6.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/2

Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem

Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu

(2006/C 214/02)

Pieņemšanas datums: 2.3.2006.

Atbalsta numurs: N 502/2005

Dalībvalsts: Vācija

Nosaukums: Ausbildungsbeihilfe zugunsten der N3 Engine Overhaul Services GmbH & Co. KG

Juridiskais pamats: Richtlinie für die Gewährung von Zuschüssen des Freistaates Thüringen und der Europäischen Union zur Förderung der Berufsvorbereitung und Fortbildung

Pasākuma veids: Individuāls atbalsts

Mērķis: Mācības

Atbalsta forma: Tiešā dotācija

Budžets: 5 375 000 EUR

Maksimālā atbalsta intensitāte: 60 %

Ilgums: 31.5.2008.

Tautsaimniecības nozares: Tikai gaisa transports

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese:

Gesellschaft für Arbeits- und Wirtschaftsförderung des Freistaates Thüringen mbH (GfAW)

Warsbergstraße 1

D-99092 Erfurt

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Pieņemšanas datums: 24.5.2006.

Atbalsta numurs: N 601/2005

Dalībvalsts: Nīderlande

Nosaukums: Integreren van het subsidie instrument voor Nieuw Energieonderzoek (NEO) in het besluit EOS Lange Termijn (N 101/2004)

Juridiskais pamats: Kaderwet EZ-subsidies; Besluit tot wijziging van het Besluit EOS: lange termijn

Pasākuma veids: Atbalsta shēma

Mērķis: Pētniecība un attīstība

Vides aizsardzība

Atbalsta forma: Tiešā dotācija

Budžets: 18 000 000 EUR

Maksimālā atbalsta intensitāte: 100 %

Ilgums: 2.9.2014.

Tautsaimniecības nozares: Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese:

Ministerie van Economische Zaken

Postbus 20101

2500 EC 's-Gravenhage

Nederland

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Pieņemšanas datums: 20.3.2006.

Atbalsta numurs: N 22/2006

Dalībvalsts: Čehijas Republika

Nosaukums: Výzkum pro řešení regionálních disparit

Juridiskais pamats: Zákon č. 130/2002 Sb., o podpoře výzkumu a vývoje z veřejných prostředků a o změně některých souvisejících zákonů,

nařízení vlády č. 461/2002 Sb., o účelové podpoře výzkumu a vývoje z veřejných prostředků a o veřejné soutěži ve výzkumu a vývoji,

usnesení vlády ze dne 26. října 2005 č. 1379 k návrhu programu výzkumu a vývoje „Výzkum pro řešení regionálních disparit“,

programové prohlášení „Výzkum pro řešení regionálních disparit“

Pasākuma veids: Atbalsta shēma

Mērķis: Pētniecība un attīstība

Atbalsta forma: Tiešā dotācija

Budžets: 431 300 000 CZK

Maksimālā atbalsta intensitāte: 100 %

Ilgums: 1.1.2007.-31.12.2011.

Tautsaimniecības nozares: Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese:

Ministerstvo pro regionální rozvoj

Staroměstské náměstí 6

CZ-110 15 Praha 1

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Pieņemšanas datums: 9.6.2006.

Atbalsta numurs: N 42/2006

Dalībvalsts: Vācija

Reģions: Sachsen

Nosaukums: Sächsischer Beteiligungsfonds

Juridiskais pamats: Vereinbarung des Freistaats Sachsen mit der Sächsischen Beteiligungsfonds GmbH iVm §§ 22, 23 SäHO; Richtlinie des Sächsischen Staatsministeriums für Wirtschaft und Arbeit über die Gewährung von Wachstums- und Innovationsbeteiligungen/Beteiligungsähnlichen Finanzierungsformen durch die SBF Sächsische Beteiligungsfonds GmbH

Pasākuma veids: Atbalsta shēma

Mērķis: Riska kapitāls

Atbalsta forma: Riska kapitāla nodrošināšana

Budžets: 21 470 000 EUR

Ilgums: 1.1.2006.-31.12.2006.

Tautsaimniecības nozares: Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese:

Sächsisches Staatsministerium für Wirtschaft und Arbeit

Wilhelm-Buck-Straße 2

D-01097 Dresden

Postanschrift:

Postfach 100329

D-01073 Dresden

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Pieņemšanas datums: 15.5.2006.

Atbalsta numurs: N 212/2006

Dalībvalsts: Kipra

Nosaukums: ΠΡΟΓΡΑΜΜΑ ΔΗΜΙΟΥΡΓΙΑΣ ΝΕΩΝ ΕΠΙΧΕΙΡΗΣΕΩΝ ΥΨΗΛΗΣ ΤΕΧΝΟΛΟΓΙΑΣ ΚΑΙ ΚΑΙΝΟΤΟΜΙΑΣ ΜΕΣΩ ΤΩΝ ΕΚΚΟΛΑΠΤΗΡΙΩΝ ΕΠΙΧΕΙΡΗΣΕΩΝ (Programme for the creation of new high tech and innovative enterprises through business incubators)

Juridiskais pamats: Απόφαση του Υπουργικού Συμβουλίου με αριθ. 62.938 και ημερομηνία 5.12.2005 αντίγραφο της οποίας επισυνάπτεται

Pasākuma veids: Atbalsta shēma

Mērķis: Pētniecība un attīstība

Mazie un vidējie uzņēmumi

Atbalsta forma: Tiešā dotācija

Budžets: 8 000 000 CYP

Maksimālā atbalsta intensitāte: 75 %

Ilgums: 2.4.2007.

Tautsaimniecības nozares: Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese: Υπουργείο εμπορίου, βιομηχανίας και τουρισμού (Ministry of Commerce, Industry and Tourism)

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Pieņemšanas datums: 26.6.2006.

Atbalsta numurs: N 333/2006

Dalībvalsts: Vācija

Reģions: Nordrhein-Westfalen

Nosaukums: Technologie- und Innovationsprogramm NRW (TIP)

Juridiskais pamats: Richtlinie über die Gewährung von Zuwendungen im Rahmen des Technologie- und Innovationsprogramm NRW (TIP) — RdErl. des Ministeriums für Innovation, Wissenschaft, Forschung und Technologie, der Staatskanzlei und des Ministeriums für Wirtschaft, Mittelstand und Energie

Pasākuma veids: Atbalsta shēma

Mērķis: Pētniecība un attīstība

Atbalsta forma: Tiešā dotācija

Budžets: EUR 120 miljoni gadā

Maksimālā atbalsta intensitāte: 75 %

Ilgums: 1.10.2006.-30.9.2012.

Tautsaimniecības nozares: Visas nozares

Piešķīrējiestādes nosaukums un adrese:

Ministerium für Innovation, Wissenschaft, Forschung und Technologie des Landes Nordrhein-Westfalen

Völklinger Str. 49

D-40221 Düsseldorf

Ministerium für Wirtschaft, Mittelstand und Energie des Landes NRW

Haroldstr. 4

D-40213 Düsseldorf

Staatskanzlei des Landes NRW

Stadttor 1

D-40219 Düsseldorf

NRW-Bank

Friedrichstr. 1

D-48145 Münster

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

Pieņemšanas datums: 26.6.2006.

Atbalsta numurs: N 334/2006

Dalībvalsts: Apvienota Karaliste

Nosaukums: Modification to the Regional Venture capital Funds (C 56/2000)

Juridiskais pamats: Industrial Development Act 1982, Section 8

Pasākuma veids: Atbalsta shēma

Mērķis: Riska kapitāls

Atbalsta forma: Riska kapitāla nodrošināšana

Budžets: 74 475 000 GPB

Ilgums: 10 gadi

Tautsaimniecības nozares: Visas nozares

Lēmuma autentiskais teksts, no kura ir izņemta visa konfidenciālā informācija, atrodams tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/community_law/state_aids/

6.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/5

VALSTS ATBALSTS — ITĀLIJA

Atbalsts C 36/06 (ex NN 38/06) — Preferenciāls elektroenerģijas tarifs energoietilpīgām rūpniecības nozarēm Itālijā

Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu

(2006/C 214/03)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Ar 2006. gada 19. jūlijā vēstuli, kas autentiskā valodā ir pievienota šim kopsavilkumam, Komisija informēja Itāliju par lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekšminēto atbalstu.

Mēneša laikā pēc šā kopsavilkuma un tam pievienotās vēstules publicēšanas ieinteresētās personas var iesniegt savus apsvērumus, nosūtot tos uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Competition

State Aid Greffe, SPA 3, 6/05,

B-1049 Brussels

Faksa Nr.: (32-2) 296 12 42

Šos apsvērumus paziņos Itālijai. Ieinteresētā persona, kas iesniedz apsvērumus, var rakstveidā pieprasīt, lai tās identitāte netiktu atklāta, norādot šāda pieprasījuma iemeslus.

KOPSAVILKUMS

Ar 11. panta 11. punktu 2005. gada 14. marta dekrētā Nr. 35, kas pārveidots par 2005. gada 14. maija likumu Nr. 80 (dekrēts) Itālija līdz 2010. gada 31. decembrim pagarināja jau spēkā esošās preferenciāla tarifa shēmas energoietilpīgām rūpniecības nozarēm. Itālija piešķīra likumīgu spēku šim pagarinājumam un neinformēja par to.

Pagarinājums attiecas uz preferenciāla elektroenerģijas tarifa diviem pasākumiem energoietilpīgām rūpniecības nozarēm: tā saucamo Terni shēmu un Alcoa.

1. Terni shēma

1.1. Pasākuma apraksts

Itālija 1962. gadā nodeva Societá Terni elektroenerģijas aktīvus valstij piederošajam elektroenerģijas uzņēmumam ENEL. Itālijas valdība 1963. gadā piešķīra Societá Terni preferenciālu elektroenerģijas tarifu 1963.-1992. gada periodam. Elektroenerģija tika piegādāta par izmaksām, kas vienādas ar tām, ko Societá Terni būtu maksājusi, ja tā būtu saglabājusi īpašumtiesības uz saviem elektroenerģijas aktīviem.

Itālijas valdība 1964. gadā sadalīja Societá Terni trijos dažādos uzņēmumos, kas ir pašreizējie pasākuma saņēmēji: Nuova Terni Industria Chimica, Cementir un Thyssen-Krupp Acciai Speciali Terni. Itālija 1991. gadā pagarināja preferenciālo tarifu šiem saņēmējiem līdz 2007. gada decembrim. Itālija 2005. gada martā pagarināja preferenciālo tarifu šiem saņēmējiem līdz 2010. gadam. Tas ir pasākums, uz kuru attiecas šī piezīme.

1.2. Novērtējums

Itālijas iestādes ir apgalvojušas, ka preferenciālais tarifs Terni ir kompensācija par tā elektroenerģijas aktīvu zaudēšanu 1962. gadā. Komisijai ir šaubas, ka preferenciālajam tarifam ir atlīdzības raksturs. Tas īpaši piemērojams kopš 2004. gada, kad valsts ar Cassa Conguaglio starpniecību, kas negūst labumu no aktīvu nodošanas, pārņēma shēmas administrēšanu no ENEL, kurš gūst labumu no aktīvu nodošanas.

Turklāt Komisijai ir šaubas, vai Terni shēma nerada pārmērīgu kompensāciju. Komisijai ir šaubas, ka preferenciālo tarifu joprojām varētu uzskatīt par atlīdzību 44 gadus pēc elektroenerģijas aktīvu nodošanas ENEL.

Turklāt pasākums būtu valsts atbalsts, jo ir ekonomiska priekšrocība, ciktāl tiek samazinātas saņēmēju ražošanas izmaksas. Preferenciālā tarifa pašreizējā shēma dod labumu tikai trijiem uzņēmumiem. To finansē no valsts līdzekļiem, jo lēmumu par tarifa samazināšanu pieņem vienpusēji Itālijas iestādes; to finansē ar parafiskālu nodevu, ko maksā valsts fondam Cassa Conguaglio. Pasākums draud radīt konkurences traucējumus, jo nostiprina uzņēmumu finansiālo stāvokli, un, iespējams, ietekmēt Kopienas iekšējo tirdzniecību, jo attiecīgā uzņēmuma produkti tiek tirgoti starptautiskā mērogā.

Šīs shēmas saņēmēji visi ir Umbrijā, kas nav 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta reģions pašreizējā reģionālā atbalsta kartē. Tādēļ atbalstu nevarētu attaisnot saskaņā ar reģionālā atbalsta pamatnostādnēm. Tā kā Itālija nav norādījusi nevienu citu attaisnojumu, ka šī ražotne saņem atbalstu, Komisijai ir šaubas, ka atbalsts varētu būt saderīgs.

Visbeidzot Komisijai ir šaubas, ka atlīdzības maksāšana ar elektroenerģijas tarifu ir vismazāk traucējošais un pārredzamāks instruments šāda maksājuma veikšanai.

Turklāt Komisija nevar novērtēt atbalsta uzkrāšanu, kamēr Itālija atgūst atbalstu no ThyssenKrupp, kas ir saņēmis atbalstu, kuru Komisija paziņoja par nesaderīgu lietā C 49/98, pirms jebkura turpmāka atbalsta atļaušanas šim uzņēmumam.

2. Alcoa

2.1. Atbalsta apraksts

Eiropas Komisija lēmumā C 38/1992 apstiprināja preferenciālo elektroenerģijas tarifu Alcoa. Lēmums bija spēkā līdz 2005. gada decembrim. Ar tādu pašu pasākumu kā Terni shēmas gadījumā Itālija līdz 2010. gada 31. decembrim pagarināja preferenciālo tarifu Alcoa. Tas ir pasākums, uz kuru attiecas šis lēmums.

2.2. Novērtējums

Pasākums ir valsts atbalsts tādu pašu iesmelu dēļ kā Terni shēma.

Alcoa pieder divi alumīnija ražošanas uzņēmumi Itālijā, kuri patlaban saņem atbalstu: viens Fusinā (Venēcijā) un viens Sardīnijā.

Ražotne Fusinā

Fusinai pašreizējā reģionālā atbalsta kartē nepienākas atbalsts saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Tādēļ Komisijai ir šaubas, ka atbalsts varētu būt attaisnots saskaņā ar reģionālā atbalsta pamatnostādnēm un atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu.

Ražotne Sardīnijā

Sardīnijai pašreizējā reģionālā atbalsta kartē pienākas atbalsts saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Tomēr Komisijai ir šaubas, ka elektroenerģijas augstās cenas Sardīnijā kavē salas attīstību. Tā vietā no Komisijai pieejamās informācijas šķiet, ka elektroenerģijas cenas Sardīnijā ir zemākas nekā daudzos Itālijas reģionos.

Komisijas prakse nav ļaut darbības atbalsta shēmas saistīt tikai ar vienu uzņēmumu, ja vien dalībvalsts nepierāda, ka reģionālā ekonomika ir ļoti lielā mērā atkarīga no uzņēmuma un pasākums bija nepieciešams, lai novērstu triecienus vietējai ekonomikai. Itālija nav sniegusi pietiekamu informāciju šādas prasības uzturēšanai.

Turklāt attiecībā uz reģionālā atbalsta pamatnostādnēm Komisijai ir šaubas, ka ir izpildītas prasības atbrīvojuma saņemšanai saskaņā ar pamatnostādņu 4.15. punktu, ko piemēro 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem reģioniem. Komisijai ir šaubas, ka sistēma preferenciālā tarifa Alcoa atjaunināšanai ir degresīva, un sakarā ar labuma gūšanu vienpadsmit gadus no preferenciālā tarifa Komisijai ir šaubas, ka pasākumu varētu uzskatīt par pagaidu.

Sardīnija ir “ekonomiskās attīstības reģions” Komisijas valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007.-2013. gadam (1). Komisijai ir šaubas, ka reģionam būtu tiesības pretendēt uz darbības atbalsta shēmu, kas lielākoties būs spēkā saskaņā ar jaunajām reģionālā atbalsta pamatnostādnēm.

Komisijai ir šaubas, vai Itālijas ierosinātais pasākums ir vismazāk traucējošais esošās problēmas risināšanai.

Attiecīgi šķistu, ka reģionālā atbalsta pamatnostādnes nav pamats preferenciālā tarifa apstiprināšanai Alcoa Sardīnijā. Tā kā Itālija nav norādījusi nevienu citu iespējamo pasākuma juridisko pamatu, apstiprinājums jebkura likumīga iemesla dēļ šķiet sarežģīts.

3. Secinājums

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Komisija nolēma uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savus apsvērumus jo īpaši attiecībā uz 1) Terni shēmas kompensējošo raksturu un vai jau ir samaksāta visa kompensācija, 2) konkurences traucējuma pakāpi, ko var sagaidīt Terni shēmas saņēmēju produktu tirgos saistībā ar preferenciālo elektroenerģijas tarifu un tā atjaunināšanas sistēmu, 3) atbalsta nepieciešamību Alcoa ražotnei Sardīnijā un vai elektroenerģijas cena kavē reģionālo attīstību reģionā, un 4) konkurences traucējuma pakāpi, ko var sagaidīt alumīnija tirgū.

VĒSTULES TEKSTS

“La Commissione informa il governo italiano, che dopo aver esaminato le informazioni fornite dalle autorità italiane in merito all'aiuto in oggetto, ha deciso di avviare la procedura di cui all'articolo 88, paragrafo 2, del trattato CE.

1. PROCEDURA

Nell'ambito del caso N 587/05 “Tariffa agevolata per la fornitura di energia elettrica alle imprese ad alta intensità energetica localizzate in Sardegna”, la Commissione è venuta a conoscenza dell'articolo 11, comma 11, del decreto legge del 14 marzo 2005, n. 35, convertito in legge 14 maggio 2005, n. 80 (il decreto legge). Detto articolo prevede una proroga fino al 31 dicembre 2010 di due regimi di tariffe elettriche agevolate a favore di talune imprese ad alta intensità energetica. L'Italia ha già dato esecuzione a detta proroga senza notificarla.

La Commissione ha chiesto informazioni alle autorità italiane il 23 dicembre 2005. In data 24 febbraio 2006 le autorità italiane hanno risposto alla richiesta di informazioni. Esse hanno fornito ulteriori informazioni concernenti la misura in questione rispettivamente il 2 marzo e il 27 aprile 2006.

2. DESCRIZIONE DELLA MISURA

3)	L'articolo 11, comma 11, del decreto legge prevede la proroga fino al 31 dicembre 2010 di due regimi di tariffe elettriche agevolate che erano già applicati allorché il decreto legge è entrato in vigore.

Un regime riguarda la tariffa agevolata concessa al produttore di alluminio Alcoa. L'altro regime è il cosiddetto regime Terni concernente un gruppo di imprese sorte dalla ex-società Terni: ThyssenKrupp Acciai Speciali Terni (ThyssenKrupp), che produce acciaio, Cementir, che produce cemento e Nova Terni Industria Chimica, che produce prodotti chimici.

La decisione 148/04 dell'Autorità per l'energia elettrica ed il gas (Autorità dell'energia) ha incaricato Cassa Conguaglio, un fondo statale, di amministrare la tariffa agevolata. Cassa Conguaglio compensa direttamente i beneficiari dei costi dell'elettricità. La tariffa agevolata è finanziata mediante la componente A4 della tariffa elettrica. La componente A4 è versata alla Cassa Conguaglio del settore elettrico sotto forma di un prelievo parafiscale applicato alla generalità delle utenze di elettricità del mercato sia vincolato che libero in Italia.

Il decreto legge prevede che le condizioni per la concessione della tariffa agevolata saranno identiche a quelle di cui fruivano i beneficiari alla fine del 2004. Inoltre prevede un aggiornamento annuo della tariffa agevolata da parte dell'Autorità per l'energia tenuto conto dei prezzi pagati per la fornitura di energia elettrica da imprese degli stessi settori industriali in Europa.

7)	Nel 2005 l'Autorità per l'energia ha deciso che la tariffa agevolata sarà aumentata annualmente sino a un massimo del 4 % unicamente in caso di incremento dei prezzi di riferimento annui sulle borse dell'energia di Francoforte e Amsterdam (2).

La decisione 217/05 dell'Autorità dell'energia implementa gli articoli 11, comma 11 e 11, comma 13 del decreto legge. Tale decisione permetterà ad Alcoa ed agli altri beneficiari del regime di Terni di beneficiare per l'intero anno 2005 delle stesse tariffe preferenziali che sarebbero state applicate nel Dicembre 2004 se la decisione 217/05 non fosse entrata in vigore.

2.1. Il regime Terni

La società Terni è una società statale che produce energia elettrica e fabbrica acciaio, cemento e prodotti chimici. La maggior parte dell'energia elettrica prodotta era utilizzata per l'autoconsumo degli impianti di produzione. Nel 1962 (3) l'Italia ha trasferito le attività del ramo d'azienda elettrico della società Terni alla società pubblica ENEL.

10)

Nel 1963 il governo italiano ha concesso una tariffa agevolata per l'energia elettrica alla società Terni per il periodo 1963-1992 (4). La tariffa agevolata era destinata ad indennizzare la società Terni per la perdita delle attività suddette. L'energia elettrica era fornita al costo equivalente a quello che la società avrebbe dovuto pagare se avesse mantenuto il possesso delle sue attività del ramo elettrico.

11)	Nel 1964 il governo italiano ha suddiviso la società Terni in tre diverse società: Nuova Terni Industrie Chimiche, Cementir e Acciai Terni.

12)

Nel 1991 l'Italia ha prorogato al 31 dicembre 2007 (5) la tariffa agevolata accordata ai suddetti beneficiari. Tra le condizioni per la proroga del regime, la legge stabiliva la riduzione progressiva del quantitativo di energia elettrica fornito negli ultimi sei anni. La riduzione è stata prevista come segue:

Anno	GWh	MW
2001	1 620	270
2002	1 389	231
2003	1 157	193
2004	926	154
2005	694	116
2006	463	77
2007	231	39

13)	Tra il 1992 e il 1994 l'Italia ha privatizzato Nuova Terni Industrie Chimiche, Cementir e Acciai Terni, cedute rispettivamente a Norsk Hydro, Caltagirone e ThyssenKrupp.

14)	Attualmente l'energia elettrica fornita in base al regime Terni è suddivisa come segue: ThyssenKrupp 86 %, Nuova Terni Industrie Chimiche 10 % e Cementir 4 %.

15)	Ai sensi dell'articolo 11, comma 11, del decreto legge, l'Italia ha prorogato fino al 2010 la tariffa del regime Terni mantenendo le condizioni in vigore nel 2004. Detta proroga costituisce la misura oggetto della presente decisione.

2.2. Tariffa agevolata concessa ad Alcoa

16)	La Commissione europea ha approvato la tariffa agevolata per l'energia elettrica concessa ad Alcoa nella sua decisione C 38/92 (6). Tale decisione era valida unicamente fino al 31 dicembre 2005.

17)

La tariffa agevolata applicata ad Alcoa era costituita di due parti:

—	una parte fissa comprendente una componente legata alla potenza impegnata e una componente associata ai consumi nelle diverse fasce orarie,

—	un sovrapprezzo variabile inizialmente applicato in misura ridotta e indicizzato ai prezzi dei combustibili.

18)

Il decreto legge ha cambiato il sistema di aggiornamento della tariffa agevolata concessa ad Alcoa. Dal 1o gennaio 2006 la tariffa agevolata è incrementata ogni anno in ragione degli aumenti di prezzo registrati nelle borse europee segnatamente di Amsterdam e di Francoforte, con un massimo del 4 % all'anno.

19)	Secondo le autorità italiane, la tariffa speciale garantisce la copertura dei costi variabili di produzione di elettricità con carbone e una parte dei costi fissi.

20)

Mediante lo stesso provvedimento del regime Terni, l'Italia ha prorogato la tariffa agevolata concessa ad Alcoa fino al 31 dicembre 2010. Detta proroga costituisce la misura oggetto della presente decisione. La proroga non è stata notificata e non rientra nella decisione C 38/92 che scadeva il 31 dicembre 2005.

21)	Attualmente Alcoa possiede due stabilimenti che fruiscono della tariffa agevolata: uno è situato a Fusina (Venezia) e l'altro in Sardegna.

3. VALUTAZIONE PRELIMINARE DELLA MISURA

3.1. Il regime Terni

La natura indennitaria della tariffa

22)	Le autorità italiane hanno sostenuto che la tariffa agevolata del regime Terni rappresenta un indennizzo per il trasferimento effettuato nel 1962 a favore di ENEL del ramo di azienda elettrico della società Terni. Alla società Terni era quindi stata concessa una tariffa agevolata fino al 1992.

23)	La Commissione nutre dubbi circa la tesi svolta dalle autorità italiane in merito alla funzione indennitaria della tariffa agevolata in relazione al trasferimento del ramo d'azienda elettrico della società Terni.

24)

Sarebbe difficile ammettere che il trasferimento del ramo di azienda elettrico in questione abbia configurato un'espropriazione in quanto all'epoca lo Stato era proprietario della società Terni e lo Stato non può autoespropriarsi. Di conseguenza è anche difficile ammettere che la tariffa agevolata sia il risultato di danni subiti come hanno sostenuto le autorità italiane, in quanto lo Stato ha agito nell'ambito della legge (7). La Commissione si chiede invece se non sia possibile considerare che il trasferimento dal ramo di azienda elettrico configurasse un caso di riorganizzazione dei cespiti finanziari dello Stato e quindi ritenere che la natura della tariffa agevolata non sia indennitaria.

25)

In ogni caso, anche accogliendo la tesi svolta dalle autorità italiane, non è chiaro che il regime Terni non determini una sovraccompensazione. Si potrebbe supporre che 30 anni rappresentino un termine ragionevole perché le società del regime Terni siano pienamente indennizzate per la perdita subita del ramo elettrico. Ciononostante, nel 1991 le autorità italiane hanno deciso di prorogare la tariffa agevolata fino al 2007. Una seconda proroga, questa volta fino al 2010, è stata disposta mediante l'articolo 11, comma 11, del decreto legge.

26)

Le autorità italiane non hanno fornito alla Commissione informazioni indicanti per quale ragione i beneficiari avrebbero diritto ad un ulteriore indennizzo, in particolare la ragione per cui nel 2005 la cessione del ramo di azienda elettrico ad ENEL non sia stata ancora interamente pagata. La Commissione dubita della necessità di ulteriori pagamenti 44 anni dopo il trasferimento del ramo di azienda elettrico ad ENEL.

27)

Inoltre, la natura della tariffa agevolata è cambiata nel 2004, quando ENEL ha cessato di amministrare il regime e lo Stato, attraverso la Cassa Conguaglio (8), che non beneficia del trasferimento del ramo di azienda elettrico in questione, ha assunto l'amministrazione della tariffa agevolata. Confermano tale posizione le sentenze pronunciate dai tribunali nazionali che riguardano il periodo durante il quale ENEL ha amministrato il regime e che hanno riconosciuto l'obbligo per ENEL di pagare la tariffa agevolata (9).

28)

Un argomento a favore per considerare la tariffa agevolata del regime di Terni come un aiuto di Stato è la decisione della Commissione 83/396/ECSC che espressamente escludeva i beneficiari del regime di Terni dall'approvazione. Questa esclusione fu oggetto del giudizio della Corte nel caso C 99/92 del 24 febbraio 1994 in cui la stessa Corte confermava che il regime di Terni non poteva beneficiare della decisione di approvazione 83/396/ECSC e confermava le precedenti decisioni della Cassa Conguaglio di non concedere la tariffa agevolata.

29)

Ai sensi dell'articolo 6 del regolamento (CE) n. 659/1999 del Consiglio, del 22 marzo 1999, recante modalità di applicazione dell'articolo 93 del trattato CE (10), la decisione di avvio del procedimento di indagine formale espone sinteticamente i punti di fatto e di diritto pertinenti, contiene una valutazione preliminare della Commissione relativa al carattere di aiuto della misura prevista ed espone i dubbi attinenti alla sua compatibilità con il mercato comune.

Esistenza di aiuto ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 1, del trattato CE

30)

Ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 1, del trattato CE, “sono incompatibili con il mercato comune, nella misura in cui incidano sugli scambi tra Stati membri, gli aiuti concessi dagli Stati, ovvero mediante risorse statali, sotto qualsiasi forma che, favorendo talune imprese o talune produzioni, falsino o minaccino di falsare la concorrenza”.

31)

Il primo elemento costitutivo dell'articolo 87, paragrafo 1, che la Commissione deve valutare è se la misura rechi un vantaggio selettivo. La riduzione della tariffa dell'elettricità costituisce un vantaggio economico in quanto riduce i costi di produzione dei beneficiari. Inoltre, le tariffe agevolate del regime Terni avvantaggiano inizialmente un gruppo di beneficiari in particolare tre: Cementir, Nuova Terni Industrie Chimiche e ThyssenKrupp.

32)

Quanto alla seconda condizione, affinché sia considerata aiuto di Stato, occorre che la misura sia concessa direttamente o indirettamente mediante risorse statali e sia imputabile allo Stato. Nella fattispecie, la decisione relativa alla riduzione della tariffa è adottata unilateralmente dalle autorità italiane. È finanziata mediante un prelievo parafiscale versato da tutti gli utenti di elettricità in Italia alla Cassa Conguaglio, un fondo pubblico gestito dallo Stato. Pertanto l'aiuto è finanziato mediante risorse statali.

33)

In base alla terza e alla quarta condizione dell'articolo 87, paragrafo 1, del trattato CE, l'aiuto deve falsare o minacciare di falsare la concorrenza e incidere o essere di natura tale da incidere sugli scambi tra Stati membri. Nella fattispecie, le misure minacciano di falsare la concorrenza in quanto rafforzano la posizione finanziaria delle società che beneficerebbero di una riduzione dei costi rispetto ai loro concorrenti che non fruiscono dell'aiuto. Inoltre, dato che i prodotti delle imprese in questione (cemento, prodotti chimici e acciaio) sono oggetto di scambi sui mercati mondiali, le misure in questione possono incidere sugli scambi intracomunitari.

34)

Per le ragioni suddette, la tariffa agevolata prevista dal regime Terni di cui all'articolo 11, comma 11, del decreto legge è vietata ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 1, del trattato CE e può essere considerata compatibile con il mercato unicamente se può beneficiare di una delle esenzioni previste nel trattato.

35)	Dato che l'articolo 11, comma 11, del decreto legge non è stato notificato alla Commissione, l'aiuto è da considerarsi illegale ai sensi dell'articolo 1, lettera f), del succitato regolamento (CE) n. 659/1999.

Compatibilità

36)	La riduzione della tariffa dell'energia elettrica costituisce un aiuto al funzionamento e di norma è vietata. In casi eccezionali gli aiuti al funzionamento possono essere concessi in regioni ammissibili in virtù della deroga di cui all'articolo 87, paragrafo 3, lettera a), del trattato.

37)

I beneficiari del regime in questione sono tutti ubicati in Umbria, regione che non è ammissibile ad aiuti ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 3, lettera a), nell'attuale carta degli aiuti regionali dell'Italia. Pertanto l'aiuto non può essere giustificato in base agli orientamenti sugli aiuti di Stato a finalità regionale (orientamenti aiuti regionali) (11). Dato che l'Italia non è riuscita ad individuare altre giustificazioni per la proroga del regime in causa, la Commissione dubita della compatibilità della misura.

La giurisprudenza Deggendorf

38)

Secondo le autorità italiane, uno dei beneficiari del regime Terni, ThyssenKrupp, ha beneficiato di aiuti dichiarati illegali e incompatibili dalla Commissione nella causa C-49/98 il 29 novembre 2000 (12). La Commissione non è al corrente del rimborso dell'aiuto da parte di ThyssenKrupp e non è in grado di valutare gli effetti del cumulo di aiuti. Di conseguenza, la Commissione ritiene che detta società non possa fruire di ulteriori aiuti fintanto ché non sia stato recuperato dall'Italia il precedente aiuto incompatibile.

Scelta dello strumento meno distorsivo

39)	La Commissione dubita che il pagamento di un indennizzo attraverso la tariffa dell'energia elettrica sia lo strumento meno distorsivo e più trasparente per effettuare siffatto pagamento.

3.2. Tariffa agevolata concessa ad Alcoa

Esistenza di aiuto ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 1, del trattato CE

40)	Le autorità italiane hanno sostenuto che l'estensione della tariffa agevolata ad Alcoa non costituisce aiuto di Stato.

41)

Nella causa C-38/92, la Commissione ha deciso che la tariffa agevolata concessa ad Alcoa non costituiva aiuto di Stato. Tuttavia la normativa allora in vigore e le condizioni di mercato esistenti all'epoca erano alquanto diverse da quelle prevalenti nel 2006. Tra l'altro il mercato dell'elettricità è stato ora liberalizzato e la Cassa Conguaglio amministra il regime Terni.

42)	Dato che non sussistono più le condizioni esistenti all'epoca della decisione C-38/92, la Commissione ha l'obbligo di riesaminare l'esistenza dell'aiuto di Stato con riguardo alla tariffa agevolata di Alcoa alla luce delle attuali circostanze.

43)	La riduzione della tariffa dell'energia elettrica costituisce un notevole vantaggio economico dal momento che la maggior parte dei costi di produzione nella fabbricazione di alluminio è rappresentata dall'energia (13).

44)

La decisione relativa alla riduzione della tariffa dell'energia elettrica è adottata unilateralmente dalle autorità italiane. È finanziata mediante un prelievo parafiscale versato da tutti i consumatori di elettricità in Italia alla Cassa Conguaglio, fondo pubblico gestito dallo Stato. Pertanto la misura è finanziata mediante risorse statali.

45)

La misura minaccia di alterare la concorrenza in quanto rafforza la posizione finanziaria di Alcoa che fruisce di una riduzione dei costi rispetto ai suoi concorrenti che non beneficiano dell'aiuto. Inoltre, dato che l'alluminio è oggetto di scambi sui mercati mondiali, la tariffa agevolata può incidere sugli scambi intracomunitari.

46)

Per le ragioni suddette la Commissione ritiene che la tariffa agevolata concessa ad Alcoa descritta all'articolo 11, comma 11, del decreto legge ricada nel divieto di cui all'articolo 87, paragrafo 1, del trattato CE e possa essere considerata compatibile con il mercato comune unicamente se può beneficiare di una delle esenzioni previste nel trattato.

47)

L'articolo 11, comma 11, del decreto legge non è stato notificato alla Commissione. Pertanto la misura è da considerarsi illegale ai sensi dell'articolo 1, lettera f), del regolamento (CE) n. 659/1999. Le precedenti conclusioni della Commissione nel caso C-38/92, ossia che la tariffa agevolata per Alcoa non costituiva un aiuto esistente, non permettono di considerarlo come un aiuto esistente. L'approvazione della Commissione è limitata nel tempo, proprio perché è basata su una valutazione economica delle circostanze esistenti in quel dato momento. Pertanto, ciò non può esser invocato per coprire l'estensione della misura prevista dal decreto-legge.

Compatibilità

3.2.1. Lo stabilimento di Fusina

48)

Come spiegato sopra, la riduzione della tariffa dell'energia elettrica costituisce un aiuto al funzionamento e in quanto tale di norma è vietata. In casi eccezionali l'aiuto al funzionamento può essere concesso in regioni ammissibili in virtù della deroga di cui all'articolo 87, paragrafo 3, lettera a), del trattato CE.

49)

Fusina, nella carta attuale degli aiuti regionali, non è ammissibile ad aiuti ai sensi dell'articolo 87, paragrafo 3, lettera a). Pertanto l'aiuto non può essere giustificato in base agli orientamenti in materia di aiuti di Stato a finalità regionale. Giacché l'Italia non è riuscita ad individuare altre giustificazioni per la proroga del regime di cui trattasi, la Commissione dubita della compatibilità della misura.

3.2.2. Lo stabilimento in Sardegna

50)	Nelle loro risposte, le autorità italiane hanno sostenuto che se la tariffa agevolata concessa al Alcoa dovesse essere considerata aiuto di Stato, sarebbe compatibile in base agli orientamenti in materia di aiuti di Stato a finalità regionale.

51)

Come già spiegato, la riduzione della tariffa dell'energia elettrica costituisce un aiuto al funzionamento che è una delle forme più distorsive di aiuto ed in quanto tale di norma è vietato. Tuttavia in casi eccezionali gli aiuti al funzionamento possono essere concessi allorché l'aiuto all'investimento non sia sufficiente a innescare un processo di sviluppo regionale, nel caso in cui gli svantaggi strutturali della regione siano troppo elevati. L'aiuto al funzionamento può essere concesso in regioni ammissibili in virtù della deroga di cui all'articolo 87, paragrafo 3, lettera a), in base alle condizioni enunciate al punto 4.15 degli orientamenti in materia di aiuti di Stato a finalità regionale. La Sardegna, nell'attuale carta degli aiuti regionali, può beneficare di aiuti in virtù dell'articolo 87, paragrafo 3, lettera a).

Dubbi sulla finalità regionale dell'aiuto

52)

Innanzitutto la Commissione fa presente che secondo i principi generali del diritto, le eccezioni devono essere interpretate restrittivamente. Affinché un aiuto al funzionamento possa essere concesso ai sensi degli orientamenti sugli aiuti di Stato a finalità regionale al punto 4.15 occorre che lo Stato membro dimostri l'esistenza degli svantaggi e ne quantifichi l'importanza.

53)

Le autorità italiane insistono sul fatto che i prezzi elevati dell'energia elettrica in Sardegna rappresentano uno svantaggio per lo sviluppo dell'isola. Tuttavia, da un primo esame della questione, per quanto concerne i prezzi medi dell'elettricità quotati sull'IPEX (la borsa dell'energia italiana), sembra che i prezzi medi dell'energia elettrica in Sardegna siano inferiori a quelli di molte regioni d'Italia (14).

54)

Le autorità italiane sostengono che i prezzi quotati sull'Ipex non possono esser utilizzati come riferimento per le differenze nei prezzi dell'elettricità tra la Sardegna e le altre regioni d'Italia. Tuttavia, nell'indagine conoscitiva sullo stato della liberalizzazione dei settori dell'energia elettrica e del gas naturale (15), l'Autorità Garante per la Concorrenza e per il Mercato e l'Autorità per l'energia elettrica hanno stabilito che “poiché il bene scambiato nel mercato organizzato e con contratti bilaterali è omogeneo, i prezzi dei contratti bilaterali e quelli di borsa sono tra di loro connessi. Innanzi tutto, poiché i clienti possono acquistare anche nel mercato organizzato, i prezzi dei contratti bilaterali sono determinati in funzione della curva dei prezzi attesi di borsa (cosiddetta curva forward dei prezzi); inoltre, poiché il contratto bilaterale consente al cliente di stabilizzare il prezzo su un orizzonte temporale predefinito, la valorizzazione dell'energia elettrica nei contratti bilaterali include anche la copertura dal rischio connesso alla volatilità del prezzo”.

55)

Inoltre, avrebbe significato economico che, se la principale ragione per la differenza di prezzi tra la Sardegna e il resto dell'Italia fosse la mancanza di connessioni energetiche, tale differenza si mostrerebbe così come sull'Ipex anche sul mercato dei contratti bilaterali over the counter (OTC). Perciò la Commissione ritiene che l'uso dell'Ipex per valutare la differenza del prezzo dell'energia tra la Sardegna e le altre regioni d'Italia potrebbe avere significato economico.

56)

Per quanto riguarda i prezzi medi specifici applicati alle imprese ad alta intensità energetica, le autorità italiane hanno spiegato che tali prezzi sono negoziati bilateralmente tra i produttori e i distributori di energia elettrica e che non sono quotati pubblicamente. Pertanto, le autorità italiane sostengono che non possono fornire i prezzi dell'energia elettrica pagati dagli utenti ad alta intensità energetica situati in altre regioni italiane.

57)	In assenza di siffatta informazione la Commissione non può valutare se Alcoa in Sardegna attualmente paghi per l'energia prezzi più elevati di quelli pagati dalle imprese ad alta intensità energetica ubicate nel resto d'Italia.

58)	Le autorità italiane insistono invece sulla comparazione dei prezzi pagati da Alcoa in base alla tariffa agevolata con i prezzi pagati dai concorrenti europei secondo i prezzi che figurano nello studio del CRU Aluminium Smelter Power Tariffs (16).

59)

Innanzitutto, siffatta comparazione avrebbe dovuto essere effettuata tra il prezzo di mercato che Alcoa dovrebbe pagare e il prezzo medio ponderato pagato dai produttori europei di alluminio. Le autorità italiane sostengono invece di aver raffrontato la tariffa agevolata al prezzo medio pagato dai produttori europei di alluminio (17). Inoltre, qualora l'aiuto si prefigga di superare uno svantaggio regionale, anche il raffronto avrebbe dovuto essere regionale, quindi tra i prezzi praticati in Sardegna e quelli praticati nel resto d'Italia.

60)	Le informazioni di cui dispone la Commissione sembrano confermare la tesi secondo cui i prezzi dell'energia elettrica in Sardegna per le industrie ad alta intensità energetica, e quindi anche per Alcoa, sono simili se non inferiori a quelli pagati nel resto d'Italia.

61)

Dalle informazioni disponibili alla Commissione si capisce che la situazione attuale in Sardegna non solo è di sovraccapacità, ma anche di eccedenza di generazione di energia elettrica. Nel 2004 il 5,4 % dell'energia elettrica prodotta in Sardegna non ha trovato un consumatore dell'isola disposto a pagarne il prezzo (18). L'eccesso di produzione di energia elettrica è in parte provocato dai nuovi generatori attualmente installati, tra cui lo stabilimento a ciclo combinato di gassificazione che utilizza residui di petrolio a Sarroch. La costruzione della nuova centrale che utilizzerà il carbone delle miniere del Sulcis non farà che aumentare la sovraccapacità e l'eccesso di produzione. A siffatta sovraccapacità si troverà una soluzione soltanto quando i generatori di energia elettrica saranno autorizzati ad esportare l'elettricità da essi prodotta attraverso la nuova interconnessione nel 2010 (“SAPEI” — 100 MW — diretto dalla Sardegna all'Italia continentale).

62)

La sovraccapacità e l'eccesso di produzione di energia elettrica possono unicamente fungere da incentivo per i generatori a vendere energia elettrica al prezzo più basso possibile fino al 2010. Tenuto conto del forte potere di contrattazione di Alcoa, che consuma il 20 % dell'energia elettrica prodotta in Sardegna (19), si può prevedere che l'energia elettrica fornita ad Alcoa provenga da alcuni dei più efficienti generatori di energia in Sardegna (20) e che il prezzo di mercato che Alcoa avrebbe dovuto pagare sia inferiore a quello praticato in altre località in Italia.

63)

Inoltre, anche se i prezzi dell'energia elettrica in Sardegna fossero più elevati di quelli praticati nel resto d'Italia, le autorità italiane non hanno sufficientemente spiegato per quale motivo rappresentino un ostacolo allo sviluppo regionale dell'isola né in che modo la regione si svilupperà grazie alla tariffa agevolata.

64)

Nel paragrafo 32 del caso C 34/02, la Commissione non aveva accettato che la mancanza di connessioni energetiche in Sardegna potesse costituire un handicap per lo sviluppo delle PMI della regione. Dal 2002, quando la Commissione aveva valutato l'handicap, la regione ha sperimentato una crescita economica al punto che essa è attualmente considerata come una regione a sviluppo economico in base agli Orientamenti in materia di aiuti di Stato a finalità regionale per il periodo 2007-2013. Pertanto, se la mancanza di maggiori connessioni energetiche con la terraferma non era stato considerato a quel tempo un handicap per lo sviluppo della regione, a maggior ragione non si può ritenere che costituisca un handicap oggi.

65)

La Commissione dubita che i prezzi dell'energia elettrica siano uno svantaggio regionale e quindi dubita della necessità della misura. Infatti la misura non sembra perseguire un obiettivo di sviluppo regionale; si tratta invece di un aiuto accordato ad un produttore di alluminio, più precisamente ad Alcoa.

L'aiuto non è proporzionale

66)	Ai sensi del punto 4.15 degli orientamenti in materia di aiuti di Stato a finalità regionale gli aiuti devono essere giustificati in funzione del loro contributo allo sviluppo regionale e della loro natura e il loro livello deve essere proporzionale agli svantaggi che intendono compensare.

67)	La Commissione dubita che le tariffe agevolate fissate dall'Autorità per l'energia per il 2005 siano proporzionali agli svantaggi che, secondo quanto affermato dalle autorità italiane, intendono compensare.

68)	Come spiegato sopra, la tariffa agevolata concessa ad Alcoa è costituita di due parti. La parte fissa non è stata stabilita sulla base di uno svantaggio regionale e non tiene conto dei prezzi dell'energia elettrica in Sardegna rispetto al resto d'Italia, né dei prezzi rispetto al resto d'Europa.

69)	Il sistema di aggiornamento della tariffa agevolata concessa ad Alcoa si basa sul raffronto con i prezzi di riferimento praticati sulle borse di Francoforte e di Amsterdam mentre, come spiegato sopra, l'aggiornamento dovrebbe essere effettuato rispetto ai prezzi praticati nel resto d'Italia.

70)	La Commissione teme che l'approccio adottato dalle autorità italiane per calcolare la tariffa agevolata possa costituire una sovraccompensazione e dubita che l'aiuto sia proporzionale allo svantaggio regionale che l'Italia intende compensare.

L'aiuto non è decrescente

71)	Ai sensi del punto 4.17 degli orientamenti in materia di aiuti di Stato a finalità regionale, gli aiuti al funzionamento devono essere limitati nel tempo e decrescenti.

72)	Contrariamente a quanto sostenuto dalle autorità italiane, l'aiuto non può essere considerato decrescente. La tariffa agevolata concessa ad Alcoa aumenterà sino a un massimo del 4 % quando aumenteranno i prezzi di riferimento sulle borse dell'energia elettrica di Amsterdam e di Francoforte.

73)

Pertanto, quando i prezzi di riferimento delle borse dell'energia elettrica di Amsterdam e di Francoforte registrano un aumento superiore al 4 %, la tariffa agevolata aumenterà meno dei prezzi di riferimento e l'aiuto aumenterà. Dalle informazioni disponibili alla Commissione (21) risulta che i prezzi forward dell'energia elettrica per l'intero anno 2006 in Belgio, Francia, Germania, Paesi Bassi e Regno Unito sono aumentati perlomeno del 20 % (22). Quando l'incremento annuo della media ponderata dei prezzi di riferimento è inferiore al 4 %, la tariffa agevolata aumenterà unicamente dello stesso importo e l'aiuto rimarrà inalterato. Vi sarà una riduzione garantita dell'aiuto soltanto in caso di diminuzione della media ponderata dei prezzi di riferimento sulle borse dell'energia elettrica di Amsterdam e di Francoforte.

La misura non è transitoria

74)

La Commissione non può ritenere che la misura sia transitoria giacché la tariffa agevolata concessa ad Alcoa è in vigore dal 1994. Poiché per prassi consolidata la Commissione non autorizza aiuti al funzionamento per più di cinque anni, la Commissione non può autorizzare la proroga di un regime che è in vigore ormai da 11 anni.

Orientamenti in materia di aiuti a finalità regionale per il periodo 2007-2013

75)

La tariffa agevolata concessa ad Alcoa sarà in vigore durante il periodo di applicazione degli orientamenti in materia di aiuti di Stato a finalità regionale per il periodo 2007-2013 (23). Poiché negli ultimi anni l'economia sarda è cresciuta, la Sardegna è considerata “una regione a sviluppo economico” ai fini degli orientamenti della Commissione in materia di aiuti di Stato a finalità regionale per il periodo 2007-2013. Ciò significa che alla data del 31 dicembre 2006 la Sardegna cesserà di essere ammissibile alle forcelle più elevate di aiuto autorizzate per le regioni ex-articolo 87, paragrafo 3, lettera a), e potrà invece beneficiare della deroga di cui all'articolo 87, paragrafo 3, lettera c). Dato che la possibilità di concedere aiuti al funzionamento è prevista unicamente per le regioni ex-articolo 87, paragrafo 3, lettera a), ciò significa che la Sardegna non potrà più concedere aiuti al funzionamento.

76)

Poiché gli orientamenti suddetti prevedono un periodo transitorio di due anni per l'eliminazione lineare e graduale dei regimi di aiuti al funzionamento esistenti, non sembrerebbe appropriato permettere l'adozione di nuove misure di aiuto al funzionamento per pochi mesi per poi eliminarle, in particolare qualora il regime di aiuti al funzionamento alteri la concorrenza, come nella fattispecie, tenuto conto di tutti i dubbi formulati. Pertanto la Commissione dubita che la regione possa essere ammissibile ad un regime di aiuti al funzionamento che sarà prevalentemente in vigore in base agli orientamenti in materia di aiuti di Stato a finalità regionale per il periodo 2007-2013.

Dubbi sulla compatibilità dell'aiuto

77)

La Commissione dubita quindi che gli orientamenti in materia di aiuti regionali non siano una base valida per autorizzare la misura in questione. La Commissione, inoltre, dubita che la misura possa beneficiare di una deroga al divieto degli aiuti di Stato di cui all'articolo 87, paragrafo 1, per qualsiasi altro motivo e l'Italia non è riuscita a individuare nessun altro possibile motivo. Pertanto la Commissione dubita della compatibilità dell'aiuto con il mercato comune.

Scelta dello strumento meno distorsivo della concorrenza

78)	La Commissione dubita che la misura proposta dall'Italia mediante la concessione di aiuti sotto forma di una tariffa agevolata per l'energia elettrica, sia lo strumento meno distorsivo per risolvere i problemi di Alcoa.

4. CONCLUSIONE

79)

La presente decisione della Commissione riguarda la misura di aiuto di Stato basata sull'articolo 11, comma 11, del decreto legge del 14 marzo 2005, n. 35, convertito in legge 14 maggio 2005, n. 80 e sulle delibere 148/04 e 217/05 dell'Autorità dell'Energia, solo per la parte applicabile alle industrie ad alta intensità energetica beneficiarie.

80)

Ciò premesso, la Commissione, nel quadro della procedura di cui all'articolo 88, paragrafo 2, del trattato CE, invita l'Italia a trasmetterle eventuali osservazioni e a fornirle qualsiasi informazione che possa essere utile ai fini della valutazione dell'aiuto entro un mese dalla data di ricezione della presente. La Commissione invita le autorità italiane a trasmettere senza indugio copia della presente lettera al potenziale beneficiario dell'aiuto.

81)

La Commissione desidera richiamare all'attenzione del governo italiano che l'articolo 88, paragrafo 3, del trattato CE ha effetto sospensivo e che in forza dell'articolo 14 del regolamento (CE) n. 659/1999, essa può imporre allo Stato membro di recuperare un aiuto illegalmente concesso presso il beneficiario.

82)

La Commissione comunica al governo italiano che informerà gli interessati attraverso la pubblicazione della presente lettera e una sintesi della stessa nella Gazzetta ufficiale dell'Unione europea. Informerà inoltre gli interessati nei paesi EFTA firmatari dell'accordo SEE, attraverso la pubblicazione di un avviso nel supplemento SEE della Gazzetta ufficiale e informerà infine l'Autorità di vigilanza EFTA inviando copia della presente. Tutti gli interessati anzidetti saranno invitati a presentare osservazioni entro un mese dalla data di detta pubblicazione.”

(1) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(2) Decisione 217/05 dell'Autorità per l'energia, disponibile sul sito:

http://www.autorita.energia.it/docs/05/217-05.htm

(3) Legge del 6 dicembre 1962, n. 1643.

(4) Decreto del Presidente della Repubblica del 21 agosto 1963, n. 1185.

(5) Legge del 9 gennaio 1991, n. 9.

(6) GU C 288 dell'1.11.1996, p. 4.

(7) Le autorità italiane hanno invocato la causa C 106-120/87 in cui la Corte ha affermato che “il risarcimento che le autorità nazionali siano condannate a pagare a dei singoli per il danno loro arrecato non costituisce un aiuto ai sensi degli articoli 92 e 93 del trattato CEE”. La Commissione dubita che tale causa sia rilevante ai fini della situazione nella fattispecie dato che i tribunali nazionali non hanno mai riconosciuto danni ai beneficiari del regime Terni. A sostegno della loro tesi le autorità italiane hanno anche invocato la causa C-240/83, nella quale la Corte ha affermato che “nella fattispecie si tratta non di aiuti ai sensi degli articoli 92 e seguenti del trattato CEE, ma della contropartita delle prestazioni effettuate dalle imprese di raccolta o di eliminazione”. Tuttavia ciò non sembra applicarsi al regime Terni in quanto concerne una contropartita per servizi forniti.

(8) Delibera 148/04 dell'Autorità per l'energia.

(9) Cassazione, 21 novembre 2003, n. 17686 e Consiglio di Stato, sezione VI, 21 aprile 2005, n. 605. Tali cause riguardano il periodo in cui ENEL amministrava ancora il regime.

(10) GU L 83 del 27.3.1999, pag. 1.

(11) GU C 74 del 10.3.1998, pag. 4.

(12) GU L 43 del 15.2.2000, pag. 1.

(13) Il consumo di energia costituisce in media il 45 % dei costi di trasformazione dell'alluminio in metallo liquido secondo lo studio Aluminium Smelter Power Tariffs pubblicato da Commodity Research Unit International (CRU), disponibile sul sito:

http://www.aluminium.crugroup.com/smelter_tariffs.htm (dati forniti dalle autorità italiane).

(14) I prezzi medi del mercato del giorno prima dell'IPEX sono disponibili sul sito:

http://www.mercatoelettrico.org/GmeWebInglese/Default.aspx

(15) Indagine conoscitiva sullo stato della liberalizzazione dei settori dell'energia elettrica e del gas naturale. Autorità Garante della concorrenza e del mercato, Autorità per l'energia elettrica e il gas, pag. 137. Consultabile sul sito internet:

http://www.autorita.energia.it/pubblicazioni/IC22.pdf

(16) Aluminium Smelter Power Tariffs, op. cit.

(17) L'approccio delle autorità italiane nella loro risposta è spiegato anche nel documento “Formazione di provvedimenti in materia di tariffe speciali dell'energia elettrica in attuazione delle disposizioni di cui all'articolo 11 del decreto legge 14 marzo 2005, n. 35, convertito con modificazioni nella legge 14 maggio 2005, n. 80”, pag. 7. Disponibile sul sito:

http://www.autorita.energia.it/docs/dc/dc_050919.pdf.

(18) Studio di fattibilità Progetto Integrato Miniera Centrale, parte III, allegato 3.4.4, a cura di Sotacarbo, pag. 1. Disponibile sul sito:

http://www.regione.sardegna.it/documenti/1_46_20051130103748.pdf.

Gli stessi dati si trovano anche nel Piano energetico ambientale regionale, pag. 14.

(19) Studio di Fattibilità Progetto Integrato Miniera Centrale, parte III, revisione 1 del 28 maggio 2004, a cura di Sotacarbo, pagg. 1-9. Disponibile sul sito:

http://www.regione.sardegna.it/documenti/1_46_20051130102937.pdf

(20) La regione di Portovesme ha due generatori: uno che utilizza una caldaia con letto fluido circolante alimentata a carbone (340 MW) e l'altra che utilizza un misto di petrolio e carbone per produrre energia elettrica (250 MW). Informazioni tratte da “Piano energetico ambientale regionale — Sintesi della proposta”. Disponibile sul sito:

http://www.regione.sardegna.it/documenti/1_46_20051129115234.pdf

(21) Informazioni fornite da un terzo interessato che ha presentato reclamo nella causa C-13/06, in relazione al meccanismo di aggiornamento della decisione 217/05 dell'Autorità per l'energia la quale stabilisce il meccanismo di aggiornamento per il regime Terni, Alcoa e per i beneficiari dell'articolo 11, comma 12, del decreto legge.

(22) Platts Forward Assessments.

(23) Orientamenti in materia di aiuti di Stato a finalità regionale per il periodo 2007-2013 (GU C 54 del 4.3.2006, pag. 13).

6.9.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/14

Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Kazahstānas un Ukrainas izcelsmes silīcijmangāna importu

(2006/C 214/04)

Saskaņā ar 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (2), Komisija ir saņēmusi sūdzību, kurā apgalvots, ka Ķīnas Tautas Republikas, Kazahstānas un Ukrainas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes silīcijmangāna imports notiek par dempinga cenām, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

1. Sūdzība

Sūdzību 2006. gada 24. jūlijā iesniedza Ferosakausējumu sadarbības komiteja (EUROALLIAGES) (“sūdzības iesniedzējs”) ražotāju vairākuma vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no Kopienas kopējās silīcijmangāna produkcijas.

2. Ražojums

Ražojums, kuru, iespējams, pārdod par dempinga cenām, ir silīcijmangāns (ieskaitot ferosilīcijmangānu), kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, Kazahstānā un Ukrainā (“attiecīgais ražojums”) un kuru parasti deklarē ar KN kodiem 7202 30 00 un ex 8111 00 11. Šie KN kodi ir sniegti vienīgi informācijai.

3. Apgalvojums par dempingu

Apgalvojumam par dempingu attiecībā uz Ukrainu pamatā ir parastās vērtības, kas noteikta, balstoties uz iekšzemes cenām, salīdzinājums ar attiecīgā uz Kopienu izvestā ražojuma eksporta cenām.

Ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumus, sūdzības iesniedzējs normālo vērtību Ķīnas Tautas Republikai un Kazahstānai noteica, pamatojoties uz cenu tirgus ekonomikas valstī, kas minēta šā paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā. Izvirzītais apgalvojums par dempingu ir pamatots ar šādi aprēķinātas normālās vērtības salīdzinājumu ar attiecīgā ražojuma eksporta cenām, to pārdodot eksportam uz Kopienu.

Pamatojoties uz šo, aprēķinātās dempinga starpības ir būtiskas visām attiecīgajām eksportētājvalstīm.

4. Apgalvojums par kaitējumu

Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus par to, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas Tautas Republikas, Kazahstānas un Ukrainas kopumā ir pieaudzis absolūtā izteiksmē un ir palielinājusies tā tirgus daļa.

Ir izvirzīts apgalvojums, ka attiecīgā importētā ražojuma apjomi un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējuši Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu un pārdotos apjomus, un tas būtiski un negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares vispārējo darbību, finanšu stāvokli un nodarbinātību.

5. Procedūra

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka sūdzību iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai tā iesniegta tās vārdā, un ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu procedūras uzsākšanu, Komisija uzsāk izmeklēšanu atbilstoši pamatregulas 5. pantam.

5.1. Dempinga un kaitējuma noteikšanas procedūra

Izmeklēšanā tiks noteikts, vai attiecīgais ražojums ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, Kazahstānā un Ukrainā tiek pārdots par dempinga cenām un vai šis dempings ir radījis kaitējumu.

a) Pārbaude izlases veidā

Ņemot vērā šajā procedūrā iesaistīto personu acīmredzami lielo skaitu, Komisija var nolemt piemērot pamatregulas 17. pantā paredzēto pārbaudi izlases veidā.

i) Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju/ražotāju pārbaude izlases veidā

Lai Komisija varētu izlemt, vai jāpiemēro pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, visi eksportētāji/ražotāji vai to pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) nodalījumā, ievērojot formu, kura norādīta 7. punktā:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	laika posmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam eksportā uz Kopienu pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un apjoms tonnās,

—	laika posmā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam iekšzemes tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma apgrozījums vietējā valūtā un apjoms tonnās,

—	vai uzņēmums plāno pieprasīt, lai tam nosaka individuālo starpību (3) (individuālās starpības var pieprasīt vienīgi ražotāji),

—	precīzu to uzņēmuma darbību aprakstu, kuras ir saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu,

—	visu attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā (eksportam un/vai iekšzemes tirgum) iesaistīto saistīto uzņēmumu (4) nosaukumus un precīzu darbības aprakstu,

—	visa cita būtiskā informācija, kas Komisijai palīdzētu izraudzīties pārbaudāmos paraugus.

Uzņēmums, sniedzot iepriekšminēto informāciju, piekrīt iespējamai iekļaušanai izlasē. Ja uzņēmums tiek izraudzīts kā izlases daļa, tas nozīmē, ka tam būs jāatbild uz anketas jautājumiem un jāpiekrīt tā sniegto atbilžu pārbaudei klātienē. Ja uzņēmums norāda, ka nepiekrīt tā iespējamai iekļaušanai izlasē, jāuzskata, ka uzņēmums nav sadarbojies izmeklēšanā. Nesadarbošanās sekas ir izklāstītas 8. punktā.

Lai gūtu informāciju, kas vajadzīga eksportētāju/ražotāju atlasei, Komisija sazināsies arī ar eksportētājvalsts iestādēm un visām zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām.

ii) Importētāju pārbaude izlases veidā

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, visi importētāji vai to pārstāvji, kas rīkojas to vārdā, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā un sniegt šādu informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem termiņā, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta i) nodalījumā, 7. punktā norādītajā veidā:

—	nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs, kontaktpersona,

—	uzņēmuma kopējais apgrozījums, kas izteikts euro, laikā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam,

—	kopējais darbinieku skaits,

—	uzņēmuma konkrētās darbības saistībā ar attiecīgo ražojumu,

—	tonnās izteikts apjoms un euro izteikta vērtība importam attiecīgā Ķīnas Tautas Republikas, Kazahstānas un Ukrainas izcelsmes ražojuma importam un atkaļpārdevumiem Kopienas tirgū laikā no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam,

—	visu to saistīto uzņēmumu (5) nosaukumi un konkrētās darbības, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā,

—	visa cita būtiskā informācija, kas Komisijai palīdzētu izraudzīties pārbaudāmos paraugus.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai veiktu importētāju atlasi, tā sazināsies arī ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

iii) Galīgā atlase izlases veidā

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas iesniegt attiecīgu informāciju par paraugu izvēli, tas jādara 6. punkta b) apakšpunkta ii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

Komisija plāno veikt galīgo paraugu atlasi pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām, kuras izteikušas vēlmi tikt iekļautām izlasē.

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem jāatbild uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta iii) nodalījumā noteiktajā termiņā un jāsadarbojas šajā izmeklēšanā.

Ja sadarbība nav pietiekama, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu un 18. pantu Komisija var pamatot savus secinājumus ar faktiem, kas ir tās rīcībā. Atzinums, kura pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajai personai var būt mazāk labvēlīgs, kā paskaidrots šā paziņojuma 8. punktā.

b) Anketas

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas Kopienas ražošanas nozarei un ražotāju apvienībām Kopienā, izlasē iekļautajiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā, eksportētājiem/ražotājiem Kazahstānā un Ukrainā, eksportētāju/ražotāju apvienībām, importētājiem, sūdzībā minēto importētāju apvienībām un attiecīgo eksportētājvalstu iestādēm.

i) Eksportētāji/ražotāji Ukrainā un Kazahstānā

Visām ieinteresētajām personām iepriekš pa faksu jāsazinās ar Komisiju, bet ne vēlāk kā šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta i) nodalījumā noteiktajā termiņā, lai uzzinātu, vai tās ir minētas sūdzībā, un vajadzības gadījumā pieprasītu anketu, ņemot vērā to, ka šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) nodalījumā minētais termiņš attiecas uz visām šīm ieinteresētajām personām.

ii) Eksportētāji/ražotāji Ķīnas Tautas Republikā, kuri pieprasa individuālo starpību

Ķīnas Tautas Republikas eksportētājiem/ražotājiem, kuri pieprasa individuālo starpību, lai piemērotu pamatregulas 17. panta 3. punktu un 9. panta 6. punktu, jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) nodalījumā noteiktajā termiņā. Tāpēc tiem jāpieprasa anketas šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta i) nodalījumā noteiktajā termiņā. Tomēr šīm personām jāzina, ka gadījumā, ja veic eksportētāju/ražotāju atlasi, Komisija tomēr var pieņemt lēmumu, ka tā šīm personām neaprēķinās individuālo starpību, ja eksportētāju/ražotāju skaits ir tik liels, ka individuāla pārbaude būtu pārmērīgi apgrūtinoša un neļautu laikus pabeigt izmeklēšanu.

c) Informācijas vākšana un uzklausīšana

Ar šo visas ieinteresētās personas ir aicinātas darīt zināmu savu viedokli, sniegt informāciju, kas anketās nav prasīta, un pierādījumus, ar kuriem tā pamatota. Šī informācija un apstiprinošie pierādījumi Komisijā jānonāk šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās ir iesniegušas pieprasījumu, kurā norādīts, ka ir īpaši iemesli, lai tās uzklausītu. Šis pieprasījums jāiesniedz 6. punkta a) apakšpunkta iii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

d) Tirgus ekonomikas valsts izraudzīšanās

Normālas vērtības noteikšanas nolūkā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku un Kazahstānu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ir paredzēts izvēlēties Brazīliju kā piemērotu valsti, kurā ir tirgus ekonomika. Ar šo ieinteresētās personas tiek aicinātas izteikt savus apsvērumus par šīs izvēles atbilstību, ievērojot 6. punkta c) apakšpunktā noteikto termiņu.

e) Tirgus ekonomikas režīms

Attiecībā uz tiem eksportētājiem/ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā un Kazahstānā, kuri apgalvo un sniedz pietiekamus pierādījumus, ka tie darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, t. i., ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību noteiks saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Eksportētājiem/ražotājiem, kuri plāno iesniegt pienācīgi pamatotus pieprasījumus, jāievēro īpašais termiņš, kas noteikts šā paziņojuma 6. punkta d) apakšpunktā. Komisija nosūtīs pieprasījuma veidlapas visiem sūdzībā minētajiem eksportētājiem/ ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā un Kazahstānā, visām sūdzībā minētajām eksportētāju/ražotāju apvienībām un iestādēm Ķīnas Tautas Republikā un Kazahstānā.

5.2. Kopienas interešu novērtēšanas procedūra

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, ja apstiprinās apgalvojumi par dempingu un tā nodarīto kaitējumu, tiks lemts par to, vai antidempinga pasākumu pieņemšana nav pretrunā Kopienas interesēm. Tāpēc Kopienas ražošanas nozare, importētāji, to pārstāvju apvienības, reprezentatīvie lietotāji un reprezentatīvo patērētāju organizācijas šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta ii) nodalījumā noteiktajā termiņā var informēt par sevi un iesniegt informāciju Komisijai, ja tie pierāda, ka viņu darbība un attiecīgais ražojums ir objektīvi saistīti. Personas, kas rīkojušās saskaņā ar iepriekšējo teikumu, šā paziņojuma 6. punkta a) apakšpunkta iii) nodalījumā noteiktajā termiņā var pieprasīt uzklausīšanu, norādot konkrētos iemeslus, kāpēc tās ir jāuzklausa. Jānorāda, ka saskaņā ar 21. pantu jebkura iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja tā iesniedzot būs pamatota ar faktiem.

6. Termiņi

a) Vispārējie termiņi

(i) Termiņi, kas noteikti personām anketu vai citu iesnieguma veidlapu pieprasīšanai

Visām ieinteresētajām personām jāpieprasa anketa vai cita pieprasījuma veidlapa iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(ii) Termiņš, kurā personas var informēt par sevi, iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem un cita veida informāciju

Lai izmeklēšanā ņemtu vērā sniegto informāciju, visām ieinteresētajām personām jāsazinās ar Komisiju, tā jāiepazīstina ar savu viedokli un jāiesniedz aizpildītas aptaujas lapas vai jebkura cita informācija 40 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi. Uzmanība jāpievērš faktam, ka vairuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai ieinteresētā persona iepriekš minētajā laikposmā ir paziņojusi par sevi.

Atlasē iekļautajiem uzņēmumiem jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem šā paziņojuma 6. punkta b) apakšpunkta iii) nodalījumā noteiktajā termiņā.

(iii) Uzklausīšana

Visas ieinteresētās personas var arī pieteikties uzklausīšanai Komisijā tajā pašā 40 dienu termiņā.

b) Konkrēts termiņš attiecībā uz pārbaudi izlases veidā

(i)

Paziņojuma 5.1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) nodalījumā precizētajai informācijai jānonāk Komisijā 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ņemot vērā to, ka Komisijai ir nodoms apspriesties ar iesaistītajām personām, kas apliecinājušas vēlmi tikt iekļautas izlasē, par tās galīgo atlasi 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(ii)	Visa cita informācija, kas attiecas uz izlases izvēli, kā norādīts 5.1. punkta a) apakšpunkta iii) nodalījumā, jāiesniedz Komisijā 21 dienas laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(iii)

Atlasīto personu atbildes uz anketas jautājumiem Komisijā jāsaņem 37 dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka personas iekļautas atlasē.

c) Īpašs termiņš, lai izraudzītos tirgus ekonomikas valsti

Personas, kas piedalās izmeklēšanā, nolūkā noteikt normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku un Kazahstānu var paust apsvērumus par Brazīlijas atbilstību, kura, kā minēts paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā, tiek uzskatīta par valsti, kurā ir tirgus ekonomika. Šiem apsvērumiem jānonāk Komisijā 10 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

d) Īpašs termiņš tirgus ekonomikas statusa un/vai atsevišķa režīma pieprasījuma iesniegšanai

Pienācīgi pamatoti prasījumi par tirgus ekonomikas statusu, kā norādīts šā paziņojuma 5.1. punkta d) apakšpunktā, un/vai par atsevišķu režīmu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu jāiesniedz Komisijai 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. Rakstiski iesniegumi, atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste

Visa ieinteresēto personu sniegtā informācija un pieprasījumi jāiesniedz rakstiski (nevis elektroniskā veidā, ja vien nav noteikts citādi), un tajos jānorāda ieinteresētās personas nosaukums, adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visiem rakstiski iesniegtajiem dokumentiem, tostarp šajā paziņojumā pieprasītajai informācijai, aizpildītajām anketām un korespondencei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, jābūt ar norādi “Ierobežotai lietošanai” (6), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu šiem dokumentiem jāpievieno nekonfidenciāla versija ar norādi “Izskatīšanai, ko veic ieinteresētās personas”.

Komisijas adrese sarakstei —

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate B

Office : J-79 5/16

B-1040 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05

8. Nesadarbošanās

Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona atsakās sniegt pieeju nepieciešamajai informācijai vai nesniedz to noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var sagatavot apstiprinošus vai negatīvus pagaidu vai galīgos secinājumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja konstatē, ka kāda ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, to neņem vērā, un izmanto pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un līdz ar to secinājumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojas uz rīcībā esošajiem faktiem, šai personai rezultāts var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies,

9. Izmeklēšanas grafiks

Atbilstoši pamatregulas 6. panta 9. punktam izmeklēšanu pabeigs 15 mēnešu laikā pēc dienas, kad šis paziņojums tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus var noteikt ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2) OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.

(3) Individuālu starpību var pieprasīt saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu uzņēmumi, kas nav iekļauti atlasē, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu par atsevišķu režīmu gadījumos, kas saistīti ar valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas/kuru ekonomika ir pārejas periodā, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu uzņēmumi, kas pieprasa tirgus ekonomikas statusu. Jāievēro, ka atsevišķs režīms jāpieprasa saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, un, pieprasot tirgus ekonomikas statusu, jāpiemēro pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts

(4) Lai noskaidrotu jēdzienu “saistītie uzņēmumi”, skatīt 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.)

(5) Lai noskaidrotu jēdzienu “saistītie uzņēmumi”, skatīt 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(6) Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments atbilstoši pamatregulas 19. pantam un 6. pantam PTO Nolīgumā par VVTT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 214

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	49. sējums 2006. gada 6. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	I Informācija
	Komisija
2006/C 214/1	Euro maiņas kurss	1

2006/C 214/2	Valsts atbalsts ir atļauts saskaņā ar EK Līguma 87. un 88. panta noteikumiem — Gadījumi, pret kuriem Komisijai nav iebildumu	2

2006/C 214/3	Valsts atbalsts — Itālija — Atbalsts C 36/06 (ex NN 38/06) — Preferenciāls elektroenerģijas tarifs energoietilpīgām rūpniecības nozarēm Itālijā — Uzaicinājums iesniegt apsvērumus saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu ( 1 )	5

2006/C 214/4	Paziņojums par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Kazahstānas un Ukrainas izcelsmes silīcijmangāna importu	14

	III Paziņojumi
	Komisija
2006/C 214/5	I-Roma: Regulārās gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana — Itālijas izsludināts konkurss saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai maršrutā Cuneo–Roma un Roma — Cuneo	18

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2810
JPY	Japānas jēna	148,47
DKK	Dānijas krona	7,4599
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,67495
SEK	Zviedrijas krona	9,3225
CHF	Šveices franks	1,5809
ISK	Islandes krona	88,39
NOK	Norvēģijas krona	8,1320
BGN	Bulgārijas Ieva	1,9558
CYP	Kipras mārciņa	0,5763
CZK	Čehijas krona	28,199
EEK	Igaunijas krona	15,6466
HUF	Ungārijas forints	276,19
LTL	Lietuvas lits	3,4528
LVL	Latvijas lats	0,6962
MTL	Maltas lira	0,4293
PLN	Polijas zlots	3,9578
RON	Rumānijas leja	3,5249
SIT	Slovēnijas tolērs	239,57
SKK	Slovākijas krona	37,596
TRY	Turcijas lira	1,8606
AUD	Austrālijas dolārs	1,6647
CAD	Kanādas dolārs	1,4242
HKD	Hongkongas dolārs	9,9630
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,9809
SGD	Singapūras dolārs	2,0082
KRW	Dienvidkorejas vons	1 225,47
ZAR	Dienvidāfrikas rands	9,2120
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	10,1824
HRK	Horvātijas kuna	7,3528
IDR	Indonēzijas rūpija	11 631,48
MYR	Malaizijas ringits	4,666
PHP	Filipīnu peso	64,498
RUB	Krievijas rublis	34,1700
THB	Taizemes bats	47,845


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ