7.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 265/4

EIROPAS KOPIENU MIGRĒJOŠO DARBA ŅĒMĒJU SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA

Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72

(2007/C 265/06)

Regulas (EEK) Nr. 574/72 107. panta 1., 2. un 4. punkts

Atskaites periods: 2007. gada oktobris

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2008. gada janvāris, februāris un marts

10-2007	EUR	BGN	CZK	DKK	EEK	CYP	LVL	LTL	HUF	MTL	PLN	RON	SKK	SEK	GBP	NOK	ISK	CHF
1 EUR =	1	1,95580	27,3353	7,45344	15,6466	0,584200	0,703017	3,45280	251,020	0,429300	3,70623	3,35370	33,6237	9,17348	0,696141	7,69633	86,3013	1,67062
1 BGN =	0,511299	1	13,9765	3,810930	8,00008	0,298701	0,359452	1,76541	128,346	0,219500	1,89499	1,71474	17,1918	4,69039	0,355936	3,93512	44,1257	0,854187
1 CZK =	0,0365827	0,0715487	1	0,272667	0,572395	0,0213716	0,0257183	0,126313	9,18298	0,0157050	0,135584	0,122687	1,23005	0,335591	0,0254667	0,281553	3,15714	0,0611159
1 DKK =	0,134166	0,262403	3,66748	1	2,09925	0,0783799	0,0943212	0,463249	33,6784	0,0575976	0,497252	0,449953	4,51117	1,23077	0,0933987	1,03259	11,5787	0,224141
1 EEK =	0,0639116	0,124999	1,74704	0,476362	1	0,0373372	0,044931	0,220674	16,0431	0,0274373	0,236872	0,214340	2,14895	0,586292	0,0444915	0,491885	5,51566	0,106772
1 CYP =	1,71174	3,34783	46,7910	12,7584	26,7830	1	1,20338	5,91030	429,681	0,734851	6,34412	5,74066	57,5552	15,7026	1,19161	13,1741	147,726	2,85967
1 LVL =	1,42244	2,78201	38,8828	10,6021	22,2563	0,830989	1	4,91140	357,060	0,610653	5,27190	4,77043	47,8277	13,0487	0,990219	10,9476	122,758	2,37636
1 LTL =	0,289620	0,566440	7,91685	2,15867	4,53157	0,169196	0,203608	1	72,7003	0,124334	1,07340	0,971297	9,73811	2,65682	0,201616	2,22901	24,9946	0,483845
1 HUF =	0,00398375	0,00779144	0,108897	0,0296927	0,0623322	0,00232731	0,00280065	0,0137551	1	0,00171023	0,0147647	0,0133603	0,133949	0,0365449	0,00277326	0,0306603	0,343803	0,00665534
1 MTL =	2,32937	4,5558	63,6741	17,3618	36,4468	1,36082	1,63759	8,04286	584,718	1	8,63320	7,81201	78,3222	21,3685	1,62157	17,9276	201,028	3,89150
1 PLN =	0,269816	0,527707	7,37549	2,01105	4,22170	0,157626	0,189685	0,931619	67,7290	0,115832	1	0,904879	9,07221	2,47515	0,187830	2,07659	23,2854	0,450760
1 RON =	0,298179	0,583179	8,15080	2,22246	4,66548	0,174196	0,209625	1,029550	74,8486	0,128008	1,10512	1	10,0259	2,73533	0,207574	2,29488	25,7332	0,498144
1 SKK =	0,0297409	0,0581674	0,812976	0,221672	0,465344	0,0173746	0,0209084	0,1026890	7,46555	0,0127678	0,110227	0,0997419	1	0,272827	0,0207039	0,228896	2,56668	0,0496858
1 SEK =	0,10901	0,213202	2,97982	0,812499	1,70563	0,0636836	0,0766359	0,376389	27,3636	0,046798	0,404016	0,365586	3,66532	1	0,0758863	0,838976	9,40770	0,182114
1 GBP =	1,43649	2,80949	39,2669	10,7068	22,4762	0,839197	1,00988	4,95991	360,587	0,616685	5,32397	4,81755	48,3002	13,1776	1	11,0557	123,971	2,39983
1 NOK =	0,129932	0,254122	3,55173	0,968441	2,033	0,0759063	0,0913445	0,44863	32,6155	0,0557799	0,481559	0,435753	4,3688	1,19193	0,0904511	1	11,2133	0,217067
1 ISK =	0,0115873	0,0226625	0,316743	0,0863653	0,181302	0,00676931	0,00814608	0,0400087	2,90864	0,00497443	0,0429453	0,0388603	0,389609	0,106296	0,00806641	0,0891797	1	0,019358
1 CHF =	0,598580	1,170700	16,3624	4,46148	9,36573	0,349690	0,420812	2,06678	150,255	0,256970	2,21848	2,00745	20,1265	5,49106	0,416696	4,60686	51,6582	1

1.	Regulā (EEK) 574/72 ir noteikts, ka citā valūtā izteiktu summu konversijas kurss ir tas, kuru aprēķinājusi Komisija un kura pamatā ir Eiropas Centrālās bankas publicēto atsauces kursu mēneša vidējais rādītājs atskaites periodā, kas precizēts 2. punktā.

Atskaites periodi ir šādi:

—	janvāris — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. aprīļa,

—	aprīlis — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. jūlija,

—	jūlijs — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. oktobra,

—	oktobris — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. janvāra.

Valūtas konversijas kursus publicē otrajā februāra, maija, augusta un novembra Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (“C” sērija) izdevumā.

7.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 265/7

Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

(2007/C 265/08)

Atbalsta numurs: XA 138/07

Dalībvalsts: Vācijas Federatīvā Republika

Reģions: Freistaat Sachsen

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Förderrichtlinie des Sächsischen Staatsministeriums für Umwelt und Landwirtschaft zur Förderung der Tierzucht (Förderrichtlinie Tierzucht — RL TZ/2007)

Juridiskais pamats: Förderrichtlinie des Sächsischen Staatsministeriums für Umwelt und Landwirtschaft zur Förderung der Tierzucht (Förderrichtlinie Tierzucht — RL TZ/2007)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 2,3 miljoni gadā

Atbalsta maksimālā intensitāte:

—	Ciltsgrāmatas kārtošana, ko veic atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju apvienības: 80 % (maksimāli EUR 80 000)

—	Ciltsdarba programmās paredzētās produktivitātes pārbaude un ciltsvērtības noteikšana: 70 %

—	Šķirnes dzīvnieku skašu rīkošana: 70 % (maksimāli EUR 33 000)

—	Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes uzlabošana saistībā ar pasākumiem, kas aprakstīti iedaļā “Atbalsta mērķis”: 60 %

Īstenošanas datums: Pēc publicēšanas Saksijas Oficiālajā Vēstnesī, taču ne agrāk par 2007. gada 25. jūniju

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 2010. gada decembris

Atbalsta mērķis: Apkopot un izvērtēt datus par lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu saskaņā ar audzēšanas programmām. Šim nolūkam pakalpojumu sniedzējs veic pārbaudes, vāc datus un izvērtē tos. Par to pakalpojumu sniedzējs saņem tirgus noteikumiem atbilstošu atalgojumu, ko veido atbalsta summa un lauksaimnieka segtā izmaksu daļa. Uz izmaksām, kas saistītas ar regulārajām piena kvalitātes pārbaudēm, atbalsts neattiecas.

Pasākums pamatojas uz 15. pantu (tehniskās palīdzības nodrošināšana/dalība izstādēs un gadatirgos) un 16. pantu (atbalsts lopkopības nozarei)

Attiecīgās nozares: Lauksaimniecība (liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšana)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Sächsische Landesanstalt für Landwirtschaft

Referat 72 „Förderung“

Postfach 540137

D-01311 Dresden

Tīmekļa vietne: www.smul.sachsen.de > Foerderung > Foerderrichtlinien > Besondere Aufgaben

http://www.smul.sachsen.de/de/wu/aktuell/foerderung/5_374.htm

Cita informācija:

Sächsisches Staatsministerium für Umwelt und Landwirtschaft

Referat 35 „Tierische Erzeugnisse“

Postanschrift: D-01076 Dresden

Tel. (49) 351 564 66 63

Atbalsta numurs: XA 141/07

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Gorenja vas – Poljane

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: „Programi razvoja podeželja v občini Gorenja vas – Poljane 2007-2013“

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodelitvi pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva, gozdarstva in podeželja v občini Gorenja vas – Poljane (II. Poglavje)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

2007. gads: EUR 52 162

2008. gads: EUR 52 162

2009. gads: EUR 55 000

2010. gads: EUR 55 000

2011. gads: EUR 55 000

2012. gads: EUR 61 000

2013. gads: EUR 61 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

Ieguldījumi saimniecībās primārās ražošanas vajadzībām:

—	līdz 50 % no attaisnojamām izmaksām mazāk labvēlīgos apgabalos un līdz 40 % no attaisnojamām ieguldījumu izmaksām citos apgabalos.

Tradicionālo ēku saglabāšana:

—	līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām par objektiem, kas netiek izmantoti ražošanā;

—	līdz 75 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām ražošanas objektos mazāk labvēlīgos apgabalos un līdz 60 % citos apgabalos, ar noteikumu, ka ieguldījumi nepalielina ražošanas potenciālu.

Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

—	pašvaldības sniegtais līdzfinansējums papildina apdrošināšanas prēmiju līdzfinansējumu no valsts budžeta un var sasniegt 50 % no attaisnotajām izmaksām par apdrošināšanas prēmijām laukaugu un produkcijas apdrošināšanai, kā arī mājlopu apdrošināšanai pret iznīcināšanu slimības dēļ.

Atbalsts zemes pārdalīšanai:

—	līdz 50 % no faktiskajām juridisko un administratīvo procedūru izmaksām.

Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

—	līdz 100 % no izmaksām par lauksaimnieku izglītošanu un apmācību, konsultāciju pakalpojumiem, forumu, konkursu, izstāžu, gadatirgu organizēšanu, publikāciju, katalogu un tīmekļa vietņu izstrādi, kā arī par lauksaimnieku aizvietošanas pakalpojumiem

Īstenošanas datums: 2007. gada jūlijs (vai datums, kurā stājas spēkā noteikumi)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU

Atsauces uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: Noteikumos par atbalsta piešķiršanu lauku attīstības programmām Gorenja vas — Poljane pašvaldībā, proti, to II nodaļā, ir uzskaitīti pasākumi, kas uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar šādiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants — ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants — tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

12. pants — atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants — atbalsts zemes pārdalīšanai;

15. pants — tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā nozare: Lauksaimniecība: Laukkopība un lopkopība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=200755&dhid=90135

Cita informācija: —

Atbildīgās personas paraksts

Milan Čadež

Atbalsta numurs: XA 142/07

Dalībvalsts: Francija

Reģions: Département de Saône-et-Loire

Atbalsta shēmas nosaukums: Appui technique dans les exploitations et leurs groupements

Juridiskais pamats:

—	Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pants

—	Art L 3231-2 et subséquents du Code général des collectivités territoriales permettant aux collectivités territoriales d'accorder des aides pour favoriser le développement économique.

—	Délibération du Conseil général du 27.3.2007.

—	Délibération du Conseil régional de Bourgogne du 15.1.2007

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 150 000 atbalsta gadā atkarībā no vajadzībām un pieejamajiem budžeta līdzekļiem

Atbalsta maksimālā intensitāte:

Darbības nosaukums

Attaisnoto izdevumu veids

Maksimāli subsidējamie izdevumi (euro, bez nodokļiem)

Atbalsta likme

Tehniskā palīdzība (konsultācijas, speciālistu padoms) darbadevēju apvienību izveidei, bet tikai tādām lauku saimniecībām, kas atbilst Kopienas MVU definīcijai

—	Priekšizpēte

2100

70 %

—	Darbības uzsākšana (darbības audits, palīdzība jaunu darbinieku pieņemšanā darbā, mācību organizēšanā, darbadevēju apvienību darbinieku vadībā, administratīvie, fiskālie un sociālie pasākumi, kas saistīti ar darbadevēju apvienības dibināšanu)

1500 (x2 jauktām darbadevēju apvienībām (GEM (1))

50 %

—	Atbalsts uzraudzībai (2. gads), darbības audits, palīdzība darbadevēju apvienībām jaunu darbinieku pieņemšanā darbā, mācību organizēšanā, darbinieku vadībā

400 (x2 jauktām darbadevēju apvienībām (GEM)

50 %

—	Atbalsts uzraudzībai (3. gads) — tāpat kā 2. gadā

400 (x2 jauktām darbadevēju apvienībām (GEM)

25 %

Ievadkurss par ģenētiskās kvalitātes uzlabošanu jaunajiem lauksaimniekiem (konsultācijas, speciālistu padoms)

Tehniskā palīdzība šādās jomās:

—	“Bovins Croissance” gaļas liellopiem

1000

—	1. dalības gadā 60 %

—	“Contrôle Laitier” piena pārbaudes liellopu un kazu zootehniskās indeksācijas nolūkā

—	2. dalības gadā 40 %

—	Lauksaimniecības kameras lopkopības pakalpojumi (Service Elevage de la Chambre d'Agriculture) attiecībā uz gaļas aitām

—	3. dalības gadā 20 %

Īstenošanas datums: Eiropas Komisijas apstiprinājuma saņemšanas diena

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 6 gadi, ar nosacījumu, ka budžetā ir līdzekļi

Atbalsta mērķis: Pakalpojumu sniedzējām organizācijām paredzētā atbalsta mērķis ir atvieglot jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanu, palīdzot tiem nodrošināt šādus tehniskos aspektus:

palīdzēt organizēt darbu lauku saimniecībās, veidojot darbadevēju apvienības,

uzlabot tehniskās zināšanas lopkopības nozarē (zīdāmi un piena liellopi un gaļas aitas), izmantojot darbības pārraudzības un ģenētiskās kvalitātes uzlabošanas organizācijas

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Attiecībā uz atbalstu darbadevēju apvienībām — visas departamenta lauksaimniecības produktu ražošanas nozares, bet tikai tādas lauku saimniecības, kas atbilst Kopienas MVU definīcijai; attiecībā uz ģenētiskās kvalitātes uzlabošanu — lopkopības nozare

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Monsieur le président du conseil général de Saône-et-Loire

Direction de l'équipement rural et de l'agriculture

Service des affaires agricoles

Espace Duhesme — 18, rue de Flacé

F-71026 Macon Cedex 9

Tīmekļa vietne: http://www.cg71.com

Atbalsta numurs: XA 143/07

Dalībvalsts: Francija

Reģions: Visi

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Aides à l'assistance technique dans le secteur des grandes cultures.

Juridiskais pamats: Code Rural, partie législative, articles L 621-1 à L 621-11.

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 1 500 000 gadā no Valsts laukaugu starparodu biroja (l'office national interprofessionnel des grandes cultures, ONIGC), ja budžetā būs piešķirti līdzekļi un neskarot pašvaldību piešķirto atbalstu

Atbalsta maksimālā intensitāte: Līdz 100 %

Īstenošanas datums: Shēmu īstenos no dienas, kurā Komisija būs sniegusi apstiprinājumu par saņemšanu, ja būs pieejami līdzekļi

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 7 gadi

Atbalsta mērķis: Šī atbalsta shēma ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantu.

Valsts laukaugu starparodu birojs izveidos atbalsta programmas, kuru mērķis būs piedāvāt ražotājiem vajadzīgo tehnisko palīdzību un kuras būs grupētas pēc šādiem tematiem:

vietējo filiāļu attīstība (Camargue rīss, olīvu audzēšana un galda olīvas, Burgoņas sinepes, kaltēti dārzeņi u.c.),

kultūru dažādošana vai audzēšanas atsākšana (sorgo, auna zirņi, lupīnas, proteīnaugi, kaltēti dārzeņi u.c.),

bioloģiskā lauksaimniecība,

informācija par laukaugu produktu jauniem pielietojuma veidiem (izmantošana cilvēku un dzīvnieku pārtikā, no laukaugiem iegūta 1. un 2. pakāpes degviela, videi labvēlīgāka, t.s., “zaļā ķīmija”, no laukaugiem iegūti materiāli, produkti no vairākām izejvielām u.c.),

pasākumi par ūdens taupīšanu,

filiāļu darbības uzlabošana ražošanas reģionos.

Atbalsta programmu ietvaros var finansēt:

tehnoloģijas institūtu, lauksaimniecības kameru, starparodu organizāciju un līdzīgu iestāžu pētījumu un izmēģinājumu rezultātu pārņemšanu, izplatīšanu un demonstrēšanu (tehnikas dienas, brošūras, mācības, konsultāciju pakalpojumi);

pētījumus par attīstības pasākumu lietderīgumu kādā teritorijā (priekšizpēte, tirgus pētījumi, filiāļu un reģionālie auditi u.tml.);

tehniskās palīdzības, pētījumu, konsultāciju un izplatīšanas izmaksas noteiktajās jomās, finansējot tikai tās izmaksas, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu.

Pašiem ražotājiem atbalstu nepiešķirs. Pievērsīs uzmanību, lai tehniskās palīdzības atbalstu nesaņemtu lauksaimnieki, kuru saimniecības neatbilst Kopienas noteiktajiem MVU kritērijiem.

Ievērojot šos nosacījumus, atbalstu piešķirs subsidētu pakalpojumu veidā, kuri būs pieejami visiem laukaugu ražotājiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir kādas ražotāju vai citas organizācijas biedri vai nē

Attiecīgā nozare: Visa laukaugu nozare (graudaugi un rīss, eļļas augi un augu izcelsmes taukvielas, proteīnaugi un kaltēti dārzeņi, rupjā lopbarība, augu kultūras tekstilrūpniecības mērķiem un zīdtārpiņi, cukurs)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Office National Interprofessionnel des Grandes Cultures

12, rue Henri Rol-Tanguy

F-93100 Montreuil

Tīmekļa vietne: www.onigc.fr (nodaļa ACTUALITES, apakšnodaļa AIDES NATIONALES)

Cita informācija: Šos pasākumus var finansēt arī pašvaldības (reģionālās padomes un departamentu padomes) vai nu pilnībā no sava budžeta, vai papildinot ONIGC piešķirtos līdzekļus, nepārsniedzot Kopienas tiesību aktos noteiktās maksimālās summas

Atbalsta numurs: XA 145/07

Dalībvalsts: Francija

Reģions: Département de la Vendée

Atbalsta shēmas nosaukums: Aides pluriannuelles en faveur de la promotion de la qualité des produits agricoles vendéens («fonds pour la promotion de la qualité»)

Juridiskais pamats: Article L.1511-5 du Code général des collectivités territoriales

Convention cadre en cours entre l'État et le département de la Vendée

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi: EUR 150 000 gadā

Atbalsta maksimālā intensitāte: 40 %, tad 30 % un pēc tam 25 %, kā izklāstīts turpmāk.

Atbalsta shēma, atbalstu par attaisnotajiem izdevumiem pakāpeniski samazinot, paredzēta četriem gadiem:

pirmajā gadā — 40 % no tehniskās un administratīvās ieviešanas izdevumiem, nepārsniedzot EUR 15 000;

otrajā gadā — 30 % no tirdzniecības uzsākšanas izdevumiem, nepārsniedzot EUR 15 000;

trešajā un ceturtajā gadā — 25 % no pārējiem izdevumiem, tostarp reklāmas pasākumu turpināšanas izmaksām, nepārsniedzot EUR 15 000.

Par katru posmu būs jāiesniedz atsevišķs atbalsta pieteikums.

Ja kādas darbības finansēšanā piedalās citas publiskās struktūras, atbalsta summa nedrīkstēs pārsniegt atbalsta maksimālo intensitāti, t. i., 80 % no attaisnotajiem izdevumiem, tādējādi tiks attiecīgi pielāgots departamenta atbalsts

Īstenošanas datums: No dienas, kurā Komisija nosūtījusi paziņojumu par saņemšanu

Atbalsta shēmas ilgums: Pieci gadi no dienas, kurā Komisija nosūtījusi paziņojumu par atbrīvojuma veidlapas saņemšanu

Atbalsta mērķis: Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 14. pantu izstrādātās shēmas mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražotāju grupu īstenotus jaunus sertifikācijas pasākumus, piemēram, marķējumu, atbilstības sertifikātu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu saņemšanu, lai iesaistītos vietēju kvalitatīvu produktu ražošanā, atbalstot lauksaimniecības produktu ražotājus pasākumos, kuri vajadzīgi, lai īstenotu kvalitatīvu produktu oficiālas atzīšanas procedūras.

Attaisnotie izdevumi ir šādi:

speciālistu vai pakalpojumu sniedzēju izmantošana tehniskajai izpētei, priekšizpētei, produktu izstrādei, produktu noformēšanai vai tirgus izpētei nolūkā izstrādāt kvalitatīvus lauksaimniecības produktus;

cilmes vietas nosaukumu vai īpaša rakstura sertifikātu atzīšanas pieteikumu sagatavošanas izmaksas;

izmaksas, lai ieviestu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, HACCP sistēmas vai vides audita sistēmas;

personāla apmācība, lai piemērotu kvalitātes nodrošināšanas vai HACCP sistēmas;

maksas, ko iekasē sertifikācijas iestādes par kvalitātes nodrošināšanas vai līdzvērtīgu sistēmu sākotnējo sertificēšanu;

izmaksas par obligātajiem kontroles pasākumiem, ja vien tiesību aktos nav paredzēts, ka tās jāsedz uzņēmumiem.

Attaisnotajos izdevumos jebkurā gadījumā tiks iekļautas tikai atlasīto projektu izmaksas, atskaitot visas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar atbalsta saņēmējas grupas pamatdarbību.

Viss šo atbalstu piešķirs natūrā, subsidētu pakalpojumu veidā. Ievērojot Lauksaimniecības atbrīvojumu Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. pantu, atbalsta saņēmējiem netiks veikti tieši maksājumi. Turklāt tiks nodrošināts, ka atbalsta saņēmējas grupas piedāvātie pakalpojumi ir pieejami jebkuram ražotājam bez jebkādas diskriminācijas un ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, nenosakot nekādu citu dalības vai iestāšanās pienākumu

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Jebkuri kvalitatīvi lauksaimniecības produkti Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. panta nozīmē, kuri ražoti Vandē un kurus ražo vienīgi MVU Kopienas tiesību aktu nozīmē

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Conseil Général de la Vendée

Direction de l'Environnement et de l'Aménagement

Service de l'Agriculture et de la Pêche

40, rue Maréchal Foch

F-85923 La Roche sur Yon Cedex 9

Tīmekļa vietne: www.vendee.fr (departamenta vispārīgā tīmekļa vietne)

sadaļa:

www.vendee.fr/conseil-general

apakšsadaļa:

www.vendee.fr/conseil-general/guide-subventions

tiklīdz Komisija reģistrēs šo atbrīvojuma veidlapu.

Cita informācija: —

(1) GEM: jauktas darbadevēju apvienības (Groupements d'Employeurs Mixtes — visas darbadevēju apvienības, kuru darbs lauksaimniecības jomā veido vismaz 40 % un ne vairāk par 70 % no to kopējās slodzes)

7.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 265/21

VALSTS ATBALSTS — BEĻĢIJA

Valsts atbalsts C 35/07 (ex N 256/07) — Mācību atbalsts Volvo Cars Gent, Beļģija

Aicinājums iesniegt apsvērumus saistībā ar EK Līguma 88. panta 2. punkta piemērošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/C 265/14)

Ar 2007. gada 12. septembra vēstuli, kas autentiskajā valodā ir pievienota šim kopsavilkumam, Komisija paziņoja Beļģijai par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz mācību atbalstu saistībā ar iepriekšminēto atbalstu.

Ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus par mācību atbalstu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas, nosūtot tos uz šādu adresi:

European Comission

Directorate-General for Competition

State Aid Greffe

B-1049 Brussels

Faksa Nr.: (32-2) 296 12 42.

Šīs atsauksmes paziņos Beļģijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.

KOPSAVILKUMS

PROCEDŪRA

Komisijai tika paziņots par plānoto mācību atbalstu Volvo Cars Gent ar 2007. gada 4. maija vēstuli. Komisijai 2007. gada 31. maijā bija tikšanās ar Beļģijas iestādēm, kuras pēc tam 2007. gada 6. jūlijā iesniedza papildu informāciju.

APRAKSTS

Atbalsta saņēmējs ir uzņēmums Volvo Cars Gent, kas ietilpst Ford Motor Company grupā. Uzņēmumā šobrīd ir 5 000 darbinieku. Mācību programma, kuru paredzēts atbalstīt, ilgst no 2006. gada septembra līdz 2009. gada septembrim un ir saistīta ar jaunas produkta platformas (Eiropas EUCD platforma) ieviešanu; šī platforma ir uzņēmuma Ford Motor Company standarta platforma vidējās klases automašīnu ražošanā. Ieguldījumi pamatlīdzekļos saistībā ar šo platformu sasniegs EUR 26,3 miljonus. Pateicoties šai platformai, rūpnīcā varēs ražot ne tikai automašīnas ar Volvo zīmolu, bet arī Ford un Jaguar zīmolu automašīnu modeļus. Attaisnotās izmaksas, par kurām paziņoja Beļģija, ir EUR 19 miljoni. Tā kā Ģente atrodas reģionā, kuram netiek piešķirts atbalsts, atbalsta maksimālā intensitāte ir 50 % vispārējo mācību pasākumiem un 25 % speciālo mācību pasākumiem. Atbalstu EUR 6 018 558,91 apmērā piešķirs Flandrijas reģions (Vlaams Gewest).

NOVĒRTĒJUMS

Šajā posmā Komisijai ir šaubas par to, vai atbalsta pasākums ir savietojams ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, kas pamatotas ar šādiem apsvērumiem: nešķiet pārliecinoši, ka saņēmējam ir nepieciešams atbalsts minēto mācību pasākumu veikšanai. Nešķiet, ka mācību atbalsts veicina uzņēmumu veikt “papildu” mācību pasākumus tiem, kurus veiktu, pamatojoties uz tirgus tendencēm. Jo īpaši tādēļ, ka jaunas produktu platformas ieviešana ir normāla parādība, kas vajadzīga, lai paaugstinātu elastīgumu un produktivitāti un tādējādi saglabātu konkurētspēju. Lai varētu efektīvi izmantot jaunu produktu platformu, darbinieki jāapmāca strādāt ar jaunajām tehniskajām un darba metodēm, kuras ir jāievieš. Tādējādi mācību izmaksas, kas saistītas ar jaunas ražošanas līnijas ieviešanu, automašīnu ražotājiem parasti rodas vienīgi tirgus daļas saglabāšanai. Tātad šķiet, ka atbalsts paredzēts darbības izmaksām, ko parasti sedz uzņēmums, un tāpēc uzskatāms par kropļojošu darbības atbalstu.

SECINĀJUMS

Ievērojot minētās šaubas, Komisija ir nolēmusi uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

VĒSTULES TEKSTS

“Par la présente, la Commission a l'honneur d'informer la Belgique qu'après avoir examiné les informations fournies par vos autorités sur la mesure citée en objet, elle a décidé d'ouvrir la procédure prévue à l'article 88, paragraphe 2, du traité CE.

PROCÉDURE

(1)

Le projet d'aide à la formation en faveur de l'usine de montage d'automobiles Volvo à Gand (Volvo Cars Gent, ci-après dénommée “VCG”) a été notifié à la Commission par lettre datée du 4 mai 2007, enregistrée le même jour. Sur proposition des autorités belges, une réunion s'est tenue le 31 mai 2007 avec les services de la Commission. Après cette réunion, les autorités belges ont fourni des informations supplémentaires par lettre du 6 juillet 2007, enregistrée le même jour.

DESCRIPTION DU PROJET

(2)

Le bénéficiaire de l'aide serait VCG. Cette société qui, depuis 1999, fait partie de la Ford Motor Company (ci-après dénommée “FMC”) emploie 5 000 personnes. Le programme de formation soutenu s'étale sur une période comprise entre septembre 2006 et septembre 2009 et est lié à la mise en place d'une nouvelle plate-forme de production — la plate-forme européenne EUCD — qui, au sein de la FMC, est la norme pour la production des véhicules de taille moyenne (segments C et D du marché de l'automobile). L'introduction de cette nouvelle plate-forme représentera un investissement corporel de 26,3 millions EUR. Elle permettra à l'usine de produire non seulement des modèles Volvo, mais aussi des modèles de marque Ford et Jaguar. Selon la notification, cette amélioration de la flexibilité de l'usine contribuera à ancrer les activités de Ford à Gand et à y maintenir l'emploi.

(3)

La notification fait état de coûts de formation tournant aux alentours de 37 millions EUR. Le règlement (CE) no 68/2001 de la Commission du 12 janvier 2001 concernant l'application des articles 87 et 88 du traité CE aux aides à la formation (1) [ci-après dénommé “règlement (CE) no 68/2001”] limitant la partie admissible des coûts de personnel des participants au projet de formation à un montant égal au total des autres coûts admissibles, les coûts admissibles notifiés par la Belgique sont limités à 19 millions EUR. Gand se situant dans une région non assistée, l'intensité maximale de l'aide est de 50 % pour la formation générale et de 25 % pour la formation spécifique. L'aide, d'un montant de 6 018 558,91 EUR, doit être accordée sous la forme d'une aide “ad hoc” par la région flamande (Vlaamse Gewest).

(4)

Dans la notification, le programme de formation est divisé en cinq modules, dont les deux derniers sont de faible ampleur:

—

Module 1: renforcement de la main d'œuvre (coûts admissibles d'un montant de 4,3 millions EUR, dont 3,1 millions EUR pour la formation générale (2) et 1,2 million EUR pour la formation spécifique, et aide d'un montant de 1,8 million EUR). Ce module vise à doter les travailleurs de VCG de connaissances techniques de base suffisantes. Les matières traitées sont, notamment, la pneumatique, la robotique, la logique de commande programmable, l'électricité et l'électronique, la gestion des coûts, les aptitudes sociales, les techniques de gestion, la carrosserie, la peinture et les logiciels spécifiques à l'industrie automobile.

—

Module 2: formation technique et technologique: volet théorique (coûts admissibles d'un montant d'1,7 million EUR — formation entièrement générale — et aide d'un montant de 0,85 million EUR). Ce module a pour but d'approfondir les connaissances et les compétences des travailleurs dans certains domaines de la technique et de la technologie mis en œuvre dans la plate-forme. Les matières abordées sont essentiellement la robotique et les robots de production, la logique de commande programmable et les techniques de mesure par caméras.

—

Module 3: formation à la mise en œuvre: volet pratique (coûts admissibles d'un montant de 12,9 millions EUR — formation entièrement spécifique — et aide d'un montant de 3,2 millions EUR). Le but de ce module est d'apprendre comment appliquer les connaissances théoriques à l'environnement de travail spécifique et à la situation de production des travailleurs. L'objectif est de maximiser les compétences dont les travailleurs doivent faire preuve pour exploiter pleinement le potentiel de la plate-forme EUCD.

—

Module 4: changements à apporter dans la gestion et les comportements pour maximiser le programme de formation et le passage à l'EUCD en général (coûts admissibles de 0,2 million EUR, formation entièrement générale, et aide d'un montant de 0,1 million EUR). Ce module est constitué d'une formation à la gestion.

—	Module 5: formation ANDON/DAISSY (coûts admissibles de 0,02 million EUR, formation entièrement générale, et aide d'un montant de 0,01 million EUR). Ce module de la formation a trait au contrôle de la qualité.

(5)

Dans la notification, la Belgique indique à plusieurs reprises que la formation va au-delà des besoins immédiats de l'entreprise. Dans leur lettre du 6 juillet 2007, les autorités belges précisent que les modules 1 et 4 du programme de formation seraient de toute manière réalisés par VCG, même en l'absence d'aide. En revanche, les modules 2, 3 et 5 sont des formations supplémentaires rendues possibles par l'aide.

APPRÉCIATION DE L'AIDE

Existence d'une aide

(6)

À ce stade, la Commission estime que la mesure en cause constitue une aide d'État au sens de l'article 87, paragraphe 1, du traité CE: elle est attribuée sous la forme d'une subvention du gouvernement flamand et est donc financée par des ressources d'État. La mesure est sélective puisqu'elle ne concerne que VCG et est susceptible de fausser la concurrence au sein de la Communauté puisqu'en la déchargeant d'une part importante du coût de la formation, elle confèrera à VCG, qui fait partie de la FMC, un avantage par rapport à ses concurrents qui, pour leur part, ne bénéficient pas de l'aide (3). Enfin, le marché des véhicules à moteur se caractérise par des échanges intensifs entre les États membres (4). Compte tenu de ce qui précède, la Commission est parvenue à la conclusion que la mesure notifiée constitue une aide d'État. La Belgique ne conteste pas cette conclusion.

Base juridique de l'appréciation

(7)	La Belgique demande que l'aide soit approuvée sur la base du règlement (CE) no 68/2001. L'aide est en effet liée à un programme de formation.

(8)

Conformément à l'article 5 du règlement (CE) no 68/2001, si le montant de l'aide accordée à une même entreprise pour un projet individuel de formation est supérieur à 1 million EUR, l'aide n'est pas exemptée de l'obligation de notification prévue à l'article 88, paragraphe 3, du traité. La Commission note qu'en l'espèce, l'aide prévue s'élève à 6,02 millions EUR, qu'elle est destinée à une seule entreprise et que le projet de formation est un projet individuel. Elle considère donc que l'obligation de notification s'applique et qu'elle a été respectée par la Belgique.

(9)	Le considérant 16 du règlement (CE) no 68/2001 explique pourquoi ce type d'aide ne peut être automatiquement exempté: “Les aides d'un montant élevé doivent continuer à être évaluées individuellement par la Commission avant d'être attribuées”.

(10)

N'étant pas exemptée en vertu du règlement (CE) no 68/2001, la mesure doit être appréciée directement sur la base de l'article 87, paragraphe 3, point c), lequel dispose que “les aides destinées à faciliter le développement de certaines activités ou de certaines régions économiques, quand elles n'altèrent pas les conditions des échanges dans une mesure contraire à l'intérêt commun” peuvent être considérées comme compatibles avec le marché commun. Lorsqu'elle apprécie une aide individuelle à la formation qui, en raison de son montant, ne bénéficie pas de l'exemption prévue par le règlement (CE) no 68/2001 et doit donc être évaluée directement sur la base de l'article 87, paragraphe 3, point c), la Commission applique néanmoins, par analogie, les mêmes principes directeurs que ceux qui figurent dans ledit règlement. Cela se traduit notamment par une vérification du respect des autres conditions formelles d'exemption qui y sont énoncées, même si la Commission n'est pas tenue de se borner à vérifier le respect de ces conditions.

Compatibilité avec le marché commun

(11)

La Commission considère à ce stade que le projet notifié satisfait aux conditions formelles d'exemption prévues à l'article 4 du règlement (CE) no 68/2001. Premièrement, les coûts admissibles notifiés semblent conformes à l'article 4, paragraphe 7, du règlement. En particulier, les frais de personnel des participants à la formation qui sont couverts par l'aide semblent avoir été limités au montant total des autres coûts admissibles. Deuxièmement, conformément aux paragraphes 2 et 3 de l'article susmentionné, l'intensité de l'aide a été limitée à 25 % pour la formation spécifique et à 50 % pour la formation générale. VCG est en effet une grande entreprise située dans une région non assistée et la formation ne s'adresse pas à des travailleurs défavorisés.

(12)

Néanmoins, au vu des informations disponibles, la Commission doute que la mesure puisse être jugée compatible avec le marché commun en application de l'article 87, paragraphe 3, point c), du traité CE. Il semble en effet peu probable que l'aide soit nécessaire pour que le bénéficiaire puisse entreprendre les activités de formation en question.

(13)

La Commission note que la nécessité de l'aide est un critère de compatibilité général. En effet, une aide qui ne se traduit pas par la réalisation d'activités supplémentaires par le bénéficiaire ne saurait être considérée comme ayant un effet favorable. Elle est alors considérée comme ayant pour seul effet de fausser la concurrence et ne peut par conséquent être autorisée. S'agissant de la compatibilité au titre de l'article 87, paragraphe 3, point c), du traité CE, l'aide ne “facilite” pas le développement d'activités économiques dès lors que l'entreprise aurait de toute façon, notamment en l'absence d'aide, entrepris les activités subventionnées.

(14)

Dans le contexte de l'aide à la formation, le considérant 10 du règlement (CE) no 68/2001 dispose que “la formation a généralement des effets externes positifs pour la société dans son ensemble, dans la mesure où elle augmente le vivier de travailleurs qualifiés dans lequel d'autres entreprises peuvent puiser, où elle améliore la compétitivité de l'industrie communautaire et où elle joue un rôle important dans les stratégies pour l'emploi. Étant donné que les entreprises de la Communauté sous-investissent généralement dans la formation de leurs travailleurs, les aides d'État pourraient contribuer à corriger cette imperfection du marché et peuvent donc être considérées, sous certaines conditions, comme compatibles avec le marché commun et, par conséquent, être exemptées de l'obligation de notification préalable”. Le considérant 11 ajoute qu'il convient de veiller à ce que “les aides d'État soient limitées au minimum nécessaire pour réaliser l'objectif communautaire que les forces du marché ne permettraient pas, à elles seules, d'atteindre […]”.

(15)

À cet égard, l'imperfection du marché reconnue par le règlement (CE) no 68/2001 est que les entreprises “sous-investissent dans la formation de leurs travailleurs” par rapport à ce qui serait optimal pour le bien-être général de la Communauté. En effet, lorsqu'elle prévoit de nouvelles activités de formation, une entreprise compare généralement le coût de ces activités aux bénéfices qu'elle peut en retirer (tels qu'une hausse de la productivité ou la capacité de produire de nouveaux produits). Il est rare qu'elle tienne compte des bénéfices pour la société dans son ensemble, qu'elle ne peut obtenir pour elle-même. Elle examinera également les solutions de rechange (moins onéreuses) à la formation, telles que le recrutement d'une main-d'œuvre déjà qualifiée (éventuellement au détriment des salariés en place). C'est pourquoi l'aide à la formation remédie effectivement dans certains cas à une imperfection spécifique du marché. Dans ces circonstances, l'aide est “nécessaire pour réaliser l'objectif communautaire que les forces du marché ne permettraient pas, à elles seules, d'atteindre”.

(16)

S'agissant du programme de formation prévu par VCG, on peut douter de l'effet incitatif de l'aide notifiée par la Belgique. En effet, une fois qu'elle a pris la décision de mettre la plate-forme EUCD en place, VCG doit nécessairement engager des frais de formation pour mettre cette décision commerciale en œuvre. La Commission note que, dans l'industrie automobile, la mise en place d'une nouvelle plate-forme est une pratique régulière, nécessaire pour accroître la flexibilité et la productivité et maintenir ainsi la compétitivité. Pour exploiter efficacement une nouvelle plate-forme, la main d'œuvre doit être formée aux nouvelles techniques et méthodes de travail à adopter. Les frais de formation associés à la mise en place d'une nouvelle ligne de production sont donc généralement supportés par les constructeurs automobiles sur la seule base de l'incitation commerciale. Par conséquent, la Commission estime à ce stade qu'il est hautement probable que VCG aurait, de toute façon, et notamment en l'absence d'aide, entrepris les activités de formation en question (5). Ce comportement semble aussi être celui de la plupart des concurrents du secteur.

(17)

L'aide à la formation ne semble donc pas nécessaire dans ce contexte. Elle n'encourage pas l'entreprise à entreprendre des activités de formation “supplémentaires”, en plus de celles qui auraient de toute façon été réalisées sur la base des forces du marché. Elle semble couvrir des dépenses de fonctionnement normalement supportées par l'entreprise et constituer de ce fait une aide au fonctionnement qui fausse la concurrence. À ce propos, la Commission a observé ces dernières années que les grands constructeurs automobiles présents dans l'UE mettent régulièrement plusieurs usines implantées dans une zone géographique donnée, généralement en Europe, en concurrence pour la production d'un modèle donné. En réduisant les coûts de production de VCG, l'aide pourrait potentiellement aider l'entreprise à obtenir la production d'un modèle donné au détriment d'autres sites de production européens de la FMC.

Arguments avancés par la Belgique au sujet de la nécessité de l'aide

(18)

En réponse aux questions sur la nécessité de l'aide soulevées par les services de la Commission lors de la réunion avec les autorités belges du 31 mai 2007, ces dernières ont indiqué, dans leur lettre du 6 juillet, que les modules 1 et 4 du programme de formation soutenu seraient de toute façon réalisés par VCG, même en l'absence d'aide, contrairement aux modules 2, 3 et 5.

(19)	À ce stade, la Commission doute que les coûts afférents aux modules 1 et 4 puissent prétendre au bénéfice de l'aide, la Belgique elle-même reconnaissant que cette dernière n'est pas nécessaire.

(20)

De plus, à ce stade, la Commission émet des doutes quant au fait que les modules 2, 3 et 5 du programme ne seraient pas réalisés en l'absence d'aide. Elle note en effet que les modules 2 et 5 sont des formations générales permettant aux travailleurs d'acquérir des connaissances théoriques qui semblent nécessaires à l'exploitation efficace d'une plate-forme de production automobile. Le module 3 consiste en une formation spécifique, à savoir l'application des connaissances acquises à l'environnement de travail spécifique et à la situation de production des travailleurs. Ces trois modules du programme semblent nécessaires pour exploiter efficacement la plate-forme de production. Jusqu'ici, les autorités belges n'ont fourni aucun élément de preuve attestant qu'en l'absence d'aide, VCG ne réaliserait pas ces modules de formation selon les modalités notifiées (même ampleur, même portée ou même budget). Dès lors, à ce stade, la Commission considère qu'ils semblent devoir être réalisés sur la base des seules forces du marché.

(21)

S'agissant de la nécessité de l'aide, les autorités belges font également valoir qu'un pourcentage élevé de travailleurs quittent l'entreprise chaque année. En 2005 et 2006, il en a été ainsi pour respectivement 376 et 399 personnes. La Commission a déjà admis dans une affaire antérieure (6) que le fait qu'une entreprise s'attende à voir partir rapidement une forte proportion de la main d'œuvre qu'elle prévoit de former et à ne tirer de ce fait qu'un profit limité de la formation peut la dissuader d'engager des frais de formation importants en faveur des travailleurs en question. En l'espèce, elle ne considère pas que la rotation du personnel de VCG, qui est de 8 %, soit suffisante pour exercer pareil effet dissuasif. La Belgique n'ayant pas communiqué de données plus détaillées, la Commission ne peut, à ce stade, vérifier si, pour certains postes ou types de qualifications, la rotation est si élevée par rapport aux coûts de formation qu'elle dissuade l'entreprise d'engager de tels coûts.

(22)

En ce qui concerne la nécessité de l'aide, les autorités belges insistent sur le fait que les matières enseignées dans le cadre du programme de formation ne le sont pas suffisamment dans le système éducatif flamand et qu'il y a donc pénurie sur le marché de l'emploi (fonctions dites critiques). À ce stade, la Commission ne comprend pas en quoi cet argument pourrait contribuer à prouver que VCG n'aurait pas entrepris ce programme de formation en l'absence d'aide.

(23)

En conclusion, après une première analyse de l'affaire, la Commission doute que le programme de formation aille au-delà de ce que VCG entreprendrait sur la base des seules forces du marché. Elle craint dès lors que l'aide ne soit pas nécessaire et ne constitue simplement une aide au fonctionnement en faveur de l'entreprise.

DÉCISION

(24)

Compte tenu des considérations qui précèdent, la Commission a décidé d'engager la procédure prévue à l'article 88, paragraphe 2, du traité CE et enjoint à la Belgique de lui fournir, dans un délai d'un mois à compter de la réception de la présente, tous les documents, informations et données nécessaires pour apprécier la compatibilité de l'aide. Elle invite la Belgique à transmettre immédiatement copie de la présente au bénéficiaire potentiel de l'aide.

(25)	La Commission tient à rappeler à la Belgique l'effet suspensif de l'article 88, paragraphe 3, du traité CE, et se réfère à l'article 14 du règlement (CE) no 659/1999 du Conseil, qui dispose que toute aide illégale pourra faire l'objet d'une récupération auprès de son bénéficiaire.

(26)

Par la présente, la Commission avise la Belgique qu'elle informera les parties intéressées par la publication de la présente lettre et d'un résumé de celle-ci au Journal officiel de l'Union européenne. Elle informera également les parties intéressées dans les pays de l'AELE signataires de l'accord EEE par la publication d'une communication dans le supplément EEE du Journal officiel, de même que l'Autorité de surveillance AELE, à qui elle enverra une copie de la présente. Toutes les parties intéressées susmentionnées seront invitées à présenter leurs observations dans un délai d'un mois à compter de la date de publication.”

“Hierbij stelt de Commissie België ervan in kennis dat zij, na onderzoek van de door uw autoriteiten met betrekking tot de bovengenoemde steunmaatregel verstrekte inlichtingen, heeft besloten de procedure van artikel 88, lid 2, van het EG-Verdrag in te leiden.

PROCEDURE

(1)

De voorgenomen opleidingssteun voor de assemblagefabriek van Volvo in Gent (Volvo Cars Gent, hierna „VCG” genoemd) is bij de Commissie aangemeld bij brief van 4 mei 2007, die op dezelfde dag is geregistreerd. Op 31 mei 2007 is, op voorstel van de Belgische autoriteiten, een bijeenkomst gehouden met de diensten van de Commissie. Volgend op deze bijeenkomst hebben de Belgische autoriteiten aanvullende informatie overgelegd bij brief van 6 juli 2007, die op dezelfde dag is geregistreerd.

BESCHRIJVING VAN HET PROJECT

(2)

De begunstigde van de steun is VCG. Sinds 1999 maakt het bedrijf deel uit van de Ford Motor Company (hierna „FMC” genoemd). Het bedrijf heeft 5 000 werknemers. Het gesteunde opleidingsprogramma bestrijkt de periode van september 2006 tot en met september 2009 en houdt verband met de invoering van een nieuw productieplatform — het Europese EUCD-platform — dat binnen FMC de standaard is voor middelgrote voertuigen (segmenten C en D van de automarkt). Dit zal een investering in materieel vergen van 26,3 miljoen EUR. Dankzij dit platform zal de fabriek niet alleen Volvo-modellen kunnen produceren, maar ook modellen van de merken Ford en Jaguar. Volgens de aanmelding zal deze grotere flexibiliteit van de fabriek bijdragen tot de verankering van de activiteiten van Ford in Gent en tot het behoud van werkgelegenheid.

(3)

De opleidingskosten bedragen volgens de aanmelding 37 miljoen EUR. Verordening (EG) nr. 68/2001 van de Commissie betreffende de toepassing van de artikelen 87 en 88 van het EG-Verdrag op opleidingssteun (7) bepaalt dat de personeelskosten van degenen die de opleiding volgen, beperkt moeten blijven tot een bedrag dat overeenkomt met het totaal van de overige subsidiabele kosten. Bijgevolg blijven de subsidiabele kosten die door België zijn aangemeld, tot 19 miljoen EUR beperkt. Aangezien Gent geen steungebied is, bedraagt de maximale steunintensiteit 50 % voor algemene en 25 % voor specifieke opleidingen. Het steunbedrag van 6 018 558,91 EUR wordt toegekend in de vorm van ad-hocsteun van het Vlaams Gewest.

(4)

In de aanmelding wordt het opleidingsprogramma onderverdeeld in vijf onderdelen, waarvan de twee laatste een beperkte omvang hebben:

—

Onderdeel 1: versterking van de werknemers (4,3 miljoen EUR subsidiabele kosten — 3,1 miljoen EUR voor algemene opleiding (8) en 1,2 miljoen EUR voor specifieke opleiding — en 1,8 miljoen EUR steun). Doel van dit onderdeel is ervoor te zorgen dat werknemers van VCG over voldoende technische basiskennis beschikken. De onderwerpen die in de cursussen aan bod komen, zijn met name pneumatiek, robotica, PLC (Programmable Logic Control), elektriciteit en elektronica, kostenmanagement, sociale vaardigheden, managementtechnieken, carrosserie, verven, en specifieke softwareprogramma's van de automobielindustrie.

—

Onderdeel 2: technische en technologische opleiding: theoretisch onderdeel (1,7 miljoen EUR subsidiabele kosten — in hun geheel voor algemene opleiding — en 0,85 miljoen EUR steun). Doel van dit onderdeel is de verdieping van de kennis en vaardigheden van de werknemers op bepaalde technische en technologische gebieden die in het platform worden gebruikt. De hieronder vallende onderwerpen zijn met name robotica en productierobots, PLC, en camera's voor metingen.

—

Onderdeel 3: implementatietraining: praktisch onderdeel (12,9 miljoen EUR subsidiabele kosten — in hun geheel voor specifieke opleiding — en 3,2 miljoen EUR steun). Doel van dit onderdeel is de theoretische kennis te leren toepassen in de specifieke werkomgeving en productiesituatie van de werknemers. De doelstelling is de vaardigheden van de werknemers te maximaliseren die nodig zijn om het volledige potentieel van het EUCD-platform te benutten.

—	Onderdeel 4: noodzakelijke veranderingen van management en attitudes om het opleidingsprogramma en de EUCD-upgrade in het algemeen te maximaliseren (0,2 miljoen EUR subsidiabele kosten — in hun geheel voor algemene opleiding — en 0,1 miljoen EUR steun). Dit onderdeel bestaat uit managementtraining.

—	Onderdeel 5: ANDON/DAISSY-opleiding (0,02 miljoen EUR subsidiabele kosten — in hun geheel voor algemene opleiding — en 0,01 miljoen EUR steun). Dit betreft opleiding met betrekking tot kwaliteitscontrole.

(5)

In de aanmelding geeft België herhaaldelijk aan dat de opleiding niet verder gaat dan de onmiddellijke behoeften van het bedrijf. Meer bepaald geven de Belgische autoriteiten in hun brief van 6 juli 2007 aan dat de onderdelen 1 en 4 van het opleidingsprogramma in elk geval door VCG ten uitvoer zouden worden gebracht, ook zonder de steun. Daarentegen betreffen de onderdelen 2, 3 en 5 aanvullende opleiding die mogelijk is dankzij de steun.

BEOORDELING VAN DE STEUNMAATREGEL

De vraag of er sprake is van steun

(6)

In dit stadium van de procedure is de Commissie van oordeel dat de maatregel staatssteun vormt in de zin van artikel 87, lid 1, van het EG-Verdrag: de steun wordt verleend in de vorm van een subsidie van de Vlaamse regering en wordt derhalve met staatsmiddelen bekostigd. De maatregel is selectief want hij geldt alleen voor VCG. De maatregel dreigt de mededinging binnen de Gemeenschap te verstoren, aangezien VCG, onderdeel van FMC, een aanzienlijk deel van de opleidingskosten niet hoeft te betalen, waardoor het begunstigd wordt ten opzichte van andere concurrenten die geen steun ontvangen (9). Ten slotte, de markt voor motorvoertuigen wordt gekenmerkt door intensief handelsverkeer tussen de lidstaten (10). In het licht van het bovenstaande is de bevinding van de Commissie dat de aangemelde maatregel staatssteun vormt. België betwist die conclusie niet.

Rechtsgrond voor de beoordeling

(7)	België verzoekt om goedkeuring van de steun op grond van Verordening (EG) nr. 68/2001 van de Commissie. De steun heeft inderdaad betrekking op een opleidingsprogramma.

(8)

Volgens artikel 5 van Verordening (EG) nr. 68/2001 is opleidingssteun niet automatisch vrijgesteld van de aanmeldingsverplichting van artikel 88, lid 3, van het EG-Verdrag wanneer het bedrag dat voor één opleidingsproject aan één onderneming wordt verleend meer dan 1 miljoen EUR bedraagt. De Commissie merkt op dat de voorgenomen steun in deze zaak 6,02 miljoen EUR bedraagt, dat de steun aan één onderneming wordt uitgekeerd en dat het opleidingsproject één enkel project vormt. De Commissie is dan ook van mening dat de aanmeldingsverplichting van toepassing is op de voorgenomen steunmaatregel, en dat België aan deze verplichting heeft voldaan.

(9)

Overeenkomstig overweging 16 bij Verordening (EG) nr. 68/2001 kan dergelijk type steun niet automatisch worden vrijgesteld: „Er dient te worden bepaald dat, wanneer met steunmaatregelen aanzienlijke bedragen gemoeid zijn, deze maatregelen door de Commissie individueel moeten worden beoordeeld alvorens zij ten uitvoer worden gelegd”.

(10)

Aangezien de maatregel niet op grond van Verordening (EG) nr. 68/2001 is vrijgesteld, moet deze direct worden beoordeeld op grond van artikel 87, lid 3, onder c), van het EG-Verdrag, waarin bepaald is dat „steunmaatregelen om de ontwikkeling van bepaalde vormen van economische bedrijvigheid of van bepaalde regionale economieën te vergemakkelijken, mits de voorwaarden waaronder het handelsverkeer plaatsvindt daardoor niet zodanig worden veranderd dat het gemeenschappelijk belang wordt geschaad”, als verenigbaar met de gemeenschappelijke markt kunnen worden beschouwd. Bij de beoordeling van een individuele maatregel voor opleidingssteun die door zijn omvang niet in aanmerking komt voor de in Verordening (EG) nr. 68/2001 vastgestelde vrijstelling — en derhalve individueel moet worden beoordeeld op grond van artikel 87, lid 3, onder c), van het EG-Verdrag — hanteert de Commissie, naar analogie, toch hetzelfde leidbeginsel als in Verordening (EG) nr. 68/2001. Dit betekent met name dat de verenigbaarheid met de andere vrijstellingscriteria van Verordening (EG) nr. 68/2001 wordt geverifieerd. De Commissie hoeft zich echter niet enkel te beperken tot het verifiëren van de inachtneming van deze criteria.

Verenigbaarheid met de gemeenschappelijke markt

(11)

De Commissie is in dit stadium van oordeel dat het aangemelde project voldoet aan de formele vrijstellingscriteria van artikel 4 van Verordening (EG) nr. 68/2001. Ten eerste beantwoorden de aangemelde subsidiabele kosten aan punt 7 van artikel 4 van Verordening (EG) nr. 68/2001. Zo blijven met name de onder de steun vallende personeelskosten van degenen die de opleiding volgen, beperkt tot het totaal van de overige subsidiabele kosten. Ten tweede blijft, overeenkomstig de punten 2 en 3 van bovengenoemd artikel, de steunintensiteit beperkt tot 25 % voor specifieke opleiding en 50 % voor algemene opleiding. VCG is wel een grote onderneming die buiten een steungebied is gevestigd, en de opleiding wordt niet aan kwetsbare werknemers gegeven.

(12)

Maar op basis van de beschikbare informatie betwijfelt de Commissie of de maatregel verenigbaar is met de gemeenschappelijke markt overeenkomstig artikel 87, lid 3, onder c), van het EG-Verdrag. Het is immers twijfelachtig of de steun noodzakelijk is voor de begunstigde om de desbetreffende opleidingsactiviteiten uit te voeren.

(13)

De Commissie wijst erop dat de noodzaak van de steun een algemeen criterium voor het beoordelen van de verenigbaarheid is. Wanneer de steun er niet toe leidt dat de begunstigde aanvullende activiteiten onderneemt, kan namelijk niet worden gesteld dat de steun een positief effect heeft. De steun heeft dan alleen een concurrentieverstorend effect en kan niet worden toegestaan. Wat de verenigbaarheid met artikel 87, lid 3, onder c), van het EG-Verdrag betreft, kan niet worden gesteld dat de steun de ontwikkeling van bepaalde vormen van economische bedrijvigheid „vergemakkelijkt” als de onderneming de gesteunde activiteiten ook zonder steun zou hebben uitgevoerd.

(14)

Met betrekking tot opleidingssteun is in overweging 10 bij Verordening (EG) nr. 68/2001 het volgende bepaald: „Opleiding heeft over het algemeen positieve externe effecten voor de samenleving als geheel, omdat zij het aanbod van geschoolde arbeidskrachten waaruit andere ondernemingen kunnen putten verhoogt, het concurrentievermogen van de communautaire industrie verbetert en een belangrijke rol in de werkgelegenheidsstrategie speelt. Gelet op het feit dat de ondernemingen in de Gemeenschap over het algemeen te weinig in de opleiding van hun werknemers investeren, kan staatssteun helpen deze onvolkomenheid van de markt te corrigeren, zodat dergelijke steun onder bepaalde voorwaarden als met de gemeenschappelijke markt verenigbaar kan worden beschouwd en bijgevolg van voorafgaande aanmelding kan worden vrijgesteld”. In overweging 11 is verder bepaald dat de steun „beperkt blijft tot wat strikt noodzakelijk is voor het bereiken van de, door de marktkrachten alleen niet verwezenlijkbare, doelstelling van de Gemeenschap […]”.

(15)

In het licht hiervan bestaat het door Verordening (EG) nr. 68/2001 onderkende marktfalen erin dat ondernemingen „te weinig in de opleiding van hun werknemers investeren”, vergeleken met wat optimaal zou zijn voor de welvaart van de Gemeenschap als geheel. Bij het plannen van nieuwe opleidingsactiviteiten zal een onderneming gewoonlijk de kosten van die activiteiten afwegen tegen de voordelen die ze daaruit kan halen (zoals een toename van de productiviteit of de mogelijkheid om nieuwe producten te fabriceren). De onderneming zal meestal geen rekening houden met de baten voor de samenleving als geheel, omdat ze daar zelf geen direct voordeel van ondervindt. De onderneming zal ook nagaan of er (goedkopere) alternatieven voor opleiding bestaan, zoals het inhuren van geschoold personeel (eventueel ten koste van bestaande werknemers). Opleidingssteun kan dus een oplossing vormen in specifieke gevallen waarin de markt faalt. In die omstandigheden is steun „noodzakelijk […] voor het bereiken van de, door de marktkrachten alleen niet verwezenlijkbare, doelstelling van de Gemeenschap”.

(16)

Ten aanzien van het door VCG geplande opleidingsprogramma moet het stimulerende effect van de door België aangemelde steun worden betwijfeld. Sterker nog, als VCG eenmaal besloten heeft het EUCD-platform in te voeren, zijn de opleidingsuitgaven noodzakelijk om dit zakelijke besluit uit te voeren. De Commissie merkt op dat de invoering van een nieuw platform in de automobielindustrie een regelmatig terugkerend fenomeen is, noodzakelijk om de flexibiliteit en productiviteit te verhogen en zo concurrerend te blijven. Om een nieuw platform efficiënt te benutten, moeten de werknemers worden opgeleid in de nieuwe technieken en werkmethoden die moeten worden toegepast. Normaal gesproken volstaat de marktwerking om autofabrikanten ertoe te brengen de kosten voor de introductie van een nieuwe productielijn zelf te dragen. Bijgevolg is de Commissie in dit stadium van mening dat VCG de opleidingsactiviteiten in kwestie zeer waarschijnlijk ook zonder steun zou ondernemen (11). De meeste concurrenten in deze sector lijken zich ook in die zin te gedragen.

(17)

De opleidingssteun lijkt in deze context dan ook niet noodzakelijk. De steun zet de onderneming er niet toe aan andere „aanvullende” opleidingsactiviteiten te ondernemen dan die welke op basis van de marktwerking zouden worden uitgevoerd. De steun lijkt operationele kosten te dekken die doorgaans door de onderneming worden gedragen, en bijgevolg verstorende exploitatiesteun te vormen. In dit verband heeft de Commissie de afgelopen jaren gemerkt dat grote, in de EU actieve automobielproducenten regelmatig verschillende fabrieken die in dezelfde geografische zone, in het algemeen Europa, liggen, met elkaar laten concurreren voordat zij besluiten de productie van een bepaald model aan één van hen toe te wijzen. Doordat de steun de productiekosten van VCG vermindert, helpt deze VCG mogelijk succesvol te dingen naar de productie van een model, ten nadele van andere Europese productievestigingen van FMC.

Door België aangevoerde argumenten met betrekking tot de noodzaak van de steun

(18)

In antwoord op de vragen van de diensten van de Commissie over de noodzaak van de steun tijdens de bijeenkomst met de Belgische autoriteiten op 31 mei 2007, wezen deze laatsten er in hun brief van 6 juli op dat de onderdelen 1 en 4 van het gesteunde opleidingsprogramma ook zonder steun zouden worden uitgevoerd door VCG, dit in tegenstelling tot de onderdelen 2, 3 en 5, die zonder de steun niet zouden worden uitgevoerd.

(19)	In dit stadium betwijfelt de Commissie of de kosten in verband met de onderdelen 1 en 4 geldige subsidiabele kosten zijn die mogen worden gesteund, gezien het feit dat België zelf erkent dat de steun niet noodzakelijk is.

(20)

Voorts betwijfelt de Commissie in dit stadium of de onderdelen 2, 3 en 5 van het programma niet plaats zouden vinden zonder de steun. De Commissie merkt op dat de onderdelen 2 en 5 algemene opleidingscursussen zijn die de werknemers theoretische kennis bijbrengen die noodzakelijk lijkt om een productieplatform voor auto's efficiënt te gebruiken. Onderdeel 3 omvat specifieke opleiding, met name implementatie van verworven kennis in de specifieke werkomgeving en productiesituatie van de werknemers. Deze drie onderdelen van het opleidingsprogramma lijken noodzakelijk om het productieplatform efficiënt te kunnen benutten. Tot dusver hebben de Belgische autoriteiten echter geen bewijzen overgelegd dat VCG deze onderdelen zonder de steun niet in dezelfde mate (wat betreft omvang, reikwijdte en budget) zou uitvoeren als in de aanmelding. De Commissie is derhalve in dit stadium van mening dat het erop lijkt dat zij op basis van de marktwerking alleen zouden worden uitgevoerd.

(21)

Ten aanzien van de noodzaak van de steun voeren de Belgische autoriteiten ook aan dat elk jaar een groot aantal werknemers de onderneming verlaat. In 2005 en 2006 verlieten zo 376 respectievelijk 399 medewerkers de onderneming. De Commissie heeft in een eerdere zaak (12) al erkend dat, wanneer een onderneming verwacht dat veel van de werknemers die zij wil opleiden, voornemens zijn de onderneming op korte termijn te verlaten en de onderneming derhalve verwacht dat de voordelen van de opleiding slechts in beperkte mate worden benut, dit de onderneming ervan kan weerhouden om grote opleidingsuitgaven te doen voor de betrokken werknemers. Wat deze zaak betreft, is de Commissie niet van mening dat het personeelsverloop van 8 % bij VCG zo hoog is dat er sprake is van een dergelijk afschrikkend effect. Aangezien meer uitgesplitste gegevens niet door België zijn verstrekt, kan de Commissie in dit stadium niet verifiëren of het verloop voor bepaalde functies en vaardigheden vergeleken met de opleidingskosten zo hoog is dat het de onderneming ervan weerhoudt die uitgaven te doen.

(22)

Ten aanzien van de noodzaak van de steun wijzen de Belgische autoriteiten er herhaaldelijk op dat de tijdens het opleidingsprogramma verworven vaardigheden in onvoldoende mate worden aangeboden door het Vlaamse onderwijsstelsel en in onvoldoende mate beschikbaar zijn op de arbeidsmarkt („knelpuntberoepen”). In dit stadium ziet de Commissie niet in op welke wijze dit argument bijdraagt tot de bewijsvoering dat VCG dit opleidingsprogramma niet zonder steun zou hebben opgezet.

(23)

Samenvattend, de Commissie vraagt zich na een eerste analyse van de zaak af of het opleidingsprogramma verder gaat dan wat VCG zou doen op basis van de marktwerking alleen. De Commissie vreest derhalve dat de steun niet noodzakelijk is en slechts exploitatiesteun betreft ten gunste van de onderneming.

BESLUIT

(24)

Gelet op de bovenstaande overwegingen heeft de Commissie besloten de procedure van artikel 88, lid 2, van het EG-Verdrag in te leiden en maant zij België aan, haar binnen één maand na de datum van ontvangst van dit schrijven, alle documenten, inlichtingen en gegevens te verstrekken die nodig zijn om de verenigbaarheid van de steunmaatregel te beoordelen. Zij verzoekt België onverwijld een afschrift van dit schrijven aan de potentiële begunstigde van de steunmaatregel te doen toekomen.

(25)	De Commissie wijst België op de schorsende werking van artikel 88, lid 3, van het EG-Verdrag. Zij verwijst naar artikel 14 van Verordening (EG) nr. 659/1999 van de Raad, dat bepaalt dat alle onrechtmatige steun kan worden teruggevorderd van de begunstigde.

(26)

Voorts deelt de Commissie België mede dat zij de belanghebbenden in kennis zal stellen door dit schrijven en een samenvatting ervan in het Publicatieblad van de Europese Unie bekend te maken. Tevens zal zij de belanghebbenden in de EVA-Staten die partij zijn bij de EER-Overeenkomst door de bekendmaking van een mededeling in het EER-Supplement van het Publicatieblad in kennis stellen, alsmede de Toezichthoudende Autoriteit van de EVA door haar een afschrift van dit schrijven toe te zenden. Alle bovengenoemde belanghebbenden zal worden verzocht hun opmerkingen te maken binnen één maand vanaf de datum van deze bekendmaking”.

(1) JO L 10 du 13.1.2001, p. 3.

(2) Le règlement (CE) no 68/2001 opère une distinction entre la formation générale (qui procure des qualifications transférables à un autre secteur ou à une autre entreprise) et la formation spécifique (qui procure des qualifications principalement applicables au poste actuel du travailleur et qui ne sont pas transférables ou ne le sont que dans une mesure limitée). L'intensité d'aide autorisée est plus élevée pour la formation générale que pour la formation spécifique (en l'espèce, elle est respectivement de 50 et 25 %).

(3) Conformément à la jurisprudence de la Cour de justice, l'amélioration de la position concurrentielle d'une entreprise grâce à l'octroi d'une aide d'État fait généralement supposer une distorsion de concurrence à l'égard des entreprises concurrentes qui ne bénéficient pas d'un tel soutien (affaire 730/79, Philip Morris, points 11 et 12, Recueil 1980, p. 2671).

(4) 97 % de la production de VCG est exportée, essentiellement vers les États-Unis, des pays européens et le Japon. Source: http://www.volvocarsgent.be/en/products/index.htm.

(5) Dans un document joint à la notification, la mise en œuvre du programme de formation est décrite comme “vitale” pour la survie de VCG. Il est plus particulièrement argué que la plate-forme EUCD renforcera la flexibilité de l'usine et de la main d'œuvre et améliorera le positionnement stratégique de VCG au sein du groupe. La Commission a du mal de concevoir comment une entreprise pourrait ne pas entreprendre un programme de formation vital pour sa survie.

(6) Voir le point 44 de la décision finale rendue dans l'affaire C 14/06 — Aide à la formation en faveur de General Motors Belgium à Anvers — non encore publiée.

(7) PB L 10 van 13.1.2001, blz. 20.

(8) Verordening (EG) nr. 68/2001 maakt een onderscheid tussen algemene opleiding (onderricht waardoor bekwaamheden worden verkregen die naar andere sectoren of ondernemingen kunnen worden overgedragen) en specifieke opleiding (onderricht waardoor bekwaamheden worden verkregen die hoofdzakelijk op de huidige functie van de werknemer gericht zijn en die niet of slechts in beperkte mate kunnen worden overgedragen). De toegestane steunintensiteit is hoger voor algemene opleiding dan voor specifieke opleiding (in dit geval respectievelijk 50 % en 25 %).

(9) Volgens vaste rechtspraak van het Hof van Justitie van de Europese Gemeenschappen wijst de verbetering van de concurrentiepositie van een onderneming als gevolg van staatssteun op een verstoring van de concurrentie ten nadele van andere concurrerende ondernemingen die deze steun niet ontvangen, arrest van 17 september 1980, zaak C-730/79, Philip Morris Holland BV/Commissie, Jurispr. 1980, blz. 2671, punt 11 en 12.

(10) 97 % van de producten van VCG wordt uitgevoerd, voornamelijk naar de Verenigde Staten, Europese landen en Japan. Bron: http://www.volvocarsgent.be/nl/products/index.htm.

(11) In een document dat bij de aanmelding is gevoegd, wordt de uitvoering van het opleidingsprogramma beschreven als „cruciaal” voor het overleven van VCG. Meer bepaald zal het EUCD-platform de flexibiliteit van de fabriek en de werknemers verhogen en de strategische positie van VCG in de groep verbeteren. De Commissie ziet niet in hoe de onderneming zou hebben kunnen afzien van een opleidingsprogramma dat cruciaal was voor haar overleven.

(12) Zie overweging 44 van de eindbeschikking in zaak nr. C 14/2006 — Opleidingssteun voor General Motors Belgium in Antwerpen (nog niet bekendgemaakt).

7.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 265/29

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

(2007/C 265/15)

Šī publikācija dod tiesības iesniegt iebildumus atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (1) 9. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI

PADOMES REGULA (EK) Nr. 509/2006

“TRÓJNIAK”

EK Nr.: PL/TSG/007/0033/06.09.2005

1. Pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese

Nosaukums:	Krajowa Rada Winiarstwa i Miodosytnictwa przy Stowarzyszeniu Naukowo — Technicznym Inżynierów i Techników Przemysłu Spożywczego
Adrese:	ul. Czackiego 3/6, PL-00-043 Warszawa
Tālrunis:	(48-22) 828 27 21
E-pasta adrese:	krwim@sitspoz.pl

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Polija

3. Produkta specifikācija

3.1. Reģistrējamais nosaukums

“Trójniak”

Produktu laižot tirgū marķējumā var norādīt šādu informāciju:“miód pitny wytworzony zgodnie ze staropolską tradycją” (medalus, kas ražots saskaņā ar senu poļu tradīciju). Šī norāde jāiztulko pārējās oficiālajās valodās.

3.2. Vai nosaukums

	ir specifisks pats par sevi;
	izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes.

Nosaukums “trójniak” ir atvasināts no skaitļa “3” (PL: “trzy”) un tiešā veidā attiecas uz vēsturiski izveidojušos “trójniak” sastāvu un ražošanas metodi –– medus un ūdens proporcijas medalus misā ir viena daļa medus pret divām daļām ūdens. Tādējādi nosaukums izsaka produkta specifiskās īpašības. Tā kā termins “trójniak” ir vārds, ar kuru apzīmē vienīgi īpašu medalus dzēriena veidu, nosaukums uzskatāms par īpašu pašam par sevi.

3.3. Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam

	reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu;
	reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas

3.4. Produkta veids

1.8. — grupa Citi Līguma I pielikumā minētie produkti.

3.5. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

“Trójniak” ir medalus, kas ir dzidrs no medus misas fermentēts dzēriens ar raksturīgo medus aromāts un izejmateriāla garšu.

“Trójniak” garšu var papildināt izmantotās garšvielas.“Trójniak” krāsa atkarībā no ražošanā izmantotā bišu medus veida var būt no zeltainas līdz tumša dzintara krāsai.

Raksturīgākās “trójniak” fizikāli ķīmiskās īpašības ir šādas:

—	alkohola saturs — 12-15 % tilpuma procenti;

—	reducējošā cukura saturs pēc inversijas — 65-120 g/l;

—	kopējais skābums, izteikts kā ābolskābe — 3,5-8 g/l;

—	gaistošais skābums, kas izteikts kā etiķskābe — maksimums 1,4 g/l;

—	cukura saturs kopā pēc faktiskās cukura koncentrācijas (tilpuma procentos), kas reizināts ar 18 — vismaz 323 g;

—

ekstrakts bez cukura — ne mazāk par

—

20 g/l;

—	25 g/l augļu medus dzērienā;

—	pelni — vismaz 1,3 g/l augļu medalū.

Produkta ražošanā ir aizliegta konservantu, stabilizatoru un mākslīgo krāsvielu izmantošana.

3.6. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošana metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

Izejvielas

—

Dabīgais medus ar šādiem parametriem:

—	ūdens saturs — maksimums 20 % (m/m);

—	reducējošā cukura saturs — vismaz 70 % (m/m);

—	saharozes un melezitozes saturs kopā –– maksimums 5 % (m/m);

—	kopējais skābums —1 mol/l NaOH šķidruma uz 100 g medus 1-5 ml diapazonā;

—	5-hidrometilfurfurola (HMF) saturs —100g medus ne vairāk par 4,0 mg.

—	Augstas fermentācijas medalus raugs –– piemērots augstu ekstraktu fermentēšanai uzlējumos.

—	Garšaugi un garšvielas. Krustnagliņas, muskatrieksti vai ingvers.

—	Dabīgās augļu sulas vai svaigi augļi.

Ražošanas metode

1. stadija

Medalus misas, kas sastāv no vienas daļas medus un divām daļām ūdens (vai ūdens sajaukuma ar augļu sulu) un kam var būt pievienoti garšaugi un garšvielas, brūvēšana (vārīšana) 95-105 °C temperatūrā. Augļu medalū vismaz 30 % ūdens aizstāj ar augļu sulu.

Stingra pieturēšanās ūdens un medus proporcijām un vajadzīgā ekstrakta iegūšana misas tvaika katlā. Šāds medalus brūvēšanas paņēmiens novērš cukuru karamelizāciju.

2. stadija

Misas atdzesēšana līdz 20-22 °C, kas ir optimāla temperatūra rauga uzbriešanai. Misa ir jāatdzesē ražošanas dienā, un atdzesēšanas laiks ir atkarīgs no dzesētavas jaudas. Atdzesēšana nodrošina misas mikrobioloģisko drošumu.

3. stadija

Uzlējuma fermentācija — rauga šķidruma piejaukšana medus misai fermentēšanas tvertnē.

4. stadija

A.	Strauja fermentācija — 6-10 dienas. Temperatūras saglabāšana 28 °C maksimālā līmenī nodrošina pareizu fermentācijas procesa norisi.

B.	Lēna fermentācija — 3-6 nedēļas. Lēnas fermentācijas periods ļauj iegūt pareizus fizikāli ķīmiskos parametrus.

5. stadija

Pēc fermentācijas iegūtā šķidruma izkāšana no rauga uzlējuma.

Pēc 12 % alkohola tilpuma sasniegšanas šķidrums pirms nogatavināšanas ir jāizkāš. Tas nodrošina medalum pareizas fizikāli ķīmiskās un organoleptiskās īpašības. Rauga uzlējumu atstāšana lēnai fermentācijai uz īsāku laiku nekā vajadzīgs, nelabvēlīgi ietekmē organoleptiskās īpašības rauga autolīzes dēļ.

6. stadija

Nogatavināšana (izturēšana) un noliešana (dekantēšana) tiek pēc vajadzības atkārtotas, lai novērstu nevēlamus procesus nogulsnēs (rauga autolīze). Nogatavinot ir iespējams veikt pasterizāciju un filtrēšanu. Šī stadija ir svarīga, lai nodrošinātu produktam pareizās organoleptiskās īpašības.

“Trójniak” minimālais nogatavināšanas laiks ir viens gads.

7. stadija

Garšas uzlabošana (produkta saturs) –– šī stadija attiecas uz galaprodukta sagatavošanu, kuram jau ir organoleptiskās un fizikāli ķīmiskās īpašības, kas raksturīgas “trójniak”, kā norādīts 3.5. punktā — Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts. Lai nodrošinātu vajadzīgo rādītāju iegūšanu, iespējams mainīt organoleptiskās un fizikāli ķīmiskās īpašības:

—	pievienojot medu, lai dzērienu saldinātu,

—	pievienojot garšaugus un garšvielas.

Šīs stadijas uzdevums ir iegūt produktu, kam raksturīga “trójniak” garšas buķete.

8. stadija

Dzēriena saliešana atsevišķos traukos 55-60 °C temperatūrā. “Trójniak” dzērienu ieteicams saliet tradicionālos traukos: stikla balonos, keramikas traukos vai ozolkoka mucās.

3.7. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta spepcifiskums

Dzēriena “trójniak” specifiskās īpašības veido:

—	misas sagatavošana (izejvielu salikums un proporcijas),

—	nogatavināšana un izturēšana,

—	fizikāli ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.

Misas sagatavošana (izejvielu salikums un proporcijas)

“Trójniak” specifiskās īpašības veido medus un ūdens proporcija — viena daļa medus pret divām daļām ūdens –– un tās stingra ievērošana medus misā. Šī proporcija ir noteicošais faktors visās turpmākajās “trójniak” ražošanas stadijās, kas nosaka šā dzēriena izcilās īpašības.

Nogatavināšana un izturēšana

Saskaņā ar tradicionālu poļu recepti produkta rakstura iegūšanai nepieciešams ievērot nogatavināšanai un izturēšanai paredzēto laiku.“Trójniak” gadījumā tas ir vismaz viens gads.

Fizikāli ķīmiskās un organoleptiskās īpašības

Visu specifikācijās ietverto ražošanas stadiju ievērošana nodrošina produkta neatkārtojamu garšu un aromātu. Neatkārtojama “trójniak” garša un smarža ir panākta ar piemērotu alkohola un cukura saturu:

—	reducējošā cukura saturs pēc inversijas — 65-120 g/l;

—	cukura saturs kopā pēc faktiskās cukura koncentrācijas (tilpuma procentos), kas reizināta ar 18 –– vismaz 323 g;

—	alkohola saturs — 12-15 % tilpuma procenti.

Pateicoties strikti noteiktām ražošanā izmantoto sastāvdaļu proporcijām, “trójniak” dzērienam ir raksturīga viskoza un šķidra konsistence, kas to atšķir no citiem medalus veidiem.

3.8. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs

Tradicionālā ražošanas metode

Medalus ražošanai Polijā ir vairāk kā tūkstoš gadu ilgas tradīcijas, un tai ir raksturīga liela dzērienu dažādība. Gadsimtu laikā ražošanas metodēm uzlabojoties un pilnveidojoties ir radušies daudzi medalus veidi. Medalus ražošana sniedzas līdz Polijas valstiskuma pirmsākumiem. Spāņu diplomāta, tirgotāja un ceļotāja Ibrahim ibn Yaqub piezīmēs 966. gadā teikts, ka: “Meško I zeme līdzās ēdienam, gaļai un aramzemei ir pārpilna ar medalu, tā slāvi sauc vīnus un reibinošus dzērienus”(Meško I bija vēsturē pirmais Polijas valdnieks). Gallus Anonymus hronikā, kurā aprakstīta Polijas vēsture XI un XII gadsimtu mijā, vairākkārt pieminēta medalus ražošana.

Ādama Mickēviča poļu tautas eposā “Pans Tadeušs”, kurā stāstīts par augstmaņu dzīvi no 1811. līdz 1812. gadam, var atrast ziņas par medalus ražošanas un lietošanas paradumiem, kā arī to veidiem. Medalus arī pieminēts Tomaša Zana (1796-1855) dzejoļos un Henrika Senkēviča romānu triloģijā par notikumiem 17. gadsimta Polijā (“Ar uguni un zobenu”, publicēts 1884. gadā; “Plūdi”, publicēts 1886. gadā; “Pans Volodijovskis”, publicēts 1887. un 1888. gadā).

Avotos, kuros aprakstītas poļu kulinārijas tradīcijas XVII un XVIII gadsimtā, medalus ne tikai pieminēts, bet arī norādīti tā dažādie veidi. Atkarībā no ražošanas metodes to sauca par “półtorak”, “dwójniak”, “trójniak” un “czwórniak”. Katrs no šiem nosaukumiem attiecas uz dažādu veidu medalu atkarībā no medus un ūdens vai sulas proporcijām, kā arī nogatavināšanas laika.“Trójniak” ražošanas tehnika, ar nelielām izmaiņām, tiek izmantota jau gadu simtiem.

Tradicionālais saturs:

Polijā jau gadsimtiem pastāv tradicionālais medalus iedalījums — “półtorak”, “dwójniak”, “trójniak” un “czwórniak” — kas ir saglabājies patērētāju apziņā arī mūsdienās. Pēc Otrā pasaules kara tika mēģināts noregulēt medalus dalījumu četrās kategorijās. Visbeidzot šādu dalījumu ieviesa Polijas likumos ar 1948. gada likumu par vīniem, stiprinātiem vīniem, medalu un to tirdzniecību (Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, 1948. gada 18. novembris). Likumā noteikumi reglamentē medalus ražošanu, medus un ūdens proporcijas, tehnoloģiskās prasības. Noradītas ir šādas “trójniak” ūdens un medus proporcijas:“Tikai medalus, kas ražots no vienas daļas medus un divām daļām ūdens, var tikt saukts par “trójniak””.

3.9. Prasību minimums un procedūras specifisko iezīmju pārbaudei

Obligāta pārbaude attiecas uz:

—	pieņemto proporciju ievērošanu medus misā,

—	nogatavināšanas laika ievērošanu,

—	pabeigta produkta organoleptiskajam īpašībām (garša, smarža, krāsa, dzidrums),

—	fizikāli ķīmisko īpašību rādītājiem galaproduktā –– alkohola saturs, cukura daudzums, reducējošā cukura saturs pēc inversijas, kopējais skābums, gaistošais skābums, ekstrakts bez cukura, pelni augļu medalū. Rādītājiem jāatbilst specifikācijas 3.5. punktā norādītajiem.

Obligātas pārbaudes veic vismaz reizi gadā.

Ieteicams pārbaudes veikt arī turpmāk minētajās ražošanas stadijās. Pārbaudes turpmāk minētajās ražošanas stadijās nav obligātas, taču ir ieteicamas, jo tās palīdz novērst kļūdas, kas var rasties dažādās ražošanas stadijās.

4. stadija

Fermentēšanas procesa laikā regulāri jāpārbauda organoleptiskās īpašības pārbaudes (garša un smarža) un fizikāli ķīmiskie parametri, kā alkohola un cukuru saturs, kas alkohola fermentēšanas procesa laika mainās.

6. stadija

Nogatavināšanas laikā regulāri jāpārbauda pamata organoleptiskās īpašības un fizikāli ķīmiskie parametri, kā alkohola un cukuru saturs, kopējais cukura daudzums, kopējais skābums un gaistošais skābums.

8. stadija

Pirms pildīšanas veic to fizikāli ķīmisko un organoleptisko parametru pārbaudi, kas minēti 3.5. punktā — Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts.

4. Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai ievērošanu:

4.1. Nosaukums un adrese

Nosaukums:	Główny Inspektorat Jakości Handlowej Artykułów Rolno — Spożywczych
Adrese:	ul. Wspólna 30, PL-00-930 Warszawa
Tālrunis:	(48-22) 623 29 00
Fakss:	(48-22) 623 29 98
E-pasta adrese:	—

Publiska

Privāta

4.2. Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi

Uzraudzības iestāde ir atbildīga par visu specifikācijas prasību ievērošanas pārbaudi.

(1) OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 265

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	50. sējums 2007. gada 7. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	II Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Komisija
2007/C 265/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4879 — Jabil Circuit, Inc/Nokia Siemens Networks S.p.A.) ( 1 )	1

2007/C 265/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4916 — GE Money/BPH) ( 1 )	1

2007/C 265/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4808 — CVC/Charterhouse/PHL/AA/Saga) ( 1 )	2

2007/C 265/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4844 — Fortis/ABN AMRO assets) ( 1 )	2

	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Komisija
2007/C 265/05	Euro maiņas kurss	3

2007/C 265/06	Eiropas Kopienu migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma Administratīvā komisija — Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72	4

2007/C 265/07	Paziņojums importētājiem — Produktu ar augstu cukura līmeni imports Kopienā	6

	DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
2007/C 265/08	Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001	7

2007/C 265/09	Informācija, ko paziņojušas dalībvalstis par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam ( 1 )	14

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Komisija
2007/C 265/10	Media 2007 — projektu izstrāde, izplatīšana, popularizēšana un apmācību organizēšana — Aicinājums projektu pieteikumam — EACEA/19/07 — Atbalsts Eiropas filmu un audiovizuālo darbu demonstrēšanai televīzijā	15

2007/C 265/11	Uzaicinājums iesniegt pieteikumus saistībā ar Komisijas Lēmumu 2007/717/EK, ar ko izveido ekspertu grupu elektronisko rēķinu jautājumos	17

	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Komisija
2007/C 265/12	Apvienotās Karalistes valdības paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei ( 1 )	18

2007/C 265/13	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta COMP/M.4882 — Goldman Sachs/H.P. Pelzer) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	20

2007/C 265/14	Valsts atbalsts — Beļģija — Valsts atbalsts C 35/07 (ex N 256/07) — Mācību atbalsts Volvo Cars Gent, Beļģija — Aicinājums iesniegt apsvērumus saistībā ar EK Līguma 88. panta 2. punkta piemērošanu ( 1 )	21

	CITI AKTI
	Komisija
2007/C 265/15	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām	29

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,4547
JPY	Japānas jēna	166,90
DKK	Dānijas krona	7,4542
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,69685
SEK	Zviedrijas krona	9,2500
CHF	Šveices franks	1,6658
ISK	Islandes krona	85,36
NOK	Norvēģijas krona	7,7800
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5842
CZK	Čehijas krona	26,950
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	252,22
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,7024
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,6377
RON	Rumānijas leja	3,3760
SKK	Slovākijas krona	33,185
TRY	Turcijas lira	1,7059
AUD	Austrālijas dolārs	1,5695
CAD	Kanādas dolārs	1,3482
HKD	Hongkongas dolārs	11,2932
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8733
SGD	Singapūras dolārs	2,1058
KRW	Dienvidkorejas vons	1 321,01
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,4697
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,8419
HRK	Horvātijas kuna	7,3434
IDR	Indonēzijas rūpija	13 263,23
MYR	Malaizijas ringits	4,8551
PHP	Filipīnu peso	63,432
RUB	Krievijas rublis	35,7680
THB	Taizemes bats	45,820


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ