ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
C 122
Izdevums latviešu valodā
Informācija un paziņojumi
50. sējums
2007. gada 2. jūnijs
|
ISSN 1725-5201 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
50. sējums |
|
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
2007/C 122/01 |
||
|
|
Komisija |
|
|
2007/C 122/02 |
||
|
2007/C 122/03 |
Komisijas ziņojums par pārtikas produktu apstarošanu 2005. gadā |
|
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU PAZIŅOJUMI
Padome
|
2.6.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122/1 |
PADOMES LĒMUMS
2007. gada 25. maijā,
ar ko ieceļ divus Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus no Nīderlandes
(2007/C 122/01)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 259. pantu,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 167. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2006/651/EK, Euratom (2006. gada 15. septembris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus no Beļģijas, Grieķijas, Īrijas, Kipras, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes un divus komitejas locekļus no Itālijas (1) laikposmam no 2006. gada 21. septembra līdz 2010. gada 20. septembrim,
ņemot vērā Nīderlandes valdības iesniegtās kandidatūras,
ņemot vērā Komisijas atzinumu,
tā kā pēc SLOOTWEG kunga un ETTY kunga atkāpšanās no amata Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ir atbrīvojušās divas Nīderlandes locekļu vietas,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku līdz 2010. gada 20. septembrim MEIJER kungs un VAN WEZEL kundze tiek iecelti par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem, nomainot SLOOTWEG kungu un ETTY kungu.
2. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2007. gada 25. maijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
A. SCHAVAN
(1) OV L 269, 28.9.2006., 13. lpp.
Komisija
|
2.6.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122/2 |
Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):
3,82 % 2007. gada 1. jūnijs
Euro maiņas kurss (2)
2007. gada 1. jūnijs
(2007/C 122/02)
1 euro=
|
|
Valūta |
Maiņas kurss |
|
USD |
ASV dolārs |
1,3436 |
|
JPY |
Japānas jēna |
163,81 |
|
DKK |
Dānijas krona |
7,449 |
|
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,67925 |
|
SEK |
Zviedrijas krona |
9,316 |
|
CHF |
Šveices franks |
1,6514 |
|
ISK |
Islandes krona |
82,5 |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
8,111 |
|
BGN |
Bulgārijas Ieva |
1,9558 |
|
CYP |
Kipras mārciņa |
0,5832 |
|
CZK |
Čehijas krona |
28,285 |
|
EEK |
Igaunijas krona |
15,6466 |
|
HUF |
Ungārijas forints |
250,32 |
|
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
|
LVL |
Latvijas lats |
0,6961 |
|
MTL |
Maltas lira |
0,4293 |
|
PLN |
Polijas zlots |
3,815 |
|
RON |
Rumānijas leja |
3,2646 |
|
SKK |
Slovākijas krona |
33,863 |
|
TRY |
Turcijas lira |
1,7638 |
|
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,6214 |
|
CAD |
Kanādas dolārs |
1,4335 |
|
HKD |
Hongkongas dolārs |
10,4926 |
|
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,8163 |
|
SGD |
Singapūras dolārs |
2,0548 |
|
KRW |
Dienvidkorejas vons |
1 247,4 |
|
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
9,5686 |
|
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
10,2749 |
|
HRK |
Horvātijas kuna |
7,3119 |
|
IDR |
Indonēzijas rūpija |
11 859,96 |
|
MYR |
Malaizijas ringits |
4,5669 |
|
PHP |
Filipīnu peso |
62,007 |
|
RUB |
Krievijas rublis |
34,807 |
|
THB |
Taizemes bats |
44,213 |
Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.
(2) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
|
2.6.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122/3 |
Komisijas ziņojums par pārtikas produktu apstarošanu 2005. gadā
(2007/C 122/03)
KOPSAVILKUMS
Saskaņā ar 7. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvā 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju (1), dalībvalstis katru gadu Komisijai nosūta:
|
— |
to pārbaužu rezultātus, kas veiktas apstarošanas iekārtās, jo īpaši attiecībā uz apstrādāto produktu kategorijām un daudzumu un dotajām devām, un |
|
— |
to pārbaužu rezultātus, kas veiktas produkta tirdzniecības posmā, un norāda metodes, kādas izmantotas apstaroto pārtikas produktu noteikšanai. |
2005. gadā 10 dalībvalstīm bija apstarošanas iekārtu apstiprinājums. Astoņas dalībvalstis iesniedza pieprasīto informāciju attiecībā uz apstrādāto pārtikas produktu kategorijām, daudzumiem vai devām. Tādēļ nav zināms precīzs 2005. gadā apstaroto produktu daudzums ES.
Septiņpadsmit dalībvalstis ziņoja par tirgū laisto produktu pārbaudēm. Kopumā 2005. gadā tika pārbaudīti 7011 pārtikas produktu paraugi. Apmēram 4 % tirgū esošo produktu bija nelikumīgi apstaroti un/vai nebija marķēti. Produkti no āzijas veidoja vislielāko daļu neatbilstīgo paraugu. Tikai seši no 287 apstarotajiem paraugiem bija atbilstīgi regulas prasībām.
Atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz pārbaužu rezultātiem daļēji skaidrojamas ar paraugu izvēli un izmantoto analītisko metožu rādījumiem.
1. JURIDISKAIS PAMATS UN SITUĀCIJA
Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 3. punktu dalībvalstis katru gadu Komisijai nosūta:
|
— |
to pārbaužu rezultātus, kas veiktas apstarošanas iekārtās, jo īpaši attiecībā uz apstrādāto produktu kategorijām un daudzumu un dotajām devām un |
|
— |
to pārbaužu rezultātus, kas veiktas produkta tirdzniecības posmā, un norāda metodes, kādas izmantotas apstaroto pārtikas produktu noteikšanai. |
Komisija ikgadējo ziņojumu rezultātus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šis ziņojums aptver laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim.
Informācija par vispārējiem pārtikas produktu apstarošanas aspektiem ir pieejama Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (2).
1.1. Apstarošanas iekārtas
saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 3. panta 2. punktu pārtikas produktus drīkst apstarot tikai apstiprinātās apstarošanas iekārtās. ES iekārtu apstiprinājumu piešķir dalībvalstu kompetentās iestādes (2). Dalībvalstīm jāinformē Komisija par apstarošanas iekārtām, kurām tās piešķīrušas apstiprinājumu (7. panta 1. punkts).
Komisija ir publicējusi dalībvalstīs apstiprināto apstarošanas iekārtu sarakstu (3).
1.2. Apstaroti pārtikas produkti
ES ir atļauta žāvētu aromātisko augu, garšvielu un dārzeņu piedevu apstarošana (Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīva 1999/3/EK par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi (4)). Turklāt 6 dalībvalstis ir paziņojušas, ka saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 4. panta 4. punktu tās saglabā valstī spēkā esošās atļaujas attiecībā uz atsevišķiem pārtikas produktiem. Komisija ir publicējusi valstīs spēkā esošo atļauju sarakstu (5).
Saskaņā ar Direktīvas 1999/2/EK 6. pantu jebkurš apstarots pārtikas produkts vai pārtikas produkta sastāvdaļa jāmarķē ar vārdiem “apstarots ”vai “apstrādāts ar jonizējošo radiāciju”.
Lai ieviestu pareizu marķēšanu vai noteiktu neapstiprinātus produktus, Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) saskaņā ar tai piešķirto Eiropas Komisijas pilnvaru ir standartizējusi vairākas analītiskas metodes.
2. APSTAROŠANAS IEKĀRTĀS VEIKTO PĀRBAUŽU REZULTĀTI
Informācija par dalībvalstīs esošām apstarošanas iekārtām atrodama Komisijas tīmekļa vietnē:
http://europa.eu.int/comm/food/food/biosafety/irradiation/approved_facilities_en.pdf
Dalībvalstis iesniegušas šādu informāciju.
2.1. Beļģija
Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2005. gadā apstiprināja apstarošanas iekārtas IBA Mediris S. A. atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām. Tomēr uzņēmumam pieprasīja izveidot procedūru, kas garantētu un apstiprinātu, ka pārtikas produkti, kurus nav atļauts apstarot Beļģijā, tiek eksportēti.
Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2005. gadā.
|
Pārtikas produkts |
Daudzums (t) (6) |
Vidējā absorbētā deva (kGy) |
|
Garneles |
541,4 |
5 |
|
Varžu kājiņas |
3 225,7 |
5 |
|
Augi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
217,8 |
6-9 |
|
Saldēti dārzeņi |
56,1 |
3 |
|
Olas |
665,1 |
2-3 |
|
Putnu gaļa/medījumu gaļa |
883,9 |
3-5 |
|
Gaļa |
213,7 |
3-5 |
|
Zivis |
118,2 |
3-7 |
|
Žāvēti augļi |
0,5 |
6-9 |
|
Ciete |
93,0 |
3 |
|
Plazma |
46,4 |
6-9 |
|
Sagatavoti pārtikas produkti |
75,3 |
3 |
|
Žāvēti dārzeņi |
112,8 |
6-9 |
|
Gumiarabiks |
0,5 |
5 |
|
Citi |
931,2 |
2-25 |
|
Kopā |
7 279,2 |
|
2.2. Čehijas Republika
Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2005. gadā apstiprināja apstarošanas iekārtas Artim spol.s.r.o. atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2005. gadā.
|
Pārtikas produkts |
Daudzums (t) |
Vispārējā vidējā absorbētā starojuma deva (KGy) |
|
Žāvēti aromātiski augi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
85,3 |
4-7 |
|
Kopā |
85,3 |
|
2.3. Vācija
Pārskata periodā Vācijā bija četras apstiprinātas apstarošanas iekārtas:
a) Gamma Service Produktbestrahlung GmbH, Radeberga
Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2005. gadā apstiprināja apstarošanas iekārtas atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2005. gadā.
|
Pārtikas produkts |
Daudzums (t) |
Vidējā absorbētā deva (kGy) |
|
Žāvēti dārzeņi |
50,9 |
< 10 |
|
Augi un piedevas |
169,0 |
< 10 |
|
Citi pārtikas produkti (guaranas sēklas) |
0,1 |
< 0 |
|
Kopā |
220,0 |
|
101,5 tonnas apstaroto pārtikas produktu tika eksportētas uz trešām valstīm.
b) Beta-Gamma Service GmbH&Co. KG, Vīle
Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2005. gadā apstiprināja apstarošanas iekārtas atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2005. gadā.
|
Pārtikas produkts |
Daudzums (t) |
Vidējā absorbētā deva (kGy) |
|
Augāji (dilles, selerijas, paprika) |
6,46 |
4-10 |
|
Žāvēti dārzeņi |
27,83 |
6-8 |
|
Kopā |
34,29 |
|
Visi apstarotie pārtikas produkti tika eksportēti uz trešām valstīm.
c) Isotron Deutschland GmbH, Allershauzena
Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2005. gadā apstiprināja apstarošanas iekārtas atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2005. gadā.
|
Pārtikas produkts |
Daudzums (t) |
Vidējā absorbētā deva (kGy) |
|
Augi |
180,4 |
7-9 |
|
Garšvielas |
37,07 |
7-9 |
|
Kopā |
217,47 |
|
Visi apstarotie pārtikas produkti tika eksportēti uz trešām valstīm.
d) Gamma-Service GmbH&Co KG, Bruhzāle
2005. gadā pārtikas produkti šajā iekārtā nav apstaroti.
2.4. Spānija
Spānijā ir divas apstiprinātas apstarošanas iekārtas.
Šī dalībvalsts nav iesniegusi informāciju par iekārtās veikto pārbaužu rezultātiem.
2.5. Francija
Francijā ir sešas apstiprinātas iekārtas pārtikas produktu apstarošanai. Kompetento iestāžu veiktās pārbaudes 2005. gadā apstiprināja apstarošanas iekārtu atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
Tabulā norādītas šajās iekārtās apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2005. gadā.
|
Pārtikas produkts |
Daudzums (t) |
Vidējā absorbētā deva (kGy) |
|
Augi, garšvielas un žāvēti dārzeņi |
134,3 |
10 |
|
Gumiarabiks |
133,7 |
3 |
|
Kazeīns |
43,5 |
6 |
|
Putnu gaļa |
1 849,2 |
5 |
|
Saldētas varžu kājiņas |
939,8 |
5 |
|
Garneles |
10,5 |
5 |
|
Kopā |
3 111 |
|
2.6. Ungārija
Ungārijā ir viena apstiprināta iekārta pārtikas produktu apstarošanai. Kompetentās iestādes veiktā pārbaude 2005. gadā apstiprināja tās atbilstību Direktīvas 1999/2/EK prasībām.
Tabulā norādītas šajā iekārtā apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2005. gadā.
|
Pārtikas produkts |
Daudzums (t) |
Vidējā absorbētā deva (kGy) |
|
Garšvielas |
34,6 |
4-8 |
|
Žāvēti dārzeņi un augļi |
11,3 |
3-6 |
|
Augi |
64,9 |
3-8 |
|
Kopā |
110,8 |
|
2.7. Itālija
Itālijā ir viena apstiprināta iekārta pārtikas produktu apstarošanai.
Šī dalībvalsts nav iesniegusi informāciju par iekārtā veiktās pārbaudes rezultātiem.
2.8. Nīderlande
2005. gadā oficiālās pārbaudes abās Nīderlandes iekārtās netika veiktas. Tabulās norādītas abās iekārtās apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2005. gadā.
|
Produkti 2005. gadā |
Daudzums (t) (7) |
|
Garšvielas/Augi |
1 141,1 |
|
Kaltēti dārzeņi |
880,8 |
|
Putnu gaļa (saldēta) |
52,8 |
|
Garneles (atdzesētas) |
36 |
|
Garneles (saldētas) |
32,8 |
|
Varžu daļas |
124 |
|
Olas baltums (dzesēts) |
0,8 |
|
Pārtikas produkti (8) |
698,4 |
|
Pārtikas produktu paraugi |
32 |
|
Kopā |
3 299,2 |
2.9. Polija
Polijā ir divas apstiprinātas iekārtas pārtikas produktu apstarošanai.
Tabulās norādītas šajās iekārtās apstaroto pārtikas produktu kategorijas un daudzums 2005. gadā.
a) Varšavas Kodolķīmijas un tehnoloģijas institūts
|
Pārtikas produkts |
Daudzums (t) |
Vidējā absorbētā deva (kGy) |
|
Garšvielas, žāvēti dārzeņi |
584,0 |
7-10 |
|
Žāvētas sēnes |
79,6 |
5-10 |
|
Kopā |
663,6 |
|
b) Lodžas Tehniskās universitātes Lietišķās radiācijas ķīmijas institūts
|
Pārtikas produkts |
Daudzums (t) |
Vidējā absorbētā deva (kGy) |
|
Augi |
23,4 |
7 |
|
Kopā |
23,4 |
|
2.10. Apvienotā Karaliste
Apvienotajā Karalistē ir viena apstiprināta iekārta pārtikas produktu apstarošanai.
2005. gadā šajā iekārtā neveica atļauto pārtikas apstarošanu, un tādēļ 2005. gadā pārbaude tajā nav veikta.
2.11. Kopsavilkums par ES
Desmit dalībvalstīs ir iekārtas, kas apstiprinātas atbilstīgi Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 2. punktam.
Astoņas dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai ziņojumus par apstarošanas iekārtās veikto pārbaužu rezultātiem.
Tādējādi nav iespējams precīzi noteikt Eiropas Savienībā apstaroto pārtikas produktu daudzumu.
3. PRODUKTA TIRDZNIECĪBAS POSMĀ VEIKTO PĀRBAUŽU REZULTĀTI UN METODES, KAS IZMANTOTAS, LAI NOTEIKTU APSTAROTOS PĀRTIKAS PRODUKTUS
Dalībvalstis iesniegušas šādu informāciju.
3.1. Austrija
Tika pārbaudīti 115 paraugi, lai noteiktu apstrādi ar jonizējošo radiāciju. Neviens no tiem nebija apstarots.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 115 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
|
Baziliks |
3 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Sarkanie pipari |
1 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Karijs |
1 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Kurkuma |
1 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Majorāns |
2 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Raudene |
3 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Paprika |
7 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Pipari |
6 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Rozmarīns |
2 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Timiāns |
4 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Kanēlis |
1 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Augu tēja |
47 |
0 |
EN 1788 EN 13751 |
|
Vistas gaļa |
13 |
0 |
EN 1786 |
|
Pīļu gaļa |
15 |
0 |
EN 1786 |
|
Zosu gaļa |
9 |
0 |
EN 1786 |
|
KOPĀ |
115 |
0 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
100 |
0 |
|
3.2. Beļģija
Kopumā tika analizēti 148 paraugi. Neviens no tiem nebija apstarots.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 148 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts (izcelsme) |
||
|
Saldētas lobītas garneles bez galvām |
15 |
0 |
EN 1785 vai EN 1788 |
|
Kaltēti augi un garšvielas |
5 |
0 |
EN 1785 vai EN 1788 |
|
Varžu kājiņas |
14 |
0 |
EN 1785 vai EN 1788 |
|
Svaigas zemenes |
14 |
0 |
EN 1785 vai EN 1788 |
|
Rīvēts siers |
100 |
0 |
EN 1785 vai EN 1788 |
|
Kopā |
148 |
0 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
100 |
0 |
|
3.3. Kipra
2005. gadā analītiskas pārbaudes nav veiktas.
3.4. Čehijas Republika
Kopumā tika analizēti 78 paraugi. 8 paraugi bija apstaroti un nebija pareizi marķēti.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 78 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
|
Garšvielas |
28 |
2 |
EN 1788 |
|
Augu tējas produkti |
20 |
3 |
EN 1788 |
|
Pārtikas produktu piedevas |
7 |
3 |
EN 1788 |
|
Ātri pagatavojamas nūdeles |
2 |
0 |
EN 1788 |
|
Svaigi augļi |
9 |
0 |
EN 1788 |
|
Putnu gaļa |
2 |
0 |
EN 1788 |
|
Kakao pulveris |
2 |
0 |
EN 1788 |
|
Kopā |
70 |
8 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
90 |
10 |
|
3.5. Vācija
Tika analizēti 3 945 pārtikas produktu paraugi. 141 no tiem, proti, 3,6 % bija neatbilstīgi prasībām: 93 paraugi bija nepareizi marķēti un 48 paraugi bija nelikumīgi apstaroti.
Divi paraugi bija likumīgi apstaroti un atbilstīgi marķēti.
Pārkāpumi produktu kategorijās ir sadalīti ļoti nevienmērīgi. Grupā ar nosaukumu “Āzijas nūdeļu uzkodas, svinību uzkodas, picas, uzkodas, ko lieto, skatoties TV”, 42 no 113 paraugiem (37 %) ir nelikumīgi apstaroti un/vai nav pareizi marķēti. Tas pats attiecas uz 32 % zupu un mērču.
Jāatzīmē, ka prasībām neatbilstīgie paraugi pārsvarā bija produkti no Āzijas.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 3 945 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, bet starojums nav atļauts un/vai nav pareizi marķēts |
||
|
Piens/piena produkti |
52 |
0 |
EN 1788 EN 1787 |
|
Siers ar augu piedevām |
56 |
0 |
EN 1788 EN 1784 EN 1787 EN 13751 |
|
Sviests ar augu piedevām |
32 |
0 |
EN 1787 EN 1788 EN 1788 mod. |
|
Olas, olu produkti |
5 |
0 |
EN 1784 mod. |
|
Gaļa (tostarp saldēta gaļa, izņemot putnu gaļu, medījumus) |
23 |
0 |
EN 1784 mod. EN 1786 |
|
Gaļas produkti (izņemot desas) |
39 |
0 |
EN 1784 EN 1784 mod. EN 1786 |
|
Desas |
65 |
0 |
EN 1786 EN 1788 EN 1787 |
|
Putnu gaļa |
151 |
0 |
EN 1786 |
|
Medījumi |
6 |
0 |
EN 1786 EN 1784 |
|
Zivis un zivsaimniecības produkti |
133 |
9 |
EN 1786 EN 1788 |
|
Vēžveidīgie, mīkstmieši, gliemji un citi ūdensdzīvnieki, tostarp to produkti |
225 |
6 |
EN 1786 EN 1788.L 12.01-1 |
|
Pākšaugi |
27 |
0 |
EN 1788 |
|
Zupas, mērces |
96 |
47 |
EN 1375 EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
|
Graudaugi un graudu produkti |
54 |
|
EN 1787 EN 1788 |
|
Eļļas sēklas |
103 |
0 |
EN 1787 EN 1788 |
|
Rieksti |
148 |
0 |
EN 1375 EN 1784 EN 1787 EN 1788 |
|
Kartupeļi, augu daļas ar augstu cietes saturu |
19 |
0 |
EN 1787 EN 1788 |
|
Svaigi dārzeņi, salāti |
53 |
0 |
EN 1787 EN 1788 EN 13751 |
|
Žāvēti dārzeņi, dārzeņu produkti |
70 |
0 |
EN 1375 EN 1787 EN 1788 EN 13751 (Pārbaude) L 00.00-42 ESR |
|
Svaigas sēnes |
20 |
0 |
EN 1788 EN 1375 |
|
Kaltētas sēnes vai sēņu produkti |
173 |
2 |
EN 1375 EN 1787 EN 1788 EN 13751 (Pārbaude) |
|
Svaigi augļi |
169 |
0 |
EN 1787; EN 1788; PSL |
|
Žāvēti augļi vai augļu produkti |
101 |
0 |
EN 1787 EN 13708 |
|
Kakao pulveris |
24 |
0 |
|
|
Tējas, tējai līdzīgi produkti |
161 |
8 |
EN 1788 EN 1787 EN 13751 EN 13751 (Pārbaude) |
|
Lietošanai gatavi produkti |
35 |
4 |
EN 1786 EN 1787 EN 1788 EN 13751 (Pārbaude) |
|
Garšvielas, tostarp izstrādājumi un piedevu sāls |
1 385 |
8 |
EN 1784 EN 1787 EN 1788 EN 1375 EN 13751 (Pārbaude) EN 13788 |
|
Augi |
133 |
0 |
EN 1787 EN 1788 |
|
Sausā pārtika |
52 |
3 |
EN 1787 EN 1788 |
|
Āzijas nūdeļu uzkodas, svinību uzkodas, picas, uzkodas, ko lieto, statoties TV |
71 |
42 |
EN 1787 EN 1788 |
|
Pārtikas produktu piedevas |
99 |
9 |
EN 1375 EN 1787 EN 1788 EN 13751 EN 13751 + EN 1788 |
|
Citi |
18 |
3 |
EN 1787 EN 1788 |
|
Kopā |
3 798 |
141 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
96,4 |
3,6 |
|
3.6. Dānija
2005. gadā analītiskas pārbaudes nav veiktas.
3.7. Igaunija
2005. gadā analītiskas pārbaudes nav veiktas.
3.8. Grieķija
Kopumā tika analizēti 54 paraugi. Neviens no tiem nebija apstarots.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 54 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots |
||
|
Augi un garšvielas |
32 |
0 |
|
|
Tēja |
12 |
0 |
|
|
Zivis un mīkstmieši |
10 |
0 |
|
|
Kopā |
54 |
0 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
100 |
0 |
|
3.9. Spānija
Šī dalībvalsts nav iesniegusi informāciju par tirdzniecības vietās veikto pārbaužu rezultātiem.
3.10. Somija
Kopumā tika analizēti 274 paraugi. Pavisam tika analizēti 246 žāvētu garšvielu un augu paraugi. Sešos paraugos konstatēja apstarotas vielas. Tika analizēta 21 pārtikas produktu piedeva un 7 gadījumos tika konstatēts starojums.
Neviens no apstarotajiem paraugiem nebija atbilstīgi marķēts un apstarošanas iekārtām nebija ES atļaujas.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 274 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
|
Žāvētas garšvielas un augi |
240 |
6 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Pārtikas produktu piedevas |
14 |
7 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Augļi un ogas |
7 |
0 |
|
|
Kopā |
261 |
13 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
95 |
5 |
|
3.11. Francija
Kopumā tika analizēti 86 paraugi. Seši augu paraugi bija apstaroti, un tie nebija pareizi marķēti.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 86 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots |
||
|
Garšvielas un augi |
22 |
0 |
|
|
Pārtikas produktu piedevas |
21 |
0 |
|
|
Tēja un uzlējumi |
11 |
0 |
|
|
Žāvētas sēnes |
9 |
1 |
|
|
Garneles |
10 |
0 |
|
|
Augļi un dārzeņi |
7 |
0 |
|
|
Varžu kājiņas |
5 |
5 |
|
|
Kopā |
80 |
6 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
93 |
7 |
|
Paraugi tika pārbaudīti attiecībā uz ļoti zemu mikrobioloģisko piesārņojumu un tādā gadījumā tika izmantota CEN metode Nr. 1788.
3.12. Ungārija
Kopumā tika analizēts 141 paraugs. Septiņi augu paraugi bija apstaroti, un 4 no tiem bija pareizi marķēti.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 141 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
|
Augi |
38 |
0 |
EN 1788 |
|
Tēja |
96 |
3 |
EN 1788 |
|
Kopā |
134 |
3 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
95 |
2 |
|
3.13. Īrija
2005. gadā tika analizēti 459 paraugi. 20 paraugi bija apstaroti, un tie nebija pareizi marķēti.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 459 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
|
Nūdeles |
61 |
14 |
EN13751 pārbaudei, apstiprinājums iegūts, piemērojot EN1788 |
|
Garneles |
4 |
0 |
|
|
Mērces, sinepes un zupas |
28 |
3 |
|
|
Piedevas/buljoni |
22 |
1 |
|
|
Svaigi augļi |
13 |
0 |
|
|
Augi un garšvielas |
169 |
2 |
|
|
Kafija un tēja (tostarp augu tējas) |
41 |
0 |
|
|
Sēklas |
29 |
0 |
|
|
Žāvēti augļi un dārzeņi |
6 |
0 |
|
|
Aromatizētāji |
9 |
0 |
|
|
Pārtikas produktu piedevas |
44 |
0 |
|
|
Dažādi |
13 |
0 |
|
|
Kopā |
439 |
20 |
|
|
Kopumā analizētie paraugi (%) |
96 |
4 |
|
3.14. Itālija
Kopumā tika analizēti 112 paraugi. Pieci augu paraugi bija apstaroti, un tie nebija pareizi marķēti.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 112 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
|
Garšvielas, augi un dārzeņu ekstrakti |
107 |
5 |
EN 13784/2002 EN 13751 EN 1788 |
|
Kopā |
107 |
5 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
100 |
5 |
|
3.15. Latvija
2005. gadā analītiskas pārbaudes nav veiktas.
3.16. Lietuva
Kopumā tika analizēti 12 paraugi, neviens no tiem nebija apstarots.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 12 |
Izmantotā metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots |
||
|
Garšvielas un augi |
5 |
0 |
LST EN 13783:2004 |
|
Tēja |
7 |
0 |
LST EN 13783:2004 |
|
Kopā |
12 |
0 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
100 |
0 |
|
3.17. Luksemburga
Kopumā tika analizēti 40 paraugi, neviens no tiem nebija apstarots.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 40 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots |
||
|
Garšvielas |
10 |
0 |
EN 1788 |
|
Kartupeļi |
10 |
0 |
EN 1788 |
|
Tēja |
10 |
0 |
EN 1788 |
|
Sīpoli |
10 |
0 |
EN 1788 |
|
Kopā |
40 |
0 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
100 |
0 |
|
3.18. Malta
2005. gadā analītiskas pārbaudes nav veiktas.
3.19. Nīderlande
Kopumā tika analizēti 792 paraugi, no kuriem 31 paraugs bija apstarots. Neviens no apstarotajiem paraugiem nebija attiecīgi marķēts.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 792 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots |
||
|
Graudu produkti |
72 |
0 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Žāvēti dārzeņi |
53 |
0 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Žāvēti pākšaugi |
43 |
0 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Žāvēti augļi |
215 |
0 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Sēklas |
5 |
0 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Garneles |
54 |
0 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Augu maisījumi |
20 |
2 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Augi un garšvielas |
199 |
3 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Pārtikas piedevas |
100 |
26 |
EN 13751 EN 1788 |
|
Kopā |
761 |
31 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
96 |
4 |
|
3.20. Polija
Kopumā tika analizēti 120 paraugi. Četri paraugi bija apstaroti, neviens no tiem nebija pareizi marķēts.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 120 |
Izmantotā CEN metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots, nav pareizi marķēts |
||
|
Žāvēti augi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
48 |
4 |
EN 1788 |
|
Kartupeļi |
10 |
0 |
EN 1788 |
|
Sīpoli un ķiploki |
16 |
0 |
EN 1788 |
|
Putnu gaļa |
4 |
0 |
EN 1788 |
|
Nelobīti rieksti |
25 |
0 |
EN 1788 |
|
Garneles, zivis |
13 |
0 |
EN 1788 |
|
Kopā |
116 |
4 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
97 |
3 |
|
3.21. Portugāle
2005. gadā analītiskas pārbaudes nav veiktas.
3.22. Zviedrija
2005. gadā pārbaudei tika izvēlēti seši paraugi, galvenokārt mājputnu gaļa. Apstaroto pārtikas produktu analīzei izmantotā metode bija saskaņā ar EN 1784.
Neviens no sešiem analizētajiem paraugiem nebija apstarots.
3.23. Slovākija
Kopumā tika analizēti 56 paraugi, neviens no tiem nebija apstarots.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 56 |
Izmantotā metode |
|
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: apstarots |
||
|
Pistācijas, dažādi rieksti |
43 |
0 |
GC |
|
Siers |
9 |
0 |
GC |
|
Pīles |
4 |
0 |
GC |
|
Kopā |
56 |
0 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
100 |
0 |
|
3.24. Slovēnija
2005. gadā tika analizēti desmit augu un garšvielu paraugi, neviens no tiem nebija apstarots.
3.25. Apvienotā Karaliste
Pārtikas standartu aģentūra ir apzinājusi 657 produktus, kurus 2005. gadā Apvienotās Karalistes vietējās tiesībaizsardzības iestādes atlasīja un analizēja, izmantojot standartizētus apstaroto pārtikas produktu noteikšanas testus. No šiem 657 paraugiem 42 paraugi (6 %) bija apstaroti. 101 paraugs tika raksturots kā “nepārliecinošs”, izmantojot CEN metodi EN13751:2002, un tālāk netika analizēts; vai arī tie bija “zemas jutības ”paraugi, piemēram, minerālmēslojuma graudiņu parauga izmērs nebija pietiekams turpmāku precīzu analīžu veikšanai.
|
Analizētais pārtikas produkts |
Analizēto paraugu skaits: 657 |
Izmantotā CEN metode |
||
|
Rezultāts: nav apstarots |
Rezultāts: nepārliecinošs |
Rezultāts: apstarots |
||
|
Žāvēti augi, garšvielas un dārzeņu piedevas |
267 |
36 |
20 |
EN 13751:2002; EN 1778:2001 |
|
Kuskuss un žāvētas piedevas |
3 |
0 |
0 |
EN 13751:2002; EN 1778:2001 |
|
Sausie zupu maisījumi |
23 |
2 |
0 |
EN 13751:2002 |
|
Nūdeles un sausās piedevas A |
84 |
9 |
10 |
EN 13751:2002; EN 1778:2001 |
|
Rīsi un sausās piedevas |
2 |
0 |
0 |
EN 13751:2002 |
|
Makaroni un sausās piedevas |
2 |
0 |
0 |
EN 13751:2002; EN 1778:2001 |
|
Sēnes (žāvētas un svaigas) |
4 |
0 |
0 |
EN 13751:2002; EN 1778:2001 |
|
Žāvēti augļi |
16 |
0 |
0 |
EN 13751:2002 |
|
Svaigi augļi |
22 |
1 |
0 |
EN 13751:2002 |
|
Dārzeņi, tostarp sīpoli |
19 |
3 |
1 |
EN 13751:2002 |
|
Augu tējas |
5 |
0 |
2 |
EN 13751:2002; EN 1778:2001 |
|
Jūras veltes, piemēram, vēžveidīgie, garneles un zivis |
16 |
11 |
3 |
EN 13751:2002; EN 1778:2001 |
|
Žāvētas pārtikas produktu sastāvdaļas |
28 |
12 |
1 |
EN 13751:2002 |
|
Rieksti |
1 |
0 |
0 |
EN 13751:2002 |
|
Pārtikas produktu piedevas |
18 |
27 |
5 |
EN 13751:2002; EN 1778:2001 |
|
Dažādi B |
4 |
0 |
0 |
EN 13751:2002; EN 1778:2001 |
|
Kopā |
514 |
101 |
42 |
|
|
Kopā % no analizētajiem paraugiem |
78 |
16 |
6 |
|
3.26. Kopsavilkums par ES
Šajā tabulā apkopoti analizētie paraugi un rezultāti, kas iegūti par ES kopumā:
|
Dalībvalsts |
Neapstaroto paraugu skaits |
Apstaroto paraugu skaits |
% no apstarotajiem paraugiem, kas nebija pareizi marķēti |
||||||
|
AT |
115 |
0 |
0 |
||||||
|
BE |
148 |
0 |
0 |
||||||
|
CY |
NAC |
NAC |
NAC |
||||||
|
CZ |
70 |
8 |
10 |
||||||
|
DE |
3 798 |
143 (9) |
3,6 |
||||||
|
DK |
NAC |
NAC |
NAC |
||||||
|
EE |
NAC |
NAC |
NAC |
||||||
|
EL |
54 |
0 |
0 |
||||||
|
ES |
NI |
NI |
NI |
||||||
|
FI |
264 |
13 |
5 |
||||||
|
FR |
80 |
6 |
7 |
||||||
|
HU |
134 |
7 (*) |
2 |
||||||
|
IE |
439 |
20 |
4 |
||||||
|
IT |
107 |
5 |
5 |
||||||
|
LV |
NAC |
NAC |
NAC |
||||||
|
LT |
12 |
0 |
0 |
||||||
|
LU |
40 |
0 |
0 |
||||||
|
MT |
NAC |
NAC |
NAC |
||||||
|
NL |
761 |
31 |
4 |
||||||
|
PL |
116 |
6 |
4 |
||||||
|
PT |
NAC |
NAC |
NAC |
||||||
|
SE |
6 |
0 |
0 |
||||||
|
SK |
56 |
0 |
0 |
||||||
|
SI |
10 |
0 |
0 |
||||||
|
UK |
514 (10) |
42 |
6 |
||||||
|
Kopā |
6 724 |
281 |
4,0 |
||||||
|
|||||||||
4. SECINĀJUMI
4.1. Apstarošanas iekārtās veikto pārbaužu rezultāti
Direktīva 1999/2/EK nosaka, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija par apstarošanas iekārtās veikto pārbaužu rezultātiem, apstaroto pārtikas produktu kategorijām un daudzumu un vidējām dotajām devām.
2005. gadā 10 dalībvalstīs bija apstiprinātas apstarošanas iekārtas.
Astoņas no 10 dalībvalstīm iesniedza pieprasīto informāciju attiecībā uz apstrādāto pārtikas produktu kategorijām.
Nepilnīgo ziņojumu dēļ nav zināms precīzs apstaroto produktu daudzums ES 2005. gadā.
4.2. Produktu tirdzniecības posmā veikto pārbaužu rezultāti
2005. gadā 16 dalībvalstis veica analītiskas pārbaudes un iesniedza pieprasītos datus. Četras dalībvalstis informēja Komisiju, ka tās nav veikušas analītiskās pārbaudes šajā ziņojumā aptvertajā laikposmā.
Iesniegtā informācija norāda, ka 2005. gadā 4 % paraugu bija nelikumīgi apstaroti un/vai nepareizi marķēti. No 287 apstarotajiem paraugiem tikai 6 paraugi bija likumīgi apstaroti un pareizi marķēti.
Pārkāpumi ir nevienmērīgi sadalīti pa produktu kategorijām. Tas īpaši attiecas uz produktiem, kas importēti no Āzijas, jo īpaši uz Āzijas nūdelēm un pārtikas produktu piedevām. Jāatzīmē, ka 2005. gadā Āzijā nebija apstarošanas iekārtu, ko apstiprinājusi Eiropas Kopiena.
Komisija paredz, ka dalībvalstis turpinās pastiprinātu šo produktu kontroli un veiks atbilstīgus pasākumus.
Atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz pārbaužu rezultātiem daļēji skaidrojamas ar paraugu izvēli un izmantoto analītisko metožu rādījumiem.
4.3. Termiņš ziņojumu iesniegšanai par pārbaudēm 2006. gada ziņojumam
Termiņš, kad Komisijai jāiesniedz ziņojums par 2006. gadā veiktajām pārbaudēm atbilstīgi Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 3. punktam, ir 2007. gada 30. aprīlis.
(1) OV L 66, 13.3.1999., 16. lpp. Grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(2) http://europa.eu.int/comm/food/food/biosafety/irradiation/index_en.htm..
(3) OV C 187, 7.8.2003., 13. lpp.
(4) OV L 66, 13.3.1999., 24. lpp.
(5) OV C 112, 12.5.2006., 6. lpp.
(6) Daudzums norādīts kilogramos.
(7) Daudzumi norādīti “paletēs”, kuru vidējais svars ir 800 kg.
(8) Produkti paredzēti eksportam uz trešām valstīm.
(9) Vācija un Ungārija konstatēja attiecīgi 2 un 4 paraugus, kas bija likumīgi apstaroti un pareizi marķēti.
(10) Apvienotajā Karalistē 101 paraugs tika klasificēts kā nepārliecinošs.
V Atzinumi un paziņojumi
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Komisija
|
2.6.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122/22 |
VALSTS ATBALSTS — ITĀLIJA
Valsts atbalsts Nr. C 11/07 (ex N 476/06 un NN 14/06) — Glābšanas atbalsta ļaunprātīga izmantošana un savietojamība ar pārstrukturēšanas atbalstu Ottana — Itālija
Uzaicinājums iesniegt atsauksmes saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2007/C 122/04)
Komisija ar 2007. gada 4. aprīlī vēstuli, kas autentiskā valodā pievienota šim kopsavilkumam, paziņoja Itālijai par savu lēmumu sākt EK Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz iepriekš minēto pasākumu.
Viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās personas var iesniegt savas atsauksmes par pasākumu, attiecībā uz kuru Komisija uzsāk procedūru, adresējot tās:
|
European Commission |
|
Directorate-General for Competition |
|
State Aid Registry |
|
Birojs: SPA3, 6/5 |
|
B-1049 Brussels |
|
Faksa Nr.: (32-2) 296 12 42. |
Šīs atsauksmes tiks paziņotas Itālijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz atsauksmes, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.
KOPSAVILKUMS
I. PROCEDŪRA
|
1. |
Itālijas iestādes 2006. gada 23. februārī paziņoja Komisijai, ka 2005. gadā Ottana Energia Srl (Ottana) tika sniegts glābšanas atbalsts. Itālijas iestādes 2006. gada jūlijā paziņoja Komisijai papildu informāciju par šā uzņēmuma pārstrukturēšanas projektu. Uz Komisijas jautājumiem par minēto pārstrukturēšanas projektu līdz šim ir atbildēts tikai daļēji. |
|
2. |
Komisija 2006. gada 6. decembrī ar lēmumu C(2006)5829 norādīja, ka tai nav iebildumu pret glābšanas atbalstu, bet, ņemot vērā pārstrukturēšanas plāna slikto kvalitāti, tā nevar piekrist glābšanas atbalsta pagarināšanai par vairāk nekā sešiem mēnešiem. Garantijai bija jābeidzas 2007. gada janvārī. Tomēr Itālija glābšanas atbalstu nepārtrauca. |
II. FAKTI
|
3. |
Ottana ir vietējais enerģijas piegādātājs Sardīnijā. Tas 2005. gada beigās saņēma garantiju aizdevumam 5 miljonu EUR apmērā, kas ir glābšanas atbalsts (1). |
|
4. |
Uzņēmuma pārstrukturēšanas projekts paredz tehnisku un nodarbinātības pārstrukturēšanu. Tehniskā pārstrukturēšana būtībā paredz pāreju no benzotriazola (BTZ) degvielas izmantošanas uz biodegvielas izmantošanu. Tiek lēsts, ka izmaksas būs aptuveni 50 miljoni EUR, turklāt netiks sniegts nekāds cits papildu atbalsts, kā tikai glābšanas atbalsta atmaksas pagarinājums par 12 gadiem. |
III. NOVĒRTĒJUMS
|
5. |
Komisija atzīmē, ka glābšanas atbalsts nav pārtraukts, kā tas prasīts lēmumā C(2006)5829. Tālab Komisija ir spiesta uzsākt procedūru saskaņā ar 27. punktu Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2). |
|
6. |
Komisijai pagaidām vēl nav skaidrs, kā glābšanas atbalsta nelikumīgā pagarināšana varētu būt saderīga ar glābšanas atbalstu, jo pārstrukturēšanas plānā vēl joprojām nav iekļauti būtiski dati, kas norādītu, kā uzņēmums gatavojas atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju. Turklāt nav skaidrs, vai glābšanas atbalsta pagarināšana uz 12 gadiem ir vajadzīga. |
|
7. |
Bez tam nav iesniegta precīza informācija, kas tuvāk paskaidrotu pārstrukturēšanās stratēģiju, sniedzot ticamas prognozes par uzņēmuma darbību nākotnē, un kas liecinātu par nozīmīgu paša ieguldījumu un kompensējošiem pasākumiem. Tālab Komisija aicina Itāliju atbildēt uz iepriekšējiem jautājumiem. |
VĒSTULES TEKSTS
“La Commissione intende informare l'Italia che, dopo aver esaminato le informazioni fornite dalle autorità italiane in merito all'aiuto in oggetto, ha deciso di avviare il procedimento di cui all'articolo 88, paragrafo 2, del trattato CE.
I. PROCEDIMENTO
|
(1) |
Il 23 febbraio 2006 le autorità italiane hanno notificato alla Commissione un aiuto al salvataggio a favore di Ottana Energia Srl (Ottana) registrato con il numero NN 14/06, cui era stata data esecuzione il 29 dicembre 2005, ossia prima della notifica. |
|
(2) |
Con notificazione del 14 luglio 2006, registrata il 17 luglio con il numero N 476/06, le autorità italiane hanno notificato alla Commissione ulteriori informazioni sulla misura, incluso un piano di ristrutturazione. |
|
(3) |
Con lettera del 31 agosto 2006 la Commissione ha chiesto all'Italia ulteriori informazioni sul piano di ristrutturazione del caso N 476/06, senza tuttavia ricevere alcuna risposta entro il termine prestabilito. |
|
(4) |
Il 6 dicembre 2006 la Commissione, nella sua decisione C(2006) 5829 (in prosieguo “la decisione di salvataggio”) ha indicato che non formulava obiezioni all'aiuto al salvataggio. Nella decisione si legge: “la Commissione conclude che l'aiuto in esame soddisfa i criteri ai fini della compatibilità con il trattato CE e pertanto non solleva alcuna obiezione nei confronti dell'aiuto stesso. La Commissione non può tuttavia concedere una proroga dell'aiuto per il salvataggio oltre ai sei mesi previsti a seguito della presentazione di un piano di ristrutturazione, in quanto tale piano non giustifica la suddetta proroga. La Commissione chiede quindi alle autorità italiane di revocare la garanzia a beneficio di Ottana Energia Srl entro 15 giorni dalla data di ricevimento della presente lettera”. |
|
(5) |
In una riunione svoltasi il 18 dicembre 2006 la Commissione ha posto ulteriori domande alle quali le autorità italiane finora non hanno risposto. Tuttavia l'Italia, con posta elettronica del 20 dicembre 2006 ha risposto alle domande formulate il 31 agosto 2006. Il 19 gennaio la Commissione ha ricevuto i verbali di un accordo concluso il 9 gennaio tra Ottana e le autorità italiane concernente la futura ristrutturazione dell'impresa. |
|
(6) |
Con lettera del 20 febbraio 2006 le autorità italiane sono state invitate a confermare la mancata revoca della garanzia che avevano indicato nella riunione del 18 dicembre. Nella lettera si sottolineava che, in tal caso, la Commissione sarebbe stata costretta ad avviare il procedimento di cui all'articolo 88, paragrafo 2, del trattato. Con lettera dell'8 marzo 2006 l'Italia ha confermato che la garanzia per il prestito non era stata revocata. |
II. DESCRIZIONE DETTAGLIATA DELL'AIUTO
1. Il beneficiario
|
(7) |
Ottana è una società di servizi pubblici locali situata nella provincia di Nuoro in Sardegna. L'impresa produce energia elettrica e fornisce pressione di vapore d'acqua, acqua, nitrogeno e aria compressa. Ottana detiene il 2 % del mercato sardo dell'elettricità. |
|
(8) |
Ottana conta circa 115 dipendenti e nella decisione di salvataggio si era stabilito che può essere considerata una PMI (3). Tuttavia, dato che ha più di 50 dipendenti, Ottana non può essere considerata una piccola impresa. |
|
(9) |
La centrale elettrica di Ottana, che è stata costruita nel 1970, è stata rilevata da una controllata della società energetica internazionale AES Inc. nel 2001, ma nonostante un vasto programma d'investimento, non ha ottenuto i risultati previsti, in quanto un suo cliente fondamentale, Montefibre Spa, ha chiuso nel 2003. Nel 2005 la società è stata ceduta da AES alla holding SAE srl che ne ha acquistato le azioni. |
|
(10) |
La centrale, dal 1970, non è stata sottoposta a nessun importante processo di ammodernamento. La centrale comprende essenzialmente due caldaie identiche per la produzione di pressione di vapore d'acqua e due turbine per la produzione di energia elettrica e vapore a due diversi livelli di pressione. |
|
(11) |
La società sostiene che il sistema di controllo della centrale è in buone condizioni, ma è alquanto arcaico per cui necessita di un numero molto elevato di addetti onde assicurarne il funzionamento e la manutenzione in maniera adeguata. Inoltre è stato affermato che varie iniziative di manutenzione sono state rinviate per mancanza di fondi. |
|
(12) |
Attualmente la centrale è alimentata ad olio combustibile a basso tenore di zolfo (indicato come BTZ) che rappresenta l'85 % dei costi della società. Pertanto Ottana si trova esposta a cambiamenti del prezzo del petrolio. Infatti, a causa dell'aumento di detti prezzi nel 2005 e nel 2006, la società non è più in grado di recuperare i costi. Dato che il sito è abbastanza remoto, il combustibile è trasportato per autocisterne. |
|
(13) |
Le autorità italiane sostengono che la liquidazione della società avrebbe gravi ricadute sul funzionamento di altre imprese localizzate nella zona industriale di Ottana, in quanto cesserebbero di essere erogati loro elettricità e vapore. Il fallimento della società comporterebbe il collasso dell'intero sito industriale di Ottana. Ciò equivarrebbe alla perdita di circa 800 posti di lavoro esistenti nel sito e di circa 200 nell'indotto. |
2. L'aiuto al salvataggio
|
(14) |
La misura di salvataggio prevedeva la concessione, da parte del ministero per lo Sviluppo economico, di una garanzia su un prestito di 5 milioni di EUR (4). La garanzia doveva cessare 15 giorni lavorativi dopo la notifica della decisione di salvataggio, ossia al più tardi l'8 gennaio 2007. |
3. Il piano di ristrutturazione
|
(15) |
Il piano di ristrutturazione dell'impresa si prefigge di mantenere le attuali risorse umane e le infrastrutture esistenti. Esso individua come principale motivo del fallimento la dipendenza della società dall'olio combustibile e la sua incapacità di trasferire gli incrementi di prezzo dell'olio combustibile sul prezzo dell'elettricità. La riserva sarda di energia elettrica è infatti costituita da centrali a carbone che registrano costi minori. Pertanto Ottana mira a ridurre i costi diretti, in particolare quelli connessi con il combustibile e con il trasporto. La società ha preparato un piano di conversione per la centrale elettrica. |
|
(16) |
Le autorità italiane hanno infatti trasmesso alla Commissione un quadro dello sviluppo futuro dell'impresa che indica tre potenziali fasi di ristrutturazione. La fase uno consisterebbe nel ripotenziamento di una caldaia della centrale in modo che possa utilizzare carbone fluido, mentre l'altra continua a funzionare con olio combustibile. Tuttavia, questo progetto, nel frattempo, sarebbe stato abbandonato in quanto nell'ultimo piano non figurano altri fondi all'uopo destinati. |
|
(17) |
La fase due consisterebbe nella conversione del secondo generatore dall'olio combustibile all'olio vegetale. In tal modo si prevede una riduzione delle emissioni che può essere utilizzata per acquistare e vendere “certificati verdi”. Ciò sembra indispensabile per garantire il successo del piano in modo da compensare i prezzi più elevati dei biocombustibili rispetto a quelli dei combustibili fossili che, almeno per il momento, non possono essere portati allo stesso livello mediante una riduzione dell'accisa, in quanto a questo proposito non è stata ottenuta alcuna autorizzazione. La ristrutturazione tecnica prevede l'installazione di un nuovo impianto nella centrale elettrica in modo da consentire la produzione di energia elettrica mediante l'impiego di oli vegetali. I costi d'investimento sono stimati pari a 49 milioni di EUR. |
|
(18) |
La fase tre consisterebbe nell'utilizzazione, in futuro, del gas naturale mediante il cosiddetto gasdotto GALSI che collegherà l'Algeria all'Italia attraverso la Sardegna (il cui completamento non è previsto prima del 2009). Dato che non sono stati decisi i tempi della costruzione, questa fase è ipotetica e in ogni caso sarà attuata soltanto dopo che la realizzazione della fase due dovesse non risultare economicamente redditizia. |
|
(19) |
In seguito alla presentazione, per approvazione, del suo piano alla Regione Sardegna e ai sindacati, la società ha concluso un accordo con la Regione, il quale prevede il rilascio imminente da parte della Regione delle necessarie autorizzazioni per “la fase due”. |
|
(20) |
Inoltre, il piano prevede una diminuzione dei costi fissi attraverso una ristrutturazione dell'organico, destinata a ridurre 45 posti di lavoro. Si prevede di ricorrere ad un piano di prepensionamento. Tuttavia non sono stati forniti chiarimenti al riguardo. |
|
(21) |
Il piano di ristrutturazione individua un fabbisogno finanziario di 44,6 milioni di EUR che sarà probabilmente finanziato mediante prestiti post-financing a lungo termine (32 milioni di EUR) nonché prestiti a breve (6 milioni) ed equity (6,6 milioni di EUR). Il capitale proprio, apparentemente, sarà finanziato da contributi del socio di maggioranza e dell'ingresso di nuovi soci. La struttura finanziaria avrà un rapporto debito/capitale proprio pari a 85/15. Il piano non fornisce altri chiarimenti al riguardo. |
|
(22) |
Inoltre, il piano indica che l'unico aiuto accordato dovrebbe consistere in una proroga dell'aiuto al salvataggio di 5 milioni di EUR, il cui rimborso sarà effettuato mediante i flussi di cassa generati dalla nuova iniziativa nell'arco di 12 anni dall'avviamento del nuovo impianto. Non è stato fornito alcun ragguaglio su altre misure di aiuto fornite dallo Stato. Come si è già detto, l'accordo con la Regione prevede unicamente che quest'ultima rilasci le necessarie autorizzazioni. |
|
(23) |
Non sono state fornite informazioni sullo sviluppo futuro dei mercati in cui opererà l'impresa. Le proiezioni finanziarie non forniscono nessun quadro di ipotesi ottimistiche/pessimistiche. Tuttavia, secondo le proiezioni finanziarie, la società registrerà un utile al netto delle tasse di circa 5 milioni di EUR a partire dal 2008 (fino al 2020) e le vendite dovrebbero ammontare a quasi 15 milioni di EUR per l'elettricità e a 27,5 milioni di EUR per i certificati verdi. Non sono state fornite informazioni dettagliate sulle vendite di certificati verdi, eccetto che si baseranno su 176 000 tonnellate di emissioni di CO2 evitate all'anno. |
|
(24) |
Non sono state fornite informazioni sulle misure compensative. |
|
(25) |
Non vi sono indicazioni che l'Italia abbia approvato il piano di ristrutturazione di Ottana. |
III. VALUTAZIONE
1. Attuazione abusiva dell'aiuto
|
(26) |
La valutazione deve essere effettuata in base ai punti 25-27 degli orientamenti comunitari sugli aiuti di Stato per il salvataggio e la ristrutturazione di imprese in difficoltà (5) (in prosieguo “gli orientamenti”) per le seguenti ragioni. |
|
(27) |
Secondo la decisione di salvataggio, il periodo di sei mesi stabilito al punto 25, lettera a), degli orientamenti per l'aiuto al salvataggio è scaduto. Benché l'Italia abbia effettivamente presentato un piano di ristrutturazione, che potenzialmente avrebbe potuto consentire di prorogare l'aiuto al salvataggio conformemente al punto 26 degli orientamenti, la Commissione ha posto fine alla potenziale proroga mediante la succitata decisione di salvataggio del 6 dicembre 2006 (6). |
|
(28) |
Malgrado la decisione suddetta, l'Italia non vi si è conformata né ha revocato la garanzia nonostante dovesse cessare 15 giorni lavorativi dopo la notifica, ossia entro l'8 gennaio 2007. |
|
(29) |
Di conseguenza si deve avviare il procedimento di cui al punto 27 degli orientamenti. Il punto 27 prevede l'avvio di un procedimento formale in quanto stabilisce che la Commissione “avvia il procedimento ”se all'aiuto al salvataggio non è posta fine entro il termine stabilito. |
2. Compatibilità a titolo di aiuto alla ristrutturazione
|
(30) |
In caso di attuazione in modo abusivo dell'aiuto, la Commissione deve anche valutarne la compatibilità in base a tutti gli altri eventuali criteri. Il punto 20 degli orientamenti limita i criteri a quelli stabiliti negli orientamenti sugli aiuti di Stato per il salvataggio e la ristrutturazione. L'aiuto al salvataggio potrebbe quindi essere autorizzato a titolo di aiuto alla ristrutturazione. |
|
(31) |
La Commissione riconosce, nella decisione di salvataggio, che Ottana può essere ammessa a beneficiare di aiuti alla ristrutturazione. Ciò implica che l'impresa, conformemente al punto 33 degli orientamenti, sia un'impresa in difficoltà. Tale caso si verifica quando un'impresa “non è in grado, con le proprie risorse o con le risorse che può ottenere dai proprietari/azionisti o dai creditori, di contenere perdite che, in assenza di un intervento esterno delle autorità pubbliche, la condurrebbero certamente al collasso economico, nel breve o nel medio periodo ”(punto 9 degli orientamenti). Considerato il fatto affermato al punto 22 indicante che l'impresa apparentemente ora è in grado di ottenere prestiti per finanziare la sua ristrutturazione, la Commissione si chiede se Ottana continui ad essere un'impresa in difficoltà ai sensi degli orientamenti. |
|
(32) |
Inoltre, la Commissione dubita che il piano di ristrutturazione sia compatibile con gli orientamenti, ossia che il piano permetta di ripristinare la redditività a lungo termine dell'impresa (punti 34-37), che l'aiuto di Stato sia limitato al minimo, incluso un contributo reale e significativo dell'impresa beneficiaria (punti 43-45), nonché della prevenzione di indebita distorsione della concorrenza indotta dall'aiuto (punti 38-42). |
|
(33) |
In particolare, non è chiaro in che modo il piano di ristrutturazione permetterà alla società di ripristinare la redditività nel lungo periodo, dato che non contiene una strategia coerente per il futuro. Invece di compiere un'analisi economica dei mercati e delle opportunità future, il piano si limita ad elencare una serie di soluzioni alternative, alcune delle quali sembrano mettere già in discussione le misure previste nel piano. Un piano così vago rende estremamente difficile qualsiasi valutazione del ripristino della redditività nel lungo periodo. |
|
(34) |
In secondo luogo, il piano non individua misure interne precise atte a riorientare l'attività dell'impresa. Ad esempio, non è chiaro se interverrà una ristrutturazione dell'organico. Benché prevista nel piano originario, l'accordo tra l'impresa e le autorità italiane del 9 gennaio 2007 sembra ora indicare che Ottana nel frattempo ha abbandonato la ristrutturazione dell'organico. Infatti, fintantoché il sistema arcaico di controllo della centrale continuerà ad operare sembra effettivamente che richieda un numero alquanto elevato di addetti. D'altro canto ciò conferma il fatto che i miglioramenti qualitativi della produzione possono difficilmente essere conseguiti senza ammodernamento del sistema di controllo della centrale che, apparentemente, non è previsto. Quantomeno non sono state comunicate alla Commissione informazioni in proposito. |
|
(35) |
In terzo luogo, non sono state fornite proiezioni attendibili indicanti il ripristino della redditività. Ad esempio, non sono stati forniti altri chiarimenti a sostegno dell'aspettativa che la vendita di certificati verdi per 27,5 milioni di EUR nel 2008, quale indicata nel piano, sia realistica. Inoltre, non è chiaro in che modo Ottana sarà già redditizia nel 2008. Secondo la Commissione, questi dati di solito sono corroborati da una serie esauriente di ipotesi ottimistiche/pessimistiche. Del pari, la struttura finanziaria del progetto non sembra sostenibile con un rapporto debito/capitale proprio di 85/15. |
|
(36) |
Infine, non è chiaro se l'Italia abbia approvato il piano di ristrutturazione, conformemente al punto 59 degli orientamenti. |
|
(37) |
In aggiunta, il piano mette in discussione il fatto che l'aiuto si limiti al minimo necessario. Se la società, secondo le sue proprie previsioni, a prescindere dal fatto che possano essere piuttosto ottimistiche, sarà redditizia nel 2008, la Commissione non vede per quale motivo la garanzia dovrebbe essere rimborsata nell'arco di 12 anni. |
|
(38) |
Inoltre, la Commissione dubita che il beneficiario abbia effettivamente apportato un suo proprio contributo significativo. Il piano e le spiegazioni fornite dall'Italia indicano semplicemente che la società contribuirà alla ristrutturazione con i suoi mezzi propri, senza specificare dettagliatamente in che modo tali fondi siano generati. Quanto al conferimento di capitale da parte dell'azionista di maggioranza, non vi è indicato alcun impegno né in termini di tempo né di importo. Altrettanto dicasi per eventuali contributi di nuovi azionisti o per altri finanziamenti esterni. In altri termini, la Commissione ai fini della sua valutazione del contributo proprio in generale e per rispettare in particolare la soglia indicata al punto 44 degli orientamenti, richiede informazioni più concrete su finanziamenti esterni, di qualsiasi tipo, al piano ristrutturazione. |
|
(39) |
Alla Commissione non è neppure chiaro in che modo il piano fornisca adeguate misure compensative, conformemente al punto 38 in combinato disposto con il punto 41 degli orientamenti, dato che nel piano non sono indicate misure a tal fine. |
|
(40) |
Concludendo, la Commissione continua a dubitare della compatibilità del piano di ristrutturazione con gli orientamenti (7). |
3. Altri motivi di compatibilità
|
(41) |
Se una misura non può essere autorizzata in virtù delle deroghe di cui all'articolo 87, paragrafo 2, e dell'articolo 87, paragrafo 3, del trattato CE, può comunque essere compatibile con il trattato CE ai sensi dell'articolo 86, paragrafo 2, del trattato CE qualora sia necessaria per l'adempimento di un servizio d'interesse economico generale. Apparentemente Ottana svolge una funzione essenziale giacché fornisce vapore ad altre società situate nel sito industriale di Ottana. Tuttavia la Commissione attualmente non dispone di informazioni che le consentano di affermare che i criteri stabiliti nella giurisprudenza e Altmark siano soddisfatti (8). |
IV. CONCLUSIONE
|
(42) |
La presente decisione è da considerarsi come una decisione di avvio del procedimento formale di indagine ai sensi dell'articolo 88, paragrafo 2, del trattato CE e del regolamento (CE) n. 59/1999 del Consiglio. La Commissione, nell'ambito del procedimento di cui all'articolo 88, paragrafo 2, del trattato CE, invita l'Italia a inviare le sue osservazioni e a fornire qualsiasi informazione utile ai fini della valutazione dell'aiuto, entro il termine di un mese dalla data di ricezione della presente. Considerate le scarse risposte fornite alle precedenti richieste di informazioni della Commissione, la Commissione ingiunge l'Italia di fornire le seguenti informazioni: |
Per il ripristino della redditività a lungo termine
|
(a) |
un'analisi dettagliata dei mercati potenziali; |
|
(b) |
una decisione chiara su una strategia di ristrutturazione che discuta i vantaggi e gli svantaggi della soluzione prevista; |
|
(c) |
una descrizione più dettagliata della ristrutturazione (ad esempio: sono rinnovati anche i sistemi di controllo della centrale?); |
|
(d) |
la conferma che il gasdotto GALSI sarà costruito nonché informazioni sulla tempistica della costruzione; |
|
(e) |
una descrizione più dettagliata dei costi di ristrutturazione (i costi di ristrutturazione non corrispondono al finanziamento indicato); |
|
(f) |
previsioni esatte dei costi di produzione dell'energia elettrica qualora sia attuata la fase due (i calcoli dovrebbero precisare le misure di aiuto di Stato applicabili in Italia per i combustibili alternativi); |
|
(g) |
una spiegazione più approfondita dei ricavi generati dai certificati verdi e in particolare qualsiasi elemento di prova a sostegno delle ipotesi formulate; |
|
(h) |
dati finanziari concreti che comprendano le differenti ipotesi di situazione futura dell'impresa in modo da comprovare il ripristino della redditività nel lungo periodo; in assenza di siffatte previsioni concrete, comprendenti informazioni dettagliate sul calcolo dei ricavi delle vendite (indicazione del prezzo dell'elettricità e dei certificati verdi), la Commissione deve supporre che il piano non consenta all'impresa di ripristinare la propria redditività; |
|
(i) |
una spiegazione della ristrutturazione dell'organico nonché del relativo finanziamento. |
Per l'aiuto limitato al minimo
|
(j) |
l'indicazione precisa e concreta delle fonti di finanziamento e di qualsiasi misura di aiuto prevista; in assenza di siffatte spiegazioni, alla Commissione non è chiaro che il beneficiario abbia fornito un contributo proprio significativo; |
|
(k) |
la spiegazione tanto dei motivi per i quali sia necessaria la proroga di 12 anni dell'aiuto al salvataggio quanto dei motivi per cui l'aiuto non possa essere rimborsato prima, tenuto conto degli utili previsti; in mancanza di un'informazione plausibile, la Commissione deve supporre che l'aiuto alla ristrutturazione vada oltre il minimo necessario. |
Per ridurre al minimo gli effetti distorsivi della concorrenza
|
(l) |
informazioni sull'esistenza di misure compensative. |
Per l'esistenza di un servizio di interesse economico generale
|
(m) |
altre informazioni ed elementi di prova a sostegno della tesi secondo cui Ottana fornisce un servizio di interesse economico generale conformemente alla normativa esistente; in assenza di siffatta informazione la Commissione deve supporre che tale non sia il caso. |
|
(43) |
La Commissione invita l'Italia a trasmettere immediatamente copia della presente a Ottana Energia. |
|
(44) |
La Commissione fa presente all'Italia che l'articolo 88, paragrafo 3, del trattato CE ha effetto sospensivo e richiama l'attenzione del governo italiano sull'articolo 14 del regolamento (CE) n. 659/1999 del Consiglio il quale dispone il recupero di qualsiasi aiuto illegale presso il beneficiario. |
|
(45) |
La Commissione avverte l'Italia che informerà gli interessati mediante pubblicazione della presente lettera e di una sintesi della medesima nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea. Inoltre informerà gli interessati nei paesi EFTA firmatari dell'accordo SEE mediante pubblicazione di una comunicazione nel supplemento SEE della Gazzetta ufficiale dell'Unione europea nonché l'autorità di vigilanza EFTA mediante invio di copia della presente. Tutti gli interessati suddetti saranno invitati a presentare osservazioni entro un mese dalla data di siffatta pubblicazione.” |
(1) Sīkākai informācijai skatīt lēmumu C(2006)5829, kas ir publicēts Komisijas tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/register/ii/by_case_nr_nn2006_000.html#14.
(2) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.
(3) Alla luce dell'articolo 2, paragrafo 1, in coordinato disposto con l'articolo 4, paragrafo 3, dell'allegato alla raccomandazione 2003/361/CE della Commissione, del 6 maggio 2003, relativa alla definizione di microimprese, piccole e medie imprese (GU L 124 del 20.5.2003, pag. 36).
(4) Per maggiori chiarimenti cfr. la decisione C(2006) 5829, pubblicata sul sito della Commissione al seguente indirizzo:
http://ec.europa.eu/comm/competition/state_aid/register/ii/by_case_nr_nn2006_000.html#14.
(5) GU C 244 dell'1.10.2004, pag. 2.
(6) Nella decisione di salvataggio, la Commissione ha dichiarato che il piano non può essere tuttavia qualificato come piano di ristrutturazione in quanto mancano vari elementi essenziali, tra cui un'analisi dettagliata del mercato, una descrizione particolareggiata dei costi di ristrutturazione, delle fonti di finanziamento e delle misure d'aiuto previste, nonché dati finanziari concreti, tra cui varie proiezioni della futura situazione della società al fine di dimostrare il ripristino della sua redditività nel lungo termine.
(7) Nella decisione di salvataggio la Commissione aveva già dichiarato che il piano non poteva essere qualificato come piano di ristrutturazione (cfr. nota 4 a piè di pagina).
(8) Sentenza del 24.7.2003 nella causa C-280/00, Altmark trans Gmbh, Regierungsprasidium Magdeburg and Nahverkehrsgesellschaft Altmark Gmbh, Raccolta 2003, pag. I-7747.
|
2.6.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122/28 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta Nr. COMP/M.4657 — Salzgitter/KW/RSE)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2007/C 122/05)
|
1. |
Komisija 2007. gada 21. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), saskaņā ar kuru uzņēmums Salzgitter AG (“Salzgitter ”Vācija) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem Klöckner-Werke AG (“KW”, Vācija) un RSE Grundbesitz und Beteiligungs AG (“RSE”, Vācija), iegādājoties akcijas. |
|
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai. |
|
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numerus (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4657 — Salzgitter/KW/RSE uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.
|
2.6.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122/29 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta Nr. COMP/M.4693 — Veolia/Sulo)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2007/C 122/06)
|
1. |
Komisija 2007. gada 22. maijā saņēma paziņojumu par iepriekšēju koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums Veolia Propreté, kuru kontrolē Veolia Environnement S.A. (“Veolia”; Francija) minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu SULO Verwaltungsgesellschaft mbH (“Sulo”; Vācija), iegādājoties tā akcijas. |
|
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai. |
|
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numerus (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4693 — Veolia/Sulo uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.
|
2.6.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122/30 |
Francijas valdības paziņojums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (1)
(Paziņojums par pieteikumu ekskluzīvas atļaujas, tā sauktās “Permis de Sancerre ”saņemšanai, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu izpēti)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2007/C 122/07)
Ar 2006. gada 31. oktobra pieteikumu uzņēmums Thermopyles SAS, kura juridiskā adrese ir 190 rue de Fontenay, F-94300 Vincennes, (Francija), lūdza piešķirt uz pieciem gadiem ekskluzīvu atļauju, tā saucamo “Permis de Sancerre”, lai veiktu šķidro vai gāzveida ogļūdeņražu izpēti 545 kvadrātkilometru platībā, kas ir daļa no Cher un Nièvre departamenta teritorijas.
Šai atļaujai atbilstīgās teritorijas perimetru veido meridiāni un paralēles, kas secīgi savieno punktus, kuru ģeogrāfiskās koordinātes noteiktas turpmāk tabulā, par pamatu ņemot Parīzes meridiānu.
|
Punkti |
Ģeogrāfiskais garums |
Ģeogrāfiskais platums |
|
A |
austrumu garums 0,70° |
ziemeļu platums 52,70° |
|
B |
austrumu garums 0,50° |
ziemeļu platums 52,70° |
|
C |
austrumu garums 0,50° |
ziemeļu platums 52,40° |
|
D |
austrumu garums 0,80° |
ziemeļu platums 52,40° |
|
E |
austrumu garums 0,80° |
ziemeļu platums 52,60° |
|
F |
austrumu garums 0,70° |
ziemeļu platums 52,60° |
Pieteikumu iesniegšana
Sākotnējā pieteikuma un konkurējošo pieteikumu iesniedzējiem ir jāpierāda to atbilstība prasībām atļaujas saņemšanai, kas noteiktas 2006. gada 2. jūnija Dekrēta Nr. 2006-648 par kalnrūpniecības un zemes dzīļu izmantošanas darbu atļaujām 4., 5. un 6. pantā (Francijas Republikas Oficiālais Vēstnesis (Journal officiel de la République française), 1995. gada 22. aprīlis).
Ieinteresētie uzņēmumi deviņdesmit dienās no šā paziņojuma publicēšanas var iesniegt konkurējošu pieteikumu saskaņā ar procedūru, kas īsumā aprakstīta “Paziņojumā par kalnrūpniecības atļauju saņemšanu ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Francijā”, kurš 30.12.1994. publicēts Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C 374 numura 11. lpp., un kas noteikta Dekrētā Nr. 2006-648 par kalnrūpniecības un zemes dzīļu izmantošanas darbu atļaujām. Konkurējošie pieteikumi jānosūta kalnrūpniecības lietu ministram uz turpmāk norādīto adresi. Lēmumus par atļaujas piešķiršanu attiecībā uz sākotnējo pieteikumu un konkurējošiem pieteikumiem pieņems divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad Francijas iestādes saņem sākotnējo pieteikumu, vai vēlākais līdz 2008. gada 7. novembrim.
Nosacījumi un prasības attiecībā uz darbības veikšanu un tās pārtraukšanu
Pieteikumu iesniedzēji sīkāku informāciju var iegūt, iepazīstoties ar Kalnrūpniecības kodeksa 79. un 79.1. pantu un 2006. gada 2. jūnija Dekrētu Nr. 2006-649 par kalnrūpniecības un apakšzemes darbiem un apakšzemes krātuvju un raktuvju pārvaldi (Francijas Republikas Oficiālais Vēstnesis (Journal officiel de la République française), 2006. gada 3. jūnijs).
Papildu informāciju var saņemt: Ministère de l'économie, des finances et de l'industrie (direction générale de l'énergie et des matières premières, direction des ressources énergétiques et minérales, bureau de la législation minière), 61 Boulevard Vincent Auriol, Télédoc 133, F-75703 Paris Cedex 13, [téléphone: tālrunis: (33) 1 44 97 23 02, fakss: (33) 1 44 97 05 70].
Ar iepriekš minētajiem tiesību un administratīvajiem aktiem var iepazīties Légifrance tīmekļa vietnē:
http://www.legifrance.gouv.fr
(1) OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp..
|
2.6.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122/31 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta Nr. COMP/M.4700 — Deutsche Bank/AIG/Pushkino Logistics Park JV)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2007/C 122/08)
|
1. |
Komisija 2007. gada 25. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), saskaņā ar kuru uzņēmumi Deutsche Bank AG (“Deutsche Bank”, Vācija) un American International Group Inc. (“AIG”, ASV) Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār loģistikas darbību un zemi Maskavā, kas pazīstams kā Pushkino Logistics Park 1 (“PLP 1”), Pushkino Logistics Park 2 (“PLP 2”) un Domodedovo Logistics Park (“DLP”), iegādājoties akcijas jaunizveidotā sabiedrībā, kas veido kopuzņēmumu. |
|
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai. |
|
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numerus (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4700 — Deutsche Bank/AIG/Pushkino Logistics Park JV uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.
|
2.6.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 122/32 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta Nr. COMP/M.4699 — Allianz/Selecta)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2007/C 122/09)
|
1. |
Komisija 2007. gada 16. maijā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), saskaņā ar kuru uzņēmums Allianz SE (“Allianz”, Vācija) ar uzņēmuma ACP Vermögensverwaltung GmbH & Co. KG Nr. 4 d, (“ACP”, Vācija) starpniecību Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kontroli pār visu uzņēmumu Selecta AG un saistītiem uzņēmumiem (“Selecta”, Zviedrija), iegādājoties akcijas. |
|
2. |
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:
|
|
3. |
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai. |
|
4. |
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību. Apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (faksa numerus (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4699 — Allianz/Selecta uz šādu adresi:
|
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.