22.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/1

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija (2007. gada 25. maijs) “Vienlīdzīgu iespēju radīšana visiem jauniešiem — pilnīga sociālā līdzdalība”

(2007/C 314/01)

PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

Tā kā:

1)	2007. gada kā Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem (1) mērķis ir uzsvērt taisnīgas un uz sociālo kohēziju balstītas sabiedrības nozīmi un veicināt plašas debates par to, kā uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu grupu un diskriminētu grupu līdzdalību.

Padome 2004. gada 18. maija rezolūcijā (2) vēlreiz apstiprināja, ka sociālās vides apstākļi, kādos jaunieši uzaug, tieši ietekmē to, cik sekmīgas ir politiskās stratēģijas un pasākumi vienlīdzīgu iespēju un sociālās un profesionālās integrācijas veicināšanai un ka apstākļi, par kuriem paši jaunieši parasti nav noteicēji, bieži kavē viņu līdzdalību sabiedrībā, ierobežo viņu spējas īstenot savas pilsoniskās tiesības un ir klajā pretrunā ar vienlīdzīgu iespēju principu.

3)	Padome 2004. gada 18. maijā (3) uzsvēra to, cik būtiska ir jauniešu loma, lai apkarotu rasismu, ksenofobiju un antisemītismu, kā arī ar to saistīto neiecietību un visa veida diskrimināciju, un jauniešu nozīmi kultūru daudzveidības, savstarpējas cieņas, tolerances un solidaritātes veicināšanā.

Eiropadome 2005. gada pavasara sammitā pieņēma Eiropas Jaunatnes paktu kā daļu no atjaunotās Lisabonas stratēģijas, kura mērķis ir ar horizontālu politisku centienu palīdzību veicināt jauniešu izglītību un apmācību, viņu mobilitāti, kā arī profesionālo integrāciju un līdzdalību sabiedrībā, un šajā sakarā pievērst īpašu uzmanību jauniešiem, kam ir mazāk iespēju.

5)	Eiropadome 2006. gada pavasara sammitā raksturoja sociālo kohēziju un vienlīdzīgas iespējas visiem kā pašu pamatu ekonomikas un nodarbinātības politikas reformām dalībvalstīs atbilstīgi Lisabonas procesa mērķiem un tā par prioritāriem uzskatīja pasākumus Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanai.

6)	Sociālā integrācija ir svarīga prioritāte programmā “Jaunatne darbībā” (4), un tāpēc ir izveidota stratēģija, lai sniegtu pieeju programmas darbībām, jo īpaši jauniešiem no mazāk priviliģētas izglītības, sociāli ekonomiskās, kultūras un ģeogrāfiskās vides, un jauniešiem invalīdiem.

Komentāros 2007. gada Eiropadomei Padome noteica četras galvenās prioritātes Eiropas Jaunatnes pakta turpmākai īstenošanai, proti: atbalsts jauniešiem pārejas posmos starp izglītību, apmācībām un darbu; vajadzība pēc individuāliem integrācijas veidiem; vajadzība pēc saskaņotām Pakta īstenošanas stratēģijām vietējā un reģionālā mērogā un jaunatnes jautājuma labāka iekļaušana vispārējā Lisabonas stratēģijas īstenošanā.

Eiropadome 2007. gada pavasarī aicināja Komisiju 2007. gada rudenī iesniegt starpposma ziņojumu saistībā ar tās priekšlikumu par Integrētajām pamatnostādnēm izaugsmei un nodarbinātībai (2008–2011). Tā aicināja izmantot pastiprinātu dzīves cikla pieeju darbam, lai uzlabotu pieeju darba tirgum. Dalībvalstis vienojās turpināt vairāk attīstīt politiku, kas veicina jauniešu — ietverot viņu pāreju no skolas uz profesionālo darbību — kā aktīvu tautsaimniecības un darba tirgus dalībnieku nozīmi, tiecoties pilnībā izmantot viņu potenciālu, lai dotu ieguldījumu mūsu sabiedrību saimnieciskā un sociālā izaugsmē.

9)	Strukturētā dialogā jaunieši un jaunatnes organizāciju pārstāvji 2007. gada aprīlī tikās Ķelnē prezidentvalsts Vācijas rīkotajā jaunatnes pasākumā un rīcības plānā apzināja vairākas politikas prioritātes un saistības, lai uzlabotu vienlīdzības iespējas un līdzdalību sabiedrībā.

ŅEM VĒRĀ, ka

vienlīdzīgas tiesības līdzdarboties sabiedrībā jāsaprot tā, ka visiem jauniešiem ir tiesības piekļūt kvalitatīvai izglītībai un apmācībām, mājokļiem, “labam darbam” un visām attiecīgām sociālā nodrošinājuma un/vai nodarbinātības sistēmas jomām atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksi saskaņā ar Kopienas tiesībām, kā arī piedalīties sociālās un politiskās diskusijās un lēmumu pieņemšanas procesos, kas uz tiem attiecas, kā arī dzīvot veselīgu un patstāvīgu dzīvi ar brīvo laiku, kurā īstenot savas intereses;

Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem mērķis ir informēt Eiropas Savienības iedzīvotājus par viņu tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi un sākt debates par sabiedrības un indivīdu ieguvumiem no dažādības. Lai ļautu jauniešiem īstenot savas tiesības, viņiem ir vajadzīga piemērota informācija un atbalsts viņu darbībai pret visa veida diskrimināciju. Šī informācija un atbalsts jauniešiem būtu jāsniedz ne tikai viņu ģimenēm, bet arī sabiedrībai kopumā, jo īpaši izglītības sistēmai, darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, NVO, plašsaziņas līdzekļiem, kā arī visu līmeņu pārvaldes struktūrām un valstu diskriminācijas novēršanas struktūrām;

dalībvalstu un Eiropas Savienības politikā ar mērķi uzlabot jauniešu sociālo un profesionālo integrāciju ir jāņem vērā īpaši lielais problēmu skaits nelabvēlīgos pilsētu un lauku apvidos un jāatzīst, ka ar jaunatni saistītai politikai ir jāuzstāj uz koncentrētām starpnozaru darbībām, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas jauniešiem, kas uzaug šādos apvidos;

4.	lai īstenotu iespēju vienlīdzību attiecībā uz jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai veicinātu viņu individuālā potenciāla attīstību un sabiedrībā pārvarētu stereotipus un aizspriedumus;

lai īstenotu politikas aspektus, kuros ir ievērota dažādu paaudžu vienlīdzība, ir jālikvidē strukturālas barjeras, kas apdraud jauniešu iespēju vienlīdzību un līdzdalību sabiedrībā. Tādējādi arī palīdz novērst jauniešu diskrimināciju ne tikai viņu vecuma dēļ, bet arī diskrimināciju vairāku iemeslu dēļ, kā tas bieži notiek;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU

1.	veicināt dažādu formu strukturētu dialogu ar jauniešiem un visos līmeņos ņemt vērā šā dialoga iznākumus;

uzlabot pasākumu saskaņotību, lai īstenotu Eiropas Jaunatnes paktu, kura mērķis ir nodrošināt jauniešu ilgtspējīgu integrāciju, kā arī nodrošināt to, ka šādi pasākumi tiešām sasniedz attiecīgo mērķauditoriju, jo īpaši jauniešus, kam ir mazāk iespēju, un ņem vērā viņu vajadzības, iepriekšējo pieredzi un motivāciju;

konsultējoties ar sociālajiem partneriem, mēģināt izstrādāt līdzsvarotu pieeju attiecībā uz jaunatni saistībā ar elastību un sociālo nodrošinājumu, veicināt pāreju no skolas uz profesionālo darbību, novērst bezdarbu un nedrošus darba apstākļus, kā arī palīdzēt saskaņot ģimenes dzīvi, privāto un profesionālo dzīvi;

uzsvērt jaunatnes politikas mērķus ar atklātās koordinācijas metodes palīdzību sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā un sniegt piemērotu ieguldījumu sociālās aizsardzības un nodarbinātības komitejas darbā, lai stiprinātu jaunatnes jautājumus un veicinātu jauniešu sociālo integrāciju, kā arī mazinātu nabadzības draudus;

uzsvērt to, cik būtiskas ir jaunatnes jomas atklātās koordinācijas metodes četras prioritātes — līdzdalība, informēšana, brīvprātīgās darbības un labāka jaunatnes izpratne un zināšanas par to — saistībā ar veiksmīgu integrācijas politiku, un pastiprināt atvērtās koordinācijas metodes ietekmi uz vienlīdzīgu iespēju un uzlabotas sociālās un profesionālās integrācijas politikas izstrādi;

uzlabot zināšanas par jaunu sieviešu un vīriešu dzīves kvalitāti Eiropā, jo īpaši par viņu dzīves un darba apstākļiem, attieksmi, vērtībām, bažām un iespējām labāk līdzdarboties sabiedrībā, izmantojot pastāvošo pētniecību, procedūras un datus, tostarp Septīto pētniecības pamatprogrammu, lai padarītu šādus datus un atklājumus vairāk izprotamus un salīdzināmus;

7.	pilnībā izmantot programmu “Jaunatne darbībā”, lai sniegtu daudzas plašas iespējas gūt neformālu un dzīves izglītību ar mērķi pēc iespējas daudziem jauniešiem dot iespēju apgūt prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas aktīvai pilsonībai un patstāvīgai un veselīgai dzīvei;

saskaņā ar Padomes 2006. gada 19. maija rezolūciju (5), paplašināt neformālās un dzīves izglītības iespējas, kā arī iespējas veikt brīvprātīgas darbības, un uzlabot gūto rezultātu un pieredzes atzīšanu; jo īpaši būtu jāstiprina iespējas gūt starpkultūru izglītību, tādējādi popularizējot tādas vērtības kā savstarpēja cieņa, dažādība, vienlīdzība, cilvēka cieņa un solidaritāte. Ņemot vērā šo mērķi, jaunieši būtu jāaicina piedalīties Eiropas Kultūru dialoga gada 2008 sagatavošanā un īstenošanā;

kopā ar jauniešu organizācijām, pašiem jauniešiem un citām jaunatnes politikā ieinteresētām personām meklēt veidus, kā panākt jauniešu aktīvāku dalību ar viņiem saistītās diskusijās un lēmumu pieņemšanas procesos, un, to darot, veicināt jaunas līdzdalības formas jauniešiem nelabvēlīgos pilsētu un lauku apvidos;

10.	diskriminācijas novēršanas politikā vairāk ņemt vērā jauniešiem būtiskos jautājumus un palīdzēt jauniešiem un jauniešu organizācijām apkarot diskrimināciju, nevienlīdzību, sociālo atstumtību un neiecietību;

11.	sekmēt sporta un kultūras sociālo dimensiju kā faktoru sociālajā integrācijā, lai apkarotu diskrimināciju un stiprinātu iecietību jauniešu vidū;

12.	izstrādājot ES stratēģiju par bērnu tiesībām, ņemt vērā visu jauniešu tiesības uz vienlīdzīgām iespējām un līdzdalību sabiedrībā;

13.	nodrošināt, lai pēc Eiropas gada par iespēju vienlīdzību 2007 un tā izvērtējumā visos līmeņos– Eiropas, valstu, reģionu un vietējā līmenī — ņemtu vērā jauniešus un jaunatnes politikas prioritāti;

AICINA KOMISIJU

1.	cenšoties panākt vienlīdzīgas iespējas un labāku profesionālo un sociālo integrāciju, turpināt attīstīt ciešu sadarbību starp attiecīgajiem tās dienestiem, lai pastiprinātu jaunatnes dimensiju sociālās integrācijas politikā un saistībā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai;

2.	iesniegt Padomei informāciju par Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanas analīzi, ko regulāri veic, izvērtējot valstu reformu programmas;

AICINA DALĪBVALSTIS

veicināt vietēju un/vai reģionālu stratēģiju izstrādi kā daļu no Eiropas Jaunatnes pakta turpmākas īstenošanas. Šajās stratēģijās būtu jāiekļauj visas ieinteresētās personas, sociālie partneri un paši jaunieši, un ar tām būtu jāpalīdz izveidot individuāla atbalsta pasākumus, lai sekmētu kvalificētus, viegli pieejamus padomdevēju un konsultantu pakalpojumus attiecībā uz pārejas posmiem starp izglītību, apmācībām un darbu un piemērotus apstākļus ģimenes, privātās un profesionālās dzīves saskaņošanu;

uzsvērt jauniešu intereses valsts reformu programmās un galvenajos politikas aspektos, kas ietekmē jauniešu dzīves kvalitāti, jo īpaši uzlabojot nozaru sadarbību starp jaunatnes politiku un citām attiecīgām politikas jomām (izglītību, ekonomiku un nodarbinātību, ģimenes, sociālo, veselības aizsardzības un sporta politiku, bērnu tiesību politiku, dzimumu vienlīdzības politiku, kultūras politiku, kā arī mājokļu un reģionu un vietēja līmeņa plānošanas politiku);

turpināt centienus vēl vairāk samazināt to jauniešu skaitu, kas priekšlaicīgi pamet skolu, piemērojot atbilstīgus stimulus un darbības, jo īpaši paredzot īpašus pasākumus, lai īstenotu pilnīgu to jauniešu līdzdalību izglītībā, kuriem ir mazāk iespēju, un uzlabojot izglītības un apmācību kvalitāti un pievilcību;

4.	izmantot Eiropas struktūrfondu, īpaši Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai izstrādātu un apstiprinātu pasākumus saskaņā ar Eiropas Jaunatnes paktu, lai varētu turpināt īstenot šo paktu, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī;

5.	atbilstoši strukturēta dialoga principam stiprināt vai paplašināt jauniešu līdzdalību sabiedriskās telpas plānošanas procedūrās nelabvēlīgos pilsētu vai lauku apvidos un, izmantojot atklātās koordinācijas metodi, izplatīt viņu novērojumus un pieredzi.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 771/2006/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko nosaka Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem (2007. g.) — Ceļā uz taisnīgu sabiedrību (OV L 146, 31.05.2006., 1. lpp.)

(2) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par jauniešu sociālo integrāciju (dok. 9601/04, 2004. gada 18. maijs)

(3) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Deklarācija par rasismu un neiecietību saistībā ar jauniešiem (dok. 9405/04, 2004. gada 28. maijs).

(4) OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.

(5) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcija par neformālās un dzīves izglītības nozīmes atzīšanu Eiropas jaunatnes jomā (OV C 168, 20.07.2006., 1. lpp.)

22.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/4

PADOMES IETEIKUMS

(2007. gada 6. decembris)

attiecībā uz Policijas un drošības iestāžu rokasgrāmatu par sadarbību lielu starptautiska mēroga pasākumu laikā

(2007/C 314/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Starptautisku pasākumu, piemēram, Eiropadomes sanāksmju, drošības rokasgrāmatu policijas iestādēm un dienestiem un Dalībvalstu sadarbības rokasgrāmatu, lai izvairītos no terora aktiem Olimpisko spēļu un citu līdzīgu sporta pasākumu laikā;

tā kā:

1)	Eiropas Savienības mērķis ir, inter alia, brīvības, drošības un tiesiskuma telpā sniegt pilsoņiem augstu drošuma līmeni, izvēršot dalībvalstu kopēju rīcību policijas sadarbības jomā.

2)	Dalībvalstīs bieži notiek lieli starptautiska mēroga pasākumi.

Dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, kas ir iesaistītas liela starptautiska mēroga pasākuma rīkošanā, jānodrošina pasākuma drošība, ņemot vērā gan sabiedriskās kārtības, gan terorisma apkarošanas aspektu. Atkarībā no pasākuma veida (politisks, sporta, sabiedrisks, kultūras vai cita veida pasākums) viens aspekts var būt svarīgāks par otru, un to var risināt citas iestādes, taču jāņem vērā abi minētie aspekti.

4)	Ir būtiski, lai kompetentām iestādēm būtu iespēja izmantot praktisku instrumentu, kurā sniegtas norādes un ierosmes, pamatojoties uz pieredzi un paraugpraksi, kas gūta no iepriekšējiem pasākumiem.

5)	Rokasgrāmata vajadzības gadījumā būtu jāpārskata un jāatjaunina saskaņā ar turpmāk gūtu pieredzi un paraugprakses turpmāko attīstību,

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM:

1)	pastiprināt sadarbību, jo īpaši praktisku sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu drošību lielu starptautiska mēroga pasākumu laikā, kurus rīko Eiropas Savienības dalībvalstīs;

2)	šajā sakarā nodrošināt, ka attiecīgām kompetentajām iestādēm dara pieejamu pielikumā pievienoto Policijas un drošības iestāžu rokasgrāmatu par sadarbību lielu starptautiska mēroga pasākumu laikā.

Briselē, 2007. gada 6. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Alberto COSTA

PIELIKUMS

POLICIJAS UN DROŠĪBAS IESTĀŽU ROKASGRĀMATA PAR SADARBĪBU LIELU STARPTAUTISKA MĒROGA PASĀKUMU LAIKĀ

IEVADS

I.1.

Mērķis

I.2.	Pamatprincipi

II.	INFORMĀCIJAS PĀRVALDE

II.1.

Kontaktpunkti

II.1.1.

Pastāvīgie kontaktpunkti

II.1.2.

Pasākumiem paredzēti kontaktpunkti

II.2.

Informācijas apmaiņa

II.3.

Draudu novērtējums un risku analīze

III.	PASĀKUMU PĀRVALDE

III.1.

Rīkotājdalībvalsts iesaistīto iestāžu un dienestu pienākumi

III.2.

Sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšana

III.2.1.

Sabiedriskā kārtība un drošība

III.2.2.

Noziedzīgu nodarījumu apkarošana

III.2.3.

Terorisma draudi

III.3.

OPERATĪVĀ SADARBĪBA AR CITĀM DALĪBVALSTĪM

III.3.1.

Pārrobežu sadarbība

III.3.2.

Operatīvs atbalsts

III.3.3.

Sadarbības koordinatori

III.3.4.

Novērotāji

III.3.5.

Finanšu nosacījumi un iekārtas

III.3.6.

Sakaru plāns

III.4.

Plašsaziņas līdzekļu stratēģija

III.5.

Norādījumi, apmācība un mācības

IV.	IZVĒRTĒJUMS

IV.1.

Pasākumu izvērtējums

IV.2.

Stratēģijas izvērtējums

A PIELIKUMS

Standarta veidlapa, lai pieprasītu sadarbības koordinatorus vai amatpersonas cita veida operatīvajam atbalstam

B PIELIKUMS

Riska analīze par iespējamiem demonstrantiem un citiem grupējumiem

C PIELIKUMS

Standarta veidlapa informācijas apmaiņai par personām, kas rada terorisma draudus

D PIELIKUMS

Standarta veidlapa informācijas apmaiņai par grupām, kas rada terorisma draudus

E PIELIKUMS

Atsauces dokumenti

F PIELIKUMS

Pastāvīgie kontaktpunkti, kas saistīti ar sabiedrisko drošību

I. IEVADS

I.1. Mērķis

Šīs rokasgrāmatas mērķis ir būt par praktisku instrumentu, lai sniegtu norādes un ierosmes Eiropas tiesībaizsardzības iestādēm, kuras uzņemas atbildību par drošību lielu starptautiska mēroga pasākumu laikā (piemēram, Olimpisko spēļu un citu lielu sporta pasākumu (1), kā arī lielu politisku sanāksmju, piemēram, G8 sammita laikā). Tālab šajā rokasgrāmatā izklāstītie principi būtu jāpiemēro vienīgi tad, kad tas ir vajadzīgi un lietderīgi, un tas būtu jāveic pilnīgā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tiem arī nebūtu jāskar noteikumi, kas izklāstīti divpusējos nolīgumos vai saprašanās memorandos.

Šī rokasgrāmata ir papildināms dokuments, ko groza un pielāgo saskaņā ar turpmāko pieredzi un paraugprakses attīstību (skatīt IV.2. Stratēģijas izvērtējums).

Šajā rokasgrāmatas redakcijā iekļauta Starptautisku pasākumu, piemēram, Eiropadomes sanāksmju, drošības rokasgrāmata policijas iestādēm un dienestiem un Dalībvalstu sadarbības rokasgrāmata, lai izvairītos no terora aktiem Olimpisko spēļu un citu līdzīgu sporta pasākumu laikā. Tiesībaizsardzības iestādēm, kas piedalās lielos starptautiskos pasākumos, jānodrošina pasākuma drošība, ņemot vērā gan sabiedriskās kārtības, gan terorisma apkarošanas aspektu. Atkarībā no pasākuma veida (politisks, sporta, sabiedrisks, kultūras vai cita veida pasākums) viens aspekts var būt svarīgāks par otru, un to var risināt citas iestādes, taču jāņem vērā abi minētie aspekti.

I.2. Pamatprincipi

Likumības un kārtības uzturēšanas pamatā būtu jābūt likumības, proporcionalitātes un mērenības principam, dodot priekšroku neuzbāzīgākai pieejai. Ja iespējams, būtu jāizvēlas sašaurināta policijas pieeja, kā pamatā ir dialogs, pārrunāta sabiedriskās telpas pārvaldība un partnerība.

Dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, kas atbild par drošību lielu starptautiska mēroga notikumu laikā, jo īpaši politisku pasākumu laikā, jācenšas nodrošināt, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju pilnībā ievēro cilvēktiesības, jo īpaši tiesības brīvi paust viedokli un miermīlīgi pulcēties. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jānovērš traucējumi, ko rada personas vai grupas, kuru mērķos vai rīcībā ietverta vardarbība vai citādas noziedzīgas darbības.

Lai gan par drošību galvenokārt atbild dalībvalsts, kura rīko pasākumu, tomēr, ņemot vērā to, ka pasākums ir starptautisks, pārējo dalībvalstu un Eiropas Savienības (ES) kompetento iestāžu pienākums ir atbalstīt un palīdzēt gādāt par drošību.

II. INFORMĀCIJAS PĀRVALDĪBA

II.1. Kontaktpunkti

II.1.1. Pastāvīgie kontaktpunkti

Saskaņā ar Padomes Vienoto rīcību 97/339/TI (1997. gada 26. maijs) par sadarbību sabiedriskās kārtības un drošības jomā (2) katrai dalībvalstij jāizveido vismaz viens pastāvīgs kontaktpunkts.

Kontaktinformācija un cita attiecīga informācija par pastāvīgiem kontaktpunktiem būtu jānodod Padomes Ģenerālsekretariātam (attiecībā uz PĢS adresi skatīt D pielikumu), lai to varētu izplatīt dalībvalstīm. Tādā pašā veidā būtu jāziņo arī par jebkurām būtiskām izmaiņām attiecībā uz dalībvalstu pastāvīgiem kontaktpunktiem.

Ikvienam kontaktpunktam būtu jāatbilst šādām prasībām:

—	jābūt pieejamam visu diennakti (ciktāl tas vajadzīgs pirms un pēc pasākuma, kā arī tā laikā),

—	tajā jābūt personālam, kas pietiekami labi pārvalda vismaz vienu citu ES iestāžu valodu,

—	tajā jābūt tādām sakaru līnijām un informācijas struktūrai, kas darbojas pastāvīgi, tostarp tālrunim, faksam un e-pastam, vajadzības gadījumā šifrējot, kā arī piekļuvei internetam,

—	tajā jābūt pietiekamai iespējai informācijas apmaiņas nolūkā veikt tulkojumus.

II.1.2. Pasākumiem paredzēti kontaktpunkti

Attiecībā uz visiem lieliem starptautiska mēroga pasākumiem ikvienai dalībvalstij būtu jāizveido viens vai vairāki pasākumiem paredzēti kontaktpunkti. Atkarībā no valsts tiesību aktiem vai struktūrām šie kontaktpunkti var būt pastāvīgie kontaktpunkti. Ikvienam pasākumiem paredzētam kontaktpunktam būtu jāatbilst iepriekšminētajiem standartiem.

Rīkotāja dalībvalsts sīkāk informē citu dalībvalstu pastāvīgos kontaktpunktus (skatīt F pielikumu) par pasākumiem paredzēto(-iem) kontaktpunktu(-iem). Pēc tam visas dalībvalstis informē rīkotāju dalībvalsti par savu(-iem) konkrētam pasākumam paredzēto(-iem) kontaktpunktu(-iem).

Pasākumiem paredzēta(-u) kontaktpunkta(-u) uzdevumi varētu ietvert:

—	sekmēt informācijas vākšanu un analīzi gan valsts mērogā, gan no citām dalībvalstīm, trešām valstīm, attiecīgām ES struktūrām un citiem informācijas avotiem,

—	sekmēt kvalitātes kontroli, kas saistīta ar formu un saturu,

—	sekmēt uzticamu un efektīvu sakaru līniju, vislabāk — drošu sakaru līniju, izveidi ar visiem nozīmīgiem dalībniekiem gan valsts, gan starptautiskā mērogā,

—	sekmēt informācijas apmaiņu, izmantojot pastāvošās drošās sakaru līnijas,

—	sekmēt informācijas apmaiņu, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm, trešām valstīm, attiecīgām ES struktūrām un citām starptautiskām iestādēm,

—	sekmēt apstrādātās informācijas izplatīšanu attiecīgiem drošības dienestiem, policijas iestādēm un citiem dienestiem, kā arī atbilstīgajiem rīkotājvalsts dienestiem, un — vajadzības gadījumā — citu dalībvalstu un attiecīgu ES struktūru iestādēm un dienestiem,

—	sekmēt to, lai rīkotājai dalībvalstij sniegtu draudu novērtējumu un risku analīzi par iespējamiem demonstrantiem un citiem grupējumiem,

—	sekmēt pasākuma novērošanu, izvērtēšanu un turpmākos pasākumus pēc tā.

II.2. Informācijas apmaiņa

Dalībvalstij būtu bez kavēšanās atbilstīgai citai dalībvalstij jāpārsūta informācija, ko tās valsts iestāde uzskata par būtisku citā dalībvalstī rīkota pasākuma drošībai. Pārsūtot informāciju, dalībvalstīm būtu jāapzinās savas saistības attiecībā uz informācijas konfidencialitāti.

Informācijas apmaiņa būtu jāveic, izmantojot pastāvošus sakaru kanālus un struktūras. Informācijas, tostarp personas datu, apmaiņa būtu jāveic, stingri ievērojot katrā gadījumā piemērojamu valsts un starptautisku tiesību aktu un līgumu noteikumus (3).

Tā būtu jāsekmē iesaistīto dalībvalstu kontaktpunktiem.

Ievāktā informācija pēc apstrādes būtu jāizplata attiecīgām iestādēm un dienestiem. Dažādu dalībvalstu kontaktpunkti var koordinēt un veidot sakarus starp dalībvalstu drošības birojiem, policijas iestādēm un dienestiem.

Rīkotājas dalībvalsts kontaktpunktam(-iem) būtu jāsekmē, lai kopā ar citām dalībvalstīm, trešām valstīm un attiecīgām ES struktūrām un citām starptautiskām organizācijām vāktu un analizētu attiecīgu informāciju, kā arī veiktu tās apmaiņu. Informācijā varētu, inter alia, ietvert:

—	informāciju un izlūkdatus, kas iegūti pirms pasākuma un varētu ietekmēt pasākuma gaitu vai vispārēju likumības un kārtības, un drošības uzturēšanu;

—	personas, kas iesaistītas teroristu organizācijās, teroristu darbībās vai citās lielās noziedzīgās darbībās, kuras varētu būt netieši saistītas ar terorismu;

—

pret amatpersonām (valstu un valdību vadītājiem, parlamenta deputātiem, citām īpaši svarīgām personām), sportistiem, apmeklētājiem/skatītājiem un norises vietām vērstu draudu līmeni. Papildus rīkotājai dalībvalstij, kura uzņemas galveno atbildību, pārējām dalībvalstīm atsevišķi būtu jāsniedz informācija par šādām personām;

—	citu informāciju par ES dalībvalstu vai trešo valstu mērķiem un interesēm rīkotājvalstī, lai veiktu to labāku aizsardzību;

—	informāciju un izlūkdatus par iespējamiem demonstrantiem un citiem grupējumiem;

—	pasākuma laikā iegūtu vai pieprasītu informāciju par personām, kuras tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tostarp šo personu vārdu, dzimšanas datumu, dzīvesvietu, līdzšinējās darbības, apcietināšanas apstākļus un/vai precīzu izdarītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu;

—	informāciju par attiecīgiem tiesību aktiem un policijas tiesībaizsardzības politiku (citās dalībvalstīs un trešās valstīs);

—	ziņojumus par atgadījumiem un izvērtējuma ziņojumus, kā arī komentārus par tiem.

II.3. Draudu novērtējums un risku analīze

No drošības viedokļa būtisks ir piemērots un savlaicīgs ar starptautisko pasākumu saistīto draudu novērtējums (saistībā ar terorismu, sabiedrisko kārtību, organizēto noziedzību un citiem draudiem). Papildus konkrētam attiecīgo draudu novērtējumam būtu jāveic analīze, kurā ietver ar drošību saistītas informācijas vākšanu, izvērtēšanu un izplatīšanu attiecībā uz konkrētu situāciju.

Papildus izlūkdatiem, kas pieejami rīkotājai dalībvalstij, analīzes pamatā ir citu dalībvalstu sniegtā informācija un izvērtējumi. Pēc iespējas agrākā posmā pirms starptautiska pasākuma ikvienam kontaktpunktam būtu jāsniedz pastāvīgu draudu novērtējums rīkotājas dalībvalsts kontaktpunktam, piemēram, par personām vai grupām, kas, iespējams, dosies uz pasākumu un kas varētu radīt draudus sabiedriskās kārtības un/vai drošības uzturēšanai (piemēram, jau zināmi iespējami demonstranti un citi grupējumi). Novērtējums būtu jāpārsūta rīkotājai dalībvalstij, kā arī citām iesaistītām valstīm t.i. tranzītvalstīm vai kaimiņvalstīm.

Šo analīzi var izstrādāt saskaņā ar B, C un D pielikumā izklāstīto pamatanalīzi. Rīkotājvalsts būtu attiecīgi jāinformē, ja šāda informācija nav pieejama. Dalībvalstīm tā pēc iespējas ātrāk ar piemērotiem līdzekļiem būtu jānosūta rīkotājai valstij, lietojot pastāvošās drošās sakaru līnijas.

Saskaņā ar savām pilnvarām un Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija) (4) Eiropols var sniegt attiecīgu informāciju un analīzes, kā arī, pamatojoties uz dalībvalstu ieguldījumu, izstrādāt vispārējus draudu novērtējumus. Šai informācijai būtu jābūt pieejamai pēc iespējas agrākā posmā. Rīkotāju dalībvalsti var attiecīgi informēt, ja šāda informācija nav pieejama.

Piemērotu, vajadzīgu un atbilstīgu drošības līdzekļu izvēles pamatā būtu jābūt draudu novērtējumam, kurā ietverts iespējamais apdraudējums un risku analīze.

Šā iemesla dēļ atbildīgajai rīkotājvalstij, ko vajadzības gadījumā atbalsta citas dalībvalstis un ES kompetentās iestādes, vēlākais, sešus mēnešus pirms attiecīgā pasākuma būtu jāizveido atjaunināts draudu novērtējums un risku analīze. Pasākumam tuvojoties, informācija būtu regulāri jāatjaunina. Pēdējo trīs mēnešu laikā pirms pasākuma analīze būtu jāpārsūta katru mēnesi un vajadzības gadījumā katru nedēļu pirms pasākuma. Iesaistītajām dalībvalstīm un struktūrām būtu jādalās ar šādiem novērtējumiem un analīzēm.

Pasākuma laikā katru dienu būtu jāizdod ziņojumi par situāciju. Minētajiem ziņojumiem vajadzētu būt balstītiem uz rīkotājvalsts, citu dalībvalstu un ES kompetento iestāžu sniegto informāciju. Iespējamā apdraudējuma līmeņa novērtējums būtu jāpamato, ņemot vērā jaunāko informāciju, ko iegūst, apmeklējot policiju vai pasākumam paredzētos kontaktpunktus. Informācijai būtu jābūt pēc iespējas plašākai, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

III. PASĀKUMU PĀRVALDĪBA

III.1. Rīkotājdalībvalsts iesaistīto iestāžu un dienestu pienākumi

Rīkotājas dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāizstrādā vispārējs operatīvais plāns, kas būtu par pamatu turpmākajiem sīki izstrādātiem plāniem. Iesaistītās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentām iestādēm būtu arī jāizveido plānu kopums, kurā būtu ietverts politikas līmenis (stratēģisks), kā arī vispārējais operatīvais līmenis (operatīvs) un faktiskais izvietošanas līmenis notikuma vietā (taktisks). Plānošanas procedūra būtu jāsāk pēc iespējas agrākā posmā.

Rīkotājai dalībvalstij pirms pasākuma būtu jānodrošina, lai visu iesaistīto iestāžu un dienestu uzdevumi būtu skaidri noteikti un lai visām iesaistītām pusēm paziņotu par to attiecīgiem pienākumiem.

Rīkotāja dalībvalsts varētu izveidot vispārēju sistēmu, lai atspoguļotu visus iesaistītos procesus un būtiskākos dalībniekus (t.i. sanāksmes organizēšanu, drošības sniegšanu, kārtības un likumības uzturēšanu, tieslietu dienestus, sociālos un profilakses dienestus, veselības aprūpes pakalpojumus, sabiedrisko transportu un citus ar infrastruktūru saistītus jautājumus). Šis projekts varētu būt lietderīgs līdzeklis, lai iztēlotos plānošanas sistēmu, kā arī lai nodrošinātu, ka ietver visus vajadzīgos procesus.

Varētu izveidot koordinācijas projekta grupu, kurā būtu visu iesaistīto iestāžu un dienestu pārstāvji. Grupai regulāri būtu jārīko sanāksmes pirms paša pasākuma, tā laikā un pēc pasākuma, lai nodrošinātu, ka lēmumus pieņem saskaņoti. Grupas galvenajam uzdevumam būtu jābūt nodrošināt efektīvas sakaru līnijas starp iestādēm un dienestiem.

Atbildīgajām iestādēm un dienestiem būtu jānodrošina materiāli, tehniski resursi un cilvēkresursi, kas vajadzīgi, lai veiktu uzticētos uzdevumus, sniedzot vajadzīgo efektivitāti, kvalitāti un ātrumu. Rīkotājām dalībvalstīm ļoti noderīgs līdzeklis būtu datubāze par visiem pieejamiem resursiem un attiecīgiem kontaktpunktiem.

Rīkotāju dalībvalstu policijas iestādēm būtu jānodrošina, ka ar pasākuma praktisko rīkotāju veic visas vajadzīgās vienošanās un pasākumus saistībā ar policijas darbu. Rīkotājam ir galvenā atbildība par pasākumu, un atkarībā no pasākuma veida būtu jāizveido izpildāmo prasību saraksts. Pasākumi varētu, inter alia, ietvert:

—	pasākuma norises vietas, kurās nebūtu jābūt sabiedriskās kārtības traucējumiem (sanāksmju telpas, viesnīcas);

—	piekļuves kontroli un, iespējams, perimetra apsardzi un atbildību par katru no šīm jomām;

—	drošības pasākumus, kas jāuzņemas rīkotājam, t.i. iekšēju video novērošanu;

—	pilnīgu un regulāri atjauninātu informācijas apmaiņu par delegātiem un citiem pasākuma dalībniekiem (vārds, amats, uzturēšanās ilgums, izmitināšanas vieta, transports utt.);

—	visus pasākumus saistībā ar īpaši svarīgām personām un viesnīcu drošību.

III.2. Sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšana

III.2.1. Sabiedriskā kārtība un drošība

Ievērojot I.2. sadaļā minētos pamatprincipus, rīkotājas dalībvalsts kompetentām iestādēm būtu jāizveido skaidra vispārēja politika attiecībā uz policijas pieeju starptautisku notikumu laikā. Vispārējā politikā var iekļaut šādas politikas:

—	policijas darbības raksturo miermīlīgu demonstrāciju aizsardzības nodrošināšana,

—	policijai ar dialoga un ticama gatavības stāvokļa palīdzību būtu jāpatur iniciatīva, tādējādi ierobežojot vai novēršot nekārtības vai lielākus traucējumus,

—	policijai pēc saviem ieskatiem vajadzības gadījumā būtu jādemonstrē zems policijas klātbūtnes līmenis un augsta iecietība saistībā ar miermīlīgu pulcēšanos un demonstrācijām,

—	apcietinājumi būtu jāveic, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem sāktu kriminālvajāšanu vai veiktu īslaicīgu aizturēšanu utt.,

—	policijas pūliņi kopumā būtu jākoncentrē uz grupējumiem, kas plāno vai izrāda vēlmi kūdīt uz nekārtībām,

—	visās attiecīgās jomās, piemēram, saistībā ar robežām, būtu jāveicina sadarbība ar citām dalībvalstīm, trešām valstīm, ES struktūrām un starptautiskām organizācijām.

Dalībvalstij, kas savā teritorijā rīko vairāk nekā vienu pasākumu, būtu jānodrošina, ka policijas tiesībaizsardzības politika attiecībā uz vairākiem pasākumiem ir cik vien iespējams saskaņota. Ja tas ir lietderīgi, politiku var saskaņot arī ar citām dalībvalstīm.

Rīkotājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm agrīnā posmā būtu jāsāk dialogs ar personām un grupām (tostarp aktīvistu grupām un demonstrantiem), vietējām iestādēm, attiecīgiem infrastruktūras dienestiem, vietējiem iedzīvotājiem un citiem nozīmīgiem dalībniekiem, lai nodrošinātu, ka pulcēšanos un likumīgas demonstrācijas veic miermīlīgi. Dialogs būtu jābalsta uz kopēju atbildību. To vajadzētu veikt agrīnā sagatavošanas stadijā un izmantot pirms un pēc pasākuma, kā arī tā laikā.

Konstruktīva un savstarpējas cieņas pilna tīkla izveide palīdzēs novērst iespējamas nekārtības, kā arī būt par starpniecības instrumentu problemātiskā situācijā.

Valsts līmenī būtu jāizveido dialoga veikšanas struktūras vai grupas un, sagatavojot un īstenojot uzdevumus, jāņem vērā dažādu dalībvalstu atšķirīgās kultūras (5).

Būtu jāizveido saziņas kanāli starp kompetentajām iestādēm un dažādām organizācijām, pilsoniskām apvienībām un demonstrantu pārstāvjiem. Demonstrāciju rīkotājus un iesaistītās puses var informēt par:

—	praktiskiem jautājumiem (piem., izmitināšanas vietu un apgādi),

—	attiecīgiem tiesību aktiem saistībā ar demonstrācijām, runas brīvību, pilsonisku nepaklausību utt.,

—	policijas tiesībaizsardzības politiku par jautājumiem, attiecībā uz kuriem ir izvēles tiesības, un norādījumiem attiecībā uz policijas spēka lietošanu,

—	policijas un citu attiecīgu iestāžu kontaktpunktiem.

Minētās informācijas izplatīšana dažādās valodās ir pasākums, kas jāapsver (piem., izmantojot bukletus, interneta vietnes). Attiecīgajos kontaktpunktos var sniegt informāciju ārvalstu viesiem.

III.2.2. Noziedzīgu nodarījumu risināšana

Dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem un noteikto politiku vajadzētu censties nodrošināt sistemātisku kriminālizmeklēšanas procesu attiecībā uz nodarījumiem, kas veikti saistībā ar vardarbīgām demonstrācijām vai citiem traucējumiem lielu pasākumu laikā.

Par visiem noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem ir pierādāms krimināls saturs, pilnīgā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem rīkotājvalstij vai citas valsts kompetentām tiesu iestādēm būtu jāveic kriminālvajāšana. Ja rīkotājā dalībvalstī nevar veikt tūlītējus tiesībaizsardzības pasākumus, citām dalībvalstīm būtu jāpieliek visas pūles, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ņemot vērā to rīcībā esošos pierādījumus, kā arī katra konkrētā gadījuma apstākļus, identificētu savus valstspiederīgos un veiktu to kriminālvajāšanu.

Rīkotājai dalībvalstij būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamus resursus noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai un apcietināšanai saistībā ar tiem, kā arī to, ka būtu pieejamas piemērotas telpas apcietinājumam un pirmstiesas aizturēšanai. Ir ieteicams paredzēt sliktāko gadījumu ar lielāku skaitu nodarījumu veicēju.

Tādējādi tiesībaizsardzības iestādēm būtu jābūt sagatavotām veikt lielāku darbu un tām ir jānodrošina attiecīgas jaudas, lai, piemēram:

—	ātri pieņemtu lēmumus par pirmstiesas aizturēšanu,

—	ātri pieņemtu lēmumus par izmeklēšanas pasākumiem, attiecībā uz kuriem ir vajadzīgs tiesas nolēmums,

—	izskatītu lielāku skaitu krimināllietu,

—	atbildētu uz citu dalībvalstu juridiskās informācijas pieprasījumiem.

III.2.3. Terorisma draudi

Tā kā ES un dažas tās dalībvalstis ir starptautiskās politikas būtiskas dalībnieces, ES un tās dalībvalstis var kļūt par politiski vai reliģiski motivētu starptautisku teroristu uzbrukumu mērķiem. Lielos pasākumos ES un tās dalībvalstīm var uzbrukt ne tikai starptautiski teroristi, bet ir iespējami arī ES un tās dalībvalstīs izvietotu teroristu grupu un organizāciju uzbrukumi.

Šādu teroristu uzbrukumu mērķis varētu būt pats pasākums, īpaši svarīgas personas, ES politiķi, dalībvalstu delegācijas vai publika, kas piedalās pasākumā. Noziegumu izdarītāju redzējumā ir svarīga starptautisku plašsaziņas līdzekļu klātbūtne pasākumā, jo tā ļauj iepazīstināt ar grupas vai organizācijas ideoloģiju.

Lai novērstu teroristu uzbrukumus, būtiska ir informācija un izlūkdati par teroristu grupām un organizācijām, un tiem būtu jābūt pieejamiem jebkurā laikā. Tādēļ ir svarīgi, lai rīkotāja dalībvalsts un tās tiesībaizsardzības iestādes veiktu vispārēju un ar notikumu saistītu informācijas un izlūkdatu apmaiņu. Tiesībaizsardzības iestādēm būtu jānolemj, kuras teroristu grupas, organizācijas un personas varētu būt saistītas ar notikumu, un tām saskaņā ar pasākumu būtu jāpārbauda pašu datubāzes. Turklāt visām pārējām dalībvalstīm būtu patstāvīgi jāsniedz atbilstīga informācija saistībā ar šīm grupām, organizācijām un personām.

Atbilstīgu, vajadzīgu un piemērotu drošības pasākumu izvēles pamatā būtu jābūt draudu novērtējumam un risku analīzei.

III.3. Operatīvā sadarbība ar citām dalībvalstīm

III.3.1. Pārrobežu sadarbība

Pārrobežu sadarbība būs vajadzīga, ja rīkotāja dalībvalsts un iesaistītās valstis īsteno elastīgu kopēju robežu režīmu, lai vairotu konkrētajai situācijai vai draudiem pielāgotus policijas pasākumus pierobežu apgabalos. Vajadzības gadījumā būtu jāveic kopīgas vai koordinētas preventīvas patrulēšanas un pārbaudes.

Dalībvalstīm, kuras piemēro attiecīgas Šengenas acquis daļas, Šengenas Robežu kodeksa 23. līdz 31. pants (6) par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām var būt noderīgs instruments, lai neļautu uz pasākuma vietu ceļot personām vai grupām, kas varētu radīt draudus sabiedriskās kārtības un/vai drošības uzturēšanai.

Tādēļ būtu jāsagatavo vajadzīgie līdzekļi, lai ātri un efektīvi īstenotu iespējamos izraidīšanas pasākumus.

III.3.2. Operatīvais atbalsts

Lai saņemtu operatīvu atbalstu, rīkotāja dalībvalsts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem (7) var lūgt citas dalībvalsts policijas vai izlūkdienesta amatpersonu norīkošanu attiecībā uz konkrētu pasākumu. Detalizēts operatīvā atbalsta lūgums, kurā jānorāda lūguma pamatojums, būtu jāiesniedz pēc iespējas agrāk. Tādēļ standarta veidlapa ir pievienota A pielikumā.

Atkarībā no pieprasītā atbalsta veida norīkotajai(-ām) amatpersonai(-ām) vajadzētu būt zināšanām un pieredzei, kas vajadzīgas, lai veiktu viņiem uzticētos uzdevumus.

Jebkāda veida operatīvais atbalsts, ko sniedz ārvalstu amatpersonas, būtu jāiekļauj rīkotājvalsts kompetento iestāžu operatīvajos plānos. Ārvalstu amatpersonas attiecīgi

—	cik vien iespējams, būtu jāiekļauj operatīvās informācijas struktūrā,

—	vienā no viņu darba valodām būtu jāinformē par operatīvajiem plāniem un attiecīgajiem pasākumiem, tostarp par norādījumiem attiecībā uz spēka izmantošanu u.c.,

—	tām būtu jādod iespēja pirms pasākuma iepazīties ar norises vietu un izvietotiem policijas spēkiem u.c.,

—	būtu jāpiedalās visās attiecīgajās informatīvās sanāksmēs (proti, tādās, kas attiecas uz viņu uzdevumu un ja šīs sanāksmes notiek valodā, kuru viņi saprot), un

—	vajadzības gadījumā būtu aktīvi jāiesaista policijas spēku izvēršanā uz vietas.

Rīkotājvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par ārvalstu amatpersonu fizisko drošību. Ārvalstu amatpersonām ir jārūpējas par to, lai viņu veiktās darbības neizraisītu nevajadzīgus konfliktus, bīstamas situācijas vai nepamatotu apdraudējumu.

Ja ārvalstu amatpersonas tiek iesaistītas spēku izvēršanā uz vietas, viņām vienmēr būtu jāgriežas pie rīkotājvalsts kompetento iestāžu darbiniekiem un parasti vajadzētu būt viņu uzraudzībā; šādiem darbiniekiem jābūt attiecīgi informētiem par operatīvo plānu, un jāprot sazināties valodā, kuru saprot ārvalstu amatpersonas. Sakaru līnijām starp ārvalstu amatpersonām, rīkotājvalsts kontaktpunktiem, izvērsto policijas spēku vadību un citiem nozīmīgiem dalībniekiem pasākuma laikā un — vajadzīgajā apmērā — arī pirms un pēc pasākuma būtu jābūt efektīvām un jādarbojas netraucēti.

III.3.3. Sadarbības koordinatori (8)

Pēc rīkotājas dalībvalsts lūguma visas dalībvalstis vai ES/citas kompetentas organizācijas attiecīgā gadījumā var iecelt sadarbības koordinatorus. Lūgums norīkot sadarbības koordinatorus būtu jāiesniedz pēc iespējas agrāk un ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms pasākuma. Tādēļ standarta veidlapa ir pievienota A pielikumā.

Ieinteresētās dalībvalstis var prasīt ielūgumu, lai uz rīkotāju dalībvalsti nosūtītu sadarbības koordinatoru.

Sadarbības koordinatoru apmaiņu var veikt saskaņā ar divpusējiem pasākumiem, par kuriem vienojusies rīkotāja dalībvalsts un cita iesaistītā dalībvalsts.

Sadarbības koordinators būtu jānorīko ne vēlāk kā divas nedēļas pirms pasākuma, un šajā brīdī sadarbībai vajadzētu sākties. Ciešā sadarbībā ar citām dalībvalstīm rīkotājai dalībvalstij būtu jālemj par sadarbības koordinatoru norīkošanu un uzdevumiem, izmantojot attiecīgos kontaktpunktus.

Sadarbības koordinatoru saskaņā ar viņa prasmēm var norīkot uz (jebkuru) rīkotājas dalībvalsts kontaktpunktu, kur viņš veiktu saziņu ar piederības valsti; šajā gadījumā rīkotājai dalībvalstij būtu jānodrošina vajadzīgie sakaru līdzekļi.

Sadarbības koordinatoriem būtu jāveic padomdevēju un palīgu pienākumi. Ārvalstu sadarbības koordinatoriem būtu jābūt neapbruņotiem, un viņiem rīkotājvalstī nevajadzētu būt nekādām oficiālām policijas pilnvarām (9). Atkarībā no konkrētā uzdevuma sadarbības koordinatoriem būtu jābūt attiecīgai pieredzei kārtības un likumības uzturēšanā vai terorisma apkarošanas jomā, un jo īpaši viņiem būtu jābūt:

—	ļoti labām zināšanām par savas valsts organizāciju un iestādēm;

—	pieredzei sabiedriskās kārtības un likumības uzturēšanā nozīmīgos pasākumos;

—	piekļuvei jebkādiem noderīgiem policijas vai citiem atbilstīgiem informācijas avotiem piederības valstī, tostarp informācijai par ekstrēmistu grupējumiem vai citiem attiecīgiem grupējumiem;

—	spējām valsts līmenī organizēt darbu izlūkošanas jomā pirms pasākuma un tā norises laikā, kā arī analizēt attiecīgo informāciju;

—	labām praktiskām zināšanām valodā(-s), ko kā darba valodu(-as) izvēlējusies rīkotāja dalībvalsts.

Sadarbības koordinatoriem pēc ierašanās nekavējoties būtu jāpiesakās attiecīgajā kontaktpunktā, lai noskaidrotu paredzētos uzdevumus un pilnvaras. Rīkotāja dalībvalsts organizē šo akreditācijas procesu.

III.3.4. Novērotāji

Dalībvalstis ar rīkotājas dalībvalsts piekrišanu var norīkot novērotājus, lai uzkrātu tādu pieredzi par drošību un likumības un kārtības uzturēšanu starptautiskos pasākumos, ko tās varētu izmantot turpmākos pasākumos savās valstīs. Ja tiek lūgts, novērotājs var sniegt ieguldījumu izvērtējumā, ko veic rīkotāja dalībvalsts.

Tiktāl, ciktāl iespējams, novērotājiem būtu jāļauj piedalīties plānošanas, informatīvās un koordinācijas sanāksmēs, operatīvā izvēršanā un citās darbībās, lai viņi no vizītes iegūtu pēc iespējas vairāk. Novērotājiem tūlīt pēc ierašanās būtu jāpiesakās tiem paredzētajā kontaktpunktā. Rīkotāja dalībvalsts organizē akreditācijas procesu.

III.3.5. Finanšu nosacījumi un iekārtas

Ielūgtās ārvalstu amatpersonas apmešanās un iztikas līdzekļu izmaksas parasti būtu jāsedz rīkotājai dalībvalstij. Ceļa izmaksas parasti sedz piederības valsts.

Visas izmaksas, kas attiecas uz novērotājiem, kurus norīko uz rīkotāju dalībvalsti, būtu jāsedz nosūtītājvalstij. Ja iespējams, rīkotāja dalībvalsts varētu novērotājiem nodrošināt vajadzīgos sakaru līdzekļus un citas iekārtas.

Rīkotāja dalībvalsts ar citām dalībvalstīm var vienoties par atbalstu — ja iespējams, panākot divpusēju/daudzpusēju vienošanos — attiecībā uz pagaidu nodrošināšanu ar iekārtām vai citiem resursiem.

III.3.6. Sakaru plāns

Izmantojot sīku sakaru plānu, būtu jānodrošina piemērota informācijas plūsma starp policijas iestādēm un citiem dienestiem. Visām rīkotājas dalībvalsts iesaistītajām pusēm būtu jāizstrādā kopīga sakaru stratēģija, lai izvairītos no informācijas dublēšanās un nepilnīgas informācijas izplatīšanas.

Lai izvairītos no zināšanu (piem., valodas) trūkuma sakaru plānā būtu jāiekļauj sadarbības koordinatori vai citi darbinieki.

Sakaru plānā būtu jāiekļauj arī citi spēki (piem., ugunsdzēsēju komandas, glābšanas dienesti).

III.4. Plašsaziņas līdzekļu stratēģija

Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu plašsaziņas līdzekļu sniegtu informāciju par starptautiskiem pasākumiem, iepriekš būtu jāizstrādā stratēģija attiecībām ar plašsaziņas līdzekļiem, un to piemēro pirms un pēc pasākuma, kā arī pasākuma laikā.

Plašsaziņas līdzekļiem būtu jāpiešķir lielākā iespējamā informācijas sniegšanas brīvība, tādējādi saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju ievērojot tiesības brīvi paust viedokli. Plašsaziņas līdzekļu stratēģijā būtu jāparedz atklātība un pārskatāmība.

Lai nodrošinātu koordinētu informācijas sniegšanu, attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem ir ieteicams noteikt tikai vienu kontaktpunktu. Ļoti laicīgi pirms pasākuma rīkotājai dalībvalstij būtu jāizstrādā vispārēja plašsaziņas līdzekļu stratēģija, ar kuru, inter alia, iekļauj:

—	tādu plašsaziņas līdzekļu kontaktpunktu izraudzīšanos, kuri nodrošinās plašsaziņas līdzekļu un attiecīgo pārstāvju tiešus kontaktus;

—	katra pārstāvja kompetences jomas noteikšanu; un

—	informāciju sabiedrībai par pasākumiem, ko policija veiks traucējumu gadījumā.

III.5. Norādījumi, apmācība un mācības

Eiropas norādījumu, apmācības un mācību (ITE) programmas pamatā ir starptautiskas stratēģiskas vienošanās un kopīgi izstrādātas procedūras un darba metodes. Piedaloties ITE darbībās, amatpersonas, grupas, organizācijas un valstis var sagatavoties tādiem pasākumiem kā tiem, kas aprakstīti šajā rokasgrāmatā (10).

Šajā rokasgrāmatā noteiktajos lielajos pasākumos ir ietverti starptautiski un pārrobežu aspekti un tajos vajadzīga:

—	informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par pasākumu (informācijas pārvaldība);

—	zināšanas par policijas organizēšanu rīkotājā dalībvalstī;

—	pieredzes gūšana attiecībā uz lieliem pasākumiem un šādi gūtas informācijas apmaiņa; semināri par gūtajām mācībām un konkrētu gadījumu izpēte.

Minētos aspektus var izmantot kā ieguldījumu, lai šo rokasgrāmatu turpinātu atjaunināt un uzlabot.

Eiropas Policijas koledžai (CEPOL) ir nozīme ITE plānošanā, izstrādē un izmantošanā. ITE darbības pēc iespējas būtu jāietver esošajos CEPOL procesos un produktos.

IV. IZVĒRTĒJUMS

IV.1. Ar pasākumu saistīts izvērtējums

Rīkotājai dalībvalstij būtu jāierosina veikt izvērtējumu par drošības darbībām, kas veiktas attiecīgā pasākuma laikā, un citiem atbilstīgiem faktoriem. Visus nozīmīgos darbiniekus vajadzētu aicināt piedalīties izvērtējuma sagatavošanā, kam būtu jābalstās uz pasākuma iepriekšējo plānošanu. Izvērtēšanas laikā rīkotāja dalībvalsts var izmantot citu dalībvalstu veiktus izvērtējumus, taču tas būtu iepriekš jānorunā.

Cik vien iespējams drīz pēc pasākuma beigām rīkotājai dalībvalstij būtu jāizveido izvērtējuma ziņojums. Ja ir notikuši kādi incidenti, izvērtējuma ziņojumā būtu jāiekļauj arī ziņojums par incidentiem.

Pēc pasākuma būtu jāorganizē pārskata sanāksme un jāizstrādā vispārējs izvērtējuma ziņojums par attiecīgiem drošības aspektiem. Ziņojumā būtu īpaši jāmin sabiedriskās kārtības traucējumi (vai arī fakts, ka tādu nebija), teroristu draudi un incidenti, noziedzīgi nodarījumi, iesaistītās grupas un gūtā mācība.

Ziņojumam un/vai gūtajai mācībai būt jāveido ITE procesa pamats (skatīt III.5.). CEPOL būtu jānodrošina ITE programmā gūtu starptautisku mācību īstenošana. Katra dalībvalsts ir atbildīga par to īstenošanu valsts mērogā. CEPOL ziņojumu izplatīs valstu policijas akadēmijām.

Ar pasākumiem paredzēta(-u) kontaktpunkta(-u) palīdzību ziņojums būtu jānosūta attiecīgām ES struktūrām un citām iesaistītām vai ieinteresētām valstīm vai struktūrām, lai nodrošinātu to, ka gūtā pieredze vai ieteikumi būtu pieejami nākamiem liela starptautiska mēroga pasākuma organizētājiem.

IV.2. Stratēģisks izvērtējums

Lai veiktu pieredzes un paraugprakses apmaiņu, vajadzības gadījumā atbilstīgai Padomes darba grupai būtu jārīko ekspertu sanāksme.

Dalībniekiem būtu jābūt augstāka līmeņa policijas amatpersonām, kuriem ir pieredze sabiedriskās kārtības uzturēšanā lielu starptautiska mēroga pasākumu laikā. Vienam no ekspertu sanāksmē apspriežamajiem tematiem būtu jābūt šīs rokasgrāmatas turpmākai izstrādei un pielāgošanai, ņemot vērā nesenos pasākumos gūto pieredzi.

A PIELIKUMS

STANDARTA VEIDLAPA, LAI PIEPRASĪTU SADARBĪBAS KOORDINATORUS VAI AMATPERSONAS CITA VEIDA OPERATĪVAJAM ATBALSTAM

1.	Pieprasītā atbalsta veids (sadarbības koordinators, īpašais uzraudzītājs, starpnieks vai cits)

2.	Pasākums(-i)

Laikposms

Vieta

5.	Uzdevumu apraksts (pēc iespējas sīkāk)

6.	Valodu zināšanas (pasākuma darba valodas)

7.	Citas īpašas iemaņas (informētība par konkrētām grupām, starpnieka pieredze u.c.)

Uzdevumi, kas jāsagatavo pirms ierašanās:

—	sakari ar piederības valsti,

—	īpaša veida informācijas apkopošana,

—	citi uzdevumi.

9.	Sakaru līdzekļi (mobilie tālruņi, internets)

10.	Cita veida vajadzīgās iekārtas

11.	Lūdzu atbildēt līdz:

B PIELIKUMS

RISKA ANALĪZE PAR IESPĒJAMIEM DEMONSTRANTIEM UN CITIEM GRUPĒJUMIEM

1.	Grupas nosaukums, kas ir pazīstama un droši vien rīkos demonstrācijas vai citādā veidā iespaidos pasākuma norisi

2.	Locekļu sastāvs un skaits

3.	Īpašas pazīmes (apģērbs, logotipi, karogi, lozungi vai citas ārējas pazīmes)

4.	Grupas veids (vardarbīga — vai iespējami traucējumi?)

5.	Demonstrāciju metodes un/vai aktīvistu metodes

Grupas iekšējā organizācija un darbība:

—

vadība,

—	sakaru līdzekļi,

—	cita informācija attiecībā uz struktūru.

7.	Saiknes ar citām grupām (valsts vai starptautiskām)

Locekļi, kas agrāk ir bijuši iesaistīti atbilstīgos incidentos:

—	incidenta veids,

—	vieta (valsts),

—	individuāli vai grupā,

—	sodāmība saistībā ar iepriekšminēto saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Izturēšanās:

—	pret policijas dienestiem un darbībām,

—	pret vietējiem iedzīvotājiem,

—	ieroču lietošana,

—	alkohola vai narkotiku lietošana,

—	masku nēsāšana,

—	izturēšanās dažāda veida pasākumos.

10.	Saiknes ar un attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem (plašsaziņas līdzekļu stratēģija, pārstāvji u.c.)

11.	Interneta vietnes, ziņojumu dēļi u.c.

12.	Brauciena maršruta izvēle

13.	Transportlīdzekļi

14.	Apmešanās vietas izvēle

15.	Uzturēšanās ilgums

16.	Informācija, ko sniedz sadarbības koordinatori no trešām valstīm, par iespējamiem demonstrantiem vai aktīvistiem no šīm valstīm

17.	Cita būtiska informācija

18.	Informācijas avoti un analīze par sniegtās informācijas pareizību un ticamību

C PIELIKUMS

D PIELIKUMS

E PIELIKUMS

ATSAUCES DOKUMENTI

—	Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) (OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.);

—	Padomes Vienotā rīcība 97/339/TI (1997. gada 26. maijs) par sadarbību sabiedriskās kārtības un drošības jomā (OV L 147, 5.6.1997., 1. lpp.);

—	Protokols, ar ko Šengenas acquis iekļauj Eiropas Savienības sistēmā (OV C 340, 10.11.1997., 93. lpp.);

—	Nicas līgums, Deklarācija par Eiropadomes sanāksmju vietu (OV C 80, 10.3.2001., 85. lpp.);

—	Padomes Lēmums 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.);

—

Padomes 2006. gada 4. decembra Rezolūcija par atjauninātu rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi policijas starptautiskai sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts (OV C 322, 29.12.2006., 1. lpp.);

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.);

—	Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes 2004. gada 8. jūnija Līgums par policijas pārrobežu iesaistīšanos;

—

Konvencija starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti un Austrijas Republiku par pārrobežu sadarbības stiprināšanu, jo īpaši lai apkarotu terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālu migrāciju (Prīmes līgums) (Padomes dokuments ar numuru 16382/06);

—	Konfliktu pārvaldības rokasgrāmata (Padomes dokuments ar numuru 7047/01);

—	Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 2001. gada 13. jūlija Secinājumi par drošību Eiropadomes sanāksmēs un citos līdzīgos pasākumos (Padomes dokuments ar numuru 10916/01);

—	Kontrolsaraksts, kurā iekļauti iespējami pasākumi Eiropadomes sanāksmēs un citos līdzīgos pasākumos (Padomes dokuments ar numuru 11572/01);

—	Stratēģiska informācija attiecībā uz Eiropadomes sanāksmēm un citiem līdzīgiem pasākumiem — Risku analīze (Padomes dokuments ar numuru 11694/01);

—	Darba apakšgrupas EUCPN JAI 82 2001. gada 27. novembra secinājumi (Padomes dokuments ar numuru 14917/01);

—	Starptautisku pasākumu, piemēram, Eiropadomes sanāksmju, drošības rokasgrāmata policijas iestādēm un dienestiem (Padomes dokuments ar numuru 12637/02);

—	Drošība Eiropadomes sanāksmēs un citos līdzīgos pasākumos — starptautiskā sadarbība Lākenas Eiropadomē (Padomes dokuments ar numuru 9029/02);

—	Drošības rokasgrāmata Eiropadomes sanāksmēm un citiem līdzīgiem pasākumiem (Padomes dokuments ar numuru 9069/02);

—	Drošība Eiropadomes sanāksmēs (Padomes dokuments ar numuru 11836/02);

—	Dalībvalstu sadarbības rokasgrāmata, lai izvairītos no terora aktiem Olimpisko spēļu un citu līdzīgu sporta pasākumu laikā (Padomes dokuments ar numuru 5744/04);

—	Eiropas Savienības pretterorisma stratēģija (Padomes dokuments ar numuru 14469/05);

—	Eiropola atbalsts dalībvalstīm — Lieli starptautiski sporta pasākumi (Eiropola lieta ar numuru 2570-50rl).

F PIELIKUMS

PASTĀVĪGIE KONTAKTPUNKTI, KAS SAISTĪTI AR SABIEDRISKO DROŠĪBU

(Vienotās rīcības 97/339/TI 3. panta b) punkts).

Datu precizējumi būtu jāsūta pcwp@consilium.europa.eu

Dienests

Adrese

Tālrunis

Fakss

E-pasts

Federal Police PCN/DAO

Fritz Toussaint 47

B-1050 Brussels

(32-2) 642 63 80

(32-2) 646 49 40

dga-dao@skynet.be

Ministry of the Interior, Crisis Centre

Hertogstraat 53

B-1000 Brussels

(32-2) 506 47 11

(32-2) 506 47 09

Directorate for International Operational Police Cooperation

Ministry of the Interior

(359) 22 82 28 34

(359) 29 80 40 47

NCB@mvr.bg

Police Presidium of the Czech Republic

International Police Co-operation Division

Strojnická 27

PO Box 62/MPS

CZ-Praha 7

(420) 974 83 42 10

(420) 974 83 47 16

sirene@mvcr.cz

Danish National Police

Polititorvet 14

DK-1780 København V

(45) 33 14 88 88

(45) 33 32 27 71

NEC@politi.dk

Bundeskriminalamt

Thaerstr. 11

D-65193 Wiesbaden

(49) 61 15 51 31 01

(49) 61 15 51 2141

@bka.bund.de

Bundesministerium des Innern

Lagezentrum

Alt-Moabit 101

D-10559 Berlin

(49) 301 86 81 10 77

(49) 301 86 81 2926

poststelle@bmi.bund.de

Central Law Enforcement Police

Ädala 4E

EE-10614 Tallinn

(372) 612 39 00

(372) 612 39 90

julgestuspolitsei@jp.pol.ee

Ministry of Public Order

International Police Cooperation Division

Kanellopoulou 4

GR-10177 Athens

(30) 210 69 77 56 23

(30) 21 06 92 40 06

registry@ipcd.gr

Dirección general de la policía, Comisaría general de seguridad ciudadana, Centro nacional de coordinación

C/Francos Rodríguez 104

E-28039 Madrid

(34) 913 22 71 90

(34) 913 22 71 88

cgsc.cgeneral@policia.es

Ministère de l'intérieur

Direction Générale de la Police Nationale

Cabinet «Ordre Public»

11 rue des Saussaies

F-75008 Paris

(33) 140 07 22 84

(33) 140 07 64 99

Office of Liaison and Protection Section,

An Garda Siochána

Dublin 8

Ireland

(353) 16 66 28 42

(353) 16 66 17 33

gdalp@iol.ie

Ministero dell'interno

Dipartimento della Pubblica Sicurezza

Ufficio Ordine Publico

Piazza del Viminale 1

I-00184 Roma

(39) 06 46 52 13 09

(39) 06 46 52 13 15

(39) 06 46 53 61 17

cnims@interno.it

Ministry of Justice and Public Order

Police Headquarters

—	European Union and International Police Cooperation Directorate

CY-Nicosia, 1478

(357) 22 80 89 98 (24h)

357) 22 80 80 80 (24h)

(357) 22 30 51 15

(357) 22 80 86 05 (24h)

euipcd@police.gov.cy

—	Operations Office of the Cyprus Police Headquarters

(357) 22 80 80 78

(357) 99 21 94 55

(357) 22 80 85 94

operations.office@police.gov.cy

Operative Control Bureau of Public Security Department

Central Public Order Police Department

State Police

Brīvības iela 61

LV-1010 Riga

(371) 707 54 30

(371) 707 53 10

(371) 727 63 80

armands.virsis@vp.gov.lv

vpdd@vp.gov.lv

Lithuanian Criminal Police Bureau

International Liaison Office

Liepyno 7

LT-08105 Vilnius

(370-5) 271 99 00

(370-5) 271 99 24

office@ilnb.lt

Direction Générale de la Police Grand-Ducale

Direction des Opérations

Centre d'Intervention National

L-2957 Luxembourg

(352) 49 97 23 46

(352) 49 97 23 98

cin@police.etat.lu

International Law Enforcement Cooperation Centre

National Police

Teve utca 4-6

H-1139 Budapest

(36-1) 443 55 57

(36-1) 443 58 15

intercom@orfk.police.hu

Malta Police Force

Police General Headquarters

M-Floriana

(356) 21 22 40 01

(356) 21 25 21 11

(356) 21 23 54 67

(356) 21 24 77 94

cmru.police@gov.mt

Ministry of the Interior and Kingdom Relations, National Crisis Centre

PO Box 20011

2500 EA The Hague

The Netherlands

(31) 704 26 50 00

(31) 704 26 51 51

(31) 703 61 44 64

ncc@crisis.minbzk.nl (24h) (NL/EN)

Federal Ministry of the Interior

Directorate General for Public Safety

Operations and Crisis Coordination Centre

Minoritenplatz 9

A-1014 Wien

(43) 15 31 2 6 32 00

(43) 15 31 2 6 37 70 (24h)

(43) 15 31 2 6 31 20 (24h)

(43) 15 31 26 10 86 12 (e-fax, 24h)

ekc@bmi.gv.at (24h)

General Headquarters of Police

Crises Management and Anti Terrorism Bureau

ul. Puławska 148/150

PL-02-624 Warszawa

(48-22) 601 36 40

(48-66) 763 13 25

(48-22) 601 32 37

ncbwarsaw@policja.gov.pl

contact point concerning counter-terrorism

Division on Combating Terrorist Acts

Central Bureau of Investigation

National Police Headquarters

(48-22) 601 32 75

(48-22) 601 42 93

counterterror@policja.gov.pl

Ministério da Administração Interna

Gabinete Coordenador de Segurança

Av. D. Carlos I- 7o

P-1249-104 Lisboa

(351) 213 23 64 09

(351) 213 23 64 25

gsc@sg.mai.gov.pt

International Police Cooperation Centre (IPCC)

Calea 13 Septembrie 1-5

RO-Bucharest

(40) 213 16 07 32

(40) 213 12 36 00

ccpi@mai.gov.ro

Operational Anti-Terrorist

Coordination Centre (Romanian Information Service)

Bulevardul Libertatii 14-16

RO-Bucharest

(40) 214 02 35 98

(40) 213 45 10 66

ipct@dcti.ro

International Police Cooperation Sector in Criminal Police Directorate

Štefanova 2

SLO-1000 Ljubljana

(386) 14 72 47 80

(386) 12 51 75 16

interpol.ljubljana@policija.si

Prezídium Policajného zboru

Úrad medzinárodnej policajnej spolupráce

Pribinova 2

SK-812 72 Bratislava

(421) 961 05 64 50

(421) 961 05 64 59

spocumps@minv.sk

Helsinki Police Department

Operational Command Centre

Pasilanraitio 13

FI-00240 Helsinki

(358-9) 189 40 02

(358-9) 189 28 21

johtokeskus@helsinki.poliisi.fi

National Criminal Police, International Police Cooperation Division (IPO)

POB 12256

S-10226 Stockholm

(46) 84 01 37 00

(46) 86 51 42 03

ipo.rkp@polisen.se

Home Office

Public Order Unit

2 Marsham Street

London SW1P 4DF

POB 8000

London SE 11 5EN

United Kingdom

(44) 20 70 35 35 09

(44) 20 70 35 18 10

Christian.Papaleontiou@homeoffice.gsi.gov.uk

David.Bohannan@homeoffice.gsi.gov.uk

Serious Organised Crime Agency International Crime

(44) 20 73 28 81 15

(44) 20 73 28 81 12

london@soca.x.gsi.gov.uk

(1) Ieteikumi policijas starptautiskai sadarbībai saistībā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām ir izklāstīti atsevišķā rokasgrāmatā: Padomes Rezolūcija par atjauninātu rokasgrāmatu, kurā ietverti ieteikumi policijas starptautiskai sadarbībai un pasākumiem, kas paredzēti vardarbības un nekārtību novēršanai un apkarošanai sakarā ar starptautiska mēroga futbola sacensībām, kurās iesaistīta vismaz viena dalībvalsts (OV C 322, 29.12.2006., 1. lpp.)

(2) OV L 147, 5.6.1997., 1. lpp.

(3) 46. pants Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1995. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas Konvencija) (OV L 239, 22. 9.2000., 19. lpp.) un 26. pants Konvencijā starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti un Austrijas Republiku par pārrobežu sadarbības stiprināšanu, jo īpaši lai apkarotu terorismu, pārrobežu noziedzību un nelegālu migrāciju (Prīmes līgums).

(4) OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.

(5) Elementi uzskaitīti darba apakšgrupas EUCPN JAI 82 2001. gada 27. novembra secinājumu 3. lappusē.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

(7) Tostarp Prīmes līguma 26. pantu.

(8) TI Padomes 2001. gada 13. jūlija secinājumi par drošību Eiropadomes sanāksmēs un citos līdzīgos pasākumos (10916/01 JAI 82, II punkts, 1c) apakšpunkts).

(9) Vienotās rīcības 97/339/TI 2. pants.

(10) Atbildība par ITE darbībām ir dalībvalstij, kurā rīko pasākumu. Tas nozīmē, ka pašas dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka ITE darbības efektīvi pārvalda, un tādēļ šajā rokasgrāmatā šajā sakarā nav sniegta papildu palīdzība vai norādes.

22.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/24

Padomē sanākušo Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi (2007. gada 25. maijs) par Eiropas sadarbības nākotnes izredzēm jaunatnes politikas jomā

(2007/C 314/07)

Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji,

ŅEMOT VĒRĀ

1)	Padomes lūgumu (1) 2009. gadā izvērtēt vispārējo sistēmu Eiropas sadarbībai jaunatnes lietās, par ko vienošanās panākta 2002. gadā;

pirmo viedokļu apmaiņu par Eiropas jaunatnes politikas nākotnes izredzēm, kura notika Izglītības, jaunatnes un kultūras padomes 2007. gada 16. februāra sanāksmē, pamatojoties uz prezidentvalstu — Vācijas, Portugāles un Slovēnijas — sagatavoto kopējo diskusiju dokumentu un paredzot sadarbības sistēmas izvērtējumu;

3)	Eiropas Komisijas politikas padomdevēju biroja (2) darbu, uzsverot to, cik svarīgs ir ieguldījums jauniešu labklājībā, veselības aizsardzībā, izglītībā, viņu integrācijā darba tirgū un aktīvā pilsoniskumā;

Eiropas Komisijas 2007. gada pavasara Eiropadomei sniegto starpposma ziņojumu ar nosaukumu “Sociālās realitātes analīze” (3), kurā izcelts jautājums par taisnīgumu paaudžu savstarpējās attiecībās globalizācijas un demogrāfisku pārmaiņu apstākļos un kas paver ceļu atklātām debatēm par sociāliem jautājumiem un pārbaudījumiem, kuri tāpat būtiski ietekmēs Eiropas jauniešu sociālo stāvokli;

5)	Padomes lūgumu (4) veicināt strukturētu dialogu ar jauniešiem, lai visos līmeņos izvērstu jauniešu un jauniešu organizāciju iesaisti to politikas jomu veidošanā un īstenošanā, kuras viņus iespaido, un tādējādi sekmējot viņos aktīvu pilsoniskumu;

6)	2005. gada pavasara Eiropadomē apstiprināto Eiropas Jaunatnes paktu, kurā apzinātas tās prioritārās rīcības jomas, kurās būtu vajadzīga lielāka jauniešu un visu attiecīgo jaunatnes politikas dalībnieku iesaiste,

1.	NORĀDA, ka, saskaņā ar Eiropas Jaunatnes paktu, efektīvas un noturīgas jaunatnes politikas veidošana attiecīgajās politikas jomās prasa patiesu daudznozaru pieeju, kuras izveidē un īstenošanā Padome paredz dot būtisku ieguldījumu;

ĪPAŠI NORĀDA — tā kā visās dalībvalstīs ir vērojamas demogrāfiskas pārmaiņas, un paredzot, ka nākamās desmitgadēs jauniešu skaits, to samērojot ar iedzīvotāju kopskaitu, turpinās samazināties, arvien vajadzīgāka kļūst daudznozaru stratēģija, lai izstrādātu visām paaudzēm taisnīgu, noturīgu politiku, kurā līdzsvaroti ņemtas vērā gan iespējas, gan arī neizbēgamās nastas, vienlīdz sadalot tās visām vecuma grupām, un ļaujot jauniešiem iegūt patstāvības pakāpi, kas atbilst viņu vecumam un vajadzībām;

UZSVER, ka atvērtā koordinācijas metode un Eiropas Jaunatnes pakts ir galvenie līdzekļi jaunatnes politikas jomu izstrādei Eiropā. Efektivitātes, saskanības un pārskatāmības interesēs būtu jāizstrādā ierosmes, lai šiem līdzekļiem nākotnē nodrošinātu labāku mijdarbību, un tie cits citu pastiprinātu. Būtu jāizvairās no tā, ka palielinātos pašreiz no dalībvalstīm prasīto ziņojumu apjoms;

4.	UZSVER “Jaunatnes rīcības programmas” (5) svarīgo nozīmi, izvēršot Eiropas sadarbību jaunatnes politikas jomā, kā arī ES Struktūrfondu nozīmi, palīdzot īstenot Eiropas Jaunatnes paktu valstu, reģionu un vietēju pašvaldību mērogā, kā arī atklāto koordinācijas metodi;

PAUŽ GANDARĪJUMU par Komisijas ierosmēm, kurās uzsvērts, ka jaunieši ir būtisks Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nākotnes sabiedrību organizācijas resurss, un kurās ir veicināta patiesa daudznozaru pieeja, izstrādājot jaunatnes politiku, stiprināts strukturēts dialogs ar jauniešiem un sekmēta jauniešu patstāvība un aktīvs pilsoniskums;

6.	PAUŽ gatavību palīdzēt minētajā jomā izstrādāt, izvērst un turpināt tādas ierosmes, reizē aicinot talkā Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju un ņemot vērā darbu, ko veic attiecīgi reģionāla un vietēja mēroga dalībnieki.

6a)	Pieņemdami šos secinājumus, PAREDZ ar atbilstīgu priekšlikumu kopumu par nākotnes tematiskajām un strukturālajām perspektīvām sniegt ieguldījumu, lai 2009. gadā padziļināti apspriestu Eiropas sadarbības nākotnes izredzes jaunatnes politikas jomā un izvērtētu sadarbības sistēmu;

UZSKATA, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, jo īpaši svarīgi ir šādi aspekti:

Eiropas sadarbība jaunatnes politikas jomā ir līdzatbildīga jautājuma par jauniešu dzīves apstākļu kvalitāti Eiropā risināšanā, izmantojot īpašus jaunatnes politikas instrumentus, kā arī uzlabojot jaunatnes dimensijas iestrādi svarīgāko politikas jomu daudznozaru koordinācijā ar saistītām politikas jomām un uzlabojot minēto koordināciju. Sadarbību varētu stiprināt, lai:

—

uzlabotu jauniešu sociālo integrāciju un atvieglotu viņiem ceļu uz patstāvību, un tādējādi risinātu demogrāfijas problēmas, jo īpaši:

—	nodrošinot iespēju visiem jauniešiem iegūt vajadzīgās pamatprasmes un zināšanas,

—	atvieglinot pāreju no izglītības un apmācības uz nodarbinātību,

—	elastīgumu, arī lielāku mobilitāti, ko prasa no jauniešiem, apvienojot ar nodrošinājumu (“elastīgums un sociāls nodrošinājums”),

—	veicinot jauniešu uzņēmējdarbības potenciālu un

—	vajadzības gadījumā, sekmējot politikas, kas sniedz jauniešiem vēl vienu iespēju, lai atgrieztos pie sava cilvēciskā kapitāla attīstīšanas nākotnei,

—	uzlabotu apstākļus dzīvei daudzkultūru sabiedrībā, izkopjot jauniešu prasmes izmantot dažādu kultūru pieredzi,

—	veicinātu to, lai tiktu ievērotas cilvēktiesības un tādas vērtības kā iecietība, savstarpēja cieņa, daudzveidība, līdztiesība un solidaritāte, kā arī apkaroti visi diskriminācijas veidi;

—	vairotu jauniešu labklājību, tostarp nodrošinot apstākļus, kuros tie var ievērot veselīgu dzīvesveidu;

—	veicinātu jauniešu iesaisti kultūras dzīvē un viņu jaunradi;

—	atbalstītu jauniešus, ļaujot labāk apvienot darbu, ģimenes un privāto dzīvi, lai viņi, ja to vēlas, varētu nodibināt ģimeni un vienlaicīgi pilnībā iegūt apmācību un izglītību vai uzsākt darba gaitas,

—	uzlabotu sociālos un ekonomiskos apstākļus, kādos dzīvo jaunieši atpalikušos pilsētu un lauku rajonos.

Īpaši svarīgi ir jaunatnes politiku attīstīt kā daudznozaru politiku, ciešā sadarbībā ar jauniešiem, kuri aktīvi darbojas jaunatnes jomā, un jaunatnes organizācijām. Līdztekus citiem priekšlikumiem, kas vēl jāizstrādā, esošie strukturētā dialoga instrumenti — piemēram, prezidentvalsts jaunatnes pasākumi un Eiropas Jaunatnes nedēļa — būtu jāizmanto, lai rīkotu neoficiālus forumus, kuros iesaistītos saskarīgu politikas jomu dalībnieki no Padomes, Komisijas un Eiropas Parlamenta. Būtu jātiecas nodrošināt, lai jauniešu pārstāvjus jau sākumā iesaistītu tādu forumu izveidē un īstenošanā, īpaši pievēršoties tādiem jauniešiem, kuru stāvoklis ir nelabvēlīgs no sociālā, kultūras vai saimnieciskā viedokļa.

Būtu jāizstrādā priekšlikumi pastiprinātai daudznozaru sadarbībai Padomē un tās struktūrās, kas saistītas ar jaunatnes jomu.

Regulārs Eiropas ziņojums par jauniešu stāvokli Eiropā varētu palīdzēt analizēt jauniešu problēmas un dzīves apstākļu kvalitāti un pievērst uzmanību šiem jautājumiem, kā arī jauniešu politikas jomu attīstībai Eiropā. Saistībā ar strukturēto dialogu jaunieši varētu aktīvi palīdzēt ziņojumu izstrādē. Ziņojumi būtu jāuztver kā pamanāmi stimuli, lai rosinātu diskusijas par to tematiskajām prioritātēm.

Lai izvairītos no papildu ziņošanas pienākumiem, to varētu darīt, izmantojot informāciju, kas iegūta ziņojumu izstrādes gaitā saskaņā ar atklāto koordinācijas metodi, ja iespējams, pievienojot arī attiecīgus dalībvalstīs, jauniešu organizācijās un pētniecības jomā iegūtus datus un strukturētus labas prakses piemērus.

Lai jaunatnes jomā uzlabotu konsekvenci, saskanību un pārskatāmību, būtu pēc iespējas labāk jāizmanto triju prezidentvalstu sadarbība, pamatojoties uz 18 mēnešu programmām. Saskaņā ar Padomes Reglamentu (6) tas ietvertu laicīgu sadarbību ar trim turpmākām prezidentvalstīm un Komisiju, lai, pamatojoties uz Padomē apstiprināto darba plānu, skaidri būtu apzinātas tematiskās prioritātes trijiem nākamiem gadiem.

Prezidentvalstīm būtu īpaši jāpievērš uzmanība, lai ar jauniešiem savstarpēji saistītu konkrētus strukturētā dialoga pasākumus, kā arī, lai pēc problēmu apspriešanas ar jauniešiem darbu varētu turpināt, ņemot vērā apspriedēs panākto.

Būtu jāizveido pārrobežu sistēma nolūkā atvieglot labas prakses apmaiņu jaunatnes politikā iesaistītiem vietējiem un reģionu dalībniekiem, īpaši uzsverot “mācības no līdzaudžiem” saistībā ar Eiropas Jaunatnes pakta vietējas īstenošanas stratēģijām. Minētajās apmaiņās gūtās atziņas būtu jādara viegli pieejamas visām ieinteresētajām pusēm un tās būtu regulāri jāizvērtē un jāizmanto — arī kā daļa no Jaunatnes ministru ieguldījuma Lisabonas mērķu sasniegšanā.

Apmaiņas būtu jāpapildina ar plānošanas, strukturēšanas un izvērtējuma pamatnostādņu kompleksu. Būtu jāapsver apbalvojumu sistēmas izveide, lai pievērstu uzmanību izciliem panākumiem sekmīgā vietējo stratēģiju īstenošanā un uzlabotu informētību par darbu, kas tiek veikts jaunatnes jomā Eiropas mērogā.

(1) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par to, kā risināt jaunatnes problēmas Eiropā — Eiropas Jaunatnes pakta īstenošana un pilsoniskās aktivitātes veicināšana (OV C 292, 24.11.2005., 5. lpp.).

(2) http://ec.europa.eu/dgs/policy_advisers/publications/index_en.htm

(3) COM(2007)63 galīgā redakcija.

(4) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, kā īstenot kopējos jaunatnes līdzdalības un informētības mērķus, lai veicinātu viņu kā Eiropas pilsoņu aktivitāti (OV C 297, 7.12.2006., 6. lpp.).

(5) OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.

(6) OV L 285, 16.10.2006., 47. lpp.

22.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/28

Eiropas Komisijas paziņojums Padomes direktīvas realizēšanas ietvaros 93/42/EEK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Direktīvai pakārtoto harmonizēto standartu nosaukumu un numuru publikācija

(2007/C 314/09)

Eiropas Standartizācijas organizācija (1)	Standarta numurs un nosaukums (Ieskates dokuments)	Aizstātais standarts	Datums, kad izbeidzas aizstātā standarta dotā atbilstības prezumpcija 1. piezīme
CENELEC	EN 60118-13:1997 Dzirdes aparāti — 13. daļa: Elektromagnētiskā saderība (EMS) (IEC 60118-13:1997)	NAV	—
CENELEC	EN 60118-13:2005 Dzirdes aparāti — 13. daļa: Elektromagnētiskā saderība (EMS) (IEC 60118-13:2004)	EN 60118-13:1997 2.1. piezīme	1.2.2008.
CENELEC	EN 60522:1999 Aprīkotu rentgenlampu pastāvīgās filtrētspējas noteikšana (IEC 60522:1999)	NAV	—
CENELEC	EN 60580:2000 Medicīnas elektroiekārtas — Dozas un laukuma reizinājuma mērītāji (IEC 60580:2000)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-1:1990 Medicīniskās elektroiekārtas — 1. daļa: Vispārējās drošības prasības (IEC 60601-1:1988)	NAV	—
	EN 60601-1:1990labojumsA1:1993 (IEC 60601-1:1988/A1:1991)	3. piezīme	—
	EN 60601-1:1990labojumsA2:1995 (IEC 60601-1:1988/A2:1995)	3. piezīme	—
	EN 60601-1:1990labojumsA13:1996	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.7.1996.)
CENELEC	EN 60601-1-1:2001 Medicīniskā elektroiekārta — 1-1. daļa: Vispārīgās drošības prasības — Papildstandarts: Drošības prasības medicīniskajām elektrosistēmām (IEC 60601-1-1:2000)	EN 60601-1-1:1993 + A1:1996 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.12.2003.)
CENELEC	EN 60601-1-2:2001 Medicīniskās elektroiekārtas — 1-2. daļa: Vispārējās drošības prasības — Papildus standarts: Elektromagnētiskā saderība — Prasības un testi (IEC 60601-1-2:2001)	EN 60601-1-2:1993 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.11.2004.)
CENELEC	EN 60601-1-2:2001labojumsA1:2006 (IEC 60601-1-2:2001/A1:2004)		1.3.2009.
CENELEC	EN 60601-1-3:1994 Medicīniskā elektroiekārta — 1. daļa. Vispārējās drošības prasības — 3. papildus standarts: Vispārējās prasības aizsardzībai pret radiāciju diagnostikas rentgena iekārtās (IEC 60601-1-3:1994)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-1-4:1996 Medicīniskā elektroiekārta — 1. daļa: Vispārējās drošības prasības — 4. papildus standarts: Programmējamās medicīniskās elektroiekārtas (IEC 60601-1-4:1996)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-1-4:1996labojumsA1:1999 (IEC 60601-1-4:1996/A1:1999)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.12.2002.)
CENELEC	EN 60601-1-6:2004 Medicīniskās elektroiekārtas — 1-6. daļa: Vispārīgās drošuma prasības — Papildstandarts: Izmantošanas iespējas (IEC 60601-1-6:2004)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-1-8:2004 Medicīniskās elektroiekārtas — 1-8. daļa: Vispārīgās drošuma prasības — Papildstandarts: Vispārīgās prasības, testi un norādījumi medicīniskajās elektroiekārtās un medicīniskajās elektrosistēmās izmantojamām signalizācijas sistēmām (IEC 60601-1-8:2003)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-1-8:2004labojumsA1:2006 (IEC 60601-1-8:2003/A1:2006)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.1.2007.)
CENELEC	EN 60601-2-1:1998 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-1. daļa: Īpašas drošības prasības elektronu paātrinātājiem sprieguma diapazonā no 1 MeV līdz 50 MeV (IEC 60601-2-1:1998)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-1:1998labojumsA1:2002 (IEC 60601-2-1:1998/A1:2002)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.6.2005.)
CENELEC	EN 60601-2-2:2000 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-2. daļa: Īpašās drošības prasības augstfrekvences ķirurģiskajām iekārtām (IEC 60601-2-2:1998)	EN 60601-2-2:1993 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.8.2003.)
CENELEC	EN 60601-2-2:2007 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-2. daļa: Īpašās drošuma prasības augstfrekvences ķirurģiskajām iekārtām (IEC 60601-2-2:2006)	EN 60601-2-2:2000 2.1. piezīme	1.10.2009.
CENELEC	EN 60601-2-3:1993 Medicīniskā elektroiekārta — 2. daļa: Īpašas drošības prasības īsviļľu terapijas iekārtai (IEC 60601-2-3:1991)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-3:1993labojumsA1:1998 (IEC 60601-2-3:1991/A1:1998)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.7.2001.)
CENELEC	EN 60601-2-4:2003 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-4. daļa: Īpašās drošības prasības sirds defibrilatoriem (IEC 60601-2-4:2002)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-5:2000 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-5. daļa: Īpašās drošības prasības ultraskaľas fizioterapijas iekārtām (IEC 60601-2-5:2000)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-7:1998 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-7. daļa: Īpašas prasības rentgenaparatūras augstsprieguma ģeneratoru drošībai (IEC 60601-2-7:1998)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-8:1997 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-8. daļa: Īpašas drošības prasības terapijas rentgeniekārtām, kas darbojas sprieguma diapazonā no 10 kV līdz 1 MV (IEC 60601-2-8:1987)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-8:1997labojumsA1:1997 (IEC 60601-2-8:1987/A1:1997)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.6.1998.)
CENELEC	EN 60601-2-10:2000 Medicīnas elektroiekārtas — 2-10. daļa: Īpašās drošības prasības nervu un muskuļu stimulatoriem (IEC 60601-2-10:1987)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-10:2000labojumsA1:2001 (IEC 60601-2-10:1987/A1:2001)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.11.2004.)
CENELEC	EN 60601-2-11:1997 Medicīniskās elektroiekārtas — 2.daļa: Īpašas drošības prasības gamma staru terapijas iekārtām (IEC 60601-2-11:1997)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-11:1997labojumsA1:2004 (IEC 60601-2-11:1997/A1:2004)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.9.2007.)
CENELEC	EN 60601-2-12:2006 Elektriskās medicīnas iekārtas — 2-12. daļa: Īpašās prasības attiecībā uz elpināšanas aparātu drošumu — Elpināšanas aparāti intensīvajai terapijai un reanimācijai (IEC 60601-2-12:2001)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-13:2006 Elektriskās medicīnas iekārtas — 2-13. daļa: Īpašās prasības anestēzijas sistēmu drošumam un būtiskajai veiktspējai (IEC 60601-2-13:2003)	EN 740:1998 + A1:2004 + AC:1998 2.3. piezīme	—
CENELEC	EN 60601-2-13:2006labojumsA1:2007 (IEC 60601-2-13:2003/A1:2006)	3. piezīme	1.3.2010.
CENELEC	EN 60601-2-16:1998 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-16. daļa: Īpašas prasības hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un hemofiltrācijas iekārtu drošībai (IEC 60601-2-16:1998)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-17:2004 Medicīnas elektroiekārtas. 2-17. daļa: Īpašas prasības automātikas vadītiem brahiterapijas pēcuzpildes aparātiem (IEC 60601-2-17:2004)	EN 60601-2-17:1996 + A1:1996 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.3.2007.)
CENELEC	EN 60601-2-18:1996 Medicīniskās elektroiekārtas — 2. daļa: Īpašas drošības prasības endoskopijas iekārtām (IEC 60601-2-18:1996)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-18:1996labojumsA1:2000 (IEC 60601-2-18:1996/A1:2000)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.8.2003.)
CENELEC	EN 60601-2-19:1996 Medicīniskās elektroiekārtas — 2. daļa: Īpašas drošības prasības mazuļu inkubatoriem (IEC 60601-2-19:1990)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-19:1996labojumsA1:1996 (IEC 60601-2-19:1990/A1:1996)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (13.6.1998.)
CENELEC	EN 60601-2-20:1996 Medicīniskās elektroiekārtas — 2. daļa: Īpašas drošības prasības transportējamiem inkubatoriem (IEC 60601-2-20:1990 + A1:1996)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-21:1994 Medicīniskās elektroiekārtas — 2. daļa: Īpašas prasības zīdaiľu sildītājiem ar siltuma starotāju (IEC 60601-2-21:1994)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-21:1994labojumsA1:1996 (IEC 60601-2-21:1994/A1:1996)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (13.6.1998.)
CENELEC	EN 60601-2-22:1996 Medicīniskā elektroiekārta — 2. daļa: Īpašas drošības prasības diagnostikas un terapeitiskai lāzeriekārtai (IEC 60601-2-22:1995)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-23:2000 Medicīnas elektroiekārtas — 2-23. daļa: Īpašas prasības pret transkutānā parciālā spiediena monitorēšanas aparatūras drošumu, arī būtiskajos tās darbības aspektos (IEC 60601-2-23:1999)	EN 60601-2-23:1997 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.1.2003.)
CENELEC	EN 60601-2-24:1998 Medicīniskās elektroiekārtas — 2. daļa: Īpašas prasības infūzijas sūkľu un regulatoru drošumam (IEC 60601-2-24:1998)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-25:1995 Medicīniskā elektroiekārta — 2. daļa: Īpašas drošības prasības elektrokardiogrāfiem (IEC 60601-2-25:1993)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-25:1995labojumsA1:1999 (IEC 60601-2-25:1993/A1:1999)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.5.2002.)
CENELEC	EN 60601-2-26:2003 edicīniskās elektroiekārtas — 2-26. daļa: Īpašas drošības prasības elektroencelogrāfiem (IEC 60601-2-26:2002)	EN 60601-2-26:1994 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.3.2006.)
CENELEC	EN 60601-2-27:1994 Medicīniskā elektroiekārta — 2. daļa: Īpašas drošības prasības elektrokardiogrāfiskās novērošanas iekārtai (IEC 60601-2-27:1994)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-27:2006 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-27. daļa: Īpašās drošuma prasības elektrokardiogrāfiskās novērošanas iekārtām, arī būtiskajos to darbības aspektos (IEC 60601-2-27:2005)	EN 60601-2-27:1994 2.1. piezīme	1.11.2008.
CENELEC	EN 60601-2-28:1993 Medicīniskā elektroiekārta — 2. daļa: Īpašas drošības prasības medicīniskajā diagnostikā lietojamai rentgena aparatūrai un rentgena cauruļvadu sistēmai (IEC 60601-2-28:1993)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-29:1999 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-29. daļa: Īpašas drošības prasības radioterapijas modelēšanas iekārtām (IEC 60601-2-29:1999)	EN 60601-2-29:1995 + A1:1996 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.4.2002.)
CENELEC	EN 60601-2-30:2000 Medicīnas elektroiekārtas — 2-30. daļa: Īpašas prasības pret automātiskās cikliskās neinvazīvās arteriālā spiediena monitorēšanas aparatūras drošumu, arī būtiskajos tās darbības aspektos (IEC 60601-2-30:1999)	EN 60601-2-30:1995 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.2.2003.)
CENELEC	EN 60601-2-31:1995 Medicīniskā elektroiekārta — 2. daļa: Īpašas drošības prasības ārējiem sirds ritma uzturētājiem ar iekšējo enerģijas avotu (IEC 60601-2-31:1994)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-31:1995labojumsA1:1998 (IEC 60601-2-31:1994/A1:1998)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.1.2001.)
CENELEC	EN 60601-2-32:1994 Medicīniskā elektroiekārta — 2. daļa: Īpašas drošības prasības rentgena iekārtas palīgaparatūrai (IEC 60601-2-32:1994)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-33:2002 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-33. daļa: Īpašas drošības prasības medicīniskajā diagnostikā lietojamām magnētiskās rezonanses iekārtām (IEC 60601-2-33:2002)	EN 60601-2-33:1995 + A11:1997 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.7.2005.)
CENELEC	EN 60601-2-33:2002labojumsA1:2005 (IEC 60601-2-33:2002/A1:2005)	3. piezīme	1.11.2008.
CENELEC	EN 60601-2-34:2000 Medicīniskā elektroiekārta — 2-34. daļa: Īpašas drošības prasības asinsspiediena tiešās novērošanas iekārtai (IEC 60601-2-34:2000)	EN 60601-2-34:1995 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.11.2003.)
CENELEC	EN 60601-2-35:1996 Medicīniskās elektroiekārtas — 2. daļa: Īpašas drošības prasības segām, polsteriem un matračiem, kas paredzēti sildīšanai (IEC 60601-2-35:1996)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-36:1997 Medicīniskās elektroiekārtas — 2. daļa: Īpašas drošības prasības ekstrakorporāli inducētām litotripsijām (IEC 60601-2-36:1997)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-37:2001 Medicīnas elektroiekārtas — 2-37. daļa: Īpašas prasības ultraskaľas medicīniskās diagnostikas un monitorēšanas aparatūras drošumam (IEC 60601-2-37:2001)	NAV	—
	EN 60601-2-37:2001labojumsA1:2005 (IEC 60601-2-37:2001/A1:2004)	3. piezīme	1.1.2008.
	EN 60601-2-37:2001labojumsA2:2005 (IEC 60601-2-37:2001/A2:2005)	3. piezīme	1.12.2008.
CENELEC	EN 60601-2-38:1996 Medicīniskās elektroiekārtas — 2. daļa: Īpašas drošības prasības slimnīcu gultām ar elektrisko aprīkojumu (IEC 60601-2-38:1996)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-38:1996labojumsA1:2000 (IEC 60601-2-38:1996/A1:1999)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.1.2003.)
CENELEC	EN 60601-2-39:1999 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-39. daļa: Īpašas drošības prasības peritoneālās dialīzes iekārtām (IEC 60601-2-39:1999)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-40:1998 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-40. daļa: Īpašas prasības elektromiogrāfu un iekārtu, kas izraisa reakciju, drošībai (IEC 60601-2-40:1998)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-41:2000 Medicīnas elektroiekārtas — 2-41. daļa: Īpašas prasības ķirurģisko gaismekļu un diagnosticēšanas gaismekļu drošumam (IEC 60601-2-41:2000)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-43:2000 Medicīnas elektroiekārtas — 2-43. daļa: Īpašas prasības medicīniskas iejaukšanās procedūru rentgenaparatūras drošumam (IEC 60601-2-43:2000)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-44:2001 Medicīnas elektroiekārtas — 2-44. daļa: Īpašas drošības prasības datortomogrāfijas rentgeniekārtām (IEC 60601-2-44:2001)	EN 60601-2-44:1999 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.7.2004.)
CENELEC	EN 60601-2-44:2001labojumsA1:2003 (IEC 60601-2-44:2001/A1:2002)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.12.2005.)
CENELEC	EN 60601-2-45:2001 Medicīnas elektroiekārtas — 2-45. daļa: Īpašas drošības prasības mamogrāfijas rengeniekārtām un mamogrāfijas stereotaksiskām ierīcēm (IEC 60601-2-45:2001)	EN 60601-2-45:1998 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.7.2004.)
CENELEC	EN 60601-2-46:1998 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-46. daļa: Īpašas drošības prasības operāciju galdiem (IEC 60601-2-46:1998)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-47:2001 Medicīnas elektroiekārtas — 2-47. daļa: Īpašas prasības pret ambulatorisko elektrokardiogrāfijas sistēmu drošumu, arī būtiskajos to darbības aspektos (IEC 60601-2-47:2001)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-49:2001 Medicīnas elektroiekārtas — 2-49. daļa: Īpašas prasības multifunkcionālās pacienta monitorēšanas aparatūras drošumam (IEC 60601-2-49:2001)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-50:2002 Medicīnas elektroiekārtas — 2-50. daļa: Īpašas drošības prasības bērnu fototerapijas iekārtām (IEC 60601-2-50:2000)	NAV	—
CENELEC	EN 60601-2-51:2003 Medicīniskās elektroiekārtas — 2-51. daļa: Īpašas drošības prasības pierakstošiem un analizējošiem vienkanālu un vairākkanālu elektrokardiogrāfiem, arī būtiskajos to darbības aspektos (IEC 60601-2-51:2003)	NAV	—
CENELEC	EN 60627:2001 Rentgendiagnostikas attēlveidošanas iekārtas — Vispārējas nozīmes un mamogrāfijas antiizkliedes režģu raksturlielumi (IEC 60627:2001)	NAV	—
CENELEC	EN 60645-1:2001 Elektroakustika — Audioloģiskās iekārtas — 1. daļa: Tīrtoľa audiometri (IEC 60645-1:2001)	EN 60645-1:1994 2.1. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.10.2004.)
CENELEC	EN 60645-2:1997 Audiometri — 2. daļa. Iekārta runas audiometrijai (IEC 60645-2:1993)	NAV	—
CENELEC	EN 60645-3:1995 Audiometri — 3. daļa. Audiometrijai un neirootoloģijai paredzētie īslaicīgi dzirdes testa signāli (IEC 60645-3:1994)	NAV	—
CENELEC	EN 60645-4:1995 Audiometri — 4. daļa. Izstiepta augstfrekvenču diapazona audiometrijai paredzēta iekārta (IEC 60645-4:1994)	NAV	—
CENELEC	EN 61217:1996 Radioterapijas modelēšanas iekārtas — Koordinātes, pārvietojumi un skalas (IEC 61217:1996)	NAV	—
CENELEC	EN 61217:1996labojumsA1:2001 (IEC 61217:1996/A1:2000)	3. piezīme	Darbības izbeigšanās datums (1.12.2003.)
CENELEC	EN 61676:2002 Medicīnas elektroiekārtas. Diagnostikas radioloģijā lietojamo rentgenlampu neinvazīvas sprieguma mērīšanas dozimetriskie instrumenti (IEC 61676:2002)	NAV	—
CENELEC	EN 62083:2001 Medicīnas elektroiekārtas — Drošības prasības radioterapijas plānošanas sistēmām (IEC 62083:2000)	NAV	—
CENELEC	EN 62220-1:2004 Medicīnas elektroiekārtas. Rentgenstaru digitālo attēlveides aparātu raksturlielumi. 1. daļa: Detektīvās kvantu efektivitātes noteikšana (IEC 62220-1:2003)	NAV	—

1. piezīme:

Parasti atbilstības prezumpcijas izbeigšanās datums būs standarta atcelšanas termiņš (dow), ko izsludinājusi Eiropas standartizācijas organizācija, taču šo standartu lietotāju uzmanība jāpievērš faktam, ka zināmos izņēmuma gadījumos var būt arī citādi.

2.1. piezīme:

Jaunajam (vai labotajam) standartam ir tāda pati darbības sfēra kā aizstātajam standartam. Datumā, kas norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām.

2.3. piezīme:

Jaunajam standartam ir šaurāka darbības sfēra nekā aizstātajam standartam. Datumā, kas te norādīts, (daļēji) aizstātais standarts vairs neprezumē, ka ražojumi, kas ietilpst jaunā standarta darbības sfērā, atbilst direktīvas būtiskajām prasībām. Ražojumiem, kas ietilpst (daļēji) aizstātā standarta darbības sfērā, bet neietilpst jaunā standarta darbības sfērā, (daļēji) aizstātais standarts atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām joprojām prezumē.

3. piezīme:

Labojumu gadījumā atsauces standarts ir EN CCCCC:YYYY, tā agrākie labojumi, ja tādi bijuši, un jaunnorādītais labojums. Tātad aizstātais standarts (3. aile) sastāv no EN CCCCC:YYYY un tā agrākajiem labojumiem, ja tādi bijuši, bet jaunnorādītais labojums tajā neietilpst. Datumā, kas te norādīts, aizstātais standarts vairs neprezumē atbilstību direktīvas būtiskajām prasībām.

Piemērs: Attiecībā uz EN 60601-1:1990 rakstāms tā:

CENELEC

EN 60601-1:1990

Medicīnas elektroaparatūra

1. daļa: Drošības vispārīgās prasības

(IEC 60601-1:1988)

[Atsauces standarts ir EN 60601-1:1990]

NAV

[Nevienu standartu neaizstāj]

—

EN 60601-1:1990 labojums A1:1993

(IEC 60601-1:1988/A1:1991)

[Atsauces standarts ir EN 60601-1:1990

+ EN 60601-1:1990/A1:1993]

3. piezīme

[Aizstāj standartu EN 60601-1:1990]

—

EN 60601-1:1990 labojums A2:1995

(IEC 60601-1:1988/A2:1995)

[Atsauces standarts ir EN 60601-1:1990

+ EN 60601-1:1990/A1:1993

+ EN60601-1:1990/A2:1995]

3. piezīme

[Aizstāj standartu EN 60601-1:1990

+ A1:1993]

—

EN 60601-1:1990 labojums A13:1996

[Atsauces standarts ir EN 60601-1:1990

+ EN 60601-1:1990/A1:1993

+ EN 60601-1:1990/A2:1995

+ EN 60601-1:1990/A13:1996]

3. piezīme

[Aizstāj standartu EN 60601-1:1990

+ A1:1993

+ A2:1995]

Darbības izbeigšanās datums

(1.7.1996.)

(1) CEN: rue de Stassart/De Stassartstraat 36, B-1050 Brussels, tel: (32-2) 550 08 11, fax: (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be)

CENELEC: rue de Stassart/De Stassartstraat 35, B-1050 Brussels, tel: (32-2) 519 68 71, fax: (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, tel: (33) 492 94 42 12, fax: (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

22.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/46

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2007/C 314/16)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“ARROZ DEL DELTA DEL EBRO” VAI “ARRÒS DEL DELTA DE L'EBRE”

EK Nr.: ES/PDO/005/0336/11.03.2004

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1. Atbildīgais dienests dalībvalstī:

Nosaukums:

Subdirección General de Sistemas de Calidad Diferenciada. Dirección General de Alimentación. Secretaría General de Agricultura, Pesca y Alimentación del Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentación

Adrese:

Paseo Infanta Isabel, 1

E-28071 Madrid

Tālr.:

(34) 913 47 53 94

Fakss:

(34) 913 47 54 10

E-pasts:

sgcaproagro@mapya.es

2. Grupa:

Nosaukums:

Consejo Regulador de la Indicación Geográfica Protegida «Arroz del Delta del Ebro»

Adrese:

C/Prim 92 de Amposta

E-43870 Amposta (Tarragona)

Tālr.:

(34) 977 70 10 20 — 977 48 77 77

Fakss:

(34) 977 70 01 90 — 977 48 77 78

E-pasts:

info@arrossaires.com

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids:

1.6. grupa — Graudaugi

4. Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Arroz del Delta del Ebro” vai “Arròs del Delta de l'Ebre”

4.2. Apraksts: Baltie rīsi, ko iegūst no Oryza sativa L sugas “Bahía”, “Tebre”, “Sénia”, “Fonsa”, “Bomba” un “Montsianell” šķirnēm un kas atbilst tirdzniecības kategorijai “Extra”.

Visvairāk audzētās šķirnes ir “Bahía”, “Sénia” un “Tebre”, kuru īpašības ir ļoti līdzīgas.

Galvenās šķirnes (Bahía) rīsu graudu specifiskās īpašības:

Dažādu šķirņu pamatīpašības:

Visām minētajām šķirnēm tādas īpašības kā vārīšanas viendabīgums un graudu homogenitāte. Atšķirībā no citu veidu rīsiem, piemēram, gargraudu rīsiem, graudi labi uzsūc garšu un tāpēc tie ir sevišķi piemēroti reģionālo ēdienu gatavošanai.

Šīm šķirnēm ir augsta cietes koncentrācija grauda centrā, tā sauktajā “kodola” daļā, kas absorbē pārējo rīsiem pievienoto sastāvdaļu garšu, kā arī veicina rīsu iekrāsošanos.

Visu šķirņu rīsiem, kurus paredzēts aizsargāt saskaņā ar ACVN “Arroz del Delta del Ebro”, tos nosūtot, jāatbilst “ekstra” kategorijas īpašībām, un rīsu graudi jābūt veseliem (bez sēnītēm, puvuma, insektiem un parazītiem), tīriem (bez svešām smaržām un/vai garšām), sausiem (mitruma saturs nedrīkst būt lielāks par 15 %) un bez grauda apvalka paliekām.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Rīsus, ko paredzēts aizsargāt ar ACVN “Arroz del Delta del Ebro”, audzē un apstrādā galvenokārt Ebro deltas reģionā, kas ietilpst Tarragonas provinces Baix Ebre un Montsià municipalitātēs.

Audzēšanas apgabalu veido platības, kas ietilpst Deltebre un Sant Jaume d'Enveja pašvaldību teritorijā, kā arī Ebro deltas L'Aldea, Amposta, L'Ampolla, Camarles un Sant Carles de la Ràpita pašvaldību teritorijā un kas ir piemērotas rīsu audzēšanai.

Rīsu malšanas un attīrīšanas apgabalu veido tās pašas pašvaldību teritorijas, kas veido audzēšanas apgabalu, līdz valsts autoceļam 340, izņemot Amposta pašvaldību, kur apgabala robeža var sasniegt automaģistrāli A7. Rīsus audzē saimniecībās, kas ierakstītas Regulatīvās padomes saimniecību reģistrā un atrodas audzēšanas apgabalā, un tiem jābūt apstiprināto šķirņu rīsiem.

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Rīsu izcelsme ir saimniecībās, kas ierakstītas Regulatīvās padomes saimniecību reģistrā un atrodas audzēšanas apgabalā, un tiem jābūt apstiprināto šķirņu rīsiem. Rīsus vērtē atbilstīgi specifikācijā izklāstītajai sistēmai un tos uzglabā un iepako Regulatīvajā padomē reģistrētos iepakošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Iegūtos rīsus, kas pārbaudīti visā ražošanas un iepakošanas procesā un kam veiktas fizikālķīmiskās un organoleptiskās analīzes, piedāvā tirgū ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un etiķeti, papildu etiķeti vai arī atsevišķos gadījumos ar numurētu kvalitātes zīmi, ko izsniedz Regulatīvā padome.

4.5. Ražošanas metode: Rīsu audzēšanā ir šādi posmi: sēšana, dīgšana, cerošana, stiebru veidošanās, vārpu veidošanās un ziedēšana un graudu nobriešana.

Sēšana notiek no aprīļa vidus līdz maija sākumam, deva 35–38 kg/dienā (160–175 kg/ha), ja augsni nenoblietē, un 45–50 kg/dienā (205–228 kg/ha), ja augsni noblietē, kā arī atbilstoši šķirnei laukus apūdeņo, lai tie būtu 5 līdz 10 cm zem ūdens.

Augi uzdīgst pēc 15–20 dienām un līdz ar rīsiem uzdīgst arī nezāles, aļģes un savvaļas rīsi. No šā brīža tiek veikta apstrāde ar specifiskiem herbicīdiem, lai iznīdētu nevēlamo veģetāciju, kas traucē augiem. Ja apstākļi ir labvēlīgi augšanai, pirms sēšanas zemi apstrādā, lai novāktu uzkrājušās dūņas.

Bez pamatmēslošanas, ko veic pirms sēšanas, jūnijā veic papildu mēslošanu, lai palielinātu slāpekļa saturu.

No jūnija vidus līdz jūlija vidum notiek cerošana, un šajā stadijā ūdens līmeni paceļ līdz 15–20 cm un pastāvīgi to atjauno.

Septembra sākumā ūdens līmeni samazina un sāk ražas novākšanu, kas var ilgt līdz oktobra pirmajai dekādei. Ražas novākšanu sāk, kad graudi ir pietiekami gatavi un to atzīst arī Regulatīvā padome, un vispiemērotākais brīdis rīsu novākšanai ir tad, kad graudu mitruma saturs ir no 18 līdz 21 %.

Pēc graudu nonākšanas pārstrādes uzņēmumā un pirms to iekraušanas elevatorā īpašās žāvētavās veic graudu žāvēšanu līdz maksimālais mitruma daudzums ir 14–15 %.

Pirmsapstrādes posmā, kad rīsusi uzglabā elevatorā, lai nodrošinātu vislabākos uzglabāšanas apstākļus, tos ik pa brīdim apstrādā ar aukstu gaisu — vēlams līdz 5 °C (no graudu dzesēšanas iekārtām) vai gaisu apkārtējās vides temperatūrā.

Lai rīsus apstrādātu, tos izņem no elevatoriem, iepriekš atdalot piemaisījumus un ārējos un iekšējos apvalkus, izmantojot dzirnakmeņus vai gumijas veltņus. Pēc tam rīsus novieto uz densimetrijas galdiem, kur graudus atdala no apvalka atliekām vai to daļām. Pēc tam procesu atkārto un attīrīšanas ierīcē no jauna noņem apvalkuss.

Veselus graudus pēc apvalku noņemšanas sauc par lobītiem rīsiem jeb cargo rīsiem, ko reizēm dēvē arī par pilngraudu rīsiem. Pēc atbrīvošanas no grauda apvalka slīpēšanas procesā notiek balināšana ar abrazīviem akmeņiem, tā iegūstot baltus rīsus.

Pēc tam notiek veselo un lauzto graudu (pusgraudu), dīgļu vai to fragmentu un citu subproduktu atdalīšana, līdz ar to iegūstot apstrādātus rīsus.

Pēdējā darbība ir bojāto graudu (zaļo vai sarkano) atdalīšana, tos šķirojot pēc krāsas. Pirms iepakošanas var veikt vēl vienu, pēdējo šķirošanu (izmantojot gaisa plūsmu un vibrāciju).

Automatizētās līnijās veic iepakošanu dažādu veidu iepakojumos, kas atbilst ACVN prasībām. Katrā iepakojumā jābūt vienas šķirnes ekstra kategorijas rīsiem. Lai garantētu produkta izsekojamību, iepakojumam jāveic visas kontroles un tam jāatbilst specifikācijas prasībām.

4.6. Saikne:

Vēsturiskā:

Rīsu izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā, senajā Ķīnā, no kurienes pirms vairāk nekā trim tūkstošiem gadu tie izplatījušies pārējā Āzijas teritorijā un Tuvajos Austrumos. Vēlāk rīsi izplatījās Vidusjūras reģionā, un Spānijā parādījās 8. gadsimtā musulmaņu valdīšanas laikā. Rīsu nosaukums spāņu valodā arroz cēlies no arābu vārda al-ruzz.

Rīsu audzēšana Ebro deltas zonā ir tradīcionāla nodarbošanās, kas cieši saistīta ar Ebro deltas ģeoloģisko un fizisko veidošanos un transformāciju. Ebro deltas īpašās iezīmes veicināja šo rīsu atpazīstamību un izplatību patērētāju vidū, kas ātri tos atpazīst un saista ar to izcelsmi.

Pastāv vairākas rakstiskas norādes, kas liecina par saikni starp tradicionālo rīsu audzēšanu un Ebro deltu. Citu liecību starpā jāatzīmē Lluís Solé y Sabaris darbs “Katalonijas ģeogrāfija” (1958), kurā minēts, ka “XV gadsimtā sākās mēģinājumi audzēt rīsus Ebro deltā”, šā kultūrauga audzēšana visvairāk uzplauka ieguva 19. gadsimtā. Citā vietā šajā pašā grāmatā tiek norādīts: “…Deltā, kas tika izmantota dzīvnieku sezonas ganībām, Canal de la Derecha, ko izveidoja pilsētā Xerta 19. gadsimta otrajā pusē, ļāva veikt apūdeņošanu ar saldūdeni un uzsākt rīsu audzēšanu, kas pakāpeniski paplašinājās, notika arī augsnes atsāļošanās un varēju iegūt labu ražu”.

Viena no pirmajām zināmajām atsaucēm attiecas uz 1697. gadu, kad Benifassara (Benifassar) klostera cisterciešu ordeņa mūki, kuriem bija īpašumi šajā vietā, mēģināja audzēt rīsus Karrovas (Carrova) kūdras zonā. Lai arī tika gūti pozitīvi rezultāti, audzēšana netika turpināta, jo trūka irigācijas sistēmu zemes apūdeņošanai.

Ap 1857. gadu ūdens no Canal de la Derecha nonāca līdz Ampostai (Amposta), kas deva iespēju uzsākt rīsu audzēšanu lielās platībās.

1872. gadā uzsākts Canal de la Izquierda projekts, ko pilnībā pabeidza 1912. gada 5. maijā. 1907. gadā ziemeļu vai kreisās deltas īpašnieki izveidoja Comunidad de Regantes-Sindicato Agrícola del Ebro. Divu kanālu darbība veicināja zonas lauksaimniecisko transformāciju un ievērojami paplašināja rīsu audzēšanas platības.

Dabas īpatnības:

— Orogrāfija un augsnes zinātne:

Rīsu audzēšanas attīstību Ebro deltā nosaka gan klimatiskās, gan augsnes īpatnības, kā arī tās sāļums un gruntsūdens līmenis. Deltas orogrāfija ir ļoti līdzena — 60 % platību nepaceļas augstāk par 1 m. virs jūras līmeņa (atsevišķās vietās atrodamas platības zem jūras līmeņa); 30 % platību augstums ir no 1 līdz 2 metriem, un tikai 10 % platību augstums pārsniedz 2 metrus.

Tā ir palieņu augsne, kas veidojusies no nogulām un tādēļ konstatējama skaidri izteikta stratifikācija. Šajā sakarā grūti noteikt kādu konkrētu augsnes tipu, kas būtu raksturīgs visai deltai. Augsnes virskārtai piemīt upes mālu struktūra ar neviendabīgu dziļumu, kas ļoti piemērota audzēšanai, un tās veidošanās ir cieši saistīta ar irigāciju un kanālu piepildīšanos. Vietās, kas atrodas augstāk, augsnes apakškārtai ir diezgan smalka tekstūra.

Zemākās zonās vērojama jūras ietekme. Vētru laikā jūra izmet lielas smilšu masas uz upes radītajām sanesām. Veicot urbumus, konstatēja, ka šajās zonās ir smalkmāla slāņi, kas atrodas starp ievērojami biezākiem smilšu slāņiem, kuriem ir viendabīga vidējā struktūra un kas ir piesātināti ar ļoti sāļiem gruntsūdeņiem. Apgabalos, kuros ir slikta drenāža vai kuros pastāvīgi notierk ieplūdumi no blakus zonām, akumulējas organiskā viela, līdz izveidojas ievērojami kūdras slāņi. Starp augstām, zemām un kūdras zemēm atrodas pārējās augsnes, kas veido lielāko zemes virskārtas daļu. Šīs augsnes ir dažādu veidu mālu un smilšu sajaukums, kura proporcija mainās pakāpeniski attālinoties no upes un attiecīgi tuvojoties jūrai.

— Klimats:

Delta atrodas klimatiskās zonas iekšienē, ko pilnībā ietekmē Vidusjūra. Tādējādi klimatu var uzskatīt par Vidusjūras klimatu, t.i., siltu un sausu klimatu. Ziemas ir maigas, bez pārmērīga aukstuma un maz lietus, dominē sausie ziemeļu un ziemeļrietumu vēji. Vasaras ir karstas, tām raksturīgas subtropiskas gaisa temperatūras, vērojami arī mierīgi bezvēja, sausuma un mitru dienvidu un dienvidaustrumu vēja periodi. Nokrišņu nav pārāk daudz, tie ir neregulāri un visbiežāk vērojami pārejas gadalaikos (rudenī un pavasarī). Atmosfēras mitrums jūtams visa gada laikā.

— Hidrogrāfija:

Šā apgabala hidrogrāfija attiecas uz Ebro upi. Tas, ka apūdeņošanai izmanto vienas izcelsmes ūdeni, ir iegūtās rīsu produkcijas viendabīguma izšķirošais faktors, un vienlaikus tas ir faktors, kas atšķir to no produkcijas, ko audzē citos apgabalos. Mazā iedzīvotāju blīvuma un nelielās rūpniecības koncentrācijas dēļ Ebro upes piekrastē apūdeņošanas ūdenim ir ļoti laba kvalitāte. Kanālu un apūdeņošanas tīklu pārvaldi veic attiecīgās apūdeņošanas biedrības un irigācijas apvienības.

Nobeigumā rezumējot, var teikt, ka produkta īpašības kvalitātes ziņā ir viendabīgas, jo, lai arī pastāv galvenā šķirne, izņemot šķirni “Bomba”, pārējām šķirnēm attiecībā uz galaproduktu ir līdzīgas īpašības. Šķirne nav vienīgais atšķirību cēlonis vai iemesls, liela ietekme ir ģeogrāfiskajam apgabalam, videi, klimatam, ūdenim, nobriešanas procesiem, un, ņemot to visu vērā, var apgalvot, ka visā apgabalā konstatējama liela viendabība.

Apgabala savdabīgā apkārtējā daba ietekmē rīsu raksturīgās īpašības. Klimatiskās un augsnes īpatnības, gruntsūdens slāņa sāļums un augstums nosaka to, ka rīsi ir monokultūra visā aizsargātajā apgabalā. Deltas rīsu platībām ir izcilas audzēšanas priekšrocības, vieni no augstākajiem ražības rādītājiem pasaulē, ko veicina arī deltas ģeogrāfiskais stāvoklis (40. ziemeļu paralēle) un 19 °C vidējā gaisa temperatūra.

Šīs zonas rīsus patērētāji vērtē īpaši atzinīgi un ir ļoti iecienījuši to baltās, pērļainās krāsas, garšas un tekstūras dēļ, kas ir šo rīsu audzēšanas ģeogrāfiskās apgabala un škirņu raksturīgas īpašības. Tāpat tiek augstu vērtētas graudu kulinārās īpašības (graudu salipšana 7,3) un ūdens uzsūkšana (1,93 grami ūdens uz gramu rīsu), kas nodrošina labu garšu dažādos no šā produkta gatavotajos kulinārijas izstrādājumos.

4.7. Pārbaudes iestāde:

Nosaukums:

Calitax

Adrese:

Tuset, 10

E-08006 Barcelona

Tālr.:

(34) 932 17 27 03

Fakss:

(34) 932 18 51 95

E-pasts:

—

Pārbaudes iestāde atbilst standartam EN-45011 saskaņā ar kompetentās iestādes paziņojumu.

4.8. Marķējums: Etiķetes un papildu etiķetes vai kvalitātes norādes kopumā numurē un izdod Regulatīvā padome un piestiprina reģistrētā uzņēmumā veidā, kas nepieļauj to atkārtotu izmantošanu.

Tajās obligāti norādīta aizsargātā cilmes vietas norāde “Arroz del Delta del Ebro” vai “Arròs del Delta de l'Ebre”, reģistrācijas numurs, kā arī vispārīgi dati saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

(1) (g. ūdens/g. rīsu)

(2) saskaņā ar skalu: 9 = ļoti labi; 7 = labi; 5 = apmierinoši; 3 = neapmierinoši

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 314

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	50. sējums 2007. gada 22. decembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Padome
2007/C 314/01	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija (2007. gada 25. maijs) Vienlīdzīgu iespēju radīšana visiem jauniešiem — pilnīga sociālā līdzdalība	1

	IETEIKUMI
	Padome
2007/C 314/02	Padomes ieteikums (2007. gada 6. decembris) attiecībā uz Policijas un drošības iestāžu rokasgrāmatu par sadarbību lielu starptautiska mēroga pasākumu laikā	4

	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2007/C 314/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4848 — Basell/Lyondell) ( 1 )	22

2007/C 314/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4860 — HRE/DEPFA) ( 1 )	22

2007/C 314/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4969 — DZ Equity Partner/Welle Holding/PAIDI Möbel) ( 1 )	23

2007/C 314/06	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4806 — DSB/First/Öresundståg) ( 1 )	23

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Komisija
2007/C 314/11	GR-Elliniko: Regulāru gaisa satiksmes maršrutu ekspluatācija — Uzaicinājums uz konkursu par līgumiem attiecībā uz trīs regulāru gaisa satiksmes maršrutu ekspluatāciju saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, ko izdevusi Grieķijas Republika atbilstoši Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta d) apakšpunktam	37

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2007/C 314/12	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.4959 — Goldman Sachs/MatlinPatterson/Bankenservice Kassel) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	40

2007/C 314/13	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.4986 — EQT V/Securitas Direct) ( 1 )	41

	CITI AKTI
	Padome
2007/C 314/14	Paziņojums personām, grupām un organizācijām, kas iekļautas sarakstā, kurš minēts 2. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (skat. Padomes 2007. gada 20. decembra Lēmuma 2007/871/KĀDP pielikumu)	42

	Komisija
2007/C 314/15	Anulēšanas pieteikuma publikācija saskaņā ar 12. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	44

2007/C 314/16	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	46

	Labojumi
2007/C 314/17	Labojums aicinājumā pieteikties Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) Zinātniskās komitejas locekļa amatam (OV C 307, 18.12.2007.)	52

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Padome
2007/C 314/07	Padomē sanākušo Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi (2007. gada 25. maijs) par Eiropas sadarbības nākotnes izredzēm jaunatnes politikas jomā	24

	Komisija
2007/C 314/08	Euro maiņas kurss	27

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2007/C 314/09	Eiropas Komisijas paziņojums Padomes direktīvas realizēšanas ietvaros 93/42/EEK ( 1 )	28

2007/C 314/10	Grozījums, ko Francija izdara sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībās, kas noteiktas attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumiem maršrutos starp Ažaksjo, Bastiā, Kalvī un Fižarī, no vienas puses, un Marseļu, Nicu un Parīzi (Orlī), no otras puses ( 1 )	36

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,438
JPY	Japānas jēna	163,27
DKK	Dānijas krona	7,4624
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,7236
SEK	Zviedrijas krona	9,4453
CHF	Šveices franks	1,6612
ISK	Islandes krona	91,73
NOK	Norvēģijas krona	8,034
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,585274
CZK	Čehijas krona	26,448
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	254,04
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6968
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,625
RON	Rumānijas leja	3,4965
SKK	Slovākijas krona	33,599
TRY	Turcijas lira	1,7172
AUD	Austrālijas dolārs	1,6613
CAD	Kanādas dolārs	1,4356
HKD	Hongkongas dolārs	11,2184
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8786
SGD	Singapūras dolārs	2,0935
KRW	Dienvidkorejas vons	1 352,58
ZAR	Dienvidāfrikas rands	10,1045
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,5975
HRK	Horvātijas kuna	7,306
IDR	Indonēzijas rūpija	13 556,75
MYR	Malaizijas ringits	4,8166
PHP	Filipīnu peso	59,619
RUB	Krievijas rublis	35,563
THB	Taizemes bats	43,62


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ