ISSN 1725-5201 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
49. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
|
I Informācija
Komisija
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/1 |
Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):
3,30 % 2006. gada 1. decembris
Eiro maiņas kurss (2)
2006. gada 5. decembris
(2006/C 296/01)
1 eiro=
|
Valūta |
Maiņas kurss |
USD |
ASV dolārs |
1,3331 |
JPY |
Japānas jēna |
152,74 |
DKK |
Dānijas krona |
7,4559 |
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,67430 |
SEK |
Zviedrijas krona |
9,0495 |
CHF |
Šveices franks |
1,5885 |
ISK |
Islandes krona |
90,65 |
NOK |
Norvēģijas krona |
8,1300 |
BGN |
Bulgārijas Ieva |
1,9558 |
CYP |
Kipras mārciņa |
0,5781 |
CZK |
Čehijas krona |
28,019 |
EEK |
Igaunijas krona |
15,6466 |
HUF |
Ungārijas forints |
255,50 |
LTL |
Lietuvas lits |
3,4528 |
LVL |
Latvijas lats |
0,6980 |
MTL |
Maltas lira |
0,4293 |
PLN |
Polijas zlots |
3,8140 |
RON |
Rumānijas leja |
3,4415 |
SIT |
Slovēnijas tolērs |
239,66 |
SKK |
Slovākijas krona |
35,535 |
TRY |
Turcijas lira |
1,9330 |
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,6946 |
CAD |
Kanādas dolārs |
1,5204 |
HKD |
Hongkongas dolārs |
10,3598 |
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,9422 |
SGD |
Singapūras dolārs |
2,0509 |
KRW |
Dienvidkorejas vons |
1 232,25 |
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
9,5170 |
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
10,4272 |
HRK |
Horvātijas kuna |
7,3617 |
IDR |
Indonēzijas rūpija |
12 151,87 |
MYR |
Malaizijas ringits |
4,7412 |
PHP |
Filipīnu peso |
66,095 |
RUB |
Krievijas rublis |
34,8930 |
THB |
Taizemes bats |
47,489 |
(1) Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.
Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/2 |
Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2006/C 296/02)
XA numurs: XA 92/06
Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste
Reģions: Lancashire (ieskaitot Blackpool un Blackburn pašvaldību teritorijas)
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Lancashire Rural Recovery Grant Fund (Lankšīras (Lancashire) lauku atveseļošanas piešķīrumu fonds)
Juridiskais pamats: Section 5 of the Regional Development Agencies Act 1998
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: Saskaņā ar shēmu pieejamā valsts sektora līdzekļu kopsumma ir GBP 1 034 061. To sadala diviem finanšu gadiem.
1.4.2006. — 31.3.2007.: 743 108 GBP
1.4.2007. — 31.3.2008.: 290 953 GBP
Atbalsta maksimālā intensitāte: Atbalsta kopējā intensitāte nepārsniedz turpmāk norādīto apjomu.
4. pants. Ieguldījumi lauku saimniecībās. Mazāk labvēlīgos reģionos — līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām, pārējos reģionos — 40 %.
7. pants. Lauksaimniecības produktu pārstrāde un tirdzniecība. Līdz 40 % no attaisnotajām izmaksām.
10. pants. Atbalsts ražotāju grupām. Saskaņā ar šo pantu vienam saņēmējam trīs gados piešķirtā valsts atbalsta kopsumma nedrīkst pārsniegt EUR 100 000. Atbalstu var piešķirt līdz 100 % apmērā no pirmā gada attaisnotajām izmaksām; nākamajos darbības gados to samazina par 20 procentu punktiem, tādējādi otrajā gadā atbalsta maksimālā summa ir 80 % no attaisnotajiem izdevumiem.
14. pants. Tehniskās palīdzības sniegšanu. Saskaņā ar šo pantu atbalstu var piešķirt līdz pat 100 % no attaisnotajām izmaksām. Tomēr vienam saņēmējam piešķirtā atbalsta maksimālā summa jebkurā trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt EUR 100 000.
Īstenošanas datums: Atbalsta shēma sāks darboties 2006. gada 19. oktobrī.
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Shēma darbosies līdz 2008. gada 31. martam. Taču var gadīties, ka pirms šā termiņa būs jāgroza shēmas noteikumi, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropas noteikumos par valsts atbalstu.
Atbalsta mērķis: Izmantojot shēmu, tiks atbalstīta Lankšīras (Lancashire) lauku ekonomika, sniedzot finansiālu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas definēti Komisijas Regulas Nr. 70/2001 I pielikumā (ar grozījumiem). Lai uzņēmumi būtu tiesīgi saņemt atbalstu no RRGF, tiem vai nu jāatrodas administratīvajā rajonā, kas klasificēts kā lauku teritorija vai pilsēta, un jābūt iekļautiem Valsts Statistikas biroja (Office of National Statistics) Lauku un pilsētu teritoriju klasifikatora 2004. gada izdevumā, vai arī jābūt “lauku teritoriju apsaimniekošanu veicinošam pilsētas uzņēmumam”, t.i., uzņēmumam, kas atrodas administratīvajā rajonā, kurš klasificēts kā pilsēta, un kā darbība ietekmē lauku teritorijas. Šīs shēmas mērķis ir atbalstīt lauku uzņēmumus, kas nav tiesīgi saņemt finansējumu no pastāvošajām piešķīrumu shēmām.
Iespējams saņemt turpmāk norādīto veidu atbalstu:
Ieguldījumi lauku saimniecībās — Atbalstu piešķir šādām izmaksām: a) nekustamo īpašumu celtniecība, iegāde vai labiekārtošana; b) jaunu iekārtu un aprīkojuma pirkšana vai pirkšana uz nomaksu; c) izdevumi par profesionāliem pakalpojumiem, priekšizpētes veikšana, patentu un licenču iegāde, ja minēto izdevumu kopsumma ir 12 % (vai mazāka) no izdevumiem par iepriekš minētajā a) un/vai b) punktā norādītajiem izdevumiem. Tas ir saskaņā ar Regulas Nr. 1/2004 4. pantu.
Lauksaimniecības produktu pārstrāde un tirdzniecība — Atbalstu piešķir šādām izmaksām: a) nekustamo īpašumu celtniecība, iegāde vai labiekārtošana; b) jaunu iekārtu un aprīkojuma pirkšana vai pirkšana uz nomaksu; c) izdevumi par profesionāliem pakalpojumiem, priekšizpētes veikšana, patentu un licenču iegāde, ja minēto izdevumu kopsumma ir 12 % (vai mazāka) no izdevumiem par iepriekš minētajā a) un/vai b) punktā norādītajiem izdevumiem. Tas ir saskaņā ar Regulas Nr. 1/2004 7. pantu.
Atbalsts ražotāju grupām — Atbalstu piešķir šādām izmaksām: a) maksa par piemērotu telpu īri; b) maksa par biroja aprīkojuma iegādi, tostarp par datortehniku un programmatūru; c) administratīvā personāla izmaksas; d) pieskaitāmās izmaksas un e) juridiskās un administratīvās izmaksas. Tas ir saskaņā ar Regulas Nr. 1/2004 10. pantu.
Tehniskā atbalsta nodrošināšana — Atbalstu piešķir šādiem izdevumiem:
a) |
par lauksaimnieku un laukstrādnieku izglītību un apmācību:
|
b) |
attiecībā uz aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībās lauksaimnieka, lauku saimniecības līdzīpašnieka vai laukstrādnieka aizvietošanas faktiskās izmaksas viņu slimības vai brīvdienu laikā; |
c) |
attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem, tādām pakalpojumu maksām, kas neveido nepārtrauktu vai periodisku darbību un neattiecas uz uzņēmuma parastām darbības izmaksām, tādām kā parasti nodokļu konsultāciju pakalpojumi, regulāri juridiski pakalpojumi vai reklāma; |
d) |
attiecībā uz konkursu, izstāžu un gadatirgu rīkošanu un piedalīšanos tajos:
|
Tas ir saskaņā ar Regulas Nr. 1/2004 14. pantu.
Attiecīgā nozare: Minētā shēma būs pieejama visiem mērķteritorijā izvietotiem MVU neatkarīgi no uzņēmējdarbības nozares, izņemot gadījumus, kad uz tādās nozarēs kā zivsaimniecība un akvakultūra sniegto atbalstu attiecas īpašas regulas un direktīvas. Saskaņā ar minēto izņēmumu atbalsts tiks piešķirts visu veidu lauksaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem.
Uzņēmumiem, kas nav lauksaimniecības uzņēmumi, shēmas atbalsts tiks piešķirts vai nu saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 69/2001 izveidotajiem de minimis noteikumiem, vai, ja tas ir piemērotāk, saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Par RRGF paziņots saskaņā ar Regulu Nr. 70/2001, un Konkurences ģenerāldirektorātā tā shēmas atsauces numurs ir XS 56/06.
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese: Lauku atveseļošanas piešķīrumu fondu vada Lancashire County Developments Ltd, Lancashire County Council — Economic Development Department. Tās pasta adrese ir šāda.
Lancashire County Developments Ltd
Robert House
Starkie Street
PR1 3LU Preston
United Kingdom
Tīmekļa vietne: Papildu informāciju par Lauku atveseļošanas piešķīrumu programmu atrodama
http://www.lcdl.co.uk/grant_programmes/RRGF%20Scheme%20Criteria%20(Agricultural%20Businesses).pdf.
Pieejama arī Apvienotās Karalistes galvenā tīmekļa vietne valsts lauksaimniecības atbalsta shēmām, uz kurām attiecas izņēmuma noteikumi, atrodas www.defra.gov.uk/farm/policy/state-aid/setup/exist-exempt.htm. Klikšķiniet uz saites Lancashire Rural Recovery Grant Fund.
Cita informācija: Pakalpojuma saņēmējs ir tiesīgs izvēlēties tehniskā atbalsta pakalpojumu sniedzēju, kam saskaņā ar shēmu tiks piešķirti līdzekļi.
Parakstīts un datēts Vides aizsardzības, pārtikas jautājumu un reģionālo lietu departamenta vārdā (Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde)
Neil Marr
Agricultural State Aid Advisor
Defra
8B 9 Millbank
c/o 17 Smith Square
SW1P 3JR London
United Kingdom
XA numurs: XA 87/06
Dalībvalsts: Apvienotā Karaliste
Reģions: Somerseta. Atbalsts būs pieejams šādos administratīvajos apgabalos:
West Somerset District Council
Taunton Deane Borough Council
Sedgemoor District Council
Mendip District Council
South Somerset District Council
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Somerset Rural Business Support Service
Juridiskais pamats: Sections 4 and 5 of The Regional Development Agencies Act 1998
Shēmas plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa:
|
No 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim: 167 000 GBP |
|
No 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim: 175 000GBP |
Atbalsta maksimālā intensitāte: 100 %
Īstenošanas datums:
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Iesniegumu pieņemšana shēmai notiks no 2006. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim. Tomēr, lai ievērotu izmaiņas Eiropas noteikumos par valsts atbalstu, atbalsta shēmas noteikumus var grozīt pirms beigu datuma.
Atbalsta mērķis: Nozares attīstība
Atbalsta shēmas mērķis ir nodrošināt konsultāciju pakalpojumus Somersetas grāfistē (kā noteikts iepriekš) un sniegt informāciju par lauku atbalsta papildu iespējām, ko piedāvā citas organizācijas.
Atbalstu izmaksās saskaņā ar Regulas 1/2004 14. pantu. Par attaisnotām izmaksām uzskatīs konsultāciju pakalpojumu izmaksas.
Attiecīgā(-s) nozare(-s): Shēma attiecas uz uzņēmējdarbību, kas saistīta ar lauksaimniecības nozari, ar zemes izmantošanu saistītām nozarēm un visām to apakšnozarēm. Tajā tiks iekļauti uzņēmumi, kas nodarbojas ar ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību. Vajadzības gadījumā shēmā paredzēts šos uzņēmumus nosūtīt pie uzņēmējdarbības konsultāciju/pakalpojumu sniedzējiem.
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
South Somerset District Council |
Brympton Way |
Yeovil |
BA20 2HT Somerset |
United Kingdom |
Organizācija, kas atbildīga par shēmu
Somerset Rural Business Support Scheme
Adrese minēta iepriekš
Galvenā kontaktpersona:
David Julian |
Principal Economic Development Officer |
South Somerset District Council |
Tīmekļa vietne: http://www.southsomerset.gov.uk/index.jsp?articleid=1929
Uzklikšķiniet Somerset Rural Business Support Service — Somerset poga izvēlnes kreisajā pusē. Informācija atrodama arī Apvienotās Karalistes centrālajā tīmekļa vietnē, kurā iekļautas valsts lauksaimniecības atbalsta shēmas, uz kurām attiecas izņēmuma noteikumi:
http://www.defra.gov.uk/farm/state-aid/setup/exist-exempt.htm
Uzklikšķiniet Somerset Rural Business Support Scheme poga.
Cita informācija: Shēma būs pieejama ne tikai lauksaimniekiem, bet visiem zemes apsaimniekotājiem. Atbalstu uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību, izmaksās saskaņā ar Komisijas Regulu 69/2001 par de minimis atbalstu.
Atbalsta saņēmēji nevarēs izvēlēties pakalpojumu sniedzēju. Pakalpojuma sniedzējs būs Somerset Rural Business Support Service, ko atbilstīgi Regulas 1/2004 14. panta 5. punktam izvēlējās konkursa kārtībā saskaņā ar tirgus principiem.
Parakstīts un datēts Vides aizsardzības, pārtikas jautājumu un reģionālo lietu departamenta vārdā (Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde)
Neil Marr
Agricultural State Aid Advisor
Department for Environment, Food and Rural Affairs
Area 8e
9, Millbank
c/o Nobel House
17, Smith Square
SW1P 3JR London
United Kingdom
XA numurs: XA 88/06
Dalībvalsts: Spānija
Reģions: Andalūzija
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai
Juridiskais pamats:
— |
Sección 8a del Decreto 280/2001, por el que se establecen las ayudas de la Junta de Andalucía a los sectores agrícola, ganadero y forestal incluidas en el Programa Operativo-Integrado Regional de Andalucía para el Desarrollo del Marco Comunitario de Apoyo 2000-2006, publicado en el Boletín Oficial de la Junta de Andalucía el 29 de diciembre de 2001. |
— |
La Orden de 10 de julio de 2002 por la que se desarrolla parcialmente la sección 8, sobre ayudas para la transformación y comercialización de los productos agroalimentarios, del Decreto 280/2001, publicada en el Boletín Oficial de la Junta de Andalucía el 27 de julio de 2002. |
— |
La Resolución de 29 de diciembre de 2003 de la Dirección General de Industrias y Promoción Agroalimentarias, por la que se convocan para el año 2003 y 2004 las ayudas previstas en la orden de 10 de julio de 2002. |
— |
Tā kā iesniegts liels skaits pieteikumu, kas atbilst atbalsta piešķiršanas prasībām, un nepietiek Eiropas līdzekļu, lai piešķirtu atbalstu pilnā apjomā, uzskata, ka būtu lietderīgi daļu atbalsta piešķirt no pašfinansēta budžeta. Saskaņā ar 4. pantu 2000. gada 29. decembra lēmumā, ar ko pieņem Andalūzijas integrēto darba programmu (POIA), uz šo pašfinansēto atbalstu neattiecas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 51. un 52. pantā paredzētais atbrīvojums. |
— |
Daļu no atbalsta, kas piešķirams MVU atbilstīgi uzaicinājumam iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai saskaņā ar Dekrēta 280/2001 40. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktu, var piešķirt saskaņā ar Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (OV L 1, 3.1.2004). |
— |
La Resolución de concesión de las ayudas , de la Dirección General de Industrias y Promoción Agroalimentarias, por la que se concede al solicitante la ayuda prevista en la orden de 10 de julio de 2002. Pieteikuma iesniedzējs tiks informēts par to, ka iesniegtais pieteikums ir apstiprināts saskaņā ar minēto regulu, proti, lēmumā par atbalsta piešķiršanu tiks izdarīta skaidra atsauce uz šo regulu. Sk. pielikumā lēmuma paraugu, kurā iekļauta minētā atsauce. |
Kad pienācis lēmumu pieņemšanas beigu termiņš, Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts piešķirto atbalstu saraksts, skaidri norādot atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2004.
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: 45 000 000 EUR, ko paredzēts piešķirt no 2006. gada 1. septembra ar lēmumu par uzaicinājumu iesniegt pieteikumus atbalstam 2004. gadam saskaņā ar atbalsta režīmu to lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kas iekļauti Regulā (EK) Nr. 1/2004.
Atbalsta maksimālā intensitāte: 29 %
Īstenošanas datums: No 2006. gada 1. septembra.
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Atbalstu var piešķirt ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī.
Atbalsta mērķis: Investīcijas pārstrādē un tirdzniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2004 7. pantu.
Attaisnotās izmaksas ir:
— |
ēku celtniecība, iegāde un uzlabošana; |
— |
jaunu iekārtu un aprīkojuma iegāde, nepārsniedzot pamatlīdzekļu tirgus vērtību; |
— |
vispārējas izmaksas, piemēram, arhitektu, inženieru un konsultantu atalgojums, priekšizpētes veikšana vai patentu un licenču iegāde, nepārsniedzot 12 % no ieguldījumiem. |
Attiecīgā(-s) nozare(-s): Pārstrādes nozare.
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Dirección General de Industrias y Promoción Agroalimentarias, |
Consejería de Agricultura y Pesca de la Junta de Andalucía. |
calle Tabladilla s/n |
E-Sevilla |
Tīmekļa vietne: http:// www.cap.junta-andalucia.es/agriculturaypesca/portal/opencms/portal/portada.jsp
Atbalsta numurs: XA 89/06
Dalībvalsts: Itālija
Reģions: Friuli–Venēcija Džūlija
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Legge 1329/65 “Sabatini” — atbalsts jaunu darbgaldu vai ražošanas aprīkojuma iegādei vai to saņemšanai līzingā lauksaimniecības nozarē
Juridiskais pamats: Legge 28 novembre 1965 n. 1329.
Regolamento concernente criteri e modalità per la concessione delle agevolazioni di cui alla legge 1329/1965 emanato con decreto del Presidente della Regione 9 agosto 2006, n. 0244/Pres.
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta ikgadējā kopējā summa: Visām atbalstāmajām ražošanas nozarēm paredzētā kopējā ieguldījuma summa saskaņā ar likumu 1329/1965 ir EUR 11 876 528, 04
Maksimālā intensitāte: Uzņēmumiem, kuri darbojas mazāk labvēlīgos apgabalos, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1257/99 18. līdz 20. pantā, atbalsta bruto intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attaisnotajām izmaksām.
Uzņēmumiem, kuri darbojas labvēlīgos apvidos, atbalsta bruto intensitāte nedrīkst pārsniegt 40 % no attaisnotajām izmaksām.
Īstenošanas datums: Atbalsta shēma stājas spēkā 30. dienā pēc tās publicēšanas Reģiona Oficiālajā Vēstnesī (Bollettino Ufficiale della Regione) un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs veidlapas nosūtīšanas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1/2004 19. panta 1. punktā
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums:
Atbalsta mērķis: Atbalstu sniedz MVU ar mērķi atvieglot tādu jaunāko modeļu darbgaldu vai ražošanas iekārtu iegādi vai nomu, kuru kopējā izmaksa pārsniedz EUR 1 000, 00. Par attaisnotiem uzskatāmi uzstādīšanas, testēšanas, transportēšanas un iesaiņošanas izdevumi, kas nepārsniedz 15 % no darbgalda cenas.
Ar attaisnotajiem ieguldījumiem jāsasniedz vismaz viens no šādiem mērķiem:
ražošanas izmaksu samazināšana;
ražošanas uzlabošana un pārstrukturēšana;
kvalitātes uzlabošana;
dabiskās vides, higiēnas apstākļu un dzīvnieku labturības standartu saglabāšana un uzlabošana;
lauksaimniecisko darbību dažādošanas veicināšana.
Atbalsts atbilst 4. panta prasībām 2003. gada 23. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2004, kas 2004. gada 3. janvārī publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas 1 numurā.
Attiecīgā(s) nozare(s): MVU, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un/vai tirdzniecību
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Regione autonoma Friuli Venezia Giulia |
Direzione centrale attività produttive |
Servizio sostegno e promozione comparto produttivo industriale |
Via Trento, 2 |
I-34123-Trieste |
Tīmekļa vietne: www.regione.fvg.it
Cita informācija: Il Direttore del Servizio sostegno e promozione del comparto produttivo industriale
Dott. Massimo Zanini
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/6 |
VALSTS ATBALSTS — FRANCIJA
Valsts atbalsts C 43/2006 (ex N 410/06 & NN42/06) — Pastam (La Poste) piesaistīto valsts ierēdņu pensiju finansējuma reforma
Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2006/C 296/03)
Ar 2006. gada 12. oktobra vēstuli, kuras teksts autentiskajā valodā ir pievienots lappusēs pēc šā kopsavilkuma, Komisija paziņoja Francijai savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekšminēto pasākumu.
Ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus par atbalsta pasākumiem, attiecībā uz kuriem Komisija uzsākusi procedūru, viena mēneša laikā no šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas datuma:
Commission européenne |
Direction générale de la Concurrence |
Greffe Aides d'Etat |
SPA 3 6/5 |
B-1049 Bruxelles |
Fakss: (32-2) 296 12 42 |
Šos apsvērumus paziņos Francijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šādas prasības iemeslus.
KOPSAVILKUMS
1. PASĀKUMU APRAKSTS
Saskaņā ar 30. pantu 1990. gada likumā par pasta un telekomunikāciju sabiedrisko pakalpojumu organizāciju Francijas valsts saglabā juridisko atbildību par pastam piesaistīto valsts ierēdņu statusa garantēšanu un paliek atbildīga par to pensiju izmaksāšanu. Tajā pašā pantā ir paredzēts, ka Pasts nodrošina sociālā nodrošinājuma režīma finansiālo līdzsvaru tiem valsts ierēdņiem, kuri ir tam piesaistīti. “Mērķa un attīstības līgumā”, kas ietver plānveida līgumu valsts un Pasta starpā par laika posmu no 1998. gada līdz 2001. gadam, ir noteikta maksimālā robeža summai, kas jāsedz Pastam, savukārt atlikumu sedz valsts.
Francijas iestādes 2006. gada 23. jūnijā paziņoja par Pastam piesaistīto valsts ierēdņu pensiju finansēšanas režīma reformu.
Saskaņā ar reformu Pasts no 2007. gada atmaksās iepriekš noteiktu “darba devēja” iemaksu, kuras pamatā būs konkurētspējīga un taisnīga likme. To aprēķinās tādējādi, lai izlīdzinātu algām piemērojamo obligāto sociālo iemaksu un nodokļu līmeni (1) Pastam un citiem pasta un banku nozares uzņēmumiem saskaņā ar sociālo pabalstu vispārējām tiesībām attiecībā uz tiem riskiem, kas ir kopīgi privātuzņēmumu un valsts ierēdņu algām.
Paziņotā reforma neatstās nekādu ietekmi uz Pastam piesaistīto valsts ierēdņu individuālo situāciju — ne attiecībā uz viņu tiesībām uz pensiju, ne uz viņu iemaksām, ne uz viņu statusu.
2. FRANCIJAS IESTĀŽU NOSTĀJA
Francijas iestādes uzskata, ka konkrētie pasākumi nesniedz priekšrocības Pastam salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Saskaņā ar Francijas iestāžu nostāju no tiesu prakses izriet tas, ka valsts atbalsta jēdziens aptver tikai pasākumus, kuri samazina maksājumus, no kā normāli cieš uzņēmuma budžets. Dzēšot pārmērīgo apgrūtinājumu, kas uzlikts Pasta budžetam, attiecīgie pasākumi tādējādi atbrīvotu Pastu no strukturāli neizdevīgās situācijas, kas tam ir uzlikta ar 1990. gada 2. jūlija likumu.
3. PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS
Lai secinātu, vai saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu attiecībā uz Pastu pastāv valsts atbalsta elementi, Komisijai ir jānosaka, vai attiecīgie pasākumi sniedz Pastam ekonomiskas priekšrocības, kritēriji par valsts resursu klātbūtni, par konkurences traucējumu un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm ir izpildīti šajā gadījumā.
Šajā posmā Komisija konstatē, ka attiecīgie pasākumi atbrīvo Pastu no izmaksām, kas tam bija uzliktas saskaņā ar 1990. gada likumu. Šajā posmā Komisija šaubās, ka Pasta izmaksas, uz kuram attiecās samazinājums, atbilst to kopumā uz “pārmērīgu” apgrūtinajumu Kopienas tiesu prakses nozīmē. Jo īpaši spriedumā Combus (2) šķiet, ka tiesa par “pārmērīgām” izmaksām uzskata izmaksas, kas izriet no izņēmuma statusa uzņēmuma personālam, uz kuru reformas rezultātā attiecas personāla pārvaldes vispārējās tiesības (3), tātad identiskas tā konkurentiem.
Tomēr Francijas iestādes šajā sakarā nav pieņēmušas nevienu tiesību aktu, kas paredzētu atcelt vai grozīt Pasta ierēdņu īpašo nodarbināšanas režīmu un tiesību uz pensiju iegūšanas veidu.
Turklāt Francijas iestādes uzskata, ka reforma ir paredzēta, lai progresīvi pielīdzinātu konkurentu izmaksām tās izmaksas, kas radušās Pastam saskaņā ar pensiju izmaksāšanu valsts ierēdņiem, kuri piesaistīti Pastam. Šajā posmā Komisija izsaka šaubas par konkurences taisnīguma reālo raksturu pēc reformas īstenošanas.
Visbeidzot, saskaņā ar Francijas iestādēm Pasts iepriekš neesot saņēmis citus kompensējošus pasākumus, kas to piešķiršanas brīdī būtu paredzēti, lai neitralizētu ietekmi, ko rada papildu izmaksas, kas uzliktas ar Pasta ad hoc režīmu ierēdņu pensiju finansēšanas jomā. Tātad kopš 1998. gada Pasts neatmaksā valstij visu pensiju summu, kas izmaksāta ierēdņiem, pretēji pienākumam, kas izriet no 1990. gada likuma 30. panta.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija šajā posmā nevar izslēgt to, ka pasākumi Pastam nesniedz ekonomiskas priekšrocības un neietver valsts atbalsta elementus.
Komisija uzdod sev jautājumu, vai, ja pieņem, ka konkrētie pasākumi veido valsts atbalstu, šie pasākumi var tikt uzskatīti par saderīgiem saskaņā ar atkāpēm, kas paredzētas EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā (4).
Komisija jau iepriekš ir atļāvusi valsts atbalsta pasākumus, kas atbrīvo kādas nozares uzņēmumus no kādai nozarei specifiskas pensiju saistības, kas pārsniedza vispārēja pensiju režīma saistības un kas bija noteiktas monopola (5) perioda laikā.
Konkrētie pasākumi ir paredzēti, lai progresīvi pielīdzinātu konkurentu izmaksām tās izmaksas, kas radušās Pastam saskaņā ar pensiju izmaksāšanu valsts ierēdņiem, kuri piesaistīti Pastam. Tomēr šajā posmā Komisija nevar secināt, ka Pasts patiešām atrodas salīdzināmā situācijā ar tā konkurentiem, kas ļautu pierādīt, ka atbalsts ir vajadzīgs, lai pilnībā uzkrātu pasta pakalpojumu tirgus liberalizācijas priekšrocības.
Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu jebkurš nelikumīgs atbalsts var tikt atgūts no tā saņēmēja.
VĒSTULES TEKSTS
“Par la présente, la Commission européenne (“la Commission”) a l'honneur d'informer la France qu'après avoir examiné les informations fournies par vos autorités sur la réforme citée en objet, elle a décidé d'ouvrir la procédure prévue à l'article 88, paragraphe 2, du traité CE.
1. PROCÉDURE
1. |
Le 21 décembre 2005, les autorités françaises ont présenté à la Commission les grandes lignes du projet de réforme du mode de financement des retraites des fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste. |
2. |
Le 2 mars 2006, les autorités françaises ont envoyé par courrier électronique le projet de notification de la réforme. Une réunion de pré-notification s'est tenue le 29 mars 2006, au cours de laquelle la Commission a souligné que le projet de notification était largement incomplet et a indiqué les éléments manquants. Le 7 avril 2006, les autorités françaises ont fourni à la Commission une partie des informations manquantes. |
3. |
Le 23 juin 2006, les autorités françaises ont notifié la réforme du mode de financement des retraites des fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste (“la réforme”) conformément à l'article 88 paragraphe 3 du traité CE, en indiquant qu'elles considèrent que la réforme décrite par la notification ne contient pas d'élément d'aide d'État au sens de l'article 87 paragraphe 1 du traité CE. |
4. |
Le 20 juillet 2006, la Commission a envoyé une demande de renseignements complémentaires aux autorités françaises portant à la fois sur la mesure notifiée et sur d'éventuelles mesures compensatoires dont La Poste aurait pu bénéficier par le passé. |
5. |
Les autorités françaises ont transmis leur réponse le 17 août 2006. |
2. DESCRIPTION DU MODE DE FINANCEMENT ACTUEL DES RETRAITES DES FONCTIONNAIRES DE L'ÉTAT RATTACHÉS À LA POSTE
6. |
L'attribution à La Poste de la personnalité morale par la loi du 2 juillet 1990 (6) (ci-après “la loi de 1990”) ne s'est pas accompagnée d'une modification du statut du personnel de l'administration des postes, le gouvernement s'étant engagé à conserver aux fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste leur statut. Au titre de ses dispositions transitoires, la loi de 1990 précise notamment en son article 44 que les agents relevant au 31 décembre 1990 de la direction générale des postes sont affectés de plein droit à La Poste et ceci “sans changement de leur position statutaire”. |
2.1. Régime de retraite de base des fonctionnaires de La Poste
7. |
Au 31 décembre 2005, La Poste employait 184 289 fonctionnaires de l'État (soit 61 % du personnel de La Poste). Les fonctionnaires en service à La Poste appartiennent à la fonction publique de l'État. À ce titre, et conformément à l'article 20 de la loi no 83-634 du 13 juillet 1983, ils relèvent du régime spécial de retraite des personnels civils et militaires de l'État organisé par le Code des pensions civiles et militaires de retraite. Les fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste ne bénéficient d'aucun avantage spécifique en matière de retraite par rapport aux autres fonctionnaires de l'État. En outre, La Poste ne participe pas à un régime spécial d'entreprises ou de branche à la différence d'autres opérateurs publics. |
8. |
En vertu de l'article 30 de la loi de 1990 (7), l'État reste juridiquement garant du statut des fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste et demeure responsable du paiement de leurs retraites. Les prestations de retraite versées aux fonctionnaires, y compris ceux rattachés à La Poste (8), sont votées chaque année en loi de finances. |
9. |
La Poste ne maîtrise pas les décisions relatives au régime de retraite des fonctionnaires de l'État qui lui sont rattachés. Elle n'a aucune influence ni sur le montant des cotisations prélevées, ni sur le niveau des prestations versées. |
10. |
L'article 30 de la loi de 1990 prévoit que La Poste assure l'équilibre financier du régime de sécurité sociale pour la partie des fonctionnaires de l'État qui lui sont rattachés. La Poste doit en effet prendre en charge le financement intégral des pensions servies par l'État à ses fonctionnaires par voie de remboursement à l'État des montants versés (après déduction des cotisations acquittées par les fonctionnaires en activité): “En contrepartie, [La Poste (…) est astreinte] à verser au Trésor public:
|
11. |
Ce mode de financement est dérogatoire au droit commun. En effet, la contribution “employeur” de La Poste s'inscrit dans un régime à prestations définies puisqu'elle vise à couvrir le montant des pensions versées chaque année par l'État, sans être corrélée à la base des fonctionnaires actifs cotisant au sein de La Poste. À la différence d'un employeur de droit commun dans un système par répartition, La Poste n'acquitte pas de cotisation libératoire, mais a été chargée par la loi de 1990 d'équilibrer le régime de retraite pour ses fonctionnaires. |
12. |
Le “contrat d'objectif et de progrès” portant contrat de plan entre l'État et La Poste pour la période 1998/2001 a stabilisé ce remboursement en EUR constants au niveau de 1997. L'obligation de remboursement mise à la charge de La Poste a ainsi été plafonnée, le solde étant pris en charge par l'État (9). |
13. |
L'obligation d'équilibre financier du régime qui pèse sur La Poste se traduit aujourd'hui par l'inscription d'un engagement à l'égard de l'État dans le hors bilan de La Poste, qui serait comptabilisé en provision dans les comptes de La Poste lors du passage aux normes IFRS, lequel doit intervenir au plus tard en 2007. Le montant des engagements au titre des droits acquis des fonctionnaires au 31 décembre 2005 portés dans le hors bilan de La Poste est de 76 milliards EUR (dont 34 milliards concernent les droits acquis par les fonctionnaires en activité). |
14. |
Compte tenu de l'arrêt progressif du recrutement des fonctionnaires depuis 1990 (10) et de l'évolution démographique défavorable de la population concernée, l'obligation pour La Poste d'équilibrer financièrement le régime de retraite des fonctionnaires de l'État qui lui sont rattachés représente une charge financière croissante pour La Poste (11). |
2.2. Régime de retraite complémentaire des fonctionnaires de La Poste
15. |
L'article 76 de la loi no 2003-775 du 21 août 2003 portant réforme des retraites a institué la RAFP (Retraite Additionnelle de la Fonction Publique), un régime public de retraite additionnelle obligatoire depuis le 1er janvier 2005. Il s'agit d'un régime de retraite par répartition provisionnée et par points, destiné à permettre l'acquisition de droits à retraite. Le régime est géré par un établissement public à caractère administratif placé sous la tutelle de l'État et dénommé “établissement de retraite additionnelle de la fonction publique”. |
16. |
La Poste cotise à la RAPF pour les fonctionnaires de l'État qui lui sont rattachés et verse chaque mois à l'établissement de retraite additionnelle de la fonction publique les cotisations qu'elle doit en tant qu'employeur et les cotisations des fonctionnaires qu'elle prélève directement sur leur rémunération. Les cotisations “employeur” de La Poste payées au titre de la RAFP sont libératoires. |
2.3. Régime de préretraite des fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste
17. |
Comme l'ensemble des autres fonctionnaires de l'État, les fonctionnaires rattachés à La Poste peuvent bénéficier des dispositifs de préretraite institués pour les fonctionnaires: la cessation progressive d'activité et le congé de fin de carrière. |
18. |
Le coût de ces dispositifs de préretraite est supporté en totalité par La Poste pour les fonctionnaires qui lui sont rattachés. Une provision a été comptabilisée à ce titre pour les fonctionnaires ayant adhéré à l'un des dispositifs de préretraite. |
3. DESCRIPTION DE LA MESURE NOTIFIÉE
19. |
La réforme notifiée a pour objet d'aligner progressivement les charges supportées par La Poste au titre des pensions de retraite de base versées aux fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste, sur les charges de retraite de ses concurrents. |
3.1. Fondements juridiques de la réforme
20. |
Les fondements juridiques en droit interne de la réforme du mode de financement actuel des pensions des fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste seront constitués par la modification de l'article 30 de la loi de 1990 et par le cahier des charges de La Poste approuvé par le décret no 90-1214 du 29 décembre 1990. L'article 46 de ce cahier des charges prévoit en particulier les modalités du remboursement à l'État par La Poste des charges de pension mises à sa charge par la loi de 1990. |
21. |
La traduction de la réforme en droit interne suppose, outre une modification de ces deux textes, de préciser les modalités de détermination et de versement de la contribution employeur à caractère libératoire qui sera mise à la charge de La Poste en remplacement du remboursement des charges de pension à l'État. |
22. |
Les autorités françaises se sont engagées à transmettre à la Commission les textes modifiés, une fois finalisés. |
3.2. Philosophie de la réforme
23. |
La philosophie de la réforme notifiée consiste à substituer à la contribution actuelle de La Poste une contribution analogue à une cotisation alignant les charges de retraites supportées par La Poste sur celles de ses concurrents et ayant un caractère libératoire. |
24. |
La réforme prévoit que La Poste acquittera à partir de 2007 une contribution “employeur” à caractère libératoire fondée sur un taux d'équité concurrentielle. Celle-ci sera calculée de manière à égaliser les niveaux de charges sociales et fiscales obligatoires, assises sur les salaires, entre La Poste et les autres entreprises du secteur des transports et du secteur bancaire relevant du droit commun des prestations sociales, pour les risques qui sont communs aux salariés des entreprises privées et aux fonctionnaires de l'État. |
25. |
Les assiettes, les taux de cotisation et les risques couverts étant différents pour les fonctionnaires et pour les salariés de droit privé, et les cotisations pouvant légèrement varier d'un secteur économique à l'autre, la méthode d'égalisation est fondée sur une reconstitution. |
26. |
Le calcul (voir annexe 1 pour une présentation détaillée du calcul) commence par une reconstitution de ce que serait le coût salarial d'un concurrent employant des salariés soumis au droit commun des cotisations sociales (y compris retraites), en leur assurant un salaire net égal à celui des fonctionnaires de La Poste, et ayant une structure d'emploi et un portefeuille d'activités identiques. |
27. |
La contribution libératoire qui sera versée par La Poste à l'État après la réforme est égale à la différence entre le coût salarial ainsi reconstitué et le coût salarial réel des fonctionnaires (hors retraites). La contribution ainsi calculée remplacera la contribution de La Poste prévue par l'article 30 de la loi de 1990. Elle sera versée par La Poste à un établissement public administratif. |
28. |
Rapportée aux traitements indiciaires bruts (12) des fonctionnaires en service à La Poste, cette contribution détermine le taux de cotisation de La Poste, appelé taux d'équité concurrentielle (ci-après TEC). Cette contribution sera calculée chaque année afin de tenir compte de l'évolution réelle des rémunérations des fonctionnaires en service à La Poste et des évolutions qui interviendront dans les niveaux de charges sociales et fiscales obligatoires de droit commun. |
29. |
La méthode de calcul de la contribution libératoire de La Poste est donc fondée sur une égalisation du niveau des cotisations sociales et fiscales obligatoires assises sur les salaires entre La Poste et les autres entreprises des secteurs des transports et de la banque relevant du droit commun. Cette méthode n'assure donc pas une égalisation des coûts salariaux globaux (salaires et cotisations) pour les risques communs. |
30. |
Les risques communs (vieillesse, famille, maladie, maternité, accidents du travail, formation professionnelle…) concernent les risques couverts par l'ensemble des prélèvements sociaux et fiscaux obligatoires, y compris au titre de dispositions conventionnelles, applicables respectivement dans le secteur bancaire (13) et dans le secteur postal. En sont exclues les cotisations en vigueur pour la couverture du risque chômage et l'assurance contre le risque de non-paiement des salaires en cas de procédure de redressement ou de liquidation judiciaire (AGS). Symétriquement, la contribution exceptionnelle de solidarité instituée par la loi du 4 novembre 1982 et acquittée par les seuls fonctionnaires est exclue de la comparaison. |
31. |
La nouvelle modalité de calcul de la contribution de La Poste sera sans effet sur la situation individuelle des fonctionnaires rattachés à La Poste, qu'il s'agisse de leurs droits à pension, de leurs cotisations ou de leur statut. |
3.3. Distinction opérée par la réforme entre les secteurs d'activité de La Poste
32. |
La Poste étant active dans deux secteurs, le secteur postal et la banque, dans lesquels les cotisations employeur de droit commun sont différentes, deux taux d'équité concurrentielle seront calculés en pratique:
|
33. |
Un TEC global peut être déduit chaque année comme la moyenne pondérée des deux taux, la pondération s'effectuant sur la base de la masse des traitements indiciaires bruts correspondant à chacun des deux périmètres. Sur la base des données 2005, le taux d'équité concurrentielle global est estimé à 37,2 % de la masse des traitements indiciaires bruts de La Poste. |
3.4. Période transitoire
34. |
L'application du TEC tel que défini ci-dessus s'effectuera progressivement, à l'issue d'une période de transition de 4 ans. En 2006, la contribution libératoire de La Poste sera fixée de manière à obtenir un niveau de contribution en EUR équivalent à celui issu du dispositif actuel (actuellement estimé à environ […] de la masse des traitements indiciaires bruts). Pour les années 2007 à 2009, le taux de cotisation sera fixé en ajoutant au taux d'équité concurrentielle une surcotisation temporaire fixée à […] de la masse des traitements indiciaires bruts en 2007, […] en 2008, et […] en 2009. Ce complément de cotisation sera supprimé à partir de 2010. |
35. |
Compte tenu de ce dispositif, la chronique du TEC global (15) qui serait applicable pendant la période de transition serait la suivante (estimation sur la base des données 2005):
|
3.5. Adossement du régime de retraite des fonctionnaires rattachés à La Poste aux régimes généraux
36. |
L'État français a prévu de négocier avec les régimes généraux de retraite l'adossement du régime de retraite des fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste. Ces négociations ont pour objet d'aboutir à la signature de conventions d'adossement organisant l'adossement financier de la population concernée aux régimes de droit commun. Parmi les principaux paramètres financiers de ces conventions, on mentionnera notamment le taux de reprise des droits ainsi que le montant de la soulte d'adossement, ces éléments étant fixés de manière à assurer la neutralité financière de l'opération pour les parties, à savoir au cas d'espèce l'État et les régimes de retraite de droit commun. |
37. |
Les négociations n'ayant pas encore débuté, les autorités françaises se sont engagées à informer régulièrement la Commission de l'évolution des réflexions et des négociations sur ce sujet. |
4. DESCRIPTION DE LA MESURE NON NOTIFIÉE
38. |
Comme indiqué au point 12 de la présente décision, le “contrat d'objectif et de progrès” portant contrat de plan entre l'État et La Poste pour la période 1998/2001 a plafonné le remboursement par La Poste des charges annuelles de retraite en EUR constants au niveau de 1997. |
39. |
Le tableau ci-dessous précise les contributions versées à l'État par La Poste depuis 1998 (stabilisées en EUR constants) et les versements de l'État au titre des pensions des fonctionnaires rattachés à La Poste. Le montant total de la charge des retraites pris en charge par l'État entre 1998 et 2005 s'élève à […] au 30 juin 2006.
|
5. POSITION DES AUTORITÉS FRANÇAISES
40. |
Selon les autorités françaises, le mode de financement des retraites actuel conduirait à faire supporter par La Poste des charges très significativement supérieures à celles supportées par ses concurrents (17), quel que soit le secteur d'activités de La Poste pris en compte alors que celle-ci évolue dans un environnement de plus en plus concurrentiel. Ce déséquilibre tendrait à s'aggraver rapidement du fait de l'évolution démographique défavorable de la population des fonctionnaires travaillant à La Poste (vieillissement et arrêt de facto du recrutement de fonctionnaires). |
41. |
En pratique, la contribution de La Poste à l'État au titre du paiement des retraites des fonctionnaires représente aujourd'hui plus de 50 % du traitement indiciaire des fonctionnaires en service à La Poste. Elle dépasserait 100 % en 2020 en cas de maintien du système actuel (c'est-à-dire que La Poste paierait en 2020 autant de charges de pensions que de traitements aux fonctionnaires encore actifs). |
42. |
Les autorités françaises sont d'avis que la réforme envisagée ne favorise pas La Poste par rapport à ses concurrents, mais a été au contraire conçue dans le but d'aligner à terme strictement la nature et le niveau des charges auxquelles est assujettie La Poste sur celles de ses concurrents.
|
43. |
Or, selon les autorités françaises, il résulterait d'une jurisprudence constante que la notion d'aide d'État ne recouvre que des interventions qui allègent les charges grevant normalement le budget d'une entreprise (18). D'après les autorités françaises, le Tribunal de Première Instance aurait par ailleurs rappelé, dans son arrêt Combus, que la suppression d'un désavantage structurel imposé par l'État ne constitue pas un avantage susceptible d'être qualifié d'aide, dès lors qu'elle ne vise qu'à libérer l'entreprise d'une charge anormale et n'entraîne pas de rupture de l'égalité concurrentielle (19). |
44. |
En supprimant une charge anormale imputée sur le budget de La Poste, la réforme notifiée viserait simplement à faire supporter par La Poste des charges sociales et fiscales comparables à celles de ses concurrents soumis au droit commun. Elle libérerait ainsi La Poste du désavantage structurel mis à sa charge par la loi du 2 juillet 1990. La réforme envisagée ne confèrerait donc, selon les autorités françaises, aucun avantage à La Poste et ne contiendrait par conséquent aucun élément d'aide d'État. |
45. |
S'agissant de la mesure non notifiée, les autorités françaises considèrent que la stabilisation du remboursement de La Poste à l'État de la charge annuelle des retraites des fonctionnaires de l'État qui lui sont rattachés, ne comporte aucun élément d'aide d'État. Cette stabilisation aurait en effet permis de libérer partiellement La Poste d'un désavantage structurel par rapport à ses concurrents privés. Elle aboutirait à une contribution en augmentation continue, qui représente actuellement plus de 50 % du traitement indiciaire brut des fonctionnaires en activité à La Poste, ce qui reste clairement très défavorable par rapport à la situation des concurrents. |
46. |
De surcroît, le dispositif stabilisé restant à “prestations définies”, ni le principe de l'inscription dans le hors bilan de La Poste de l'engagement de retraites, ni ses modalités de calcul, ni l'obligation de provisionner cet engagement lors du passage aux normes IFRS si le dispositif était maintenu n'ont été modifiés. |
47. |
Dans ces conditions, les autorités françaises soutiennent que la mesure non notifiée ne constitue pas non plus une aide d'État. C'est la raison pour laquelle elle n'a pas fait l'objet d'une procédure de notification en application de l'article 88, paragraphe 3, du traité CE. |
6. ÉVALUATION DES MESURES
6.1. Qualification des mesures
48. |
L'article 87, paragraphe 1, du traité CE dispose: “Sauf dérogations prévues par ledit traité, sont incompatibles avec le marché commun, dans la mesure où elles affectent les échanges entre États membres, les aides accordées par les États ou au moyen de ressources d'État sous quelque forme que ce soit qui faussent ou qui menacent de fausser la concurrence en favorisant certaines entreprises ou certaines productions”. |
49. |
Dès lors, pour déterminer si les mesures en cause contiennent des éléments d'aide d'État au sens de l'article 87, paragraphe 1, du traité CE, il convient d'établir si les mesures sont mises en œuvre par l'État au moyen de ressources d'État, si La Poste en retire un avantage sélectif qui fausse ou menace de fausser la concurrence et, enfin, si ces mesures affectent les échanges entre États membres. |
6.1.1. Présence de ressources étatiques
50. |
L'article 87, paragraphe 1, du traité CE vise les aides accordées par les États ou au moyen de ressources d'État. Autrement dit, il faut que la mesure à l'examen apparaisse comme le résultat d'un comportement imputable à l'État concerné et qu'elle soit octroyée au moyen de ressources d'État. |
51. |
Dans le cas d'espèce, les mesures en cause sont imputables à l'État membre concerné. D'une part, la réforme notifiée découlera entre autres d'une modification de l'article 30 de la loi de 1990. D'autre part, la mesure non notifiée découle d'un contrat conclu entre l'État français et La Poste, lequel est qualifié par les autorités françaises de “modalité particulière d'application des dispositions de la loi de 1990”. |
52. |
Les mesures examinées sont susceptibles d'induire une renonciation de la part de l'État à des ressources financières puisque La Poste n'assure plus l'équilibre financier du régime des fonctionnaires de l'État qui lui sont rattachés. Or, il est de jurisprudence constante que constitue une ressource d'État le renoncement des pouvoirs publics à certaines rentrées fiscales ou autres (20). |
6.1.2. Existence d'un avantage économique sélectif
53. |
Afin d'apprécier si les mesures en cause comportent des éléments d'aide d'État, il convient de déterminer si ces mesures confèrent un avantage économique sélectif à La Poste en ce qu'elles lui permettent d'éviter de “supporter des coûts qui auraient normalement dû grever les ressources financières propres de l'entreprise et ont ainsi empêché que les forces en présence sur le marché ne produisent leurs conséquences normales” (21). |
54. |
En l'espèce, la Commission constate que la réforme notifiée libère La Poste de charges qu'elle aurait dû assumer au titre de la loi de 1990. |
55. |
En général, “les obligations qu'une entreprise doit assumer en vertu de la législation du travail ou de conventions collectives conclues avec les syndicats en matière d'indemnités de licenciement et/ou de retraites anticipées font partie des coûts normaux qu'une entreprise doit financer sur ses ressources propres” (22). |
56. |
Toutefois, la Commission a déjà conclu par le passé que, sous certaines conditions, une contribution financière de l'État destinée à honorer ses obligations envers ses fonctionnaires ne constituait pas une aide d'État. C'est le cas par exemple lorsque l'État compense directement les fonctionnaires en échange d'un changement de statut (23). |
57. |
Dans l'arrêt Combus (24), le Tribunal semble considérer comme charges “anormales” des charges résultant d'un statut dérogatoire des personnels d'une entreprise qui, à la suite d'une réforme, se trouve dans une situation de droit commun, donc identique à ses concurrents, s'agissant de la gestion de ses personnels (25). Le Tribunal de première instance a en effet déclaré au point 57: “la mesure en question visait à remplacer le statut privilégié et coûteux des fonctionnaires employés par Combus par un statut d'agent contractuel comparable à celui des employés d'autres entreprises de transport par autobus se trouvant en concurrence avec Combus. Il s'agissait donc de libérer Combus d'un désavantage structurel par rapport à ses concurrents privés. Or, l'article 87, paragraphe 1, du traité CE a pour seul objet d'interdire des avantages qui favorisent certaines entreprises, la notion d'aide ne recouvrant que des interventions qui allègent les charges grevant normalement le budget d'une entreprise et qui sont à considérer comme un avantage économique que l'entreprise bénéficiaire n'aurait pas obtenu dans des conditions normales de marché. […]. Par ailleurs, l'État danois aurait pu, au lieu de verser la somme de 100 millions DKK directement aux fonctionnaires employés par Combus, obtenir le même résultat par la réaffectation desdits fonctionnaires au sein de l'administration publique, sans versement de bonification spécifique, ce qui aurait permis à Combus d'employer immédiatement des agents contractuels relevant d'un statut de droit privé”. |
58. |
Dans le cas d'espèce, les autorités françaises invoquent l'application du principe posé par le Tribunal dans l'arrêt Combus, en prétendant que la réforme notifiée ne fait que décharger La Poste d'une charge “anormale”. Les autorités françaises ont fourni un ordre de grandeur des coûts additionnels supportés par La Poste par rapport à ses concurrents depuis 1991, en tenant compte de l'allégement des charges de retraites en place depuis 1998 (voir point 40). |
59. |
À ce stade, la Commission doute que les charges de La Poste faisant l'objet de l'allégement correspondent dans leur totalité à une charge “anormale” au sens de la jurisprudence du Tribunal. |
60. |
Tout d'abord, dans le cas d'espèce, les autorités françaises n'ont adopté aucune disposition législative visant à abolir ou à modifier le régime spécial d'emploi des fonctionnaires de La Poste et le mode d'acquisition de leurs droits à la retraite. En outre, la réforme n'incorpore aucune mesure destinée à compenser les fonctionnaires de l'État détachés à La Poste pour des désavantages financiers induits par la réforme. |
61. |
Sur la base des informations disponibles, La Poste a entamé un processus graduel de changement de statut du personnel, dans les limites imposées par le respect du statut des fonctionnaires et les contraintes légales (article 31 de la loi de 1990), en substituant des salariés de droit privé aux fonctionnaires partant à la retraite. Selon les autorités françaises, la loi no 2005-516 du 20 mai 2005 a toutefois établi un principe général de recrutement de salariés de droit privé en disposant que: “La Poste peut employer, sous le régime des conventions collectives, des agents contractuels, dans le cadre des orientations fixées par le contrat de plan.” La Commission n'est pas à ce stade informée d'une quelconque disposition législative qui organise le retour au droit commun de La Poste en matière de recrutement de personnel. En particulier, aucune disposition légale n'interdit actuellement à La Poste de recruter des fonctionnaires. |
62. |
Ensuite, les autorités françaises prétendent que la réforme est destinée à aligner progressivement sur celles de ses concurrents les charges supportées par La Poste au titre des pensions de retraites versées aux fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste. Elles présentent le calcul pour La Poste d'une contribution libératoire “employeur” fondée sur un taux d'équité concurrentielle. |
63. |
À ce stade, la Commission émet des doutes quant au caractère effectif de l'équité concurrentielle après la mise en œuvre de la réforme. |
64. |
En premier lieu, comme indiqué au point 29 de la présente décision, la méthode de calcul de la contribution libératoire de La Poste est fondée sur une égalisation, entre La Poste et les autres entreprises des secteurs des transports et de la banque relevant du droit commun, du niveau des cotisations sociales et fiscales obligatoires assises sur les salaires pour les risques communs. Selon les autorités françaises, étant donné que la réforme notifiée ne concerne que les fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste, lesquels ont un statut permanent, le risque chômage n'est pas repris dans la liste des risques communs (voir point 30 de la présente décision) aussi bien pour le secteur courrier-colis que pour les services financiers. Au vu de l'exclusion du risque chômage du calcul de la cotisation libératoire, la Commission doute que la réforme notifiée réalise pleinement l'équité concurrentielle. |
65. |
En second lieu, quand bien même l'exclusion du risque chômage serait justifiée, la Commission n'est pas en mesure de conclure que, s'agissant des risques communs, le calcul du niveau des cotisations sociales et fiscales obligatoires de droit commun est correctement effectué dans chacun des secteurs d'activités de La Poste (voir annexes). |
66. |
En troisième lieu, le calcul de la cotisation libératoire “services financiers” n'est calculée que pour les seuls les fonctionnaires détachés à La Banque Postale ou actifs dans le groupement de moyens (voir annexe 1, point 9). Autrement dit, la masse salariale des personnels multi-métiers de La Poste est entièrement allouée au secteur d'activités “courrier-colis”. Or, le taux d'équité concurrentielle dans le secteur “courrier-colis” est inférieur à celui du secteur bancaire (voir point 32). À ce stade, la Commission émet des doutes quant à la pertinence du choix de la clé d'allocation de la masse des rémunérations entre les secteurs d'activité de La Poste au regard de l'objectif affiché par la réforme notifiée, à savoir le placement de La Poste en situation d'équité concurrentielle. |
67. |
Enfin, selon les autorités françaises, La Poste n'aurait pas par le passé bénéficié d'autres mesures compensatoires qui, au moment de leur octroi, étaient destinées à neutraliser les effets des charges additionnelles imposées par le régime ad hoc de La Poste en matière de financement des retraites des fonctionnaires. |
68. |
Toutefois, les autorités françaises indiquent dans la notification de la réforme que, depuis 1998, “l'obligation de remboursement mise à la charge de La Poste a été plafonnée”. En d'autres termes, depuis 1998, La Poste ne rembourse pas l'État du coût total des retraites versées aux fonctionnaires, contrairement à l'obligation qui découle de l'article 30 de la loi de 1990 (voir points 38 et 39). |
69. |
La Commission s'interroge à ce stade si l'allégement de charges dont a bénéficié La Poste depuis 1998 peut être qualifié dans sa totalité d'allégement de charges anormales au sens de la jurisprudence. |
70. |
Le cas échéant, en l'absence de toute quantification fiable des coûts additionnels imposés par le régime dérogatoire applicable à La Poste pour la période 1998—2005, la Commission a en outre des doutes que l'allégement des charges dont a bénéficié l'entreprise pendant la période à l'examen n'a fait que la compenser des coûts additionnels anormaux pour La Poste. |
71. |
Compte tenu des considérations qui précèdent, la Commission ne peut pas exclure à ce stade que les mesures ne confèrent pas un avantage économique à La Poste. |
72. |
Dans l'hypothèse où la Commission conclurait que les mesures confèrent à La Poste un avantage économique, cet avantage serait sélectif puisqu'il ne concerne qu'une seule entreprise, La Poste. |
6.1.3. La distorsion de concurrence et l'effet sur le commerce intra communautaire
73. |
Les mesures examinées sont susceptibles de conduire à une réduction des coûts de fonctionnement de La Poste, ce qui aurait pour effet de favoriser une entreprise déterminée et donc de fausser la concurrence au sens de l'article 87 paragraphe 1 du traité CE. |
74. |
Dans la mesure où les secteurs dans lesquels La Poste est active sont largement ouverts aux échanges intracommunautaires, du fait notamment des directives du Conseil 88/361/CEE (libre circulation des capitaux), 89/646/CEE (liberté d'établissement) et 97/67/CE (directive postale), de telles mesures pourraient avoir un impact défavorable sur les entreprises qui ont, ou qui souhaitent développer, une activité économique similaire en France. Dans ces conditions, elles sont susceptibles d'affecter les échanges au sens de l'article 87 paragraphe 1 du traité CE. |
6.2. Compatibilité des mesures
75. |
Étant donné que les mesures examinées sont susceptibles de tomber dans le champ d'application de l'article 87, paragraphe 1, du traité CE, il est nécessaire d'examiner si, le cas échéant, ces mesures peuvent être déclarées compatibles par la Commission au titre des dérogations prévues par l'article 87, paragraphe 3, point c), les autorités françaises n'ayant pas invoqué l'application de l'article 86 paragraphe 2 du traité CE. |
76. |
Au titre de l'article 87 paragraphe 3 sous c du traité CE, une aide d'État peut être déclarée compatible avec le marché commun pour autant que cette aide soit destinée à favoriser le développement de certaines activités ou de certaines régions, dans la mesure où ladite aide n'affecte pas les conditions d'échanges dans une mesure contraire à l'intérêt commun. |
77. |
Dans le passé, la Commission a autorisé des mesures d'aide d'État déchargeant les entreprises concernées de certaines obligations de retraite (26). Dans sa décision EDF, la Commission a donné son feu vert à des aides d'État libérant les entreprises d'un secteur d'obligations de pensions spécifiques, qui excédaient celles résultant du régime général des retraites et qui avaient été définies pendant la période de monopole (27). |
78. |
À cette occasion, la Commission a considéré que l'allégement partiel de la charge résultant du mécanisme de financement des droits spécifiques de retraite acquis avant la date de la réforme constituait une aide d'État au sens de l'article 87, paragraphe 1, du traité CE qui pouvait être déclarée compatible avec le marché commun. |
79. |
L'analyse de la compatibilité de la mesure a reposé d'abord sur le fait que la mesure contribuait à la réalisation d'une libéralisation effective du marché en ce qu'elle faisait disparaître une barrière à l'entrée. La Commission a ensuite reconnu que le financement des droits de retraite spécifiques acquis pendant la période de monopole affectait la compétitivité des entreprises concernées une fois le marché ouvert à la concurrence. Enfin, la Commission a considéré compatible la mesure d'aide parce qu'elle ne concernait que les droits spécifiques acquis pendant la période précédant la réforme. |
80. |
Dans le cas d'espèce, l'obligation pour La Poste de rembourser à l'État le coût total des retraites des fonctionnaires de l'État qui lui sont rattachés lui a été imposée par la loi de 1990 à une époque où le secteur postal européen n'était pas encore entré en phase de libéralisation. |
81. |
La directive 97/67/CE du Parlement européen et du Conseil du 15 décembre 1997 relative au développement du marché intérieur des services postaux de la Communauté a défini entre autres des limites communes pour les services qui peuvent être réservés dans chaque État membre au(x) prestataire(s) du service universel, ainsi qu'un calendrier pour la poursuite de la libéralisation progressive et contrôlée du marché. Le 10 juin 2002, le Parlement européen et le Conseil ont adopté officiellement la directive postale 2002/39/CE qui modifie la directive postale initiale (97/67/CE) en définissant les étapes suivantes du processus d'ouverture progressive et contrôlée du marché et en limitant davantage les secteurs des services qui peuvent être réservés. Ladite directive prévoit le 1er janvier 2009 comme date éventuelle d'achèvement du marché intérieur des services postaux, cette date devant être confirmée (ou modifiée) par la procédure de codécision, c'est-à-dire avec l'accord du Parlement européen et du Conseil. |
82. |
S'agissant du remboursement du coût total des retraites versées aux fonctionnaires, l'obligation qui pèse sur La Poste a, selon les informations fournies par les autorités françaises, conduit l'entreprise à supporter depuis 1990 des charges supérieures à celles d'une entreprise de droit commun. Cette obligation d'équilibre du régime pour les fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste pourrait donc être considérée comme un facteur affectant de manière importante la compétitivité de La Poste dans un environnement en phase de libéralisation. |
83. |
Toutefois, si les mesures à l'examen ont pour objet d'aligner progressivement les charges supportées par La Poste au titre des pensions de retraites versées aux fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste, sur les charges de retraite de ses concurrents, la Commission n'est pas à ce stade à même de conclure que les mesures sont nécessaires pour engranger pleinement les bénéfices de la libéralisation du marché des services postaux. En effet, un tel raisonnement peut être fait si la Commission est assurée que La Poste se trouve effectivement en situation comparable à ses concurrents. |
84. |
En conclusion, en l'absence de législation organisant le retour de La Poste dans le droit commun et compte tenu de doutes relatifs au caractère effectif de l'équité concurrentielle créée par la réforme notifiée, la Commission n'est pas certaine à ce stade que l'allègement des charges de retraite supportées par La Poste au titre de la loi de 1990 corresponde dans sa totalité à un allègement de charges “anormales” au sens de la jurisprudence. Ces doutes sont renforcés par le fait que La Poste semble avoir par le passé bénéficié de mesures compensatoires destinées à couvrir les coûts supplémentaires de son régime dérogatoire. Dans l'hypothèse où la Commission conclurait que les mesures examinées contiennent des éléments d'aides d'État, elle n'est pas à ce stade à même de conclure que la mesure est nécessaire pour engranger pleinement les bénéfices de la libéralisation du marché des services postaux. |
7. CONCLUSION
Compte tenu des considérations qui précèdent, la Commission a des doutes à ce stade que les mesures en cause ne constituent pas des aides d'État et, le cas échéant, que celles-ci sont compatibles avec le marché commun. Par conséquent, conformément à l'article 6 du règlement (CE) no 659/1999 du Conseil du 22 mars 1999 portant modalités d'application de l'article 93 du traité CE, la Commission invite la France, dans le cadre de la procédure prévue à l'article 88, paragraphe 2, du traité CE, à présenter ses observations et à fournir toute information utile pour l'évaluation des mesures dans un délai d'un mois à compter de la date de réception de la présente. Elle invite vos autorités à transmettre immédiatement une copie de cette lettre au bénéficiaire potentiel de l'aide.
La Commission rappelle à la France l'effet suspensif de l'article 88, paragraphe 3, du traité CE et se réfère à l'article 14 du règlement (CE) no 659/1999 du Conseil qui prévoit que toute aide illégale pourra faire l'objet d'une récupération auprès de son bénéficiaire.
Par la présente, la Commission avise la France qu'elle informera les intéressés par la publication de la présente lettre et d'un résumé de celle-ci au Journal officiel de l'Union européenne. Elle informera également les intéressés dans les pays de l'AELE signataires de l'accord EEE par la publication d'une communication dans le supplément EEE du Journal officiel, ainsi que l'autorité de surveillance de l'AELE en leur envoyant une copie de la présente. Tous les intéressés susmentionnés seront invités à présenter leurs observations dans un délai d'un mois à compter de la date de cette publication.”
(1) Obligāto sociālo iemaksu un nodokļu līmeņa izlīdzināšanas metode pamatojas uz to, ka tiek aprēķinātas algu izmaksas konkurējošā uzņēmumā ar atbilstošu nodarbinātības struktūru un identiskām darbībām, izmantojot algas, kam piemēroti nodokļi un sociālās iemaksas (tostarp pensijām), nodrošinot tīrās algas apmēru, kas vienāds ar Pastā strādājošo algu.
(2) 2004. gada 16. marta Spriedums Danske Busvognmęnd / Komisija, T-175/01
(3) Combus — uzņēmums, kam valsts uzticējusi pārvaldīt sabiedriskā transporta darbību, izmantojot autobusus Danemark, nodarbināja ierēdņus, kuri saglabāja savas darba attiecības ar valsti, tomēr esot Combus rīcībā piesaistīšanas režīma ietvaros. Tā kā ierēdņi strādāja Combus labā, šim uzņēmumam bija pienākums atlīdzināt valstij par algām un pensijām, ko tā viņiem izmaksāja. Valsts 1998. gada septembrī noslēdza ar uzņēmumu nolīgumu par nosacījumiem Combus nodarbināto ierēdņu pārejai no ierēdņa statusa uz līgumdarbinieka statusu. Nolīgums galvenokārt sastāvēja no tā, ka ierēdņiem tiek dota izvēle, sākot no 1999. gada 1. aprīļa, vai nu kļūt par līgumdarbinieku uzņēmumā Combus, vai pieņemt piemērotu darbu Dānijas dzelzceļa uzņēmumā. Kompensācijā par viņu atteikšanos no tiesībām, kas izriet no viņu ierēdņa statusa, pārejot līgumdarbinieka statusā uzņēmumā Combus, attiecīgie ierēdņi pieprasīja vienreizēju atlīdzību 100 miljonu Dānijas kronu apmērā. Šī summa 1998. gadā tika izmaksāta attiecīgajiem ierēdņiem.
(4) Saskaņā ar šo pantu valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja šis atbalsts ir paredzēts, lai veicinātu atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.
(5) OV L 49, 22.2.2005., Komisijas 2005. gada 16. decembra lēmums par valsts atbalstiem, ko Francija piešķīrusi EDF un elektrības un gāzes rūpniecības nozarei (2005/145/EK).
(6) Loi du 2 juillet 1990 relative à l'organisation du service public de La Poste et des Télécommunications.
(7) L'article 30 de la loi du 2 juillet 1990 dispose: “la liquidation et le service des pensions allouées, en application du code des pensions civiles et militaires de retraite, aux fonctionnaires de La Poste sont effectués par l'État”.
(8) Par fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste, on entend la population des fonctionnaires de l'État qui sont soit en service à La Poste soit retraités de La Poste ou de l'administration des postes.
(9) Le montant total de la charge des retraites pris en charge par l'État entre 1998 et 2005 s'élève à […] (*) au 30 juin 2006.
(*) Information couverte par le secret professionnel.
(10) Recrutement de fonctionnaires par La Poste entre 1990 et 2005:
1990 |
91 |
92 |
93 |
94 |
95 |
96 |
97 |
98 |
99 |
2000 |
01 |
02 |
03 |
04 |
05 |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
[…] |
(11) Les autorités françaises ont évalué à […] le montant des engagements de retraite envers les fonctionnaires de l'État rattachés à La Poste qui s'ajouteraient en l'absence de réforme.
(12) Le traitement indiciaire brut est le principal élément de la rémunération des fonctionnaires et dépend de leur indice qui est lui-même fonction de leur ancienneté dans leur corps. Les composantes de la rémunération des agents fonctionnaires sont définies par l'article 20 de la loi no 83-634 du 13 juillet 1983 portant droits et obligations des fonctionnaires.
(13) La comparaison comprend le complément bancaire, qui est une sur-cotisation retraite payée par les banques (4 % de la masse salariale).
(14) Voir note de bas de page 29.
(15) Il convient de noter que le taux applicable au sous-périmètre “bancaire” n'évoluera pas à la baisse dès lors qu'il aura atteint le taux d'équité concurrentielle “secteur bancaire” (estimé à 40,9 % sur la base des données 2005).
(16) Chiffres d'exécution budgétaire.
(17) Le surcoût cumulé supporté par La Poste sur la période 1991-2005 est estimé par les autorités françaises à […]. Cette estimation est obtenue en rétropolant le TEC calculé sur la base de données 2005 (égal à 37,2 %) et en l'appliquant aux traitements indiciaires bruts versés chaque année depuis 1991.
(18) Voir par ex. l'arrêt de la Cour du 15 mars 1994, Banco Extérieur de Espana, C-387-92.
(19) Arrêt du Tribunal de première instance du 16 mars 2004, Danske Busvognmaend (“Combus”), aff. 157/01.
(20) Arrêt du 27 janvier 1998, Ladbroke/Commission, T-67/94, Rec., pp II-1, point 109.
(21) Arrêt du 14 février 1990, France/Commission, C-301/87, Rec., pp.1-307, point 41.
(22) Voir point 63 des lignes directrices communautaires concernant les aides d'État au sauvetage et à la restructuration d'entreprises en difficulté (2004/C 244/02).
(23) Voir en particulier la décision de la Commission du 28 mars 2003 concernant le cas N483/2000 — Pays-Bas.
(24) Arrêt du 16 mars 2004, Danske Busvognmænd / Commission, T-175/01.
(25) Combus, entreprise chargée par l'État de gérer l'activité de transport en commun par autobus au Danemark, employait des fonctionnaires qui conservaient leur relation de travail avec l'État, tout en se mettant à la disposition de Combus dans le cadre d'un régime de détachement. Puisque les fonctionnaires travaillaient pour Combus, cette société était obligée d'indemniser l'État pour les traitements et les pensions qu'il leur versait. L'état a, en septembre 1998, conclu avec l'entreprise un accord relatif aux conditions de passage du statut de fonctionnaire à celui d'agent contractuel pour les fonctionnaires employés par Combus. L'accord consistait pour l'essentiel à donner aux fonctionnaires le choix, à compter du 1er avril 1999, entre un engagement en qualité d'agent contractuel auprès de Combus ou l'affectation à un autre emploi adéquat au sein des Chemins de Fer danois. En compensation de leur renonciation aux droits découlant de leur statut de fonctionnaire lors de leur passage au statut d'agent contractuel auprès de Combus, les fonctionnaires concernés avaient exigé une rémunération unique, évaluée à 100 millions DKK. Cette somme a été versée, en 1998, aux fonctionnaires concernés.
(26) Voir par exemple la décision de la Commission du 10 mai 1995 dans le cas Lufthansa SG(95) D/6040.
(27) Décision 2005/145/CE de la Commission du 16 décembre 2003 relative aux aides d'État accordées par la France à EDF et au secteur des industries électriques et gazières (JO L 49 du 22.2.2005, p. 9).
ANNEXE 1
Description du calcul du taux d'équité concurrentielle
(1) |
La philosophie de la réforme notifiée consiste à substituer à la contribution actuelle de La Poste une contribution analogue à une cotisation alignant les charges de retraites supportées par La Poste sur celles de ses concurrents et ayant un caractère libératoire. |
(2) |
Les assiettes, les taux de cotisation et les risques couverts étant différents pour les fonctionnaires et pour les salariés de droit privé, et les cotisations pouvant légèrement varier d'un secteur économique à l'autre, la méthode d'égalisation est fondée sur une reconstitution de ce que serait le coût salarial d'un concurrent employant des salariés soumis au droit commun des cotisations sociales (y compris retraites), en leur assurant un salaire net égal à celui des fonctionnaires de La Poste, et ayant une structure d'emploi et un portefeuille d'activités identiques. |
(3) |
Le tableau ci-dessous illustre la méthode de calcul.
|
1. Calcul de la masse des rémunérations nettes des fonctionnaires
(4) |
La masse des rémunérations nettes des fonctionnaires correspond à la masse des rémunérations brutes de ces fonctionnaires, de laquelle on soustrait les montants de cotisations salariales. Ces montants sont obtenus en appliquant les taux de cotisations salariales sociales et fiscales (1) en vigueur à la masse des rémunérations brutes compte tenu de la structure cadres/non cadres ainsi que des tranches de rémunération A, B et C (voir annexe 2). |
2. Calcul du coût salarial total, hors retraites, supporté par La Poste au titre des fonctionnaires qui lui sont affectés
(5) |
Le coût salarial total (hors retraites) supporté par La Poste au titre des fonctionnaires qui lui sont affectés est la somme des composantes suivantes:
|
3. Reconstitution du coût salarial total, y compris retraites, que supporterait une entreprise privée
(6) |
Les autorités françaises procèdent à la reconstitution de ce que serait le coût salarial total d'un concurrent pour une masse de rémunérations nettes identique à celle versée par La Poste aux fonctionnaires qui lui sont affectés, avec la même structure d'emploi [cadres/non cadres (2)]. |
(7) |
Cette reconstitution s'effectue en deux étapes:
|
(8) |
Le coût salarial total reconstitué des fonctionnaires en droit commun (y compris retraites) par secteur d'activités est égal à la somme de (i) et (ii) calculé par secteur d'activités. |
4. Calcul du taux d'équité concurrentielle
(9) |
La Poste étant active principalement dans deux secteurs, le secteur postal et les services financiers, dans lesquels les cotisations employeur de droit commun sont différentes, une cotisation libératoire par secteur sera calculée:
|
(10) |
Les cotisations libératoires sont définies comme la différence entre, d'une part, le coût salarial total reconstitué (y compris retraites) et d'autre part, le coût salarial total (hors retraites) supporté par La Poste pour l'emploi de fonctionnaires. |
(11) |
Ces cotisations libératoires sont ensuite rapportées aux traitements indiciaires bruts pour définir le taux d'équité concurrentielle par secteur d'activités. |
(12) |
Elles seront calculées chaque année pour tenir compte de l'évolution réelle des rémunérations des fonctionnaires en service à La Poste et de celle des niveaux de charges sociales et fiscales obligatoires de La Poste et de ses concurrents. |
(1) C'est-à-dire pension civile (7,85 %), retraite additionnelle de la fonction publique (0,79 %) et contribution sociale généralisée/contribution au remboursement de la dette sociale (7,76 %).
(2) Sachant que le niveau des charges sociales n'est pas le même pour les cadres et les non cadres.
(3) Aux termes des conventions de services existant entre La Poste et La Banque Postale, deux grands types de relations peuvent être identifiées:
— |
Celles au titre desquelles La Poste fournit des moyens dédiés à La Banque Postale (centres d'exploitation des services financiers, informatique des services financiers, moyens commerciaux dédiés y compris l'encadrement de ceux-ci…). Les dépenses engagées par La Poste à ce titre sont remboursées par La Banque Postale à l'euro/l'euro. Les personnels visés par ces conventions disposent de compétences spécifiquement bancaires. Leur nombre, leur implantation géographique, leur formation et leur déroulement de carrière sont définis en fonction des besoins et demandes exprimés par La Banque Postale. |
— |
Celles au titre desquelles La Poste fournit à La Banque des prestations de service. Ces services sont facturés à La Banque à un prix unitaire déterminé pour chaque prestation rendue. Les personnels visés par ces prestations ne disposent pas de compétences spécifiquement bancaires. Leur nombre, leur implantation géographique, leur formation et leur déroulement de carrière sont définis par La Poste. |
ANNEXE 2
Comparaison des cotisations salariales s'appliquant aux fonctionnaires et aux employés de droit commun
Cotisations salariales retenues dans le calcul
RISQUES |
Charges salariales s'appliquant aux fonctionnaires |
Charges salariales en droit commun |
||||
Taux (base 2005) |
Assiette |
Observations |
Taux (base 2005) |
Assiette |
Observations |
|
CSG, CRDS |
7,76 % |
Rémunération brute (1) |
|
7,76 % |
Rémunération brute (3) |
|
Maladie, maternité, invalidité, décès |
NÉANT |
|
|
0,75 % |
Rémunération brute (3) |
|
RETRAITE: |
||||||
Pension civile |
7,85 % |
TIB (2) |
|
NÉANT |
|
|
CNAV |
NÉANT |
|
|
6,55 % (TA) - 0,1 % (totalité de la rémunération brute) |
Partie de la rémunération <= plafond SS pour TA |
Assurance vieillesse de la sécurité sociale |
ARRCO |
NÉANT |
|
|
3 % (T1) - 8 % (non cadres T2) |
Partie de la rémunération <= plafond SS pour T1 et partie de la rémunération > plafond SS limitée à 3 fois le plafond SS pour T2 |
|
AGIRC |
NÉANT |
|
|
7,5 % (TB et TC cadres) |
partie de la rémunération > plafond SS limitée à 4 — 8 fois le plafond SS pour TB et TC |
|
Contribution exceptionnelle et temporaire (participants AGIRC) |
NÉANT |
|
|
0,13 % (cadres) |
Rémunération brute (2) |
|
Association pour la Gestion du Fonds de Financement de l'AGIRC et de l'ARRCO (AGFF) |
NÉANT |
|
|
0,8 % (TA pour les cadres, T1 pour les non cadres) -0,9 % (TB pour les cadres, T2 pour les non cadres) |
Partie de la rémunération <= plafond SS pour TA et T1 — partie de la rémunération > plafond SS limitée à 4 fois le plafond SS pour TB et à 3 fois le plafond de la SS pour la T2 |
|
Retraite additionnelle de la Fonction Publique (RAFP) |
5,0 % |
Primes et indemnités perçues dans la limite de 20 % du TIB (2) |
Nouvelle cotisation obligatoire pour les fonctionnaires au 1er janvier 2005 |
NÉANT |
|
|
Cotisations salariales exclues du calcul
RISQUES |
Charges salariales s'appliquant aux fonctionnaires |
Charges salariales en droit commun |
||||
Taux (base 2005) |
Assiette |
Observations |
Taux (base 2005) |
Assiette |
Observations |
|
Chômage: |
||||||
1% solidarité |
1,00 % |
Rémunération brute (5) — cotisations de pension civile — cotisations salariales RAFP) dans la limite de quatre fois le plafond de la sécurité sociale |
|
NÉANT |
NÉANT |
|
ASSEDIC |
NÉANT |
|
|
2,4 % (TA et TB) |
Partie de la rémunération brute (6) <= plafond SS pour TA et partie de la rémunération > plafond SS limitée à 4 fois le plafond SS pour TB |
|
APEC |
NÉANT |
|
|
0,024 % (TB des cadres) |
partie de la rémunération brute (6) des cadres > plafond SS limitée à 4 fois le plafond SS |
|
(1) Rémunération brute: fonctionnaire: traitement indiciaire brut + primes
(2) Traitement indiciaire brut
(3) Dans le calcul du TEC, la rémunération brute est reconstituée par application des cotisations salariales de droit commun à la rémunération nette des fonctionnaires (et avec la même structure cadres/non cadres).
(4) Traitement indiciaire brut
(5) Rémunération brute fonctionnaire: traitement indiciaire brut + primes
(6) Dans le calcul du TEC, la rémunération brute est reconstituée par application des cotisations salariales de droit commun à la rémunération nette des fonctionnaires (et avec la même structure cadres/non cadres).
ANNEXE 3
Comparaison des cotisations patronales La Poste/employeur de droit privé
Cotisations patronales retenues dans le calcul
RISQUES |
Charges salariales s'appliquant aux fonctionnaires |
Charges salariales en droit commun |
||||
Taux (base 2005) |
Assiette |
Observations |
Taux (base 2005) |
Assiette |
Observations |
|
Maladie, maternité, invalidité, décès |
9,7 % |
TIB (1) |
Prestations en espèces au titre des capitaux décès |
12,8 % |
Rémunération brute (3) |
|
Accidents du travail |
|
|
Prestations en nature |
Le taux est de 3,44 % dans le secteur postal (cotisations des entreprises de transport) et de 1 % dans le secteur bancaire |
Rémunération brute (3) |
|
Solidarité autonomie (CSAPAH) |
0,3 % |
TIB (1) |
|
0,3 % |
Rémunération brute (3) |
|
Allocations familiales |
5,2 % |
TIB (1) |
|
5,4 % |
Rémunération brute (3) |
|
Prévoyance assurance décès obligatoire des cadres |
NÉANT |
|
|
1,5 % (TA des cadres) |
Pour les cadres: partie de la rémunération brute (3) <= plafond SS |
|
Fonds national d'aide au logement (FNAL) |
0,1 % (TA) — 0,4 % (totalité du TIB*) |
partie du TIB (1) <=plafond SS pour TA |
|
0,1 % (TA) — 0,4 % (totalité de la rémunération brute) |
Partie de la rémunération <= plafond SS pour TA |
|
Participation employeur effort construction logement |
0,45 % |
Rémunération brute (2) |
|
0,45 % |
Rémunération brute (3) |
|
Taxe d'apprentissage |
0,5 % |
Rémunération brute (2) |
|
0,50 % |
Rémunération brute (3) |
|
Taxe additionnelle à la taxe d'apprentissage |
0,12 % |
Rémunération brute (2) |
|
0,12 % |
Rémunération brute (3) |
|
Formation professionnelle continue |
1,60 % |
Rémunération brute (2) |
|
1,60 % |
Rémunération brute (3) |
|
Versement transport |
1,19 % (cadres) — 1,06 % (non cadres) |
TIB (1) |
|
1,19 % (cadres) — 1,06 % (non cadres) |
Rémunération brute (3) |
|
Allègements de charges sur les bas salaires |
|
|
La Poste ne bénéficie pas pour les fonctionnaires qui lui sont affectés de mesures équivalentes aux mesures générales de réductions de charges sociales patronales applicables aux salariés du privé (art L 241-13 code de la Sécurité Sociale) |
|
|
Application du barème des allègements de charges sur les bas salaires |
RETRAITE: |
||||||
Vieillesse |
|
|
Pas de cotisation libératoire. Remboursement à l'État des pensions versées |
8,2 % (TA) — 1,6 % (totalité de la rémunération brute) |
Partie de la rémunération <= plafond SS pour TA |
|
Retraite complémentaire obligatoire |
|
|
|
|
|
|
ARCO |
|
|
4,5 % (T1) — 12 % (non cadres T2) |
Partie de la rémunération <= plafond SS pour T1 et partie de la rémunération > plafond SS limitée à 3 fois le plafond SS pour T2 |
|
|
AGIRC |
|
|
12,5 % (cadres TB et TC) |
partie de la rémunération > plafond SS limitée à 4 — 8 fois le plafond SS pour TB et TC |
|
|
Contribution exceptionnelle et temporaire (CET) |
|
|
0,22 % (cadres) |
Rémunération brute (3) |
|
|
Association pour la Gestion du Fonds de Financement de l'AGIRC et de l'ARRCO (AGFF) |
|
|
1,2 % (TA pour les cadres et T1 pour les non cadres) — 1,3 % (TB pour les cadres et T2 pour les non cadres) |
Partie de la rémunération <= plafond SS pour TA et T1 et partie de la rémunération > plafond SS limitée à 4 fois le plafond SS pour TB et à 3 fois le plafond de la SS pour la T2 |
|
|
Complément bancaire |
|
|
4 % |
Rémunération brute (3) |
Cotisation retenue dans le cadre du calcul du TEC «secteur bancaire» |
|
Retraite additionnelle de la Fonction Publique (RAFP) |
5,0 % |
Primes et indemnités perçues dans la limite de 20 % du TIB (1) |
Nouvelle cotisation obligatoire pour les fonctionnaires au 1er janvier 2005 |
NÉANT |
|
|
Cotisations salariales exclues du calcul
RISQUES |
Charges salariales s'appliquant aux fonctionnaires |
Charges salariales en droit commun |
||||
Taux (base 2005) |
Assiette |
Observations |
Taux (base 2005) |
Assiette |
Observations |
|
Chômage: |
||||||
1 % solidarité |
1,00 % |
Rémunération brute (5) — cotisations de pension civile — cotisations salariales RAFP) dans la limite de quatre fois le plafond de la sécurité sociale |
|
NÉANT |
NÉANT |
|
ASSEDIC |
NÉANT |
|
|
2,4 % (TA et TB) |
Partie de la rémunération brute (6) <= plafond SS pour TA et partie de la rémunération > plafond SS limitée à 4 fois le plafond SS pour TB |
|
APEC |
NÉANT |
|
|
0,024 % (TB des cadres) |
partie de la rémunération brute (6) des cadres > plafond SS limitée à 4 fois le plafond SS |
|
(1) Traitement indiciaire brut
(2) Rémunération brute fonctionnaire: traitement indiciaire brut + primes
(3) Dans le calcul du TEC, la rémunération brute est reconstituée par application des cotisations salariales de droit commun à la rémunération nette des fonctionnaires (et avec la même structure cadres/non cadres).
(4) Traitement indiciaire brut
(5) Rémunération brute fonctionnaire: traitement indiciaire brut + primes
(6) Dans le calcul du TEC, la rémunération brute est reconstituée par application des cotisations salariales de droit commun à la rémunération nette des fonctionnaires (et avec la même structure cadres/non cadres).
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/25 |
Paziņojums par dažu antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigšanos
(2006/C 296/04)
1. |
Komisija paziņo, ka tālāk minēto antidempinga pasākumu termiņš beigsies tālāk tabulā norādītajā datumā, ja netiks ierosināta to pārskatīšana saskaņā ar tādu procedūru, kā noteikts Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 (1) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis 11. panta 2. punktā. |
2. Procedūra
Kopienas ražotāji var iesniegt rakstisku pārskatīšanas pieprasījumu. Šajā pieprasījumā jānorāda pietiekami pierādījumi tam, ka šo pasākumu izbeigšanas rezultātā varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums.
Ja Komisija nolems pārskatīt attiecīgos pasākumus, importētājiem, eksportētājiem, eksportētājas valsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem tiks dota iespēja paplašināt, atspēkot pārskatīšanas pieprasījumā norādītos pasākumus vai iebilst pret tiem.
3. Termiņa ierobežojums
Kopienas ražotāji, pamatojoties uz augstāk minēto, var iesniegt rakstisku pārskatīšanas pieprasījumu, un tam jānonāk Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātā (Nodaļa B-1), J-79 5/16, B-1049 Briselē (2) jebkurā laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas datuma, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tālāk tabulā norādītā datuma.
4. |
Šis paziņojums tiek publicēts saskaņā ar Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu.
|
(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).
(2) Telefakss : (32-2) 295 65 05.
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/26 |
Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2006/C 296/05)
Atbalsta Nr. |
XS 18/05 |
||||||||||||||||||
Dalībvalsts |
Itālija |
||||||||||||||||||
Reģions |
Molise |
||||||||||||||||||
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums |
“Garantijas fonds” saskaņā ar Molīzes reģiona rīcības plānu 2000.-2006. gadam 4.1.4. pasākumu |
||||||||||||||||||
Juridiskais pamats |
POR Molise 2000-2006 — Azione 4.1.4. Deliberazione della Giunta Regionale Molise del 30 luglio 2004 n. 1105, cosi come modificata ed integrata dalla Deliberazione della Giunta Regionale Molise del 27 agosto 2004 n. 1122 |
||||||||||||||||||
Plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma |
4 713 503 EUR visā piemērošanas laikā |
||||||||||||||||||
Atbalsta maksimālā intensitāte |
Atbalstu piešķirs neto un bruto subsīdiju ekvivalentos, ievērojot maksimālo līmeni, kas noteikts 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā un attiecībā uz Molīzes reģiona pārejas apgabaliem. Uzņēmumi var pieprasīt atbalstu saskaņā ar de minimis shēmas noteikumiem |
||||||||||||||||||
Īstenošanas datums |
No 2004. gada 1. decembra (datums, kurā ir paredzēts noslēgt līgumu ar līdzekļu pārvaldītājiem un uzsākt no tā izrietošās shēmas īstenošanu) |
||||||||||||||||||
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 2008. gada decembrim |
||||||||||||||||||
Atbalsta mērķis |
Veicināt vidēja termiņa un ilgtermiņa kredītu pieejamību finansiāli un ekonomiski stabiliem maziem un vidējiem uzņēmumiem, ļaujot tiem izmantot aizdevumu garantijas un/vai citas ieguldījumu finansēšanas shēmas |
||||||||||||||||||
Attiecīgā (-ās) nozare (-es) |
|
||||||||||||||||||
Piezīmes |
Šie instrumenti nav pieejami darbībām, kas saistītas ar EK Līguma pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību, visām ar eksportu saistītām darbībām vai atbalstam, kas sekmē iekšējās produkcijas prioritāru izmantošanu attiecībā pret ievestajām precēm |
||||||||||||||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Regione Molise Assessorato alla Attività Produttive — Settore Industria |
||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||
Cita informācija |
|
Atbalsta numurs |
XS 62/05 |
||||||||||||
Dalībvalsts |
Itālija |
||||||||||||
Reģions |
Regione Marche |
||||||||||||
Atbalsta shēmas nosaukums |
VPD mērķis 2 2000. — 2006. gadam — 1.1. pasākums: Atbalsts ieguldījumiem ražošanā un vidē, ko veic mazie un vidējie rūpniecības un amatnieku uzņēmumi, pakārtotais 1.1.1. pasākums: Atbalsts ieguldījumiem ražošanā, ko veic mazie un vidējie rūpniecības uzņēmumi, palīdzība b3 “ Likums Nr. 598/94, 11. pants, kas grozīts ar likumu Nr. 57/2001, 15. pants: Stimuli rūpnieciskiem pētījumiem un pirmskonkurences attīstībai” |
||||||||||||
Juridiskais pamats |
Docup Ob. 2 2000-2006 |
||||||||||||
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi |
Finanšu piešķīrums ir šāds: Kārtējais atbalsts: 1 609 201 EUR par 2004. gadu 695 399,50 EUR (prognoze 2005. gadam) 695 399,50 EUR (prognoze 2006. gadam) Kopā 3 000 000 EUR Pagaidu atbalsts: 200 000 EUR par 2004. gadu Kopā 200 000 EUR |
||||||||||||
Ieguldījumu veidi un attaisnotie izdevumi |
Rūpnieciskās pētniecības un/vai pirmskonkurences attīstības projekti, kas nav ilgāki par 18 mēnešiem. Projekta izmaksas nevar būt mazākas par 100 000 EUR un pārsniegt 1 000 000 EUR. Attaisnoti ir šādi izdevumi:
|
||||||||||||
Atbalsta maksimālā intensitāte |
Atbalsts tiek piešķirts kādā no zemāk minētajām formām:
|
||||||||||||
Īstenošanas datums |
Atbalstu piemēro tikai tiem ieguldījumiem, kas veikti pēc atbalsta pieteikuma iesniegšanas |
||||||||||||
Atbalsta shēmas ilgums |
Shēma tiks īstenota vienā laika posmā ar VPD mērķi 2 2000.-2006. gadam |
||||||||||||
Atbalsta mērķis |
Veicināt pētniecību rūpniecības MVU, kas atrodas 2. mērķa apgabalos un Markes reģiona pārejas apgabalos, finansiāli stimulējot atbalstu rūpnieciskās pētniecības un pirmskonkurences attīstības pasākumiem atbilstoši Kopienas noteikumiem. Shēma jo īpaši ir paredzēta pasākumu atbalstam, kuru mērķis ir iegūt novatorisku pieredzi, ko varētu izmantotas ražošanas procesos un jaunu produktu izstrādē, uzlabojot uzņēmumu konkurētspēju |
||||||||||||
Attiecīgā(-ās) nozare(-es) |
Nozares C, D, E, F saskaņā ar Itālijas statistikas biroja (ISTAT) 1991. gada saimniecisko darbību klasifikāciju, ar izņēmumiem un ierobežojumiem, ko nosaka Kopienas noteikumi par valsts atbalstu (tostarp eksporta atbalstu un atbalstu automobiļu ražošanas nozarei). Neattiecas uz EK līguma I pielikumā minēto preču ražošanu, apstrādi vai tirdzniecību |
||||||||||||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Regione Marche, Servizio Industria, Artigianato, Energia |
||||||||||||
|
Atbalsta Nr. |
XS 65/05 |
|
Dalībvalsts |
Dānija |
|
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums |
Izmēģinājuma projekti saistībā ar augstskolas beidzēju pagaidu nodarbināšanu MVU, kas atrodas tālu no lielām pilsētām (Regionale Videnpiloter) |
|
Juridiskais pamats |
Lov om Teknologi og Innovation |
|
Plānotie ikgadējie izdevumi saskaņā ar shēmu vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa |
Budžets 2005. gadā ir 12,9 miljoni DKK (1,2 miljoni EUR), savukārt 2006., 2007. un 2008. gadā — 15 miljoni DKK (1,4 miljoni EUR) gadā |
|
Atbalsta maksimālā intensitāte |
Atbalsta maksimālā intensitāte ir 50% un maksimāli DKK 145 000 (EUR 20 000) vienam projektam |
|
Īstenošanas datums |
Pamatnostādnes tika pieņemtas 2005. gadā, un atbalstu sāks izmaksāt no 2005. gada |
|
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Atbalsta budžets ir sastādīts līdz 2008. gadam. Atsevišķu projektu ilgums ir no 6 līdz 12 mēnešiem |
|
Atbalsta mērķis |
Palielināt augstskolas diplomu ieguvušu darbinieku skaitu mazajos uzņēmumos (tādos, kuros ir līdz 100 darbinieku), kuri iepriekš nav izmantojuši šādu speciālistu zināšanas, kā arī stiprināt sadarbību šo uzņēmumu un attiecīgu zinātniskās izpētes institūtu starpā |
|
Attiecīgā(-ās) nozare(-es) |
Visas nozares |
|
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Ministeriet for Videnskab, Teknologi og Videnskab |
|
|
||
Cita informācija |
Atbalstu piešķir kā dotāciju, lai uzņēmums varētu pieņemt darbā darbiniekus ar augstāko izglītību un iegādāties zinātnisku informāciju attiecīgos izpētes institūtos saistībā ar uzņēmumā īstenotu attīstības projektu. Katrs projekts ir jāiesniedz attiecīgajai iestādei apstiprināšanai |
Atbalsta Nr. |
XS 142/06 |
|||
Dalībvalsts |
Vācija |
|||
Reģions |
Freistaat Sachsen |
|||
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums |
Saksijas Vides un lauksaimniecības ministrijas vadlīnijas par atbalstu saistībā ar lauksaimniecības ieguldījumu veicināšanas programmu (AFP); RL-Nr. 21/2005, 15.6.2005.; 2.1.3. saistībā ar 5.1. http://www.saxonia-verlag.de/recht-sachsen/08540bs.pdf |
|||
Juridiskais pamats |
Rahmenplan nach dem Gesetz über die Gemeinschaftsaufgabe „Verbesserung der Agrarstruktur und des Küstenschutzes“ vom 3. September 1969, neu gefasst durch Bekanntmachung vom 21. Juli 1988 (BGBl. I S. 1055), zuletzt geändert durch Art. 2 des Gesetzes vom 2. Mai 2005 (BGBl. I S. 1527) |
|||
Plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma |
Atbalsta shēma |
Kopējais apjoms gadā |
0,8 miljoni EUR |
|
Garantētie aizdevumi |
|
|||
Individuālais atbalsts |
Atbalsta kopsumma |
|
||
Garantētie aizdevumi |
|
|||
Atbalsta maksimālā intensitāte |
Saskaņā ar regulas 4. panta 2.-6. punktu un 5. pantu |
Jā |
||
Īstenošanas datums |
2006 |
|||
Shēmas vai individuālā atbalsta ilgums |
Līdz 2006. gada 31. decembrim |
|||
Atbalsta mērķis |
Atbalsts MVU |
Jā |
||
Attiecīgās tautsaimniecības nozares |
Visas nozares, kurās drīkst piešķirt atbalstu MVU |
Jā |
||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
Landesanstalt für Landwirtschaft |
|||
|
||||
Lielas individuālā atbalsta dotācijas |
Saskaņā ar regulas 6. pantu |
Jā |
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/30 |
Paziņojums par antidempinga pasākumiem, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes para-krezola ievedumiem
(2006/C 296/06)
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa ar 2006. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-413/03 atcēla Regulu (EK) Nr. 1656/2003 (1), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un to, ka galīgi iekasējams pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes para–krezola ievedumiem, ciktāl tas attiecas uz Shandong Reipu Biochemicals Co. Ltd (2) ražojumu ievedumiem Eiropas Kopienā.
Tādēļ galīgie antidempinga maksājumi, kas samaksāti atbilstoši iepriekš minētajai regulai par tā para-krezola ievedumiem Eiropas Kopienā, ko klasificē ar KN kodu ex 2907 12 00 un ko ražo iepriekš minētais uzņēmums (atbilstoši TARIC papildu kodam A435), kā arī pagaidu maksājumi, kas galīgi iekasēti saskaņā ar regulas 2. pantu, ir jāatmaksā. Maksājumi jāpieprasa valsts muitas iestādēs saskaņā ar piemērojamiem Kopienas muitas tiesību aktiem.
Saskaņā ar 2006. gada 13. jūlija spriedumu iepriekš minētajam uzņēmumam vairs nepiemēro antidempinga pasākumus, ko noteica ar 2003. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 1656/2003.
(1) OV L 234, 20.9.2003., 1. lpp.
(2) Uzņēmums ir minēts Regulas (EK) Nr. 1656/2003 1. pantā ar nosaukumu Shandong Reipu Chemicals Co. Ltd.
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/31 |
Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2006/C 296/07)
Atbalsta numurs: XA 97/06
Dalībvalsts: Itālija
Reģions: Friuli–Venēcija Džūlija
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Strukturālie intervences pasākumi, kas paredzēti kalnu ganībām un to attiecīgajiem piekļuves ceļiem: atbalsts Associazione Fruliana Tenutari Stazioni Taurine e Operatori Fecondazione Animale di Udine
Juridiskais pamats:
— |
Legge regionale n. 1/2005, articolo 6, comma 48 «Disposizioni per la formazione del bilancio pluriennale e annuale della Regione Autonoma Friuli Venezia Giulia (Legge finanziaria 2005)» |
— |
Delibera di Giunta Regionale del 17.3.2006 n. 556 |
Saskaņā ar shēmu paredzētās gada izmaksas vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta ikgadējā kopējā summa: Plānotā kopsumma: 23 010 75 EUR
Maksimālā intensitāte: 75 % no attaisnotajām izmaksām attiecībā uz ieguldījumiem vai darbiem, kas paredzēti dabas mantojuma elementu saglabāšanai, kuri veido kalnu ganību ražošanas faktorus ar nosacījumu, ka atbalsts neietver kalnu ganību ražošanas jaudas paaugstināšanu
Īstenošanas datums: Ne vēlāk kā 10 darba dienas pēc šīs veidlapas nosūtīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2004 19. panta 1. punktu
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta darbības ilgums:
Atbalsta mērķis: Atbalsts pasākumiem, kas attiecas uz kalnu ganību piekļuves ceļu būvi, to atjaunošanu un uzturēšanu, lopbarības ražošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas darbiem un iekārtām, kalnu ganību iekārtošanu un aprīkošanu, ūdens apgādes ierīkošanas darbiem un ganāmpulku nojumēm.
Atbalsts atbilst 5. panta prasībām 2003. gada 23. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2004, kas 2004. gada 3. janvārī publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas 1. numurā.
Attiecīgā(-s) nozare(-s): Atbalsts attiecas uz lauku ainavas un kalnu ganību veidošanai paredzētā mantojuma saglabāšanu un novērtēšanu, kuru veic uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:
Regione autonoma Friuli Venezia Giulia |
Direzione centrale risorse agricole, naturali, forestali e montagna |
Servizio investimenti aziendali e sviluppo agricolo |
Via Caccia, 17 |
I-33100 — Udine |
Tīmekļa vietne: www.regione.fvg.it
XA numurs: XA 93/06
Dalībvalsts: Polijas Republika
Reģions: Północno — Zachodni (Pl 4), Województwo Wielkopolskie (Pl 41; 3.30)
Podregion: Kaliski (3.30.40)
Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums:
Juridiskais pamats:
— |
art. 9 ust. 5 ustawy z dnia 27 lipca 2001 r. o wprowadzeniu ustawy Prawo ochrony środowiska, ustawy o odpadach oraz o zmianie niektórych ustaw (Dz.U. z 2001 r., nr 100 poz. 1085 ze zm.) |
— |
art. 281 ustawy z dnia 27 kwietnia 2001 r. Prawo ochrony środowiska (tekst jednolity: Dz.U. z 2006 r., nr 129 poz. 902) |
— |
art. 67a § 1 pkt 2 i pkt 3 ustawy z dnia 29 sierpnia 1997 r. Ordynacja podatkowa (tekst jednolity Dz.U. z 2005r., nr 8 poz. 60 ze zm.) |
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa: Uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopējā summa ir 145 171,66 PLN (viens simts četrdesmit pieci tūkstoši viens simts septiņdesmit viens zlots un sešdesmit seši groši). Tā ir atbalsta bruto vērtība, kas aprēķināta, pamatojoties uz Ministru Padomes 2004. gada 11. augusta noteikumiem par metodi, kā aprēķina dažādu veidu sabiedriskā atbalsta vērtību (2004. gada oficiālā laikraksta 194. numurs, 1983. pozīcija). Atbalstu sniedz, norakstot maksājumus par vides ekonomisko izmantošanu vai atliekot šo maksājumu termiņu.
Atbalsta maksimālā intensitāte: 145 224,92 PLN (viens simts četrdesmit pieci tūkstoši divi simti divdesmit četri zloti un deviņdesmit divi groši). Attiecīgās izmaksas ir 290 449,85 PLN. Tātad atbalsta bruto intensitāte ir 49,98 %
Īstenošanas datums: Pēc tam, kad paziņojuma un identifikācijas numura veidā ir saņemts apstiprinājums, ka Eiropas Komisija ir saņēmusi šo informācijas kopsavilkumu
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums:
— |
Maksājumu norakstīšana: 2006. gada septembris |
— |
Maksājumu atlikšana: viens gads |
Atbalsta mērķis: Atbalstīto investīciju mērķis ir uzlabot uzglabātās lauksaimniecības produkcijas, konkrēti sīpolu un labības, kvalitāti. (4. panta 3. punkta c) apakšpunkts Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (OV L 1, 3.1.2004, 1. lpp.). Lai sasniegtu šo mērķi, lauksaimniecības ēka tiks modernizēta un pārvērsta par sīpolu un labības noliktavu (minētās regulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkts).
Attiecīgās nozares: Atbalstu sniegs uzņēmumam, kas veic saimniecisko darbību augkopības nozarē
Iestādes nosaukums un adrese:
Marszałek Województwa Wielkopolskiego |
Al. Niepodległości 18 |
PL-61-713 Poznań |
Tīmekļa vietne: www.umww.pl
XA numurs: XA 94/2006
Dalībvalsts: Polijas Republika
Reģions: Visa valsts
Atbalsta shēmas nosaukums: Atbalsts maziem uz vidējiem uzņēmumiem, kas piesakās produktu nosaukumu reģistrācijai atbilstoši Padomes Regulai Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām un Padomes Regulai Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību.
Juridiskais pamats: Ustawa z dnia 28 czerwca 2006 r. o zmianie ustawy o utworzeniu Agencji Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa
Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie ikgadējie izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta ikgadējā kopējā summa: Kopējie izdevumi ir atkarīgi no reģistrācijas pieteikumu skaita, kas tiks pieņemti valsts iestādēs un iesniegti Eiropas Komisijai.
Atbalsta maksimālā intensitāte: Atbalstīs līdz 100 % no izdevumiem, taču nepārsniedzot PLN 10 000 visai grupai, kas iesniedz reģistrācijas pieteikumu.
Īstenošanas datums: Atbalstu var sniegt par reģistrācijas pieteikumiem, kurus nolemts iesniegt Eiropas Komisijai pēc tam, kad stājies spēkā akts, ar kuru groza aktu, ar ko izveido Lauksaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas aģentūru. Maksājumus nevar veikt, kamēr paziņojuma un identifikācijas numura veidā nav saņemts apstiprinājums, ka Eiropas Komisija ir saņēmusi šo informācijas kopsavilkumu.
Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Atbalstam nav noteikts termiņš; tas ir atkarīgs no iesniegto reģistrācijas pieteikumu skaita un šim pasākumam piešķirtajiem budžeta līdzekļiem gadā.
Atbalsta mērķis: Atbalsts maziem uz vidējiem uzņēmumiem, kas piesakās produktu nosaukumu reģistrācijai atbilstoši Padomes Regulai Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām un Padomes Regulai Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību, paredzēts kā to izdevumu finansēšana, kas rodas, sagatavojot reģistrācijas pieteikumam nepieciešamo informāciju. Atbalsta mērķis ir veicināt kvalitatīvu pārtikas produktu aizsardzību, reģistrēšanu un ražošanu — Komisijas Regulas (EK) Nr. 1/2004 13. pants.
Attiecīgā nozare: Shēma attieksies uz visām apakšnozarēm. Personu grupa, kas iesniedz reģistrācijas pieteikumu, var sastāvēt no personām, kas aktīvi darbojas ražošanas un pārstrādes jomā, un tirdzniecības veicināšanā iesaistītām personām.
Iestādes nosaukums un adrese:
Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa |
Al. Jana Pawła II 70 |
PL-00-175 Warszawa |
Tīmekļa vietne: www.armir.gov.pl
Saņēmēji: Ražotāju grupas, kas atbilst mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Atbilstošās izmaksas: Atbalstu var saņemt par izmaksām, kas radušās, iegūstot reģistrācijas pieteikuma sagatavošanai vajadzīgo informāciju par produkta tradīcijām, vēsturi un izcelsmi, produkta saikni ar reģionu un izcelsmes apliecinājuma sagatavošanu, informāciju, kas vajadzīga produkta aprakstam, kā arī par tā ražošanu un marķēšanu.
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/33 |
Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem
Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2006/C 296/08)
Lēmuma pieņemšanas datums |
7.6.2006. |
Atbalsta Nr. |
N 118/06 |
Dalībvalsts |
Latvija |
Nosaukums |
Platjoslas komunikācijas tīklu attīstība lauku apvidos |
Juridiskais pamats |
Latvijas Attīstības plāns (Vienotais programmdokuments) 1. mērķa programma 2004.–2006. gadam |
Pasākuma veids |
Atbalsta shēma |
Mērķis |
Reģionālā attīstība, Nozaru attīstība |
Atbalsta forma |
Tiešā dotācija |
Budžets |
Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 5 729 540 LVL |
Atbalsta intensitāte |
35 % |
Atbalsta ilgums |
2008. gada 31. decembris |
Tautsaimniecības nozares |
Pasts un telekomunikācijas |
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese |
Satiksmes Ministrija, Gogola iela 3, Riga, LV-1743 |
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums |
4.7.2006. |
Atbalsta Nr. |
N 201/06 |
Dalībvalsts |
Grieķija |
Nosaukums |
Ανάπτυξη ευρυζωνικής πρόσβασης σε υποεξυπηρετούμενες περιοχές |
Juridiskais pamats |
νόμος 2860/2000 («Διαχείριση, παρακολούθηση και έλεγχος του Κοινοτικού Πλαισίου Στήριξης» για την εφαρμογή καθεστώτων κρατικών ενισχύσεων που χρηματοδοτούνται από το ΚΠΣ 2000-2006) |
Pasākuma veids |
Atbalsta shēma |
Mērķis |
Reģionālā attīstība, Nozaru attīstība |
Atbalsta forma |
Tiešā dotācija |
Budžets |
Kopējais plānotais atbalsta apjoms 160 000 000 EUR |
Atbalsta intensitāte |
50 % |
Atbalsta ilgums |
2008. gada 31. decembris |
Tautsaimniecības nozares |
Pasts un telekomunikācijas |
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese |
Κοινωνία της Πληροφορίας Α.Ε |
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums |
13.9.2006. |
Atbalsta Nr. |
N 264/06 |
Dalībvalsts |
Itālija |
Reģions |
Toscana |
Nosaukums |
Banda larga nelle aree rurali della Toscana |
Juridiskais pamats |
D. Lgs. n. 259 del 1o agosto 2003, D. Lgs n. 82 del 7 marzo 2005, L.R. 1/2004, decisione della G.R. del 9 gennaio 2006 |
Pasākuma veids |
Atbalsta shēma |
Mērķis |
Nozaru attīstība |
Atbalsta forma |
Tiešā dotācija |
Budžets |
Kopējais plānotais atbalsta apjoms 20 milj EUR |
Atbalsta intensitāte |
80 % |
Atbalsta ilgums |
2010. gada 31. decembris |
Tautsaimniecības nozares |
Pasts un telekomunikācijas |
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese |
Regione Toscana |
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums |
9.11.2005. |
Atbalsta Nr. |
N 436/05 |
Dalībvalsts |
Spānija |
Nosaukums |
Ayuda a Mauritania (Construcción naval) |
Juridiskais pamats |
Disposición adicional vigésima segunda: Fondo de Ayuda al Desarrollo, de la Ley 62/2003, de 30 de diciembre, de medidas fiscales, administrativas y del orden social (BOE 31.12.2003, núm. 313, pags. 46970/46972) |
Pasākuma veids |
Individuāls atbalsts |
Mērķis |
Atbalsts attīstībai |
Atbalsta forma |
Aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem |
Budžets |
Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 50,1 % […] (1) milj. EUR |
Atbalsta ilgums |
20 gadi |
Tautsaimniecības nozares |
Kuģu būve |
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese |
Ministerio de Industria, Turismo y Comercio |
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums |
14.9.2006. |
||||
Atbalsta Nr. |
N 443/06 |
||||
Dalībvalsts |
España |
||||
Reģions |
Reģioni, kas saņem atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu |
||||
Nosaukums |
Régimen de ayudas dirigidas a proyectos empresariales generadores de empleo, que promuevan el desarrollo alternativo de zonas minera en 2006 |
||||
Juridiskais pamats |
Proyecto de orden del Ministerio de Industria, Comercio y Turismo, por la que se aprueban las bases reguladoras para la concesión de ayudas dirigidas a proyectos empresariales generadores de empleo, que promuevan el desarrollo alternativo de las zonas mineras, para el año 2006 |
||||
Pasākuma veids |
Atbalsta shēma |
||||
Mērķis |
Reģionālā attīstība |
||||
Atbalsta forma |
Nodokļu priekšrocības |
||||
Budžets |
130 000 000 EUR |
||||
Atbalsta intensitāte |
10 % — 50 % |
||||
Atbalsta ilgums |
31.12.2006. |
||||
Tautsaimniecības nozares |
Visas nozares |
||||
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese |
|
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/
Lēmuma pieņemšanas datums |
24.10.2006. |
|||
Atbalsta atsauces numurs |
N 586/06 |
|||
Dalībvalsts |
Polija |
|||
Nosaukums |
Przedsiębiorstwo Spedycji Międzynarodowej C. Hartwig Warszawa S.A. |
|||
Juridiskais pamats |
Ustawa z dnia 30 sierpnia 1996 r. o komercjalizacji i prywatyzacji (Dziennik Ustaw z 2002 r. nr 171, poz. 1397 ze zmianami) |
|||
Pasākuma veids |
individuālais atbalsts |
|||
Atbalsta mērķis |
Glābšanas atbalsts |
|||
Atbalsta forma |
aizdevums |
|||
Budžets |
5 000 000 PLN = 1 254 842,11 EUR |
|||
Atbalsta ilgums |
Vienreizējs darījums |
|||
Attiecīgās nozares |
transports |
|||
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese |
|
|||
Cita informācija |
restrukturizācijas/likvidācijas plānu vai aizdevuma atmaksas pieradījumu nosūta 6 mēnešu laikā pēc atbalsta apstiprināšanas |
Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/
(1) Konfidenciāla informācija
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/36 |
Saistoša izziņa par tarifu
(2006/C 296/09)
To muitas iestāžu saraksts, kuru dalībvalstis izraudzījušās, lai tās pieņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu vai izsniegtu tādu izziņu, kas apstiprināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1) 6. panta 5. punktu, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (2).
Dalībvalsts |
Muitas iestāde |
||||||
AUSTRIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
BEĻĢIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
|
|||||||
ČEHIJAS REPUBLIKA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu |
|||||||
|
|||||||
DĀNIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
Visas reģionālās muitas- un nodokļu iestādes |
|||||||
FRANCIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
GRIEĶIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
IGAUNIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
ĪRIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
ITĀLIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu |
|||||||
Visas muitas iestādes |
|||||||
KIPRA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
LATVIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
LIELBRITĀNIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
LIETUVA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
LUKSEMBURGA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
MALTA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
NĪDERLANDE |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
POLIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
PORTUGĀLE |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu |
|||||||
Visas muitas iestādes |
|||||||
SLOVĀKIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
SLOVĒNIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
SOMIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
|
|||||||
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu |
|||||||
Muitas pārvalde un visas muitas iestādes |
|||||||
SPĀNIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
UNGĀRIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
|||||||
VĀCIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 10., 11., 20., 22., 23., kā arī 86. — 92. un 94. — 97. nodaļās |
|||||||
preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 2., 3., 5., 9., 12. –16., 18., 24. un 27. nodaļas, 3505. un 3506. preču pozīcijas, kā arī 38. — 40., 45. un 46. nodaļās |
|||||||
preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 25., 32., 34. — 37. (izņemot 3505. un 3506.preču pozīcijas), 41. — 43. un 50. — 70.nodaļās |
|||||||
preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 17., 26., 28. –31., 33., 47. — 49., 71. — 83. un 93. nodaļās |
|||||||
preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 1., 4., 7., 8., 19., 21. nodaļās Sophienstraße 6, 80333 München preces, kuras ietilpst muitas nomenklatūras 6., 44., 84. un 85. nodaļās |
|||||||
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu |
|||||||
Visas muitas iestādes |
|||||||
ZVIEDRIJA |
Muitas iestādes, kuras izraudzītas, lai tās saņemtu pieteikumus un izsniegtu saistošu izziņu par tarifu |
||||||
|
(1) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
(2) OV L 70, 9.3.2006., 35.-39. lpp.
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/40 |
Komisijas paziņojums saistībā ar Padomes 1990. gada 29. jūnija Direktīvas 90/396/EEK īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo īstenošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)
(2006/C 296/10)
ESO (1) |
Saskaņotā standarta numurs un nosaukums (un atsauces dokuments) |
Aizstātā standarta numurs |
Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums 1. piezīme |
CEN |
EN 26:1997 Gāzes ūdenssildītāji ar gāzes degli mājsaimniecībā lietotā karstā ūdens ātrai sagatavošanai |
— |
|
EN 26:1997/A1:2000 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (18.7.2001.) |
|
EN 26:1997/AC:1998 |
|
|
|
CEN |
EN 30-1-1:1998 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 1.-1. daļa: Drošība — Vispārīgi |
— |
|
EN 30-1-1:1998/A1:1999 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.9.1999.) |
|
EN 30-1-1:1998/A2:2003 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (29.2.2004.) |
|
EN 30-1-1:1998/A3:2005 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2005.) |
|
EN 30-1-1:1998/A2:2003/AC:2004 |
|
|
|
CEN |
EN 30-1-2:1999 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 1.-2. daļa: Drošība — Ierīces ar piespiedu konvekciju cepeškrāsnīm vai griliem |
— |
|
CEN |
EN 30-1-3:2003 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 1.-3. daļa: Drošība — Ierīces ar stikla keramikas sildvirsmu |
— |
|
EN 30-1-3:2003/AC:2004 |
|
|
|
CEN |
EN 30-1-4:2002 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 1.-4. daļa: Drošība — Ierīces, kurām ir viens vai vairāki degļi ar automātisku degšanas regulāciju |
— |
|
CEN |
EN 30-2-1:1998 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 2.-1. daļa: Racionāla enerģijas izmantošana — Vispārējās prasības |
— |
|
EN 30-2-1:1998/A1:2003 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (10.12.2004.) |
|
EN 30-2-1:1998/A2:2005 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (11.11.2005.) |
|
EN 30-2-1:1998/A1:2003/AC:2004 |
|
|
|
CEN |
EN 30-2-2:1999 Ar gāzi karsējamas mājsaimniecības cepšanas ierīces — 2.-2. daļa: Racionāla enerģijas izmantošana — Ierīces ar piespiedu konvekciju cepeškrāsnīm un/vai griliem |
— |
|
CEN |
EN 88:1991 Gāzes iekārtu spiediena regulatori ar ieplūdes spiedienu līdz 200 mbar |
— |
|
EN 88:1991/A1:1996 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (17.7.1997.) |
|
CEN |
EN 89:1999 Gāzes ūdenssildītāji mājsaimniecībā lietotā karstā ūdens sagatavošanai |
— |
|
EN 89:1999/A1:1999 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (17.10.2000.) |
|
EN 89:1999/A2:2000 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (18.7.2001.) |
|
CEN |
EN 125:1991 Liesmas novērošanas ierīces iekārtām, kuras dedzina gāzi — Termoelektriskie tipi |
— |
|
EN 125:1991/A1:1996 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (17.7.1997.) |
|
CEN |
EN 126:2004 Vairākfunkciju regulatori aparātiem, kuros dedzina gāzi |
EN 126:1995 |
Darbības izbeigšanās datums (10.12.2004.) |
CEN |
EN 161:2001 Gāzes degļu un gāzes aparātu automātiskie slēgvārsti |
EN 161:1991 |
Darbības izbeigšanās datums (31.5.2002.) |
CEN |
EN 203-1:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 1. daļa: Drošības prasības |
EN 203-1:1992 |
31.12.2008. |
CEN |
EN 203-2-1:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-1. daļa: Vaļējie degļi un vokdegļi |
EN 203-2:1995 |
31.12.2008. |
CEN |
EN 203-2-2:2006 Gāzes aparāti sabiedriskās ēdināšanas iestādēm — 2-2. daļa: Īpašās prasības — Krāsnis |
EN 203-2:1995 |
31.12.2008. |
CEN |
EN 203-2-3:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-3. daļa: Vārāmpannas |
EN 203-2:1995 |
31.12.2008. |
CEN |
EN 203-2-4:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-4. daļa: Fritieri |
EN 203-2:1995 |
31.12.2008. |
CEN |
EN 203-2-6:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-6. daļa: Ūdens karsētāji dzērienu gatavošanai |
EN 203-2:1995 |
31.12.2008. |
CEN |
EN 203-2-8:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-8. daļa: Cepešpannas un paellas pannas |
EN 203-2:1995 |
31.12.2008. |
CEN |
EN 203-2-9:2005 Ar gāzi karsējamas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu iekārtas — 2-9. daļa: Bezriņķu plītsvirsas, plīts sildplates un grila pannas |
EN 203-2:1995 |
31.12.2008. |
CEN |
EN 203-2-11:2006 Ar gāzi karsējamas lielvirtuvju iekārtas — 2-11. daļa: Īpašas prasības — Makaronu katli |
EN 203-2:1995 |
31.12.2008. |
CEN |
EN 257:1992 Mehāniskie termostati gāzi dedzinošām ierīcēm |
— |
|
EN 257:1992/A1:1996 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (17.7.1997.) |
|
CEN |
EN 297:1994 Gāzes apkures katli — B11 un B11BS tipa katli ar gaisa degli un nominālo siltuma atdevi, kas nepārsniedz 70 kW |
— |
|
EN 297:1994/A3:1996 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (24.2.1998.) |
|
EN 297:1994/A5:1998 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.1998.) |
|
EN 297:1994/A2:1996 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (29.10.2002.) |
|
EN 297:1994/A6:2003 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (23.12.2003.) |
|
EN 297:1994/A4:2004 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (11.6.2005.) |
|
EN 297:1994/A2:1996/AC:2006 |
|
|
|
CEN |
EN 298:2003 Automātiskās gāzes degļu kontroles iekārtas gāzes degļiem un iekārtām, kurās sadedzina gāzi ar vai bez ventilatoriem |
EN 298:1993 |
Darbības izbeigšanās datums (30.9.2006.) |
CEN |
EN 303-3:1998 Apkures katli — 3. daļa: Gāzes apkures katli — Katls ar piespiedu vilkmes degli |
— |
|
EN 303-3:1998/A2:2004 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (11.6.2005.) |
|
EN 303-3:1998/AC:2006 |
|
|
|
CEN |
EN 377:1993 Smērvielas, kuras lieto ierīcēm un ar tām saistītām kontroles sistēmām, kurās izmanto deggāzes, izņemot ierīces, kas paredzētas rūpnieciskiem procesiem |
— |
|
EN 377:1993/A1:1996 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (11.6.2005.) |
|
CEN |
EN 416-1:1999 Viendegļa virskaramie cauruļtipa gāzessildītāji — 1. daļa: Drošība |
— |
|
EN 416-1:1999/A1:2000 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (18.7.2001.) |
|
EN 416-1:1999/A2:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.) |
|
EN 416-1:1999/A3:2002 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.10.2002.) |
|
CEN |
EN 416-2:2006 Viendegļa virskaramie cauruļtipa gāzessildītāji — 2. daļa: Enerģijas racionāla izmantošana |
— |
|
CEN |
EN 419-1:1999 Luminiscējošie virskaramie gāzessildītāji, kas nav paredzēti dzīvojamām ēkām — 1. daļa: Drošība |
— |
|
EN 419-1:1999/A1:2000 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (18.7.2001.) |
|
EN 419-1:1999/A2:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.) |
|
EN 419-1:1999/A3:2002 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (9.9.2003.) |
|
CEN |
EN 419-2:2006 Luminiscējošie virskaramie gāzessildītāji, kas nav paredzēti dzīvojamām ēkām — 1. daļa: Enerģijas racionāla izmantošana |
— |
|
CEN |
EN 437:2003 Pārbaudes gāzes — Pārbaudes spiedieni — Aparātu kategorijas |
EN 437:1993 |
Darbības izbeigšanās datums (23.12.2003.) |
CEN |
EN 449:2002 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Mājsaimniecības gāzes aparāti telpu sildīšanai bez dūmgāzu novadīšanas (ieskaitot izplūstošās katalītiskās sadegšanas sildītājus) |
EN 449:1996 |
Darbības izbeigšanās datums (2.7.2003.) |
CEN |
EN 461:1999 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Gāzes aparāti telpu sildīšanai bez dūmgāzu novadīšanas ar jaudu, kas nepārsniedz 10 kW un nav paredzēti mājsaimniecības lietošanai |
— |
|
EN 461:1999/A1:2004 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.9.2004.) |
|
CEN |
EN 483:1999 Gāzes apkures katli — C tipa apkures katli ar nominālo siltuma atdevi, kas nepārsniedz 70 kW |
— |
|
EN 483:1999/A2:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.) |
|
EN 483:1999/A2:2001/AC:2006 |
|
|
|
CEN |
EN 484:1997 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Patstāvīgās sildvirsmas, ieskaitot tās, kas tiek lietotas ārpus telpām grillos |
— |
|
CEN |
EN 497:1997 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Daudzfunkcionāli degļi vārīšanai ārpus telpām |
— |
|
CEN |
EN 498:1997 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Gaļas cepšanas restes lietošanai ārpus telpām |
— |
|
CEN |
EN 509:1999 Dekoratīvi gāzes aparāti ar kurināmā imitācijas efektu |
— |
|
EN 509:1999/A1:2003 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.2003.) |
|
EN 509:1999/A2:2004 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.6.2005.) |
|
CEN |
EN 521: 2006 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Portatīvās tvaika spiediena sašķidrinātās naftas gāzes ierīces |
EN 521:1998 |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.2006.) |
CEN |
EN 525:1997 Piespiedu konvekcijas gaisa sildītāji telpu apkurei, kuros tieši sadedzina gāzi ar siltuma atdevi, kas nepārsniedz 300 kW un nav paredzēta dzīvojamām mājām |
— |
|
CEN |
EN 549:1994 Gumijas materiāli gāzes iekārtu un ierīču blīvēm un diafragmām |
EN 291:1992 EN 279:1991 |
Darbības izbeigšanās datums (31.12.1995.) |
CEN |
EN 613:2000 Autonomi gāzes apkures konvektori |
— |
|
EN 613:2000/A1:2003 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (23.12.2003.) |
|
CEN |
EN 621:1998 Piespiedu konvekcijas gaisa sildītāji telpu apkurei, kuros tieši sadedzina gāzi ar siltuma atdevi, kas nepārsniedz 300 kW un nav paredzēta dzīvojamām mājām, bez ventilatoriem, sasilušā gaisa un/vai sadegšanas produkta transportēšanai |
— |
|
EN 621:1998/A1:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2002.) |
|
CEN |
EN 624:2000 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — SNG aprīkojums, kas nodrošina telpu apsildīšanu un paredzēts uzstādīšanai transporta līdzekļos un kuģos |
— |
|
CEN |
EN 625:1995 Gāzes apkures katli — Īpašās prasības mājsaimniecībā lietotā karstā ūdens sagatavošanai kombinētā apkures katlā, kura nominālā siltuma atdeve nepārsniedz 70 kW |
— |
|
CEN |
EN 656:1999 Gāzes apkures katli — B tipa apkures katli ar nominālo siltuma atdevi virs 70 kW, bet nepārsniedz 300 kW |
— |
|
CEN |
EN 676:2003 Gāzveida kurināmo automātiskie piespiedu vilkmes degļi |
EN 676:1996 |
Darbības izbeigšanās datums (8.4.2004.) |
CEN |
EN 677:1998 Gāzes apkures katli — Kondensējošo apkures katlu, ar nominālo siltuma atdevi, kas nepārsniedz 70 kW, īpašās prasības |
— |
|
CEN |
EN 732:1998 Tehniskie noteikumi sašķidrinātas gāzes iekārtām — Absorbcijas saldēšanas ierīces |
— |
|
CEN |
EN 751-1:1996 Blīvju materiāli metāliskiem veidgabaliem, kas saskarās ar 1., 2.un 3. tipa gāzēm un karstu ūdeni — 1. daļa: Gaisnecaurlaidīgie savienojumi |
— |
|
CEN |
EN 751-2:1996 Blīvju materiāli metāliskiem veidgabaliem, kas saskarās ar 1., 2.un 3. tipa gāzēm un karstu ūdeni — 2. daļa: Necietējošie savienojumi |
— |
|
CEN |
EN 751-3:1996 Blīvju materiāli metāliskiem veidgabaliem, kas saskarās ar 1., 2.un 3. tipa gāzēm un karstu ūdeni — 3. daļa: Līdzenas teflona (PTFE) lentes |
— |
|
EN 751-3:1996/AC:1997 |
|
|
|
CEN |
EN 777-1:1999 Vairākdegļu virskaramo cauruļtipa gāzessildītāju sistēmas, kas nav paredzētas dzīvojamām ēkām — 1. daļa: D sistēma, drošība |
— |
|
EN 777-1:1999/A1:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.2001.) |
|
EN 777-1:1999/A2:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.) |
|
EN 777-1:1999/A3:2002 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.10.2002.) |
|
CEN |
EN 777-2:1999 Vairākdegļu virskaramo cauruļtipa gāzessildītāju sistēmas, kas nav paredzētas dzīvojamām ēkām — 2. daļa: E sistēma, drošība |
— |
|
EN 777-2:1999/A1:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.2001.) |
|
EN 777-2:1999/A2:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.) |
|
EN 777-2:1999/A3:2002 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.10.2002.) |
|
CEN |
EN 777-3:1999 Vairākdegļu virskaramo cauruļtipa gāzessildītāju sistēmas, kas nav paredzētas dzīvojamām ēkām — 3. daļa: F sistēma, drošība |
— |
|
EN 777-3:1999/A1:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.2001.) |
|
EN 777-3:1999/A2:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.) |
|
EN 777-3:1999/A3:2002 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.10.2002.) |
|
CEN |
EN 777-4:1999 Vairākdegļu virskaramo cauruļtipa gāzessildītāju sistēmas, kas nav paredzētas dzīvojamām ēkām — 4. daļa: H sistēma, drošība |
— |
|
EN 777-4:1999/A1:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.8.2001.) |
|
EN 777-4:1999/A2:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.1.2002.) |
|
EN 777-4:1999/A3:2002 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.10.2002.) |
|
CEN |
EN 778:1998 Dzīvojamo māju piespiedu konvekcijas gaisa sildītāji telpu apkurei, kuros tieši sadedzina gāzi ar siltuma atdevi, kas nepārsniedz 70 kW, bez ventilatoriem, sildāmā gaisa un/vai sadegšanas produkta transportēšanai |
— |
|
EN 778:1998/A1:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2002.) |
|
CEN |
EN 1020:1997 Piespiedu konvekcijas gaisa sildītāji telpu apkurei, kuros tieši sadedzina gāzi ar siltuma atdevi, kas nepārsniedz 300 kW un nav paredzēta dzīvojamām mājām, ar ventilatoriem, sasilušā gaisa un/vai sadegšanas produkta transportēšanai |
— |
|
EN 1020:1997/A1:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2002.) |
|
CEN |
EN 1106:2001 Gāzes aparātu manuāli regulējami krāni |
— |
|
CEN |
EN 1196:1998 Gāzes kaloriferi mājsaimniecībai un rūpniecībai — Papildus prasības kondensatoru tipa kaloriferiem |
— |
|
CEN |
EN 1266:2002 Autonomi gāzapkures konvektori ar ventilatoru, kas palīdz pievadīt degšanai vajadzīgo gaisu un/vai aizvadīt dūmgāzes |
— |
|
EN 1266:2002/A1:2005 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (28.2.2006.) |
|
CEN |
EN 1319:1998 Piespiedkonvekcijas gaisa sildītāji dzīvojamo māju apkurei ar tiešo gāzes sadedzināšanu, piespiedu vilkmes degļiem un siltuma jaudu kas nepārsniedz 70 kW |
— |
|
EN 1319:1998/A2:1999 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (17.10.2000.) |
|
EN 1319:1998/A1:2001 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (31.3.2002.) |
|
CEN |
EN 1458-1:1999 Mājsaimniecībā lietojamās žāvētavas ar B22D un B23D tipa gāzes degli un nominālo siltuma padevi, kas nepārsniedz 6 kW- 1. daļa: Drošība |
— |
|
CEN |
EN 1458-2:1999 Mājsaimniecībā lietojamās žāvētavas ar B22D un B23D tipa gāzes degli un nominālo siltuma padevi, kas nepārsniedz 6 kW- 2. daļa: Racionāla enerģijas lietošana |
— |
|
CEN |
EN 1596:1998 Specifikācijas izlejamās sašķidrinātās naftas gāzes ierīcēm — Mobilie un portatīvie piespiedu apmaiņas tieši karsētie gaisa sildītāji, kas nav paredzēti mājsaimniecības lietošanai |
— |
|
EN 1596:1998/A1:2004 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (10.12.2004.) |
|
CEN |
EN 1643:2000 Gāzes degļu un gāzes iekārtu automātisko slēgvārstu pārbaudīšanas sistēmas |
— |
|
CEN |
EN 1854:2006 Gāzes spiediena sensori gāzes degļiem un iekārtām, kurās sadedzina gāzi |
EN 1854:1997 |
Darbības izbeigšanās datums (4.11.2006.) |
CEN |
EN 12067-1:1998 Gāzes degļu un gāzes iekārtu gāze/gaiss attiecības kontrolierīces — 1. daļa: Pneimotipa ierīces |
— |
|
EN 12067-1:1998/A1:2003 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (23.12.2003.) |
|
CEN |
EN 12067-2:2004 Gāzes degļu un gāzes iekārtu gāze/gaiss attiecības kontrolierīces — 2. daļa: Elektroniskas ierīces |
— |
|
CEN |
EN 12078:1998 Gāzes degļu un gāzes iekārtu nulles spiediena regulatori |
— |
|
CEN |
EN 12244-1:1998 Ar gāzi karsējamas veļas mašīnas, kuru nominālā siltuma atdeve nepārsniedz 20 kW — 1. daļa: Drošība |
— |
|
CEN |
EN 12244-2:1998 Ar gāzi karsējamas veļas mašīnas, kuru nominālā siltuma atdeve nepārsniedz 20 kW — 2. daļa: Racionāla enerģijas lietošana |
— |
|
CEN |
EN 12309-1:1999 Gāzes absorbcijas un adsorbcijas gaisa kondicionēšanas ierīces un/vai termiskie sūkņi ar vidējo siltuma patēriņu, kas nepārsniedz 70 kW — 1. daļa: Drošība |
— |
|
CEN |
EN 12309-2:2000 Gāzes absorbcijas un adsorbcijas gaisa kondicionēšanas ierīces un/vai termiskie sūkņi ar vidējo siltuma patēriņu, kas nepārsniedz 70 kW — 2. daļa: Racionāla enerģijas lietošana |
— |
|
CEN |
EN 12669:2000 Karsta gaisa pūtējs ar tiešu gāzes sadedzināšanu siltumnīcām, kā arī papildus apkurei lauksaimniecības, rūpniecības un publiskās ēkās |
— |
|
CEN |
EN 12752-1:1999 Žāvētavas ar B tipa gāzes degli un nominālo siltuma padevi, kas nepārsniedz 20 kW — 1. daļa: Drošība |
— |
|
CEN |
EN 12752-2:1999 Žāvētavas ar B tipa gāzes degli un nominālo siltuma padevi, kas nepārsniedz 20 kW — 2. daļa: Racionāla enerģijas lietošana |
— |
|
CEN |
EN 12864:2001 Zemspiediena, neiestādāmie regulatori ar maksimālo izejas spiedienu ne vairāk kā 200 mbar, ar caurplūdi ne vairāk kā 4 kg/h un tiem pievienotās drošības ierīces butānam, propānam un to maisījumiem |
— |
|
EN 12864:2001/A1:2003 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (10.12.2004.) |
|
EN 12864:2001/A2:2005 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (28.2.2006.) |
|
CEN |
EN 13278:2003 Autonomi telpu gāzessildītāji ar vaļēju degkameru |
— |
|
CEN |
EN 13611:2000 Gāzes degļu un gāzes iekārtu drošības, kontroles un vadības ierīces — Vispārīgās prasības |
— |
|
EN 13611:2000/A1:2004 |
3. Piezīme |
Darbības izbeigšanās datums (30.6.2005.) |
|
CEN |
EN 13785:2005 Standartā EN 12864 neietvertie regulatori ar caurplūdi ne vairāk kā 100 kg/h, ar maksimālo izejošo spiedienu ne vairāk kā 4 bar un tiem pievienotās drošības ierīces butānam, propānam un to maisījumiem |
— |
|
CEN |
EN 13786:2004 Automātiskie pārslēdzošie vārsti ar maksimālo izejas spiedienu ne vairāk kā 4 mbar, ar caurplūdi ne vairāk kā 100 kg/h un tiem pievienotās drošības ierīces butānam, propānam vai to maisījumiem |
— |
|
CEN |
EN 13836:2006 Gāzes apkures katli — B tipa apkures katli ar nominālo siltuma atdevi virs 300 kW, bet nepārsniedz 1 000 kW |
— |
|
CEN |
EN 14543:2005 Sašķidrinātās naftasgāzes aparātu specifikācija — terašu sildierīces ar kupolu — Bezdūmvada starojumsildītāji āram vai labi vēdināmām telpām |
— |
|
1. piezīme |
Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” — date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi. |
3. piezīme |
Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām. |
PIEZĪME:
— |
Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2), kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3). |
— |
Atsauces numuru publikācija “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās. |
— |
Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu. |
Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē
http://europa.eu.int/comm/enterprise/newapproach/standardization/harmstds/
(1) ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:
— |
CEN: rue de Stassart 36, B-1050 Brussels, Tel. (32-2) 550 08 11; fax (32-2) 550 08 19 (http://www.cenorm.be) |
— |
CENELEC: rue de Stassart 35, B-1050 Brussels, Tel. (32-2) 519 68 71; fax (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org) |
— |
ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tel. (33) 492 94 42 00; fax (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org) |
(2) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.
(3) OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.
6.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 296/50 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju
(Lieta Nr. COMP/M.4438 — Macquairie/Thames Water)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2006/C 296/11)
2006. gada 28. novembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:
— |
Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu. |
— |
elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4438. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu) |