ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
C 223
Izdevums latviešu valodā
Informācija un paziņojumi
50. sējums
2007. gada 22. septembris
|
ISSN 1725-5201 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
50. sējums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Eiropas Kopienu Tiesa |
|
|
2007/C 223/01 |
||
|
2007/C 223/02 |
Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
|
|
|
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI
Eiropas Kopienu Tiesa
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/1 |
Uzvedības kodekss
(2007/C 223/01)
EIROPAS KOPIENU TIESA,
ņemot vērā Tiesas apspriedes 2007. gada 28. marta, 24. aprīļa un 3. jūlija sanāksmēs;
ņemot vērā Tiesas Statūtu 2., 4., 6., 18. un 47. pantu un minēto Statūtu pielikuma 5. pantu, Tiesas Reglamenta 3. un 4. pantu, kā arī Pirmās instances tiesas Reglamenta 4. un 5. pantu;
tā kā, neierobežojot piemērojamos Statūtu un Reglamentu noteikumus, Uzvedības kodeksā ir jāizskaidro daži pienākumi, kas minētajos noteikumos uzlikti Tiesas, Pirmās instances tiesas un Civildienesta tiesas locekļiem;
apspriedusies ar Pirmās instances tiesu un Civildienesta tiesu,
nolemj pieņemt šo uzvedības kodeksu.
1. pants
Vispārējie principi
1. Uzvedības kodekss ir saistošs Tiesas, Pirmās instances tiesas un Civildienesta tiesas pašreizējiem un bijušajiem locekļiem.
2. Locekļi pilnībā sevi velta ieņemamā amata pienākumu izpildei.
3. Ārpus Tiesas locekļi neizsaka nekādus komentārus, kas var kaitēt Tiesas reputācijai vai ko var interpretēt kā Tiesas nostāju debatēs, kas nav saistītas ar tās kā Kopienu iestādes lomu.
2. pants
Godīgums
Locekļi nepieņem nekāda veida dāvanas, kas var radīt šaubas par viņu neatkarību.
3. pants
Objektivitāte
Locekļi izvairās no situācijām, kas var izraisīt interešu konfliktu.
4. pants
Paziņojums par finanšu interesēm
1. Stājoties amatā, locekļi iesniedz Tiesas priekšsēdētājam paziņojumu par viņu finanšu interesēm.
2. Šī panta 1. punktā paredzētais paziņojums ir formulēts šādi: “Es paziņoju, ka mans īpašums nav saistīts ar finanšu interesēm, kas var apdraudēt manu objektivitāti un manu neatkarību, veicot ar amatu saistītos pienākumus”.
5. pants
Cita darbība
1. Ja locekļi vēlas piedalīties darbībā ārpus Kopienu tiesas, viņi lūdz iepriekšēju atļauju Kopienu tiesai, kurā viņi darbojas. Tomēr viņi apņemas ievērot pienākumu būt pieejamiem, lai pilnībā sevi veltītu ieņemamā amata pienākumu izpildei.
2. Locekļi var saņemt atļauju piedalīties ar izglītību saistītā darbībā, konferencē, seminārā vai kolokvijā, ja viņi atsakās par to saņemt ārkārtas finansiālu atlīdzību.
3. Locekļi var saņemt atļauju veikt arī zinātnisko darbību, kā arī bez atlīdzības darboties kā goda locekļiem fondos vai līdzīgās organizācijās jomās, kas saistītas ar kultūru, mākslu, sociālajām lietām, sportu vai labdarību, un izglītības vai pētniecības iestādēs. Šajā sakarā viņi apņemas neveikt pārvaldes darbību, kas var apdraudēt viņu neatkarību vai pieejamību vai izraisīt interešu konfliktu. Ar fondiem vai līdzīgām organizācijām saprot bezpeļņas iestādes vai apvienības, kas minētajās jomās veic sabiedrisku darbību.
6. pants
Locekļu saistības pēc amata pienākumu pildīšanas beigām
1. Pēc amata pienākumu pildīšanas beigām locekļiem ir jāturpina izturēties apdomīgi.
2. Locekļi apņemas pēc amata pienākumu pildīšanas beigām nepiedalīties:
|
— |
nekādā veidā — lietās, kas tika izskatītas tiesā, kurā viņi darbojās, brīdī, kad viņi beidza pildīt amata pienākumus; |
|
— |
nekādā veidā — lietās, kas tieši un acīmredzami ir saistītas ar lietām, pat ja to izskatīšana ir pabeigta, ko viņi izskatījuši kā tiesneši vai ģenerāladvokāti, |
un trīs gadus no minētās dienas
|
— |
kā lietas dalībnieku pārstāvji rakstveida procesā vai sniedzot mutvārdu paskaidrojumus lietās, ko izskata Kopienu tiesās. |
3. Bijušie locekļi var piedalīties citās lietās kā padomdevēji vai eksperti vai sniegt juridisku atzinumu ar noteikumu, ka tiek pildīti pienākumi, kas izriet no 1. punkta.
7. pants
Kodeksa piemērošana
1. Tiesas priekšsēdētājs, kam palīdz konsultatīvā komiteja, kuru veido trīs Tiesas locekļi, kas visilgāk ir pildījuši amata pienākumus, nodrošina šī uzvedības kodeksa pareizu piemērošanu.
2. Tiesa nodrošina tā ievērošanu un pieņem lēmumu, šaubu gadījumā apspriežoties attiecīgi ar Pirmās instances tiesu vai Civildienesta tiesu.
8. pants
Stāšanās spēkā
1. Šis uzvedības kodekss stājas spēkā 2007. gada 1. oktobrī.
2. Paziņojums par locekļu, kas ieņem amatu minētajā datumā, finanšu interesēm jānosūta Tiesas priekšsēdētājam vēlākais līdz 2007. gada 30. novembrim.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/3 |
(2007/C 223/02)
Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami arī
|
|
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu |
V Atzinumi un paziņojumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Eiropas Kopienu Tiesa
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/4 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2007. gada 22. jūnija rīkojumu — Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband e.V./deutsche internet versicherung AG
(Lieta C-298/07)
(2007/C 223/03)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.
Atbildētāja: deutsche internet versicherung AG
Prejudiciālie jautājumi
|
1. |
Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (1) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu pakalpojumu sniedzēja pienākums ir pirms līguma noslēgšanas ar pakalpojumu saņēmēju norādīt tālruņa numuru, lai nodrošinātu ātru sazināšanos tiešā un efektīvā veidā? |
|
2. |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša:
|
(1) OV L 178, 1. lpp.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/4 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Oberster- Gerichtshof (Austrija) iesniedza 2007. gada 26. jūnijā — PAGO International GmbH/Tirolmilch registrierte Genossenschaft mbH
(Lieta C-301/07)
(2007/C 223/04)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberster Gerichtshof (Austrija)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: PAGO International GmbH
Atbildētāja: Tirolmilch registrierte Genossenschaft mbH
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai Kopienas preču zīme tiek aizsargāta visā Kopienas teritorijā kā “preču zīme, kurai ir reputācija” Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā — “KPZR”) (1) 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tai ir “reputācija” tikai vienā dalībvalstī? |
|
2) |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai preču zīme, kurai “reputācija” ir tikai vienā dalībvalstī, šajā dalībvalstī ir aizsargāta saskaņā ar KPZR 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tādējādi, ka var izdot tikai tādu aizliegumu, kas ir spēkā tikai šajā dalībvalstī? |
(1) OV L 11, 1. lpp.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/5 |
Apelācija, ko 2007. gada 12. jūlijā ierosinājusi Papierfabrik August Koehler AG par 2007. gada 26. aprīļa Pirmās instances tiesas (piektā palāta) spriedumu apvienotajās lietās T-109/02 (Bolloré/Komisija), T-118/02 (Arjo Wiggins Appleton/Komisija), T-122/02 (Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/Komisija), T-125/02 (Papierfabrik August Koehler/Komisija), T-126/02 (M-real Zanders/Komisija), T-128/02 (Papeteries Mougeot/Kommission), T-129/02 (Torraspapel/Komisija), T-132/02 (Distribuidora Vizcaína de Papeles/Komisija) un T-136/02 (Papelera Guipuzcoana de Zicuñaga/Kommission)
(Lieta C-322/07 P)
(2007/C 223/05)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Papierfabrik August Koehler AG (pārstāvji — I. Brinker, S. Hirsbrunner, Rechtsanwälte, J. Schwarze, Universitätsprofessor)
Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 26. aprīļa spriedumu (lieta T-125/02) atcelt tiktāl, ciktāl tas skar apelācijas sūdzības iesniedzēju; |
|
— |
Komisijas 2001. gada 20. decembra Lēmumu 2004/337/EK par EK līguma 81. panta un EEK līguma 53. panta piemērošanu (lieta COMP/E-1/36.212 — paškopējošais papīrs) (1) atcelt tiktāl, ciktāl tas skar apelācijas sūdzības iesniedzēju; pakārtoti, samazināt lēmuma 3. pantā apelācijas sūdzības iesniedzējai noteikto naudas sodu; |
|
— |
pakārtoti otrajā ievilkumā paredzētajiem prasījumiem: nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai Pirmās instances tiesā atbilstoši Tiesas spriedumā iekļautajam tiesiskajam vērtējumam; |
|
— |
jebkurā gadījumā piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējai gan Pirmās instances tiesā, gan Tiesā radušos tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda šādus apelācijas sūdzības pamatus: Pirmās instances tiesas apsvērumi attiecībā uz naudas soda apmēra noteikšanu neatbilst vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principiem. Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka ir pārkāptas Kopienu materiālās tiesības. Pirmās instances tiesa esot no tiesību viedokļa kļūdaini balstījusies uz to, ka faktam, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir ģimenes uzņēmums un, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, tai nav tiešas pieejas kapitāla tirgiem, neesot nozīmes. Tā vietā Pirmās instances tiesa esot kļūdaini norādījusi, ka uzņēmums nedrīkst sev par labu izmantot tiesību pārkāpumu, kas ir izdarīts, lai cits uzņēmums gūtu labumu. Tomēr apelācijas sūdzības iesniedzēja uz šo argumentu nekādi neesot balstījusies. Strukturālas atšķirības starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un citiem uzņēmumiem, kuriem tiek pārmests pārkāpums, Pirmās instances tiesa neesot novērtējusi pienācīgi. Līdz ar to tā esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus.
Turklāt Pirmās instances tiesa esot kļūdaini balstījusies uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja piedalījās pārkāpumā laikposmā pirms 1993. gada oktobra. Šajā sakarā Pirmās instances tiesa esot nepietiekami norādījusi, pretrunīgi novērtējusi un turklāt sagrozījusi pierādījumus, pārkāpusi nevainīguma prezumpciju un apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību. Šajā sakarā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz procesuālo pārkāpumu. Apsvērumi, ar kuriem Pirmās instances tiesa pamato, ka laikposmā starp 1992. gada janvāri un 1993. gada septembri AEMCP apvienības oficiālās sanāksmes tika izmantotas kā sēdes cenu noteikšanai Eiropas ietvaros, esot nepietiekami un savstarpēji pretrunīgi. Pirmās instances tiesa, pieņemot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir piedalījusies neoficiālās sēdēs, kurās tika apspriestas cenas valsts līmenī, esot pieļāvusi papildu tiesību kļūdas.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/6 |
Apelācija, ko 2007. gada 13. jūlijā ierosinājusi Bolloré SA par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 26. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-109/02 (Bolloré/Komisija), T-118/02 (Arjo Wiggins Appleton/Komisija), T-122/02 (Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/Komisija), T-125/02 (Papierfabrik August Koehler/Komisija), T-126/02 (M-real Zanders/Komisija), T-128/02 (Papeteries Mougeot/Komisija), T-129/02 (Torraspapel/Komisija), T-132/02 (Distribuidora Vizcaína de Papeles/Komisija) un T-136/02 (Papelera Guipuzcoana de Zicuñaga/Komisija)
(Lieta C-327/07 P)
(2007/C 223/06)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Bolloré SA (pārstāvji — C. Momège un P. Gassenbach, avocats)
Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt apstrīdēto spriedumu, jo ar to, no vienas puses, pārkāpj Bolloré SA tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpciju, un, no otras puses, sagroza pierādījumus, lai pierādītu pārkāpuma ilgumu; |
|
— |
atbilstoši Tiesas Statūtu 61. pantam pieņemt galīgo nolēmumu lietā T-109/02 un attiecīgi atcelt Komisijas 2001. gada 20. decembra Lēmumu 2004/337/EK par EK līguma 81. panta un EEK līguma 53. panta piemērošanu (lieta COMP/E-1/36.212 — paškopējošais papīrs) (1) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Bolloré SA, vai, jebkurā gadījumā, samazināt Komisijas Bolloré SA uzlikto un Pirmās instances tiesas apstiprināto naudas sodu; |
|
— |
gadījumā, ja Tiesa nepieņemtu nolēmumu šajā lietā, atlikt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem un nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai Pirmās instances tiesā atbilstoši Tiesas spriedumam; |
|
— |
visbeidzot, atbilstoši Reglamenta 69. pantam, piespriest Komisijai atlīdzināt gan Pirmās instances tiesā, gan Tiesā radušos tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda divus pamatus.
Ar pirmo pamatu, kas sastāv no divām daļām, tā norāda, no vienas puses, ka, neatceļot iepriekš minēto Komisijas lēmumu, lai gan tajā pašā spriedumā Pirmās instances tiesa secināja, ka paziņojums par iebildumiem apelācijas sūdzības iesniedzējai nav devis iespēju iepazīties nedz ar iebildumu par tās tiešu dalību pārkāpumā, nedz pat ar faktiem, ko Komisija izmantoja šī iebilduma pamatojumam, no kā izriet, ka administratīvā procesa gaitā apelācijas sūdzības iesniedzēja nevarēja atbilstoši nodrošināt savu aizstāvību, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi tiesības uz aizstāvību ievērošanas pamatprincipu.
No otras puses, tiesības uz aizstāvību esot tikušas pārkāptas arī tādēļ, ka Pirmās instances tiesa esot nospriedusi, ka Komisijas pieļautā nelikumība apstrīdētā lēmuma atcelšanu nevar pamatot tāpēc, ka tai nav bijis izšķirošas ietekmes uz šī lēmuma rezolutīvo daļu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Kopienu konkurences tiesībās paziņojumam par iebildumiem ir tik fundamentāla nozīme, ka noteikumu attiecībā uz iebildumu par atbildības noteikšanu un norobežošanu paziņošanu neievērošanai būtu nenovēršami jāizraisa apstrīdēta lēmuma atcelšana.
Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt norāda, ka, nosakot pārkāpuma ilgumu, lai attiecīgi noteiktu Bolloré maksājamo naudas soda summu, Pirmās instances tiesa, no vienas puses, ir pārkāpusi nevainīguma prezumpciju, jo tā ir balstījusies tikai uz vienkāršām nepamatotām norādēm, un, no otras puses, sagrozījusi pierādījumus attiecībā uz nozīmi, kas ir piešķirama citas sabiedrības (Arjo Wiggins Appleton) paziņojumiem un Eiropas paškopējošā papīra ražotāju asociācijas oficiālās sanāksmes, kas notikusi Cīrihē 1992. gada 23. janvārī, iespējami pret konkurenci vērstajam mērķim.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/6 |
Apelācija, ko 2007. gada 18. jūlijā ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2007. gada 3. maija spriedumu lietā T-357/02 Freistaat Sachsen/Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta C-334/07 P)
(2007/C 223/07)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — Kilian Gross)
Cits lietas dalībnieks: Freistaat Sachsen
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
pilnīgi atcelt pārsūdzēto Pirmās instances tiesas 2007. gada 3. maija spriedumu lietā T-357/02 Freistaat Sachsen/Eiropas Kopienu Komisija; |
|
— |
spriest par lietu pēc būtības un prasību noraidīt kā nepamatotu; |
|
— |
piespriest prasītājai pamata prāvā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē, kā arī tiesāšanās izdevumus lietā T-357/02. |
Pamati un galvenie argumenti
Pēc Komisijas domām, pārsūdzētajā spriedumā tika pārkāpts EKL 88. panta 2. un 3. punkts, 249. panta 2. punkts, 254. panta 2. punkts, Procesuālās regulas 3. un turpmākie panti, kā arī Mazo un vidējo uzņēmumu regulas 10. panta 1. punkts, jo Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu saistībā ar to, ka apstrīdētā lēmuma (2003/226/EK) (1) likumība ir jāizvērtē, ņemot vērā tikai attiecīgajās Mazo un vidējo uzņēmumu regulas (Regula (EK) Nr. 70/2001) (2) tiesību normas.
Mazo un vidējo uzņēmumu regula tika pieņemta pirms apstrīdētā lēmuma stāšanās spēkā un attiecīgi bija tieši piemērojama. Tādējādi tā veidoja vienīgo piemērojamo tiesisko regulējumu. Pēc Komisijas domām, Pirmās instances tiesa nepareizi noliedz, ka Mazo un vidējo uzņēmumu regula būtu piemērojama, jo tā nepareizi pieņem, ka Mazo un vidējo uzņēmumu regula apstrīdētā lēmuma gadījumā ir piemērojama ar atpakaļejošu spēku.
Pakārtoti, Komisija apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pārkāpts arī Procesuālās regulas (Regula (EK) Nr. 659/1999) (3) 2. panta 2. punkts un 4. panta 5. punkts, jo Pirmās instances tiesa pārprata pierādīšanas apmēru un prasības tam, lai paziņošana varētu tikt uzskatīta par pilnīga.
(1) OV L 91, 13. lpp.
(2) OV L 10, 33. lpp.
(3) OV L 83, 1. lpp.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/7 |
Apelācija, ko 2007. gada 20. jūlijā ierosinājusi Distribuidora Vizcaína de Papeles, S.L. par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 26. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-109/02 Bolloré/Komisija, T-118/02 Arjo Wiggins Appleton/Komisija, T-122/02 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/Komisija, T-125/02 Papierfabrik August Koehler/Komisija, T-126/02 M-real Zanders/Komisija, T-128/02 Papeteries Mougeot/Komisija, T-129/02 Torraspapel/Komisija, T-132/02 Distribuidora Vizcaína de Papeles/Komisija un T-136/02 Papelera Guipuzcoana de Zicuñaga/Komisija
(Lieta C-338/07)
(2007/C 223/08)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Distribuidora Vizcaína de Papeles, S.L. (pārstāvis — E. Pérez Medrano, abogado)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu; |
|
— |
atcelt apstrīdēto spriedumu pilnībā vai daļā, balstoties uz visiem vai dažiem no tālāk izklāstītajiem tiesiskajiem apstākļiem, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un īstenot visas no šī sprieduma atcelšanas izrietošās juridiskās sekas, neatkarīgi no tā, vai Tiesa pati tieši lemj par lietas būtību, vai arī nodod lietu atpakaļ izskatīšanai Pirmās instances tiesai; |
|
— |
atcelt vai samazināt naudas sodu, kas noteikts ar Komisijas 2001. gada 20. decembra Lēmumu 2004/337/EK par procedūru saskaņā ar EK Līguma 81. pantu un EEZ Līguma 53. pantu (Lieta COMP/E-1/36.212 — Paškopējošs papīrs) (1), par kuru iesniegta apelācija; |
|
— |
uzdot Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus; |
|
— |
uzdot Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar atcelšanas procesu saistībā ar apstrīdēto lēmumu. |
Pamati un galvenie argumenti
|
1. |
Tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums saistībā ar novērtējumu apgalvotajai līdzdalībai noteiktās sanāksmēs aizliegtas vienošanās Spānijas tirgū ietvaros un līdzdalību Eiropas mēroga aizliegtā vienošanās. |
|
2. |
Nevainīguma prezumpcijas pārkāpums attiecībā uz apgalvoto pārkāpumu novērtējumu netiešu pierādījumu rezultātā. |
|
3. |
Kopienas tiesību pārkāpums saistībā ar naudas soda nesamērīgo un netaisnīgo raksturu attiecībā uz tā bargumu, aprēķināšanu un vainu mīkstinošu apstākļu piemērošanu, kā arī pamatojuma neesamība, novērtējot noteiktus vainu mīkstinošus apstākļus. |
|
4. |
Pienākuma izskatīt lietu saprātīgā termiņā pārkāpums. |
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/8 |
Prasība, kas celta 2007. gada 25. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-347/07)
(2007/C 223/09)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — C. Cattabriga)
Atbildētāja: Itālijas Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/41/EK (1), ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/622/EEK (2) un 92/118/EK (3) un Padomes Lēmumu 95/408/EK (4), vai arī tos nedarot zināmus Komisijai, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šīs direktīvas 8. pants; |
|
— |
piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš Direktīvas 2004/41/EK transponēšanai beidzās 2006. gada 1. janvārī.
(1) OV L 157, 33. lpp.
(2) OV L 395, 13. lpp.
(3) OV L 62, 49. lpp.
(4) OV L 243, 17. lpp.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/8 |
Prasība, kas celta 2007. gada 2. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-368/07)
(2007/C 223/10)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Simonsson, E. Montaguti, agenti)
Atbildētāja: Itālijas Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, attiecībā uz visām ostām neizstrādājot un neīstenojot atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānus, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/59/EK (1) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai, 5. panta 1. punkts un 16. panta 1. punkts; |
|
— |
piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2002. gada 28. decembrī.
(1) OV L 332, 81. lpp.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/9 |
Prasība, kas celta 2007. gada 3. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-370/07)
(2007/C 223/11)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Valero Jordana un C. Zadra)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Padomes 2007. gada 24. maija lēmumu, ar kuru dara zināmu nostāju, kas jāpieņem Eiropas Kopienas vārdā par konkrētiem priekšlikumiem, kuri iesniegti Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) līgumslēdzēju pušu četrpadsmitajā konferencē (COP 14), Hāgā, Nīderlandē, no 2007. gada 3. līdz 15. jūnijam; |
|
— |
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija secina, ka tas, ka apstrīdētajā Padomes lēmumā nav precizēti konkrēti EK līguma noteikumi, uz kuriem tas balstās, ir būtisks formas prasību pārkāpums, it īpaši EKL 235. pantā minētā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/9 |
Prasība, kas celta 2007. gada 8. augustā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika
(Lieta C-382/07)
(2007/C 223/12)
Tiesvedības valoda — portugāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Yerrell un M. Telles Romão, pārstāvji)
Atbildētāja: Portugāles Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/51/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (1), vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva; |
|
— |
piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš direktīvas transpozīcijai valsts tiesībās beidzās 2005. gada 31. decembrī.
(1) OV L 164, 164. lpp.
Pirmās instances tiesa
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/10 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 9. jūlija rīkojums — Wheyco/Komisija
(Lieta T-6/06) (1)
(Valsts atbalsts - Pamudinošs apstāklis - Prasība atcelt tiesību aktu - Akts ar juridiski saistošu iedarbību - Interese celt prasību - Nepieņemamība)
(2007/C 223/13)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: wheyco GmbH, iepriekš — Mopro-Nord GmbH, Altentreptow (Vācija) (pārstāvji — L. Harings un C. Schmidt, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Gross, T. Scharf un A. Stobiecka-Kuik, pārstāvji)
Priekšmets
Prasība daļēji atcelt Komisijas 2005. gada 6. septembra lēmumu par valsts atbalstu N 363/2004 sūkalu rafinēšanas rūpnīcas celtniecībai Meklenburgā-Priekšpomerānijā (Vācija) (OV 2005, C 262, 5. lpp.).
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
prasību noraidīt kā nepieņemamu; |
|
2) |
wheyco GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/10 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. jūlija rīkojums — Beau/Eiropas Kopienu Komisija
(Lieta T-252/06 P) (1)
(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Arodslimība - Acīmredzami nepieņemama apelācija - Acīmredzami nepamatota apelācija)
(2007/C 223/14)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Marie-Yolande Beau, Parīze (Francija) (pārstāvji — S. Rodrigues un C. Bernard-Glanz, advokāti)
Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un K. Herrmann)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība, kas ierosināta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2006. gada 28. jūnija spriedumu lietā F-39/05 Beau/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts) un kurā ir prasīts atcelt šo spriedumu.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
apelācijas sūdzību noraidīt; |
|
2) |
Beau sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus. |
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/11 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 9. jūlija rīkojums — De Smedt/Komisija
(Lieta T-415/06 P) (1)
(Apelācija - Civildienests - Līgumdarbinieki - Agrākais palīgdarbinieks - Lūgums pārskatīt klasifikāciju, kas noteikta, pieņemot darbā - Acīmredzami nepamatota apelācija)
(2007/C 223/15)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Elisabeth De Smedt, Wezembeek-Oppem (Beļģija) (pārstāvji — L. Vogel un L. Kechiche, avocats)
Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Curral un G. Berscheid, pārstāvji) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Arpio Santacruz un I. Sulce, pārstāvji)
Priekšmets
Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2006. gada 19. oktobra spriedumu lietā F-59/05 De Smedt/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lai panāktu šī sprieduma atcelšanu.
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
Apelāciju noraidīt; |
|
2) |
Elisabeth De Smedt sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
|
3) |
Padome savus tiesāšanās izdevumus sedz pati. |
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/11 |
Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 19. jūlija rīkojums — Du Pont de Nemours (France) u.c./Komisija
(Lieta T-31/07 R)
(Pagaidu noregulējums - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Direktīva 91/414/EEK - Pieņēmamība - Fumus boni juris - Steidzamība - Interešu izsvēršana)
(2007/C 223/16)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji Du Pont de Nemours (France) SAS, Puteaux (Francija); Du Pont Portugal — Serviços, Sociedada Unipessoal L da, Lisabona (Portugāle); Du Pont Ibérica SL, Barselona (Spānija); Du Pont de Nemours (Belgium) BVBA, Mechelen (Beļģija); Du Pont de Nemours Italiana Srl, Milāna (Itālija); Du Pont De Nemours (Nederland) BV, Dordrecht (Nīderlande); Du Pont de Nemours (Deutschland) GmbH, Bad Homburg vor der Höhe (Vācija); DuPont CZ s.r.o., Prāga, (Čehijas Republika); DuPont Magyarország Kereskedelmi kft, Budaors (Ungārija); DuPont Poland sp. z o.o., Varšava (Polija); DuPont Romania Srl, Buhareste (Rumānija); DuPont (UK) Ltd, Herts (Apvienotā Karaliste); Dy-Pont Agkro Ellas AE, Halandri (Grieķija); DuPont International Operations SARL, Grand Saconnex (Šveice); un DuPont Solutions (France) SAS, Puteaux (pārstāvji — D. Waelbroeck un N. Rampal, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Parpala un B. Doherty)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 11. decembra Direktīvas 2006/133/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvas 91/414/EEK, noteiktas normas, lai tajā iekļautu flusilazolu kā aktīvo vielu
Rezolutīvā daļa
|
1) |
Līdz sprieduma pasludināšanai lietā apturēt flusilazola iekļaušanas I. pielikumā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvai 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū paredzēto beigu termiņu, kas ar pielikumu Komisijas 2006. gada 11. decembra Direktīvai 2006/133/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu flusilazolu kā aktīvo vielu, noteikts 2008. gada 30. jūnijā; |
|
2) |
līdz sprieduma pasludināšanai lietā apturēt Direktīvas 2006/133/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu flusilazolu kā aktīvo vielu, 3. panta 2. punktu, ciktāl tajā kā datums, līdz kuram dalībvalstis, pēc atkārtotas novērtēšanas, groza vai atsauc atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur flusilazolu, noteikts 2008. gada 30. jūnijs; |
|
3) |
līdz sprieduma pasludināšanai lietā apturēt Direktīvas 2006/133 pielikuma īpašo normu A daļā paredzēto ierobežojumu, kas uzskaita kultūras, kam dalībvalstis var atļaut flusilazola izmantošanu, proti, graudaugi (izņemot rīsus) kukurūza, rapšu sēklas, cukurbietes; |
|
4) |
atlikt lēmumu par tiesāšanās izdevumiem. |
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/12 |
Prasība, kas celta 2007. gada 17. jūlijā — Igaunija/Komisija
(Lieta T-263/07)
(2007/C 223/17)
Tiesvedības valoda — igauņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Igaunijas Republika (pārstāvis — Lembit Uibo)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
Atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2007. gada 4. maija lēmumu par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko Igaunija ir iesniegusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (1).
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja uzskata, ka Komisijas 2007. gada 4. maija lēmums par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu, ko Igaunija ir iesniegusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ir atceļams šādu iemeslu dēļ:
|
— |
Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 1. un 3. punkta, kā arī 11. panta 2. punkta pārkāpums un no tā izrietošā pilnvaru pārsniegšana; |
|
— |
acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo Komisija nav ņēmusi vērā tās rīcībā esošo patiesībai atbilstošo informāciju, bet ir balstījusies uz kļūdainiem pieņēmumiem, kas tieši un būtiski ietekmēja apstrīdētā lēmuma iznākumu un kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšanu; |
|
— |
EKL 175. panta 2. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, jo saskaņā ar EK līgumu Komisija nav kompetenta veikt pasākumus, kas būtiski ietekmē dalībvalsts izvēli starp dažādiem elektroenerģijas avotiem un tās elektroenerģijas apgādes vispārējo struktūru; |
|
— |
labas pārvaldības principa pārkāpums, jo Komisija, pieņemot savu lēmumu, nav ņēmusi vērā visus šajā konkrētajā gadījumā pastāvošos nozīmīgos apstākļus un nav arī pārbaudījusi, vai visi tās lēmuma pieņemšanas brīdī izdarītie pieņēmumi ir pareizi; |
|
— |
pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/12 |
Prasība, kas celta 2007. gada 9. jūlijā — Itālija/Komisija
(Lieta T-267/07)
(2007/C 223/18)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Aiello un S. Fiorentino, Avvocati dello Stato)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas 2007. gada 27. aprīļa Lēmumu K(2007) 1901 par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz izdevumiem, ko finansējusi Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa 2006. finanšu gadā, tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts, ka Itālijas Republika Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punkta nozīmē sedz 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām, ja ir pieļauts pārkāpums vai nolaidība, kā tas ir šajā gadījumā. |
Pamati un galvenie argumenti
Itālijas valdība Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā ir iesniegusi prasību attiecībā uz Komisijas 2007. gada 27. aprīļa Lēmumu K(2007) 1901, kas paziņots tajā pašā dienā, par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz izdevumiem, ko finansējusi Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa 2006. finanšu gadā, tiktāl, ciktāl tajā ir noteikts, ka Itālijas Republika Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punkta nozīmē sedz 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām, ja ir pieļauts pārkāpums vai nolaidība.
Prasības pamatojumam Itālijas valdība norāda, ka lēmumā ir iekļauti gadījumi, kurus Komisijai rūpīgi un saprātīgā termiņā vajadzēja tieši izskatīt agrāk, nosakot, ka par tiem pilnībā ir atbildīga ELVGF. Jāņem arī vērā, ka Komisijas dienesti vairākos šādos gadījumos ir pieņēmuši labvēlīgu lēmumu.
Tādējādi Itālijas valdība norāda šādus prasības pamatus:
|
a) |
Regulas (EEK) Nr. 595/91 5. panta 2. punkta, kā arī Regulas (EK) Nr. 1663/95 8. panta pārkāpums un/vai nepareiza piemērošana. EKL 253. panta pārkāpums, jo nav norādīts pamatojums; |
|
b) |
Regulas (EEK) Nr. 729/70 8. panta 2. punkta un Regulas (EK) Nr. 1258/99 8. panta 2. punkta pārkāpums un/vai nepareiza piemērošana. EKL 253. panta pārkāpums, jo nav norādīts pamatojums; |
|
c) |
Regulas (EEK) Nr. 595/91 5. panta 2. punkta un Regulas (EK) Nr. 1663/95 8. panta, kā arī Regulas (EEK) Nr. 729/70 8. panta 2. punkta un Regulas (EK) Nr. 1258/99 8. panta 2. punkta pārkāpums un/vai nepareiza piemērošana (ja summa ir mazāka nekā EUR 500 000). EKL 253. panta pārkāpums, jo nav norādīts pamatojums (ja summa ir mazāka nekā EUR 500 000). |
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/13 |
Prasība, kas celta 2007. gada 19. jūlijā — Agrícola del Sureste/Padome un Komisija
(Lieta T-268/07)
(2007/C 223/19)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: S. Coop. Agrícola del Sureste, Murcia (Spānija) (pārstāvis — L. Ortiz Blanco, abogado)
Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
apmierināt prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar EKL 288. pantu un piespriest Padomei un Komisijai solidāri izmaksāt prasītājai finansiālu kompensāciju par kopējo summu EUR 142 585,00 (viens simts četrdesmit divi tūkstoši pieci simti astoņdesmit pieci) apmērā; |
|
— |
piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā tie, kas jau ir izvirzīti lietā T-217/07 Las Palmeras/Padome un Komisija.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/13 |
Prasība, kas celta 2007. gada 19. jūlijā — Mediterráneo Algodón/Padome un Komisija
(Lieta T-269/07)
(2007/C 223/20)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Mediterráneo Algodón SA, Seviļa (Spānija) (pārstāvis — L. Ortiz Blanco, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
apmierināt šo prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar EKL 288. pantu un piespriest Padomei un Komisijai solidāri izmaksāt prasītājam finansiālu kompensāciju par kopējo summu trīs miljoni divi simti septiņdesmit trīs tūkstoši simts četrdesmit septiņi euro (EUR 3 273 147) apmērā, un |
|
— |
piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir tie paši, kas jau ir minēti lietā T-217/07 Las Palmeras/Padome un Komisija.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/14 |
Prasība, kas celta 2007. gada 19. jūlijā — Devisa/Padome un Komisija
(Lieta T-270/07)
(2007/C 223/21)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Nueva Desmotadora Sevillana, SA, Seviļa (Spānija) (pārstāvis — L. Ortiz Blanco, abogado)
Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
apmierināt prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar EKL 288. pantu un piespriest Padomei un Komisijai solidāri izmaksāt prasītājai finansiālu kompensāciju par kopējo summu EUR 2 385 571,00 (divi miljoni trīs simti astoņdesmit pieci tūkstoši pieci simti septiņdesmit viens) apmērā; |
|
— |
piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā tie, kas jau ir izvirzīti lietā T-217/07 Las Palmeras/Padome un Komisija.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/14 |
Prasība, kas celta 2007. gada 19. jūlijā — Eurosemillas/Padome un Komisija
(Lieta T-271/07)
(2007/C 223/22)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eurosemillas, SA, Kordoba (Spānija) (pārstāvis — L. Ortiz Blanco, abogado)
Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
apmierināt prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar EKL 288. pantu un piespriest Padomei un Komisijai solidāri izmaksāt prasītājai finansiālu kompensāciju par kopējo summu EUR 2 661 427,00 (divi miljoni seši simti sešdesmit viens tūkstotis četri simti divdesmit septiņi) apmērā; |
|
— |
piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir tādi paši kā tie, kas jau ir izvirzīti lietā T-217/07 Las Palmeras/Padome un Komisija.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/14 |
Prasība, kas celta 2007. gada 19. jūlijā — Surcotton/Padome un Komisija
(Lieta T-272/07)
(2007/C 223/23)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Surcotton SA, Kordoba (Spānija) (pārstāvis — L. Ortiz Blanco, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
|
— |
apmierināt šo prasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar EKL 288. pantu un piespriest Padomei un Komisijai solidāri izmaksāt prasītājam finansiālu kompensāciju par kopējo summu viens miljons septiņi simti trīsdesmit četri tūkstoši divdesmit septiņi euro (EUR 1 734 027) apmērā, un |
|
— |
piespriest atbildētājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir tie paši, kas jau ir minēti lietā T-217/07 Las Palmeras/Padome un Komisija.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/15 |
Prasība, kas celta 2007. gada 19. jūlijā — Zhejiang Harmonic Hardware Products/Padome
(Lieta T-274/07)
(2007/C 223/24)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Zhejiang Harmonic Hardware Products Co. Ltd, Zhejiang (Ķīna) (pārstāvis — R. MacLean, Solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Padome
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Padomes 2007. gada 23. aprīļa Regulas (EK) Nr. 452/2007 1. un 2. pantu tiktāl, ciktāl tas skar prasītāju un |
|
— |
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un izmaksas. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja, kura Ķīnas Tautas Republikā ražo gludināmos dēļus un svarīgas to daļas, lūdz atcelt Padomes 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 452/2007 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam un tam noteiktā pagaidu maksājuma galīgo iekasēšanu (1) tiktāl, ciktāl šie pasākumi skar prasītāju.
Prasības pamatojumā prasītāja, pirmkārt, norāda, ka Kopienu iestādes ir pārkāpušas Pamatregulas (2) 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu, jo Komisija iesniedza izskatīšanai Padomei antidempinga pasākumu priekšlikumu, kas balstīts uz kļūdainu konstatējumu, ka prasītāja nav izpildījusi tirgus ekonomikas statusa kritērijus, kas noteikti 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā.
Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Kopienu iestādes ir pārkāpušas Pamatregulas 20. panta 4. un 5. punktu un tās tiesības tikt uzklausītai, dodot prasītājai tikai sešu dienu termiņu atbildes sniegšanai uz Komisijas pēdējo laboto informatīvo vēstuli.
Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Kopienu iestādes ir pārkāpušas Pamatregulas 8. pantu, nepietiekami izvērtējot prasītājas piedāvātās cenu saistības.
Visbeidzot, prasītāja norāda, ka Kopienu iestādes ir pārkāpušas Pamatregulas 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu, neatklājot sūdzības iesniedzēja identitāti, kurš ierosinājis izmeklēšanu, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula.
(2) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.).
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/15 |
Prasība, kas celta 2007. gada 18. jūlijā — Itālija/Parlaments un Komisija
(Lieta T-285/07)
(2007/C 223/25)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — P. Gentili, Avvocato dello Stato)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt paziņojumu par vispārējo konkursu EPSO/AD/95/07, kas izsludināts, lai izveidotu 20 administratoru (AD 5) rezerves sarakstu informācijas zinātņu nozarē (bibliotēkas/dokumentācija), kas 2007. gada 8. maija “Eiropas Savienibas Oficiālā Vēstneša” C 103 A numurā publicēts tikai angļu, franču un vācu valodas versijās. |
Pamati un galvenie argumenti
Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kas ir norādīti lietā T-156/07 Spānija/Komisija.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/16 |
Prasība, kas celta 2007. gada 25. jūlijā — cApStAn/Komisija
(Lieta T-287/07)
(2007/C 223/26)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: cApStAn Sprl, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — J. Bublot, avocat)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas noraidošo lēmumu. |
Pamati un galvenie argumenti
Šajā prasībā prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 22. maija lēmumu, ar kuru noraidīts tās piedāvājums, kas iesniegts konkursa procedūras “Rediģēšanas pakalpojumi PER 2007” (1) ietvaros, jo netika iesniegti pierādījumi par iepriekšējo pieredzi attiecīgajā jomā.
Savas prasības atcelt apstrīdēto lēmumu pamatojumam prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu lasīšanas kļūdu attiecībā uz tās kandidatūru, jo konkurss precīzi attiecās uz tās darbības jomu, ko prasītāja esot skaidri norādījusi savā piedāvājumā. Tā arī norāda, ka Komisija tai jau bija piešķīrusi publisku iepirkumu attiecīgajā jomā un šajā sakarā sniegtie pakalpojumi nekad nav tikuši apstrīdēti.
Turklāt prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmumā ir norādīts acīmredzami kļūdains pamatojums un ka šī kļūda ir uzskatāma par pamatojuma neesamību.
(1) OV 2007/S 21-023949.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/16 |
Apelācija, ko 2007. gada 3. augustā ierosinājis Alessandro Lofaro par Civildienesta tiesas 2007. gada 24. maija rīkojumu apvienotajās lietās F-27/06 un F-75/06 Lofaro/Komisija
(Lieta T-293/07 P)
(2007/C 223/27)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Alessandro Lofaro, Lisabona (Portugāle) (pārstāvis — J. L. Laffineur, advokāts)
Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu un tādējādi |
|
— |
atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 24. maija rīkojumu apvienotajās lietās F-27/06 un F-75/06; |
|
— |
izspriest lietu un apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja sākotnējo prasību. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzībā tās iesniedzējs norāda, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas, interpretējot Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, un it īpaši kļūdas attiecībā uz termiņu, kas paredzēts sūdzības iesniegšanai, un dienu, kura jāņem vērā, lai noteiktu šī termiņa beigas. Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Civildienesta tiesas veiktā interpretācija apdraud vispārējos Kopienu tiesību principus, piemēram, tiesiskās drošības principu, nediskriminācijas principu un samērīguma principu, kā arī apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības. Turklāt viņš apgalvo, ka Civildienesta tiesa nav izskatījusi visus pamatus, ko viņš bija norādījis savās prasībās, un ka tādēļ rīkojumā ir norādīts nepietiekams un kļūdains pamatojums.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/17 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 29. jūnija rīkojums — Keppenne/Komisija
(Lieta T-272/04) (1)
(2007/C 223/28)
Tiesvedības valoda — franču
Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/17 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 29. jūnija rīkojums — Keppenne/Komisija
(Lieta T-411/04) (1)
(2007/C 223/29)
Tiesvedības valoda — franču
Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/17 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 9. jūlija rīkojums — Rath/ITSB — AstraZeneca (“VIXACOR”)
(Lieta T-326/05) (1)
(2007/C 223/30)
Tiesvedības valoda — vācu
Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/17 |
Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. jūlija rīkojums — Globe/Komisija
(Lieta T-114/06) (1)
(2007/C 223/31)
Tiesvedības valoda — franču
Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.
Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/18 |
Prasība, kas celta 2007. gada 11. jūlijā — Marcuccio/Komisija
(Lieta F-133/06)
(2007/C 223/32)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atzīt par prettiesisku vai, pakārtoti, atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts 2005. gada 31. augusta pieteikums, kurā prasītājs lūdz iecēlējinstitūcijai atgriezt viņa mantas, kas atrodas viņa iepriekšējā darba devēja nodrošinātajā dzīvesvietā, kad viņš bija Angolā, un kuras Komisijai nelikumīgi konfiscēja; |
|
— |
atzīt par prettiesisku vai, pakārtoti, atcelt tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, iecēlējinstitūcijas 2006. gada 20. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība par apstrīdēto lēmumu; |
|
— |
piespriest atbildētājai atgriezt prasītājam viņam piederošās mantas; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam EUR 1 000 000 vai citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu, kā atlīdzību par zaudējumiem, kas prasītājam radušies apstrīdētā lēmuma dēļ, sākot no 2005. gada 31. augusta, — pieteikuma iesniegšanas datuma, vai, pakārtoti, no datuma, kurā pieņemts apstrīdētais lēmums, līdz šai dienai; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam par katru dienu no šīs dienas līdz dienai, kad tiek izpildīts nolēmums, pilnībā un bez izņēmumiem apmierinot 2005. gada 31. augusta pieteikumu, EUR 300 vai citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu, kas ir jāsamaksā katra mēneša pirmajā dienā, ņemot vērā uzkrājušos procentus iepriekšējā mēnesī, kā atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies apstrīdētā lēmuma dēļ un pirms tā tūlīt esošajā iepriekš minētajā laikposmā; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savu argumentu atbalstam prasītājs izvirza šādus trīs prasības pamatus:
|
1) |
pilnīgs pamatojuma trūkums, saistībā ar atbildētājas sniegtā pamatojuma neloģiskumu, neatbilstību, neskaidrību un nepatiesumu; |
|
2) |
būtisks un acīmredzams tiesību pārkāpums; |
|
3) |
pienākuma ņemt vērā ierēdņa intereses un labas pārvaldības principa pārkāpums. |
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/18 |
Prasība, kas celta 2007. gada 10. jūlijā — Marcuccio/Komisija
(Lieta F-18/07)
(2007/C 223/33)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt atbildētājas Kopienu iestādēm kopējās veselības apdrošināšanas shēmas ietvaros pieņemto 2005. gada 25. oktobra lēmumu, ar kuru atbildētāja noraidīja prasītāja iesniegto 2005. gada 11. oktobra pieteikumu par to, lai tiktu atzīts, ka viņam ir smaga slimība Civildienesta noteikumu 72. panta un noteikumu par Eiropas Kopienas ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem izpratnē; |
|
— |
atcelt tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, iecēlējinstitūcijas 2006. gada 30. novembra lēmumu ar Nr. ADMIN.B.2/MB/nb D(06)27556, ar kuru tika noraidīta prasītāja 2006. gada 23. augusta sūdzība par apstrīdēto lēmumu un tā atcelšanu; |
|
— |
atzīt par prettiesisku vai, pakārtoti, atcelt — tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, un ja tas patiešām pastāv — iespējamo ārstu padomes lēmumu, uz kuru ir izdarīta atsauce 2006. gada 30. novembra ziņojumā un kura teksts nav darīts zināms prasītājam; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savu argumentu atbalstam prasītājs izvirza šādus trīs prasības pamatus:
|
1) |
pilnīgs pamatojuma trūkums, arī saistībā ar atbildētājas sniegtā pamatojuma neloģiskumu, neatbilstību, atkārtošanos, neskaidrību, izmeklēšanas neesamību un nepatiesumu; |
|
2) |
acīmredzama kļūda vērtējumā un tiesību pārkāpums; |
|
3) |
pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses un labas pārvaldības pienākuma pārkāpums. |
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/19 |
Prasība, kas celta 2007. gada 27. jūnijā — Marcuccio/Komisija
(Lieta F-20/07)
(2007/C 223/34)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt tiktāl, ciktāl vajadzīgs, lēmumu, ar ko noraidīts 2006. gada 31. marta pieteikums, kas iesniegts 2006. gada 4. aprīlī, daļā par prasītāja lūgumu, lai, nosakot un vēlāk atlīdzinot izdevumus par ārsta apmeklējumu 2005. gada 28. septembrī, tiktu piemērots Noteikumu par Eiropas Kopienas ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem (turpmāk tekstā — “Noteikumi”) I pielikuma XV panta 4. punkts; |
|
— |
atcelt lēmumu, ar kuru ir noraidīts 2006. gada 31. marta pieteikums; |
|
— |
atcelt tiktāl, ciktāl vajadzīgs, 2006. gada 24. maija aprēķinu Nr. 58, saraksts Nr. 30001052; |
|
— |
atcelt tiktāl, ciktāl vajadzīgs, 2006. gada 30. novembra ziņojumu ADMIN.B.2/MB/nb D(06) 27556, kurā iekļauts iecēlējinstitūcijas lēmums, atbildot uz 2006. gada 7. augusta sūdzību, kas pēc būtības ir par to pašu priekšmetu kā šajā prasībā; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam kā tādas summas atlīdzību, kas kopā veido 100 % no viņa apmaksātajiem ārstēšanās izdevumiem, kurus viņš ar 2006. gada 31. marta lūgumu lūdz atmaksāt no Kopienu veselības apdrošināšanas shēmas, starpību starp EUR 720,45, ko samaksājis prasītājs, un EUR 396,36, kas viņam atlīdzināti, vai citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu atlīdzību, pieskaitot procentus, sākot no 2006. gada 8. aprīļa, ar likmi 10 % gadā ar ikgadējo kapitalizāciju vai tādā apmērā un tādos termiņos, kādu Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu; |
|
— |
piespriest atbildētājai tiktāl, ciktāl vajadzīgs, samaksāt prasītājam tādu summu, kas bija jāsamaksā un kas nav atlīdzināta Noteikumu I pielikuma XV panta 4. punkta izpratnē par ārsta apmeklējumu 2005. gada 28. septembrī, pieskaitot procentus, sākot no 2006. gada 4. aprīļa, ar likmi 10 % gadā ar ikgadējo kapitalizāciju vai tādā apmērā un tādos termiņos, kādu Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasība ir iesniegta par atbildētājas noraidījumu atlīdzināt prasītājam naudas summu, kas kopā veido 100 % no viņa apmaksātajiem ārstēšanās izdevumiem un, nosakot atlīdzību par ārsta apmeklējumu 2005. gada 28. septembrī, piemērot Noteikumu par Eiropas Kopienas ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem I pielikuma XV panta 4. punktu.
Prasītājs savu argumentu atbalstam izvirza šādus trīs prasības pamatus:
|
1) |
pilnīgs pamatojuma trūkums, arī saistībā ar izmeklēšanas neesamību, jo nav saprotams, kāpēc atbildētāja noraidīja prasītāja lūgumus iepriekš minētajā veidā; |
|
2) |
acīmredzama kļūda vērtējumā un tiesību pārkāpums, jo prasītāja patoloģiskais stāvoklis bija tāda rakstura, lai uz to Civildienesta noteikumu 72. panta izpratnē attiecinātu tiesības saņemt atlīdzību par ārstēšanās izdevumiem 100 % apmērā; |
|
3) |
pienākuma ņemt vērā ierēdņa intereses un labas pārvaldības principa pārkāpums, jo atbildētāja nav pienācīgi ņēmusi vērā prasītāja intereses un veica prettiesiskas darbības. |
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/20 |
Prasība, kas celta 2007. gada 4. jūnijā — Marcuccio/Komisija
(Lieta F-21/07)
(2007/C 223/35)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt netiešo lēmumu (turpmāk tekstā “apstrīdētais lēmums”), ar kuru tika noraidīts 2005. gada 30. decembra lūgums, kuru prasītājs iesniedza 2006. gada 17. janvārī; |
|
— |
atcelt tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, iecēlējinstitūcijas 2006. gada 15. novembra lēmumu, ar kuru noraidīja prasītāja sūdzību par apstrīdēto lēmumu; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus prasītājam, kurus viņš pieprasīja ar 2005. gada 30. decembrī datēto lūgumu, proti, EUR 100 000 vai arī citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt papildus summu EUR 50 000 apmērā vai arī citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies pēc iepriekš minētā lūguma datuma; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam nokavējuma procentus, sākot no 2005. gada 30. decembra, ar likmi 10 % gadā ar ikgadējo kapitalizāciju, līdz pilnīgai atmaksai un vispārēji līdz brīdim, kad tiek dzēsti apstrīdētie maksājumi, vai tādā procentu likmes apmērā un termiņos, kādu Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu, par EUR 100 000 summu, vai arī summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu; |
|
— |
piespriest atbildētājai bez kavēšanās iznīcināt visus 2001. gada 20. februāra paziņojuma, protokola Nr. 951883, kā arī 2005. gada 15. novembra ziņojuma oriģinālus un kopijas, un, visbeidzot, ja tā eksistē, 2006. gada 20. jūlija vēstuli, uz kuru atbildētāja norāda 2006. gada 15. novembra ziņojumā; |
|
— |
piespriest atbildētājai informēt prasītāju par dokumentu iznīcināšanu, īpaši norādot substantiam par katru iznīcināto dokumentu, vietu, kurā dokuments atradās pirms iznīcināšanas, un visus apstākļus — laiku, vietu un veidu kādā notiek dokumentu iznīcināšana, it īpaši norādot datumu, vietu un izpildītāju; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam EUR 100 vai arī summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu, par katru izpildes kavējuma dienu, sākot no dienas, kad tiek paziņots spriedums līdz dienai, kad prasītājam tiek paziņots par notikušo dokumentu iznīcināšanu, kuru jāsamaksā katra mēneša pirmajā dienā par tiesībām, kas radušās iepriekšējā mēnesī; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Šīs prasības pirmsākumi ir atrodami noteiktos apgalvojumos, kuri ir norādīti atsevišķos prasītājai nosūtītajos paziņojumos, kuri, pēc atbildētājas uzskatiem, norāda uz prettiesiskiem aktiem, faktiem un darbībām saistībā ar sensitīvo datu, kas skar viņu kā personu, izmantošanu.
Prasītājs savu argumentu atbalstam izvirza šādus trīs prasības pamatus:
|
1) |
nav norādīts pamatojums tiktāl, ciktāl, no vienas puses, prasītāja iebildums tika noraidīts tikai netieši un, no otras puses, atbildētāja 15. novembra ziņojumā norādītie iemesli ir nekonsekventi, neloģiski un tie ir tikai atruna; |
|
2) |
tiesību pārkāpums, jo pastāv apstākļi, lai varētu uzskatīt, ka prasītājam pastāv tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kas tika pieprasīta ar 2005. gada 30. decembra lūgumu, proti: atbildētāja realizēja pretlikumīgus aktus, faktus un darbības; atbildētājam radās zaudējumi; pastāv cēloņsakarība starp šķietami nodarītajiem zaudējumiem un apstrīdētajām darbībām; |
|
3) |
pārkāpts pienākums ievērot ierēdņu intereses un labas pārvaldības princips, jo atbildētāja nav ņēmusi vērā prasītāja intereses un radīja vairākus aktus un saistītus apstākļus, kuri rada attiecīgā pienākuma un principa pārkāpumu, jo tiem ir pretlikumīgs raksturs un tie tika pieņemti nozīmīgi ilgā laika periodā. |
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/20 |
Prasība, kas celta 2007. gada 23. jūlijā — Marcuccio/Komisija
(Lieta F-70/07)
(2007/C 223/36)
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”), kas tomēr ir pieņemts, ar kuru atbildētāja noraidīja 2006. gada 22. jūnija pieteikumu, ar kuru prasītājs prasīja, lai Komisija viņam atlīdzina daļu no viņa tiesāšanās izdevumiem lietā T-176/04 (1) Marcuccio/Komisija, kuru izskatīja Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa un kurā atbildētājai tika piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus ar 2006. gada 6. marta rīkojumu; |
|
— |
atcelt tiktāl, ciktāl vajadzīgs, lēmumu, kas tomēr tika pieņemts, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība par apstrīdēto lēmumu; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam EUR 6 347,67, pieskaitot nokavējuma procentus, palielinot tos saskaņā ar inflācijas likmi, 10 % gadā ar ikgadējo kapitalizāciju, sākot no 2006. gada 22. jūnija, — pieteikuma iesniegšanas dienas, līdz šai dienai, kā atlīdzību par zaudējumiem, kas prasītājam radušies apstrīdētā lēmuma dēļ; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam EUR 1 000 kā atlīdzību par iespēju neizmantošanu, kuras prasītājs būtu varējis izmantot, ja būtu varējis savlaicīgi izlietot nesamaksāto naudas summu; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam pro bono et ex aequo EUR 3 000 vai citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu, kā atlīdzību par ar apstrīdēto lēmumu prasītājam nodarīto morālo kaitējumu; |
|
— |
piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam par katru dienu no šīs dienas līdz dienai, kad tiek izpildīts nolēmums, pilnībā un bez izņēmumiem apmierinot 2006. gada 22. jūnija pieteikumu, EUR 2 vai citu summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu, kas ir jāsamaksā katra mēneša pirmajā dienā, ņemot vērā uzkrājušos procentus iepriekšējā mēnesī, kā atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies iespējamā nolēmuma, ar ko apmierina pieteikumu, izpildes nokavējuma dēļ; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs savu argumentu atbalstam norāda šādus trīs prasības pamatus: 1) pilnīgs pamatojuma trūkums; 2) tiesību pārkāpums; 3) pienākuma ņemt vērā ierēdņa intereses un labas pārvaldības principa pārkāpums.
(1) OV C 121, 20.5.2006., 12. lpp. Prasītājs kļūdaini atsaucas uz lietu T-176/03, nevis uz lietu T-176/04.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/21 |
Prasība, kas celta 2007. gada 3. jūlijā — Meierhofer/Komisija
(Lieta F-74/07)
(2007/C 223/37)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Stefan Meierhofer, Minhene (Vācija) (pārstāvis — H.-G. Schiessl, Rechtsanwalt)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
|
— |
atcelt atbildētājas 2007. gada 10. maija lēmumu attiecībā uz prasītāju; |
|
— |
atcelt atbildētājas 2007. gada 19. jūnija lēmumu par sūdzību; |
|
— |
uzlikt atbildētājai pienākumu no jauna izvērtēt prasītāja 2007. gada 29. martā kārtoto mutisko pārbaudījumu, ņemot vērā spēkā esošos pārbaudījumu kritērijus; |
|
— |
uzlikt atbildētājai pienākumu, ņemot vērā jaunos pārbaudījuma rezultātus, no jauna pieņemt lēmumu par prasītāja ietveršanu Eiropas Kopienu personāla atlases procedūras rezerves sarakstā AD/26/05; |
|
— |
uzlikt atbildētājai pienākumu no jauna pieņemtajā lēmumā norādīt pamatojumu; |
|
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājs piedalījās Eiropas Kopienu personāla atlases procedūrā AD/26/05 (ierēdnis AD5). Pēc pārbaudījumiem konkursa atlases komisija prasītāju informēja, ka viņš nevar tikt iekļauts rezerves sarakstā sakarā ar nepietiekamu iegūto punktu skaitu.
Prasība ir vērsta pret to, ka Komisijas lēmumā neietvert prasītāju rezerves sarakstā nav pamatojuma, kā arī pret procesuālām kļūdām, kas pieļautas mutiskā pārbaudījuma laikā.
|
22.9.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 223/22 |
Prasība, kas celta 2007. gada 31. jūlijā — Labate/Komisija
(Lieta F-77/07)
(2007/C 223/38)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Kay Labate, Tarquinia (Itālija) (pārstāvis — I. S. Forrester, Queen's Counsel)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Komisijas 2006. gada 6. oktobra un 2004. gada 18. oktobra lēmumus; |
|
— |
uzdot Komisijai samaksāt prasītājai summas, kas paredzētas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 73. pantā (“Civildienesta noteikumi”) un Vispārējo noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku vispārīgo noteikumu (“Apdrošināšanas noteikumi”) 9. pantā; |
|
— |
piešķirt citus vai papildus pabalstus atbilstoši tiesībām; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja Kay Labate, agrākā Eiropas Komisijas ierēdņa Mario Labate atraitne, savā un sava laulātā vārdā apstrīd Komisijas lēmumu, ar kuru ir atteikts atzīt viņas vīra plaušu vēzi par arodslimību.
Labate bija Komisijas ierēdnis 29 gadus, kuru laikā viņš, kā apgalvo prasītāja, bija pakļauts izelpoto tabakas dūmu liela apmēra iedarbībai. Viņš tika atzīts par pilnība darba nespējīgu pēc plaušu vēža atklāšanas, kura rezultātā iestājās viņa nāve. Viņš iesniedza prasību atzīt slimību par arodslimību. Atzīstot to, ka Labate bija pakļauts izelpoto tabakas dūmu iedarbībai, un neatrodot citu iemeslu viņa plaušu vēzim, Medicīnas komiteja tās lēmumā tomēr konstatēja, ka tā nevar ar noteiktību noteikt saikni ar viņa profesionālo darbību. Tādēļ Komisija noraidīja prasību, vadoties pēc Medicīnas komitejas atzinuma, ka nav pietiekami konstatēta saistība starp slimību un Labate profesionālo darbību.
Prasītāja piebilst, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesībās, uzskatot, ka uz vēzi, ar ko slimoja Labate, neattiecas Civildienesta noteikumu 73. pants. Viņa iebilst arī, ka Medicīnas komitejas piemērotais “noteiktības” standarts ir nepamatoti stingrs un pretējs judikatūrai.
Prasītāja piebilst arī, ka Medicīnas komiteja nav aplūkojusi iespēju, ka izelpotie tabakas dūmi, kam bija pakļauts Labate, varēja veicināt viņa vēzi atbilstoši Apdrošināšanas noteikumu 3. pantam. Tālāk Komisija nav izdarījusi secinājumu, ka lai gan tabakas dūmi nav minēti šajā pantā, atsevišķas īpašas vēzi izraisošas tabakas dūmu sastāvdaļas ir tajā nosauktas un tādējādi uz tām attiecas Civildienesta noteikumu 73. pants. Prasītāja apgalvo, ka Medicīnas komiteja ir kļūdaini mēģinājusi pārbaudīt pierādījumus, kas neietilpst tās kompetencē, nevis vienīgi konstatējusi medicīniskus faktus.
Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisijas lēmums ietver neatbilstošu pamatojumu un ka laikposms, kurā Komisija pieņēma lēmumu, bija pārāk ilgs un ir pretējs labas administrācijas principam. Ja lēmums būtu bijis pieņemts pirms Labate nāves, un viņa slimība būtu atzīta par saistītu ar darbu, viņš kā kompensāciju būtu saņēmis 8 gadu darba algu.