(1)

Direktīvas 2002/46/EK I un II pielikumā ir tādu vitamīnu, minerālvielu un to ķīmisko formu saraksts, ko atļauts izmantot uztura bagātinātāju ražošanā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/46/EK 14. pantu noteikumus par uztura bagātinātājos izmantojamiem vitamīniem un minerālvielām, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”).

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2), 14. panta 1. punktu un 14. panta 3. punkta a) apakšpunktu pārtiku nelaiž tirgū, ja tā nav nekaitīga, ņemot vērā parastos apstākļus, kādos patērētājs pārtiku lieto.

(4)

Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumu par nikotīnamīda ribozīda hlorīdu kā jaunu pārtikas produktu Direktīvas 2002/46/EK kontekstā, tai skaitā par minētās vielas kā niacīna avota uztura bagātinātājos lietošanas drošumu un par nikotīnamīda (niacīna formas) biopieejamību no šā avota, Iestāde 2019. gada 4. jūlijā pieņēma zinātnisko atzinumu par nikotīnamīda ribozīda hlorīda kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas, ko paredzēts izmantot par niacīna avotu uztura bagātinātājos, drošumu (3).

(5)

No minētā atzinuma izriet, ka nikotīnamīda ribozīda hlorīda lietošana uztura bagātinātājos bažas par drošumu nerada, ja vien tiek ievēroti konkrēti ierobežojumi, kas noteikti šīs vielas apstiprinājumā ar Komisijas Regulu (ES) 2020/16 (4).

(6)

Pamatojoties uz Iestādes labvēlīgo atzinumu un Regulā (ES) 2020/16 doto atļauju nikotīnamīda ribozīda hlorīdu izmantot par jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu, minētā viela būtu jāiekļauj Direktīvas 2002/46/EK II pielikuma sarakstā.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2283 (5) 8. pantu magnija citrāta malāts tika iekļauts atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā, kas sniegts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470 (6) pielikumā. Saskaņā ar šo sarakstu magnija citrāta malātu ir atļauts izmantot par jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu tikai uztura bagātinātājos, kas definēti Direktīvā 2002/46/EK. Maksimālais diennakts limits lietošanai uztura bagātinātājos minētajā sarakstā nav iekļauts.

(8)

Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniegt atzinumu par magnija citrāta malātu kā uzturvielas avotu Iestāde pieņēma zinātnisko atzinumu par magnija biopieejamību no magnija citrāta malāta, kuru uzturvērtības uzlabošanas nolūkā pievieno uztura bagātinātājiem (7). Iestāde secināja, ka magnija citrāta malāts ir avots, no kura magnijs ir bioloģiski pieejams. Uzturvielas avota biopiejamības novērtējums ir būtisks saistībā ar tā drošuma novērtējumu, kā Iestāde to ir skaidrojusi savā norādījumu dokumentā Guidance on safety evaluation of sources of nutrients and bioavailability of nutrient from the sources (8). Iestāde skaidro, ka uzturvielas avota biopieejamības izvērtēšanā tā izmanto šādu pieeju: salīdzinoši pētījumi, kas aplūko tādu uzturvielas ķīmisko formu biopieejamību, kuras attiecīgo tiesību aktu sarakstos jau ir atļautas. Iestāde arī sīkāk paskaidro, ka uzturvielas avota biopieejamības klasificēšana par līdzvērtīgu, augstāku vai zemāku nekā atsauces avotam liek izdarīt secinājumus par avota drošumu ierosinātajos lietojumos un lietošanas daudzumos un – kas attiecas uz attiecīgajām orientējošajām veselībpamatotajām vērtībām, piem., augstāko pieļaujamo diennakts devu (AD) – arī pašas uzturvielas drošumu.

(9)

Iepriekš minētajā norādījumu dokumentā Iestāde skaidro, ka saskaņā ar šāda izvērtējuma attiecīgo juridisko pamatu uzturvielas avota drošuma izvērtējumā nav iekļauts pašas uzturvielas uzturvērtības, fizioloģiskās funkcijas vai drošuma novērtējums. Tomēr Iestāde skaidroja, ka gadījumos, kad ierosinātie avota lietojumi un lietošanas daudzumi attiecībā uz konkrēto uzturvielu varētu sasniegt AD, Iestādes izstrādātajā drošuma novērtējumā tie tiktu ņemti vērā. Iestāde savā zinātniskajā atzinumā par magnija citrāta malāta biopieejamību norādīja, ka tad, ja magnija citrāta malātu lieto ierosinātajos maksimālajos lietošanas daudzumos, tiek pārsniegta patlaban noteiktā magnija augstākā pieļaujamā deva uztura bagātinātājos, ūdenī vai kad tas ir pievienots pārtikai un dzērieniem – 250 mg dienā. Direktīvā 2002/46/EK atzīts, ka pārmērīga vitamīnu un minerālvielu uzņemšana var radīt nelabvēlīgu ietekmi, tādēļ būtu nepieciešams noteikt to maksimālo drošo daudzumu uztura bagātinātājos. Šos maksimālos daudzumus būtu jānosaka, ņemot vērā vitamīna vai minerālvielas AD, kura ir noteikta ar zinātnisku riska novērtēšanu, balstoties uz vispāratzītiem zinātniskajiem datiem, un ņemot vērā uzturvielas uzņemšanu ar ikdienas uzturu. Jāatzīmē, ka 2001. gadā Pārtikas zinātniskā komiteja (9) noteica magnija AD, pamatojoties uz vieglu, pārejošu laksatīvu iedarbību, kura ir atgriezeniska un kurai organisms var viegli pielāgoties dažu dienu laikā. Pamatojoties uz vispāratzītiem zinātniskajiem datiem, ziņotā nelabvēlīgā ietekme, ko rada uztura bagātinātāju ražošanā izmantotā magnija uzņemšana, nav uzskatāma par tik būtisku, lai būtu nepieciešams noteikt maksimālo drošo daudzumu magnija citrāta malātam, kas ierosinātajos lietošanas daudzumos lietots uztura bagātinātājos. Tomēr šo situāciju varētu pārskatīt, ja kļūtu pieejama zinātniska informācija, kas liecinātu par vajadzību magnijam noteikt saskaņotu maksimālo drošo daudzumu. Kamēr šāds maksimālais daudzums ES līmenī nav noteikts, pamatojoties uz Direktīvas 2002/46/EK 5. pantā noteiktajiem kritērijiem, drīkst piemērot valsts noteikumus, kas reglamentē magnija izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā.

(10)

Pamatojoties uz iestādes labvēlīgo atzinumu par magnija biopieejamību no magnija citrāta malāta un Komisijas Regulā (ES) 2017/2470 doto atļauju minēto vielu izmantot par jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu, magnija citrāta malāts būtu jāiekļauj Direktīvas 2002/46/EK II pielikuma sarakstā.

(11)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/46/EK 8. panta 1. un 3. punktu vara daudzums uztura bagātinātājā ir jādeklarē uz marķējuma skaitliskā formā saskaņā ar Direktīvas 2002/46/EK I pielikumā norādītajām mērvienībām. Saskaņā ar Direktīvas 2002/46/EK 8. panta 3. punktu informācija par šo vielu ir jāizsaka arī procentos no atsauces vērtībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (10) XIII pielikumā. Saskaņā ar Direktīvas 2002/46/EK I pielikumu vara mērvienības, kuras izmanto uztura bagātinātāju marķēšanas vajadzībām, ir “μg”, savukārt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011 prasītās vara mērvienības ir “mg”. Konsekvences un skaidrības labad arī Direktīvas 2002/46/EK I pielikumā vara mērvienībām vajadzētu būt “mg”. Tā kā vara mērvienību maiņa nevarētu ietekmēt cilvēka veselību, Iestādes atzinumu lūgt nav nepieciešams.

(12)

Notika apspriešanās ar Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevēju grupu, un saņemtās piezīmes tika ņemtas vērā.

(13)

Lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem, būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā ražotāji varētu pielāgoties jaunajām vara mērvienībām. Turklāt, tā kā nepastāv bažas par drošumu, esošo varu saturošo uztura bagātinātāju krājumu tirdzniecība būtu jāatļauj pēc šīs regulas 1. panta piemērošanas dienas, līdz šie krājumi beidzas.

(14)

Tāpēc Direktīva 2002/46/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (2) ir izveidots saraksts ar augsta riska augiem, augu produktiem un citiem objektiem Regulas (ES) 2016/2031 42. panta nozīmē.

(2)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2018 (3) nosaka īpašus noteikumus par procedūru, kas jāievēro, lai šiem augsta riska augiem, augu produktiem un citiem objektiem veiktu Regulas (ES) 2016/2031 42. panta 4. punktā minēto riska novērtējumu.

(3)

Pēc sākotnējā novērtējuma Īstenošanas regulas (ES) 2018/2019 pielikumā kā augsta riska augi tika iekļauti 35 stādāmi augi no visām trešām valstīm, arī tādi, kas pieder pie Jasminum L. ģints.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/2031, ja, pamatojoties uz riska novērtējumu, tiek secināts, ka kāds augs, augu produkts vai cits objekts, kura izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī, trešo valstu grupā vai konkrētā trešās valsts teritorijā, attiecībā uz kaitīgajiem organismiem rada nepieņemamu risku, taču minēto risku, piemērojot noteiktus pasākumus, var samazināt līdz pieņemamam līmenim, tad Komisijai minētais augs, augu produkts vai cits objekts jāsvītro no saraksta, kas izveidots ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019, un jāiekļauj Regulas (ES) 2016/2031 41. panta 2. punktā minētajā sarakstā.

(5)

Turklāt Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1213 (4) nosaka fitosanitāros pasākumus noteiktu augu, augu produktu un citu objektu ievešanai Savienības teritorijā, kuri svītroti no Īstenošanas regulas (ES) 2018/2019 pielikuma.

(6)

2019. gada 25. septembrī Izraēla Komisijai lūdza atļauju uz Savienību eksportēt neapsakņotus Jasminum polyanthum Franchet stādāmo augu spraudeņus (“norādītie augi”). Šis pieprasījums bija pamatots ar attiecīgu tehnisko dokumentāciju.

(7)

2020. gada 12. augustā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) publicēja zinātnisku atzinumu par preču riska novērtējumu attiecībā uz stādāmiem Jasminum polyanthum sugas augiem no Izraēlas (5). Iestāde identificēja Scirtothrips dorsalis, Aonidiella orientalis, Milviscutulus mangiferae, Paracoccus marginatus, Pulvinaria psidii un Colletotrichum siamense (“norādītie kaitīgie organismi”) kā minētajiem stādāmajiem augiem relevantus kaitīgos organismus, izvērtēja riska mazināšanas pasākumus, kas aprakstīti dokumentācijā par minētajiem kaitīgajiem organismiem, un aplēsa, cik liela ir iespējamība, ka minētās preces ir no attiecīgā kaitīgā organisma brīvas.

(8)

Pamatojoties uz šo atzinumu, tiek uzskatīts, ka fitosanitārais risks, ko rada Izraēlas izcelsmes neapsakņotu Jasminum polyanthum Franchet stādāmo augu spraudeņu ievešana Savienības teritorijā, ir samazināts līdz pieņemamam līmenim, ja vien tiek veikti atbilstoši riska mazināšanas pasākumi, ar ko novērš to kaitīgo organismu risku, kuri ir saistīti ar minētajiem stādāmajiem augiem.

(9)

Minētie pasākumi, kas pieņemti par fitosanitārajām importa prasībām, nodrošina Savienības teritorijas fitosanitāro aizsardzību pret norādīto augu ievešanu tajā. Tādēļ Izraēlas izcelsmes neapsakņotie Jasminum polyanthum stādāmo augu spraudeņi vairs nebūtu jāuzskata par augsta riska augiem un būtu jāsvītro no Īstenošanas regulas (ES) 2018/2019 pielikuma.

(10)

Pasākumi, kurus Izraēla dokumentācijā aprakstījusi, ir uzskatīti par pietiekamiem, lai līdz pieņemamam līmenim samazinātu risku, ko rada norādīto augu ievešana Savienības teritorijā. Tāpēc pasākumiem, kas pieņemti ar šo regulu, būtu jāpamatojas uz Izraēlas iesniegtajā dokumentācijā aprakstītajiem pasākumiem.

(11)

Scirtothrips dorsalis Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 (6) II pielikumā norādīts kā Savienības karantīnas organisms. Aonidiella orientalis, Milviscutulus mangiferae, Paracoccus marginatus, Pulvinaria psidii un Colletotrichum siamense vēl nav Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 noteiktajā Savienības karantīnas organismu sarakstā, taču pēc turpmāka pilnīga riska novērtējuma var izrādīties, ka tie atbilst iekļaušanas nosacījumiem. Šā iemesla dēļ ir nepieciešami fitosanitārie pasākumi attiecībā uz minētajiem kaitīgajiem organismiem, līdz ir veikts pilns riska novērtējums.

(12)

Tādēļ Īstenošanas regulas (ES) 2020/1213 pielikums būtu jāaizstāj ar jaunu, lai iekļautu minētos fitosanitāros pasākumus.

(13)

Tajā būtu jāietver atkārtota attiecīgo augu, augu produktu un citu objektu iekļaušana sarakstā alfabēta secībā, lai atvieglotu minētā saraksta lasāmību.

(14)

Pēc Regulas (ES) 2018/2019 piemērošanas dienas importa kontrolēs gūtā pieredze liecina, ka Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (7) I pielikuma 2. punktā ir jāiekļauj daži papildu Kombinētās nomenklatūras (KN) kodi, lai aptvertu visas preces, ko pārdod kā Ullucus tuberosus augus. Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2018/2019 pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Lai izpildītu Savienības saistības, kas izriet no Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, minēto preču imports būtu jāatsāk pēc iespējas drīzāk.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktā paredzēts, ka piedevas, kuru lietošana atļauta saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2), ir jāizvērtē atkārtoti, un tās pašas regulas 4. pantā paredzēta atļauja piedevas jaunam lietojumam.

(2)

Ar luteīnu bagātinātu ekstraktu un luteīna/zeaksantīna ekstraktu, kas abi iegūti no Tagetes erecta, tika atļauts lietot ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1097 (3) par atļauju ar luteīnu bagātinātu ekstraktu un luteīna/zeaksantīna ekstraktu, kas abi iegūti no Tagetes erecta, izmantot par barības piedevām gaļas mājputniem un dējējmājputniem (izņemot tītarus) un mazāk izplatītu sugu gaļas mājputniem un dējējmājputniem.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2019. gada 3. aprīļa atzinumā (4) secināja, ka ar luteīnu bagātināta ekstrakta un luteīna/zeaksantīna ekstrakta ierosinātais maksimālais lietošanas daudzums – 80 mg kopējo karotinoīdu uz kg kompleksās barības – ir drošs gaļas mājputniem (izņemot tītarus), mazāk izplatītu sugu gaļas mājputniem, dējējmājputniem (izņemot tītarus) un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem. Kļūdas dēļ Īstenošanas regulas (ES) 2020/1097 pielikuma sestās un septītās slejas virsraksts attiecas uz “mg aktīvās vielas uz kg kompleksās barības ar mitruma saturu 12 %”. Šī atsauce nav pareiza, jo EFSA atzinums attiecas uz “kopējiem karotinoīdiem”. Tāpēc ir lietderīgi labot minētās īstenošanas regulas pielikuma tabulas sestās un septītās slejas virsrakstu, lai atspoguļotu EFSA2019. gada 3. aprīļa atzinuma formulējumu.

(4)

Atsauces uz “gaļas mājputniem (izņemot tītarus)” un “dējējmājputniem (izņemot tītarus)” ir grozītas ar atsaucēm uz “gaļas cāļiem” un “dējējvistām”. Šīs izmaiņas neietekmē vai nemaina pašlaik atļautās dzīvnieku kategorijas, jo termins “mājputni” attiecas uz dējējtītariem un gaļas tītariem, gaļas cāļiem un dējējvistām. Tāpēc ir lietderīgāk ietvert tiešu atsauci uz gaļas cāļiem un dējējvistām.

(5)

EFSA atzinumā arī norādīts, ka luteīna/zeaksantīna ekstrakta maksimālais lietošanas daudzums ir 80 mg kopējo karotinoīdu uz kg kompleksās barības gaļas mājputniem (izņemot tītarus), mazāk izplatītu sugu gaļas mājputniem, dējējmājputniem (izņemot tītarus) un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem. Turklāt EFSA atzinumā norādīts, ka mazāk izplatītu sugu vaislas mājputniem maksimālajam daudzumam nevajadzētu pārsniegt 50 mg kopējo karotinoīdu uz kg kompleksās barības, ņemot vērā zeaksantīna iespējamo toksikoloģisko ietekmi uz reproduktivitāti. Turklāt EFSA atzinumā norādīts – tā kā mazāk izplatītu sugu mājputnu audzēšanā nenošķir dēšanu un vairošanos, nevar izslēgt, ka piedeva, kas iekļauta dējējmājputnu uzturā, tiek izbarota mazāk izplatītu sugu vaislas mājputniem. Kļūdas dēļ Īstenošanas regulas (ES) 2020/1097 pielikuma tabulā ir noteikts, ka luteīna/zeaksantīna ekstrakta karotinoīdu maksimālais daudzums gaļas mājputniem (izņemot tītarus), mazāk izplatītu sugu gaļas mājputniem, dējējmājputniem (izņemot tītarus) un mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem ir 50 mg kopējo karotinoīdu uz kg barības, taču šis daudzums būtu jāpiemēro tikai mazāk izplatītu sugu dējējmājputniem, lai nepieļautu piedevas nepareizu lietošanu vaislas dzīvniekiem. Maksimālajam lietošanas daudzumam pārējo kategoriju mājputniem vajadzētu būt 80 mg kopējo karotinoīdu uz kg kompleksās barības.

(6)

Tādēļ Īstenošanas regula (ES) 2020/1097 būtu jālabo.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju no Artemisia vulgaris L. iegūtu tinktūru (parastās vībotnes tinktūru) lietot par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem. Šim pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju lietot no Artemisia vulgaris L. iegūtu tinktūru (parastās vībotnes tinktūru) par barības piedevu visu sugu dzīvniekiem. Pieteikuma iesniedzējs lūdzis šo piedevu klasificēt piedevu kategorijā “organoleptiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2019. gada 4. oktobra (2) un 2020. gada 1. jūlija (3) atzinumos secināja, ka, ievērojot ierosinātos lietošanas nosacījumus, no Artemisia vulgaris L. iegūtai tinktūrai (parastās vībotnes tinktūrai) nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, patērētāju veselību vai vidi. Iestāde norādīja, ka nav iespējams izdarīt secinājumus, vai piedevu var uzskatīt par potenciālu ādas/acu kairinātāju vai ādas sensibilizatoru. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāveic attiecīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, jo īpaši attiecībā uz piedevas lietotājiem.

(5)

Iestāde tāpat secināja, ka Artemisia vulgaris L. un tās ekstrakti ir vispāratzīti pārtikas aromatizētāji, ka to funkcija dzīvnieku barībā būtībā būtu tāda pati kā pārtikā un ka tāpēc papildu pierādījumi par iedarbīgumu netiek uzskatīti par vajadzīgiem. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības par uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificējusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodēm.

(6)

No Artemisia vulgaris L. iegūtās tinktūras (parastās vībotnes tinktūras) novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc minēto vielu būtu jāatļauj izmantot.

(7)

Lai panāktu labāku kontroli, būtu jānosaka ierobežojumi un nosacījumi. Konkrētāk, uz barības piedevas etiķetes būtu jānorāda ieteicamais saturs. Ja šāds saturs ir pārsniegts, uz premiksu etiķetes būtu jānorāda konkrēta informācija.

(8)

Tas, ka no Artemisia vulgaris L. iegūto tinktūru (parastās vībotnes tinktūru) nav atļauts izmantot par aromatizētāju dzirdināmajā ūdenī, neliedz to izmantot barības maisījumos, ko izbaro ar ūdeni.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums uz atļauju lietot Enterococcus faecium DSM 7134 preparātu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju Enterococcus faecium DSM 7134 preparātu lietot par barības piedevu dējējvistām, un to prasīts klasificēt kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2020. gada 30. septembra atzinumā (2) secināja, ka ar piedāvātajiem lietošanas nosacījumiem Enterococcus faecium DSM 7134 preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, patērētāju drošību vai vidi. Tā arī secināja, ka šis preparāts nav ādas vai acu kairinātājs, taču ir potenciāls ādas un elpceļu sensibilizators. Tāpēc Komisija uzskata, ka būtu jāveic attiecīgi aizsargpasākumi, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, jo īpaši attiecībā uz piedevas lietotājiem. Iestāde arī secināja, ka šis preparāts var būt iedarbīgs kā zootehniska piedeva barībā. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības par uzraudzību pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī verificējusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā esošās barības piedevas analīzes metodēm.

(5)

Enterococcus faecium DSM 7134 preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāatļauj izmantot tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Padome 2019. gada 10. decembrī, 2020. gada 20. janvārī, 2020. gada 3. februārī un 2020. gada 26. martā pieņēma attiecīgi Lēmumus (ES) 2019/2157 (1), (ES) 2020/102 (2), (ES) 2020/144 (3) un (ES) 2020/511 (4), ar ko laikposmam no 2020. gada 26. janvāra līdz 2025. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļu aizstājējus. Padome 2020. gada 8. jūnijā pieņēma Lēmumu (ES) 2020/766 (5), ar ko laikposmam no 2020. gada 1. februāra līdz 2025. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļu aizstājējus. Padome 2020. gada 30. jūlijā pieņēma Lēmumu (ES) 2020/1153 (6), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļus un locekļu aizstājējus.

(2)

Pēc Eva Borchorst MEJNERTZ kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,