ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 74 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
52. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
II Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Komisija |
|
2009/C 074/01 |
||
|
IV Informācija |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA |
|
|
Komisija |
|
2009/C 074/02 |
||
|
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA |
|
2009/C 074/03 |
Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/37/EK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām īstenošanu ( 1 ) |
|
|
V Atzinumi |
|
|
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS |
|
|
Komisija |
|
2009/C 074/04 |
||
|
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU |
|
|
Komisija |
|
2009/C 074/05 |
Valsts Atbalsts — Ungārija — Valsts atbalsts C 1/09 (ex NN 69/08) — Iespējams atbalsts MOL — Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu ( 1 ) |
|
|
CITI AKTI |
|
|
Komisija |
|
2009/C 074/06 |
||
2009/C 074/07 |
||
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
II Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Komisija
28.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 74/1 |
Komisijas paziņojums par daudzumu, kas saskaņā ar dažām Kopienas atvērtām kvotām pieejams 2009. gada otrajam pusgadam attiecībā uz dažiem piena un piena produktu nozares produktiem
(2009/C 74/01)
Piešķirot importa licences 2009. gada pirmajam pusgadam par dažām kvotām, kas paredzētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 2535/2001 (1), licenču pieteikumi bija par daudzumiem, kas mazāki par attiecīgajiem produktiem pieejamajiem daudzumiem. Tāpēc katrai attiecīgajai kvotai ir jāaprēķina daudzums, kas pieejams laika posmā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 31. decembrim, ņemot vērā nepiešķirtos daudzumus, kas izriet no Komisijas 2008. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 1224/2008 (2) (ar ko nosaka to, par kādu apjomu var pieņemt importa licenču pieteikumus, kas iesniegti 2008. gada novembrī attiecībā uz dažiem piena produktiem saskaņā ar konkrētām tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001), un importa licenču pieprasījumus, kas 2008. gada novembra mēneša pirmajās 10 dienās iesniegti attiecībā uz Jaunzēlandes izcelsmes sviestu saskaņā ar kvotām ar kārtas numuru 09.4195 un 09.4182.
Daudzumi, kas laika posmam no 2009. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim pieejami par dažām Komisijas Regulā (EK) Nr. 2535/2001 minētajām kvotām importēšanas gada otrajā pusgadā, ir norādīti turpmāk.
(1) OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp.
(2) OV L 331, 10.12.2008., 5. lpp.
PIELIKUMS
IV Informācija
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
Komisija
28.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 74/3 |
Euro maiņas kurss (1)
2009. gada 27. marts
(2009/C 74/02)
1 euro=
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,3295 |
JPY |
Japānas jēna |
129,91 |
DKK |
Dānijas krona |
7,449 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,9285 |
SEK |
Zviedrijas krona |
10,8935 |
CHF |
Šveices franks |
1,5189 |
ISK |
Islandes krona |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
8,8 |
BGN |
Bulgārijas Ieva |
1,9558 |
CZK |
Čehijas krona |
27,225 |
EEK |
Igaunijas krona |
15,6466 |
HUF |
Ungārijas forints |
304,37 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,7096 |
PLN |
Polijas zlots |
4,6483 |
RON |
Rumānijas leja |
4,2515 |
TRY |
Turcijas lira |
2,2222 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,923 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,6446 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
10,3041 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
2,3312 |
SGD |
Singapūras dolārs |
2,016 |
KRW |
Dienvidkorejas vons |
1 792,41 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
12,73 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
9,0838 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,4705 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
15 285,26 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,8061 |
PHP |
Filipīnu peso |
64,08 |
RUB |
Krievijas rublis |
44,7692 |
THB |
Taizemes bats |
47,024 |
BRL |
Brazīlijas reāls |
3,0178 |
MXN |
Meksikas peso |
19,1149 |
INR |
Indijas rūpija |
67,333 |
Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
28.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 74/4 |
Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/37/EK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām īstenošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)
(2009/C 74/03)
ESO (1) |
Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments) |
Pirmā publikācija OJ |
Aizstātā standarta numurs |
Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme |
|
CEN |
EN 81-3:2000 + A1:2008 Drošības noteikumi liftu uzbūvei un uzstādīšanai — 3 daļa: Elektriskie un hidrauliskie kravas lifti |
28.1.2009. |
EN 81-3:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 81-40:2008 Drošuma noteikumi liftu būvēšanai un uzstādīšanai — Speciālie kravas un pasažieru lifti — 40 daļa: Cilvēkiem ar ierobežotu kustīgumu paredzētie kāpņu lifti un nolaidenās cēlējplatformas |
Šī ir pirmā publikācija |
— |
|
|
CEN |
EN 115-1:2008 Eskalatoru un slīdošo trotuāru drošums — 1 daļa: Uzbūve un uzstādīšana |
28.1.2009. |
EN 115:1995 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 201:1997 Gumijas un plastmasas apstrādes mašīnas — Preses ar injekcijas padevi — Drošības prasības |
4.6.1997. |
— |
|
|
EN 201:1997/A1:2000 |
20.5.2000. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.2000.) |
||
EN 201:1997/A2:2005 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.1.2006.) |
||
CEN |
EN 280:2001 Pārvietojamās paceļamās darba platformas — Konstrukciju aprēķini — Stabilitātes kritēriji — Uzbūve — Drošība — Pārbaudes un testi |
14.6.2002. |
— |
|
|
EN 280:2001/A1:2004 |
2.8.2006. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (2.8.2006.) |
||
CEN |
EN 289:2004 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Preses — Drošuma prasības |
28.1.2009. |
EN 289:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 349:1993 + A1:2008 Mašīnu drošums — Minimālās atstarpes, lai izvairītos no ķermeņa daļu saspiešanas |
22.8.2008. |
EN 349:1993 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 378-2:2008 Aukstumsistēmas un siltumsūkņi — Drošuma un vides aizsardzības prasības — 2 daļa: Konstruēšana, izgatavošana, testēšana, marķēšana un dokumentēšana |
22.8.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 415-1:2000 Iepakošanas mašīnu drošība — 1.daļa: Iepakošanas mašīnu un ar tām saistītā aprīkojuma klasifikācija un terminoloģija |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 415-2:1999 Iepakošanas mašīnu drošība — 2.daļa: Izgatavoto nekustīgo tvertņu iepakošanas mašīnas |
20.5.2000. |
— |
|
|
CEN |
EN 415-3:1999 Iepakošanas mašīnu drošība — 3.daļa: Formēšanas, aizpildīšanas un zīmogošanas mašīnas |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 415-4:1997 Iepakojuma iekārtu drošība — 4.daļa: Kravu automātiskie iekrāvēji un izkrāvēji |
4.6.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN 415-5:2006 Iepakošanas mašīnu drošība — 5.daļa: Iesaiņošanas mašīnas |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 415-6:2006 Iepakošanas mašīnu drošums — 6.daļa: Palešu ietīšanas mašīnas |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 415-7:2006 + A1:2008 Iepakošanas mašīnu drošums — 7 daļa: Vienveida un dažādu produktu grupu iepakošanas mašīnas |
28.1.2009. |
EN 415-7:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 415-8:2008 Iepakošanas mašīnu drošums — 8 daļa: Stīpošanas mašīnas |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 422:1995 Gumijas un plastmasas apstrādes mašīnas — Drošība — Plūsmas formējošās mašīnas, kas paredzētas izdobtu priekšmetu ražošanai — Prasības konstrukcijai un uzbūvei |
8.8.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN 453:2000 Pārtikas apstrādes mašīnas — Mīklas maisītāji — Drošības un higiēnas prasības |
10.3.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 454:2000 Pārtikas apstrādes mašīnas — Planetārie maisītāji — Drošības un higiēnas prasības |
10.3.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 474-1:2006 Zemes rakšanas mašīnas — Drošība — 1.daļa: Vispārīgās prasības |
8.5.2007. |
EN 474-1:1994 |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2008.) |
|
CEN |
EN 474-2:2006 + A1:2008 Zemesdarbu mašīnas — Drošums — 2 daļa: Prasības traktorbuldozeriem |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 474-2:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 474-3:2006 Zemes rakšanas mašīnas — Drošība — 3.daļa: Prasības iekrāvējiem |
8.5.2007. |
EN 474-3:1996 |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2008.) |
|
CEN |
EN 474-4:1996 Zemes rakšanas mašīnas — Drošība — 4.daļa: Prasības iekrāvējiem ar apgriezto kausu |
15.10.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN 474-5:1996 Zemes rakšanas mašīnas — Drošība — 5.daļa: Prasības hidrauliskajiem ekskavatoriem |
15.10.1996. |
— |
|
|
EN 474-5:1996/AC:1997 |
|
|
|
||
CEN |
EN 474-6:2006 Zemes rakšanas mašīnas — Drošība — 6.daļa: Prasības pašizgāzējiem |
8.5.2007. |
EN 474-6:1996 |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2008.) |
|
CEN |
EN 474-7:2006 Zemes rakšanas mašīnas — Drošība — 7.daļa: Prasības skrēperiem |
8.5.2007. |
EN 474-7:1998 |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2008.) |
|
CEN |
EN 474-8:2006 Zemes rakšanas mašīnas — Drošība — 8.daļa: Prasības greideriem |
8.5.2007. |
EN 474-8:1998 |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2008.) |
|
CEN |
EN 474-9:2006 Zemes rakšanas mašīnas — Drošība — 9.daļa: Prasības cauruļlicējiem |
8.5.2007. |
EN 474-9:1998 |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2008.) |
|
CEN |
EN 474-10:2006 Zemes rakšanas mašīnas — Drošība — 10.daļa: Prasības grāvju racējiem |
8.5.2007. |
EN 474-10:1998 |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2008.) |
|
CEN |
EN 474-11:2006 + A1:2008 Zemesdarbu mašīnas — Drošums — 11 daļa: Prasības zemes un atkritumu izgāztuvju blīvētājiem |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 474-11:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 474-12:2006 + A1:2008 Zemesdarbu mašīnas — Drošums — 12 daļa: Prasības trošu ekskavatoriem |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 474-12:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 500-1:2006 Pārvietojamās ceļu būves mašīnas — Drošums — 1.daļa: Kopīgās prasības |
8.5.2007. |
EN 500-1:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2008.) |
|
CEN |
EN 500-2:2006 + A1:2008 Mobilās autoceļu būvniecības mašīnas — Drošums — 2 daļa: Speciālās prasības ceļu frēzēm |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 500-2:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 500-3:2006 + A1:2008 Mobilās autoceļu būvniecības mašīnas — Drošums — 3 daļa: Speciālās prasības pamatnes noblietēšanas un līdzšinējā seguma pārstrādes mašīnām |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 500-3:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 500-4:1995 Pārvietojamās ceļu būves mašīnas — Drošība — 4.daļa: Specifiskās prasības blietēšanas mašīnām |
14.2.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN 500-6:2006 + A1:2008 Pārvietojamās autoceļu būvniecības mašīnas — Drošums — 6 daļa: Speciālās prasības asfalta klājējiem |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 500-6:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 528:2008 Sliežu krautņotājmašīnas — Drošuma prasības |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 528:1996 |
31.12.2009. |
|
CEN |
EN 536:1999 Ceļu būves mašīnas — Asfalta veidošanas ražotnes — Drošības prasības |
5.11.1999. |
— |
|
|
CEN |
EN 547-1:1996 + A1:2008 Mašīnu drošums — Cilvēka ķermeņa izmēri — 1 daļa: Kā noteikt izmērus, kas nepieciešami atverēm, kuras paredzētas visa ķermeņa iekļūšanai mašīnā (principi) |
28.1.2009. |
EN 547-1:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 547-2:1996 + A1:2008 Mašīnu drošums — Cilvēka ķermeņa izmēri — 2 daļa: Kā noteikt izmērus, kas nepieciešami piekļuves atverēm (principi) |
28.1.2009. |
EN 547-2:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 547-3:1996 + A1:2008 Mašīnu drošums — Cilvēka ķermeņa izmēri — 3 daļa: Antropometriskie dati |
28.1.2009. |
EN 547-3:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 574:1996 + A1:2008 Mašīnu drošums — Abu roku vadības ierīces — Funkcionālie aspekti — Konstruēšanas principi |
22.8.2008. |
EN 574:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 609-1:1999 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas — Bluķu šķēlēju drošība — 1.daļa: Ķīļa tipa šķēlēji |
11.6.1999. |
— |
|
|
EN 609-1:1999/A1:2003 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
CEN |
EN 609-2:1999 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas — Baļķu sadalītāju drošība — 2.daļa: Skrūves sadalītāji |
15.4.2000. |
— |
|
|
CEN |
EN 614-1:2006 Mašīnu drošība — Ergonomiskās projektēšanas principi — 1.daļa: Terminoloģija un pamatprincipi |
8.5.2007. |
EN 614-1:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (8.5.2007.) |
|
CEN |
EN 614-2:2000 + A1:2008 Mašīnu drošums — Ergonomiskie konstruēšanas principi — 2 daļa: Mašīnu konstrukcijas kopsakars ar darba uzdevumiem |
28.1.2009. |
EN 614-2:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 617:2001 Pastāvīgas uzglabāšanas iekārtas un sistēmas — Drošības un elektromagnētiskās saderības prasības iekārtām, lai uzglabātu beramos materiālus skābbarības torņos, bunkuros, atkritumu tvertnēs un piltuvēs |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 618:2002 Pastāvīgas transportēšanas iekārtas un sistēmas — Drošības un elektromagnētiskās saderības prasības iekārtām (izņemot fiksētu lentu konveijeriem), kas mehāniski transportē beramus materiālus |
24.6.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 619:2002 Pastāvīgas transportēšanas iekārtas un sistēmas — Drošības un elektromagnētiskās saderības prasības iekārtām, kas mehāniski transportē piepildītu iepakojumu |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 620:2002 Pastāvīgas transportēšanas iekārtas un sistēmas — Drošības un elektromagnētiskās saderības prasības fiksētu lentu konveijeriem, kas transportē beramus materiālus |
24.6.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 626-1:1994 + A1:2008 Mašīnu drošība — Kaitīguma, kurš rodas no bīstamām vielām, ko izdala mašīnas, samazināšana — 1.daļa: Principi un specifikācijas mašīnu ražotājiem |
28.1.2009. |
EN 626-1:1994 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 626-2:1996 + A1:2008 Mašīnu drošums — Veselības riska, ko rada kaitīgās vielas, kas izdalās no mašīnām, samazināšana — 2 daļa: Metodiskie norādījumi verifikācijas procedūrām |
22.8.2008. |
EN 626-2:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 627:1995 Liftu, eskalatoru un slīdošo trotuāru datu reģistrēšanas un uzturēšanas instrukcija |
28.11.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN 632:1995 Lauksaimniecības mašīnas — Labības kombaini un mobilie lopbarības pļāvēji — Drošība |
8.8.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN 690:1994 Lauksaimniecības mašīnas — Mēslojuma izkliedētāji — Drošība |
1.7.1995. |
— |
|
|
CEN |
EN 692:2005 Darbgaldi — Mehāniskās preses — Drošība |
2.8.2006. |
EN 692:1996 |
Darbības izbeigšanās datums (2.8.2006.) |
|
CEN |
EN 693:2001 Darbgaldi — Drošība — Hidrauliskās preses |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 703:2004 Lauksaimniecības mašīnas — Skābbarības kraušanas, maisīšanas un/vai smalcināšanas un sadales mašīnas — Drošība |
31.12.2005. |
EN 703:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN 704:1999 Lauksaimniecības mašīnas — Ķīpu savācēji — Drošība |
11.6.1999. |
— |
|
|
CEN |
EN 706:1996 Lauksaimniecības mašīnas — Vīnogulāju dzinumu apgriešanas mašīnas — Drošība |
22.3.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN 707:1999 Lauksaimniecības mašīnas — Cisternas maisījumiem — Drošība |
5.11.1999. |
— |
|
|
CEN |
EN 708:1996 Lauksaimniecības mašīnas — Augsnes apstrādes iekārtas ar piedziņu izpildmehānismiem — Drošība |
8.5.1997. |
— |
|
|
EN 708:1996/A1:2000 |
16.6.2000. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.9.2000.) |
||
CEN |
EN 709:1997 Lauksaimniecības un mežkopības mašīnas — Gājēja vadīti traktori ar uzmontētām augsnes frēzēm, augsnes frēzes, augsnes frēzes ar piedziņas riteni/ņiem — Drošība |
23.10.1997. |
— |
|
|
EN 709:1997/A1:1999 |
15.4.2000. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (15.4.2000.) |
||
CEN |
EN 710:1997 Drošības prasības liešanas formu un serdeņu izgatavošanas mašīnām un ražotnēm un ar to saistītām iekārtām |
13.3.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 741:2000 Nepārtrauktas pārkraušanas aprīkojums un sistēmas — Drošības prasības sistēmām un to komponentiem kravu pneimatiskajai pārkraušanai |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 745:1999 Lauksaimniecības mašīnas — Rotācijas un triecientipa (spriguļa princips) zāles pļāvēji — Drošība |
11.6.1999. |
— |
|
|
CEN |
EN 746-1:1997 Rūpnieciskās termoapstrādes iekārtas — 1.daļa: Vispārīgās drošības prasības rūpnieciskās termoapstrādes iekārtām |
4.6.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN 746-2:1997 Rūpnieciskās termoapstrādes iekārtas — 2.daļa: Drošības prasības dedzināšanas un degvielas transportēšanas sistēmām |
4.6.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN 746-3:1997 Rūpnieciskās termoapstrādes iekārtas — 3.daļa: Drošības prasības atmosfērgāzu ražošanai un lietošanai |
4.6.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN 746-4:2000 Rūpnieciskās termoapstrādes aprīkojums — 4.daļa: Īpašās drošības prasības karstās iegremdēšanas galvanizācijas termoprocesa iekārtām |
16.6.2000. |
— |
|
|
CEN |
EN 746-5:2000 Rūpnieciskās termoapstrādes iekārtas — 5.daļa: Īpašās drošības prasības sāls vannu termoapstrādes iekārtām |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 746-8:2000 Rūpnieciskās termoapstrādes iekārtas — 8.daļa: Īpašās drošības prasības dzesēšanas iekārtām |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 774:1996 Dārza iekārtas — Rokās turami dzīvžogu apgriezēji ar iebūvētu piedziņu — Drošība |
15.10.1996. |
— |
|
|
EN 774:1996/A1:1997 |
8.5.1997. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.1997.) |
||
EN 774:1996/A2:1997 |
23.10.1997. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.1997.) |
||
EN 774:1996/A3:2001 |
27.11.2001. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (27.11.2001.) |
||
CEN |
EN 786:1996 Dārza iekārtas — No aizmugures vadāmi un rokās turami zālienu un zālienu malu apgriezēji ar elektrisko piedziņu — Mehāniskā drošība |
15.10.1996. |
— |
|
|
EN 786:1996/A1:2001 |
27.11.2001. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (27.11.2001.) |
||
EN 786:1996/AC:1996 |
|
|
|
||
CEN |
EN 791:1995 Urbšanas iekārtas — Drošība |
8.8.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN 792-1:2000 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 1 daļa: Montāžas rīki darbam ar nevītņotiem sastiprinātājiem |
28.1.2009. |
EN 792-1:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-2:2000 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 2 daļa: Nogriešanas un apspaidīšanas rīki |
28.1.2009. |
EN 792-2:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-3:2000 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 3 daļa: Urbjmašīnas un vītņurbji |
28.1.2009. |
EN 792-3:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-4:2000 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 4 daļa: Nerotējošie triecienurbji |
28.1.2009. |
EN 792-4:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-5:2000 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 5 daļa: Rotējošie triecienurbji |
28.1.2009. |
EN 792-5:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-6:2000 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 6 daļa: Montāžas rīki darbam ar vītņotiem sastiprinātājiem |
28.1.2009. |
EN 792-6:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-7:2001 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 7 daļa: Diska slīpmašīnas |
28.1.2009. |
EN 792-7:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-8:2001 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 8 daļa: Lentes slīpmašīnas un pulējamās mašīnas |
28.1.2009. |
EN 792-8:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-9:2001 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 9 daļa: Rokas slīpmašīnas ar slīpripu |
28.1.2009. |
EN 792-9:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-10:2000 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 10 daļa: Kompresijas rīki |
28.1.2009. |
EN 792-10:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-11:2000 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 11 daļa: Metālgriešanas šķēres un asknaibles |
28.1.2009. |
EN 792-11:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-12:2000 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 12 daļa: Mazie ripzāģi, mazie svārstzāģi un turpatpakaļzāģi |
28.1.2009. |
EN 792-12:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 792-13:2000 + A1:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas — Drošuma prasības — 13 daļa: Naglošanas, skrūvēšanas un kniedēšanas rīki |
28.1.2009. |
EN 792-13:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 809:1998 Sūkņi un sūkņu agregāti šķidrumiem — Kopīgās drošības prasības |
15.10.1998. |
— |
|
|
EN 809:1998/AC:2001 |
|
|
|
||
CEN |
EN 815:1996 + A2:2008 Klintsiežu vertikālo eju urbšanas bezvairoga mašīnu un horizontālo eju urbšanas bezstieņa mašīnu drošums — Drošuma prasības |
28.1.2009. |
EN 815:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 818-1:1996 + A1:2008 Īsposmu ķēdes celšanai — Drošums — 1 daļa: Vispārīgie pieņemšanas noteikumi |
22.8.2008. |
EN 818-1:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 818-2:1996 + A1:2008 Īsposmu ķēdes celšanai — Drošums — 2 daļa: Štropju ķēdes ar vidējām pielaidēm — 8 — kvalitātes klase |
22.8.2008. |
EN 818-2:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 818-3:1999 + A1:2008 Īsposmu ķēdes celšanai — Drošums — 3 daļa: Štropju ķēdes ar vidējām pielaidēm — 4 — kvalitātes klase |
22.8.2008. |
EN 818-3:1999 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 818-4:1996 + A1:2008 Īsposmu ķēdes celšanai — Drošums — 4 daļa: Štropes — 8 — kvalitātes klase |
22.8.2008. |
EN 818-4:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 818-5:1999 + A1:2008 Īsposmu ķēdes celšanai — Drošums — 5 daļa: Štropes — 4 — kvalitātes klase |
22.8.2008. |
EN 818-5:1999 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 818-6:2000 + A1:2008 Īsposmu ķēdes celšanai — Drošums — 6 daļa: Štropes — Ražotāja sniedzamās lietošanas un apkopes informācijas specifikācija |
22.8.2008. |
EN 818-6:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 818-7:2002 + A1:2008 Īsposmu pacelšanas ķēdes — Drošība — 7.daļa: Nelielas pielaides celšanas ķēde — T kategorija (T, DAT un DT tipi) |
22.8.2008. |
EN 818-7:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 836:1997 Dārza iekārtas — Motorizēti zāļāja pļāvēji — Drošība |
4.6.1997. |
— |
|
|
EN 836:1997/A1:1997 |
13.3.1998. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.4.1998.) |
||
EN 836:1997/A2:2001 |
27.11.2001. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (27.11.2001.) |
||
EN 836:1997/A3:2004 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
EN 836:1997/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 842:1996 + A1:2008 Mašīnu drošums — Vizuālie briesmu signāli — Vispārīgās prasības, konstruēšana un testēšana |
28.1.2009. |
EN 842:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 848-1:2007 Kokapstrādes mašīnu drošums — Frēzmašīnas vienpusējai apstrādei ar rotējošu griezējinstrumentu — 1.daļa: Vienvārpstas vertikālās frēzmašīnas |
6.11.2007. |
EN 848-1:1998 |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.2008.) |
|
CEN |
EN 848-2:2007 Kokapstrādes mašīnu drošība — Frēzmašīnas vienpusējai apstrādei ar rotējošu griezējinstrumentu — 2.daļa: Vienvārpstas virsfrēzmašīnas ar rokas vai mehānisko padevi |
6.11.2007. |
EN 848-2:1998 |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.2008.) |
|
CEN |
EN 848-3:1999 Kokapstrādes mašīnu drošība — Frēzmašīnas vienpusējai apstrādei ar rotējošu griezējinstrumentu — 3.daļa: Ciparvadības frēzmašīnas un kailmateriāla frēzmašīnas |
15.4.2000. |
— |
|
|
Brīdinājums: Attiecībā uz drošības aizsegu, jo īpaši lentveidīgu aizsegu, īpašībām un materiālu izvēli šis publicējums neskar pirmo līdz sesto rindkopu minētā standarta 5.2.7.1. punkta b) apakšpunktā, un, to piemērojot, neprezumē atbilstību veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kas noteiktas Direktīvas 98/37/EK I pielikuma 1.3.2., 1.3.3. un 1.4.1. punktā, saistībā ar minētā pielikuma 1.1.2. punkta a) apakšpunktā paredzēto veselības aizsardzības un drošības pamatprasību. |
|||||
CEN |
EN 859:2007 Kokapstrādes mašīnu drošums — Taisnojamās ēvelmašīnas ar rokas padevi |
24.6.2008. |
EN 859:1997 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2008.) |
|
CEN |
EN 860:2007 Kokapstrādes mašīnu drošums — Biezuma ēvelmašīnas vienpusējai apstrādei |
6.11.2007. |
EN 860:1997 |
30.6.2010. |
|
CEN |
EN 861:2007 Kokapstrādes mašīnu drošums — Kombinētās taisnojamās un biezuma ēvelmašīnas |
6.11.2007. |
EN 861:1997 |
30.6.2010. |
|
CEN |
EN 869:2006 Mašīnu drošība — Spiediena metāllietuvju sastāvdaļu drošības prasības |
8.5.2007. |
EN 869:1997 |
Darbības izbeigšanās datums (8.5.2007.) |
|
CEN |
EN 894-1:1997 + A1:2008 Mašīnu drošums — Ergonomiskās prasības displejiem un vadības sistēmas izpildmehānismiem — 1 daļa: Vispārīgie principi cilvēku mijiedarbībai ar displejiem un vadības sistēmas izpildmehānismiem |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 894-1:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 894-2:1997 + A1:2008 Mašīnu drošums — Ergonomiskās prasības displejiem un vadības sistēmas izpildmehānismiem — 2 daļa: Displeji |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 894-2:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 894-3:2000 + A1:2008 Mašīnu drošums — Ergonomiskās prasības displejiem un vadības sistēmas izpildmehānismiem — 3 daļa: Vadības sistēmas izpildmehānismiem |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 894-3:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 907:1997 Lauksaimniecības un mežkopības mašīnas — Smidzinātāji un šķidrā mēslojuma kaisītāji — Drošība |
23.10.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN 908:1999 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas — Veltņu mašīnas apūdeņošanai — Drošība |
11.6.1999. |
— |
|
|
CEN |
EN 909:1998 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas — Centrālās ass un kustīgo sānu tipu apūdeņošanas mehānismi — Drošība |
11.6.1999. |
— |
|
|
CEN |
EN 930:1997 Apavu, dabiskās un mākslīgās ādas izstrādājumu izgatavošanas mašīnas — Uzkasīšanas, izlīdzināšanas, pulēšanas un griezmalu frēzēšanas mašīnas — Drošības prasības |
13.3.1998. |
— |
|
|
EN 930:1997/A1:2004 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
CEN |
EN 931:1997 Apavu izgatavošanas mašīnas — Uzstiepšanas mašīnas — Drošības prasības |
13.3.1998. |
— |
|
|
EN 931:1997/A1:2004 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
CEN |
EN 940:1997 Kokapstrādes mašīnu drošība — Kombinētas kokapstrādes mašīnas |
23.10.1997. |
— |
|
|
EN 940:1997/AC:1997 |
|
|
|
||
CEN |
EN 953:1997 Mašīnu drošība — Aizsargi — Vispārīgās prasības kustīgo un nekustīgo aizsargu projektēšanai un konstruēšanai |
13.3.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 972:1998 Miecētavas mašīnas — Jēlādu velmēšanas mašīnas — Drošības prasības |
15.10.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 981:1996 + A1:2008 Mašīnu drošums — Audiālo un vizuālo briesmu signālu sistēma un informācijas signāli |
28.1.2009. |
EN 981:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 982:1996 + A1:2008 Mašīnu drošums — Hidraulisko un pneimatisko sistēmu un to sastāvdaļu drošuma prasības — Hidraulika |
28.1.2009. |
EN 982:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 983:1996 + A1:2008 Mašīnu drošums — Hidraulisko un pneimatisko sistēmu un to sastāvdaļu drošuma prasības — Pneimatika |
28.1.2009. |
EN 983:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 996:1995 Pāļu dzīšanas iekārtas — Drošības prasības |
15.10.1996. |
— |
|
|
EN 996:1995/A1:1999 |
11.6.1999. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.7.1999.) |
||
EN 996:1995/A2:2003 |
20.4.2004. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (20.4.2004.) |
||
EN 996:1995/A1:1999/AC:1999 |
|
|
|
||
CEN |
EN 999:1998 + A1:2008 Mašīnu drošums — Aizsardzības iekārtu pozicionēšana attiecībā uz cilvēka ķermeņa daļu tuvošanās ātrumu |
28.1.2009. |
EN 999:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1005-1:2001 + A1:2008 Mašīnu drošums — Cilvēka fiziskās darbaspējas — 1 daļa: Termini un definīcijas |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1005-1:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1005-2:2003 + A1:2008 Mašīnu drošums — Cilvēka fiziskās darbaspējas — 2 daļa: Manuāla darbošanās ar mašīnām un to daļām |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1005-2:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1005-3:2002 + A1:2008 Mašīnu drošums — Cilvēka fiziskās darbaspējas — 3 daļa: Darbā ar mašīnām ieteicamās spēka robežvērtības |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1005-3:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1005-4:2005 + A1:2008 Mašīnu drošums — Cilvēka fiziskās darbaspējas — 4 daļa: Darbā ar mašīnām praktizēto pozu un kustību izvērtēšana |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1005-4:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1010-1:2004 Mašīnu drošība — Drošības prasības iespiedmašīnu un papīra apstrādes mašīnu konstrukcijai un uzbūvei — 1.daļa: Kopīgās prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1010-2:2006 Mašīnu drošība — Drošības prasības iespiedmašīnu un papīra konversijas mašīnu konstruēšanai un ražošanai — 2.daļa: Iespiedmašīnas un lakošanas mašīnas, ieskaitot pirmsdrukas procesu mašīnas |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 1010-3:2002 Mašīnu drošība — Drošības prasības iespiedmašīnu un papīra apstrādes mašīnu konstrukcijai un uzbūvei — 3.daļa: Papīra griešanas mašīnas |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 1010-4:2004 Mašīnu drošība — Drošības prasības iespiedmašīnu un papīra apstrādes mašīnu konstruēšanai un būvēšanai — 4.daļa: Brošēšanas un iesiešanas, papīra apstrādes un apdares mašīnas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1010-5:2005 Mašīnu drošība — Drošības prasības iespiedmašīnu un papīra konversijas mašīnu konstruēšanai un ražošanai — 5.daļa: Kartona rievošanas mašīnas un plakana un rievota kartona konversijas mašīnas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1012-1:1996 Kompresori un vakuumsūkņi — Drošības prasības — 1.daļa: Kompresori |
15.10.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN 1012-2:1996 Kompresori un vakuumsūkņi — Drošības prasības — 2.daļa: Vakuumsūkņi |
15.10.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN 1028-1:2002 + A1:2008 Ugunsdzēsības sūkņi — Centrbēdzes ugunsdzēsības sūkņi ar ierīci gaisa atsūknēšanai un uzpildei ar ūdeni — 1 daļa: Klasifikācija — Vispārīgās un drošuma prasības |
28.1.2009. |
EN 1028-1:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1028-2:2002 + A1:2008 Ugunsdzēsības sūkņi — Centrbēdzes ugunsdzēsības sūkņi ar ierīci gaisa atsūknēšanai un uzpildei ar ūdeni — 2 daļa: Vispārīgo un drošuma kritēriju verificēšana |
22.8.2008. |
EN 1028-2:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1032:2003 + A1:2008 Mehāniskās vibrācijas — Mobilo mašīnu testēšana, ko veic, lai noteiktu vibroemisijas vērtību |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1032:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1034-1:2000 Mašīnu drošība — Drošības prasības papīra ražošanas un apstrādes mašīnu konstrukcijai un uzbūvei — 1.daļa: Vispārīgās prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1034-2:2005 Mašīnu drošība — Drošības prasības papīra ražošanas un apstrādes mašīnu konstruēšanai un izgatavošanai — 2.daļa: Mizošanas veltņi |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 1034-3:1999 Mašīnu drošība — Drošības prasības papīra ražošanas un apstrādes mašīnu konstrukcijai un uzbūvei — 3.daļa: Tītavas un pārtīšanas-sagriešanas mašīnas, locīšanas mašīnas |
20.5.2000. |
— |
|
|
CEN |
EN 1034-4:2005 Mašīnu drošība — Drošības prasības papīra ražošanas un apstrādes mašīnu konstruēšanai un izgatavošanai — 4.daļa: Papīrbrāķa dzirnas un to pildierīces |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 1034-5:2005 Mašīnu drošība — Drošības prasības papīra ražošanas un apstrādes mašīnu konstruēšanai un izgatavošanai — 5.daļa: Lokšņu griešanas mašīnas |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 1034-6:2005 Mašīnu drošība — Drošības prasības papīra ražošanas un apstrādes mašīnu konstruēšanai un izgatavošanai — 6.daļa: Kalandri |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 1034-7:2005 Mašīnu drošība — Drošības prasības papīra ražošanas un apdares mašīnu konstruēšanai un izgatavošanai — 7.daļa: Pulpas tilpnes |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1034-13:2005 Mašīnu drošība — Drošības prasības papīra ražošanas un apstrādes mašīnu konstruēšanai un izgatavošanai — 13.daļa: Ķīpu un vienību atstiepļošana |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 1034-14:2005 Mašīnu drošība — Drošības prasības papīra ražošanas un apstrādes mašīnu konstruēšanai un izgatavošanai — 14.daļa: Ruļļu sadalīšanas mašīnas |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 1034-22:2005 Mašīnu drošība — Drošības prasības papīra ražošanas un apdares mašīnu konstruēšanai un izgatavošanai — 22.daļa: Defibreri |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1035:1998 Ādas miecēšanas mašīnas — Mašīnas ar kustīgiem veltņiem — Drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1037:1995 + A1:2008 Mašīnu drošums — Neparedzētas iedarbināšanas ierobežošana |
22.8.2008. |
EN 1037:1995 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1088:1995 + A2:2008 Mašīnu drošums — Bloķēšanas ierīces savienojumā ar aizsargiem — Projektēšanas un izvēles principi |
28.1.2009. |
EN 1088:1995 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1093-1:2008 Mašīnu drošums — Gaisa nestu bīstamu vielu emisijas novērtēšana — 1 daļa: Testēšanas metožu izvēle |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1093-1:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1093-2:2006 + A1:2008 Mašīnu drošums — Gaisa nestu bīstamu vielu emisijas novērtēšana — 2.daļa: Konkrētas piesārņotājvielas emisijas intensitātes mērīšanas indikatormetode |
22.8.2008. |
EN 1093-2:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1093-3:2006 + A1:2008 Mašīnu drošums — Gaisa nestu bīstamu vielu emisijas novērtēšana — 3 daļa: Konkrētas piesārņotājvielas emisijas intensitātes mērīšanas stenda metode |
22.8.2008. |
EN 1093-3:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1093-4:1996 + A1:2008 Mašīnu drošums — Gaisa nestu bīstamu vielu emisijas novērtēšana — 4 daļa: Izpūtējsistēmu uztveršanas lietderība — Indikācijas metode |
22.8.2008. |
EN 1093-4:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1093-6:1998 + A1:2008 Mašīnu drošums — Bīstamu vielu emisija gaisā, tās novērtēšana — 6 daļa: Atdalīšanas efektivitāte pēc svara, sistēmām bez izplūdes caurulēm |
28.1.2009. |
EN 1093-6:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1093-7:1998 + A1:2008 Mašīnu drošums — Bīstamu vielu emisija gaisā, tās novērtēšana — 7 daļa: Atdalīšanas efektivitāte pēc svara, sistēmām ar izplūdes caurulēm |
28.1.2009. |
EN 1093-7:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1093-8:1998 + A1:2008 Mašīnu drošums — Bīstamu vielu emisija gaisā, tās novērtēšana — 8 daļa: Piesārņojuma koncentrācijas parametri, stenda testēšanas metodes |
28.1.2009. |
EN 1093-8:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1093-9:1998 + A1:2008 Mašīnu drošums — Bīstamu vielu emisija gaisā, tās novērtēšana — 9 daļa: Piesārņojuma koncentrācijas parametrs, telpas metode |
28.1.2009. |
EN 1093-9:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1093-11:2001 + A1:2008 Mašīnu drošums — Bīstamu vielu emisija gaisā, tās novērtēšana — 11 daļa: Attīrīšanas indekss |
28.1.2009. |
EN 1093-11:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1114-1:1996 Gumijas un plastmasas pārstrādes iekārtas — Ekstrūderis un ekstrūdēšanas iekārtas — 1.daļa: Drošības prasības ekstrūderiem |
8.5.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN 1114-2:1998 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Ekstrūderi un ekstrūzijas līnijas — 2 daļa — Drošuma prasības granulatoriem |
28.1.2009. |
EN 1114-2:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1114-3:2001 Gumijas un plastmasas pārstrādes iekārtas — Ekstrūderi un ekstrudēšanas iekārtas — 3.daļa: Drošības prasības ekstraktoriem |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1127-1:2007 Sprādzienbīstama vide — Sprādziena novēršana un aizsardzība — 1.daļa: Pamatnorādījumi un metodoloģija |
24.6.2008. |
EN 1127-1:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1127-2:2002 + A1:2008 Sprādzienbīstama vide — Sprādziena novēršana un aizsardzība — 2.daļa: Pamatnostādnes un metodoloģija kalnrūpniecībā |
22.8.2008. |
EN 1127-2:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1175-1:1998 Rūpniecisko kravas pārvadātāju drošība — Elektriskās prasības — 1.daļa: Vispārīgās prasības ar baterijām darbināmiem kravu pārvadātājiem |
15.10.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 1175-2:1998 Rūpniecisko kravas pārvadātāju drošība — Elektriskās prasības — 2.daļa: Vispārīgās prasības ar iekšdedzes dzinējiem darbināmiem kravu pārvadātājiem |
13.6.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 1175-3:1998 Rūpniecisko kravas pārvadātāju drošība — Elektriskās prasības — 3.daļa: Specifiskas prasības elektropārvades sistēmām ar iekšdedzes dzinēju darbināmu kravu pārvadātājiem |
15.10.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 1218-1:1999 Kokapstrādes mašīnu drošība — Tapošanas mašīnas — 1 daļa: Vienpusējās tapošanas mašīnas ar slīdošo galdu |
10.3.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1218-2:2004 Kokapstrādes mašīnu drošība — Tapošanas mašīnas — 2.daļa: Divpusējas tapošanas un/vai profilēšanas mašīnas ar ķēdes vai ķēžu piedziņu |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 1218-2:2004/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1218-3:2001 Kokapstrādes mašīnu drošība — Tapošanas mašīnas — 3.daļa: Manuālās padeves tapošanas mašīnas ar slīdoša galda konstrukciju kokmateriālu griešanai |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1218-4:2004 Kokapstrādes mašīnu drošība — Tapošanas mašīnas — 4 daļa: Malu apstrādes mašīnas ar ķēdes vai ķēžu piedziņu |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 1218-4:2004/A1:2005 |
2.8.2006. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (2.8.2006.) |
||
EN 1218-4:2004/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1218-5:2004 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ķēdes piedziņas tapošanas mašīnas — 5.daļa: Vienpusējas profilēšans mašīnas ar fiksētu galdu un padevējruļļiem |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 1218-5:2004/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1247:2004 Lietuvju iekārtas — Drošības prasības izlejamiem kausiem, liešanas iekārtām, centrbēdzes liešanas mašīnām, nepārtrauktas un daļēji nepārtrauktas liešanas mašīnām |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1248:2001 Lietuvju iekārtas — Drošības prasības smilšstrūklas iekārtām |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1265:1999 + A1:2008 Mašīnu drošums — Trokšņa testu kodekss liešanas mašīnām un aprīkojumam |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1265:1999 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1299:1997 + A1:2008 Mehāniskās vibrācijas un triecieni — Mašīnu vibroizolēšana — Informācija vibrāciju avota izolēšanai |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1299:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1374:2000 Lauksaimniecības mašīnas — Stacionārie skābbarības izlādētāji apaļajām skābbarības tvertnēm — Drošība |
10.3.2001. |
— |
|
|
EN 1374:2000/AC:2004 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1398:1997 Piestātņu nivelētāji |
13.3.1998. |
— |
|
|
EN 1398:1997/AC:1998 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1417:1996 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Valču maisītājs — Drošuma prasības |
28.1.2009. |
EN 1417:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1459:1998 Rūpniecisko kravas automašīnu drošība — Kravas automašīnas ar mainīgu pašapkalpošanas attālumu |
30.5.2000. |
— |
|
|
Brīdinājums: informējam standarta EN 1459 lietotājus, ka standarts neattiecas uz riskiem, kam vadītājs pakļauts kravas automobiļa nejaušas apgāšanās gadījumā. Standartā uz šo neattiecina pieņēmumu par atbilstību. |
|||||
|
EN 1459:1998/A1:2006 |
8.5.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (8.5.2007.) |
|
EN 1459:1998/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1492-1:2000 Tekstila stropes — Drošība — 1.daļa: Plakanās austās auduma stropes, izgatavotas no mākslīgām šķiedrām, vispārīgas nozīmes lietošanai |
Šī ir pirmā publikācija |
28.12.2009. |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1492-2:2000 Tekstila stropes — Drošība — 2.daļa: Apaļās stropes, izgatavotas no mākslīgām šķiedrām, vispārīgas nozīmes lietošanai |
Šī ir pirmā publikācija |
28.12.2009. |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1492-4:2004 Tekstila stropes — Drošība — 4.daļa: No dabīgo un mākslīgo šķiedru virvēm izgatavotas universālas stropes celšanai |
Šī ir pirmā publikācija |
28.12.2009. |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1493:1998 Transportlīdzekļu pacēlāji |
Šī ir pirmā publikācija |
28.12.2009. |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1494:2000 Pārvietojamie vai pārnēsājamie domkrati un ar tiem saistītās palīgierīces |
Šī ir pirmā publikācija |
28.12.2009. |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1495:1997 Pacelšanas platformas — Teleskopiskās darba platformas |
13.3.1998. |
— |
|
|
Brīdinājums: šī publikācija neattiecas uz standarta EN 1495:1997 5.3.2.4. punktu, 7.1.2.12. punkta pēdējo daļu, 8. tabulu un 9. attēlu, uz ko neattiecina pieņēmumu par atbilstību Direktīvas 98/37/EK noteikumiem. |
|||||
|
EN 1495:1997/AC:1997 |
|
|
|
|
CEN |
EN 1501-1:1998 Atkritumu savācēji un tiem pievienotās pacēlājierīces — Vispārējās prasības un drošības prasības — 1.daļa: Atkritumu savācēji ar iekraušanu no aizmugures |
15.10.1998. |
— |
|
|
EN 1501-1:1998/A1:2004 |
2.8.2006. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (2.8.2006.) |
||
CEN |
EN 1501-2:2005 Atkritumu vākšanas mašīnas un attiecīgās pacēlājierīces — Vispārīgās prasības un drošības prasības — 2.daļa: Atkritumu vākšanas mašīnas ar iekraušanu no sāniem |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1501-3:2008 Atkritumu savākšanas automobiļi un to pacēlājierīces — Vispārīgās prasības un drošuma prasības — 3 daļa: No priekšas kraujamie atkritumu savākšanas automobiļi |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 1501-4:2007 Atkritumu savākšanas automobiļi un to pacēlājierīces — Vispārīgās prasības un drošuma prasības — 4 daļa: Trokšņa testa kodekss atkritumu savākšanas automobiļiem |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 1525:1997 Rūpniecisko kravu pārvadātāju drošība — Bezvadītāja kravu pārvadātāji un to sistēmas |
13.3.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 1526:1997 + A1:2008 Rūpnieciskie kravas sastāvi — Papildu prasības kravas sastāvu automātiskajām funkcijām |
28.1.2009. |
EN 1526:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1539:2000 Žāvētavas un krāsnis, kurās tiek atdalītas degošas vielas — Drošības prasības |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1547:2001 Rūpnieciskās termoapstrādes iekārtas — Rūpniecisko termoapstrādes iekārtu un palīgiekārtu trokšņa testu kods |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1550:1997 + A1:2008 Darbmašīnu drošums — Konstrukcijas un projekta drošuma prasības iespiedpatronu satveršanas iekārtu detaļām |
28.1.2009. |
EN 1550:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1551:2000 Industriālo transportlīdzekļu drošība — Pašgājēji transportlīdzekļi ar kravnesību lielāku par 10 000 kg |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1552:2003 Mašīnas apakšzemes raktuvēm — Mobilās ieguves mašīnas — Drošības prasības izrakteņu kombainiem un iežarkliem |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 1553:1999 Lauksaimniecības mašīnas — Lauksaimniecības pašgājējas, uzkarināmas, pusuzkarināmas un piekabināmas mašīnas — Vispārējas drošības prasības |
15.4.2000. |
— |
|
|
CEN |
EN 1570:1998 Drošības prasības pacelšanas virsmām |
15.10.1998. |
— |
|
|
EN 1570:1998/A1:2004 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
CEN |
EN 1612-1:1997 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Reakcionālās spiedienliešanas mašīnas — 2 daļa: Drošuma prasības dozēšanas un samaisīšanas blokiem |
28.1.2009. |
EN 1612-1:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1612-2:2000 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Reakcionālās spiedienliešanas mašīnas — 2 daļa: Drošuma prasības reakcionālās spiedienliešanas ražotnēm |
28.1.2009. |
EN 1612-2:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1672-2:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas — Pamatkoncepcijas — 2.daļa: Higiēnas prasības |
31.12.2005. |
EN 1672-2:1997 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN 1673:2000 Pārtikas apstrādes mašīnas — Cepeškrāsnis ar rotējošiem plauktiem — Drošības un higiēnas prasības |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1674:2000 Pārtikas apstrādes mašīnas — Mīklas un sviesta mīklas mīcāmās mašīnas — Drošības un higiēnas prasības |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1677-1:2000 + A1:2008 Stropju sastāvdaļas — Drošums — 1 daļa: Sastāvdaļas no kalta tērauda, 8. klase |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1677-1:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1677-2:2000 + A1:2008 Štropju sastāvdaļas — Drošums — 2 daļa: Kalti tērauda celšanas āķi ar aizvaru — 8 — kvalitātes klase |
22.8.2008. |
EN 1677-2:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1677-3:2001 + A1:2008 Štropju sastāvdaļas — Drošums — 3 daļa: Kalti tērauda pašnoslēdzoši āķi — 8 — kvalitātes klase |
22.8.2008. |
EN 1677-3:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1677-4:2000 + A1:2008 Stropju sastāvdaļas — Drošums — 4 daļa: Savienojumi — 8. klase |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1677-4:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1677-5:2001 + A1:2008 Stropju sastāvdaļas — Drošums — 5 daļa: Kalta tērauda ceļamie āķi ar aizvaru — 4. klase |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1677-5:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1677-6:2001 + A1:2008 Stropju sastāvdaļas — Drošums — 6 daļa: Savienojumi — 4. klase |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 1677-6:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1678:1998 Pārtikas apstrādes mašīnas — Dārzeņu griešanas mašīnas — Drošības un higiēnas prasības |
15.10.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 1679-1:1998 Virzuļu tipa iekšdedzes dzinēji — Drošība — 1.daļa: Iekšdedzes dzinēji ar aizdegšanos no spiediena |
13.6.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 1710:2005 + A1:2008 Sprādzienbīstamām atmosfērām apakšzemes raktuvēs paredzētas iekārtas un to komponenti |
22.8.2008. |
EN 1710:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1726-1:1998 Rūpniecisko kravas automašīnu drošība — Pašapkalpošanas kravas automašīnas ar kravnesību līdz 10000 kg ieskaitot un rūpnieciskie traktori ar vilkmi līdz 20000 N ieskaitot — 1.daļa: Vispārīgās prasības |
30.5.2000. |
— |
|
|
Brīdinājums: informējam standarta EN 1726-1 lietotājus, ka standarts neattiecas uz riskiem, kam vadītājs pakļauts kravas automobiļa nejaušas apgāšanās gadījumā. Standartā uz šo neattiecina pieņēmumu par atbilstību. |
|||||
|
EN 1726-1:1998/A1:2003 |
2.8.2006. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (2.8.2006.) |
|
CEN |
EN 1726-2:2000 Industriālo transportlīdzekļu drošība — Pašgājēji transportlīdzekļi ar kravnesību līdz 10 000 kg (ieskaitot) un traktori ar vilcējspēku līdz 20 000 N (ieskaitot) — 2.daļa: Papildprasības transportlīdzekļiem ar paaugstinātu vietu operatoram un transportlīd |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1755:2000 Rūpniecisko kravas automašīnu drošība — Darbība sprādzienbīstamā vidē — Lietošana degošās gāzēs, tvaiku maisījumos un putekļos |
10.3.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1756-1:2001 + A1:2008 Pakaļējie lifti — Platformlifti uzstādīšanai riteņu transportlīdzekļos — Drošuma prasības — 1 daļa: Pakaļējie lifti kravu pacelšanai |
22.8.2008. |
EN 1756-1:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1756-2:2004 Platformas pacēlāji — Platformas pacēlāji uzstādīšanai riteņu transportlīdzekļos — Drošības prasības — 2.daļa: Platformas pacēlāji pasažieriem |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1757-1:2001 Industriālie transportlīdzekļi — Rokas vadības ratiņi — 1.daļa: Krautņošanas ratiņi |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1757-2:2001 Industriālie transportlīdzekļi — Rokas vadības ratiņi — 2.daļa: Paliktņu ratiņi |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1757-4:2003 Industriālie transportlīdzekļi — Rokas vadības ratiņi — 4.daļa: Paliktņu ratiņi ar šķērveida pacēlēju |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1760-1:1997 Mašīnu drošība — Spiediena jūtīgās aizsardzības ierīces — 1.daļa: Vispārīgie principi projektējot un testējot spiediena jūtīgos paklājus un grīdas |
13.3.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 1760-2:2001 Mašīnu drošība — Spiedienjūtīgas aizsardzības ierīces — 2.daļa: Spiedienjūtīgu plākšņu un stieņu projektēšanas un pārbaudes vispārīgie principi |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1760-3:2004 Mašīnu drošība — Spiedienjutīgas aizsardzības ierīces — 3.daļa: Projektēšanas un pārbaudes vispārīgie principi spiedienjutīgiem buferiem, plāksnēm, stieplēm un līdzīgām ierīcēm |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 1760-3:2004/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1777:2004 Hidrauliskie autoceltņi (HPs) ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vajadzībām — Drošības prasības un testēšana |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1804-1:2001 Mašīnas apakšzemes raktuvēm — Drošības prasības hidrauliskajiem pārsegumu balstiem — 1.daļa: Balstu elementi un vispārīgās prasības |
24.6.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 1804-2:2001 Mašīnas apakšzemes raktuvēm — Drošības prasības hidrauliskajiem pārsegumu balstiem — 2.daļa: Darbināmie atbalsti un rāmji |
24.6.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 1804-3:2006 Mašīnas apakšzemes raktuvēm — Drošības prasības hidrauliskajiem pārsegumu balstiem — 3.daļa: Hidrauliskās vadības sistēmas |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 1807:1999 Kokapstrādes mašīnu drošība — Lentzāģi |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1808:1999 Drošības prasības aprīkojumam ar ierobežotu pieejamību — Konstrukciju aprēķini, stabilitātes kritēriji, uzbūve — Testi |
5.11.1999. |
— |
|
|
CEN |
EN 1829-2:2008 Mašīnas ar augstspiediena ūdens sprauslām — Drošuma prasības — 2 daļa: Šļūtenes, šļūteņu līnijas un savienojumi |
22.8.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 1834-1:2000 Virzuļu tipa iekšdedzes dzinēji — Dzinēju konstrukcijas un uzbūves drošības prasības darbībai sprādzienbīstamā vidē — 1.daļa: Otrās grupas dzinēji darbībai degošās gāzēs un tvaika maisījumos |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1834-2:2000 Iekšdedzes dzinēji — Drošības prasības dzinēju konstrukcijai un uzbūvei lietošanai sprādzienbīstamā vidē — 2.daļa: I grupas dzinēji lietošanai pazemes darbos, kas ir jūtīgi pret sprāgstošām gāzēm un /vai uzliesmojošiem putekļiem |
10.3.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1834-3:2000 Virzuļu tipa iekšdedzes dzinēji — Dzinēju konstrukcijas un uzbūves drošības prasības darbībai sprādzienbīstamā vidē — 3.daļa: Otrās grupas dzinēji darbībai degošā putekļainā vidē |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1837:1999 Mašīnu drošība — Mašīnu apgaisme |
11.6.1999. |
— |
|
|
CEN |
EN 1845:2007 Apavu ražošanas mašīnas — Apavus formējošās mašīnas — Drošuma prasības |
24.6.2008. |
EN 1845:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1846-2:2001 Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transports — 2.daļa: Vispārīgās prasības — Drošība un ekspluatācijas kvalitāte |
14.6.2002. |
— |
|
|
EN 1846-2:2001/A1:2004 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
EN 1846-2:2001/A2:2006 |
8.5.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (8.5.2007.) |
||
EN 1846-2:2001/A1:2004/AC:2007 |
|
|
|
||
EN 1846-2:2001/AC:2007 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1846-3:2002 + A1:2008 Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļi — 3 daļa: Pastāvīgai lietošanai iebūvēts aprīkojums — Drošums un veiktspēja |
28.1.2009. |
EN 1846-3:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 1853:1999 Lauksaimniecības mašīnas — Treileri ar paceļamu korpusu — Drošība |
5.11.1999. |
— |
|
|
CEN |
EN 1870-1:2007 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģmašīnas — 1.daļa: Ripzāģu darbgaldi (ar vai bez slīdgalda), formātzāģi un būvlaukumu zāģi |
6.11.2007. |
EN 1870-1:1999 |
Darbības izbeigšanās datums (31.10.2008.) |
|
CEN |
EN 1870-3:2001 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 3.daļa: Šķērszāģi ar uz leju zāģējošiem asmeņiem un dubultās darbības šķērszāģi ar uz leju zāģējošiem asmeņiem/ripzāģu darbagaldi |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1870-4:2001 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 4.daļa: Daudzasmeņu garenzāģi ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1870-5:2002 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 5.daļa: Ripzāģis gareniskai un šķērseniskai zāģēšanai no apakšas |
24.6.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 1870-6:2002 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 6.daļa: Malkas zāģēšanas ripzāģi un kombinētās ripzāģu mašīnas ar manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu |
24.6.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 1870-7:2002 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 7.daļa: Vienasmens baļķu zāģmašīnas ar integrētu padošanas galdu un manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1870-8:2001 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 8.daļa: Vienasmens dēļu malu ripzāģi ar elektropiedziņu un manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1870-9:2000 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģi mašīnas — 9.daļa: Ripzāģi ar dubultu asmeni krustiskai zāģēšanai ar integrētu materiāla padevi un manuālu ielādēšanu/izlādēšanu |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 1870-10:2003 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 10.daļa: Pusautomātiskās un automātiskās horizontālās pārzāģēšanas mašīnas zāģēšanai no apakšas |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 1870-10:2003/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1870-11:2003 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 11.daļa: Pusautomātiskās un automātiskās horizontālās pārzāģēšanas mašīnas ar vienu zāģa elementu (radiālzāģi) |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 1870-11:2003/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1870-12:2003 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 12.daļa: Mašīnas, kur ripzāģis iestiprināts svārstā |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 1870-12:2003/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 1870-13:2007 Kokapstrādes mašīnu drošums — Ripzāģi mašīnas — 13 daļa: Plašu zāģi ar pārvietojamu horizontālu traversu |
24.6.2008. |
EN 1870-2:1999 |
30.6.2009. |
|
CEN |
EN 1870-14:2007 Kokapstrādes mašīnu drošums — Ripzāģi mašīnas — 14 daļa: Vertikālie plašu zāģi |
24.6.2008. |
EN 1870-2:1999 |
Darbības izbeigšanās datums (30.6.2008.) |
|
CEN |
EN 1870-15:2004 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 15.daļa: Daudzasmeņu zāģmašīnas šķērseniskai zāģēšanai ar integrētu materiālu padevi un manuālu iekraušanu un/vai izkraušanu |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1870-16:2005 Kokapstrādes mašīnu drošība — Ripzāģu mašīnas — 16.daļa: Divripu leņķzāģi V veida ierobiem |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1889-1:2003 Mašīnas apakšzemes raktuvēm — Mobilās mašīnas apakšzemes darbiem — Drošība — 1.daļa: Mašīnas ar gumijas riepām |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 1889-2:2003 Mašīnas apakšzemes raktuvēm — Mobilās mašīnas apakšzemes darbiem — Drošība 2 — Sliežu lokomotīves |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 1915-1:2001 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Vispārīgās prasības — 1.daļa: Drošības pamatprasības |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1915-2:2001 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Vispārīgās prasības — 2.daļa: Stabilitātes un stiprības prasības, aprēķini un testēšanas metodes |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 1915-3:2004 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Vispārīgās prasības — 3.daļa: Vibrāciju mērīšanas metodes un samazināšana |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1915-4:2004 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Vispārīgās prasības — 4.daļa: Trokšņa mērīšanas metodes un samazināšana |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 1953:1998 Izsmidzināšanas un sajaukšanas iekārtas pārklājuma materiāliem — Drošības prasības |
14.11.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 1974:1998 Pārtikas apstrādes mašīnas — Šķēlēs griešanas mašīnas — Drošības un higiēnas prasības |
15.10.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 2151:2008 Akustika — Trokšņa pārbaužu kodekss kompresoriem un vakuumsūkņiem — Inženiermetode (2. klase) (ISO 2151:2004) |
28.1.2009. |
EN ISO 2151:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 2860:2008 Zemesdarbu mašīnas — Minimālie piekļuves atstatumi (ISO 2860:1992) |
28.1.2009. |
EN ISO 2860:1999 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 2867:2008 Zemesdarbu mašīnas — Piekļūšanas sistēmas (ISO 2867:2006/Cor:2008) |
28.1.2009. |
EN ISO 2867:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 3164:2008 Zemesdarbu mašīnas — Aizsargkonstrukciju laboratoriskās pārbaudes — Deformāciju robežvērtību zonas specifikācijas (ISO 3164:1995) |
28.1.2009. |
EN ISO 3164:1999 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 3411:2007 Zemesdarbu mašīnas — Operatora ķermeņa fizikālie izmēri un minimālā telpa operatoram (ISO 3411:2007) |
24.6.2008. |
EN ISO 3411:1999 |
31.7.2010. |
|
CEN |
EN ISO 3449:2008 Zemesdarbu mašīnas — Aizsargsistēmas pret krītošiem objektiem — Laboratorijas testi un veiktspējas prasības (ISO 3449:2005) |
28.1.2009. |
EN ISO 3449:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 3450:2008 Zemesdarbu mašīnas — Gumijriteņu mašīnu bremzēšanas sistēmas — Prasības un testi sistēmām un veiktspējai (ISO 3450:1996) |
28.1.2009. |
EN ISO 3450:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 3457:2008 Zemesdarbu mašīnas — Aizsargnožogojumi — Definīcijas un prasības (ISO 3457:2003) |
28.1.2009. |
EN ISO 3457:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 3471:2008 Zemesdarbu mašīnas — Pretapgāšanās iekārtu laboratorijas testi un veiktspējas prasības (ISO 3471:2008) |
28.1.2009. |
EN 13510:2000 |
28.2.2009. |
|
CEN |
EN ISO 3741:1999 Akustika — Trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana ar skaņas spiediena palīdzību — Precīzās metodes reverberācijas kamerām (ISO 3741:1999) |
24.6.2003. |
EN 23741:1991 |
Darbības izbeigšanās datums (24.6.2003.) |
|
EN ISO 3741:1999/AC:2002 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 3743-1:1995 Akustika — Trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana — Tehniskās metodes maziem, kustīgiem avotiem reverbācijas laukos — 1.daļa: Salīdzināšanas metode cieto sienu mērkamerām (ISO 3743-1:1994) |
8.8.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 3743-2:1996 Akustika — Trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana — Tehniskās metodes maziem, kustīgiem avotiem reverbācijas laukos — 2.daļa: Metodes speciālajām reverbācijas mērkamerām (ISO 3743-2:1994) |
28.11.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 3744:1995 Akustika — Trokšņa avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana pēc skaņas spiediena — Tehniskā metode akustiskajā brīvajā laukā virs atstarojošas plaknes (ISO 3744:1994) |
14.2.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 3745:2003 Akustika — Trokšņu avotu akustiskās jaudas līmeņu noteikšana ar skaņas spiediena metodi — Precīzās metodes bezatbalss un pusbezatbalss telpām (ISO 3745:2003) |
2.8.2006. |
— |
|
|
EN ISO 3745:2003/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 3746:1995 Akustika — Trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana ar skaņas spiediena palīdzību — Pārskata metode, pielietojot aptverošu mērvirsmu virs atstarojošas plaknes (ISO 3746:1995) |
14.2.1996. |
— |
|
|
EN ISO 3746:1995/AC:1996 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 3747:2000 Akustika — Trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana ar skaņas spiediena palīdzību — Salīdzināšanas metode lietošanai uz vietas in situ (ISO 3747:2000) |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 4871:1996 Akustika — Mašīnu un iekārtu trokšņa emisijas deklarēšana un verificēšana (ISO 4871:1996) |
8.5.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 5136:2003 Akustika — Skaņas jaudas noteikšana, ko vēdkanālā rada ventilatori un citi vēdaparāti — Iekšpuskanāla metode (ISO 5136:2003) |
20.4.2004. |
EN 25136:1993 |
Darbības izbeigšanās datums (20.4.2004.) |
|
CEN |
EN ISO 5674:2006 Lauksaimniecības un mežkopības traktori un mašīnas — Jaudas noņemšanas vārpstu aizsargi — Stipruma un nodiluma testi un pieņemšanas kritēriji (ISO 5674:2004) |
8.5.2007. |
EN 1152:1994 |
Darbības izbeigšanās datums (8.5.2007.) |
|
CEN |
EN ISO 6682:2008 Zemesdarbu mašīnas — (ISO 6682:1986, ieskaitot Amd 1:1989) |
28.1.2009. |
EN ISO 6682:1995 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 6683:2008 Zemesdarbu mašīnas — Drošības jostas un to stiprinājumi — Veiktspējas prasības un testi (ISO 6683:2005) |
28.1.2009. |
EN ISO 6683:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 7096:2008 Zemesdarbu mašīnas — Komforta un sasniedzamības zonas (ISO 7096:2000) |
28.1.2009. |
EN ISO 7096:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 7235:2003 Akustika — Plūsmas kanālā ievietotu trokšņa slāpētāju un gaisa sadalītāju darbības mērīšana laboratorijā — Ievietojumzudums, plūsmas troksnis un kopējais spiediena zudums (ISO 7235:2003) |
20.4.2004. |
EN ISO 7235:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (20.4.2004.) |
|
CEN |
EN ISO 7250:1997 Cilvēka ķermeņa pamatizmēri tehniskiem projektiem (ISO 7250:1996) |
13.3.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 7731:2008 Ergonomika — Briesmu signāli darbvietās un sabiedriskās vietās — Dzirdamie briesmu signāli (ISO 7731:2003) |
28.1.2009. |
EN ISO 7731:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 8230-1:2008 Drošuma prasības sausās ķīmiskās tīrīšanas mašīnām — 1 daļa: Visām mašīnām kopīgās prasības (ISO 8230-1:2008) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 8230:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 8230-2:2008 Drošuma prasības sausās ķīmiskās tīrīšanas mašīnām — 2 daļa: Mašīnas, kurās izmanto perhloretilēnu (ISO 8230-2:2008) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 8230:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 8230-3:2008 Drošuma prasības sausās ķīmiskās tīrīšanas mašīnām — 3 daļa: Mašīnas, kurās izmanto viegli uzliesmojošus šķīdinātājus (ISO 8230-3:2008) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 8230:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 8662-4:1995 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darbarīki — Roktura vibrācijas mērīšana — 4.daļa: Slīpmašīnas (slīpripas) (ISO 8662-4:1994) |
8.8.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 8662-6:1995 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darbarīki — Roktura vibrācijas mērīšana — 6.daļa: Trieciena urbjmašīnas (ISO 8662-6:1994) |
14.2.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 8662-7:1997 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darbarīki — Roktura vibrācijas mērīšana — 7.daļa: Mehāniskās uzgriežņu atslēgas, uzgriežņi un uzgriežņu grieži ar trieciena, impulsa vai sprūda veida darbību (ISO 8662-7:1997) |
13.3.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 8662-8:1997 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darbarīki — Roktura vibrācijas mērīšana — 8.daļa: Pulēšanas ripas un rotācijas, orbitālās un nenoteikti orbitālās rokas slīpmašīnas (ISO 8662-8:1997) |
13.3.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 8662-9:1996 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darbarīki — Roktura vibrācijas mērīšana — 9.daļa: Blietētāji (ISO 8662-9:1996) |
8.5.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 8662-10:1998 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darba rīki — Roktura vibrāciju mērīšana — 10.daļa: Skrāpji un šķēres (ISO 8662-10:1998) |
24.6.2003. |
— |
|
|
EN ISO 8662-10:1998/AC:2002 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 8662-12:1997 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darbarīki — Roktura vibrācijas mērīšana — 12.daļa: Zāģi un vīles ar turp — atpakaļ kustību un zāģi ar svārstošu vai rotējošu kustību (ISO 8662-12:1997) |
13.3.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 8662-13:1997 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darbarīki — Roktura vibrācijas mērīšana — 13.daļa: Rokas slīpripas (ISO 8662-13:1997) |
13.3.1998. |
— |
|
|
EN ISO 8662-13:1997/AC:1998 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 8662-14:1996 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darba rīki — Roktura vibrāciju mērīšana — 14.daļa: Akmens apstrādāšanas rīki un katlakmens adatveida noņēmēji (ISO 8662-14:1996) |
8.5.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 9614-1:1995 Akustika — Trokšņa avotu skaņas jaudas noteikšana ar skaņas intensitātes metodi — 1.daļa: Mērījumi diskrētos punktos (ISO 9614-1:1993) |
8.8.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 9614-3:2002 Akustika — Trokšņa avotu skaņas jaudas noteikšana ar skaņas intensitātes metodi — 3.daļa: Precīzijas metode mērīšanai skanējot (ISO 9614-3:2002) |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 9902-1:2001 Tekstilrūpniecības iekārtas — Trokšņa testa kods — 1.daļa: Vispārīgās prasības (ISO 9902-1:2001) |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 9902-2:2001 Tekstilmašīnas — Trokšņa testa kods — 2.daļa: Pirmsvērpšanas un vērpšanas mašīnas (ISO 9902-2:2001) |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 9902-3:2001 Tekstilmašīnas — Trokšņa testa kods — 3.daļa: Neausto tekstildrānu mašīnas (ISO 9902-3:2001) |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 9902-4:2001 Tekstilmašīnas — Trokšņa testa kods — 4.daļa: Pavedienu apstrādes, virvju un tauvu izgatavošanas mašīnas (ISO 9902-4:2001) |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 9902-5:2001 Tekstilmašīnas — Trokšņa testa kods — 5.daļa: Aušanas un adīšanas sagatavošanas mašīnas (ISO 9902-5:2001) |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 9902-6:2001 Tekstilmašīnas — Trokšņa testa kods — 6.daļa: Audumu ražošanas mašīnas (ISO 9902-6:2001) |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 9902-7:2001 Tekstilmašīnas — Trokšņa testa kods — 7.daļa: Krāsošanas un apdares mašīnas (ISO 9902-7:2001) |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 10218-1:2008 Roboti industriālās vidēs — Drošuma prasības — 1 daļa: Robots (ISO 10218-1:2006, ieskaitot Cor 1:2007) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 10218-1:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 10472-1:2008 Drošuma prasības veļas mazgātavu mašīnām — 1 daļa: Kopīgās prasības (ISO 10472-1:1997) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 10472-1:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 10472-2:2008 Drošuma prasības veļas mazgātavu mašīnām — 2 daļa: Veļas mazgājamās mašīnas un to centrifūgas (ISO 10472-2:1997) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 10472-2:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 10472-3:2008 Drošuma prasības veļas mazgātavu mašīnām — 3 daļa: Veļas mazgāšanas tuneļlīnijas, ieskaitot to atsevišķās mašīnas (ISO 10472-3:1997) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 10472-3:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 10472-4:2008 Drošuma prasības veļas mazgātavu mašīnām — 4 daļa: Žāvēšanas mašīnas (ISO 10472-4:1997) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 10472-4:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 10472-5:2008 Drošuma prasības veļas mazgātavu mašīnām — 5 daļa: Plakangludināšanas, padeves un locīšanas mašīnas (ISO 10472-5:1997) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 10472-5:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 10472-6:2008 Drošuma prasības veļas mazgātavu mašīnām — 6 daļa: (ISO 10472-6:1997) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 10472-6:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 10821:2005 Rūpnieciskās šujmašīnas — Drošības prasības šujmašīnām, šūšanas iekārtām un to sistēmām (ISO 10821:2005) |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 11102-1:1997 Virzuļu tipa iekšdedzes dzinēji — Rokas darbināšanas iekārtas — 1.daļa: Drošības prasības un testi (ISO 11102-1:1997) |
13.3.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 11102-2:1997 Virzuļu tipa iekšdedzes dzinēji — Rokas darbināšanas iekārtas — 2.daļa: Pārtraucēja sadalītāja leņķa testēšanas metode (ISO 11102-2:1997) |
13.3.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 11111-1:2005 Tekstilmašīnas — Drošuma prasības — 1.daļa: Vispārīgās prasības (ISO 11111-1:2005) |
31.12.2005. |
EN ISO 11111:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN ISO 11111-2:2005 Tekstilmašīnas — Drošuma prasības — 2.daļa: Priekšvērpšanas un vērpšanas mašīnas (ISO 11111-2:2005) |
31.12.2005. |
EN ISO 11111:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN ISO 11111-3:2005 Tekstilmašīnas — Drošuma prasības — 3.daļa: Neausto tekstildrānu ražošanas mašīnas (ISO 11111-3:2005) |
31.12.2005. |
EN ISO 11111:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN ISO 11111-4:2005 Tekstilmašīnas — Drošuma prasības — 4.daļa: Pavedienu apstrādes, virvju un tauvu vīšanas mašīnas (ISO 11111-4:2005) |
31.12.2005. |
EN ISO 11111:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN ISO 11111-5:2005 Tekstilmašīnas — Drošuma prasības — 5.daļa: Aušanas un adīšanas priekšdarbu mašīnas (ISO 11111-5:2005) |
31.12.2005. |
EN ISO 11111:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN ISO 11111-6:2005 Tekstilmašīnas — Drošuma prasības — 6.daļa: Tekstildrānu ražošanas mašīnas (ISO 11111-6:2005) |
31.12.2005. |
EN ISO 11111:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN ISO 11111-7:2005 Tekstilmašīnas — Drošuma prasības — 7.daļa: Krāsošanas un apdares mašīnas (ISO 11111-7:2005) |
31.12.2005. |
EN ISO 11111:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN ISO 11145:2008 Optika un fotonika — Lāzeri un to aprīkojums — Vārdnīca un simboli (ISO 11145:2006) |
28.1.2009. |
EN ISO 11145:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 11200:1995 Akustika — Mašīnu un iekārtu emitētais troksnis — Skaņas emisijas spiediena līmeņu noteikšana darba vietā un citās norādītās vietās (ISO 11200:1995) |
15.10.1996. |
— |
|
|
EN ISO 11200:1995/AC:1997 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 11201:1995 Akustika — Mašīnu un iekārtu emitētais troksnis — Skaņas emisijas spiediena līmeņu noteikšana darba vietā un citās norādītās vietās — Tehniskā metode akustiskajā brīvajā laukā virs skaņu atstarojošas plaknes (ISO 11201:1995) |
15.10.1996. |
— |
|
|
EN ISO 11201:1995/AC:1997 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 11202:1995 Akustika — Mašīnu un iekārtu emitētais troksnis — Skaņas emisijas spiediena līmeņu noteikšana darba vietā un citās norādītās vietās — Pārskata metode mašīnas vai iekārtas atrašanās — in situ (ISO 11202:1995) |
15.10.1996. |
— |
|
|
EN ISO 11202:1995/AC:1997 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 11203:1995 Akustika — Mašīnu un iekārtu emitētais troksnis — Skaņas emisijas spiediena līmeņu noteikšana darba vietā un citās norādītās vietās, izejot no skaņas jaudas līmeņa (ISO 11203:1995) |
15.10.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 11204:1995 Akustika — Mašīnu un iekārtu emitētais troksnis — Skaņas emisijas spiediena līmeņu mērīšana darba vietās un citās norādītās vietās — Metode ar vides korekcijām (ISO 11204:1995) |
15.10.1996. |
— |
|
|
EN ISO 11204:1995/AC:1997 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 11205:2003 Akustika — Mašīnu un iekārtu emitētais troksnis — Inženiermetode, kā ar skaņas stipruma metodi noteikt emitētās skaņas spiediena līmeņus mašīnas/iekārtas darbvietā vai citā specifētā vietā (ISO 11205:2003) |
2.8.2006. |
— |
|
|
EN ISO 11205:2003/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 11252:2008 Lāzeri un to aprīkojums — Lāzeriekārtas — Minimālās prasības dokumentācijai (ISO 11252:2004) |
28.1.2009. |
EN ISO 11252:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 11546-1:1995 Akustika — Noslēgtu tilpumu apvalku skaņas izolācijas spējas noteikšana — 1.daļa: Mērījumi laboratorijas apstākļos (deklarēšanas mērķiem) (ISO 11546-1:1995) |
15.10.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 11546-2:1995 Akustika — Noslēgtu tilpumu apvalku skaņas izolācijas spējas noteikšana — 2.daļa: Mērījumi uz vietas in situ (pieņemšanas un verifikācijas mērķiem) (ISO 11546-2:1995) |
15.10.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 11553-1:2008 Mašīnu drošums — Lāzerdarbmašīnas — 1 daļa: Vispārīgās drošuma prasības (ISO 11553-1:2005) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 11553-1:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 11553-2:2008 Mašīnu drošums — Lāzerdarbmašīnas — 2 daļa: Drošuma prasības rokas lāzermašīnām (ISO 11553-2:2007) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 11553-2:2007 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 11554:2008 Optika un fotonika — Lāzeri un lāzeriekārtas — Lāzerstaru jaudas, enerģijas un laicisko raksturlielumu testēšanas metodika (ISO 11554:2006) |
28.1.2009. |
EN ISO 11554:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 11680-1:2008 Mežsaimniecības mašīnas — Drošuma prasības un testēšana masta motorzargriežiem — 1 daļa: Zargrieži ar iebūvētu iekšdedzes motoru (ISO 11680-1:2000) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 11680-1:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 11680-2:2008 Mežsaimniecības mašīnas — Drošuma prasības un testēšana masta motorzargriežiem — 2 daļa: Zargrieži lietošanai ar strāvas avotu mugursomā (ISO 11680-2:2000) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 11680-2:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 11681-1:2004 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas — Drošības prasības un testēšana portatīviem ķēdes zāģiem — 1.daļa: Ķēdes zāģi meža kopšanas darbiem (ISO 11681-1:2004) |
31.12.2005. |
EN 608:1994 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
EN ISO 11681-1:2004/A1:2007 |
6.11.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (6.11.2007.) |
||
CEN |
EN ISO 11681-2:2008 Mežsaimniecības mašīnas — Drošuma prasības un testēšana portatīviem ķēdes zāģiem — 2 daļa: Ķēdes zāģi koku apkopšanai (ISO 11681-2:2006) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 11681-2:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 11688-1:1998 Akustika — Rekomendācijas maztrokšņojošu mašīnu un iekārtu konstruēšanai — 1.daļa: Plānošana (ISO/TR 11688-1:1995) |
15.10.1998. |
— |
|
|
EN ISO 11688-1:1998/AC:1998 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 11691:1995 Akustika — Gaisa vadu klusinātāju skaņas slāpējuma (ievietošanas zudumu) mērīšana bez gaisa plūsmas — Laboratorijas pārskata metode (ISO 11691:1995) |
14.2.1996. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 11806:2008 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas — Rokas portatīvie zāles pļāvēji un krūmu griezēji ar iekšdedzes motoru — Drošums (ISO 11806:1997) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 11806:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 11957:1996 Akustika — Noslēgtu kabīņu skaņas izolācijas spējas noteikšana — Laboratorijas un izbraukuma in situ mērījumi (ISO 11957:1996) |
8.5.1997. |
— |
|
|
CEN |
EN 12001:2003 Pārvades, izsmidzināšanas un novietošanas mašīnas betonam un javai — Drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 12001:1996 Akustika — Mašīnu un iekārtu emitētais troksnis — Noteikumi trokšņa pārbaudes koda izvēlei un prezentācijai (ISO 12001:1996) |
8.5.1997. |
— |
|
|
EN ISO 12001:1996/AC:1997 |
|
|
|
||
CEN |
EN 12012-1:2007 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Smalcināšanas mašīnas — 1 daļa: Drošuma prasības asmeņu tipa smalcinātājiem |
28.1.2009. |
EN 12012-1:2007 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12012-2:2001 + A2:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Smalcināšanas mašīnas — 2 daļa: Drošuma prasības granulēšanas iekārtām |
28.1.2009. |
EN 12012-2:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12012-3:2001 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Smalcināšanas mašīnas — 3 daļa: Drošuma prasības drupinātājiem |
28.1.2009. |
EN 12012-3:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12012-4:2006 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Izmēru samazināšanas mašīnas — 4 daļa: Drošuma prasības aglomeratoriem |
28.1.2009. |
EN 12012-4:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12013:2000 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Iekšējie mikseri — Drošuma prasības |
28.1.2009. |
EN 12013:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12016:2004 + A1:2008 Elektromagnētiskā saderība — Izstrādājumu saimes standarts liftiem, eskalatoriem un slīdošajām ietvēm — Traucējumnoturība |
28.1.2009. |
EN 12016:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12041:2000 Pārtikas apstrādes mašīnas — Formētāji — Drošības un higiēnas prasības |
10.3.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 12042:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas — Automātiskie mīklas dalītāji — Drošības un higiēnas prasības |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 12043:2000 Pārtikas apstrādes mašīnas — Starpprocesu paraugu noņēmēji — Drošības un higiēnas prasības |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 12044:2005 Apavu, ādas un ādas imitācijas preču ražošanas mašīnas — Griešanas un caurumošanas mašīnas — Drošuma prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 12044:2005/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 12053:2001 + A1:2008 Industriālo transportlīdzekļu drošums — Trokšņu emisijas mērīšanas metodes |
28.1.2009. |
EN 12053:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12077-2:1998 + A1:2008 Celtņu drošums — Drošuma un nekaitīguma prasības — 2 daļa: Ierobežojošās ierīces un signālierīces |
22.8.2008. |
EN 12077-2:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 12100-1:2003 Mašīnu drošība — Pamata koncepcijas, vispārīgie projektēšanas principi — 1.daļa: Pamatjēdzieni un metodoloģija (ISO 12100-1:2003) |
31.12.2005. |
EN 292-1:1991 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN ISO 12100-2:2003 Mašīnu drošība — Pamata koncepcijas, vispārīgie projektēšanas principi — 2.daļa: Tehniskie principi (ISO 12100-2:2003) |
31.12.2005. |
EN 292-2:1991 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
CEN |
EN 12110:2002 + A1:2008 Tuneļu rakšanas mašīnas — Gaisa slūžas — Drošuma prasības |
28.1.2009. |
EN 12110:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12111:2002 Tuneļu rakšanas mašīnas — Ceļu urbēji, kalnu rakšanas kombaini un triecinfrēzes — Drošības prasības |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 12151:2007 Mašīnas un celtniecības iekārtas betona maisījumu un celtniecības javu maisījumu sagatavošanai — Drošuma prasības |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 12158-1:2000 Celtniecības kravu pacēlāji — 1.daļa: Pacēlāji ar pieejamām platformām |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12158-2:2000 Celtniecības kravu pacēlāji — 2.daļa: Slīpie pacēlāji ar nepieejamām kravu pārvietošanas ierīcēm |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 12162:2001 Šķidrumu sūkņi — Drošības prasības — Hidrostatiskās testēšanas procedūra |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12198-1:2000 + A1:2008 Mašīnu drošums — Mašīnu starojuma radītā riska novērtēšana un samazināšana — 1 daļa: Vispārīgie principi |
28.1.2009. |
EN 12198-1:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12198-2:2002 + A1:2008 Mašīnu drošums — Mašīnu starojuma radītā riska novērtēšana un samazināšana — 2 daļa: Starojuma emisijas mērīšana |
28.1.2009. |
EN 12198-2:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12198-3:2002 + A1:2008 Mašīnu drošums — Mašīnu starojuma radītā riska novērtēšana un samazināšana — 3 daļa: Starojuma mazināšana ar slāpēšanu vai ekranēšanu |
28.1.2009. |
EN 12198-3:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12203:2003 Apavu, ādas un ādas imitācijas preču ražošanas mašīnas — Kurpju un ādas preses — Drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 12203:2003/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 12254:1998 + A2:2008 Lāzera ekrāni darba vietās — Drošības prasības un testēšana |
22.8.2008. |
EN 12254:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12267:2003 Pārtikas apstrādes mašīnas — Ripzāģu mašīnas — Drošības un higiēnas prasības |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 12268:2003 Pārtikas apstrādes mašīnas — Lentzāģu mašīnas — Drošības un higiēnas prasības |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 12301:2000 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas — Kalandri — Drošuma prasības |
28.1.2009. |
EN 12301:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12312-1:2001 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 1.daļa: Pasažieru kāpnes |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-2:2002 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 2.daļa: Pārtikas piegādāšanas transportlīdzekļi |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-3:2003 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 3.daļa: Mobilas konveijertipa kravas transportiekārtas |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-4:2003 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 4.daļa: Termināls-lidmašīna pasažieru tiltiņi |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-5:2005 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 5.daļa: Gaisa kuģu degvielas uzpildes iekārtas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-6:2004 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 6.daļa: Atledotāji un atledošanas/pretapledošanas iekārtas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-7:2005 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 7.daļa: Gaisa kuģu pārvietošanas iekārtas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-8:2005 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 8.daļa: Tehniskās apkalpošanas darbiem paredzētas kāpnes un platformas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-10:2005 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 10.daļa: Konteineru/palešu transportieri |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-12:2002 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 12.daļa: Dzeramā ūdens piepildīšanas iekārtas |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-13:2002 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 13.daļa: Tualešu apkalpošanas iekārtas |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-14:2006 Tehniskie līdzekļi lidaparāta apkalpošanai uz zemes — Īpašās prasības — 14.daļa: Transporta ierīces pasažieriem ar funkcionāliem traucējumiem |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-15:2006 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 15.daļa: Bagāžas un iekārtu vilcēji |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-16:2005 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 16.daļa: Gaisa kuģu iedarbināšanas iekārtas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-17:2004 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 17.daļa: Gaisa kondicionēšanas iekārtas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-18:2005 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 18.daļa: Slāpekļa vai skābekļa uzpildīšanas iekārtas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-19:2005 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības — 19.daļa: Zem lidmašīnas spārniem vai fizelāžas, riteņu asīm uzstādāmi pacēlāji un hidrauliskie lidmašīnas astes balsti |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12312-20:2005 Gaisa kuģu zemes apkalpošanas iekārtas — Īpašās prasības.20.daļa: Uz zemes bāzēti elektroģeneratori |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12321:2003 Mašīnas apakšzemes raktuvēm — Pastiprināto cirtņu konveijeru drošības prasību specifikācija |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 12331:2003 Pārtikas apstrādes mašīnas — Gaļasmašīnas — Drošības un higiēnas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 12331:2003/A1:2005 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.1.2006.) |
||
CEN |
EN 12336:2005 + A1:2008 Ekranēšanas mašīnas, cauruļvadu caurdurlikšanas preses, gliemežurbmašīnas, izoderēšanas mašīnas — Drošuma prasības |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 12336:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12348:2000 Urbjmašīnas uz statņiem — Drošība |
10.3.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 12355:2003 Pārtikas apstrādes mašīnas — Gaļas un zivju atādošanas mašīnas — Drošības un higiēnas prasības |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 12385-1:2002 + A1:2008 Tērauda stiepļu troses — Drošums — 1 daļa: Vispārīgās prasības |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 12385-1:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12385-2:2002 + A1:2008 Tērauda stiepļu troses — Drošums — 2 daļa: Definīcijas, apzīmēšana un klasifikācija |
22.8.2008. |
EN 12385-2:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12385-3:2004 + A1:2008 Tērauda stiepļu troses — Drošums — 3 daļa: Informācija pielietošanai un tehniskajai apkopei |
22.8.2008. |
EN 12385-3:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12385-4:2002 + A1:2008 Tērauda stiepļu troses — Drošums — 4 daļa: Vītas troses vispārējas nozīmes kravas celšanas ierīcēm |
22.8.2008. |
EN 12385-4:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12385-10:2003 + A1:2008 Tērauda stiepļu troses — Drošums — 10 daļa: Spirālveida troses vispārīgam lietojumam būvniecībā |
22.8.2008. |
EN 12385-10:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12387:2005 Apavu, dabiskās un mākslīgās ādas izstrādājumu ražošanas mašīnas — Modulārās kurpju labošanas mašīnas — Drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12409:2008 Plastmasas un gumijas ražošanas mašīnas — Termoplasta lokšņu veidošanas mašīnas — Drošuma prasības |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 12409:1999 |
30.4.2009. |
|
CEN |
EN 12415:2000 Darbgaldu drošība — Nelielas ciparvadāmas virpas un virpošanas centri |
27.11.2001. |
— |
|
|
EN 12415:2000/A1:2002 |
14.8.2003. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (14.8.2003.) |
||
CEN |
EN 12417:2001 Darbgaldi — Drošība — Mehāniskās apstrādes centri |
14.6.2002. |
— |
|
|
EN 12417:2001/A1:2006 |
2.8.2006. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.9.2006.) |
||
CEN |
EN 12418:2000 Mūra un akmens griešanas mašīnas darba vietās — Drošība |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 12463:2004 Pārtikas apstrādes mašīnas — Pildītājmašīnas un palīgiekārtas — Drošības un higiēnas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12478:2000 Darbgaldu drošība — Lielas ciparvadāmas virpas un virpošanas centri |
27.11.2001. |
— |
|
|
EN 12478:2000/AC:2001 |
|
|
|
||
CEN |
EN 12505:2000 Pārtikas apstrādes mašīnas — Centrbēdzes mašīnas pārtikas eļļu un tauku apstrādei — Drošības un higiēnas prasības |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 12525:2000 Lauksaimniecības mašīnas — Iekrāvēji no priekšpuses — Drošība |
20.5.2000. |
— |
|
|
EN 12525:2000/A1:2006 |
8.5.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (8.5.2007.) |
||
CEN |
EN 12545:2000 Apavu, ādas un ādas imitācijas preču ražošanas mašīnas — Trokšņa testu kodi — Vienotās prasības |
10.3.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 12547:1999 Centrifūgas — Vispārīgās drošības prasības |
11.6.1999. |
— |
|
|
CEN |
EN 12549:1999 + A1:2008 Akustika — Trokšņa pārbaužu kodekss naglošanas, skrūvēšanas un kniedēšanas rīkiem — Inženiermetode |
28.1.2009. |
EN 12549:1999 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12581:2005 Pārklāšanas iekārtas — Organisko šķidro pārklājummateriālu uzklāšanas mašīnas, kas paredzētas mērcējošai un elektroforētiskai pārklāšanai |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 12601:2001 Virzuļu tipa iekšdedzes dzinēju ģeneratori — Drošības prasības |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 12621:2006 Mašīnas pārklājummateriālu padevei un/vai cirkulācijai ar spiedienu — Drošības prasības |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 12622:2001 Darbgaldu drošība — Hidrauliskās štancēšanas preses |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-1:2000 Mašīnas izstrādājumu ražošanai celtniecībā no betona un kalcija-silikāta — Drošība — 1.daļa: Kopējās prasības |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-2:2002 Mašīnas betona un kalcija-silikāta celtniecības materiālu ražošanai — Drošība — 2.daļa: Bloku ražošanas mašīnas |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-3:2002 Mašīnas betona un kalcija silikāta celtniecības materiālu ražošanai — Drošība — 3.daļa: Pagriešanas platformu mehānismi |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-4:2001 Mašīnas izstrādājumu ražošanai celtniecībā no betona un kalcija-silikāta — Drošība — 4.daļa: Betona dakstiņu ražošanas mašīnas |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-5-1:2003 Mašīnas izstrādājumu ražošanai celtniecībā no betona un kalcija-silikāta — Drošība — 5-1.daļa: Vertikāla stāvokļa cauruļu izgatavošanas mašīnas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-5-2:2003 Mašīnas izstrādājumu ražošanai celtniecībā no betona un kalcija-silikāta — Drošība — 5-2.daļa: Horizontāla stāvokļa cauruļu izgatavošanas mašīnas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-5-3:2003 Mašīnas izstrādājumu ražošanai celtniecībā no betona un kalcija-silikāta — Drošība — 5-3.daļa: Cauruļu pirmsspriegošanas mašīnas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-5-4:2003 Mašīnas izstrādājumu ražošanai celtniecībā no betona un kalcija-silikāta — Drošība — 5-4.daļa: Betona cauruļu pārklāšanas mašīnas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-6:2004 Mašīnas izstrādājumu ražošanai celtniecībā no betona un kalcija-silikāta — Drošība — 6.daļa: Saliekamo stiegroto materiālu stacionārās un mobilās ražošanas iekārtas |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-7:2004 Mašīnas betona un kalcija-silikāta celtniecības materiālu ražošanai — Drošība — 7.daļa: Stacionāras un mobilas iekārtas saspriegta betona materiālu ražošanai |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12629-8:2002 Mašīnas betona un kalcija silikāta celtniecības materiālu ražošanai — Drošība — 8.daļa: Mašīnas un iekārtas kalcija silikāta (un betona) celtniecības materiālu ražošanai |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 12635:2002 + A1:2008 Ražotņu, tirgotavu un garāžu durvis un vārti — Uzstādīšana un izmantošana |
Šī ir pirmā publikācija |
— |
|
|
CEN |
EN 12639:2000 Sūkņi un to detaļas — Trokšņa testu kodi — 2.un 3. precizitātes pakāpe |
10.3.2001. |
— |
|
|
EN 12639:2000/AC:2000 |
|
|
|
||
CEN |
EN 12643:1997 + A1:2008 Zemesdarbu mašīnas — Mašīnas ar gumijas riteņiem — Vadīšanas prasības (ISO 5010:1992, modificēts) |
28.1.2009. |
EN 12643:1997 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12644-1:2001 + A1:2008 Celtņi — Informācija lietošanai un pārbaudēm — 1 daļa: Instrukcijas |
28.1.2009. |
EN 12644-1:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12644-2:2000 + A1:2008 Celtņi — Informācija lietošanai un testēšanai — 2 daļa: Apzīmējumi |
28.1.2009. |
EN 12644-2:2000 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12649:2008 Betona blīvēšanas un izlīdzināšanas mašīnas — Drošības prasības |
22.8.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 12653:1999 Apavu, ādas un mākslīgās ādas izgatavošanas mašīnas — Pienaglošanas mašīnas — Drošības prasības |
27.11.2001. |
— |
|
|
EN 12653:1999/A1:2004 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
CEN |
EN 12693:2008 Saldēšanas sistēmas un siltumsūkņi — Drošuma un vides prasības — Virzuļtipa aukstumiekārtu kompresori |
22.8.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 12717:2001 Darbgaldu drošība — Urbjmašīnas |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12733:2001 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas — Operatora vadīta pļaujmašīna — Drošība |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12750:2001 Kokapstrādes mašīnu drošība — Četrpusējās frēzmašīnas |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12753:2005 Virsmas apstrādes iekārtu izplūdgāzes termiskās attīrīšanas sistēmas — Drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12757-1:2005 Pārklājummateriālu sajaukšanas mašīnas — Drošības prasības — 1.daļa: Sajaukšanas mašīnas atkārtotai transportlīdzekļu apdarei |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 12779:2004 Kokapstrādes mašīnu drošība — Stacionāras skaidu un putekļu izvadīšanas sistēmas — Ar drošību saistītās darbības un drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12840:2001 Darbgaldu drošība — Manuāli vadāmās virpas ar automātiku vai bez tās |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12851:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas — Funkcionāli pieliktņi virtuves mašīnām ar palīgpiedziņas asi — Drošības un higiēnas prasības |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 12852:2001 Pārtikas apstrādes mašīnas — Virtuves kombaini un blenderi — Drošības un higiēnas prasības |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12853:2001 Pārtikas apstrādes mašīnas — Rokas blenderi un putotāji — Drošības un higiēnas prasības |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12854:2003 Pārtikas apstrādes mašīnas — Mikseri ar izlici — Drošības un higiēnas prasības |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 12855:2003 Pārtikas apstrādes mašīnas — Rotējoši griezējkausi — Drošības un higiēnas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12881-1:2005 + A1:2008 Konveijera lentes — Uzliesmojamības testēšana ar ugunsgrēka modelēšanu — 1 daļa: Propāna degļa testi |
22.8.2008. |
EN 12881-1:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12881-2:2005 + A1:2008 Konveijera lentes — Uzliesmojamības testēšana ar ugunsgrēka modelēšanu — 2 daļa: Plaša ugunsgrēka tests |
22.8.2008. |
EN 12881-2:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12882:2008 Universālās konveijeru lentes — Elektrotehniskās prasības un prasības attiecībā uz drošumu pret uzliesmošanu |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 12882:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12921-1:2005 Rūpniecības izstrādājumu vai pusfabrikātu virsmas tīrīšanas un priekšapstrādes mašīnas, kurās izmanto šķidrumus vai tvaikus — 1.daļa: Kopīgās drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12921-2:2005 + A1:2008 Rūpniecības izstrādājumu vai pusfabrikātu virsmas tīrīšanas un priekšapstrādes mašīnas, kurās izmanto šķidrumus vai tvaikus — 2 daļa: Ar ūdensšķidrumiem strādājošu tīrāmmašīnu drošums |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 12921-2:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12921-3:2005 + A1:2008 Rūpniecības izstrādājumu vai pusfabrikātu virsmas tīrīšanas un priekšapstrādes mašīnas, kurās izmanto šķidrumus vai tvaikus — 3 daļa: Ar uzliesmojošiem šķidrumiem strādājošu tīrāmmašīnu drošums |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 12921-3:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12921-4:2005 + A1:2008 Rūpniecības izstrādājumu vai pusfabrikātu virsmas tīrīšanas un priekšapstrādes mašīnas, kurās izmanto šķidrumus vai tvaikus — 4 daļa: Ar halogēnētiem šķīdumiem strādājošu tīrāmmašīnu drošums |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 12921-4:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 12957:2001 Darbgaldi — Drošība — Elektroerozijas mašīnas |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 12965:2003 Lauksaimniecības un mežkopības traktori un mašīnas — Jaudas noņemšanas vārpstu aizsargi — Drošība |
20.4.2004. |
— |
|
|
EN 12965:2003/A1:2004 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
CEN |
EN 12978:2003 Rūpniecības, komerciālo telpu un garāžu durvis un vārti — Drošības ierīces enerģētiski darbināmām durvīm un vārtiem — Prasības un testa metodes |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 12981:2005 Pārklāšanas iekārtas — Kameras organisko pārklāšanas pulveru uzsmidzināšanai — Drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 12984:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas — Portatīvas un/vai rokvadāmas mašīnas un ierīces ar mehāniskas piedziņas griezējinstrumentiem — Drošības un higiēnas prasības |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 12999:2002 Celtņi — Iekraušanas celtņi |
14.8.2003. |
— |
|
|
EN 12999:2002/A1:2004 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
EN 12999:2002/A2:2006 |
8.5.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (8.5.2007.) |
||
CEN |
EN 13000:2004 Celtņi — Mobilie celtņi |
8.5.2007. |
— |
|
|
Brīdinājums: šis publicējums neskar minētā standarta 4.2.6.3.1., 4.2.6.3.2. un 4.2.6.3.3. punktu, un, to piemērojot, neprezumē atbilstību veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kas noteiktas Direktīvas 98/37/EK I pielikuma 4.2.1.4. punktā, saistībā ar prasībām minētā pielikuma 1.1.2. punkta c) apakšpunktā, 1.2.5., 1.3.1., 4.1.2.1. un 4.1.2.3. punktā. |
|||||
CEN |
EN 13001-1:2004 Celtņi. Vispārīgā konstrukcija. 1.daļa: Vispārīgie principi un prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 13001-1:2004/AC:2006 |
|
|
|
||
EN 13001-1:2004/AC:2006/AC:2008 |
|
|
|
||
CEN |
EN 13001-2:2004 Celtņi. Vispārīgā konstrukcija. 2.daļa: Slogojumu iedarbība |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 13001-2:2004/A1:2006 |
8.5.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (8.5.2007.) |
||
EN 13001-2:2004/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 13015:2001 + A1:2008 Liftu un eskalatoru tehniskā apkalpošana. Noteikumi tehniskās apkopes instrukcijām |
28.1.2009. |
EN 13015:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13019:2001 + A1:2008 Autoceļu un ielu tīrāmās mašīnas. Drošuma prasības |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13019:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13020:2004 Ceļu virsmas apstrādes mašīnas. Drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13021:2003 + A1:2008 Ziemas dienesta mašīnas. Drošuma prasības |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13021:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13023:2003 Poligrāfijas mašīnu, papīra apstrādes un papīra ražošanas mašīnu un palīgiekārtu trokšņainības mērīšana. 2. un 3. precizitātes pakāpe |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 13035-1:2008 Plakana stikla ražošanas, apstrādes un pārstrādes mašīnas un iekārtas. Drošuma prasības. 1. daļa: Piederumi un aprīkojums stikla glabāšanai, kraušanai un transportēšanai pašā ražotnē |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 13035-2:2008 Plakana stikla ražošanas, apstrādes un pārstrādes mašīnas un iekārtas. Drošuma prasības. 2. daļa: Piederumi un aprīkojums stikla glabāšanai, kraušanai un transportēšanai ārpus ražotnes |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 13035-3:2003 Plakana stikla ražošanas un apstrādes mašīnas un iekārtas. Drošības prasības. 3.daļa: Griezējmašīnas |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 13035-4:2003 Plakana stikla ražošanas un apstrādes mašīnas un iekārtas. Drošības prasības. 4.daļa: Noliecamie galdi |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 13035-5:2006 Lokšņu stikla ražošanas, apstrādes un pārstrādes mašīnas un iekārtas. Drošības prasības. 5.daļa: Sagrēdošanas un atgrēdošanas mašīnas un iekārtas |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 13035-6:2006 Lokšņu stikla ražošanas, apstrādes un pārstrādes mašīnas un iekārtas. Drošības prasības. 6.daļa: Izlaušanas mašīnas |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 13035-7:2006 Lokšņu stikla ražošanas, apstrādes un pārstrādes mašīnas un iekārtas. Drošības prasības. 7.daļa: Griešanas mašīnas laminētam stiklam |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 13035-9:2006 Lokšņu stikla ražošanas, apstrādes un pārstrādes mašīnas un iekārtas. Drošības prasības. 9.daļa: Mazgāšanas ierīces |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 13035-11:2006 Lokšņu stikla ražošanas, apstrādes un pārstrādes mašīnas un iekārtas Drošības prasības. 11.daļa: Urbjmašīnas |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 13042-1:2007 Doba stikla ražošanas un apstrādes mašīnas un iekārtas. Drošības prasības. 1.daļa: Pilienpadevējs |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 13042-2:2004 Doba stikla ražošanas un apstrādes mašīnas un iekārtas. Drošības prasības. 2.daļa: Iepildes manipulatori |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13042-3:2007 Doba stikla ražošanas un apstrādes mašīnas un iekārtas. Drošības prasības. 3.daļa: IS mašīnas |
6.11.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 13042-5:2003 Doba stikla ražošanas un apstrādes mašīnas un iekārtas. Drošības prasības. 5.daļa: Preses |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 13059:2002 + A1:2008 Industriālo transportlīdzekļu drošums. Vibrāciju mērīšanas testi |
28.1.2009. |
EN 13059:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13102:2005 + A1:2008 Keramikas izstrādājumu kraušanas mašīnas. Drošums. Plānu māla flīžu kraušana |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13102:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13112:2002 Miecētavas mašīnas. Dalīšanas un lentnaža nogriešanas mašīnas. Drošības prasības |
24.6.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 13113:2002 Miecētavas mašīnas. Veltņu pārklāšanas mašīnas. Drošības prasības |
24.6.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 13114:2002 Miecētavas mašīna. Rotējošas procesa tvertnes. Drošības prasības |
24.6.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 13118:2000 Lauksaimniecības mašīnas. Kartupeļu novākšanas iekārtas. Drošība |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 13120:2004 Iekšējās žalūzijas. Darbības prasības ieskaitot drošību |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13128:2001 Darbmašīnu drošība. Frēzmašīnas (ieskaitot urbjmašīnas) |
14.6.2002. |
— |
|
|
EN 13128:2001/A1:2006 |
2.8.2006. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.9.2006.) |
||
CEN |
EN 13135-1:2003 Celtņi. Drošība. Konstruēšana. Prasības iekārtām. 1.daļa: Elektrotehniskās iekārtas |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 13135-1:2003/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 13135-2:2004 Celtņi. Iekārtas. 2.daļa: Neelektrotehniskās iekārtas |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 13135-2:2004/AC:2005 |
|
|
|
||
CEN |
EN 13140:2000 Lauksaimniecības mašīnas. Cukurbiešu un lopbarības biešu novākšanas iekārtas. Drošība |
27.11.2001. |
— |
|
|
CEN |
EN 13155:2003 Celtņi. Drošība. Nenostiprinātu kravu celšanas palīgierīces |
20.4.2004. |
— |
|
|
EN 13155:2003/A1:2005 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (28.2.2006.) |
||
CEN |
EN 13157:2004 Celtņi. Drošība. Celšanas iekārtas ar rokas piedziņu |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 13157:2004/AC:2008 |
|
|
|
||
CEN |
EN 13204:2004 Dubultās iedarbes hidrauliskās glābšanas ierīces. Drošības un veiktspējas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13208:2003 Pārtikas apstrādes mašīnas. Dārzeņu mizotāji. Drošības un higiēnas prasības |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 13218:2002 + A1:2008 Darbgaldi. Drošums. Stacionārās slīpēšanas mašīnas |
28.1.2009. |
EN 13218:2002 |
28.12.2009. |
|
EN 13218:2002 + A1:2008/AC:2008 |
|
|
|
||
CEN |
EN 13241-1:2003 Industriālo, tirdzniecības iestāžu un garāžu durvis un vārti. Produkta standarts. 1.daļa: Produkti bez ugunsizturības un dūmu kontroles raksturlielumiem |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 13288:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas. Katlu pacelšanas un noliekšanas mašīnas. Drošības un higiēnas prasības |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 13289:2001 Makaronu ražošanas mašīnas. Žāvētāji un dzesētāji. Drošības un higiēnas prasības |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 13355:2004 Pārklāšanas iekārtas. Kombinētās kameras. Drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13367:2005 + A1:2008 Keramikas mašīnas. Drošums. Pārvietošanas platformas un ratiņi |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13367:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13378:2001 Makaronu ražošanas mašīnas. Makaronu preses. Drošības un higiēnas prasības |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 13379:2001 Makaronu ražošanas mašīnas. Izklāšanas, sloksņošanas un griešanas mašīna, stieņveidņu atgriezes konveijers, stieņveidņu magazīna. Drošības un higiēnas prasības |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 13389:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas. Mikseri ar horizontālu vārpstu. Drošības un higiēnas prasības |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 13390:2002 Pārtikas apstrādes mašīnas. Kūku mašīnas. Drošības un higiēnas prasības |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 13411-1:2002 + A1:2008 Tērauda stiepļu trošu gali. Drošums. 1. daļa: Tērauda stiepļu trošu stropju uzgaļi |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13411-1:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13411-2:2001 + A1:2008 Tērauda stiepļu trošu gali. Drošums. 2. daļa: Cilpu izveidošana stiepļu tērauda trosēm |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13411-2:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13411-3:2004 + A1:2008 Tērauda stiepļu trošu gali. Drošums. 3. daļa: Gredzeni un gredzenu stiprinājumi |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13411-3:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13411-4:2002 + A1:2008 Tērauda stiepļu trošu gali. Drošums. 4. daļa: Metāla un sintētisko sveķu uzmavas |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13411-4:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13411-5:2003 + A1:2008 Tērauda stiepļu trošu gali. Drošums. 5. daļa: U veida gali stiepļu trosēm |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13411-5:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13411-6:2004 + A1:2008 Tērauda stiepļu trošu gali. Drošums. 6. daļa: Asimetriska ķīļuzmava |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13411-6:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13411-7:2006 + A1:2008 Tērauda stiepļu trošu gali. Drošums. 7. daļa: Simetriska ķīļuzmava |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13411-7:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13414-1:2003 + A2:2008 Tērauda stiepļu trošu stropes. Drošums. 1. daļa: Parasto celšanas darbu stropes |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13414-1:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13414-2:2003 + A2:2008 Tērauda stiepļu trošu stropes. Drošums. 2. daļa: Specifikācija ražotāja sniegtajai lietošanas un apkopes informācijai |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13414-2:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13414-3:2003 + A1:2008 Tērauda stiepļu trošu stropes. Drošums. 3. daļa: Starpgredzeni un kabeļu cauraustās stropes |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13414-3:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13418:2004 + A1:2008 Plastmasas un gumijas izstrādājumu mašīnas. Plēvju vai lokšņu uztīšanas mašīnas. Drošuma prasības |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13418:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13448:2001 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas. Starprindu pļāvēji. Drošība |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN 13457:2004 Apavu, ādas un mākslīgās ādas izstrādājumu ražošanas iekārtas. Sadalīšanas, griešanas, līmēšanas un līmes žāvēšanas iekārtas. Prasības iekārtu drošumam |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13478:2001 + A1:2008 Mašīnu drošums. Ugunsdrošība |
22.8.2008. |
EN 13478:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13490:2001 + A1:2008 Mehāniskās vibrācijas. Industriālie transportlīdzekļi. Operatora sēdekļa vibrāciju izvērtēšana laboratorijā un specificēšana |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13490:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13524:2003 Ceļu apkopes mašīnas. Drošības prasības |
20.4.2004. |
— |
|
|
CEN |
EN 13525:2005 + A1:2007 Mežsaimniecības mašīnas. Koksnes kapāšanas mašīnas. Drošība |
6.11.2007. |
EN 13525:2005 |
Darbības izbeigšanās datums (30.11.2007.) |
|
CEN |
EN 13531:2001 + A1:2008 Zemesdarbu mašīnas — Miniekskavatoru pierīce operatora aizsardzībai apgāšanās gadījumā (TOPS). Laboratorijas testi un veiktspējas prasības (ISO 12117:1997, pārveidots) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13531:2001 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13534:2006 Pārtikas apstrādes mašīnas. Apstrādes vielu injicēšanas mašīnas. Drošības un higiēnas prasības |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 13557:2003 + A2:2008 Celtņi. Galvenās vadības ierīces un vadības stacijas |
22.8.2008. |
EN 13557:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13561:2004 + A1:2008 Ārējās žalūzijas. Veiktspējas prasības. ieskaitot drošumu |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13561:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13570:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas. Maisīšanas mašīnas. Drošības un higiēnas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13586:2004 + A1:2008 Celtņi. Piekļuve |
22.8.2008. |
EN 13586:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13591:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas. Ierīces ielādēšanai cepeškrāsnī ar nekustīgām balstplātnēm. Drošības un higiēnas prasības |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 13617-1:2004 Degvielas uzpildes stacijas. 1.daļa: Drošības prasības degvielas uzpildes automātu un attālo sūkņu staciju konstrukcijai un uzbūvei |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 13617-1:2004/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 13621:2004 Pārtikas apstrādes mašīnas. Salātu centrifūgas. Drošības un higiēnas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13659:2004 + A1:2008 Slēģi. Veiktspējas prasības, ieskaitot drošumu |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13659:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13675:2004 Mašīnu drošība. Drošības prasības cauruļu veidošanas, velmēšanas un apdares iekārtām |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13684:2004 Dārza mašīnas un rīki. Kājniekvadāmi zālienu aeratori un skarifikatori. Drošība |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13731:2007 Cēlējmaisu sistēmas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vajadzībām. Drošuma un veiktspējas prasības |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 13732:2002 Pārtikas apstrādes mašīnas. Piena dzesēšanas rezervuāri fermās. Konstrukcijas, darbības, lietošanas piemērotības, drošības un higiēnas prasības |
14.8.2003. |
— |
|
|
EN 13732:2002/A1:2005 |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (28.2.2006.) |
||
CEN |
EN ISO 13732-1:2008 Siltumvides ergonomika. Metodes, kā noteikt cilvēka ķermeņa reakciju uz saskari ar virsmām. 1. daļa: Karstas virsmas (ISO 13732-1:2006) |
28.1.2009. |
EN ISO 13732-1:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 13732-3:2008 Siltumvides ergonomika. Metodes, kā noteikt cilvēka ķermeņa reakciju uz saskari ar virsmām. 3. daļa: Aukstas virsmas (ISO 13732-3:2005) |
28.1.2009. |
EN ISO 13732-3:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13736:2003 Darbgaldu drošība. Pneimatiskās preses |
14.8.2003. |
— |
|
|
EN 13736:2003/AC:2004 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 13753:2008 Mehāniskās vibrācijas un triecieni. Rokas-plaukstas vibrācijas. Ar rokas-plaukstas sistēmu slogotu elastīgo materiālu vibrāciju pārneses spēju mērīšanas metode (ISO 13753:1998) |
28.1.2009. |
EN ISO 13753:1998 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13788:2001 Darbgaldi. Drošība. Daudzvārpstu automātiskās virpas |
24.6.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 13849-1:2008 Mašīnu drošums. Ar drošumu saistītās vadības sistēmu daļas. 1. daļa: Vispārīgie projektēšanas principi (ISO 13849-1:2006) |
22.8.2008. |
EN ISO 13849-1:2006 EN 954-1:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 13849-2:2008 Mašīnu drošums. Ar drošumu saistītās vadības sistēmu daļas. 2. daļa: Validācija (ISO 13849-2:2003) |
22.8.2008. |
EN ISO 13849-2:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 13850:2008 Mašīnu drošums. Avārijaptures ierīces. Konstruēšanas principi (ISO 13850:2006) |
22.8.2008. |
EN ISO 13850:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13852-1:2004 Celtņi. Piestātņu celtņi. 1.daļa: Universālie piestātņu celtņi |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 13852-1:2004/AC:2007 |
|
|
|
||
CEN |
EN ISO 13857:2008 Mašīnu drošums. Drošuma atstatumi, kas novērš bīstamo zonu aizsniedzamību ar rokām un kājām (ISO 13857:2008) |
22.8.2008. |
EN 294:1992 EN 811:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13862:2001 Asfaltbetona klājuma zāģēšanas mašīnas. Drošība |
14.8.2003. |
EN 500-5:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (14.8.2003.) |
|
CEN |
EN 13870:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas. Ciršanas mašīnas gaļas un tai līdzīgu produktu porcionēšanai. Drošības un higiēnas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13871:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas. Kubiņu griešanas mašīna. Drošības un higiēnas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 13871:2005/AC:2005 |
|
|
|
||
CEN |
EN 13885:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas. Klipmašīnas. Drošības un higiēnas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13886:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas. Vārīšanas katli ar maisītāju un/vai mikseri ar piedziņu. Drošības un higiēnas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13889:2003 + A1:2008 Kaltas tērauda apskavas parastai celšanai. Taisnas un izliektas apskavas. 6. klase. Drošums |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13889:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13898:2003 Darbgaldi. Drošība. Zāģmašīnas aukstam metālam |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 13951:2003 + A1:2008 Šķidrumu sūkņi. Drošuma prasības. Pārtikas produktiem paredzētās iekārtas. Konstruēšanas noteikumi higiēnas nodrošināšanai lietošanā |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 13951:2003 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 13954:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas. Maizes šķēlētāji. Drošības un higiēnas prasības |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 13977:2005 + A1:2007 Dzelzceļa aprīkojums. Sliežu ceļš. Pārnēsājamās tehnikas un būvniecībai un uzturēšanai paredzēto truļu drošuma prasības |
22.8.2008. |
EN 13977:2005 |
Darbības izbeigšanās datums (22.8.2008.) |
|
CEN |
EN 13985:2003 Darbgaldi. Drošība. Giljotīnas |
14.8.2003. |
— |
|
|
CEN |
EN 14010:2003 Mašīnu drošība. Iekārtas autostāvvietām ar elektropiedziņu. Drošības un elektromagnētiskās savietojamības prasības konstruēšanas, izgatavošanas, uzstādīšanas un nodošanas ekspluatācijā stadijās |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 14017:2005 + A1:2008 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīna. Cieto minerālmēslu izkliedētāji. Drošums |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 14017:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 14018:2005 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas. Rindu sējmašīnas. Drošība |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 14043:2005 Izbīdāmas augstumierīces, kas paredzētas ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem. Grozāmkāpnes ar kombinētām kustībām. Drošības un veiktspējas prasības un testēšana |
31.12.2005. |
— |
|
|
EN 14043:2005/AC:2006 |
|
|
|
||
CEN |
EN 14044:2005 Izbīdāmas augstumierīces, kas paredzētas ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem. Grozāmkāpnes ar secīgām kustībām. Drošības un veiktspējas prasības un testēšana |
2.8.2006. |
— |
|
|
EN 14044:2005/AC:2007 |
|
|
|
||
CEN |
EN 14070:2003 Darbgaldu drošība. Automātiskā darbgaldu līnija |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 14121-1:2007 Mašīnu drošums. Riska novērtēšana. 1. daļa: Principi (ISO 14121-1:2007) |
24.6.2008. |
EN 1050:1996 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 14122-1:2001 Mašīnu drošība. Pastāvīgie līdzekļi piekļuvei pie mašīnām. 1.daļa: Stacionāru piekļuves līdzekļu starp diviem līmeņiem izvēle (ISO 14122-1:2001) |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 14122-2:2001 Mašīnu drošība. Pastāvīgie līdzekļi piekļuvei pie mašīnām. 2.daļa: Darba platformas un tiltiņi (ISO 14122-2:2001) |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 14122-3:2001 Mašīnu drošība. Pastāvīgie līdzekļi piekļuvei pie mašīnām. 3.daļa: Kāpnes, sastatņu kāpnes un margas (ISO 14122-3:2001) |
14.6.2002. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 14159:2008 Mašīnu drošums. Higiēnas prasības mašīnu konstruēšanā (ISO 14159:2002) |
22.8.2008. |
EN ISO 14159:2004 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 14238:2004 Celtņi. Manuāli vadāmas kravas pārvietošanas ierīces |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 14314:2004 Iekšdedzes virzuļmotori. Reversīvās iedarbināšanas iekārtas. Vispārīgās drošības prasības (ISO 14314:2004) |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 14351-1:2006 Logi un ārdurvju bloki. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi. 1. daļa: Logu un ārdurvju bloku raksturlielumi, neieskaitot ugunsizturības un dūmnoplūdes raksturlielumus |
2.8.2006. |
— |
|
|
CEN |
EN 14439:2006 Celtņi. Drošība. Torņa celtņi |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 14462:2005 Virsmas apstrādes iekārtas. Trokšņa testa kodekss virsmas apstrādes iekārtām ieskaitot kraušanas palīgierīces. 2. un 3. precizitātes pakāpe |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 14466:2005 + A1:2008 Ugunsdzēsības sūkņi. Pārnēsājamie sūkņi. Drošuma un veiktspējas prasības, testi |
28.1.2009. |
EN 14466:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 14492-1:2006 Celtņi. Motorizētias vinčas un pacēlāji. 1.daļa: Motorizētas vinčas |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 14492-2:2006 Celtņi. Vinčas un pacēlāji ar piedziņu. 2.daļa: Pacēlāji ar piedziņu |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 14502-2:2005 + A1:2008 Celtņi. Cilvēku celšanas ierīces. 2. daļa: Vadības kabīnes ar maināmu augstumu |
22.8.2008. |
EN 14502-2:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 14655:2005 Pārtikas apstrādes mašīnas. Bagešu šķēlētāji. Drošības un higiēnas prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 14656:2006 Mašīnu drošums. Drošuma prasības tērauda un krāsaino metālu ekstrūderiem |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 14658:2005 Pastāvīgas transportēšanas iekārtas un sistēmas. Vispārīgās drošības prasības pastāvīgām transportēšanas iekārtām un sistēmām brūnogļu karjeros |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 14673:2006 Mašīnu drošums. Drošuma prasības tērauda un krāsaino metālu karstās kalšanas hidropiedziņas presēm ar vaļējām štancēm |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 14677:2008 Mašīnu drošums. Tērauda iegūšana no metāllūžņiem. Mašīnas un iekārtas darbam ar izkausētu tēraudu |
22.8.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 14681:2006 Mašīnu drošība. Drošības prasības mašīnām un iekārtām tērauda ražošanai ar elektroloka krāsnīm |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 14710-1:2005 + A1:2008 Ugunsdzēsības sūkņi. Centrbēdzes ugunsdzēsības sūkņi bez palaidēja. 1. daļa: Klasifikācija, vispārīgās un drošības prasības |
28.1.2009. |
EN 14710-1:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 14710-1:2005 + A2:2008 Ugunsdzēsības sūkņi. Centrbēdzes ugunsdzēsības sūkņi bez palaidēja. 1. daļa: Klasifikacija, vispārīgās prasības un drošuma prasības |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 14710-1:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 14710-2:2005 + A1:2008 Ugunsdzēsības sūkņi. Centrbēdzes ugunsdzēsības sūkņi bez palaidēja. 2. daļa: Vispārīgo un drošības prasību verificēšana |
22.8.2008. |
EN 14710-2:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 14710-2:2005 + A2:2008 Ugunsdzēsības sūkņi. Centrbēdzes ugunsdzēsības sūkņi bez palaidēja. 2. daļa: Vispārīgo un drošuma prasību verificēšana |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 14710-2:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 14738:2008 Mašīnu drošums. Antropometriskās konstruktīvās prasības darbvietām pie mašīnām (ISO 14738:2002, ieskaitot Cor 1:2003 un Cor 2:2005) |
28.1.2009. |
EN ISO 14738:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 14753:2007 Mašīnu drošums. Drošuma prasības tērauda nepārtrauktās liešanas mašīnām un iekārtām |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 14861:2004 Mežsaimniecības mašīnas. Pašgājējmašīnas. Drošības prasības |
31.12.2005. |
— |
|
|
CEN |
EN 14886:2008 Plastmasas un gumijas apstrādes mašīnas. Putumateriāla lentgriešanas mašīnas. Drošuma prasības |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 14910:2007 Dārza iekārtas. No aizmugures vadāmi ar iekšdedzes motoru aprīkoti trimeri. Drošums |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 14930:2007 Lauksaimniecības, mežsaimniecības mašīnas un dārzkopības iekārtas. Kājniekvadāmas un rokturamas mašīnas. Saskares ar karstām virsmām iespēju noteikšana |
6.11.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 14957:2006 Pārtikas apstrādes mašīnas. Trauku mazgāšanas konveijermašīnas. Drošuma un higieniskuma prasības |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 14958:2006 Graudu pārstrādes iekārtas. Malšana, miltu un mannas ražošana un apstrāde. Drošības un higiēnas prasības |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 14973:2006 + A1:2008 Apakšzemes konveijeru lentes. Elektrodrošuma un uzliesmojumdrošuma prasības |
22.8.2008. |
EN 14973:2006 |
22.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 14982:1998 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas. Elektromagnētiskā savienojamība. Testēšanas metodes un to pieņemšanas kritēriji (ISO 14982:1998) |
15.10.1998. |
— |
|
|
CEN |
EN 14985:2007 Celtņi. Grozāmceltņi ar strēli |
6.11.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 15000:2008 Industriālo transportlīdzekļu drošums. Pašgājēji transportlīdzekļi ar mainīgu darbības tālumu. Specifikācija, veiktspēja un testēšanas prasības gareniskā kravas momenta indikatoriem un gareniskā kravas momenta ierobežotājiem |
28.1.2009. |
— |
|
|
CEN |
EN 15027:2007 Celtniecības darbvietā izmantojami transportējami sienas zāģi un stieples zāģi. Drošums |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 15056:2006 Celtņi. Prasības konteineru satvērējierīcēm |
8.5.2007. |
— |
|
|
CEN |
EN 15061:2007 + A1:2008 Mašīnu drošums — Drošuma prasības slokšņu apstrādes līnijas mašīnām un iekārtām |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 15061:2007 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 15067:2007 Gumijas un plastmasas apstrādes mašīnas. Somām un maisiem paredzētas plēves apstrādes mašīnas. Drošuma prasības |
24.6.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 15093:2008 Mašīnu drošums. Drošuma prasības karstajām plakanvelmētavām |
Šī ir pirmā publikācija |
— |
|
|
CEN |
EN 15094:2008 Mašīnu drošums. Drošuma prasības aukstajām plakanvelmētavām |
Šī ir pirmā publikācija |
— |
|
|
CEN |
EN 15095:2007 + A1:2008 Ar motorpiedziņu aprīkoti mobili sastatņi, plaukti, karuseļi un glabāšanas lifti. Drošuma prasības |
Šī ir pirmā publikācija |
EN 15095:2007 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 15162:2008 Dabiskā akmens ieguves un apstrādes mašīnas un ierīces. Drošuma prasības rāmjzāģiem |
22.8.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 15163:2008 Dabiskā akmens ieguves un apstrādes mašīnas un instalācijas. Drošums. Prasības zāģiem ar dimanta stiepli |
22.8.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 15164:2008 Dabiskā akmens ieguves un apstrādes mašīnas un ierīces. Drošums. Prasības ķēdes un lentas tipa izzāģēšanas mašīnām |
22.8.2008. |
— |
|
|
CEN |
EN 15166:2008 Pārtikas rūpniecības mašīnas. Automātiskās liemeņu skaldīšanas mašīnas. Drošuma un higiēnas prasības |
Šī ir pirmā publikācija |
— |
|
|
CEN |
EN 15268:2008 Degvielas uzpildes stacijas. Drošuma prasības iegremdējamu sūkņagregātu konstrukcijai |
28.1.2009. |
— |
|
|
CEN |
EN ISO 15536-1:2008 Ergonomika. Datormanekeni un ķermeņa maketi. 1. daļa: Vispārīgās prasības (ISO 15536-1:2005) |
28.1.2009. |
EN ISO 15536-1:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 15744:2008 Rokas neelektriskās darbmašīnas. Trokšņa mērīšanas kodekss. Inženiermetode (2. klase) (ISO 15744:2002) |
28.1.2009. |
EN ISO 15744:2002 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 19432:2008 Ēku celtniecības mašīnas un iekārtas. Portatīvas rokturamas ar iekšdedzes motoru darbināmas atgriešanas mašīnas. Drošuma prasības un testēšana (ISO 19432:2006) |
22.8.2008. |
EN ISO 19432:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 20643:2008 Mehāniskās vibrācijas. Rokā turamās un ar roku vadāmās mašīnas. Vibrāciju emisijas novērtēšanas principi (ISO 20643:2005) |
22.8.2008. |
EN ISO 20643:2005 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 22867:2008 Mežsaimniecības mašīnas. Vibrotestēšanas kodekss rokas portatīvajām mašīnām ar iekšdedzes motoru. Vibrācijas pie rokturiem (ISO 22867:2004, ietverot Cor 1:2006) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 22867:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN ISO 22868:2008 Mežsaimniecības mašīnas. Trokšņainības testēšanas kodekss rokas portatīvajām mašīnām ar iekšdedzes motoru. Inženiermetode (2. precizitātes klase) (ISO 22868:2005) |
Šī ir pirmā publikācija |
EN ISO 22868:2006 |
28.12.2009. |
|
CEN |
EN 28662-1:1992 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darba rīki. Roktura vibrāciju mērīšana. 1.daļa: Vispārējās prasības (ISO 8662-1:1988) |
31.12.1994. |
— |
|
|
CEN |
EN 28662-2:1994 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darba rīki. Roktura vibrāciju mērīšana. 2.daļa: Drupinātājveseri un kniedēšanas āmuri (ISO 8662-2:1992) |
14.2.1996. |
— |
|
|
EN 28662-2:1994/A1:1995 |
14.2.1996. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (29.2.1996.) |
||
EN 28662-2:1994/A2:2001 |
14.6.2002. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (14.6.2002.) |
||
CEN |
EN 28662-3:1994 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darba rīki. Roktura vibrāciju mērīšana. 3.daļa: Akmens urbjmašīnas un rotācijas āmuri (ISO 8662-3:1992) |
14.2.1996. |
— |
|
|
EN 28662-3:1994/A1:1995 |
14.2.1996. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (29.2.1996.) |
||
EN 28662-3:1994/A2:2001 |
14.6.2002. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (14.6.2002.) |
||
CEN |
EN 28662-5:1994 Rokas pārnēsājamie mehāniskās piedziņas darba rīki. Roktura vibrāciju mērīšana. 5.daļa: Bruģa lauzēji un būvdarbu veseri (ISO 8662-5:1992) |
14.2.1996. |
— |
|
|
EN 28662-5:1994/A1:1995 |
14.2.1996. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (29.2.1996.) |
||
EN 28662-5:1994/A2:2001 |
20.4.2004. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (20.4.2004.) |
||
CEN |
EN 30326-1:1994 Mehāniskā vibrācija. Laboratorijas metodes transportlīdzekļu sēdekļu vibrācijas noteikšanai. 1.daļa: Pamatjēdzieni (ISO 10326-1:1992) |
14.2.1996. |
— |
|
|
EN 30326-1:1994/A1:2007 |
24.6.2008. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (24.6.2008.) |
||
Cenelec |
EN 50144-1:1998 Ar elektromotoru darbināmu rokas darbarīku drošība. 1.daļa: Vispārīgās prasības 4. Piezīme |
15.4.2000. |
— |
|
|
EN 50144-1:1998/A1:2002 |
24.6.2003. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
EN 50144-1:1998/A2:2003 |
20.4.2004. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
Cenelec |
EN 50144-2-7:2000 Ar elektromotoru darbināmu rokas darbarīku drošība. 2-7.daļa: Īpašās prasības pulverizatoriem |
27.11.2001. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 50144-2-13:2002 Ar elektromotoru darbināmu rokas darbarīku drošība. 2-13.daļa: Īpašās prasības motorzāģiem |
14.8.2003. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 50144-2-16:2003 Ar elektromotoru darbināmu rokas darbarīku drošība. 2-16.daļa: Īpašas prasības skavotājiem |
20.4.2004. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 50260-1:2002 No baterijām barotu ar dzinēju darbināmu rokas instrumentu drošība un bateriju bloki. 1.daļa: Vispārīgās prasības 4. Piezīme |
24.6.2003. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 50260-2-7:2002 No baterijām barotu ar dzinēju darbināmu rokas instrumentu drošība un bateriju bloki. 2-7.daļa: Īpašas prasības pulverizatoriem |
24.6.2003. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 50338:2006 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīču drošums. Īpašās prasības kājniekvadāmām ar baterijām darbināmām zālienu pļaujmašīnām |
6.11.2007. |
EN 50338:2000 un tā labojums 2.1. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.10.2008.) |
|
Cenelec |
EN 50416:2005 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošība. Īpašās prasības komerciālām elektriskām trauku mazgāšanas konveijermašīnām |
31.12.2006. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 60204-1:2006 Mašīnu drošums. Mašīnu elektroaprīkojums. 1. daļa: Vispārīgās prasības (IEC 60204-1:2005 (Ar grozījumiem)) |
6.11.2007. |
EN 60204-1:1997 2.1 Piezīme |
1.6.2009. |
|
Cenelec |
EN 60204-11:2000 Mašīnu drošība. Mašīnu elektroaprīkojums. 11.daļa: Prasības augstsprieguma ierīcēm, kuru spriegums maiņstrāvai pārsniedz 1000 V un līdzstrāvai 1500 V, bet nepārsniedz 36 kV (IEC 60204-11:2000) |
27.11.2001. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 60204-31:1998 Mašīnu drošība. Mašīnu elektroaprīkojums. 31.daļa: Īpašās drošības un elektromagnētiskās saderības (EMC) prasības šujmašīnām, šūšanas iekārtām un to sistēmām (IEC 60204-31:1996 (Ar grozījumiem)) |
15.4.2000. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 60204-32:1998 Mašīnu drošība. Mašīnu elektroaprīkojums. 32.daļa: Prasības kravas pacēlājmehānismiem (IEC 60204-32:1998) |
15.4.2000. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 60335-1:1994 Sadzīvei un līdzīgiem mērķiem paredzēto elektrisko ierīču drošība. 1.daļa: Vispārīgās prasības (IEC 60335-1:1991 (Ar grozījumiem)) 4. Piezīme |
15.4.2000. |
— |
|
|
EN 60335-1:1994/A11:1995 |
15.4.2000. |
3. Piezīme |
|
||
EN 60335-1:1994/A15:2000 |
10.3.2001. |
3. Piezīme |
|
||
EN 60335-1:1994/A16:2001 |
27.11.2001. |
3. Piezīme |
|
||
EN 60335-1:1994/A1:1996 (IEC 60335-1:1991/A1:1994 (Ar grozījumiem)) |
15.4.2000. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (15.4.2000.) |
||
EN 60335-1:1994/A12:1996 |
15.4.2000. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (15.4.2000.) |
||
EN 60335-1:1994/A13:1998 |
15.4.2000. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.12.2000.) |
||
EN 60335-1:1994/A14:1998 |
15.4.2000. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.7.2001.) |
||
EN 60335-1:1994/A2:2000 (IEC 60335-1:1991/A2:1999) |
27.11.2001. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.8.2007.) |
||
Cenelec |
EN 60335-1:2002 Sadzīvei un līdzīgiem mērķiem paredzēto elektrisko ierīču drošība. 1.daļa: Vispārīgās prasības (IEC 60335-1:2001 (Ar grozījumiem)) 4. Piezīme |
14.8.2003. |
EN 60335-1:1994 un tā labojums 2.1 Piezīme |
|
|
EN 60335-1:2002/A11:2004 |
6.8.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.10.2006.) |
||
EN 60335-1:2002/A1:2004 (IEC 60335-1:2001/A1:2004) |
31.12.2006. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.10.2007.) |
||
EN 60335-1:2002/A12:2006 |
6.11.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (6.11.2007.) |
||
Cenelec |
EN 60335-2-64:2000 Mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem paredzēto elektroierīču drošība. 2-64.daļa: Īpašas prasības komerciāli lietojamām elektriskām virtuves ierīcēm (IEC 60335-2-64:1997 (Ar grozījumiem)) |
20.5.2000. |
— |
|
|
EN 60335-2-64:2000/A1:2002 (IEC 60335-2-64:1997/A1:2000 (Ar grozījumiem)) |
24.6.2003. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
||
Cenelec |
EN 60335-2-72:1998 Mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem paredzēto elektrisko ierīču drošība. 2.daļa: Īpašas prasības komerciāli un rūpnieciski izmantojamām grīdas kopšanas mašīnām (IEC 60335-2-72:1995 (Ar grozījumiem)) |
15.4.2000. |
— |
|
|
EN 60335-2-72:1998/A1:2000 (IEC 60335-2-72:1995/A1:2000) |
10.3.2001. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.9.2003.) |
||
Cenelec |
EN 60335-2-77:2006 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīces. Drošums. 2-77.daļa: Īpašās prasības no elektrotīkla darbināmām kājniekvadāmām zālienu pļaujmašīnām (IEC 60335-2-77:1996 (Ar grozījumiem)) |
6.11.2007. |
EN 60335-2-77:2000 2.1. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.9.2008.) |
|
Cenelec |
EN 60335-2-91:2003 Mājsaimniecībai un līdzīgiem mērķiem paredzētas elektroierīces. Drošība. 2-91.daļa: Īpašas prasības stumjamām un rokā turamām zālienu pļaujmašīnām un zālienu apmaļu pļaujmašīnām (IEC 60335-2-91:2002 (Ar grozījumiem)) |
6.8.2005. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 60335-2-92:2005 Mājsaimniecības un līdzīga lietojuma elektroierīču drošība. 2-92.daļa: Īpašās prasības kājniekvadāmiem no elektrotīkla darbināmiem zālienu skarifikatoriem un aeratoriem (IEC 60335-2-92:2002 (Ar grozījumiem)) |
2.8.2006. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 60745-1:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 1.daļa: Vispārīgas prasības (IEC 60745-1:2001 (Ar grozījumiem)) 4. Piezīme |
20.4.2004. |
EN 50144-1:1998 un tā labojums 2.1 Piezīme |
|
|
EN 60745-1:2003/A1:2003 (IEC 60745-1:2001/A1:2002) |
20.4.2004. |
EN 50260-1:2002 3. Piezīme |
|
||
Cenelec |
EN 60745-2-1:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-1.daļa: Īpašas prasības urbmašīnām un trieciena urbmašīnām (IEC 60745-2-1:2003 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
EN 50144-2-1:1999 + EN 50260-2-1:2002 2.1 Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
EN 60745-2-1:2003/A11:2007 |
6.11.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (6.11.2007.) |
||
Cenelec |
EN 60745-2-2:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-2.daļa: Īpašas prasības skrūvgriežiem un trieciendarbības uzgriežņu atslēg (IEC 60745-2-2:2003 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
EN 50144-2-2:1999 + EN 50260-2-2:2002 2.1 Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
EN 60745-2-2:2003/A11:2007 |
6.11.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.12.2007.) |
||
Cenelec |
EN 60745-2-3:2007 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošums. 2-3.daļa: Īpašās prasības slīpmašīnām, pulētājiem un disku slīpmašīnām (IEC 60745-2-3:2006 (Ar grozījumiem)) |
6.11.2007. |
EN 50144-2-3:2002 un tā labojumi 2.1. Piezīme |
1.12.2009. |
|
Cenelec |
EN 60745-2-4:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-4.daļa: Īpašas prasības ne diska tipa rokas slīpmašīnām un pulētājiem (IEC 60745-2-4:2002 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
EN 50144-2-4:1999 + EN 50260-2-4:2002 2.1 Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.2.2006.) |
|
EN 60745-2-4:2003/A11:2007 |
6.11.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.2.2008.) |
||
Cenelec |
EN 60745-2-5:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-5.daļa: Īpašas prasības ripzāģiem (IEC 60745-2-5:2003 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
EN 50144-2-5:1999 + EN 50260-2-5:2002 2.1 Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.4.2006.) |
|
Cenelec |
EN 60745-2-6:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-6.daļa: Īpašas prasības āmuriem (IEC 60745-2-6:2003 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
EN 50144-2-6:2000 un tā labojums + EN 50260-2-6:2002 2.1 Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.2.2006.) |
|
EN 60745-2-6:2003/A11:2007 |
6.11.2007. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (6.11.2007.) |
||
EN 60745-2-6:2003/A1:2006 (IEC 60745-2-6:2003/A1:2006) |
6.11.2007. |
3. Piezīme |
1.5.2009. |
||
Cenelec |
EN 60745-2-8:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-8.daļa: Īpašas prasības metāla šķērēm un figurālās izgriešanas šķērēm (IEC 60745-2-8:2003 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
— |
|
|
EN 60745-2-8:2003/A11:2007 |
24.6.2008. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (24.6.2008.) |
||
Cenelec |
EN 60745-2-9:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-9.daļa: Īpašas prasības vītņotājiem (IEC 60745-2-9:2003 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
— |
|
|
EN 60745-2-9:2003/A11:2007 |
24.6.2008. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (24.6.2008.) |
||
Cenelec |
EN 60745-2-11:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-11.daļa: Īpašas prasības turpatpakaļzāģiem (figūrzāģiem un zobenzāģiem) (IEC 60745-2-11:2003 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
EN 50144-2-10:2001 + EN 50260-2-10:2002 2.1 Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.2.2006.) |
|
EN 60745-2-11:2003/A11:2007 |
24.6.2008. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (24.6.2008.) |
||
Cenelec |
EN 60745-2-14:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-14.daļa: Īpašas prasības ēvelmašīnām (IEC 60745-2-14:2003 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
EN 50144-2-14:2001 2.1 Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.7.2006.) |
|
EN 60745-2-14:2003/A11:2007 |
24.6.2008. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (24.6.2008.) |
||
EN 60745-2-14:2003/A1:2007 (IEC 60745-2-14:2003/A1:2006 (Ar grozījumiem)) |
24.6.2008. |
3. Piezīme |
1.2.2010. |
||
Cenelec |
EN 60745-2-15:2006 Ar elektromotoru darbināmie rokas darbarīki. Drošums. 2-15. daļa: Īpašās prasības dzīvžogu šķērēm (IEC 60745-2-15:2006 (Ar grozījumiem)) |
22.8.2008. |
EN 50144-2-15:2001 2.1. piezīme |
1.5.2009. |
|
Cenelec |
EN 60745-2-17:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-17.daļa: Īpašas prasības fasonfrēzēšanas instrumentiem un malu apgriešanas instrument (IEC 60745-2-17:2003 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
EN 50144-2-17:2000 + EN 50144-2-18:2000 + EN 50260-2-14:2002 2.1 Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
EN 60745-2-17:2003/A11:2007 |
24.6.2008. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (24.6.2008.) |
||
Cenelec |
EN 60745-2-18:2004 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-18. daļa: Īpašās prasības stīpotājiem (IEC 60745-2-18:2003 (Ar grozījumiem)) |
2.8.2006. |
— |
|
|
EN 60745-2-18:2004/A11:2007 |
24.6.2008. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (24.6.2008.) |
||
Cenelec |
EN 60745-2-19:2005 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-18. daļa: Īpašās prasības garēvelēm (IEC 60745-2-19:2005 (Ar grozījumiem)) |
2.8.2006. |
— |
|
|
EN 60745-2-19:2005/A11:2007 |
24.6.2008. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.7.2008.) |
||
Cenelec |
EN 60745-2-20:2003 Ar elektromotoru darbināmi rokas darbarīki. Drošība. 2-20. daļa: Īpašas prasības lentzāģiem (IEC 60745-2-20:2003 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
— |
|
|
EN 60745-2-20:2003/A11:2007 |
24.6.2008. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (24.6.2008.) |
||
Cenelec |
EN 60745-2-21:2007 Ar elektromotoru darbināmie rokas darbarīki. Drošums. 2-21. daļa: Īpašās prasības drenu tīrītājiem (IEC 60745-2-21:2002 (Ar grozījumiem)) |
24.6.2008. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 60947-5-3:1999 Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces. 5-3.daļa: Vadības shēmas ierīces un slēdzējelementi. Prasības tuvināšanās sensoriem ar noteiktu izturēšanos veiktnespējas apstākļos (IEC 60947-5-3:1999) |
24.6.2003. |
— |
|
|
EN 60947-5-3:1999/A1:2005 (IEC 60947-5-3:1999/A1:2005) |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.3.2008.) |
||
Cenelec |
EN 60947-5-5:1997 Zemsprieguma komutācijas un vadības ierīces. 5.daļa: Vadības shēmas ierīces un slēdzējelementi. 5.nodaļa: Elektriskā aptures ierīce ar mehānisku fiksēšanas funkciju avārijas gadījumiem (IEC 60947-5-5:1997) |
10.3.2001. |
— |
|
|
EN 60947-5-5:1997/A1:2005 (IEC 60947-5-5:1997/A1:2005) |
31.12.2005. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.3.2008.) |
||
Cenelec |
EN 61029-1:2000 Ar motoru darbināmu pārvietojamu elektroinstrumentu drošība. 1.daļa: Vispārīgās prasība (IEC 61029-1:1990 (Ar grozījumiem)) 4. Piezīme |
10.3.2001. |
— |
|
|
EN 61029-1:2000/A11:2003 |
20.4.2004. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.10.2005.) |
||
EN 61029-1:2000/A12:2003 |
20.4.2004. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.11.2005.) |
||
Cenelec |
EN 61029-2-1:2002 Ar motoru darbināmu pārvietojamu elektroinstrumentu drošība. 2-1.daļa: Īpašas prasības ripzāģu darbgaldiem (IEC 61029-2-1:1993 + A1:1999 + A2:2001 (Ar grozījumiem)) |
24.6.2003. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 61029-2-4:2003 Ar motoru darbināmu pārvietojamu elektroinstrumentu drošība. 2-4.daļa: Īpašās prasības galda slīpmašīnām (IEC 61029-2-4:1993 (Ar grozījumiem)) |
14.8.2003. |
— |
|
|
EN 61029-2-4:2003/A1:2003 (IEC 61029-2-4:1993/A1:2001 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (2.8.2006.) |
||
Cenelec |
EN 61029-2-8:2003 Ar motoru darbināmu pārvietojamu elektroinstrumentu drošība. 2.daļa: Īpašas prasības vienvārpstas vertikālajām galda frēzmašīnām (IEC 61029-2-8:1995 + A1:1999 + A2:2001 (Ar grozījumiem)) |
20.4.2004. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 61029-2-9:2002 Ar motoru darbināmu pārvietojamu elektroinstrumentu drošība. 2-9.daļa: Īpašās prasības lenķzāģiem (IEC 61029-2-9:1995 (Ar grozījumiem)) |
14.8.2003. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 61310-1:2008 Mašīnu drošums. Indikācija, marķējums un iedarbināšana. 1. daļa: Prasības vizuāliem, dzirdamiem un taustāmiem signāliem (IEC 61310-1:2007) |
22.8.2008. |
EN 61310-1:1995 2.1. piezīme |
1.12.2010. |
|
Cenelec |
EN 61310-2:2008 Mašīnu drošums. Indikācija, marķējums un iedarbināšana. 2. daļa: Marķēšanas prasības (IEC 61310-2:2007) |
22.8.2008. |
EN 61310-2:1995 2.1. piezīme |
1.12.2010. |
|
Cenelec |
EN 61310-3:2008 Mašīnu drošums. Indikācija, marķējums un iedarbināšana. 3. daļa: Prasības manuālo vadības ierīču izvietojumam un darbībai (IEC 61310-3:2007) |
22.8.2008. |
EN 61310-3:1999 2.1. piezīme |
1.12.2010. |
|
Cenelec |
EN 61496-1:2004 Mašīnu drošība. Elektrojūtīgais aizsardzības aprīkojums. 1.daļa: Galvenās prasības un testi (IEC 61496-1:2004 (Ar grozījumiem)) |
6.8.2005. |
EN 61496-1:1997 2.1 Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (1.4.2007.) |
|
Cenelec |
EN 61800-5-2:2007 Elektropiedziņas sistēmas ar maināmu rotācijas ātrumu. 5-1. daļa: Drošuma prasības. Funkcionālā drošuma prasības (IEC 61800-5-2:2007) |
24.6.2008. |
— |
|
|
Cenelec |
EN 62061:2005 Mašīnu drošība. Ar drošību saistīto elektrisko, elektronisko un programmējamo elektronisko vadības sistēmu funkcionālais drošums (IEC 62061:2005) |
31.12.2005. |
— |
|
1. piezīme |
Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow”), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas Organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi. |
2.1. piezīme |
Jaunajam (vai labotajam) standartam ir tāda pati darbības sfēra kā aizstātajam standartam. Datumā, kas norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām. |
3. piezīme |
Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (4. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām. |
4. piezīme |
Ražojuma atbilstības prezumpcija iegūstama, izpildot prasības, kas ietvertas standarta 1. daļā un arī 2. daļā, ja tā minēta direktīvai 98/37/EC pakārtotajā sarakstā, kas publicēts “Oficiālajā Vēstnesī”. |
PIEZĪME:
— |
Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2), kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3). |
— |
Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās. |
— |
Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu. |
Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē:
http://ec.europa.eu/enterprise/newapproach/standardization/harmstds.
(1) ESO: Eiropas Standartizācijas Organizācijas:
— |
CEN: avenue Marnix 17, B-1000 Brussels, Tel. (32-2) 550 08 11; fax (32-2) 550 08 19 (http://www.cen.eu) |
— |
Cenelec: avenue Marnix 17, B-1000 Brussels, Tel. (32-2) 519 68 71; fax (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org) |
— |
ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tel. (33) 492 94 42 00; fax (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org) |
(2) OJ L 204, 21.7.1998, p.37.
(3) OJ L 217, 5.8.1998, p. 18.
V Atzinumi
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
Komisija
28.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 74/61 |
Aicinājums iesniegt pieteikumus EFRAG uzraudzības padomes dalībnieku iecelšanai ar pieredzi sabiedriskajā politikā
(2009/C 74/04)
Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir izveidota 2001. gadā, lai Komisijai sniegtu padomus par grāmatvedības standartu apstiprināšanu. Papildus padomu sniegšanai EFRAG arī aktīvi darbojas, lai nodrošinātu, ka starptautisko standartu noteikšanas procesā ir pareizi un skaidri formulēta Eiropas pieeja finanšu pārskatu attīstībai. Lai labāk pildītu pēdējo no minētajiem uzdevumiem, tika reformēta EFRAG pārvaldība. EFRAG 2008. gada decembrī publicēja galīgo pārstrukturēšanas ziņojumu. Pašlaik tiek ieviesta uzlabotā struktūra.
Uzlabotās EFRAG uzraudzības padomes galvenie uzdevumi ir apstiprināt EFRAG vispārējo stratēģiju, iecelt tehnisko ekspertu grupas (TEG) un plānošanas un resursu grupas (PRG) dalībniekus, aplūkot budžeta un finansēšanas jautājumus, uzturēt sakarus ar Eiropas iestādēm un IASCF pilnvarotajiem.
Uzraudzības padomē darbosies augsta līmeņa personas, kuras ir ieinteresētas finanšu pārskatu vispārējā attīstībā, nodrošinot līdzsvaru to profesionālās pieredzes ziņā, tostarp iesaistot lietotājus, sagatavotājus un grāmatvežus. Visi uzraudzības padomes dalībnieki darbosies privātpersonas statusā, un tiem būs formāli jāapņemas darboties Eiropas sabiedrības interesēs neatkarīgi no to profesionālās vai nozares piederības. Uzraudzības padomē būs 17 dalībnieki, tostarp četri dalībnieki, kuru līdzšinējā pieredze pamatā ir saistīta ar sabiedrisko politiku valsts vai Eiropas mērogā.
Tādēļ Komisija aicina iesniegt pieteikumus, lai varētu izveidot sarakstu ar tiem uzraudzības padomes dalībnieku kandidātiem, kuri ieņems četras vietas, kas paredzētas dalībniekiem ar pieredzi sabiedriskajā politikā.
Novērtējot potenciālos kandidātus, Komisija ņems vērā šādus kritērijus:
— |
pieredze sabiedriskajā politikā Eiropas vai starptautiskā mērogā, apņemšanās darboties Eiropas sabiedrības interesēs; |
— |
pieredze darbā sabiedriskā iestādē, sabiedriskā struktūrā vai akadēmiskā jomā; |
— |
laba reputācija un godīgums; |
— |
labas angļu valodas zināšanas; |
— |
grāmatvedības jomas laba pārzināšana ir priekšrocība; |
— |
nepieciešamība nodrošināt līdzsvarotu sastāvu, ņemot vērā dalībnieku ģeogrāfisko izcelsmi, dzimumu un kvalifikāciju. |
Parakstīts pieteikums Komisijas dienestiem jāsaņem ne vēlāk kā līdz 2009. gada 30. aprīlim. Pēc termiņa iesniegtus pieteikumus Komisija izskatīs tikai tad, ja radīsies vajadzība aizvietot vai aizstāt uzraudzības padomes dalībniekus.
Pieteikumi
— |
ierakstītā vēstulē vai ar kurjeru jānosūta uz šādu adresi:
|
— |
vai jānosūta pa e-pastu: MARKT-F3@ec.europa.eu, sūtījuma tematā norādot: “EFRAG Public Policy Supervisory Board Members”. |
Katrs pieteikums jāiesniedz vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, skaidri norādot pieteikuma iesniedzēja valstspiederību un pievienojot vajadzīgos dokumentus. Pieteikumā jānorāda visa informācija, kas lietderīga tā izvērtēšanai, piemēram, CV, kurā raksturota pieteikuma iesniedzēja profesionālā pieredze un zināšanu līmenis, un īsa vēstule, kurā izklāstīti pieteikšanās iemesli. Jāietver arī šāda informācija.
— |
Kādās iestādēs/organizācijās pieteikuma iesniedzējs(-a) ir strādājis(-usi)? Cik ilgi? |
— |
Kādas ir viņa/viņas īpašās zināšanas? |
— |
Kādos īpašos projektos un/vai uzdevumos viņš/viņa bijis(-usi) iesaistīts(-a)? |
— |
Kur viņš/viņa ieguvis(-usi) pieredzi ES un/vai starptautiskā līmenī? |
— |
Vai pieteikuma iesniedzējam(-ai) ir intereses, kas var ietekmēt viņa/viņas neatkarību? |
Izraudzītās personas ieceļ amatā privātpersonas statusā, un tās darbojas neatkarīgi no ārējās ietekmes. Tās nevar pārstāvēt vietnieki. Uzraudzības padomes dalībniekus ieceļ EFRAG ģenerālā asambleja uz amata pilnvaru laiku, kas ir trīs gadi un kuru var atjaunot. Dalībnieku darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 6 gadus.
Iecelto uzraudzības padomes dalībnieku sarakstu publicēs EFRAG tīmekļa vietnē un Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD tīmekļa vietnē. Datus par grupas dalībnieku vārdiem apkopos, apstrādās un publicēs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 (1) noteikumiem.
Lai saņemtu sīkāku informāciju, lūdzu, sazinieties ar Pierre DELSAUX kungu, tālrunis +32 22965472, e-pasts: Pierre.Delsaux@ec.europa.eu, vai ar Jeroen HOOIJER kungu, tālrunis +32 22955885, e-pasts: Jeroen.Hooijer@ec.europa.eu.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Komisija
28.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 74/63 |
VALSTS ATBALSTS — UNGĀRIJA
Valsts atbalsts C 1/09 (ex NN 69/08) — Iespējams atbalsts MOL
Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/C 74/05)
Ar 2009. gada 13. janvāris vēstuli, kas autentiskā valodā ir pievienota šim kopsavilkumam sekojošajās lappusēs, Komisija paziņoja Ungārijai savu lēmumu par EK līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu attiecībā uz minēto pasākumu.
Mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās personas var iesniegt savas piezīmes par pasākumu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, nosūtot tās uz šādu adresi:
European Commission |
Directorate-General for Competition |
State Aid Greffe |
1049 Bruxelles/Brussel |
BELGIQUE/BELGIË |
Fax No: +32 22961242 |
Šīs piezīmes tiks paziņotas Ungārijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.
KOPSAVILKUMS
I. PROCEDŪRA
1. |
Komisija 14.11.2007. saņēma sūdzību attiecībā uz iespējamu valsts atbalsta pasākumu, ko sniegusi Ungārija uzņēmumam Hungarian Oil & Gas Plc (“MOL”). Tas attiecas uz 2005. gada nolīgumu starp MOL un Ungārijas valsti, kas faktiski atbrīvo uzņēmumu no palielinātas maksas par derīgo izrakteņu ieguvi pēc 2008. gada janvāra grozījumiem Ungārijas Likumā par derīgo izrakteņu ieguvi. |
2. |
Tā kā sūdzībā minētais pasākums patiesām ir bijis par pamatu šaubām, Ungārijai tika nosūtīti informācijas pieprasījumi 2008. gada 24 janvāris un 2008. gada 18. jūnijs. Ungārijas iestādes atbildēja uz šiem jautājumiem 2008. gada 23. marts un 2008. gada 9. septembris. |
II. APRAKSTS
3. |
Nolīgums starp MOL un Ungārijas valsti faktiski atbrīvo uzņēmumu no maksas par derīgo izrakteņu ieguvi pēc grozījumiem Ungārijas Likumā par derīgo izrakteņu ieguvi 2008. gada janvārī. Saskaņā ar 2005. gada nolīgumu MOL maksājumi saglabājās noteikti vairumam ogļu ieguves lauku līdz 2010. gadam, neskatoties uz ievērojamu maksas par ieguvi pieaugumu, ko noteica pēc grozījumiem. |
III. NOVĒRTĒŠANA
4. |
Ņemot vērā nolīguma un tā grozījumu veidu, tos var uzskatīt par vienu un to pašu pasākumu un to kopējā ietekme ir novērtēta. Komisijas analīze parādīja, ka kopējā pagarināšanas ietekme un vēlāki grozījumi dod MOL nepamatotas priekšrocības. |
5. |
Komisija uzskata, ka pasākums atbilst EK līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem un tādēļ uzskatāma par valsts atbalstu. Komisijai nav pamata uzskatīt šo atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu, jo atkāpes saskaņā ar EK līgumu nav piemērojamas. |
IV. SECINĀJUMI
6. |
Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija ir nolēmusi attiecība uz minēto pasākumu sākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu. |
VĒSTULES TEKSTS
“A Bizottság ezúton tájékoztatja Magyarországot, hogy a fent említett intézkedésre vonatkozóan a magyar hatóságok által benyújtott információk áttekintése után úgy határozott, hogy megindítja az EK-Szerződés 88. cikkének (2) bekezdésében meghatározott eljárást.
1. AZ ELJÁRÁS
(1) |
2007. november 14-én panasz érkezett a Bizottsághoz olyan intézkedésekre vonatkozóan, amelyeket Magyarország állítólag a Magyar Olaj- és Gázipari Nyrt. (a továbbiakban: MOL) javára foganatosított (1). A panasz állami támogatással kapcsolatos vonatkozásai (2) a vállalkozás bányajáradék-fizetési kötelezettségeire irányultak. |
(2) |
Az állítólagos állami támogatási intézkedés a MOL és a magyar állam által 2005-ben kötött azon megállapodás (a továbbiakban: a megállapodás vagy a szerződés), amely lehetővé teszi, hogy a vállalkozás valójában mentességet kapjon a bányászati törvény 2008 januárjában történt módosítását követő bányajáradék-emelés alól. |
(3) |
Mivel a panaszban leírt intézkedés valóban kétségekre adott alapot, a Bizottság információkérést küldött Magyarországnak 2008. január 24-én, továbbá 2008. június 18-án. A magyar hatóságok e kérdőívekre 2008. március 25-én, illetve 2008. szeptember 9-én adtak választ. |
2. A KEDVEZMÉNYEZETT ÉS AZ INTÉZKEDÉS LEÍRÁSA
2.1. A kedvezményezett
(4) |
A MOL integrált olaj- és gázipari társaság, részvényeit jegyzik a budapesti, a luxemburgi és a varsói tőzsdén. A magyar piacon fő tevékenységei közé a következők tartoznak: kőolaj és földgáz feltárása és kitermelése; gázipari termékek gyártása; kőolajtermékek finomítása, szállítása, tárolása és forgalmazása kis- és nagykereskedelmi szinten egyaránt; földgázszállítás; valamint olefinek és poliolefinek előállítása és értékesítése. Továbbá a MOL-csoport több magyar és külföldi leányvállalatot is magában foglal (3). |
2.2. A bányászati törvény
(5) |
A magyarországi bányászati tevékenységekre vonatkozó általános szabályokat a bányászatról szóló, 1993. évi XLVIII. törvény (4) (a továbbiakban: bányászati törvény) határozza meg. |
(6) |
A törvény értelmében bányászati tevékenység (azaz az ásványi anyagok kutatása, feltárása és kitermelése) két különböző jogi formában folytatható: i. koncessziós szerződés alapján; illetve ii. hatósági engedély alapján. Koncesszió esetében a bányászati kérdésekért felelős miniszter (a továbbiakban: illetékes miniszter) (5) szerződést köt »zárt terület« (6) kitermelésére vonatkozóan a nyilvános pályázat nyertesével. Ettől eltér az az eset, amikor ún. »nyílt területről« (7) van szó; ilyenkor a bányafelügyelet nem tagadhatja meg a bányászati jog megadását, amennyiben a kérelmező megfelel a törvény által rögzített feltételeknek. |
(7) |
Továbbá a bányászati törvény előírja, hogy az ásványi nyersanyagok kitermelése esetében bányajáradékot kell fizetni, amely a kitermelt ásványi nyersanyag mennyisége után keletkező érték meghatározott százaléka. Koncesszió esetében ennek összegét a koncessziós szerződés rögzíti. Az engedély alapján folytatott ásványi nyersanyag-kitermelés esetében a bányajáradékot a bányászati törvény 20. cikke szabályozza. |
(8) |
2008 januárjáig a szénhidrogének engedély alapján történő kitermeléséhez kapcsolódó bányajáradék 12 %-ot tett ki, bizonyos kivételekkel, mint amilyen az 1998. január 1-je előtt termelésbe állított szénhidrogén mezők esete, ahol a bányajáradék J %. A J tényezőt egy olyan képlet alapján számították ki, amely a korábbi gázárakon, valamint a kitermelt mennyiségen és értéken alapul; minimális értékét 12 %-ban határozták meg. |
2.3. A határidő meghosszabbítására kötött szerződés
(9) |
A bányászati törvény 26/A cikkének (5) bekezdése alapján a bányavállalkozó a bányafelügyeleti engedély időpontjától számított 5 éven belül köteles a kitermelést megkezdeni. Amennyiben eddig az időpontig nem kezdődik el a kitermelés, az engedélyt bevonják. E cikk arról is rendelkezik, hogy e határidő az illetékes miniszter és a bányavállalkozó között megkötött szerződésben magasabb bányajáradék meghatározásával (8) meghosszabbítható. Ezenfelül abban az esetben, ha a meghosszabbítási kérelem kettőnél több bányatelekre irányul, a megnövelt bányajáradék alkalmazását kiterjesztik a bányavállalkozó valamennyi bányatelkére, ötnél több bányatelekre kért határidő-hosszabbítás esetén pedig további egyszeri térítés (9) is megállapítható. |
(10) |
2005. szeptember 19-i kérelmében a MOL szénhidrogénmezői (olaj és gáz) közül 12-re vonatkozóan bányászati jogának meghosszabbítását kérte, amelyet korábban engedély útján szerzett. |
(11) |
2005. december 22-én a MOL és az illetékes miniszter szerződést kötött a határidő meghosszabbítására az alábbi feltételekkel: a) Határidő-hosszabbítás: A kérelem tárgyát képező bányászati jogokat 5 évvel meghosszabbították (azaz további öt év áll a MOL rendelkezésére ahhoz, hogy megkezdje a kitermelést e mezőkön). A meghosszabbításért fizetendő térítést az ötéves meghosszabbítási időszak minden egyes évére 1,020 és 1,050 közötti szorzó (»c«) alkalmazásával határozták meg, az alábbiakban felsorolt hosszabbítási térítési díjakat állapítva meg. Továbbá a kitermelés megkezdését követően a következő bányajáradékokat kellett alkalmazni az elkövetkező 15 éves időtartam hátralévő részére: b) Kiterjesztés az összes bányatelekre: Mivel a bányászati jog meghosszabbítását ötnél több bányatelekre kérték, az 1998. január elseje után termelésbe állított összes bányatelekre megegyező összegű járadék alkalmazandó 15 éven át, azaz 2020-ig. Az 1998. január elsejét megelőzően termelésbe állított bányatelkek tekintetében a »J« és c szorzata az alkalmazandó szorzószám. A »J« értékét a megállapodás aláírásakor hatályos bányászati törvény alapján a szerződés állapította meg. c) A bányajáradék »befagyasztása«: A felek abban is megállapodtak, hogy a szerződésben megállapított bányajáradék a bányászati törvény esetleges módosításaitól függetlenül a szerződés teljes időtartamára alkalmazandó (azaz 2020-ig). d) Egyszeri térítés: A megállapodás a kitermelés késedelmes megkezdése miatt 20 milliárd HUF (10) összegű egyszeri díjról is rendelkezett. e) Felmondási záradék: A szerződés úgy rendelkezett, hogy módosítása nem lehetséges. A szerződést a felek csak a MOL irányításában bekövetkező, a részvények minimum 25 %-át érintő változás esetén mondhatják fel. |
(12) |
A bányafelügyelet 2005. december 23-i határozatával meghosszabbította a MOL bányászati jogát a kérelem tárgyát képező mezőkre vonatkozóan. |
2.4. A bányászati törvény módosítása
(13) |
A bányászati törvény 2008 januárjában elfogadott módosítása bizonyos típusú szénhidrogének esetében jelentősen megemelte a bányajáradékot. Ennek értelmében jelenleg 30 %-os bányajáradékot kell fizetni minden, 1998. január 1-je és 2008. január 1-je között termelésbe állított mező után. A 2008. január 1-je után termelésbe állított mezők esetében a kitermelt szénhidrogén-mennyiségtől függő (12, 20, illetve 30 %-os) járadék fizetendő. Az 1998 előtt termelésbe állított mezők esetében a »J« szorzó alkalmazandó, amelynek minimumértékét 30 %-ban határozták meg. Továbbá az összes járadékot a nyersolaj árától függő pótdíj terheli (»Brent-felár«) (11). Speciális értékek alkalmazandók nehéz kitermelési feltételek esetében (12 %), valamint magas inertgáz-tartalom esetében (8 %). |
(14) |
Az új bányajáradékok 2008. január 8-a óta vannak hatályban; az ezt megelőzően aláírt ún. »hosszú távú megállapodások« – azaz koncessziós megállapodások és határidő-hosszabbítási megállapodások – tárgyát képező mezőkre a magyar hatóságok szerint nem alkalmazandók. Mivel a MOL mezőinek 96,6 %-át a megállapodás előtt állították termelésbe, így annak alkalmazási körébe tartoznak, a vállalkozás valójában mentesül a módosított bányajáradék fizetésének kötelezettsége alól. 2. táblázat: A módosítást megelőzően és azt követően fizetendő bányajáradékok összefoglalása
|
3. ÉRTÉKELÉS
3.1. Az intézkedés háttere
(15) |
A MOL határidő-hosszabbítási megállapodása első látásra nem áll ellentétben a bányászati törvénnyel, mivel annak vonatkozó rendelkezéseivel összhangban kötötték meg. Ugyanakkor fontos felhívni a figyelmet arra, hogy a törvény nem tartalmaz semmiféle rendelkezést arra az esetre vonatkozóan, amennyiben az eredeti bányajáradékot a meghosszabbítási megállapodás megkötését követően megemelik. A bányászati törvény explicit kivételt sem állapít meg az ilyen jellegű hosszú lejáratú szerződésekre vonatkozóan. |
(16) |
A megállapodás és a törvénymódosítás kialakítását figyelembe véve egyazon intézkedés részének kell őket tekinteni (a továbbiakban: az intézkedés); értékelésüket nem elkülönítve kell végezni, hanem együttes hatásukat kell vizsgálni. |
3.2. Az állami támogatás megléte
(17) |
A 87. cikk (1) bekezdése megállapítja, hogy a közös piaccal összeegyeztethetetlen a tagállamok által vagy állami forrásból bármilyen formában nyújtott olyan támogatás, amely bizonyos vállalkozásoknak vagy bizonyos áruk termelésének előnyben részesítése által torzítja a versenyt, illetve annak torzításával fenyeget, amennyiben ez érinti a tagállamok közötti kereskedelmet. |
Állami források és szelektivitás
(18) |
Úgy tűnik, hogy az intézkedés által az állam bevételekről mond le, mégpedig szelektív módon, mivel csak egy vállalkozásnak nyújt mentességet. A magyar hatóságok mostanáig nem adtak magyarázatot arra vonatkozóan, hogy a magyar adórendszer és a magyar bányászati szabályozás általános logikája indokolja-e a mentességet. Érvelésük szerint az adószabályok nem alkalmazhatók analógiás alapon a bányajáradékokra, mivel ezek az állami tulajdonban levő szénhidrogének vételárát jelentik, azaz nem tekinthetők adónak. Továbbá a határidő-hosszabbítási megállapodás értelmében a bányászati jog szerződéses viszony tárgyává vált, a hosszabbítási megállapodással kapcsolatos eljárás pedig a koncessziós szerződések logikáját követi. |
(19) |
Fontos felidézni, hogy a MOL hosszabbítási szerződésének megkötése az ún. engedélyezés alapján történt, amely jelentős mértékben eltér a koncessziótól (14), mint ez a fentiekben kifejtésre került. Ebből következően a koncessziós megállapodás logikája nem alkalmazható sem az engedélyezés tárgyát képező bányászati jogokra, sem pedig az erre vonatkozóan kötött megállapodásokra. |
(20) |
A Bizottság azzal a magyar véleménnyel sem ért egyet, amely szerint az engedélyezés értelmében fizetendő bányajáradék nem minősülne fiskális intézkedésnek, tekintettel arra, hogy az illeték összegét (valamint a lehetséges hosszabbítás viszonylatában alkalmazandó alapvető módozatait) törvény szabályozza, és fizetése minden bányászati jogot kapott vállalkozás számára kötelező. |
(21) |
Beadványaikban a magyar hatóságok arra hivatkoznak, hogy a bányajáradék emelésére azért volt szükség, hogy az állam magasabb bevételre tehessen szert a szénhidrogének megnövekedett piaci árából. Mivel azonban a MOL a piacvezető a magyarországi szénhidrogén-termelésben (15), de facto kivételezett helyzete ellentmondani látszik a hatóságok azon céljának, amely a szénhidrogén-kitermelésből származó bevétel emelésére irányul. |
(22) |
Végül a felmondási záradék (azaz annak lehetősége, hogy a szerződést bármelyik fél felmondhatja abban az esetben, ha harmadik személy a vállalkozás részvényeinek több mint 25 %-át megszerzi) és a bányajáradék ezt követő emelése együttesen alkalmazva olyan eszköznek tekinthető, amelynek célja annak megakadályozása, hogy (külföldi) befektetők a MOL eszközeit felvásárolhassák. Amennyiben a MOL irányítása megváltozna, minden bányatelkére a módosított bányászati törvényben meghatározott értékek vonatkoznának. |
Előny
(23) |
Ami az előny kérdését illeti, az intézkedést a bányászati törvény határidő-hosszabbítási szerződésre vonatkozó rendelkezéseinek célját figyelembe véve kell elemezni. Ilyen típusú megállapodást akkor kell kötni, ha egy vállalkozás nem kezdi meg a kitermelést a korábban kiadott bányászati jog törvényben meghatározott határidején belül, és emiatt e határidő meghosszabbítását kéri. A meghosszabbítás ellentételezésére a vállalkozásnak elméletben magasabb járadékot, továbbá esetlegesen egyszeri kártalanítást kell fizetnie. |
(24) |
E kompenzációs elemek célja a bányák kiaknázatlanul maradásának megakadályozása, valamint annak biztosítása, hogy az állam bányajáradékhoz jusson. Célja nem az, hogy szerzett jogokat hozzon létre, és egy adott szinten befagyassza a bányajáradékot. Az új járadék 2008 januárjában bekövetkező hatályba lépésével a MOL szinte valamennyi bányatelke után fizetendő, eredetileg valamivel magasabb járadék a legtöbb esetben lényegesen alacsonyabb mértékű lett, mint amennyit a hasonló bányatelkeket működtető versenytársak fizetnek, akik pedig betartották a kitermelés megkezdésére vonatkozó törvényi határidőt. |
(25) |
Így tehát a határidő-hosszabbítási megállapodás azon rendelkezése, amely 15 évre befagyasztja a bányajáradékot anélkül, hogy lehetőséget adna a módosítására, amennyiben annak hatályos jogszabályban előírt mértéke megváltozik, kívül esik a bányászati törvény hatályán, szellemén és logikáján (amely járadékot ró ki abból a célból, hogy a bányák késedelmes kitermelésében ellenérdekeltté tegye a vállalkozásokat). A járadék mértékének befagyasztása következtében olyan paradox helyzet áll elő, amelyben a MOL de facto előnyhöz jut abból adódóan, hogy nem teljesítette kötelezettségeit. |
(26) |
A magyar hatóságok állítása szerint a MOL ugyan egyes esetekben lehetséges, hogy alacsonyabb járadékot fizet, mint amennyire a bányászati törvény kötelezné, bizonyos esetekben viszont valójában magasabb összeget fizet (pl. a magas inertgáz tartalmú földgáz esetében). Továbbá a MOL 20 milliárd HUF összegű egyszeri kártalanítási díjat is fizetett. Ezzel kapcsolatban meg kell jegyezni, hogy a bányászati törvény 1,2 %-os szorzó alkalmazását tette lehetővé, amely akár 14,4 %-kal megemelt járadékot eredményezett volna (12 × 1,2). Ez a felek által ténylegesen megállapított szorzónál több mint 2 százalékponttal magasabb. Tekintetbe véve az elméletileg lehetségeshez képest viszonylag alacsony szinten megállapított szorzót, a hosszabbítás logikája alapján indokolt a kezdeti kártalanítási díj. |
(27) |
Továbbá Magyarország azt állítja, hogy a járadék emelése a gyakorlatban ritkán fordul elő, és a felek nem számíthattak a jogszabály ilyen jellegű változására, ezzel magyarázható, hogy nem került külön záradék a szerződésbe, amely foglalkozott volna a bányajáradék lehetséges emelésével. Két olyan tény van, amely ezen állításnak ellentmond. Egyrészt a hosszabbítási szerződést az illetékes miniszter írta alá; ebből adódóan igen nehezen fogadható el az az érv, hogy a bányajáradék olyan díjtétel, amelyet valamilyen teljességgel kívülálló harmadik fél ró ki. Másrészt a hosszabbítási megállapodás explicit módon kizárja az alkalmazandó járadék módosítását a szerződés teljes időtartamára vonatkozóan. |
(28) |
Ugyan nehezen bizonyítható, mik voltak a felek szándékai a szerződés megkötésekor, a magyar államtól elvárható lett volna érdekeinek védelme. Mindenesetre teret szentelhetett volna e kérdésnek a bányászati törvény módosításában. Ezenfelül az emelés a 2008 előtt megkötött engedélyezési megállapodásokra is kiterjed, ami azt támasztja alá, hogy az engedéllyel rendelkező vállalkozásoknak nincs arra vonatkozó jogos elvárása, illetve szerzett joga, hogy az általuk fizetendő járadék szintje az engedélyük teljes időtartama alatt változatlan marad. |
(29) |
Továbbá amikor egy vállalkozás hatósági engedélyt kap egy bánya kitermelésére, el kell fogadnia az illeték összegének jövőbeli lehetséges módosításait. Egyértelműen ezt igazolja, hogy a 2008-as törvénymódosítás visszamenőleges hatállyal bírt, azaz az emelés a 2008 előtti hatósági engedélyek feltételeit is befolyásolta (16). Ez bizonyítékul szolgál arra nézve, hogy az engedéllyel rendelkező vállalkozásoknak nincs jogos elvárása, illetve szerzett joga arra vonatkozóan, hogy az általuk fizetendő járadék szintje engedélyük teljes időtartama alatt változatlan marad. A jogi keret alapján semmilyen más piaci szereplő nem számíthatott volna arra, hogy a MOL-szerződéssel megegyező feltételekkel ilyen jellegű hosszabbítási megállapodást kötnének vele. |
(30) |
Mint a fenti 2. táblázatból látható, a MOL által fizetendő bányajáradék szinte minden esetben (17) kedvezőbb, mint a hasonló versenytársak által fizetendő összeg. Kétségtelen, hogy a régebbi mezők tekintetében a MOL nem rendelkezik közvetlen versenytárssal. Azonban számításba véve, hogy a MOL meghosszabbítás által érintett mezőit 2005 után állították termelésbe (és különösen azt, hogy e mezők egy része esetében erre még mindig nem került sor), az intézkedés potenciálisan hátrányos megkülönböztetést jelent az új piacra lépőkre nézve. |
(31) |
Továbbá a MOL üzleti működését kiszámíthatóbbá teszi, hogy bányajáradékát befagyasztották, míg a versenytársak az illeték változásaival szembesülhetnek. Végül a MOL által a hosszabbítási szerződés értelmében fizetendő járadék mentes az ún. Brent-felártól, amelyet a bányászati törvény módosítása vezetett be. Az áringadozási záradék alóli mentesség komoly kockázatkizárást jelent a MOL számára, és versenytársaihoz képest kiszámíthatóbbá teszi üzleti tevékenységét. |
(32) |
Tehát a hosszabbítási szerződés megszövegezésének módja minden jövőbeli változás alól mentességet biztosított a MOL számára. Ebből az következik, hogy a vállalkozást előnyhöz juttatták olyan versenytársaival szemben, akik pedig betartották engedélyükbe foglalt feltételeket. |
A verseny torzítása és a kereskedelemre gyakorolt hatás
(33) |
A Magyarország által benyújtott információk szerint Magyarországon csupán három vállalkozás foglalkozik szénhidrogén-kitermeléssel (18). Ugyanakkor egy korábban benyújtott felsorolás két másik olyan vállalkozást (19) is tartalmazott, amely az adatok szerint végzett szénhidrogén-kitermeléssel kapcsolatos tevékenységeket 2007-ben. Ezenfelül vannak arra utaló jelek, hogy több más vállalkozás is folytat kutatást Magyarország területén (20), ami esetleg szénhidrogén-kitermeléshez vezethet. |
3.3. Az állami támogatás meglétére vonatkozó következtetés
(34) |
A kifejtett érvek alapján a Bizottság úgy ítéli meg, hogy az intézkedés megfelel az EK-Szerződés 87. cikkének (1) bekezdésében felsorolt kritériumoknak, amit a következők indokolnak:
|
(35) |
Ilyen feltételek mellett a kérdéses intézkedést az EK-Szerződés 87. cikkének (1) bekezdése értelmében állami támogatásnak kell minősíteni. |
3.4. Az állami támogatás összeegyeztethetősége
(36) |
A Bizottság előzetesen úgy ítéli meg, hogy a MOL javára hozott intézkedés az információk alapján állami támogatásnak minősül. E tekintetben összeegyeztethetőségét az EK-Szerződés 87. cikkének (2) és (3) bekezdésében foglalt kivételek fényében kell értékelni. |
(37) |
Az EK-Szerződés 87. cikke (2) bekezdésében meghatározott kivételek – a magánszemély fogyasztóknak nyújtott szociális jellegű támogatás, a természeti csapások vagy más rendkívüli események által okozott károk helyreállítására nyújtott támogatás és a Németországi Szövetségi Köztársaság egyes területei számára nyújtott támogatás – erre az esetre nem vonatkoznak. |
(38) |
Az EK-Szerződés 87. cikke (3) bekezdésének a) pontja által biztosított kivétel szerint engedélyezhető az olyan területek gazdasági fejlődését előmozdító támogatás, ahol rendkívül alacsony az életszínvonal vagy jelentős az alulfoglalkoztatottság, ugyanakkor ebben az esetben ez a kivétel nem tűnik alkalmazhatónak, mivel a támogatás ilyen magyarországi régiók gazdasági fejlődésére nézve nem biztosít előnyt. |
(39) |
Az intézkedés nem tekinthető sem közös európai érdeket szolgáló projektnek, sem egy tagállam gazdaságában bekövetkezett komoly zavar megszüntetését szolgáló eszköznek, mint ezt az EK-Szerződés 87. cikke (3) bekezdésének b) pontja megfogalmazza, továbbá nem irányul a kultúra és a kulturális örökség megőrzésének előmozdítására sem az EK-Szerződés 87. cikke (3) bekezdésének d) pontja értelmében. |
(40) |
Végül az intézkedést meg kell vizsgálni az EK-Szerződés 87. cikke (3) bekezdésének c) pontja értelmében, amely szerint engedélyezhető az egyes gazdasági tevékenységek vagy gazdasági területek fejlődését előmozdító támogatás, amennyiben az ilyen támogatás nem befolyásolja hátrányosan a kereskedelmi feltételeket a közös érdekekkel ellentétes mértékben. A vizsgálat jelenlegi stádiumában a Bizottság kétségesnek tartja az intézkedés lehetséges összeegyeztethetőségét a 87. cikk (3) bekezdésének c) pontja által biztosított derogációval. A magyar hatóságok sem hoztak fel olyan érveket, amelyek azt bizonyítanák, hogy e kivétel alkalmazható lenne a szóban forgó esetre. |
(41) |
A Bizottság ehelyett azon az állásponton van, hogy a kérdéses intézkedés csökkenti azokat a költségeket, amelyeket rendes körülmények között a MOL-nak viselnie kellene, ezért tehát működési támogatásnak kell minősíteni. Az ilyen jellegű támogatás nem ítélhető összeegyeztethetőnek a közös piaccal, mivel semmiféle tevékenység vagy gazdasági régió fejlődését nem segíti elő, és időben nem korlátozott, nem csökkenő és nem arányos semmilyen sajátos gazdasági hátrány orvoslásának vonatkozásában. |
(42) |
A Bizottság tehát megállapítja, hogy a felülvizsgálat tárgyát képező intézkedés nem tűnik összeegyeztethetőnek a közös piaccal. |
4. KÖVETKEZTETÉS
(43) |
A Bizottság egyértelmű utalásokat talált arra nézve, hogy a Magyarország által végrehajtott vitatott intézkedés állami támogatást jelent, és kétségei vannak arra vonatkozóan, hogy ez a támogatás a közös piaccal összeegyeztethetőnek tekinthető-e. Ezért a Bizottság úgy határozott, hogy a leírt intézkedéssel kapcsolatban megindítja az EK-Szerződés 88. cikke (2) bekezdése szerinti hivatalos vizsgálati eljárást. |
Határozat
1. |
A fenti megfontolások alapján a Bizottság úgy határozott, hogy megindítja az EK-Szerződés 88. cikkének (2) bekezdésében meghatározott eljárást, továbbá felkéri a magyar hatóságokat, hogy e levél kézhezvételétől számított egy hónapon belül nyújtsák be mindazon dokumentumokat, információkat és adatokat, amelyek a támogatás összeegyeztethetőségének értékeléséhez szükségesek. Ezeknek az információknak különösen a következőkre kell kiterjedniük:
|
2. |
A Bizottság kéri a magyar hatóságokat, hogy e levél másolatát azonnal továbbítsák a támogatás lehetséges kedvezményezettje részére. |
3. |
A Bizottság felhívja a figyelmet a 659/1999/EK tanácsi rendelet 14. cikkére, amely értelmében sor kerülhet az érintett tagállam által a kedvezményezettől való minden jogellenes támogatás visszafizettetésére. |
4. |
A Bizottság emlékezteti Magyarországot, hogy az érdekelt feleket e levélnek és tartalmi összefoglalójának az Európai Unió Hivatalos Lapjában történő közzététele útján tájékoztatja. E levél másolatának megküldésével az EFTA Felügyeleti Hatóságot is értesíti. Valamennyi érdekelt felet felkéri továbbá, hogy a közzétételt követő egy hónapon belül nyújtsa be észrevételeit.” |
(1) A/39830.
(2) Más problémák – pl. a MOL tulajdonosi szerkezetének bizonyos vonásai, amelyek kivételt jelentenek a gazdasági társaságokra vonatkozó általános szabályok alól, valamint az ún. Lex MOL – a Belső Piaci Főigazgatóság hatáskörébe tartoznak. Így ezekkel kapcsolatban külön panaszt iktattak SG/CDC/2007/A/8617 számon.
(3) Például az egyik vezető magyar vegyipari vállalatot, a TVK-t, a Slovnaft nevű szlovák olajvállalatot és a Roth nevű osztrák kis- és nagykereskedelmi vállalatot. Emellett stratégiai partnerség kapcsolja az INA nevű horvát vállalathoz.
(4) »1993. évi XLVIII. törvény a bányászatról«.
(5) Jelenleg a bányászatért a Közlekedési, Hírközlési és Energiaügyi Minisztérium felel. 2005-ben ez a minisztérium a Gazdasági és Közlekedési Minisztérium volt.
(6) A bányászati törvény meghatározása szerint a zárt terület bányászati tevékenység céljából lehatárolt, koncessziós pályázatra kijelölt terület.
(7) A bányászati törvény meghatározása szerint minden olyan terület, amely nem minősül zárt területnek.
(8) Legfeljebb az eredeti érték 1,2-szeres mértékében.
(9) Legfeljebb a megnövelt bányajáradék alapján fizetendő összeg 20 %-ának megfelelő mértékben.
(10) Hozzávetőlegesen 80 millió EUR.
(11) +3 %/6 %, amennyiben a nyersolaj ára a hordónkénti 80/90 USD felett van.
(12) A meghosszabbítás alá tartozó 12 bányatelek közül öt mező termelésbe állítására 2008. január 1-je után kerül(t) sor.
(13) Az egyszerűség kedvéért az ötödik évet követően alkalmazandó bányajáradékot tüntetjük fel.
(14) A bányászati törvény egy másik típusú szerződést is megemlít (§ 50/A(5)): az illetékes miniszter – az adópolitikáért felelős miniszterrel egyetértésben – a bányajáradék mértékét közérdekből csökkentheti, és a csökkentéssel kapcsolatos feltételekről a bányavállalkozóval szerződést köt. Ez a típusú szerződés a jogalap és az előfeltételek (közérdek) tekintetében eltér a MOL által kötött szerződéstől.
(15) 2007-ben a MOL mezőiből származott a Magyarországon kitermelt teljes földgázmennyiség 96 %-a, a kőolaj esetében pedig ez az érték elérte a 100 %-ot.
(16) A 2008 előtti engedélyezési megállapodások módosulnak, de csak a jövőre vonatkozóan. A 2008 előtt esedékes befizetéseket nem érintik a változások.
(17) Ténylegesen alacsonyabb lenne a járadék mértéke a különleges bányászati feltételekkel rendelkező szénhidrogének és a magas inertgáz tartalmú földgáz esetében. Valamivel alacsonyabb mértékű járadékfizetési kötelezettség vonatkozna az alacsony kitermelési hozamú mezőkre, amennyiben nem alkalmazzák a Brent-felárat.
(18) A MOL, a Winstar Kft. (amely koncessziós megállapodás alapján folytatja tevékenységét) és az MMBF Zrt. (amely a MOL tulajdonában áll, és elsősorban földgáztárolással foglalkozik).
(19) E vállalkozások a Magyar Horizont Energia Kft. és a TXM Kft.
(20) A magyar elektronikus sajtóban megjelent cikkek szintén beszámolnak olyan földgázmezőkről, amelyeket nemrég kezdtek el működtetni más vállalkozások.
CITI AKTI
Komisija
28.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 74/70 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
(2009/C 74/06)
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
VIENOTS DOKUMENTS
PADOMES REGULA (EK) NR. 510/2006
“LIMONE INTERDONATO MESSINA”
EK Nr. IT-PGI-005-0558-16.10.2006.
AĢIN (X) ACVN ( )
1. Nosaukums
“Limone Interdonato Messina”
2. Dalībvalsts vai Trešā valsts
Itālija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts
3.1. Produkta veids (kā II pielikumā)
1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība
3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Limone Interdonato Messina” ir rezervēta šķirnei “Interdonato”, kas izaudzēta no dabiskās krustošanās ceļā izveidojušās cedrona [Citrus medica L. var. cedrata] un citronkoka hibrīda. Laižot tirdzniecībā, produktam jābūt ar šādām īpašībām: AUGLIS: vidēji liels līdz liels, tā svars — no 80 līdz 350 gramiem; FORMA: ovāla ar izteiktu kupri un iedobtu irbuļa rētiņu; EPIKARPS: plāns, tikai nedaudz raupjš, ar iegareniem ēterisko eļļu dziedzerīšiem; KRĀSA: laižot tirdzniecībā nogatavošanās sākumā blāvi zaļa ar noslieci uz dzeltenu, nogatavojies auglis ir dzeltenā krāsā, bet galos blāvi zaļš; MĪKSTUMS: dzeltenā krāsā, konsistence vidēji kūstoša un kūstoša, sēklu maz vai arī to nav vispār; SULA: citrondzeltenā krāsā, iznākums ne mazāk kā 25 %. Kopējais skābums ir mazāks par 50 g/l, un cukura daudzums, izteikts Briksa grādos, ir vienāds vai lielāks par 6,2. Tirdznieciskā KATEGORIJA: “Extra” un “I”.
AĢIN “Limone Interdonato Messina” citronu novākšanu veic no 1. septembra līdz 15. aprīlim.
3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)
—
3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)
—
3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Ražošanas darbības jāveic 4. punktā minētajā ražošanas teritorijā, lai garantētu produkta izcelsmi un kontroli, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā. Citronu novākšanu veic 3.2. punktā norādītajā laikposmā ar rokām, beigās izmantojot šķēres, lai nepieļautu, ka citroniem tiek norauta kausa daļa.
3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u.c.
AĢIN “Limone Interdonato Messina” augļus, kuri nav laisti tirdzniecībā uzreiz pēc to novākšanas, var uzglabāt zemā temperatūrā. Šādā nolūkā izmanto saldēšanas kameras ar augstu relatīvā mitruma līmeni (75–95 %), lai saglabātu augļa stingrumu, kad tiek mainīts gaiss (5 reizes lielāks gaisa apjoms par kameras apjomu ik pēc 24 stundām), lai novērstu oglekļa dioksīda un etilēna veidošanos, kas rodas, augļiem elpojot. Uzglabāšanas temperatūra ir no 6 līdz 11 °C. Augļu iesaiņošana jāveic ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc augļu novākšanas.
AĢIN “Limone Interdonato Messina” citronus laiž tirdzniecībā konteineros un/vai koka, plastmasas un/vai kartona paplātēs, tīklveida maisos, sasverot tajos ne vairāk kā 5 kg augļu, kā arī kartona kastēs. Iesaiņojumus, maisiņus un kastes jānoslēdz tā, lai to saturam varētu piekļūt, tikai pārplēšot iesaiņojumu. Augļus “Limone Interdonato Messina” var laist tirdzniecībā arī jauktā veidā, ja uz katra augļa ir pielīmēta etiķete.
3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai
Uz iesaiņojuma etiķetes obligāti jānorāda: nosaukums AĢIN “Limone Interdonato Messina” un tā logotips ar burtiem, kuri lielāki par citiem uz etiķetes norādīto nosaukumu burtiem; ražotāja un/vai iesaiņotāja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums, juridiskais nosaukums, adrese, kā arī tirdznieciskā kategorija Extra vai I^.
Logotipu veido divi vienādi apļi: pirmā apļa iekšpusē, kura fons ir zaļā krāsā, tāpat kā Interdonato citrona krāsa nogatavošanās sākumā, ir uzraksts: LIMONE INTERDONATO un divi citrona attēli. Otrā apļa iekšpusē, kura fons ir (jūras) gaiši zilā krāsā, atveidots pulkveža Interdonato portrets, kas ir šīs šķirnes selekcionārs, apļa iekšpusē ir atveidota arī Sicīlijas kartes kontūra un uzraksts MESSINA, pirms kuras norādīts saīsinājums IGP (AĢIN).
4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija
AĢIN “Limone Interdonato Messina” ražošanas apgabals pilnībā ietver šādu Messina provinces pašvaldību teritorijas: Messina, Scaletta Zanclea, Itala, Alì, Alì' Terme, Nizza di Sicilia, Roccalumera, Fiumedinisi, Pagliara, Mandanici, Furci Siculo, S.Teresa di Riva, Letojanni, S. Alessio Siculo, Forza D'Agrò, Taormina un Casalvecchio Siculo; Giardini Naxos un Savoca.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika
AĢIN “Limone Interdonato Messina” citronu audzēšanas ģeogrāfiskais apgabals aptver plašu Messina teritoriju Jonijas jūras piekrastē, vienmērīgi izplešoties uz austrumiem, un tajā ietilpst visu apkārtējo pašvaldību teritorijas, kuras atrodas starp pilsētām Messina un Taormina.
Šīs šķirnes citronu ģeobotāniskā rajona augstums virs jūras līmeņa ir no 0 līdz aptuveni 400 m, bet tā atrodama arī lielākā augstumā daudzo strautu un sateces baseinu auglīgākās augsnēs.
Apgabala reljefa īpatnības ir cieši saistītas ar Peloritani kalnu grēdu, kura stiepjas gar Jonijas jūru un kuras virsotnes atrodas ļoti tuvu krastam, radot kalnainu reljefu un stāvas nogāzes arī diezgan nelielā augstumā. Reljefa slīpums teritorijā lielākoties pārsniedz 40 %, bet līdzenas virsmas atrodas tikai strautu tuvumā un piekrastēs.
No ģeoloģiskā viedokļa Sicīlijas ziemeļaustrumu krasts ir stratigrāfiski saistīts ar Kalabriju, tā galveno daļu veido granīta, slānekļu un filīta klintis, uz kurām augsne izveidojusies samērā nesen. Lielāko teritorijas daļu veido porfīra granīts un slānekļi, un tā radusies, iespējams, Kembrija periodā.
Jūras nogulsnējumi, kas izveidojušies pēc Kembrija perioda, ietver vairākus blīvus kaļķakmens, dolomītu, slānekļu un mālu slāņus, kuriem pliocēna periodā turpmāk uzslāņojušies bazalta ieži, merģelis, māls un, visbeidzot, neviendabīgas smilšakmens klintis un smilšu sanesas.
Attiecībā uz tektonisko sastāvu šādas ģeoloģiskās struktūras galvenās sekas ir klinšu fragmentācija, ar ko ir saistīta avotu veidošanās, augsnes stabilitāte un nogulumiežu blīvums, kas labvēlīgi ietekmē gruntsūdeņu veidošanos, infiltrējoties nokrišņu ūdenim. Abi minētie aspekti veicina gruntsūdeņu izmantošanu apūdeņošanā.
Augsne ir viendabīga, tajā dominē aluviālās augsnes un brūnaugsnes, kam ir laba lauksaimnieciskā izmantojamība, jo tās ir īpaši auglīgas.
Attiecībā uz apgabala hidroloģiskajiem aspektiem jāpiemin daudzās ūdensteces, kuras kļūst par strautiem tikai pēc stiprām lietusgāzēm; būtisks elements ir pazemes ūdeņi, kas bagātīgi ar sēru, sāli, bromu un jodu, tādēļ tos izmanto arī kā termiskos ūdeņus.
Ūdens resursus galvenokārt veido dažādi nokrišņi, avoti un daudzu dīķu gruntsūdens.
Klimata ziņā teritorijā ir tipisks Vidusjūras reģiona klimats, kam raksturīgas maigas ziemas, bet vasarās — gari sausuma periodi un augstas temperatūras.
Vēji galvenokārt pūš no rietumiem un ziemeļaustrumiem, un ziemas periodā samērā bieži sastopami arī maestrale (ziemeļrietumu) un libeccio (dienvidrietumu) vēji, kas ir jo īpaši spēcīgi. Ļoti bieži pūš scirocco, karsts un mitrs vējš no dienvidiem un dienvidaustrumiem, arī ilgos periodos.
No iepriekšminētā izriet, ka augsnes, reljefa, klimatiskie un vides elementi raksturo apgabalu, kurā audzē šķirni “Limone Interdonato Messina”, un tie veido unikālu vides sistēmu, kas neatkārtojas nekur citur.
Pierādījums tam ir fakts, ka citronu Interdonato augi, kuri sastopami arī citās salas kalnu nogāzēs un Kalabrijā, nekad nav saražojuši šīs šķirnes augļus ar tādām pašām īpašībām un tipiskumu, kas piemīt augļiem minētajā izcelsmes teritorijā.
5.2. Produkta specifika
Citrona “Limone Interdonato Messina” svarīgākās īpašības ir tā agrīnā nogatavošanās, tādējādi to var laist tirdzniecībā laikā, kad citos Vidusjūras reģiona apgabalos, kuros audzē citrusaugus, tirgū vēl nav laisti dzeltenie citroni; maigais augļa mīkstums, ko nodrošina nelielais citronskābes saturs (mazāk par 50 g/l), lieliska izturība pret citrusaugu slimību “mal secco” (Phoma tracheiphila), tā plānais un gludais epikarps, kas nav raupjš un kam ir iegareni ēterisko eļļu dziedzerīši.
5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām(AĢIN)
AĢIN “Limone Interdonato Messina” reģistrācijas pieteikums ir saistīts ar šā produkta reputāciju, kas tam vienmēr bijusi tā audzēšanas apgabalā. Tālajā 1875. gadā pulkvedis Interdonato, Garibaldi laika varonis, izvēlējās šo īpašo šķirni, kuras augļi bija atšķirīgi, vērtējot pēc to nogatavošanās agrīnuma, izmēra, iegarenās un cilindriskās formas, nelielā sulas satura un ļoti gludās mizas. Kopš tā laika šo augli atzinīgi vērtēja apgabala iedzīvotāji, kuri produktam piedēvē arī šādas īpašības: to sauc par “īpašu citronu” vai “delikātu” augli, un šāds raksturojums aizvien saistās ar augļa nosaukumu “Limone Interdonato”. Tā svarīgākās īpašības, galvenokārt agrīnā nogatavošanās, augļa mīkstums, pateicoties citronskābes nelielajam daudzumam, un plānais epikarps ir šā AĢIN apgabala augsnes un klimatisko, botānisko un agronomisko apstākļu veiksmīgs apvienojums. Attiecībā uz agronomisko praksi, kas ir jo īpaši svarīga, lai iegūtu Interdonato šķirnes īpašības, kuru audzē AĢIN teritorijā, jāpiemin mēslošana, kuras pamatā ir palielinātas organisko mēslošanas līdzekļu devas un slāpekļa mēsli ar lēnu sadalīšanās ātrumu. Tā kā ir zinātniski pierādīts, ka slāpekļa apjoms būtiski ietekmē epikarpa raupjumu, izmantojot organisko mēslojumu ar lēnu sadalīšanās ātrumu, citronkoks pakāpeniskāk uzsūc barības vielas, un tas savukārt ietekmē ēterisko eļļu dziedzerīšu izplešanos garenvirzienā. Vēl viens īpašs agrotehniskais paņēmiens ir pastāvīga un attiecīgajam augļu attīstības posmam pielāgota apūdeņošana visā audzēšanas un nogatavošanās laikā, pārsvarā vasaras sezonā. Tādējādi “Limone Interdonato Messina” citronu audzēšana Jonijas jūras piekrastes Messina teritorijā ir attīstījusies dabiskā procesā, ko veido īpaši dabas faktori un cilvēkfaktori, kuri raksturīgi audzēšanas apgabalam un kuri nav sastopami nekur citur. To apstiprina neizdevušies mēģinājumi izvērst citronu audzēšanu Katānijas kaimiņu teritorijās vai Messina Tirēnu jūras rietumu piekrastē, turpretim izcelsmes vidē citronu Interdonato raža ir stabila. Turklāt nogatavošanās agrīnumu neapšaubāmi nosaka arī cedrona krustojums, kas ir šķirnes “Interdonato” pamatā. Kopsavilkumā var noteikti apgalvot, ka tālajā XIX gadsimtā tieši “Limone Interdonato” citronkoki darīja īpašu Messina provinces ainavu visā Jonijas jūras piekrastē, kas bija pazīstama kā “mūžzaļo dārzu zeme”, ietekmējot ekonomiku, paražas, sociālo sastāvu, notikumus, kultūru, rituālus un tradīcijas.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju
Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, AĢIN “Limone Interdonato Messina” atzīšanas pieteikumu 2005. gada 7. decembrī publicējot Itālijas Republikas oficiālā vēstneša (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana) 285. numurā.
Ražošanas specifikācijas konsolidētā versija ir pieejama šādā tīmekļa vietnē
www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg
vai
— |
tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (www.politicheagricole.it) un uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē), un visbeidzot uz “Disciplinari di Produzione all'esame dell'UE (Reg CE 510/2006)”. |
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
28.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 74/74 |
Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
(2009/C 74/07)
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
GROZĪJUMU PIETEIKUMS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu
“PICODON DE L'ARDECHE” ou “PICODON DE LA DROME”
EK Nr.: FR-PDO-0117-0550-29.03.2006
AĢIN ( ) ACVN (X)
1. Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:
— |
X |
Produkta nosaukums |
— |
X |
Produkta apraksts |
— |
|
Ģeogrāfiskais apgabals |
— |
|
Izcelsmes apliecinājums |
— |
X |
Ražošanas metode |
— |
X |
Saikne |
— |
X |
Marķējums |
— |
X |
Valstu prasības |
— |
|
Citi [precizēt] |
2. Grozījuma (u) veids:
— |
|
Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā |
— |
X |
Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums |
— |
|
Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi |
— |
|
Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts) |
3. Grozījums (i):
3.1. Produkta nosaukums
Cilmes vietas nosaukuma apzīmējums ir “Picodon” (“Picodon de l'Ardèche” vai “Picodon de la Drôme” vietā).
Pamatojums
“Picodon” ir apzīmējums, ko tradicionāli saista ar ģeogrāfisko apgabalu, kurā ražo produktu ar cilmes vietas nosaukumu. Neskaitāmi dokumenti (grāmatas, dziesmas, vēstules u.c.) liecina par šā vārda lietošanu, lai apzīmētu vietējo sieru stingri ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā.
Šā vārda izmantošana tādu sieru apzīmēšanai, kas neatbilda “Picodon de la Drôme” vai “Picodon de l'Ardèche” specifikācijai, radīja neskaidrību patērētājiem, tāpēc ražotāji vēlējās atgriezties pie senās tradīcijas, pārdēvējot tos vienā nosaukumā — “Picodon”.
3.2. Produkta apraksts
Sieram ir neliela apaļa rituļa forma; tā diametrs ir 5–7 cm, augstums 1,8–2,5 cm (1–3 cm vietā), un minimālais svars — 60 g.
Miza ir plāna, ar bāli dzeltenu vai baltu pelējumu, ir iespējami zilgani plankumiņi. Griezuma vieta ir tīra, masa ir balta vai dzeltenīga, ar viendabīgu un smalku tekstūru, kas pēc ilgākas nogatavināšanas var kļūt drūpoša. Sieram ir tīra, raksturīga garša, tas nav ne pārāk sāļš, ne skābs. Ja “Picodon” tiek nogatavināts īpašā veidā, ko pazīst kā “Dieulefit nogatavināšanas metodi”, iegūtajam sieram ir šādi rādītāji:
— |
diametrs 4,5–6 cm, |
— |
augstums 1,3–2,5 cm, |
— |
minimālais svars 45 g. |
Tā virsma ir baltā, ziloņkaula, pelēcīgā vai gaišā krēmkrāsā, vietām ar krāsainiem lāsumiem. Griezuma vieta atgādina marmoru, tekstūra ir smalka, vienāda un elastīga. Garša ir tīra, tai piemīt kazas sieram raksturīga piesātināta, skābena un viegli pikanta garša.
Pamatojums
Produkta apraksts tika papildināts ar informāciju par tā svaru un diametru, kā arī siera mizas un masas aprakstu. Tika precizēts augstums.
Ar Dieulefit metodi nogatavinātam sieram ir daži īpaši rādītāji attiecībā uz diametru, augstumu, minimālo svaru un izskatu, kuri ir jāprecizē.
3.3. Ražošanas metode
Tiek precizēts, ka “Picodon” ražošanā jāizmanto tikai tāds piens, kas iegūts no Alpu (Alpine) un Zānes (Saanen) piena šķirņu kazām vai šo šķirņu krustojumiem, vai vietējās cilmes kazām.
Ir iesniegti precizējumi par maksimāli pieļaujamo kazu skaitu uz vienu hektāru, to barības avotiem un sastāvu. Kazu barībā ir aizliegts izmantot jebkādus skābbarības produktus un citus fermentētus produktus. Kad vien klimatiskie apstākļi to atļauj, kazām jānodrošina pastāvīga piekļuve plašam brīvdabas aplokam.
Ir iesniegti precizējumi par pienu, tā izmantošanas termiņiem un nosacījumiem, recekļa (gatavo no himozīna) pievienošanu, sarecināšanas termiņiem un ilgumu (ražošanai fermās ir noteikti īpaši nosacījumi), veidošanu (iepriekš nenotecinot, ar rokām, izmantojot kausu, ievietojot veidnē ar noapaļotām pamatnes malām,), sālīšanu, izņemšanu no veidnēm (ne vēlāk kā četrdesmit astoņas stundas pēc ievietošanas veidnē).
Tika iesniegti precizējumi par atļautajām sastāvdaļām, aizliegumu izmantot koncentrētu pienu un aizliegumu uzglabāt produktu temperatūrā, kas zemāka par 0 °C, vai mainīt atmosfēras sastāvu produktu ražošanas laikā. Ir norādīts, ka bez piena izejvielām vienīgās atļautās ražošanas sastāvdaļas vai palīgvielas, vai pienā un ražošanas procesā pieļaujamās piedevas ir himozīns, nekaitīgas baktēriju kultūras, raugi, pelējumi, kalcija hlorīds un sāls.
Ir precizēts žāvēšanas (vismaz divdesmit četras stundas) un tai sekojošais nogatavināšanas posms (ne mazāk kā astoņas dienas pēc žāvēšanas, noteiktā temperatūras un mitruma režīmā). Ir norādīts, ka sieri jāuzglabā ražošanas telpās ne mazāk kā četrpadsmit dienas pēc recekļa pievienošanas (vismaz divpadsmit dienu ilgas žāvēšanas un nogatavināšanas un recekļa pievienošanas vietā), izņemot tos svaigos sierus, kas paredzēti nogatavināšanas uzņēmumiem.
Ar Dieulefit metodi nogatavinātam sieram ir īpaši izgatavošanas nosacījumi (proti, izturēšanas posms noslēgtā tvertnē vismaz 15 dienas tādos apstākļos, kas veicina virsmas pelējuma attīstību, un tad nākamais nogatavināšanas posms stingri noteiktos apstākļos ar vismaz divreizēju siera mazgāšanu).
Pamatojums
Sniegtie specifikāciju precizējumi attiecas uz ražotāju izmantoto produkta izgatavošanas praksi, kas līdz šim netika kodificēta produkta specifikācijā.
Ražotāji uzskatīja, ka jāprasa precizējumu formāla iekļaušana specifikācijā, lai aizsargātu nosaukumu no iespējamām novirzēm. Tātad šo precizējumu mērķis ir vēl labāk raksturot produktu, nostiprinot saikni ar tā cilmes vietu.
Turklāt attiecībā uz siera ražošanā izmantoto apstrādi un piedevām (uz to attiecas vispārējie noteikumi) izrādījās, ka jaunās tehnoloģijas, tādas kā mikrofiltrēšana, daļēji koncentrēts piens vai nogatavināšanai paredzētie enzīmi, varēja atstāt iespaidu uz cilmes vietas nosaukumu sieru īpašībām.
Tāpēc tika nolemts cilmes vietas nosaukumu specifikācijā precizēt pašreizējo praksi attiecībā uz apstrādes un piedevu izmantošanu pienā un siera ražošanā, lai turpmāk novērstu tādu nereglamentētu praksi, kas varētu ietekmēt cilmes vietas nosaukuma sieru īpašības.
3.4. Saikne
Saikne tika papildināta attiecībā uz:
— |
“Picodon” ražošanas priekšvēsturi; |
— |
tradicionālā “Picodon” nosaukuma izcelsmi; |
— |
ierobežotās zonas augsnes, klimatisko un ģeogrāfisko īpašību aprakstu. |
Pamatojums
Ražotāji vēlējās vēl labāk parādīt saikni ar ģeogrāfisko apgabalu.
3.5. Marķējums
Ikviens tāda siera marķējums, uz ko attiecas “Picodon” aizsargātais cilmes vietas nosaukums, ietver aizsargātās cilmes vietas nosaukumu, kas rakstīts ar viena izmēra burtiem, kuri ir divu trešdaļu augstumā no vislielākajiem marķējuma burtiem, un uzrakstu “Appellation d'Origine Contrôlée”. Siera marķējumā obligāti jānorāda ražotāja nosaukums un adrese.
Pamatojums
Atcelts pienākums pievienot specifisko aizsargāto cilmes vietu nosaukumu logotipu.
3.6. Valsts prasības
Dekrētu “Décret du 29 décembre 1986” aizstāj ar dekrētu “Décret relatif à l'appellation d'origine contrôlée”“Picodon”.
KOPSAVILKUMS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“PICODON”
EK Nr.: FR-PDO-0117-0550-29.03.2006
ACVN ( X ) AĢIN ( )
Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.
1. Atbildīgais departaments dalībvalstī:
Nosaukums: |
Institut National de l'Origine et de la Qualité |
|||
Adrese: |
|
|||
Tālr.: |
+33 153898000 |
|||
Fakss: |
+33 153898060 |
|||
e-pasts: |
info@inao.gouv.fr |
2. Grupa:
Nosaukums: |
Syndicat Drôme Ardèche de Défense et de Promotion du Picodon AOC |
|||
Adrese: |
|
|||
Tālr.: |
+33 475562606 |
|||
Fakss: |
+33 475420105 |
|||
e-pasts: |
info@picodon-aoc.fr |
|||
Sastāvs: |
ražotāji/pārstrādātāji ( X ) Citi ( X ) |
3. Produkta veids:
1.3. grupa. Siers.
4. Specifikācija:
(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)
4.1. Nosaukums
“Picodon”
4.2. Apraksts
“Picodon” sieru gatavo no kazas piena, un tam ir neliela apaļa rituļa forma. Miza ir plāna, ar bāli dzeltenu vai baltu pelējumu, ir iespējami zilgani plankumiņi. Griezuma vieta ir tīra, masa ir balta vai dzeltenīga, ar viendabīgu un smalku tekstūru, kas var kļūt drūpoša pēc ilgākas nogatavināšanas. Sieram ir tīra, raksturīga garša, tas nav pārāk sāļš vai skābs.
Ar Dieulefit metodi nogatavinātam sieram virsma ir baltā, ziloņkaula, pelēcīgā vai gaišā krēmkrāsā, vietām ar krāsainiem lāsumiem. Griezuma vieta atgādina marmoru, tekstūra ir smalka, vienāda un elastīga. Garša ir tīra, tai piemīt kazas sieram raksturīga piesātināta, skābena un viegli pikanta garša.
“Picodon” minimālais svars ir 60 g, izņemot, kad tas tiek “nogatavināts ar Dieulefit metodi”, — tad tā minimālais svars ir 45 g, jo svars tiek zaudēts siera mazgāšanas procesā ilgstošās nogatavināšanas laikā.
Šā mazā rituļa diametrs ir no 5 līdz 7 cm, augstums — no 1,8 līdz 2,5 cm. “Picodon” sieram, kas ir “nogatavināts ar Dieulefit metodi”, mazgāšanu dēļ izmēri samazinās — diametrs no 4,5 līdz 6 cm, augstums no 1,3 līdz 2,5 cm.
Simts gramos siera taukvielu daudzums procentos (tauki/sausna) nav zemāks par 45 %, un sausnas sastāvs nedrīkst būt zemāks par 40 %.
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals
Ģeogrāfiskais apgabals aptver visas l'Ardèche un la Drôme departamentu pašvaldības, kā arī visas Valréas (Vaucluse departaments) un Barjac (Gard departaments) kantonu pašvaldības.
4.4. Izcelsmes apliecinājums
Katrs piena ražotājs, katrs pārstrādes cehs un katrs nogatavināšanas cehs aizpilda identifikācijas deklarāciju, ko reģistrē kontroles dienests un kas ļauj tam atpazīt visus uzņēmējus. Pēdējiem ir jānodrošina kontroles dienesta piekļuve reģistriem, kā arī visiem citiem dokumentiem, kas nepieciešami cilmes vietas, kvalitātes, kā arī piena un siera ražošanas nosacījumu kontrolei. Turklāt katram uzņēmējam ar pārskatāmiem nedēļas grāmatvedības pārskatiem jāiegrāmato piena un siera ievešana un izvešana.
Visbeidzot, analītisko un organoleptisko īpašību pārbaude ir paredzēta lai pārliecinātos, ka pārbaudei pakļautie produkti atbilst cilmes vietas nosaukuma kvalitātei un īpatnībām.
4.5. Ražošanas metode
Piena ražošana, sieru izgatavošana un nogatavināšana notiek ģeogrāfiskā apgabalā.
“Picodon” ražošanā izmanto tikai tādu pienu, kas iegūts no Alpu (Alpine) un Zānes (Saanen) šķirnes kazām vai šo šķirņu krustojumiem, vai vietējās cilmes kazām. Par ganāmpulku rūpējas saskaņā ar vietējām ieražām. Rēķinot uz vienu saimniecību, platībai, kuru izmanto ganībām vai siera ražošanai, vai graudaugu audzēšanai kazu barībai, ir jābūt ne mazāk par vienu hektāru uz 10 kazām. Kazu barības pamatdevu vismaz par 80 % nodrošina lopbarība vai graudaugi no attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala. Visu gadu kazu barības sastāvā nav nekādu skābbarības produktu vai citu fermentētu produktu. Barības sastāvā var būt ne vairāk par 20 % dehidratētu produktu. Vienīgais izņēmums — ārkārtēji klimatiskie apstākļi. Ganāmpulka pamatbarībai jābūt no ierobežotā apgabala.
Pastāvīga kazu turēšana ierobežotā platībā ir aizliegta. Kad laika apstākļi to atļauj, kazām jānodrošina pastāvīga piekļuve plašam brīvdabas aplokam.
“Picodon” ražo tikai un vienīgi no kazas pilnpiena. Izņemot piena produktu izejvielas, vienīgās sastāvdaļas vai palīgvielas, vai piedevas, kuras atļauts pievienot pienam, kā arī ražošanas procesā, ir receklis, nekaitīgas baktēriju kultūras, raugi, pelējumi, kalcija hlorīds un sāls.
Koncentrēta piena, piena pulvera vai piena proteīnu pievienošana, tāpat kā ultrafiltrācija, ir aizliegta. Fermās ražotajā sierā drīkst izmantot vienīgi svaigpienu. Piena pārstrādes uzņēmumos to var termiski apstrādāt.
Sarecināšana notiek, pienam pievienojot pienskābes baktēriju ieraugu vai sūkalas, kurām pievienots neliels daudzums himozīna. Piena temperatūrai sarecināšanas laikā jābūt no 20 °C līdz 25 °C. Sarecināšana notiek lēni — 18 līdz 48 stundas, lai iegūtu pH līmeni no 4 līdz 4,5.
Fermās gatavotajiem sieriem piena sarecināšana jāuzsāk ne vēlāk kā 14 stundas pēc visagrākās slaukšanas.
Sasaldēta recekļa lietošana ir aizliegta.
Sarecināšanā iegūto recekli, iepriekš nenotecinot, ar rokām, izmantojot kausu ar sadalītāju vai bez tā, ievieto atsevišķās veidnēs. Recekli vismaz vienu reizi apgroza. Sāla ar sausu smalku vai pusrupju sāli no abām pusēm. No veidnēm izņem ne vēlāk kā 48 stundas pēc ievietošanas veidnēs. Pēc vismaz 24 stundu žāvēšanas ne vairāk kā 23 °C temperatūrā sieru liek nogatavināties.
To nogatavina vismaz 8 dienas 12 °C līdz 18 °C temperatūrā un atmosfēras apstākļos, kur relatīvais mitrums ir vismaz 80 %.
Sieru var sākt tirgot ne agrāk kā 14 dienas pēc recekļa pievienošanas.
Glabāšanai vēsumā jānodrošina temperatūra virs 0 °C.
“Picodon” sieram, kas ir “nogatavināts ar Dieulefit metodi”, jāiztur ilgāks nogatavināšanas periods, kura laikā veic mazgāšanas:
— |
izturēšanas posms noslēgtā tvertnē vismaz piecpadsmit dienas mitrā telpā, kurā temperatūra ir no 5 °C līdz 10 °C un relatīvais mitrums virs 80 %; |
— |
otrais nogatavināšanas posms — ļoti mitrā telpā, kurā temperatūra ir no 13 °C līdz 17 °C; šis posms ilgst vairāk par astoņām dienām, un tā laikā veic ne mazāk kā divas mazgāšanas; |
— |
ne mazāk kā divdesmit četru stundu ilgs žāvēšanas posms; žāvēšanai jābūt dabīgai; mākslīgo žāvēšanu drīkst izmantot tikai tādos laika apstākļos, kad dabīgā žāvēšana nav iespējama. |
Šo sieru var sākt tirgot ne agrāk kā mēnesi pēc recekļa pievienošanas.
4.6. Saikne
Ļoti ilgu laiku la Drôme un l'Ardèche bija vieni no nozīmīgākajiem kazu audzēšanas departamentiem Francijā, tāpēc, protams, kazas sieri šajā reģionā pazīstami jau kopš seniem laikiem.
Pirmo reizi rakstiskās liecības, kas attiecas uz vārdu “Picodon”, parādās 19. gadsimtā.
Tas, starp citu, ir minēts Auguste Brossier sastādītajā Die izloksnes skaidrojošajā vārdnīcā (“Glossaire du patois de Die”), kas izdota 1863. gadā. Vilcienu, kas kursēja starp Dieulefit un Montélimar, iesauca par “Picodon”, jo ar to brauca “Picodon” siera ražotāji, atstājot aiz sevis raksturīgo siera smaržu.
“Picodon” siera nosaukums ir cēlies no oksitāņu valodas vārda, ar ko parasti apzīmē nelielu sieru ar pikantu garšu.
Agrāk (sakarā ar kazas piena izsīkumu rudenī un ziemā) vienīgais veids, kā saglabāt pavasara un vasaras bagātīgā izslaukuma pārpalikumus, bija siera ražošana.
Lai sieru varētu lietot arī ziemas mēnešos, bija jāizmanto dažādas siera nogatavināšanas pakāpes.
To varēja lietot tikai nedaudz nogatavinātu, tik tikko apžāvētu — tad to dēvēja par “picodon” vai, plašākā nozīmē, par “tomme”. Šāda siera nogatavināšanas metode kļuva par pamatu reglamentētajiem noteikumiem par “Picodon” varietāti ar ātro nogatavināšanas metodi, t.i., vismaz 14 dienām. Turpretī pārpalikušie “Picodon” sieri ziemas periodā tika uzglabāti māla traukos.
“Picodon” ietina lapās un uzglabāja bitcho (tādā kā māla podā ar divām osiņām). Ik pēc piecpadsmit dienām sieru izņēma no poda, nomazgāja, ietina jaunās lapās. Šī metode ļāva paildzināt siera uzglabāšanu, kuras laikā tas ieguva raksturīgo smaržu un garšu.
Te var atpazīt ar “Dieulefit metodi nogatavināta” siera izgatavošanas variantu, kāds tas ir nostiprināts noteikumos.
“Picodon” izgatavo pakalnos, kas slejas abpus Ronas ielejai. Tas ir raksturīgs šim nabadzīgajam reģionam, kura klimats un ģeoloģiskās īpašības ļauj nodarboties vienīgi ar kazkopību. Šā siera izgatavošanas prasme, kas tiek nodota no paaudzes uz paaudzi, ir saglabājusies vienā noteiktā apgabalā un nodrošina tam nepieciešamo popularitāti.
Ražošanas nosacījumi ir noteikti tā, lai saglabātu noteiktā apgabala īpatnības un ļautu tām izpausties produktā.
4.7. Pārbaudes struktūra
Nosaukums: |
Institut national de l'Origine et de la Qualité (INAO) |
|||
Adrese: |
|
|||
Tālr.: |
+33 153898000 |
|||
Fakss: |
+33 153898060 |
|||
e-pasts: |
info@inao.gouv.fr |
L'Institut National de l'Origine et de la Qualité (INAO) ir publiska administratīva iestāde, kas ir juridiska persona un ir Lauksaimniecības ministrijas uzraudzībā.
Cilmes vietas nosaukumu produktu ražošanas nosacījumu pārbaude ir INAO pārziņā.
Nosaukums: |
Direction Générale de la Concurrence, de la Consommation et de la Répression des Fraudes (DGCCRF) |
|||
Adrese: |
|
|||
Tālr.: |
+33 144871717 |
|||
Fakss: |
+33 144973037 |
|||
e-pasts: |
— |
DGCCRF ir Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrijas departaments.
4.8. Marķēšana
Ikviena tāda siera marķējums, uz ko attiecas “Picodon” aizsargātais cilmes vietas nosaukums, ietver aizsargātās cilmes vietas nosaukumu, kas rakstīts ar viena izmēra burtiem, kuri ir divu trešdaļu augstumā no vislielākajiem marķējuma burtiem, un uzrakstu “Appellation d'Origine Contrôlée”. Siera marķējumā obligāti jānorāda ražotāja nosaukums un adrese.
Sieram, kas nogatavināts atbilstoši Dieulefit metodes nosacījumiem, marķējumā jānorāda “affiné méthode Dieulefit” (“nogatavināts ar Dieulefit metodi”).
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.