30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/1

Euro maiņas kurss (1)

2006. gada 29. novembris

(2006/C 291/01)

1 euro=

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,3157
JPY	Japānas jēna	153,01
DKK	Dānijas krona	7,4547
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67430
SEK	Zviedrijas krona	9,0801
CHF	Šveices franks	1,5889
ISK	Islandes krona	90,61
NOK	Norvēģijas krona	8,2520
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5780
CZK	Čehijas krona	27,988
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	257,16
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6978
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,8243
RON	Rumānijas leja	3,4610
SIT	Slovēnijas tolērs	239,65
SKK	Slovākijas krona	35,531
TRY	Turcijas lira	1,9330
AUD	Austrālijas dolārs	1,6800
CAD	Kanādas dolārs	1,4953
HKD	Hongkongas dolārs	10,2303
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9398
SGD	Singapūras dolārs	2,0333
KRW	Dienvidkorejas vons	1 224,39
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,3790
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,3036
HRK	Horvātijas kuna	7,3532
IDR	Indonēzijas rūpija	12 060,36
MYR	Malaizijas ringits	4,7727
PHP	Filipīnu peso	65,430
RUB	Krievijas rublis	34,6550
THB	Taizemes bats	47,477

(1)

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/2

Atzinums, ko sniedz padomdevēja komiteja konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 391. sanāksmē 2005. gada 30. maijā par lēmuma projektu lietā COMP/A.37.507/B2 — AstraZeneca

(2006/C 291/02)

1.	Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka ir jāpiemēro EK Līguma 82. pants un EEZ līguma 54. pants.

2.	Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt tam, kā Komisija definē attiecīgo produktu tirgu (tas ir tirgus pret recepti izsniedzamā PPI perorālajām formām, tādējādi šeit neietilpst H2 receptoru blokatori).

3.	Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt tam, kā Komisija definē attiecīgo ģeogrāfisko tirgu (jo īpaši tirgus nacionālo raksturu).

4.	Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai, ka AstraZeneca ir dominējošais stāvoklis katrā no attiecīgajiem tirgiem.

Padomdevējas komitejas locekļu vairākums piekrīt Komisijai, ka AstraZeneca ļaunprātīgi izmantoja savu dominējošo stāvokli ar sistemātisku maldināšanu, kas ilgstoši tika veikta patentu birojos Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē, kā arī nacionālajās tiesās Vācijā un Norvēģijā, ņemot vērā to, ka sistemātiskā maldināšana bija daļa no AstraZeneca omeprazola stratēģijas. Atturas mazākums.

Padomdevējas komitejas locekļu vairākums piekrīt Komisijai, ka AstraZeneca ļaunprātīgi izmantoja savu dominējošo stāvokli, sistemātiski ļaunprātīgi izmantojot procedūras attiecībā uz farmācijas produktu tirdzniecības atļaujām, selektīvi atsaucot reģistrāciju Losec kapsulām Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, kopā ar pāreju no Losec kapsulām uz Losec MUPS tabletēm kā daļu no AZ LPPS stratēģijas. Atturas mazākums, un nepiekrīt mazākums.

7.	Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijai attiecībā uz pārkāpuma smagumu.

8.	Padomdevējas komitejas locekļi piekrīt Komisijas apsvērumiem attiecībā uz atbildību mīkstinošiem apstākļiem (par tādam uzskatāmas jaunās pazīmes).

9.	Padomdevējas komitejas locekļi lūdz Komisiju ņemt vērā visus pārējos jautājumus, kas izvirzīti diskusijas laikā.

10.	Padomdevējas komitejas locekļi lūdz Komisiju publicēt šo atzinumu.

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/3

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/A/37.507 — AstraZeneca

(saskaņā ar 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā (2001/462/EK, EOTK) par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)

(2006/C 291/03)

No lēmuma projekta minētajā lietā izriet šādi apsvērumi.

Izmeklēšanu uzsāka pēc kopīgas sūdzības, ko 1999. gada 12. maijā iesniedza uzņēmums Generics (UK) Ltd un uzņēmums Scandinavian Pharmaceuticals Generics AB (abi turpmāk “Generics” jeb “sūdzības iesniedzējs”) saskaņā ar EK Līguma 82. pantu un EEZ līguma 54. pantu pret farmācijas uzņēmumiem Astra AB (šobrīd AstraZeneca AB) un AstraZeneca Plc (abi turpmāk “AstraZeneca”) (1) atbilstoši 3. pantam Padomes Regulā Nr. 17/62 (2).

Lieta attiecas uz to, ka AstraZeneca ļaunprātīgi izmanto pārvaldes procedūras, vēršot tās uz vispārējo zāļu ražotāju uzņēmumu un paralēlo tirgotāju izslēgšanu no konkurences pret uzņēmuma AstraZeneca produktu “Losec”. Pārkāpumi izpaudās kā patentu sistēmas ļaunprātīga izmantošana, apzināti izdarot maldināšanu patentu birojos, lai varētu paplašināt pamatpatenta aizsardzību Losec, un kā farmācijas produktu tirdzniecības atļauju sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, atsevišķās valstīs atsaucot reģistrāciju Losec oriģinālās versijas kapsulām, lai nepieļautu atļauju piešķiršanu Losec vispārējām versijām un izslēgtu paralēlu tirdzniecību.

Uzņēmumam AstraZeneca2003. gada 29. jūlijā tika nosūtīti iebildumi saskaņā ar 2. pantu Regulā Nr. 2842/98 (3). Vienlaicīgi uzņēmumam AstraZeneca iesniedza pilnīgu dokumentu sarakstu attiecībā uz Komisijas lietu, kā arī šā saraksta pieejamo dokumentu kopijas divos lasāmatmiņas kompaktdiskos.

AstraZeneca2003. gada 3. decembrī (saņemšanas datums) iesniedza kopīgu atbildi un pieprasīja veikt mutisku uzklausīšanu saskaņā ar 5. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 2842/98.

Attiecībā uz AstraZeneca piekļuves tiesībām dokumentācijai man jāpiemin, ka AstraZeneca pastāvēja uz to, ka Komisijas dienestu pienākums bija protokolēt to sanāksmes ar sūdzības iesniedzēju un ka šim protokolam bija jābūt ievietotam dokumentācijā. Konkurences ģenerāldirektorāts apliecināja, ka galīgajā lēmumā tas balstīsies tikai uz rakstiski iesniegtiem materiāliem, kas saņemti no sūdzības iesniedzēja saistībā ar attiecīgo sanāksmi. Tika nolemts, ka nav pienākuma protokolēt šīs sanāksmes, ja šāds protokols netiks izmantots kā liecība galīgajā lēmumā. Es uzskatu, ka šo viedokli apstiprina Pirmās instances tiesas prakse (apvienotās lietas T-191/98 un T-212/98 līdz T-214/98 — Atlantic Container Line, 377., 386., 394.-395. punkts). Balstoties uz šo tiesu praksi, protokoli, kurus var pierakstīt (vai nepierakstīt) sanāksmēs ar sūdzības iesniedzēju, ir iekšēji dokumenti, kas principā nav publiski atklājami, ja vien Komisija uz tiem nebalstās galīgajā lēmumā.

Sūdzības iesniedzējs saņēma iebildumu teksta nekonfidenciālo versiju 2003. gada 7. novembrī un no AstraZeneca saņemtās atbildes teksta nekonfidenciālo versiju 2004. gada 8. janvārī. Sūdzības iesniedzējs nosūtīja piezīmes par iebildumiem 2003. gada 16. decembrī, un tās tika nosūtītas AstraZeneca.

Uzklausīšanas organizēšana tika nedaudz aizkavēta, lai divi bijušie AstraZeneca darbinieki varētu ierasties uz mutisko uzklausīšanu. Tā notika 2004. gada 16. un 17. februārī, un tajā bija pārstāvēts gan AstraZeneca, gan Generics. Gan pirms mutiskās uzklausīšanas, gan pēc tās 2004. gada 9. martāAstraZeneca sniedza jaunu informāciju, cita starpā lai varētu tālāk atbildēt uz jautājumiem, kas izvirzījās mutiskajā uzklausīšanā.

Komisijas 2004. gada 23. novembra vēstulē deva AstraZeneca iespēju komentēt vairākus faktus un apsvērumus, kas nav skaidri pausti iebildumā un uz ko Komisija varētu atsaukties galīgajā lēmumā attiecībā pret AstraZeneca (“faktu vēstule”). Atbildot uz lūgumu, es pagarināju termiņu, kurā var komentēt šo faktu vēstuli, līdz 2005. gada 13. janvārim. Turklāt es pārliecinājos, lai AstraZeneca tiek sniegti visi vajadzīgie papildu dokumenti to nekonfidenciālajā versijā, kuri tika ievietoti Komisijas lietas dokumentācijā pēc iebildumu izdošanas. AstraZeneca sniedza savus komentārus par faktu vēstuli 2005. gada 21. janvārī.

Es uzskatu, ka lēmuma projekts satur tikai iebildumus, attiecībā uz kuriem pusēm tika dota iespēja paust viedokli.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka ir ievērotas visu attiecīgā procesa dalībnieku tiesības tikt uzklausītiem šajā lietā.

Briselē, 2005. gada 31. maijā

Serge DURANDE

(1) No 1999. gada 6. aprīļaAstra AB saplūda ar Zeneca Group Plc, izveidojot Apvienotās Karalistes uzņēmumu AstraZeneca Plc.

(2) Padomes 1962. gada 6. februāra Regula Nr. 17/62, Pirmā regula par EK Līguma 85. un 86. panta īstenošanu (OV L 13, 21.2.1962., 204. lpp.).

(3) Komisijas 1998. gada 22. decembra Regula Nr. 2842/98/EEK par pušu uzklausīšanu dažu procedūru gaitā saskaņā ar EK Līguma 85. un 86. pantu (OV L 354, 30.12.1998., 18.-21. lpp.).

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/5

VALSTS ATBALSTS — APVIENOTĀ KARALISTE

Valsts atbalsts Nr. C 39/06 (ex NN 94/05)

Shēma akcionāriem, kuri iegādājas kuģa īpašumdaļas pirmo reizi

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu

(2006/C 291/04)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Ar 13.9.2006. vēstuli, kas autentiskā valodā ir atveidota šim kopsavilkumam pievienotajā pielikumā, Komisija ir paziņojusi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalstu.

Ieinteresētās puses var iesniegt savas apsvērumus viena mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas dienas, nosūtot tos uz šādu adresi:

European Commission

Directorate General for Fisheries

DG FISH/D/3 “Legal Issues”

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 295 19 42

Šīs atsauksmes tiks nosūtītas Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šāda pieprasījuma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

2004. gada jūnijā Komisija tika informēta par atbalstu, ko Šetlendas salu padome, kas ir Apvienotās Karalistes Šetlendas salu valsts iestāde, piešķīrusi zivsaimniecības nozarei, un šis atbalsts, iespējams, ir saistīts ar nelikumīgu valsts atbalstu.

Saskaņā ar shēmu, kas paredzēta akcionāriem, kuri iegādājas kuģa īpašumdaļas pirmo reizi, subsīdijas tika piešķirtas kā ieguldījums pašu finanšu ieguldījumam jau pastāvoša vai jauna zvejas kuģa īpašumdaļas iegādei. Personām, kuras vecākas par 18 gadiem un kurām vēl nepieder zvejas kuģa īpašumdaļa, piešķīra 50 % atbalstu īpašumdaļas iegādes izmaksām, nepārsniedzot GBP 7 500 jau pastāvošam kuģim un GBP 15 000 jaunam kuģim, kā arī nepārsniedzot 25 % no kuģa vērtības. Atbalstu piešķīra ar nosacījumu, ka kuģi izmanto pilna laika zvejai nākamos 5 gadus un ka saņēmējs patur savu zvejas kuģa īpašumdaļu piecus gadus, sākot no atbalsta saņemšanas.

Saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu dalībvalstīm jāinformē Komisija par plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu. Kā informēja Apvienotā Karaliste, shēmu piemēroja no vismaz 1982. gada līdz 2005. gada 14. janvārim. Apvienotā Karaliste tomēr apstiprināja, ka nekad nebija paziņojusi Komisijai par shēmu, kā rezultātā atbalsta pasākums jāuzskata par jaunu atbalstu.

Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1) nenosaka nelikumīga atbalsta pārbaudes noilguma termiņu. Minētās regulas 15. pantā paredzēts, ka uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma periods, ka noilguma periods sākas dienā, kurā atbalstu piešķir saņēmējam, un ka noilguma periodu pārtrauc jebkura darbība, ko veikusi Komisija. Tādējādi Komisija uzskata, ka šajā gadījumā nav vajadzīgs pārbaudīt pirms vairāk nekā desmit gadiem piešķirto atbalstu, ja uz to neattiecas neviens Komisijas veiktais pasākums. Komisija uzskata, ka noilguma periodu pārtrauca informācijas pieprasījums, ko tā nosūtīja Apvienotajai Karalistei 2004. gada 24. augustā. Tādējādi noilguma periods attiecas uz atbalstu, kas piešķirts saņēmējiem līdz 1994. gada 24. augustam, un Komisija turpmāk novērtē tikai to atbalstu, kas piešķirts ar lēmumiem, kuri pieņemti laikā no 1994. gada 24. augusta līdz 2005. gada 14. janvārim. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošu informāciju minētajā laikā, pamatojoties uz shēmu, piešķīra aptuveni GBP 8 000 000.

Pasākumi ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta nozīmē. Valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst vienam no izņēmumiem, kas ir paredzēti EK Līgumā. Valsts atbalstu zivsaimniecības nozarei var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst pamatnostādnēm valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā, kas piemērojamas atbalsta piešķiršanas laikā. (2)

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts lietota kuģa īpašumdaļas iegādei saskaņā ar 1994., 1997. un 2001. gada Vadlīnijām, atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja atbalsts ir paredzēts tam, lai jūras zvejnieki varētu iegādāties daļējas īpašumtiesības vai aizstāt kuģi tā pilnīga zaudējuma gadījumā, un ja kuģis nav vecāks par 20 gadiem un to var lietot vēl vismaz 10 gadus. 2004. gada Vadlīnijas ir stingrākas un attiecas uz Regulas (EK) Nr. 2792/1999 12. panta 3. punkta d) apakšpunktā un 12. panta 4. punkta f) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, kuri ietver papildu prasības attiecībā uz saņēmēja vecumu un kuģa kopgarumu. Saskaņā ar 1994. un 1997. gada Vadlīnijām piešķiramā atbalsta kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 30 % no kuģa iegādes faktiskajām izmaksām. Saskaņā ar 2001. gada Vadlīnijām šis apjoms ir samazināts līdz 20 %.

Šajā posmā atbalsts, kas piešķirts lietota kuģa īpašumdaļas iegādei, šķiet, neatbilst Vadlīnijās noteiktajiem nosacījumiem. Turklāt shēma ļauj piešķirt atbalstu līdz maksimāli 25 % no kuģa iegādes faktiskajām izmaksām, kas būtu pretrunā ar 2001. gada Vadlīniju prasībām.

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts jauna kuģa īpašumdaļas iegādei, saskaņā ar 1994. un 1997. gada Vadlīniju 2.2.3.1. punktu atbalstu jaunu zvejas kuģu būvniecībai var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst Regulas (EK) Nr. 3699/93 attiecīgajiem nosacījumiem. Kuģus jābūvē saskaņā ar Daudzgadu virzības programmas (MAGP) mērķi, un tiem jāatbilst regulām un direktīvām, kas reglamentē higiēnu un drošību, kā arī Kopienas noteikumiem attiecībā uz kuģu izmēru. Kuģus jāreģistrē flotes reģistrā.

Saskaņā ar 2001. gada Vadlīnijām ir izdarīta atsauce uz Regulas (EK) Nr. 2792/1999 nosacījumiem, kuros norādīts, ka jaunas ražošanas jaudas ieviešana būtu jākompensē, anulējot ražošanas jaudu bez valsts atbalsta, kas būtu vismaz vienāda ar jauno ražošanas jaudu, kura ieviesta attiecīgajās vienībās. Ja līdz 2001. gada 31. decembrim mērķi vēl netika ievēroti, ražošanas jaudas anulēšanai bija jābūt vismaz par 30 % lielākai nekā jaunajai ieviestajai jaudai. Turpmāks nosacījums ir tas, ka atbalstu var piešķirt tikai tad, ja dalībvalsts ir iesniegusi informāciju attiecībā uz Daudzgadu virzības programmas (MAGP) piemērošanu, kā prasīts minētās regulas 5. pantā, un ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības, ir īstenojusi pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 6. pantu, kā arī ir izpildījusi vispārējos MAGP mērķus.

Tā kā shēmā nav ietverta atsauce ne uz zvejas flotes robežlīmeni, ne uz higiēnas un drošības prasībām, un nepastāv pienākums reģistrēt kuģi flotes reģistrā, šajā posmā Komisijai ir nopietnas šaubas par jauna kuģa īpašumdaļas iegādes atbalsta saderību, kas piešķirts periodā pēc 2001. gada 1. jūlija.

Ņemot vērā iepriekšminēto analīzi, Komisija nolēma necelt iebildumus šai atbalsta shēmai tiktāl, cik tas attiecas uz jauna kuģa īpašumdaļas iegādes atbalstu, kas piešķirts līdz 2001. gada 1. jūlijam. Tomēr attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar shēmu jauna kuģa īpašumdaļas iegādei pēc 2001. gada 1. jūlija, un visu atbalstu, kas piešķirts lietotu kuģu īpašumdaļu iegādei, šajā posmā Komisijai ir nopietnas šaubas par saderību ar kopējo tirgu.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu no saņēmēja var atgūt atbalstu, ja tas tiek atzīts par nelikumīgu.

VĒSTULES TEKSTS

“(1)	The Commission wishes to inform the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland that, having examined the information supplied by your authorities on the measure referred to above, it has decided to initiate the procedure laid down in Article 88 (2) of the EC Treaty.

1. PROCEDURE

(2)

By letter of 15 June 2004 the Commission was informed by a citizen of the UK of unlawful aid granted by the authorities of the Shetland Islands of the UK. By letters of 24 August 2004, 4 February, 11 May and 16 December 2005 the Commission has requested the UK authorities to provide information about these measures, to which the UK authorities responded by letters of 10 December 2004, 6 April, 8 September 2005 and 31 January 2006.

2. DESCRIPTION

(3)

The Shetland Islands Council (SIC), the public authority in Shetland, has made payments to the fisheries sector under the scope of two general aid measures named “Aid to the Fish Catching and Processing Industry” and “Aid to the Fish Farming Industry”, which actually consisted of several different types of aid schemes. One of these schemes is the so-called First time shareholders scheme. Under the First time shareholders scheme, which was applied from 1982 until 14 January 2005, grants could be given as contribution to matching own financial contribution for the purchase of a share in an existing or new fishing vessel. Aid was only granted to persons over 18 years old that did not yet own a share in a fishing vessel.

(4)

Aid was granted for 50 % of the acquisition costs of the share, with a maximum of GBP 7 500 in case of an existing vessel and GBP 15 000 in case of a new vessel. The other 50 % may only be financed by the beneficiaries own contribution, derived either from his own savings or from any interest-free family loan. The amount of aid may never exceed 25 % of the value of the vessel.

(5)	The aid was granted under the condition that the vessel is used for full time fishing for the next 5 years and that the beneficiary retained his share in the vessel for a period of five years from receipt of the aid.

3. COMMENTS FROM THE UNITED KINGDOM

(6)	The United Kingdom states that the aid measures concerned have already been applied already before the accession of the United Kingdom to the European Economic Community. The United Kingdom is however not able to provide any evidence of the existence of these measures at the time of accession.

(7)

The United Kingdom confirms that the aid measures have been changed over the years and that these changes have not been notified to the Commission in accordance with Article 88(3) of the EC Treaty (former Article 93(3)). The United Kingdom states however that the expenditure and application of the measures have been reported yearly to the Commission by way of the annual State aid inventory and that the officials responsible for the aids believed that by transmitting the annual reports no notification of the aid would be necessary.

(8)

Finally the United Kingdom states that where the measures and the amendments to the schemes might have been applied without prior notification to the Commission, they were applied in accordance with the conditions laid down in the Guidelines for the examination of State aid to fisheries and aquaculture applicable at the time aid was granted under the measures.

(9)

In addition, with regard to the First time shareholder scheme the United Kingdom states that the scheme was in operation until 14 January 2005, but that actually no assistance has been awarded during the financial years 2003/2004 and 2004/2005 as there were no applications. Furthermore, they state that they consider the aid to have been compatible with Guidelines for the examination of State aid to fisheries and aquaculture applicable at the times concerned.

4. ASSESSMENT

(10)	It must be determined first if the scheme can be regarded as State aid and if this is the case, if this aid is compatible with the common market.

(11)

Aid has been granted to a limited number of companies within the fisheries sector and is thus of a selective nature. The aids have been granted by the Shetland Islands Council, the public authority of Shetland, from State resources and are in the benefit of these companies which are in direct competition with other companies in the fisheries sector of both within the United Kingdom as well as in other Member States. Therefore, the measures distort or threaten to distort competition and appear to be State aid in the sense of Article 87 of the EC Treaty.

4.1. Legality

(12)

According to the United Kingdom, the two general schemes have been applied before the accession of the United Kingdom to the European Economic Community. However, the Commission notes that according to the provided information, the First time shareholders scheme was put in place only 1982. In any event, due to the absence of past records, the United Kingdom acknowledged that it is not able to provide evidence that the aid measures existed already before the United Kingdom joined the union and thus would have to be regarded as existing aids. In addition, the United Kingdom confirmed that the aid schemes have been changed over the years and that these changes have not been notified to the Commission in accordance with Article 88(3) of the EC Treaty (former Article 93(3)). As a result, the aid measures have to be considered as new aid.

(13)

The Commission regrets that the United Kingdom did not respect Article 88(3) of the EC Treaty, under which Member State are obliged to inform the Commission of any plans to grant or alter aid. In this respect the United Kingdom has stated that its authorities were mistakenly convinced that the inclusion of the measures into the annual State aid inventory, yearly submitted to the Commission, would be sufficient to inform the Commission of the aid in question. It must be noted however that such reporting to the Commission can not be considered as notification of the aid as required under Article 88(3) of the EC Treaty.

4.2. Basis for the assessment

(14)

Council Regulation (EC) No 659/1999 (3) does not lay down any limitation period for the examination of unlawful aid within the meaning of Article 1(f) thereof, i.e. aid implemented before the Commission is able to reach a conclusion about its compatibility with the common market. However, Article 15 of that Regulation stipulates that the powers of the Commission to recover aid is subject to a limitation period of ten years, that the limitation period begins on the day on which the aid is awarded to the beneficiary and that that limitation period is interrupted by any action taken by the Commission. Consequently, the Commission considers that it is not necessary in this case to examine the aid covered by the limitation period, i.e. aid granted more than ten years before any measure taken by the Commission concerning it.

(15)

The Commission considers that in this case the limitation period was interrupted by its request for information sent to the United Kingdom on 24 August 2004. Accordingly, the limitation period applies to aid granted to beneficiaries before 24 August 1994. Consequently, the Commission will asses below only the aid granted by decisions taken between 24 August 1994 and January 2005. It seems that during that time approximately GBP 8 000 000 have been granted under the scheme.

(16)

State aid can be declared compatible with the common market if it complies with one of the exceptions foreseen in the EC Treaty. As regards the State aid to the fisheries sector, State aid measures are deemed to be compatible with the common market if they comply with the conditions of Guidelines for the examination of State aid to fisheries and aquaculture. According to point 5.3 of the current Guidelines (4) an “unlawful aid” within the meaning of Article 1(f) of Regulation (EC) No 659/1999 will be appraised in accordance with the guidelines applicable at the time when the administrative act setting up the aid has entered into force. The aid is thus to be assessed on the compatibility with the Guidelines of 1994, 1997 and 2001 (5).

4.3. Used vessels

4.3.1. Guidelines of 1994, 1997 and 2001

(17)

With regard to aid for the acquisition of a share in a second hand vessel, according to point 2.2.3.3 of the 1994, 1997 and 2001 Guidelines, such aid may be deemed compatible with the common market when the vessel can be used for at least another 10 years. Under the 1994, 1997 Guidelines the vessel has to be at least 10 years old, under the 2001 Guidelines 20 years. According to all guidelines the aid should be intended to enable sea-fishermen to acquire part ownership or to replace a vessel after its total loss.

(18)

With regard to the aid rate, under the 1994 and 1997 Guidelines the total amount of aid to be granted may not exceed 50 % of the participation rate provided for in Annex IV to Regulation (EC) No 3699/93, applying the scale relating to construction aid set out in that Annex. As Shetland is an Objective I region, the maximum participation rate is set at 60 %. Thus the aid for sea-fishermen to acquire part ownership of a second hand vessel may not exceed 30 % of the actual costs of the acquisition of the vessel.

(19)	Under the 2001 Guidelines this provision is amended and it is stated that the rate of the aid may not exceed in subsidy equivalent 20 % of the actual cost of the acquisition of the vessel.

4.3.2. Compatibility

(20)

Under the scheme aid was granted for individuals who acquired for the first time a share in a second hand vessel. According to the Guidelines aid could only be granted with regard to vessels, not older than 20 years, that could be used for at least another 10 years. The scheme does not contain any conditions with regard to the age of the vessels. The fact that the beneficiaries of the aid are obliged to keep their share in the vessel for at least another five years and to use the vessel for fishing during those years seems to insure that aid is granted for vessels that are still operational and to be used for some years. However, this condition is insufficient to comply with the requirements established in point 2.2.3.3. of the 1994, the 1997 as well as the 2001 Guidelines.

(21)

In addition, according to the information provided, under the scheme the aid may not exceed 25 % of the value of the vessel. Under to the 1994 and 1997 Guidelines, applicable until 1 July 2001, it is allowed to grant aid with a maximum of 30 % of the actual costs of the acquisition of the vessel and thus the aid rate of the scheme of 25 % is compatible with that condition.

(22)

However the 2001 Guidelines, which Member States were to apply as from 1 July 2001, require that the aid shall not exceed 20 % of the actual costs of the acquisition of the vessel. The aid rate of the scheme of 25 % therefore no longer complies with the conditions established under the Guidelines. Therefore, from 1 July 2001, the aid rate of the scheme of 25 % exceeds seems no longer compatible.

(23)	With regard to the above, the Commission at this stage has serious doubts on the compatibility with the common market of the aid granted for the acquisition of a share in used vessels.

4.4. New vessels

4.4.1. Guidelines of 1994 and 1997

(24)

With regard to aid for the acquisition of a share in new vessels, point 2.2.3.1 of the 1994 and the 1997 Guidelines apply. According to those guidelines, aid for the construction of new fishing vessels may be deemed compatible with the common market provided that it complies with the relevant conditions of Regulation (EC) No 3699/93 (6).

Regulation (EC) No 3699/93

(25)

According to the conditions laid down in Articles 7 and 10 and Annex III (paragraph 1.3) of Regulation (EC) No 3699/93, the vessels must be built in compliance with the objectives set for the size of the fishing fleet of the Member State concerned under the mulitannual guidance programme (MAGP) and must comply with the regulations and directives governing hygiene and safety and Community provisions concerning the dimension of vessels. The vessels have to be registered in the fleet register.

4.4.2. Guidelines of 2001

(26)

With regard to aid for the acquisition of a share in new vessels, point 2.2.3.1 of the 2001 Guidelines applies. According to those guidelines, aid for the construction of new fishing vessels may be deemed compatible with the common market provided that it complies with the relevant conditions of Regulation (EC) No 2792/1999 (7).

Regulation (EC) No 2792/1999

(27)

Articles 6, 7, 9 and 10 and Annex III (point 1.3) of Regulation (EC) No 2792/1999 (8), as applicable until 1 January 2003, require that the entry of new capacity is compensated by the withdrawal of a capacity without public aid which is at least equal to the new capacity introduced in the segments concerned. Until 31 December 2001, where the objectives were not yet respected, the withdrawal of capacity should at least be 30 % more than the new capacity introduced.

(28)

The aid may only be granted where the Member State has submitted the information concerning the application of the Multi-annual Guidance Programme (MAGP) as required under Article 5 of that Regulation and furthermore, has complied with its obligations under Regulation (EEC) No 2930/86 concerning the characteristics of fishing vessels, has implemented the arrangements under Article 6 of Regulation (EC) No 2792/1999 and has complied with the overall MAGP-objectives.

(29)	When the vessel is deleted from the fishing vessel register of the Community, within 10 years from construction, the aid should be recovered pro rata temporis.

(30)	Finally, the vessels must be built to comply with the regulations and directives governing hygiene and safety and Community provisions concerning the dimension of vessels. The vessels have to be registered in the fleet register and must be entered in the Community fishing fleet register.

(31)	With regard to the compatibility of aid for the construction of new fishing vessels with the common market, the 2001 Guidelines aid also make reference to the provisions of Regulation (EC) No 2792/1999 as mentioned above.

Regulation (EC) No 2369/2002

(32)

However, on 1 January 2003 the relevant Articles and Annex of Regulation (EC) No. 2792/1999 were amended by Regulation (EC) No 2369/2002 (9). This amendment introduced the phasing out of aid for construction of new fishing vessels. According to the amended provisions, the conditions have been broadened in the sense that aid for the renewal of fishing vessels may only be granted until 31 December 2004 and for vessels of less than 400 GT.

4.4.3. Compatibility

(33)

Under the scheme grants can be given for the purchase of a share in a new fishing vessel. Aid can only be granted to persons over 18 years old that do not yet own a share in a fishing vessel. The beneficiary is obliged to use the vessel for fishing for the following 5 years and must retain their share in the vessel for at least the same period. In case of breach of the conditions under the scheme the authorities can require pro rata temporis repayment of the aid.

(34)

As the scheme seems to make no reference to the reference level for the size of the fishing fleet nor to the hygiene and safety requirement and there is obligation for the registration of the vessel in the fleet register, the Commission at this stage has serious doubts that the conditions for the acquisition of a share in a new vessel during the period starting from 1 July 2001 can be considered compatible with the Guidelines for the examination of State aid to fisheries and aquaculture.

(35)

Furthermore the scheme does not seem to contain any provisions with regard to the additional requirements introduced by Regulation (EC) No 2369/2002 (point 32), applicable as from 1 January 2003. Although the United Kingdom has stated that no aid has been granted under the scheme during the financial years 2003/2004 and 2004/2005, aid has been granted during the financial year 2002/2003 which could include aid granted after 1 January 2003. Therefore at this stage the Commission also has doubts whether the additional conditions established by Regulation (EC) No. 2369/2002 have been complied with.

(36)

With regard to the above, the Commission at this stage has serious doubts on the compatibility with the common market of the aid granted for the acquisition of a share in new vessels after 1 July 2001. Aid granted before that date however is deemed to be compatible with the guidelines in force at the time the aid was granted and thus compatible with the common market.

5. DECISION

(37)	In view of the foregoing analysis the Commission has decided not to raise any objections to this aid scheme as far as it concerns the aid granted for the acquisition of a share in a new vessel granted before 1 July 2001.

(38)

With regard to the aid granted under the scheme for the acquisition of a share in a new vessel after 1 July 2001 and all aid granted for the acquisition of a share in second hand vessels, the Commission observes that there exist, at this stage of the preliminary examination, as provided for by Article 6 of Council Regulation (EC) No 659/1999 of 22 March 1999 laying down detailed rules for the application of Article 88 of the EC Treaty, serious doubts on the compatibility of these aids with the Guidelines for the examination of State aid to Fisheries and aquaculture and, therefore, with the EC Treaty.

(39)

In the light of the foregoing conditions, the Commission, acting under the procedure laid down in Article 88 (2) of the EC Treaty and Article 6 of Regulation (EC) No 659/1999, requests the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland to submit its comments and to provide all such information as may help to further assess the aid, within one month of the date of receipt of this letter. It requests your authorities to forward a copy of this letter to the recipients of the aid immediately.

(40)

The Commission wishes to remind the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland that Article 88 (3) of the EC Treaty has suspensory effect and would draw your attention to Article 14 of Council Regulation (EC) No 659/1999, which provides that all unlawful aid may be recovered from the recipient.

(41)

The Commission warns the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland that it will inform interested parties by publishing this letter and a meaningful summary of it in the Official Journal of the European Union. It will also inform interested parties in the EFTA countries which are signatories to the EEA Agreement, by publication of a notice in the EEA Supplement to the Official Journal of the European Union and will inform the EFTA Surveillance Authority by sending a copy of this letter. All such interested parties will be invited to submit their comments within one month of the date of such publication.”

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV C 260, 17.9.94., 3. lpp. OV C 100, 27.3.1997., 12. lpp. OV C 229, 14.09.2004., 5. lpp.

(3) Council Regulation (EC) No 659/1999 of 22 March 1999 laying down detailed rules for the application of Article 93 of the EC Treaty, OJ L 83, 27.3.1999, p. 1. Regulation as amended by the Act of Accession of 2003.

(4) OJ C 229, 14.9.2004, p. 5.

(5) OJ C 260, 17.9.1994, p. 3; OJ C 100, 27.3.1997, p. 12 and OJ C 19, 20.1.2001, p. 7.

(6) Council Regulation (EC) 3699/93 of 21 December 1993 laying down the criteria and arrangements regarding Community structural assistance in the fisheries and aquaculture sector and the processing and the marketing of its products, OJ L 346, 31.12.1993, p. 1.

(7) Council Regulation (EC) No 2792/1999 of 17 December 1999 laying down the detailed rules and arrangements regarding Community structural assistance in the fisheries sector OJ L 337, 30.12.1999, p.10, as last amended by Regulation (EC) No 485/2005, OJ L 81, 30.3.2005, p. 1.

(8) Council Regulation (EC) No 2792/1999 of 17 December 1999 laying down the detailed rules and arrangements regarding Community structural assistance in the fisheries sector OJ L 337, 30.12.1999, p.10, as last amended by Regulation (EC) No 485/2005, OJ L 81, 30.3.2005, p. 1.

(9) OJ L 358, 31.12.2002, p. 49.

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/10

Pieteikuma publikācija saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2006/C 291/05)

Šī publikācija dod tiesības iesniegt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Iebildumi jānogādā Komisijā sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Pieteikums reģistrācijai saskaņā ar 5. pantu un 17. panta 2. punktu

“RISO DI BARAGGIA BIELLESE E VERCELLESE”

EK Nr. IT/PDO/005/0337/26.2.2004

ACVN (X) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums ir sagatavots tikai informācijai. Lai iegūtu pilnīgas ziņas, interesenti ir aicināti iepazīties ar pilnīgu produkta specifikāciju, ko var saņemt vai nu 1. iedaļā norādītajās valsts iestādēs, vai Eiropas Komisijas dienestos (1).

1. Atbildīgais dienests dalībvalstī

Nosaukums:	Ministero delle Politiche Agricole e Forestali
Adrese:	Via XX Settembre n. 20 — I-00187 Roma
Tālr.:	(39-06) 481 99 68
Fakss:	(39-06) 42 01 31 26
E-pasts:	qtc3@politicheagricole.it

2. Grupa

Nosaukums:	Associazione Riso di Baraggia Biellese e Vercellese
Adrese:	Via F.lli Bandiera, 16 — c/o Consorzio di Bonifica della Baraggia Biellese e Vercellese — I-13100 Vercelli
Tālr.:	(39-0161) 28 38 11
Fakss:	(39-0161) 25 74 25
E-pasts:	—
Sastāvs:	ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3. Produkta veids

1.6. grupa — augļi un dārzeņi, svaigi vai pārstrādāti, kas minēti II pielikumā — rīsi

4. Specifikācijās sniegtais apraksts (4. panta 2. punkta nosacījumu kopsavilkums)

4.1. Nosaukums: “Riso di Baraggia Biellese e Vercellese”

4.2. Apraksts: Ar ACVN “Riso di Baraggia Biellese e Vercellese” apzīmē vienīgi tādus rīsu produktus, kurus ražo, apstrādājot neapstrādātus vai nelobītus rīsus, no tiem iegūstot “brūnos”, “rafinētos” un “tvaicētos” rīsus.

Audzējamo rīsu šķirnes un to attiecīgās īpašības ir šādas.

Biometriskie rādītāji un fizikāli ķīmiskās īpašības, ar kuru palīdzību identificē un nosaka attiecīgo rīsu šķirnes, kopā ar iepriekš minētajiem parametriem, ir norādītas še turpmāk.

4.3. Ģeogrāfiskais apgabals: Aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Riso di Baraggia Biellese e Vercellese” ģeogrāfiskais apgabals atrodas Pjemontas ziemeļaustrumos, Biella un Vercelli provincēs, ietverot municipalitātes reģionus un attiecīgas šādu pašvaldību daļas: Albano Vercellese, Arborio, Balocco, Brusnengo, Buronzo, Carisio, Casanova Elvo, Castelletto Cervo, Cavaglià, Collobiano, Dorzano, Formigliana, Gattinara, Ghislarengo, Gifflenga, Greggio, Lenta, Massazza, Masserano, Mottalciata, Oldenico, Rovasenda, Roasio, Salussola, San Giacomo Vercellese, Santhià, Villanova Biellese, Villarboit

4.4. Izcelsmes apliecinājums: Katrai kontroles iestādei jāuzrauga ikviens ražošanas posms atbilstīgi 4.7. punktam saskaņā ar kontroles plānā izklāstītajiem noteikumiem, dokumentējot gatavos produktus un izejmateriālus. Šādā veidā un reģistrējot kultivētās zemes gabalus, apstrādātājus/pārstrādātājus un iesaiņotājus attiecīgajos sarakstos, ko pārvalda kontroles iestāde, kā arī savlaicīgi ziņojot kontroles iestādei par saražoto produktu daudzumu un iesaiņoto un marķēto produktu daudzumu, tiek garantēta produkta izsekojamība. Visas attiecīgajos sarakstos ierakstītās gan fiziskās, gan juridiskās personas pārbauda kontroles iestāde, kā noteikts produkta specifikācijā un attiecīgajā kontroles plānā.

4.5. Ražošanas metode: Specifikācijā turklāt noteikts, ka mēslojums jāiestrādā tā, lai iegūtu nebojātu un pilnīgi nogatavinātu produktu. Ir aizliegts lietot slāpekļa mēslojumu, kompostu vai preparātus, kuri satur smagos metālus. Neskarot spēkā esošo tiesību aktu noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kultūraugu apstrādi ar fungicīdiem vai insekticīdiem jāveic vismaz 40 dienas pirms ražas novākšanas. Šo rīsu izaudzēšanai vajadzīga sēkla, ko sertificējusi E.N.S.E (Valsts sēklu selekcijas stacija), lai nodrošinātu šķirnes tīrību un dīgtspēju, bez sēnīšu kaitēkļiem.

Neapstrādātu rīsu žāvēšana jāveic ar tādiem līdzekļiem un tādā darba kārtībā, lai novērstu vai samazinātu līdz minimumam rīsu grauda apvalka piesārņošanu ar iespējamiem degvielas atkritumiem vai svešām smakām. Ir ieteicami netiešas liesmas žāvētāji, kurus, iespējams, darbina ar metānu vai LPG un līdzīgu degmateriālu.

Neapstrādātos un nelobītos rīsos, kuri uzglabāti noliktavā un kuri tiek pārdoti apstrādei, nedrīkst būt vairāk nekā 14 % mitruma.

Uzglabājot rīsus, rīsu audzētāja pienākums ir izmantot visus līdzekļus, lai novērstu kaitēkļu vai parazītisko sēņu, kā arī nepieļaujamas fermentācijas parādīšanos. Vasaras beigās un jebkurā gadījumā pirms nelobīto rīsu novākšanas un turpmākas uzglabāšanas klētīs, silosos vai uzglabāšanas apcirkņos, kā arī telpās, kas atrodas to tiešā tuvumā, ir jāveic šādi darbi:

Atļautie nelobīto rīsu apstrādes veidi ir šādi:

Veselo lobīto rīsu sagatavošanai vai rīsu turpmākai slīpēšanai

Lobīšana jeb atsēnalošana (spraukšana): darbība, ar kuru rīsu graudiem noņem ziedplēksnes jeb sēnalas, pēc tās veicot turpmākas rīsu kalibrēšanas darbības.

Slīpētu rīsu sagatavošanai

Slīpēšana: darbība, ar kuru rīsu graudu virsmai noņem perikarpa šūnu joslas, tās noberžot: darbības jāveic tā, lai iegūtu II pakāpes slīpējumu.

Slīpēšanas tehniskie paņēmieni jāizvēlas tādi, lai graudos neveidotos mikroplaisas.

4.6. Saikne: Var uzskatīt, ka ražošanas vieta, kas atrodas 4.3. punktā aprakstītajā apgabalā, ir vienota zemes platība, kurai raksturīgs tas, ka to grūti planēt tās īpašās mālainās dzelzi saturošās struktūras dēļ: tas rada nevienādu applūdes līmeni. Vēl viens faktors ir klimats, kam raksturīgi diezgan vēsi vasaras mēneši, kā arī bieža temperatūras maiņa vēja dēļ, kas iegriežas no kalniem. Turklāt pateicoties Alpu pakājē esošā apgabala aukstajiem ūdeņiem, tieši šī vieta ir pirmā, ko apūdeņo kalnu straumes.

Šīs ražošanas apgabala īpašības rada to, ka rīsi ar nosaukumu “Riso di Baraggia Biellese e Vercellese” ir piemēroti vārīšanai, tiem piemīt augstāka konsistence un tie salīp tikai nedaudz. Patērētāji viennozīmīgi atzīst minētās īpašības, kur sava nozīme piešķirama arī mazākai ražai un ilgākam veģetācijas periodam salīdzinājumā ar citiem apgabaliem.

Kopš pagājušā gadsimta sākuma rīsus, kas ir vēsturiski tradicionāls Baraggia kultūraugs, izmantoja arī kā simbolu masu pasākumos, sporta pasākumos un jo sevišķi velosipēdistu sacensībās, kurās piedalījās tādi čempioni kā Coppi, Bartali, Magni un citi.

Par Baraggia un tās rīsu atšķirīgumu aptuveni 50 gadus rakstīja Giornale di Risicoltura (rīsu kultūras žurnāls), kuru katru mēnesi no 1912. līdz 1952. gadam izdeva bijušais Istituto Sperimentale di Risicoltura di Vercelli (Vercelli rīsu kultūras eksperimentālais institūts) un kurā bieži publicēja tehniskus un zinātniskus rakstus, skaidrojot baraggia zemes un tajā audzēto rīsu īpatnības. Tas pats institūts 1931. gadā Villarboit pašvaldībā (Baraggia rīsu apgabala centrs) iegādājās rīsu nozares uzņēmumu un izmantoja to kā pētījumu centru, lai uzlabotu barraggia zemes platībā audzēto rīsu specifiskās īpašības. Kopš 1952. gada minēto ikmēneša izdevumu nomainīja pret avīzi Il Riso (Rīsi), ko publicēja ENR (Ente Nazionale Risi), kurā dažādos rakstos arvien atgādināja šajā apgabalā audzēto rīsu īpašo kvalitāti.

Rīsu audzēšanas aizsākumi Baraggia ģeogrāfiskajā apgabalā meklējami XVI gadsimta sākumā, un tas ir minēts arī 1606. gada Salussola pašvaldības notariālajos aktos, kura ietilpst minētajā zonā.

4.7. Kontroles iestāde:

Nosaukums:	Ente Nazionale Risi
Adrese:	Piazza Pio XI — I-20123 Milano
Tālr.:	(39-02) 885 51 11
Fakss:	—
e-pasts:	—

4.8. Marķējums: Lai ACVN “Riso di Baraggia Biellese e Vercellese” produktu laistu tirdzniecībā, uz tā iesaiņojuma jābūt uzrakstītam precīzam minētajā teritorijā audzētās lauksaimniecības šķirnes nosaukumam, nevis citam līdzīgam nosaukumam, arī tad, ja to pieļauj spēkā esošie noteikumi. Ir noteikti dažādi iepakošanas un iesaiņošanas veidi atbilstīgi galamērķa tirgum. ACVN “Riso di Baraggia Biellese e Vercellese” var laist tirdzniecībā iesaiņojumos, kuru svars, izsakot kilogramos, ir šāds: 0,250, 0,500, 1,0, 2,0, 5,0, 10,0, 25,0, produkts jāsapilda maisos, auduma vai plastmasas maisiņos, kuri ir piemēroti higiēniskai pārtikas produktu uzglabāšanai, vai dažāda materiāla kārbās, ja to pieļauj tiesību akti, kuri nosaka pārtikas higiēnas un sanitāros apstākļus.

Norādes, kuras jāizvieto uz iesaiņojuma ar drukātiem burtiem, ir šādas:

Eiropas Kopienas marķējums (ACVN);

ACVN logotips “Riso di Baraggia Biellese e Vercellese”, kuram kopā ar iepriekš minēto marķējumu jābūt attēlotam uz iesaiņojuma skaidri atšķirīgiem burtiem gan pēc lieluma, gan pēc krāsas;

Rīsu atsēnalotavu un slīpētavu privāti zīmoli, uzņēmumu nosaukumi, norādes par šķirni.

Ir aizliegts attēlot cildinošas vai maldinošas norādes.

Produktus, kuru sagatavošanai izmanto ACVN “Riso di Baraggia Biellese e Vercellese”, arī pēc apstrādes un pārstrādes iesaiņojumā, uz kura norādīts iepriekšminētais ACVN, var laist tirdzniecībā bez Kopienas logotipa ar nosacījumu, ka

apstiprināts aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes produkts ir vienīgā atbilstīgās produktu grupas sastāvdaļa;

aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes produkta nosaukuma lietotājiem lietošanas atļauju piešķir ACVN reģistrācijas intelektuālā īpašuma tiesību turētāji, kuri apvienojušies asociācijā un kuriem Lauksaimniecības, pārtikas produktu un mežsaimniecības politikas ministrija ir uzticējusi uzraudzības pienākumu. Šī asociācija arī reģistrē lietotājus īpašos reģistros un uzrauga pareizu aizsargātā nosaukuma izmantošanu. Ja atzīta asociācija nepastāv, iepriekš minētos uzdevumus veic Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija kā valsts iestāde, kas atbildīga par Regulas (EK) Nr. 2081/92 īstenošanu.

Nosaukuma “RISO DI BARAGGIA Biellese e Vercellese” logotipam, kura kolorimetriskie rādītāji ir sīki izklāstīti ražošanas specifikācijā, ir apaļa forma, un tā apakšdaļā pirmajā līmenī vienā līnijā izvietoti trīs slīpēto rīsu graudi, kā tos parasti attēlo un kā tos redz patērētājs. Graudu virsotnē ir redzams mazs tukšs laukumiņš, kurā pirms slīpēšanas atradās rīsa sēkliņas dīglis.

Uz logotipa iekšējā baltā fona atveidots stilizēts kalns Monte Rosa, no kura ledājiem plūst ūdens, apūdeņojot Baraggia rīsu laukus, no kurienes radusies rīsu šķirne “RISO DI BARAGGIA Biellese e Vercellese”.

Logotipa augšējā daļā noteikti jābūt nosaukumam “RISO DI BARAGGIA” un apakšējā daļā — norādei par attiecīgo rīsu audzēšanas administratīvo teritoriju Biella un Vercelli.

4.9. Valsts prasības: —

(1) Eiropas Komisija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas nodaļa, B-1049, Brisele.

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/15

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2006/C 291/06)

Lēmuma pieņemšanas datums

12.10.2006.

Atbalsta Nr.

N 131/06

Dalībvalsts

Nīderlande

Nosaukums

Groeifaciliteit

Juridiskais pamats

Wet van 29 februari 1996, houdende vaststelling van regels inzake de verstrekking van subsidies door de Minister van Economische Zaken (Kaderwet EZ-subsidies);

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Mazie un vidējie uzņēmumi

Atbalsta forma

Garantija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms 900 milj EUR

Atbalsta intensitāte

Pasākums nav uzskatāms par atbalstu

Atbalsta ilgums

1.6.2006 — 1.6.2012

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Ministry of Economic Affairs

Bezuidenhoutseweg 20

Postbus 20101

2500 EC Den Haag

Nederland

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	12.10.2006.
Atbalsta Nr.	N 349/06
Dalībvalsts	Francija
Reģions	Ile-de-France
Nosaukums	Aide à la formation en faveur de Rioglass France SA
Juridiskais pamats	Protocole d'accord pour la formation des salariés Thomson Vidéoglass Bagneaux-sur-Loing du 21 octobre 2005
Pasākuma veids	Individuāls atbalsts
Mērķis	Mācības
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Kopējais plānotais atbalsta apjoms: 1,5 milj. EUR
Atbalsta ilgums	1.11.2005 — 1.4.2007
Tautsaimniecības nozares	Ražojošā rūpniecība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Ministère de l'emploi, de la cohésion sociale et du logement + Conseil régional Ile-de-France

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	11.1.2006.
Atbalsta Nr.	N 613/05
Dalībvalsts	Čehijas Republika
Nosaukums	Změna úlevy spotřební daně a provozních subvencí na bionaftu (Česká republika)
Juridiskais pamats	Nařízení vlády ze 7. prosince 2005, kterým se mění nařízení vlády č. 148/2005
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Vides aizsardzība
Atbalsta forma	Tiešā dotācija
Budžets	Plānotie gada izdevumi 77 milj EUR
Atbalsta ilgums	1.1.2006 — 31.12.2006
Tautsaimniecības nozares	Enerģētika

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums

20.10.2006.

Atbalsta Nr.

N. 625/06

Dalībvalsts

Itālija

Reģions

Piemonte

Nosaukums

Bando regionale sulla ricerca industriale e attività di sviluppo precompetitivo

Juridiskais pamats

Determinazione dirigenziale n. 501 del 25.7.2006

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Mērķis

Pētniecība un attīstība

Atbalsta forma

Tiešā dotācija

Budžets

Kopējais plānotais atbalsta apjoms 32 milj EUR

Atbalsta intensitāte

50 %

Atbalsta ilgums

31.12.2008.

Tautsaimniecības nozares

Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese

Regione Piemonte

Piazza Castello 165

Torino (Italia)

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	19.1.2006.
Atbalsta Nr.	N 643/05
Dalībvalsts	Nīderlande
Nosaukums	Milieu-investeringsaftrek (MIA)
Juridiskais pamats	Artikel 3.42a van de Wet inkomstenbelasting 2001
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Mērķis	Vides aizsardzība
Atbalsta forma	Nodokļu bāzes samazinājums
Budžets	Plānotie gada izdevumi 91 — 123 milj EUR
Atbalsta ilgums	1.12.2006 — 31.12.2009

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	26.9.2006
Atbalsta numurs	N. 51/06
Dalībvalsts	Itālija
Atbalsta nosaukums	Poste Italiane SpA: valsts izmaksātā kompensācija par vispārēju pasta pakalpojumu saistībām 2000. — 2005. gadā
Juridiskais pamats	Contratto di programma 2000-2002 tra il Ministero del tesoro, del bilancio e della programmazione economica e le Poste italiane SpA, Contratto di programma 2003-2005 tra il Ministero delle comunicazioni di concerto con il Ministero dell'economia e delle finanze e la società per azioni Poste Italiane
Pasākuma veids	Saderīgs atbalsts
Mērķis	SIEG
Atbalsta veids	Tiešā subsīdija
Budžets	2,4 miljardi EUR laikposmam
Atbalsta ilgums	2000.-2005. g.
Attiecīgās tautsaimniecības nozares	Pasts
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Ministero dell'economia e delle finanze

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	8.11.2006.
Atbalsta Nr.	NN 54/06
Dalībvalsts	Čehijas Republika
Reģions	Olomouc
Nosaukums	Vysoká škola logistiky, o.p.s
Juridiskais pamats	Ad hoc līgumi
Atbalsta forma	Pasākums nav uzskatāms par atbalstu
Budžets	229 000 EUR
Atbalsta intensitāte	Pasākums nav uzskatāms par atbalstu
Tautsaimniecības nozares	Izglītība
Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese	Magistrát města Přerova, Česká republika

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/19

Paziņojums par daļēja starpposma pārskata uzsākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoume saplākšņa importam

(2006/C 291/07)

Komisija ir saņēmusi pieprasījumu uzsākt daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar 11. panta 3. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (2). Pieprasījums attiecas uz ražojuma jēdziena pārbaudi.

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Saplākšņa nozares federācija (FEIC), turpmāk tekstā “pieprasījuma iesniedzējs”.

1. Ražojums

Pārbaudāmais ražojums ir okoume saplāksnis, kas definēts kā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes saplāksnis, kas sastāv tikai no koka plāksnēm, katras loksnes biezums nav lielāks par 6 mm un vismaz viena ārējā okoume plāksne nav pārklāta ar pastāvīgu cita materiāla kārtu (turpmāk tekstā “attiecīgais ražojums”), kas pašlaik tiek klasificēts ar KN kodu ex 4412 13 10. Šis KN kods norādīts vienīgi informācijai.

2. Spēkā esošie pasākumi

Pašlaik spēkā esošie pasākumi ir galīgais antidempinga maksājums, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1942/2004 (3) noteikts attiecībā uz tāda okoume saplākšņa importu, kas definēts kā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes saplāksnis, kas sastāv tikai no koka plāksnēm, katras loksnes biezums nav lielāks par 6 mm un vismaz viena ārējā okoume plāksne nav pārklāta ar pastāvīgu cita materiāla kārtu, kas klasificēts ar KN kodu ex 4412 13 10 (TARIC kods 4412131010).

3. Pārskatīšanas pamatojums

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus tam, ka pašlaik spēkā esošie pasākumi vairs nav pietiekami, lai neitralizētu dempingu, kas rada kaitējumu.

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka tirgū parādījušies jauni ražojuma veidi, piemēram, saplāksnis, kas sastāv tikai no koka plāksnēm, katras loksnes biezums nav lielāks par 6 mm un vismaz viena ārējā plāksne ir no bintangor, red canarium, kedondong vai dažu citu koku šķirnēm, kas nav pārklāts ar pastāvīgu cita materiāla kārtu un ir klasificēts ar KN kodiem ex 4412 13 10, ex 4412 13 90 un ex 4412 14 00. Šie KN kodi ir sniegti vienīgi informācijai. Arī šie ražojumi ir jāiekļauj pasākumu darbības jomā, jo tiem ir tādi paši fizikālie un ķīmiskie pamatrādītāji, un lietošanas veidi kā ražojumam, uz kuru attiecas pašreizējie pasākumi. Tādēļ attiecīgo ražojumu un jaunos ražojuma veidus ir jāuzskata par vienu ražojumu.

4. Procedūra

Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, Komisija ar šo uzsāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu vienīgi attiecībā uz attiecīgā ražojuma definīciju. Izmeklēšanā tiks izvērtēts, vai jāgroza spēkā esošo pasākumu joma.

a) Anketas

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu šai izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas pieteikuma iesniedzējam, importētājiem, lietotājiem, Ķīnas Tautas Republikas ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās eksportētājvalsts iestādēm. Šai informācijai un pierādījumiem, ar kuriem tā pamatota, jānonāk Komisijā 5. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

b) Informācijas vākšana un uzklausīšana

Ar šo visas ieinteresētās personas ir aicinātas darīt zināmu savu viedokli, sniegt informāciju, kas anketās nav prasīta, un pierādījumus, ar kuriem tā pamatota. Šai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 5. punkta a) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās ir iesniegušas pieprasījumu, kurā norādīts, ka ir konkrēti iemesli, lai tās uzklausītu. Pieprasījums jāiesniedz 5. punkta b) apakšpunktā noteiktajā termiņā.

5. Termiņi

a) Termiņš, kurā jāpiesakās ieinteresētajām personām, jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem un jebkura cita informācija

Lai izmeklēšanā ņemtu vērā ieinteresēto personu sniegto informāciju, tām, sazinoties ar Komisiju, 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, jāpiesakās, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai jebkura cita informācija. Uzmanība jāpievērš faktam, ka vairākuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona ir pieteikusies iepriekš minētajā laikposmā.

b) Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas tajā pašā 40 dienu termiņā var arī pieprasīt, lai Komisija tās uzklausa.

6. Rakstiski sniegta informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Visa ieinteresēto personu sniegtā informācija un pieprasījumi jāiesniedz rakstiski (nevis elektroniskā veidā, ja vien nav noteikts citādi), un tajos jānorāda ieinteresētās personas nosaukums, adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visai rakstveidā iesniegtajai informācijai, tostarp šajā paziņojumā pieprasītajai informācijai, atbildēm uz anketas jautājumiem un sarakstei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, jābūt ar norādi Limited (4), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu šiem dokumentiem pievieno nekonfidenciālu versiju ar norādi FOR INSPECTION BY INTERESTED PARTIES.

Komisijas adrese sarakstei —

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate B

Office: J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss (32-2) 295 65 05

7. Nesadarbošanās

Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona liedz piekļuvi vajadzīgajai informācijai vai nesniedz to termiņā, vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pozitīvus vai negatīvus secinājumus var izdarīt saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja konstatē, ka ieinteresētā persona ir sniegusi kļūdainu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā, un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izmantot pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji, un tādēļ tiek izmantoti pieejamie/zināmie fakti, rezultāts attiecībā uz minēto personu var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

8. Izmeklēšanas grafiks

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 5. punktu izmeklēšanu pabeigs 15 mēnešu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2) OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.

(3) OV L 336, 12.11.2004., 4. lpp.

(4) Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar 19. pantu pamatregulā un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/21

PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS NODOKLIS (PVN)

(Ieguldījumu zelta atbrīvojums)

Zelta monētu saraksts, kuras atbilst kritērijiem, kas noteikti 26.b panta a) punkta ii) apakšpunktā Padomes 1977. gada 17. maija direktīvā 77/388/EEK, kas grozīta ar Padomes 1998. gada 12. oktobra direktīvu 98/80/EK (Īpašs režīms ieguldījumu zeltam)

(2006/C 291/08)

Spēkā attiecībā uz 2007. gadu

PASKAIDROJUMS

a)	Šajā sarakstā ir atspoguļotas iemaksas, ko dalībvalstis ir nosūtījušas Komisijai termiņā, kas noteikts 26.b panta A daļā Sestajā direktīvā (kas grozīta ar 1998. gada 12. oktobra Direktīvu 98/80/EK).

b)	Uzskata, ka šajā sarakstā iekļautās monētas atbilst 26.b panta kritērijiem, tādēļ minētajās dalībvalstīs ar tām rīkosies kā ar ieguldījumu zeltu. Tādējādi to piegāde ir atbrīvota no PVN visu 2007. kalendāro gadu.

c)	Atbrīvojumu piemēros visām šajā sarakstā norādīto monētu emisijām, izņemot tādu monētu emisijām, kuru raudze nepārsniedz 900 tūkstošdaļas.

d)	Ja monēta tomēr nav iekļauta šajā sarakstā, tās piegāde joprojām būs atbrīvota tajos gadījumos, kad monēta atbilst atbrīvojuma kritērijiem, kas noteikti Sestajā direktīvā.

e)	Saraksts ir sakārtots alfabēta secībā pēc valstu nosaukumiem un monētu nominālvērtības. Monētas, kas ietilpst vienā un tajā pašā kategorijā, ir uzskaitītas pēc valūtas vērtības augošā secībā.

f)	Sarakstā monētu nominālvērtība atspoguļo uz monētām norādīto valūtu. Tomēr, ja uz monētām atspoguļotā valūta nav norādīta ar latīņu burtiem, ja iespējams, tās apzīmējums sarakstā ir norādīts iekavās.

EMISIJAS VALSTS	MONĒTAS
AFGANISTĀNA	(20 AFGĀNI) (10 000 AFGĀNI) ( AMANI) (1 AMANI) (2 AMANI) (4 GRAMS) (8 GRAMS) 1 TILLA 2 TILLAS
ALBĀNIJA	50 LEKI 100 LEKI 200 LEKI 500 LEKI
ALDERNIJA	25 MĀRCIŅAS
ANDORA	50 DINERI 100 DINERI 250 DINERI 1 SUVERĒNS
ANGILA	5 DOLĀRI 10 DOLĀRI 20 DOLĀRI 100 DOLĀRI
APVIENOTĀ KARALISTE	(1/3 GINEJA) (1/2 GINEJA) 50 PENSI 2 MĀRCIŅAS 5 MĀRCIŅAS 10 MĀRCIŅAS 25 MĀRCIŅAS 50 MĀRCIŅAS 100 MĀRCIŅAS (2 SUVERĒNI) (5 SUVERĒNI)
APVIENOTIE ARĀBU EMIRĀTI	(500 DIRHĒMI) (750 DIRHĒMI) (1 000 DIRHĒMI)
ARGENTĪNA	1 ARGENTINO
ASV	25 DOLĀRI 50 DOLĀRI
AUSTRĀLIJA	5 DOLĀRI 15 DOLĀRI 25 DOLĀRI 50 DOLĀRI 150 DOLĀRI 200 DOLĀRI 250 DOLĀRI 500 DOLĀRI 1 000 DOLĀRI 2 500 DOLĀRI 3 000 DOLĀRI 10 000 DOLĀRI 1/2 SUVERĒNS (= MĀRCIŅA)
AUSTRIJA	20 CORONA (= 20 KRONAS) 100 CORONA (= 100 KRONAS) ( 4 DUKĀTI ) 10 EURO 25 EURO 50 EURO 100 EURO 4 FLORĪNI = 10 FRANKI (= 4 GULDEŅI) 8 FLORĪNI = 20 FRANKI (= 8 GULDEŅI) 25 ŠILIŅI 100 ŠILIŅI 200 ŠILIŅI 1 000 ŠILIŅI 2 000 ŠILIŅI
BAHAMU SALAS	10 DOLĀRI 20 DOLĀRI 25 DOLĀRI 50 DOLĀRI 100 DOLĀRI 150 DOLĀRI 200 DOLĀRI 2 500 DOLĀRI
BELIZA	25 DOLĀRI 50 DOLĀRI 100 DOLĀRI 250 DOLĀRI
BEĻĢIJA	10 EKIJI 25 EKIJI 50 EKIJI 100 EKIJI 100 EURO 5 000 FRANKI
BERMUDU SALAS	10 DOLĀRI 25 DOLĀRI 50 DOLĀRI 60 DOLĀRI 100 DOLĀRI 200 DOLĀRI 250 DOLĀRI
BOLĪVIJA	4 000 PESOS BOLIVIANOS
BOTSVĀNA	5 PULAS 150 PULAS 10 TEBES
BRAZĪLIJA	300 KRUZEIRO (4 000 REIS) (5 000 REIS) (6 400 REIS) (10 000 REIS) (20 000 REIS)
BRITU VIRDŽĪNU SALAS	100 DOLĀRI
BULGĀRIJA	10 LEVAS 100 LEVAS
BURUNDI	10 FRANKI 25 FRANKI 50 FRANKI 100 FRANKI
BUTĀNA	1 SERTUMS 2 SERTUMI 5 SERTUMI
ČADA	3 000 FRANKI 5 000 FRANKI 10 000 FRANKI 20 000 FRANKI
ČEHIJAS REPUBLIKA	1 000 KRONAS (1 000 Kč) 2 000 KRONAS (2 000 Kč) 2 500 KRONAS (2 500 Kč) 5 000 KRONAS (5 000 Kč) 10 000 KRONAS (10 000 Kč)
ČEHOSLOVĀKIJA	1DUKĀTS 2 DUKĀTI 5 DUKĀTI 10 DUKĀTI
ČĪLE	2 PESO 5 PESO 10 PESO 20 PESO 50 PESO 100 PESO 200 PESO
DIENVIDĀFRIKA	1/10 KRUGERRANDS 1/4 KRUGERRANDS 1/2 KRUGERRANDS 1 KRUGERRANDS 1/10 oz NATURA 1/4 oz NATURA 1/2 oz NATURA 1 oz NATURA 1/10 PROTEA 1 PROTEA 1 RENDS 2 RENDI 1/2 SUVERĒNS (= MĀRCIŅA) 1 SUVERĒNS (= 1 MĀRCIŅA)
DIENVIDKOREJA	2 500 VONAS 20 000 VONAS 30 000 VONAS 50 000 VONAS
DIENVIDSLĀVIJA	20 DINĀRI 100 DINĀRI 200 DINĀRI 500 DINĀRI 1 000 DINĀRI 1 500 DINĀRI 2 000 DINĀRI 2 500 DINĀRI
DOMINIKĀNAS REPUBLIKA	30 PESO 100 PESO 200 PESO 250 PESO
DŽERSIJA	1 MĀRCIŅA 2 MĀRCIŅAS 5 MĀRCIŅAS 10 MĀRCIŅAS 20 MĀRCIŅAS 25 MĀRCIŅAS 50 MĀRCIŅAS 100 MĀRCIŅAS 1 SUVERĒNS
EKVADORA	1 KONDORS 10 SUKRES
EKVATORIĀLĀ GVINEJA	250 PESETAS 500 PESETAS 750 PESETAS 1 000 PESETAS 5 000 PESETAS
ETIOPIJA	400 BIRI 600 BIRI 10 (DOLĀRI) 20 (DOLĀRI) 50 (DOLĀRI) 100 (DOLĀRI) 200 (DOLĀRI)
FIDŽI	200 DOLĀRI 250 DOLĀRI
FILIPĪNAS	1 000 PESO 1 500 PESO 5 000 PESO
FRANCIJA	10 EURO 20 EURO 50 EURO 5 FRANKI 40 FRANKI 50 FRANKI 100 FRANKI
GABONA	10 FRANKI 25 FRANKI 50 FRANKI 100 FRANKI 1 000 FRANKI 3 000 FRANKI 5 000 FRANKI 10 000 FRANKI 20 000 FRANKI
GAMBIJA	200 DALASI 500 DALASI 1 000 DALASI
GĒRNSIJA	1 MĀRCIŅA 5 MĀRCIŅAS 10 MĀRCIŅAS 25 MĀRCIŅAS 50 MĀRCIŅAS 100 MĀRCIŅAS
GIBRALTĀRS	2 KRONAS 25 MĀRCIŅAS 50 MĀRCIŅAS 100 MĀRCIŅAS 1/25 ROJĀLS 1/10 ROJĀLS 1/5 ROJĀLS 1/2 ROJĀLS 1 ROJĀLS
GVATEMALA	5 KETSALI 10 KETSALI 20 KETSALI
GVINEJA	1 000 FRANKI 2 000 FRANKI 5 000 FRANKI 10 000 FRANKI
HAITI	20 GURDI 50 GURDI 100 GURDI 200 GURDI 500 GURDI 1 000 GURDI
HONDURASA	200 LEMPĪRAS 500 LEMPĪRAS
HONKONGA	1 000 DOLĀRI
INDIJA	1 MOHURS 15 RŪPIJAS 1 SUVERĒNS
INDONĒZIJA	2 000 RŪPIJAS 5 000 RŪPIJAS 10 000 RŪPIJAS 20 000 RŪPIJAS 25 000 RŪPIJAS 100 000 RŪPIJAS 200 000 RŪPIJAS
IRĀKA	(5 DINĀRI) (50 DINĀRI) (100 DINĀRI)
IRĀNA	(1/2 AZADI) (1 AZADI) (1/4 PAHLAVI) (1/2 PAHLAVI) (1 PAHLAVI) ( 2 1/2 PAHLAVI ) (5 PAHLAVI) (10 PAHLAVI) 500 RIĀLI 750 RIĀLI 1 000 RIĀLI 2 000 RIĀLI
ISLANDE	500 KRONAS
IZRAĒLA	20 LIROTI 50 LIROTI 100 LIROTI 200 LIROTI 500 LIROTI 1 000 LIROTI 5 000 LIROTI 5 JAUNIE ŠEKEĻI 10 JAUNIE ŠEKEĻI 20 JAUNIE ŠEKEĻI 5 ŠEKEĻI 10 ŠEKEĻI 500 ŠEKEĻI
JAMAIKA	100 DOLĀRI 250 DOLĀRI
JAUNZĒLANDE	10 DOLĀRI 150 DOLĀRI
JORDĀNA	2 DINĀRI 5 DINĀRI 10 DINĀRI 25 DINĀRI 50 DINĀRI 60 DINĀRI
KAIMANU SALAS	25 DOLĀRI 50 DOLĀRI 100 DOLĀRI 250 DOLĀRI
KANĀDA	1 DOLĀRS 2 DOLĀRI 5 DOLĀRI 10 DOLĀRI 20 DOLĀRI 50 DOLĀRI 175 DOLĀRI 200 DOLĀRI 350 DOLĀRI
KATANGA	5 FRANKI
KENIJA	100 ŠILIŅI 250 ŠILIŅI 500 ŠILIŅI
KIPRA	50 MĀRCIŅAS
KIRIBATI	150 DOLĀRI
KOLUMBIJA	1 PESO 2 PESO 2 1/2 PESO 5 PESO 10 PESO 20 PESO 100 PESO 200 PESO 300 PESO 500 PESO 1 000 PESO 1 500 PESO 2 000 PESO 15 000 PESO
KONGO	10 FRANKI 20 FRANKI 25 FRANKI 50 FRANKI 100 FRANKI
KOSTARIKA	5 KOLONI 10 KOLONI 20 KOLONI 50 KOLONI 100 KOLONI 200 KOLONI 1 500 KOLONI 5 000 KOLONI 25 000 KOLONI
KOTDIVUĀRA	10 FRANKI 25 FRANKI 50 FRANKI 100 FRANKI
KRIEVIJA	25 RUBĻI 50 (RUBĻI) 200 (RUBĻI)
KUBA	4 PESO 5 PESO 20 PESO 50 PESO 100 PESO
KUKA SALAS	100 DOLĀRI 200 DOLĀRI 250 DOLĀRI
ĶĪNA	5 (JUAŅI) 10 (JUAŅI) 25 (JUAŅI) 50 (JUAŅI) 100 (JUAŅI) 150 (JUAŅI) 200 (JUAŅI) 250 (JUAŅI) 300 (JUAŅI) 400 (JUAŅI) 450 (JUAŅI) 500 (JUAŅI) 1 000 (JUAŅI)
LATVIJA	100 LATI
LESOTO	1 LOTI 2 MALOTI 4 MALOTI 10 MALOTI 20 MALOTI 50 MALOTI 100 MALOTI 250 MALOTI 500 MALOTI
LIBĒRIJA	12 DOLĀRI 20 DOLĀRI 25 DOLĀRI 30 DOLĀRI 100 DOLĀRI 250 DOLĀRI
LUKSEMBURGA	5 EURO 20 FRANKI
MAKAO	500 PATAKAS 1 000 PATAKAS
MALAIZIJA	100 RINGITI 200 RINGITI 250 RINGITI 500 RINGITI
MALĀVIJA	250 KVAČAS
MALI	10 FRANKI 25 FRANKI 50 FRANKI 100 FRANKI
MALTA	5 (LIRAS) 10 (LIRAS) 20 (LIRAS) 25 (LIRAS) 50 (LIRAS) 100 (LIRAS)
MAURĪCIJA	100 RŪPIJAS 200 RŪPIJAS 250 RŪPIJAS 500 RŪPIJAS 1 000 RŪPIJAS
MĀRŠALA SALAS	20 DOLĀRI 50 DOLĀRI 200 DOLĀRI
MEKSIKA	2 PESO 2 1/2 PESO 5 PESO 10 PESO 20 PESO 50 PESO 250 PESO 500 PESO 1 000 PESO 2 000 PESO 1/20 ONZA 1/10 ONZA 1/4 ONZA 1/2 ONZA 1 ONZA
MENAS SALA	1/20 ANGELS 1/10 ANGELS 1/4 ANGELS 1/2 ANGELS 1 ANGELS 5 ANGELI 10 ANGELI 15 ANGELI 20 ANGELI 1/25 KRONA 1/10 KRONA 1/5 KRONA 1/2 KRONA 1 KRONA 1 MĀRCIŅA 2 MĀRCIŅAS 5 MĀRCIŅAS 50 MĀRCIŅAS ( 1/2 SUVERĒNS ) (1 SUVERĒNS) (2 SUVERĒNI) (5 SUVERĒNI)
MONAKO	20 FRANKI 100 FRANKI 200 FRANKI
MONGOLIJA	750 (TUGRIKI) 1 000 (TUGRIKI)
NEPĀLA	1 ASARPHI 1 000 RŪPIJAS
NĪDERLANDE	( 2 DUKĀTI ) 1 GULDEŅI 5 GULDEŅI
NĪDERLANDES ANTIĻAS	5 GULDEŅI 10 GULDEŅI 50 GULDEŅI 100 GULDEŅI 300 GULDEŅI
NIGĒRA	10 FRANKI 25 FRANKI 50 FRANKI 100 FRANKI
NIKARAGVA	50 KORDOVAS
NORVĒĢIJA	1 500 KRONAS
OMĀNA	25 OMĀNAS RIĀLI 75 OMĀNAS RIĀLI
PAKISTĀNA	3 000 RŪPIJAS
PANAMA	100 BALBOAS 500 BALBOAS
PAPUA — JAUNGVINEJA	100 KINAS
PERU	1/5 LIBRA 1/2 LIBRA 1 LIBRA 5 SOLI 10 SOLI 20 SOLI 50 SOLI 100 SOLI
POLIJA	50 ZLOTI (Zelta Ērglis) 100 ZLOTI (Zelta Ērglis) 100 ZLOTI 200 ZLOTI (Zelta Ērglis) 200 ZLOTI 500 ZLOTI (Zelta Ērglis)
PORTUGĀLE	100 ESKUDO 200 ESKUDO 500 ESKUDO 10 000 REISI
RIETUMSAMOA	50 TALAS 100 TALAS
RODĒZIJA	10 ŠILIŅI 1 MĀRCIŅA 5 MĀRCIŅAS
RUANDA	10 FRANKI 25 FRANKI 50 FRANKI 100 FRANKI
SALVADORA	25 KOLONI 50 KOLONI 100 KOLONI 200 KOLONI 250 KOLONI
SANMARĪNO	1 SKUDO 2 SKUDI 5 SKUDI 10 SKUDI
SAŪDA ARĀBIJA	1 GINEJA (=1 SAŪDA ARĀBIJAS MĀRCIŅA)
SEIŠEĻA SALAS	1 000 RŪPIJAS 1 500 RŪPIJAS
SENEGĀLA	10 FRANKI 25 FRANKI 50 FRANKI 100 FRANKI 250 FRANKI 500 FRANKI 1 000 FRANKI 2 500 FRANKI
SERBIJA	10 DINĀRI
SINGAPŪRA	1 DOLĀRS 2 DOLĀRI 5 DOLĀRI 10 DOLĀRI 20 DOLĀRI 25 DOLĀRI 50 DOLĀRI 100 DOLĀRI 150 DOLĀRI 250 DOLĀRI 500 DOLĀRI
SĪRIJA	(1/2 MĀRCIŅA) (1 MĀRCIŅA)
SJERALEONE	1/4 GOLDE 1/2 GOLDE 1 GOLDE 5 GOLDES 10 GOLDES 20 DOLĀRI 50 DOLĀRI 100 DOLĀRI 250 DOLĀRI 500 DOLĀRI
SLOVĒNIJA	5 000 TOLARI 20 000 TOLARI
SOMĀLIJA	20 ŠILIŅI 50 ŠILIŅI 100 ŠILIŅI 200 ŠILIŅI 500 ŠILIŅI 1 500 ŠILIŅI
SPĀNIJA	10 (ESKUDO) 10 PESETAS 5 000 PESETAS 10 000 PESETAS 20 000 PESETAS 40 000 PESETAS 80 000 PESETAS 100 (REĀLI)
SUDĀNA	25 MĀRCIŅAS 50 MĀRCIŅAS 100 MĀRCIŅAS
SURINAMA	100 GULDEŅI
SVAZILENDA	2 EMALANGENI 5 EMALANGENI 10 EMALANGENI 20 EMALANGENI 25 EMALANGENI 50 EMALANGENI 100 EMALAGENI 250 EMALAGENI 1 LILANGENI
ŠVEICE	10 FRANKI 50 FRANKI 100 FRANKI
TAIZEME	(150 BAHTI) (300 BAHTI) (400 BAHTI) (600 BAHTI) (800 BAHTI) (1 500 BAHTI) (2 500 BAHTI) (3 000 BAHTI) (4 000 BAHTI) (5 000 BAHTI) (6 000 BAHTI)
TANZĀNIJA	1 500 ŠILIŅI 2 000 ŠILIŅI
TĒRKSAS UN KAIKOSAS SALAS	100 KRONAS
TONGA	1/2 HAU 1 HAU 5 HAU 1/4 KOULA 1/2 KOULA 1 KOULA
TUNISIJA	2 DINĀRI 5 DINĀRI 10 DINĀRI 20 DINĀRI 40 DINĀRI 75 DINĀRI 10 FRANKI 20 FRANKI 5 PIASTRI
TURCIJA	(25 KURUŠI) (= 25 PIASTRI ) (50 KURUŠI) (= 50 PIASTRI) (100 KURUŠI) (= 100 PIASTRI) (250 KURUŠI) (= 250 PIASTRI) 1/2 LIRA 1 LIRA 500 LIRAS 1 000 LIRAS 10 000 LIRAS
TUVALU	50 DOLĀRI
UGANDA	50 ŠILIŅI 100 ŠILIŅI 500 ŠILIŅI 1 000 ŠILIŅI
UNGĀRIJA	1 DUKĀTS 8 FORINTI = 20 FRANKI 50 FORINTI 100 FORINTI 200 FORINTI 500 FORINTI 1 000 FORINTI 5 000 FORINTI 10 000 FORINTI 20 000 FORINTI 50 000 FORINTI 100 000 FORINTI 20 KRONAS 100 KRONAS
URAGVAJA	5 000 NUEVO PESOS 20 000 NUEVO PESOS 5 PESOS
VATIKĀNS	20 LIRAS
VENECUĒLA	(20 BOLIVĀRI) (100 BOLIVĀRI) 1 000 BOLIVĀRI 3 000 BOLIVĀRI 5 000 BOLIVĀRI 10 000 BOLIVĀRI 5 VENECOLĀNI
ZAIRA	100 ZAIRES
ZAMBIJA	250 KVAČAS
ZĀLAMANA SALAS	10 DOLĀRI 25 DOLĀRI 50 DOLĀRI 100 DOLĀRI

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/34

Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importu

(2006/C 291/09)

Saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), Komisija ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka importēts Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes ferosilīcijs tiek pārdots par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sūdzību 2006. gada 16. oktobrī iesniedza Ferosakausējumu sadarbības komiteja (EUROALLIAGES) (“sūdzības iesniedzējs”) ražotāju vairākuma vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no Kopienas kopējās ferosilīcija produkcijas.

2. Ražojums

Ražojums, kuru, iespējams, pārdod par dempinga cenām, ir ferosilīcijs, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, Ēģiptē, Kazahstānā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Krievijā (“attiecīgais ražojums”) un kuru parasti deklarē ar KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90. Šie KN kodi ir sniegti vienīgi informācijai.

3. Apgalvojums par dempingu

Apgalvojuma par dempingu attiecībā uz Ēģipti un Krieviju pamatā ir normālās vērtības, kas noteikta, balstoties uz vietējām cenām, salīdzinājums ar attiecīgā uz Kopienu izvestā ražojuma eksporta cenām.

Par pamatu apgalvojumam par dempingu attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ir saliktās normālās vērtības salīdzinājums ar attiecīgā ražojuma eksporta cenām, to pārdodot eksportam uz Kopienu.

Ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punktu, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku un Kazahstānu, sūdzības iesniedzējs pamatojās uz salikto normālo vērtību tirgus ekonomikas valstī, kas minēta paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā. Izvirzītais apgalvojums par dempingu ir pamatots ar tādā veidā aprēķinātas normālās vērtības salīdzinājumu ar attiecīgā ražojuma eksporta cenām, to pārdodot eksportam uz Kopienu.

Pamatojoties uz šo, aprēķinātās dempinga starpības ir būtiskas visām attiecīgajām eksportētājvalstīm.

4. Apgalvojums par kaitējumu

Sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis pierādījumus faktam, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas kopumā palielinājies absolūtos skaitļos un ir palielinājusies tā tirgus daļa.

Tiek apgalvots, ka importētā attiecīgā ražojuma apjomi un cenas, cita starpā, ir nelabvēlīgi ietekmējušas Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu, pārdotos daudzumus un tās noteikto cenu līmeni, kas būtiski un negatīvi ir ietekmējis Kopienas ražošanas nozares darbību kopumā un finansiālo stāvokli.

5. Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai tā iesniegta tās vārdā, un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu procedūras uzsākšanu, Komisija uzsāk izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 5. pantam.

5.1. Dempinga un kaitējuma noteikšanas procedūra

Izmeklēšanā tiks noskaidrots, vai Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes attiecīgais ražojums tiek pārdots par dempinga cenām un vai šis dempings ir radījis kaitējumu.

a) Pārbaude izlases veidā

Ņemot vērā šajā procedūrā iesaistīto personu acīmredzami lielo skaitu, Komisija var nolemt piemērot pamatregulas 17. pantā paredzēto pārbaudi izlases veidā.

(i) Importētāju pārbaude izlases veidā

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, visi importētāji vai to pārstāvji, kas rīkojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta (i) nodalījumā, 7. punktā norādītajā veidā:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	uzņēmuma kopējais apgrozījums euro laikposmā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim,

—	kopējais darbinieku skaits,

—	uzņēmuma konkrētās darbības saistībā ar attiecīgo ražojumu,

—	tonnās izteikts apjoms un euro izteikta vērtība attiecīgā Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ražojuma importam un tālākpārdevumiem Kopienas tirgū laikā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim,

—	visu to saistīto uzņēmumu (2) nosaukumi un konkrētās darbības, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

—	visa cita būtiskā informācija, kas Komisijai palīdzētu izraudzīties pārbaudāmos paraugus,

—

iesniedzot minētās ziņas, uzņēmums piekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē. Ja uzņēmums tiek izraudzīts kā izlases daļa, tas nozīmē, ka tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt tā sniegto atbilžu pārbaudei klātienē. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē, tiks uzskatīts, ka tas nav sadarbojies ar izmeklēšanu. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas 8. punktā.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai veiktu importētāju atlasi, tā sazināsies arī ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

(ii) Paraugu galīgā atlase

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas iesniegt attiecīgu informāciju par paraugu izvēli, tas jādara 6. punkta b) apakšpunkta (ii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

Komisijai ir nodoms galīgo atlasi izdarīt pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām, kuras izteikušas vēlēšanos, lai tās iekļautu izlasē.

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem jāatbild uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta (iii) nodalījumā noteiktajā termiņā un jāsadarbojas šajā izmeklēšanā.

Ja sadarbība nav pietiekama, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu un 18. pantu Komisija var pamatot savus secinājumus ar faktiem, kas ir tās rīcībā. Atzinums, kura pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajai personai var būt mazāk labvēlīgs — kā paskaidrots šā paziņojuma 8. punktā.

b) Anketas

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas Kopienas ražošanas nozarei un ražotāju apvienībām Kopienā, izlasē iekļautajiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, Ēģiptē, Kazahstānā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Krievijā, eksportētājiem/ražotājiem, eksportētāju/ražotāju apvienībām, importētājiem, sūdzībā minēto importētāju apvienībām un attiecīgo eksportētājvalstu iestādēm.

Eksportētāji ražotāji Ķīnas Tautas Republikā, Ēģiptē, Kazahstānā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Krievijā

Visām ieinteresētajām personām tūlīt pa faksu jāsazinās ar Komisiju, ne vēlāk kā šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta (i) nodalījumā noteiktajā termiņā, lai uzzinātu, vai tās ir minētas sūdzībā, un vajadzības gadījumā pieprasītu anketu, ņemot vērā to, ka šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā minētais termiņš attiecas uz visām šīm ieinteresētajām personām.

c) Informācijas vākšana un personu uzklausīšana

Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas darīt zināmu savu viedokli, sniegt informāciju, kas anketās nav prasīta, un pierādījumus, ar kuriem tā pamatota. Šai informācijai un apstiprinošiem pierādījumiem jānonāk Komisijā šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās ir iesniegušas pieprasījumu, kurā norādīts, ka ir īpaši iemesli, lai tās uzklausītu. Šis pieprasījums jāiesniedz 6. punkta a) apakšpunkta (iii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

d) Tirgus ekonomikas valsts izraudzīšana

Normālās vērtības noteikšanas nolūkā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku un Kazahstānu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ir paredzēts izvēlēties Norvēģiju kā piemērotu valsti, kurā ir tirgus ekonomika. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas izteikt savus apsvērumus par šīs izvēles atbilstību, ievērojot 6. punkta c) apakšpunktā noteikto termiņu.

e) Tirgus ekonomikas statuss

Attiecībā uz tiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā un Kazahstānā, kuri apgalvo un sniedz pietiekamus pierādījumus, ka darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, t. i., atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību noteiks saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Eksportētājiem/ražotājiem, kuri plāno iesniegt pienācīgi pamatotus pieprasījumus, jāievēro īpašais termiņš, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta d) apakšpunktā. Komisija nosūtīs pieprasījuma veidlapas visiem sūdzībā minētajiem eksportētājiem/ ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā un izlases pārbaudē iekļautajiem eksportētājiem/ ražotājiem Kazahstānā, un visām sūdzībā minētajām eksportētāju/ražotāju apvienībām un iestādēm Ķīnas Tautas Republikā un Kazahstānā.

5.2. Kopienas interešu novērtēšanas procedūra

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, ja apstiprinās apgalvojumi par dempingu un tā nodarīto kaitējumu, tiks lemts par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nav pretrunā Kopienas interesēm. Tāpēc Kopienas ražošanas nozare, importētāji, to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un reprezentatīvo patērētāju organizācijas šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā noteiktajā termiņā var paziņot par sevi un iesniegt Komisijai informāciju, ja pierāda, ka ir objektīva saistība starp minēto personu darbību un attiecīgo ražojumu. Personas, kas rīkojušās saskaņā ar iepriekšējo teikumu, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta (iii) nodalījumā noteiktajā termiņā var pieprasīt uzklausīšanu, norādot konkrētos iemeslus, kāpēc tās ir jāuzklausa. Jānorāda, ka saskaņā ar 21. pantu jebkura iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja tā iesniedzot būs pamatota ar faktiem.

6. Termiņi

a) Vispārējie termiņi

(i) Termiņi, kas noteikti personām anketu vai citu iesnieguma veidlapu pieprasīšanai

Visām ieinteresētajām personām jāpieprasa anketa vai cita pieprasījuma veidlapa iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(ii) Termiņš, kurā ieinteresētās personas var informēt par sevi, iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem un citādu informāciju

Lai sniegtā informācija izmeklēšanā tiktu ņemta vērā, visām ieinteresētajām personām, sazinoties ar Komisiju, jāinformē par sevi, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai cita informācija 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi. Uzmanība jāpievērš faktam, ka vairuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona iepriekš minētajā laikposmā ir paziņojusi par sevi.

Atlasē iekļautajiem uzņēmumiem jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta (iii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

(iii) Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas var arī pieteikties uz uzklausīšanu Komisijā tajā pašā 40 dienu termiņā.

b) Konkrēts termiņš attiecībā uz pārbaudi izlases veidā

(i)

5.1. punkta a) apakšpunkta (i) nodalījumā norādītajai informācijai jānonāk Komisijā 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ņemot vērā to, ka Komisijai ir plānots apspriesties ar attiecīgajām personām, kuras paudušas vēlēšanos tikt iekļautas atlasē, pieņemot lēmumu par galīgo atlasi 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(ii)	Pārējai informācijai, kas attiecas uz atlasi, kas minēta 5.1. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā, jānonāk Komisijā 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(iii)

Atlasīto personu atbildēm uz anketas jautājumiem jānonāk Komisijā 37 dienu laikā pēc paziņojuma par to atlasīšanu.

c) Īpašs termiņš, lai izraudzītos tirgus ekonomikas valsti

Personas, kas piedalās izmeklēšanā, nolūkā noteikt normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku un Kazahstānu var paust apsvērumus par Norvēģijas atbilstību, kura, kā minēts paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā, tiek uzskatīta par valsti, kurā ir tirgus ekonomika. Šiem apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

d) Īpašs termiņš tirgus ekonomikas statusa un/vai atsevišķa režīma pieprasījuma iesniegšanai

Pienācīgi pamatoti pieprasījumi pēc tirgus ekonomikas statusa, kā norādīts šā paziņojuma 5.1. punkta e) apakšpunktā, un/vai pēc atsevišķa režīmu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu jāiesniedz Komisijai 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. Rakstveida informācija, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Visa ieinteresēto personu sniegtā informācija un pieprasījumi jāiesniedz rakstveidā (nevis elektroniskā veidā, ja vien nav noteikts citādi), un tajos jānorāda ieinteresētās personas nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visiem rakstveida dokumentiem, tostarp šajā paziņojumā pieprasītajai informācijai, aizpildītajām anketām un korespondencei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, jābūt ar norādi “Limited” (3), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu šiem dokumentiem jāpievieno nekonfidenciāla versija ar norādi “For inspection by interested parties”.

Komisijas adrese sarakstei —

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate B

Office: J-79 5/16

B-1040 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05

8. Nesadarbošanās

Ja kāda ieinteresētā persona atsakās sniegt pieeju nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var sagatavot apstiprinošus vai negatīvus pagaidu vai galīgos secinājumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja konstatēts, ka kāda ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, to neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un līdz ar to secinājumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatoti uz rīcībā esošajiem faktiem, šai personai rezultāts var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

9. Izmeklēšanas grafiks

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta 9. punktu izmeklēšanu pabeigs 15 mēnešu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.)

(2) Lai noskaidrotu jēdzienu “saistītie uzņēmumi”, lūdzam skatīt 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.)

(3) Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. pantam (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments atbilstīgi pamatregulas 19. pantam un PTO Nolīguma par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīguma) 6. pantam

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/38

Francijas izdarītais grozījums sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībās, kas uzliktas attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi maršrutā Prīze (Orlī) — Bēzjē

(2006/C 291/10)

Francija no 2007. gada 25. marta ir nolēmusi pārskatīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem uzliktas regulārās gaisa satiksmes pakalpojumiem maršrutā Parīze (Orlī) — Bēzjē un 2002. gada 19. aprīlī publicētas Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša numurā C 95.

2. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir šādas.

2.1. Lidojumu biežums

Piedāvāto reisu skaitam nedēļas dienās (izņemot svētku dienas) jābūt vismaz šādam:

—	2 reisi turp un atpakaļ dienā no pirmdienas līdz piektdienai visu gadu;

—	1 reiss turp un atpakaļ svētdienā visu gadu;

—	3 papildu reisi turp un atpakaļ nedēļā 13 nedēļas gadā;

—	1 papildu reiss sestdienā vai svētdienā 13 nedēļas gadā.

Svētku dienās jāpiedāvā vismaz viens reiss turp un atpakaļ.

2.2. Ekspluatēto gaisa kuģu veids un ietilpība

Pakalpojumi jāveic, izmantojot hermētiski noslēgtu gaisa kuģi, kurā ir vismaz 48 sēdvietas.

2.3. Lidojumu grafiks

Lidojumu grafikam jābūt tādam, lai no pirmdienas līdz piektdienai pasažieri ik dienas varētu aizlidot turp un atpakaļ, vismaz septiņas stundas pavadot galamērķī — Parīzē vai Bēzjē.

2.4. Biļešu pārdošana

Biļetes uz šiem lidojumiem jāpārdod vismaz ar vienas datorizētas rezervēšanas sistēmas palīdzību.

2.5. Pakalpojumu nepārtrauktība

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, to lidojumu skaits, kas atcelti uz gaisa pārvadātāju tieši attiecināmu iemeslu dēļ, nedrīkst pārsniegt 3 % no paredzētā obligātā lidojumu skaita vienā darbības gadā.

Gaisa pārvadātājam par pakalpojumu pārtraukšanu jāinformē vismaz sešus mēnešus iepriekš.

Pārvadātājus informē par to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību neievērošanas gadījumā viņiem draud administratīvs un/vai krimināls sods.

Tiek norādīts, ka laika nišas tiek rezervētas Parīzes (Orlī) lidostā regulāriem reisiem no Bēzjē, piemērojot 9. pantu Padomes 1993. gada 18. janvāra Regulā (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās. Jebkādu informāciju par laika nišām šajā maršrutā ieinteresētajiem pārvadātājiem sniedz Parīzes lidostu koordinators.

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/39

Informācija, ko paziņojušas dalībvalstis par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam

(2006/C 291/11)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Atbalsta Nr.

XT 38/06

Dalībvalsts

Grieķija

Reģions

Visa valsts

Atbalsta shēmas nosaukums

Hellenic Technology Clusters Initiative (HTCI) ir atbalstīta darbība Grieķijas Attīstības ministrijas aizgādībā, kuras mērķis ir izveidot un attīstīt konkurētspējīgas tehnoloģiju grupas konkrētos segmentos, kuros ir padziļinātas zināšanas un kas ir orientēti uz eksportu. Izvēlētās grupas galvenokārt veido MVU

Juridiskais pamats

Νόμος 1514/85 όπως τροποποιήθηκε από το Νόμο 2919/01. Ο ρόλος του Ερευνητικού Κέντρου «Αθηνά» περιγράφεται στο Άρθρο 8 του Νόμου 2919/01 και το Προεδρικό Διάταγμα 145/03 όπως τροποποιήθηκαν από το άρθρο 9 του Νόμου 3438/06 και το άρθρο 15 του Νόμου 3460/06.

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Kopsumma gadā

2006: 200 000 EUR

2007: 200 000 EUR

2008: 106 000 EUR

Atbalsta kopsumma

Faktiskās summas katru gadu var nedaudz mainīties, bet kopsumma ir nemainīga

287 000

Atbalsta maksimālā intensitāte

Atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniegs robežu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 68/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 363/2004

Īstenošanas datums

Pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika izteikts 2006. gada augustā

Shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 2008. gada 31. decembrim. Juridiskās saistības ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis

HTCI programma atbalstīs iniciatīvu apkopošanu, sniedzot atbalstu subsīdiju veidā īsā laikposmā (2006.-2008.) vispārējām mācībām un speciālām mācībām gan MVU, gan uzņēmumiem, kas nepieder pie MVU. Atbalsta mērķis ir palīdzēt izvērst grupas dalībnieku darbību, veicināt tehnoloģiju un zinātības izplatīšanu starp grupas dalībniekiem, orientēties uz talantīga cilvēku kapitāla izmantošanu un uzlabot iesaistīto uzņēmumu prasmes

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Mikroelektronika un iegultās sistēmas, izņemot uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar to produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Υπουργείο Ανάπτυξης, Γενική Γραμματεία Έρευνας και Τεχνολογίας, Ερευνητικό Κέντρο “Αθηνά”

Γ. Αναστασίου 13

GR-11527 Αθήνα

(Attīstības ministrija, Pētniecības un tehnoloģiju ģenerālsekretariāts, Pētniecības centrs Athena

G. Anastasiou iela 13

GR-11527 Atēnas)

Sīkāka informācija

Shēma ir atbilstīga Regulai (EK) Nr. 68/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 363/2004. Atbalsts attiecas uz 4.6.3. rīcību Konkurētspējas darba programmā, kuru kopīgi finansē no struktūrfondiem

Atbalsta numurs

XT 47/06

Dalībvalsts

Austrija

Reģions

Kärnten

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Karintijas kvalifikācijas ofensīva uzņēmumiem

Juridiskais pamats

Ziel-2-Programm Kärnten 2000 — 2006

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Kopējā summa gadā (Subsīdija)

Apm. 1,2 miljoni EUR

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2. līdz 7. punktu

Jā

Vispārējā apmācība

—	lieliem uzņēmumiem 50 %

—	maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) 70 %

—	atbalsta maksimālā intensitāte: 70 % no attaisnotajām izmaksām

Speciālā apmācība

—	lieliem uzņēmumiem 25 %

—	maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) 35 %

—	atbalsta maksimālā intensitāte: 35 % no attaisnotajām izmaksām

Īstenošanas datums

No 1.6.2004.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2007.

Atbalsta mērķis

Vispārējās mācības

Cilvēkresursu potenciāla uzlabošana, nodrošinot kvalifikāciju,

uzņēmumu izaugsmes iespēju atbalstīšana, izmantojot perspektīvas personāla attīstības stratēģijas.

Speciālās mācības

Attiecīgā(-ās) nozare(-es)

Attiecina uz noteiktām nozarēm

Jā

Cita pārstrādes rūpniecība

Mašīnbūve un iekārtu ražošana (ÖNACE 29, 34, 35)

Kokmateriālu un koka izstrādājumu ražošana (ÖNACE 20)

Ķīmisku vielu un ķīmisko produktu ražošana (ÖNACE 24)

Pētniecība un attīstība (ÖNACE 73)

Papīra un kartona ražošana un pārstrāde (ÖNACE 21)

Citi pakalpojumi

Elektronika, programmatūra, datortehnika un datu pārraide (ÖNACE 30 — 33, 72)

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Amt der Kärntner Landesregierung, Unterabteilung 6 — Bildungs- und Arbeitsmarktpolitik

Mießtaler Straße 12

A-9020 Klagenfurt

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Saskaņā ar regulas 5. pantu

Jā

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/41

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2006/C 291/12)

Lēmuma pieņemšanas datums

18.9.2006.

Atbalsta atsauces numurs

N 556/06

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Reģions

Velsa

Nosaukums

Liellopu gaļas kvalitāte

Juridiskais pamats

section 1 of The Welsh Development Agency Act 1975 (as amended)

Pasākuma veids

Atbalsta shēma

Atbalsta mērķis

Kvalitāte

Atbalsta forma

Dotācija

Budžets

0,41 miljoni GBP (0,6 miljoni EUR)

Intensitāte

40 %

Atbalsta ilgums (periods)

2 gadi

Attiecīgās nozares

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Hybu Cig Cymru

Aberystwyth

Ceredigion SY233YA

United Kingdom

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	2.10.2006.
Atbalsta atsauces numurs	N 18/06
Dalībvalsts	Spānija
Nosaukums	Atbalsts MVU un to asociāciju attīstībai zirgkopības nozarē
Juridiskais pamats	Real Decreto 1200/2005, du 10 de octubre, por el que se establecen las bases reguladoras de las subvenciones estatales destinadas al sector equino Proyecto de Real Decreto …./2006, por el que se modifica el Real Decreto 1200/2005
Pasākuma veids	Atbalsta shēma
Atbalsta mērķis	Ieguldījumi, tehniskais atbalsts, kvalitatīvi produkti, ražotāju grupas, reklāma
Atbalsta forma	Dotācija
Budžets	7,35 miljoni EUR
Intensitāte	Dažāda
Atbalsta ilgums (periods)	5 gadi
Attiecīgās nozares	Lauksaimniecība
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Autoridades competentes de las 17 Comunidades Autónomas del Reino de España

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	18.9.2006.
Atbalsta Nr.	N 154/06
Dalībvalsts	Itālija
Reģions	Veneto
Nosaukums (un/vai atbalsta saņēmēja nosaukums)	Atbalsts dabas katastrofu skartajiem lauksaimniecības apgabaliem (vētra,krusa un viesuļvētra Veneto reģiona Padujas, Vičences un Veronas provincēs no 2005. gada 29. jūnija līdz 31. jūlijam)
Juridiskais pamats	Decreto legislativo n. 102/2004
Pasākuma veids	Individuālais atbalsts
Mērķis	Atlīdzināt nelabvēlīgo laika apstākļu nodarītos zaudējumus lauksaimniecības struktūrām
Budžets	560 000 EUR
Atbalsta intensitāte	Līdz 100 % zaudējumu
Atbalsta ilgums	Komisijas apstiprinātas atbalsta shēmas izpildes pasākums
Attiecīgā(-s) nozare(-s)	Lauksaimniecība
Cita informācija	Komisijas apstiprinātās shēmas izpildes pasākums saskaņā ar valsts atbalstu NN 54/A/2004 (Komisijas vēstule C(2005)1622 galīgā redakcija, 2005. gada 7. jūnijs)

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Lēmuma pieņemšanas datums	2.10.2006.
Atbalsta Nr.	N 474/06
Dalībvalsts	Itālija
Reģions	Campania
Nosaukums	Atbalsts dabas katastrofu skartajiem lauksaimniecības apgabaliem (2006. gada 25. un 26. janvāra sals atsevišķās Kampānijas reģiona Salerno provinces komūnās)
Juridiskais pamats	Decreto legislativo n. 102/2004
Pasākuma veids	Shēma
Mērķis	Nelabvēlīgi laika apstākļi
Atbalsta veids	Subsīdijas
Budžets	Skatīt atbalstu NN 54/A/04
Atbalsta intensitāte	Līdz 100 %
Atbalsta ilgums	Līdz maksājumu beigām
Attiecīgā nozare	Lauksaimniecība

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/43

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4415 — Motorola/Symbol)

(2006/C 291/13)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Komisija 2006. gada 23. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu, ar kuru uzņēmums Motorola Inc. (“Motorola”, ASV) Padomes Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Symbol Technologies Inc. (“Symbol”, ASV), iegādājoties tā akcijas.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—	Motorola: bezvadu rokas tālruņi, komunikācijas un tīklu sistēmas, platjoslas produkti;

—	Symbol: mobilie datori darbam sarežģītos apstākļos, datu ieguves un skenēšanas ierīces, bezvadu vietējo tīklu infrastruktūra, radiofrekvenču identifikācija.

3.	Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienās pēc šīs publikācijas datuma. Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa faksu (fakss: (32-2) 296 43 01 vai 296 72 44) vai pa pastu ar atsauces numuru COMP/M.4415 — Motorola/Symbol uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition,

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/44

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4481 — Onex Corporation/Sitel Corporation)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(2006/C 291/14)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Komisija 2006. gada 22. novembrī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (1), ar kuru uzņēmums Onex Corporation (“Onex”, Kanāda), ar tam pilnībā piederoša meitasuzņēmuma ClientLogic Corporation (“ClientLogic”, Kanāda) starpniecību, ierosina iegūt minētās Padomes regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē ierosina iegūt vienpersonisku kontroli pār uzņēmumu Sitel Corporation (“Sitel”, ASV), iegādājoties tā akcijas.

Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:

—	Onex: uzņēmumu daļu iegāde, pārvalde un atsavināšana dažādos tirgos.

—	ClientLogic: uzņēmējdarbības ārpakalpojumu sniegšana klientu aprūpes pakalpojumu nozarē.

—	Sitel: uzņēmējdarbības ārpakalpojumu sniegšana klientu aprūpes pakalpojumu nozarē.

Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Regulas (EK) Nr. 139/2004 darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši paziņojumā izklāstītajai procedūrai.

Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darbību.

European Commission

Directorate-General for Competition,

Merger Registry

J-70

B-1049 Bruxelles/Brussel

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2) OV C 56, 5.3.2005., 32. lpp.

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/45

Iebildumu necelšana aziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4421 — OJSC Novolipetsk Steel/Duferco/JV)

(2006/C 291/15)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2006. gada 20. novembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4421. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/45

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta Nr. COMP/M.4293 — Nordic Capital Fund VI/ICA MENY)

(2006/C 291/16)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2006. gada 8. septembrī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

—	Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu.

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32006M4293. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/46

Pamatnostādnes par EEZ līguma 53. un 54. pantā ietverto jēdzienu “ietekme uz tirdzniecību”

(2006/C 291/17)

A.	Šis paziņojums ir pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk — EEZ līgums) un Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (turpmāk — Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums) noteikumiem.

Eiropas Komisija (turpmāk — Komisija) ir pieņēmusi paziņojumu Pamatnostādnes par Līguma 81. un 82. pantā ietverto jēdzienu “ietekme uz tirdzniecību” (1). Tas ir nesaistošs dokumenti, kurā ir izklāstīti principi, kā skaidrot EK Līguma 81. un 82. pantā minēto jēdzienu “ietekme uz tirdzniecību”. Šajā paziņojumā ir izklāstīta arī metodoloģija un pamatnostādnes jēdziena “ietekme uz tirdzniecību” piemērošanai.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka minētais dokuments ir būtisks EEZ. Lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un nodrošinātu EEZ konkurences noteikumu vienādu piemērošanu visā Eiropas Ekonomikas zonā, Uzraudzības iestāde pieņem šo paziņojumu saskaņā ar pilnvarām, kas tai uzticētas atbilstoši Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktam. Uzraudzības iestāde īstenos šajā paziņojumā izklāstītos principus un noteikumus, piemērojot attiecīgos EEZ noteikumus atsevišķiem gadījumiem (2).

D.	Jo īpaši, paziņojumā ir izklāstīti principi kā skaidrot EEZ līguma 53. un 54. pantā minēto jēdzienu “ietekme uz tirdzniecību”. Šajā paziņojumā ir izklāstīta arī metodoloģija un pamatnostādnes jēdziena “ietekme uz tirdzniecību” piemērošanai EBTA pīlārā.

E.	Šis paziņojums attiecas uz gadījumiem, kuros Uzraudzības iestāde ir kompetentā uzraudzības iestāde atbilstīgi EEZ līguma 56. pantam.

1. IEVADS

1.	EEZ līguma 53. un 54. pants ir piemērojams uzņēmumu horizontāliem un vertikāliem līgumiem un darbībām, kas “var iespaidot tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm”.

2.	EBTA Tiesas skaidrojumā EEZ līguma 53. un 54. pantam un Eiropas Kopienas tiesu iestāžu skaidrojumā EK Līguma 81. un 82. pantam jau ir būtiski precizēts saturs un joma jēdzienam “ietekme uz tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm (turpmāk — EEZ valstis)” (3).

Šajās pamatnostādnēs ir izklāstīti EBTA tiesas un Kopienas tiesu iestāžu izstrādātie principi attiecībā uz EEZ līguma 53. un 54. pantā minētā jēdziena “ietekme uz tirdzniecību” un ar to saistīto EK Līguma noteikumu skaidrojumu. Tās papildus izskaidro šo principu, norādot, ka parasti ir maz ticams, ka līgumi varētu nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm (nenozīmīgas ietekmes uz tirdzniecību princips vai NIT princips). Šīs pamatnostādnes nav uzskatāmas par izsmeļošām. To mērķis ir noteikt metodoloģiju ietekmes uz tirdzniecību jēdziena piemērošanai un dot ieteikumus par tā piemērošanu bieži sastopamās situācijās. Tā kā tiesām un EBTA valstu iestādēm tās nav saistošas, šīs pamatnostādnes paredzētas arī, lai sniegtu tām ieteikumus EEZ līguma 53. un 54. pantā iekļautā ietekmes uz tirdzniecību jēdziena piemērošanā.

Šīs pamatnostādnes neapskata nosacījumu, kas atbilstoši 53. panta 1. punktam ir nozīmīgs konkurences ierobežojums. Šis jautājums, kas ir nošķirts no līgumu spējas nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ir apskatīts EBTA Uzraudzības iestādes paziņojumā par nenozīmīgiem līgumiem, kas atbilstoši EEZ līguma (4) 53. panta 1. punktam nozīmīgi neierobežo konkurenci (de minimis princips). Pamatnostādnes nav paredzētas arī, lai dotu ieteikumus attiecībā uz EEZ līguma 61. panta 1. punktā par valsts atbalstu ietverto ietekmes uz tirdzniecību jēdzienu.

5.	Šīs pamatnostādnes, ieskaitot NIT principu, neierobežo EEZ līguma 53. un 54. panta interpretāciju, kādu varētu dot EBTA Tiesa, Eiropas Kopienu Tiesa un Pirmās instances tiesa.

2. IETEKMES UZ TIRDZNIECĪBU KRITĒRIJS

2.1. Vispārēji principi

EEZ līguma 53. panta 1. punktā noteikts, ka turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar šā līguma darbību: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai traucēt konkurenci šā līguma darbības teritorijā. Nolūkā vienkāršot terminus “līgumi, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības” kopā tiek sauktas par “līgumiem”.

Savukārt 54. pantā noteikts, ka “vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis šā Līguma darbības teritorijā vai būtiskā tās daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar šā Līguma darbību un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm”. No tā izriet, ka termins “darbības” attiecas uz dominējošu uzņēmumu darbību.

8.	Ietekmes uz tirdzniecību kritērijs nosaka arī Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 4. protokola II nodaļas (turpmāk — II nodaļa) 3. panta piemērošanas jomu attiecībā uz EEZ līguma 53. un 54. pantā minēto konkurences noteikumu īstenošanu (5).

Saskaņā ar II nodaļas 3. panta 1. punktu, ja EBTA valstu konkurences iestādes vai tiesas piemēro valsts konkurences tiesību aktus attiecībā uz līgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem vai saskaņotām darbībām EEZ līguma 53. panta 1. punkta nozīmē, kas minētā panta nozīmē var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, tās attiecībā uz šādiem līgumiem, lēmumiem vai saskaņotām darbībām piemēro 53. pantu. Tāpat, EBTA valstu konkurences iestādes vai valstu tiesas, piemērojot konkurences tiesību aktus jebkurai ļaunprātīgai izmantošanai, kas aizliegta ar EEZ līguma 54. pantu, piemēro EEZ līguma 54. pantu. Tādējādi 3. panta 1. punkts liek EBTA valstu konkurences uzraudzības iestādēm un tiesām, piemērojot valsts konkurences tiesību aktus attiecībā uz līgumiem, lēmumiem un stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemērot arī 53. un 54. pantu. No otras puses, 3. panta 1. punkts neliek EBTA valstu konkurences iestādēm un tiesām, piemērojot 53. un 54. pantu attiecībā uz līgumiem, lēmumiem, saskaņotām darbībām un ļaunprātīgu stāvokļa izmantošanu, kas var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemērot valsts konkurences tiesību aktus. Šādos gadījumos tās var piemērot tikai EEZ konkurences noteikumus.

10.

No 3. panta 2. punkta izriet, ka valsts konkurences tiesību aktu piemērošana nedrīkst izraisīt to līgumu, uzņēmumu apvienību lēmumu vai saskaņotu darbību aizliegšanu, kuras var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, bet kuras neierobežo konkurenci EEZ līguma 53. panta 1. punkta izpratnē vai kuras atbilst EEZ līguma 53. panta 3. punkta nosacījumiem, vai uz kurām attiecas tiesību akts, saistīts ar EK Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanas regulu, kas ir minēta EEZ līguma XIV pielikumā. Atbilstoši II nodaļai EBTA valstīm tomēr nav aizliegts pieņemt un savā teritorijā piemērot stingrākus valsts tiesību aktus, kas aizliedz vai atļauj vienpusēju darbību, kurā iesaistās uzņēmumi.

11.

Visbeidzot jāatzīmē, ka II nodaļas 3. panta 3. punktā noteikts, ka, neskarot vispārējos principus un citus EEZ tiesību aktu noteikumus, 3. panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja EBTA valstu konkurences iestādes un tiesas piemēro valsts tiesību aktus attiecībā uz apvienošanās kontroli, kā arī tie neliedz tādu valsts tiesību aktu piemērošanu, kas galvenokārt īsteno citādu mērķi kā to, kas ir atšķirīgs no EEZ līguma 53. un 54. pantā noteiktā.

12.

Ietekmes uz tirdzniecību kritērijs ir autonoms EEZ tiesību aktu kritērijs, kas katrā gadījumā jāizvērtē atsevišķi. Tas ir jurisdikcijas kritērijs, kas nosaka EEZ konkurences tiesību aktu piemērošanas jomu (6). EEZ konkurences tiesību akti nav piemērojami līgumiem un darbībām, kas nevar nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

13.	Ietekmes uz tirdzniecību kritērijs ierobežo 53. un 54. panta piemērošanas jomu līdz līgumiem un darbībām, kam ir minimāla līmeņa pārrobežu ietekme teritorijā, uz kuru attiecas EEZ līgums (turpmāk — EEZ). Līguma vai darbības spējai ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm ir jābūt “nozīmīgai” (7).

14.

EEZ līguma 53. panta nozīmē tas ir līgums, kam jāspēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Netiek prasīts, lai šādu ietekmi varētu izraisīt līguma atsevišķas daļas, ieskaitot jebkādus konkurences ierobežojumus, kas varētu izrietēt no līguma (8). Ja līgums kopumā spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, EEZ tiesību aktu jurisdikcija attiecas uz visu līgumu, ieskaitot visas līguma daļas, kas katra atsevišķi neietekmē tirdzniecību starp EEZ valstīm. Gadījumos, kad līgumattiecības starp vienām un tām pašām pusēm attiecas uz vairākām darbībām, šīm darbībām, lai veidotu viena līguma daļu, jābūt tieši saistītām un jāveido integrāla vienas visaptverošas komerciālas vienošanās daļa (9). Ja tā nav, katra darbība veido atsevišķu līgumu.

15.

Nav svarīgi arī tas, vai noteikta uzņēmuma dalībai līgumā ir nozīmīga ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm vai nav (10). Uzņēmums nevar izvairīties no EEZ tiesību aktu piemērošanas tikai tāpēc, ka tā ieguldījums līgumā, kas pats par sevi spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ir nenozīmīgs.

16.

EEZ tiesību aktu jurisdikcijas noteikšanas nolūkā nav nepieciešams noteikt saikni starp inkriminēto konkurences ierobežošanu un līguma spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Neierobežojoši līgumi arī var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Piemēram, selektīvas izplatīšanas līgumi, kas balstās tikai uz kvalitatīviem atlases kritērijiem, kas pamatoti ar ražojumu raksturu, nav konkurenci ierobežojoši 53. panta 1. punkta izpratnē, tomēr var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr inkriminētie ierobežojumi, ko rada līgums, var sniegt skaidru norādi par līguma spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Piemēram, izplatīšanas līgums, kas aizliedz eksportu, pēc savas dabas spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, tomēr ne vienmēr šī ietekme būs nozīmīga (11).

17.

Apstāklis, kas raksturo ietekmi uz tirdzniecību starp EEZ valstīm, 54. panta gadījumā ir stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Tas tomēr nenozīmē, ka katra darbības sastāvdaļa jāvērtē atsevišķi. Rīcība, kas veido daļu no vispārējas stratēģijas, saskaņā ar kuru rīkojas dominējošs uzņēmums, jāvērtē pēc tās kopējās ietekmes. Ja dominējošs uzņēmums izmanto dažādus darbības veidus viena un tā paša mērķa sasniegšanai, piemēram, darbības nolūkā likvidēt vai izslēgt konkurentus, lai visām darbībām, kas veido kopīgu stratēģiju, varētu piemērot 54. pantu, ir pietiekami, ja vismaz viena no šīm darbībām spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm (12).

18.

No EEZ līguma 53. un 54. panta formulējuma un Kopienas tiesu prakses izriet, ka, piemērojot ietekmes uz tirdzniecību kritēriju, uzmanība jo īpaši jāpievērš trim elementiem:

(a)	jēdziens “tirdzniecība starp līgumslēdzējām pusēm”

(b)	formulējums “var iespaidot”, un

(c)	nozīmīguma jēdziens

2.2. Jēdziens “tirdzniecība starp līgumslēdzējām pusēm”

19.

Jēdziens “tirdzniecība” neaprobežojas ar tradicionālo apmaiņu ar precēm un pakalpojumiem starp valstīm (13). Tas ir plašāks jēdziens, kas attiecas uz visu pārrobežu ekonomisko darbību, ieskaitot uzņēmējdarbību (14). Šis skaidrojums ir saskaņā ar EEZ līguma pamatmērķi veicināt brīvu preču, pakalpojumu, personu un kapitāla pārvietošanos.

20.

Atbilstoši esošajai tiesu praksei jēdziens “tirdzniecība” ietver arī gadījumus, kad līgumi vai darbības ietekmē konkurences struktūru tirgū. Līgumi un darbības, kas ietekmē konkurences struktūru EEZ, likvidējot vai draudot likvidēt EEZ darbojošos konkurentu, var būt EEZ konkurences tiesību aktu (15) subjekti. Ja uzņēmums tiek likvidēts vai pastāv draudi, ka tas tiks likvidēts, konkurences struktūra EEZ ir ietekmēta, tāpat kā tiek ietekmēta ekonomikas joma, kurā darbojas uzņēmums.

21.

Prasība, ka jābūt ietekmei uz tirdzniecību “starp līgumslēdzējām pusēm” nozīmē, ka jābūt ietekmei uz pārrobežu ekonomisko darbību, kurā iesaistītas vismaz divas EEZ valstis. Netiek prasīts, lai līgums vai darbība ietekmētu tirdzniecību starp vienu EEZ valsti kopumā un otru EEZ valsti kopumā. Gadījumos, kad iesaistīta EEZ valsts daļa, var piemērot arī 53. un 54. pantu, ar noteikumu, ka ietekme uz tirdzniecību ir nozīmīga (16).

22.	Ietekmes uz tirdzniecību kritērija piemērošana nav atkarīga no attiecīgo ģeogrāfisko tirgu definīcijas. Tirdzniecība starp EEZ valstīm var būt ietekmēta arī gadījumos, kad attiecīgais tirgus ir valsts vai valsts reģionu robežās (17).

2.3. Formulējums “var iespaidot”

23.

Formulējuma “var iespaidot” uzdevums ir noteikt prasītās ietekmes uz tirdzniecību starp EEZ valstīm raksturu. Atbilstoši standarta pārbaudei, ko izstrādājusi Eiropas Kopienu Tiesa, formulējums “var iespaidot” nozīmē, ka, balstoties uz tiesību aktu vai objektīvu faktoru kopumu, līgumam vai darbībai var būt tieša vai netieša, reāla vai potenciāla ietekme uz tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm, kuru jābūt iespējai paredzēt pietiekamā varbūtības pakāpē (18), (19). Kā minēts 20. punktā iepriekš, Eiropas Kopienu Tiesa papildus ir izstrādājusi pārbaudi, pamatojoties uz to, vai līgums vai darbība ietekmē vai neietekmē konkurences struktūru. Gadījumos, kad līgums vai darbība tiecas ietekmēt konkurences struktūru EEZ, tiek noteikta EEZ tiesību aktu jurisdikcija.

24.

Eiropas Kopienu Tiesas izstrādātā “tirgus struktūras” pārbaude ietver šādas galvenās sastāvdaļas, kas apskatītas šādās iedaļās:

(a)	“Pietiekama varbūtības pakāpe, pamatojoties uz tiesību aktu vai pārkāpumu objektīvu faktoru kopumu”,

(b)	Ietekme uz “tirdzniecības struktūru” starp EEZ valstīm,

(c)	“Tieša vai netieša, reāla vai potenciāla ietekme” uz tirdzniecības struktūru.

2.3.1. Pietiekama varbūtības pakāpe, pamatojoties uz tiesību aktu vai pārkāpumu objektīvu faktoru kopumu.

25.

Ietekmes uz tirdzniecību novērtējums balstās uz objektīviem faktoriem. Subjektīvs nolūks no attiecīgo uzņēmumu puses nav svarīgs. Ja tomēr ir pierādījumi, ka uzņēmumiem ir bijis nodoms ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemēram, tāpēc, ka tie mēģinājuši kavēt eksportu uz citām EEZ valstīm vai importu no tām, tas ir atbilstošs faktors, kas ņemams vērā.

26.

Vārdi “var iespaidot” un Eiropas Kopienu Tiesas norāde uz “pietiekamu varbūtības pakāpi” nozīmē to, ka Kopienas tiesību aktu jurisdikcijas noteikšanai netiek prasīts, lai līgumam vai darbībai faktiski būtu vai ir bijusi ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Pietiek ar to, ka līgums vai darbība ir “spējīga” radīt tādu ietekmi (20).

27.

Nav noteikts pienākums un nav nepieciešams aprēķināt reālo tirdzniecības apjomu starp EEZ valstīm, ko ietekmē līgums vai darbība. Piemēram, gadījumā, kad līgumi aizliedz eksportu uz citām EEZ valstīm, nav nepieciešams aprēķināt, kāds būtu bijis savstarpējās tirdzniecības līmenis attiecīgo EEZ valstu starpā, ja nebūtu šāda līguma. Šī interpretācija atbilst ietekmes uz tirdzniecību kritērija juridiskajam aspektam. EEZ tiesību aktu jurisdikcija tiek attiecināta arī uz līgumu un darbību kategorijām, kas spēj radīt pārrobežu ietekmi, neskatoties uz to, vai noteiktam līgumam vai darbībai faktiski ir tāda ietekme.

28.	Novērtējums atbilstoši ietekmes uz tirdzniecību kritērijam ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kas atsevišķi var nebūt noteicoši (21). Attiecīgie faktori ietver līguma un darbības raksturu, ražojumu raksturu, uz kuriem attiecas līgums vai darbība, un attiecīgo uzņēmumu stāvokli un nozīmīgumu (22).

29.

Līguma un darbības raksturs kvalitatīvā skatījumā norāda pazīmes līguma vai darbības spējai ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Daži līgumi un darbības pēc savas būtības spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, savukārt citiem šajā ziņā nepieciešama sīkāka analīze. Pārrobežu karteļi ir piemērs pirmajam gadījumam, kamēr kopuzņēmumi, kas atrodas vienas EEZ valsts teritorijā, ir piemērs otrajam gadījumam. Šis aspekts sīkāk tiek analizēts 3. iedaļā tālāk, kur apskatītas dažādas līgumu un darbību kategorijas.

30.

Ražojumu raksturs, uz kuriem attiecas līgumi vai darbība, arī sniedz norādes, pēc kurām var noteikt, vai tirdzniecību starp EEZ valstīm ir iespējams ietekmēt. Ja ražojumi ir tādi, kurus var viegli tirgot pāri robežām, vai tie ir nozīmīgi uzņēmumiem, kas vēlas ienākt tirgū vai paplašināt savu darbību citās EEZ valstīs, EEZ jurisdikciju ir daudz vieglāk noteikt nekā gadījumos, kad to īpatnību dēļ pēc ražojumiem, ko piedāvā piegādātāji no citām EEZ valstīm, ir ierobežots pieprasījums vai par ražojumiem ir ierobežota interese pārrobežu organizācijas skatījumā, vai no šādas organizācijas vietas veiktas ekonomiskās darbības paplašināšanas viedokļa (23). Jēdziens “izveide” ietver vienas EEZ valsts uzņēmuma aģentūru, filiāļu vai meitas uzņēmumu dibināšanu citā EEZ valstī.

31.	Attiecīgo uzņēmumu stāvoklis tirgū un to pārdošanas apjomi ir indikatīvi rādītāji kvantitatīvā skatījumā uz attiecīgā līguma vai darbības spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šis aspekts, kas veido neatņemamu nozīmīguma novērtējuma daļu, ir apskatīts 2.4. iedaļā turpmāk.

32.

Papildus jau minētajiem faktoriem jāņem vērā tiesiskā un faktiskā vide, kādā līgums vai darbība notiek. Attiecīgais ekonomiskais un tiesiskais konteksts dod ieskatu par potenciālo ietekmi uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Ja pārrobežu tirdzniecībai starp EEZ valstīm ir nepārvarami šķēršļi, kas nav saistīti ar līgumiem vai darbībām, tirdzniecību iespējams ietekmēt tikai tad, ja pārredzamā nākotnē šie šķēršļi varētu izzust. Gadījumos, kad šķēršļi nav nepārvarami, bet tikai apgrūtina pārrobežu pasākumus, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai līgumi un darbība turpmāk nekavētu šādus pasākumus. Līgumi un darbības, kuru rezultātā tas notiek, spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

2.3.2. Ietekme uz “tirdzniecības struktūru” starp EEZ valstīm,

33.	Lai 53. un 54. pants būtu piemērojams, jābūt ietekmei uz “tirdzniecības struktūru” starp EEZ valstīm.

34.

Termins “tirdzniecības struktūra” ir neitrāls. Tas nenozīmē, ka tirdzniecība ir ierobežota vai samazināta (24). Tirdzniecības struktūra var tikt ietekmēta arī tad, ja līgumi vai darbība rada tirdzniecības pieaugumu. EEZ tiesību aktu jurisdikcija tiek noteikta, ja līdz ar līgumu vai darbību tirdzniecība starp EEZ valstīm iespējams attīstās citādi salīdzinājumā ar veidu, kā tā varbūt attīstītos, ja šāda līguma vai darbības nebūtu (25).

35.

Šī interpretācija atspoguļo to, ka ietekmes uz tirdzniecību kritērijs ir attiecināms uz jurisdikciju un kalpo, lai nolūkā garantēt šo līgumu un darbības analīzi saskaņā ar EEZ tiesību aktiem konkurences jomā nošķirtu tos, kas spēj radīt pārrobežu ietekmi, no tiem līgumiem un darbībām, kas to nespēj.

2.3.3. “Tieša vai netieša, faktiska vai potenciāla ietekme” uz tirdzniecības struktūru

36.	Līgumu un darbību ietekme uz tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm var būt “tieša vai netieša, faktiska vai potenciāla”.

37.

Tieša ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm parasti rodas saistībā ar ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums vai darbība. Ja, piemēram, noteikta ražojuma ražotāji dažādās EEZ valstīs nolemj sadalīt tirgu, tiek radīta tieša ietekme uz attiecīgo ražojumu tirgu EEZ valstīs. Vēl viens tiešas ietekmes radīšanas piemērs ir situācija, kur piegādātājs izplatītāja atlaides ražojumiem piemēro tikai tajās EEZ valstīs, kurās ir nodibināti izplatītāji. Šādas darbības paaugstina eksportam paredzēto ražojumu relatīvo cenu, padarot eksporta pārdošanu mazāk pievilcīgu un mazāk konkurētspējīgu.

38.

Saistībā ar ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums vai darbība, bieži rodas netieša ietekme uz tirdzniecību. Netieša ietekme, piemēram, var rasties, ja līgumam vai darbībai ir ietekme uz tādu uzņēmumu pārrobežu ekonomisko darbību, kas izmanto līgumā vai darbībā paredzētos ražojumus vai citādi ir saistīti ar tiem (26). Šāda ietekme, piemēram, var rasties, ja līgums vai darbība ir saistīts ar starpproduktu, kas netiek tirgots, bet izmantots tāda gala produkta nodrošināšanai, kurš tiek tirgots. Eiropas Kopienu Tiesa atbilstoši EK Līguma 81. pantam ir spriedusi, ka tirdzniecība starp EK dalībvalstīm varēja būt ietekmēta līguma lietā, kur bija runa par fiksētām cenām konjaka ražošanai izmantotajam spirtam (27). Lai gan izejmateriāli netika eksportēti, gala produkts — konjaks — tika eksportēts. Šādos gadījumos EEZ tiesību akti konkurences jomā ir piemērojami tiktāl, ciktāl ir iespējams nozīmīgi ietekmēt gala produkta tirdzniecību.

39.

Netieša ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm var rasties arī saistībā ar ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums vai darbība. Piemēram, līgumi, ar kuriem ražotājs izplatītāju tirgoto ražojumu garantijas piemēro tikai tajā EEZ valstī, kur tie ir dibināti, un šo ražojumu iegādē rada sarežģījumus patērētājiem citās EEZ valstīs, jo tie nevar izmantot garantijas (28). Oficiālo izplatītāju un citu tirgotāju eksports tiek apgrūtināts, jo patērētāju acīs ražojums, kuram nav ražotāja garantijas, ir mazāk pievilcīgs (29).

40.

Faktiskā ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm ir tā, ko rada līgums vai darbība, kad tie tiek īstenoti. Līgums starp piegādātāju un izplatītāju vienā un tajā pašā EEZ valstī, piemēram, ja šāds līgums aizliedz eksportu uz citām EEZ valstīm, var faktiski ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Bez līguma izplatītājs varētu brīvi iesaistīties eksporta tirdzniecībā. Tomēr jāatceras, ka netiek prasīts, lai faktiskā ietekme tiktu pierādīta. Pietiek ar to, ka līgumam vai darbībai var būt tāda ietekme.

41.

Potenciālā ietekme ir tā, kas ar pietiekamu varbūtības pakāpi var rasties nākotnē. Citiem vārdiem sakot, jāņem vērā paredzamā tirgus attīstība (30). Pat tad, ja tirdzniecību nav iespējams ietekmēt laikā, kad tiek noslēgts līgums vai īstenota darbība, 53. un 54. pants ir piemērojams, ja faktori, kuru dēļ tika noslēgts šāds līgums, iespējams mainītos pārredzamā nākotnē. Sakarā ar to ir būtiski apsvērt ietekmi no EEZ līgumā ietvertajiem vai attiecīgās EEZ valsts pieņemtajiem liberalizācijas pasākumiem un citu pasākumiem, kuru nolūks ir novērst tiesiskos šķēršļus tirdzniecībai.

42.

Turklāt pat tad, ja noteiktā laika posmā tirgus apstākļi ir nelabvēlīgi pārrobežu tirdzniecībai, piemēram, tāpēc, ka attiecīgajās EEZ valstīs ir vienādas cenas, tirdzniecību joprojām ir iespējams ietekmēt, jo situācija var mainīties mainīgu tirgus apstākļu rezultātā (31). Svarīga ir līguma vai darbības spēja ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, nevis tas, vai kādā noteiktā laika posmā tas faktiski notiek.

43.

Netiešas vai potenciālas ietekmes iekļaušana ietekmes uz tirdzniecību starp EEZ valstīm analīzē nenozīmē, ka analīze jābalsta uz attālinātu vai hipotētisku ietekmi. Iestādei vai personai, kas apgalvo, ka tirdzniecību starp EEZ valstīm iespējams nozīmīgi ietekmēt, jāizskaidro varbūtība, ka noteikts līgums radīs netiešu vai potenciālu ietekmi. Ar hipotētisku vai varbūtēji paredzamu ietekmi nepietiek, lai noteiktu EEZ tiesību aktu jurisdikciju. Piemēram, līgums, kas paaugstina grūti pārdodama ražojuma cenu, samazina patērētāju izmantojamos ienākumus. Patērētājiem ir mazāk naudas, ko izdot, un viņi var iegādāties mazāk no citām EEZ valstīm importētu ražojumu. Tomēr saikne starp šādu ienākumu ietekmi un tirdzniecību starp EEZ valstīm parasti ir pārāk attālināta, lai noteiktu EEZ tiesību aktu jurisdikciju.

2.4. Nozīmīguma jēdziens

2.4.1. Vispārējs princips

44.

Ietekmes uz tirdzniecību kritērijā ir ietverta kvantitatīvā sastāvdaļa, kas ierobežo EEZ tiesību aktu jurisdikciju ar līgumiem un darbību, kas spēj izraisīt precīzi nosakāmu ietekmi. Līgumiem un darbībām nepiemēro 53. un 54. pantu, ja tie tikai nenozīmīgi ietekmē tirgu, ņemot vērā uzņēmumu vājo stāvokli attiecīgo ražojumu tirgū (32). Nozīmīgumu jo īpaši var novērtēt, samērojot uzņēmumu stāvokli un nozīmīgumu attiecīgo ražojumu tirgū (33).

45.

Nozīmīguma novērtējums ir atkarīgs no katra atsevišķā gadījuma īpatnībām, jo īpaši līguma un darbības rakstura un ražojumu, uz kuru tie attiecas, rakstura, kā arī attiecīgo uzņēmumu stāvokļa tirgū. Ja pēc sava rakstura līgums vai darbība spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, nozīmīguma slieksnis ir zemāks nekā līgumu un darbības gadījumā, kas pēc sava rakstura nespēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Jo spēcīgāks ir attiecīgo uzņēmumu stāvoklis tirgū, jo lielāka iespēja, ka līgumu vai darbību, kas spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, var uzskatīt par tādu, kas to ietekmē nozīmīgi (34).

46.

Vairākos gadījumos attiecībā uz importu un eksportu Eiropas Kopienu Tiesa ir uzskatījusi, ka nozīmīguma kritērijs ir izpildīts, ja attiecīgo uzņēmumu pārdošanas apjoms atbilst aptuveni 5 % no tirgus apjoma (35). Tirgus daļa tomēr ne vienmēr tikusi uzskatīta par izšķirošu faktoru. Jo īpaši jāņem vērā uzņēmumu apgrozījums, kas saistīts ar attiecīgajiem ražojumiem (36).

47.

Nozīmīgumu tādejādi var mērīt gan kā absolūtu lielumu (apgrozījums), gan kā relatīvu lielumu, salīdzinot attiecīgā uzņēmuma(u) stāvokli tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem (tirgus daļa). Attiecīgo uzņēmumu stāvokļa un nozīmīguma svarīgums ir savienojams ar formulējumu “var iespaidot”, kas nozīmē, ka novērtējums drīzāk balstās uz līguma vai darbības spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, nevis uz ietekmi, ko rada faktiskā preču un pakalpojumu plūsma pāri robežām. Attiecīgo uzņēmumu stāvoklis tirgū un to ražojumu apgrozījums ir rādītājs, kas raksturo līguma vai darbības spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šīs divas sastāvdaļas ir atspoguļotas pieņēmumos, kas izklāstīti turpmāk 52. un 53. punktā.

48.

Nozīmīguma pārbaudes piemērošanai nav nepieciešams, lai tiktu definēti attiecīgie tirgi un aprēķinātas tirgus daļas (37). Uzņēmumu pārdošanas apjoms absolūtos lielumos var būt pietiekams, lai pamatotu secinājumu, ka ietekme uz tirdzniecību ir nozīmīga. Tas jo īpaši attiecas uz līgumiem un darbībām, kas pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemēram, tāpēc, ka tie attiecas uz importu vai eksportu vai skar vairākas EEZ valstis. Tas, ka šādos apstākļos apgrozījums ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums, var būt pietiekams, lai konstatētu nozīmīgu ietekmi uz tirdzniecību starp EEZ valstīm, ir atspoguļots tālāk 53. punktā izklāstītajā pozitīvajā pieņēmumā.

49.

Līgumus un darbības vienmēr jāapskata ekonomiskajā un tiesiskajā kontekstā, kurā tie rodas. Vertikālu līgumu gadījumā var būt nepieciešams ņemt vērā jebkādu kopīgu līdzīgu līgumu paralēlu tīklu kumulatīvo ietekmi (38). Pat tad, ja viens līgums vai līgumu kopums nespēj nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, paralēlu līgumu tīklu ietekme, kopumā varētu to ietekmēt. Lai tas tā būtu, atsevišķam līgumam vai līgumu tīklam tomēr jādod nozīmīgs ieguldījums kopējā ietekmē uz tirdzniecību (39).

2.4.2. Nozīmīguma kvantitatīvais novērtējums

50.

Nav iespējams noteikt vispārīgus kvantitatīvus principus, kas attiektos uz visām līgumu kategorijām, un norādītu, kad ir iespējama nozīmīga ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr ir iespējams noteikt, kad nav iespējama nozīmīga ietekme uz tirdzniecību. Pirmkārt, savā paziņojumā par nenozīmīgiem līgumiem, kas atbilstoši EEZ līguma 53. panta 1. punktam nozīmīgi neierobežo konkurenci (de minimis princips) (40), EBTA Uzraudzības iestāde ir noteikusi, ka līgumi starp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā noteikts Uzraudzības iestādes 1996. gada 11. septembra Lēmumā Nr. 112/96/COL (41), parasti nespēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Iemesls šim pieņēmumam ir tas, ka MVU darbība pēc sava rakstura parasti ir vietēja vai reģionāla. Tomēr MVU var būt EEZ tiesību aktu jurisdikcijas subjekts, jo īpaši tad, ja tie iesaistīti pārrobežu ekonomiskajā darbībā. Otrkārt, Uzraudzības iestāde uzskata, ka ir nepieciešams noteikt vispārīgus principus, kas norādītu, kad tirdzniecību parasti nav iespējams nozīmīgi ietekmēt, t.i., kritērijus, pēc kuriem var noteikt, ka ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm nav nozīmīga (NIT princips). Piemērojot 53. pantu, Uzraudzības iestāde uzskatīs šo kritēriju par atspēkojamu negatīvu pieņēmumu, piemērojot to visiem līgumiem atbilstoši 53. panta 1. punktam, neskatoties uz līgumā ietverto ierobežojumu raksturu, ieskaitot ierobežojumus, kas ir noteikti kā būtiski ierobežojumi tiesību aktos, kas saistīti ar Komisijas grupālā atbrīvojuma regulām, kuras minētas EEZ Līguma XIV pielikumā. Gadījumos, uz kuriem attiecas šis pieņēmums, Uzraudzības iestāde parasti neuzsāks tiesvedību ne pēc iesnieguma, ne pēc savas iniciatīvas. Ja uzņēmumi godprātīgi apliecina, ka uz līgumu attiecas šis negatīvais pieņēmums, Uzraudzības iestāde nenoteiks soda naudas.

51.	Neierobežojot 53. punktu tālāk, no nozīmīguma negatīvās definīcijas neizriet, ka līgumi, kuri neatbilst tālāk noteiktajiem kritērijiem, automātiski spēj nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi.

52.

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka principā līgumi nespēj nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ja tiek izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

(a)	jebkādā attiecīgā EEZ tirgū pušu kopējā tirgus daļa, ko ietekmē līgums, nepārsniedz 5 %, un

(b)

horizontālo līgumu gadījumā attiecīgo uzņēmumu kopējais ikgadējais līgumā ietverto ražojumu apgrozījums EEZ (42) nepārsniedz 40 miljonus euro. Tādu līgumu gadījumā, kas skar ražojumu kopīgu iegādi, atbilstošais apgrozījums ir pušu kopīgie ražojumu iepirkumi, uz kuriem attiecas līgums.

Vertikālo līgumu gadījumos kopējais ikgadējais EEZ apgrozījums piegādātāja ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums, nepārsniedz 40 miljonus euro. Licences līgumu gadījumos attiecīgais apgrozījums ir kopīgais apgrozījums licences turētāju ražojumiem, kuros izmantota licencēta tehnoloģija, un licences devēja šāda veida ražojumu apgrozījums. Ja līgumi ir noslēgti starp pircēju un vairākiem piegādātājiem, attiecīgais apgrozījums ir pircēja kopējais iegādes apjoms tiem ražojumiem, uz kuriem attiecas līgumi.

Uzraudzības iestāde izmantos tādu pašu pieņēmumu, ja divu secīgu kalendāro gadu laikā iepriekš minētais apgrozījuma slieksnis nav pārsniegts vairāk par 10 % un iepriekš minētais tirgus daļas slieksnis nav pārsniegts vairāk par 2 procentu punktiem. Gadījumos, ja līgums attiecas uz topošu, bet vēl nepastāvošu tirgu, kur līdz ar to pusēm nav ne attiecīgā apgrozījuma, ne atbilstošas tirgus daļas, Uzraudzības iestāde šo pieņēmumu neizmantos. Šādos gadījumos nozīmīgumu var novērtēt, pamatojoties uz pušu stāvokli attiecīgo ražojumu tirgū vai to tehnoloģisko potenciālu saistībā ar līgumu.

53.

EBTA Uzraudzības iestāde arī uzskata, ka tad, ja līgums pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemēram, tāpēc, ka tas attiecas uz importu un eksportu vai skar vairākas EEZ valstis, var piemērot atspēkojamu pozitīvu pieņēmumu, ka šāda ietekme uz tirdzniecību ir nozīmīga, ja apgrozījums pušu ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums, kas aprēķināts, kā norādīts 52. un 54. punktā, pārsniedz 40 miljonus euro. Ja līgumi pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, bieži vien var pieņemt, ka šāda ietekme ir nozīmīga, ja pušu tirgus daļa pārsniedz iepriekšējā punktā noteikto 5 % slieksni. Tomēr šis pieņēmums nav izmantojams, ja līgums attiecas tikai uz EEZ valsts daļu (skat. 90. punktu tālāk).

54.

Attiecībā uz 40 miljonu euro slieksni (sal. 52. punktu) iepriekš apgrozījumu aprēķina, pamatojoties uz kopējo pārdošanas apjomu EEZ ražojumiem, uz kuriem attiecas līgums (līguma preces), atskaitot attiecīgo uzņēmumu nodokļus iepriekšējā finanšu gadā. Pārdošanas apjomi starp viena uzņēmuma struktūrām tiek izslēgti (43).

55.

Lai piemērotu tirgus daļas slieksni, ir jānosaka attiecīgais tirgus (44). To veido attiecīgā ražojuma tirgus un attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus. Tirgus daļas jāaprēķina, pamatojoties uz informāciju par pārdošanas apjomu vērtību vai, kur piemēroti, informāciju par pirkšanas apjomu vērtību. Ja informācija par vērtību nav pieejama, var izmantot aprēķinus, kas balstīti uz citu drošu tirgus informāciju, ieskaitot informāciju par apjomu.

56.	Līgumu tīklu gadījumā, ko viens un tas pats piegādātājs noslēdzis ar dažādiem izplatītājiem, tiek ņemta vērā ar visa tīkla starpniecību panāktie pārdošanas apjomi.

57.	Līgumi, kas veido daļu no vienas kopējas komerciālas vienošanās, NIT principa mērķiem tiek uzskatīti vienu līgumu (45). Uzņēmumi nevar izvairīties no šo robežvērtību piemērošanas, sadalot līgumu, kas ekonomiskā skatījumā veido vienotu veselumu.

3. IEPRIEKŠ MINĒTO PRINCIPU PIEMĒROŠANA PARASTAJIEM LĪGUMU VEIDIEM UN STĀVOKĻA ĻAUNPRĀTĪGAS IZMANTOŠANAS GADĪJUMIEM

58.	EBTA Uzraudzības iestāde piemēros iepriekšējā sadaļā noteikto negatīvo pieņēmumu visiem līgumiem, ieskaitot līgumus, kas pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, kā arī līgumus, kas skar tirdzniecību ar uzņēmumiem, kuri atrodas trešās valstīs (sal. ar 3.3. sadaļu tālāk).

59.

Papildus negatīvā pieņēmuma jomai EBTA Uzraudzības iestāde ņems vērā kvalitatīvos parametrus, kas ir saistīti ar līguma vai darbības raksturu vai ražojumu raksturu, uz kuriem tie attiecas (skat. 29. un 30. punktu iepriekš). Saistība ar līguma raksturu ir atspoguļota arī 53. punktā iepriekš izklāstītajā pozitīvajā pieņēmumā par nozīmīgumu tādu līgumu gadījumā, kas pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Lai sniegtu papildu ieteikumus ietekmes uz tirdzniecību jēdziena piemērošanai, ir lietderīgi apskatīt dažus parastākos līgumu un darbību veidus.

60.

Turpmākajās iedaļās galvenā atšķirība tiek noteikta starp līgumiem un darbībām, kas attiecas uz vairākām EEZ valstīm, un līgumiem un darbībām, kas notiek vienā EEZ valstī vai vienas EEZ valsts daļā. Šīs divas galvenās kategorijas ir iedalītas sīkākās kategorijās, pamatojoties uz attiecīgā līguma vai darbības raksturu. Ir apskatīti arī līgumi un darbības, kur iesaistītas trešās valstis.

3.1. Līgumi un ļaunprātīga stāvokļa izmantošana, kas attiecas uz vairākām EEZ valstīm vai tiek īstenota tajās

61.

Līgumi un darbības, kas attiecas uz vairākām EEZ valstīm vai tiek īstenotas tajās, gandrīz visos gadījumos pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Ja attiecīgais apgrozījums pārsniedz iepriekš 53. punktā noteikto slieksni, tad vairumā gadījumu nebūs nepieciešams sīkāk analizēt, vai ir iespējama ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr, lai sniegtu ieteikumus arī šādos gadījumos un izskaidrotu iepriekš 2. iedaļā izklāstītos principus, ir lietderīgi precizēt, kādi ir tie faktori, ko parasti izmanto, lai atbalstītu atzinumu par EEZ tiesību aktu jurisdikciju.

3.1.1. Līgumi par importu un eksportu

62.

Līgumi, kas noslēgti starp uzņēmumiem divās vai vairākās EEZ valstīs un attiecas uz importu un eksportu, pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šādiem līgumiem, neskatoties uz to, vai tie ierobežo konkurenci vai nē, ir tieša ietekme uz tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm. Piemēram, Kerpen & Kerpen lietā par līgumu starp Francijas ražotāju un Vācijas izplatītāju, kas aptvēra vairāk nekā 10 % no cementa eksporta no Francijas uz Vāciju, kopumā veidojot 350 000 tonnas gadā, Eiropas Kopienu Tiesa uzskatīja, ka nav iespējams izteikt secinājumu, ka šāds līgums nevar (nozīmīgi) ietekmēt tirdzniecību starp EK dalībvalstīm (46).

63.

Šī kategorija ietver līgumus, kas nosaka importa un eksporta ierobežojumus, ieskaitot ierobežojumus aktīvai un pasīvai tirdzniecībai, kā arī iepircēju veiktai tālākpārdošanai klientiem citās EEZ valstīs (47). Šajos gadījumos pastāv cieša saikne starp inkriminēto konkurences ierobežošanu un ietekmi uz tirdzniecību, jo pats ierobežojuma nolūks ir kavēt preču un pakalpojumu plūsmu starp EEZ valstīm, kas citādi būtu iespējama. Nav būtiski, vai līguma puses atrodas vienā un tajā pašā EEZ valstī vai dažādās EEZ valstīs.

3.1.2. Karteļi, kas aptver vairākas EEZ valstis

64.

Karteļu līgumi, piemēram, tādi, kas paredz cenu noteikšanu un tirgus sadali, un aptver vairākas EEZ valstis, pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Pārrobežu karteļi saskaņo konkurences nosacījumus un ietekmē savstarpējo tirdzniecību, nostiprinot tradicionālo tirdzniecības struktūru (48). Ja uzņēmumi vienojas sadalīt ģeogrāfiskās teritorijas, pārdošanas apjomi no citām sadalītajām teritorijām var mazināties vai sarukt pavisam. Ja uzņēmumi vienojas fiksēt cenas, tie likvidē konkurenci un jebkādas no tās izrietošas cenu atšķirības, kas mudinātu konkurentus un patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā. Ja uzņēmumi vienojas par pārdošanas kvotām, tiek saglabāta tradicionālā tirdzniecības struktūra. Attiecīgie uzņēmumi nepaplašina ražošanu un tādējādi neapkalpo potenciālos klientus citās EEZ valstīs.

65.

Ietekme uz tirdzniecību, ko rada pārrobežu karteļi, parasti pēc sava rakstura ir nozīmīga; tas saistīts ar karteli veidojošo pušu stāvokli tirgū. Karteļi parasti tiek veidoti tikai tad, ja uzņēmumi, kas tajos piedalās, kopā kontrolē lielu tirgus daļu, jo tas ļauj tiem paaugstināt cenu vai samazināt ražošanas apjomus.

3.1.3. Horizontāli sadarbības līgumi, kas attiecas uz vairākām EEZ valstīm

66.

Šajā iedaļā apskatīti dažāda veida horizontāli sadarbības līgumi. Horizontāliem sadarbības līgumiem, piemēram, var būt tāda forma, kad divi vai vairāki uzņēmumi sadarbojas, veicot noteiktu ekonomisko darbību, piemēram, ražošanu un izplatīšanu (49). Uz tādiem līgumiem bieži atsaucas kā uz kopuzņēmumiem. Tomēr uz kopuzņēmumiem, kas ilgstoši veic visas autonomas saimnieciskas vienības funkcijas, attiecas Apvienošanās regula (50). EEZ līmenī šādi pilnībā funkcionējoši kopuzņēmumi netiek skatīti atbilstoši EEZ līguma 53. un 54. pantam, izņemot gadījumus, kad ir piemērojams Apvienošanās regulas 2. panta 4. punkts (51). Šajā iedaļā tāpēc netiek apskatīti pilnībā funkcionējoši kopuzņēmumi. Gadījumos, kad kopuzņēmumi nepilda visas funkcijas, kopīgā saimnieciskā struktūra nedarbojas kā atsevišķs piegādātājs (vai pircējs) nevienā tirgū. Tas tikai apkalpo mātesuzņēmumus, kas paši darbojas tirgū (52).

67.

Kopuzņēmumi, kas darbojas divās vai vairākās EEZ valstīs, vai ražo produkciju, ko pārdod mātesuzņēmumi divās vai vairākās EEZ valstīs, ietekmē pušu komerciālo darbību šajās EEZ teritorijās. Šādi līgumi tāpēc parasti pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm salīdzinājumā ar situāciju, kad nav šāda līguma (53). Tirdzniecības struktūra tiek ietekmēta, ja uzņēmumi novirza savu darbību uz kopuzņēmumu vai izmanto to nolūkā radīt jaunu piegādes avotu EEZ.

68.

Tirdzniecību iespējams ietekmēt arī tad, ja kopuzņēmums ražo materiālus mātesuzņēmumu precēm, kas pēc tam tiek tālāk apstrādāti vai iekļauti mātesuzņēmumu ražojumā. Tas visdrīzāk notiek tad, ja attiecīgie materiāli pirms tam tiek iegūti no piegādātājiem citās EEZ valstīs, ja mātesuzņēmumi iepriekš ir ražojuši materiālus citās EEZ valstīs vai galaprodukts tiek realizēts vairākās EEZ valstīs.

69.	Novērtējot nozīmīgumu, ir svarīgi ņemt vērā mātesuzņēmumu ražojumu, uz kuriem attiecas līgums, pārdošanas apjomus, nevis tikai ar līgumu radītā kopuzņēmuma ražojumu pārdošanas apjomus, ja kopuzņēmums nevienā tirgū nedarbojas kā autonoma saimnieciska struktūra.

3.1.4. Vairākās EEZ valstīs īstenoti vertikāli līgumi

70.

Vertikāli līgumi un līdzīgu vertikālu līgumu tīkli, kas īstenoti vairākās EEZ valstīs, parasti spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ja tie izraisa noteikta veida tirdzniecības norisi. Selektīvu izplatīšanas līgumu tīkli, īstenoti divās vai vairākās EEZ valstīs, piemēram, virza tirdzniecību noteiktā veidā, jo ierobežo tirdzniecību ar tīkla dalībniekiem, tādējādi ietekmējot tirdzniecības struktūru salīdzinājumā ar situāciju bez šādiem līgumiem (54).

71.

Tirdzniecību starp EEZ valstīm var ietekmēt arī vertikāli līgumi, kuru sekas ir ierobežojumi. Tā, piemēram, var būt tādu līgumu gadījumā, kur izplatītāji vairākās EEZ valstīs vienojas pirkt ražojumus tikai no noteikta piegādātāja vai pārdot tikai tā ražojumus. Šādi līgumi var ierobežot tirdzniecību starp EEZ valstīm, kurās līgumi tiek īstenoti, vai tirdzniecību EEZ valstīs, uz kurām neattiecas līgumi. Ierobežojumus var radīt atsevišķi līgumi vai līgumu tīkli. Ja līgumi vai līgumu tīkli, kas skar vairākas EEZ valstis, rada ierobežojumus, līguma vai līgumu spēja ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm parasti pēc sava rakstura ir nozīmīga.

72.

Līgumi starp piegādātājiem un izplatītājiem, kas paredz tālākpārdošanas cenu un kas attiecas uz divām vai vairākām EEZ valstīm, parasti arī pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm (55). Šādi līgumi maina cenu līmeni, kāds būtu iespējams bez līgumiem, un tādējādi ietekmē tirdzniecības struktūru.

3.1.5. Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vairākās EEZ valstīs

73.

Dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā ir lietderīgi izšķirt stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas rada šķēršļus konkurentu ienākšanai tirgū vai nepieļauj konkurentu darbību tirgū (stāvokļa izslēdzoša izmantošana), un stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kad dominējošie uzņēmumi izmanto savu ekonomisko spēku, piemēram, nosakot pārmērīgas vai diskriminējošas cenas (ļaunprātīga stāvokļa ekspluatējoša izmantošana). Abu veidu stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var tikt īstenota vai nu ar līgumu palīdzību, uz kuriem tāpat attiecas 53. panta 1. punkts, vai ar vienpusēju rīcību, uz kuru, tādā mērā, kā tas saistīts ar EEZ tiesību aktiem konkurences jomā, attiecas tikai 54. pants.

74.	Stāvokļa ekspluatējoša izmantošana, piemēram, diskriminējošu atlaižu gadījumā, ietekmē tālākos tirdzniecības partnerus, kas vai nu gūst labumu, vai cieš zaudējumus, tādējādi mainās to konkurences stāvoklis un tiek ietekmēta tirdzniecības struktūra starp EEZ valstīm.

75.

Ja dominējošs uzņēmums iesaistās izslēdzošā darbībā vairāk nekā vienā EEZ valstī, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana parasti pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šādai darbībai ir negatīva ietekme uz konkurenci teritorijā, kas pārsniedz vienas EEZ valsts robežas, iespējams, novirzot tirdzniecības norisi no tās, kā tā notiktu bez šādas ļaunprātīgas stāvokļa izmantošanas. Piemēram, tirdzniecības struktūru iespējams ietekmēt, ja dominējošs uzņēmums piešķir lojalitātes atlaides. Klienti, uz kuriem attiecas izņēmuma atlaižu sistēma, visdrīzāk pirks mazāk no dominējošā uzņēmuma konkurentiem, nekā tie būtu darījuši pretējā gadījumā. Izslēdzoša rīcība nolūkā tieši izslēgt konkurentu, piemēram, nosakot agresīvu cenu politiku, arī spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm tās ietekmes dēļ uz tirgus konkurences struktūru EEZ (56). Ja dominējošs uzņēmums iesaistās rīcībā nolūkā izslēgt no tirgus konkurentu, kas darbojas vairāk nekā vienā EEZ valstī, tirdzniecību iespējams ietekmēt vairākos veidos. Pirmkārt, pastāv risks, ka ietekmētais konkurents vairs nebūs piegādes avots EEZ. Pat tad, ja attiecīgais uzņēmums netiek izslēgts no tirgus, tā konkurences uzvedība nākotnē visdrīzāk tiks ietekmēta; šim apstāklim arī var būt ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Otrkārt, stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var ietekmēt citus konkurentus. Ar savu ļaunprātīgo stāvokļa izmantošanu dominējošais uzņēmums var likt saprast saviem konkurentiem, ka tas sodīs mēģinājumus iesaistīties īstā konkurencē. Treškārt, fakts, ka konkurentu izslēdz no tirgus, var būt pietiekams, lai uzskatītu, ka tiek ietekmēta tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tas var notikt pat tad, ja uzņēmumi, kas pakļauti riskam tikt izslēgtiem no tirgus, galvenokārt nodarbojas ar eksportu uz trešām valstīm (57). Ja pastāv risks, ka efektīva tirgus konkurences struktūra EEZ tiks vēl vairāk vājināta, piemērojama EEZ tiesību aktu jurisdikcija.

76.

Ja dominējošs uzņēmums iesaistās izmantojošā vai izslēdzošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā vairāk nekā vienā EEZ valstī, stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas iespēja ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm parasti pēc sava rakstura arī būs nozīmīga. Ņemot vērā attiecīgo dominējošo uzņēmumu stāvokli tirgū un to, ka stāvokļa ļaunprātīga izmantošana tiek īstenota vairākās EEZ valstīs, stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas mērogs un tās iespējamā ietekme uz tirdzniecības struktūru parasti ir tāda, ka tirdzniecību starp EEZ valstīm iespējams ietekmēt nozīmīgi. Ja vērojama izmantojoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, piemēram, ar diskriminējošu cenu noteikšanu, šāda ļaunprātīga izmantošana maina tirdzniecības partneru konkurences stāvokli vairākās EEZ valstīs. Izslēdzošas stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, ieskaitot ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā izslēgt konkurentu no tirgus, tiek ietekmēta ekonomiskā darbība, kurā iesaistās konkurenti vairākās EEZ valstīs. Pati dominējošā stāvokļa pastāvēšana vairākās EEZ valstīs norāda, ka konkurence ievērojamā kopīgā tirgus daļā jau ir vājināta (58). Ja dominējošs uzņēmums vēl vairāk vājina konkurenci ar ļaunprātīgām darbībām, piemēram, izslēdzot konkurentu no tirgus, ļaunprātīgas stāvokļa izmantošanas spēja ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm parasti ir nozīmīga.

3.2. Līgumi un ļaunprātīga stāvokļa izmantošana, kas attiecas uz vienu EEZ valsti vai tikai tās daļu

77.

Ja līgumi vai ļaunprātīga darbība attiecas uz vienas EEZ valsts teritoriju, var būt nepieciešams veikt sīkāku analīzi par līguma vai ļaunprātīgas darbības spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Jāatgādina, ka netiek prasīts, lai tirdzniecības apjoms būtu samazināts, lai konstatētu ietekmi uz tirdzniecību starp EEZ valstīm. Pietiek ar to, ka ir iespējamas nozīmīgas izmaiņas tirdzniecības struktūrā starp EEZ valstīm. Tomēr daudzos gadījumos, kas skar vienu EEZ valsti, inkriminētā pārkāpuma raksturs un jo īpaši tā tendence noslēgt valsts tirgu, sniedz derīgu norādi par līguma vai darbības spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šeit minētie piemēri nav izsmeļoši. Tie tikai dod piemērus gadījumiem, kad līgumus, kas attiecas uz vienas EEZ valsts teritoriju, var uzskatīt par tādiem, kas spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

3.2.1. Karteļi vienā EEZ valstī

78.

Horizontāli karteļi, kas kontrolē visu EEZ valsti, parasti spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Kopienas tiesas vairākās lietās atzinušas, ka līgumiem, kas attiecas uz visu EK dalībvalsts teritoriju, pēc to rakstura ir tādas sekas, kas pastiprina tirgus sadalīšanu atbilstoši valstu robežām, traucējot ekonomisko iekļūšanu tirgū, kuras īstenošanu paredz EK Līgums (59).

79.

Šādu līgumu spēja sadalīt iekšējo tirgu izriet no tā, ka uzņēmumiem, kas piedalās karteļos tikai vienā EEZ valstī, parasti jāveic pasākumi, lai izslēgtu konkurentus no citām EEZ valstīm (60). Ja šādi pasākumi netiek veikti, un ražojums, uz kuru attiecas līgums, ir pieprasīts (61), kartelim pastāv risks, ka tā ietekmi vājinās citu EEZ valstu uzņēmumu konkurence. Šādi līgumi parasti pēc sava rakstura arī spēj nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ar nosacījumu, ka šādiem karteļiem nepieciešamā tirgus kontrole ir efektīva.

80.

Ņemot vērā to, ka ietekmes uz tirdzniecību jēdziens paredz potenciālas sekas, nav svarīgi, vai šāda rīcība pret konkurentiem no citām EEZ valstīm faktiski ir īstenota kādā noteiktā laikā. Ja karteļa noteiktā cena ir pielīdzināma cenai, kāda pārsvarā ir citās EEZ valstīs, karteļa dalībniekiem var nebūt tūlītējas vajadzības veikt pasākumus pret konkurentiem no citām EEZ valstīm. Svarīga ir varbūtība, vai tie to darītu vai nedarītu, ja tirgus nosacījumi mainītos. Šī varbūtība ir atkarīga no šķēršļu pastāvēšanas vai dabiskajiem tirdzniecības šķēršļiem tirgū, jo īpaši no tā, vai attiecīgais ražojums ir vai nav pieprasīts. Lietā par banku atsevišķiem privātiem pakalpojumiem (62) Eiropas Kopienu Tiesa, piemēram, atzina, ka tirdzniecību nebija iespējams nozīmīgi ietekmēt, jo attiecīgo specifisko ražojumu tirdzniecības potenciāls bija ļoti ierobežots un tie nebija nozīmīgs faktors citu EK dalībvalstu uzņēmumu izvēlē par to, vai sākt darbību attiecīgajā EK dalībvalstī (63).

81.

Pakāpe, kādā karteļa dalībnieki kontrolē cenas un konkurentus no citām EEZ valstīm var būt norāde, cik pieprasīti ir karteļa kontrolētie ražojumi. Kontrole nozīmē to, ka konkurence un konkurenti no citām EEZ valstīm tiek uztverti kā potenciāli draudi kartelim. Turklāt, ja ir pierādījumi, ka karteļa dalībnieki tīši fiksējuši cenu līmeni, ņemot vērā citās EEZ valstīs pārsvarā esošo cenu līmeni (jaunus konkurentus atturošu cenu noteikšana), tā ir pazīme, ka attiecīgie ražojumi ir pieprasīti un ir iespējams ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

82.

Tirdzniecību parasti iespējams ietekmēt arī tad, ja attiecīgās valsts karteļa dalībnieki mazina konkurences spriedzi, ko rada konkurenti no citām EEZ valstīm, pamudinot tos pievienoties ierobežojošam līgumam, vai tad, ja to izslēgšana no līguma nostāda konkurentus neizdevīgā konkurences situācijā (64). Šādos gadījumos līgums vai nu attur šos konkurentus no jebkādu to rīcībā esošo konkurences priekšrocību izmantošanas, vai paaugstina to izdevumus, tādējādi negatīvi ietekmējot to konkurētspēju un pārdošanas apjomus. Abos gadījumos līgums kavē citu EEZ valstu konkurentu darbību attiecīgās valsts tirgū. Tas pats notiek, ja karteļa līgums, kas attiecas uz vienu EEZ valsti, tiek noslēgts starp uzņēmumiem, kas pārdod tālāk no citām EEZ valstīm importētos ražojumus (65).

3.2.2. Horizontālie sadarbības līgumi, kas attiecas uz vienu EEZ valsti

83.

Horizontālie sadarbības līgumi un jo īpaši visas funkcijas nepildoši kopuzņēmumi (sal. 66. punktu iepriekš), kas ierobežoti ar vienu EEZ valsti un tieši nav saistīti ar importu un eksportu, nepieder līgumu kategorijai, kas pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tāpēc var būt nepieciešams rūpīgi analizēt atsevišķa līguma spēju ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

84.

Horizontāli sadarbības līgumi jo īpaši var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, ja to rezultātā rodas izslēgšana. Tas var būt gadījumos, kad līgumi nosaka visu nozari aptverošus standartizācijas un sertifikācijas režīmus, kas vai nu izslēdz uzņēmumus no citām EEZ valstīm, vai arī kurus ir vieglāk izpildīt uzņēmumiem no attiecīgās EEZ valsts tāpēc, ka tie ir balstīti uz valsts likumiem un tradīcijām. Šādos apstākļos līgumi apgrūtina citu EEZ valstu uzņēmumu iekļūšanu valsts tirgū.

85.

Tirdzniecība var tikt ietekmēta arī tad, ja kopuzņēmums panāk to, ka uzņēmumiem no citām EEZ valstīm nav pieejams nozīmīgs izplatīšanas ceļš vai pieprasījuma avots. Ja, piemēram, divi vai vairāki izplatītāji, kas reģistrēti vienā un tajā pašā EEZ valstī un iepērk ievērojamu attiecīgā ražojuma importa daļu, nodibina uzpirkšanas kopuzņēmumu, apvienojot savus šā ražojuma iepirkumus, no tā izrietošā izplatīšanas ceļu samazināšanās ierobežo citu EEZ valstu piegādātāju iespējas piekļūt attiecīgās valsts tirgum. Tāpēc ir iespējama ietekme uz tirdzniecību (66). Tirdzniecību var ietekmēt arī tad, ja uzņēmumi, kas pirms tam importēja noteiktu ražojumu, izveido kopuzņēmumu, kuram uzticēta tā paša ražojuma ražošana. Šajā gadījumā salīdzinājumā ar situāciju pirms līguma tiek radītas izmaiņas tirdzniecības struktūrā starp EEZ valstīm.

3.2.3. Vertikālie līgumi, kas attiecas uz vienu EEZ valsti

86.

Vertikālie līgumi, kas attiecas uz visu EEZ valsti, jo īpaši spēj ietekmēt tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm, ja tie uzņēmumiem no citām EEZ valstīm apgrūtina iekļūšanu attiecīgās valsts tirgū ar eksporta palīdzību vai dibinot uzņēmumu (izslēdzošas sekas). Ja vertikālu līgumu rezultātā rodas šādi ierobežojumi, tie veicina tirgus sadalīšanu atbilstoši valstu robežām, tādējādi kavējot pārrobežu ekonomisko darbību, kuras īstenošanu paredz EEZ līgums (67).

87.

Ierobežojumi, piemēram, var rasties tad, ja piegādātāji attiecina uz pircēju īpašas iegādes saistības (68). Delimitis lietā (69) par līgumiem starp alus darītāju un telpu īpašniekiem, kur alus tika patērēts, sakarā ar ko pēdējie apņēmās pirkt alu tikai no alus darītāja, Eiropas Kopienu Tiesa definēja ierobežojumus kā līgumu rezultātā radušos faktisku un konkrētu iespēju trūkumu iekļūt tirgū. Līgumi parasti rada nozīmīgus šķēršļus iekļūšanai tirgū tad, ja tie attiecas uz ievērojamu tirgus daļu. Tirgus daļu un tirgus kontroli šajā ziņā var izmantot kā rādītājus. Veicot novērtējumu, jāņem vērā ne tikai konkrētais līgums vai līgumu tīkls, bet arī citi paralēli līgumu tīkli, kuriem ir līdzīga ietekme (70).

88.

Vertikālie līgumi, kas attiecas uz visu EEZ valsti un pieprasītiem ražojumiem, arī var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm pat tad, ja tie nerada tiešus šķēršļus tirdzniecībai. Līgumiem, ar kuriem uzņēmumi vienojas par tālākpārdošanas cenu, var būt tieša ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm, jo tie palielina importu no citām EEZ valstīm un samazina eksportu no attiecīgās EEZ valsts (71). Līgumi, ar kuriem nosaka tālākpārdošanas cenu, var ietekmēt arī tirdzniecības struktūru tādā pašā veidā kā horizontālie karteļi. Ja no šāda līguma izrietošā cena ir augstāka nekā tā, kas pārsvarā pastāv citās EEZ valstīs, šo cenu līmeni var noturēt tikai tad, ja iespējams kontrolēt importu no citām EEZ valstīm.

3.2.4. Līgumi, kas attiecas tikai uz EEZ valsts daļu

89.

Kvalitatīvā izteiksmē līgumu, kas attiecas tikai uz EEZ valsts daļu, novērtē tāpat kā līgumus, kas attiecas uz visu EEZ valsti. Tas nozīmē, ka tiek piemērota 2. sadaļā izklāstītā analīze. Novērtējot nozīmīgumu, tomēr jāizšķir divas kategorijas, jo jāņem vērā, ka līgums attiecas tikai uz EEZ valsts daļu. Jāņem vērā arī tas, kāda valsts teritorijas daļa ir pieejama tirdzniecībai. Ja, piemēram, pārvadājumu izmaksas vai tehnikas darbības rādiuss EEZ valsts uzņēmumam padara otras EEZ valsts visas teritorijas apkalpošanu ekonomiski nerentablu, tirdzniecību ir iespējams ietekmēt, ja līgums izslēdz piekļuvi tai EEZ valsts teritorijas daļai, kas ir pieejama tirdzniecībai, ar noteikumu, ka šī daļa nav nenozīmīga (72).

90.

Ja līgums izslēdz piekļuvi reģionālajam tirgum, tad, lai tirdzniecība tiktu nozīmīgi ietekmēta, ietekmētajiem pārdošanas apjomiem jābūt nozīmīgiem salīdzinājumā ar kopējo attiecīgo ražojumu pārdošanas apjomu attiecīgajā EEZ valstī. Šo novērtējumu nevar balstīt tikai uz ģeogrāfiskiem kritērijiem. Precīzi jāizvērtē arī līgumslēdzēju pušu tirgus daļa. Pat tad, ja līgumslēdzējām pusēm ir liela tirgus daļa precīzi noteiktā reģionālajā tirgū, šā tirgus lielums pēc apjoma tomēr var būt nenozīmīgs, salīdzinot ar kopējo attiecīgo ražojumu pārdošanas apjomiem attiecīgajā EEZ valstī. Kopumā par vislabāko rādītāju līguma spējai (nozīmīgi) ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm tāpēc tiek uzskatīta valsts tirgus daļa tā apjoma izteiksmē, kas tiek izslēgts no tirgus. Līgumiem, kas attiecas uz teritorijām ar augstu pieprasījuma koncentrāciju tādējādi būs lielāka ietekme, nekā tiem, kas attiecas uz teritorijām, kur pieprasījums nav tik koncentrēts. Lai tiktu noteikta EEZ jurisdikcija, valsts tirgus daļai, kas tikusi izslēgta, jābūt nozīmīgai.

91.

Līgumi, kas pēc sava rakstura ir lokāli, paši par sevi nespēj nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tas vērojams pat tad, ja vietējais tirgus atrodas pierobežas reģionā. Savukārt, ja izslēgtā valsts tirgus daļa ir nozīmīga, tirdzniecību ir iespējams ietekmēt pat tad, ja attiecīgais tirgus neatrodas pierobežas reģionā.

92.

Šīs kategorijas lietās dažas norādes var gūt no tiesu prakses attiecībā uz EK Līguma 82. pantā iekļauto jēdzienu par būtisku kopējā tirgus daļu (73). Līgumi, kuru rezultātā, piemēram, konkurentiem no citām EEZ valstīm tiek radīti šķēršļi iekļūšanai EEZ valsts tirgus daļā, kas veido būtisku EEZ daļu, uzskatāmi par tādiem, kam ir nozīmīga ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm.

3.2.5. Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas attiecas uz vienu EEZ valsti

93.

Ja uzņēmums, kuram ir dominējošs stāvoklis visā EEZ valstī, iesaistās izslēdzošā dominējoša stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, parasti ir iespējams ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šāda ļaunprātīga stāvokļa izmantošana parasti apgrūtinās konkurentiem no citām EEZ valstīm iekļūšanu tirgū, un šajā gadījumā tirdzniecības struktūru ir iespējams ietekmēt (74). Michelin lietā (75), piemēram, Eiropas Kopienu Tiesa atzina, ka lojalitātes atlaižu sistēma izslēdza no tirgus citu EK dalībvalstu konkurentus un tādējādi ietekmēja tirdzniecību EK Līguma 82. panta izpratnē. Rennet lietā (76) Eiropas Kopienu Tiesa tāpat atzina, ka ļaunprātīga stāvokļa izmantošana īpašu klientiem uzliktu iepirkšanas saistību veidā izslēdza no tirgus citu EK dalībvalstu ražojumus.

94.

Stāvokļa izslēdzoša izmantošana, kas ietekmē tirgus konkurences struktūru EEZ valstī, piemēram, izslēdzot vai draudot izslēgt konkurentu no tirgus, arī var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Ja uzņēmums, kas var tikt izslēgts no tirgus, darbojas tikai vienā EEZ valstī, ļaunprātīga stāvokļa izmantošana parasti neietekmē tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr tirdzniecību starp EEZ valstīm iespējams ietekmēt, ja apdraudētais uzņēmums eksportē uz citām EEZ valstīm vai importē no tām (77) un tas darbojas arī citās EEZ valstīs (78). Ietekme uz tirdzniecību var rasties tāpēc, ka stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā citi konkurenti atturas darboties tirgū. Ja ar atkārtotu rīcību dominējošs uzņēmums ir ieguvis reputāciju, kas liecina par izslēdzošas darbības izmantošanu pret konkurentiem, kuri mēģina iesaistīties tiešā konkurencē, konkurenti no citām EEZ valstīm visdrīzāk konkurēs mazāk agresīvi, un šajā gadījumā tirdzniecība var tikt ietekmēta pat tad, ja cietušais uzņēmums izskatāmajā lietā nav no citas EEZ valsts.

95.

Ekspluatējošas stāvokļa izmantošanas gadījumā, piemēram, ja ir noteiktas diskriminējošas vai pārmērīgi augstas cenas, situācija var būt sarežģītāka. Diskriminējošas cenas starp vietējiem pircējiem parasti neietekmēs tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr tās to var ietekmēt, ja pircēji veic eksporta operācijas un līdz ar diskriminējošu cenu noteikšanu ir neizdevīgā stāvoklī, vai tad, ja šāda prakse tiek izmantota, lai kavētu importu (79). Zemāku cenu piedāvāšana pircējiem, kas visdrīzāk importētu ražojumus no citām EEZ valstīm, var apgrūtināt konkurentiem no citām EEZ valstīm iekļūšanu tirgū. Šādos gadījumos ir iespējama ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm.

96.

Ja uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis, kas attiecas uz visu EEZ valsti, parasti nav būtiski, vai stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kurā iesaistās dominējošs uzņēmums, attiecas tikai uz teritorijas daļu vai ietekmē noteiktus pircējus valsts teritorijā. Dominējošs uzņēmums, kas ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli, var nozīmīgi kavēt tirdzniecību teritorijās vai attiecībā uz klientiem, kuri, visticamāk, ir citu EEZ valstu konkurentu uzmanības lokā. Piemēram, var būt gadījums, ka noteikts izplatīšanas veids ir īpaši nozīmīgs instruments, lai iegūtu piekļuvi plašām patērētāju kategorijām. Traucējot piekļuvi šādiem instrumentiem, iespējams nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Novērtējot nozīmīgumu, jāņem vērā arī tas, ka tāda dominējoša uzņēmuma klātbūtne, kas kontrolē visu tirgu EEZ valstī, pati par sevi var apgrūtināt iekļūšanu tirgū. Tāpēc jebkāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas sarežģī iekļūšanu valsts tirgū, jāuzskata par tādu, kas nozīmīgi ietekmē tirdzniecību. Uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū un konkurenci ierobežojoša rīcība liecina par to, ka tādai ļaunprātīgai stāvokļa izmantošanai parasti pēc sava rakstura ir nozīmīga ietekme uz tirdzniecību. Tomēr, ja stāvokļa ļaunprātīga izmantošana pēc sava rakstura ir tikai lokāla vai skar tikai nenozīmīgu dominējošā uzņēmuma pārdošanas apjomu daļu attiecīgajā EEZ valstī, iespējams, ka tirdzniecība netiks nozīmīgi ietekmēta.

3.2.6. Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas attiecas tikai uz EEZ valsts daļu

97.

Ja dominējošs stāvoklis attiecas tikai uz EEZ valsts daļu, zināmus norādījumus, tāpat kā līgumu gadījumā, var gūt no 54. panta nosacījuma, ka dominējošam stāvoklim jāattiecas uz būtisku EEZ tirgus daļu. Ja dominējošais stāvoklis attiecas uz EEZ valsts daļu, kas veido būtisku EEZ tirgus daļu, un stāvokļa ļaunprātīga izmantošana apgrūtina konkurentiem no citām EEZ valstīm iekļūšanu tirgū, kur dominē uzņēmums, parasti uzskatāms, ka tirdzniecību starp EEZ valstīm var ietekmēt nozīmīgi.

98.

Piemērojot šo kritēriju, uzmanība jo īpaši jāpievērš attiecīgā tirgus lielumam apjoma izteiksmē. Reģioni un pat osta vai lidosta, kas atrodas EEZ valstī, var atkarībā no to nozīmīguma veidot būtisku EEZ tirgus daļu (80). Pēdējos minētajos gadījumos jāņem vērā, vai attiecīgā infrastruktūra tiek izmantota, lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus, un, ja tā, kādā apmērā. Ja infrastruktūras, piemēram, lidostas un ostas, ir svarīgas, lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus, ir iespējams ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

99.	Tāpat kā gadījumā, kad dominējošs stāvoklis attiecas uz visu EEZ valsti (sal. ar 95. punktu iepriekš), ietekme uz tirdzniecību var nebūt nozīmīga, ja stāvokļa ļaunprātīga izmantošana pēc sava rakstura ir tikai lokāla vai skar tikai nenozīmīgu dominējošā uzņēmuma pārdošanas apjomu daļu.

3.3. Līgumi un stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas attiecas uz importa un eksporta darījumiem ar trešo valstu uzņēmumiem, un līgumi un darbības, kuros iesaistīti trešo valstu uzņēmumi

3.3.1. Vispārējas piezīmes

100.

Līgumiem un darbībai, kas spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm, piemēro EEZ līguma 53. un 54. pantu arī tad, ja viena vai vairākas puses atrodas ārpus EEZ (81). Neraugoties uz to, kur atrodas uzņēmumi vai kur noslēgti līgumi, piemēro 53. un 54. pantu ar noteikumu, ka līgums vai darbība tiek īstenota EEZ (82) vai ietekmē tirdzniecību EEZ (83). Arī līgumiem un darbībām, kas attiecas uz trešām valstīm, var piemērot 53. un 54. pantu ar noteikumu, ka tiek ietekmēta tirdzniecība starp EEZ valstīm. Vispārīgais princips, kas noteikts 2. iedaļā iepriekš, saskaņā ar kuru līgumam vai darbībai jāspēj radīt nozīmīgu ietekmi, tiešu vai netiešu, faktisku vai potenciālu uz tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm, piemērojams arī līgumu un stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kuros ir iesaistīti uzņēmumi, kas atrodas trešās valstīs vai kas saistīti ar importu un eksportu ar trešām valstīm.

101.

Lai noteiktu EEZ tiesību aktu jurisdikciju, ir pietiekami, ja līgums vai darbība, kurā ir iesaistītas trešās valstis vai uzņēmumi, kas atrodas trešās valstīs, spēj ietekmēt pārrobežu ekonomisko darbību EEZ. Imports uz vienu EEZ valsti var būt pietiekams, lai radītu šādu ietekmi. Imports var ietekmēt konkurences apstākļus importējošā EEZ valstī, kurai savukārt var būt ietekme uz konkurējošo ražojumu importu un eksportu uz citām EEZ valstīm un no tām. Citiem vārdiem sakot, no līgumiem vai darbībām izrietošs imports no trešām valstīm var mainīt tirdzniecību starp EEZ valstīm, tādējādi ietekmējot tirdzniecības struktūru.

102.	Piemērojot ietekmes uz tirdzniecību kritēriju iepriekš minētajiem līgumiem un darbībām, ir svarīgi pārbaudīt, cita starpā, kas ir līguma vai darbības mērķis, ko norāda to saturs vai iesaistīto uzņēmumu nodoms, kas ir līguma vai darbības pamatā (84).

103.

Ja līguma mērķis ir ierobežot konkurenci EEZ, ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm ir vieglāk nosakāma nekā tad, ja mērķis galvenokārt ir regulēt konkurenci ārpus EEZ. Iepriekšējā gadījumā līgumam vai darbībai patiešām ir tieša ietekme uz konkurenci EEZ un tirdzniecību starp EEZ valstīm. Šādi līgumi un darbības, kas var attiekties gan uz importu, gan eksportu, parasti pēc sava rakstura spēj ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm.

3.3.2. Pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot konkurenci EEZ

104.

Importa gadījumā šai kategorijai pieskaitāmi līgumi, kas rada izolāciju tās teritorijas tirgū, uz kuru attiecas EEZ līgums (85). Tas ir, piemēram, līgumu gadījumā, ar kuriem konkurenti EEZ un trešās valstīs sadala tirgus, piemēram, vienojoties neveikt pārdošanu viens otra iekšējos tirgos vai noslēdzot abpusējus (ar sevišķām privilēģijām) izplatīšanas līgumus (86).

105.

Attiecībā uz eksportu šai kategorijai pieskaitāmi gadījumi, kad uzņēmumi, kas konkurē divās vai vairāk EEZ valstīs, vienojas eksportēt noteiktu (pārpalikuma) daudzumu trešām valstīm, lai saskaņotu savu darbību EEZ tirgū. Šādi eksporta līgumi kalpo tam, lai mazinātu cenu konkurenci, ierobežojot ražošanu EEZ, tādējādi ietekmējot tirdzniecību starp EEZ valstīm. Bez eksporta līgumiem šie daudzumi varētu tikt pārdoti EEZ tirgū (87).

3.3.3. Citi pasākumi

106.	Līgumu un darbību gadījumā, kuru mērķis nav ierobežot konkurenci EEZ, parasti ir vajadzīga sīkāka analīze, vai ir iespējams ietekmēt pārrobežu ekonomisko darbību EEZ un līdz ar to tirdzniecības struktūru starp EEZ valstīm.

107.

Tāpēc ir būtiski pārbaudīt, kā līgums vai darbība ietekmē klientus un citus tirgus dalībniekus EEZ, kam ir vajadzīgi to uzņēmumu ražojumi, kas ir līguma puses vai vai iesaistīti attiecīgajā darbībā (88). Compagnie maritime belge lietā (89), kurā izskatīja līgumus starp kuģniecības uzņēmumiem, kas darbojās starp Kopienas ostām un Rietumāfrikas ostām, līgumi tika atzīti par spējīgiem netieši ietekmēt tirdzniecību starp EK dalībvalstīm, jo tie mainīja Kopienas ostu, uz kurām attiecās līgumi, nozvejas vietas un ietekmēja citu uzņēmumu darbību šajās vietās. Precīzāk, līgumi ietekmēja uzņēmumu darbību, kas bija atkarīgas no līgumslēdzējām pusēm, kuras sniedza pārvadājumu pakalpojumus vai nu kā līdzekļus trešās valstīs iegādāto vai tajās pārdoto preču pārvadāšanai, vai kā nozīmīgu ieguldījumu pakalpojumos, ko piedāvāja pašas ostas.

108.

Tirdzniecību iespējams ietekmēt arī tad, ja ar līgumu ir aizliegts atkārtoti ievest preces EEZ. Tas, piemēram, var būt vertikālu līgumu gadījumā starp EEZ piegādātājiem un trešo valstu izplatītājiem, radot ierobežojumus tālākpārdošanai ārpus noteiktas sadalītas teritorijas, ieskaitot EEZ. Ja bez šāda līguma tālākpārdošana uz EEZ būtu iespējama un varbūtēji notiktu, šāds imports varētu ietekmēt tirdzniecības struktūru EEZ (90).

109.

Tomēr, lai šāda ietekme būtu iespējama, ir jābūt nozīmīgai starpībai starp ražojumu cenām, kādas tiek noteiktas EEZ, un tām, kādas ir noteiktas ārpus EEZ, un šī cenu starpība nav mazināta ar muitas nodokļiem un pārvadāšanas izmaksām. Turklāt eksportēto ražojumu apjoms salīdzinājumā ar kopīgo šādu ražojumu tirgu EEZ tirgus teritorijā nedrīkst būt nenozīmīgs (91). Ja šie ražojumu apjomi ir nenozīmīgi salīdzinājumā ar tiem, kas tiek pārdoti EEZ, jebkādas atkārtotas ievešanas ietekme uz tirdzniecību starp EEZ valstīm tiek uzskatīta par nenozīmīgu. Veicot šo novērtējumu, jāpievērš uzmanība ne tikai starp divām pusēm noslēgtam atsevišķam līgumam, bet arī jebkādai līdzīgu līgumu, ko noslēguši tie paši un konkurējošie piegādātāji, kopīgajai ietekmei. Piemēram, iespējams, ka ražojumu apjoms, uz ko attiecas viens līgums, ir neliels, toties ražojumu apjoms, uz ko attiecas vairāki šādi līgumi, ir nozīmīgs. Šajā gadījumā līgumi kopumā var nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr jāatgādina (sal. 49. punktu iepriekš), ka atsevišķam līgumam vai līgumu tīklam būtiski jāietekmē tirdzniecība.

(1) OV C 101, 27.4.2004., 81. lpp.

(2) EEZ līguma 53. un 54. pantā paredzētos atsevišķos gadījumus atbilstoši kompetences jomai izskata EEZ Uzraudzības iestāde un Komisija saskaņā ar EEZ līguma 56. panta noteikumiem. Katru atsevišķo gadījumu var izskatīt tikai viena no uzraudzības iestādēm.

(3) EEZ līguma 6. pants paredz, ka, neierobežojot turpmāko tiesu prakses attīstību, šā līguma noteikumus, ciktāl tie pēc būtības ir identiski attiecīgajiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma noteikumiem un tiesību aktiem, kas pieņemti šo divu līgumu piemērošanai, attiecībā uz to īstenošanu un piemērošanu skaidro atbilstīgi Eiropas Kopienu Tiesas attiecīgajiem lēmumiem, kas pieņemti pirms EEZ līguma parakstīšanas. Kā izriet no Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. panta 2. punkta, EBTA Uzraudzības iestādei un EBTA tiesai pienācīgi jāņem vērā principi, kas izklāstīti Eiropas Kopienu Tiesas lēmumos, kas pieņemti pēc EEZ līguma parakstīšanas.

(4) EBTA Uzraudzības iestādes paziņojums par nenozīmīgiem līgumiem, kas atbilstoši EEZ līguma 53. panta 1. punktam nozīmīgi neierobežo konkurenci (de minimis princips), OV C 67, 20.3.2003., 20. lpp, un EEZ pielikums OV Nr. 15, 20.3.2003., 11. lpp.

(5) Kad stāsies spēkā Nolīgums, ar ko groza 2004. gada 24. septembra Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 4. protokolu, Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 4. protokola II nodaļas noteikumi lielā mērā būs atspoguļoti EBTA pīlāra Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(6) Skatīt, piemēram, Apvienotās lietas 56/64 un 58/64, Consten and Grundig, [1966] ECR 429. lpp., un Apvienotās lietas 6/73 un 7/73, Commercial Solvents, [1974] ECR 223. lpp.

(7) Skatīt Lietu 22/71, Béguelin, [1971] ECR 949. lpp., 16. punkts un EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu NSF lietā, OV L 284, 16.10.1997., 68. lpp., 77. punkts.

(8) Skatīt Lietu 193/83, Windsurfing, [1986] ECR 611. lpp., 96. punkts, un Lietu T-77/94, Vereniging van Groothandelaren in Bloemkwekerijprodukten, [1997] ECR II-759, 126. punkts.

(9) Skatīt sprieduma 142. līdz 144. punktu Vereniging van Groothandelaren in Bloemkwekerijprodukteten lietā, kas minēta iepriekšējā zemsvītras piezīmē.

(10) Skatīt, piemēram, Lieta T-2/89, Petrofina, [1991] ECR II-1087, 226. punkts.

(11) Nozīmīguma jēdziens ir apskatīts 2.4. iedaļā turpmāk.

(12) Skatīt attiecīgi Lietu 85/76, Hoffmann-La Roche, [1979] ECR 461. lpp., 126. punkts.

(13) Visur šajās pamatnostādnēs termins “ražojumi” attiecas gan uz precēm, gan pakalpojumiem.

(14) Skatīt lietu 172/80, Züchner, [1981] ECR 2021. lpp., 18. punkts. Skatīt arī Lietu C-309/99, Wouters, [2002] ECR I-1577, 95. punkts, Lietu C-475/99, Ambulanz Glöckner, [2001] ECR I-8089, 49. punkts, Apvienotās lietas C-215/96 un 216/96, Bagnasco, [1999] ECR I-135, 51. punkts, Lietu C-55/96, Job Centre, [1997] ECR I-7119, 37. punkts, un Lietu C-41/90, Höfner and Elser, [1991] ECR I-1979, 33. punkts.

(15) Skatīt, piemēram, Apvienotās lietas T-24/93 un citas, Compagnie maritime belge, [1996] ECR II-1201, 203. punkts, un sprieduma 23. punkts Commercial Solvents lietā, kas minēta 6. zemsvītras piezīmē.

(16) Skatīt, piemēram, Apvienotās lietas T-213/95 un T-18/96, SCK un FNK, [1997] ECR II-1739, un iedaļas 3.2.4. un 3.2.6. turpmāk.

(17) Skatīt iedaļu 3.2 turpmāk.

(18) Skatīt, piemēram, spriedumu Züchner lietā, kas minēts 14. zemsvītras piezīmē, un Lietu 319/82, Kerpen & Kerpen, [1983] ECR 4173, Apvienotās lietas 240/82 un citas, Stichting Sigarettenindustrie, [1985] ECR 3831. lpp., 48. punkts, un Apvienotās lietas T-25/95 un citas, Cimenteries CBR, [2000] ECR II-491, 3930. punkts.

(19) Dažos spriedumos, kas galvenokārt attiecas uz vertikāliem līgumiem, Eiropas Kopienu Tiesa ir pievienojusi ietekmes jēdzienam formulējumu, ka līgums spēja kavēt vienotā tirgus mērķa sasniegšanu starp EK dalībvalstīm, skatīt, piemēram, Lietu T-62/98, Volkswagen, [2000] ECR II-2707, 179. punktu un sprieduma 47. punktu Bagnasco lietā, kas minēta 14. zemsvītras piezīmē, kā arī Lietu 56/65, Société Technique Miničre, [1966] ECR 337. Līguma ietekme uz EEZ līguma darbību tādējādi ir vērā ņemams faktors.

(20) Skatīt, piemēram, Lietu E-7-01 Hegelstad Eiendomsselskap Arvid B. Hegelstad un citi un Hydro Texaco AS, EBTA tiesas ziņojums, 310. lpp., Lietu T-228/97, Irish Sugar, [1999] ECR II-2969, 170. punkts, un Lietu 19/77, Miller, [1978] ECR 131, 15. punkts.

(21) Skatīt, piemēram, Lietu C-250/92, Gųttrup-Klim. [1994] ECR II-5641, 54. punkts.

(22) Skatīt, piemēram, Lietu C-306/96, Javico, [1998] ECR I-1983, 17. punkts, un sprieduma 18. punktu Béguelin lietā, kas minēta 7. zemsvītras piezīmē.

(23) Salīdzināt šajā ziņā spriedumus Bagnasco un Wouters lietās, kas minētas 14. zemsvītras piezīmē.

(24) Skatīt, piemēram, Lietu T-141/89, Tréfileurope, [1995] ECR II-791, Lietu T-29/92, Vereniging van Samenwerkende Prijsregelende Organisaties in de Bouwnijverheid (SPO), [1995] ECR II-289, kā tā attiecas uz eksportu, un Komisijas lēmums par Volkswagen (II), OV L 262, 2.10.2001., 14. lpp.

(25) Skatīt attiecīgi Lietu 71/74, Frubo, [1975] ECR 563, 38. punkts, Apvienotās lietas 209/78 un citas, Van Landewyck, [1980] ECR 3125, 172. punkts, Lietu T-61/89, Dansk Pelsdyravler Forening, [1992] ECR II-1931, 143. punkts, un Lietu T-65/89, BPB Industries and British Gypsum, [1993] ECR II-389, 135. punkts.

(26) Skatīt attiecīgi Lietu T-86/95, Compagnie Générale Maritime un citi, [2002] ECR II-1011, 148. punkts, un sprieduma 202. punkts Compagnie maritime belge lietā, kas minēta 15. zemsvītras piezīmē.

(27) Skatīt Lietu 123/83, BNIC pret Clair, [1985] ECR 391, 29. punkts. Skatīt arī EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu NSF lietās, 79. punkts, 7. zemsvītras piezīme.

(28) Skatīt Komisijas lēmumu par Zanussi, OV L 322, 16.11.1978., 36. lpp., 11. punkts.

(29) Skatīt Lietu 31/85, ETA Fabrique d'Ebauches, [1985] ECR 3933, 12. un 13. punkts.

(30) Skatīt Apvienotās lietas C-241/91 P un C-242/91 P, RTE (Magill), [1995] ECR I-743, 70. punkts, un Lietu 107/82, AEG, [1983] ECR 3151, 60. punkts.

(31) Skatīt sprieduma 60. punktu AEG lietā, kas minēts iepriekšējā zemsvītras piezīmē.

(32) Skatīt Lietu 5/69, Völk, [1969] ECR 295, 7. punkts.

(33) Skatīt, piemēram, sprieduma 17. punktu Javico lietā, kas minēta 22. zemsvītras piezīmē, un sprieduma 138. punktu BPB Industries and British Gypsum lietā, kas minēta 25. zemsvītras piezīmē.

(34) Skatīt sprieduma 138. punktu BPB Industries and British Gypsum lietā, kas minēta 25. zemsvītras piezīmē.

(35) Skatīt, piemēram, sprieduma 9. un 10. punktu Miller lietā, kas minēta 20. zemsvītras piezīmē, un sprieduma 58. punktu AEG lietā, kas minēta 30. zemsvītras piezīmē.

(36) Skatīt Apvienotās lietas 100/80 un citas, Musique Diffusion Franēaise, [1983] ECR 1825. lpp., 86. punkts. Šajā lietā attiecīgie ražojumi veidoja tikai nedaudz vairāk par 3 % no pārdošanas apjoma attiecīgo valstu tirgū. Eiropas Kopienu Tiesa uzskatīja, ka līgumi, kas kavēja paralēlo tirdzniecību, spēja nozīmīgi ietekmēt tirdzniecību starp EK dalībvalstīm, pateicoties pušu lielam apgrozījumam un ražojumu relatīvajam stāvoklim tirgū salīdzinājumā ar tiem ražojumiem, ko ražoja konkurējošie piegādātāji.

(37) Skatīt attiecīgi sprieduma 179. un 231. punktu Volkswagen lietā, kas minēta 16. zemsvītras piezīmē, un Lietu T-213/00, CMA CGM un citi, [2003] ECR I-, 219. un 220. punkts.

(38) Skatīt, piemēram, Lietu T-7/93, Langnese-Iglo, [1995] ECR II-1533, 120. punkts.

(39) Skatīt sprieduma 140. un 141. punktu Vereniging van Groothandelaren in Bloemkwekerijprodukten lietā, kas minēta 8. zemsvītras piezīmē. Skat. arī spriedumu Hegelstad lietā, kas minēts 20. zemsvītras piezīmē.

(40) Skatīt EBTA Uzraudzības iestādes paziņojumu par nenozīmīgiem līgumiem, 4. zemsvītras piezīme, 3. punkts.

(41) Šajā lēmumā ir atsauce uz mazo un vidējo uzņēmumu definīciju, kas sniegta Eiropas Komisijas Ieteikumā 96/280/EK (OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.). No 1.1.2005. Šo ieteikumu aizstāj ar Komisijas Ieteikumu 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijām, OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp., ko ar EEZ Apvienotās komitejas 2004. gada 25. septembra Lēmumu Nr. 131/2004 iekļauj EEZ līgumā (OV L 64, 10.3.2005., 67. lpp. un EEZ pielikums OV, 10.3.2005., 49. lpp.).

(42) Termins “attiecīgie uzņēmumi” ietver saistītos uzņēmumus, kā noteikts EBTA Uzraudzības iestādes paziņojuma par nenozīmīgiem līgumiem 12.2. punktā, skat. iepriekš 4. zemsvītras piezīmi.

(43) Skatīt iepriekšējo zemsvītras piezīmi.

(44) Definējot attiecīgo tirgu, uzmanība jāpievērš paziņojumam par attiecīgā tirgus definēšanu EEZ konkurences tiesību aktu mērķiem (OV L 200, 16.7.1998., 48. lpp. un EEZ pielikums OV Nr. 28, 16.7.1998., 3. lpp.).

(45) Skatīt arī 14. punktu iepriekš.

(46) Skatīt sprieduma 8. punktu Kerpen & Kerpen lietā, kas minēta 18. zemsvītras piezīmē. Jāatzīmē, ka Eiropas Kopienu Tiesa neatsaucas uz tirgus daļu, bet uz iesaistīto Francijas eksporta daļu un ražošanas apjomu.

(47) Skatīt, piemēram, spriedumu Volkswagen lietā, kas minēts 16. zemsvītras piezīmē, un Lietu T-175/95, BASF Coatings, [1999] ECR II-1581. Attiecībā uz horizontālu līgumu, lai novērstu paralēlu tirdzniecību, skatīt Apvienotās lietas 96/82 un citas, IAZ International, [1983] ECR 3369, 27. punkts.

(48) Skatīt, piemēram, Lietu T-142/89, Usines Gustave Boėl, [1995] ECR II-867, 102. punkts.

(49) Horizontālās sadarbības līgumi ir apskatīti EBTA Uzraudzības iestādes paziņojumā par pamatnostādnēm EEZ līguma 53. panta piemērošanai horizontāliem sadarbības līgumiem (OV C 266, 31.10.2002., 1. lpp. un EEZ pielikums OV Nr. 55, 31.10.2002., 1. lpp.). Šīs pamatnostādnes apskata novērtējumu dažāda veida līgumu ietekmei uz konkurenci, bet neapskata jautājumu par ietekmi uz tirdzniecību.

(50) Skatīt dokumentu, uz kuru ir sniegta atsauce EEZ līguma XIV pielikuma 1. punktā (Regula (EEK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula)), OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (iekļauta EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās komitejas 2004. gada 4. jūnija Lēmumu 78/2004, OV L 219, 19.6.2004., 13. lpp. un EEZ pielikums OV Nr. 32, 19.6.2004., 1. lpp.).

(51) Komisija ir pieņēmusi paziņojumu par pilnībā funkcionējošu kopuzņēmumu jēdzienu saskaņā ar Apvienošanās regulu, OV C 66, 2.3.1998., 1. lpp., kurā sniegtas norādes par šā jēdziena piemērošanas jomu. EBTA Uzraudzības iestāde līdz šim nav pieņēmusi nevienu paziņojumu par koncentrāciju. Tomēr Uzraudzības iestāde attiecīgajos gadījumos piemēro principus, kas izklāstīti Komisijas paziņojumos par apvienošanos.

(52) Skatīt, piemēram, Komisijas lēmumu par Ford/Volkswagen, OV L 20, 28.1.1993., 14. lpp.

(53) Attiecībā uz to skatīt sprieduma 146. punktu Compagnie Générale Maritime lietā, kas minēta 26. zemsvītras piezīmē iepriekš.

(54) Skatīt attiecīgi Apvienotās lietas 43/82 un 63/82, VBVB and VBBB, [1984] ECR 19, 9. punkts.

(55) Skatīt attiecīgi Lietu T-66/89, Publishers Association, [1992] ECR II-1995.

(56) Skatīt šajā ziņā spriedumu Commercial Solvents lietā, kas minēta 6. zemsvītras piezīmē, sprieduma 125. punktu Hoffmann-La Roche lietā, kas minēta 12. zemsvītras piezīmē, un RTE and ITP, kas minēta 30. zemsvītras piezīmē, kā arī Lietas 6/72, Continental Can, [1973] ECR 215, 16. punktu un Lietas 27/76, United Brands, [1978] ECR 207, 197. līdz 203. punktu.

(57) Skatīt sprieduma 32. un 33. punktu Commercial Solvents lietā, kas minēta 7. zemsvītras piezīmē.

(58) Saskaņā ar pieņemto tiesu praksi dominējošs stāvoklis ir ekonomiska spēka pozīcija, ko izmanto uzņēmums, lai nepieļautu, ka attiecīgajā tirgū tiek saglabāta efektīva konkurence, un kas tam dod iespēju ievērojamā pakāpē darboties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un visbeidzot arī patērētājiem, skatīt, piemēram, sprieduma 38. punktu Hoffmann-La Roche lietā, kas minēta 12. zemsvītras piezīmē.

(59) Skatīt kā nesenu piemēru sprieduma 95. punktu Wouters lietā, kas minēta 14. zemsvītras piezīmē.

(60) Skatīt, piemēram, Lietu 246/86, Belasco, [1989] ECR 2117, 32. — 38. punkts.

(61) Skatīt sprieduma 34. punktu Belasco lietā, kas minēta iepriekšējā zemsvītras piezīmē, un jaunākas Apvienotās lietas T-202/98 u.c., British Sugar, [2001] ECR II-2035, 79. punkts. No otras puses, tas tā nav, ja tirgus nav pieejams importam, skatīt sprieduma 51. punktu Bagnasco lietā, kas minēta 14. zemsvītras piezīmē.

(62) Garantijas norēķinu konta kredītiem

(63) Skat, sprieduma 51. punktu Bagnasco lietā, kas minēta 14. zemsvītras piezīmē.

(64) Skatīt Lietu 45/85, Verband der Sachversicherer, [1987] ECR 405, 50. punkts, un Lietu C-7/95 P, John Deere, [1998] ECR I-3111. Skatīt arī sprieduma 172. punktu Van Landewyck lietā, kas minēta 25. zemsvītras piezīmē, kur Eiropas Kopienu Tiesa uzsvēra, ka attiecīgais līgums nozīmīgi mazināja stimulu tirgot importētos ražojumus.

(65) Skatīt, piemēram, sprieduma 49. un 50. punktu Stichting Sigarettenindustrie lietā, kas minēta 18. zemsvītras piezīmē.

(66) Skatīt Lietu T-22/97, Kesko, [1999] ECR II-3775, 109. punkts.

(67) Skatīt, piemēram, Lietu T-65/98, Van den Bergh Foods, [2003] ECR II-, un sprieduma 120. punktu Langnese-Iglo lietā, kas minēta 38. zemsvītras piezīmē.

(68) Skatīt, piemēram, 7.12.2000. spriedumu Lietā C-214/99, Neste, [2000] ECR I-11121.

(69) Skatīt 28.2.1991. spriedumu Lietā C-234/89, Delimitis, [1991] ECR I-935.

(70) Skatīt sprieduma 120. punktu Langnese-Iglo lietā, kas minēta 38. zemsvītras piezīmē. Skatīt arī spriedumu Hegelstad lietā, kas minēts 20. zemsvītras piezīmē.

(71) Skatīt, piemēram, Komisijas lēmuma 81. punktu un nākamos punktus Volkswagen (II), lietā, kas minēta 24. zemsvītras piezīmē.

(72) Attiecīgi skatīt sprieduma 177. līdz 181. punktu SCK and FNK lietā, kas minēta 16. zemsvītras piezīmē.

(73) Attiecībā uz šo jēdzienu skatīt sprieduma 38. punktu Ambulanz Glöckner lietā, kas minēta 14. zemsvītras piezīmē, un Lietu C-179/90, Merci convenzionali porto di Genova, [1991] ECR I-5889, kā arī Lietu C-242/95, GT-Link, [1997] ECR I-4449.

(74) Skatīt, piemēram, sprieduma 135. punktu BPB Industries and British Gypsum lietā, kas minēta 25. zemsvītras piezīmē.

(75) Skatīt Lietu 322/81, Nederlandse Banden Industrie Michelin, [1983] ECR 3461.

(76) Skatīt Lietu 61/80, Coöperative Stremsel- en Kleurselfabriek, [1981] ECR 851, 15. punkts.

(77) Skatīt attiecīgi sprieduma 169. punktu Irish Sugar lietā, kas minēta 20. zemsvītras piezīmē.

(78) Skatīt sprieduma 70. punktu RTE (Magill) lietā, kas minēta 30. zemsvītras piezīmē.

(79) Skatīt spriedumu Irish Sugar lietā, kas minēta 20. zemsvītras piezīmē.

(80) Skatīt, piemēram, 73. zemsvītras piezīmē minēto tiesu praksi.

(81) Skatīt attiecīgi Lietu 28/77, Tepea, [1978] ECR 1391, 48. punkts, un sprieduma 16. punktu Continental Can lietā, kas minēta 56. zemsvītras piezīmē.

(82) Skatīt Apvienotās lietas C-89/85 un citas, Ahlström Osakeyhtiö (Woodpulp), [1988] ECR 651, 16. punkts.

(83) Skatīt attiecīgi Lieta T-102/96, Gencor, [1999] ECR II-753, kur izmantota ietekmes pārbaude apvienošanās jomā.

(84) Skatīt sprieduma 19. punktu Javico lietā, kas minēta 22. zemsvītras piezīmē.

(85) Skatīt Lietu 51/75, EMI v CBS, [1976] ECR 811, 28. un 29. punkts.

(86) Skatīt Komisijas lēmumu Siemens/Fanuc lietā, OV L 376, 31.12.1985., 29. lpp.

(87) Apvienotās lietas 29/83 un 30/83, CRAM un Rheinzinc, [1984] ECR 1679, un Apvienotās lietas 40/73 un citas, Suiker Unie, [1975] ECR 1663, 564. un 580. punkts.

(88) Skatīt sprieduma 22. punktu Javico lietā, kas minēta 22. zemsvītras piezīmē.

(89) Skatīt sprieduma 203. punktu Compagnie maritime belge lietā, kas minēta 15. zemsvītras piezīmē.

(90) Skatīt attiecīgi spriedumu Javico lietā, kas minēta 22. zemsvītras piezīmē.

(91) Skatīt attiecīgi sprieduma 24. līdz 26. punktu Javico lietā, kas minēta 22. zemsvītras piezīmē.

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/66

EMAS

Vides vadības un audita sistēma

Norvēģijā reģistrētu ražošanas vietu saraksts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001

(2006/C 291/18)

Reģistrācijas numurs

Uzņēmuma nosaukums un adrese

Tālrunis

Fakss

Elektroniskais pasts

Kontaktpersona

Rūpniecības nozare

NO-000005

Kraft Foods Norge AS, avd Disenå

N-2114 Disenå

(47) 62 96 82 00

(47) 62 96 82 50

kmellem@krafteurope.com

Kari Benterud Mellem

15.31

NO-000015

Rescon Mapei AS

Vallsetveien 6

N-2120 Sagstua

(47) 62 97 20 00

(47) 62 97 20 99

alan.ulstad@resconmapei.no

Alan K. Ulstad

24.66

NO-000016

Håg ASA

Sundveien

N-7460 Røros

(47) 72 40 72 00

(47) 72 40 72 72

mbf@hag.no

Maj Britt Fjerdingen

36.11

NO-000017

Gyproc AS

Habornv 59

N-1631 Gamle Fredrikstad

(47) 69 35 75 00

(47) 69 35 75 01

gyprocno@gyproc.com

Jon Gjerløw

26.62

NO-000034

Savo AS

Fyrstikkbakken 7

N-0667 Oslo

(47) 22 91 67 00

(47) 22 63 12 09

Birgit Madsen

31.11

NO-000044

Hydro Aluminium Profiler AS, Magnor

Gaustadveien

N-2240 Magnor

(47) 62 83 34 15

(47) 62 83 33 00

oyvind.aasen@hydro.com

Øyvind Aasen

27.422

NO-000059

Ørsta Gruppen AS

N-6151 Ørsta

(47) 70 04 70 00

(47) 70 04 70 04

firmapost@orstastaal.no

Rolf O. Hjelle

28.1

NO-000063

Pyrox AS

N-5685 Uggdal

(47) 53 43 04 00

(47) 53 43 04 04

Eirik Helgesen

29.2

NO-000071

Forestia AS

Avd Kvam

N-2650 Kvam

(47) 62 42 82 00

(47) 61 29 25 30

kvam@forestia.com

Harvey Rønningen

20.200

NO-000083

Total E & P Norge AS

Finnestadveien 44

N-4029 Stavanger

(47) 51 50 39 18

(47) 51 50 31 40

firmapost@ep.total.no

Ulf Einar Moltu

11.100

NO-000085

Kährs Brumunddal AS

Nygata 4

N-2380 Brumunddal

(47) 62 36 23 00

(47) 62 36 23 01

Knut Midtbruket

20.200

NO-000086

Grøset Trykk AS

N-2260 Kirkenær

(47) 62 94 65 00

(47) 62 99 65 01

firmapost@groset.no

Mari L Breen

22.22

NO-000087

Norske Skogindustrier ASA

Follum

N-3505 Hønefoss

(47) 32 11 21 00

(47) 32 11 22 00

astrid.broch-due@norske-skog.com

Astrid Broch-Due

21.12

NO-000090

AS Oppland Metall

Mattisrudsvingen 2

N-2827 Hunndalen

(47) 61 18 76 70

(47) 61 17 04 71

firmapost@opplandmetall.no

Knut Sørlie

37.00, 60.2

NO-000092

Forestia AS

Braskereidfoss

N-2435 Braskereidfoss

(47) 62 42 82 00

(47) 62 42 82 78

braskeriedfoss@forestia.com

Per Olav Løken

20.200

NO-000095

Grip Senter

Storgata 23 C

N-0184 Oslo

(47) 22 97 98 00

(47) 22 42 75 10

eva-britt.isager@grip.no

Eva Britt Isager

74.2

NO-000096

Gjøvik Land og Toten Interkommunale Avfallsselskap DA

Dalborgmarka 100

N-2827 Hunndalen

(47) 61 14 55 80

(47) 61 13 22 45

post@glt-avfall.no

Bjørn E. Berg

NO-000097

Hydro Polymers AS

Rafnes

N-3966 Stathelle

(47) 35 00 60 94

(47) 35 00 52 98

nils.eirik.stamland@hydro.com

Nils Eirik Stamland

24.140

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/68

Grozījumi nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi

(2006/C 291/19)

Nolīgumi, ar kuriem groza nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 4. protokolu, kurus parakstīja Briselē 2005. gada 11. martā un 2006. gada 10. martā, stājās spēkā 2006. gada 27. martā.

Šie nolīgumi un nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi atjaunotā konsolidētā versija tagad ir publicēta EBTA Sekretariāta tīmekļa vietnē.

Tie atrodami, izmantojot šādas saites:

http://secretariat.efta.int/Web/legaldocuments/ESAAndEFTACourtAgreement/Amendments

http://secretariat.efta.int/Web/legaldocuments/ESAAndEFTACourtAgreement/Documents/

30.11.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 291/69

Tirdzniecības atļaujas, kas piešķirtas EEZ EBTA valstīs 2005. gada otrajā pusgadā

(2006/C 291/20)

Atsaucoties uz EEZ Apvienotās komitejas 1999. gada 28. maija Lēmumu Nr. 74/1999, EEZ Apvienotā komiteja tiek aicināta 2006. gada 2. jūnija sanāksmē paziņot zāļu tirdzniecības atļauju sarakstu, kas piešķirtas laika posmā no 2005. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim:

I pielikums	Jaunu tirdzniecības atļauju saraksts
II pielikums	Atjaunotu tirdzniecības atļauju saraksts
III pielikums	Pagarinātu tirdzniecības atļauju saraksts
IV pielikums	Atsauktu tirdzniecības atļauju saraksts
V pielikums	Apturētu tirdzniecības atļauju saraksts

I PIELIKUMS

1. Jaunas tirdzniecības atļaujas:

Šīs tirdzniecības atļaujas ir piešķirtas EEZ EBTA valstīs laika posmā no 2005. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim:

ES numurs	Produkts	Valsts	Licencēšanas datums
EU/1/00/129/001-003	Azopt	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/00/131/001-030	PegIntron	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/134/008-011	Lantus	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/135/002	DaTSCAN	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/142/009-010	NovoMix	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/142/011-016	NovoMix	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/00/142/017-022	NovoMix	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/01/198/007-010	Glivec	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/02/215/001/NO-010/NO	Pritor Plus	Norvēģija	7.9.2005.
EU/1/02/227/003	Neulasta	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/02/228/003	Neupopeg	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/03/255/001-003	Ventavis	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/03/258/013-014	Avandamet	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/03/263/001-003/IS	Dukoral, vakcīnas suspensija un putojošās granulas šķīduma iekšķīgai lietošanai	Islande	6.10.2005.
EU/1/03/265/003-004	Bonviva	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/03/266/003-004	Bondenza	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/03/269/001	Faslodex	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/03/270/003	Kentera	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/04/276/021-032	Abilify	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/04/276/033-035	Abilify	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/04/279/030-032	Lyrica	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/04/280/007	Yentreve	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/04/283/007	Ariclaim	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/04/289/002	Angiox	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/04/296/005-006	Cymbalta	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/04/297/005-006	Xeristar	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/05/310/001/NO-005/NO	Fosavance	Norvēģija	6.9.2005.
EU/1/05/310/001-005	Fosavance	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/05/310/001-005/IS	Fosavance, tabletes	Islande	20.9.2005.
EU/1/05/311/001/NO-003/NO	Tarceva	Norvēģija	26.9.2005.
EU/1/05/311/001-003	Tarceva	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/05/311/001-003/IS	Tarceva	Islande	18.10.2005.
EU/1/05/312/001/IS	Xyrem	Islande	18.11.2005.
EU/1/05/312/001/NO	Xyrem	Norvēģija	18.11.2005.
EU/1/05/313/001/NO-009/NO	Vasovist	Norvēģija	14.10.2005.
EU/1/05/313/001-009	Vasovist	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/05/313/001-009/IS	Vasovist	Islande	2.11.2005.
EU/1/05/314/001	Kepivance	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/05/314/001/IS	Kepivance	Islande	24.11.2005.
EU/1/05/314/001/NO	Kepivance	Norvēģija	22.11.2005.
EU/1/05/315/001	Aptivus	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/05/315/001/IS	Aptivus	Islande	25.11.2005.
EU/1/05/315/001/NO	Aptivus	Norvēģija	2.11.2005.
EU/1/05/316/001/NO-014/NO	Procoralan	Norvēģija	10.11.2005.
EU/1/05/316/001-014	Procoralan	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/05/316/001-014/IS	Procoralan	Islande	24.11.2005.
EU/1/05/317/001/NO-014/NO	Corlentor	Norvēģija	10.11.2005.
EU/1/05/317/001-014	Corlentor	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/05/317/001-014/IS	Corlentor	Islande	24.11.2005.
EU/1/05/318/001	Revatio	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/05/318/001/IS	Revatio	Islande	28.11.2005.
EU/1/05/318/001/NO	Revatio	Norvēģija	11.11.2005.
EU/1/05/319/001/NO-002/NO	Xolair	Norvēģija	7.11.2005.
EU/1/05/319/001-002	Xolair	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/05/319/001-002/IS	Xolair	Islande	25.11.2005.
EU/1/05/320/001	Noxafil	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/05/320/001/IS	Noxafil	Islande	20.11.2005.
EU/1/05/320/001/NO	Noxafil	Norvēģija	23.11.2005.
EU/1/05/321/001	Posaconazole SP	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/05/321/001/IS	Posaconazole SP	Islande	24.11.2005.
EU/1/05/321/001/NO	Posaconazole SP	Norvēģija	23.11.2005.
EU/2/01/030/003-004	Virbagen Omega	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/04/047/001-002/IS	Purevax RCPCh Fel V, pulveris un šķīdinātājs injekciju suspensijai	Islande	30.6.2005.
EU/2/04/048/001-002/IS	Purevax RCP Fel V, pulveris un šķīdinātājs injekciju suspensijai	Islande	30.6.2005.
EU/2/04/049/001-002/IS	Purevax RCCh, pulveris un šķīdinātājs injekciju suspensijai	Islande	30.6.2005.
EU/2/04/050/001-002/IS	Purevax RCPCh, pulveris un šķīdinātājs injekciju suspensijai	Islande	30.6.2005.
EU/2/04/051/001-002/IS	Purevax RC, pulveris un šķīdinātājs injekciju suspensijai	Islande	30.6.2005.
EU/2/04/052/001-002/IS	Purevax RCP, pulveris un šķīdinātājs injekciju suspensijai	Islande	30.6.2005.
EU/2/05/053/001	Naxcel	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/2/05/053/001/IS	Naxcel, injekciju suspensija	Islande	9.6.2005.
EU/2/05/053/001/NO	Naxcel	Norvēģija	17.6.2005.
EU/2/05/054/001/NO-017/NO	Profender	Norvēģija	30.8.2005.
EU/2/05/054/001-017	Profender	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/05/054/001-017/IS	Profender šķīdums pilināšanai	Islande	26.8.2005.
EU/2/05/055/001/NO-002/NO	Equilis Te	Norvēģija	12.8.2005.
EU/2/05/055/001-002	Equilis Te	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/05/055/001-002/IS	Equilis Te, injekciju suspensija	Islande	2.8.2005.
EU/2/05/056/001/NO-002/NO	Equilis Prequenza	Norvēģija	12.8.2005.
EU/2/05/056/001-002	Equilis Prequenza	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/05/056/001-002/IS	Equilis Prequenza, injekciju suspensija	Islande	2.8.2005.
EU/2/05/057/001/NO-002/NO	Equilis Prequenza Te	Norvēģija	12.8.2005.
EU/2/05/057/001-002	Equilis Prequenza Te	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/05/057/001-002/IS	Equilis Prequenza Te, injekciju suspensija	Islande	2.8.2005.
EU/2/97/004/011	Metacam	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/2/97/004/012-013	Metacam	Lihtenšteina	30.9.2005.

II PIELIKUMS

2. Atjaunotas tirdzniecības atļaujas:

Šīs tirdzniecības atļaujas ir atjaunotas EEZ EBTA valstīs laika posmā no 2005. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim:

ES numurs	Produkts	Valsts	Atjaunošanas datums
EU/1/00/129/001/NO-003/NO	Azopt	Norvēģija	30.6.2005.
EU/1/00/129/001-003/IS	Azopt, acu pilieni, suspensija, 1 %	Islande	30.6.2005.
EU/1/05/131/001/NO-005/NO	PegIntron	Norvēģija	24.6.2005.
EU/1/00/131/001-050/IS	PegIntron	Islande	28.6.2005.
EU/1/00/131/031-050	PegIntron	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/05/132/001/NO-005/NO	ViraferonPeg	Norvēģija	24.6.2005.
EU/1/00/132/001-050	ViraferonPeg	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/00/132/001-050/IS	ViraferonPeg	Islande	28.6.2005.
EU/1/00/133/001/NO-008/NO	Optisulin	Norvēģija	27.7.2005.
EU/1/00/133/001-008	Optisulin	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/133/001-008/IS	Optisulin	Islande	29.8.2005.
EU/1/00/134/001/NO-029/NO	Lantus	Norvēģija	27.7.2005.
EU/1/00/134/001-007, 012-029	Lantus	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/134/001-029/IS	Lantus	Islande	29.8.2005.
EU/1/00/135/001	DaTSCAN	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/135/001/NO-002/NO	DaTSCAN	Norvēģija	20.9.2005.
EU/1/00/135/001-002/IS	DaTSCAN	Islande	11.10.2005.
EU/1/00/137/001/NO-012/NO	Avandia	Norvēģija	27.7.2005.
EU/1/00/137/001-012	Avandia	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/137/001-012/IS	Avandia	Islande	16.9.2005.
EU/1/00/140/001	Visudyne	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/00/140/001/IS	Visudyne 15 mg pulveris injekciju šķīdumam	Islande	14.7.2005.
EU/1/00/140/001/NO	Visudyne	Norvēģija	27.7.2005.
EU/1/00/141/001	Myocet	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/141/001/IS	Myocet	Islande	13.10.2005.
EU/1/00/141/001/NO	Myocet	Norvēģija	28.9.2005.
EU/1/00/142/004/NO-005/NO	NovoMix Penfill	Norvēģija	13.10.2005.
EU/1/00/142/004-005	NovoMix	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/142/004-005/IS	NovoMix 30 Penfill	Islande	21.10.2005.
EU/1/00/142/009/NO-010/NO	NovoMix Flexpen	Norvēģija	13.10.2005.
EU/1/00/142/009-010/IS	NovoMix 30 FlexPen	Islande	21.10.2005.
EU/1/00/143/001/NO-006/NO	Kogenate Bayer	Norvēģija	7.9.2005.
EU/1/00/143/001-006	Kogenate	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/143/001-006/IS	Kogenate Bayer	Islande	07.10.2005.
EU/1/00/144/001/NO-003/NO	Helixate NexGen	Norvēģija	7.9.2005.
EU/1/00/144/001-003	Helixate	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/144/001-003/IS	Helixate NexGen	Islande	07.10.2005.
EU/1/00/145/001	Herceptin	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/145/001/IS	Herceptin	Islande	28.11.2005.
EU/1/00/145/001/NO	Herceptin	Norvēģija	23.9.2005.
EU/1/00/146/001/NO-029/NO	Keppra	Norvēģija	8.8.2005.
EU/1/00/146/001-029	Keppra	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/00/146/001-029/IS	Keppra	Islande	12.9.2005.
EU/1/00/148/001/NO-004/NO	Agenerase	Norvēģija	12.12.2005.
EU/1/00/148/001-004	Agenerase	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/00/148/001-004/IS	Agenerase	Islande	16.12.2005.
EU/1/00/149/001	Panretin	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/00/149/001/IS	Panretin	Islande	16.12.2005.
EU/1/00/149/001/NO	Panretin	Norvēģija	9.12.2005.
EU/1/00/150/001/NO-015/NO	Actos	Norvēģija	2.11.2005.
EU/1/00/150/001-015	Actos	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/00/150/001-015/IS	Actos	Islande	11.11.2005.
EU/1/00/151/001/NO-013/NO	Glustin	Norvēģija	2.11.2005.
EU/1/00/151/001-013	Glustin	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/00/151/001-013/IS	Glustin	Islande	11.11.2005.
EU/1/00/152/001-018	Infanrix hexa	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/00/153/001-010	Infanrix penta	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/00/153/001-010/IS	Infanrix penta	Islande	16.12.2005.
EU/1/00/153/001-010/NO	Infanrix penta	Norvēģija	7.12.2005.
EU/1/00152/001-018/NO	Infanrix hexa	Norvēģija	07.12.2005.
EU/1/95/001/001, 003-005, 009, 012, 021-022, 025-028, 031-035/IS	Gonal-F	Islande	15.11.2005.
EU/1/95/001/001/NO	Gonal-F	Norvēģija	11.11.2005.
EU/1/95/001/003/NO-006/NO	Gonal-F	Norvēģija	11.11.2005.
EU/1/95/001/009/NO	Gonal-F	Norvēģija	11.11.2005.
EU/1/95/001/012/NO	Gonal-F	Norvēģija	11.11.2005.
EU/1/95/001/021/NO-022/NO	Gonal-F	Norvēģija	11.11.2005.
EU/1/95/001/025/NO-028/NO	Gonal-F	Norvēģija	11.11.2005.
EU/1/95/001/031/NO-035/NO	Gonal-F	Norvēģija	11.11.2005.
EU/1/98/093/002	Forcaltonin	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/99/127/001/NO-044/NO	IntronA	Norvēģija	20.6.2005.
EU/1/99/127/001-044	IntronA	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/99/127/001-044/IS	IntronA	Islande	27.6.2005.
EU/1/99/128/001/NO-037/NO	Viraferon	Norvēģija	20.6.2005.
EU/1/99/128/001-037	Viraferon	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/99/128/001-037/IS	Viraferon	Islande	27.6.2005.
EU/2/00/018/001	Incurin	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/2/00/018/001/NO	Incurin	Norvēģija	16.6.2005.
EU/2/00/022//002b-03a	Ibaflin	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/00/022/001/NO-017/NO	Ibaflin	Norvēģija	31.8.2005.
EU/2/00/022/001-017/IS	Ibaflin	Islande	15.7.2005.
EU/2/00/022/001a	Ibaflin	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/00/022/001b-02a	Ibaflin	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/00/022/003b-04a	Ibaflin	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/00/022/004b	Ibaflin	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/00/022/005-017	Ibaflin	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/2/00/024/001/IS	Pruban	Islande	16.12.2005.
EU/2/99/016/001/NO-006/NO	Porcilis Pesti	Norvēģija	18.7.2005.
EU/2/99/016/001-006	Porcilis Pesti	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/2/99/016/001-006/IS	Porcilis Pesti	Islande	13.7.2005.
EU/2/99/017/001/NO-006/NO	Ibraxion	Norvēģija	2.6.2005.

III PIELIKUMS

3. Pagarinātas tirdzniecības atļaujas:

Šīs tirdzniecības atļaujas ir pagarinātas EEZ EBTA valstīs laika posmā no 2005. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim:

ES numurs	Produkts	Valsts	Pagarināšanas datums
EU/1/00/142/011/NO-013/NO	NovoMix Penfill 50	Norvēģija	1.11.2005.
EU/1/00/142/001-013/IS	NovoMix 50 Penfill injekciju suspensija	Islande	5.10.2005.
EU/1/00/142/014/NO-016/NO	NovoMix Flexpen 50	Norvēģija	1.11.2005.
EU/1/00/142/014-016/IS	NovoMix 50 FlexPen injekciju suspensija	Islande	5.10.2005.
EU/1/00/142/017/NO-019/NO	NovoMix Penfill 70	Norvēģija	1.11.2005.
EU/1/00/142/017-019/IS	NovoMix 70 Penfill injekciju suspensija	Islande	5.10.2005.
EU/1/00/142/020/NO-022/NO	NovoMix Flexpen 70	Norvēģija	1.11.2005.
EU/1/00/142/020-022/IS	NovoMix 70 FlexPen injekciju suspensija	Islande	5.10.2005.
EU/1/03/265/003/NO-004/NO	Bonviva, ar apvalku pārklātas tabletes	Norvēģija	28.9.2005.
EU/1/03/265/003-004/IS	Bonviva, ar apvalku pārklātas tabletes	Islande	25.10.2005.
EU/1/03/266/003/NO-004/NO	Bondenza, ar apvalku pārklātas tabletes	Norvēģija	28.9.2005.
EU/1/03/266/003-004/IS	Bondenza, ar apvalku pārklātas tabletes	Islande	21.10.2005.
EU/1/04/276/021/NO-023/NO	Abilify, mutē šķīstoša tablete 5 mg	Norvēģija	18.7.2005.
EU/1/04/276/021-023/IS	Abilify, mutē šķīstoša tablete 5 mg	Islande	14.7.2005.
EU/1/04/276/024/NO-026/NO	Abilify, mutē šķīstoša tablete 10 mg	Norvēģija	18.7.2005.
EU/1/04/276/024-026/IS	Abilify, mutē šķīstoša tablete 10 mg	Islande	14.7.2005.
EU/1/04/276/027/NO-029/NO	Abilify, mutē šķīstoša tablete 15 mg	Norvēģija	18.7.2005.
EU/1/04/276/027-029/IS	Abilify, mutē šķīstoša tablete 15 mg	Islande	14.7.2005.
EU/1/04/276/030/NO-032/NO	Abilify, mutē šķīstoša tablete 30 mg	Norvēģija	18.7.2005.
EU/1/04/276/030-032/IS	Abilify, mutē šķīstoša tablete 30 mg	Islande	14.7.2005
EU/1/04/276/033/NO-035/NO	Abilify 1 mg/ml, šķīdums iekšķīgai lietošanai	Norvēģija	9.11.2005
EU/1/04/276/033-035/IS	Abilify 1 mg/ml, šķīdums iekšķīgai lietošanai	Islande	1.12.2005
EU/1/96/026/002/IS	Invirase, ar apvalku pārklāta tablete 500 mg	Islande	19.7.2005
EU/1/96/026/002/NO	Invirase	Norvēģija	9.6.2005
EU/2/97/004/012/NO-013/NO	Metacam, 0,5 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai suņiem	Norvēģija	5.9.2005
EU/2/97/004/012-013/IS	Metacam, 0,5 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai suņiem	Islande	2.9.2005

IV PIELIKUMS

4. Atsauktas tirdzniecības atļaujas:

Šīs tirdzniecības atļaujas ir atsauktas EEZ EBTA valstīs laika posmā no 2005. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim:

ES numurs	Produkts	Valsts	Atsaukšanas datums
EU/1/00/158/001-034/IS	Opulis	Islande	9.9.2005.
EU/1/00/168/001/NO-006/NO	Tenecteplase	Norvēģija	9.8.2005.
EU/1/00/168/001-006	Tenecteplase	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/02/208/001-008/IS	Xapit	Islande	9.9.2005.
EU/1/02/210/001/NO-008/NO	Rayzon	Norvēģija	22.7.2005.
EU/1/02/210/001-008	Rayzon	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/02/210/001-008/IS	Rayzon	Islande	5.7.2005.
EU/1/02/242/001-024	Valdyn	Lihtenšteina	30.9.2005.
EU/1/02/242/001-024/IS	Valdyn, ar apvalku pārklātas tabletes	Islande	5.7.2005.
EU/1/02/244/001/NO-024/NO	Valdyn	Norvēģija	22.7.2005.
EU/1/02/244/001-024/IS	Valdyn	Lihtenšteina	31.7.2005.
EU/1/96/009/010/NO-017/NO	Zerit	Norvēģija	30.9.2005.
EU/1/96/009/010-017/IS	Zerit ilgstošas darbības kapsulas	Islande	29.11/05.
EU/1/96/023/001	Cea-Scan	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/96/023/001/IS	CEA-Scan	Islande	9.11.2005.
EU/1/97/048/001-014/IS	Infanrix HepB, injekciju suspensija	Islande	15.6.2005.
EU/2/00/023/001-003	Pulsaflox	Lihtenšteina	30.11.2005.

V PIELIKUMS

5. Apturētas tirdzniecības atļaujas:

Šīs tirdzniecības atļaujas ir apturētas EEZ EBTA valstīs laika posmā no 2005. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim:

ES numurs	Produkts	Valsts	Apturēšanas datums
EU/1/00/147/001/NO-012/NO	Hexavac	Norvēģija	17.11.2005.
EU/1/00/147/001-008	Hexavac	Lihtenšteina	30.11.2005.
EU/1/00/147/001-008/IS	Hexavac	Islande	17.11.2005.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 291

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 30. novembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Komisija
2006/C 291/1	Euro maiņas kurss	1

2006/C 291/2	Atzinums, ko sniedz padomdevēja komiteja konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos savā 391. sanāksmē 2005. gada 30. maijā par lēmuma projektu lietā COMP/A.37.507/B2 — AstraZeneca	2

2006/C 291/3	Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/A/37.507 — AstraZeneca (saskaņā ar 15. un 16. pantu Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmumā (2001/462/EK, EOTK) par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci — OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)	3

2006/C 291/4	Valsts atbalsts — Apvienotā Karaliste — Valsts atbalsts Nr. C 39/06 (ex NN 94/05) — Shēma akcionāriem, kuri iegādājas kuģa īpašumdaļas pirmo reizi — Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	5

2006/C 291/5	Pieteikuma publikācija saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību	10

2006/C 291/6	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu	15

2006/C 291/7	Paziņojums par daļēja starpposma pārskata uzsākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes okoume saplākšņa importam	19

2006/C 291/8	Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) (Ieguldījumu zelta atbrīvojums) — Zelta monētu saraksts, kuras atbilst kritērijiem, kas noteikti 26.b panta a) punkta ii) apakšpunktā Padomes 1977. gada 17. maija direktīvā 77/388/EEK, kas grozīta ar Padomes 1998. gada 12. oktobra direktīvu 98/80/EK (Īpašs režīms ieguldījumu zeltam)	21

2006/C 291/9	Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importu	34

2006/C 291/0	Francijas izdarītais grozījums sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībās, kas uzliktas attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi maršrutā Prīze (Orlī) — Bēzjē	38

2006/C 291/1	Informācija, ko paziņojušas dalībvalstis par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam ( 1 )	39

2006/C 291/2	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu	41

2006/C 291/3	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4415 — Motorola/Symbol) ( 1 )	43

2006/C 291/4	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4481 — Onex Corporation/Sitel Corporation) — Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	44

2006/C 291/5	Iebildumu necelšana aziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4421 — OJSC Novolipetsk Steel/Duferco/JV) ( 1 )	45

2006/C 291/6	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta Nr. COMP/M.4293 — Nordic Capital Fund VI/ICA MENY) ( 1 )	45

	EIROPAS EKONOMISKĀ ZONA
	EBTA Uzraudzības iestāde
2006/C 291/7	Pamatnostādnes par EEZ līguma 53. un 54. pantā ietverto jēdzienu ietekme uz tirdzniecību	46

	EBTA valstu pastāvīgā komiteja
2006/C 291/8	EMAS — Vides vadības un audita sistēma — Norvēģijā reģistrētu ražošanas vietu saraksts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001	66

2006/C 291/9	Grozījumi nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi	68

2006/C 291/0	Tirdzniecības atļaujas, kas piešķirtas EEZ EBTA valstīs 2005. gada otrajā pusgadā	69