ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 223

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

59. gadagājums
2016. gada 18. augusts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1387 (2016. gada 9. jūnijs), ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 2173/2005 I un III pielikumu, pamatojoties uz brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu ar Indonēziju par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Savienībā

1

 

*

Komisijas Regula (ES) 2016/1388 (2016. gada 17. augusts), ar ko izveido tīkla kodeksu par pieprasījuma pieslēgumu ( 1 )

10

 

*

Komisijas Regula (ES) 2016/1389 (2016. gada 17. augusts), ar ko atļauj pārtikas produktu veselīguma norādi, kas attiecas uz bērnu attīstību un veselību ( 1 )

55

 

*

Komisijas Regula (ES) 2016/1390 (2016. gada 17. augusts) par atteikumu atļaut pārtikas produktu veselīguma norādi, kura attiecas uz bērnu attīstību un veselību ( 1 )

58

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1391 (2016. gada 17. augusts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

60

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1387

(2016. gada 9. jūnijs),

ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 2173/2005 I un III pielikumu, pamatojoties uz brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu ar Indonēziju par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Savienībā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (1) un jo īpaši tās 10. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums (BPN) (turpmāk “nolīgums”) tika ratificēts un stājās spēkā 2014. gada 1. maijā.

(2)

Nolīguma 14. panta 5. punkta e) apakšpunktā paredzēts, ka Apvienotā īstenošanas komiteja (AĪK), kas izveidota ar minēto nolīgumu, vienojas par datumu, kurā FLEGT licencēšanas sistēma sāks darboties pēc Indonēzijas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmas (TLAS) darbības novērtējuma, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti šā nolīguma VIII pielikumā.

(3)

Kopīgā neatkarīgā novērtējumā par Indonēzijas TLAS ir secināts, ka šī sistēma ir stabila un atbilst VIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem, ar ko novērtē tās darbību.

(4)

Abas puses tagad ir gatavas pieņemt lēmumu par Indonēzijas FLEGT licencēšanas sistēmas izveides sākuma datumu.

(5)

Ar nolūku sākt FLEGT licencēšanas sistēmu Indonēzijā, Regulas (EK) Nr. 2173/2005 I un III pielikums būtu jāgroza, lai iekļautu Indonēzijas Republiku un tās Licenču informācijas nodaļu I pielikuma sarakstā “Partnervalstis un to norīkotās licencēšanas iestādes” un produktus, uz kuriem attiecas FLEGT licencēšanas sistēma, III pielikuma sarakstā “Koksnes izstrādājumi, kuriem FLEGT licencēšanas sistēmu piemēro vienīgi saistībā ar attiecīgajām partnervalstīm”.

(6)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 2173/2005.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2173/2005 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 2173/2005 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 15. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 9. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2173/2005 I un III pielikumu groza šādi:

1)

I pielikumam pievieno šādu tabulu:

“Partnervalsts

Norīkotās licenču izdevējas iestādes

INDONĒZIJAS REPUBLIKA

Licence Information Unit (LIU) (1)

Ministry of Environment and Forestry

Gedung Manggala Wanabakti Blok I Lantai 2

Jln. Gatot Subroto – Senayan

Jakarta – Pusat – Indonesia – 10270

Tālrunis: +62 215730268/269

Fakss: +62 215737093

E-pasts: subditivlk@gmail.com; marianalubis1962@gmail.com

2)

III pielikumam pievieno šādu tabulu:

“Partnervalsts

HS pozīcija

Apraksts

INDONĒZIJAS REPUBLIKA

44. NODAĻA

 

Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā; koksnes šķeldas vai skaidas; zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā

4401 21

koka šķeldas vai skaidas – – skujkoku koksnes

ex 4401 22

koka šķeldas vai skaidas – – lapu koku koksnes (ne no bambusa vai rotangpalmas)

4403

Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas (Aizliegts eksportēt saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem. Saskaņā ar 3. panta 3. punktu Brīvprātīgajā partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un Indonēzijas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (turpmāk “BPN”) (2) izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)

ex 4404 10

Koka skaidas un tamlīdzīgi materiāli – skujkoku

ex 4404 20

Koka skaidas un tamlīdzīgi materiāli – lapu koku – – koka skaidas

ex 4404

Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti; rupji apstrādāti, bet neliekti un citādi neapdarināti koka spieķi pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu un tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai; (Aizliegts eksportēt saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem. Saskaņā ar ES un Indonēzijas BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)

4406

Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka (Aizliegts eksportēt saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem. Saskaņā ar ES un Indonēzijas BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)

ex 4407

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm

ex 4407

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, nav nedz ēvelēti, nedz slīpēti, nedz saaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar ES un Indonēzijas BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)

 

Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgiem laminētas koksnes materiāliem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm

4408 10

skujkoku

4408 31

Tumšsarkanais meranti, gaišsarkanais meranti un meranti bakavs

4408 39

Citādi, izņemot skujkokus, tumšsarkano meranti, gaišsarkano meranti un meranti bakavu

ex 4408 90

Citādi, izņemot no šīs nodaļas 2. piezīmē par apakšpozīcijām minēto skujkoku un tropu koku koksnes (ne no bambusa un rotangpalmas)

 

Kokmateriāli (tostarp nesamontēti parketa dēlīši un joslas) ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā

4409 10

skujkoku

ex 4409 29

lapu koku – – citādi (ne no rotangpalmas)

 

Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes (piemēram, vafeļplātnes) no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem, aglomerētiem vai neaglomerētiem ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām

ex 4410 11

no koka – – kokskaidu plātnes (ne no bambusa vai rotangpalmas)

ex 4410 12

no koka – – orientētās kokskaidu plātnes (OSB) (ne no bambusa vai rotangpalmas)

ex 4410 19

no koka – – citādi (ne no bambusa vai rotangpalmas)

ex 4411

Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes, kam ir vai nav pievienoti sveķi vai citas organiskas vielas (ne no bambusa vai rotangpalmas)

 

Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli

4412 31

citāds saplāksnis vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu) ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm – – ar vismaz vienu ārējo kārtu no šīs nodaļas 2. piezīmē par apakšpozīcijām minēto tropu koku koksnes

4412 32

citāds saplāksnis vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu) ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm – – citāds, ar vismaz vienu ārējo kārtu no lapu koku koksnes

4412 39

citāds saplāksnis vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu) ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm – – citāds

ex 4412 94

citāds – – galdniekplātnes, saklātņu plātnes un plātnes ar vidusdaļu no līmētām līstēm (ne no rotangpalmas)

ex 4412 99

citāds – – citāds – – – galdniekplātņu viduskārta (salīmēti koksnes atlikumi) (ne no rotangpalmas) un – – – citādi (ne no rotangpalmas)

ex 4413

Blīvināti kokmateriāli kluču, plātņu, līstu vai profilētu izstrādājumu veidā (ne no bambusa vai rotangpalmas)

ex 4414

Koka ietvari gleznām, fotogrāfijām, spoguļiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem (ne no bambusa vai rotangpalmas)

ex 4415

Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; kabeļu spoles no koka; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka (ne no bambusa vai rotangpalmas)

ex 4416

Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus (ne no bambusa vai rotangpalmas)

ex 4417

Koka darbarīki, to korpusi un rokturi, slotu un suku koka daļas un rokturi; koka kurpju liestes un izstiepēji (ne no bambusa vai rotangpalmas)

ex 4418

Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas (ne no bambusa vai rotangpalmas)

ex 4419

Galda un virtuves piederumi no koka (ne no bambusa vai rotangpalmas)

 

Koka intarsijas un inkrustācijas; koka lādītes un kārbiņas juvelierizstrādājumiem vai galda piederumiem un tamlīdzīgi priekšmeti

ex 4420 90

citādi – – apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS ex 4420909000 Indonēzijā) (Aizliegts eksportēt saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem. Saskaņā ar ES un Indonēzijas BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)

 

Citi koka izstrādājumi

ex 4421 90

citādi – – sērkociņu skaliņi (ne no bambusa vai rotangpalmas) un – – citādi – – – koka seguma bloki (ne no bambusa vai rotangpalmas)

ex 4421 90

citādi – – citādi – – – apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS ex 4421909900 Indonēzijā) (Aizliegts eksportēt saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem. Saskaņā ar ES un Indonēzijas BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)

47. NODAĻA

 

Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons

4701

Mehāniskā papīra masa

4702

Ķīmiskā koksnes celuloze, šķīstošās šķirnes

4703

Koksnes natronceluloze vai sulfātceluloze, izņemot šķīstošās šķirnes

4704

Koksnes sulfītceluloze, izņemot šķīstošās šķirnes

4705

Koksnes celuloze, kas iegūta, apvienojot mehāniskās un ķīmiskās pārstrādes procesus

48. NODAĻA (3)

ex 4802

Nekrītots papīrs un kartons, izmantojams rakstīšanai, apdrukai vai citiem grafiskiem darbiem, neperforētas perfokartes un perforatora lentes papīrs ruļļos vai jebkura izmēra taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) loksnēs, izņemot pozīcijā 4801 vai 4803 minēto papīru; rokas lējuma papīrs un kartons (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4803

Tualetes papīra vai sejas salvešu, dvieļu vai galdautu materiāli un tamlīdzīgs mājturības vai higiēnas vajadzībām izmantojams papīrs, celulozes vate un audumi no celulozes šķiedrām, krepēti, ciļņoti, perforēti, ar virsmas krāsojumu, dekorējumu vai iespiedumu vai bez šādas apstrādes, ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4804

Nekrītots kraftpapīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, izņemot pozīcijā 4802 vai 4803 minēto (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4805

Citāds nekrītots papīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, kas nav apstrādāts tālāk, kā norādīts šīs nodaļas 3. piezīmē (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4806

Pergamentpapīrs, taukvielas necaurlaidīgs papīrs, pauspapīrs, pergamīns un citādi kalandrēti caurredzami vai caurspīdīgi papīri ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4807

Kompozītpapīrs un kartons (izgatavots, salīmējot vairākas papīra vai kartona loksnes) bez virskārtas pārklājuma un nepiesūcināts, iekšēji stiegrots vai nestiegrots, ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4808

Gofrēts papīrs un kartons (aplīmēts vai neaplīmēts ar gludām ārējām loksnēm), krepēts, ciļņots vai perforēts, ruļļos vai loksnēs, kas nav pozīcijā 4803 minētais (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4809

Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (ieskaitot krītotu vai piesūcinātu papīru trafaretspiedēm vai ofseta platēm), apdrukāts vai neapdrukāts, ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4810

Papīrs un kartons, kas no vienas vai abām pusēm pārklāts ar kaolīnu vai citām neorganiskām vielām, lietojot saistvielas vai bez tām, bez citiem pārklājumiem, ar virsmas krāsojumu vai bez tā, ar dekoratīvu virsmu vai iespiedattēliem vai bez tiem, jebkura lieluma ruļļos vai taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4811

Papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, krītots, piesūcināts, ar pārklājumu, ar krāsotu vai dekoratīvu virsmu vai apdrukāts, jebkura izmēra ruļļos vai taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnēs, izņemot pozīcijā 4803 , 4809 vai 4810 minēto (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4812

Papīra masas filtru bloki, plātnes un plāksnes (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4813

Cigarešu papīrs, atbilstīgi izmēram sagriezts vai nesagriezts, grāmatiņās vai čaulītēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4814

Tapetes un tamlīdzīgi sienu pārklājumi; caurspīdīgi papīra pārklājumi logiem (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4816

Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (izņemot papīru pozīcijā 4809 ), papīrs trafaretspiedēm un ofsetplatēm, iepakots kastēs vai bez kastēm (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4817

Papīra vai kartona aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez zīmējumiem un sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4818

Tualetes papīrs un tamlīdzīgs papīrs, celulozes vate vai celulozes šķiedru papīrs, ko izmanto mājsaimniecībā vai sanitāriem un higiēnas nolūkiem, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 36 cm, vai sagriezts pēc izmēra vai formas; kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti, galda salvetes, palagi un tamlīdzīgi mājsaimniecības, sanitārijas vai slimnīcu piederumi, apģērba gabali un apģērba piederumi no papīra masas, papīra, celulozes vates vai celulozes šķiedras audumiem (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4821

Jebkura veida birkas un etiķetes no papīra vai kartona ar iespiestu tekstu vai attēlu vai bez tā (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4822

Spolītes, spoles, rullīši un tamlīdzīgi turētāji no papīra masas, papīra vai kartona (perforēti vai neperforēti, stiegroti vai nestiegroti) (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

ex 4823

Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audumi no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc izmēra vai formas; citādi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)

94. NODAĻA

 

Sēdekļi (izņemot pozīcijā 9402 minētos), arī par gultām pārveidojamie, un to daļas

9401 61

citādi sēdekļi, ar koka karkasu – – polsterēti

9401 69

citādi sēdekļi, ar koka karkasu – – citādi

 

Citādas mēbeles un to daļas

9403 30

koka mēbeles birojiem

9403 40

koka mēbeles virtuvēm

9403 50

koka mēbeles guļamistabām

9403 60

citādas koka mēbeles

ex 9403 90

daļas – – citādas (HS 9403 90 90 Indonēzijā)

 

Saliekamās būvkonstrukcijas

ex 9406 00

citādas saliekamās būvkonstrukcijas – – no koka (HS 9406 00 92 Indonēzijā)

97. NODAĻA

 

Oriģinālgravīras, estampi un litogrāfijas

ex 9702 00

Apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS ex 9702000000 Indonēzijā) (Aizliegts eksportēt saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem. Saskaņā ar ES un Indonēzijas BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)


(1)  Saskaņā ar BPN 4. panta 4. punktu, Indonēzija ir izveidojusi Licenču informācijas nodaļu (LIU), kas kalpo kā kontaktpunkts informācijas apmaiņai starp ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Indonēzijas licencēšanas iestādēm. LIU ir informācijas pārvaldības struktūra, kas validē informāciju par V-Legal dokumentu/FLEGT licenču izdošanu. LIU ir atbildīga par vispārēju informācijas apmaiņu par TLAS, un tā saņem un glabā attiecīgos datus un informāciju par likumīguma sertifikātu un FLEGT licenču izdošanu. Šī struktūra arīdzan sniedz atbildes uz tirdzniecības partneru kompetento iestāžu un ieinteresēto personu jautājumiem. Dažām pārbaudes struktūrām, kuras ir Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūras (KAN) akreditētas atbilstības novērtējuma struktūras, atļauj darboties kā licencēšanas iestādēm un tās uzrauga Indonēzijas Mežsaimniecības un vides ministrija. Atjaunināts licencēšanas iestāžu saraksts ir pieejams LIU un arī šādā saitē: http://silk.dephut.go.id/indexphp/info/lvlk.”;

(2)  OV L 150, 20.5.2014., 252. lpp.

(3)  Papīra izstrādājumiem no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla ir pievienota Indonēzijas Rūpniecības ministrijas oficiāla vēstule, ar ko apstiprina, ka ir izmantoti nekoksnes vai pārstrādāti materiāli. Šādiem izstrādājumiem FLEGT licenci neizdod.”


18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/10


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1388

(2016. gada 17. augusts),

ar ko izveido tīkla kodeksu par pieprasījuma pieslēgumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 6. panta 11. punktu,

tā kā:

(1)

Ir ļoti svarīgi steidzami pabeigt pilnībā funkcionējoša un savstarpēji savienota iekšējā enerģijas tirgus izveidi, lai saglabātu enerģijas piegādes drošību, uzlabotu konkurētspēju un nodrošinātu, ka visi patērētāji var iegādāties enerģiju par pieejamām cenām.

(2)

Regula (EK) Nr. 714/2009 paredz nediskriminējošus noteikumus, ar kuriem nosaka piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un kuru mērķis ir nodrošināt pareizu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (2) 5. pants nosaka, ka dalībvalstis vai, ja dalībvalstis attiecīgi noteikušas, regulatīvās iestādes cita starpā nodrošina, ka tiek izstrādāti objektīvi un nediskriminējoši tehniskie noteikumi, ar ko nosaka minimālās tehniskā projekta un ekspluatācijas prasības attiecībā uz pieslēgumu sistēmai. Ja prasības paredz noteikumus par pieslēgšanos valstu tīkliem, minētās direktīvas 37. panta 6. punktā ir noteikts, ka regulatīvo iestāžu atbildībā ir vismaz šo noteikumu aprēķināšanai vai formulēšanai izmantojamo metodiku noteikšana vai apstiprināšana. Lai savstarpēji savienotajā pārvades sistēmā garantētu sistēmas drošību, ir būtiski panākt vienotu izpratni par prasībām, kas attiecībā uz tīkla pieslēgumu piemērojamas pieprasījumietaisēm un sadales sistēmām, tostarp slēgtām sadales sistēmām. Minētās prasības, kuras palīdz uzturēt, aizsargāt un atjaunot sistēmas drošību un kuru mērķis ir sekmēt pareizu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību sinhronajās zonās un starp tām un nodrošināt izmaksefektivitāti, būtu jāuzskata par jautājumiem, kas saistīti ar pārrobežu tīklu un tirgus integrāciju.

(3)

Pieprasījumietaisēm un sadales sistēmām piemērojami saskaņoti tīkla pieslēguma noteikumi būtu jānosaka, lai nodrošinātu skaidru tiesisko regulējumu tīkla pieslēgumiem, sekmētu elektroenerģijas tirdzniecību Savienības mērogā, garantētu sistēmas drošību, veicinātu atjaunojamo energoresursu integrēšanu, palielinātu konkurenci un sekmētu efektīvāku tīkla un resursu izmantošanu par labu patērētājiem.

(4)

Sistēmas drošību nevar garantēt, neņemot vērā visu lietotāju tehniskās spējas. Vēsturiski tehniskās spējas pamatā ir nodrošinājušas elektroenerģijas ražošanas ietaises. Tomēr nākotnē sagaidāms, ka pieprasījumietaišu loma šajā aspektā pieaugs. Būtiski priekšnoteikumi ir pastāvīga koordinācija pārvades un sadales tīklu līmenī un pārvades un sadales tīkliem pieslēgtās aparatūras pienācīga veiktspēja ar noturību, kas ir pietiekama, lai izturētu traucējumus un palīdzētu novērst nopietnus darbības pārtraukumus vai lai atvieglotu sistēmas atjaunošanu pēc pilnīga sistēmas darbības pārtraukuma.

(5)

Regulatīvajām iestādēm, nosakot vai apstiprinot pārvades vai sadales tarifus vai to aprēķināšanas metodiku vai apstiprinot noteikumus attiecībā uz pieslēgumu un piekļuvi valstu tīkliem saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 37. panta 1. un 6. punktu un Regulas (EK) Nr. 714/2009 14. pantu, būtu jāņem vērā pamatotas izmaksas, kas faktiski radušās sistēmu operatoriem, īstenojot šo regulu.

(6)

Dažādām sinhronām elektroenerģijas sistēmām Savienībā ir atšķirīgas iezīmes, kas jāņem vērā, nosakot prasības pieprasījuma pieslēgumam. Tāpēc, nosakot tīkla pieslēguma noteikumus, ir lietderīgi ņemt vērā reģionālās īpatnības, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. panta 6. punktā.

(7)

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt regulatīvo noteiktību, šīs regulas prasības būtu jāpiemēro jaunām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, jaunām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, jaunām sadales sistēmām un jaunām pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem (PSO) izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma. Šīs regulas prasības nebūtu jāpiemēro esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām un esošām pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto vai ko var izmantot pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma. Šīs regulas prasības nebūtu jāpiemēro jaunām vai esošām pieprasījumietaisēm, kas pieslēgtas sadales līmenī, izņemot, ja tās nodrošina pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO. Tomēr šīs regulas prasības būtu jāpiemēro, ja attiecīgā regulatīvā iestāde vai dalībvalsts nolemj citādi, pamatojoties uz sistēmas prasību izmaiņām un pilnu izmaksu un ieguvumu analīzi, vai ja ir veikti būtiski aparatūras modernizācijas vai nomaiņas darbi, kuri ietekmē tehniskās spējas, kas piemīt esošai pieprasījumietaisei, esošai pārvades sistēmai pieslēgtai sadales ietaisei, esošai sadales sistēmai vai esošai pieprasījumvienībai, kura ietilpst pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā un kura pieslēgta pie sprieguma līmeņa, kas pārsniedz 1 000 V.

(8)

Pieprasījumreakcija ir svarīgs instruments, kā palielināt iekšējā enerģijas tirgus elastību un nodrošināt tīklu optimālu izmantošanu. Tā darbības pamatā vajadzētu būt pašu lietotāju darbībām vai tādu trešo personu darbībām, kurām lietotāji ļāvuši rīkoties savā vārdā. Pieprasījumietaises īpašnieks vai slēgtas sadales sistēmas operators (SSSO) pieprasījumreakcijas pakalpojumus var piedāvāt tirgum un sistēmu operatoriem tīkla drošības garantēšanas mērķiem. Šādā gadījumā pieprasījumietaises īpašniekam vai slēgtas sadales sistēmas operatoram būtu jānodrošina, ka jaunās pieprasījumvienības, ko izmanto šādu pakalpojumu sniegšanai, atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām vai nu individuāli, vai kolektīvi kā trešās personas izveidota pieprasījumagregāta daļa. Šajā sakarā trešām personām ir nozīmīga loma, apkopojot pieprasījumreakcijas jaudas, un tām var būt uzticēta atbildība vai noteikts pienākums nodrošināt minēto pakalpojumu uzticamību, ja pieprasījumietaises īpašnieks un slēgtas sadales sistēmas operators šos pienākumus ir deleģējuši.

(9)

Šīs prasības būtu jānosaka, pamatojoties uz nediskriminācijas un pārredzamības principiem, kā arī principu, kura pamatā ir mērķis panākt optimālu līdzsvaru starp augstāko vispārējo efektivitāti un zemākajām kopējām izmaksām visām iesaistītajām personām. PSO un sadales sistēmu operatori (SSO), tostarp SSSO, minētos elementus var ņemt vērā, nosakot prasības saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, vienlaikus atzīstot, ka robežšķirtni starp pārvades un sadales sistēmu nosaka valstu līmenī.

(10)

Ar prasībām, kas piemērojamas pieprasījumietaisei, kas pieslēgta pārvades sistēmai, būtu jānosaka, kādām jābūt spējām saskarnes punktā un automatizētajai reakcijai un kā veicama datu apmaiņa. Minēto prasību mērķis ir nodrošināt pārvades sistēmas ekspluatējamību un spēju izmantot elektroenerģijas ražošanu un pieprasījumreakciju, kas iegulta šajos tīklos, sistēmas darbības diapazonos un kritisku notikumu laikā.

(11)

Ar prasībām, kas piemērojamas sadales sistēmai, kas pieslēgta pārvades sistēmai vai citai sadales sistēmai, būtu jānosaka šo sistēmu darbības diapazons, nepieciešamā automatizētā reakcija un datu apmaiņas kārtība. Minētajām prasībām būtu jānodrošina pārvades sistēmas sekmīga pilnveide un darbība un spēja izmantot elektroenerģijas ražošanas un pieprasījuma reakciju, kas iegulta šajos tīklos, sistēmas darbības diapazonos un kritiskās situācijās.

(12)

Ar prasībām, kas piemērojamas pieprasījumvienībai, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, būtu jānodrošina spēja izmantot pieprasījumreakciju sistēmas darbības diapazonos, tādējādi minimizējot kritiskos notikumus.

(13)

Administratīvajam slogam un izmaksām, kas saistīti ar pieprasījumreakcijas nodrošināšanu, nevajadzētu būt pārmērīgam, jo īpaši runājot par iekšzemes patērētājiem, kuriem būs aizvien svarīgāka loma pārejā uz mazoglekļa sabiedrību, un patērētājus, kuri iesaistās pieprasījumreakcijas nodrošināšanā, nevajadzētu lieki apgrūtināt ar administratīviem pienākumiem.

(14)

Tā kā šai regulai ir pārrobežu ietekme, ar to vajadzētu censties nodrošināt, lai visiem sprieguma līmeņiem būtu piemērojamas vienas un tās pašas frekvences prasības (vismaz sinhronas zonas robežās). Tas ir nepieciešams tāpēc, ka sinhronā zonā frekvences izmaiņas vienā dalībvalstī nekavējoties ietekmētu sinhronās zonas frekvenci un varētu radīt kaitējumu aparatūrai visās pārējās dalībvalstīs.

(15)

Starp starpsavienotām sistēmām būtu jākoordinē sprieguma diapazoni, jo tie ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu elektrosistēmas plānošanu un darbību sinhronā zonā. Sprieguma traucējumu izraisīta ietaišu atslēgšanās ietekmē blakusesošās sistēmas. Ja netiks norādīti sprieguma diapazoni, sistēmas plānošanā un darbībā varētu ieviesties plaša nenoteiktība attiecībā uz darbību ārkārtējā darba režīmā.

(16)

Būtu jāievieš atbilstoša un samērīga atbilstības testēšana, lai sistēmu operatori varētu nodrošināt darbības drošību. Saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 37. panta 1. punkta b) apakšpunktu regulatīvās iestādes ir atbildīgas par to, lai sistēmas operatori nodrošinātu atbilstību šai regulai.

(17)

Lai nodrošinātu pilnīgu tirgus integrāciju, regulatīvajām iestādēm, dalībvalstīm un sistēmu operatoriem būtu jānodrošina, ka izstrādes un apstiprināšanas procesā prasības attiecībā uz tīkla pieslēgumu tiek pēc iespējas saskaņotas. Izstrādājot pieslēguma prasības, īpaši būtu jāņem vērā esošie tehniskie standarti.

(18)

Sistēmu operatoriem nevajadzētu noteikt tādas tehniskās prasības aparatūrai, kuras apgrūtina preču brīvu apriti iekšējā tirgū. Ja sistēmu operatori izstrādā tehniskās specifikācijas, kuru rezultātā uz aparatūras laišanu tirgū tiek attiecinātas kādas prasības, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāizpilda Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34/EK (3) 8. un 9. pantā izklāstītā procedūra.

(19)

Šajā regulā vajadzētu noteikt kārtību, kādā piešķir atkāpes no noteikumiem, lai ņemtu vērā vietējos apstākļus, ja izņēmuma kārtā šo noteikumu izpilde varētu, piemēram, apdraudēt vietējā tīkla stabilitāti, vai ja pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei, pārvades sistēmai pieslēgtai sadales ietaisei, sadales sistēmai vai pieprasījumvienībai, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, lai tā droši darbotos, var būt nepieciešams darba režīms, kas nav saskaņā ar šo regulu.

(20)

Ar nosacījumu, ka to atbalsta attiecīgā regulatīvā iestāde vai – ja dalībvalstī attiecīgi noteikts – cita iestāde, pieprasījumietaišu īpašniekiem un attiecīgajiem sistēmu operatoriem vajadzētu būt iespējai ierosināt atkāpju noteikšanu konkrētām klasēm, kurās iedalītas pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises, sadales sistēmas un pieprasījumvienības, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma.

(21)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 28. pantu dalībvalstis var paredzēt, ka sistēma, kas nodrošina elektroenerģijas sadali, noteiktos apstākļos ir klasificējama kā slēgta sadales sistēma. Šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro slēgtām sadales sistēmām tikai tad, ja dalībvalstis tā noteikušas saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 28. pantu.

(22)

Šī regula ir pieņemta, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 714/2009, un jāuzskata par minētās regulas papildinājumu un neatņemamu daļu. Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 714/2009 citos tiesību aktos būtu jāsaprot kā atsauces arī uz šo regulu.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (EK) Nr. 714/2009 23. panta 1. punktā minētā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu izveido tīkla kodeksu, kurā nosaka prasības attiecībā uz tīkla pieslēgumu, kas piemērojamas:

a)

pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm;

b)

pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm;

c)

sadales sistēmām, tostarp slēgtām sadales sistēmām;

d)

pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma.

2.   Tādējādi šī regula palīdz nodrošināt godīgas konkurences apstākļus iekšējā elektroenerģijas tirgū, nodrošina sistēmas drošību un atjaunojamo energoresursu integrāciju un veicina elektroenerģijas tirdzniecību Savienības mērogā.

3.   Lai visā Savienībā būtu vienlīdzīgi konkurences apstākļi, šajā regulā arī noteikti pienākumi, ar ko nodrošina, ka sistēmu operatori pārredzamā un nediskriminējošā veidā lietderīgi izmanto pieprasījumietaišu un sadales sistēmu spējas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (4) 2. pantā, Regulas (EK) Nr. 714/2009 2. pantā, Komisijas Regulas (ES) 2015/1222 (5) 2. pantā, Komisijas Regulas (ES) 2016/631 (6) 2. pantā, Komisijas Regulas (ES) Nr. 543/2013 (7) 2. pantā un Direktīvas 2009/72/EK 2. pantā.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

1)

“pieprasījumietaise” ir ietaise, kas patērē elektroenerģiju un ir pieslēgta pārvades vai sadales sistēmai vienā vai vairākos pieslēgumpunktos. Sadales sistēmu un/vai elektroenerģijas ražošanas moduļa palīgbarošanas avotus neuzskata par pieprasījumietaisi;

2)

“pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise” ir pieprasījumietaise, kam ir pieslēgumpunkts, caur kuru tā pieslēgta pārvades sistēmai;

3)

“pārvades sistēmai pieslēgta sadales ietaise” ir sadales sistēmas pieslēgums vai elektriskā stacija un aparatūra, kas izmantota pieslēgumam pārvades sistēmai;

4)

“pieprasījumvienība” ir nedalāms iekārtu kopums, kurā ietilpst aparatūra, ko pieprasījumietaises īpašnieks vai slēgtas sadales sistēmas operators (SSSO) var aktīvi kontrolēt vai nu individuāli, vai kolektīvi kā trešās personas izveidota pieprasījumagregāta daļa;

5)

“slēgta sadales sistēma” ir sadales sistēma, kuru saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 28. pantu valstu regulatīvās iestādes vai citas kompetentās iestādes, ja dalībvalsts attiecīgi paredzējusi, klasificējušas kā slēgtu sadales sistēmu, kas elektroenerģiju sadala ģeogrāfiski ierobežotās rūpnieciskās, komerciālās vai koplietojuma pakalpojumu vietās un nepiegādā elektroenerģiju mājsaimniecību lietotājiem, neskarot gadījumu, kad to nenozīmīgi lieto nodarbinātībā iesaistījušās mājsaimniecības vai līdzīgas apvienības, kurās iesaistīts sadales sistēmas īpašnieks un kuras atrodas slēgtas sadales sistēmas apkalpotā teritorijā;

6)

“galvenā pieprasījumaparatūra” ir vismaz viena no šādām iekārtām: motori, transformatori, augstsprieguma aparatūra pieslēgumpunktā un ražošanas procesu stacijā;

7)

“pārvades sistēmai pieslēgta sadales sistēma” ir sadales sistēma, kas pieslēgta pārvades sistēmai, tostarp pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises;

8)

“maksimālā pieļaujamā importa jauda” ir maksimālā nepārtrauktā aktīvā jauda, ko pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise vai pārvades sistēmai pieslēgta sadales ietaise var patērēt no tīkla pieslēgumpunktā, kā norādīts pieslēguma līgumā vai kā attiecīgais sistēmas operators vienojies ar attiecīgi pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieku vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operatoru;

9)

“maksimālā pieļaujamā eksporta jauda” ir maksimālā nepārtrauktā aktīvā jauda, ko pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise vai pārvades sistēmai pieslēgta sadales ietaise var pievadīt tīklā pieslēgumpunktā, kā norādīts pieslēguma līgumā vai kā attiecīgais sistēmas operators vienojies ar attiecīgi pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieku vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operatoru;

10)

“pieprasījuma atslēgšana pie zemas frekvences” ir darbība, ar kuru pieprasījumu pie pazeminātas frekvences atslēdz, lai atgūtu balansu starp pieprasījumu un elektroenerģijas ražošanu un atgrieztu sistēmas frekvenci pieņemamās robežās;

11)

“pieprasījuma atslēgšana pie zema sprieguma” ir atjaunošanas darbība, ar kuru pieprasījumu pie pazemināta sprieguma atslēdz, lai atjaunotu spriegumu līdz pieņemamai robežai;

12)

“sprieguma slogregulators” ir ierīce tinuma atzarojuma pārslēgšanai; piemērota izmantošanai, kad transformators ir pieslēgts spriegumam vai darbojas slodzes režīmā;

13)

“sprieguma slogregulatora bloķēšana” ir darbība, kas bloķē sprieguma slogregulatoru, ja spriegums ir zems, lai nepieļautu, ka transformatori turpina pārslēgt atzarojumus un samazina spriegumu konkrētajā zonā;

14)

“kontroles telpa” ir attiecīgā sistēmas operatora darbības centrs;

15)

“slodzes pieslēgšana pa blokiem” ir maksimālais aktīvās jaudas slodzes pieslēgšanas solis, no jauna pieslēdzot pieprasījumu pēc elektropadeves atslēguma sistēmas atjaunošanas laikā;

16)

“pieprasījumreakcija aktīvās jaudas kontrolei” ir pieprasījums pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā, kuru attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO var modulēt, kā rezultātā tiek modificēta aktīvā jauda;

17)

“pieprasījumreakcija reaktīvās jaudas kontrolei” ir reaktīvā jauda vai reaktīvās jaudas kompensācijas ierīces pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā, kuras attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO var modulēt;

18)

“pieprasījumreakcija pārvades sistēmas ierobežojumu pārvarēšanai” ir pieprasījums pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā, kuru attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO var modulēt ar mērķi pārvarēt ierobežojumus sistēmā;

19)

“pieprasījumagregāts” ir pieprasījumietaišu vai slēgtu sadales sistēmu kopums, kas var darboties kā viena ietaise vai slēgta sadales sistēma ar mērķi piedāvāt vienu vai vairākus pieprasījumreakcijas pakalpojumus;

20)

“pieprasījumreakcija sistēmas frekvences kontrolei” ir pieprasījums pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā, kas ir pieejams samazināšanai vai palielināšanai, reaģējot uz frekvences svārstībām, un kas rodas pieprasījumietaises vai slēgtas sadales sistēmas autonomas reakcijas rezultātā, lai mazinātu šīs svārstības;

21)

“pieprasījumreakcija ļoti ātrdarbīgai aktīvās jaudas kontrolei” ir pieprasījums pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā, ko var ļoti ātri modulēt, reaģējot uz frekvences novirzi, kā rezultātā tiek ļoti ātri modificēta aktīvā jauda;

22)

“pieprasījumreakcijas vienības dokuments” (PRVD) ir dokuments, ko attiecīgajam sistēmas operatoram izsniedzis vai nu pieprasījumietaises īpašnieks, vai SSSO attiecībā uz pieprasījumvienībām, kas nodrošina pieprasījumreakciju un kas pieslēgtas pie sprieguma līmeņa, kurš pārsniedz 1 000 V; šis dokuments apliecina, ka pieprasījumvienība atbilst šajā regulā noteiktajām tehniskajām prasībām, un tajā ir iekļauti nepieciešamie dati un apliecinājumi, tostarp atbilstības apliecinājums.

3. pants

Piemērošanas joma

1.   Pieslēguma prasības, kas noteiktas šajā regulā, piemēro:

a)

jaunām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm;

b)

jaunām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm;

c)

jaunām sadales sistēmām, tostarp jaunām slēgtām sadales sistēmām;

d)

jaunām pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma.

Attiecīgais sistēmas operators atsakās atļaut pieslēgt tādu jaunu pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaisi, jaunu pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaisi vai jaunu sadales sistēmu, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām un uz ko neattiecas atkāpe, kuru saskaņā ar 50. pantu piešķīrusi regulatīvā iestāde vai cita iestāde, ja dalībvalstī attiecīgi piemērojams. Attiecīgais sistēmas operators atteikumu rakstiska argumentēta paziņojuma formā nosūta pieprasījumietaises īpašniekam, SSO vai SSSO un, ja vien nav regulatīvā iestāde nav norādījusi citādi, regulatīvajai iestādei.

Pamatojoties uz atbilstības uzraudzību saskaņā ar III sadaļu, attiecīgie PSO atsakās izmantot pieprasījumreakcijas pakalpojumus, uz ko attiecas 27.–30. pants, no jaunām pieprasījumvienībām, kas neatbilst šajā regulā izklāstītajām prasībām.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)

pieprasījumietaisēm un sadales sistēmām, kas pieslēgtas dalībvalstu tādai pārvades sistēmai vai sadales sistēmām, kuras izvietotas uz salām un kuras nedarbojas sinhroni ar Kontinentālās Eiropas, Lielbritānijas, Ziemeļu, Īrijas un Ziemeļīrijas vai Baltijas sinhrono zonu, vai šādas pārvades sistēmas vai šādu sadales sistēmu daļām;

b)

akumulācijas ierīcēm, izņemot hidroakumulācijas elektroenerģijas ražošanas moduļiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

3.   Ja pieprasījumietaisē vai slēgtās sadales sistēmās ietilpst vairākas pieprasījumvienības, tās kopā uzskata par vienu pieprasījumvienību, ja tās nevar ekspluatēt atsevišķi vienu no otras vai tās var pamatoti uzskatīt par vienotu kopumu.

4. pants

Piemērošana esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām un esošām pieprasījumvienībām, ko izmanto pieprasījumreakcijas pakalpojumu nodrošināšanai

1.   Šīs regulas prasības nepiemēro esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām un esošām pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajam sistēmas operatoram vai attiecīgajam PSO izmanto vai ko var izmantot pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, – izņemot tad, ja:

a)

esoša pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise, esoša pārvades sistēmai pieslēgta sadales ietaise, esoša sadales sistēma vai esoša pieprasījumvienība, kura ietilpst pieprasījumietaisē ar sprieguma līmeni virs 1 000 V vai slēgtā sadales sistēmā ar sprieguma līmeni virs 1 000 V, ir modificēta tik lielā mērā, ka tās pieslēguma līgums ir būtiski jāpārskata saskaņā ar šādu procedūru:

i)

pieprasījumietaišu īpašnieki, SSO vai SSSO, kuri plāno veikt stacijas modernizāciju vai aprīkojuma nomaiņu, kas ietekmēs pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises, sadales sistēmas vai pieprasījumvienības tehniskās spējas, savus plānus attiecīgajam sistēmas operatoram paziņo iepriekš;

ii)

ja attiecīgais sistēmas operators uzskata, ka modernizācija vai aprīkojuma nomaiņa rada tādas izmaiņas, ka ir vajadzīgs jauns pieslēguma līgums, sistēmas operators par to paziņo attiecīgajai regulatīvajai iestādei vai attiecīgā gadījumā dalībvalstij, un

iii)

attiecīgā regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts lemj par to, vai esošais pieslēguma līgums ir jāpārskata vai ir vajadzīgs jauns pieslēguma līgums, un par piemērojamajām regulas prasībām, vai

b)

pēc attiecīgā PSO priekšlikuma saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts nolemj esošai pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei, esošai pārvades sistēmai pieslēgtai sadales ietaisei, esošai sadales sistēmai vai esošai pieprasījumvienībai piemērot visas vai dažas šīs regulas prasības.

2.   Šajā regulā pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaisi, pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaisi, sadales sistēmu vai pieprasījumvienību, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajam sistēmas operatoram vai attiecīgajam PSO izmanto vai ko var izmantot pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, uzskata par esošu tad, ja:

a)

šīs regulas spēkā stāšanās dienā tā jau ir pieslēgta tīklam; vai

b)

pieprasījumietaises īpašnieks, SSO vai SSSO divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir noslēdzis galīgu un saistošu līgumu, kas paredz galvenās pieprasījumaparatūras vai pieprasījumvienības iegādi. Pieprasījumietaises īpašniekam, SSO vai SSSO 30 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā par līguma noslēgšanu jāpaziņo attiecīgajam sistēmas operatoram un attiecīgajam PSO.

Paziņojumā, ko pieprasījumietaises īpašnieks, SSO vai SSSO iesniedz attiecīgajam sistēmas operatoram un attiecīgajam PSO, norāda vismaz līguma nosaukumu, līguma parakstīšanas datumu un tā spēkā stāšanās datumu un jaunbūvējamās, montējamās vai iegādājamās galvenās pieprasījumaparatūras vai pieprasījumvienības specifikācijas.

Dalībvalsts var paredzēt, ka to, vai pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise, pārvades sistēmai pieslēgta sadales ietaise, sadales sistēma vai pieprasījumvienība ir uzskatāma par esošu vai jaunu, konkrētos apstākļos var noteikt regulatīvā iestāde.

3.   Lai ņemtu vērā būtiskas un faktiskas izmaiņas apstākļos, piemēram, izmaiņas sistēmas prasībās, tostarp jaunu atjaunojamo energoresursu, viedtīklu, decentralizētās ražošanas vai pieprasījumreakcijas ieviešanu, pēc sabiedriskās apspriešanas saskaņā ar 9. pantu attiecīgais PSO var ierosināt, lai attiecīgā regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts šo regulu piemēro arī esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām vai esošām pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajam sistēmas operatoram vai attiecīgajam PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma.

Šajā sakarā veic rūpīgu un pārredzamu kvantitatīvu izmaksu un ieguvumu analīzi saskaņā ar 48. un 49. pantu. Analīzē norāda:

a)

izmaksas, kas radīsies attiecībā uz esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām un esošām pieprasījumvienībām sakarā ar vajadzību nodrošināt atbilstību šai regulai;

b)

sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniegs šīs regulas prasību piemērošana; un

c)

to, cik lielas iespējas vajadzīgos rezultātus panākt, īstenojot alternatīvus pasākumus.

4.   Pirms attiecīgais PSO veic 3. punktā minēto kvantitatīvo izmaksu un ieguvumu analīzi, tas:

a)

veic iepriekšēju kvalitatīvu izmaksu un ieguvumu salīdzinājumu;

b)

saņem apstiprinājumu no attiecīgās regulatīvās iestādes vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts.

5.   Attiecīgā regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts lēmumu par šīs regulas piemērošanas jomas paplašināšanu, proti, tās attiecināšanu uz esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām vai esošām pieprasījumvienībām, pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi attiecīgā PSO ziņojumu un ieteikumu saskaņā ar 48. panta 4. punktu. Regulatīvās iestādes lēmums vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts lēmums tiek publicēts.

6.   Attiecīgais PSO, novērtējot šīs regulas piemērošanu esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām vai esošām pieprasījumvienībām, ņem vērā pieprasījumietaišu īpašnieku, SSO un SSSO tiesisko paļāvību.

7.   Attiecīgais PSO šīs regulas noteikumu pilnīgu vai daļēju piemērošanu esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām vai esošām pieprasījumvienībām var novērtēt reizi trīs gados saskaņā ar prasībām un procesiem, kas aprakstīti 3.–5. punktā.

5. pants

Piemērošana hidroakumulācijas elektroenerģijas ražošanas moduļiem un rūpnieciskiem objektiem

1.   Šo regulu nepiemēro hidroakumulācijas elektroenerģijas ražošanas moduļiem, kas darbojas gan elektroenerģijas ražošanas, gan sūknēšanas darba režīmā.

2.   Šis regulas prasības attiecina uz sūknēšanas moduli, kas ietilpst hidroakumulācijas stacijā un kas darbojas tikai sūknēšanas režīmā, un to uzskata par pieprasījumietaisi.

3.   Attiecībā uz rūpnieciskiem objektiem, kam ir iegults elektroenerģijas ražošanas modulis, rūpnieciskā objekta sistēmas operators, pieprasījumietaises īpašnieks, elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašnieks un attiecīgais sistēmas operators, kura sistēmai rūpnieciskais objekts pieslēgts, var vienoties, koordinējoties ar attiecīgo PSO, par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem no attiecīgās sistēmas atslēdz kritiskās slodzes. Vienošanās mērķis ir nodrošināt rūpnieciskā objekta ražošanas procesu darbību, kad ir traucēta attiecīgās sistēmas darbība.

6. pants

Regulatīvie aspekti

1.   Vispārpiemērojamās prasības, kas attiecīgajiem sistēmu operatoriem vai PSO jānosaka saskaņā ar šo regulu, apstiprina dalībvalsts iecelta struktūra, un tās publicē. Ieceltā iestāde ir regulatīvā iestāde, ja vien dalībvalsts nav paredzējusi citādi.

2.   Attiecībā uz konkrētā objektā piemērojamām prasībām, kas attiecīgajiem sistēmu operatoriem vai PSO jānosaka saskaņā ar šo regulu, dalībvalsts var pieprasīt, lai ieceltā iestāde tās apstiprina.

3.   Piemērojot šo regulu, dalībvalstis, kompetentās struktūras un sistēmu operatori:

a)

piemēro samērīguma un nediskriminācijas principu;

b)

nodrošina pārredzamību;

c)

piemēro principu par optimāla līdzsvara panākšanu starp visaugstāko vispārējo efektivitāti un viszemākajām kopējām izmaksām visām iesaistītajām personām;

d)

respektē attiecīgajam PSO uzticēto atbildību, lai nodrošinātu sistēmas drošību, tostarp atbilstīgi valstu tiesību aktos noteiktajam;

e)

apspriežas ar attiecīgajiem sadales sistēmu operatoriem (SSO) un ņem vērā iespējamo ietekmi uz to sistēmu;

f)

ņem vērā apstiprinātos Eiropas standartus un tehniskās specifikācijas.

4.   Attiecīgais sistēmas operators vai PSO vispārpiemērojamo prasību priekšlikumu vai metodiku, kas izmantota to aprēķināšanā vai formulēšanā, kompetentajai struktūrai apstiprinājuma saņemšanai iesniedz divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

5.   Ja šī regula paredz, ka attiecīgajam sistēmas operatoram, attiecīgajam PSO, pieprasījumietaises īpašniekam, elektroenerģijas ražošanas ietaises īpašniekam, SSO un/vai SSSO ir jāvienojas, tie vienošanos cenšas panākt sešu mēnešu laikā pēc tam, kad viena puse iesniegusi pārējām pusēm pirmo priekšlikumu. Ja šajā termiņā vienošanās nav panākta, ikviena puse var pieprasīt, lai attiecīgā regulatīvā iestāde sešu mēnešu laikā pieņem lēmumu.

6.   Lēmumu par prasību priekšlikumu vai metodikām kompetentās struktūras pieņem sešu mēnešu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas.

7.   Ja attiecīgais sistēmas operators vai PSO uzskata, ka saskaņā ar 1. un 2. punktu iesniegtās un apstiprinātās prasības vai metodikas nepieciešams grozīt, ierosinātajiem grozījumiem piemērojamas 3.–8. punktā paredzētās prasības. Sistēmu operatori un PSO, kas ierosina grozījumus, ņem vērā pieprasījumietaišu īpašnieku, SSO, SSSO, aparatūras ražotāju un citu ieinteresēto personu tiesisko paļāvību, kas izriet no sākotnēji norādītajām vai apstiprinātajām prasībām vai metodikām, – ja tai ir pamats.

8.   Puses, kam ir sūdzības par attiecīgo sistēmas operatoru vai PSO saistībā ar attiecīgā sistēmas operatora vai PSO pienākumiem, ko paredz šī regula, var iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei, kas – rīkojoties kā strīdu izšķiršanas iestāde – pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem, ja regulatīvā iestāde lūdz papildu informāciju. Šo pagarināto termiņu var vēl pagarināt, ja tam piekrīt sūdzības iesniedzējs. Regulatīvās iestādes lēmums ir saistošs, ja vien un kamēr tas netiek atcelts pārsūdzības kārtībā.

9.   Ja prasības saskaņā ar šo regulu jāizstrādā attiecīgam sistēmas operatoram, kas nav PSO, dalībvalstis var paredzēt, ka tā vietā par attiecīgo prasību izstrādi ir atbildīgs PSO.

7. pants

Vairāki PSO

1.   Ja dalībvalstī ir vairāki PSO, šo regulu piemēro visiem PSO šajā dalībvalstī.

2.   Dalībvalstis var noteikt saskaņā ar valsts regulatīvo režīmu, ka PSO atbildība izpildīt vienu, dažus vai visus šajā regulā paredzētos pienākumus tiek uzticēta vienam vai vairākiem konkrētiem PSO.

8. pants

Izmaksu atgūšana

1.   Izmaksas, ko sedz sistēmu operatori, uz kuriem attiecas tīkla tarifu regulācija, un kas rodas no šajā regulā noteikto pienākumu izpildes, izvērtē attiecīgās regulatīvās iestādes. Izmaksas, kas novērtētas kā pieņemamas, lietderīgas un samērīgas, atlīdzina, izmantojot tīkla tarifus vai citus piemērotus mehānismus.

2.   Ja attiecīgās regulatīvās iestādes to pieprasa, 1. punktā minētie sistēmu operatori trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai atvieglotu radušos izmaksu izvērtēšanu.

9. pants

Sabiedriskā apspriešana

1.   Attiecīgie sistēmu operatori un attiecīgie PSO apspriežas ar ieinteresētajām personām, tostarp katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm, par:

a)

priekšlikumiem šo regulu piemērot arī esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām un esošām pieprasījumvienībām saskaņā ar 4. panta 3. punktu;

b)

ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar 48. panta 3. punktu;

c)

izmaksu un ieguvumu analīzi, kas veikta saskaņā ar 53. panta 2. punktu;

d)

prasībām pieprasījumvienībām, kuras norādītas saskaņā ar 28. panta 2. punkta c), e), f), k) un l) apakšpunktu un 29. panta 2. punkta c)–e) apakšpunktu.

Apspriešana ilgst vismaz vienu mēnesi.

2.   Attiecīgie sistēmu operatori vai attiecīgie PSO, sagatavojot priekšlikuma projektu, ziņojumu, izmaksu un ieguvumu analīzi vai prasības attiecībā uz pieprasījumvienībām iesniegšanai regulatīvajai iestādei, kompetentajai struktūrai vai attiecīgā gadījumā dalībvalstij apstiprinājuma saņemšanai, rūpīgi ņem vērā ieinteresēto personu viedokļus, ko tās paudušas apspriešanā. Visos gadījumos iesniedz labi argumentētu pamatojumu tam, kāpēc ieinteresēto personu paustais viedoklis tiks vai netiks ņemts vērā, un šo pamatojumu savlaicīgi publicē pirms priekšlikuma, ziņojuma, izmaksu un ieguvumu analīzes vai saskaņā ar 28. un 29. pantu norādīto prasību pieprasījumvienībām publicēšanas vai vienlaikus ar to.

10. pants

Ieinteresēto personu līdzdalība

Energoregulatoru sadarbības aģentūra (Aģentūra) ciešā sadarbībā ar elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSO-E) organizē ieinteresēto personu līdzdalību aspektos, kas saistīti ar tīkla pieslēguma prasībām, kas piemērojamas pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, sadales sistēmām un pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, un citos šīs regulas īstenošanas aspektos. Tas ietver regulāras sanāksmes ar ieinteresētajām personām, lai apzinātu problēmas un saņemtu priekšlikumus uzlabojumiem, galvenokārt attiecībā uz tīkla pieslēguma prasībām, kuras piemērojamas pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, sadales sistēmām un pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma.

11. pants

Konfidencialitātes ievērošanas pienākumi

1.   Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstīgi šai regulai, attiecas 2., 3. un 4. punktā noteiktie dienesta noslēpuma nosacījumi.

2.   Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums ir piemērojams visām personām, regulatīvajām iestādēm vai struktūrām, uz kurām attiecas šīs regulas noteikumi.

3.   Konfidenciālu informāciju, ko, pildot savus pienākumus, saņēmušas 2. punktā minētās personas, regulatīvās iestādes vai struktūras, nedrīkst izpaust nevienai citai personai vai iestādei, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas valstu tiesību akti, pārējie šīs regulas noteikumi vai citi attiecīgi Savienības tiesību akti.

4.   Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas valstu vai Savienības tiesību akti, regulatīvās iestādes, struktūras vai personas, kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstīgi šai regulai, to var izmantot tikai šajā regulā minēto pienākumu izpildei.

II SADAĻA

PĀRVADES SISTĒMAI PIESLĒGTU PIEPRASĪJUMIETAIŠU, PĀRVADES SISTĒMAI PIESLĒGTU SADALES IETAIŠU UN SADALES SISTĒMU PIESLĒGUMS

1. NODAĻA

Vispārīgas prasības

12. pants

Vispārīgas prasības attiecībā uz frekvenci

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm un sadales sistēmām jāspēj palikt pieslēgtām tīklam un darboties frekvences diapazonos un periodos, kas norādīti I pielikumā.

2.   Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai SSO var vienoties ar attiecīgo PSO par plašākiem frekvences diapazoniem vai ilgākiem minimālajiem darbības periodiem. Ja plašāki frekvences diapazoni vai ilgāks minimālais darbības periods ir tehniski iespējami, pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai SSO nedrīkst nepamatoti nedot piekrišanu.

13. pants

Vispārīgas prasības attiecībā uz spriegumu

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm un pārvades sistēmai pieslēgtām sadales sistēmām jāspēj palikt pieslēgtām tīklam un darboties sprieguma diapazonos un periodos, kas norādīti II pielikumā.

2.   Sadales sistēmu aparatūrai, kas pieslēgta pie tāda paša sprieguma kā spriegums pieslēgumpunktā, caur kuru sistēma pieslēgta pārvades sistēmai, jāspēj paliek pieslēgtai tīklam un darboties sprieguma diapazonos un periodos, kas norādīti II pielikumā.

3.   Sprieguma diapazonu pieslēgumpunktā izsaka kā spriegumu pieslēgumpunktā attiecībā pret atsauces spriegumu, kas ir vienāds ar 1 relatīvo vienību (p. u.). 400 kV tīkla sprieguma līmenim (bieži sauktam arī par 380 kV līmeni) atsauces vērtība 1 p. u. ir vienāda ar 400 kV, bet pārējiem tīkla sprieguma līmeņiem atsauces spriegums 1 p. u. katram PSO vienā un tajā pašā sinhronajā zonā var atšķirties.

4.   Ja p. u. vērtības ir bāzētas sprieguma diapazonā no 300 kV līdz 400 kV (ieskaitot), attiecīgais PSO Spānijā var pieprasīt, lai pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas paliek pieslēgtas neierobežotu periodu sprieguma diapazonā 1,05–1,0875 p. u.

5.   Ja p. u. vērtības bāzētas uz spriegumu 400 kV, attiecīgie PSO Baltijas sinhronajā zonā var pieprasīt, lai pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas paliek pieslēgtas pie 400 kV tīkla tādos sprieguma diapazonos un periodos, kas piemērojami Kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai.

6.   Ja to prasa attiecīgais PSO, pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise, pārvades sistēmai pieslēgta sadales ietaise vai pārvades sistēmai pieslēgta sadales sistēma spēj automātiski atslēgties pie konkrēta sprieguma. PSO par automātiskās atslēgšanās noteikumiem un iestatījumiem vienojas ar pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieku vai SSO.

7.   Attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtām sadales sistēmām, kurās spriegums pieslēgumpunktā ir zem 110 kV, attiecīgais PSO norāda sprieguma diapazonu pieslēgumpunktā, ko sadales sistēmām, kuras pieslēgtas konkrētajai pārvades sistēmai, jāspēj izturēt pēc sistēmas projekta. SSO savu aprīkojumu, kas pieslēgts tādā pašā sprieguma līmenī kā spriegums pieslēgumpunktā, kurā pieslēdzas pārvades sistēmai, projektē tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība minētajam sprieguma diapazonam.

14. pants

Prasības attiecībā uz īsslēgumu

1.   Pamatojoties uz sava pārvades tīkla elementu nominālo īsslēguma izturētspēju, attiecīgais PSO norāda maksimālo īsslēguma strāvu pieslēgumpunktā, ko pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei vai pārvades sistēmai pieslēgtai sadales sistēmai jāspēj izturēt.

2.   Attiecīgais PSO iesniedz pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašniekam vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operatoram aplēsi par minimālo un maksimālo īsslēguma strāvu, kas sagaidāma pieslēgumpunktā, kā tīkla ekvivalentu.

3.   Pēc neplānota notikuma attiecīgais PSO nekavējoties un ne vēlāk kā nedēļu pēc neplānotā notikuma informē skarto pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieku vai skarto pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operatoru par izmaiņām maksimālajā īsslēguma strāvā virs robežvērtības, kas skartajai pārvades sistēmai pieslēgtajai pieprasījumietaisei vai skartajai pārvades sistēmai pieslēgtajai sadales sistēmai jāspēj izturēt no attiecīgā PSO tīkla saskaņā ar 1. punktu.

4.   3. punktā paredzēto robežvērtību norāda vai nu pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks savai ietaisei, vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators savam tīklam.

5.   Pirms plānota notikuma attiecīgais PSO nekavējoties un ne vēlāk kā nedēļu pirms plānotā notikuma informē skarto pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieku vai skarto pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operatoru par izmaiņām maksimālajā īsslēguma strāvā virs robežvērtības, kas skartajai pārvades sistēmai pieslēgtajai pieprasījumietaisei vai skartajai pārvades sistēmai pieslēgtajai sadales sistēmai jāspēj izturēt no attiecīgā PSO tīkla saskaņā ar 1. punktu.

6.   5. punktā paredzēto robežvērtību norāda vai nu pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks savai ietaisei, vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators savam tīklam.

7.   Attiecīgais PSO pieprasa, lai pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators sniedz informāciju par konkrētās ietaises vai tīkla devumu īsslēguma strāvas ziņā. Kā minimums līdzvērtīgie tīkla modeļi jāiesniedz un jāpierāda attiecībā uz nullsecību, tiešsecību un pretsecību.

8.   Pēc neplānota notikuma pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators nekavējoties un ne vēlāk kā nedēļu pēc neplānotā notikuma informē attiecīgo PSO par izmaiņām īsslēguma devumā virs attiecīgā PSO noteiktās robežvērtības.

9.   Pirms plānota notikuma pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators nekavējoties un ne vēlāk kā nedēļu pirms plānotā notikuma informē attiecīgo PSO par izmaiņām īsslēguma devumā virs attiecīgā PSO noteiktās robežvērtības.

15. pants

Prasības attiecībā uz reaktīvo jaudu

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm un pārvades sistēmai pieslēgtām sadales sistēmām jāspēj saglabāt darbību stacionārā režīmā to pieslēgumpunktā reaktīvās jaudas diapazonā, ko norādījis attiecīgais PSO, atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

a)

pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm faktiskais reaktīvās jaudas diapazons, ko norāda attiecīgais PSO attiecībā uz reaktīvās jaudas importu un eksportu, nedrīkst būt lielāks par 48 % no to maksimālās importa jaudas vai maksimālās eksporta jaudas (atkarībā no tā, kura lielāka) jeb pārsniegt importa vai eksporta aktīvās jaudas koeficientu 0,9, izņemot tad, ja pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm ir pierādījis tehniskus vai finansiālus sistēmieguvumus un ir saņemta attiecīgā PSO piekrišana;

b)

pārvades sistēmai pieslēgtām sadales sistēmām faktiskais reaktīvās jaudas diapazons, ko norāda attiecīgais PSO attiecībā uz reaktīvās jaudas importu un eksportu, nedrīkst būt plašāks par:

i)

48 % (t. i., jaudas koeficientu 0,9) no maksimālās importa jaudas vai maksimālās eksporta jaudas (atkarībā no tā, kura lielāka) reaktīvās jaudas importēšanas (patēriņa) laikā; un

ii)

48 % (t. i., jaudas koeficientu 0,9) no maksimālās importa jaudas vai maksimālās eksporta jaudas (atkarībā no tā, kura lielāka) reaktīvās jaudas eksportēšanas (ražošanas) laikā,

izņemot tad, ja attiecīgais PSO un pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators pēc kopīgi veiktas analīzes ir pierādījuši tehniskus vai finansiālus sistēmieguvumus;

c)

attiecīgais PSO un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators vienojas par to, kāds būs tvērums analīzei, kurā jāapzina iespējamie risinājumi, un nosaka optimālu risinājumu reaktīvās jaudas apmaiņai starp sistēmām, pienācīgi ņemot vērā sistēmu īpatnības, jaudas apmaiņas variablo struktūru, divvirzienu plūsmas un reaktīvās jaudas spējas sadales sistēmā;

d)

attiecīgais PSO jaudas koeficienta vietā var noteikt, ka var izmantot citu mērīšanas sistēmu, lai noteiktu ekvivalentus reaktīvās jaudas spējas diapazonus;

e)

prasītās reaktīvās jaudas diapazona vērtības jāsasniedz pieslēgumpunktā;

f)

atkāpjoties no e) apakšpunkta, ja pieslēgumpunktu dala elektroenerģijas ražošanas modulis un pieprasījumietaise, punktā, kas noteikts attiecīgos līgumos vai valstu tiesību aktos, izpilda līdzvērtīgas prasības.

2.   Attiecīgais PSO var pieprasīt, lai pārvades sistēmai pieslēgtajām sadales sistēmām pieslēgumpunktā ir spēja neeksportēt reaktīvo jaudu (pie atsauces sprieguma 1 p. u.) pie aktīvās jaudas plūsmas, kas ir mazāka par 25 % no maksimālās importa jaudas. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var pieprasīt, lai attiecīgais PSO pamato savu pieprasījumu, veicot analīzi kopīgi ar pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operatoru. Ja, pamatojoties uz šo kopīgo analīzi, prasība nav pamatota, attiecīgais PSO un pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators atbilstoši kopīgās analīzes rezultātiem vienojas par vajadzīgajām prasībām.

3.   Neskarot 1. punkta b) apakšpunktu, attiecīgais PSO var pieprasīt, lai pārvades sistēmai pieslēgtā sadales sistēma aktīvi kontrolē reaktīvās jaudas apmaiņu pieslēgumpunktā, no kā labumu gūs visa sistēma. Attiecīgais PSO un pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators vienojas par metodi, ar ko veic šo kontroli, lai nodrošinātu pamatotu apgādes drošības līmeni abām pusēm. Pamatojumā iekļauj ceļvedi, kurā izklāsta prasības izpildes pasākumus un grafiku.

4.   Saskaņā ar 3. punktu pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators var prasīt, lai attiecīgais PSO apsver tā pārvades sistēmai pieslēgto sadales sistēmu reaktīvās jaudas vadībai.

16. pants

Prasības attiecībā uz aizsardzību

1.   Attiecīgais PSO norāda ierīces un iestatījumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu pārvades tīklu, saskaņā ar pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas īpatnībām. Attiecīgais PSO un pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators vienojas par aizsardzības shēmām un iestatījumiem, kas attiecas uz pārvades sistēmai pieslēgto pieprasījumietaisi vai pārvades sistēmai pieslēgto sadales sistēmu.

2.   Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas elektroaizsardzība prevalē pār darbības kontroli, ņemot vērā sistēmas drošību un darbinieku un sabiedrības veselību un drošību.

3.   Aizsardzības shēmas ierīces var aptvert šādus aspektus:

a)

ārējais un iekšējais īsslēgums;

b)

pārāk augsts un pārāk zems spriegums pieslēgumpunktā, caur kuru pieslēdzas pārvades sistēmai;

c)

pārāk augsta un pārāk zema frekvence;

d)

pieprasītās slodzes slēguma aizsardzība;

e)

vienības transformatora aizsardzība;

f)

rezerves risinājumi aizsardzības un komutācijas ierīču darbības traucējumu gadījumā.

4.   Attiecīgais PSO un pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators vienojas par izmaiņām aizsardzības shēmās, kas attiecas uz pārvades sistēmai pieslēgto pieprasījumietaisi vai pārvades sistēmai pieslēgto sadales sistēmu, un par pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas aizsardzības shēmām.

17. pants

Prasības attiecībā uz kontroli

1.   Attiecīgais PSO un pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators vienojas par pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas dažādo kontrolierīču shēmām un iestatījumiem, kas attiecas uz sistēmas drošību.

2.   Vienošanās aptver vismaz šādus aspektus:

a)

izolēta (tīkla) darbība;

b)

svārstību slāpēšana;

c)

traucējumi pārvades tīklā;

d)

automātiska pārslēgšanās uz ārkārtas apgādi un atgriešanās normālas topoloģijas stāvoklī;

e)

automātiska jaudas slēdža atkalieslēgšana (vienfāzes bojājumiem).

3.   Attiecīgais PSO un pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators vienojas par izmaiņām pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas dažādo kontrolierīču shēmās un iestatījumos, kas attiecas uz sistēmas drošību.

4.   Attiecībā uz aizsardzības un kontroles prioritizēšanu pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators iestata attiecīgi pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas aizsardzības un kontroles ierīces atbilstoši turpmāk minētajām prioritātēm, kas norādītas dilstošā kārtībā pēc to svarīguma:

a)

pārvades tīklu aizsardzība;

b)

pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas aizsardzība;

c)

frekvences kontrole (aktīvās jaudas pielāgošana);

d)

jaudas ierobežošana.

18. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm jābūt aprīkotām atbilstoši attiecīgā PSO norādītajiem standartiem, lai pārvades sistēmai pieslēgtā pieprasījumietaise varētu apmainīties ar informāciju ar attiecīgo PSO, izmantojot norādīto laikspiedola uzlikšanu. Attiecīgais PSO norādītos standartus dara publiski pieejamus.

2.   Pārvades sistēmai pieslēgtai sadales sistēmai jābūt aprīkotai atbilstoši attiecīgā PSO norādītajiem standartiem, lai pārvades sistēmai pieslēgtā sadales sistēma varētu apmainīties ar informāciju ar attiecīgo PSO, izmantojot norādīto laikspiedola uzlikšanu. Attiecīgais PSO norādītos standartus dara publiski pieejamus.

3.   Attiecīgais PSO norāda informācijas apmaiņas standartus. Attiecīgais PSO dara publiski pieejamu sarakstu, kurā precīzi norāda iesniedzamos datus.

19. pants

Pieprasījuma atslēgšana un atkalpieslēgšana

1.   Visām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm un pārvades sistēmai pieslēgtām sadales sistēmām jāatbilst šādām prasībām, kas attiecas uz pieprasījuma atslēgšanu pie zemas frekvences:

a)

katram pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operatoram un, ja PSO attiecīgi norādījis, pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašniekam jānodrošina spējas, kas pie zemas frekvences ļauj automātiski atslēgt noteiktu to pieprasījuma daļu. Attiecīgais PSO var norādīt atslēgšanās palaidi, kas balstīta uz zemas frekvences un frekvences izmaiņas ātruma apvienojumu;

b)

funkcionālajām spējām atslēgt pieprasījumu pie zemas frekvences jābūt tādām, lai pieprasījumu būtu iespējams atslēgt pa posmiem pie dažādām darba frekvencēm;

c)

funkcionālajām spējām atslēgt pieprasījumu pie zemas frekvences jābūt tādām, lai tās būtu piemērotas darbībai no nominālas ievades maiņstrāvas, kas jānorāda attiecīgajam sistēmas operatoram, un tām jāatbilst šādām prasībām:

i)

frekvences diapazons: vismaz no 47 līdz 50 Hz, regulējams 0,05 Hz soļos;

ii)

darbības periods: ne ilgāks kā 150 ms pēc frekvences iestatījuma palaides;

iii)

atslēgšana atkarībā no sprieguma: jābūt iespējai bloķēt funkcionālo spēju, kad spriegums ir 30–90 % no atsauces sprieguma 1 p. u.;

iv)

jānodrošina aktīvās jaudas plūsmas virziens atslēgšanas punktā;

d)

maiņstrāvas barošanas spriegumu, ko izmanto, nodrošinot funkcionālās spējas atslēgt pieprasījumu pie zemas frekvences, piegādā no tīkla frekvences signāla mērīšanas punktā, kā to izmanto, nodrošinot funkcionālās spējas saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, lai funkcionālo spēju atslēgt pieprasījumu pie zemas frekvences barošanas sprieguma frekvence būtu tāda pati kā tīklā.

2.   Attiecībā uz funkcionālajām spējām atslēgt pieprasījumu pie zema sprieguma ir piemērojamas šādas prasības:

a)

funkcionālās spējas atslēgt pieprasījumu pie zema sprieguma attiecīgais PSO, koordinējoties ar pārvades sistēmai pieslēgtu sadales sistēmu operatoriem, var norādīt attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm;

b)

funkcionālās spējas atslēgt pieprasījumu pie zema sprieguma attiecīgais PSO, koordinējoties ar pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieku, var norādīt attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm;

c)

pamatojoties uz PSO novērtējumu attiecībā uz sistēmas drošību, pārvades sistēmai pieslēgtu sadales sistēmu operatoriem ir saistoša sprieguma slogregulatora bloķēšana un pieprasījuma atslēgšana pie zema sprieguma;

d)

ja attiecīgais PSO nolemj īstenot funkcionālo spēju atslēgt pieprasījumu pie zema sprieguma, tad koordinācijā ar attiecīgo PSO tiek uzstādīts aprīkojums sprieguma regulatora bloķēšanai un pieprasījuma atslēgšanai pie zema sprieguma;

e)

metodi pieprasījuma atslēgšanai pie zema sprieguma īsteno, izmantojot releja vai kontroles telpas iniciāciju;

f)

funkcionālajām spējām atslēgt pieprasījumu pie zema sprieguma ir šādas iezīmes:

i)

funkcionālā spēja atslēgt pieprasījumu pie zema sprieguma monitorē spriegumu, mērot visas trīs fāzes;

ii)

releja darbības bloķēšanu veic, vadoties pēc aktīvās vai reaktīvās jaudas plūsmas virziena.

3.   Attiecībā uz sprieguma slogregulatora bloķēšanu ir piemērojamas šādas prasības:

a)

ja to prasa attiecīgais PSO, transformatoram, kas ietilpst pārvades sistēmai pieslēgtā sadales ietaisē, jāspēj automātiski vai manuāli bloķēt sprieguma slogregulatoru;

b)

attiecīgais PSO norāda automātiskas sprieguma slogregulatora bloķēšanas funkcionālo spēju.

4.   Visām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm un pārvades sistēmai pieslēgtām sadales sistēmām jāatbilst šādām prasībām attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas atslēgšanu vai atkalpieslēgšanu:

a)

attiecībā uz spēju atkalpieslēgties pēc atslēgšanas attiecīgais PSO norāda apstākļus, kādos pārvades sistēmai pieslēgta pieprasījumietaise vai pārvades sistēmai pieslēgta sadales sistēma ir tiesīga atkalpieslēgties pārvades sistēmai. Pirms automātisku atkalpieslēgšanās sistēmu uzstādīšanas jāsaņem attiecīgā PSO iepriekšēja piekrišana;

b)

kas attiecas uz pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas atkalpieslēgšanu, pārvades sistēmai pieslēgtajai pieprasījumietaisei vai pārvades sistēmai pieslēgtajai sadales sistēmai jāspēj sinhronizēties 12. pantā noteiktajos frekvences diapazonos. Attiecīgais PSO un pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators pirms pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas pieslēgšanas vienojas par sinhronizācijas ierīču iestatījumiem, tostarp spriegumu, frekvenci, fāzes leņķa diapazonu un sprieguma un frekvences novirzēm;

c)

pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaisi vai pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaisi jāspēj attālināti atslēgt no pārvades sistēmas, kad to pieprasa attiecīgais PSO. Ja nepieciešams, attiecīgais PSO norāda, kāds automatizētās atslēgšanās aprīkojums jāizmanto sistēmas rekonfigurācijai, ko veic, gatavojoties slodzes pieslēgšanai pa blokiem. Attiecīgais PSO norāda laiku, kas vajadzīgs attālinātai atslēgšanai.

20. pants

Jaudas kvalitāte

Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieki un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operatori nodrošina, ka to pieslēgums tīklam nerada noteiktus traucējumus vai svārstības tīkla barošanas spriegumā pieslēgumpunktā. Traucējumu līmenis nedrīkst pārsniegt to līmeni, ko tiem piešķīris attiecīgais PSO. PSO savas jaudas kvalitātes prasības koordinē ar blakusesošo PSO prasībām.

21. pants

Simulācijas modeļi

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm un pārvades sistēmai pieslēgtām sadales sistēmām jāatbilst prasībām, kas noteiktas 3. un 4. punktā attiecībā uz simulācijas modeļiem vai līdzvērtīgu informāciju.

2.   Katrs PSO var pieprasīt simulācijas modeļus vai līdzvērtīgu informāciju, kas ataino pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas vai ietaises un sistēmas darbošanos gan stacionārajā, gan dinamiskajā režīmā.

3.   Katrs PSO norāda simulācijas modeļu saturu un formātu vai līdzvērtīgu informāciju. Saturs un formāts ietver:

a)

stacionāro un dinamisko režīmu, tostarp 50 Hz komponenti;

b)

elektromagnētiskās pārejas simulācijas pieslēgumpunktā;

c)

struktūras shēmas un blokshēmas.

4.   Dinamiskā režīma simulāciju vajadzībām simulāciju modelis vai līdzvērtīga informācija, kas minēti 3. punkta a) apakšpunktā, ietver šādus apakšmodeļus vai šādu līdzvērtīgu informāciju:

a)

jaudas kontrole;

b)

sprieguma kontrole;

c)

pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas aizsardzības modeļi;

d)

dažādie pieprasījuma veidi, proti, pieprasītās slodzes elektrotehniskie parametri; un

e)

pārveidotāja modeļi.

5.   Katrs attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO norāda prasības pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm vai pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm vai abām šīm ietaisēm attiecībā uz datu reģistrāciju, lai modeļa reakciju salīdzinātu ar reģistrētajiem datiem.

2. NODAĻA

Ekspluatācijas paziņošanas procedūra

22. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Ekspluatācijas paziņošanas procedūra attiecībā uz katras jaunas pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises, katras jaunas pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises un katras jaunas pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas pieslēgšanu ietver:

a)

ekspluatācijas paziņojumu par pieslēgšanu spriegumam (EPPS);

b)

pagaidu ekspluatācijas paziņojumu (PEP);

c)

galīgo ekspluatācijas paziņojumu (GEP).

2.   Katrs pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators, kuram piemērojama viena vai vairākas no II sadaļas prasībām, attiecīgajam PSO apliecina, ka tas ir izpildījis šīs regulas II sadaļā izklāstītās prasības, t. i., attiecībā uz katras pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, katras pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises un katras pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas pieslēgšanu ir sekmīgi izpildījis 23.–26. pantā aprakstīto ekspluatācijas paziņošanas procedūru.

3.   Attiecīgais PSO norāda un dara publiski pieejamu informāciju par ekspluatācijas paziņošanas procedūras kārtību.

23. pants

Ekspluatācijas paziņojums par pieslēgšanu spriegumam

1.   EPPS dod pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašniekam vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operatoram tiesības pieslēgt spriegumam tā iekšējo tīklu un palīgbarošanas avotus, izmantojot tīkla pieslēgumu, kas norādīts pieslēgumpunktam.

2.   EPPS izdod attiecīgais PSO, ja ir pabeigti sagatavošanās darbi, tostarp starp attiecīgo PSO un pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieku vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operatoru panākta vienošanās par aizsardzības un kontroles iestatījumiem, kas attiecas uz pieslēgumpunktu.

24. pants

Pagaidu ekspluatācijas paziņojums

1.   PEP dod pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašniekam vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operatoram tiesības ierobežotu laiku ekspluatēt pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaisi, pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaisi vai pārvades sistēmai pieslēgtu sadales sistēmu, izmantojot tīkla pieslēgumu.

2.   PEP izsniedz attiecīgais PSO, ja ir pabeigts datu un pētījumu izvērtēšanas process, kā noteikts šajā pantā.

3.   Sakarā ar datu un pētījumu izvērtēšanu attiecīgais PSO ir tiesīgs pieprasīt, lai pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators sniedz šādu informāciju:

a)

detalizētu atbilstības apliecinājumu;

b)

detalizētus pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas tehniskos datus, kas attiecas uz tīkla pieslēgumu un ko norādījis attiecīgais PSO;

c)

aprīkojuma sertifikātus, ko izdevusi pilnvarota sertifikācijas struktūra attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm un pārvades sistēmai pieslēgtām sadales sistēmām, ja tos izmanto par pamatu atbilstības apliecināšanai;

d)

simulāciju modeļus, kā norādīts 21. pantā un kā pieprasījis PSO;

e)

pētījumus, kas pierāda sagaidāmo veiktspēju stacionārajā un dinamiskajā režīmā, kā prasīts 43., 46. un 47. pantā;

f)

sīkāku informāciju par atbilstības testu pabeigšanai paredzēto praktisko metodi saskaņā ar IV sadaļas 2. nodaļu.

4.   PEP statusu pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators var saglabāt ne ilgāk kā 24 mēnešus. Attiecīgais PSO ir tiesīgs noteikt īsāku PEP derīguma termiņu. PEP termiņa pagarinājumu var piešķir tikai tad, ja pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators ir panācis būtisku progresu pilnīgas atbilstības nodrošināšanā. Neatrisinātos jautājumus skaidri norāda pagarinājuma pieprasīšanas laikā.

5.   Termiņu, kurā pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators var saglabāt PEP statusu un kurš pārsniedz 4. punktā noteikto termiņu, var pagarināt, ja pirms minētā termiņa beigām attiecīgajam PSO iesniedz pieprasījumu piešķirt atkāpi saskaņā ar 50. pantā noteikto atkāpes piešķiršanas procedūru.

25. pants

Galīgais ekspluatācijas paziņojums

1.   GEP dod pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašniekam vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operatoram tiesības ekspluatēt pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaisi, pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaisi vai pārvades sistēmai pieslēgtu sadales sistēmu, izmantojot tīkla pieslēgumu.

2.   GEP izdod attiecīgais PSO pēc tam, kad ir novērstas visas neatbilstības, kas konstatētas saistībā ar PEP statusa saņemšanu, un ir pabeigts datu un pētījumu izvērtēšanas process, kā noteikts šajā pantā.

3.   Sakarā ar datu un pētījumu izvērtēšanu pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašniekam vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operatoram jāiesniedz attiecīgajam PSO šāda informācija:

a)

detalizēts atbilstības apliecinājums; un

b)

24. panta 3. punkta b), d) un e) apakšpunktā minēto piemērojamo tehnisko datu, simulācijas modeļu un pētījumu atjauninājums, tostarp testēšanas laikā faktiski izmērīto vērtību izmantojums.

4.   Ja saistībā ar GEP piešķiršanu konstatēta neatbilstība, attiecīgajam PSO var prasīt piešķirt atkāpi saskaņā ar V sadaļas 2. nodaļā aprakstīto atkāpes piešķiršanas procedūru. GEP izdod attiecīgais PSO, ja pārvades sistēmai pieslēgtā pieprasījumietaise, pārvades sistēmai pieslēgtā sadales ietaise vai pārvades sistēmai pieslēgtā sadales sistēma atbilst atkāpes piešķiršanas noteikumiem.

Ja pieprasījumu piešķirt atkāpi noraida, attiecīgais PSO ir tiesīgs atteikties dot pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas ekspluatācijas atļauju līdz brīdim, kad pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators un attiecīgais PSO ir novērsuši neatbilstību un attiecīgais PSO uzskata, ka pārvades sistēmai pieslēgtā pieprasījumietaise, pārvades sistēmai pieslēgtā sadales ietaise vai pārvades sistēmai pieslēgtā sadales sistēma atbilst šīs regulas noteikumiem.

Ja attiecīgais PSO un pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators neatbilstību nenovērš saprātīgā termiņā, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc paziņojuma par lēmumu noraidīt pieprasījumu piešķirt atkāpi, katra puse konkrēto jautājumu var nodot izlemšanai regulatīvajai iestādei.

26. pants

Ierobežotas ekspluatācijas paziņojums

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators, kam piešķirts GEP, ne vēlāk kā 24 stundas pēc incidenta informē attiecīgo PSO par šādiem apstākļiem:

a)

ietaise īslaicīgi tiek būtiski modificēta vai ir zaudējusi spēju, kā rezultātā ir ietekmēta tās veiktspēja; vai

b)

nedarbojas aprīkojums, kā rezultātā nav nodrošināta atbilstība dažām būtiskām prasībām.

Ar pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieku vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operatoru var vienoties par ilgāku termiņu, kurā jāpaziņo attiecīgā informācija PSO, atkarībā no izmaiņu rakstura.

2.   Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators iesniedz attiecīgajam PSO pieprasījumu izdot ierobežotas ekspluatācijas paziņojumu (IEP), ja pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators paredz, ka 1. punktā aprakstītie apstākļi turpināsies ilgāk nekā trīs mēnešus.

3.   IEP izdod attiecīgais PSO, un tajā ietver šādu skaidri saprotamu informāciju:

a)

neatrisinātos jautājumus, kuru dēļ nepieciešams izdot IEP;

b)

ar paredzamo risinājumu saistīto atbildību un termiņus; un

c)

maksimālo derīguma termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 12 mēnešiem. Sākotnējais termiņš var būt īsāks, paredzot iespēju piešķirt pagarinājumu, ja tiek iesniegti attiecīgo PSO apmierinoši pierādījumi, kas apliecina, ka attiecībā uz pilnīgas atbilstības nodrošināšanu ir panākts būtisks progress.

4.   GEP darbību attiecībā uz jautājumiem, saistībā ar kuriem izdots IEP, aptur uz IEP derīguma termiņu.

5.   IEP derīguma termiņu var papildus pagarināt, ja pirms minētā termiņa beigām attiecīgajam PSO iesniedz pieprasījumu piešķirt atkāpi saskaņā ar V sadaļas 2. nodaļā izklāstīto atkāpes piešķiršanas procedūru.

6.   Pēc tam, kad beidzas IEP derīguma termiņš, attiecīgais PSO ir tiesīgs atteikties dot pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas ekspluatācijas atļauju. Šādā gadījumā GEP automātiski zaudē spēku.

7.   Ja attiecīgais PSO nepagarina IEP derīguma termiņu saskaņā ar 5. punktu vai ja tas atsakās dot pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas ekspluatācijas atļauju pēc tam, kad beidzies IEP derīguma termiņš, saskaņā ar 6. punktu, pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas operators sešu mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgais PSO paziņojis savu lēmumu, konkrēto jautājumu var nodot izlemšanai regulatīvajai iestādei.

III SADAĻA

TĀDU PIEPRASĪJUMVIENĪBU PIESLĒGUMS, KO NOLŪKĀ NODROŠINĀT PIEPRASĪJUMREAKCIJAS PAKALPOJUMUS SISTĒMU OPERATORIEM IZMANTO PIEPRASĪJUMIETAISE VAI SLĒGTA SADALES SISTĒMA

1. NODAĻA

Vispārīgas prasības

27. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Pieprasījumreakcijas pakalpojumus, ko sniedz sistēmu operatoriem, iedala šādās kategorijās:

a)

attālināti kontrolējami:

i)

pieprasījumreakcija aktīvās jaudas kontrolei;

ii)

pieprasījumreakcija reaktīvās jaudas kontrolei;

iii)

pieprasījumreakcija pārvades ierobežojumu pārvarēšanai;

b)

autonomi kontrolējami:

i)

pieprasījumreakcija sistēmas frekvences kontrolei;

ii)

pieprasījumreakcija ļoti ātrdarbīgai aktīvās jaudas kontrolei.

2.   Pieprasījumietaises un slēgtas sadales sistēmas var nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO. Pieprasījumreakcijas pakalpojumi var ietvert kopā vai atsevišķi pieprasītās slodzes modifikāciju uz augšu vai uz leju.

3.   Kategorijas, kas minētas 1. punktā, nav vienīgās, un šī regula neliedz izveidot citas kategorijas. Šī regula neattiecas uz pieprasījumreakcijas pakalpojumiem, kurus nodrošina citām struktūrām, kas nav attiecīgie sistēmu operatori vai attiecīgie PSO.

28. pants

Īpaši noteikumi pieprasījumvienībām, kas nodrošina pieprasījumreakciju aktīvās jaudas kontrolei, reaktīvās jaudas kontrolei un pārvades ierobežojumu pārvarēšanai

1.   Pieprasījumietaises un slēgtas sadales sistēmas attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO var piedāvāt pieprasījumreakciju aktīvās jaudas kontrolei, pieprasījumreakciju reaktīvās jaudas kontrolei vai pieprasījumreakciju pārvades ierobežojumu pārvarēšanai.

2.   Pieprasījumvienībām, kas nodrošina pieprasījumreakciju aktīvās jaudas kontrolei, pieprasījumreakciju reaktīvās jaudas kontrolei vai pieprasījumreakciju pārvades ierobežojumu pārvarēšanai, vai nu individuāli, vai – ja vienība neietilpst pārvades sistēmai pieslēgtā pieprasījumietaisē – kolektīvi kā trešās personas izveidota pieprasījumagregāta daļai ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

jāspēj darboties visos frekvences diapazonos, kas norādīti 12. panta 1. punktā, un paplašinātajā diapazonā, kas norādīts 12. panta 2. punktā;

b)

jāspēj darboties visos sprieguma diapazonos, kas norādīti 13. pantā, ja tās pieslēgtas pie sprieguma līmeņa, kas vienāds ar vai augstāks par 110 kV;

c)

jāspēj darboties visā sistēmas normālas darbības sprieguma diapazonā pieslēgumpunktā, ko norādījis attiecīgais sistēmas operators, ja tās pieslēgtas pie sprieguma līmeņa, kas zemāks par 110 kV. Attiecībā uz minēto diapazonu ņem vērā spēkā esošos standartus un pirms apstiprināšanas saskaņā ar 6. pantu apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

d)

jāspēj kontrolēt jaudas patēriņu no tīkla diapazonā, kas vienāds ar diapazonu, par ko ar attiecīgo PSO tieši vai netieši ar trešās personas starpniecību noslēgts līgums;

e)

jābūt aprīkotām tā, lai varētu saņemt instrukcijas tieši vai netieši ar trešās personas starpniecību no attiecīgā sistēmas operatora vai PSO, lai modificētu pieprasījumu un nosūtītu vajadzīgo informāciju. Attiecīgais sistēmas operators dara publiski pieejamas tehniskās specifikācijas, kas ir apstiprinātas, lai nodrošinātu informācijas nosūtīšanu. Pieprasījumvienībām, kuras pieslēgtas sprieguma līmenī, kas zemāks par 110 kV, specifikācijas pirms apstiprināšanas saskaņā ar 6. pantu ir jānodod apspriešanai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

f)

jāspēj pielāgot savu jaudas patēriņu periodā, ko norādījis attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO. Pieprasījumvienībām, kuras pieslēgtas sprieguma līmenī, kas zemāks par 110 kV, specifikācijas pirms apstiprināšanas saskaņā ar 6. pantu ir jānodod apspriešanai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

g)

jāspēj pilnīgi izpildīt attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO instrukciju, proti, tas paredz jaudas patēriņa modifikāciju līdz elektroaizsardzības robežām, izņemot, ja līgumā ar attiecīgo sistēmas operatoru vai attiecīgo PSO ir paredzēta metode to devuma (tostarp ar trešās personas starpniecību agregētā pieprasījumietaišu devuma) aizstāšanai;

h)

tiklīdz ir modificēts jaudas patēriņš un visu prasītās modifikācijas periodu, tiek modificēts tikai pieprasījums, ko izmanto, lai nodrošinātu pakalpojumu, ja to prasa attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO, līdz elektroaizsardzības robežām, izņemot, ja līgumā ar attiecīgo sistēmas operatoru vai attiecīgo PSO ir paredzēta metode to devuma (tostarp ar trešās personas starpniecību agregētā pieprasījumietaišu devuma) aizstāšanai. Instrukcijām modificēt jaudas patēriņu var būt tūlītēja vai atlikta iedarbība;

i)

jāinformē attiecīgais sistēmas operators vai PSO par pieprasījumreakcijas spējas modifikāciju. Attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO norāda paziņošanas kārtību;

j)

ja attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO tieši vai netieši ar trešās personas starpniecību dod komandu modificēt jaudas patēriņu, jābūt iespējai modificēt daļu pieprasījuma, reaģējot uz attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO instrukciju, robežās, par ko panākta vienošanās ar pieprasījumietaises īpašnieku vai SSSO, un ņemot vērā pieprasījumvienības iestatījumus;

k)

jāspēj izturēt frekvences izmaiņas ātrumu līdz vērtībai, ko norādījis attiecīgais PSO, un neatslēgties no sistēmas. Attiecībā uz šo izturētspēju frekvences izmaiņas ātruma vērtību aprēķina 500 ms periodam. Pieprasījumvienībām, kuras pieslēgtas sprieguma līmenī, kas zemāks par 110 kV, specifikācijas pirms apstiprināšanas saskaņā ar 6. pantu ir jānodod apspriešanai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

l)

ja jaudas patēriņa modifikācija ir norādīta ar frekvences vai sprieguma, vai frekvences un sprieguma kontroles starpniecību un attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO nosūtītu iepriekšēju trauksmes signālu, tām jābūt aprīkotām tā, lai tieši vai netieši ar trešās personas starpniecību varētu saņemt instrukcijas no attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO, izmērīt frekvences vai sprieguma vai frekvences un sprieguma vērtību, dot komandu atslēgt pieprasījumu un nodot informāciju. Attiecīgais sistēmas operators norāda un dara publiski pieejamas tehniskās specifikācijas, kas ir apstiprinātas, lai nodrošinātu informācijas nosūtīšanu. Pieprasījumvienībām, kuras pieslēgtas sprieguma līmenī, kas zemāks par 110 kV, specifikācijas pirms apstiprināšanas saskaņā ar 6. pantu ir jānodod apspriešanai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

3.   Sprieguma kontrolei ar statiskās kompensācijas ietaišu atslēgšanu vai atkalpieslēgšanu, katrai pārvades sistēmai pieslēgtajai pieprasījumietaisei vai pārvades sistēmai pieslēgtai slēgtai sadales sistēmai jāspēj pieslēgt vai atslēgt statiskās kompensācijas ietaises vai nu tieši, vai netieši, vai individuāli vai kolektīvi kā trešās personas izveidota pieprasījumagregāta daļai, reaģējot uz attiecīgā PSO nosūtītu instrukciju vai iestājoties apstākļiem, kas izklāstīti starp attiecīgo PSO un pieprasījumietaises īpašnieku vai SSSO noslēgtajā līgumā.

29. pants

Īpaši noteikumi pieprasījumvienībām, kas nodrošina pieprasījumreakciju sistēmas frekvences kontrolei

1.   Pieprasījumietaises un slēgtas sadales sistēmas attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO var piedāvāt pieprasījumreakciju sistēmas frekvences kontrolei.

2.   Pieprasījumvienībām, kas nodrošina pieprasījumreakciju sistēmas frekvences kontrolei vai nu individuāli, vai – ja vienība neietilpst pārvades sistēmai pieslēgtā pieprasījumietaisē – kolektīvi kā pieprasījumagregāta daļai ar trešās personas starpniecību jāizpilda šādas prasības:

a)

jāspēj darboties visos frekvences diapazonos, kas norādīti 12. panta 1. punktā, un paplašinātajā diapazonā, kas norādīts 12. panta 2. punktā;

b)

jāspēj darboties visos sprieguma diapazonos, kas norādīti 13. pantā, ja tās pieslēgtas pie sprieguma līmeņa, kas vienāds ar vai augstāks par 110 kV;

c)

jāspēj darboties visā sistēmas normālas darbības sprieguma diapazonā pieslēgumpunktā, ko norādījis attiecīgais sistēmas operators, ja tās pieslēgtas pie sprieguma līmeņa, kas zemāks par 110 kV. Attiecībā uz minēto diapazonu ņem vērā spēkā esošos standartus un pirms apstiprināšanas saskaņā ar 6. pantu apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

d)

jābūt aprīkotām ar kontroles sistēmu, kas ir nejutīga abpus sistēmas nominālajai frekvencei (50,00 Hz) esošajā nestrādes zonā, kuras platumu norāda attiecīgais PSO, konsultējoties ar PSO konkrētajā sinhronajā zonā. Pieprasījumvienībām, kuras pieslēgtas sprieguma līmenī, kas zemāks par 110 kV, specifikācijas pirms apstiprināšanas saskaņā ar 6. pantu ir jānodod apspriešanai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

e)

atgriežoties pie frekvences, kas ietilpst nestrādes zonā, kura norādīta 2. punkta d) apakšpunktā, pirms normālas darbības atsākšanas jāspēj iniciēt nejauši izvēlētu aizkaves laiku, kas nepārsniedz 5 minūtes.

Maksimālo frekvences novirzi no nominālās vērtības 50,00 Hz, uz kuru jāreaģē, norāda attiecīgais PSO, koordinējoties ar PSO konkrētajā sinhronajā zonā. Pieprasījumvienībām, kuras pieslēgtas sprieguma līmenī, kas zemāks par 110 kV, specifikācijas pirms apstiprināšanas saskaņā ar 6. pantu ir jānodod apspriešanai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

Pieprasījumu palielina vai samazina pie sistēmas frekvences, kas ir attiecīgi virs vai zem nominālās frekvences (50,00 Hz) nestrādes zonas;

f)

jābūt aprīkotām ar kontrolleru, kas mēra faktisko sistēmas frekvenci. Mērījumu atjaunina vismaz ik pēc 0,2 sekundēm;

g)

jāspēj konstatēt sistēmas frekvences izmaiņas, frekvencei izmainoties par 0,01 Hz, lai nodrošinātu vispārēju lineāri proporcionālu sistēmas reakciju, – attiecībā uz pieprasījumreakcijas sistēmas frekvences kontroles jutīgumu un frekvences mērījumu precizitāti un attiecīgu pieprasījuma modifikāciju. Pieprasījumvienībai jāspēj ātri konstatēt un reaģēt uz izmaiņām sistēmas frekvencē, kas jānorāda attiecīgajam PSO, koordinējoties ar PSO konkrētajā sinhronajā zonā. Pieļaujamā frekvences mērījumu nobīde stacionārā režīmā ir 0,05 Hz.

30. pants

Īpaši noteikumi pieprasījumvienībām, kas nodrošina pieprasījumreakciju ļoti ātrdarbīgai aktīvās jaudas kontrolei

1.   Attiecīgais PSO, koordinējoties ar attiecīgo sistēmas operatoru, var vienoties ar pieprasījumietaises īpašnieku vai SSSO (tostarp, bet ne tikai, ar trešās personas starpniecību) par tāda līguma noslēgšanu, ar ko nodrošina pieprasījumreakciju ļoti ātrdarbīgai aktīvās jaudas kontrolei.

2.   Ja tiek panākta 1. punktā minētā vienošanās, 1. punktā minētajā līgumā norāda:

a)

aktīvās jaudas izmaiņas saistībā ar tādu mērījumu kā frekvences izmaiņas ātrums konkrētajai pieprasījuma daļai;

b)

kontrolsistēmas darbības principu un saistītos veiktspējas parametrus;

c)

ļoti ātrdarbīgas aktīvās jaudas kontroles reakcijas laiku, kas nedrīkst būt ilgāks par 2 sekundēm.

2. NODAĻA

Ekspluatācijas paziņošanas procedūra

31. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Ekspluatācijas paziņošanas procedūrā, kura piemērojama pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakciju sistēmu operatoriem izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, nošķir:

a)

pieprasījumvienības, kas ietilpst pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā un kas pieslēgtas pie sprieguma līmeņa, kurš nepārsniedz 1 000 V;

b)

pieprasījumvienības, kas ietilpst pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā un kas pieslēgtas pie sprieguma līmeņa, kurš pārsniedz 1 000 V.

2.   Katras pieprasījumietaises īpašnieks vai SSSO, kas attiecīgajam sistēmas operatoram vai attiecīgajam PSO nodrošina pieprasījumreakciju, tieši vai netieši ar trešās personas starpniecību apstiprina attiecīgajam sistēmas operatoram vai attiecīgajam PSO, ka spēj izpildīt tehniskā projekta un ekspluatācijas prasības, kā minēts šīs regulas III sadaļas 1. nodaļā.

3.   Pieprasījumietaises īpašnieks vai SSSO tieši vai netieši ar trešās personas starpniecību paziņo attiecīgajam sistēmas operatoram vai PSO, pirms tas pieņem lēmumu pārtraukt piedāvāt pieprasījumreakcijas pakalpojumus un/vai izbeigt ekspluatēt pieprasījumvienību, kas nodrošina pieprasījumreakciju. Šo informāciju var agregēt, kā norādījis attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO.

4.   Attiecīgais sistēmas operators norāda un dara publiski pieejamu informāciju par ekspluatācijas paziņošanas procedūras kārtību.

32. pants

Procedūras, kuras piemērojamas pieprasījumvienībām, kas ietilpst pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā un kas pieslēgtas pie sprieguma līmeņa, kurš nepārsniedz 1 000 V

1.   Ekspluatācijas paziņošanas procedūra, kura piemērojamas pieprasījumvienībai, kas ietilpst pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā un kas pieslēgta pie sprieguma līmeņa, kurš nepārsniedz 1 000 V, ietver uzstādīšanas dokumentu.

2.   Uzstādīšanas dokumenta veidni nodrošina attiecīgais sistēmas operators, un par tās saturu vienojas ar attiecīgo PSO vai nu tieši, vai netieši ar trešās personas starpniecību.

3.   Pamatojoties uz uzstādīšanas dokumentu, pieprasījumietaises īpašnieks vai SSSO vai nu tieši, vai netieši ar trešās personas starpniecību iesniedz informāciju attiecīgajam sistēmas operatoram vai attiecīgajam PSO. Informācija jāiesniedz, pirms tirgū tiek piedāvāta pieprasījumvienības pieprasījumreakcijas jauda. Prasības, kas izklāstītas uzstādīšanas dokumentā, dažādiem pieslēgumu tipiem un dažādām pieprasījumreakcijas pakalpojumiem atšķiras.

4.   Par nākamajām pieprasījumvienībām, kas nodrošina pieprasījumreakciju, iesniedz atsevišķus uzstādīšanas dokumentus.

5.   Atsevišķo pieprasījumvienību uzstādīšanas dokumentu saturu attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO var agregēt.

6.   Uzstādīšanas dokumentā norāda šādu informāciju:

a)

vieta, kurā pieprasījumvienība, kas nodrošina pieprasījumreakciju, ir pieslēgta tīklam;

b)

pieprasījumreakcijas iekārtas maksimālā jauda kW;

c)

pieprasījumreakcijas pakalpojumu veids;

d)

atkarībā no pieprasījumreakcijas pakalpojuma – pieprasījumvienības sertifikāts un aprīkojuma sertifikāts vai, ja tādi nav pieejami, līdzvērtīga informācija;

e)

pieprasījumietaises īpašnieka, slēgtas sadales sistēmas operatora vai tās trešās personas kontaktinformācija, kas agregē pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā ietilpstošās pieprasījumvienības.

33. pants

Procedūras, kuras piemērojamas pieprasījumvienībām, kas ietilpst pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā un kas pieslēgtas pie sprieguma līmeņa, kurš pārsniedz 1 000 V

1.   Ekspluatācijas paziņošanas procedūra, kura piemērojamas pieprasījumvienībai, kas ietilpst pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā un kas pieslēgta pie sprieguma līmeņa, kurš pārsniedz 1 000 V, ietver PRVD. Attiecīgais sistēmas operators, koordinējoties ar attiecīgo PSO, norāda PRVD saturu. PRVD saturam jāparedz atbilstības apliecinājums, kurā norādīta 36.–47. pantā noteiktā informācija attiecībā uz pieprasījumietaisēm un slēgtām sadales sistēmām, bet atbilstības prasības 36.–47. pantā pieprasījumietaisēm un slēgtām sadales sistēmām var vienkāršot, ekspluatācijas paziņošanu veicot vienā posmā un samazinot prasības attiecībā uz sīkākas informācijas sniegšanu. Prasīto informāciju sniedz pieprasījumietaises īpašnieks vai SSSO, un tā jāiesniedz attiecīgajam sistēmas operatoram. Par nākamajām pieprasījumvienībām, kas nodrošina pieprasījumreakciju, iesniedz atsevišķus PRVD.

2.   Pamatojoties uz PRVD, attiecīgais sistēmas operators pieprasījumietaises īpašniekam vai SSSO izsniedz GEP.

IV SADAĻA

ATBILSTĪBA

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

34. pants

Pieprasījumietaises īpašnieka, SSO un SSSO atbildība

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaišu īpašnieki un SSO nodrošina, ka to pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises vai sadales sistēmas atbilst šajā regulā paredzētajām prasībām. Pieprasījumietaises īpašnieks vai SSSO, kas attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO nodrošina pieprasījumreakcijas pakalpojumu, nodrošina, ka pieprasījumvienība atbilst šajā regulā paredzētajām prasībām.

2.   Ja šīs regulas prasības ir piemērojamas pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, pieprasījumietaises īpašnieks vai SSSO var pilnībā vai daļēji deleģēt trešām personām tādus uzdevumus kā saziņa ar attiecīgo sistēmas operatoru vai attiecīgo PSO un atbilstības apliecināšanai nepieciešamo dokumentu savākšana no pieprasījumietaises īpašnieka, SSO vai SSSO.

Trešās personas uzskata par vienu lietotāju, kam ir tiesības apkopot attiecīgo dokumentāciju un pierādīt savu agregēto pieprasījumietaišu vai slēgto sadales sistēmu atbilstību šīs regulas noteikumiem. Pieprasījumietaises un slēgtas sadales sistēmas, kas nodrošina pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO, var darboties kolektīvi ar trešo personu starpniecību.

3.   Ja saistības tiek pildītas ar trešo personu starpniecību, tām ir pienākums informēt attiecīgo sistēmas operatoru par izmaiņām kopējos piedāvātajos pakalpojumos, ņemot vērā pakalpojumus, kas attiecas uz konkrētu vietu.

4.   Ja prasības norādījis attiecīgais PSO vai tās noteiktas saistībā ar attiecīgā PSO sistēmas darbību, ar attiecīgo PSO var vienoties par alternatīviem testiem vai prasībām, lai testēšanas rezultātus varētu akceptēt attiecībā uz minētajām prasībām.

5.   Par nodomu modificēt pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises, sadales sistēmas vai pieprasījumvienības tehniskās spējas, kā rezultātā tiktu ietekmēta atbilstība IV sadaļas 2.–4. nodaļā paredzētajām prasībām, vai nu tieši, vai netieši ar trešās personas starpniecību paziņo attiecīgajam sistēmas operatoram tā noteiktā termiņā.

6.   Par pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises, sadales sistēmas vai pieprasījumvienības darbības incidentu vai atteici, kas ietekmē atbilstību IV sadaļas 2.–4. nodaļā paredzētajām prasībām, vai nu tieši, vai netieši ar trešās personas starpniecību nekavējoties pēc šāda incidenta izcelšanās paziņo attiecīgajam sistēmas operatoram.

7.   Par plānoto testēšanas grafiku un procedūrām, kas vajadzīgi, lai verificētu pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises, sadales sistēmas vai pieprasījumvienības atbilstību šīs regulas prasībām, paziņo attiecīgajam sistēmas operatoram tā norādītā termiņā, un pirms to sākšanas attiecīgais sistēmas operators dod apstiprinājumu.

8.   Attiecīgais sistēmas operators var piedalīties minēto testu veikšanā un reģistrēt pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises, sadales sistēmas un pieprasījumvienības veiktspējas datus.

35. pants

Attiecīgā sistēmas operatora uzdevumi

1.   Attiecīgais sistēmas operators visā pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises, sadales sistēmas vai pieprasījumvienības dzīves ciklā novērtē, kā pārvades sistēmai pieslēgtā pieprasījumietaise, pārvades sistēmai pieslēgtā sadales ietaise, sadales sistēma vai pieprasījumvienība atbilst šīs regulas prasībām. Par minētā novērtējuma rezultātiem informē pieprasījumietaises īpašnieku, SSO vai SSSO.

Tādas pieprasījumvienības atbilstību, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, kopīgi novērtē attiecīgais PSO un attiecīgais sistēmas operators, attiecīgā gadījumā koordinējoties ar pieprasījuma agregēšanā iesaistīto trešo personu.

2.   Attiecīgais sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt, lai pieprasījumietaises īpašnieks, SSO vai SSSO veic atbilstības testēšanu un simulācijas saskaņā ar atkārtojumu plānu vai vispārīgu shēmu vai pēc ikvienas aprīkojuma atteices, modifikācijas vai nomaiņas, kas varētu ietekmēt pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises, sadales sistēmas vai pieprasījumvienības atbilstību šīs regulas prasībām.

Par minēto atbilstības testu un simulāciju rezultātiem informē pieprasījumietaises īpašnieku, SSO vai SSSO.

3.   Attiecīgais sistēmas operators dara publiski pieejamu sarakstu ar informāciju un dokumentiem, kas pieprasījumietaises īpašniekam, SSO vai SSSO jāiesniedz, kā arī prasībām, kas tam jāizpilda saistībā ar atbilstības nodrošināšanas procesu. Saraksts aptver vismaz šādu informāciju, dokumentus un prasības:

a)

visi dokumenti un sertifikāti, kas pieprasījumietaises īpašniekam, SSO vai SSSO jāiesniedz;

b)

sīki tehniskie dati, kas nepieciešami no pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises, sadales sistēmas vai pieprasījumvienības un kas ir būtiski attiecībā uz tīkla pieslēgumu vai darbību;

c)

prasības par modeļu statiskās un dinamiskās sistēmas pētījumiem;

d)

pētījumu veikšanai vajadzīgo sistēmas datu iesniegšanas grafiks;

e)

pieprasījumietaises īpašnieka, SSO vai SSSO pētījumi, kas pierāda sagaidāmo veiktspēju stacionārajā un dinamiskajā režīmā atbilstīgi prasībām 43., 44. un 45. pantā;

f)

nosacījumi un procedūras, tostarp darbības joma, aprīkojuma sertifikātu reģistrēšanai;

g)

nosacījumi un procedūras tādu attiecīgu aprīkojuma sertifikātu izmantošanai, ko pieprasījumietaises īpašniekam, SSO vai SSSO izdevusi pilnvarota sertifikācijas struktūra.

4.   Attiecīgais sistēmas operators publisko pienākumu sadalījumu starp pieprasījumietaises īpašnieku, SSO vai SSSO un sistēmas operatoru attiecībā uz atbilstības testēšanu, simulāciju un uzraudzību.

5.   Attiecīgais sistēmas operators savus atbilstības uzraudzības pienākumus var pilnībā vai daļēji deleģēt trešām personām. Šādos gadījumos attiecīgais sistēmas operators turpina nodrošināt atbilstību 11. pantam, tostarp ar pilnvaroto personu noslēdz konfidencialitātes līgumu.

6.   Ja attiecīgā sistēmas operatora vainas dēļ nevar īstenot atbilstības testus vai simulācijas, ko paredz starp attiecīgo sistēmas operatoru un pieprasījumietaises īpašnieku, SSO vai SSSO panāktā vienošanās, attiecīgais sistēmas operators nedrīkst nepamatoti aizkavēt II un IIII sadaļā minētā ekspluatācijas paziņojuma izdošanu.

2. NODAĻA

Atbilstības testēšana

36. pants

Kopīgi atbilstības testēšanas noteikumi

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises vai tādas pieprasījumvienības, kas nodrošina pieprasījumreakciju aktīvās jaudas kontrolei, pieprasījumreakciju reaktīvās jaudas kontrolei vai pieprasījumreakciju pārvades sistēmas ierobežojumu pārvarēšanai, veiktspējas testēšanas mērķis ir pierādīt, ka ir izpildītas šīs regulas prasības.

2.   Neatkarīgi no minimālajām atbilstības testēšanas prasībām, kas izklāstītas šajā regulā, attiecīgais sistēmas operators ir tiesīgs:

a)

pieprasījumietaises īpašniekam, SSO vai SSSO atļaut veikt alternatīvus testus, ja tie ir efektīvi un pietiekami, lai parādītu, ka pieprasījumietaise vai sadales sistēma atbilst šīs regulas prasībām; un

b)

pieprasīt, lai pieprasījumietaises īpašnieks, SSO vai SSSO veic papildu vai alternatīvus testus, ja informācija, kas iesniegta attiecīgajam sistēmas operatoram par atbilstības testēšanu saskaņā ar 37.–41. pantu, nav pietiekama, lai pierādītu atbilstību šīs regulas prasībām.

3.   Pieprasījumietaises īpašnieks, SSO vai SSSO ir atbildīgs par to, lai testi tiktu veikti saskaņā ar IV sadaļas 2. nodaļas nosacījumiem. Attiecīgais sistēmas operators sadarbojas un testu veikšanu nepamatoti neaizkavē.

4.   Attiecīgais sistēmas operators atbilstības testēšanā var piedalīties klātienē vai attālināti no sistēmas operatora kontroles telpas. Šajā sakarā pieprasījumietaises īpašnieks, SSO vai SSSO nodrošina monitoringa aprīkojumu, kas vajadzīgs, lai reģistrētu visus attiecīgos testēšanas signālus un mērījumus, kā arī nodrošina, ka tā attiecīgie pārstāvji visā testēšanas laikā ir pieejami uz vietas. Ja attiecīgais sistēmas operators atsevišķiem testiem veiktspējas reģistrēšanai vēlas izmantot savu aprīkojumu, nodrošina tā norādītos signālus. Attiecīgajam sistēmas operatoram ir pilnīga rīcības brīvība, pieņemot lēmumu par līdzdalību testēšanā.

37. pants

Atbilstības testēšana attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaišu atslēgšanu un atkalpieslēgšanu

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm jāatbilst prasībām par atslēgšanu un atkalpieslēgšanu, kas minētas 19. pantā, un ar tām veic turpmāk aprakstītos atbilstības testus.

2.   Testējot spēju atjaunot pieslēgumu pēc nejaušas atslēgšanās saistībā ar traucējumiem tīklā, atkalpieslēgšanu veic, izmantojot attiecīgā PSO apstiprinātu atkalpieslēgšanas procedūru, kas, vēlams, ir automātiska.

3.   Sinhronizācijas testā pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises tehniskās sinhronizācijas spējas. Šajā testā verificē sinhronizācijas ierīču iestatījumus. Šajā testā testē šādus parametrus: spriegumu, frekvenci, fāzes leņķa diapazonu, sprieguma un frekvences novirzes.

4.   Attālinātas atslēgšanas testā pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises tehnisko spēju attiecīgā PSO noteiktā periodā pieslēgumpunktā vai pieslēgumpunktos attālināti atslēgties no pārvades sistēmas, kad to pieprasa attiecīgais PSO.

5.   Spējas atslēgt pieprasījumu pie zemas frekvences testā pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises tehnisko spēju pie zemas frekvences atslēgt tādu pieprasījuma procentuālo daļu, ko norāda attiecīgais PSO, koordinējoties ar blakusesošajiem PSO, ja ir uzstādīts aprīkojums, kā paredzēts 19. pantā.

6.   Testā, kurā testē relejus, ar ko pieprasījumu pie zema sprieguma atslēdz, pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises tehnisko spēju saskaņā ar 19. panta 1. un 2. punktu darboties no nominālas ievades maiņstrāvas. Šo ievades maiņstrāvu norāda attiecīgais PSO.

7.   Testā, kurā testē pieprasījuma atslēgšanu pie zema sprieguma, pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises tehnisko spēju saskaņā ar 19. panta 2. punktu darbību veikt vienā piegājienā ar 19. panta 3. punktā minēto sprieguma slogregulatora bloķēšanu.

8.   Tā vietā, lai veiktu 1. punktā paredzētos testus, var izmantot aprīkojuma sertifikātu, kas jāiesniedz attiecīgajam PSO.

38. pants

Atbilstības testēšana attiecībā uz informācijas apmaiņu starp pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm

1.   Attiecībā uz reāllaika vai periodisku informācijas apmaiņu starp attiecīgo PSO un pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operatoru, pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises tehnisko spēju izpildīt informācijas apmaiņas standartu, kas noteikts atbilstīgi 18. panta 3. punktam.

2.   Tā vietā, lai veiktu 1. punktā paredzētos testus, var izmantot aprīkojuma sertifikātu, kas jāiesniedz attiecīgajam PSO.

39. pants

Atbilstības testēšana attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaišu atslēgšanu un atkalpieslēgšanu

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm jāatbilst prasībām par atslēgšanu un atkalpieslēgšanu, kas minētas 19. pantā, un ar tām veic turpmāk aprakstītos atbilstības testus.

2.   Testējot spēju atjaunot pieslēgumu pēc nejaušas atslēgšanās saistībā ar traucējumiem tīklā, atkalpieslēgšanu veic, izmantojot attiecīgā PSO apstiprinātu atkalpieslēgšanas procedūru, kas, vēlams, ir automātiska.

3.   Sinhronizācijas testā pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises tehniskās sinhronizācijas spējas. Šajā testā verificē sinhronizācijas ierīču iestatījumus. Šajā testā testē šādus parametrus: spriegumu, frekvenci, fāzes leņķa diapazonu, sprieguma un frekvences novirzes.

4.   Attālinātas atslēgšanas testā pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises tehnisko spēju attiecīgā PSO noteiktā periodā pieslēgumpunktā vai pieslēgumpunktos attālināti atslēgties no pārvades sistēmas, kad to pieprasa attiecīgais PSO.

5.   Testā, kurā testē relejus, ar ko pieprasījumu pie zema sprieguma atslēdz, pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises tehnisko spēju saskaņā ar 19. panta 1. un 2. punktu darboties no nominālas ievades maiņstrāvas. Šo ievades maiņstrāvu norāda attiecīgais PSO.

6.   Testā, kurā testē pieprasījuma atslēgšanu pie zema sprieguma, pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises tehnisko spēju saskaņā ar 19. panta 2. punktu darbību veikt vienā piegājienā ar 19. panta 3. punktā minēto sprieguma slogregulatora bloķēšanu.

7.   Tā vietā, lai veiktu 1. punktā paredzētos testus, var izmantot aprīkojuma sertifikātu, kas jāiesniedz attiecīgajam PSO.

40. pants

Atbilstības testēšana attiecībā uz informācijas apmaiņu starp pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm

1.   Attiecībā uz reāllaika vai periodisku informācijas apmaiņu starp attiecīgo PSO un pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieku, pierāda pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises tehnisko spēju izpildīt informācijas apmaiņas standartu, kas noteikts atbilstīgi 18. panta 3. punktam.

2.   Tā vietā, lai veiktu 1. punktā paredzētos testus, var izmantot aprīkojuma sertifikātu, kas jāiesniedz attiecīgajam PSO.

41. pants

Atbilstības testēšana attiecībā uz pieprasījumvienībām, kas nodrošina pieprasījumreakciju aktīvās jaudas kontrolei, reaktīvās jaudas kontrolei un pārvades ierobežojumu pārvarēšanai

1.   Pieprasījuma modifikācijas tests:

a)

pierāda, ka pieprasījumvienība, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakciju aktīvās jaudas kontrolei, pieprasījumreakciju reaktīvās jaudas kontrolei vai pieprasījumreakciju pārvades ierobežojumu pārvarēšanai izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, ir tehniski spējīga vai nu individuāli, vai kolektīvi kā trešās personas izveidota pieprasījumagregāta daļa modificēt jaudas patēriņu pēc tam, kad no attiecīgā sistēmas operatora vai PSO saņemta instrukcija, saskaņā ar 28. pantu noteiktajā un iepriekš apstiprinātajā diapazonā, ilgumā un periodā;

b)

testu veic, vai nu izpildot attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO instrukciju, vai alternatīvi simulējot šādas instrukcijas saņemšanu un koriģējot pieprasījumietaises vai slēgtas sadales sistēmas pieprasīto jaudu;

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti nosacījumi, ko attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO norādījis atbilstīgi 28. panta 2. punkta d), f), g), h), k) un l) apakšpunktam;

d)

tā vietā, lai veiktu 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos testus, var izmantot aprīkojuma sertifikātu, ko iesniedz attiecīgajam sistēmas operatoram vai attiecīgajam PSO.

2.   Statiskās kompensācijas ietaišu atslēgšanās vai atkalpieslēgšanās tests:

a)

pierāda, ka pieprasījumvienība, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakciju aktīvās jaudas kontrolei, pieprasījumreakciju reaktīvās jaudas kontrolei vai pieprasījumreakciju pārvades ierobežojumu pārvarēšanai izmanto pieprasījumietaises īpašnieks vai slēgtas sadales sistēmas operators, ir tehniski spējīga vai nu individuāli, vai kolektīvi kā trešās personas izveidota pieprasījumagregāta daļa atslēgt vai/un atkalpieslēgt savu statiskās kompensācijas ietaisi pēc tam, kad no attiecīgā sistēmas operatora vai PSO saņemta instrukcija, saskaņā ar 28. pantu sagaidītajā periodā;

b)

testu veic, simulējot instrukcijas saņemšanu no attiecīgā sistēmas operatora vai PSO un pēc tam atslēdzot statiskās kompensācijas ietaisi un simulējot instrukcijas saņemšanu no attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO un pēc tam minēto ietaisi atkalpieslēdzot;

c)

testu uzskata par sekmīgu, ja ir izpildīti nosacījumi, ko attiecīgais sistēmas operators vai attiecīgais PSO norādījis atbilstīgi 28. panta 2. punkta d), f), g), h), k) un l) apakšpunktam.

3. NODAĻA

Atbilstības simulācijas

42. pants

Kopīgi atbilstības simulāciju noteikumi

1.   Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises vai tādas pieprasījumvienības, kas nodrošina pieprasījumreakciju ļoti ātrdarbīgai aktīvās jaudas kontrolei pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā, veiktspējas simulēšanas mērķis ir pierādīt, vai ir izpildītas šīs regulas prasības.

2.   Simulācijas veic šādos apstākļos:

a)

ir nepieciešams jauns pieslēgums pārvades sistēmai;

b)

ir noslēgts līgums saskaņā ar 30. pantu par jaunu pieprasījumvienību, ko nolūkā attiecīgajam PSO nodrošināt pieprasījumreakciju ļoti ātrdarbīgai aktīvās jaudas kontrolei izmanto pieprasījumietaise;

c)

notiek aprīkojuma pilnveidošana, nomaiņa vai modernizācija;

d)

attiecīgais sistēmas operators uzskata, ka nav nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām.

3.   Neatkarīgi no minimālajām atbilstības simulāciju prasībām, kas izklāstītas šajā regulā, attiecīgais sistēmas operators ir tiesīgs:

a)

pieprasījumietaises īpašniekam, SSO vai SSSO atļaut veikt alternatīvas simulācijas, ja tās ir efektīvas un pietiekamas, lai parādītu, ka pieprasījumietaise vai sadales sistēma atbilst šīs regulas vai valsts tiesību aktu prasībām; un

b)

pieprasīt, lai pieprasījumietaises īpašnieks, SSO vai SSSO veic papildu vai alternatīvas simulācijas, ja informācija, kas iesniegta attiecīgajam sistēmas operatoram par atbilstības simulāciju saskaņā ar 43., 44. un 45. pantu, nav pietiekama, lai pierādītu atbilstību šīs regulas prasībām.

4.   Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators atsevišķi par katru pārvades sistēmai pieslēgto pieprasījumietaisi vai pārvades sistēmai pieslēgto sadales ietaisi iesniedz simulācijas rezultātu pārskatu. Pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašnieks vai pārvades sistēmai pieslēgtas sadales sistēmas operators izstrādā un iesniedz validētu simulācijas modeli attiecībā uz konkrētu pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaisi vai pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaisi. Simulācijas modeļu darbības joma ir noteikta 21. panta 1. un 2. punktā.

5.   Attiecīgais sistēmas operators ir tiesīgs pārliecināties, vai pieprasījumietaise vai sadales sistēma atbilst šīs regulas prasībām, un veikt savas atbilstības simulācijas, par pamatu izmantojot iesniegtos simulācijas ziņojumus, simulācijas modeļus un atbilstības testu mērījumus.

6.   Attiecīgais sistēmas operators iesniedz pieprasījumietaises īpašniekam, SSO vai SSSO tehniskos datus un tīkla simulācijas modeli tādā apjomā, lai būtu iespējams veikt prasītās simulācijas saskaņā ar 43., 44. vai 45. pantu.

43. pants

Atbilstības simulācijas pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm

1.   Attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises reaktīvās jaudas spējas simulāciju:

a)

lai aprēķinātu reaktīvās jaudas apmaiņu dažādos slodzes un elektroenerģijas ražošanas apstākļos, izmanto pārvades sistēmai pieslēgtās sadales sistēmas tīkla stacionārā režīma slodzes plūsmas simulācijas modeli;

b)

simulācijās ietilpst stacionārā režīma minimālās un maksimālās slodzes un minimālā un maksimālā elektroenerģijas ražošanas apjoma apstākļu kombinācija, kas rezultējas zemākajā un augstākajā reaktīvās jaudas apmaiņā;

c)

simulācijās saskaņā ar 15. pantu ietilpst aprēķini par reaktīvās jaudas eksportu pie aktīvās jaudas plūsmas, kas ir mazāka par 25 % no maksimālās importa jaudas pieslēgumpunktā.

2.   Attiecīgais PSO var noteikt metodi, ar ko veic atbilstības simulēšanu attiecībā uz reaktīvās jaudas aktīvu kontroli, kas aprakstīta 15. panta 3. punktā.

3.   Simulāciju uzskata par sekmīgu, ja rezultāti apliecina atbilstību 15. pantā izklāstītajām prasībām.

44. pants

Atbilstības simulācijas pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm

1.   Attiecībā uz tādas pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises reaktīvās jaudas spējas simulāciju, kas neražo elektroenerģiju uz vietas:

a)

pierāda tādas pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises reaktīvās jaudas spēju pieslēgumpunktā, kura neražo elektroenerģiju uz vietas;

b)

lai aprēķinātu reaktīvās jaudas apmaiņu dažādos slodzes apstākļos, izmanto pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises slodzes plūsmas simulācijas modeli. Simulācijās ietilpst minimālās un maksimālās slodzes apstākļi, kas rezultējas zemākajā un augstākajā reaktīvās jaudas apmaiņā pieslēgumpunktā;

c)

simulāciju uzskata par sekmīgu, ja rezultāti apliecina atbilstību 15. panta 1. un 2. punktā izklāstītajām prasībām.

2.   Attiecībā uz tādas pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises reaktīvās jaudas spējas simulāciju, kas ražo elektroenerģiju uz vietas:

a)

lai aprēķinātu reaktīvās jaudas apmaiņu dažādos slodzes apstākļos un dažādos elektroenerģijas ražošanas apstākļos, izmanto pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises slodzes plūsmas simulācijas modeli;

b)

simulācijās ietilpst minimālās un maksimālās slodzes un minimālā un maksimālā elektroenerģijas ražošanas apjoma apstākļu kombinācija, kas rezultējas zemākajā un augstākajā reaktīvās jaudas spējā pieslēgumpunktā;

c)

simulāciju uzskata par sekmīgu, ja rezultāti apliecina atbilstību 15. panta 1. un 2. punktā izklāstītajām prasībām.

45. pants

Atbilstības simulācijas attiecībā uz pieprasījumvienībām, kas nodrošina pieprasījumreakciju ļoti ātrdarbīgai aktīvās jaudas kontrolei

1.   Tādas pieprasījumvienības modelis, ko pieprasījumietaises īpašnieks vai slēgtas sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu pieprasījumreakciju ļoti ātrdarbīgai aktīvās jaudas kontrolei, pierāda pieprasījumvienības tehnisko spēju nodrošināt ļoti ātrdarbīgu aktīvās jaudas kontroli zemas frekvences gadījumā atbilstīgi 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Simulāciju uzskata par sekmīgu, ja modelis pierāda atbilstību 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

4. NODAĻA

Atbilstības uzraudzība

46. pants

Atbilstības uzraudzība pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm

Attiecībā uz uzraudzību pār atbilstību pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm piemērojamajām reaktīvās jaudas prasībām:

a)

pārvades sistēmai pieslēgtajā sadales ietaisē jābūt uzstādītam aprīkojumam, kas nepieciešams, lai izmērītu aktīvo un reaktīvo jaudu, saskaņā ar 15. pantu; un

b)

attiecīgais sistēmas operators norāda atbilstības uzraudzības periodu.

47. pants

Atbilstības uzraudzība pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm

Attiecībā uz uzraudzību pār atbilstību pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm piemērojamajām reaktīvās jaudas prasībām:

a)

pārvades sistēmai pieslēgtajā pieprasījumietaisē jābūt uzstādītam aprīkojumam, kas nepieciešams, lai izmērītu aktīvo un reaktīvo jaudu, saskaņā ar 15. pantu; un

b)

attiecīgais sistēmas operators norāda atbilstības uzraudzības periodu.

V SADAĻA

PIETEIKUMI UN ATKĀPES

1. NODAĻA

Izmaksu un ieguvumu analīze

48. pants

Kārtība, kādā apzina izmaksas un ieguvumus, kas radīsies saistībā ar prasību piemērošanu esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām un esošām pieprasījumvienībām

1.   Pirms jebkuru šajā regulā noteikto prasību piemērošanas esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām un esošām pieprasījumvienībām saskaņā ar 4. panta 3. punktu attiecīgais PSO veic kvalitatīvu salīdzinājumu par izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar izskatāmo prasību. Šajā salīdzinājumā ņem vērā pieejamās alternatīvas tīkla vai tirgus ziņā. Attiecīgais PSO kvantitatīvu izmaksu un ieguvumu analīzi saskaņā ar 2.–5. punktu var sākt tikai tad, ja kvalitatīvais salīdzinājums rāda, ka paredzamie ieguvumi pārsniedz paredzamās izmaksas. Taču, ja konstatē, ka izmaksas būs augstas vai ieguvumi būs zemi, attiecīgais PSO novērtēšanu neturpina.

2.   Pēc sagatavošanās posma saskaņā ar 1. punktu attiecīgais PSO veic kvantitatīvu analīzi par izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar prasību, kuru apsver piemērot esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām un esošām pieprasījumvienībām un par kuru sagatavošanās posmā saskaņā ar 1. punktu konstatēts, ka tā varētu sniegt ieguvumus.

3.   Trīs mēnešu laikā pēc izmaksu un ieguvumu analīzes pabeigšanas attiecīgais PSO apkopo rezultātus ziņojumā, kurā:

a)

ietver izmaksu un ieguvumu analīzi un ieteikumu par to, kā rīkoties turpmāk;

b)

ietver priekšlikumu par pārejas periodu attiecībā uz prasības piemērošanu esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām un esošām pieprasījumvienībām. Pārejas periods nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts pieņēmusi lēmumu par prasības piemērošanu;

c)

ziņojumu nodod sabiedriskajai apspriešanai saskaņā ar 9. pantu.

4.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad beigusies sabiedriskā apspriešana, attiecīgais PSO sagatavo ziņojumu, kurā izskaidro apspriešanas rezultātus un sniedz priekšlikumu par apskatītās prasības piemērojamību esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām un esošām pieprasījumvienībām. Ziņojumu un priekšlikumu paziņo regulatīvajai iestādei vai attiecīgā gadījumā dalībvalstij, un pieprasījumietaises īpašnieku, SSO, SSSO vai attiecīgā gadījumā trešo personu informē par tā saturu.

5.   Priekšlikumā, ko attiecīgais PSO iesniedz regulatīvajai iestādei vai attiecīgā gadījumā dalībvalstij saskaņā ar 4. punktu, ietilpst:

a)

ekspluatācijas paziņošanas procedūra, lai apliecinātu, ka esošās pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, esošās pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaisēm, esošās sadales sistēmas un esošās pieprasījumvienības, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, prasības ir izpildījušas;

b)

pārejas periods attiecībā uz prasību izpildi, kuru nosakot, ņem vērā klases, kādās ietilpst pārvades sistēmai pieslēgtās pieprasījumietaises, pārvades sistēmai pieslēgtās sadales ietaises, sadales sistēmas un pieprasījumvienības, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, un šķēršļus aprīkojuma efektīvai modifikācijai/pielāgošanai.

49. pants

Izmaksu un ieguvumu analīzes principi

1.   Pieprasījumietaišu īpašnieki, SSO un SSSO palīdz un iesaistās izmaksu un ieguvumu analīzē, ko veic saskaņā ar 48. un 53. pantu, un sniedz vajadzīgos attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO prasītos datus trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, ja vien ar attiecīgo PSO nav citādas vienošanās. Attiecīgais PSO un SSO palīdz un iesaistās izmaksu un ieguvumu analīzē, ko veic pieprasījumietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks vai SSO/SSSO vai paredzamais operators, lai novērtētu iespējamu atkāpes piešķiršanu saskaņā ar 52. pantu, un sniedz vajadzīgos pieprasījumietaises īpašnieka vai paredzamā īpašnieka vai SSO/SSSO vai paredzamā operatora prasītos datus trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, ja vien ar pieprasījumietaises īpašnieku vai paredzamo īpašnieku vai SSO/SSSO vai paredzamo operatoru nav citādas vienošanās.

2.   Izmaksu un ieguvumu analīzi veic, ievērojot šādus principus:

a)

attiecīgais PSO, pieprasījumietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks, SSO/SSSO vai paredzamais operators izmaksu un ieguvumu analīzi veic, balstoties uz vienu vai vairākiem šādiem aprēķina principiem:

i)

neto pašreizējā vērtība;

ii)

investīciju atdeve;

iii)

atdeves norma;

iv)

laiks, kas nepieciešams rentabilitātes sliekšņa sasniegšanai;

b)

attiecīgais PSO, pieprasījumietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks, SSO/SSSO vai paredzamais operators kvantificē arī sociāli ekonomisko ieguvumu piegādes drošības uzlabošanas ziņā, ņemot vērā vismaz šādus aspektus:

i)

saistītais piegādes zuduma varbūtības samazinājums modifikācijas dzīves cikla laikā;

ii)

šāda piegādes zuduma paredzamais apmērs un ilgums;

iii)

šāda piegādes zuduma izmaksas sabiedrībai stundā;

c)

attiecīgais PSO, pieprasījumietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks, SSO/SSSO vai paredzamais operators kvantificē ieguvumus iekšējam elektroenerģijas tirgum, pārrobežu tirdzniecībai un atjaunojamo energoresursu integrēšanai, tostarp ņemot vērā vismaz šādus aspektus:

i)

frekvencnoteikta aktīvās jaudas reakcija;

ii)

balansēšanas rezerves;

iii)

reaktīvās jaudas nodrošināšana;

iv)

pārslodzes vadība;

v)

aizsardzības pasākumi;

d)

attiecīgais PSO kvantificē izmaksas, ko radīs nepieciešamo noteikumu piemērošana esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, esošām pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, esošām sadales sistēmām vai esošām pieprasījumvienībām, tostarp vismaz:

i)

tiešās izmaksas, ko radīs prasības īstenošana;

ii)

izmaksas, kas saistītas ar attiecināmu iespējas zudumu;

iii)

izmaksas, kas saistītas ar attiecīgām izmaiņām apkopē un ekspluatācijā.

2. NODAĻA

Atkāpes

50. pants

Atkāpju piešķiršanas pilnvaras

1.   Pēc pieprasījumietaises īpašnieka vai paredzamā īpašnieka un SSO/SSSO vai paredzamā operatora, attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO pieprasījuma regulatīvās iestādes var piešķirt pieprasījumietaises īpašniekam vai paredzamajam īpašniekam un SSO/SSSO vai paredzamajam operatoram, attiecīgajam sistēmas operatoram vai attiecīgajam PSO atkāpi no viena vai vairākiem šīs regulas noteikumiem attiecībā uz jaunām un esošām pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, sadales sistēmām un pieprasījumvienībām saskaņā ar 51.–53. pantu.

2.   Ja dalībvalstī attiecīgi noteikts, atkāpes piešķirt un atcelt saskaņā ar 51.–53. pantu var arī iestāde, kas nav regulatīvā iestāde.

51. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Katra regulatīvā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgajiem sistēmu operatoriem, pieprasījumietaišu īpašniekiem, SSO, SSSO un citām ieinteresētajām personām, kuras tās ieskatā šī regula ietekmē, norāda kritērijus atkāpes piešķiršanai saskaņā ar 52. un 53. pantu. Minētos kritērijus tā publicē savā tīmekļa vietnē un paziņo Komisijai deviņu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ja Komisija uzskata, ka kritēriji nav saskaņā ar regulu, tā var pieprasīt, lai regulatīvā iestāde kritērijus groza. Šī iespēja pārskatīt un grozīt atkāpju piešķiršanas kritērijus neskar jau piešķirtās atkāpes, kuras turpina piemērot līdz paredzētajam beigu termiņam, kas norādīts atkāpes piešķiršanas lēmumā.

2.   Ja regulatīvā iestāde uzskata, ka sakarā ar apstākļu maiņu saistībā ar izmaiņām sistēmas prasībās atkāpes piešķiršanas kritēriji saskaņā ar 1. punktu ir jāpārskata un jāgroza, tā to var darīt ne biežāk kā reizi gadā. Izmaiņas kritērijos neattiecas uz jau iesniegtajiem pieprasījumiem piešķirt atkāpi.

3.   Regulatīvā iestāde var nolemt, ka pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, sadales sistēmām un pieprasījumvienībām, par kurām iesniegts pieprasījums piešķirt atkāpi saskaņā ar 52. vai 53. pantu, no pieprasījuma iesniegšanas dienas līdz brīdim, kad regulatīvā iestāde pieņems lēmumu, nav jāatbilst šīs regulas prasībām, attiecībā uz kurām pieprasīta atkāpe.

52. pants

Pieprasījumietaises īpašnieka, SSO vai SSSO pieprasījums piešķirt atkāpi

1.   Pieprasījumietaises īpašnieki vai paredzamie īpašnieki un SSO/SSSO vai paredzamie operatori var pieprasīt atkāpi no vienas vai vairākām šīs regulas prasībām attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, sadales sistēmām vai pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajam sistēmas operatoram un attiecīgajam PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma.

2.   Pieprasījumu piešķirt atkāpi iesniedz attiecīgajam sistēmas operatoram, un tas ietver:

a)

pieprasījumietaises īpašnieka vai paredzamā īpašnieka, SSO/SSSO vai paredzamā operatora identifikācijas datus un kontaktpersonu saziņai;

b)

aprakstu par pārvades sistēmai pieslēgto pieprasījumietaisi, pārvades sistēmai pieslēgto sadales ietaisi, sadales sistēmu vai pieprasījumvienību, attiecībā uz kuru pieprasīta atkāpe;

c)

atsauci uz šīs regulas noteikumiem, attiecībā uz kuriem pieprasīta atkāpe, un pieprasītās atkāpes detalizētu aprakstu;

d)

detalizētu pamatojumu ar attiecīgiem apliecinošiem dokumentiem un izmaksu un ieguvumu analīzi saskaņā ar 49. panta prasībām;

e)

pierādījumu par to, ka pieprasītajai atkāpei nebūs negatīvas ietekmes uz pārrobežu tirdzniecību.

3.   Divu nedēļu laikā pēc tam, kad attiecīgais sistēmas operators ir saņēmis pieprasījumu piešķirt atkāpi, tas pieprasījumietaises ietaises īpašnieku vai paredzamo īpašnieku vai SSO/SSSO vai paredzamo operatoru informē par to, vai pieprasījums ir pilnīgs. Ja attiecīgais sistēmas operators uzskata, ka pieprasījums ir nepilnīgs, pieprasījumietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks vai SSO/SSSO vai paredzamais operators iesniedz prasīto papildinformāciju viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemts pieprasījums to iesniegt. Ja minētajā termiņā pieprasījumietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks vai SSO/SSSO vai paredzamais operators prasīto informāciju neiesniedz, uzskata, ka pieprasījums piešķirt atkāpi ir atsaukts.

4.   Attiecīgais sistēmas operators, koordinējoties ar attiecīgo PSO un iesaistītajiem blakusesošajiem SSO, novērtē pieprasījumu piešķirt atkāpi un iesniegto izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā kritērijus, ko noteikusi regulatīvā iestāde atbilstīgi 51. pantam.

5.   Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts pieprasījums piešķirt atkāpi, attiecīgais sistēmas operators pieprasījumu pārsūta regulatīvajai iestādei un iesniedz saskaņā ar 4. punktu sagatavoto(-os) novērtējumu(-us). Šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja attiecīgais sistēmas operators vēlas no pieprasījumietaises īpašnieka vai paredzamā īpašnieka vai SSO/SSSO vai paredzamā operatora saņemt papildinformāciju, un par diviem mēnešiem, ja attiecīgais sistēmas operators pieprasa, lai attiecīgais PSO iesniedz novērtējumu par pieprasījumu piešķirt atkāpi.

6.   Regulatīvā iestāde lēmumu par pieprasījumu piešķirt atkāpi pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad tā pieprasījumu saņēmusi. Minēto termiņu pirms tā beigām var pagarināt par trim mēnešiem, ja regulatīvajai iestādei ir nepieciešama papildinformācija no pieprasījumietaises īpašnieka vai paredzamā īpašnieka vai SSO/SSSO vai paredzamā operatora, vai no jebkuras citas ieinteresētās personas. Termiņa pagarinājums sākas tad, kad ir saņemta pilnīga informācija.

7.   Regulatīvās iestādes pieprasīto papildinformāciju pieprasījumietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks vai SSO/SSSO vai paredzamais operators iesniedz divu mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. Ja minētajā termiņā pieprasījumietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks vai SSO/SSSO vai paredzamais operators prasīto informāciju neiesniedz, uzskata, ka pieprasījums piešķirt atkāpi ir atsaukts, izņemot, ja pirms termiņa beigām:

a)

regulatīvā iestāde nolemj piešķirt termiņa pagarinājumu; vai

b)

pieprasījumietaises īpašnieks vai paredzamais īpašnieks vai SSO/SSSO vai paredzamais operators regulatīvajai iestādei iesniedz argumentētu paskaidrojumu, kurā apliecina, ka pieprasījums piešķirt atkāpi ir pilnīgs.

8.   Regulatīvā iestāde par pieprasījumu piešķirt atkāpi pieņem argumentētu lēmumu. Ja regulatīvā iestāde piešķir atkāpi, tā norāda atkāpes darbības termiņu.

9.   Regulatīvā iestāde savu lēmumu paziņo attiecīgajam pieprasījumietaises īpašniekam vai paredzamajam īpašniekam, SSO/SSSO vai paredzamajam operatoram, attiecīgajam sistēmas operatoram un attiecīgajam PSO.

10.   Regulatīvā iestāde var atcelt lēmumu piešķirt atkāpi, ja vairs nepastāv attiecīgi apstākļi un iemesli vai ja Komisija vai Aģentūra ir iesniegusi argumentētu ieteikumu saskaņā ar 55. panta 2. punktu.

11.   Attiecībā uz pieprasījumvienībām, kas ietilpst pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā un kas pieslēgtas pie sprieguma līmeņa, kurš nepārsniedz 1 000 V, pieprasījumu piešķirt atkāpi saskaņā ar šo pantu pieprasījumietaises īpašnieka vai paredzamā īpašnieka vai SSSO vai paredzamā operatora vārdā var iesniegt trešā persona. Šādu pieprasījumu var iesniegt par vienu pieprasījumvienību vai vairākām pieprasījumvienībām vienā un tajā pašā pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā. Ja pieprasījumu iesniedz par vairākām pieprasījumvienībām un ja ir norādīta kumulatīvā maksimālā jauda, trešā persona 2. punkta a) apakšpunktā prasīto informāciju var aizstāt ar savu informāciju.

53. pants

Attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO pieprasījums piešķirt atkāpi

1.   Attiecīgie sistēmu operatori vai attiecīgie PSO var pieprasīt piešķirt atkāpi attiecībā uz pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, sadales sistēmām vai pieprasījumietaisē vai slēgtā sadales sistēmā ietilpstošām pieprasījumvienībām, kas pieslēgtas vai tiks pieslēgtas to tīklam.

2.   Attiecīgie sistēmu operatori vai attiecīgie PSO pieprasījumu piešķirt atkāpi iesniedz regulatīvajai iestādei. Katrā pieprasījumā piešķirt atkāpi norāda vismaz šādu informāciju:

a)

attiecīgā sistēmas operatora vai attiecīgā PSO identifikācijas datus un kontaktpersonu saziņai;

b)

aprakstu par pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaisi, pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaisi, sadales sistēmu vai pieprasījumvienību, attiecībā uz kuru pieprasa atkāpi, kopējo uzstādīto jaudu un pārvades sistēmai pieslēgto pieprasījumietaišu, pārvades sistēmai pieslēgto sadales ietaišu, sadales sistēmu vai pieprasījumvienību skaitu;

c)

šīs regulas prasību vai prasības, attiecībā uz kurām pieprasīta atkāpe; un pieprasītās atkāpes detalizētu aprakstu;

d)

detalizētu pamatojumu ar visiem attiecīgajiem apliecinošajiem dokumentiem;

e)

pierādījumu par to, ka pieprasītajai atkāpei nebūs negatīvas ietekmes uz pārrobežu tirdzniecību;

f)

izmaksu un ieguvumu analīzi, kas veikta saskaņā ar 49. panta prasībām. Attiecīgā gadījumā izmaksu un ieguvumu analīzi veic, koordinējoties ar attiecīgo PSO un iesaistītajiem blakusesošajiem SSO.

3.   Ja pieprasījumu piešķirt atkāpi iesniedz attiecīgais SSO, regulatīvā iestāde divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts minētais pieprasījums, lūdz, lai attiecīgais PSO novērtē pieprasījumu piešķirt atkāpi, ņemot vērā kritērijus, ko noteikusi regulatīvā iestāde saskaņā ar 51. pantu.

4.   Divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts šāds pieprasījums veikt novērtējumu, attiecīgais PSO informē attiecīgo SSO par to, vai pieprasījums piešķirt atkāpi ir pilnīgs. Ja attiecīgais PSO uzskata, ka pieprasījums ir nepilnīgs, attiecīgais SSO iesniedz prasīto papildinformāciju viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemts pieprasījums to iesniegt.

5.   Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts pieprasījums piešķirt atkāpi, attiecīgais PSO iesniedz regulatīvajai iestādei savu novērtējumu, iekļaujot attiecīgus dokumentus. Sešu mēnešu termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja attiecīgais PSO vēlas no attiecīgā SSO saņemt papildinformāciju.

6.   Regulatīvā iestāde lēmumu par pieprasījumu piešķirt atkāpi pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad tā pieprasījumu saņēmusi. Ja pieprasījumu piešķirt atkāpi iesniedz attiecīgais SSO, sešu mēnešu termiņš sākas nākamajā dienā pēc tam, kad saņemts attiecīgā PSO novērtējums saskaņā ar 5. punktu.

7.   Sešu mēnešu termiņu, kas minēts 6. punktā, pirms tā beigām var pagarināt vēl par trīs mēnešiem, ja regulatīvā iestāde pieprasa, lai attiecīgais sistēmas operators, kas iesniedzis pieprasījumu piešķirt atkāpi, vai jebkura cita ieinteresētā persona iesniedz papildinformāciju. Minētais termiņa pagarinājums sākas nākamajā dienā pēc tam, kad saņemta pilnīga informācija.

Regulatīvās iestādes pieprasīto papildinformāciju attiecīgais sistēmas operators iesniedz divu mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. Ja minētajā termiņā attiecīgais sistēmas operators prasīto papildinformāciju neiesniedz, uzskata, ka pieprasījums piešķirt atkāpi ir atsaukts, izņemot, ja pirms termiņa beigām:

a)

regulatīvā iestāde nolemj piešķirt termiņa pagarinājumu; vai

b)

attiecīgais sistēmas operators regulatīvajai iestādei iesniedz argumentētu paziņojumu, kurā apliecina, ka pieprasījums piešķirt atkāpi ir pilnīgs.

8.   Regulatīvā iestāde par pieprasījumu piešķirt atkāpi pieņem argumentētu lēmumu. Ja regulatīvā iestāde piešķir atkāpi, tā norāda atkāpes darbības termiņu.

9.   Regulatīvā iestāde savu lēmumu paziņo attiecīgajam sistēmas operatoram, kas pieprasījis atkāpi, attiecīgajam PSO un Aģentūrai.

10.   Regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības attiecībā uz to, kā attiecīgajiem sistēmu operatoriem jāsagatavo pieprasījumi piešķirt atkāpi. To darot, regulatīvās iestādes ņem vērā, kā valstī pārvades sistēma nošķirta no sadales sistēmas, un apspriežas ar sistēmu operatoriem, pieprasījumietaišu īpašniekiem un ieinteresētajām personām, tostarp aparatūras ražotājiem.

11.   Regulatīvā iestāde var atcelt lēmumu piešķirt atkāpi, ja vairs nepastāv attiecīgi apstākļi un iemesli vai ja Komisija vai Aģentūra ir iesniegusi argumentētu ieteikumu saskaņā ar 55. panta 2. punktu.

54. pants

Reģistrs, kurā reģistrē atkāpes no šīs regulas prasībām

1.   Regulatīvās iestādes uztur reģistru, kurā reģistrē visas atkāpes, ko tās piešķīrušas vai atteikušas, un vismaz reizi sešos mēnešos iesniedz Aģentūrai atjauninātu un konsolidētu reģistru, kura kopiju iesniedz ENTSO-E.

2.   Reģistrā iekļauj:

a)

prasību vai prasības, attiecībā uz kuru(-ām) atkāpe piešķirta vai atteikta;

b)

atkāpes saturu;

c)

iemeslus, kāpēc atkāpes piešķirta vai atteikta;

d)

atkāpes piešķiršanas radītās sekas.

55. pants

Atkāpju piešķiršanas uzraudzība

1.   Atkāpju piešķiršanas procedūru uzrauga Aģentūra, sadarbojoties ar regulatīvajām iestādēm vai attiecīgajām dalībvalsts iestādēm. Minētās iestādes vai attiecīgās dalībvalsts iestādes sniedz Aģentūrai visu šim mērķim nepieciešamo informāciju.

2.   Aģentūra var izdot argumentētu ieteikumu, kas adresēts regulatīvajai iestādei un ar ko tā pamatojuma trūkuma dēļ atkāpi iesaka atcelt. Argumentētu ieteikumu, kas adresēts regulatīvajai iestādei vai attiecīgajai dalībvalsts iestādei un ar ko pamatojuma trūkuma dēļ atkāpi iesaka atcelt, var izdot Komisija.

3.   Komisija var pieprasīt, lai Aģentūra ziņo par 1. un 2. punkta piemērošanu un norāda iemeslus, kāpēc ir vai nav iesniegts pieprasījums atcelt atkāpi.

VI SADAĻA

NESAISTOŠAS ĪSTENOŠANAS VADLĪNIJAS UN ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA

56. pants

Nesaistošas īstenošanas vadlīnijas

1.   Ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā ENTSO-E saviem dalībniekiem un citiem sistēmu operatoriem sagatavo un pēc tam ik pēc diviem gadiem sniedz nesaistošas rakstiskas vadlīnijas attiecībā uz tiem šīs regulas elementiem, par kuriem jāpieņem lēmums valsts līmenī. Minētās vadlīnijas ENTSO-E publicē savā tīmekļa vietnē.

2.   Nesaistošu vadlīniju sniegšanas procesā ENTSO-E apspriežas ar ieinteresētajām personām.

3.   Nesaistošajās vadlīnijās sniedz skaidrojumus par tehniskiem jautājumiem, nosacījumiem un savstarpēji saistītiem aspektiem, kas jāņem vērā, nodrošinot atbilstību šīs regulas prasībām valstu līmenī.

57. pants

Uzraudzība

1.   ENTSO-E uzrauga šīs regulas īstenošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. panta 8. punktu. Uzraudzība aptver šādus aspektus:

a)

šīs regulas īstenošanas atšķirību apzināšana dalībvalstīs;

b)

novērtējums par to, vai šīs regulas prasībās, kas piemērojamas pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, sadales sistēmām un pieprasījumvienībām, noteiktās izvēlamās vērtības un diapazoni joprojām ir derīgi.

2.   Aģentūra sadarbībā ar ENTSO-E 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sagatavo sarakstu ar attiecīgu informāciju, kas ENTSO-E jāpaziņo Aģentūrai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 8. panta 9. punktu un 9. panta 1. punktu. Attiecīgās informācijas saraksts var tikt atjaunināts. ENTSO-E uztur visaptverošu, standartizēta formāta digitālo datu arhīvu, kurā ir Aģentūras pieprasītā informācija.

3.   Attiecīgie PSO iesniedz ENTSO-E informāciju, kas vajadzīga, lai tas varētu izpildīt uzdevumus saskaņā ar 1. un 2. punktu.

Pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma SSO iesniedz PSO 2. punktā minēto informāciju, ja vien regulatīvās iestādes, Aģentūra vai ENTSO-E informāciju jau nav ieguvušas saistībā ar to attiecīgajiem īstenošanas uzraudzības uzdevumiem – lai izvairītos no informācijas dublēšanās.

4.   Ja ENTSO-E vai Aģentūra konstatē, ka ir jomas, uz kurām attiecas šī regula un kurās, pamatojoties uz tirgus izmaiņām vai šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi, būtu ieteicama ciešāka šīs regulas prasību saskaņošana, kas veicinātu tirgus integrāciju, minētās struktūras iesniedz šīs regulas grozījumu projektus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 714/2009 7. panta 1. punktu.

VII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants

Līgumu un vispārīgo noteikumu grozīšana

1.   Regulatīvās iestādes nodrošina, ka visi attiecīgie līguma noteikumi un vispārīgie noteikumi attiecībā uz jaunu pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaišu, jaunu pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaišu, jaunu sadales sistēmu un jaunu pieprasījumvienību tīkla pieslēgumu atbilst šīs regulas prasībām.

2.   Visus attiecīgos līguma noteikumus un vispārīgos noteikumus attiecībā uz tādu esošu pārvades sistēmai pieslēgtu pieprasījumietaišu, esošu pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaišu, esošu sadales sistēmu un esošu pieprasījumvienību tīkla pieslēgumu, uz ko attiecas visas vai dažas šīs regulas prasības saskaņā ar 4. panta 1. punktu, groza, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām. Attiecīgos noteikumus groza trīs gadu laikā pēc tam, kad regulatīvā iestāde vai dalībvalsts pieņēmusi lēmumu, kā minēts 4. panta 1. punktā.

3.   Regulatīvās iestādes nodrošina, ka līgumi, kurus noslēdz starp sistēmu operatoriem un jaunu vai esošu pieprasījumietaišu īpašniekiem vai jaunu vai esošu sadales sistēmu operatoriem, uz ko attiecas šī regula, un kuri attiecas uz tīkla pieslēguma prasībām (jo īpaši valstu tīkla kodeksos), kas piemērojamas pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtām sadales ietaisēm, sadales sistēmām un pieprasījumvienībām, ko nolūkā nodrošināt pieprasījumreakcijas pakalpojumus attiecīgajiem sistēmu operatoriem un attiecīgajiem PSO izmanto pieprasījumietaise vai slēgta sadales sistēma, atspoguļo šajā regulā noteiktās prasības.

59. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Neskarot 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 6., 51., 56. un 57. pantu, šīs regulas prasības sāk piemērot trīs gadus pēc tās publicēšanas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 17. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2015. gada 24. jūlija Regula (ES) 2015/1222, ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV L 197, 25.7.2015., 24. lpp.).

(6)  Komisijas 2016. gada 14. aprīļa Regula (ES) 2016/631, ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām (OV L 112, 27.4.2016., 1. lpp.).

(7)  Komisijas 2013. gada 14. jūnija Regula (ES) Nr. 543/2013 par datu iesniegšanu un publicēšanu elektroenerģijas tirgos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikuma grozīšanu (OV L 163, 15.6.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Frekvenču diapazoni un periodi, kas minēti 12. panta 1. punktā

Sinhronā zona

Frekvenču josla

Darbības periods

Kontinentālā Eiropa

47,5–48,5 Hz

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm

48,5–49,0 Hz

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt īsāks par periodu, kas noteikts 47,5–48,5 Hz diapazonam

49,0–51,0 Hz

Neierobežots

51,0–51,5 Hz

30 minūtes

Ziemeļi

47,5–48,5 Hz

30 minūtes

48,5–49,0 Hz

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm

49,0–51,0 Hz

Neierobežots

51,0–51,5 Hz

30 minūtes

Lielbritānija

47,0–47,5 Hz

20 sekundes

47,5–48,5 Hz

90 minūtes

48,5–49,0 Hz

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt īsāks par 90 minūtēm

49,0–51,0 Hz

Neierobežots

51,0–51,5 Hz

90 minūtes

51,5–52,0 Hz

15 minūtes

Īrija un Ziemeļīrija

47,5–48,5 Hz

90 minūtes

48,5–49,0 Hz

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt īsāks par 90 minūtēm

49,0–51,0 Hz

Neierobežots

51,0–51,5 Hz

90 minūtes

Baltija

47,5–48,5 Hz

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm

48,5–49,0 Hz

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt īsāks par periodu, kas noteikts 47,5–48,5 Hz diapazonam

49,0–51,0 Hz

Neierobežots

51,0–51,5 Hz

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm

Tabulā parādīts minimālais periods, kādā pārvades sistēmai pieslēgtas pieprasījumietaises īpašniekam, pārvades sistēmai pieslēgtas sadales ietaises īpašniekam vai sadales sistēmai, neatslēdzoties no tīkla, jāspēj darboties dažādās frekvencēs, kas novirzījušās no nominālās vērtības.


II PIELIKUMS

Sprieguma diapazoni un periodi, kas minēti 13. panta 1. punktā

Sinhronā zona

Sprieguma diapazons

Darbības periods

Kontinentālā Eiropa

0,90–1,118 p. u.

Neierobežots

1,118–1,15 p. u.

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt īsāks par 20 minūtēm un ilgāks par 60 minūtēm

Ziemeļi

0,90–1,05 p. u.

Neierobežots

1,05–1,10 p. u.

60 minūtes

Lielbritānija

0,90–1,10 p. u.

Neierobežots

Īrija un Ziemeļīrija

0,90–1,118 p. u.

Neierobežots

Baltija

0,90–1,118 p. u.

Neierobežots

1,118–1,15 p. u.

20 minūtes

Tabulā parādīts minimālais periods, kādā pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei, pārvades sistēmai pieslēgtai sadales ietaisei vai pārvades sistēmai pieslēgtai sadales sistēmai jāspēj darboties, neatslēdzoties no tīkla, ja spriegums novirzījies no atsauces vērtības 1 p. u. pieslēgumpunktā, p. u. vērtībām, kas bāzētas sprieguma diapazonā no 110 (ieskaitot) līdz 300 kV (neieskaitot).

Sinhronā zona

Sprieguma diapazons

Darbības periods

Kontinentālā Eiropa

0,90–1,05 p. u.

Neierobežots

1,05–1,10 p. u.

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt īsāks par 20 minūtēm un ilgāks par 60 minūtēm

Ziemeļi

0,90–1,05 p. u.

Neierobežots

1,05–1,10 p. u.

Norāda katrs PSO, taču tas nedrīkst būt ilgāks par 60 minūtēm

Lielbritānija

0,90–1,05 p. u.

Neierobežots

1,05–1,10 p. u.

15 minūtes

Īrija un Ziemeļīrija

0,90–1,05 p. u.

Neierobežots

Baltija

0,90–1,097 p. u.

Neierobežots

1,097–1,15 p. u.

20 minūtes

Tabulā parādīts minimālais periods, kādā pārvades sistēmai pieslēgtai pieprasījumietaisei, pārvades sistēmai pieslēgtai sadales ietaisei vai pārvades sistēmai pieslēgtai sadales sistēmai jāspēj darboties, neatslēdzoties no tīkla, ja spriegums novirzījies no atsauces vērtības 1 p. u. pieslēgumpunktā, p. u. vērtībām, kas bāzētas sprieguma diapazonā no 300 līdz 400 kV (ieskaitot).


18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/55


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1389

(2016. gada 17. augusts),

ar ko atļauj pārtikas produktu veselīguma norādi, kas attiecas uz bērnu attīstību un veselību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1) un jo īpaši tās 17. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija tās nav atļāvusi saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veselīguma norāžu atļaujas pieteikumus var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentajai iestādei derīgie pieteikumi jānosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA, turpmāk “Iestāde”).

(3)

Pēc pieteikuma saņemšanas Iestādei par to nekavējoties jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisiju, kā arī jāsniedz atzinums par attiecīgo veselīguma norādi.

(4)

Komisijai, ņemot vērā Iestādes sniegto atzinumu, jālemj par veselīguma norāžu atļaušanu.

(5)

Pēc tam, kad VAB-nutrition iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Iestādei bija jāsniedz atzinums par veselīguma norādi attiecībā uz D vitamīnu un normālas imūnsistēmas darbības veicināšanu (jautājums Nr. EFSA-Q-2014-00826 (2)). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “D vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību”.

(6)

2015. gada 13. maijā Komisija un dalībvalstis saņēma Iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā secināja, ka ir noteikta cēloņsakarība starp D vitamīna uzņemšanu uzturā un normālas bērnu imūnsistēmas darbības veicināšanu. Līdz ar to veselīguma norāde, kas ir saskaņā ar šo secinājumu, būtu jāuzskata par atbilstošu Regulā (EK) Nr. 1924/2006 noteiktajām prasībām, un tā būtu jāiekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1924/2006 16. panta 4. punktā ir noteikts – ja atzinums attiecībā uz atļaujas piešķiršanu veselīguma norādei ir labvēlīgs, tajā būtu jāiekļauj konkrēta informācija. Attiecīgi šai informācijai par atļauto veselīguma norādi vajadzētu būt minētai šīs regulas pielikumā, un vajadzības gadījumā tajā būtu jāiekļauj pārskatītais norādes formulējums, īpašie norādes lietošanas nosacījumi un attiecīgā gadījumā pārtikas produkta lietošanas nosacījumi vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 noteikumiem un atbilstoši Iestādes atzinumiem.

(8)

Viens no Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķiem ir nodrošināt, lai veselīguma norādes ir patiesas, skaidras, uzticamas un patērētājam lietderīgas, un šajā sakarā tiek ņemts vērā veselīguma norāžu formulējums un noformējums. Tāpēc, ja norāde formulēta tā, ka patērētājiem nozīmē to pašu, ko kādas atļautas veselīguma norādes formulējums, jo tās apliecina vienu un to pašu kopsakaru starp kādu pārtikas kategoriju, pārtiku vai kādu tās sastāvdaļu un veselību, uz šādām norādēm būtu jāattiecina šīs regulas pielikumā minētie lietošanas nosacījumi.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Šīs regulas pielikumā minēto veselīguma norādi ir atļauts lietot uz pārtikas produktiem Savienības tirgū saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētās veselīguma norādes iekļauj Savienības atļauto norāžu sarakstā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punktā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 17. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(2)  EFSA Journal (2015); 13(5):4096.


PIELIKUMS

Atļautā veselīguma norāde

Pieteikums – Regulas (EK) Nr. 1924/2006 attiecīgie noteikumi

Pieteikuma iesniedzējs, adrese

Uzturviela, viela, pārtikas produkts vai pārtikas produktu kategorija

Norāde

Norādes izmantošanas nosacījumi

Pārtikas lietošanas nosacījumi un/vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums

Atsauce uz EFSA atzinumu

14. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veselīguma norāde, kas attiecas uz bērnu attīstību un veselību

VAB-nutrition, 1 rue Claude Danziger, 63100 Clermont-Ferrand, France

D vitamīns

D vitamīns bērniem veicina normālu imūnsistēmas darbību.

Norādi var izmantot tikai pārtikas produktiem, kuri ir D vitamīna avots vismaz tādā mērā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikumā iekļautajā norādē “[VITAMĪNA NOSAUKUMS] UN/VAI [MINERĀLVIELAS NOSAUKUMS] AVOTS”.

 

Q-2014-00826


18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/58


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1390

(2016. gada 17. augusts)

par atteikumu atļaut pārtikas produktu veselīguma norādi, kura attiecas uz bērnu attīstību un veselību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1) un jo īpaši tās 17. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija tās nav atļāvusi saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1924/2006 arī paredzēts, ka pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji veselīguma norāžu atļaujas pieteikumus var iesniegt dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalsts kompetentajai iestādei derīgie pieteikumi jānosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA, turpmāk “Iestāde”).

(3)

Pēc pieteikuma saņemšanas Iestāde par to nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju, kā arī sniedz atzinumu par attiecīgo veselīguma norādi.

(4)

Komisija, ņemot vērā Iestādes sniegto atzinumu, lemj par veselīguma norāžu atļaušanu.

(5)

Pēc tam, kad uzņēmums Vifor Ltd iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Iestādei bija jāsniedz atzinums par veselīguma norādi saistībā ar Equazen eye q ® un lasītprasmes uzlabošanu (jautājums Nr. EFSA-Q-2014-00462 (2)). Pieteikuma iesniedzējs ierosināja šādu norādes formulējumu: “Equazen eye q ® (sastāvu veido EPA:DHA:GLA attiecībā 9:3:1) uzlabo bērnu lasītprasmi un ar to saistītās kognitīvās funkcijas”.

(6)

2015. gada 13. oktobrī Komisija un dalībvalstis saņēma Iestādes zinātnisko atzinumu, kurā tā secināja, ka cēloņsakarība starp Equazen eye q ®, kas sastāv no EPA, DHA un GLA (svara attiecībā 9:3:1), un bērnu lasītprasmes uzlabošanos nav noteikta. Līdz ar to, tā kā norāde neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām, tā nebūtu jāatļauj.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā norādīto veselīguma norādi Savienības atļauto norāžu sarakstā Regulas (EK) Nr. 1924/2006 14. panta 1. punktā paredzētajā kārtībā neiekļauj.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 17. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(2)  EFSA Journal 2015; 13(10):4251.


PIELIKUMS

Noraidītā veselīguma norāde

Pieteikums – Regulas (EK) Nr. 1924/2006 attiecīgie noteikumi

Uzturviela, viela, pārtikas produkts vai pārtikas produktu kategorija

Norāde

Atsauce uz EFSA atzinumu

14. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā veselīguma norāde, kas attiecas uz bērnu attīstību un veselību.

Equazen eye q ®

Equazen eye q ® (sastāvu veido EPA:DHA:GLA attiecībā 9:3:1) uzlabo bērnu lasītprasmi un ar to saistītās kognitīvās funkcijas.

Q-2014-00462


18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 223/60


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1391

(2016. gada 17. augusts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 17. augusts

Komisijas

un tās priekšsēdētājs vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

153,9

ZZ

153,9

0707 00 05

TR

116,3

ZZ

116,3

0709 93 10

TR

137,2

ZZ

137,2

0805 50 10

AR

189,9

CL

133,5

MA

99,8

TR

156,0

UY

201,5

ZA

170,1

ZZ

158,5

0806 10 10

EG

224,7

TR

150,9

ZZ

187,8

0808 10 80

AR

106,2

BR

102,1

CL

114,8

CN

125,7

NZ

129,4

US

141,5

UY

93,8

ZA

91,2

ZZ

113,1

0808 30 90

AR

118,0

CL

142,9

TR

145,3

ZA

118,7

ZZ

131,2

0809 30 10 , 0809 30 90

TR

122,9

ZZ

122,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas 2012. gada 27. novembra Regulā (ES) Nr. 1106/2012, ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.