit (VWA) (Pārtikas un patēriņa produktu nekaitīguma iestāde) atzinusi par inficētām ar Q-drudzi saskaņā ar Besluit verdachte dieren (Dekrēts par varbūtēji slimiem dzīvniekiem). Vakcinācijas kampaņu koordinē dzīvnieku veselības dienesti. Par dzīvnieku vakcināciju ir atbildīgs to turētājs. Tomēr vakcīnu dzīvniekiem ievada veterinārārsts. Vakcīnu, kas izmantojama gan obligātajai, gan brīvprātīgajai vakcinācijai pret Q-drudzi, nodrošina bez maksas un piegādā veterinārārstiem, kuri veic vakcināciju. Arī administrācijas izmaksas, kas rodas saistībā ar obligāto vakcināciju, kompensē iestādes. Abu veidu atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pantam. Atbalsts ir pieejams maziem un vidējiem uzņēmumiem saskaņā ar minēto regulu. Atbalstu piešķir natūrā saskaņā ar iepriekšminētā panta 1. punkta b) apakšpunktu. Ceturto punktu īsteno, piemērojot pārējos noteikumus, kas jau bija piemērojami saskaņā ar Q-drudža invāzijas profilakses shēmu. Vakcinācijas stratēģija ir daļa no valsts programmas Q-drudža profilaksei un kontrolei. Turklāt Q-drudzis ir dzīvnieku slimība, kas iekļauta OIE sarakstā, un tāpēc ievērotas arī septītā punkta prasības. Ir ņemts vērā arī 10. panta 3., 5., 6. un 8. punkts.

Atbalsta Nr.: XA 116/09

Dalībvalsts: Nīderlande

Reģions: —

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Regeling LNV-subsidies (omschrijving steun: Modernisering landbouwbedrijven, onderdeel jonge landbouwers)

Juridiskais pamats: Regeling LNV-subsidies: artikel 1:2, artikel 1:3, artikel 1:20, artikel 2:1, artikel 2:2, artikel 2:37, artikel 2:42, artikel 2:44, artikel 2:45

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Atbalstu finansē no papildu summas (EUR 332,6 miljoni) atbilstoši 2007.–2013. gada Lauku attīstības programmas pasākumu lapai Nr. 121

Atbalsta maksimālā intensitāte: 40 % no izdevumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. panta 4. punktā, ņemot vērā maksimālo atbalsta summu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. panta 9. punktā (EUR 400 000 trīs finanšu gados uz katru uzņēmumu).

Pamatojoties uz Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrijas subsīdiju shēmas 2. panta 45. punktu, atbalsta saņēmējam, kurš vēlas veikt ieguldījumu, ir jānoslēdz rakstisks aizdevuma līgums uz vismaz trim gadiem; atbalsts ietver, lielākais, minētā aizdevuma summu (maksimālā summa ir EUR 100 000).

Īstenošanas datums: Cik drīz vien iespējams, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1875/2006 20. panta 1. punktu

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim.

Atbalsta mērķis: Mērķis ir veicināt ieguldījumus saimniecību pilnveidošanā un modernizācijā, lai palielinātu ražošanas efektivitāti, ražotu jaunus vai labākus produktus un/vai paaugstinātu ražošanas procesu un produktu kvalitāti un ilgtspējību. Šis komponents ir paredzēts tikai jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem daudzos gadījumos trūkst finansiālo iespēju veikt papildu ieguldījumus, lai saglabātu uzņēmuma ilgtspējību un dzīvotspēju.

Atbalsts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. pantā. Attiecināmās izmaksas ietver ieguldījumu izmaksas.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Visi primārās lauksaimniecības uzņēmumi, kas ražo EK līguma I pielikumā minētos produktus

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Postbus 20401

2500 EK Den Haag

NEDERLAND

Tīmekļa vietne: http://www.minlnv.nl/loket

http://wetten.overheid.nl/BWBR0021281/geldigheidsdatum_08-04-2009 > sk. 1. panta 2. punktu, 1. panta 3. punktu, 1. panta 20. punktu, 2. panta 1. punktu, 2. panta 2. punktu, 2. panta 37. punktu, 2. panta 42. punktu, 2. panta 44. punktu un 2. panta 45. punktu

Cita informācija: Ir runa par papildu summas (EUR 76,60 miljoni), kas noteikta XA 85/07, nomaiņu. Jaunā papildu summa, ieskaitot XA 85/07 noteikto papildu summu, ir EUR 332,6 miljoni.

Atbalsta Nr.: XA 117/2009

Dalībvalsts: Nīderlande

Reģions: —

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Regeling LNV-subsidies (omschrijving steun: Modernisering landbouwbedrijven, onderdeel verduurzaming land- en tuinbouw).

Juridiskais pamats: Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrijas subsīdiju shēma — 1. panta 2. punkts, 1. panta 3. punkts, 1. panta 20. punkts, 2. panta 1. punkts, 2. panta 2. punkts, 2. panta 37. punkts.

Īstenošanas datums: Cik drīz vien iespējams, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 20. panta 1. punktu.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim.

Atbalsta mērķis: Mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmumu pilnveidošanā un modernizācijā, lai uzlabotu ražošanas procesu un produktu kvalitāti un ilgtspējību. Ieguldījumus var arī izmantot, lai ražotu jaunus vai labākus produktus un/vai paaugstinātu ražošanas efektivitāti.

Atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4. pantam. Attaisnotās izmaksas ietver ieguldījumu izmaksas.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Visi galvenie lauksaimniecības uzņēmumi, kas ražo EK līguma I pielikumā minētos produktus.

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Postbus 20401

2500 EK Den Haag

NEDERLAND

Tīmekļa vietne: http://www.minlnv.nl/loket

http://wetten.overheid.nl/BWBR0021281/geldigheidsdatum_08-04-2009 > 1. panta 2. punkts, 1. panta 3. punkts, 1. panta 20. punkts, 2. panta 1. punkts, 2. panta 2. punkts, 2. panta 37. punkts

Cita informācija: Ir runa par papildu summas (EUR 76,60 miljoni), kas noteikta XA 86/2007, nomainīšanu. Jaunā papildu summa, ieskaitot XA 86/07 noteikto papildu summu, ir EUR 332,6 miljoni.

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/18

Izraksts no lēmuma par Glitnir Banki hf. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvu 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju

2009/C 183/09

UZAICINĀJUMS IESNIEGT PRASĪBU – TERMIŅI, KAS JĀIEVĒRO

Glitnir banki hf, reģistrācijas Nr. 550500-3530, kuras juridiskā adrese ir Kirkjusandur 2, 105 Reykjavík, Iceland, bet pašreizējā atrašanās vieta Sóltún 26, 105 Reykjavík, saskaņā ar Reikjavīkas apgabaltiesas nolēmumu ir piešķirts moratorijs līdz 2009. gada 13. novembrim. 2009. gada 12. maijā Reikjavīkas apgabaltiesa iecēla bankas likvidācijas padomi, kura galvenokārt izskatīs pret banku iesniegtās prasības laikposmā, kad moratorijs ir spēkā, un pēc tam, kad pēc moratorija noslēgšanas sāksies likvidācijas process.

Darbojās šādas bankas filiāles un biroji:

filiāle Apvienotajā Karalistē: Glitnir Bank London Branch, pēdējā juridiskā adrese: 41 Lothbury, London EC2R 7HF, England;

filiāle Kanādā: Glitnir Bank Canadian Branch, pēdējā juridiskā adrese: 1718 Argyle Street, Suite 810, Halifax, Nova Scotia B3J 3N6, Canada;

pārstāvniecība Ķīnā: pēdējā juridiskā adrese: Rm 802A, Citigroup Tower, 33 Hua Yuan Shi Qiao Road, Shanghai 200120, People’s Republic of China.

Atsauces diena ir 2008. gada 15. novembris. Dienu, kurā uzsāk prasību izskatīšanu, nosaka, pamatojoties uz Likuma Nr. 44/2009 stāšanos spēkā, un tā ir 2009. gada 22. aprīlis.

Visas puses, kuras pieprasa jebkura veida parādu atmaksu vai citu tiesību atgūšanu no Glitnir banki hf, piemēram, bankas kontrolētos aktīvus, tostarp prioritārās prasības un in re nostiprinātās prasības, tiek aicinātas iesniegt savas prasības bankas likvidācijas padomei sešu mēnešu laikā no šā paziņojuma pirmās publicēšanas dienas, proti, 2009. gada 26. maija. Tādējādi prasību iesniegšanas termiņš ir 2009. gada 26. novembris. Prasības jāiesniedz pa pastu bankas likvidācijas padomē: Sóltún 26, 105 Reykjavík, Iceland; prasību saturam jāatbilst norādījumiem, kuri sniegti Likuma par bankrotu Nr. 21/1991 117. panta otrajā un trešajā daļā. Kreditoriem norādīts savās prasībās ietvert tādu attiecīgās prasības stāvokli, kāds tas bija 2009. gada 22. aprīlī.

Prasības, kurās summa norādīta ārvalstu valūtā, jāiesniedz, to norādot attiecīgajā valūtā. Tādas dalībvalsts kreditors, kura ietilpst Eiropas Ekonomikas zonā vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā, drīkst iesniegt prasības savas valsts valodā. Šādiem prasību iesniegumiem jāpievieno tulkojums īslandiešu valodā; prasības angļu valodā drīkst iesniegt bez tulkojuma. Citi kreditori var iesniegt savas prasības īslandiešu vai angļu valodā.

Ja prasību neiesniedz iepriekšminētajā termiņā, to uzskata par spēkā neesošu, kā paredzēts Likuma par bankrotu Nr. 21/1991 118. pantā, izņemot gadījumus, kuros piemēro minētā panta 1.–6. punktā paredzētos izņēmumus.

Atkārtoti norādīts, ka kreditors, iesniedzot prasību, ir atteicies no konfidencialitātes tiesībām (bankas noslēpuma) attiecībā uz konkrēto prasību.

Kreditoru sanāksme notiks ceturtdien, 2009. gada 17. decembrī plkst. 10.00 viesnīcā “Hilton Hotel Nordica”, Suðurlandsbraut 2, 108 Reykjavík. Tiesības piedalīties sanāksmē ir pusēm, kuras ir iesniegušas prasības pret banku. Minētajā sanāksmē apspriedīs iesniegtās prasības un informēs par likvidācijas padomes lēmumu, ja tas jau būs pieejams. Kreditoriem, kuri iesnieguši prasības pret banku, iesniegto prasību sarakstu darīs pieejamu vismaz vienu nedēļu pirms iepriekš minētās sanāksmes.

Turpmāka informācija par prasību iesniegšanu un prasību izskatīšanu būs pieejama bankas tīmekļa vietnē: http://www.glitnirbank.com

Reikjavīka, 2009. gada 9. jūlijs

Glitnir banki hf likvidācijas padome

Steinunn GUðBJARTSDÓTTIR, Augstākās tiesas prokurore

Einar Gautur STEINGRÍMSSON, Augstākās tiesas prokurors

Páll EIRÍKSSON, Apgabaltiesas prokurors

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/20

Austrijas valsts procedūra ierobežotu gaisa satiksmes tiesību piešķiršanai

2009/C 183/10

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/2004 uz sarunām par gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm un šo nolīgumu īstenošanu 6. pantu Eiropas Komisija publicē informāciju par turpmāk izklāstīto valsts procedūru, ar kuras palīdzību tiesības veikt gaisa satiksmi tiek sadalītas starp atbilstīgiem Kopienas pārvadātājiem, ja šīs tiesības ir ierobežotas saskaņā ar gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm

“AUSTRIJAS FEDERĀLAIS

OFICIĀLAIS VĒSTNESIS”

2008. gada komplekts	Publicēts 2008. gada 2. jūlijā	I daļa
96. Federālais likums:	2008. gada Federālais likums par starpvalstu gaisa satiksmi (Zwischenstaatlicher Luftverkehr 2008, BGzLV 2008)
	(Nacionālā padome [Nationalrat, NR]: GP XXIII RV 538 AB 581, 63. lpp. Federālā padome [Bundesrat, BR]: AB 7976, 757. lpp.)
2008. gada 96. Federālais likums par starpvalstu gaisa satiksmi (BGzLV 2008)

Nacionālā padome ir nolēmusi šādi.

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi, gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums

Piemērošanas joma

1. pants. Šis federālais likums regulē procedūru, kā trešo valstu gaisa pārvadātājiem piešķir un kā tie izmanto gaisa satiksmes tiesības:

1)	pārvadājumiem no trešām valstīm un uz tām, kā arī

2)	pārvadājumiem Austrijā.

Definīcijas

2. pants. Šajā federālajā likumā:

1)	“gaisa satiksmes tiesības” ir tiesības veikt gaisa komercpārvadājumus no trešām valstīm un uz tām;

2)	“regulāri gaisa pārvadājumi” ir pārvadājumi, kuru uzdevumus ir regulāri nodrošināt sabiedrisko transportu konkrētos maršrutos saskaņā ar lidojumu plāniem;

3)	“neregulāri gaisa pārvadājumi” ir jebkuri citi gaisa komercpārvadājumi;

4)	“lidojumu plāns” ir gaisa pārvadātāja piedāvājums konkrētā pārvadājumu periodā;

5)	“vasaras lidojumu plānošanas sezona” ir kalendārā gada periods, kas sākas marta pēdējā svētdienā un beidzas oktobra pēdējā svētdienā;

6)	“ziemas lidojumu plānošanas sezona” ir kalendārā gada periods, kas sākas oktobra pēdējā svētdienā un beidzas nākamā kalendārā gada marta pēdējā sestdienā;

7)	“lidojumu plānošanas sezona” ir vasaras lidojumu plānošanas sezona vai ziemas lidojumu plānošanas sezona;

8)	“trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai nav tai pielīdzināma, pamatojoties uz starpvalstu nolīgumu;

9)	“ietilpība” ir pasažieru vietu skaits un pieejamais derīgās kravas apjoms, ko noteiktā laikposmā piedāvā regulāros gaisa komercpārvadājumos;

10)	“Kopienas gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadātājs, kuram Eiropas Savienības dalībvalsts vai, pamatojoties uz starpvalstu nolīgumu, tai pielīdzināma valsts ir izsniegusi darbības licenci saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu, OV L 240, 24.8.1992., 1.–7. lpp.;

11)	“Austrijā reģistrēts Kopienas gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadātājs, kuram ir izsniegta darbības licence saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2407/92 un kurš aktīvi un faktiski darbojas gaisa pārvadājumu jomā Austrijā saskaņā ar stabiliem nolīgumiem neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās formas.

Sarunas par gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumiem un to noslēgšana

(1)

Saskaņā ar šā federālā likuma noteikumiem Federālā valdība noslēdz starpvalstu nolīgumus ar trešām valstīm par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem no trešām valstīm un uz tām (gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi), uz kuriem attiecas šā federālā likuma piemērošanas joma, turklāt tas neietekmē citus piemērojamos tiesību aktus.

(2)

Par gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu, ko noslēdz ar trešām valstīm, sagatavošanu un sarunu risināšanu ir atbildīgs Federālais Eiropas un starptautisko lietu ministrs, saskaņojot to ar Federālo satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministru. Turklāt, ja tiek skarta cita federālā ministra darbības joma, nolīgums ir jāsaskaņo arī ar viņu. Piemērojot 1986. gada Federālā likuma par ministrijām (Bundesministeriengesetz), “Federālais Oficiālais Vēstnesis ”(Bundesgesetzblatt, BGBl.) Nr. 76/1986, 15. pantu attiecīgi spēkā esošajā redakcijā, Federālais Eiropas un starptautisko lietu ministrs savas pilnvaras var nodot Federālajam satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministram.

(3)	Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs, pamatojoties uz saskaņā ar 1. un 2. punktu noslēgtu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu, savas darbības jomas ietvaros var sagatavot, risināt sarunas un noslēgt administratīvu līgumu par izpildes regulējumu.

(4)

Austrijā reģistrēti Kopienas gaisa pārvadātāji un citi uzņēmumi un iestādes, uz ko attiecas 2. vai 3. punktā minētās sarunas par gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīguma saturu, ņemot vērā atbilstīgas sarunu risināšanas prasības, var piedalīties 2. un 3. punktā minētajās sarunās par gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu. Turklāt ir jārīkojas nediskriminējošā veidā.

Gaisa satiksmes tiesību piešķiršana

(1)

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā, ņemot vērā sabiedrības intereses, otras līgumslēdzējas valsts izraudzītiem gaisa pārvadātājiem konkrētos lidojumu maršrutos (7. pants) var noteikt pienākumu piešķirt šādas tiesības (gaisa satiksmes tiesības):

1)	tiesības lidot pāri federatīvajai teritorijai bez nosēšanās;

2)	tiesības nosēsties federatīvajā teritorijā nekomerciālā nolūkā (nosēsties tehnisku iemeslu dēļ);

3)	tiesības pārvadāt pasažierus, kravu un pastu no citas līgumslēdzējas valsts uz Austriju, ieskaitot punktus pirms tās robežām, starppunktus un punktus aiz tās robežām, un otrādi;

4)	tiesības pārvadāt pasažierus, kravu un pastu no trešām valstīm uz Austriju, ieskaitot punktus pirms tās robežām, starppunktus un punktus pēc tās robežām, un otrādi.

(2)	Ņemot vērā sabiedrības intereses saistībā ar 1. punktā minēto gaisa satiksmes tiesību piešķiršanu, jo īpaši cenšas panākt, lai otra līgumslēdzēja valsts Austrijas Republikas izraudzītiem gaisa pārvadātājiem piešķirtu līdzvērtīgas gaisa satiksmes tiesības.

(3)

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā trešās valsts gaisa pārvadātājam var piešķirt tiesības veikt pasažieru, kravas un pasta komercpārvadājumus federatīvajā teritorijā (kabotāža), ja tas nav pretrunā sabiedrības interesēm un Austrijā reģistrētiem Kopienas gaisa pārvadātājiem attiecīgajā valstī piešķir līdzvērtīgas tiesības.

Gaisa pārvadājumu piedāvājuma pielāgošana gaisa pārvadājumu pieprasījumam

5. pants. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā var vienoties, ka, izmantojot gaisa satiksmes tiesības, gaisa pārvadājumu piedāvājumu pielāgo:

1)	gaisa pārvadājumu pieprasījumam starp Austriju un otru līgumslēdzēju valsti;

2)	gaisa pārvadājumu pieprasījumam starp līgumslēdzējām valstīm un trešām valstīm, kuras skar attiecīgais maršruts;

3)	attiecīgā maršruta ekonomiski efektīvas darbības nosacījumiem.

Gaisa satiksmes tiesību atteikšana, atsaukšana un ierobežošana

6. pants. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā var vienoties, ka gaisa satiksmes tiesību izmantošanu atteic, atsauc vai ierobežo, ja:

1)	uzņēmums ir pārkāpis Austrijā piemērotos tiesību aktus vai

2)	uzņēmums nav izpildījis pienākumus, kas izriet no gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīguma, vai

netiek pierādīts, ka lielākā daļa no īpašuma tiesībām un faktiskās pilnvaras uzņēmumā, kuru izrauga otra līgumslēdzēja valsts, ir šai trešai valstij vai, pamatojoties uz starpvalstu nolīgumu, šai trešai valstij pielīdzināmai valstij, turklāt trešai valstij ir pielīdzināmas šīs trešās valsts fiziskas un juridiskas personas, vai

4)	netiek pierādīts, ka Austrijas izraudzīts uzņēmums atbilst 11. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Lidojumu maršrutu plāni

7. pants. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā, ņemot vērā sabiedrības intereses, vienojas par lidojumu maršrutiem, kuros izmanto gaisa satiksmes tiesības (lidojumu maršrutu plāni). Piemēro 4. panta 2. punktu.

Maksa par lidostu un to aprīkojuma izmantošanu, kā arī aeronavigācijas iekārtu un aeronavigācijas pakalpojumu sagatavošanu

8. pants. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā var vienoties, ka par lidostu un to aprīkojuma izmantošanu, kā arī aeronavigācijas iekārtu un aeronavigācijas pakalpojumu sagatavošanu iekasē maksu saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju, “Federālais Oficiālais Vēstnesis” Nr. 97/1949, 15. pantu.

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīguma citi noteikumi

(1)

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā papildus 3.–8. pantā minētajam saturam var paredzēt citus noteikumus, kas nepieciešami, lai gaisa pārvadātāji varētu atbilstīgi izmantot gaisa satiksmes tiesības, kā arī lai varētu atbilstīgi piemērot gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu, ar nosacījumu, ka Eiropas Kopienai nav ekskluzīvas kompetences regulēt attiecīgo jautājumu.

(2)

Par noteikumiem 1. punkta nozīmē uzskata tiesisko regulējumu par:

1)	gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu;

2)	ienākumu pārskaitījumiem;

3)	atbrīvojumiem no nodokļiem un nodevām;

4)	konsultāciju un strīdu risināšanas mehānismiem.

2. NODAĻA

Gaisa satiksmes tiesību izmantošana

Gaisa satiksmes tiesību saraksts

(1)

Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs izveido gaisa satiksmes tiesību sarakstu. Sarakstā ietver šādu informāciju:

1)	šajā federālajā likumā, kas ir gaisa satiksmes tiesību izmantošanas pamats, noteiktās procedūras apraksts;

2)	trešo valstu piešķirto gaisa satiksmes tiesību, tostarp iespējamo ierobežojumu, saraksts;

3)	ieplānotu sarunu par gaisa pārvadājumiem (3. pants) saraksts;

4)	saskaņā ar 15., 16. pantu un 23. panta 4. punktu piešķirtu ierobežotu gaisa satiksmes tiesību saraksts;

5)	piešķirtu ierobežotu un vēl atkārtoti nepiešķirtu gaisa satiksmes tiesību atsaukumu, ko regulē 16. pantā, saraksts;

6)	publikācijas, ko iekļauj sarakstā, pamatojoties uz ierobežotu gaisa satiksmes tiesību piešķiršanas procedūru (15. un 16. pants);

7)	spēkā esošu atļauju, kas izsniegtas saskaņā ar 12. pantu, saraksts;

8)	cita informācija, kurai ir nozīme attiecībā uz gaisa satiksmes tiesību izmantošanu.

(2)	Ar gaisa satiksmes tiesību sarakstu var iepazīties visi Kopienas gaisa pārvadātāji, kā arī visi uzņēmumi un iestādes, kas var pierādīt pamatotu interesi iegūt sarakstā norādīto informāciju.

Gaisa pārvadātāju izraudzīšana

(1)	Ja gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā Austrijas Republikai piešķir tiesības izraudzīt gaisa pārvadātājus, kuri no otras līgumslēdzējas valsts saņem izmantojamās gaisa satiksmes tiesības, par šo uzņēmumu izraudzīšanu ir atbildīgs Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs.

(2)

Drīkst izraudzīt tikai Kopienas gaisa pārvadātājus, ja nepieciešams, saskaņā ar 15. vai 16. pantu piešķirot ierobežotas gaisa satiksmes tiesības. Tiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

1)	tie ir reģistrēti Austrijā;

2)	to rīcībā ir iecerēto gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamie tehniskie un finanšu resursi;

3)	arī citādā ziņā tie ir piemēroti, lai veiktu ar iecerētajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem saistītus uzdevumus, jo īpaši attiecībā uz gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu.

(3)	Izraudzīšanu veic ne vēlāk kā dienā, kad Austrijā reģistrētam gaisa pārvadātājam izsniedz atļauju saskaņā ar 12., 13. vai 14. pantu.

(4)

Izraudzīšanu atsauc, ja:

1)	izraudzītais uzņēmums neatbilst 2. punktā noteiktajiem kritērijiem;

2)	sešu mēnešu periodā neuzsāk izmantot gaisa satiksmes tiesības, kurām tas ir izraudzīts, vai šādā periodā neizmanto šādas gaisa satiksmes tiesības, izņemot gadījumu, ja gaisa pārvadātājs var pierādīt, ka darbība nav uzsākta vai netiek veikta nepārvaramas varas dēļ;

3)	vajadzības gadījumā, pamatojoties uz gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīguma noteikumiem, saskaņā ar kuriem Austrijā reģistrēts gaisa pārvadātājs ierobežoti izmanto gaisa satiksmes tiesības, ja nepieciešams, veicot 15. vai 16. pantā paredzēto procedūru.

Gaisa komercpārvadājumi no/uz valstīm, ar kurām nav noslēgts gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums

(1)

Ja vien starpvalstu nolīgumos nav noteikts citādi, Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs, ja tiek iesniegts lūgums, var izsniegt atļauju veikt personu vai īpašuma komercpārvadājumus no/uz valstīm, ar kurām nav noslēgts gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums, izmantojot gaisa kuģus regulāriem vai neregulāriem gaisa pārvadājumiem, ja tas nav pretrunā sabiedrības interesēm, jo īpaši aviācijas drošības interesēm vai vispārējām ekonomiskām interesēm.

(2)

Lai Kopienas gaisa pārvadātājam varētu izsniegt 1. punktā minēto atļauju, ir jāpierāda, ka ir izpildītas 11. panta 2. punktā noteiktās izraudzīšanas prasības. Ja, piešķirot gaisa satiksmes tiesības Austrijā reģistrētiem Kopienas gaisa pārvadātājiem, attiecīgā trešā valsts piemēro ierobežojumus, attiecīgajam gaisa pārvadātājam piešķir attiecīgās ierobežotās gaisa satiksmes tiesības saskaņā ar 15., 16. pantu vai 23. panta 4. punktu.

(3)

Lai trešās valsts gaisa pārvadātājam varētu izsniegt 1. punktā minēto atļauju, ir jāpierāda, ka:

1)	attiecīgajam gaisa pārvadātājam tā rezidences valstī ir atļauts veikt darbību;

2)	Austrijā reģistrētiem Kopienas gaisa pārvadātājiem ir atļauts veikt darbību attiecīgā gaisa pārvadātāja rezidences valstī ar tādiem pašiem noteikumiem.

(4)

Lūgumu piešķirt 1. punktā minēto atļauju iesniedz ne vēlāk kā 30 dienu vai, ja Kopienas gaisa pārvadātājs lūdz izmantot pašlaik nepiešķirtas ierobežotas gaisa satiksmes tiesības, ne vēlāk kā 60 dienu pirms iecerētā darbības uzsākšanas datuma, un tajā norāda 13. panta 1. punktā minēto informāciju. Ja atļaujas darbības laikā uzņēmums plāno mainīt darbību, kurai ir piešķirta atļauja, par to rakstveidā paziņo Federālajam satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministram ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms plānotā izmainītās darbības uzsākšanas datuma, lai varētu izsniegt 1. punktā minēto atļauju.

(5)

1. punktā minētās atļaujas izsniedz, piemērojot nosacījumus, termiņus vai pienākumus tādā mērā, kādā tas ir nepieciešams sabiedrības interesēs, jo īpaši aviācijas drošības interesēs un vispārējās ekonomiskās interesēs. Tomēr atļaujas darbības laiks beidzas attiecīgās lidojumu plānošanas sezonas beigās.

(6)

Saskaņā ar 1. punktu izsniegtas atļaujas atsauc:

1)	ja ir zudis vai atļaujas izsniegšanas brīdī nebija izpildīts kāds no tās izsniegšanas nosacījumiem un šī nepilnība aizvien turpinās;

2)	ja gaisa pārvadātājs nepilda saskaņā ar 1. punktu izsniegtā atļaujā noteiktu pienākumu.

(7)	Pirms 1. punktā minētās atļaujas izsniegšanas Kopienas gaisa pārvadātājam, ja to lūdz attiecīgā trešā valsts, veic izraudzīšanu, piemērojot 11. panta noteikumus, un, ja nepieciešams, saskaņā ar 11. panta 4. punkta 3. apakšpunktu atsauc cita Kopienas gaisa pārvadātāja izraudzīšanu.

Regulāri gaisa komercpārvadājumi

(1)

Gaisa pārvadātāji drīkst veikt personu vai īpašuma regulārus gaisa komercpārvadājumus (2. panta 2. punkts) no trešām valstīm un uz tām tikai tad, ja uzņēmums Austro Control GmbH ir izsniedzis atļauju iecerētajiem lidojumu plāniem (lidojumu plānu atļauja). Lūgumu izsniegt lidojumu plānu atļauju iesniedz rakstveidā ne vēlāk kā 30 dienu vai, ja Kopienas gaisa pārvadātājs lūdz izmantot pašlaik nepiešķirtas ierobežotas gaisa satiksmes tiesības, ne vēlāk kā 60 dienu pirms iecerētā darbības uzsākšanas datuma, un papildus pieprasītajiem lidojumu plāniem:

1)	tajā norāda informāciju par izmantoto gaisa kuģu tipiem, pasažieru vietu skaitu vai attiecīgi kravas ietilpību;

2)	ja atļauju lūdz trešās valsts gaisa pārvadātājs, iesniedz pierādījumu par apdrošināšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 785/2004 par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem, OV L 138, 30.4.2004., 1. lpp.;

3)	ja atļauju lūdz Kopienas gaisa pārvadātājs, lūgumā norāda informāciju, kas pierāda atbilstību izraudzīšanas prasībām (11. panta 2. punkts).

(2)	Ja atļaujas darbības laikā uzņēmums plāno izmaiņas 1. punktā minētajā informācijā, par to rakstveidā paziņo uzņēmumam Austro Control GmbH ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms plānotā mainītās darbības uzsākšanas datuma, lai varētu izsniegt atļauju.

(3)

Lidojumu plānu atļaujas drīkst izsniegt tikai tad, ja saskaņā ar piemērojamā gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīguma noteikumiem un šā federālā likuma noteikumiem pastāv nepieciešamās gaisa satiksmes tiesības un tas nav pretrunā sabiedrības interesēm, jo īpaši aviācijas drošības interesēm un vispārējām ekonomiskām interesēm. Lidojumu plānu atļaujas izsniedz, piemērojot nosacījumus, termiņus vai pienākumus tādā mērā, kādā tas ir nepieciešams sabiedrības interesēs, jo īpaši aviācijas drošības interesēs un vispārējās ekonomiskās interesēs. Tomēr lidojumu plānu atļaujas darbības laiks beidzas attiecīgās lidojumu plānošanas sezonas beigās. Turklāt lidojumu plānu atļauju izsniedz ar nosacījumu, ka darbība ir jāuzsāk četru nedēļu laikā no iestādes izsniegtajā atļaujā norādītā datuma un atļaujā minētajā periodā darbību nedrīkst apturēt ilgāk nekā divas nedēļas, pretējā gadījumā atļauja vairs nav spēkā, izņemot gadījumu, ja gaisa pārvadātājs var pierādīt, ka darbība nav uzsākta vai netiek turpināta nepārvaramas varas dēļ.

(4)	Neietekmējot 3. punktu, Kopienas gaisa pārvadātājiem lidojumu plānu atļaujas izsniedz tikai tad, ja tie atbilst 11. panta 2. punktā minētajām izraudzīšanas prasībām un attiecīgā gadījumā tiem ir piešķirtas attiecīgās ierobežotās gaisa satiksmes tiesības saskaņā ar 15., 16. vai 23. pantu.

(5)

Lidojumu plānu atļaujas atsauc, ja:

1)	ir zudis vai atļaujas izsniegšanas brīdī nebija izpildīts kāds no tās izsniegšanas nosacījumiem un šī nepilnība aizvien turpinās;

2)	gaisa pārvadātājs nepilda lidojumu plānu atļaujā noteiktu pienākumu.

(6)	Trešo valstu gaisa pārvadātāji drīkst veikt personu vai īpašuma regulārus gaisa komercpārvadājumus (2. panta 2. punkts) federatīvajā teritorijā tikai tad, ja uzņēmums Austro Control GmbH ir izsniedzis atļauju šādam mērķim. Piemēro 1.–5. punktu.

Neregulāri gaisa komercpārvadājumi

(1)	Gaisa pārvadātāji drīkst veikt personu vai īpašuma neregulārus gaisa komercpārvadājumus no trešām valstīm un uz tām tikai tad, ja uzņēmums Austro Control GmbH ir izsniedzis atļauju šādam mērķim. Attiecīgi piemēro 13. pantu.

(2)	Trešo valstu gaisa pārvadātāji drīkst veikt personu vai īpašuma neregulārus gaisa komercpārvadājumus (2. panta 3. punkts) federatīvajā teritorijā tikai tad, ja uzņēmums Austro Control GmbH ir izsniedzis atļauju šādam mērķim. Attiecīgi piemēro 13. pantu.

(3)

Saskaņā ar 1. vai 2. punktu izsniegtas atļaujas atsauc, ja:

1)	ir zudis vai atļaujas izsniegšanas brīdī nebija izpildīts kāds tās izsniegšanas nosacījums un šī nepilnība aizvien turpinās;

2)	gaisa pārvadātājs nepilda saskaņā ar 1. vai 2. punktu izsniegtā atļaujā noteiktu pienākumu.

(4)

1. punktā minētā atļauja nav nepieciešama:

1)	lidojumiem, lai veiktu humānās palīdzības pienākumus vai sniegtu palīdzību ārkārtas gadījumos;

2)	lidojumiem, ko Kopienas gaisa pārvadātāji veic ar gaisa kuģiem, kuru maksimālā pieļaujamā pacelšanās masa ir līdz 14 000 kg;

3)	Daudzpusējās konvencijas par komerciālām tiesībām, kas attiecas uz neregulāriem gaisa pārvadājumiem Eiropā, “Federālais Oficiālais Vēstnesis” Nr. 163/1957, 2. pantā minētajiem lidojumiem.

Ierobežotu gaisa satiksmes tiesību piešķiršana

(1)

Ja Kopienas gaisa pārvadātājs iesniedz lūgumu saskaņā ar 12., 13. vai 14. pantu un tas attiecas uz pašlaik nepiešķirtu ierobežotu gaisa satiksmes tiesību izmantošanu, šo lūgumu nekavējoties nosūta Federālajam satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministram. Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs šādu lūgumu publicē, reģistrējot to gaisa satiksmes tiesību sarakstā (10. pants). Saskaņā ar 12., 13. vai 14. pantu iesniegtu Kopienas gaisa pārvadātāja lūgumu par attiecīgo gaisa satiksmes tiesību izmantošanu ņem vērā, pat ja to iesniedz pēc 12. panta 4. punktā vai attiecīgi 13. panta 1. punktā noteiktā termiņa beigām, ja vien to iesniedz 30 dienu laikā no pirmā lūguma publicēšanas dienas.

(2)

Ja pēc 1. punktā minētās publikācijas neviens cits Kopienas gaisa pārvadātājs savlaicīgi neiesniedz lūgumu saskaņā ar 12., 13. vai 14. pantu par attiecīgo gaisa satiksmes tiesību izmantošanu, tad, ja ir izpildītas prasības, lai varētu izsniegt atļauju saskaņā ar 12., 13. vai 14. pantu, Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs ar rakstveida lēmumu piešķir attiecīgās gaisa satiksmes tiesības Kopienas gaisa pārvadātājam, kurš ir iesniedzis lūgumu saskaņā ar 1. punktu.

(3)

Ja pēc 1. punktā minētās publikācijas viens vai vairāki Kopienas gaisa pārvadātāji savlaicīgi iesniedz lūgumu saskaņā ar 12., 13. vai 14. pantu par attiecīgo gaisa satiksmes tiesību izmantošanu, Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs izvēlas vienu no šiem iesniedzējiem. Izvēle notiek, ņemot vērā pretendentu salīdzinājumu attiecībā uz paredzēto gaisa pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti, kā arī attiecībā uz ieguldījumu citu sabiedrības interešu veicināšanā. Izvēles procedūras rezultāts parasti ir visu attiecīgajā maršrutā pieejamo gaisa satiksmes tiesību piešķiršana vienam pretendentam. Tomēr, ja ir jāveicina 4. un 5. punktā minētās intereses un, ņemot vērā ekonomiskos aspektus, tās ir pamatotas, gaisa satiksmes tiesības var sadalīt vairāku pretendentu starpā.

(4)

Novērtējot plānoto gaisa pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti saskaņā ar 3. punktu, jo īpaši ņem vērā:

1)	gaisa pārvadātāja tehniskos un finanšu resursus attiecībā uz iecerētajiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem;

2)	gaisa pārvadājumu pakalpojumu biežumu un laiku;

3)	pasažieru vietu izvietojumu gaisa kuģī;

4)	lidojuma maršrutu (tieša vai tranzīta satiksme);

5)	iecerēto gaisa pārvadājumu pakalpojumu cenas/kvalitātes attiecību, kas tiks piedāvāta pircējiem;

6)	citu transporta savienojumu pieejamību izlidošanas vai galamērķa vietā;

7)	gaisa pārvadājumu pakalpojumu paredzamo stabilitāti;

8)	gaisa pārvadājumu pakalpojumu uzsākšanu;

9)	gaisa pārvadājumu pakalpojumu pircēju atšķirīgu vajadzību ievērošanu.

(5)

Novērtējot plānoto gaisa pārvadājumu pakalpojumu ieguldījumu citu sabiedrības interešu veicināšanā saskaņā ar 3. punktu, jo īpaši ņem vērā:

1)	ieguldījumu saimnieciskās darbības, tostarp tūrisma, veicināšanā;

2)	gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju savstarpējās konkurences veicināšanu;

3)	aizsardzības no trokšņa aspektus (izmantoto gaisa kuģu trokšņa līmeņu salīdzinājumu).

(6)

Procedūras par gaisa satiksmes tiesību piešķiršanu dalībnieki ir visi gaisa pārvadātāji, kuri savlaicīgi iesnieguši lūgumu saskaņā ar 1. punktu vai attiecīgi 3. punktu. Ierobežotas gaisa satiksmes tiesības Federālais ministrs piešķir ar rakstveida lēmumu. Pēc tam, ja nepieciešams, saskaņā ar 11. panta 4. punkta 3. apakšpunktu veic izraudzīšanu vai attiecīgi atsauc izraudzīšanu un saskaņā ar 12., 13. vai 14. pantu izsniedz atļauju izmantot gaisa satiksmes tiesības.

(7)

Saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem konkrētas pašlaik nepiešķirtas ierobežotas gaisa satiksmes tiesības Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs piešķir vienam Kopienas gaisa pārvadātājam, pat ja tas nav iesniedzis lūgumu saskaņā ar 12., 13. vai 14. pantu, ja attiecīgais lūgums piešķirt gaisa satiksmes tiesības tiek iesniegts ne agrāk kā sešas nedēļas, bet ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms plānotās tiesību izmantošanas uzsākšanas. Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs šādu lūgumu publicē, reģistrējot to gaisa satiksmes tiesību sarakstā (10. pants). Ja 30 dienu laikā pēc publikācijas neviens cits Kopienas gaisa pārvadātājs neiesniedz lūgumu piešķirt attiecīgās gaisa satiksmes tiesības, Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs ar rakstveida lēmumu piešķir pieprasītās gaisa satiksmes tiesības Kopienas gaisa pārvadātājam, kurš ir iesniedzis lūgumu.

(8)	Ja 30 dienu laikā pēc 7. punktā minētās publikācijas viens vai vairāki Kopienas gaisa pārvadātāji iesniedz lūgumu par attiecīgo ierobežoto gaisa satiksmes tiesību piešķiršanu, Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs veic izvēles procedūru, attiecīgi piemērojot 3.–6. punktu.

(9)

Ja gaisa pārvadātājs, kuram saskaņā ar 7. vai 8. punktu ir piešķirtas gaisa satiksmes tiesības, piešķiršanas brīdī vēl nav izpildījis visas izraudzīšanas prasības (11. panta 2. punkts), šo prasību izpilde ir jāpierāda ne vēlāk kā līdz brīdim, kad saskaņā ar 12., 13. vai 14. pantu izsniedz pirmo atļauju, lai varētu izmantot piešķirtās gaisa satiksmes tiesības, pretējā gadījumā ar rakstveida lēmumu piešķirtās tiesības atsauc.

(10)

Ņemot vērā 3.–5. punktā minētās intereses, ierobežotas gaisa satiksmes tiesības saskaņā ar 2., 3. 7. un 8. punktu var piešķirt, paredzot nosacījumus, pienākumus, neierobežotu termiņu vai termiņu līdz vienam gadam. Nosacījumi un pienākumi var iekļaut pienākumu efektīvi izmantot piešķirtās gaisa satiksmes tiesības. Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs uzrauga attiecīgo gaisa pārvadātāju, vai tas pilda pienākumus un ievēro piemērotos nosacījumus.

(11)	Ja nepārprotami nav paredzēts citāds regulējums, tiesību piešķiršana attiecas tikai uz pieprasīto lidojumu plānošanas sezonas veidu (vasaras lidojumu plānošanas sezonu vai ziemas lidojumu plānošanas sezonu).

Piešķirtu tiesību atsaukšana un ierobežotu gaisa satiksmes tiesību atkārtota piešķiršana

(1)

Saskaņā ar 15. pantu piešķirtas ierobežotas gaisa satiksmes tiesības atsauc, ja gaisa pārvadātājs:

1)	pārkāpj šā federālā likuma vai saskaņā ar šo federālo likumu noslēgta gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīguma noteikumus;

2)	nepilda lēmumā par tiesību piešķiršanu saskaņā ar 15. panta 10. punktu paredzētus pienākumus;

3)	neuzsāk piešķirto gaisa satiksmes tiesību izmantošanu sešu mēnešu laikā pēc piešķiršanas stāšanās spēkā vai tās nepārtraukti neizmanto sešu mēnešu periodā, izņemot gadījumu, ja gaisa pārvadātājs var pierādīt, ka darbība nav uzsākta vai netiek turpināta nepārvaramas varas dēļ;

4)	vairs neatbilst 11. panta 2. punktā noteiktajām izraudzīšanas prasībām;

5)	paziņo, ka turpmāk vairs neplāno izmantot piešķirtās gaisa satiksmes tiesības.

(2)	Ja saskaņā ar 1. punktu atsauc piešķirtās ierobežotās gaisa satiksmes tiesības, no atsaukuma spēkā stāšanās brīža tās uzskata par pašlaik nepiešķirtām ierobežotām gaisa satiksmes tiesībām. Attiecīgās gaisa satiksmes tiesības atkārtoti piešķir saskaņā ar 15. panta noteikumiem.

(3)

Ja saskaņā ar 15. pantu ierobežotas gaisa satiksmes tiesības Kopienas gaisa pārvadātājam ar lēmumu piešķir uz neierobežotu termiņu, Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs pēc pieciem gadiem no piešķirto tiesību spēkā stāšanās dienas, pamatojoties uz cita Kopienas gaisa pārvadātāja lūgumu, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem atkārtoti piešķir attiecīgās gaisa satiksmes tiesības. Attiecīgo lūgumu par ierobežotu gaisa satiksmes tiesību atkārtotu piešķiršanu iesniedz ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iecerētās attiecīgo gaisa satiksmes tiesību izmantošanas, un Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs to publicē, reģistrējot gaisa satiksmes tiesību sarakstā (10. pants). Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs, piemērojot 15. panta 3.–6. punktu, kā arī 15. panta 10. un 11. punktu, veic izvēles procedūru un atkārtoti piešķir attiecīgās gaisa satiksmes tiesības.

(4)

3. punktā minētās procedūras dalībnieki ir:

1)	gaisa pārvadātājs, kuram sākotnēji bija piešķirtas attiecīgās gaisa satiksmes tiesības;

2)	gaisa pārvadātājs, kurš iesniedzis lūgumu par tiesību atkārtotu piešķiršanu;

3)	jebkurš cits Kopienas gaisa pārvadātājs, kurš 30 dienu laikā pēc 3. punktā minētās publikācijas ir iesniedzis lūgumu atkārtoti piešķirt attiecīgās gaisa satiksmes tiesības.

(5)

Ja gaisa pārvadātājs, kuram saskaņā ar 3. vai 4. punktu atkārtoti piešķirtas gaisa satiksmes tiesības, piešķiršanas brīdī vēl nav izpildījis visas 11. panta 2. punktā noteiktās izraudzīšanas prasības, šo prasību izpilde ir jāpierāda ne vēlāk kā līdz brīdim, kad saskaņā ar 12., 13. vai 14. pantu izsniedz pirmo atļauju, lai varētu izmantot piešķirtās gaisa satiksmes tiesības, pretējā gadījumā ar rakstveida lēmumu piešķirtās tiesības atsauc.

Pārvadājumu tarifi

(1)	Ja tas ir nepieciešams, lai ievērotu sabiedrības intereses, Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs var noteikt, ka jāiesniedz lūgums atļaut pārvadājumu tarifus, ko piemēro gaisa pārvadātājs, kurš veic gaisa pārvadājumus no Austrijas un uz to vai Austrijas teritorijā.

(2)	Pārvadājumu tarifus izstrādā saskaņā ar tarifu izstrādāšanas jomā vispārpieņemtiem starptautiskiem principiem, tostarp, ja nepieciešams, saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2409/92, OV L 240, 24.8.1992., 15.–17. lpp.

(3)	Uzskata, ka 1. punktā minētā atļauja ir izsniegta, ja trīs nedēļu laikā pēc lūguma saņemšanas tā netiek atteikta.

Pārdošanas organizēšana

(1)

Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs var noteikt, ka trešo valstu izraudzītiem gaisa pārvadātājiem, lai tie varētu veikt komercdarbību, jo īpaši piedāvāt un pārdot biļetes savā birojā vai ar aģentu starpniecību, ir nepieciešama atļauja, ja attiecīgajā trešajā valstī šāda atļauja ir nepieciešama Austrijā reģistrētiem uzņēmumiem. Šādu pasākumu drīkst veikt tikai pēc tam, kad ir pilnībā izmantoti Līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (PTO līgums), “Federālais Oficiālais Vēstnesis” Nr. 1/1995, attiecīgi spēkā esošajā redakcijā, vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumā paredzētie strīdu izšķiršanas mehānismi.

(2)

Pamatojoties uz lūgumu, 1. punktā minēto atļauju izsniedz, ja:

1)	gaisa pārvadātājam savā rezidences valstī ir atļauts veikt darbību;

2)	tas nav pretrunā sabiedrības interesēm, jo īpaši vispārējām ekonomiskām interesēm;

3)	Austrijas izraudzītiem gaisa pārvadātājiem attiecīgajā citā valstī atļauj netraucēti un faktiski veikt 1. punktā minētās darbības;

4)	tas nav pretrunā Austrijas starptautiskiem pienākumiem.

(3)

1. punktā minēt atļauju izsniedz, piemērojot nosacījumus, termiņus un pienākumus tādā mērā, kādā tas ir nepieciešams vispārējās ekonomiskās interesēs, un katrā ziņā tikai tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, ar kādiem attiecīgi Austrijas izraudzītiem gaisa pārvadātājiem attiecīgajā citā valstī faktiski atļauj veikt 1. punktā minētās darbības.

(4)

Saskaņā ar 1. punktu izsniegtu atļauju atsauc:

1)	ja ir zudis vai atļaujas izsniegšanas brīdī nebija izpildīts kāds no tās izsniegšanas nosacījumiem un šī nepilnība aizvien turpinās;

2)	ja gaisa pārvadātājs nepilda saskaņā ar 1. punktu izsniegtā atļaujā noteiktu pienākumu.

3. NODAĻA

Procesuālie un nobeiguma noteikumi

Rīkojums

19. pants. Aviācijas drošības interesēs, ja tas atbilst aviācijas politikas vai vispārējām ekonomiskām interesēm, Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs, ņemot vērā starptautiskās aviācijas attīstību, rīkojumā var iekļaut sīkākus nosacījumus par:

1)	gaisa satiksmes tiesību saraksta izveidošanu un darbību (10. pants);

2)	atļauju izsniegšanu trešo valstu gaisa pārvadātājiem, ar kuriem rezidences valstīm nav noslēgti gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi (12. pants);

3)	lidojumu plānu atļauju izsniegšanu (13. pants);

4)	atļauju izsniegšanu neregulāru komercpārvadājumu veikšanai no trešām valstīm un uz tām (14. pants);

5)	ierobežotu gaisa satiksmes tiesību piešķiršanas procedūru (15., 16. pants);

6)	pārvadājumu tarifiem (16. pants);

7)	ar pārdošanas organizēšanu saistītu atļauju izsniegšanu (17. pants).

Augstākā instance un izskatīšana instancēs

20. pants. Gadījumos, kad, izpildot šo federālo likumu, kompetents ir uzņēmums Austro Control GmbH, Federālais satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministrs ir nākamā un augstākā instance, lai izskatītu strīdu pēc būtības.

Norma, ar ko nosaka sodu

(1)

Persona, kas:

1)	veic gaisa komercpārvadājumus, neiegūstot saskaņā ar šo federālo likumu nepieciešamās atļaujas, vai

2)	pretēji 17. panta noteikumiem izstrādā pārvadājumu tarifus, vai

3)	pretēji 18. panta noteikumiem piedāvā vai pārdod biļetes,

izdara administratīvu pārkāpumu, un teritoriālā administratīvā iestāde tai piemēro naudas sodu līdz 5 000 EUR, atkārtoti izdarīta pārkāpuma gadījumā – līdz 10 000 EUR.

(2)

Atšķirībā no Likuma par administratīvajiem sodiem (Verwaltungsstrafgesetz, VStG) 27. panta 2. punkta noteikumiem vietējā jurisdikcija:

1)	Austrijā reģistrētiem uzņēmumiem ir uzņēmējdarbības vietā vai, ja uzņēmumam ir vairākas filiāles, galvenajā uzņēmējdarbības vietā iekšzemē;

2)	iekšzemē nereģistrētiem uzņēmumiem, kas veic gaisa komercpārvadājumus, neiegūstot saskaņā ar šo federālo likumu nepieciešamās atļaujas, – šo lidojumu sākuma punktā vai galapunktā iekšzemē.

Pilnvarotās personas, kurām izsniedz vai paziņo lēmumus

22. pants. Lēmumus, ko pieņem saskaņā ar šo federālo likumu, likumīgi var izsniegt vai paziņot attiecīgā gaisa pārvadātāja pārstāvim. Gaisa pārvadātāja pārstāvji ir personas, kas nodarbinātas uzņēmuma uzņēmējdarbības vietā iekšzemē, vai attiecīgā uzņēmuma izmantoto gaisa kuģu atbildīgie piloti.

Stāšanās spēkā un pārejas noteikumi

(1)	Šis federālais likums stājas spēkā 2008. gada 1. novembrī.

(2)	No šā federālā likuma spēkā stāšanās dienas zaudē spēku 1997. gada Federālais likums par starpvalstu gaisa satiksmi (Bundesgesetz über den zwischenstaatlichen Luftverkehr, BGzLV 1997), “Federālais Oficiālais Vēstnesis”, I daļa, Nr. 101/1997.

(3)	Netiek ietekmēti 2008. gada 31. oktobrī saskaņā ar 1997. gada Federālo likumu par starpvalstu gaisa satiksmi spēkā esošie gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi un administratīvie līgumi, kā arī saskaņā ar 1997. gada Federālo likumu par starpvalstu gaisa satiksmi izsniegtās atļaujas.

(4)

Uzskata, ka no 2008. gada 1. novembra attiecīgajam gaisa pārvadātājam saskaņā ar 15. pantu, saglabājot 16. pantā paredzētās iespējama atsaukuma vai atkārtoti piešķiršanas tiesības, uz neierobežotu termiņu ir piešķirtas ierobežotas gaisa satiksmes tiesības, ko saskaņā ar 1997. gada Federālā likuma par starpvalstu gaisa satiksmi laikposmā no 2003. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. oktobrim izmantojis Kopienas gaisa pārvadātājs, kura uzņēmējdarbības vieta ir Austrijā.

Izpilde

(1)	Ja vien 2. punktā nav noteikts citādi, šā federālā likuma izpildi uztic Federālajam satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministram.

(2)	3.–9. panta izpildi uztic Federālajai valdībai.

FISCHER

GUSENBAUER

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/32

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta COMP/M.5529 – Oracle/Sun Microsystems)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2009/C 183/11

Komisija 2009. gada 30. jūlijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Oracle Corporation (“Oracle”, ASV) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Sun Microsystems, Inc. (“Sun”, ASV), iegādājoties akcijas.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—	Oracle: uzņēmumu programmatūras, tostarp starpprogrammatūras, datubāzu programmatūras un uzņēmumu lietojumu programmatūras un saistītu pakalpojumu izstrāde, ražošana un izplatīšana,

—	Sun: uz standartiem balstīta skaitļošanas infrastruktūra, tostarp uzņēmumu skaitļošanas sistēmas, programmatūra un uzglabāšana.

3.	Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma, iespējams, attiecas uz paziņoto darījumu. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību.

Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (+32 22964301 vai 22967244) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5529 – Oracle/Sun Microsystems uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

Merger Registry

J-70

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

5.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/s3

PAZIŅOJUMS

2009. gada 5. augustsEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī C 183 A tiks publicēts “Kopējais lauksaimniecības augu šķirņu katalogs – 27. pilnā izdevuma sestais papildinājums”.

Oficiālā Vēstneša abonenti bez maksas var saņemt tik daudz šā Oficiālā Vēstneša eksemplāru un valodas versiju, cik paredz to abonements. Lūdzam abonentus atsūtīt pilnīgi aizpildītu pievienoto pasūtījuma veidlapu, tajā minot abonementa reģistrācijas numuru (kods katras etiķetes kreisajā daļā, kas sākas ar O/…). Šis Oficiālais Vēstnesis būs pieejams bez maksas vienu gadu no publicēšanas datuma.

Citi interesenti šo Oficiālo Vēstnesi var pasūtīt par maksu kādā no mūsu pārdošanas birojiem (sk. http://publications.europa.eu/others/sales_agents_lv.html).

Šo Oficiālo Vēstnesi, tāpat kā visas Oficiālā Vēstneša sērijas (L, C, CA, CE), bez maksas var lasīt tiešsaistes režīmā http://eur-lex.europa.eu

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2009.183.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 183

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 5. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2009/C 183/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5489 – Bosch Thermotechnik/Loos) ( 1 )	1

2009/C 183/02	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem – Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 )	2

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2009/C 183/03	Euro maiņas kurss	3

2009/C 183/04	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/37.860 – Morgan Stanley Dean Witter/Visa International (atbilstoši Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmuma (2001/462/EK, EOTK) 15. un 16. pantam par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci – OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)	4

2009/C 183/05	Komisijas lēmuma kopsavilkums (2007. gada 3. oktobris) par procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/D1/37860 – Morgan Stanley/Visa International un Visa Europe) (izziņots ar dokumenta numuru C(2007) 4471) ( 1 )	6

2009/C 183/06	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/38.606 – Groupement des cartes bancaires (atbilstoši Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmuma (2001/462/EK, EOTK) 15. un 16. pantam par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci – OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)	9

2009/C 183/07	Komisijas lēmuma kopsavilkums (2008. gada 17. oktobris) par izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu (Lieta COMP/D1/38.606) (paziņots ar dokumenta numuru C(2007) 5060 galīgā redakcija)	12

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2009/C 183/08	Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	13

2009/C 183/09	Izraksts no lēmuma par Glitnir Banki hf. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvu 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju	18

2009/C 183/10	Austrijas valsts procedūra ierobežotu gaisa satiksmes tiesību piešķiršanai	20

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2009/C 183/11	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5529 – Oracle/Sun Microsystems) ( 1 )	32


2009/C 183/12	Paziņojums (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3