1.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu ražošana, laišana tirgū un turpmāka piegāde vai pieejamības nodrošināšana citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu ir aizliegta.

2.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu imports un eksports ir aizliegts.

1.   Tādu produktu un aprīkojuma laišana tirgū un turpmāka piegāde vai pieejamības nodrošināšana citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu, kuri satur I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, ir aizliegta.

2.   Tādu produktu un aprīkojuma imports un eksports, kuri satur I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, ir aizliegts. Minētais aizliegums neattiecas uz personiskās lietošanas priekšmetiem.

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas var ražot, laist tirgū un vēlāk piegādāt vai darīt pieejamas citām personām Savienībā par maksu vai par brīvu, lai tās izmantotu kā ievadresursu.

2.   Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot to ķīmisko ražošanas procesu sarakstu, kuros I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu izmantošana par ievadresursiem ir aizliegta, pamatojoties uz tehniskajiem novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Protokolu, jo īpaši četru gadu ziņojumiem, kurus saskaņā ar Protokolu sagatavojušas vērtēšanas grupas un kuri ietver novērtējumus par pieejamajām alternatīvām pašreizējo ievadresursu lietojumiem un pašreizējo ievadresursu lietojumu emisiju līmeņus.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja nav pieejami saskaņā ar Protokolu veikti tehniskie novērtējumi par pieejamām alternatīvām pašreizējiem ievadresursu lietojumiem un pašreizējo ievadresursu lietojumu emisiju līmeņiem, kas nodrošinātu pietiekamu pamatu, lai pieņemtu lēmumu par to, vai aizliegt kādu ievadresursa lietojumu, Komisija līdz 2027. gada 31. decembrim veic savu novērtējumu, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem par pašreizējiem ievadresursu lietojumiem, ietekmi ONP un precīzāku datu pieejamību par siltumnīcefekta gāzu emisijām no ievadresursiem, tehnoloģisko attīstību, kuras rezultātā būtu pieejamas tehniski īstenojamas alternatīvas, un par minēto alternatīvu enerģijas patēriņu, efektivitāti, ekonomisko īstenojamību un izmaksām, un attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz minēto novērtējumu, pieņem 2. punktā norādītos deleģētos aktus.

4.   Sarakstu, kas izveidots, ievērojot 2. punktu, vajadzības gadījumā var atjaunināt, ņemot vērā konstatējumus, kas iekļauti četru gadu ziņojumos, kurus vērtēšanas grupas sagatavojušas saskaņā ar Protokolu, vai Komisijas pašas veiktajos novērtējumos.

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas var ražot, laist tirgū un vēlāk piegādāt vai darīt pieejamas citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu, lai tās izmantotu kā procesu aģentus III pielikumā minētajos procesos. Minētās vielas izmanto kā procesu aģentus tikai tad, ja tiek ievēroti nosacījumi, kas noteikti, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās ozona slāni noārdošās vielas izmanto kā procesu aģentus iekārtās, kas pastāvējušas 1997. gada 1. septembrī, vienīgi ar nosacījumu, ka ozona slāni noārdošu vielu emisijas no šīm iekārtām ir nenozīmīgas, un ievērojot nosacījumus, kas noteikti, ievērojot 3. punktu.

3.   Komisija ar īstenošanas aktiem var izveidot to uzņēmumu sarakstu, kuriem ir atļauts I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas izmantot par procesu aģentiem III pielikumā minētajos procesos šā panta 2. punktā minētajās iekārtās, nosakot, kādi ir maksimālie šo vielu daudzumi, ko var izmantot kā procesu aģentus papildināšanai vai patēriņam, un kādi ir maksimālie emisiju līmeņi katram attiecīgajam uzņēmumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu III pielikumu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā tehnikas attīstību vai lēmumus, ko pieņēmušas Protokola puses.

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas var ražot, laist tirgū un vēlāk piegādāt vai darīt pieejamas citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu, lai tās izmantotu būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, un ievērojot nosacījumus, kas noteikti saskaņā ar šā panta 2. punktu.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt būtiskus laboratoriskos un analītiskos lietojumus, kuru vajadzībai I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu ražošana un imports var būt atļauti Savienībā, termiņu, līdz kuram šis atbrīvojums ir spēkā, un lietotājus, kuriem ir tiesības izmantot šīs vielas būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

3.   Uzņēmums, kas laiž tirgū un vēlāk piegādā vai par maksu vai par brīvu dara pieejamas citām personām Savienībā ozona slāni noārdošas vielas 1. punktā minētajiem būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, veic šādu uzskaiti par katru vielu:

4.   Uzņēmums, kas izmanto ozona slāni noārdošas vielas būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, kā minēts 1. punktā, veic šādu uzskaiti par katru vielu:

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minēto uzskaites dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai.

6.   Šā panta 1. punktā minētās ozona slāni noārdošās vielas būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem laiž tirgū un vēlāk piegādā vai dara pieejamas citām personām Savienībā par maksu vai par brīvu tikai saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu IV pielikumu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā tehnikas attīstību vai lēmumus, ko pieņēmušas Protokola puses.

1.   Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, halonus drīkst laist tirgū un izmantot kritiskiem lietojumiem saskaņā ar V pielikumu. Halonus drīkst laist tirgū un vēlāk piegādāt vai darīt pieejamus citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu tikai uzņēmumi, kam attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde devusi atļauju glabāt halonus kritiskiem lietojumiem.

2.   Ugunsaizsardzības sistēmas un ugunsdzēšamos aparātus, kuri satur halonus, ko izmanto šā panta 1. punktā minētajiem kritiskajiem lietojumiem, vai kuru darbība ir atkarīga no šādiem haloniem, dezekspluatē līdz V pielikumā norādītajiem beigu termiņiem. Ugunsaizsardzības sistēmās un ugunsdzēšamajos aparātos esošos halonus atgūst saskaņā ar 20. panta 5. punktu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu V pielikumu, ja minētajā pielikumā noteiktajos termiņos nav pieejamas ekonomiski īstenojamas alternatīvas vai tehnoloģijas tajā uzskaitītajiem kritiskajiem lietojumiem vai ja tās nav pieņemamas to ietekmes uz vidi vai veselību dēļ, vai ja ir jānodrošina atbilstība Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz kritiskiem halonu lietojumiem, kuras jo īpaši noteiktas saskaņā ar Protokolu, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā vai saskaņā ar Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem.

4.   Komisija pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota lūguma ar īstenošanas aktiem var uz noteiktu laiku piešķirt atkāpes no V pielikumā norādītajiem beigu termiņiem vai lietošanas izbeigšanas termiņiem konkrētā gadījumā, kad atkāpes pieprasījumā tiek pierādīts, ka nav pieejama tehniski un ekonomiski īstenojama alternatīva konkrētajam izmantojumam. Komisija minētajos īstenošanas aktos iekļauj ziņošanas prasības un pieprasa, lai tiek iesniegti pamatojoši pierādījumi, kas nepieciešami atkāpes izmantošanas monitoringam, tajā skaitā pierādījumi par halonu daudzumiem, kas atgūti reciklēšanai vai pārgūšanai, noplūžu pārbaužu rezultātiem un krājumos esošo neizmantoto halonu daudzumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

1.   Ārkārtas gadījumā, ja tas vajadzīgs negaidītu slimību uzliesmojumu vai kaitīgo organismu invāziju dēļ, Komisija pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma ar īstenošanas aktiem un pēc paziņojuma Ozona sekretariātam saskaņā ar Protokola pušu Lēmumu IX/7 var atļaut metilbromīda pagaidu ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu, ja metilbromīda laišana tirgū un lietojums atļauts saskaņā ar attiecīgi Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un (ES) Nr. 528/2012. Visus neizlietotos metilbromīda daudzumus iznīcina.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos īstenošanas aktos nosaka pasākumus, kas veicami, lai mazinātu metilbromīda emisijas lietošanas laikā, un kas ir piemērojami ne ilgāk kā 120 dienas un daudzumam, kurš nepārsniedz 20 tonnas metilbromīda. Komisija minētajos īstenošanas aktos iekļauj ziņošanas prasības un prasa, lai tiek iesniegti pamatojoši pierādījumi, kas nepieciešami metilbromīda lietošanas monitoringam, tajā skaitā pierādījumi par vielas iznīcināšanu pēc atkāpes beigām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

1.   Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, produktus un aprīkojumu, attiecībā uz kuriem attiecīgās ozona slāni noārdošās vielas lietošana ir atļauta saskaņā ar 8. vai 9. pantu, var laist tirgū, vēlāk piegādāt vai darīt pieejamus citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu.

2.   Izņemot 9. panta 1. punktā minētos kritiskos lietojumus, ugunsaizsardzības sistēmas un ugunsdzēšamie aprāti, kas satur halonus, ir aizliegti un tiek dezekspluatēti.

3.   Produktus un aprīkojumu, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, dezekspluatē, kad beidzas to aprites cikls.

1.   Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta un 5. panta 2. punkta, ir atļauts šāds imports:

2.   Veicot šā panta 1. punktā minēto importu, muitas dienestiem uzrāda derīgu licenci, ko Komisija izdevusi saskaņā ar 16. pantu, izņemot pagaidu glabāšanas gadījumos.

1.   Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta un 5. panta 2. punkta, ir atļauts šāds eksports:

2.   Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, Komisija pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma ar īstenošanas aktiem var atļaut eksportēt daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus saturošus produktus un aprīkojumu, ja tiek pierādīts, ka, ņemot vērā konkrētās preces ekonomisko vērtību un paredzamo atlikušo kalpošanas laiku, eksporta aizliegums radītu nesamērīgu slogu eksportētājam, un ja šāds eksports atbilst galamērķa valsts tiesību aktiem. Pirms eksporta pieprasījuma apstiprināšanas Komisija pārliecinās, ka galamērķa valsts tiesību akti nodrošina, ka ar šādiem produktiem un aprīkojumu pēc to aprites cikla beigām rīkojas pienācīgā veidā, lai līdz minimumam samazinātu ozona slāni noārdošu vielu noplūdi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

Pirms šāda eksporta Komisija informē par to galamērķa valsti.

3.   Veicot šā panta 1. un 2. punktā minēto eksportu, muitas dienestiem uzrāda derīgu licenci, ko Komisija izdevusi, ievērojot 16. pantu, izņemot reeksporta gadījumos pēc pagaidu glabāšanas.

1.   Ir aizliegts importēt, laist tirgū, vēlāk piegādāt vai darīt pieejamus citai personai Savienībā par maksu vai par brīvu, izmantot un eksportēt atkārtoti neuzpildāmas ozona slāni noārdošu vielu tvertnes, kas ir tukšas vai daļēji vai pilnībā uzpildītas, izņemot, ja tas vajadzīgs būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, kā minēts 8. pantā. Šādas tvertnes drīkst glabāt vai transportēt tikai to vēlākai likvidēšanai.

Pirmo daļu piemēro atkārtoti neuzpildāmām tvertnēm, proti:

2.   Visas atkārtoti neuzpildāmās tvertnes, kas minētas 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, muitas dienesti vai tirgus uzraudzības iestādes aiztur, konfiscē vai atsauc no tirgus nolūkā likvidēt, tās iznīcinot. Ir aizliegts atkārtoti reeksportēt atkārtoti neuzpildāmās tvertnes, kuras ir aizliegtas, ievērojot 1. punktu.

3.   Uzņēmumi, kas laiž tirgū atkārtoti uzpildāmas ozona slāni noārdošu vielu uzglabāšanai paredzētas tvertnes, uzrāda atbilstības deklarāciju, kurā ietverti pierādījumi, kas apliecina, ka ir ieviesta saistoša kārtība minēto tvertņu nodošanai atpakaļ, lai to atkārtoti uzpildītu, un jo īpaši norādītas attiecīgās personas, kas to veiks, to obligātie pienākumi un attiecīgie loģistikas pasākumi. Minēto kārtību dara saistošu personām, kas ozona slāni noārdošu vielu atkārtoti uzpildāmās tvertnes izplata galalietotājam.

Šā punkta pirmajā daļā minētie uzņēmumi glabā atbilstības deklarāciju vismaz 5 gadus no brīža, kad ozona slāni noārdošo vielu atkārtoti uzpildāmās tvertnes laistas tirgū, un pēc pieprasījuma dara minēto deklarāciju pieejamu dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai. Piegādātāji, kas ozona slāni noārdošo vielu atkārtoti uzpildāmās tvertnes piegādā galalietotājiem, glabā pierādījumus par šā punkta pirmajā daļā minētās saistošās kārtības ievērošanu vismaz 5 gadus no piegādes galalietotājam un pēc pieprasījuma dara minētos pierādījumus pieejamus dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt prasības to elementu iekļaušanai atbilstības deklarācijā, kas ir būtiski pirmajā daļā minētajai saistošajai kārtībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

4.   Ir aizliegts laist tirgū ozona slāni noārdošas vielas, ja vien ražotāji vai importētāji tirgū laišanas brīdī neiesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei pierādījumus, ka viss trifluormetāns, kas radies kā blakusprodukts ozona slāni noārdošu vielu ražošanas procesā, tostarp tad, kad tiek ražoti šādu vielu ražošanas ievadresursi, ir iznīcināts vai atgūts turpmākai lietošanai, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

Lai sniegtu minētos pierādījumus, ražotāji un importētāji sagatavo atbilstības deklarāciju, kurai pievieno šādu pamatojošu dokumentāciju:

Atbilstības deklarāciju un pamatojošo dokumentāciju ražotāji un importētāji glabā vismaz 5 gadus no laišanas tirgū un pēc pieprasījuma dara to pieejamu dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt detalizētu kārtību saistībā ar otrajā daļā minēto atbilstības deklarāciju un pamatojošo dokumentāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

5.   Ozona slāni noārdošas vielas, kas uzskaitītas I pielikumā un ko ražo vai laiž tirgū kā ievadresursus, kā procesu aģentus, būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem vai iznīcināšanai vai pārgūšanai, kā minēts attiecīgi 6., 7., 8. un 12. pantā, var izmantot tikai minētajiem nolūkiem.

Tvertnes, kurās ir ozona slāni noārdošas vielas, kas paredzētas šīs regulas 6., 7., 8. un 12. pantā minētajiem lietojumiem, marķē, skaidri norādot, ka konkrēto vielu drīkst izmantot tikai attiecīgajam nolūkam. Ja uz šādām vielām attiecas Regulā (EK) Nr. 1272/2008 paredzētās marķēšanas prasības, šādu norādi iekļauj minētajā regulā paredzētajos marķējumos.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un norādi, kas izmantojama otrajā daļā minētajos marķējumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

6.   Uzņēmumi, kas ražo, tostarp kā blakusproduktus vai papildu produktus, laiž tirgū, piegādā citai personai Savienībā vai saņem no citas personas Savienībā ozona slāni noārdošas vielas, kas uzskaitītas I pielikumā un ko paredzēts izmantot kā ievadresursus vai procesu aģentus, vai ko paredzēts iznīcināt vai pārgūt, kā arī uzņēmumi, kas iznīcina vai pārgūst minētās vielas vai izmanto minētās vielas kā ievadresursus vai procesu aģentus, glabā uzskaites dokumentāciju, kurā attiecīgi ietver vismaz šādu informāciju par katru ozona slāni noārdošu vielu:

Uzņēmumi glabā pirmajā daļā minēto uzskaites dokumentāciju vismaz 5 gadus pēc saražošanas, laišanas tirgū, piegādes vai saņemšanas un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai. Minētās kompetentās iestādes un Komisija nodrošina minētās uzskaites dokumentācijā iekļautās informācijas konfidencialitāti.

1.   Komisija izveido elektronisku sistēmu I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu un tādu produktu un aprīkojuma, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, licencēšanai (“licencēšanas sistēma”) un nodrošina šīs sistēmas darbību.

2.   Uzņēmumi, kuri vēlas saņemt saskaņā ar 13. panta 2. punktu vai 14. panta 3. punktu nepieciešamās licences, iesniedz pieteikumu licencēšanas sistēmā. Pirms šāda pieteikuma iesniegšanas uzņēmumiem ir jābūt derīgai reģistrācijai licencēšanas sistēmā. Uzņēmumi arī nodrošina, ka tiem ir derīga reģistrācija licencēšanas sistēmā, pirms sniedz ziņojumu saskaņā ar 24. pantu.

Licenču pieteikumus izskata 30 dienu laikā. Licences izdod saskaņā ar VII pielikumā noteiktajiem noteikumiem un procedūrām.

3.   Licences var izdot Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem un ārpus Savienības iedibinātiem uzņēmumiem.

Ārpus Savienības iedibināti uzņēmumi ieceļ vienīgo pārstāvi, kas ir iedibināts Savienībā un kas uzņemas pilnu atbildību par atbilstību šai regulai. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš iecelts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (22) 8. pantu.

4.   Licenču darbības termiņš ir ierobežots. Tās ir spēkā līdz brīdim, kad beidzas to termiņš vai kad Komisija saskaņā ar šo pantu tās aptur vai atsauc, vai kad uzņēmums no tām atsakās. Ja importē vai eksportē atgūtus, reciklētus vai pārgūtus halonus, ko glabā 9. panta 1. punktā minētajiem kritiskajiem lietojumiem, termiņš nepārsniedz V pielikumā noteikto kritiskā lietojuma beigu datumu.

5.   Katrs uzņēmums, kuram ir licence, licences derīguma laikā bez liekas kavēšanās ziņo Komisijai par izmaiņām, kas var rasties licences derīguma laikā attiecībā uz informāciju, kas iesniegta saskaņā ar VII pielikumu.

6.   Nepieciešamības gadījumā Komisija var pieprasīt papildu informāciju, lai apstiprinātu uzņēmumu saskaņā ar VII pielikumu sniegtās informācijas precizitāti un pilnīgumu.

7.   Dalībvalstu kompetentās iestādes, tajā skaitā muitas dienesti, vai Komisija var prasīt sertifikātu, kas apliecina importējamo vai eksportējamo vielu īpašības vai sastāvu, un var pieprasīt tās valsts izdotās licences kopiju, no kuras notiek imports vai uz kuru notiek eksports.

8.   Komisija licencēšanas sistēmā iesniegtos datus konkrētos gadījumos nepieciešamajā apmērā var nodot attiecīgo Protokola pušu kompetento iestāžu rīcībā.

9.   Ja ir radušās pamatotas aizdomas, ka nav izpildīts kāds no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, licenci aptur. Ja ir iegūti pierādījumi, ka nav izpildīts kāds no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, licenci atsauc. Licences pieteikumu noraida vai licenci atsauc arī tad, ja ir iegūti pierādījumi, ka uzņēmums saistībā ar darbībām, kas paredzētas šajā regulā, ir nopietni vai atkārtoti pārkāpis Savienības muitas vai vides tiesību aktus.

Uzņēmumus iespējami drīz informē par licences pieteikuma noraidīšanu vai par licences apturēšanu vai atsaukšanu, norādot noraidījuma, apturēšanas vai atsaukšanas iemeslus. Par šādiem gadījumiem informē arī dalībvalstis.

10.   Uzņēmumi veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ozona slāni noārdošu vielu eksports:

11.   Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tajā skaitā muitas dienestiem, ir piekļuve licencēšanas sistēmai nolūkā panākt šīs regulas izpildi. Muitas dienestu piekļuvi licencēšanas sistēmai nodrošina, izmantojot 14. un 15. punktā minēto Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā (“ES vienloga vide muitas jomā”).

12.   Dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija nodrošina licencēšanas sistēmā iekļautās informācijas konfidencialitāti.

13.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu VII pielikumu, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu netraucētu licencēšanas sistēmas darbību, atvieglotu muitas kontroles izpildi vai nodrošinātu atbilstību Protokolam.

14.   Komisija nodrošina licencēšanas sistēmas starpsavienojumu ar ES vienloga vidi muitas jomā, izmantojot Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu, kas izveidota ar Regulu (ES) 2022/2399.

15.   Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu ar licencēšanas sistēmu, dalībvalstis nodrošina nacionālās vienloga vides muitas jomā starpsavienojumu ar Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu.

1.   Muitas dienesti un tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka tiek ievēroti aizliegumi un citi ierobežojumi, kas šajā regulā noteikti attiecībā uz importu un eksportu.

2.   Importa vajadzībām uzņēmums, kuram ir licence saskaņā ar šīs regulas 13. panta 2. punktu, ir importētājs. Ja importētājs nav pieejams, uzņēmums, kam ir minētā licence, ir muitas deklarācijā norādītais deklarētājs, kurš saņēmis atļauju īpašai procedūrai, kas nav tranzīts, izņemot gadījumus, kad, ievērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 218. pantu, tiek veikta tiesību un pienākumu nodošana citai personai, kas ļauj tai būt deklarētājam. Tranzīta procedūras gadījumā uzņēmums, kuram ir licence, ir procedūras izmantotājs.

Eksporta vajadzībām uzņēmums, kuram ir licence saskaņā ar 14. panta 3. punktu, ir muitas deklarācijā norādītais eksportētājs.

3.   Ja tiek importētas ozona slāni noārdošās vielas, kā arī produkti un aprīkojums, kuri satur minētās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no tām, importētājs vai, ja tāds nav pieejams, deklarētājs, kas norādīts muitas deklarācijā vai pagaidu glabāšanas deklarācijā, un eksporta gadījumā muitas deklarācijā norādītais eksportētājs sniedz muitas dienestiem tālāk norādīto informāciju, attiecīgā gadījumā – muitas deklarācijā:

4.   Muitas dienesti jo īpaši pārbauda, vai importa gadījumā muitas deklarācijā norādītajam importētājam vai, ja tāds nav pieejams, deklarētājam, un eksporta gadījumā muitas deklarācijā norādītajam eksportētājam ir derīga licence saskaņā ar 13. panta 2. punktu un 14. panta 3. punktu.

5.   Attiecīgā gadījumā muitas dienesti informāciju par preču muitošanu iesniedz licencēšanas sistēmā, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā.

6.   Ja I pielikumā uzskaitītas ozona slāni noārdošās vielas tiek importētas atkārtoti uzpildāmās tvertnēs, importētāji brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija, kas saistīta ar laišanu brīvā apgrozībā, muitas dienestiem dara pieejamu atbilstības deklarāciju, kā minēts 15. panta 3. punktā, tostarp pierādījumus, kuri apliecina kārtību, kādā tvertnes ir nododamas atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai.

7.   Halonu importētāji, kas tādi ir saskaņā ar 13. panta 1. punkta g) apakšpunktu, un halonu eksportētāji, kas tādi ir saskaņā ar 14. panta 1. punkta e) apakšpunktu, iesniedzot ar laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu saistīto muitas deklarāciju, muitas dienestiem dara pieejamu sertifikātu, kas apliecina 13. panta 1. punkta g) apakšpunktā vai 14. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās vielas īpašības.

8.   Ozona slāni noārdošu vielu importētāji 15. panta 4. punktā minētos pierādījumus dara pieejamus muitas dienestiem brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija, kas saistīta ar laišanu brīvā apgrozībā.

9.   Muitas dienesti, veicot kontroles, kuru pamatā ir riska analīze muitas riska pārvaldības sistēmas kontekstā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. pantu, pārbaudu atbilstību šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem par importu un eksportu. Minētajā riska analīzē jo īpaši ņem vērā visu pieejamo informāciju par to, vai ir iespējama nelikumīga tirdzniecība ar ozona slāni noārdošām vielām un kā attiecīgais uzņēmums iepriekš ir nodrošinājis prasību izpildi.

10.   Pamatojoties uz riska analīzi, šīs regulas aptverto ozona slāni noārdošo vielu, produktu un aprīkojuma fiziskās muitas kontroles gaitā muitas dienests jo īpaši pārbauda šādu informāciju par importu un eksportu:

Importētājs vai eksportētājs licenci dara pieejamu muitas dienestiem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 15. pantam.

11.   Muitas dienesti konfiscē vai aiztur ar šo regulu aizliegtās ozona slāni noārdošās vielas, produktus un aprīkojumu, lai tos likvidētu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 197. un 198. pantu, vai arī informē kompetentās iestādes, lai panāktu, ka šādas vielas, produkti un aprīkojums tiek konfiscēti un aizturēti to likvidēšanai. Arī tirgus uzraudzības iestādes šādas vielas, produktus un aprīkojumu izņem vai atsauc no tirgus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 16. pantu.

Ir aizliegts tādu ozona slāni noārdošu vielu, produktu un aprīkojuma reeksports, uz ko attiecas šī regula, bet kas tai neatbilst.

12.   Muitas dienesti vai tirgus uzraudzības iestādes dara visu, kas nepieciešams, lai nepieļautu mēģinājumus importēt vai eksportēt ozona slāni noārdošas vielas, produktus un aprīkojumu, uz kuriem attiecas šī regula un kurus jau iepriekš nav bijis ļauts ievest attiecīgajā teritorijā vai no tās izvest.

13.   Dalībvalstis norīko vai apstiprina muitas iestādes vai citas vietas, kurās jāuzrāda muitas dienestiem šīs regulas I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas un produkti un aprīkojums, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, tos ievedot Savienības muitas teritorijā vai izvedot no Savienības muitas teritorijas, kā arī norāda maršrutu uz minētajām iestādēm vai vietām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 135. un 267. pantu. Kontroli veic muitas iestādes personāls vai citas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotas personas, kuras pārzina jautājumus saistībā ar nelikumīgu darbību novēršanu, uz ko attiecas šī regula, un kurām ir pieejams piemērots aprīkojums, lai īstenotu attiecīgu fizisku kontroli, pamatojoties uz riska analīzi.

Tikai pirmajā daļā minētajām norīkotajām vai apstiprinātajām muitas iestādēm vai citām vietām ir tiesības sākt vai pabeigt tranzīta procedūru attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām ozona slāni noārdošajām vielām vai attiecībā uz produktiem un aprīkojumu, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām.

1.   Pamatojoties uz regulāru ozona slāni noārdošu vielu tirdzniecības monitoringu un izvērtējot iespējamo nelikumīgas tirdzniecības risku saistībā ar ozona slāni noārdošu vielu, kā arī produktu un aprīkojuma, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, pārvietošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, ar ko:

2.   Deleģēto aktu saskaņā ar 1. punktu Komisija pieņem, ņemot vērā to, kādus ieguvumus videi un kādu sociālekonomisko ietekmi radīs metodika, kas jānosaka saskaņā ar minētā punkta a), b) un c) apakšpunktu.

1.   Šīs regulas I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu, kā arī tādu produktu un aprīkojuma, kuri satur minētās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām, imports no jebkuras valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas nav uzņēmusies saistības ievērot Protokola noteikumus, kuri piemērojami konkrētai vielai, kuru kontrolē saskaņā ar Protokolu, un eksports uz šādu valsti vai organizāciju ir aizliegts.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai papildinātu šo regulu, proti, paredzētu noteikumus, kas piemērojami tādu produktu un aprīkojuma laišanai brīvā apgrozībā un eksportam, kuri importēti no jebkuras valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas 1. punkta nozīmē vai kuri eksportēti uz to, un kuru ražošanā izmantotas I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas, bet kuri paši nesatur vielas, kas neapšaubāmi identificējamas kā minētajā pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas, kā arī noteikumus par šādu produktu un aprīkojuma identificēšanu. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā attiecīgos Protokola pušu pieņemtos lēmumus un – attiecībā uz noteikumiem par minēto produktu un aprīkojuma identificēšanu – jebkādas tehniskās konsultācijas, kas periodiski tiek sniegtas Protokola pusēm.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija ar īstenošanas aktiem var atļaut tirdzniecību ar I pielikumā uzskaitītajām ozona slāni noārdošajām vielām, kā arī produktiem un aprīkojumu, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šīm vielām, vai kuri ir ražoti, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas, ar jebkuru valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju 1. punkta nozīmē, ja Protokola pušu sanāksmē saskaņā ar Protokola 4. panta 8. punktu ir atzīts, ka konkrētā valsts vai konkrētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija pilnībā ievēro Protokolu un ir iesniegusi datus, kas to apliecina, kā noteikts Protokola 7. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

4.   Ievērojot jebkādu lēmumu, kuru pieņem Protokola puses, kā minēts 2. punktā, 1. punkts jebkurai teritorijai, uz kuru neattiecas Protokols, ir piemērojams tāpat, kā šādi lēmumi ir piemērojami jebkurai valstij vai reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai 1. punkta nozīmē.

5.   Ja Protokols uz konkrētu teritoriju neattiecas, tomēr šādas teritorijas iestādes Protokolu pilnībā ievēro un ir iesniegušas datus, kas to apliecina, kā noteikts Protokola 7. pantā, Komisija ar īstenošanas aktiem var nolemt, ka dažus vai visus šā panta 1. punkta noteikumus minētajai teritorijai nepiemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

1.   Ozona slāni noārdošās vielas no aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas iekārtu aprīkojumu un siltumsūkņiem, šķīdinātājus saturoša aprīkojuma vai ugunsaizsardzības sistēmām un ugunsdzēšamajiem aparātiem to apkopes vai apkalpes laikā vai pirms to demontāžas vai likvidēšanas atgūst iznīcināšanai, reciklēšanai vai pārgūšanai, ja vien šāda atgūšana nav reglamentēta citos Savienības tiesību aktos.

2.   No 2025. gada 1. janvāra ēku īpašnieki un būvuzņēmēji renovācijas procesā nodrošina, lai atjaunošanas vai nojaukšanas darbu gaitā, kad tiek noņemtas putuplasta plāksnes, kas satur putas ar I pielikumā uzskaitītām ozona slāni noārdošām vielām, emisijas būtu samazinātas līdz minimumam, un tādēļ ar šādās plāksnēs esošajām putām vai putās esošajām vielām strādā tā, lai tiktu nodrošināta minēto vielu iznīcināšana. Minēto vielu atgūšanas gadījumā atgūšanu veic tikai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

3.   No 2025. gada 1. janvāra ēku īpašnieki un būvuzņēmēji renovācijas procesā nodrošina, lai atjaunošanas vai nojaukšanas darbu gaitā, kad no laminētām plāksnēm, kas uzstādītas dobumos vai iebūvētās struktūrās, tiek izņemtas putas, kas satur I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas, emisijas būtu samazinātas līdz minimumam, ciktāl tas ir iespējams, un tādēļ ar laminētās plāksnēs esošajām putām vai putās esošajām vielām strādā tā, lai tiktu nodrošināta minēto vielu iznīcināšana. Minēto vielu atgūšanas gadījumā atgūšanu veic tikai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

Ja tehniski nav iespējams īstenot pirmajā daļā minēto putu izņemšanu, ēkas īpašnieks vai būvuzņēmējs sagatavo dokumentāciju, kas apliecina, ka izņemšana konkrētajā gadījumā nav iespējama. Šādu dokumentāciju glabā 5 gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai.

4.   Halonus ugunsaizsardzības sistēmās un ugunsdzēšamajos aparātos to aprīkojuma apkopes vai apkalpes laikā vai pirms aprīkojuma demontāžas vai likvidēšanas atgūst reciklēšanai vai pārgūšanai.

Halonu iznīcināšana ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad ir dokumentēti pierādījumi, ka atgūtās vai reciklētās vielas tīrība tehniski neļauj to pārgūt un pēc tam atkalizmantot. Uzņēmumi, kuri šādos gadījumos iznīcina halonus, glabā šo dokumentāciju vismaz 5 gadus. Šādu dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai.

5.   Ja tas ir tehniski un ekonomiski īstenojams, ozona slāni noārdošās vielas, ko satur produkti un aprīkojums, kuri nav minēti 1. līdz 4. punktā, atgūst iznīcināšanai, reciklēšanai vai pārgūšanai vai iznīcina bez iepriekšējas atgūšanas, ja vien šāda atgūšana nav reglamentēta citos Savienības tiesību aktos.

6.   I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas un produktus un aprīkojumu, kas satur šādas vielas, iznīcina tikai ar tādu iznīcināšanas tehnoloģiju, ko apstiprinājušas Protokola puses.

Citas ozona slāni noārdošas vielas, kuru iznīcināšanas tehnoloģija vēl nav apstiprināta, iznīcina tikai ar tādu iznīcināšanas tehnoloģiju, kas atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem par atkritumiem, un ar nosacījumu, ka ir izpildītas papildu prasības saskaņā ar šādiem tiesību aktiem.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai papildinātu šo regulu, proti, izveidotu to produktu un aprīkojuma sarakstu, no kuriem ozona slāni noārdošo vielu atgūšana vai produktu un aprīkojuma iznīcināšana bez ozona slāni noārdošo vielu iepriekšējas atgūšanas ir tehniski un ekonomiski īstenojama, attiecīgos gadījumos konkrēti norādot izmantojamo tehnoloģiju.

8.   Dalībvalstis veicina I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu atgūšanu, reciklēšanu, pārgūšanu un iznīcināšanu un nosaka minimālās kvalifikācijas prasības attiecīgajam personālam.

1.   Aizliegts tīši izlaist ozona slāni noārdošās vielas atmosfērā, tostarp gadījumos, kad tās ir produktos un aprīkojumā, ja izlaišana nav tehniski vajadzīga paredzētajiem lietojumiem, kas atļauti saskaņā ar šo regulu.

2.   Uzņēmumi veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nepieļautu un līdz minimumam samazinātu ozona slāni noārdošo vielu netīšu izlaišanu ražošanas laikā, ieskaitot izlaišanu, kas netīši rodas citu ķimikāliju ražošanas gaitā, kā arī šādu vielu netīšu izlaišanu aprīkojuma ražošanas procesā, lietošanas, glabāšanas un pārvietošanas laikā no vienas tvertnes vai sistēmas uz citu vai pārvadāšanas laikā.

3.   Operatori, kas ekspluatē tādu aukstumiekārtu un gaisa kondicionēšanas iekārtu aprīkojumu vai siltumsūkņus, vai ugunsaizsardzības sistēmas, tostarp to kontūrus, kas satur I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas, nodrošina, ka stacionāro aprīkojumu vai sistēmas:

4.   Operatori, kuri ekspluatē aprīkojumu vai sistēmas, kas satur ozona slāni noārdošās vielas, nodrošina, ka jebkāda konstatēta noplūde tiek novērsta bez nepamatotas kavēšanās, neskarot aizliegumu izmantot minētās ozona slāni noārdošās vielas, ja vien šāda atgūšana nav reglamentēta citos Savienības tiesību aktos.

5.   Šā panta 4. punktā minētie operatori veic uzskaiti par pievienoto halonu daudzumu un veidu un to I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu daudzumu un veidu, kas atgūtas minētajā punktā norādītā aprīkojuma vai sistēmu apkopes vai apkalpes laikā un galīgās likvidēšanas laikā. Tie veic arī citas attiecīgas informācijas uzskaiti, ieskaitot tā uzņēmuma identifikācijas informāciju, kurš veicis noplūžu pārbaudes, apkopes vai apkalpes darbus, kā arī veikto noplūžu pārbaužu datumus un rezultātus. Minēto uzskaites dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

6.   Dalībvalstis nosaka obligātās kvalifikācijas prasības personālam, kas veic 3. un 4. punktā minētās darbības.

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu II pielikumu, proti, tajā iekļautu vielas, uz kurām šī regula neattiecas, bet par kurām saskaņā ar Protokolu izveidotā zinātniskās vērtēšanas grupa (SAP) vai cita atzīta līdzvērtīga iestāde ir konstatējusi, ka tām ir ievērojams ONP.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu I pielikumu, proti, tajā iekļautu vielas, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem un tiek eksportētas, importētas, ražotas vai laistas tirgū ievērojamos daudzumos, kā arī attiecīgā gadījumā noteiktu iespējamos atbrīvojumus no II vai IV nodaļā noteiktajiem ierobežojumiem.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu I un II pielikumu attiecībā uz minēto vielu GSP un ONP, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā jaunus Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes novērtējuma ziņojumus vai jaunus SAP ziņojumus, un iekļaut minētajos pielikumos minēto vielu GSP 20 gadu laikposmā, ja šādi dati ir pieejami.

1.   Līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi gadā dalībvalstis elektroniskā formātā paziņo Komisijai šādu informāciju par iepriekšējo kalendāro gadu:

2.   Komisija vajadzības gadījumā ar īstenošanas aktiem var noteikt šā panta1. punktā minētās informācijas iesniegšanas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu šā panta 1. punktu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā Protokola pušu lēmumus.

1.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam reizi gadā katrs uzņēmums, izmantojot elektronisku ziņošanas rīku, ziņo Komisijai VI pielikumā uzskaitītos datus par katru ozona slāni noārdošo vielu par iepriekšējo kalendāro gadu.

Arī dalībvalstīm ir piekļuve to uzņēmumu elektroniskajam ziņošanas rīkam, kuri ir to jurisdikcijā.

Pirms ziņošanas uzņēmumi reģistrējas licencēšanas sistēmā.

2.   Dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija īsteno pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu tām saskaņā ar šo pantu iesniegtās informācijas konfidencialitāti.

3.   Vajadzības gadījumā Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka VI pielikumā minētā ziņojuma formātu un iesniegšanas līdzekļus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai grozītu VI pielikumu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā Protokola pušu lēmumus.

1.   Ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, katras dalībvalsts kompetentās iestādes, tostarp muitas dienesti, tirgus uzraudzības iestādes, vides aizsardzības un jebkura cita kompetentā inspicējošā iestāde, sadarbojas savā starpā, ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar Komisiju un, ja nepieciešams, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm.

Ja ir nepieciešama sadarbība ar muitas dienestiem, lai nodrošinātu muitas riska pārvaldības sistēmas pareizu ieviešanu, kompetentās iestādes sniedz dalībvalstu muitas dienestiem visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. panta 2. punktu.

2.   Ja muitas dienesti, tirgus uzraudzības iestādes vai jebkura cita dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē šīs regulas pārkāpumu, minētā kompetentā iestāde informē vides aizsardzības iestādi vai attiecīgā gadījumā jebkuru citu iestādi, kas ir atbildīga par sodu piemērošanu saskaņā ar 27. pantu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir iespēja efektīvi piekļūt jebkurai informācijai, kas vajadzīga šīs regulas izpildes panākšanai, kā arī savstarpēji apmainīties ar to. Šāda informācija ietver ar muitu saistītos datus, informāciju par īpašumtiesībām un finansiālo stāvokli, par jebkuru vides tiesību aktu pārkāpumu, kā arī licencēšanas sistēmā reģistrētos datus.

Pirmajā daļā minēto informāciju dara pieejamu arī citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi.

4.   Kompetentās iestādes brīdina citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās konstatē šīs regulas pārkāpumu, kas var skart vairāk nekā vienu dalībvalsti. Kompetentās iestādes jo īpaši informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās tirgū atklāj attiecīgu produktu, kas neatbilst šai regulai, lai šādu produktu varētu aizturēt, konfiscēt, izņemt vai atsaukt no tirgus likvidēšanai.

Apmaiņai ar muitas informāciju, kas saistīta ar riskiem, izmanto muitas riska pārvaldības sistēmu.

Muitas dienesti arī apmainās ar attiecīgo informāciju par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (23) un nepieciešamības gadījumā lūdz citu dalībvalstu un Komisijas palīdzību.

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi pilda tiem šajā regulā noteiktos pienākumus.

2.   Pārbaudes veic atbilstoši uz risku balstītai pieejai, kurā it īpaši ņem vērā to, kā uzņēmumi līdz šim nodrošinājuši atbilstību, un to, kāds ir risks, ka konkrētais produkts neatbilst šai regulai, kā arī jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas saņemta no Komisijas, muitas dienestiem, tirgus uzraudzības iestādēm, vides iestādēm un citām dalībvalstu inspicējošām iestādēm vai no trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudes veic arī tad, ja to rīcībā ir pierādījumi vai cita būtiska informācija, cita starpā pamatojoties uz trešo personu vai Komisijas paustām pamatotām bažām, par iespējamu neatbilstību šīs regulas prasībām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes ietver:

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2065 (24), ja tiešsaistes platforma, uz kuru attiecas minētās regulas III nodaļas 4. iedaļas noteikumi, ļauj slēgt distances līgumus ar uzņēmumiem, kas piedāvā ozona slāni noārdošas vielas vai produktus un aprīkojumu, kuri satur šādas vielas, dalībvalstu kompetentās iestādes pārliecinās, vai konkrētā uzņēmuma, piedāvāto ozona slāni noārdošo vielu, produktu vai aprīkojuma gadījumā ir izpildītas šajā regulā noteiktās prasības. Kompetentās iestādes informē Komisiju un Regulas (ES) 2022/2065 49. pantā minētās attiecīgās kompetentās iestādes un ar attiecīgajām iestādēm un Komisiju sadarbojas, lai nodrošinātu minētās regulas izpildi.

Pārbaudes tiek veiktas, uzņēmumu iepriekš nebrīdinot, izņemot gadījumus, kad iepriekšējs paziņojums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pārbaužu efektivitāti. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi sniedz kompetentajām iestādēm visu nepieciešamo atbalstu, lai šīs iestādes varētu veikt šajā pantā paredzētās pārbaudes.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudes dokumentē, jo īpaši norādot pārbaužu veidu un rezultātus, kā arī neatbilstības gadījumā veiktos pasākumus. Visu pārbaužu dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus.

5.   Pēc citas dalībvalsts pieprasījuma dalībvalsts var veikt pārbaudes vai citu oficiālu izmeklēšanu attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētās dalībvalsts teritorijā un kurus tur aizdomās par iesaistīšanos to vielu, produktu vai aprīkojuma nelikumīgā pārvietošanā, uz ko attiecas šīs regula. Dalībvalsti, kas iesniegusi pieprasījumu, informē par pārbaudes vai izmeklēšanas rezultātu.

6.   Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, Komisija drīkst pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no dalībvalstu kompetentajām iestādēm un no uzņēmumiem. Pieprasot informāciju no uzņēmumiem, Komisija vienlaikus nosūta pieprasījuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir uzņēmuma galvenā mītne.

7.   Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai veicinātu pietiekamu informācijas apmaiņu un sadarbību dalībvalstu kompetento iestāžu starpā, kā arī minēto kompetento iestāžu un Komisijas starpā. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas konfidencialitāti.

1.   Neskarot pienākumus, kas dalībvalstīm noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK (25), dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sodu piemērošanu. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus pirms 2026. gada 1. janvāra dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.   Sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos nosaka, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā šādus faktorus:

3.   Sodi cita starpā ir šādi:

4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētie administratīvie naudassodi attiecīgā gadījumā ir samērīgi ar videi nodarīto kaitējumu un efektīvi nodrošina, ka vainīgie negūst ekonomisku labumu no izdarītā pārkāpuma. Administratīvo naudassodu apmērs atkārtotu pārkāpumu gadījumā pakāpeniski palielinās.

Gadījumā, ja tiek nelikumīgi ražotas, importētas, eksportētas, laistas tirgū vai izmantotas fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai produkti un aprīkojums, kuri satur minētās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām, tad maksimālais administratīvā naudassoda apmērs ir vismaz piecas reizes lielāks par attiecīgo ozona slāni noārdošo vielu vai produktu un aprīkojuma tirgus vērtību. Ja piecu gadu laikā šādus pārkāpumus izdara atkārtoti, maksimālais administratīvā naudassoda apmērs ir vismaz astoņas reizes lielāks par ozona slāni noārdošo vielu vai produktu un aprīkojuma tirgus vērtību.

1.   Komisijai palīdz Komiteja ozona slāni noārdošo vielu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 2. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 7. punktā, 9. panta 3. punktā, 18. panta 1. punktā, 19. panta 2. punktā, 20. panta 7. punktā, 22. pantā, 23. panta 3. punktā un 24. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz neierobežotu laikposmu no 2024. gada 11. marta.

Pilnvaras pieņemt 16. panta 13. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no 2025. gada 3. marta.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 7. punktā, 9. panta 3. punktā, 16. panta 13. punktā, 18. panta 1. punktā, 19. panta 2. punktā, 20. panta 7. punktā, 22. pantā, 23. panta 3. punktā un 24. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 4. punktu, 8. panta 7. punktu, 9. panta 3. punktu, 16. panta 13. punktu, 18. panta 1. punktu, 19. panta 2. punktu, 20. panta 7. punktu, 22. pantu, 23. panta 3. punktu un 24. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisija līdz 2030. gada 1. janvārim publicē ziņojumu par šīs regulas ietekmi. Minētajā ziņojumā iekļauj novērtējumu par ozona slāni noārdošu vielu alternatīvu pieejamību 6. līdz 9. pantā reglamentētajiem lietojumiem.

2.   Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 401/2009 (26) 10.a pantu, pēc savas iniciatīvas var sniegt zinātniskus ieteikumus vai ziņojumus par šīs regulas atbilstību Regulas (ES) 2021/1119 mērķiem un Savienības starptautiskajām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

1.   Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1005/2009.

2.   Regulas (EK) Nr. 1005/2009 18. pantu, kā tas piemērojams 2024. gada 10. martā, turpina piemērot līdz 2025. gada 2. martam.

3.   Regulas (EK) Nr. 1005/2009 27. pantu, kā tas piemērojams 2024. gada 10. martā, turpina piemērot attiecībā uz pārskata periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

4.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.