(1)

Lai nodrošinātu tādu konkrētu lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu pietiekamu un nepārtrauktu piegādi, kuri netiek ražoti Savienībā, un tādējādi izvairītos no traucējumiem minēto ražojumu tirgū, to kopējā muitas tarifa nodokļu piemērošana, kas minēti 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (1) (“KMT nodokļi”), minētajiem ražojumiem tika apturēta ar Padomes Regulu (ES) 2021/2278 (2). Tādējādi Regulas (ES) 2021/2278 pielikumā uzskaitītos ražojumus var importēt Savienībā ar pazeminātām vai nulles nodokļa likmēm.

(2)

Konkrētus ražojumus, kas nav uzskaitīti Regulas (ES) 2021/2278 pielikumā, Savienībā ražo nepietiekamā daudzumā, lai apmierinātu Savienības lietotāju nozaru konkrētās vajadzības. Tā kā Savienības interesēs ir nodrošināt konkrētu ražojumu pienācīgu piegādi un ņemot vērā to, ka identiskus, līdzvērtīgus vai aizstājošus ražojumus Savienībā pietiekamā daudzumā neražo, ir pilnībā jāaptur KMT nodokļu piemērošana minētajiem ražojumiem.

(3)

Lai veicinātu integrētu akumulatoru ražošanu Savienībā atbilstīgi Komisijas 2018. gada 17. maija paziņojumam "Eiropa kustībā – Ilgtspējīga mobilitāte Eiropai: droša, satīklota un tīra", konkrētiem ar akumulatoru ražošanu saistītiem ražojumiem, kas nav uzskaitīti Regulas (ES) 2021/2278 pielikumā, būtu jāpiemēro kopējā muitas tarifa nodokļu daļēja apturēšana.Šo apturējumu obligātās pārskatīšanas datumam vajadzētu būt 2022. gada 31. decembrim, lai minētajā pārskatīšanā ņemtu vērā akumulatoru nozares īstermiņa attīstību Savienībā.

(4)

Lai ņemtu vērā ražojumu tehnisko attīstību un ekonomikas tendences tirgū, ir jāgroza apraksts un klasifikācija konkrētiem Regulas (ES) 2021/2278 pielikumā uzskaitītiem ražojumiem, kam piemērots KMT nodokļu apturējums.

(5)

Savienības interesēs vairs nav saglabāt KMT nodokļu piemērošanas apturēšanu konkrētiem ražojumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2021/2278 pielikumā. Tāpēc nodokļu piemērošanas apturējums attiecībā uz šiem ražojumiem būtu jāsvītro ar 2022. gada 1. jūliju.

(6)

Tāpēc Regula (ES) 2021/2278 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Lai izvairītos no jebkādiem pārtraukumiem autonomo tarifu apturēšanas shēmas piemērošanā un ievērotu norādījumus, kas izklāstīti Komisijas 2011. gada 13. decembra paziņojumā par autonomo tarifu atcelšanu un kvotām, šajā regulā paredzētās izmaiņas saistībā ar tarifu piemērošanas apturēšanu attiecīgajiem ražojumiem būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. jūlija. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

(1)

Padome 2005. gada 18. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1183/2005.

(2)

Ievērojot Vispārējās tiesas spriedumu Lietā T-108/21 (2), no Regulas (EK) Nr. 1183/2005 Ia pielikumā izklāstītā personu, vienību un struktūru saraksta būtu jāsvītro viens ieraksts.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1183/2005 Ia pielikums,

(1)

Padome 2012. gada 23. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 267/2012.

(2)

Pamatojoties uz Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP (2) II pielikuma pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi pret visām personām un vienībām, kas iekļautas tā sarakstā, būtu jāsaglabā tiktāl, ciktāl to vārdi vai nosaukumi nav minēti attiecīgā lēmuma VI pielikumā, un būtu jāatjaunina 17 ieraksti, kas iekļauti Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā.

(3)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 267/2012,

(1)

Tādu netiešo riska darījumu ar klientu vērtību noteikšanai, kas izriet no atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem attiecībā uz lieliem riska darījumiem, būtu jāatšķiras no riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodes, ko izmanto uz risku balstītām kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulā (ES) Nr. 575/2013, jo pamatā esošā instrumenta saistību neizpilde varētu radīt peļņu, nevis zaudējumus. Tāpēc netiešā riska darījuma vērtībai vajadzētu būt atkarīgai no zaudējumiem (t. i., pozitīvas riska darījuma vērtības) vai guvumiem (t. i., negatīvas riska darījuma vērtības), kas rastos no tā pamatā esošā instrumenta iespējamās saistību neizpildes. Saskaņā ar lielo riska darījumu režīmu, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 ceturtajā daļā, attiecībā uz riska darījumiem tirdzniecības portfelī iestādes var veikt pozitīvu un negatīvu pozīciju ieskaitu tajos pašos finanšu instrumentos vai noteiktos apstākļos – citos finanšu instrumentos, ko emitējis konkrēts klients. Kopējo neto riska darījumu ar atsevišķu klientu ņem vērā tikai tad, ja tas ir pozitīvs. Līdzīgi kopējais neto riska darījums ar konkrētu klientu pēc tam, kad ir iekļauti netiešie riska darījumi ar šo klientu, kas izriet no atvasināto instrumentu vai kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, kuri attiecināti uz tirdzniecības portfeli, būtu jāņem vērā tikai tad, ja tas ir pozitīvs. Lai izvairītos no jebkāda netieša riska darījuma ieskaita, kas izriet no atvasināto instrumentu vai kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, kuri attiecināti uz netirdzniecības portfelī, jebkāda netieša riska darījuma negatīva vērtība, kas izriet no minētajām pozīcijām, būtu jānosaka nulles apmērā.

(2)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemts vērā saistību neizpildes risks, iespējas līgumu netieša riska darījuma vērtībai neatkarīgi no tā, vai tā ir attiecināta uz tirdzniecības portfeli vai netirdzniecības portfeli, vajadzētu būt atkarīgai no iespējas līgumu cenu izmaiņām, kas rastos attiecīgā pamatā esošā instrumenta saistību neizpildes rezultātā, piemēram, iespējas līguma tirgus vērtība “pirkšanas” iespējas līgumiem un iespējas līguma tirgus vērtība, no kuras atskaitīta tā norunas cena, “pārdošanas” iespējas līgumiem.

(3)

Kredītu atvasināto instrumentu mērķis ir nodot kredītrisku attiecībā uz aizņēmējiem, nepārvedot pašus aktīvus. Nosakot pamatā esošā instrumenta netiešā riska darījuma vērtību, būtu jāņem vērā iestāžu kā aizsardzības pārdevēja vai aizsardzības pircēja loma un kredītu atvasinātā instrumenta līguma, ko tie slēdz, veids. Tāpēc netiešajam riska darījumam vajadzētu būt vienādam ar kredītu atvasinātā instrumenta līguma tirgus vērtību, kas būtu jākoriģē par summu, kura pienākas darījuma partnerim vai kuru paredzēts saņemt no darījuma partnera, ja pamatā esošā parāda instrumenta emitents nepilda saistības.

(4)

Attiecībā uz citiem atvasināto instrumentu līgumu veidiem, kas veido garo un īso pozīciju kombināciju, lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā precīzs saistību neizpildes risks, iestādēm šie atvasināto instrumentu līgumi būtu jāsadala atsevišķos darījuma posmos. Aprēķinot netiešo riska darījumu vērtību, kas izriet no minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem, būtu jāņem vērā tikai tie posmi ar saistību neizpildes risku, kuros iestādēm ir zaudējumu risks saistību neizpildes gadījumā. Tomēr, ja iestādes nespēj piemērot minēto metodiku un nodrošināt konservatīvu pieeju, tām būtu jāļauj noteikt pamatā esošo instrumentu netiešā riska darījuma vērtību kā maksimālos zaudējumus, kas tām varētu rasties pēc tā pamatā esošā instrumenta emitenta saistību neizpildes, uz kuru atsaucas atvasinātais instruments.

(5)

Atvasinātos instrumentus var parakstīt uz instrumentiem, kuriem ir vairāki pamatā esoši atsauces nosaukumi. Attiecībā uz tiem vairākiem pamatā esošiem atvasinātajiem instrumentiem, kuriem iestāde var caurskatīt pamatā esošos atsauces nosaukumus, un lai nodrošinātu, ka tiek izmantota visprecīzākā metode, netiešā riska darījuma vērtība būtu jāaprēķina, ņemot vērā atvasinātā instrumenta cenas izmaiņas gadījumā, ja saistības netiek pildītas attiecībā uz katru no pamatā esošajiem atsauces nosaukumiem instrumentā ar vairākiem pamatā esošajiem aktīviem. Lai nodrošinātu atbilstību lielo riska darījumu regulējumam, ko piemēro darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, būtu jāpiemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1187/2014 (2) 6. panta 1. un 2. punkts, lai riska darījumus attiecinātu uz identificēto klientu, atsevišķu klientu vai nezināmu klientu. Gadījumos, kad iestādes nespēj piemērot caurskatāmības pieeju vai ja caurskatāmības pieeja atvasinātajam instrumentam ar vairākiem atsauces nosaukumiem tām ir pārmērīgi apgrūtinoša, un lai nodrošinātu konservatīvu pieeju, iestādēm būtu jāaprēķina netiešā riska darījuma vērtība, ņemot vērā atvasinātā instrumenta cenas izmaiņas visu šo pamatā esošo atsauces nosaukumu saistību neizpildes gadījumā. Līdzīgi, lai nodrošinātu atbilstību lielo riska darījumu regulējumam, ko piemēro darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, Deleģētās regulas (ES) Nr. 1187/2014 6. panta 3. punkts būtu jāpiemēro, lai riska darījumu attiecinātu uz atsevišķu klientu vai nezināmu klientu. Visos gadījumos, kad pamatā esošie instrumenti ir attiecināti uz nezināmu klientu, lai izvairītos no riska, ka tiek veikts netiešā riska darījuma negatīvo vērtību ieskaits ar netiešā riska darījuma pozitīvām vērtībām, iestādēm jebkuras netiešā riska darījuma negatīvās vērtības būtu jānosaka nulles apmērā.

(6)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(7)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 8. pantu transportlīdzekļa vadītajam ir ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmi. Daži no šiem atpūtas laikposmiem bieži tiek pavadīti ceļā, jo īpaši tajos gadījumos, kad vadītāji ir iesaistīti starptautiskos tālsatiksmes pārvadājumos. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka vadītājiem ir pieejamas stāvvietas, kurās viņi var droši atpūsties un kuras ir attiecīgi aprīkotas, lai vadītāji varētu piekļūt nepieciešamajiem pakalpojumiem.

(2)

Regulas (EK) Nr. 561/2006 8.a panta 1. punktā ir uzskaitītās prasības, kurām stāvvietām, kas ir pieejamas vadītājiem, kuri ir iesaistīti preču un pasažieru autopārvadājumos, ir jāatbilst, lai tās varētu sertificēt kā drošas un aizsargātas stāvvietas saistībā ar šādu stāvvietu pakalpojumu līmeni un drošību.

(3)

Komisijas 2019. gada pētījumā par drošām un aizsargātām stāvvietām Savienībā (2) ir atzīts, ka šādu objektu skaits nav pietiekams. Tajā ir pausti arī daži ierosinājumi, arī par drošu un aizsargātu stāvvietu standartiem un sertifikācijas procedūrām.

(4)

Ņemot vērā drošu un aizsargātu stāvvietu trūkumu Savienībā, šādu objektu izveide būtu jāveicina Savienības līmenī, lai nodrošinātu, ka autotransportlīdzekļu vadītājiem tās ir pieejamas, kad viņiem ir jāapstājas uz Savienības ceļiem.

(5)

Lai stimulētu drošu un aizsargātu stāvvietu izveidi, Savienības līmenī ir jāizstrādā vienots satvars, kas nodrošinās, ka nozarei ir pieejama skaidra un saskaņota informācija par drošām un aizsargātām stāvvietām visā Savienībā.

(6)

Lai uzlabotu autotransportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 561/2006, visās drošajās un aizsargātajās stāvvietās vajadzētu būt pieejamiem pakalpojumiem, kas atbilst minimālam vienotam līmenim, neatkarīgi no to drošības līmeņa.

(7)

Ņemot vērā to, ka kļūst aizvien vairāk ar kravu pārvadājumiem saistīto noziedzīgo nodarījumu, kas ietekmē ceļā esošos autotransportlīdzekļu vadītājus, būtu jāuzlabo autotransportlīdzekļu vadītāju drošība, lai nodrošinātu, ka viņi var atpūsties bezstresa apstākļos un ka neuzkrājas viņu nogurums. Lai veicinātu ceļu satiksmes drošību un mazinātu noguruma dēļ notikušo negadījumu risku, ir svarīgi, ka vadītājiem tiek nodrošināti labi atpūtas apstākļi drošās un aizsargātās stāvvietās.

(8)

Drošas un aizsargātas stāvvietas vadītājiem un transporta uzņēmumiem ir būtiskas, lai pasargātu tos no noziegumiem, kas saistīti ar kravu pārvadājumiem. Ņemot vērā uzņēmumu un pārvadāto preču dažādību, pārvadātājiem un vadītājiem atkarībā no pārvadājamajām precēm var būt nepieciešamas dažāda drošības līmeņa stāvvietas. Tāpēc Savienības standarti būtu jāpielāgo dažāda veida uzņēmumu vajadzībām, un stāvvietām būtu jāpiedāvā dažādi minimālie drošības līmeņi.

(9)

Drošība stāvvietā būtu jāpanāk ar piemērotu drošības aprīkojumu un procedūrām stāvvietas perimetrā, pašā stāvvietā un ieejas un izejas punktos. Būtu jāievieš arī procedūras darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka tiek pieņemti riska novēršanas pasākumi un ka pēc incidentu notikšanas tiek mazinātas to sekas.

(10)

Lai drošu un aizsargātu stāvvietu lietotājiem nodrošinātu pārredzamību un noteiktību, stāvvietas būtu jāsertificē neatkarīgai sertifikācijas struktūrai atbilstīgi Savienības līmenī noteiktajām procedūrām. Lai nodrošinātu, ka stāvvietu operatori zina, kā pieteikties sertifikācijai un atkārtotai sertifikācijai, būtu skaidri jānosaka sertifikācijas procedūras saistībā ar revīzijām, atkārtotām revīzijām un nepieteiktām revīzijām attiecībā uz drošām un aizsargātām stāvvietām. Būtu jāpanāk, ka tiek izmantotas piemērotas procedūras, kad tiek atklāts, ka droša un aizsargāta stāvvieta vairs neatbilst sertificētajam pakalpojumu vai drošības līmenim.

(11)

Drošu un aizsargātu stāvvietu lietotājiem vajadzētu būt pieejamam sūdzību iesniegšanas mehānismam, lai tie varētu ziņot par neatbilstību.

(12)

Sertifikācijas struktūrām vajadzētu būt spējīgām operatoriem izdot revīzijas sertifikātus un šo informāciju paziņot Komisijai, lai attiecīgajā oficiālajā tīmekļvietnē pieejamais drošo un aizsargāto stāvvietu saraksts būtu atjaunināts.

(13)

Lai ņemtu vērā digitālo tehnoloģiju straujo attīstību un pastāvīgi uzlabotu vadītāju darba apstākļus, Komisijai ne vēlāk kā četrus gadus pēc šā akta pieņemšanas būtu jāizvērtē, vai saskaņotos standartus un sertifikācijas procedūras ir nepieciešams pārskatīt,

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 119/97 (2) Padome konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) gredzenveida stiprinājuma mehānismu (“RBM”) importam noteica 32,5–39,4 % galīgo antidempinga maksājumu un Malaizijas izcelsmes importam – 10,5 % galīgo antidempinga maksājumu. Minētās maksājuma likmes bija piemērojamas visiem RBM, izņemot tos, kuriem ir 17 vai 23 gredzeni, savukārt uz RBM, kuriem ir 17 un 23 gredzeni, attiecās maksājums, kas ir vienāds ar starpību starp minimālo importa cenu (“MIC”) (MIC – 325 EUR/tūkst. gab.) un cenu ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms muitošanas, ja pēdējā minētā cena ir zemāka par MIC.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 2100/2000 (3) pēc pretabsorbēšanas izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 12. pantu, Padome palielināja iepriekš minētos maksājumus konkrētiem Ķīnas izcelsmes RBM, izņemot tos, kuriem ir 17 vai 23 gredzeni. Grozītie maksājumi, kas piemērojami šādam importam no ĶTR, bija no 51,2 % līdz 78,8 %.

(3)

Pēc pasākumu pretapiešanas izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1208/2004 (4) galīgos antidempinga pasākumus attiecināja arī uz konkrētu no Vjetnamas nosūtītu RBM importu neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Vjetnamas izcelsme.

(4)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 2074/2004 (5) paplašināja ĶTR izcelsmes RBM importam noteiktos galīgos antidempinga pasākumus. Netika saņemts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums attiecībā uz Malaizijai piemērojamajiem pasākumiem, kuru termiņš tādējādi beidzās 2002. gada janvārī.

(5)

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 33/2006 (6) galīgos antidempinga pasākumus attiecināja arī uz konkrētu no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas (“Laosa”) nosūtītu RBM importu neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Laosas izcelsme.

(6)

Ar Regulu (EK) Nr. 818/2008 (7) un pretapiešanas izmeklēšanas rezultātā Padome paplašināja pasākumu tvērumu, attiecinot tos uz konkrētiem nedaudz pārveidotiem RBM.

(7)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas konkrētu RBM importam noteiktie antidempinga maksājumi ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 157/2010 (8) 2010. gada februārī tika pagarināti uz pieciem gadiem un pēc vēl vienas termiņbeigu pārskatīšanas ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/703 (9) 2016. gada maijā tika pagarināti vēl uz pieciem gadiem (“spēkā esošie pasākumi”).

(8)

Pašlaik spēkā esošie antidempinga maksājumi ir 51,2 % vienam ražotājam eksportētājam un 78,8 % visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem.

(9)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (10), Komisija saņēma pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(10)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2021. gada 12. februārī iesniedza Savienības ražotājs Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no RBM kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(11)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2021. gada 11. maijā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes RBM importu un attiecināja to arī uz Vjetnamu un Laosas Tautas Demokrātisko Republiku. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (11) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(12)

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos ražotājus Savienībā, zināmos ražotājus eksportētājus un ĶTR iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(14)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka trim zināmajiem ražotājiem Savienībā, proti, IML Industria Meccanica Lombarda SRL, Koloman Handler Fémár Fémárugyár Magyarország Kft un Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH, jāsniedz atbildes uz anketas jautājumiem 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja arī citus Savienības ražotājus un apvienības, kas tos pārstāv, ja tādi ir, pieteikties un pieprasīt anketu. Neviens cits Savienības ražotājs vai apvienība, kas tos pārstāv, nepieteicās.

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Neviens nesaistīts importētājs nesniedza pieprasīto informāciju. Tādējādi Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(18)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(19)

ĶTR ražotāji eksportētāji nesniedza prasīto informāciju un/vai nepiekrita, ka tos iekļauj izlasē. Tādējādi Ķīnas ražotāji nesadarbojās, un konstatējumi par importu no ĶTR ir izdarīti, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(20)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“Ķīnas valdība” jeb “ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(21)

Komisija nosūtīja anketu ražotājiem Savienībā, nesaistītiem importētājiem un ražotājiem eksportētājiem. Procedūras sākšanas dienā šīs pašas anketas tika darītas pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (12).

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no ražotājiem Savienībā: Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH un Koloman Handler Kft., divām personām, kas pieder pie vienas grupas ar vienu ražotni un tālāk kopā sauktas “Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH”, un M.L. Industria Meccanica Lombarda S.r.l.

(23)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi, ievērojot pamatregulas 16. pantu, tika veikti šajos uzņēmumos:

—

Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH, Oroszlany, Ungārija,

—

I.M.L. Industria Meccanica Lombarda S.r.l., Offanengo, Itālija.

(24)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kurš iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, konkrēti ĶTR izcelsmes gredzenveida stiprinājuma mehānismi, ko veido divas tērauda plāksnes vai stieples, uz kurām nostiprināti vismaz četri no tērauda stieples izgatavoti pusgredzeni un kuras satur kopā tērauda pārsegs. Tos var atvērt, atvelkot pusgredzenus vienu no otra vai izmantojot gredzenveida stiprinājuma mehānismam piestiprinātu nelielu tērauda mēlīti (“pārskatāmais ražojums”). Stājoties spēkā Regulai (ES) 2016/703, RBM tiek klasificēti ar KN kodu ex 8305 10 00 (Taric kodi 8305100011, 8305100013, 8305100019, 8305100021, 8305100023, 8305100029, 8305100034 un 8305100035).

(25)

RBM tiek izmantoti plašam lietojumu klāstam, piemēram, programmatūras rokasgrāmatu, katalogu un brošūru, tehnisko rokasgrāmatu, biroja mapju, kā arī prezentācijas un citu mapju, fotogrāfiju un pastmarku albumu ražošanai.

(26)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā tika pārdots daudz dažādu veidu RBM. Atšķirības starp šiem veidiem tika noteiktas pēc pamatnes platuma, mehānisma tipa, gredzenu skaita, atvēršanas sistēmas, nominālās papīra ietilpības, gredzenu diametra, gredzenu formas, garuma un gredzenu izvietojuma. Ņemot vērā to, ka visiem RBM veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, un to, ka zināmā diapazonā tie ir savstarpēji aizstājami, tika atzīts, ka šajā procedūrā visi RBM ir viens un tas pats ražojums. Par šo jautājumu piezīmes nav saņemtas.

(27)

Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi (13), liecina, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(28)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR turpinājās, tomēr daudz mazākos apjomos nekā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (t. i., no 2014. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim). Comext (Eurostat) statistika liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gredzenveida stiprinājuma mehānismu imports no ĶTR veidoja 0,7 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 2,3 % tirgus daļu iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(29)

Kā minēts 19. apsvērumā, ĶTR eksportētāji/ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas valdību, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija, lai izdarītu konstatējumus par Ķīnas Tautas Republiku, Komisija var piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā sakarā nesaņēma piezīmes vai pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(30)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, publiski pieejamiem datiem par diviem Turcijas uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību ar NACE 2. red. kodu 2599, pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju, Turcijas Valsts statistikas biroja informāciju, Eurostat datubāzi Comext, Global Trade Atlas, ESAO tīmekļa vietni International Transport and Insurance Costs of Merchandise Trade (ITIC) un Pasaules Bankas tīmekļa vietni Doing Business.

(31)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(32)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pamatojošus pierādījumus attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV un netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(33)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, varētu būt vajadzīgs izvēlēties attiecīgu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(34)

Komisija 2021. gada 20. oktobrī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, tādus kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Turciju, kas varētu būt attiecīga reprezentatīvā valsts. Par pirmo paziņojumu Komisija saņēma vienu piezīmi no pieprasījuma iesniedzēja.

(35)

Komisija 2022. gada 7. februārī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Turciju. Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka normālās vērtības noteikšanai vajadzīgo PVA izmaksu un peļņas noteikšanai ir nodomājusi izmantot divus Turcijas uzņēmumus (D S C Otomotiv un Samet Kalip ve Madeni), kuri veic saimniecisko darbību ar NACE 2. red. kodu 2599, un ražo tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus, kurā ietilpst gredzenveida stiprinājuma mehānismi.

(36)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(37)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” tālāk tiek sauktas “PVA”).

(38)

Kā sīkāk skaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(39)

Nesenās izmeklēšanās, kas skāra tērauda nozari Ķīnas Tautas Republikā (14) (un tērauds ir gredzenveida stiprinājuma mehānismu galvenais ražošanas faktors), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ir pareizi piemērot arī pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(40)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā tiek īstenota būtiska valdības iejaukšanās un tādējādi tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (15). Jo īpaši, Komisija secināja, ka tērauda nozarē, kas ražo pārskatāmā ražošanai vajadzīgo galveno izejvielu, ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē pieder Ķīnas valdībai (16), bet ka ĶV ir arī iespēja iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts pārstāvību (klātbūtni) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (17). Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, ko ĶV ir atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (18). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, tādējādi radot kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad Ķīnas Tautas Republikā tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un tiek piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (19). Tādā pašā veidā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē tērauda nozarē (20), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā (21).

(41)

Pieprasījumā bija informācija par kropļojumiem tērauda nozarē, jo īpaši tajā bija atsauce uz nesenajiem konstatējumiem Eiropas Komisijas veiktajās antidempinga izmeklēšanās, kas apstiprināja kropļojumu pastāvēšanu tērauda nozarē. Pieprasījumā bija iekļauta arī informācija par kropļojumiem krāsaino metālu nozarē, jo īpaši attiecībā uz niķeli, kas ir svarīga pārskatāmā ražojuma ražošanai vajadzīga izejviela. Turklāt pieprasījumā bija atsauce uz Komisijas ziņojumu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā (22) (“Ziņojums”), kurā jo īpaši uzsvērti kropļojumus darba tirgū un finansējuma pieejamībā.

(42)

Komisija šajā izmeklēšanā pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to vidū Ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas aptver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski, lai varētu apstiprināt, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(43)

Konkrēti tērauda nozarē, kas ražo pārskatāmā ražošanai vajadzīgo galveno izejvielu, uzņēmumi lielā mērā pieder Ķīnas valdībai. Daudzi lielākie tērauda ražotāji ir valsts īpašumā. Daži no tiem ir īpaši minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Piemēram, Ķīnas valsts īpašumā esošais uzņēmums Shanxi Taiyuan Iron & Steel Co. Ltd. (“Tisco”) savā tīmekļa vietnē norādījis, ka ir “izcils dzelzs un tērauda milzis”, kas “izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurš ir integrēts dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, pārstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbībā” (23). Baosteel ir vēl viens nozīmīgs Ķīnas valsts īpašumā esošs uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda izgatavošanu un ir daļa no nesen konsolidētā China Baowu Steel Group Co., Ltd. (iepriekš – Baosteel Group un Wuhan Iron & Steel) (24) .. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli valsts un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir aptuveni vienāds, no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (25). Vienlaikus, lai gan 10 lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas izlaides, ĶV tajā pašā gadā izvirzīja mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (26). 2019. gada aprīlī ĶV šo nodomu pauda atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (27). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanu ar neefektīviem valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem (28).

(44)

Turklāt daudzi lielākie tērauda nozares ražotāji ir īpaši minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Piemēram, Tisco savā tīmekļa vietnē norādījis, ka ir “izcils dzelzs un tērauda milzis”, kas “izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurš ir integrēts dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, pārstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbībā” (29).

(45)

Tā kā RBM nozare ir ļoti sadrumstalota un lielākā daļa ražotāju ir VU, izmeklēšanā nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp valsts un privātā īpašumā esošiem RBM ražotājiem.

(46)

Tērauda – gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanas galvenās izejvielas – nozarē ir liels VU īpatsvars, tāpēc pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Kā izklāstīts tālāk 47.–53. apsvērumā, gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem arī RBM nozarē attiecas politikas uzraudzība un norādes.

(47)

Attiecībā uz ĶV spēju iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanā netika aplūkoti individuāli uzņēmumi, jo RBM nozare ir ļoti sadrumstalota un lielākā daļa ražotāju ir MVU.

(48)

Turklāt RBM nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kura dod priekšroku iekšzemes ražotājiem vai citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(49)

Tērauda – RBM ražošanas galvenās izejvielas – ražošanas nozari ĶV atzīst par vadošo nozari (30). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda ražošanas nozarei veltītos dokumentos, kas izdoti valsts, reģionālā un municipālā līmenī, piemēram, “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtiska Ķīnas ekonomikas pamatnozare un valsts stūrakmens” (31). Tajā izvirzītie galvenie uzdevumi un mērķi aptver visus ražošanas nozares attīstības aspektus (32).

(50)

Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (33) ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda izstrādājumu veidus (34). Plāns ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu ražojumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (35).

(51)

“Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā” (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (36) (“katalogs”) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā.

(52)

ĶV sniedz papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām, kas citustarp attiecas uz tirgus struktūru un pārstrukturēšanu, izejvielām, ieguldījumiem, jaudas likvidēšanu, ražojumu klāstu, pārvietošanu, modernizāciju u. c. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus par praktiski visiem nozares attīstības un darbības aspektiem un kontrolē tos (37). Pašreizējā jaudas pārpalikuma problēma varētu būt pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un kropļojumiem, kas no tās izriet.

(53)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī gredzenveida stiprinājuma mehānismu ražošanas galvenās izejvielas, proti, tērauda un dzelzs, ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(54)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka iepriekš 40. apsvērumā minētā tērauda nozarē notiekošā bankrota un īpašuma tiesību diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē neietekmētu RBM ražotājus.

(55)

RBM nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts jau arī 40. apsvērumā. Šie kropļojumi skar nozari gan tieši (kad tiek ražoti RBM vai to galvenie izejresursi), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (38).

(56)

Šajā izmeklēšanā netika arī iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka RBM nozari neietekmē arī iepriekš 40. apsvērumā minētā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tādēļ būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(57)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka RBM ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. ĶTR ir viena no lielākajām tērauda – RBM ražošanas procesa galvenās izejvielas – ražotājām. Kad RBM ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un ko tie reģistrē pie izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(58)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot RBM iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, patiešām ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(59)

Kā norādīts 29. apsvērumā, ĶV nav sniegusi ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai šajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(60)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(61)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(62)

Kā skaidrots 34. un 35. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem attiecībā uz avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem tika publicēts 2021. gada 20. oktobrī (“pirmais paziņojums”), bet otrais paziņojums par ražošanas faktoriem – 2022. gada 7. februārī (“otrais paziņojums”). Paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un aplūkotas piezīmes, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka ir nodomājusi apsvērt Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(63)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Turcija un Taizeme ir valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, ir līdzīgs kā Ķīnas Tautas Republikai, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas klasificē pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”, un par kurām zināms, ka tajās tiek ražots pārskatāmais ražojums, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.

(64)

Par paziņojumu no pieprasījuma iesniedzēja tika saņemta viena piezīme. Pieprasījuma iesniedzējs piekrita, ka abas valstis ir klasificētas pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs atbildē uz pirmo paziņojumu norādīja, ka pārskatāmā ražojuma ražošanas un pārdošanas gadu desmitos Turcijā un Taizemē tam nav zināmi uzņēmumi, kas ražo gredzenveida stiprinājuma mehānismus. Bez tam pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ir sajaukta gredzenveida stiprinājumu, t. i., lejupējā ražojuma, un gredzenveida stiprinājuma mehānismu, t. i., stiprinājuma metāla daļas, ražošana. Attiecībā uzņēmumiem, ko Komisija atzinusi par ražotājiem Turcijā un Taizemē, pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka visi 20. oktobra paziņojumā uzskaitītie uzņēmumi ir kancelejas preču uzņēmumi, kas ražo lejupējo ražojumu. Pieprasījuma iesniedzējs skaidroja, ka pārskatīšanas pieprasījumā tas izvēlējies Turciju tās lieluma un ekonomiskās attīstības dēļ, labi apzinādamies, ka Turcijā RBM ražoti netiek. Tāpēc, pamatojoties uz NACE 2. red. kodu 2599, tas ierosinājis uzņēmumus ar līdzīgām ražošanas metodēm, ražošanas faktoriem un izgatavošanas elementiem.

(65)

Visās valstīs, kurās ražo pārskatāmo ražojumu, ekonomiskās attīstības līmenis ir citāds nekā ĶTR, tāpēc Komisija norādīja, ka attiecīgas reprezentatīvās valsts noteikšanai, kas vajadzīga, lai piemērotu pamatregulas 2. panta 6.a punktu, izmantos tāda ražojuma ražošanu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā, kurā pārskatāmais ražojums, proti, ar NACE 2. red. kodu 2599.

(66)

Attiecībā uz iepriekš minētajām aplūkotajām valstīm Komisija pārbaudīja, vai ir publiski pieejami dati, un jo īpaši publiski pieejami finanšu dati no ražotājiem, kas veic saimniecisko darbību ar NACE 2. red. vispārējās kategorijas kodu 2599.

(67)

Komisija bez tam pētīja publiski pieejamos finanšu datus par pieprasījuma iesniedzēja norādītajiem uzņēmumiem (NACE 2. red. kods 2599). Lai gan šie uzņēmumi neražo pārskatāmo ražojumu, izgatavošanas procesos tie izmanto līdzīgus ražošanas faktorus. Komisija konstatēja, ka tikai divi no sešiem apzinātajiem uzņēmumiem veic saimniecisko darbību ar NACE 2. red. kodu 2599, proti, D S C Otomotiv un Samet Kalip ve Madeni, abi – Turcijā. Komisija konstatēja, ka abi norādītie uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija rentabli. Samērā augsto PVA un peļņas līmeni, kas iegūts, izmantojot abu uzņēmumu vidējo svērto vērtību, var izskaidrot ar to, ka abi šie uzņēmumi ir lielākie ražotāji attiecīgajās nozarēs. D S C Otomotiv apgādā automobiļu nozari, savukārt Samet Kalip ir nozīmīgs globālā tirgus dalībnieks mēbeļu piederumu ražošanas nozarē. Komisija nekādā ziņā nav guvusi informāciju, kas liecinātu, ka D S C Otomotiv un Samet Kalip PVA un peļņas līmenis nozarē, kurā tie darbojas, nebūtu samērīgs.

(68)

Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Turcijā. Importa datu analīze liecināja, ka imports no ĶTR vai kādas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (41) I pielikumā uzskaitītajām valstīm būtiski neietekmēja galveno ražošanas faktoru importu Turcijā, tāpēc Turciju varēja izmantot par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(69)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai, ir nodomājusi par attiecīgu reprezentatīvo valsti izmantot Turciju.

(70)

Ieinteresētās personas tika aicinātas nākt klajā ar piezīmēm par to, vai būtu atbilstoši izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Piezīmes netika saņemtas.

(71)

Iespējamo reprezentatīvo valstu un atbilstošu uzņēmumu ar publiski pieejamiem datiem sākotnējā izvēle neliedz Komisijai iespēju vēlāk papildināt vai uzlabot savu izvēli un veikto izpēti, tostarp ierosinot iespējamas jaunas reprezentatīvās valstis. Paziņojumu par ražošanas faktoriem mērķis patiešām ir aicināt ieinteresētās personas sniegt piezīmes par Komisijas dienestu sākotnējo izpēti un pamatotos gadījumos ierosināt alternatīvas Komisijas dienestiem tālākai izvērtēšanai. Paziņojumos ir iekļauts īpašs pielikums, lai sniegtu ieinteresētajām personām norādes, kā iesniegt informāciju par iespējamām papildu reprezentatīvajām valstīm un/vai uzņēmumiem atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam.

(72)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, tad nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(73)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(74)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(75)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja – lai noteiktu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, neizkropļotu izmaksu noteikšanai tā attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru, proti, izejvielu un blakusproduktu, izmantos Global Trade Atlas. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka un enerģijas izmaksu noteikšanai tā izmantos Turcijas Valsts statistikas biroja (42) informāciju.

(76)

Lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija aprēķinā ietvēra arī uz izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām attiecināmu summu. Lai noteiktu šo summu, tā izmantoja viena Savienības ražotāja, kas sadarbojās izmeklēšanā un šim nolūkam sniedza konkrētu informāciju (43), proti, Koloman Handler Kft (“KH”), finanšu datus. Šī metodika ir pienācīgi izskaidrota 3.3.5. iedaļā.

(77)

Visbeidzot, kā norādīts otrajā paziņojumā, PVA izmaksu un peļņas noteikšanai Komisija izmantoja finanšu datus no izraudzītajiem Turcijas uzņēmumiem, kas minēti 67. apsvērumā.

(78)

Ar abiem paziņojumiem par ražošanas faktoriem Komisija centās izveidot ražošanas faktoru un avotu sarakstu, ko paredzēts izmantot, lai izveidotu visu to izejresursu, kā materiālu, enerģijas un darbaspēku, sarakstu, kurus ražotāji Ķīnas Tautas Republikā izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija nesaņēma piezīmes par ražošanas faktoru sarakstu.

(79)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas procedūrā nesadarbojās, tad Komisijai, lai noteiktu RBM ražošanā izmantotos ražošanas faktorus, bija jāpaļaujas uz Eiropas ražotāja KH informāciju. Pamatojoties uz datiem, kas sākotnējā izmeklēšanā tika savākti no Ķīnas uzņēmumiem, un informāciju, kas pieejama Ķīnas RBM ražotāju tīmekļa vietnēs, redzams, ka to ražošanas process un izmantotie materiāli ir līdzīgi KH norādītajiem.

(80)

Sadarbības trūkuma dēļ Komisijai par katru ražošanas faktoru nebija detalizētāk tarifu kodu kā harmonizētās sistēmas (“HS”) sešciparu kodi.

(81)

Ņemot vērā visu KH sniegto informāciju un to, ka par abiem paziņojumiem, kuri attiecas uz avotiem, kas tika izmantoti ražošanas faktoru normālās vērtības noteikšanai, netika saņemtas piezīmes, tika noteikti šādi ražošanas faktori un attiecīgā gadījumā – HS kodi.

RBM ražošanas faktori

(82)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, attiecībā uz katru izejvielu, ko RBM ražošanā bija izmantojis KH, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Komisija pārbaudīja norādītās pārskatāmā ražojuma ražošanā izmantotās izejvielas un attiecīgo patēriņa attiecību. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Regulas (ES) 2015/755 (44) I pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Pēc šā importa izslēgšanas dati par importa statistiku joprojām bija pietiekami reprezentatīvi. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 60. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ir ietekmējuši eksporta cenas.

(83)

Lai noteiktu līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem piegādātu izejvielu cenu, kas būtu neizkropļota, Komisija piemēroja reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokli attiecīgā apmērā atkarībā no importēto apjomu izcelsmes valsts (45). Komisija pieskaitīja iekšzemes transporta izmaksas, kas aprēķinātas par kg, pamatojoties uz Pasaules Bankas ziņojumā Doing Busines (46) ietvertajiem kotējumiem attiecībā uz piegādēm līdz robežai pa Stambulas–Kapikules maršrutu.

(84)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas procedūrā nesadarbojās, tad Komisija, lai noteiktu RBM ražošanā iegūtos blakusproduktus, paļāvās uz KH informāciju. Uzņēmums ziņojis tikai par vienu blakusproduktu: alvotas dzelzs vai tērauda atgriezumiem un lūžņiem.

(85)

Iepriekš minētais ražojums Turcijā importēts netika, tāpēc Komisija meklēja alternatīvu atsauces vērtības avotu. Pamatojoties uz izvilkumu no GTA, Komisija noteica, ka aplūkojamā ražojuma lielākais eksportētājs pasaulē ir Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”). Pēc tam, pamatojoties uz ASV eksportu uz pārējām pasaules valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tika aprēķināta atsauces vērtība kā vidējā svērtā vienības eksporta cena pēc izkraušanas (CIF + ievedmuitas nodokļi valstīs, kas importē no ASV).

(86)

Darbaspēka izmaksu atsauces vērtības noteikšanai Komisija izmantoja publiski pieejamo Turcijas valsts statistiku, kas ietver darba devēju nodokļus un nodevas (47).

(87)

Komisija par aprēķinu pamatu izmantoja statistiku no Turkstat datu portāla, kur sniegta detalizēta informācija par darbaspēka stundas izmaksām dažādās tautsaimniecības nozarēs pa gadiem. Par atsauces vērtību Komisija izmantoja skaitlisko rādītāju, kas paziņots ar NACE 2. red. kodu C.25 “Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas”.

(88)

Elektroenerģijas cenu atsauces vērtības noteikšanai Komisija izmantoja ražošanas nozares elektroenerģijas cenas, kas patēriņa grupu dalījumā publicētas Turcijas Valsts statistikas biroja (“Turkstat”) tīmekļa vietnē (48).

(89)

Komisija izmantoja elektroenerģijas cenas kotējumu, kas pieejams Turkstat datu portālā, kur sniegtas pusgada vidējās elektroenerģijas vienības cenas. Komisija par atsauces vērtību izmantoja vidējo rūpniecības likmi, kas norādīta par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(90)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir nepieciešams noteikt izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(91)

Papildus ražošanas faktoriem, kas minēti iepriekš 81. apsvērumā, Komisija aprēķināja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, šo izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu aprēķina pamatā bija izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecība pret izgatavošanas izmaksām, kuras ziņojis KH. Šī procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(92)

Attiecībā uz PVA izmaksām un peļņu Komisija izmantoja abu 67. apsvērumā norādīto Turcijas ražotāju finanšu datus. Komisija vispirms katram ražotājam noteica PVA izmaksu un peļņas procentuālo daļu no pārdoto preču (“PPI”) izmaksām. Tad tika noteiktas vidējās PVA izmaksas un peļņa reprezentatīvajā valstī (svērtas attiecībā pret uzņēmumu apgrozījumu). Šo uzņēmumu publiski pieejamie revidētie pārskati tika darīti pieejami ieinteresētajām personām otrā paziņojuma papildinājumā.

(93)

Pamatojoties uz iepriekš minētajām atsauces vērtībām, Komisija noteica normālo vērtību saskaņā ar šādu metodiku.

(94)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija paļāvās uz KH sniegto informāciju par katra ražošanas faktora (izejvielu, darbaspēka un enerģijas) patēriņu pārskatāmā ražojuma ražošanā. Šie patēriņa apjomi tika reizināti ar neizkropļotām vienības izmaksām, kas noteiktas Turcijā, kā aprakstīts iepriekš 3.3.4. iedaļā.

(95)

Otrkārt, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija neizkropļotām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu procentuālo daļu, kas tika noteikta, kā aprakstīts 90. apsvērumā.

(96)

Visbeidzot, papildus ražošanas izmaksām, kas noteiktas, kā aprakstīts 95. apsvērumā, Komisija piemēroja 92. apsvērumā noteiktās PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī. PVA izmaksas un peļņa, kas izteikta procentos no PPI un kas tika piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija attiecīgi 31,3 % un 24,7 %.

(97)

Normālā vērtība, kas aprēķināta, kā aprakstīts 93.–96. apsvērumā, tika samazināta par blakusproduktu vērtību, kas nebija izkropļota. Neizkropļota blakusproduktu vērtība tika noteikta, reizinot pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdoto daudzumu, ko ziņojis KH, ar tā vienības cenu, kas nebija izkropļota un tika noteikta Turcijā, kā aprakstīts iepriekš 3.3.4.2. iedaļā.

(98)

Konkrētiem ražojumiem eksporta gadījumā PVN atmaksas politiku ĶTR piemēro tikai daļēji. Lai nodrošinātu, ka normālā vērtība ir izteikta tajā pašā nodokļu līmenī, kurā eksporta cena, normālo vērtību koriģē uz augšu par to pārskatāmā ražojuma eksportam piemērotā PVN daļu, kura Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nav atmaksāta. Dati no Ķīnas nodokļu un muitas administrācijas tīmekļa vietnes un Transcustoms dati (49) liecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā par RBM eksportu iekasētais PVN netika pilnībā atmaksāts. Tāpēc galīgā normālā vērtība tika attiecīgi koriģēta uz augšu par 3 %.

(99)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī. Neviens ražotājs eksportētājs nesadarbojās, tāpēc normālā vērtība ir piemērojama valsts mērogā.

(100)

Ņemot vērā, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(101)

Eurostat dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no ĶTR tika importēti tikai 356 tūkst. gab. RBM. Šis apjoms ir nenozīmīgs, ņemot vērā ne tikai kopējo patēriņu Savienībā, bet arī 26. apsvērumā skaidroto, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā tika pārdots daudz dažādu RBM veidu. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisijai nav norāžu par ražojumu klāstu tik mazos importa apjomos. Šo iemeslu dēļ Komisija secināja, ka šie mazie apjomi nav pietiekams pamats, lai konstatētu dempinga turpināšanos, un pārbaudīja dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku.

(102)

Papildus 101. apsvērumā izdarītajam secinājumam Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi elementi: dempinga esība (vadoties pēc eksporta uz trešām valstīm), ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnas Tautas Republikā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(103)

Pamatojoties uz GTA importa statistiku, Komisija noteica, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijušas četras lielākās RBM importētājas no ĶTR: Meksika, ASV, Malaizija un Vjetnama (50). Šīs četras valstis veidoja 61 % no pārskatāmā ražojuma kopējā “pasaules” importa no Ķīnas.

(104)

Attiecībā uz RBM eksportu no Ķīnas uz četriem galvenajiem tirgiem dempinga aprēķini tika veikti, izmantojot tālāk aprakstīto metodiku.

(105)

Lai novērtētu ĶTR īstenoto dempingu trešās valstīs, Komisija izmantoja normālo vērtību, kas noteikta, kā aprakstīts 93.–99. apsvērumā.

(106)

Ķīnas ražotāji nesadarbojās, tāpēc uz Savienību veiktā eksporta iespējamā cena tika aplēsta, analizējot no Ķīnas uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veiktā eksporta cenas, kuru pamatā ir GTA importa statistika par attiecīgo valsti.

(107)

Malaizija un Vjetnama savas importa vērtības ir paziņojušas tikai CIF līmenī. Tāpēc Komisija, atskaitīdama jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, koriģēja paziņotās vērtības līdz FOB līmenim (51). Šī korekcija nebija nepieciešama attiecībā uz Meksiku un ASV, jo bija pieejamas importa vērtības FOB līmenī.

(108)

Otrajā posmā FOB importa vērtības attiecībā uz visām četrām valstīm, atņemot iekšzemes transporta izmaksas Ķīnā (52), tika koriģēta līdz EXW līmenim.

(109)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību un eksporta cenas uz trešām valstīm EXW līmenī.

(110)

Iepriekš minētais salīdzinājums liecināja, ka eksportam no Ķīnas uz šīm četrām valstīm ir valsts mēroga dempinga starpības, kas, izteiktas procentos no to attiecīgajām CIF vērtībām (53), ir šādas:

(111)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodam konstatētā vidējā eksporta cena katrai no iepriekš minētajām valstīm salīdzinājumā ar 3.3.6. iedaļā noteikto normālo vērtību radītu dempinga starpību vairāk nekā 20 % apmērā. Tas liecina, ka, importam no ĶTR nonākot Savienībā minētajā apjomā, tas būtu par dempinga cenām.

(112)

Neizmantotā jauda, kura termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā Ķīnā tiek lēsta 375 milj. gab. apmērā, vairāk nekā 7 reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā, proti, 40 milj.–60 milj. gab. pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Ķīnas ražošanas jauda pēdējo desmit gadu laikā ir krasi palielinājusies, un pašlaik tā ir aptuveni 830 milj. gab., kas ievērojami pārsniedz tās pašreizējo izlaidi 455 milj. gab.

(113)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru, pasākumiem zaudējot spēku, tie varētu izmantot, lai ražotu RBM eksportēšanai uz Savienību.

(114)

GTA dati liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportējuši uz saviem galvenajiem trešo valstu tirgiem par cenām, kas bijušas par 1,2–32,5 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū. Ņemot vērā šo cenu līmeni, eksports uz Savienību Ķīnas eksportētājiem potenciāli ir pievilcīgs, jo, beidzoties pasākumu termiņam, tiem būtu iespējams pārdot par cenām, kas ir augstākas nekā to eksportam uz citām valstīm, bet tik un tā zemākas nekā ES ražošanas nozares cenas.

(115)

Savienības tirgus, ņemot vērā tā lielumu, Ķīnas ražotājiem ir pievilcīgs arī tāpēc, ka tas ir pasaulē lielākais dažu RBM veidu tirgus – tas norādīts termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā.

(116)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, pašreizējiem pasākumiem zaudējot spēku, dempings atkārtotos. Uz lielu dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, sevišķi norāda Ķīnas Tautas Republikā noteiktās normālās vērtības līmenis, Ķīnas eksporta cenu līmenis trešo valstu tirgos, Savienības tirgus pievilcīgums un ievērojamas ražošanas jaudas pieejamība Ķīnas Tautas Republikā.

(117)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu izgatavoja divi Savienības ražotāji: Ring Alliance Ringbuchtechnik GmbH (Oroszlany, Ungārija) un I.M.L. Industria Meccanica Lombarda S.r.l. (Offanengo, Itālija). Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(118)

Abi ražotāji (pirmais no tiem ir pieprasījuma iesniedzējs) sadarbojās izmeklēšanā. Abi uzņēmumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopā pārstāvēja RBM kopējo ražošanas apjomu Savienībā, tāpēc tiek uzskatīts, ka tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(119)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram [40 000–60 000] gab. (54) Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz abu ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Mikroekonomiskie un makroekonomiskie skaitliskie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz divu Savienības ražotāju datiem, tāpēc, lai nodrošinātu konfidencialitāti, dati tika sniegti diapazonos.

(120)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz a) pārbaudītiem Savienības ražotāju attiecīgajās atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtajiem Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un b) Eurostat ziņotajiem un gabalos izteiktajiem RBM importa apjomiem (Taric līmenī) Savienības tirgū. Taric nomenklatūrā, kas bija spēkā, stājoties spēkā Regulai (ES) 2016/703, Komisija noteica divas RBM grupas:

(121)

Eurostat attiecībā uz RBM lieto masas mērvienību – kg. Pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares ražošanas datiem, Komisija aprēķināja pārrēķina koeficientu katrai no iepriekš minētajām RBM grupām. Tā izmantoja šādi aprēķinātos pārrēķina koeficientus, lai noteiktu attiecīgā importa apjomus gabalos.

(122)

Šo pārrēķina koeficientu aprēķināšana ir pienācīgi izskaidrota paziņojumā par lietas materiāliem (55). Minētajā paziņojumā Komisija norādīja to datu avotu, kurus tā bija izmantojusi, lai aprēķinātu abus pārrēķina koeficientus (Savienības ražošanas nozares pārdošanas skaitliskie rādītāji par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu tika iesniegti pēc masas un pēc vienības), un izmantoto metodiku (katras ražojumu grupas Savienībā veiktās pārdošanas apjomu kopējā masa, dalīta ar attiecīgo gabalu skaitu). Piezīmes par šo paziņojumu par lietas materiāliem netika saņemtas.

(123)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

1. tabula

Patēriņš Savienības tirgū

(124)

Pārskatīšana liecina, ka RBM patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā ir samazinājies par 31 % no aptuveni 70 milj.–90 milj. gab. 2017. gadā līdz 40 milj.–60 milj. gab. pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (56).

(125)

Savienības patēriņa pastāvīgā samazināšanās ir skaidrojama ar digitalizāciju. Tomēr Savienības ražošanas nozare uzskata, ka digitalizācijas ietekme ir nonākusi pēdējā posmā un ka tirgus pakāpeniski stabilizēsies, jo īpaši galvenajos tirgos, t. i., skolu tirgū un paraugu tirgū. Turklāt 2020. gada Covid-19 uzliesmojums minētajā gadā izraisīja pieprasījuma papildu pagaidu samazinājumu.

(126)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat statistiku, kā pienācīgi skaidrots 120. apsvērumā. Tā tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importu ar 1. tabulā norādīto patēriņu Savienībā.

(127)

Importam no attiecīgās valsts bija šāda dinamika:

2. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(128)

Visā attiecīgajā periodā ĶTR izcelsmes RBM importa apjoms saglabājās ļoti zemā līmenī un tā tirgus daļa svārstījās ap 1 %.

(129)

ĶTR ražotāji eksportētāju nesadarbošanās dēļ un ņemot vērā ļoti mazos daudzumus, kas, kā skaidrots 101. apsvērumā, Savienībā importēti no ĶTR, par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu nevarēja uzticami noteikt importa cenas un tādēļ nebija iespējams jēgpilni aprēķināt cenu samazinājumu.

(130)

Šādos apstākļos Komisija noteica ĶTR izcelsmes importa izraisīto cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(131)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tas liecināja par cenu samazinājumu līdz 32,5 % atkarībā no cenām galvenajos izmantotajos eksporta tirgos. Ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgū būtu gaidāms cenu samazinājums līdzīgā apmērā.

(132)

Komisija noteica importa apjomus un cenas, izmantojot tādu pašu metodiku, kādu attiecībā uz ĶTR (sk. 126. apsvērumu).

(133)

Importa apjomam no trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

3. tabula

Imports no trešām valstīm