19.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/1

PADOMES ATZINUMS

(2008. gada 8. jūlijs)

par atjaunināto Beļģijas stabilitātes programmu 2007.–2011. gadam

(2008/C 182/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

(1)	Padome [2008. gada 8. jūlijā] izskatīja atjaunināto Beļģijas stabilitātes programmu laikposmam no 2007. gada līdz 2011. gadam (2).

(2)

Pēdējo 10 gadu laikā reālā IKP vidējais pieaugums ir bijis 2,25 %, t.i., mazliet virs euro zonas vidējā pieauguma rādītāja. Šā salīdzinoši augstā IKP pieauguma rezultātā ir samazinājies bezdarba līmenis, savukārt (jo īpaši jaunākā un vecākā gadagājuma darba ņēmēju) nodarbinātības līmenis un darba stundu skaits saglabājas zems, atspoguļojot augsto nodokļu slogu darbaspēkam un darba tirgus neelastību, zemās prasības attiecībā uz darba meklēšanu un agrs faktiskais pensionēšanās vecums.

Budžeta stāvoklis kopš 2000. gada (izņemot 2005. gadā) ir bijis diezgan līdzsvarots; parāda attiecība, kas bija sarukusi no 134 % no IKP 1993. gadā līdz 108 % no IKP 2000. gadā, turpināja samazināties tikpat iespaidīgos tempos, un tagad tās rādītājs ir 85 % no IKP. Nodarbinātības līmeņa paaugstināšana apvienojumā ar tālejošākiem mērķiem attiecībā uz budžeta stāvokli veicinātu valsts finanšu ilgtspējību ilgtermiņā.

(3)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālā IKP pieaugums samazināsies no 2,8 % 2007. gadā līdz vidēji 1,9 % 2008. gadā un turpmākajos gados nostabilizēsies aptuveni 2 % līmenī. Ņemot vērā, ka kopš programmā iekļauto prognožu pabeigšanas ir pasliktinājušies ārējie apstākļi un pieaugusi inflācija, šis scenārijs 2008. un 2009. gadam, kas novērtēts, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju (3), šķiet balstīts uz labvēlīgiem pieņēmumiem par pieaugumu. Pieņēmumi par pieaugumu 2010.–2011. gadam ir visnotaļ reālistiski. Saskaņā ar atjaunināto programmu sagaidāms, ka inflācija 2008. gadā pieaugs līdz 3,0 %, bet laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam šis pieaugums palēnināsies līdz 1,75 %. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju 2008.–2009. gadā šķiet zemas, ņemot vērā preču un pārstrādātu pārtikas produktu cenu pieaugumu, kas konstatēts pēdējo mēnešu laikā. Turklāt, tā kā IKP pieauguma potenciāls visā programmas laikposmā ir mazs, arī programmas atjauninājumā iekļautās prognozes par nodarbinātības līmeņa pieaugumu aptuveni 1 % gadā šķiet salīdzinoši augstas. Attiecībā uz 2008. gadu programmas prognozes par pieaugumu ir zemas, savukārt turpmākajiem gadiem tās šķiet augstas (3,25–3,5 %), jo īpaši salīdzinājumā ar prognozēto zemo inflācijas līmeni.

(4)

2007. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,2 % no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā stabilitātes programmas atjauninājumā noteikto budžeta pārpalikuma mērķi — 0,3 % no IKP. Iemesls 2007. gada sliktajiem rezultātiem galvenokārt bija tas, ka izdevumu pieaugums bija lielāks nekā plānotais un notika, neskatoties uz pārsteidzoši pozitīvo izaugsmi. Ar neplānoti augsto izdevumu apjomu īpaši bija saistīts spēcīgais pieaugums subsīdiju apjomā, kuras uzņēmumiem piešķīra saskaņā ar pakalpojumu kuponu shēmu, kā arī vienreizējo pasākumu negaidīti mazā ietekme, ko galvenokārt radīja tas, ka netika īstenoti plānotie izdevumu samazinājuma vienreizējie pasākumi. Sociālās iemaksas bija augstākas par plānotajām, bet to lielākoties kompensēja tas, ka netika īstenoti vairāki plānotie vienreizējie pasākumi ieņēmumu palielināšanai.

Tādējādi budžeta izpilde 2007. gadā pilnībā neatbilda ne aicinājumam, ko Padome pauda 2007. gada 27. marta atzinumā par iepriekšējo stabilitātes programmas atjauninājumu (4), ne Eurogrupas 2007. gada aprīļa budžeta politikas ievirzēm, jo negaidīti lielie papildu ieņēmumi tika izmantoti, lai segtu neplānoti augstos izdevumus.

(5)

Programmas vidējā termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir nodrošināt vēl joprojām augstās parāda attiecības nepārtrauktu samazināšanos no 2007. gada rādītāja, kas bija tuvu 85 % no IKP, līdz aptuveni 71 % 2011. gadā, šim nolūkam pakāpeniski veidojot budžeta pārpalikumus, kam jāpieaug no līdzsvarota budžeta stāvokļa 2008. gadā līdz 1 % no IKP 2011. gadā. Saskaņā ar prognozēm primārais pārpalikums, kas paralēli panākumiem parāda samazināšanas jomā kopš 2001. gada ir sarucis no 7,0 % līdz 3,7 % no IKP 2007. gadā, pieaugs, 2011. gadā sasniedzot 4,4 % no IKP. Negaidīti slikto 2007. gada rezultātu dēļ budžeta mērķi visā programmas laikposmā (gan nominālā, gan strukturālā izteiksmē) nav tik vērienīgi kā iepriekšējā atjauninājumā noteiktie mērķi. Sagaidāms, ka strukturālā bilance, ko aprēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, uzlabosies no deficīta 0,25 % apmērā no IKP 2007. gadā līdz pārpalikumam gandrīz 1,5 % apmērā no IKP 2011. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā stabilitātes programmas atjauninājuma prognozēm paredzams, ka vidēja termiņa mērķis (VTO) — pārpalikums 0,5 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē (t.i., ar cikliskām korekcijām, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) — tiks sasniegts ar viena gada novēlošanos, t.i., 2009. gadā. Korekcija tiek veikta gan izdevumu, gan ieņēmumu daļā. Plānotais izdevumu samazinājums par 0,7 procentu punktiem nominālā izteiksmē ir pamatots galvenokārt ar procentu izdevumu samazināšanos prognozētās parāda attiecības samazināšanās rezultātā. Sagaidāmā nodokļu bāzu pieauguma rezultātā tiek prognozēts ieņēmumu pieaugums 0,5 % apmērā no IKP. Pretstatā iepriekšējam atjauninājumam programmā skaidri paredzēts pēc 2008. gada iztikt bez turpmākiem vienreizējiem pasākumiem.

(6)

Budžeta izpildes rezultāts varētu būt sliktāks par programmā paredzēto. Pirmkārt, makroekonomikas vide varētu būt daudz sliktāka, nekā prognozēts programmas atjauninājumā, jo īpaši 2008. un 2009. gadā. Iespējams, ka labvēlīgie pieņēmumi par nodarbinātības, algu un patēriņa pieaugumu ir bijuši iemesls pārāk optimistiskajām prognozēm par nodokļu ieņēmumiem. Turklāt pārāk optimistiskas šķiet prognozes par nodokļu vispārējo elastīgumu 2008. gadā. Attiecībā uz primārajiem izdevumiem programmā nav paredzēti pasākumi, lai panāktu plānoto korekciju, ņemot vērā pieaugošās ar novecošanu saistītās izmaksas un prognozētos salīdzinoši lielos algu palielinājumus. Turklāt korekcija lielā mērā ir orientēta uz ieņēmumiem (izņemot procentu izdevumus), un tas, iespējams, mazina korekcijas ilgtspējību. Visbeidzot, lai gan pēdējo gadu laikā budžeta stāvoklis bija kopumā līdzsvarots, plānotā budžeta pārpalikuma mērķa sasniegšana tomēr tika atlikta uz vēlāku laiku. Neraugoties uz labiem makroekonomiskajiem apstākļiem 2007. gadā, budžeta mērķi nebija iespējams sasniegt, jo pēc jūnija federālajām vēlēšanām nebija pilnībā rīcībspējīgas valdības. Šķiet, ka 2008. gadā būs nepieciešami turpmāki pasākumi šā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā minētos makroekonomisko attīstību apdraudošos riskus un budžeta mērķus, šķiet, ka, lai gan parāda samazināšana nepārtraukti turpinās, parāda attiecības attīstība nav tik pozitīva, kā prognozēts programmā.

(7)

Ievērojot šo riska novērtējumu, programmā ietvertā budžeta stāvoklis var izrādīties nepietiekams, lai nodrošinātu VTM sasniegšanu līdz 2009. gadam, kā tas paredzēts programmā. Tomēr visā programmas laikposmā tiks nodrošināta pietiekama rezerve, lai ciklisku svārstību rezultātā nepārsniegtu budžeta deficīta robežvērtību 3 % no IKP. Saistībā ar plānoto budžeta kontroli, lai nostabilizētu korekciju tempu VTM sasniegšanai, 2008. gadā būtu veicami papildu strukturālie budžeta pasākumi.

Tas nodrošinās to, ka 2008. gadā tiks sasniegts līdzsvarots budžeta mērķis bez pārsteidzošiem negatīvas izaugsmes rādītājiem. 2009. gadā jāveic turpmāki pasākumi (jo īpaši attiecībā uz izdevumiem), lai panāktu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam uzlabojuma kritērijam 0,5 % no IKP un sasniegtu VTM, kā paredzēts. Padome arī atzīmē, ka budžeta plāni 2008. gadam nav pilnīgā saskaņā ar Eurogrupas 2007. gada aprīļa budžeta politikas ievirzēm. Lai gan parāda attiecība varētu sarukt mazāk, nekā prognozēts programmā, tomēr šķiet, ka programmas laikposmā tā pietiekamā mērā tuvosies atsauces vērtībai.

(8)

Šķiet, ka Beļģijas valsts finanšu ilgtspējību apdraud vidējs risks. Iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Beļģijā ir lielāka nekā vidēji ES-27 valstīs, un to īpaši ietekmēs pensiju izdevumu kā daļas no IKP salīdzinoši straujā palielināšanās turpmākajās desmitgadēs. Faktiskais pensionēšanās vecums Beļģijā ir viens no mazākajiem ES, un tā palielināšana ir “paaudžu pakta” mērķis; ar šo paktu tika ieviestas vairākas izmaiņas pensiju sistēmā. Lai gan tas ir solis pareizajā virzienā, saskaņā ar valsts prognozēm šī reforma nesamazinātu ilgtspējības atšķirības. Programmā lēstais budžeta stāvoklis 2007. gadā, lai gan mazliet sliktāks nekā stāvoklis iepriekšējās programmas sākumā, var izlīdzināt prognozēto novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu, taču ar to nepietiek, lai pilnībā kompensētu izdevumus palielinošo ietekmi nākotnē. Saglabājot lielu primāro pārpalikumu vidējā termiņā, samazinot parāda attiecību zem Līgumā noteiktās atsauces un īstenojot papildu pasākumus, lai novērstu ar novecošanu saistīto izdevumu ievērojamu pieaugumu, varētu mazināt apdraudējumus valsts finanšu ilgtspējībai.

(9)

Šķiet, ka stabilitātes programma zināmā mērā ir saskaņā ar 2007. gada oktobra īstenošanas ziņojumu par valsts reformu programmu. Valsts finanšu ilgtspējības nodrošināšana, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, abos ziņojumos ir norādīta kā galvenā Beļģijas ekonomikas problēma. Tomēr stabilitātes programmā nav ietverts ne kvalitatīvais novērtējums par valsts reformu programmas 2007. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai, ne sistemātiska informācija par budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā. Savukārt programmas budžeta prognozēs ir ņemta vērā saskaņā ar valsts reformu programmu jau īstenoto darbību ietekme uz valsts finansēm.

(10)	Programmas budžeta stratēģija kopumā atbilst valstu ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs un euro zonas dalībvalstu pamatnostādnēs budžeta politikas jomā, kuras sagatavotas Lisabonas stratēģijas kontekstā.

(11)	Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmai ir daži trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem (5).

Kopumā jāsecina, ka pēc parāda attiecības iespaidīgās samazināšanas kopš 1993. gada, 2007. gadā tai sasniedzot 85 %, un pēc budžeta stāvokļa pasliktināšanās 2007. gadā programmā paredzēts turpināt nepārtraukti un strauji samazināt parāda attiecību, pakāpeniski veidojot budžeta pārpalikumu. Budžeta konsolidācija ir balstīta galvenokārt uz procentu izdevumu samazināšanu un nodokļu ieņēmumu palielināšanu, savukārt centieni palielināt primāros ieņēmumus joprojām ir nelieli. Ņemot vērā samērā labvēlīgos programmas pamatā esošos makroekonomiskos pieņēmumus un to, ka programmā nav norādīti pasākumi, kas šķiet nepieciešami mērķa sasniegšanai, pastāv riski, kas apdraud budžeta mērķu sasniegšanu. Tādējādi neliekas ticami, ka bez papildu pasākumiem korekcija vidēja termiņa mērķa sasniegšanai 2008. gadā būs pietiekama un ka VTM varētu sasniegt 2009. gadā, kā plānots.

Ņemot vērā iepriekšminēto novērtējumu, kā arī Eurogrupas 2007. gada aprīlī pieņemtās fiskālās politikas ievirzes, Beļģija tiek aicināta:

īstenot papildu strukturālus budžeta pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 2008. gadā tiks sasniegts līdzsvarots budžeta mērķis bez pārsteidzošiem negatīvas izaugsmes rādītājiem. Kā arī — nodrošināt to, ka VTM sasniedz 2009. gadā, veicot paredzēto korekciju strukturālā izteiksmē 0,5 % apmērā no IKP un tostarp īstenojot papildu strukturālus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz izdevumiem.

ii)

ņemot vērā vēl joprojām augsto parāda līmeni un ar iedzīvotāju vecumu saistīto izdevumu prognozēto palielināšanos, turpināt uzlabot valsts finanšu ilgtspējību ilgtermiņā, sasniedzot lielu strukturālu primāro pārpalikumu, kā arī īstenojot reformas, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni un potenciālo izaugsmi un apturēt budžeta izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanos.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

		2006. g.	2007. g.	2008. g.	2009. g.	2010. g.	2011. g.
Reālais IKP (izmaiņas %)	SP, 2008. g. apr.	2,8	2,7	1,9	2,0	2,0	2,0
	KOM, 2008. g. apr.	2,8	2,7	1,7	1,5	n.p.	n.p.
	SP, 2006. g. dec.	2,7	2,2	2,1	2,2	2,2	n.p.
SPCI inflācija (%)	SP, 2008. g. apr.	2,3	1,8	3,0	1,7	1,8	1,8
	COM, 2008. g. apr.	2,3	1,8	3,6	2,3	n.p.	n.p.
	SP, 2006. g. dec.	2,4	1,9	1,8	1,8	1,9	n.p.
Ražošanas apjoma starpība (6) (% no potenciālā IKP)	SP, 2008. g. apr.	0,1	0,3	– 0,1	– 0,4	– 0,5	– 0,8
	COM, 2008. g. apr. (7)	0,1	0,3	– 0,3	– 1,0	n.p.	n.p.
	SP, 2006. g. dec.	– 0,3	– 0,4	– 0,4	– 0,4	– 0,3	n.p.
Tīrais aizdevums/aizņēmums salīdzinājumā ar pārējo pasauli (% no IKP)	SP, 2008. g. apr.	n.p.	n.p.	n.p.	n.p.	n.p.	n.p.
	COM, 2008. g. apr.	3,4	3,2	2,6	2,4	n.p.	n.p.
	SP, 2006. g. dec.	2,0	2,0	2,2	2,4	2,7	n.p.
Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP)	SP, 2008. g. apr.	0,3	– 0,2	0,0	0,3	0,7	1,0
	COM, 2008. g. apr.	0,3	– 0,2	– 0,4	– 0,6	n.p.	n.p.
	SP, 2006. g. dec.	0,0	0,3	0,5	0,7	0,9	n.p.
Primārā bilance (% no IKP)	SP, 2008. g. apr.	4,3	3,7	3,7	3,8	4,1	4,3
	COM, 2008. g. apr.	4,3	3,7	3,3	2,9	n.p.	n.p.
	SP, 2006. g. dec.	4,1	4,2	4,1	4,1	4,2	n.p.
Cikliski koriģētā bilance (6) (% no IKP)	SP, 2008. g. apr.	0,3	– 0,4	0,0	0,5	1,0	1,4
	COM, 2008. g. apr.	0,3	– 0,3	– 0,2	– 0,1	n.p.	n.p.
	SP, 2006. g. dec.	0,2	0,5	0,7	0,9	1,1	n.p.
Strukturālā bilance (8) (% no IKP)	SP, 2008. g. apr.	– 0,4	– 0,3	0,0	0,5	1,0	1,4
	COM, 2008. g. apr.	– 0,6	– 0,3	– 0,2	– 0,1	n.p.	n.p.
	SP, 2006. g. dec. (9)	– 0,4	0,1	n.p.	n.p.	n.p.	n.p.
Valdības kopējais parāds (% no IKP)	SP, 2008. g. apr.	88,2	84,9	81,5	78,1	74,7	71,1
	COM, 2008. g. apr.	88,2	84,9	81,9	79,9	n.p.	n.p.
	SP, 2006. g. dec.	87,7	83,9	80,4	76,6	72,6	n.p.
Stabilitātes programma (SP), Komisijas dienestu 2008. gada pavasara ekonomikas prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini.

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

(2) Atjauninājums tika iesniegts, tiklīdz bija izveidota pilntiesīga valdība, tātad ievērojamu laiku pēc rīcības kodeksā noteiktā termiņa — 1. decembra.

(3) Novērtējumā jo īpaši ņemta vērā Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognoze un Komisijas novērtējums par 2007. gada oktobra valsts reformu programmas īstenošanas ziņojumu.

(4) OV C 89, 24.4.2007., 2. lpp.

(5) Konkrēti — nav sniegti dati par nozaru bilancēm.

(6) Ražošanas apjoma starpību un cikliski koriģētās bilances saskaņā ar programmām pārrēķina Komisijas dienesti, pamatojoties uz programmās iekļauto informāciju.

(7) Pamatojoties uz paredzēto izaugsmes potenciālu 2,5 %, 2,5 %, 2,2 % un 2,2 % apmērā attiecīgi laika posmam no 2006. līdz 2009. gadam

(8) Cikliski koriģēta bilance, bez vienreizējiem un citiem pagaidu pasākumiem. Saskaņā ar jaunāko programmu vienreizējie un citi pagaidu pasākumi samazina deficītu par 0,7 % no IKP 2006. gadā un palielina deficītu par 0,1 % no IKP 2007. gadā. Saskaņā ar jaunāko programmu vienreizējie un citi pagaidu pasākumi samazina deficītu par 0,9 % no IKP 2006. gadā un palielina deficītu par 0,1 % no IKP 2007. gadā.

(9) 2006. gada decembra stabilitātes programmas atjauninājumā nebija sniegta informācija par šo vienreizējo pasākumu izmantojumu 2008. līdz 2010. gadā.

Avots:

Stabilitātes programma (SP), Komisijas dienestu 2008. gada pavasara ekonomikas prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini.

19.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/6

PADOMES ATZINUMS

(2008. gada 8. jūlijs)

par Polijas atjaunināto konverģences programmu 2007.–2010. gadam

(2008/C 182/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

(1)	Padome [2008. gada 8. jūlijā] izskatīja atjaunināto Polijas konverģences programmu laikposmam no 2007. gada līdz 2010. gadam (2).

(2)

Polijai nesen ir izdevies pietuvoties vidējam ienākumu līmenim ES, jo faktiskais IKP pieaugums ir palielinājies no vidēji 4,5 % 2003.–2005. gadā līdz vairāk nekā 6 % 2006.–2007. gadā. Darbietilpīgo nozaru ražošanas apjomam palielinoties, ievērojami uzlabojās situācija darba tirgū, un bezdarba līmenis samazinājās no nepilniem 20 % 2003. gadā līdz 9,5 % 2007. gadā. Bezdarba līmeņa samazināšanās liecina ne vien par būtisku nodarbinātības pieaugumu, bet arī par darbaspēka piedāvājuma samazināšanos migrācijas dēļ. Turklāt darbaspēka trūkumu vairākās nozarēs veicina nepietiekami stimuli strādāt, kā arī ievērojama emigrācija. Darbaspēka trūkums tirgū spiež palielināt algas; tas, līdztekus augstākām pārtikas un degvielas cenām, savukārt ir negatīvi ietekmējis SPCI inflāciju, kas pēc veiksmīga stabilitātes perioda (no 2005. gada līdz 2007. gada pirmajai pusei) 2007. gada beigās ir būtiski pieaugusi. Vispārējās valdības budžeta deficīts, kas 2003. gadā sasniedza augstāko rādītāju, proti, 6,25 % no IKP, katru gadu vidēji samazinājās par vairāk nekā 1 procentu punktu un 2007. gadā bija 2 % no IKP. Pēdējos gados rezultāti kopumā pārsniedza izvirzītos mērķus, pateicoties neparedzētai izaugsmei, kuras rezultātā radās negaidīti papildu ieņēmumi, savukārt izdevumu plāni netika pilnībā izpildīti. Turpmāka budžeta konsolidācija lielā mērā būs atkarīga no sociālo pabalstu sistēmas reformas (galvenokārt attiecībā uz priekšlaicīgām pensijām un invaliditātes pabalstiem) un iedzīvotāju aktīvākas iesaistīšanās darba tirgū.

(3)

Šīs programmas pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā paredzēts, ka reālais IKP pieaugums pakāpeniski samazināsies no 6,5 % 2007. gadā līdz vidēji 5,2 % pārējā programmas periodā. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju (3), šķiet balstīts uz ticamiem pieņēmumiem par pieaugumu. Inflācijas prognozes programmā šķiet pārāk zemas, jo to pamatā ir diezgan optimistiski pieņēmumi par importa cenām un relatīvi neliels nominālās algas pieaugums vienam strādājošajam.

(4)

Faktiskais vispārējās valdības budžeta deficīts 2007. gadā bija 2,0 % no IKP, salīdzinot ar 3,4 %, kas prognozēti 2006. gada novembra konverģences programmā. Galvenie iemesli bija reālā un nominālā IKP pieaugums, kas bija ievērojami lielāks, nekā prognozēts 2006. gada novembrī, kā arī izdevumu ierobežošana. Proti, augstie uzņēmumu rentabilitātes rādītāji ļāva apturēt subsīdiju pieaugumu, savukārt bezdarba līmeņa straujā samazināšanās un Hausnera plānā (4) ierosinātā indeksācijas atcelšana apturēja sociālo maksājumu pieaugumu. Turklāt valsts sektorā strādājošo atalgojums bija mazāks, nekā plānots. Visbeidzot, valsts investīcijas bija zemākas, nekā prognozēts, jo ES fondi tika apgūti lēnāk, nekā plānots. Kopumā izdevumu un IKP attiecība bija par 1,5 procentu punktiem zemāka par 2006. gada novembrī prognozēto. Par ieņēmumiem jāteic, ka ieņēmumi no netiešajiem nodokļiem un sociālajām iemaksām izrādījās labāki, nekā paredzēts 2006. gada novembrī, galvenokārt ievērojami augstāku nodarbinātības rādītāju un algu pieauguma dēļ. Šos pozitīvos pārsteigumus aizēnoja sliktāki rezultāti citās ieņēmumu pozīcijās, piemēram, pozīcijā “tiešie nodokļi”, jo tika palielinātas ienākumu kategorijas, ko apliek ar noteiktu nodokļa likmi (tax brackets). Kopumā ieņēmumu attiecība bija nedaudz mazāka par plānoto. Strukturālajai bilancei uzlabojoties par aptuveni 1,5 procentu punktiem, 2007. gada budžeta izpildē tika pārsniegti norādījumi, kas izteikti Padomes 2007. gada 27. februāra atzinumā par iepriekšējo konverģences programmas atjauninājumu (5).

(5)

Galvenais budžeta stratēģijas uzdevums ir noturīgs strukturālā vispārējās valdības budžeta deficīta samazinājums (cikliski koriģēts deficīts, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi (VTM) attiecībā uz budžetu, proti, strukturālo deficītu 1 % no IKP 2011. gadā, t. i., vienu gadu pēc programmas perioda beigām. Tas ir saskaņā ar iepriekšējo konverģences programmu, kurā VTM bija paredzēts izpildīt “pēc 2010. gada”. Plānots, ka kopējais deficīts 2008. gadā pieaugs par 0,5 procentu punktiem un būs 2,5 % no IKP, bet pēc tam samazināsies, 2010. gadā nonākot pie 1,5 % atzīmes. Primārās bilances izmaiņas būs līdzīgas, un prognozes liecina par pieaugumu no -0,2 % no IKP 2008. gadā līdz 0,8 % 2010. gadā. Ņemot vērā ražošanas apjoma pieauguma palēnināšanos, uzskata, ka strukturālās bilances pārmaiņas, kas aprēķinātas saskaņā ar kopīgi pieņemto metodiku, būs lielākas; strukturālais deficīts samazināsies no aptuveni 2,75 % no IKP 2008. gadā līdz nedaudz vairāk kā 1 % 2010. gadā. Budžeta korekciju pamatā ir izdevumu korekcija, un tās bija plānotas 2009. un 2010. gadā. 2008. gadā deficīta pieauguma galvenie iemesli ir straujš investīciju apjoma kāpums, kā arī sociālo iemaksu būtiska samazināšanās (ko daļēji kompensēs citu ieņēmumu palielināšanās). 2009.–2010. gadā konsolidāciju panāks, galvenokārt ierobežojot strādājošo atalgojumu, sociālos pabalstus un starppatēriņu. No 2007. līdz 2009. gadam plānotais deficīta samazināšanas temps ir lēnāks, nekā programmas iepriekšējā atjauninājumā paredzētais, tomēr atskaites punkts (2007. g.) un visi jaunie deficīta mērķi konverģences programmas 2008. gada marta atjauninātajā redakcijā ir labāki, nekā 2006. gada novembra redakcijā izvirzītie mērķi.

(6)

Riski, kas apdraud programmā izteiktās 2008. gada budžeta prognozes, kopumā šķiet līdzsvaroti, taču rezultāti galu galā varētu būt sliktāki par programmā norādītajiem. Programmā norādītais 2008. gada deficīta mērķis ir tāds pats, kā 2008. gada pavasara prognozēs (2,5 % no IKP). 2008. gada pirmā ceturkšņa dati par naudas plūsmu centrālajā budžetā liecina par ieņēmumu rezultātiem, kas pārsniedz budžeta prognozes, bet programmā 2008. gadā paredzēts nedaudz lielāks pieaugums nekā Komisijas 2008. gada pavasara prognozēs, un arvien pieaugošā prasība palielināt algu valsts sektorā nodarbinātajiem rada risku valsts finansēm.

No otras puses, inflācija, kas pārsniedz programmā pieņemto inflāciju, samazinās 2008. gada izdevumu attiecību, jo izdevumi galvenokārt ir fiksēti nominālā izteiksmē. Tomēr 2008. gada augstie inflācijas rādītāji 2009. gadā varētu veicināt algas pieaugumu valsts sektorā strādājošajiem, kā arī būt par iemeslu lielākām pensijām un sociālajiem pabalstiem, nekā programmā plānots, stāvokli vēl vairāk varētu pasliktināt indeksācijas mehānisma reforma, kas paredz no 2008. gada sociālo pabalstu apjomu piesaistīt ne tikai patēriņa cenām, bet daļēji arī algām. Tā kā nodokļu samazināšana jau ir pieņemta parlamentā, tagad jānosaka un jāīsteno izlīdzinoši pasākumi. Ja valdības pieņēmumi par turpmāku nodarbinātības līmeņa kāpumu nepiepildīsies, pēc 2008. gada var būt grūti turpināt budžeta konsolidāciju, kas 2006.–2007. gadā balstījās uz intensīvu darbvietu skaita pieaugumu. No otras puses, vispārējās valdības budžeta bilances attīstība ir pozitīva: ieņēmumi bieži vien ir izrādījušies augstāki, nekā plānots, savukārt izdevumu plāni ne vienmēr ir izpildīti.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, programmā izklāstītais budžeta stāvoklis šķiet atbilstīgs Padomes ieteikumam noturīgā veidā novērst pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2007. gadam. Tomēr programmas periodā nevarēs izveidot drošības rezervi, lai netiktu pārkāpta deficīta robežvērtība 3 % no IKP. Turklāt programmā norādītais budžeta stāvoklis var izrādīties nepietiekams, lai nodrošinātu VTM sasniegšanu līdz 2011. gadam, kā iecerēts programmā. Tā kā patlaban valda labvēlīgi apstākļi ekonomikas attīstībai, korekciju temps programmā izvirzīto VTM sasniegšanai ir nepietiekams, un 2008. gadā tas jāpaātrina, lai panāktu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam. Tādēļ jāveic atbilstīgi pasākumi. Turklāt, ja radīsies inflācijas un algu spiediens, būs nepieciešama stingrāka fiskālā nostāja, nekā paredzēts programmā, lai nepieļautu ekonomikas pārkaršanu.

(8)

Valsts finanšu ilgtspējība Polijā nešķiet īpaši apdraudēta. Lai gan 2007. gada budžeta stāvoklī ir neliels strukturālais primārais deficīts, kā pamatā ir konverģences programma pēc 2005. gadā izteiktām prognozēm un kopīgās metodikas, tā ir viena no ES valstīm, kuras budžetu ilgtermiņā vismazāk ietekmē sabiedrības novecošana. Tomēr no 2008. gada sociālos pabalstus indeksēs, ne tikai ņemot vērā patēriņa cenas, bet daļēji arī algas; ilgākā laikposmā tas radīs izdevumu kāpumu. Turpmāka valsts finanšu konsolidācija, ieskaitot konverģences programmā iestrādāto priekšlaicīgas pensionēšanās reformu (tā saukto “pārejas pensiju” ieviešana, priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju paredzot tikai dažu profesiju pārstāvjiem), palīdzēs gan kāpināt darbaspēka aktivitāti un nodarbinātību, gan mazināt draudus valsts finanšu ilgtspējībai.

(9)

Konverģences programma, šķiet, atbilst 2007. gada oktobra valsts reformu programmas īstenošanas ziņojumam. Konkrēti, abās programmās paredzētas reformas priekšlaicīgas pensionēšanās un invaliditātes pabalstu jomā, lauksaimnieku sociālās nodrošināšanas sistēmas reforma, veselības aprūpes reforma, valsts finanšu reorganizācija un decentralizācija, daudzgadu budžeta izstrāde. Tomēr konverģences programmā nav ietverts kvalitatīvais novērtējums par valsts reformu programmas 2007. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai (aplūkojot, piemēram, iespējamo ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību). Taču programmā ir sniegta sistemātiska informācija par valsts reformu programmā iekļauto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām.

(10)

Konverģences programmas budžeta stratēģija daļēji atbilst valstu ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, kas iekļautas saistībā ar Lisabonas stratēģiju izdotajās integrētajās pamatnostādnēs budžeta politikas jomā. Lai gan programmā paredzēta turpmāka fiskālā konsolidācija, nav minēti mehānismi pārtērētu izdevumu kontroles pastiprināšanai.

(11)	Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojamas dažas nepilnības fakultatīvajos datos.

Kopumā var secināt, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2007. gadā ir koriģēts un, lai gan deficīts un parāds nepārsniegs attiecīgo atsauces vērtību, proti, 3 % un 60 % no IKP, programmā ir paredzēta vispārējās valdības budžeta bilances pasliktināšanās par 0,5 procentu punktiem 2008. gadā un virzība uz VTM sasniegšanu programmas perioda pēdējos gados, ņemot vērā labvēlīgas izaugsmes izredzes. Prognozētā strukturālā pasliktināšanās par nepilniem 0,5 procentu punktiem no IKP 2008. gadā nav saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Ņemot vērā risku, ka budžeta mērķi no 2009. gada netiks izpildīti specifisku pasākumu trūkuma dēļ, VTM, iespējams, netiks sasniegts līdz 2011. gadam, kā bija plānots programmā. Turklāt, ja radīsies inflācijas spiediens, būs nepieciešama stingrāka fiskālā nostāja, nekā paredzēts programmā. Šķiet, ka risks attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību Polijā ir zems, taču ir vajadzīga priekšlaicīgas pensionēšanās sistēmas reforma.

Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu un vajadzību nodrošināt valsts finanšu ilgtspējību, Poliju aicina izmantot labvēlīgos izaugsmes apstākļus, lai nostiprinātu strukturālo korekciju tempu virzībā uz VTM, tostarp ņemt vērā iespējamo inflācijas spiedienu, izmantojot papildu ieņēmumus un neizmantotos resursus deficīta samazināšanai 2008. gadā un nākamajos gados precizējot un veicot pasākumus, galvenokārt izdevumu jomā.

Galveno makroekonomisko un budžeta prognožu salīdzinājums

		2006	2007	2008	2009	2010
Reālais IKP (izmaiņas %)	KP 2008. g. marts	6,2	6,5	5,5	5,0	5,0
	COM 2008. g. apr.	6,2	6,5	5,3	5,0	n.d.
	KP 2006. g. nov.	5,4	5,1	5,1	5,6	n.d.
SPCI inflācija (%)	KP 2008. g. marts	1,3	2,6	3,5	2,9	2,5
	COM 2008. g. apr.	1,3	2,6	4,3	3,4	n.d.
	KP 2006. g. nov.	1,4	2,1	2,5	2,5	n.d.
Ražošanas apjoma starpība (6) (% no potenciālā IKP)	KP 2008. g. marts	0,5	1,1	0,7	– 0,2	– 0,9
	COM 2008. g. apr. (7)	0,6	1,2	0,5	– 0,7	n.d.
	KP 2006. g. nov.	0,5	0,5	0,3	0,4	n.d.
Neto aizdevums/aizņēmums salīdzinājumā ar pārējo pasauli (% no IKP)	KP 2008. g. marts	– 2,6	– 2,6	– 3,5	– 4,2	– 4,6
	COM 2008. g. apr.	– 2,5	– 2,6	– 2,3	– 3,6	n.d.
	KP 2006. g. nov.	– 1,6	– 1,8	– 2,2	– 2,7	n.d.
Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP)	KP 2008. g. marts	– 3,8	– 2,0	– 2,5	– 2,0	– 1,5
	COM 2008. g. apr.	– 3,8	– 2,0	– 2,5	– 2,6	n.d.
	KP 2006. g. nov.	– 3,9	– 3,4	– 3,1	– 2,9	n.d.
Primārā bilance (% no IKP)	KP 2008. g. marts	– 1,1	0,2	– 0,2	0,3	0,8
	COM 2008. g. apr.	– 1,1	0,6	0,2	0,1	n.d.
	KP 2006. g. nov.	– 1,5	– 1,0	– 0,7	– 0,6	n.d.
Cikliski koriģētā bilance (6) (% no IKP)	KP 2008. g. marts	– 4,0	– 2,4	– 2,8	– 1,9	– 1,1
	COM 2008. g. apr.	– 4,0	– 2,5	– 2,7	– 2,3	n.d.
	KP 2006. g. nov.	– 4,1	– 3,6	– 3,2	– 3,0	n.d.
Strukturālā bilance (8) (% no IKP)	KP 2008. g. marts	– 4,0	– 2,4	– 2,8	– 1,9	– 1,1
	COM 2008. g. apr.	– 4,0	– 2,5	– 2,7	– 2,3	n.d.
	KP 2006. g. nov.	– 4,1	– 3,6	– 3,2	– 3,0	n.d.
Vispārējās valdības parāds (% no IKP)	KP 2008. g. marts	47,6	44,9	44,2	43,3	42,3
	COM 2008. g. apr.	47,6	45,2	44,5	44,1	n.d.
	KP 2006. g. nov.	48,9	50,0	50,3	50,2	n.d.
Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2008. gada pavasara ekonomikas prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini.

(1) OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

(2) Atjauninājums tika iesniegts 16 nedēļas pēc rīcības kodeksā noteiktā termiņa (1. decembris), jo novembrī tika veidota jauna valdība pēc oktobrī notikušajām vispārējām vēlēšanām.

(3) Novērtējumā jo īpaši ņemta vērā Komisijas dienestu 2008. gada pavasara prognoze un Komisijas novērtējums par 2007. gada oktobra valsts reformu programmas īstenošanas ziņojumu.

(4) Līdz šim plašākais un specifiskākais izdevumu reformas mēģinājums, kas ierosināts 2003. gadā ar mērķi samazināt valsts izdevumus sociālās aizsardzības, valsts pārvaldes un valsts atbalsta jomā. Cita starpā Hausnera plānā ikgadējo indeksāciju ir paredzēts aizstāt ar indeksāciju, ko veic, kad kumulētā inflācija pārsniedz 5 %, vai ik pēc trim gadiem (atkarībā no tā, kurš kritērijs sasniegts pirmais).

(5) OV C 72, 29.3.2007., 13. lpp.

(6) Starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu un cikliski koriģēto bilanci saskaņā ar programmām ir pārrēķinājuši Komisijas dienesti, pamatojoties uz programmās iekļauto informāciju.

(7) Pamatojoties uz aplēsēm par attiecīgi 5,2 %, 5,9 %, 6,0 % un 6,2 % potenciālo pieaugumu 2006.–2009. gadā.

(8) Cikliski koriģēta bilance, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus. Jaunākajā programmā un Komisijas dienestu rudens prognozē nav vienreizēju un citu pagaidu pasākumu.

Avoti

Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2008. gada pavasara ekonomikas prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini.

19.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/10

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2008/C 182/03)

Lēmuma pieņemšanas datums

4.4.2007.

Atbalsta Nr.

N 591/03

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Lazio

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja vārds)

Legge regionale 28 ottobre 2002 n. 35 «Riconoscimento ed incentivazione dei mercati delle qualità»

Juridiskais pamats

Legge regionale 28 ottobre 2002 n. 35 «Riconoscimento ed incentivazione dei mercati delle qualità»

Pasākuma veids

Atbalsta programma

Mērķis

Investīcijas lauksaimniecības produktu pārdošanas un tehniskās palīdzības vajadzībām nolūkā paaugstināt lauksaimniecības produktu kvalitāti

Atbalsta veids

Tiešā subsīdija

Budžets

EUR 513 358,16 gadā

Intensitāte

Nepārsniedzot 40 %

Atbalsta ilgums

2 gadi

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Regione Lazio

Via Cristoforo Colombo, 212

I-00147 Roma

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

5.12.2007.

Atbalsta Nr.

N 403/06

Dalībvalsts

Vācija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Bürgschaftsprogramm zur Beschleunigung des Verkaufs landwirtschaftlicher Flächen nach dem EALG

Juridiskais pamats

Entschädigungs- und Ausgleichsleistungsgesetz (EALG)

Pasākuma veids

Shēma

Atbalsta mērķis

Ieguldījumi

Atbalsta veids

Garantija

Budžets

Nav noteikts

Intensitāte

1,389 %

Atbalsta ilgums

Zemes nodošanas programmas (Land Transfer Programme) beigas

Tautsaimniecības nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

BVVG

Bodenverwertungs- und –verwaltungs GmbH

Schönhauser Allee 120

D-10437 Berlin

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

14.11.2007.

Atbalsta Nr.

N 414/07

Dalībvalsts

Grieķija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Κανονισμός Κρατικών Οικονομικών Ενισχύσεων

Juridiskais pamats

Σχέδιο διϋπουργικής απόφασης

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsts saistībā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem, dabas katastrofām

Atbalsta veids

Piešķīrumi

Budžets

EUR 170 000 000

Atbalsta intensitāte

Līdz 80 %

Atbalsta ilgums

Līdz 2013. gada beigām

Tautsaimniecības nozare(-s)

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

ΕΛ.Γ.Α.

Μεσογείων 45

GR-11510 Αθήνα

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

17.10.2007.

Atbalsta Nr.

N 554/07

Dalībvalsts

Bulgārija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)

Държавна помощ за компенсиране на загуби, понесени от селскостопанските производители в напълно опустошени райони вследствие на природни бедствия или неблагоприятни климатични условия

Juridiskais pamats

1.	Agricultural Producers Support Act, art. 12, par. 1, p. 2 and par. 2, p. 1, item „а“, SG 58/1998

2.	Instructions on the granting of state aid for compensation of losses incurred by agricultural producers for totally devastated areas as a result of natural disasters or adverse weather conditions

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Atbalsts saistībā ar dabas katastrofu un nelabvēlīgu laika apstākļu radītajiem zaudējumiem

Atbalsta veids

Tiešais piešķīrums

Budžets

Ikgadējā budžeta apmērs ir BGN 200 000 000 (apm. EUR 102 259 944,78), kopējais apmērs BGN 600 000 000 (apm. EUR 306 779 834,34)

Atbalsta intensitāte

Līdz 80 %

Atbalsta ilgums

No Komisijas apstiprinājuma datuma līdz 1.11.2010.

Tautsaimniecības nozare(-s)

Lauksaimniecība

Atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Държавен фонд „Земеделие“

Цар Освободител 136

BG-1618 София

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

19.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/13

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2008/C 182/04)

Lēmuma pieņemšanas datums

5.12.2007.

Atbalsta Nr.

NN 40/A/05

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

—

Nosaukums

Misure urgenti nel settore agroalimentare, legge n. 71/2005, articolo 1, commi 1, 1bis, 1ter e 3ter, e legge n. 231/2005, articolo 1, commi 1-4

Juridiskais pamats

Legge n. 71/2005, articolo 1, commi 1, 1bis, 1ter e 3ter

Legge n. 231/2005, articolo 1, commi 1-4

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Kompensēt ienākumu zaudējumus pēc 2005. gada krīzes lauksaimniecības produktu tirgos. De minimis atbalsts.

Kompensēt nelabvēlīgo laika apstākļu nodarītos zaudējumus lauksaimnieciskajai ražošanai

Atbalsta veids

Tiešā subsīdija

Budžets

—	EUR 109 miljoni, lai kompensētu zaudējumus tirgu krīzes dēļ

—	EUR 120 miljoni, lai kompensētu nelabvēlīgo laika apstākļu nodarītos zaudējumus lauksaimnieciskajai ražošanai

Atbalsta intensitāte

Mainīga atkarībā no pasākumu veida

Atbalsta ilgums

Līdz maksājumu beigām

Attiecīgā nozare

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Ministero delle Politiche agricole alimentari e forestali

Via XX Settembre, 20

I-00187 Roma

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

10.10.2007.

Atbalsta Nr.

N 163/07

Dalībvalsts

Īrija

Reģions

—

Nosaukums (un/vai saņēmējs)

Scheme of Investment Aid for the Development of the Commercial Horticulture Sector 2007-2013

Juridiskais pamats

National Development Plan 2007-2013

Pasākuma veids

Shēma

Mērķis

Dārzkopības nozares attīstīšana, piešķirot atbalstu, lai sekmētu ieguldījumus komerciālās dārzkopības jomā (īpaši augi un aprīkojums)

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

EUR 4 miljoni

Atbalsta intensitāte

40 %

50 % jaunajiem lauksaimniekiem

Atbalsta ilgums (laika posms)

No dienas, kad saņemts Komisijas apstiprinājums, līdz 2013. gada 31. decembrim

Tautsaimniecības nozares

NACE kods

A001 — lauksaimniecība, medības un ar tām saistītas pakalpojumu darbības

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Department of Agriculture and Food

Agriculture House

Kildare Street

Dublin 2

Ireland

Cita informācija

—

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

19.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/16

Euro maiņas kurss (1)

2008. gada 18. jūlijs

(2008/C 182/07)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,5816
JPY	Japānas jēna	169,03
DKK	Dānijas krona	7,4599
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,79315
SEK	Zviedrijas krona	9,4496
CHF	Šveices franks	1,6207
ISK	Islandes krona	125,16
NOK	Norvēģijas krona	8,0590
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CZK	Čehijas krona	23,063
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	228,16
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7030
PLN	Polijas zlots	3,2188
RON	Rumānijas leja	3,5528
SKK	Slovākijas krona	30,335
TRY	Turcijas lira	1,8795
AUD	Austrālijas dolārs	1,6288
CAD	Kanādas dolārs	1,5901
HKD	Hongkongas dolārs	12,3335
NZD	Jaunzēlandes dolārs	2,0719
SGD	Singapūras dolārs	2,1432
KRW	Dienvidkorejas vons	1 603,74
ZAR	Dienvidāfrikas rands	11,9170
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,7816
HRK	Horvātijas kuna	7,2231
IDR	Indonēzijas rūpija	14 468,48
MYR	Malaizijas ringits	5,1315
PHP	Filipīnu peso	70,025
RUB	Krievijas rublis	36,7559
THB	Taizemes bats	52,711
BRL	Brazīlijas reāls	2,5179
MXN	Meksikas peso	16,1469

(1)

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

19.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/17

Paziņojums par to Kopienas tiesību aktu piemērošanu un turpmāku attīstību, kuri attiecas uz vieglo automašīnu emisijām un piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai (Euro 5 un Euro 6)

(2008/C 182/08)

(1)

Šajā paziņojumā ir sniegta pamatinformācija par Regulu (EK) Nr. 715/2007 (Euro 5 un Euro 6) un tās īstenošanas tiesību aktiem. Šajā regulā ir noteiktas prasības vieglo automašīnu tipa apstiprinājumam attiecībā uz emisijām un prasības par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai. Tehnisko prasību īstenošana notiek divos posmos: Euro 5 emisiju ierobežojumi stājas spēkā 2009. gada 1. septembrī, savukārt Euro 6 — 2014. gada 1. septembrī.

(2)

Šā paziņojuma mērķis ir izklāstīt Komisijas nodomus saistībā ar šiem tiesību aktiem. Regulā un tās īstenošanas pasākumos ir ietverti sīki izstrādāti tehniskie noteikumi, kas nepieciešami, lai īstenotu galvenās prasības. Tomēr Komisija uzskata, ka vairākās jomās arī turpmāk būs nepieciešama tiesību aktu pārskatīšana.

(3)

Pašreizējā regulā ir ietvertas visaptverošas prasības, kuras nepieciešamas, lai apstiprinātu tipu automašīnām ar sākotnējo Euro 5 specifikāciju. Turpmāk Komisija plāno vēl sīkāk izstrādāt attiecīgās prasības, kuras varēs piemērot Euro 5 vidusposmā vai tad, kad stāsies spēkā Euro 6. Turpmāk pārskatāmās jomas ir apskatītas šajā paziņojumā.

Daļiņu masas un daļiņu skaita pārbaudes procedūras

(4)

Pārbaudes procedūru pārskatīšana, lai noteiktu daļiņu masu un daļiņu skaitu, pašlaik ir beigu posmā, un pārskatītās procedūras tiks iekļautas ANO/EEK Noteikumos Nr. 83. Kad šī pārbaudes procedūru pārskatīšana būs pabeigta, pēc iespējas drīz vajadzēs atjaunināt Euro 5 un Euro 6 īstenošanas tiesību aktus.

Daļiņu skaita maksimālās pieļaujamās emisijas dzirksteļaizdedzes transportlīdzekļiem

(5)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 Komisija var noteikt daļiņu skaita maksimālās pieļaujamās emisijas benzīna automašīnām. Laikā, kad tika izstrādāti īstenošanas tiesību akti, tika nolemts, ka ir nepieciešama papildu informācija par šo transportlīdzekļu emisijām pirms standarta noteikšanas. Tādēļ attiecībā uz Euro 5 transportlīdzekļiem netika noteikta neviena robežvērtība. Regulā (EK) Nr. 715/2007 ir noteikts, ka robežvērtība jānosaka ne vēlāk kā Euro 6 posmā. Tādēļ Komisija plāno pārskatīt dzirksteļaizdedzes transportlīdzekļu daļiņu emisijas un ierosināt daļiņu skaita ierobežojumus attiecībā uz Euro 6 specifikācijas transportlīdzekļiem pirms stājas spēkā Euro 6 prasības.

Standartdegviela

(6)

Īstenošanas tiesību aktu sākotnējā versijā nav ietverta standartdegvielas specifikācija etanolam (E75), ko izmanto pielāgojamas degvielas transportlīdzekļos zemas temperatūras emisiju testiem (6. tipa tests). Komisija plāno drīz pabeigt etanola (E75) standartdegvielas specifikāciju zemas temperatūras emisiju testiem. Šo procesu vajadzētu pabeigt līdz datumam, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 6. punktā, jo pēc šā datuma, piešķirot tipa apstiprinājumu Euro 5 pielāgojamas degvielas transportlīdzekļiem, tiem veiks zemas temperatūras testu.

Zemas temperatūras emisiju tests

(7)

Regulā (EK) Nr. 715/2007 ir noteikts, ka Komisijai jāpārskata emisiju robežvērtības, kas noteiktas benzīndzinēja automašīnām ar zemas temperatūras testu -7 °C temperatūrā. Problēma ir tāda, ka pašreizējie emisiju ierobežojumi, kas pārņemti no Euro 3 un Euro 4, vairs nav piemēroti transportlīdzekļiem, kuri atbilst Euro 5 un Euro 6 emisiju standartam.

(8)

Turklāt ir plānots pārskatīt ražotājiem noteiktās prasības sniegt tipu apstiprinātājām iestādēm informāciju par dīzeļdzinēja transportlīdzekļu tehniskajiem rādītājiem zemā temperatūrā. Tas ir saistīts ar paaugstinātu NOx emisiju risku zemā temperatūrā no dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem ar EGR sistēmām un NOx pēcapstrādi. Šajā pārskatīšanā ir jāapsver iespēja piemērot zemas temperatūras emisiju testu Euro 6 dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem un turpmāk noteikt robežvērtību.

Iztvaikošanas emisijas

(9)

Sakarā ar biodegvielas plašāku izplatību Komisija plāno pārskatīt testa procedūras iztvaikošanas emisijām. Šajā pārskatīšanā ir jāapsver, vai ir nepieciešama plašāka saskaņošana, pielāgojot Eiropas testa procedūras tām, ko izmanto ASV. To darot, ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai noteikt ekspluatācijas atbilstības vai ilgizturības prasības, lai uzraudzītu to, kā iztvaikošanas emisijas ietekmē ilgstoša etanolu saturošas degvielas izmantošana.

Emisiju testa procedūra

(10)

Vieglo automašīnu emisijas un degvielas patēriņu mēra, izmantojot standarta testa procedūru, kuras pamatā ir tā sauktais Eiropas Jaunais braukšanas cikls (NEDC). Regulā (EK) Nr. 715/2007 ir noteikts, ka Komisijai jāpārskata šis noteikums un jāierosina grozījumi, ja procedūras vairs nav piemērotas vai vairs neatspoguļo faktiskās emisijas. Komisija uzskata, ka procedūra ir jāatjaunina, tādēļ tā plāno pārskatīt testa ciklu, lai tas pareizi atspoguļotu emisijas, kas rodas, braucot pa ceļu. Šī pārskatīšana varētu sekmēt diskusijas ANO/EEK, kuru mērķis ir izstrādāt visā pasaulē saskaņotu testa ciklu vieglajām automašīnām, tomēr tā nav atkarīga no ANO/EEK līmenī panāktās attīstības. Var apsvērt arī iespēju noteikt prasību par ārpus cikla emisijām, kuru mērķis ir papildināt standarta testa procedūru.

Atskaites masas ierobežojumi vieglajām automašīnām

(11)

Ar Euro 5 un Euro 6 tiesību aktiem ir ieviesti skaidrāki un vienkāršāki noteikumi par atšķirībām emisiju tiesību aktos, ko piemēro vieglajām un lielas kravnesības automašīnām. Pašreizējo tiesību aktu pamatā ir atskaites masa, saskaņā ar kuru visas automašīnas, kuras ir vieglākas par 2610 kg, ir vieglās automašīnas. Atskaites masas pamatā ir pašreizējie ierobežojumi emisiju testiem laboratorijās. Komisija uzskata, ka šis masas ierobežojums varētu būt pārāk zems, tādēļ tas ir jāpārskata. Ņemot vērā pašreizējās transportlīdzekļu masas, turpmākajos tiesību aktos var būt nepieciešams noteikt augstāku atskaites masas ierobežojumu.

No masas neatkarīgi emisiju standarti

(12)

Regulā (EK) Nr. 715/2007 paredzēts, ka turpmākajos emisiju ierobežojumos jāņem vērā no masas neatkarīgu emisiju standartu ieviešana. Tā ir pieeja, ko pašlaik tiesību aktos izmanto ASV, un saskaņā ar kuru būtu iespējams likvidēt pašreizējo transportlīdzekļu N1 kategorijas I, II un III klases iedalījumu, kas tika izstrādāts tikai emisiju tiesību aktu vajadzībām un kas nesen pieņemts attiecībā uz tiesību aktiem mobilo gaisa kondicionēšanas sistēmu jomā. Pašreizējā situācijā šāda no masas neatkarīga emisiju ierobežojumu noteikšanas pieeja šķiet pilnībā izpildāma benzīna transportlīdzekļu jomā, ņemot vērā emisiju kontroles sistēmu. Attiecībā uz dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem NOx pēcapstrādes ieviešana garantēs labāku izpūtēja emisiju kontroli un novērsīs sākotnēji stingrākos noteikumus lielas kravnesības transportlīdzekļu jomā. Pirms šāda priekšlikuma iesniegšanas Komisijai ir jāpārskata šādas pieejas tehniskais un saimnieciskais pamatojums un rentabilitāte.

CO2 emisiju aprēķināšana, ietverot visas siltumnīcefekta gāzes

(13)

Regulā (EK) Nr. 715/2007 paredzēts, ka Komisijai jāpārskata veids, kādā aprēķina transportlīdzekļu CO2 emisijas, lai iekļautu arī citas siltumnīcefekta gāzu, piemēram, metāna emisijas. Šādu izmaiņu ietekme uz benzīna un dīzeļdzinēja transportlīdzekļu emisiju skaitļiem būs pavisam neliela, taču tā varētu būt nozīmīgāka attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri darbināmi ar gāzi. Ņemot vērā šāda veida transportlīdzekļu nelielo skaitu, šīs izmaiņas nav prioritāras pašreizējā situācijā. Tādēļ Komisija varētu pārskatīt, vai ir nepieciešama pieeja, kas pamatojas uz plašāku siltumnīcefekta gāzu klāstu.

Ilgizturīguma prasības — nolietošanās koeficients Euro 6 dīzeļdzinēja automašīnām

(14)

Īstenošanas tiesību aktos ir noteiktas tikai nolietošanās koeficientu prasības Euro 5 dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem. Attiecībā uz Euro 6 dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem nav noteikti koeficienti, jo nav skaidrības par ilgizturīguma rādītājiem turpmākajos dīzeļdzinējos un izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmās. Lai ieviestu noteiktus nolietošanās koeficientus Euro 6 dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem, Komisijai būs jāpārskata to dīzeļdzinēja transportlīdzekļu ilgizturīgums, kuri atbilst Euro 6 emisiju ierobežojumiem.

Tipa apstiprinājums piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām

(15)

Komisija plāno pārskatīt prasības attiecībā uz tipa apstiprinājumu piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām, lai ņemtu vērā pārskatītās iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēmas prasības, kā arī jaunu piesārņojuma kontroles iekārtu tehnoloģiju ieviešanu. Turklāt var būt nepieciešams pārskatīt ilgizturīguma prasības attiecībā uz periodiski atjaunināmu iekārtu nomaiņu.

Iebūvētas diagnostikas (OBD) sistēmas

(16)

Īstenošanas tiesību aktos nav noteikti nekādi iebūvētas diagnostikas sistēmu ierobežojumi attiecībā uz Euro 6 transportlīdzekļiem, izņemot pārejas posma ierobežojumus, kuri paredzēti Euro 6 dīzeļdzinēja transportlīdzekļu priekšlaicīgai ieviešanai. Komisijai būs jāapstiprina Euro 6 ierobežojumu kopums pirms šo transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas.

(17)	Komisijas sākotnējs priekšlikums attiecībā uz Euro 6 iebūvētās diagnostikas sistēmu robežvērtībām ir ietverts 1. tabulā. Šajā tabulā ir sniegtas robežvērtības, ko Komisija vēlas noteikt Euro 6 transportlīdzekļiem.

(18)

Šīs iebūvētās diagnostikas sistēmu robežvērtības plaši atspoguļo robežvērtības, ko piemēro lielai daļai vieglo automašīnu ASV un Kanādā, kur lielākā daļa transportlīdzekļu iebūvēto diagnostikas sistēmu atbilst likumdošanai, ko noteikusi Californian Air Resources Board (CARB). CARB nosaka robežvērtības kā emisijas robežvērtības reizinājuma koeficientu, piemērojot koeficientus 1,5 vai 1,75. Pamatojoties uz to, ir aprēķināti skaitļi 1. tabulā, savukārt daļiņu robežvērtībām ir piemērots koeficients, kas augstāks par 2, lai atspoguļotu zemo koncentrāciju izplūdes emisijās. Pašlaik CARB līdz 2012. gadam dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem pieļauj mazāk stingras iebūvētās diagnostikas sistēmu robežvērtības. Euro 6 robežvērtības stāsies spēkā aptuveni divus gadus vēlāk.

(19)	Rūpniecības nozare ir iesniegusi priekšlikumus iebūvētās diagnostikas sistēmu ierobežojumiem Euro 6 posmā, kas pārsniedz robežvērtības ar koeficientiem no 1,9 līdz 5,5 benzīndzinēja transportlīdzekļiem un no 2,6 līdz 5,5 dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem.

(20)

Komisija uzskata, ka emisiju ierobežojumu Euro 6 posmā nav īpaša pamatojuma tam, lai Eiropā noteiktās iebūvētās diagnostikas sistēmu prasības ievērojami atšķirtos no prasībām Ziemeļamerikā. Jo īpaši labi tiek pārvaldīti diagnostikas principi attiecībā uz benzīndzinēja transportlīdzekļiem; tie ir izstrādāti ASV, un tos varētu viegli ieviest ES. Turklāt konsultants, kurš pārskatīja iebūvētās diagnostikas sistēmu robežvērtības, secināja, ka benzīndzinēja transportlīdzekļos iebūvētās diagnostikas sistēmās zemākām robežvērtībām ir laba ietekme uz vidi un laba rentabilitāte.

(21)

Komisija apzinās, ka robežvērtības dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem ir tehnoloģiski ambiciozas, jo īpaši attiecībā uz daļiņām. Šīs robežvērtības tiek uzskatītas par nepieciešamām, ņemot vērā to, ka ir jābūt iespējai atklāt daļējus trūkumus pēcapstrādes ierīcēs, piemēram, daļiņu filtros, ko varētu bojāt bloķēšanās gadījumā. Turklāt laba dīzeļdzinēju diagnostika ir būtiska dīzeļdzinēju tehnoloģijas ilgstošai konkurētspējai citās pasaules daļās. Pieņemot ierosinātās Euro 6 iebūvētās diagnostikas sistēmu robežvērtības, tiks atbalstīta turpmākā dīzeļdzinēju tehnoloģijas konkurētspēja.

(22)

Komisijas veiktajai tehniski ekonomiskā pamatojuma pārskatīšanai attiecībā uz Euro 6 iebūvētās diagnostikas sistēmu robežvērtībām vajadzētu pievērsties kompresijaizdedzes transportlīdzekļiem noteikto robežvērtību tehniskās īstenošanas iespējām un iebūvētās diagnostikas sistēmu daļiņu robežvērtībām dzirksteļaizdedzes transportlīdzekļos. Šajā pārskatīšanā ir jāņem vērā jaunās izplūdes devēju tehnoloģijas attīstība, piemēram, makrodaļiņu un daļiņu devēji, kā arī spiediena devēju un modelēšanas tehniku attīstība, lai paredzētu daļiņu filtru piesārņošanās līmeni ar sodrējiem.

(23)	Turklāt Komisija plāno pārskatīt, vai Euro 6 posmā ir nepieciešams piemērot OBD robežvērtības daļiņu masai un daļiņu skaitam. Šajā posmā ir grūti noteikt, vai daļiņu skaita ierobežojumus būs iespējams īstenot tehniski.

(24)	Komisija ierosina OBD robežvērtības pārskatīt līdz 2010. gada 1. septembrim.

(25)

Turklāt papildus OBD robežvērtībām Komisija plāno pievērst uzmanību arī tam, kā tiek īstenotas prasības par OBD sniegumu lietošanas laikā. Tas nozīmē, ka vajadzības gadījumā ir jāpublicē norādes, un jo īpaši:

—	lai palielinātu un neitralizētu galveno saucēju un individuālo monitoru skaitītājus un saucējus un

—	lai ražotāji varētu izmantot statistikas testus nolūkā pierādīt atbilstību snieguma prasībām lietošanas laikā.

(26)	Komisija arī izskatīs iespēju ieviest pasaulē saskaņotās OBD nepareizas darbības klasifikācijas prasības, sākot piemērot obligātās Euro 6 robežvērtības.

Tabula

Ierosinātās Euro 6 OBD robežvērtības

		Atskaites masa (RW) (kg)	Oglekļa oksīda masa		To ogļūdeņražu masa, kas nav metāns		Slāpekļa oksīdu masa		Daļiņu masa		Daļiņu skaits
		Atskaites masa (RW) (kg)	(CO) (mg/km)		(NMHC) (mg/km)		(NOx) (mg/km)		(PM) (mg/km)		(P) (#/km)
Kategorija	Klase		PI	CI	PI	CI	PI	CI	PI (1)	CI	PI (2)	CI
M	—	Visi	1 500	750	100	140	90	140	9	9		1,2 × 1012
N1	I	RW ≤ 1305	1 500	750	100	140	90	140	9	9		1,2 × 1012
	II	1305 < RW ≤ 1760	2 700	940	130	140	110	180	9	9		1,2 × 1012
	III	1760 < RW	3 400	1100	160	140	120	220	9	9		1,2 × 1012
N2	—	All	3 400	1100	160	140	120	220	9	9		1,2 × 1012
Atšifrējums: PI = Dzirksteļaizdedze, CI = Kompresijas aizdedze

(1) Dzirksteļaizdedzes daļiņu masas standarti ir spēkā tikai transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas dzinējiem.

(2) Robežvērtība x2 tiks ņemta vērā, kad būs noteikti emisiju ierobežojumi.

19.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/23

Francijas valdības paziņojums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (1)

(Paziņojums par pieteikumu ekskluzīvas atļaujas “Permis des Yvelines” saņemšanai, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu izpēti)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 182/11)

Ar 2007. gada 4. decembra pieteikumu uzņēmums “POROS S.A.S”, kura juridiskā adrese ir 145, rue Michel Carré, F-95100 Argenteuil, lūdza piešķirt uz pieciem gadiem ekskluzīvu atļauju “Permis des Yvelines”, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu izpēti 1456 kvadrātkilometru platībā, kas ir daļa no Ivlīnas [Yvelines], Valduāzas [Val d'Oise] un Augšsēnas [Hauts de Seine] departamentu teritorijai.

Šai atļaujai atbilstīgās teritorijas perimetru veido meridiāni un paralēles, kas secīgi savieno punktus, kuru ģeogrāfiskās koordinātas noteiktas turpmāk tabulā, par pamatu ņemot Parīzes meridiānu.

PUNKTI	ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS	ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS
A	rietumu garums 0°90'	ziemeļu platums 54°50'
B	rietumu garums 0°90'	ziemeļu platums 54°40'
C	rietumu garums 0°80'	ziemeļu platums 54°40'
D	rietumu garums 0°80'	ziemeļu platums 54°30'
E	rietumu garums 0°70'	ziemeļu platums 54°30'
F	rietumu garums 0°70'	ziemeļu platums 54°20'
G	rietumu garums 0°60'	ziemeļu platums 54°20'
H	rietumu garums 0°60'	ziemeļu platums 54°00'
I	rietumu garums 0°40'	ziemeļu platums 54°00'
J	rietumu garums 0°40'	ziemeļu platums 54°20'
K	rietumu garums 0°20'	ziemeļu platums 54°20'
L	rietumu garums 0°20'	ziemeļu platums 54°50'

Pieteikumu iesniegšana un atļaujas piešķiršanas kritēriji

Sākotnējā pieteikuma un konkurējošo pieteikumu iesniedzējiem ir jāatbilst prasībām atļaujas saņemšanai, kas noteiktas 4. un 5. pantā 2006. gada 2. jūnija Dekrētā Nr. 2006-648 par kalnrūpniecības atļaujām un uzglabāšanas tiesībām pazemē (Francijas Republikas Oficiālais Vēstnesis [Journal officiel de la République française], 2006. gada 3. jūnijā).

Ieinteresētie uzņēmumi deviņdesmit dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas var iesniegt konkurējošu pieteikumu saskaņā ar procedūru, kas īsumā aprakstīta “Paziņojumā par kalnrūpniecības atļauju saņemšanu ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Francijā”, kurš publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī C 374, 30.12.1994., 11. lpp., un kas noteikta Dekrētā Nr. 2006-648 par kalnrūpniecības atļaujām un uzglabāšanas tiesībām pazemē. Konkurējošie pieteikumi jānosūta kalnrūpniecības lietu ministram uz turpmāk norādīto adresi.

Lēmumus attiecībā uz sākotnējo pieteikumu un konkurējošajiem pieteikumiem pieņem saskaņā ar iepriekš minētā dekrēta 6. pantā noteiktajiem kritērijiem kalnrūpniecības atļauju piešķiršanai vēlākais līdz 2009. gada 4. decembrim.

Nosacījumi un prasības attiecībā uz darbības veikšanu un tās pārtraukšanu

Pieteikumu iesniedzēji sīkāku informāciju var iegūt, iepazīstoties ar Kalnrūpniecības kodeksa 79. un 79.1. pantu un 2006. gada 2. jūnija Dekrētu Nr. 2006-649 par kalnrūpniecības un apakšzemes darbiem un raktuvju un apakšzemes krātuvju pārvaldi (Francijas Republikas Oficiālais Vēstnesis [Journal officiel de la République française], 2006. gada 3. jūnijā).

Papildu informāciju var saņemt šādā iestādē: Ministère de l'écologie, du développement et de l'aménagement durables (direction générale de l'énergie et des matières premières, direction des ressources énergétiques et minérales, bureau de la législation minière), 61, boulevard Vincent Auriol, Télédoc 133, F-75703 Paris Cedex 13 (tālrunis: (33) 144 97 23 02, fakss: (33) 144 97 05 70).

Ar iepriekš minētajiem tiesību un administratīvajiem aktiem var iepazīties Légifrance tīmekļa vietnē:

http://www.legifrance.gouv.fr

(1) OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 182

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 19. jūlijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	ATZINUMI
	Padome
2008/C 182/01	Padomes atzinums (2008. gada 8. jūlijs) par atjaunināto Beļģijas stabilitātes programmu 2007.–2011. gadam	1

2008/C 182/02	Padomes atzinums (2008. gada 8. jūlijs) par Polijas atjaunināto konverģences programmu 2007.–2010. gadam	6

	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2008/C 182/03	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu	10

2008/C 182/04	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu	13

2008/C 182/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5182 — Shell/BP/AFS/Globefuel) ( 1 )	15

2008/C 182/06	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.5134 — Spar/Plus Hungary) ( 1 )	15

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2008/C 182/10	Paziņojums par gaidāmo termiņa beigšanos dažiem antidempinga pasākumiem saistībā ar Krievijas izcelsmes silīcija importu	22

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2008/C 182/11	Francijas valdības paziņojums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (Paziņojums par pieteikumu ekskluzīvas atļaujas Permis des Yvelines saņemšanai, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu izpēti) ( 1 )	23

2008/C 182/12	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.5221 — Kenwood/JVC/Holdco) ( 1 )	25

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2008/C 182/07	Euro maiņas kurss	16

2008/C 182/08	Paziņojums par to Kopienas tiesību aktu piemērošanu un turpmāku attīstību, kuri attiecas uz vieglo automašīnu emisijām un piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai (Euro 5 un Euro 6)	17

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2008/C 182/09	Izraksts par likvidācijas pasākumu, par ko lemj saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju — A/S OGRES KOMERCBANKA	21


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ