ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
52. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
II Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Komisija |
|
2009/C 053/01 |
Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu ( 1 ) |
|
2009/C 053/02 |
||
|
IV Informācija |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA |
|
|
Komisija |
|
2009/C 053/03 |
||
|
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA |
|
2009/C 053/04 |
||
2009/C 053/05 |
||
|
V Atzinumi |
|
|
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS |
|
|
Komisija |
|
2009/C 053/06 |
Publisks sludinājums konkursam uz tiesneša amatu Eiropas Savienības Civildienesta tiesā |
|
|
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU |
|
|
Komisija |
|
2009/C 053/07 |
Valsts atbalsts — Polija — Valsts atbalsts C 49/08 (ex N 402/08) — Pārstrukturēšanas atbalsts PZL Debica — Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu ( 1 ) |
|
2009/C 053/08 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5486 — Vodafone/Hutchison Whampoa/JV) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 ) |
|
2009/C 053/09 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5152 — Posten AB/Post Danmark A/S) ( 1 ) |
|
|
CITI AKTI |
|
|
Komisija |
|
2009/C 053/10 |
||
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
II Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Komisija
6.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/1 |
Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem
Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/C 53/01)
Lēmuma pieņemšanas datums |
13.1.2009. |
Atbalsta Nr. |
N 325/07 |
Dalībvalsts |
Slovēnija |
Reģions |
— |
Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums) |
Uvedba sistema davka na tonažo v korist pomorskemu prometu |
Juridiskais pamats |
Zakon od davku na tonažo z dne 22. junija 2007 |
Pasākuma veids |
Fiskāls pasākums |
Atbalsta mērķis |
Veicināt jūras transportu un kuģu pārreģistrēšanu Eiropā |
Atbalsta veids |
Uzņēmuma nodokļa aizstāšana ar vienreizēju maksājumu |
Budžets |
— |
Atbalsta intensitāte |
— |
Atbalsta ilgums |
10 gadi |
Tautsaimniecības nozare(s) |
Jūras transports |
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
— |
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums |
12.11.2008. |
|||
Atbalsta Nr. |
N 388/08 |
|||
Dalībvalsts |
Itālija |
|||
Reģions |
Veneto |
|||
Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums) |
Alpi Eagles SpA — Aiuti per il salvataggio |
|||
Juridiskais pamats |
Nuova disciplina dell'amministrazione straordinaria delle grandi imprese in stato di insolvenza, a norma dell'articolo 1 della legge del 30 luglio 1998, n. 274 |
|||
Pasākuma veids |
Individuālais atbalsts |
|||
Atbalsta mērķis |
Neattiecas |
|||
Atbalsta forma |
Aizņēmuma garantija |
|||
Budžets |
EUR 17 miljoni |
|||
Atbalsta intensitāte |
100 % |
|||
Atbalsta ilgums |
6 mēneši |
|||
Tautsaimniecības nozare(-s) |
Gaisa transports |
|||
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums |
13.1.2009. |
||||
Atbalsta Nr. |
N 415/08 |
||||
Dalībvalsts |
Austrija |
||||
Reģions |
— |
||||
Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums) |
Innovationsförderprogramm Kombinierter Güterverkehr |
||||
Juridiskais pamats |
Allgemeine Richtlinien für die Gewährung von Förderungen aus Bundesmitteln, 51. Verordnung des Bundesministers für Finanzen, Jahrgang 2004 and Innovationsförderprogramm Kombinierter Güterverkehr |
||||
Pasākuma veids |
Atbalsta shēma |
||||
Atbalsta mērķis |
Attīstīt kombinēto transportu, lai kravas pārvadājumu jomā veicinātu citu transporta veidu izmantošanu kā alternatīvu autotransportam |
||||
Atbalsta veids |
Neatmaksājamas subsīdijas |
||||
Budžets |
Līdz EUR 24 miljoniem (EUR 4 miljoni gadā) |
||||
Atbalsta intensitāte |
Līdz 30 % no attaisnotajām izmaksām attiecīgi inovatīvu tehnoloģiju un aprīkojuma jomā un līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām priekšizpētei |
||||
Atbalsta ilgums |
1.1.2009.-31.12.2014. |
||||
Tautsaimniecības nozare(-s) |
Transporta nozare |
||||
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums |
28.1.2009. |
||
Atbalsta Nr. |
469/08 |
||
Dalībvalsts |
Čehija |
||
Reģions |
— |
||
Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums) |
Interoperabilita v železniční dopravě |
||
Juridiskais pamats |
Zákon č. 266/1994 Sb., o dráhách, ve znění pozdějších předpisů; zákon č. 218/2000 Sb., o rozpočtových pravidlech a o změně některých souvisejících zákonů (rozpočtová pravidla), ve znění pozdějších předpisů; zákon č. 215/2004 Sb., o úpravě některých vztahů v oblasti veřejné podpory a o změně zákona o podpoře výzkumu a vývoje; nařízení vlády č. 133/2005 Sb., o technických požadavcích na provozní a technickou propojenost evropského železničního systému, ve znění pozdějších předpisů; vyhláška č. 352/2004 Sb., o provozní a technické propojenosti evropského železničního systému, ve znění pozdějších předpisů; vyhláška č. 560/2006 Sb., o účasti státního rozpočtu na financování programů reprodukce majetku; sdělení Ministerstva dopravy č. 111/2004 Sb., o výčtu železničních drah zařazených do evropského železničního systému |
||
Pasākuma veids |
— |
||
Atbalsta mērķis |
Nodrošināt pakāpenisku Čehijas dzelzceļa sistēmu tehnisku un operatīvu savienojumu ar kaimiņvalstu dzelzceļa sistēmām (savstarpēju izmantojamību), kā arī atsevišķu dzelzceļa pārvadājumos iesaistīto struktūrvienību starpā |
||
Atbalsta veids |
Tiešais piešķīrums |
||
Budžets |
CZK 1 miljards (EUR 40 miljoni) |
||
Atbalsta intensitāte |
50 % |
||
Atbalsta ilgums |
2009–2013 |
||
Tautsaimniecības nozare(-s) |
Dzelzceļa transports |
||
Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
||
Cita informācija |
— |
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/
6.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/4 |
Paskaidrojums par definīciju “vecākais pārvadātājs” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 80/2009 par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 2299/89 atcelšanu
(2009/C 53/02)
Ievads
1. |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regula (EK) Nr. 80/2009 aizstāj Regulu (EEK) Nr. 2299/89 par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām. Viens no elementiem, kas mainījies salīdzinājumā ar Regulu (EEK) Nr. 2299/89, ir “vecākā pārvadātāja” definīcija saistībā ar datorizētām rezervēšanas sistēmām. Šā paskaidrojuma mērķis ir tirgus dalībniekiem precizēt jaunās definīcijas nozīmi un norādīt, kā Komisijas dienestiem būtu jānosaka gaisa pārvadātāja vai dzelzceļa pārvadājumu operatora statuss, ņemot vērā šo definīciju. |
2. |
Šis paskaidrojums neskar Līguma 81. un 82. panta piemērošanu. |
3. |
Šis paskaidrojums neskar “vecākā pārvadātāja” definīciju, kuru varētu noteikt Tiesa. |
1. DEFINĪCIJA “VECĀKAIS PĀRVADĀTĀJS”
4. |
Regulas (EK) Nr. 80/2009 2. pantā “vecākais pārvadātājs” definēts, kā izklāstīts turpmāk. Definīcijas, kas attiecas uz līdzdalību kapitālā un kontroli, dod papildu precizējumu.
|
5. |
Šajās definīcijās minēti dažādi līdzekļi, ar kuriem dod iespēju būtiski ietekmēt sistēmas piedāvātāja uzņēmējdarbību, īpaši uzsverot līdzdalību kapitālā. “Kontroles” definīcija tik tiešām attiecas uz situācijām, kad īpašumtiesības dod iespēju būtiski ietekmēt sistēmas piedāvātāju. Tomēr “vecākā pārvadātāja” definīcija rīcības kodeksā papildus dod skaidru norādi uz līdzdalību sistēmas piedāvātāja kapitālā, ar to saistītām pārstāvības tiesībām vadības institūcijā un uz līdzdalības doto iespēju gaisa pārvadātājam vai dzelzceļa pārvadājumu operatoram būtiski ietekmēt sistēmas piedāvātāja uzņēmējdarbību. |
2. VECĀKĀ PĀRVADĀTĀJA STATUSA NOVĒRTĒJUMS
6. |
“Kontroles” un “būtiskas ietekmes” jēdzieniem ir galvenā vieta vecākā pārvadātāja definēšanā. “Kontroles” definīcija Regulas (EK) Nr. 80/2009 2. pantā ir identiska “kontroles” definīcijai, kas izklāstīta 3. panta 2. punktā 2004. gada 20. janvāra Regulā (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (“EK apvienošanās regula”) (1). Tādējādi “kontroles” un “būtiskas ietekmes” jēdzieni jāinterpretē tāpat, kā izklāstīts Komisijas konsolidētajā jurisdikcijas paziņojumā, kas publicēts 2008. gada 16. aprīlī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī C 95, proti, minētā paziņojuma II.2. un II.3. nodaļā. Turpmāk tiks norādīts uz galvenajām koncepcijām, kas ir būtiskas Regulas (EK) Nr. 80/2009 vajadzībām. |
2.1. Līdzekļi būtiskas ietekmes iegūšanai
7. |
Kontrole ir definēta kā iespēja iegūt būtisku ietekmi uz uzņēmumu. Nav nepieciešams, lai būtiskā ietekme tiktu faktiski īstenota šobrīd vai nākotnē. Iespēju īstenot būtisku ietekmi var iegūt ar dažādiem līdzekļiem, tādiem kā
|
2.2. Viena vecākā pārvadātāja gadījums
8. |
Viens gaisa pārvadātājs vai dzelzceļa pārvadājumu operators var būtiski ietekmēt sistēmas piedāvātāja uzņēmējdarbību. Var nodalīt divas vispārīgas situācijas, kad uzņēmumam ir šāda vienpersonīga kontrole. Pirmkārt, vienpersonīgi kontrolējošam uzņēmumam ir pilnvaras noteikt uzņēmuma stratēģiskos komerclēmumus. Šādas pilnvaras parasti panāk, iegūstot balsstiesību vairākumu. Šādā kontekstā būtiska ietekme ir pilnvaras pieņemt lēmumus par uzņēmuma stratēģisko komercpraksi. Otrkārt, situācija, kas arī piešķir vienpersonīgu kontroli, pastāv tad, ja tikai viens kapitāldaļu turētājs var uzlikt veto stratēģiskiem lēmumiem uzņēmumā, bet šim kapitāldaļu turētājam nav pilnvaru pašam uzspiest šādus lēmumus (tā sauktā negatīvā vienpersonīgā kontrole). Šādos apstākļos būtiska ietekme nozīmē iespēju bloķēt stratēģisku lēmumu pieņemšanu. |
9. |
Vienpersonīgu kontroli var iegūt de jure un/vai de facto. |
10. |
Vienpersonīgu kontroli de jure parasti iegūst, ja uzņēmums iegūst balsstiesību vairākumu sabiedrībā. Pat mazākuma kapitāldaļu turētāju gadījumā vienpersonīga kontrole uz juridiska pamata var rasties situācijās, kad šādiem kapitāldaļu turētājiem ir piešķirtas īpašas tiesības (piemēram, pilnvaras iecelt vairāk nekā pusi uzraudzības padomes vai administratīvās padomes locekļu). |
11. |
Var arī uzskatīt, ka mazākuma kapitāldaļu turētājam ir vienpersonīga kontrole de facto, piemēram, ja mazākuma kapitāldaļu turētājam, pamatojoties uz tā kapitāldaļām, vēsturisko balsošanas modeli kapitāldaļu turētāju sanāksmē un citu kapitāldaļu turētāju stāvokli, iespējams, ir stabils balsu vairākums kapitāldaļu turētāju sanāksmē. Tas atkarīgs no tādiem faktoriem kā pārējo kapitāldaļu sadalījums, strukturālā un ekonomiskā saikne starp kapitāldaļu turētājiem un citu sabiedrības kapitāldaļu turētāju stratēģiskās intereses. Šie kritēriji jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā un jāņem vērā kapitāldaļu turētāju klātbūtnes paredzamās izmaiņas, kas nākotnē varētu notikt pēc sistēmas piedāvātāja kontroles un īpašumtiesību struktūras izmaiņām. |
2.3. Vairāku vecāko pārvadātāju gadījums
12. |
Vairāki gaisa pārvadātāji un/vai dzelzceļa pārvadājumu operatori var dalīt būtisku ietekmi uz sistēmas piedāvātāja uzņēmējdarbību. |
13. |
Šādas kopīgas kontroles izteiktākā forma pastāv, ja ir tikai divas mātessabiedrības, kam ir vienlīdzīgas balsstiesības sistēmas piedāvātāja uzņēmumā. Tomēr kopīga kontrole var būt pat tad, ja nav vienlīdzības starp divām mātessabiedrībām attiecībā uz balsīm vai pārstāvību lēmējinstitūcijās vai ja ir vairāk nekā divas mātessabiedrības. Tas ir gadījums, kad mazākuma kapitāldaļu turētājiem ir papildu tiesības, kas ļauj tiem bloķēt lēmumus, kuri ir būtiski kopuzņēmuma stratēģiskajai rīcībai. Šīs veto tiesības var noteikt kopuzņēmuma statūtos vai piešķirt ar līgumu starp tā mātessabiedrībām (piemēram, ar kapitāldaļu turētāju līgumu). |
14. |
Šīm veto tiesībām ir jābūt saistītām ar stratēģiskiem lēmumiem par sabiedrības uzņēmējdarbības politiku. Tām jābūt plašākām par veto tiesībām, ko parasti piešķir mazākuma kapitāldaļu turētājiem, lai aizsargātu to finansiālās intereses kopuzņēmumā. Šī mazākuma kapitāldaļu turētāju tiesību parastā aizsardzība ir saistīta ar lēmumiem par kopuzņēmuma būtību, piemēram, statūtu izmaiņām, kapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai likvidāciju. |
15. |
Pretstatā tam veto tiesības, kas piešķir kontroli, parasti ietver lēmumus par tādiem jautājumiem kā budžets, uzņēmējdarbības plāns (ciktāl tajā ietverta informācija, kas pārsniedz uzņēmējdarbības mērķu vispārīgu izklāstu), lielas investīcijas (ciktāl investīciju apjoms nav tik liels, lai veto tiesības tuvinātu mazākuma kapitāldaļu turētāju interešu parastajai aizsardzībai) vai augstākās vadības iecelšana. |
16. |
Pat bez konkrētām veto tiesībām divi vai vairāki uzņēmumi, kam ir mazākuma kapitāldaļu turētāju tiesības sistēmas piedāvātāja uzņēmumā, var iegūt kopīgu kontroli. Tas var būt gadījums, kad mazākuma kapitāldaļu turētājiem kopā būs balsstiesību vairākums un tie rīkosies kopīgi, izmantojot šīs balsstiesības. Tas var būt šādā nolūkā izstrādāta juridiski saistoša līguma rezultāts, vai izņēmuma gadījumā to var izveidot uz de facto pamata, ja starp attiecīgajiem mazākuma kapitāldaļu turētājiem ir ievērojama interešu kopība. |
17. |
Attiecībā uz mazākuma īpašumtiesībām jāuzsver, ka rīcības kodeksa mērķis ir skaidri norādīt atšķirības starp tīri finansiālu līdzdalību sistēmas piedāvātāja kapitālā un gaisa pārvadātāja aktīvāku iesaistīšanos sistēmas piedāvātāja uzņēmējdarbībā. Gaisa pārvadātāja vai dzelzceļa pārvadājumu operatora ievērojama iesaistīšanās sistēmas piedāvātāja lēmumu pieņemšanas procesā var radīt motivāciju ietekmēt sistēmas piedāvātāja lēmumus par uzņēmējdarbību tādā veidā, ka tiktu traucēta konkurence gaisa pārvadājumu vai dzelzceļa pārvadājumu nozarē. Attiecībā uz produktu izplatīšanu “vecākajam pārvadātājam” arī var rasties būtiska motivācija dot priekšroku savai datorizētajai rezervēšanas sistēmai salīdzinājumā ar citām. |
18. |
Šīs atšķirības ir svarīgas, ja gaisa pārvadātāji vai dzelzceļa pārvadājumu operatori ir mazākuma kapitāldaļu turētāji sistēmas piedāvātāja uzņēmumā. Ja šāda līdzdalība attiecīgajam gaisa pārvadātājam vai dzelzceļa pārvadājumu operatoram dod tiesības, kas pārsniedz tiesības, kuras mazākuma kapitāldaļu turētājiem parasti piešķir, lai aizsargātu to finansiālās intereses, vai ja gaisa pārvadātājam vai dzelzceļa pārvadājumu operatoram ir iespējas vienam vai kopā ar citiem kapitāldaļu turētājiem ietekmēt sistēmas piedāvātāja lēmumus par uzņēmējdarbību attiecībā uz citiem pārvadātājiem, kuriem ir līdzdalība, tad tas jāuzskata par vecāko pārvadātāju. |
3. PROCESUĀLIE JAUTĀJUMI
19. |
Komisija, saņēmusi sūdzību vai rīkojoties pēc savas iniciatīvas, var veikt izmeklēšanu, ja ir aizdomas par rīcības kodeksa pārkāpumiem. Izmeklēšanu veiks saskaņā ar labas administratīvās prakses principu. Ja ir aizdomas par sistēmas piedāvātāja vecāko pārvadātāju saistību pārkāpumiem, Komisijas izmeklēšanā vispirms novērtēs, vai attiecīgais gaisa pārvadātājs vai dzelzceļa pārvadājumu operators ir uzskatāms par sistēmas piedāvātāja vecāko pārvadātāju. |
20. |
Rīcības kodeksa 14. pantā noteikts, ka Komisijai ir visas nepieciešamās izmeklēšanas pilnvaras, lai pieprasītu šim novērtējumam vajadzīgo informāciju. Komisija tik tiešām var lūgt uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības sniegt visu vajadzīgo informāciju, tostarp veikt īpašas revīzijas, ietverot arī jautājumus, uz ko attiecas 10. pants, kurā izklāstītas vecāko pārvadātāju saistības. |
21. |
Turklāt 12. pantā noteikts, ka ikviens sistēmas piedāvātājs ik pēc četriem gadiem iesniedz neatkarīga revidenta ziņojumu, kurā ir sīki izklāstīta īpašumtiesību struktūra un pārvaldības modelis. Komisija var arī pieprasīt šādu ziņojumu jebkurā laikā. Tādējādi 12. un 14. pants dod Komisijai iespēju savākt visu noderīgo informāciju gaisa pārvadātāja vai dzelzceļa pārvadājumu operatora statusa novērtēšanai attiecībā uz vecākā pārvadātāja definīciju. |
22. |
Šā novērtējuma pamatā parasti būs to dokumentu analīze, kuros sīki izklāstīta sistēmas piedāvātāja īpašumtiesību un kontroles struktūra, piemēram, tā statūtu vai kapitāldaļu turētāju līgumu analīze. Komisija var arī novērtēt citus attiecīgus dokumentus, piemēram, padomes vai citu vadības institūciju sanāksmju protokolus. |
23. |
Ja gaisa pārvadātājs vai dzelzceļa pārvadājumu operators patiešām tiek atzīts par vecāko pārvadātāju, Komisija izmeklēs, vai šis vecākais pārvadātājs patiešām ir pārkāpis rīcības kodeksu. Rīcības kodeksa 16. pantā noteiktas procedūras un uzņēmējdarbības noslēpuma aizsardzības garantijas, kas uzlabo Komisijas iespējas savākt vajadzīgo informāciju. |
24. |
Ja šāds pārkāpums patiešām notiek, Komisija var pieņemt pārkāpuma izbeigšanai nepieciešamo lēmumu. Tā arī var uzlikt sodanaudas uzņēmumam, kas atbildīgs par rīcības kodeksa pārkāpumu. |
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
IV Informācija
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
Komisija
6.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/7 |
Euro maiņas kurss (1)
2009. gada 5. marts
(2009/C 53/03)
1 euro=
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,2555 |
JPY |
Japānas jēna |
124,71 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4506 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,89030 |
SEK |
Zviedrijas krona |
11,4825 |
CHF |
Šveices franks |
1,4765 |
ISK |
Islandes krona |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
8,9060 |
BGN |
Bulgārijas Ieva |
1,9558 |
CZK |
Čehijas krona |
27,744 |
EEK |
Igaunijas krona |
15,6466 |
HUF |
Ungārijas forints |
311,63 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,7071 |
PLN |
Polijas zlots |
4,7225 |
RON |
Rumānijas leja |
4,2793 |
TRY |
Turcijas lira |
2,2080 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,9573 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,6139 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
9,7405 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
2,5065 |
SGD |
Singapūras dolārs |
1,9531 |
KRW |
Dienvidkorejas vons |
1 963,60 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
13,2079 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
8,5885 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,4211 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
15 222,94 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,6799 |
PHP |
Filipīnu peso |
60,920 |
RUB |
Krievijas rublis |
45,0615 |
THB |
Taizemes bats |
45,468 |
BRL |
Brazīlijas reāls |
2,9954 |
MXN |
Meksikas peso |
19,1903 |
INR |
Indijas rūpija |
64,9970 |
Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
6.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/8 |
Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001
(2009/C 53/04)
Atbalsta numurs: XA 221/08
Dalībvalsts: Nīderlande
Reģions: Provincie Limburg
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Wijnen Paprika's BV (Advieskosten Geothermisch onderzoek)
Juridiskais pamats: Artikel 4:21 lid 3 onder c Algemene wet bestuursrecht
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 33 000
Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %
Īstenošanas datums: No pieteikuma reģistrācijas numura publicēšanas dienas līdz tā ievietošanai Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2009. gada 1. martam
Atbalsta mērķis: Atbalsts tiks piešķirts, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantu
Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Primārā lauksaimnieciskā ražošana (saldie pipari)
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Provincie Limburg |
Limburglaan 10 |
6229 GA Maastricht |
Nederland |
Tīmekļa vietne: http://www.limburg.nl/nl/html/algemeen/beleid/Europa/KennisgevingenStaatssteun/KennisgevingenStaatssteun.asp#aU4J64XT47201JA40Q11W
Cita informācija: Atbalsts tiks piešķirts pētījumam par iespēju apkurināt Veinenas [Wijnen] paprikas siltumnīcas, izmantojot ģeotermisko enerģiju. Subsidējamās izmaksas ir izmaksas saistībā ar tehniskajām konsultācijām.
Shēma neparedz tiešus maksājumus lauksaimniekiem, kas ir atbalsta saņēmēji; atbalsts tiks piešķirts subsidētu konsultāciju pakalpojumu veidā. To nav paredzēts piešķirt par nepārtrauktiem vai periodiskiem pakalpojumiem, nedz arī par uzņēmuma parastajiem darbības izdevumiem. Atbalsts tiks piešķirts, pamatojoties uz Rīkojumu par subsīdijām lauku attīstībai Limburgas provincē [Subsidieverordening Inrichting Landelijk Gebied van de provincie Limburg], un tāpēc ir pieejams visiem uzņēmumiem, kas atbilst tajā noteiktajiem kritērijiem
Atbalsta numurs: XA 374/08
Dalībvalsts: Francija
Reģions: Bourgogne
Atbalsta shēmas nosaukums: Aides au traitement des animaux malades de la FCO dans élevages bovins, ovins et caprins
Juridiskais pamats:
— |
Code général des collectivités territoriales, articles L 1511-2-3-5, |
— |
arrêtés du ministre de l'agriculture et de la pêche des 19, 24 septembre et 9 octobre 2008 modifiant l'arrêté du 1er avril 2008 définissant les zones réglementées relatives à la fièvre catarrhale ovine, |
— |
Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmums Nr. 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā |
— |
délibération du Conseil régional de Bourgogne |
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 90 000
Atbalsta maksimālā intensitāte: Burgundijas reģionā atbalsta summas ir šādas: EUR 45 par vienu liellopu un EUR 7,5 par vienu aitu/kazu; runa ir par mājlopiem, kuri saslimuši ar infekciozo katarālo drudzi un tika ārstēti.
Valsts atbalsta pasākumu maksimālā intensitāte ir 100 %. Summas, kuras saņemtas saskaņā ar apdrošināšanas shēmām, ņems vērā tad, kad tiks pārbaudīta atbalsta intensitātes likmes ievērošana.
Atbalsta summu izmaksās departamenta higiēnas ievērošanas un veselības aizsardzības grupām pēc tam, kad tās būs iesniegušas tādu lauku saimniecību apkopojošo sarakstu, kuras atbilst visiem turpmāk uzskaitītiem noteikumiem:
saimniecība ir deklarēta 2007. vai 2008. gadā;
saimniecība veic iemaksas CSSA (Caisse nationale de solidarité sanitaire animale — Lopkopības sanitāras solidaritātes valsts kase), kura ir pieejama ikvienam mājlopu audzētājam
Īstenošanas datums: No dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts attiecīgā atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs un kad Burgundijas reģionālā padome pieņēmusi attiecīgo lēmumu
Atbalsta shēmas ilgums: no 2008. līdz 2009. gadam
Atbalsta mērķis: Šo atbalsta pasākumu mērķis ir daļēji segt izmaksas saistībā ar savstarpējas apdrošināšanas sistēmu, kura pieejama visiem mājlopu audzētājiem, kas reģistrēti Lopkopības sanitāras solidaritātes valsts kasē (CSSA), kuru izveidoja departamenta higiēnas ievērošanas un veselības aizsardzības grupas (GDS)
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pantu šie pasākumi palīdzēs daļēji apmaksāt izdevumus, kas liellopu, aitu un kazu audzētājiem radušies saistībā ar tādu mājlopu ārstēšanu, kuri saslimuši ar infekciozo katarālo drudzi
Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Liellopu, aitu un kazu audzēšanas nozare
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Conseil régional de Bourgogne |
Direction de l'agriculture et du développement rural |
17, boulevard de la Trémouille |
BP 1602 |
F-21035 Dijon cedex |
Tīmekļa vietne: http://www.cr-bourgogne.fr/doc/gda/2008-10/Rapport_modif_FCO_ind_ovins_SP_20_10_08.doc
Atbalsta numurs: XA 375/08
Dalībvalsts: Francija
Reģions: Bourgogne
Atbalsta shēmas nosaukums: Aides aux pertes entraînées de la FCO dans élevages ovins et caprins
Juridiskais pamats:
— |
Code général des collectivités territoriales, articles L 1511-2-3-5, |
— |
arrêtés du ministre de l'agriculture et de la pêche des 19, 24 septembre et 9 octobre 2008 modifiant l'arrêté du 1er avril 2008 définissant les zones réglementées relatives à la fièvre catarrhale ovine, |
— |
Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmums Nr. 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā |
— |
délibération du Conseil régional de Bourgogne |
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 450 000
Atbalsta maksimālā intensitāte: Burgundijas reģionā atbalsta summa ir EUR 50 par mājlopiem, kuri atbilst šādām kategorijām:
beigti vaislas tēviņi vai mātītes (atgremotāji), kuru vecums pārsniedz 6 mēnešus;
aitu vai kazu vaislas tēviņi, kuru vecums pārsniedz 6 mēnešus un kuri zaudējuši reproduktīvās funkcijas.
Valsts atbalsta pasākumu maksimālā intensitāte ir 100 %. Summas, kuras saņemtas saskaņā ar apdrošināšanas shēmām, ņems vērā tad, kad tiks pārbaudīta atbalsta intensitātes likmes ievērošana.
Šo atbalstu izmaksās lauku saimniecībām, kuras atbilst visiem turpmāk uzskaitītiem noteikumiem:
saimniecība ir deklarēta 2007. vai 2008. gadā;
saimniecība saņem pabalstu par aitām un kazām [Prime Brebis Chèvre];
saimniecība ir saņēmusi vai nu Francijas valsts sanitāro kompensāciju par beigtiem mājlopiem vai arī pozitīvos vīrusa testa rezultātus attiecībā uz vaislas tēviņiem;
saimniecība ir apņēmusies atjaunot ganāmpulku.
Summas, kuras saņemtas saskaņā ar apdrošināšanas shēmām, ņems vērā tad, kad tiks pārbaudīta atbalsta intensitātes likmes ievērošana
Īstenošanas datums: No dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts attiecīgā atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs un kad Burgundijas reģionālā padome pieņēmusi attiecīgo lēmumu
Atbalsta shēmas ilgums: No 2008. līdz 2009. gadam
Atbalsta mērķis: Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pantu šie atbalsta pasākumi dos iespēju izmaksāt aitu un kazu audzētājiem kompensācijas par to, ka tie zaudējuši topošos vaislas mājlopus, un palīdzēs tiem iegādāties mājlopus vai atjaunot ganāmpulkus, lai tādējādi atgūtu vaislas mājlopu skaitu, kas bija pirms dzīvnieku saslimšanas
Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Aitu un kazu audzēšanas nozare
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Conseil régional de Bourgogne |
Direction de l'agriculture et du développement rural |
17, boulevard de la Trémouille |
BP 1602 |
F-21035 Dijon cedex |
Tīmekļa vietne: http://www.cr-bourgogne.fr/doc/gda/2008-10/Rapport_modif_FCO_ind_ovins_SP_20_10_08.doc
Atbalsta numurs: XA 377/08
Dalībvalsts: Spānija
Reģions: Comunidad Valenciana
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Ayudas por arranque y destrucción de palmaceas afectadas por el Rhynchophorus ferrugineus (Oliver 1790)
Juridiskais pamats:
— |
Proyecto de Orden de la Consellería de Agricultura, Pesca y Alimentación por la que se modifica la Orden de 24 de febrero de 2004, de la Consellería de Agricultura, Pesca y Alimentación, por la cual se declara la existencia oficial de la Plaga Rhynchophorus ferrugineus (Oliver 1790) en la comunidad Valenciana, se califica de utilidad pública la lucha contra el género Rhynchophorus spp y se establecen las medidas obligatorias para su erradicación y control, |
— |
ley no 43/2002, de 20 de noviembre, de Sanidad Vegetal |
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Rīkojumā noteiktais atbalsts tiks izmaksāts no reģionālās pašvaldības izdevumu budžeta pozīcijām 12.02.01.542.20 — T6130 un T2349, un tā apjoms ir noteikts EUR 300 000 gadā.
Aprēķinātie izdevumi visam periodam ir EUR 1 800 000
Atbalsta maksimālā intensitāte: Kompensācijas summa būs atkarīga no attiecīgās šķirnes un stumbra augstuma
BUTIA CAPITATA, BUTIA YATAI
Par katru koku: EUR 50 par metru stumbra
TRITHRINAX CAMPESTRIS
Par katru koku: EUR 50 par metru stumbra
Trithrinax campestris sugas augiem ir vairāki zari
Īstenošanas datums: No dienas, kad atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs publicēts Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim
Atbalsta mērķis: Kompensēt lauksaimniekiem un privātpersonām kukaiņa Rhynchophorus ferrugineus (Olivier, 1790) radītos zaudējumus.
Atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (publicēta OV 2006. gada 16. decembrī)
Eiropas Kopienas saimnieciskās darbības statistiskā klasifikācija (NACE):
0129 |
Citu daudzgadīgu kultūru audzēšana |
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Consellería de Agricultura Pesca y Alimentación |
C/ Amadeo de Saboya no 2 |
E-46010 Valencia |
Tīmekļa vietne: http://www.agricultura.gva.es/especiales/ayudas_agrarias/pdf/ORDEN%20MODIFICACION%202008%20%20RHYNCHOPHORUS%20V.pdf
Cita informācija: —
Valensijā, 2008. gada 22. oktobrī
El Director General de Investigación y Tecnología Agroalimentaria
Manuel LAINEZ ANDRÉS
Atbalsta numurs: XA 385/08
Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste
Reģions: England-Cornwall
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: The Heath Project
Juridiskais pamats: The Natural Environment and Rural Communities Act 2006
Ikgadējie izdevumi, kas plānoti saskaņā ar minēto shēmu vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa: Kopējā gada izdevumu summa 2008./2009. gadā saskaņā ar shēmu ir GBP 110 000
Atbalsta maksimālā intensitāte: Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 5. pantu atbalsta intensitāte būs līdz 100 %
Īstenošanas datums: Shēma sāks darboties 2008. gada 17. novembrī vai pēc tam, kad kopsavilkuma veidlapa būs bijusi Eiropas Savienības Komisijas rīcībā 10 darba dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Shēma sāks darboties 2008. gada 17. novembrī. Pēdējā maksājuma diena būs 2008. gada 31. decembris, un shēma tiks slēgta 2008. gada 31. decembrī
Atbalsta mērķis: Shēmas mērķis ir atgūt un atjaunot tradicionālos, ar ražošanu nesaistītos ainavas objektus, tādus kā tīreļu dzīvžogi un ūdeņi. Šie objekti būs atbalsts ilgtspējīgas tīreļu zemes apsaimniekošanas modeļa veidošanai, kas uzlabos īpašo ainavas kvalitāti un bioloģisko daudzveidību Kornvolā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 5. panta 2. punktu shēmas ietvaros tiks finansēti vairāki kapitālās celtniecības darbi ar ražošanu nesaistīto lauksaimniecības objektu saglabāšanai
Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Šis projekts attiecas uz MVU, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
The Heath Project |
Natural England |
Pydar House, Pydar Street |
Truro |
Cornwall TR1 1XU |
United Kingdom |
Tīmekļa vietne: http://www.theheathproject.org.uk/news.html
Cita informācija: —
6.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/12 |
Dalībvalstu paziņotā informācija par valsts atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001
(2009/C 53/05)
Atbalsta numurs: XA 380/08
Dalībvalsts: Spānija
Reģions: Comunitat Valenciana
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Asociación Vinos de la Tierra de Castellón
Juridiskais pamats: Ayuda individual nominativa: Presupuestos de la Generalitat 2008, programa 714.60, Línea T2761000-“Impulso de la marca CV”
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 50 000
Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %
Īstenošanas datums: No dienas, kad atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs publicēts Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2008. gada novembris
Atbalsta mērķis: Dalībai izstādēs un gadatirgos: pasākumi ar “CV” kvalitātes zīmolu aizsargāto produktu kvalitātes veicināšanai, kas vērsti kā uz to specifisko raksturīgo pazīmju aizsardzību, tā attiecīgo ražotāju profesionālās prasmes pilnveidošanu. Atbalstu var attiecināt uz iniciatīvām patērētāju informētības palielināšanai par “CV” zīmola produktiem, kā arī uz dažādiem informatīviem un veicināšanas pasākumiem, kas tiek organizēti saistībā ar Magdalēnas svētku svinēšanu. Pirmo reizi tiks nodarbināta grupa ar specializāciju komunikācijas jomā, lai izstrādātu stratēģiju, kas uzlabos Kasteljonas reģiona vīnu pozicionēšanu; noteikumi tiks pielāgoti 9. novembra Dekrētam Nr. 222/2007, un tiks izstrādāta kvalitātes rokasgrāmata. Darbības pasākumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1857/2006 14. un 15. pantā
Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecības pārtikas nozares MVU Valensijas autonomajā komūnā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Consellería de Agricultura, Pesca y Alimentación |
C/ Amadeo de Saboya, no 2 |
E-46010 Valencia |
Tīmekļa vietne: http://www.agricultura.gva.es/especiales/ayudas_agrarias/pdf/Asociaci%F3n%20vinos%20de%20la%20tierra%20de%20Castell%F3n.pdf
Cita informācija: —
La Directora General de Comercialización
Marta VALSANGIACOMO GIL
Atbalsta numurs: XA 381/08
Dalībvalsts: Spānija
Reģions: Comunitat Valenciana
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Asociación Prof. de Flores, Plantas y Tecnología Hortícola de la C.V.
Juridiskais pamats: Ayuda individual nominativa: Presupuestos de la Generalitat 2008, programa 714.60, Línea T2761.000-“Impulso de la Marca CV”
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 60 000
Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %
Īstenošanas datums: No dienas, kad atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs publicēts Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2008. gada novembris
Atbalsta mērķis: Dalībai gadatirgos — “Iberflora” (Valensija), “IPM” (Esene, Vācija), “Salon Végétal” (Anžē, Francija), “Four Oaks” tirdzniecības izstādē (Mančestra, AK) un izstādē “Garden+Landscaping” (Dubaja, Apvienotie Arābu Emirāti); konsultāciju pakalpojumi — standartā iekļauto sugu skaita palielināšanai. Darbības pasākumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantā
Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecības pārtikas nozares MVU Valensijas autonomajā komūnā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Consellería de Agricultura, Pesca y Alimentación |
C/ Amadeo de Saboya, no 2 |
E-46010 Valencia |
Tīmekļa vietne: http://www.agricultura.gva.es/especiales/ayudas_agrarias/pdf/Asociacion%20profesional%20de%20Flores%20y%20Plantas.pdf
Cita informācija: —
La Directora General de Comercialización
Marta VALSANGIACOMO GIL
Atbalsta numurs: XA 382/08
Dalībvalsts: Spānija
Reģions: Comunitat Valenciana
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Asociación Pimiento Sol del Pilar
Juridiskais pamats: Ayuda individual nominativa: Presupuestos de la Generalitat 2008, programa 714.60, Línea T2761000-“Impulso de la marca CV”
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 40 000
Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %
Īstenošanas datums: No dienas, kad atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs publicēts Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2008. gada novembris
Atbalsta mērķis: Dalībai gadatirgos un to organizēšanai. Fakti par ģenērisko produktu, tā uzturvērtību un lietošanu, kā arī publikācijas, brošūras vai tīmekļa vietnes, kurās ir ievietota informācija par konkrētu produktu. Darbībām jābūt vērstām uz pasākumiem, kas popularizē “CV” kvalitātes zīmola produktus un kuru mērķis ir to raksturīgo īpašību aizsardzība, lai paaugstinātu patērētāju informētību par šiem produktiem, un reklāmas videofilmu un recepšu grāmatu veidošana. Darbības pasākumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantā
Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecības pārtikas nozares MVU Valensijas autonomajā komūnā
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Consellería de Agricultura, Pesca y Alimentación |
C/ Amadeo de Saboya, no 2 |
E-46010 Valencia |
Tīmekļa vietne: http://www.agricultura.gva.es/especiales/ayudas_agrarias/pdf/Asociacion%20pimiento%20sol%20del%20pilar.pdf
Cita informācija: —
La Directora General de Comercialización
Marta VALSANGIACOMO GIL
Atbalsta numurs: XA 388/08
Dalībvalsts: Vācijas Federatīvā Republika
Reģions: Land Brandenburg
Atbalsta shēmas nosaukums: Förderung von Leistungsprüfungen und weiteren Maßnahmen in der Tierzucht
Juridiskais pamats: Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts;
Richtlinie des Ministeriums für Ländliche Entwicklung, Umwelt und Verbraucherschutz des Landes Brandenburg über die Gewährung von Prämien für die Förderung von Leistungsprüfungen und weiteren Maßnahmen in der Tierzucht vom 14. Februar 2007
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 0,63 miljoni gadā
Atbalsta maksimālā intensitāte:
— |
70 % administratīvo izmaksu segšanai par ciltsgrāmatu izveidi un uzturēšanu; |
— |
70 % izmaksām par testiem, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti; |
— |
25 % izmaksām par ieguldījumiem novatorisku dzīvnieku selekcijas paņēmienu vai prakses ieviešanai lauku saimniecību līmenī |
Īstenošanas datums: No 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim
Atbalsta shēmas ilgums: No 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim
Atbalsta mērķis: Lopkopības nozares atbalstam pavalsts piešķirs subsīdijas, lai veicinātu kopējās vērtības pārbaudes un papildu pasākumus lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā.
Attaisnotās izmaksas ir šādas:
izdevumi par testiem, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai ražību;
izdevumi novatorisku dzīvnieku selekcijas paņēmienu vai prakses ieviešanai, izņemot mākslīgās apsēklošanas ieviešanu vai veikšanu;
izdevumi par ciltsgrāmatu izveidošanu un uzturēšanu.
Subsīdiju saņēmēji būs atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju apvienības (saskaņā ar Tierzuchtgesetz), objekti, kuros veic kopējās vērtības pārbaudes, vai apvienības, kas Brandenburgas pavalsts vārdā veic kopējās vērtības pārbaudes saskaņā ar Tierzuchtgesetz un kurām ir filiāle Brandenburgā. Subsīdijas saņēmēju saskaņā ar pavalstī spēkā esošajiem likumiem pārraudzīs atbildīgās iestādes.
Tieši maksājumi šķirnes dzīvnieku audzēšanas uzņēmumiem netiks veikti.
Kopējās vērtības pārbaudes ir pastāvīgi veicams uzdevums. Subsīdiju maksājumi tiks veikti par kalendāro gadu, un tie tiks koriģēti atbilstoši katrā atsevišķajā gadījumā veiktajiem ciltsdarba pasākumiem.
Subsīdija tiks piešķirta vienreizēja maksājuma veidā. Tā tiks piešķirta atbilstoši tam, cik pasākums ir nozīmīgs sabiedrības interesēm, un izmaksāta atkarībā no pieejamā finansējuma.
Atbalsts atbilst Kopienas 2006. gada 27. decembra pamatregulai par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē; IV L nodaļa “Atbalsts lopkopības nozarei” netiks pārkāpta
Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība (lopkopība)
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Landesamt für Verbraucherschutz, Landwirtschaft und Flurneuordnung |
Ringstraße 1010 |
D-15236 Frankfurt/Oder |
Tīmekļa vietne: http://www.mluv.brandenburg.de/cms/media.php/2317/e_tiere.pdf
Cita informācija:
Ministerium für ländliche Entwicklung, Umwelt und Verbraucherschutz des Landes Brandenburg |
Referat 23 |
Herr Aust |
Atbalsta numurs: XA 389/08
Dalībvalsts: Spānija
Reģions: Galicia
Atbalsta shēmas nosaukums: Prórroga de régimen de Ayudas a Agrupaciones de Defensa Sanitaria (ADSG) registrada con no XA 54/08
Juridiskais pamats: Orden … de … de … de …, por la que se establecen las bases reguladoras de las ayudas a las entidades reconocidas como Agrupaciones de Defensa Sanitaria (ADSG) de Galicia y se convocan para el año 2009
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 3 591 332
Atbalsta maksimālā intensitāte: 50 % no kopējām ADSG programmas izmaksām
Īstenošanas datums: No dienas, kad atbrīvojuma pieprasījuma reģistrācijas numurs publicēts Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ne agrāk par 2009. gada 1. janvāri
Atbalsta shēmas ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim
Atbalsta mērķis: Atbalsta mērķis ir uzlabot dzīvnieku veselības stāvokli Galisijas lopkopības uzņēmumos, īstenojot kopīgas programmas lauksaimniecības dzīvnieku slimību profilaksei un ierobežošanai.
Subsīdijas attiecas gan uz veterinārijas tehniķu pakalpojumu izmaksām, gan izdevumiem par aprīkojumu
Shēma atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 10. pantam, kurā ir noteikts, ka atbalsts lauksaimniekiem izmaksām par lauksaimniecības dzīvnieku slimību profilaksi ir saderīgs ar kopējo tirgu
Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lopkopības produkcijas ražošana
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese: Xunta de Galicia
Consellería de Medio Rural
Dirección General de Producción, Industrias y Calidad Agroalimentaria
Tīmekļa vietne: http://mediorural.xunta.es/externos/proxecto_orde_axudas_adsg_2009.pdf
Cita informācija: elektroniskā pasta adrese:
dxpica.mediorural@xunta.es
Maria.soledad.castro.diaz@xunta.es
V Atzinumi
ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
Komisija
6.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/15 |
Publisks sludinājums konkursam uz tiesneša amatu Eiropas Savienības Civildienesta tiesā
(2009/C 53/06)
1. |
Padome ar Lēmumu 2004/752/EK, Euratom (1) nolēma izveidot Eiropas Savienības Civildienesta tiesu. Šīs tiesas, kas pastāv pie Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas un atrodas Pirmās instances tiesas mītnē, kompetencē ir pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Kopienām un to darbiniekiem, kas minētas EK dibināšanas līguma 236. pantā un EAEK līguma 152. pantā, tostarp domstarpības starp visām struktūrām vai aģentūrām un to darbiniekiem, attiecībā uz kuriem Tiesai piešķirta jurisdikcija. |
2. |
Civildienesta tiesā ir septiņi tiesneši, no kuriem izraugās tās priekšsēdētāju. Tiesnešu pilnvaru laiks ir seši gadi, un tas ir atjaunojams. Padome vienprātīgi ieceļ amatā tiesnešus, apspriedusies ar septiņu personu komiteju, ko izraugās no bijušiem Tiesas un Pirmās instances tiesas locekļiem un juristiem ar atzītu kompetenci. Komiteja sniedz atzinumu par pretendentu piemērotību pildīt Civildienesta tiesas tiesnešu pienākumus. Komiteja atzinumam pievieno to pretendentu sarakstu, kuriem ir vispiemērotākā augstos amatos gūta darba pieredze. Sarakstā iekļauj vismaz divas reizes vairāk pretendentu, nekā jāieceļ tiesneši. |
3. |
Tiesnešu statusu un galvenos amata pienākumu pildīšanas nosacījumus paredz I pielikuma 5. pants Protokolā par Tiesas Statūtiem, kas grozīts ar Lēmumu 2004/752/EK, Euratom. Tiesnešu atalgojumu, pensiju un pabalstus nosaka ar Padomes 2005. gada 18. janvāra Regulu (EK, Euratom) Nr. 202/2005, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 422/67, (EEK, Euratom) Nr. 5/67 par Komisijas priekšsēdētāja un tās locekļu, Tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu, ģenerāladvokātu un tiesas sekretāra, kā arī Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu un tiesas sekretāra atalgojumu (2). |
4. |
Tā kā viens no Civildienesta tiesas tiesnešiem ir atkāpies no amata, tiek izsludināts konkurss, lai ieceltu vienu tiesnesi laikposmam no 2009. gada 1. septembra līdz 2015. gada 31. augustam. |
5. |
Saskaņā ar EK dibināšanas līguma 225.a panta un EAK līguma 140.b noteikumiem, kā arī atbilstīgi I pielikuma 3. pantam Protokolā par Tiesas Statūtiem, kas grozīti ar Lēmumu 2004/752/EK, Euratom, tiesnešu amata kandidātiem ir jāatbilst šādām prasībām:
Kandidāti tiek aicināti vērst uzmanību uz to, ka papildus obligātām prasībām iepriekš minētā komiteja īpaši ņems vērā kandidātu spējas strādāt koleģiālā struktūrā daudznacionālā un daudzvalodu vidē, kā arī kandidātu pieredzes, kas atbilst amata pienākumiem, veidu, nozīmību un ilgumu. |
6. |
Kandidāti kopā ar pieteikumu iesniedz curriculum vitae un motivācijas vēstuli, kā arī apstiprinošo dokumentu fotokopijas. Pieteikums jānosūta uz šādu adresi:
Pieteikums ir jānosūta tikai ierakstītā vēstulē līdz 2009. gada 3. aprīlim (tiks ņemts vērā pasta zīmoga datums). Lai atvieglinātu pieteikumu izskatīšanas procesu, kandidāti tiek lūgti atsūtīt curriculum vitae un motivācijas vēstuli arī pa elektronisko pastu, vēlams, Word formātā (neizmantojot PDF formātu) uz šādu adresi: cdstfp@consilium.europa.eu Šis sūtījums tomēr neaizstāj sūtījumu ierakstītā vēstulē, un tas nekādi neietekmē kandidātu pielaišanu pie konkursa. |
(1) OV L 333, 9.11.2004., 7. lpp.
(2) OV L 33, 5.2.2005., 1. lpp.
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Komisija
6.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/17 |
VALSTS ATBALSTS — POLIJA
Valsts atbalsts C 49/08 (ex N 402/08) — Pārstrukturēšanas atbalsts PZL Debica
Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/C 53/07)
Ar 2008. gada 19. decembra vēstuli, kas autentiskajā valodā pievienota šim kopsavilkumam, Komisija Polijai paziņoja par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz mācību atbalstu saistībā ar iepriekšminēto atbalstu.
Viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās personas var iesniegt savas piezīmes par atbalstu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, nosūtot tās uz šādu adresi:
European Commission |
Directorate-General for Competition |
State Aid Greffe |
Rue de la Loi/Wetstraat, 200 |
B-1049 Brussels |
Faksa Nr.: (32-2) 296 12 42 |
Šīs piezīmes paziņos Polijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz piezīmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.
KOPSAVILKUMS
PROCEDURA
Ar 2008. gada 13. augusta vēstuli Polijas iestādes informēja Komisiju par plānotu pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam PZL Debica S.A. (turpmāk tekstā “PZL Debica”), veicot kapitāla ieguldījumus, atliekot valsts parāda atmaksu un piešķirot aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem.
ATBALSTA SANEMEJA UN PARSTRUKTURESANAS APRAKSTS
PZL Debica ir liels uzņēmums, kas pieder lieliem individuāliem ieguldītājiem, kas ražo šādas saldēšanas iekārtas: kompresorus un dzesēšanas iekārtas lauksaimniecības, kuģu būves un militārajiem tirgiem. Uzņēmums atrodas apgabalā, kuram ir tiesības uz reģionālo atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.
Paziņoto valsts atbalsta pasākumu, kura nominālā summa ir aptuveni 13,5 miljoni zlotu (EUR 3,5 miljoni), veido kapitāla ieguldījumi un valsts aģentūras aizdevums, kā arī valsts parāda atmaksas atlikšana. Turklāt Polija informēja, ka uzņēmums ir saņēmis citus atbalstus, kuru nominālvērtība ir 8,1 miljons zlotu (EUR 2,1 miljons). Komisija uzskata, ka no šīs summas 3,4 miljoni zlotu tika piešķirti pirms Polijas pievienošanās un tie nav izmeklēšanas priekšmets, savukārt 4,7 miljoni zlotu tika piešķirti pēc Polijas pievienošanās ES un ir jauns atbalsts.
Saskaņā ar Polijas sniegto informāciju PZL Debica saskārās ar grūtībām jau 2002. gadā, kad tika pieņemts pirmais pārstrukturēšanas plāns 2002.–2007. gadam. Paziņotie pasākumi ir jāpiešķir saskaņā ar otru pārstrukturēšanas plānu, kas jāīsteno līdz 2013. gadam. Pārstrukturēšanas pasākumus visā laikposmā galvenokārt veido finanšu pārstrukturēšana. Turklāt uzņēmums PZL Debica jau ir īstenojis un joprojām plāno veikt ieguldījumus, kā arī pārdot vai likvidēt atlikušos aktīvus.
NOVERTEJUMS
Komisija uzskata, ka paziņotie pasākumi 13,5 miljonu zlotu apmērā, kā arī pasākumi, kas piešķirti pēc Polijas pievienošanās ES 4,7 miljonu zlotu apmērā, ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ko Komisija novērtē attiecībā uz to atbilstību valsts atbalsta noteikumiem.
Komisija ir izanalizējusi šo atbalstu, ņemot vērā 2004. gada pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.
Komisija ir nolēmusi uzsākt procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu, jo tai ir šaubas par to, vai ir izpildīti visi nosacījumi pārstrukturēšanas atbalsta apstiprināšanai, un īpaši par to, vai
— |
PZL Debica ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu, īpaši ņemot vērā, ka iepriekš, saņemot valsts atbalstu, princips “vienreiz un pēdējoreiz” nav ievērots; |
— |
pārstrukturēšanas plāni nodrošinās atbalsta saņēmēja ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, jo pārstrukturēšana galvenokārt attiecas uz finanšu pārstrukturēšanu, un šķiet, ka trūkst visaptverošas rūpnieciskas pārstrukturēšanas; |
— |
pārstrukturēšanas atbalsts ir ierobežots līdz minimumam; uzņēmuma paša ieguldījums nešķiet pietiekams, reāls un konkrēts; tāpat biznesa plāns neparedz ārējo pārstrukturēšanas finansējumu, kas norādītu uz tirgu ticību uzņēmuma stabilitātes izredzēm nākotnē; |
— |
ir izdevies izvairīties no konkurences traucējumiem, jo vismaz daļa no iespējamiem kompensācijas pasākumiem, šķiet, ir vajadzīga, lai panāktu uzņēmuma ilgtermiņa stabilitāti. |
Polija tika aicināta iesniegt papildu informāciju par šiem jautājumiem.
VĒSTULES TEKSTS
“Komisja pragnie poinformować władze polskie, że po przeanalizowaniu dostarczonych przez nie informacji na temat środków zgłoszonych dnia 13 sierpnia 2008 r., podjęła decyzję o wszczęciu postępowania określonego w art. 88 ust. 2 Traktatu WE.
I. PROCEDURA
(1) |
Pismem z dnia 13 sierpnia 2008 r. władze polskie poinformowały Komisję o planowanych środkach, które mają być przyznane na wsparcie restrukturyzacji przedsiębiorstwa PZL Dębica S.A. (zwanego dalej »PZL Dębica«). |
(2) |
Pismem z dnia 3 października 2008 r. Komisja zwróciła się do władz polskich o dostarczenie niektórych brakujących dokumentów. Zostały one przekazane w dniu 20 października 2008 r. |
II. OPIS BENEFICJENTA I PROCESU RESTRUKTURYZACJI
Beneficjent
(3) |
PZL Dębica jest dużym, całkowicie sprywatyzowanym przedsiębiorstwem będącym własnością prywatnych inwestorów indywidualnych, produkującym urządzenia chłodnicze, takie jak: sprężarki, chillery (agregaty do schładzania cieczy i wytwarzania wody lodowej) dla sektora rolniczego, przemysłu okrętowego i obronnego. Przedsiębiorstwo ma siedzibę na terenie województwa podkarpackiego, tzn. w regionie objętym zakresem art. 87 ust. 3 lit. a) Traktatu WE. Powstało ono w 1938 r., a od 1995 r. jest spółką akcyjną. Nie wchodzi w skład żadnej grupy przedsiębiorstw. W ciągu ostatnich 5 lat w PZL Dębica zmniejszono stan zatrudnienia o 73 osób, osiągając liczbę 424 pracowników w 2006 r. |
(4) |
W 2006 r. przedsiębiorstwo osiągnęło obrót w wysokości 15,9 mln PLN, a jego udział w polskim rynku wynosił 0,64 %. |
Restrukturyzacja i działania restrukturyzacyjne
(5) |
Zgodnie z informacjami przekazanymi przez polskie władze, przedsiębiorstwo znajduje się w trudnej sytuacji finansowej od roku 2002, w którym został przyjęty pierwszy plan restrukturyzacji na lata 2002–2007. |
(6) |
W ramach pierwszego planu restrukturyzacji przedsiębiorstwo skorzystało z wielu środków pomocy państwa, mających w głównej mierze formę odroczenia terminów płatności lub umorzenia należności publicznoprawnych w wysokości 6 866 501,83 PLN. Polskie władze twierdzą, że dokonano umorzenia należności publicznoprawnych jedynie w wysokości 3 422 479,68 PLN, natomiast w sprawie pozostałej kwoty należności publicznoprawnych, wynoszącej 3 444 022,15 PLN, nie podjęto jeszcze ostatecznej decyzji. Komisja przyjmuje więc, że ta kwota należności w dalszym ciągu nie została uregulowana (zob. część 1 i 2 tabeli 1 poniżej) i w związku z tym uważa, że PZL Dębica korzysta ze wsparcia ze strony państwa polegającego na trwałym nieegzekwowaniu zobowiązań publicznoprawnych. |
(7) |
Ponadto przedsiębiorstwo w dalszym ciągu korzysta ze środka pomocy, który według polskich władz stanowi pomoc de minimis o wartości nominalnej 1,2 mln PLN (zob. część 3 tabeli 1 poniżej). |
(8) |
Polskie władze twierdzą, że restrukturyzacja finansowa jest zasadniczym elementem całego procesu restrukturyzacji, ponieważ przedsiębiorstwo, mając nieuregulowane należności publicznoprawne, nie może brać udziału w zamówieniach publicznych ani korzystać ze środków finansowych pochodzących z banków prywatnych. |
(9) |
Polskie władze za najważniejszy powód trudności PZL Dębica uznają niewielki wzrost PKB przed 2005 r. i konieczność dostosowania przez przedsiębiorstwo jego produktów do wymagań ustanowionych w dyrektywach UE, po przystąpieniu Polski do UE. |
(10) |
Jako jedną z podstawowych słabych stron przedsiębiorstwa polskie władze wskazują również przestarzałe urządzenia nabyte w latach 1951–1989. |
(11) |
Przedsiębiorstwo, częściowo w efekcie dotychczasowej modernizacji i obniżenia kosztów, wykazało zysk netto w wysokości 0,13 mln PLN w 2006 r. i 0,27 mln PLN w pierwszej połowie 2007 r. Polskie władze przyznają jednak, że osiągnięcie tych dodatnich wyników końcowych było możliwe przede wszystkim dzięki przychodom ze sprzedaży aktywów, która miała miejsce w ciągu ostatnich lat. |
Drugi plan restrukturyzacji
(12) |
Polska zgłosiła teraz pomoc na restrukturyzację w ramach drugiego planu restrukturyzacji, który ma być realizowany do 2013 r. Z informacji przekazanych przez władze polskie wynika, że lata 2002–2013 należy traktować jako jeden okres restrukturyzacji i że ostatnio opracowany plan restrukturyzacji jest jedynie przedłużeniem pierwszego. |
(13) |
Pomoc państwa w wysokości 13,5 mln PLN, przewidziana na przyszłość w zgłoszonym planie restrukturyzacji (zob. tabela 2 poniżej), polega na:
|
(14) |
W całkowitych kosztach restrukturyzacji, wynoszących 34,5 mln PLN (1) (dla całego okresu 2002–2013) 72 % stanowią koszty restrukturyzacji finansowej zaległych zobowiązań. Pozostała kwota została przeznaczona przede wszystkim na inwestycje i modernizację przestarzałych urządzeń. |
(15) |
Polskie władze twierdzą, że niektóre działania restrukturyzacyjne zostały już podjęte: przedsiębiorstwo zbyło zbędne aktywa, dokonało częściowej modernizacji posiadanych urządzeń i zmniejszyło stan zatrudnienia o 71 pracowników. |
(16) |
Zgodnie z planem, zamierzone działania będą w głównej mierze polegały na restrukturyzacji finansowej, która powinna w największym stopniu przyczynić się do poprawy zdolności kredytowej przedsiębiorstwa. Ma ono ponadto zamiar skoncentrować się na działalności podstawowej i w związku z tym sprzedać zbędne aktywa i niepotrzebne urządzenia. Oczekuje się, że efektem tych działań będzie ograniczenie kosztów stałych, uzyskanie funduszy na restrukturyzację i lepsze funkcjonowanie przedsiębiorstwa. |
(17) |
Jako możliwe źródło finansowania restrukturyzacji Polska wskazuje przychód ze sprzedaży aktywów, którego część w wysokości 7,5 mln PLN już uzyskano w ramach pierwszego planu restrukturyzacji, oraz przychód w wysokości 7,6 mln PLN ze sprzedaży planowanej w latach 2008–2013 (2). |
(18) |
Władze polskie twierdzą, że zbyto dwie spółki zależne: zakład narzędziowy i ocynkownię, które były przedsiębiorstwami przynoszącymi zysk. Władze polskie argumentują, że oprócz tego zostały zastosowane również inne środki wyrównawcze, takie jak rezygnacja z produkcji gumowych uszczelek i pewnego typu urządzeń chłodniczych oraz zmniejszenie zdolności produkcyjnych w sferze produkcji sprężarek i agregatów. |
Opis wszystkich środków restrukturyzacyjnych w okresie 2002–2013
(19) |
Organami udzielającymi pomocy są organy podatkowe, władze miejskie, Zakład Ubezpieczeń Społecznych (ZUS), Państwowy Fundusz Rehabilitacji Osób Niepełnosprawnych (PFRON), urzędy skarbowe oraz Agencja Rozwoju Przemysłu S.A. (ARP). |
(20) |
Polskie władze przedłożyły wykaz różnorodnych środków (z podaniem ich wartości nominalnej i kwoty pomocy), które przedstawiono poniżej. Komisja ma wątpliwości co do metody zastosowanej w celu ilościowego ujęcia kwoty pomocy, ponieważ zgodnie z ustaloną praktyką Komisji, może ona osiągnąć do 100 % wartości nominalnej. Tabela 1 Pomoc państwa w ramach pierwszego planu restrukturyzacji
Tabela 2 Pomoc państwa w ramach drugiego planu restrukturyzacji — zgłoszone środki pomocy
|
III. OCENA
1. Stosowana procedura
(21) |
Środki pomocy udzielonej przed dniem przystąpienia i niemające zastosowania po przystąpieniu nie mogą być badane przez Komisję ani w ramach procedur określonych w art. 88. Traktatu WE, ani w ramach procedury mechanizmu przejściowego. Mechanizm ten nie upoważnia Komisji ani nie wymaga od niej dokonywania przeglądu środków pomocy, które nie mają zastosowania po dniu przystąpienia. |
(22) |
Pomoc uznaje się za udzieloną przed dniem przystąpienia, jeżeli właściwy organ przyjął przed dniem 1 maja 2004 r. prawnie wiążący akt, na mocy którego zobowiązał się do udzielenia pomocy. Pomoc indywidualna nie ma zastosowania po dniu przystąpienia, jeżeli dokładne zaangażowanie ekonomiczne państwa jest znane momencie przyznawania pomocy. |
(23) |
Jeżeli natomiast środki zostały przyznane po dniu przystąpienia, wówczas stanowią one nową pomoc, której zgodność ze wspólnym rynkiem Komisja ocenia zgodnie z procedurą ustanowioną w art. 88 Traktatu WE. |
(24) |
Właściwym kryterium w celu ustalenia, czy środki pomocy zostały ostatecznie i bezwarunkowo przyznane w danej wysokości przed dniem przystąpienia jest prawnie wiążący akt, na mocy którego właściwe organy krajowe zobowiązują się do udzielenia pomocy. Jeżeli taki akt nie istnieje, uznaje się, że środek nie został przyznany przed przystąpieniem i stanowi on nową pomoc, której zgodność ze wspólnym rynkiem Komisja ocenia na podstawie art. 87 i 88 Traktatu WE. |
(25) |
Informacje przekazane przez władze polskie pozwoliły Komisji ustalić, które środki zostały przyznane przez dniem przystąpienia i nie mają zastosowania po przystąpieniu. Zostały one przedstawione w części 1 tabeli 1, a ich wartość wynosi 3 422 479,68 PLN. W odniesieniu do środków wykazanych w części 2 tabeli 1 nie został przedstawiony Komisji żaden prawnie wiążący akt, na mocy którego właściwe organy krajowe zobowiązują się do udzielenia pomocy, dlatego też Komisja nie może uznać tych środków za przyznane przed dniem przystąpienia (4). Jeżeli taki akt nie istnieje, oznacza to, że środek nie został przyznany przed dniem przystąpienia i stanowi on nową pomoc, której zgodność ze wspólnym rynkiem ocenia Komisja. |
(26) |
Komisja ma ponadto wątpliwości, czy środki wykazane w części 3 tabeli 1 są na poziomie de minimis i wobec tego nie zawierają elementu pomocy oraz czy ekwiwalent dotacji w ich przypadku został wyliczony prawidłowo. Nominalna wartość tych środków odpowiada kwocie 1 247 368 PLN (0,32 mln EUR (5)), która jest wyższa od progu de minimis ustalonego na poziomie 200 000 EUR na okres trzech lat. W związku z tym, że przedsiębiorstwo znajdowało się w trudnej sytuacji w czasie podejmowania środków, Komisja ma wątpliwości, czy wyliczenie elementu pomocy jest faktycznie prawidłowe. |
(27) |
Reasumując, Komisja traktuje niezgłoszoną pomoc, ujętą w części 1 tabeli 1, jako udzieloną przed dniem przystąpienia i niemającą zastosowania po przystąpieniu. Komisja ma wątpliwości, czy środki pomocy, przedstawione w części 2 tabeli 1, mogą być traktowane jako pomoc udzielona przed dniem przystąpienia i wobec tego uznaje je za nową pomoc. I wreszcie Komisja ma wątpliwości, czy pomoc wykazana w części 3 może być uznana za pomoc de minimis i wobec tego będzie ją traktować jako pomoc na restrukturyzację, a jej kwotę doda do całkowitych kosztów restrukturyzacji finansowej. |
(28) |
Środki pomocy zgłoszone przez władze polskie w ramach drugiego planu restrukturyzacyjnego przedstawiono w tabeli 2. |
2. Pomoc państwa w rozumieniu art. 87 ust 1 Traktatu WE
(29) |
W art. 87 ust. 1 Traktatu WE stwierdza się, że wszelka pomoc przyznawana przez państwo członkowskie lub przy użyciu zasobów państwowych w jakiejkolwiek formie, która zakłóca lub grozi zakłóceniem konkurencji, poprzez sprzyjanie niektórym przedsiębiorstwom lub produkcji niektórych towarów, i wpływa na wymianę handlową między państwami członkowskimi, jest niezgodna ze wspólnym rynkiem. |
(30) |
Pożyczka, wniesienie dodatkowego kapitału, umorzenie zobowiązań, odroczenie terminu zapłaty i ustalenia dotyczące rozłożenia na raty płatności zobowiązań wobec podmiotów publicznych stanowią pomoc z zasobów państwowych. Oprócz tego przynoszą one korzyść przedsiębiorstwu w formie obniżenia jego kosztów. PZL Dębica, jako przedsiębiorstwo znajdujące się w trudnej sytuacji, nie uzyskałoby na rynku tego rodzaju finansowania na takich warunkach. Taka korzyść zakłóca konkurencję. Władze polskie zgłosiły wniesienie dodatkowego kapitału jako pomoc na restrukturyzację i nie kwestionowały tego, że inne środki stanowią pomoc państwa. Komisja nie zgadza się ze stwierdzeniem władz polskich dotyczącym uznania niektórych środków za pomoc de minimis (zob. pkt 26 powyżej). Ponadto, art. 1 lit h) rozporządzenia nr 1998/2006 (6) dotyczącego pomocy de minimis stanowi: »(…) Niniejsze rozporządzenie stosuje się do pomocy przyznawanej podmiotom gospodarczym we wszystkich sektorach, z wyjątkiem: (…) h) pomocy przyznawanej podmiotom gospodarczym znajdującym się w trudnej sytuacji«. Co więcej, zgodnie z pkt 16 wytycznych: »od momentu, w którym plan restrukturyzacji lub likwidacji, dla którego wnioskowano o pomoc, został ustanowiony i jest wdrażany, każda kolejna pomoc jest uznawana za pomoc w celu restrukturyzacji«. W związku z tym Komisja zastanawia się, czy nie powinna uznać tej pomocy za niezgłoszoną pomoc przeznaczoną na restrukturyzację. |
(31) |
Beneficjent działa na rynku urządzeń chłodniczych i wywozu do innych państw członkowskich UE. Kryterium wpływu na wymianę handlową we Wspólnocie ma tu pełne zastosowanie. |
(32) |
W związku z powyższym środki, które nie zostały przyznane przed przystąpieniem i stanowią nową pomoc, uznaje się za pomoc państwa w rozumieniu art. 87 ust. 1 Traktatu WE. Nie zostało to zakwestionowane przez polskie władze. |
3. Zwolnienie na mocy art. 87 ust. 3 Traktatu WE
(33) |
W niniejszym przypadku nie mają zastosowania odstępstwa, o których mowa w art. 87 ust. 2 Traktatu WE. Z uwagi na to, że podstawowym celem pomocy jest przywrócenie długoterminowej rentowności przedsiębiorstwu znajdującemu się w trudnej sytuacji, spośród odstępstw przewidzianych w art. 87 ust. 3 Traktatu WE można zastosować jedynie odstępstwo określone w art. 87 ust. 3 lit. c) Traktatu WE, które zezwala na pomoc państwa przeznaczoną na ułatwianie rozwoju niektórych działań gospodarczych, jeżeli nie ma ona wpływu na zmianę warunków wymiany handlowej w zakresie sprzecznym ze wspólnym interesem. Dlatego też pomoc ta może być uznana za zgodną na mocy art. 87 ust. 3 lit. c) Traktatu WE tylko wtedy, gdy spełnione są warunki określone w Wytycznych wspólnotowych dotyczących pomocy państwa w celu ratowania i restrukturyzacji zagrożonych przedsiębiorstw (7) (zwanych dalej »wytycznymi«). |
(34) |
Warto zaznaczyć, że w celu oceny zgodności środków nowej pomocy na restrukturyzację, należy przeanalizować cały plan restrukturyzacji zatwierdzony przez władze i wszystkie środki pomocy, by można było stwierdzić, czy w wyniku realizacji planu i przy ograniczeniu pomocy do niezbędnej kwoty rentowność przedsiębiorstwa zostanie przywrócona. W związku z tym w ocenie zgodności nowej pomocy na podstawie kryteriów określonych w wytycznych pod uwagę należy wziąć wszystkie środki pomocy na restrukturyzację, a nie tylko środki nowej pomocy. |
4. Przywrócenie rentowności
(35) |
Aby środek został uznany za zgodny na podstawie pkt 34–37 wytycznych, w planie restrukturyzacji muszą być określone metody przywracania długoterminowej rentowności i dobrej kondycji przedsiębiorstwa w rozsądnych ramach czasowych. Taki plan należy przygotować w oparciu o realistyczne założenia dotyczące przyszłych warunków działania. |
(36) |
Komisja nie jest przekonana co do tego, czy w oparciu o przedstawiony plan przedsiębiorstwo zdoła przywrócić długoterminową rentowność. |
(37) |
Po pierwsze wydaje się, że proces restrukturyzacji jest ukierunkowany przede wszystkim na aspekty finansowe i nie uwzględniono w nim środków restrukturyzacji przemysłowej. |
(38) |
Ponadto Komisja na tym etapie ma wątpliwości, czy ocena problemów przedsiębiorstwa została dokonana w stopniu wystarczającym i czy w związku z tym wybór instrumentów, które mają doprowadzić do rozwiązania jego problemów jest właściwy. W planie restrukturyzacji w zasadzie nie określono prawidłowo powodów trudności przedsiębiorstwa. Jest w nim przede wszystkim mowa o aspektach zewnętrznych, a nie porusza się kwestii problemów o charakterze strukturalnym. |
(39) |
I wreszcie, ponieważ została opracowana druga wersja planu restrukturyzacji, wydaje się, że plan w poprzedniej wersji nie przyczynił się w wystarczającym stopniu do przezwyciężenia trudności beneficjenta, a to budzi wątpliwości dotyczące wiarygodności całego procesu restrukturyzacji i nasuwa przypuszczenie, że przedsiębiorstwo będzie potrzebowało w przyszłości kolejnej pomocy. Co więcej ze względu na to, że poprzednia wersja planu restrukturyzacji jest niedostępna, Komisja nie może ocenić szans powodzenia całego procesu restrukturyzacji (8). |
5. Zasada »pierwszy i ostatni raz«
(40) |
Zgodnie z pkt 3.3. wytycznych, pomoc na restrukturyzację powinna być przyznawana tylko jeden raz. Jeżeli dane przedsiębiorstwo w przeszłości otrzymało już pomoc na restrukturyzację i jeżeli upłynęło mniej niż 10 lat od momentu, w którym nastąpił koniec okresu restrukturyzacji, Komisja w normalnych warunkach zezwoli na udzielenie dalszej pomocy na restrukturyzację tylko w wyjątkowych i niedających się przewidzieć okolicznościach. |
(41) |
Przedsiębiorstwo korzystało już z pomocy państwa w 2001 r. (zob. środek 2 w tabeli 1) i Komisja ma wątpliwości, czy zasada »pierwszego i ostatniego razu« jest spełniona. Komisja przypuszcza, że przedsiębiorstwo w rzeczywistości znajduje się w trudnej sytuacji od 2001 r. i stąd nie jest przekonana, czy w istocie może rozpatrywać lata 2001–2013 jako jeden okres restrukturyzacji. Ten okres jest tak długi nie dlatego, że od początku przewidywano, że proces restrukturyzacji potrwa 12 lat, lecz ponieważ poprzedni plan nie doprowadził do przywrócenia długoterminowej rentowności przedsiębiorstwa. Jeśli przyjąć ten okres za jeden okres restrukturyzacji, czas trwania tego procesu wydaje się o wiele za długi. Punkt 35 wytycznych zawiera wyraźne stwierdzenie, że czas trwania planu restrukturyzacji musi być możliwie najkrótszy. W związku z tym wydaje się, że okres 13 lat nie może zostać przez Komisję zaakceptowany. |
(42) |
Nawet jeśli Komisja nie może oceniać zgodności części pomocy przyznanej przedsiębiorstwu PZL Dębica (jako że została ona udzielona przed przystąpieniem), nie przeszkadza jej to w dokonaniu oceny stanu faktycznego w związku z interpretacją zasady »pierwszy i ostatni raz«. Komisja jest zdania, że wspomniana zasada powinna znaleźć zastosowanie w niniejszej sprawie, mimo że pomoc na cele restrukturyzacji została przyznana przed przystąpieniem Polski do Unii Europejskiej. Dzieje się tak dlatego, że przy ocenie konieczności zastosowania tej zasady Komisja uwzględni jedynie stan faktyczny, tj. dokona rozpoznania, czy przedsiębiorstwo znajdowało się w trudnej sytuacji w ciągu ostatnich 10 lat i czy miało możliwość przezwyciężenia tych trudności. W związku z tym, jeśli władze polskie w omawianej sprawie nie przedstawią dowodów na istnienie wyjątkowych okoliczności, takich jak np. nieistnienie w 2001 r. efektywnej gospodarki rynkowej, Komisja będzie mieć wątpliwości, czy obecna pomoc restrukturyzacyjna nie jest niezgodna z zasadą »pierwszego i ostatniego razu«. |
6. Ograniczenie pomocy do minimum
(43) |
Zgodnie z pkt 43–45 wytycznych pomoc musi być ograniczona do ścisłego minimum, niezbędnego do umożliwienia restrukturyzacji przedsiębiorstwa. Pomoc nie może być udzielona w formie stanowiącej dla przedsiębiorstwa nadwyżkę środków pieniężnych, którą mogłoby ono wykorzystać do agresywnych działań zakłócających rynek, niezwiązanych z procesem restrukturyzacji. |
(44) |
W szczególności od beneficjenta pomocy oczekuje się wniesienia znaczącego wkładu w proces restrukturyzacji z środków własnych lub uzyskanych na warunkach rynkowych z zewnętrznych źródeł finansowania. W wytycznych podkreśla się, że znaczna część środków finansowych na restrukturyzację musi pochodzić z zasobów własnych, między innymi ze sprzedaży aktywów, które nie są niezbędne do dalszego istnienia przedsiębiorstwa, i uzyskanych na warunkach rynkowych z zewnętrznych źródeł finansowania. |
(45) |
Komisja ma wątpliwości, czy własny wkład beneficjenta jest znaczny, pozwala na ograniczenie pomocy do niezbędnego minimum i czy osiąga minimalny poziom 50 % całkowitych kosztów restrukturyzacji. |
(46) |
Na podstawie informacji przedstawionych przez polskie władze można przyjąć, że poziom udziału własnego w całkowitych kosztach restrukturyzacji nie mógł przekraczać 43 %. Ta wartość w dalszym ciągu budzi zastrzeżenia, ponieważ Komisja nie jest w pełni przekonana co do powodzenia sprzedaży aktywów przewidywanej w przyszłości. |
7. Unikanie nadmiernego zakłócania konkurencji
(47) |
Zgodnie z pkt 38–42 wytycznych należy przyjąć środki w możliwie największym stopniu łagodzące potencjalne negatywne skutki pomocy dla konkurentów. Pomoc nie może nadmiernie zakłócać konkurencji. Wiąże się to zazwyczaj z ograniczeniem obecności przedsiębiorstwa na rynku po zakończeniu restrukturyzacji. Obowiązkowe ograniczenie lub zmniejszenie obecności firmy na danym rynku jest czynnikiem kompensującym na korzyść jego konkurentów. Ograniczenie takie powinno być proporcjonalne do zakłócenia, które wywołała pomoc na rynku oraz do względnego znaczenia firmy na rynku lub rynkach. |
(48) |
Zgodnie z pkt 56 wytycznych warunki przyznania pomocy są mniej restrykcyjne w przypadku wdrożenia środków wyrównawczych na obszarach wspieranych. Analizując wpływ pomocy na restrukturyzację na rynek i konkurencję, Komisja weźmie pod uwagę to, że przedsiębiorstwo PZL Dębica jest zlokalizowane na obszarze wspieranym w rozumieniu art. 87 ust. 3 lit. a) Traktatu WE. |
(49) |
Komisja nie jest przekonana co do tego, czy proponowane środki mają charakter rzeczywiście wyrównawczy i nie są konieczne jedynie w celu przywrócenia długoterminowej rentowności przedsiębiorstwa, ponieważ gdyby było inaczej, nie kwalifikowałyby się jako środki wyrównawcze w rozumieniu wytycznych. Wątpliwość dotyczy w szczególności tych środków, w przypadku których Polska nie wykazała, że zaniechane formy działalności lub sprzedane spółki zależne nie przynosiły strat. |
(50) |
Ponadto wydaje się, że pozostałe środki mają na celu optymalizację zdolności produkcyjnych, obecnie częściowo niewykorzystanych, a zatem są przypuszczalnie również niezbędne do przywrócenia rentowności i jako takie, zgodnie z wytycznymi, nie mogą być uznane za środki wyrównawcze. |
(51) |
Pozostałe proponowane działania podejmowano już w przeszłości i nie wydaje się, by mogły one stanowić środki wyrównawcze w przypadku planowej pomocy, która ma być przyznana w przyszłości. |
IV. DECYZJA
(52) |
W związku z powyższym Komisja:
|
(53) |
W świetle niniejszych rozważań Komisja, działając na mocy procedury określonej w art. 88 ust. 2 Traktatu WE, zwraca się do władz polskich o przedłożenie uwag i dostarczenie wszelkich informacji, które mogą być pomocne w ocenie przedmiotowej pomocy, w terminie jednego miesiąca od otrzymania niniejszego pisma. Między innymi należy przedłożyć:
|
(54) |
Komisja zwraca się do polskich władz z prośbą o niezwłoczne przekazanie kopii niniejszego pisma odbiorcy pomocy. |
(55) |
Komisja pragnie przypomnieć władzom polskim, że art. 88 ust. 3 Traktatu WE ma skutek zawieszający i zwraca uwagę na art. 14 rozporządzenia Rady (WE) nr 659/1999, który stanowi, że wszelka pomoc niezgodna z prawem może zostać odzyskana od beneficjenta. |
(56) |
Komisja uprzedza władze polskie, że udostępni zainteresowanym stronom informacje poprzez opublikowanie niniejszego pisma wraz z jego streszczeniem w Dzienniku Urzędowym Unii Europejskiej. Poinformuje również zainteresowane strony w krajach EFTA, będących sygnatariuszami porozumienia EOG, publikując zawiadomienie w Suplemencie EOG do Dziennika Urzędowego Unii Europejskiej oraz poinformuje Urząd Nadzoru EFTA, przesyłając kopię niniejszego pisma. Wszystkie zainteresowane strony zostaną wezwane do przedstawienia uwag w ciągu jednego miesiąca od dnia publikacji.” |
(1) Zdaniem Komisji całkowite koszty restrukturyzacji są nieco wyższe od podanych przez polskie władze (30,3 mln PLN). W istocie Polska podaje koszty restrukturyzacji zaległych zobowiązań z odroczonym terminem spłaty jako kwotę pomocy przyznanej na ten cel. Zgodnie z ustaloną praktyką Komisja uważa, że do wyliczenia kosztów restrukturyzacji należy przyjąć nominalną kwotę zaległych zobowiązań z odroczonym terminem spłaty.
(2) Polska ostatnio poinformowała Komisję, że zrealizowano już sprzedaż aktywów o wartości 1 537 700 PLN.
(3) Władze polskie twierdzą, że ten środek został przyznany w dniu 20.10.2003 r. Nie przedstawiono jednak Komisji żadnego prawnie wiążącego aktu, w którym władze krajowe zobowiązują się do udzielenia pomocy, dlatego też Komisja nie może uznać tego środka za przyznany w tym dniu. Polska potwierdza również, że naliczane są odsetki i że do czasu podjęcia formalnej decyzji o umorzeniu zadłużenia kwota zobowiązania będzie rosła.
(4) Władze polskie wspominają jedynie o przyrzeczeniu administracyjnym, nie wydano jednak żadnego aktu prawnie wiążącego. Zobowiązania nie zostały jeszcze uregulowane i ich kwota rośnie w związku z naliczanymi odsetkami.
(5) Wszystkie kwoty podane przez polskie władze w złotych polskich (PLN) zostały przeliczone na euro (EUR) przy zastosowaniu kursu wymiany z dnia 18 listopada 2008 r. wynoszącego 1 EUR = 3,86 PLN.
(6) Rozporządzenie Komisji (WE) nr 1998/2006 z dnia 15 grudnia 2006 r. w sprawie stosowania art. 87 i 88 Traktatu do pomocy de minimis, Dz.U. L 379 z 28.12.2006, s. 5–10.
(7) Dz.U. C 244 z 1.10.2004, s. 2.
(8) Sprawozdania finansowe za 2007 r., takie jak bilans, rachunek zysków i strat oraz rachunek przepływów pieniężnych również nie zostały udostępnione Komisji.
6.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/25 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta COMP/M.5486 — Vodafone/Hutchison Whampoa/JV)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/C 53/08)
1. |
Komisija 2009. gada 26. februārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, kuras rezultātā uzņēmums Vodafone Australia Limited (“VAL”, Austrālija), kas pieder grupai Vodafone Group Plc (“Vodafone”, Apvienotā Karaliste), Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē īsteno pilnīgu apvienošanos ar uzņēmumu Hutchison 3G Australia Limited (“H3GA”, Austrālija), kas pieder Hutchison Whampoa Limited (“HWL”, Honkonga). Jauno uzņēmumu (“JV”, Austrālija) kopīgi kontrolēs Vodafone un HWL. |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā paredzētajai procedūrai. |
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienas pēc šīs publikācijas datuma. Novērojumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5486 — Vodafone/Hutchison Whampoa/JV uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.
6.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/26 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta COMP/M.5152 — Posten AB/Post Danmark A/S)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/C 53/09)
1. |
Komisija 2009. gada 26. februārī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), kuras rezultātā uzņēmums Posten AB (“Posten”, Zviedrija), kuru kontrolē Zviedrijas Karaliste, Padomes regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē īsteno pilnīgu apvienošanos ar uzņēmumu Post Danmark A/S (“Post Danmark”, Dānija), kuru kontrolē Dānijas Karaliste, apmainoties ar akcijām. |
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. |
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos novērojumus par ierosināto darbību. Novērojumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.5152 — Posten AB/Post Danmark A/S uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
CITI AKTI
Komisija
6.3.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 53/27 |
Atzinums par pieprasījumu atbilstoši Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam
Līgumslēdzējas iestādes pieprasījums
(2009/C 53/10)
Komisija 2009. gada 26. februārī saņēma pieprasījumu atbilstoši 30. panta 5. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1). Pirmā darba diena pēc pieprasījuma saņemšanas ir 2009. gada 27. februāris.
Šo pieprasījumu nosūtīja “Nederlandse Aardolie Maatschappij B.V.”, un tas attiecas uz naftas un gāzes izpēti un ieguvi Nīderlandē. Minētajā 30. pantā noteikts, ka Direktīvu 2004/17/EK nepiemēro, ja uz attiecīgo darbību attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. Šos nosacījumus izvērtē vienīgi saskaņā ar Direktīvu 2004/17/EK, neskarot konkurences noteikumu piemērošanu.
Komisijas rīcībā ir trīs mēneši, sākot no minētās darba dienas, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz šo pieprasījumu. Tātad termiņš beidzas 2009. gada 27. maijā.
Šo termiņu iespējams pagarināt par trim mēnešiem. Informācija par šādu pagarinājumu ir jāpublicē.
Saskaņā ar 30. panta 6. punkta otro daļu turpmāki pieprasījumi, kas attiecas uz naftas un gāzes izpēti un ieguvi Nīderlandē un kas iesniegti līdz tā termiņa beigām, kurš sācies attiecībā uz pirmo pieprasījumu, nav uzskatāmi par jaunām procedūrām, un tos izskata saistībā ar pirmo pieprasījumu.
(1) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.