EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 147/06/COL

(2006. gada 17. maijs)

par kokmateriālu programmu

(“Verdiskapningsprogrammet for tre”)

Norvēģija

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (1) un jo īpaši tā 61. līdz 63. pantu un 26. protokolu,

ņemot vērā Līgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (2) un jo īpaši tā 24. pantu un 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu,

ņemot vērā Iestādes pamatnostādnes (3) par EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanu un skaidrošanu un jo īpaši tā 14. un 25. nodaļu, regulas par grupāliem atbrīvojumiem mazo un vidēju uzņēmumu atbalstam un mācību atbalstam, kā arī regulu par de minimis atbalstu (4),

tā kā:

I.   FAKTI

1.   Procedūra

Ar 2005. gada 1. februāra vēstuli (Atsauces Nr.: 307555) EBTA Uzraudzības iestāde (“Iestāde”) saņēma sūdzību (“sūdzība”) no Norvēģijas būvniecības un cementa rūpniecības nozares tirdzniecības asociācijas “byggutengrenser.no” (“sūdzības pieteicējs”). Sūdzībā, ko Iestāde saņēma un reģistrēja 2005. gada 3. februārī, sūdzības pieteicējs apgalvo, ka Norvēģijas valsts piešķir valsts atbalstu kokmateriālu celtniecības nozarei, pamatojoties uz “Verdiskapningsprogrammet for tre”, ko dēvē arī par “Treprogrammet” (turpmāk tekstā saukta “Kokmateriālu programma”).

Ar 2005. gada 27. aprīļa vēstuli (Atsauces Nr.: 313418), Iestāde pieprasīja informāciju no Norvēģijas iestādēm. Norvēģijas iestādes atbildēja ar 2005. gada 27. maija vēstuli, kas tika pievienota Norvēģijas Misijas Eiropas Savienībā nosūtītajai 2005. gada 1. jūnija vēstulei, ko Iestāde saņēma un reģistrēja 2005. gada 1. jūnijā (Atsauces Nr.: 323464).

Savā 2005. gada 31. augusta vēstulē Iestāde pieprasīja papildu informāciju (Atsauces Nr.: 323451., uz kuru Norvēģijas iestādes atbildēja ar 2005. gada 29. septembra vēstuli, kas tika pievienota Norvēģijas Misijas Eiropas Savienībā nosūtītajai 2005. gada 1. jūnija vēstulei, ko Iestāde saņēma un reģistrēja 2005. gada 5. oktobrī (Atsauces Nr.: 345465).

Turklāt 2005. gada novembra un decembra mēnešos un 2006. gada janvārī Iestāde un Norvēģijas iestādes neoficiāli sazinājās par Kokmateriālu programmu ar tālruņa un elektroniskā pasta starpniecību. Iestādei zināmo informāciju Norvēģijas iestādes apkopoja 2006. gada 3. marta vēstulē, kas tika nosūtīta no Norvēģijas Misijas Eiropas Savienībā un kuru Iestāde saņēma un reģistrēja 2006. gada 9. martā (Atsauces Nr.: 365992).

2.   Pasākumu apraksts

2.1.   Kokmateriālu programmas uzdevums un pārvaldīšana, kas ir aprakstīta likumdošanas procesa sagatavošanas darbos

Kokmateriālu programmas mērķis ir noteikts Parlamentam nosūtītajā valdības Baltajā grāmatā par vērtības un iespēju radīšanu mežsaimniecības nozarē (St. meld. Nr. 17 (1998. — 1999. “Verdiskapning og miljø — muligheter i skogssektoren”)) — turpmāk tekstā saukta “Baltā grāmata”.

Baltās grāmatas mērķis bija izveidot vispārēju politiku racionālai un ilgtspējīgai mežu resursu izmantošanai un mežsaimniecības nozares ieguldījuma palielināšanai valsts ekonomikā un Norvēģijas sabiedrības vispārējā attīstībā. Baltā grāmata ierosināja dažādu pasākumu īstenošanu nolūkā sasniegt šo mērķi, tostarp — Kokmateriālu programmas īstenošanu. Šajā ziņā Baltajā grāmatā ir ierosināta piecu gadu programma vērtības radīšanai koka izstrādājumu sektorā un kokapstrādes nozarē. Konkrētāk, Baltajā grāmatā tika paredzēts, ka Kokmateriālu programmas mērķim ir jābūt vērtības radīšanas palielināšanai mežsaimniecības un kokapstrādes nozarē, kā arī mežsaimniecības ieguldījuma palielināšanai, lai panāktu ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu (5). Šo uzdevumu ietvaros Kokmateriālu programmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš i) koka izstrādājumu ražošanas uzlabošanai; ii) koka izstrādājumu izmantošanas apjomu palielināšanai; un iii) attiecību uzlabošanai dažādos līmeņos starp mežsaimniecības sektoru un noieta tirgu (6). Baltajā grāmatā arī tika noteikts, ka jaunajā programmā uzmanība būtu jāpievērš uz iespējām ražojumu pilnveidošanas, izstrādes un arhitektūras jomās un ka programmai būtu jārada apstākļi, kuros kokmateriāli tiktu uzskatīti par pievilcīgu celtniecības materiālu ar plašu pielietojuma spektru daudz lielākā mērā, nekā tas ir bijis panākts līdz šim (7). Visbeidzot, vispārīgākā līmenī Baltajā grāmatā tika norādīts uz to, ka koka izstrādājumu ražošanas nozarē vērtības palielināšana ir iekšzemes (t.i., Norvēģijas) mērķis (8).

Kokmateriālu programmas izveides struktūra sīkāk izklāstīta Parlamentārās komitejas 1999. gada 3. jūnijā izdotajā Parlamentam adresētajā ieteikumā (Innst. S. Nr. 208 (1998. — 1999.)) (turpmāk tekstā saukts “ieteikums”). Ieteikumā cita starpā tiek ierosināta darba grupas izveide ar mērķi izstrādāt jaunās programmas stratēģijas, ieviešanas procedūru un finansējuma vajadzības.

Neilgi pēc tam, kad 1999. gada jūlijā tika izveidota “darba grupa”, kurā citu starpā ietilpa pārstāvji no Lauksaimniecības ministrijas, kokmateriālu ražotāju un mežīpašnieku tirdzniecības asociācijām (attiecīgi), pētniecības un attīstības institūcijām, kā arī attiecīgās nozares uzņēmumiem. 2000. gada 14. aprīlī darba grupa izdeva ziņojumu (“darba grupas ziņojums”) par Kokmateriālu programmas saturu, organizēšanu un finansējumu, kā arī par uzaicinājumiem sadarboties ar iesaistīto sektoru organizācijām.

Darba grupa atgādina par Baltajā grāmatā minētajiem Kokmateriālu programmas uzdevumiem un mērķiem, uz kuriem Kokmateriālu programmā būtu jāvērš galvenā uzmanība (koka izstrādājumu ražošanas uzlabošana; koka izstrādājumu izmantošanas apjomu palielināšana; un attiecību uzlabošana dažādos līmeņos starp mežsaimniecības nozari un tirgu) (9). Darba grupas ziņojumā papildus ir norādīts, ka programma būtu jāierobežo, attiecinot to uz apstrādes ķēdi no mežizstrādes sektora līdz mehāniskajai kokapstrādes rūpniecībai, bet tajā būtu arī jāiekļauj izejmateriālu piegāde kokapstrādes rūpniecībai (piemēram, jāuzlabo kvalitāte, piegāžu precizitāte un stabilitāte) (10). Darba grupas ziņojumā ir norādīts arī tas, ka Kokmateriālu programmas uzdevums attiecas uz Norvēģijas kokmateriālu resursiem un ka uzlabojumus panāk Norvēģijas (kokmateriālu) apstrādes nozarē.

Darba grupas ziņojumā atbildība par Kokmateriālu programmas pārvaldīšanu un ieviešanu tiek uzlikta i) “Statens nærings- og distriktsutviklingsfond”, ko parasti apzīmē kā “SND” (kurš 2004. gada 1. janvārī tika reorganizēts un pārdēvēts par “Innovasjon Norge”); un ii) vadības grupai (“Vadības grupa”), kas sastāvēja no Lauksaimniecības ministrijas ieceltiem tirgus dalībniekiem (11).

Vadības grupas uzdevumi ir nodrošināt vērtību ķēdes dalībnieku iesaistīšanu; pārbaudīt, vai programmas ietvaros veiktie darbības veidi atbilst tā mērķim un stratēģijām; izstrādāt stratēģijas un pārvērst tās konkrētā rīcībā; pieņemt lēmumus par galvenajām prioritātēm (tādām kā jomas, kurām jāpievērš galvenā uzmanība vai mērķauditorijas); un sniegt ieguldījumu jaunu stratēģisko iniciatīvu un aktīvas saziņas formas izveidē ar mērķi panākt iniciatīvas izrādīšanu un iesaistīšanos. Vadības grupai arī jārūpējas par programmā iesaistīto uzņēmumu interesēm. Darba grupas ziņojumā ir izskaidrots, kā uzņēmumi — ar Vadības grupas starpniecību, ieņems centrālo vietu programmas stratēģiskajā izstrādē, nodrošinot aktīvu uzņēmuma līdzdalību programmas izstrādē un izpildē. Vadības grupai ir jāsagatavo gada ziņojumi par darbības veidu īstenošanu un programmas attīstību. Ziņojumi tiek nosūtīti Lauksaimniecības ministrijai un veido pamatu gan budžeta sagatavošanas procesam Lauksaimniecības ministrijā, gan vadlīniju sagatavošanai SND vajadzībām (12).

Visbeidzot, no Darba grupas ziņojuma var spriest, ka, kamēr sākotnējā posmā iniciatīvu pamatā ir Kokmateriālu programmas ietvaros pieejamais finansējums, vēlāk iniciatīvai būtu jānāk no uzņēmējiem, kas uzņemtos atbildību par projektiem (13). Visas darbības ir jāīsteno projektu veidā un projektu priekšlikumi tiek vērtēti, vadoties no finansējuma un attiecīgajiem Kokmateriālu programmas uzdevumiem un kritērijiem.

2.2   Juridiskais pamats un gada budžets

No valsts budžeta ir redzams, ka Kokmateriālu programmu finansē Lauksaimniecības ministrija (2004. gada 30. septembrī pārdēvēta par “Lauksaimniecības un pārtikas ministriju”), veicot ikgadējo aprēķinu no valsts budžeta. Precizējumi attiecībā uz Kokmateriālu programmas finansēšanu tika noteikti Parlamentam iesniegtajā valdības priekšlikumā, kurā tika ietverts valsts budžets 2000. gadam (St. prp. Nr. 1 (1999. — 2000.)), kur Kokmateriālu programmas finansējums ir iekļauts 1142. nodaļas 71. pozīcijā (14).

Valsts budžetā turpmākajiem gadiem tika asignētas Kokmateriālu programmai paredzētās summas 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadam (15). Pirmajos četros gados (2000. — 2003.g., abus ieskaitot) finansējums Kokmateriālu programmai tika asignēts valsts budžeta 1142. nodaļas 7. pozīcijā, turpretī pēdējos divos gados (2004. un 2005. gada finansējums Kokmateriālu programmai tika asignēts valsts budžeta 1149. nodaļas 71. pozīcijā.

Norvēģijas iestādes savā 2005. gada 29. septembra vēstulē informēja Iestādi, ka Kokmateriālu programmas budžeti no 2000. līdz 2005. gadam ir bijuši šādi:

Gads	Budžets miljonos NOK	Apstiprinājums par miljoniem NOK
2000	17	8,8
2001	25	25,7
2002	20	18,0
2003	36	39,4
2004	35	28,3
2005	33	(nav vēl pieejams)
Kopā	166	—

Dotācijas tika izmaksātas trīs gadu laikā pēc gada, kurā tika saņemts apstiprinājums (“tilsagn”) un pēc tam, kad saņēmēja projekts ir pabeigts. Ja attiecīgā gada budžets netiktu pilnībā iztērēts, tad atlikusī summa varētu tikt pārnesta uz nākošo gadu. Tātad, kopējā summa, par kuru ir panākta piekrišana ikvienā gadā, var būt augstāka par tā paša gada budžeta summu.

Dotācijas Kokmateriālu programmas ietvaros projektiem tika, atkarībā no saņēmēja ieguldījuma, piešķirtas finansējuma un darbaspēka veidā (16). Nav vispārīgu minimālo prasību attiecībā uz līdzfinansējumu, drīzāk šī daļa mainās atkarībā no projekta uzdevumiem un veida. Tomēr Norvēģijas iestādes ir noteikušas, ka, tā kā atbalsts Kokmateriālu programmas ietvaros tiek piešķirts, ievērojot Pamatnostādnēs valsts atbalstam noteikto atbalsta intensitāti, kas atbilstoši Norvēģijas iestāžu sagatavotajai tabulai paredz 75 % no attaisnotajām izmaksām, tad līdzfinansējums veido atlikušo procentuālo daļu. Neskatoties uz to, projekti arī var tikt pilnībā finansēti Kokmateriālu programmas ietvaros, t.i., tādos projektos, kas galvenokārt ir veltīti kokapstrādes nozarei un kuros (saskaņā ar Norvēģijas iestāžu ziņām) līdzekļi nav attiecināmi tikai uz atsevišķiem uzņēmumiem un rezultātā sniedz nelielu labumu konkrētam uzņēmumam. Piemērs tam, ko ir norādījušas Norvēģijas iestādes, ir NOK 125 000 piešķiršana Norsk Treteknisk Institutt projektam par iekšējās apdares saplākšņa paneļu ražojuma pilnveidošanu. Norvēģijas iestādes norādīja, ka rezultāti ir pieejami institūta biedriem, bet jebkurā gadījumā liela daļa informācijas par Norsk Treteknisk Institutt ir galvenokārt pieejama tā bibliotēkā.

Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka, lai gan projekti tiek līdzfinansēti, ir skaidrs, ka attiecīgie darbības veidi/projekti netiktu īstenoti, ja nebūtu Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirto dotāciju. Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtās dotācijas ir precīzi paredzētas ieguldījumu stimulēšanai (vai veicināšanai) no uzņēmējiem, kas gribētu īstenot projektus, uz kuriem attiecas Kokmateriālu programmas uzdevumi (17).

2.3   Atbalsta saņēmēji Kokmateriālu programmas ietvaros

Darba grupas ziņojumā ir paredzēts, ka Kokmateriālu programmai jābūt virzītai uz uzņēmumiem un citiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir konkrēti projekti, kas ietilpst programmas stratēģijās un darbības jomās un kas veicina vērtību radīšanu (18).

Norvēģijas iestādes ir precizējušas, ka Kokmateriālu programma ir pieejama visām attiecīgajām nozarēm (apzīmētas kā “mehāniskās kokapstrādes nozares un dažāda veida uzņēmumi”). Šo parametru robežās programma ir pieejama privātpersonām, uzņēmumiem, iestādēm, apvienībām, pētniecības un izglītības iestādēm neatkarīgi no to dibināšanas valsts.

Norvēģijas iestādes ir sniegušas Iestādei divus sarakstus par Kokmateriālu programmas ietvaros subsidēto summu piešķīrumu. Pirmajā sarakstā ir ietverts to summu pārskats, kas ir piešķirtas saņēmējiem un par kurām ir panākta piekrišana 2000. — 2004. gada periodā (“Dotāciju pārskata 1. saraksts”). Otrajā sarakstā arī ir iekļautas summas, kas ir apstiprinātas 2000. — 2004. gada periodā, bet iekļaujot sīku informāciju, tādu kā “anulētās” summas un saņēmējam faktiski izmaksātās summas (“Dotāciju pārskata 2. saraksts”).

2.4   Attaisnotās izmaksas un intensitāte

Vispārīgi Norvēģijas iestādes ir noteikušas, ka Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtās dotācijas ir piešķirtas atbilstoši Pamatnostādnēm valsts atbalstam, tādām kā 14. nodaļa par atbalstu pētniecībai un attīstībai un 25. nodaļa par reģionālo atbalstu, vai saskaņā ar grupāliem atbrīvojumiem maziem vai vidējiem uzņēmumiem (“Regula par grupāliem atbrīvojumiem MVU”) vai attiecībā uz mācību atbalstu (“Regula par grupāliem atbrīvojumiem mācību atbalstam”), izņemot, ja atbalstu var kvalificēt kā de minimis atbalstu atbilstoši iepriekšējai Pamatnostādņu valsts atbalstam 12. nodaļai vai Regulai par de minimis dotācijām (“de minimis Regula”) (19).

Konkrētāk, Norvēģijas iestādes ir noteikušas, ka Kokmateriālu programmas ietvaros netiek finansēti “… ieguldījumi pamatlīdzekļos vai nemateriālos aktīvos, parasto ikdienas darbību veikšanā”, bet, ka “Kokmateriālu programma drīkst finansēt konsultāciju pakalpojumus kompetences veidošanai un tīkla veidošanai; ražojumu un procesu izstrādei utt.” Šajā ziņā no Darba grupas ziņojuma ir redzams, ka “Kokmateriālu programma finansē ieguldījumus “papildmērķiem”, tas ir, prasmju pilnveidošana, tīkla izveide, ražojumu un procesu izstrāde (ne mašīnām), komunikāciju risinājumus, ieskaitot IT infrastruktūru (ne iekārtām), tirgus attīstību un tamlīdzīgi. Programmai faktiski nevajadzētu sniegt atbalstu materiāliem ieguldījumiem” (20).

Attiecībā uz attaisnotajām izmaksām Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtās dotācijas ir piešķirtas atbilstošiem projektiem, kas “… sniedz ieguldījumu programmas stratēģijās un darbības jomās noteikto mērķu sasniegšanā”, un projektiem, kas veicina jauninājumu rašanos. Attiecībā uz stratēģijām, no Darba grupas ziņojuma ir redzams, ka, lai izpildītu Kokmateriālu programmas uzdevumus, ir jāizmanto turpmāk norādītās trīs stratēģijas. Katra no šīm stratēģijām būtu jāievieš ar tādu darbības veidu palīdzību, kas ir norādīti katrai stratēģijai (21). Šādu darbības veidu izmaksas līdz ar to ir uzskatāmas par attaisnotām izmaksām finansējuma saņemšanai Kokmateriālu programmas ietvaros.

Attiecībā uz pētniecību un attīstību, Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka dokumentos, uz kuriem ir balstīta Kokmateriālu programma, nav paredzēti nosacījumi, kas ir jāizpilda, lai pētniecības un attīstības projektam varētu piešķirt atbalstu, atsevišķo gadījumu izskatītāji ir novērtējuši projektus katru atsevišķi ar norādi uz pieteicēju iesniegto projekta aprakstu un Pamatnostādņu valsts atbalstam 14. nodaļu. Šajā kontekstā Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka attaisnotās izmaksas varētu ietvert personāla izmaksas (zinātniskais, tehniskais un atbalsta personāls, kura darbība paredzēta tikai un vienīgi pētniecības un attīstības darbības veikšanai), instrumenti, iekārtas, darba vietas un ēkas (ko pastāvīgi un tikai un vienīgi izmanto pētniecības un attīstības darbību veikšanai); konsultatīvais atbalsts un ar to saistītie pakalpojumi (tikai un vienīgi izmantoti pētniecības un attīstības darbības veida kontekstā) un pārvaldība, kas ir tiešā veidā saistīta ar pētniecības un attīstības darbības veidu. Cita veida attaisnotās izmaksas varētu būt ražošanas izdevumi, tādi kā materiālu, krājumu un tamlīdzīgu ražojumu izmaksas, kas ir tiešā veidā saistītas ar pētniecības un attīstības darbības veidu.

Norvēģijas iestādes ir noteikušas, ka: “Ja tiek piešķirts atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, atbalsta intensitāte ir 50 % robežās no attaisnotajām izmaksām, attīstības projekti (R&D) tiek finansēti 35/25 % apmērā no attaisnotajām izmaksām, atkarībā no saņēmēja darbības apjoma”. Iestādes vēlāk papildināja, ka tiek pieņemts, ka atbalsta intensitātei ir jābūt 50 %, ja projektu finansēšanas mērķis ir vērsts uz uzņēmumiem, un ka tādā apmērā, kādā dotācijas pārsniedz 50 %, tas ir ticis veikts projektos vispārēja un kopēja labuma gūšanas nolūkā. Šādā gadījumā Norvēģijas iestādes ir uzskatījušas, ka dotācijas neveido nelikumīgu valsts atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. pantu vai ka summa ir kvalificējama kā de minimis atbalsts. Tomēr Norvēģijas iestādes ir arī (līdzfinansēšanas kontekstā) norādījušas uz minimālo atbalsta intensitāti 75 % apmērā, tomēr nepiesaistot šo atbalsta intensitāti konkrētām pamatnostādnēm (22).

Norvēģijas iestādes ir uzturējušas nosacījumu, ka Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtās dotācijas ir īstenotas, balstoties uz turpmāk pievienotajā tabulā norādītajām maksimālajām robežām (Iestādes tulkojums), kas atbilstoši Norvēģijas iestāžu apgalvojumiem ietver pārskatu par iepriekš paziņotām un apstiprinātām programmām.

—	( ) norāda, ka programma tikai ārkārtējos gadījumos ir būtiska norādītajiem mērķiem un/vai uzņēmumu veidiem

—	Līdz 100 000 euro var tikt piešķirti visu programmu ietvaros, pamatojoties uz de minimis atbalsta piešķiršanas noteikumiem

Pasākums programma	Mērķis	MVU (<250 darbinieki un divi citi kritēriji)		Lielie uzņēmumi
		Mazie uzņēmumi (<50 darbinieki un divi citi kritēriji)	Vidējie uzņēmumi (<250 darbinieki un divi citi kritēriji)
Valsts mēroga jauninājumu programma	Ieguldījumi	15 %	7,5 %	0
	Nemateriālais atbalsts	50 %		0
	Mācību atbalsts (pašlaik nedrīkst piešķirt no SI)	(īpašais/vispārējais — 35 %/70 %)		(īpašais/vispārējais — 25 %/50 %)
	Pētniecība un attīstība:
	— Attīstības darbības veidi komercializācijai	35 %		25 %
	Tehniskās sagatavošanās izpētes darbi	75 %		50 %
	— (Individuālā izpēte, Tehniskās sagatavošanās darbi)	(60 %/75 %)		(50 %/75 %)
OFU/IFU (Valsts un rūpnieciskie izpētes un attīstības līgumi)	Pētniecība un attīstība:
	— Attīstības darbības veidi komercializācijai	35 % (reģionālā joma + 5 %)		25 % (reģionālā joma + 5 %)
	Tehniskās sagatavošanās izpētes darbi	75 %		50 %
	— (Individuālā izpēte, Tehniskās sagatavošanās darbi)	(60 %/75 %)		(50 %/75 %)
Ieguldījums apgabalu pašvaldībās reģionālās attīstības nodrošināšanai	Ieguldījumi:
	— Zona A	30 %		25 %
	B	25 %		20 %
	C	20 % (25 %) (23)		10 % (15 %)
	Nemateriālais atbalsts	50 %		0
	Mācību atbalsts	īpašais/vispārējais — 40 %/75 %)		īpašais/vispārējais — 30 %/55 %)
	Pētniecība un attīstība:
	— Attīstības darbības veidi komercializācijai	40 %		30 %
	Tehniskās sagatavošanās izpētes darbi	75 %
	— (Individuālā izpēte, Tehniskās sagatavošanās darbi)	(65 %/75 %)		55 % (55 %/75 %)
Reorganizācija un jaunrade	Ieguldījumi:			0
	— Ārpus reģionālās jomas	15 %	7,5 %
	— Reģionālajā jomā	Zona A: 30 %, B: 25 % un C 20 % (25 %) (24)		Zona A: 25 %, B: 20 % un C 10 % (15 %)
	Nemateriālais atbalsts:
	— Ārpus reģionālās jomas	50 %
	— Reģionālajā jomā	50 %
	Mācību atbalsts:
	— Ārpus reģionālās jomas	īpašais/vispārējais — 35 %/70 %)		īpašais/vispārējais — 25 %/50 %)
	— Reģionālajā jomā	īpašais/vispārējais — 40 %/75 %)		īpašais/vispārējais — 30 %/55 %)
	Pētniecība un attīstība:
	Ārpus reģionālās jomas:
	— Attīstības darbības veidi komercializācijai	35 %		25 %
	Tehniskās sagatavošanās izpētes darbi	75 %		50 %
	— Individuālā izpēte, Tehniskās sagatavošanās izpētes darbi)	(60 %/75 %)		(50 %/75 %)
	Reģionālajā jomā:
	— Attīstības darbības veidi komercializācijai	40 %		30 %
	Tehniskās sagatavošanās izpētes darbi	75 %		55 %
	— (Individuālā izpēte, Tehniskās sagatavošanās darbi)	(65 %/75 %)		(55 %/75 %)
Dotācijas uzņēmumu dibināšanai	De minimis atbalsts	Maks. 400 000 NOK (atsevišķos gadījumos vairāk, bet nepārsniedzot 100 000 EUR)

Norādes uz “zonu” attiecas uz apgabaliem, kuros var piešķirt reģionālo atbalstu, atbilstoši Iestādes Lēmumam par Norvēģijas reģionālā atbalsta plānu (25).

2.5   De minimis atbalsts

Attiecībā uz de minimis atbalstu Norvēģijas iestādes ir iesniegušas to saņēmēju sarakstu, kas pēc to ieskatiem ir saņēmuši dotācijas Kokmateriālu programmas ietvaros, kas ir kvalificējamas kā de minimis atbalsts (“de minimis saraksts”). Šajā ziņā Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka tas ir datums, kurā iestādes to ir apstiprinājušas (“tilsagn”), kas nosaka, vai iepriekšējā Pamatnostādnes valsts atbalstam 12. nodaļa par de minimis noteikumu vai turpmākā de minimis regula ir piemērojama attiecīgajām dotācijām. Turklāt iestādes ir paskaidrojušas, ka, ja atbalsts ir ticis piešķirts kā de minimis atbalsts, tad apstiprinājuma vēstule, kas ir nosūtīta atbalsta saņēmējam ietver norādi uz de minimis sliekšņa lielumu un laika grafiku, kā arī uz atbalsta saņēmēja pienākumu informēt par atbalstu, kas tiek saņemts no citiem avotiem trīs gadu laikā no brīža, kopš tika apstiprināta atbalsta piešķiršana (26).

2.6   Programmas uzsākšana un darbības ilgums

Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka Kokmateriālu programma sāka darboties 2000. gada 1. jūlijā (t.i., datums, kurā varēja sākt iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai) un ka tai ir jāpaliek spēkā piecus gadus (27). Tas ir arī noteikts komentāros Valsts budžeta priekšlikumam St. prp. Nr. 1 (2000. — 2001.), no kura ir redzams, ka Kokmateriālu programma stājās spēkā 2000. gada otrajā ceturksnī.

2.7   Kokmateriālu ražojumu tirdzniecība

Parlamentam iesniegtajā valdības Baltajā grāmatā par vērtības un iespēju radīšanu mežsaimniecības sektorā ir redzams, ka Norvēģija savus kokmateriālu ražojumus eksportē uz ES. Šajā ziņā Baltās grāmatas 4.3. sadaļā ir konkrēti norādīts, ka “Norvēģija eksportē apmēram 85 — 90 % no koka un papīra vairumtirdzniecības produkcijas un apmēram 35 % no kokmateriālu produkcijas. Piegāde uz ES valstīm veido 70 % un 90 % no kopējā eksporta. Visa veida stratēģijas un politiskas iejaukšanās ES, kas var ietekmēt ES mežsaimniecības nozares ražojumu ES importu, var radīt ievērojamas sekas Norvēģijas mežsaimniecības sektoram.” (28) Turklāt no Eurostat statistikas ir redzams, ka koka ražojumi tiek plaši tirgoti ES teritorijā (29). Visbeidzot no “Statistics Norway” (“Statistisk sentralbyrå”) iegūtajiem statistikas datiem ir redzams, ka Norvēģija arī importē ievērojamu kokmateriālu, koka izstrādājumu un kokmateriālu produkcijas (“Tømmer, trelast og kork…”) apjomu no ES Norvēģijā (30).

II.   NOVĒRTĒŠANA

1.   Valsts atbalsta esamība

Pirmkārt, Iestāde apsver, vai Kokmateriālu programma ietilpst EEZ līguma darbības jomā. Šis viedoklis tiek balstīts uz faktu, kas izriet no EEZ līguma 8. panta 3. punkta, ka EEZ līgums ir piemērojams Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā uzskaitītajiem ražojumiem, un uz faktu, ka uz kokmateriāliem un koka izstrādājumiem attiecas tā 44. nodaļa. Tā kā atbalsts no Kokmateriālu programmas tiek piešķirts koka izstrādājumu ražošanas nozarei un ir saistīts ar kokapstrādes rūpniecības nozarēm, Iestādes uzskats ir, ka programma ir iekļauta EEZ līguma darbības jomā.

1.1   Valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē

EEZ līguma 61. panta 1. punkts paredz, ka: “Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

Ja atbalstu uzskata par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, uz pasākumu attiecas četri kumulatīvi kritēriji. Pasākumam i) jārada saņēmējam ekonomiskas priekšrocības, kādas nevar tikt saņemtas, veicot parasto komercdarbību, ii) priekšrocībām jābūt valsts piešķirtām vai piešķirtām ar valsts resursu starpniecību un tām jābūt iii) piešķirtām izlases veidā par labu atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai un iv) jārada konkurences izkropļojumi un jāietekmē tirdzniecība starp līguma pusēm. Turpmāk tiek izskatīts, vai šajā gadījumā ir panākta atbilstība šiem četriem kritērijiem kopumā.

1.2   Ekonomiskās priekšrocības

Līdzekļiem ir jārada tādas ekonomiskas priekšrocības to saņēmējiem, kādas netiek saņemtas veicot parasto komercdarbību.

Saskaņā ar Kokmateriālu programmu Norvēģijas iestādes piešķir finansiālās dotācijas uzņēmumiem, iestādēm, apvienībām u.c., kas spēj dot ieguldījumu programmas uzdevumu izpildei. Uzņēmumi, kuri saņem šādas dotācijas, saņem ekonomiskas priekšrocības, t.i., dotācijas, kādas tie nesaņemtu veicot parasto komercdarbību.

1.3   Valsts resursu esība

Priekšrocībai jābūt piešķirtai no valsts vai ar valsts resursu starpniecību.

Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtās dotācijas finansē Lauksaimniecības ministrija (2004. gada 30. septembrī pārdēvēta par “Lauksaimniecības un pārtikas ministriju”).

1.4   Priekšrocības par labu atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai

Pasākumam jārada priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai.

No dažādiem tiesību aktu sagatavošanas darbiem (tādiem kā Baltā grāmata, Ieteikums un Darba grupas ziņojums), kas veikti, lai izstrādātu valsts budžetu un Kokmateriālu programmu, izriet, ka programmas mērķis ir vērtības uzlabošana i) kokapstrādes nozarē un ii) attiecībās dažādos tirdznieciskajos līmeņos starp mežizstrādes sektoru un tirgu (sākot no izejmateriālu piegādes līdz kokapstrādes nozarei) līdz ar vispārējo mērķi palielināt faktisko koka ražojumu pielietojumu.

Līdz ar to dotācijas Kokmateriālu programmas ietvaros tiek piešķirtas tikai tajos gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka tās sniedz labumu kokapstrādes nozarei un ar to saistītajām kokmateriāla ražojumu rūpniecības nozarēm, kā arī izejmateriālu piegādei šīm rūpniecības nozarēm. Kokmateriālu programma līdz ar to tiek veikta par labu kokmateriālu ražošanas nozares uzņēmumiem un tādējādi tā tiek īstenota izlases veidā. Šajā ziņā Eiropas Tiesa ir nospriedusi, ka līdzekļu piešķiršanai var būt izlases raksturs pat tad, ja tā attiecas uz visu nozari (tās uzņēmumiem) (31).

Ir jāņem vērā, ka, lai gan dotācijas Kokmateriālu programmas ietvaros var arī tikt piešķirtas uzņēmumiem citās nozarēs (piemēram, tajās, kur rūpniecībā tiek izmantots koks apvienojumā ar citiem materiāliem), šī iespēja ir iespējama tikai tādām nozarēm, kas var sniegt ieguldījumu kopējā Kokmateriālu programmas mērķa sasniegšanā, t.i., vispārēja kokapstrādes nozares vērtības palielināšana. Līdz ar to iestāde ņem vērā, ka pat šīs iespējas galīgais mērķis ir sniegt labumu uzņēmumiem kokapstrādes nozarēs un ar to saistītajās kokmateriālu nozarēs.

1.5   Konkurences izkropļošana un ietekme uz tirdzniecību starp līguma pusēm

Pasākumam ir jārada konkurences izkropļojumi un jāietekmē tirdzniecība starp līguma pusēm.

Saskaņā ar Kokmateriālu programmu Norvēģijas iestādes piešķir dotācijas uzņēmumiem kokapstrādes (un ar to saistītajās) rūpniecības nozarēs. Turklāt Norvēģijas rūpniecība eksportē lielu daļu no vairumtirdzniecības kokmateriāliem un pārstrādātiem koksnes izstrādājumiem (līdz 90 %) uz citām EEZ valstīm, kurās notiek plaša tirdzniecība ar kokmateriālu ražojumiem. Papildus Norvēģija importē arī kokmateriālus, pārstrādātu koksni un koksnes izstrādājumus no ES. Šādos apstākļos, Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtais atbalsts uzņēmumiem stiprinās saņēmēju pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas atrodas Norvēģijā vai citās EEZ valstīs un konkurē kokapstrādes (un ar to saistītajās) nozarēs. Turklāt, tā kā koksne ir tikai viens no izejmateriāliem, kas tiek izmantots celtniecības darbības jomā, Kokmateriālu programmas ietvaros celtniecības uzņēmumu saņemtās dotācijas stiprinās un uzlabos to pozīcijas salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē celtniecības jomā (32).

Pamatojoties uz to, iestāde uzskata, ka finansiālā atbalsta piešķiršana uzņēmumiem Kokmateriālu programmas ietvaros izkropļos konkurenci un ietekmēs tirdzniecību.

1.6   Secinājums

Ņemot vērā augstāk minēto, Iestādes pagaidu secinājums ir tāds, ka Kokmateriālu programma atbilst EEZ līguma 61. panta 1. punkta kritērijiem un līdz ar to ir uzskatāma par valsts atbalstu. Iestāde arī uzskata, ka, tā kā Kokmateriālu programma ir akts, uz kura pamata bez turpmāku ieviešanas pasākumu nepieciešamības var tikt piešķirts atsevišķs atbalsts uzņēmumiem, kas šajā aktā ir vispārīgā un abstraktā veidā definēti, tā ir kvalificējama kā atbalsta programma Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta d) punkta izpratnē.

2   Atbalsta atbilstība

Tā kā Iestādes pagaidu secinājums ir tāds, ka Kokmateriālu programma atbilst EEZ līguma 61. panta 1. punkta kritērijiem un līdz ar to ir uzskatāma par valsts atbalstu, ir jāizskata, vai Kokmateriālu programma var tikt uzskatīta par atbilstošu EEZ līguma darbībai saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 2. vai 3. punktu.

2.1   Atbilstība EEZ līguma 61. panta 2. punktam

Var secināt, ka neviens no EEZ līguma 61. panta 2. punkta izņēmumiem šajā gadījumā nav piemērojams, jo Kokmateriālu programmas mērķis nav šajos noteikumos uzskaitīto uzdevumu izpilde.

2.2   Atbilstība EEZ līguma 61. panta 3. punktam

Tā kā valsts atbalsta pasākumi tiek uzskatīti par atbilstošiem EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktam gadījumos, kad tie ir paredzēti ekonomiskās attīstības veicināšanai teritorijās, kurās dzīves līmenis ir pārāk zems vai kurās ir ievērojams bezdarba līmenis. Tomēr, tā kā šādas teritorijas Norvēģijas reģionālā atbalsta plānā nav noteiktas, tad šis noteikums nav piemērojams (33).

Turklāt EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta izņēmumi nav attiecināmi, jo Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtais valsts atbalsts nav paredzēts, lai veicinātu kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērstu nopietnus traucējumus Norvēģijas tautsaimniecībā.

Tomēr EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktais izņēmums, kas paredz, ka valsts atbalstu var uzskatīt par kopējam tirgum atbilstošu, ja tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm, var būt piemērojams.

Uzņēmumi var saņemt atbalstu saskaņā ar šo nosacījumu, ja tie ir reģistrēti atsevišķos reģionos, kas ir definēti iepriekš minētajā Norvēģijas reģionālā atbalsta plānā, un ja tiek izpildīti Pamatnostādņu valsts atbalstam 25. nodaļas nosacījumi. Tomēr dokumenti, kas veido Kokmateriālu programmu (piem., valsts budžets, Baltā grāmata, Darba grupas ziņojums u.c.) neietver nekādus noteikumus, kas attiektos uz Norvēģijas reģionālā atbalsta plānu vai Pamatnostādņu valsts atbalstam 25. nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

Norvēģijas iestādes tomēr ir norādījušas, ka Kokmateriālu programma (praksē) ir ieviesta, pamatojoties uz reģionālā atbalsta maksimālajām robežām, kas ir norādītas tabulā ar nosaukumu “3. pielikums. Pārskats — Kokmateriālu programmā piemērojamās finansējuma likmes” (iekļauta I. daļas “Fakti” 2.4. sadaļā ). Tomēr Iestāde ir ievērojusi, ka šajā tabulā nav ietverta papildu informācija par šo maksimālo robežu piemērošanu, tāda kā attaisnoto izmaksu apraksts. Līdz ar to Iestāde joprojām uzskata, ka Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtās dotācijas ir saskaņā ar un savietojamas ar Pamatnostādņu valsts atbalstam 25. nodaļu par reģionālo atbalstu.

Atbilstoši Pamatnostādņu valsts atbalstam 14. nodaļai atbalstu, kas piešķirts uzņēmumiem pētniecībai un attīstībai var uzskatīt par atbilstošu EEZ līguma darbībai, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. 14. nodaļā ir izklāstītas dažādu pētniecības un attīstības veidu definīcijas, tādu kā “fundamentālie pētījumi”, “rūpnieciskā izpēte” un “pirmskonkurences attīstības aktivitāte” un attiecīgi piemērojamie dotāciju intensitātes veidi.

Tomēr dokumenti, kas veido un ar kuriem tiek ieviesta Kokmateriālu programma, neietver definīcijas vai prasības attiecībā uz pētniecības un attīstības darbībām, kurām var tikt piešķirts atbalsts, kā arī tajos nav aprakstītas izmaksas, kas tiek uzskatītas par attaisnotām, ne arī noteikta maksimālā robeža piešķiramā atbalsta summām.

Norvēģijas iestādes ir noteikušas, ka atbalsts pētniecības un attīstības aktivitātēm ir (praksē) piešķirtas atbilstoši Pamatnostādņu valsts atbalstam 14. nodaļā izvirzītajiem noteikumiem un tam, ka pētniecības un attīstības projekti tiek finansēti 35/25 % apmērā no attaisnotajām izmaksām, atkarībā no saņēmēja darbības apjoma. Tomēr Norvēģijas iestādes ir arī sniegušas pārskatus, kas attiecas uz cita veida atbalsta intensitāti, tādu kā 50 %, ja projektu finansēšanas mērķis ir vērsts uz uzņēmumiem; un 100 %, ja tika uzskatīts, ka dotācijas netiek kvalificētas kā atbalsts, jo attiecīgais darbības veids nevar tikt attiecināts uz atsevišķiem uzņēmumiem vai tikt kvalificēts kā de minimis atbalsts (34). Turklāt līdzfinansējuma kontekstā Norvēģijas iestādes ir norādījušas maksimālo intensitāti 75 % apmērā.

Attiecībā uz attaisnotajām izmaksām, Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka tās var iekļaut personāla izmaksas, instrumentus, iekārtas, darba vietu aprīkojumu un ēkas u.c. Tā kā tās ir izmaksas, kas Pamatnostādņu valsts atbalstam 16. nodaļā tiek uzskatītas par attaisnotām, Iestāde atgādina, ka Kokmateriālu programmas ietvaros dotācijas var tikt piešķirtas arī virknes dažādu citu elementu izmaksu atbalstam, tādu kā kampaņas, informācijas izplatīšana, interneta portālu un tīklu izveide, konkrētu grupu sanāksmju vietu aprīkošana, attīstības projekti ar galveno uzmanību uz vērtības radīšanu, loģistikas sistēmām un digitalizāciju.

Pamatojoties uz augstāk teikto, Iestāde joprojām uzskata, ka Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtās dotācijas atbilst Pamatnostādņu valsts atbalstam 14. nodaļai par pētniecību un attīstību.

Atbalsts, ko piešķir atbilstoši regulām par MVU grupāliem atbrīvojumiem un/vai mācību atbalstu, tiek uzskatīts par atbilstošu EEZ līguma darbībai un ir atbrīvotas no paziņošanas prasībām ar noteikumu, ka programma atbilst attiecīgās grupālo atbrīvojumu regulas nosacījumiem un ka tajā ir ietverta izteikta atsauce uz to (citējot nosaukumu un norādi uz publikāciju Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī; tagad Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis) (35).

Tomēr ne valsts budžets, ne Darba grupas ziņojums, ne arī kāds cits tiesību aktu sagatavošanas darbs attiecībā uz Kokmateriālu programmu neietver norādi uz regulu par MVU grupāliem atbrīvojumiem un mācību atbalstu piemērošanu. Turklāt Iestāde nav saņēmusi no Norvēģijas iestādēm nekādu informāciju publikācijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī par kādas no grupālo atbrīvojumu regulām piemērošanu.

Pamatojoties uz to, Iestādes pagaidu uzskats ir, ka attiecībā uz Kokmateriālu programmu Norvēģijas iestādes nav izpildījušas oficiālās grupālo atbrīvojumu regulā noteiktās prasības.

Iestāde drīkst vērtēt Kokmateriālu programmu tiešā veidā saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu no būtiskuma principu viedokļa, kas ir noteikti regulās par grupāliem atbrīvojumiem MVU un mācību atbalstu ar mērķi noteikt, vai Kokmateriālu programma var tikt uzskatīta par atbilstošu EEZ līguma darbībai.

Tomēr ne valsts budžets, ne arī kāds cits tiesību aktu sagatavošanas dokuments attiecībā uz Kokmateriālu programmu neparedz, ka atbalsts ir jāpiešķir uzņēmumiem, kas ir kvalificējami kā MVU vai kas ietver šī termina definīciju. Tāpat arī tajos nav paredzēts, ka atbalsts ir jāsniedz kā mācību atbalsts vai ka tajā būtu jāietver definīcija par pēdējo.

No otras puses, Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka Kokmateriālu programma (praksē) ir ieviesta, pamatojoties uz maksimālo robežu, kas ir norādīta tabulā ar nosaukumu “3. pielikums. Pārskats — Kokmateriālu programmā piemērojamās finansējuma likmes” (iekļauta I daļas 2.4. sadaļā, “Fakti”). Tomēr šajā tabulā nav ietverta papildu informācija par šo maksimālo robežu piemērošanu, tāda kā attaisnoto izmaksu apraksts. Līdz ar to Iestāde joprojām neuzskata, ka Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtās dotācijas ir balstītas uz praksi, kas atbilst būtiskuma principiem par atbalsta piešķiršanu MVU.

Pamatojoties uz to, Iestādes pagaidu uzskats ir tāds, ka pat tad, ja tiek ņemti vērā grupālo atbrīvojumu regulās noteiktie būtiskuma principi, Iestādei ir šaubas par to, vai Kokmateriālu programma atbilst EEZ līguma darbībai saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

2.3   Secinājumi

Ņemot vērā faktu, ka Iestāde nevar noteikt, vai Kokmateriālu programma atbilst kāda no EEZ līgumā paredzēto atbrīvojumu piemērošanas noteikumiem, Iestādei līdz ar to ir šaubas par to, vai Kokmateriālu programmu var uzskatīt par atbilstošu EEZ līguma darbības noteikumiem.

Iestādei iesniegtie dokumenti, kas nosaka un ar kuriem tiek ieviesta Kokmateriālu programma, neietver pietiekami konkrētas ne to projektu veidu definīcijas, kuriem var tikt piešķirts atbalsts, ne arī attaisnoto izmaksu vai maksimālo piešķiramā atbalsta summu robežu aprakstus. Tomēr Norvēģijas iestādes var īstenot administratīvo praksi Kokmateriālu programmas īstenošanai atbilstoši Pamatnostādnēm valsts atbalstam un grupālo atbrīvojumu regulās noteiktajiem būtiskuma principiem. Ņemot to vērā, Norvēģijas iestādes tiek aicinātas iesniegt informāciju, kurā ir parādīts, ka ir izdoti iekšējie norādījumi vai kādi citi saistoši rīkojumi ar mērķi ieviest Kokmateriālu programmu atbilstoši Pamatnostādnēs valsts atbalstam noteiktajiem principiem attiecībā uz grupālo atbrīvojumu regulās ietvertajiem būtiskuma principiem.

Tomēr Iestāde vēlas norādīt, ka pat tad, ja šādu administratīvo praksi ir iespējams uzrādīt, Iestāde saglabā tiesības pieņemt viedokli par to, vai Kokmateriālu programma var tikt uzskatīta par atbilstošu 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam, ņemot vērā Kokmateriālu programmas ietvaros pastāvošo praksi piešķirt projektiem atbalstu 100 % apmērā tajos gadījumos, kuros pārvaldes iestāde ir pieņēmusi, ka piešķirtie līdzekļi nav kvalificējami kā atbalsts, jo attiecīgo darbības veidu nav iespējams attiecināt uz atsevišķiem uzņēmumiem un tā rezultātā tiek uzskatīts tikai kā pieticīgs labums, kas tiek piešķirts tikai atsevišķam uzņēmumam. Tiešām, 2.2. sadaļā sniegtajā piemērā (“Fakti”, I daļa, “Līdzfinansējums”), kur Kokmateriālu programmā tika 100 % apmērā finansētas attīstības projekta izmaksas, valsts atbalsta esamība nevar tikt izslēgta tikai tādēļ, ka rezultāti bija pieejami “biedriem”. Norvēģijas iestādes tiek aicinātas iesniegt jebkādu papildinformāciju, kāda ir tās rīcībā attiecībā uz šo praksi, ieskaitot jebkādas iespējami pieejamās iekšējās instrukcijas, kas paredz Kokmateriālu programmas ieviešanu šādā veidā.

3.   De minimis atbalsts

Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka, pamatojoties uz konkrētiem Kokmateriālu programmas noteikumiem, piešķirtais atbalsts atbilst nosacījumiem, lai to varētu kvalificēt kā de minimis atbalstu. Citiem vārdiem, saskaņā ar Norvēģijas iestāžu teikto Kokmateriālu programma ietver noteikumus, kuros ir ietverti nosacījumi, kas nodrošina atbalsta kvalificēšanu kā de minimis atbalstu gadījumā, ja tie tiek izpildīti.

Atbalsta piešķiršana var tikt kvalificēta kā de minimis saskaņā ar iepriekšējo Pamatnostādņu valsts atbalstam 12. nodaļu vai turpmāko de minimis Regulu (ar ko 12. nodaļa ir aizvietota no 2003. gada 1. februāra) (36), kā rezultātā pasākumi neveido valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, un ka nav pienākuma par tiem ziņot (37). Tā kā Kokmateriālu programma tika ieviesta laika posmā no 2000. gada 1. jūlija līdz 2005. gada beigām, abi de minimis noteikumu kopumi attiecas uz programmu. Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu teikto tas ir datums, kad Norvēģijas iestādes deva savu apstiprinājumu (“tilsagn”), kas nosaka, vai attiecīgajām dotācijām iepriekšējā Pamatnostādņu valsts atbalstam 12. nodaļa vai turpmākā de minimis regula ir piemērojama.

No de minimis Regulas 3. panta 1. punkta izriet, ka valsts iestādes drīkst piešķirt de minimis atbalstu tikai pēc tam, kad tās ir pārbaudījušas, ka kopējais uzņēmuma saņemtais de minimis atbalsta apjoms netiek palielināts ar cita de minimis atbalsta palīdzību, kas ir saņemts iepriekšējo trīs gadu laikā. Iepriekšējā Pamatnostādņu valsts atbalstam 12. nodaļā tika ietverts noteikums ar tādu pašu ietekmi, nosakot, ka ir jāpārliecinās, vai jebkāds papildu atbalsts, kas tiek piešķirts vienam un tam pašam saņēmējam, nepalielina kopējo piešķirto atbalsta summu, pārsniedzot de minimis robežu. Saskaņā ar de minimis regulu viens veids, kā pārbaudīt de minimis slieksni, ir iegūt pilnu informāciju no saņēmēja par šo jautājumu. Saskaņā ar iepriekšējo Pamatnostādņu valsts atbalstam 12. nodaļu de minimis noteikumi ir jāpārbauda ar kontroles modalitātes palīdzību (piemēram, kontroles “mehānisms”). Pēc Iestādes uzskatiem to var tāpat veikt, iegūstot pilnu informāciju no saņēmēja par šo jautājumu.

Kokmateriālu programmas ietvaros “Innovasjon Norge” ir sniegusi atsauci uz de minimis noteikumiem un informējusi saņēmējus par pienākumu informēt iestādes par citām de minimis atbalsta summām, kas ir saņemtas trīs gadus pēc tam, kad tika saņemta piekrišana piešķirt de minimis atbalstu. Tomēr šis paziņošanas pienākums attiecas tikai uz de minimis atbalsta summām, kas ir saņemtas pēc tam, kad ir saņemtas atbalsta summas no Kokmateriālu programmas, un no saņēmējiem līdz ar to netiek prasīts iesniegt informāciju par to, vai pirms tam, kad ir saņemtas de minimis atbalsta summas no Kokmateriālu programmas tie ir saņēmuši jebkādas citas de minimis atbalsta summas. Līdz ar to nevar tikt izslēgts, ka saņēmēji ir saņēmuši citas de minimis atbalsta summas pirms atbalsta saņemšanas no Kokmateriālu programmas, kā rezultātā kopējās atbalsta summas var pārsniegt de minimis slieksni. Iestāde līdz ar to nevar būt pārliecināta par to, vai atbalsta summas, kas, kā norāda Norvēģijas iestādes, atbilst de minimis atbalstam, patiešām ir kvalificējamas kā tādas. Iestāde līdz ar to saglabā pagaidu viedokli, ka Kokmateriālu programmas noteikumi, kas, iespējams, ir de minimis programma, neatbilst de minimis noteikumiem.

4.   Procedūras prasības

Saskaņā ar Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktam “EBTA Uzraudzības iestāde ir pietiekami savlaicīgi jāinformē, lai tā varētu iesniegt savus komentārus par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu (…). Attiecīgā valsts nedrīkst pieņemt par spēkā esošiem savus ierosinātos pasākumus, kamēr par procedūru rezultātā nav pieņemts galīgais lēmums”.

Norvēģijas iestādes nav paziņojušas Iestādei par Kokmateriālu programmas pieņemšanu pirms programmas ieviešanas. Iestāde ņem vērā, ka tā nav saņēmusi informāciju no Norvēģijas iestādēm, kurā būtu parādīts, ka Kokmateriālu programma ir iepriekšējās programmas turpinājums, kas satura un uzbūves ziņā ir līdzīga Kokmateriālu programmai. Turklāt uz Kokmateriālu programmu neattiecas neviena cita atbalsta programma, par kuru Norvēģijas iestādes būtu ziņojušas Iestādei. Ņemot vērā faktu, ka Iestādes pagaidu secinājums par Kokmateriālu programma ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, tad Iestādes pagaidu viedoklis ir, ka Norvēģijas iestādes nav ievērojušas savas saistības atbilstoši Uzraudzības un tiesu nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktam. Jebkurš valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, par kuru netiek ziņots, tiks uzskatītas par “nelikumīgu atbalstu” Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta f) punkta izpratnē.

Norvēģijas iestādes tiek aicinātas apstiprināt, ka Kokmateriālu programma ir pārtraukta, norādot konkrētu tās pārtraukšanas datumu.

5.   Secinājums

Pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu iesniegto informāciju, Iestādes pagaidu viedoklis ir, ka Kokmateriālu programma ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt Iestādei ir šaubas par to, vai Kokmateriālu programma var tikt uzskatīta par atbilstošu EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam apvienojumā ar Iestādes Pamatnostādņu valsts atbalstam 14. un 25. nodaļā ietvertajām prasībām. Turklāt, Iestādes pagaidu viedoklis ir, ka Norvēģijas iestādes nav izpildījušas regulu par grupāliem atbrīvojumiem MVU un mācību atbalstu noteikumus un ka Kokmateriālu programma nevar tikt apstiprināta saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktam grupālo atbrīvojumu regulās ietverto būtiskuma principu kontekstā. Līdz ar to tā apšauba, vai Kokmateriālu programmas darbība atbilst EEZ līguma darbības noteikumiem.

Turklāt Iestādei ir šaubas par to, vai noteikumi, saskaņā ar kuriem, kā tiek apgalvots, tiek piešķirtas de minimis atbalsta summas, atbilst iepriekšējai Pamatnostādņu valsts atbalstam 12. nodaļai un de minimis regulai.

Tā rezultātā un atbilstoši Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 13. panta 1. punktam, sal. ar 4. panta 4. punktu, Iestādei ir pienākums uzsākt Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Lēmums uzsākt procedūru neietekmē Iestādes galīgo lēmumu, kas var arī secināt, ka Kokmateriālu programma atbilst EEZ līguma darbībai.

Tā kā Iestādei par Kokmateriālu programmas uzsākšanu netika paziņots, tad jebkuras atbalsta summas, kas tika EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē piešķirtas Kokmateriālu programmas ietvaros Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 1. panta f) punkta izpratnē ir nelikumīgs atbalsts. No Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 14. panta izriet, ka Iestādei ir jālemj, vai nelikumīgi piešķirtais atbalsts, kas neatbilst EEZ līgumā ietvertajiem valsts atbalsta piešķiršanas noteikumiem, ir atgūstams no saņēmējiem.

Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, Iestāde, kas darbojas saskaņā ar Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā noteikto procedūru, kā arī ar tā II daļas 6. panta 1. punktu lūdz Norvēģijas iestādes viena mēneša laikā no šā lēmuma saņemšanas iesniegt savus komentārus un nodrošināt visu nepieciešamo informāciju, kas var palīdzēt novērtēt Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirto atbalstu.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Iestāde ir nolēmusi uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā paredzēts Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā pret Norvēģiju saistībā ar Kokmateriālu programmu.

2. pants

Norvēģijas iestādes tiek lūgtas, ievērojot Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 6. panta 1. punktu, viena mēneša laikā no paziņojuma par šo lēmumu iesniegt savus komentārus par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu un nodrošināt visu nepieciešamo informāciju, kas var palīdzēt veikt Kokmateriālu programmas novērtēšanu.

3. pants

Jāinformē citas EBTA valstis, EK dalībvalstis un ieinteresētās puses, publicējot šo lēmumu tā oriģinālvalodas versijā, kam ir jāpievieno nozīmīgs tā kopsavilkums valodās, kas nav oriģinālvalodas versija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ papildinājumā, uzaicinot tās iesniegt savus komentārus viena mēneša laikā no publicēšanas dienas.

4. pants

Šis lēmums ir autentisks tikai angļu valodā.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

---

(1)  Turpmāk tekstā saukts “EEZ līgums” vai “EEZ”.

(2)  Turpmāk tekstā saukts Uzraudzības un tiesas līgums.

(3)  Procesuālie un substantīvie noteikumi attiecībā uz par EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta piemērošanu un skaidrošanu, ko EBTA Uzraudzības iestāde ir pieņēmusi un izdevusi 1994. gada 19. janvārī, publicēts OV L 231, 3.9.1994., 1. lpp., EEZ papildinājums Nr. 32, 3.9.1994., 1. lpp., jaunākie grozījumi izdarīti ar iestādes 2006. gada 22. marta Lēmumu Nr. 69/06/COL par atsauces un diskonta likmēm (turpmāk tekstā saukts “Valsts atbalsta pamatnostādnes”).

(4)  Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (OV L 10, 13.1.2001., 20. lpp., grozīta ar OV L 63, 28.2.2004., 20. lpp.); Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp., grozīta ar OV L 63, 28.2.2004., 22. lpp.); un Komisijas Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.). Pēdējā Regula aizvieto iepriekšējo 12. nodaļu Pamatnostādnēs valsts atbalstam (Pieņemtas ar Iestādes 1996. gada 15. maija Lēmumu Nr. 54/96/COL, OV L 245, 25.9.1996., 28. lpp.). Visas regulas ir iekļautas EEZ līguma 15. pielikumā (1. sadaļas d) — f) apakšpunktā) ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 88/2002 (OV L 266, 3.10.2002., 56. lpp. un EEZ papildinājumiem Nr. 49, 3.10.2002., 42. lpp.) un Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 131/2004 (OV L 64, 10.3.2005., 67. lpp. un EEZ papildinājumi Nr. 12, 10.3.2005., 49. lpp.).

(5)  Baltās grāmatas 7.3.3. iedaļa.

(6)  Baltās grāmatas 7.3.3. iedaļa.

(7)  Baltās grāmatas 2.4.1. iedaļa.

(8)  Baltās grāmatas 6.1.1. iedaļa. Attiecībā uz Norvēģijas rūpniecības uzmanības centru Baltās grāmatas 6.1.1. iedaļā ir arī noteikts, ka (Iestādes tulkojumā): Vērtības radīšanas palielināšanas nolūkā ir svarīgi ņemt vērā gan iespēju samazināt izmaksas gan ražošanas, gan pārdošanas līmenī un palielināt un uzlabot Norvēģijā ražoto koka izstrādājumu izmantošanu/ekspluatāciju.

(9)  Darba grupas ziņojuma 2.1. iedaļā ir definēta mežsaimniecības vērtību ķēde (vai mežizstrādes nozares), kurā ir iesaistīti visi operatori, sākot no cirsmas apstrādātājiem līdz gala lietotājiem. “Mežs” attiecas uz piegādātāja jomu (mežu īpašnieki un to apvienības) un uz komerciālo līmeni (mežizstrādes uzņēmēji, ieskaitot transportu, kokmateriālu mērījumus un apgrozījumu, mežu kultivēšanu, darbības plānošanu utt.). “Ražošana” attiecas uz visu kokmateriālu pārstrādi gala lietotājiem piemērotos izstrādājumos, tomēr galveno uzmanību pievēršot koka mehāniskās apstrādes ķēdei (attiecas uz tradicionāliem darbiem zāģētavās un galdnieku darbnīcās un turpmāko pārstrādi, ražojot durvis, logus, kāpnes un citus celtniecības elementus, kā arī koka mēbeles, koka ēkas un manuāli ražotos izstrādājumus). “Tirgus” attiecas uz gala lietotājiem, tomēr ietver arī dažādus tirdznieciskos līmeņus un citus mežizstrādes ražošanas sistēmā iesaistītos operatorus, tādus kā mežsaimniecības un mežizstrādes nozares preču piegādātāji un darbuzņēmēji.

(10)  Darba grupas ziņojuma 1.4. iedaļa, kurā ir arī norādīts, ka Kokmateriālu programma neattiecas uz mežu kultivēšanu, infrastruktūru, transportu, laukiem, apzaļumošanai paredzētajiem meža produktiem un bioenerģiju, kas ir jārisina valdībai, izmantojot citus pasākumus.

(11)  Darba grupas ziņojuma 1.5., 6.2. un 6.3. iedaļa. Lauksaimniecības ministrija arī nosaka Vadības grupas pilnvaras.

(12)  Darba grupas ziņojuma 1.5., 6.2. un 6.3. iedaļa.

(13)  Darba grupas ziņojuma 4.7. iedaļa.

(14)  Skat. arī pārstrādāto budžetu (St. prp. Nr. 61 (1999. — 2000.)). Kokmateriālu programma ir minēta dažādos dokumentos, ieskaitot “Treprogrammet” un “Verdiskapningsprogrammet for tre” vai ar Parlamenta pastāvīgās komitejas izsniegtās oriģinālās rekomendācijas palīdzību (Innst. S. Nr. 208 (1998. — 1999.)).

(15)  2001.: St. prp. Nr. 1 (2000. — 2001.) un pārstrādātais budžets (St. prp. Nr. 84 (2000. — 2001.)); 2002.: St. prp. Nr. 1 (2001. — 2001.) un pārstrādātais budžets (St. prp. Nr. 1 Tillegg Nr. 4 (2001.-2002.)); 2003.: St. prp. Nr. 1 (2000. — 2003.) un pārstrādātais budžets (St. prp. Nr. 65 (2002. — 2003.)); 2004.: St. prp. Nr. 1 (2003. — 2004.) un pārstrādātais budžets (St. prp. Nr. 63); 2005.: St. prp. Nr. 1 (2004. — 2005.) un pārstrādātais budžets (St. prp. Nr. 65 (2004. — 2005.)).

(16)  Darba grupas ziņojuma 1.4. un 7.1. iedaļa.

(17)  Darba grupas ziņojuma 7.1. iedaļa. Skat. arī Darba grupas ziņojuma 7.2. iedaļas 3. punktu un 4.7. iedaļas trešo punktu, kurās ir noteikts, ka Kokmateriālu programmas ietvaros piešķirtajam finansējumam ir jādarbojas kā projektu veicinātājam.

(18)  Darba grupas ziņojuma 4.6. iedaļa.

(19)  Regulas Nr. 68/2001 (par mācību atbalstu), Nr. 70/2001 (par maziem un vidējiem uzņēmumiem), un Nr. 69/2001 (par de minimis atbalstu). Ar de minimis regulu tika aizstāta iepriekšējā Pamatnostādņu valsts atbalstam 12. nodaļa. Skat. atsauces uz visām regulām Pamatnostādņu valsts atbalstam 12. nodaļas 4. piezīmē.

(20)  Darba grupas ziņojuma 7.2. iedaļas otrā punkta tulkojums (Iestādes versijā). Norvēģijas iestādes ir papildinājušas, ka “Šie principi ir ievēroti un darīti zināmi saņēmējiem.”

(21)  Darba grupas ziņojuma 4.1. — 4.4. un 5. iedaļa.

(22)  Skat. 2.2. iedaļu iepriekš.

(23)  Līdz 25 %/15 % var tikt izmantoti pasākumiem, no kuriem var sagaidīt spēcīgu ietekmi, raugoties no apgabala politikas viedokļa. Vestagderas, Rogalandas un Hordalandas apgabalos atbalsta slieksnis nedrīkst pārsniegt 20 %/10 %.

(24)  Līdz 25 %/15 % var tikt izmantoti pasākumiem, no kuriem var sagaidīt spēcīgu reģionālo ietekmi. Vestagderas, Rogalandas un Hordalandas apgabalos atbalsta slieksnis nedrīkst pārsniegt 20 %/10 %.

(25)  Iestādes 1999. gada 16. decembra Lēmums 327/99/COL par atbalsta apgalu plānu un atbalsta līmeņiem (Norvēģija).

(26)  Šis informācijas pieprasījums ir izteikts šādā veidā: “EØS-regelverket — opplysningsplikt: Tildelingen av tilskuddet skjer i henhold til reglene for bagatellmessig støtte. Ved eventuelle nye søknader om offentlig støtte (uansett støttekilde) har støttemottaker plikt til å opplyse om dette tilskuddet. Opplysningsplikten gjelder i 3 år fra tilsagnstidspunktet. Støttemottakeren må ikke motta mer enn til sammen 100 000 Euro (ca. kr 815 000,-) i støtte etter reglene for bagatellmessig støtte over et tidsrom på 3 år.”

(27)  Darba grupas ziņojumā arī ir norādīts, ka Kokmateriālu programmai ir jāsāk darboties no 2000. gada otrā ceturkšņa un jāpaliek spēkā piecus turpmākos gadus.

(28)  Iestādes veikts šāda teksta tulkojums: “Norge eksporterer ca 85-90 % av produksjonen av tremasse og papirprodukter og ca 35 % av trelast-produksjonen. Leveransene til EU-land utgjør henholdsvis 70 % og 90 % av eksporten. Eventuelle strategier eller politiske vedtak innen EU som kan påvirke EUs import av skogindustriprodukter vil kunne få store konsekvenser for den norske skogsektoren.”

(29)  EUROSTAT sagatavotā statistika par periodu no 1999. līdz 2004. gadam, kas attiecas gan uz dažādu pārstrādāta koka un kokmateriālu importu uz ES (kur vērtība ir izteikta vai nu tūkstošos kubikmetru vai tonnu) parāda, ka ES ietvaros notiek intensīva tirdzniecība ar koka ražojumiem. Attiecīgā statistika ir i) iekšējais ES-25 apaļkoku imports un eksports; “tabula mežs51”; ii) iekšējais ES-25 celulozes un papīra, un kartona imports; “tabula mežs62”; iii) iekšējais ES-25 celulozes eksports “tabula mežs62”; iv) iekšējais ES-25 zāģmateriālu un koka paneļu izstrādājumu imports; “tabula mežs61”; un v) iekšējais ES zāģmateriālu eksports “tabula mežs61”. Visi materiāli pieejami interneta vietnē:

http://europa.eu.int/comm/eurostat

vai kontaktējoties ar EUROSTAT ar tā interneta vietnes starpniecību.

(30)  Skat. interneta vietni:

http://www.ssb.no/muh/tab15-01.shtml,

kurā ir parādīta 15. tabula ar nosaukumu “Tirdzniecība ar atsevišķām valstīm ar divciparu SITC. Janvāris — Marts, 2006. gads. Miljonos kronu”.

(31)  Lieta C-75/97 Beļģija pret Komisiju [1999] ECR I-3671, 33. punkts, 2005. gada 15. decembra lieta C-66/02 Itālija pret Komisiju, nav vēl publicēta, 95. punkts, apvienotās lietas E-5/04, E-6/04 un E-7/04 “Fesil and Finnfjord, Pil and others”un Norvēģijas Karaliste pret EBTA Uzraudzības iestādi [2005] EBTA tiesas ziņojums, 121. lappuse, 77. — 79. punkts.

(32)  Skat. šajā ziņā Lietu 730/79 Philip Morris pret Komisiju [1989] ECR 2671, 11. punktu, kurā ir norādīts, ka “Gadījumos, kuros valsts finansiālais atbalsts nostiprina uzņēmuma pozīcijas salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Kopienas iekšējās tirdzniecības ietvaros, tad tiek uzskatīts, ka atbalsts to ietekmē.”

(33)  Iestādes 1999. gada 16. decembra Lēmums 327/99/COL par atbalsta apgabalu plānu un atbalsta līmeņiem (Norvēģija).

(34)  Skat. 2.4. un 2.2. iedaļu iepriekš.

(35)  Skat. attiecīgi 3. panta 3) punktu MVU grupālo atbrīvojumu regulās un regulās par mācību atbalstu.

(36)  Iepriekšējā Pamatnostādņu valsts atbalstam 12. nodaļa tika svītrota ar Iestādes 2003. gada 5. novembra Lēmumu Nr. 198/03/COL, bet, kā iepriekš ir norādīts, 12. nodaļa tika aizstāta ar de minimis regulu jau 2003. gada 1. februārī.

(37)  Iepriekšējās Pamatnostādnes valsts atbalstam 12. nodaļas par de minimis atbalstu otrais punkts un de minimis regulas 2. panta 1) punkts.