I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

8.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/17

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 287/2009

(2009. gada 7. aprīlis),

ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Procedūras sākšana

(1)

Komisija 2008. gada 28. maijā saņēma sūdzību par Armēnijas, Brazīlijas un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes alumīnija foliju, kuru saskaņā ar pamatregulas 5. pantu iesniedza Eurométaux (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no alumīnija folijas kopējā ražošanas apjoma Kopienā.

(2)	Šajā sūdzībā bija sniegti pierādījumi par dempingu un tā rezultātā nodarīto būtisko kaitējumu, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)	Procedūra tika sākta 2008. gada 12. jūlijā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu (2).

2. Procedūrā iesaistītās personas

(4)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus – Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus Armēnijā, Brazīlijā un ĶTR, importētājus, tirgotājus, lietotājus, piegādātājus un zināmās iesaistītās apvienības, un Armēnijas, Brazīlijas un ĶTR pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un paziņojumā par procedūras sākšanu paredzētajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausa.

(5)

Lai dotu Armēnijas un ĶTR ražotājiem eksportētājiem iespēju iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķā režīma (“AR”) piemērošanu, ja šīs personas to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas zināmajām iesaistītajām personām, kuras bija paziņojušas par sevi paziņojumā par procedūras sākšanu paredzētajā termiņā – Armēnijas ražotājam eksportētājam un ĶTR ražotājiem eksportētājiem, Armēnijas un ĶTR iestādēm un citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Minētais Armēnijas ražotājs eksportētājs un seši Ķīnas ražotāji eksportētāji attiecīgā gadījumā kopā ar saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai AR, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka šo uzņēmumu darbība neatbilst TER nosacījumiem.

(6)	Ņemot vērā acīmredzami lielo skaitu ĶTR ražotāju eksportētāju un Kopienas importētāju, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka šajā izmeklēšanā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu var piemērot atlasi, lai noteiktu dempingu un kaitējumu.

(7)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga atlase, un, ja tāda būtu vajadzīga, lai varētu izveidot izlasi, visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un Kopienas importētājiem lūdza pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par darbību, kas no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(8)

Seši ĶTR ražotāji eksportētāji atsaucās uz lūgumu veikt atlasi. Tomēr viens uzņēmums jau sākumā atteicās no turpmākas sadarbības izmeklēšanā, tādējādi palika tikai pieci ražotāji eksportētāji. Tāpēc atlase turpmāk nebija vajadzīga, un visas iesaistītās puses tika informētas, ka atlase netiks veikta.

(9)	Astoņi importētāji/lietotāji atsaucās uz aicinājumu veikt atlasi. Tāpēc izlase turpmāk nebija vajadzīga, un visas iesaistītās puses tika informētas, ka izlase netiks veidota.

(10)

Visām zināmajām ieinteresētajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri par sevi paziņoja paziņojumā par pārbaudes sākšanu paredzētajā termiņā, tika nosūtītas anketas. Atbildes tika saņemtas no viena ražotāja eksportētāja Armēnijā, pieciem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un viena ražotāja eksportētāja Brazīlijā, kā arī no viena ražotāja analogajā valstī Turcijā. Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no sešiem Kopienas ražotājiem un astoņiem importētājiem/lietotājiem, kuri sadarbojās, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanas gaitā nebija tādu galalietotāju, kuri būtu snieguši Komisijai kādu informāciju vai paziņojuši par sevi.

(11)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(a)

ražotāji Kopienā:

—	Alcomet PLC, Shumen, Bulgārija,

—	Symetal Aluminium Foil Industry S.A./Elval Hellenic Aluminium Industry S.A. Mandra Attikis, Grieķija;

(b)

ražotāji eksportētāji ĶTR:

—	Alcoa (Shanghai) Aluminium Products Co., Ltd., Shanghai un Alcoa (Bohai) Aluminium Industries Co., Ltd., Hebei,

—	North China Aluminium Co., Ltd., Hebei (“Ziemeļķīna”),

—	Shandong Loften Aluminium Foil Co., Ltd., Shandong (Shandong),

—	Zhenjiang Dinsheng Aluminium Industries Joint-Stock Limited Company, Jiangsu;

(c)

ražotājs eksportētājs Armēnijā:

—	slēgta tipa akciju sabiedrība Rusal-Armenal, Erevāna (Armenal) un saistītie importētāji Šveicē un Krievijā – Rual Foil Limited, Rual Trade Limited, RTI Limited, Rusal Europe Limited un Rusal Marketing Limited;

(d)

ražotājs eksportētājs Brazīlijā:

—	Companhia Brasileira de Aluminio, São Paulo;

(e)

ar Kopienu nesaistīti importētāji/lietotāji:

—	Coutinho Caro un Co International Trading GmbH, Hamburg, Vācija,

—	Fora Folienfabrik GmbH, Radolfzell, Vācija,

—	ITS Foil, Film and Paper Products bv, Apeldoorn, Nīderlande,

—	Groupe Sphere, Paris, Francija.

(12)

Ņemot vērā to, ka jānosaka normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem varētu nepiešķirt TER, un lai, pamatojoties uz datiem no Turcijas kā analogās valsts, noteiktu normālo vērtību, pārbaudes apmeklējums notika šādā uzņēmumā:

(f)

ražotājs Turcijā:

—	Assan Demir ve Sac Sanayi A.Ș, Tuzla (pašlaik Assan Alüminyum Sanayi ve Ticaret A.Ș.).

3. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(13)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ir norādīts, ka attiecīgais ražojums ir Armēnijas, Brazīlijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folija, kuras biezums nav mazāks par 0,008 mm un nepārsniedz 0,018 mm, bez pamatnes, tālāk citādi neapstrādāta kā vien velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm, un kura, sākot procedūru, parasti bija deklarēta ar KN kodu ex 7607 11 10.

(15)

Izmeklēšanā atklājās, ka iepriekšminētā ražojuma aprakstā bija iekļauti dažādi ražojumi un jo īpaši, t. s., jumbo un consumer ruļļi. Atšķirības starp jumbo spolēm un consumer ruļļiem ir galvenokārt svara ziņā (parasti jumbo spoļu svars ir vismaz 150 kg), taču nepieciešamība pārtīt alumīnija foliju, lai pārveidotu to par patēriņa preci, dod iespēju izmantot to iepakošanai un citam lietojumam mājsaimniecībā.

(16)

Apstiprinot iepriekš minēto, 2009. gada janvārī KN kods ex 7607 11 10 tika sadalīts divos kodos: ex 7607 11 11 (consumer ruļļiem paredzētā alumīnija folija, kuras biezums ir mazāks par 0,021 mm un kura sver 10 kg vai mazāk) un ex 7607 11 19 (tas pats ražojums, kas paredzēts jumbo spolēm, taču tā svars pārsniedz 10 kg). KN kods attiecas uz alumīnija folijas ruļļa svaru, kurš ir vienāds ar sākotnējā ražojuma aprakstā minēto alumīnija folijas spoles svaru. Abi šie kodi attiecas uz pašu alumīnija foliju, kura satīta spolē vai rullī uz atbalsta.

(17)

Pakārtotā ražošanas nozare Kopienā, t. i., “pārtinēji”, apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma definīcijā jāiekļauj arī consumer ruļļi, jo gadījumā, ja pasākumus piemēro vienīgi tādas alumīnija folijas importam, kuras svars pārsniedz 10 kg, tas būtu iemesls eksportēt pakārtotās nozares ražojumus, t. i., alumīnija foliju, kura sver mazāk par 10 kg. Pārtīšanas operācija notiktu eksportētājvalstīs, nevis Kopienas valstīs, un tādējādi nopietni tiktu skartas Kopienas “pārtinēju” intereses. Šis jautājums ir aplūkots 150.–162. apsvērumā.

(18)

Alumīnija foliju izgatavo, līdz vēlamajam biezumam velmējot alumīnija lietņus vai folijas izejvielas. Lai šo foliju padarītu lokāmu, pēc velmēšanas to rūda termiskā procesā. Pēc velmēšanas un rūdīšanas minēto foliju uztin uz spolēm, kuru platums nepārsniedz 650 mm. Pēc spoles izmēra tiek noteikts tās izmantojums, jo folijas lietotāji (“spolētāji” jeb “pārtinēji”) to uztīs uz nelieliem ruļļiem, kas paredzēti mazumtirdzniecībai.

(19)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, tiek secināts, ka attiecīgais ražojums ir Armēnijas, Brazīlijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folija, kuras biezums nav mazāks par 0,008 mm un nepārsniedz 0,018 mm, bez pamatnes, tālāk citādi neapstrādāta kā vien velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm un svars ir lielāks par 10 kg, un kuru parasti klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (“attiecīgais ražojums”).

2. Līdzīgais ražojums

(20)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka alumīnija folijai, kuru Kopienas ražošanas nozare ražoja un pārdeva Kopienā, alumīnija folijai, kuru ražoja un pārdeva Armēnijas, Brazīlijas un ĶTR iekšzemes tirgos, un alumīnija folijai, kuru no šīm valstīm importēja Kopienā, kā arī alumīnija folijai, kuru ražoja un pārdeva Turcijā, ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats gala lietojums.

(21)	Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka šie ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. TIRGUS EKONOMIKAS REŽĪMS (TER) UN ANALOGĀ VALSTS

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanās, kas skar Armēnijas un ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, kuri bija atzīti par atbilstīgiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

—	ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus situāciju, valstij ievērojami neiejaucoties, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības,

—	uzņēmumiem ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kam veic neatkarīgu revīziju saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ko piemēro visiem mērķiem,

—	nav būtisku konkurences traucējumu, kas pārmantoti no agrākās ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika,

—	bankrota procedūru un īpašumu regulējošie tiesību akti garantē stabilitāti un juridisku noteiktību un

—	valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi tirgus kursam.

(23)	Šajā procedūrā vienīgais Armēnijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, un pieci ĶTR ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, noteiktajos termiņos pieprasīja TER un aizpildīja ražotājiem eksportētājiem paredzēto TER pieprasījuma veidlapu.

(24)	Uzņēmums Armenal, vienīgais Armēnijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, apgalvoja, ka 2. panta 7. punkta piemērošana ir bijusi nelikumīga, jo Armēnija saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem jāuzskata par tirgus ekonomikas valsti.

(25)	Tomēr attieksme pret Armēniju kā pārejas ekonomikas valsti ir atbilstīga pamatregulai, kuras 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta zemsvītras piezīmē Armēnija ir skaidri minēta. Tāpēc šis arguments ir noraidīts.

(26)	Komisija pieprasīja visiem Armēnijas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, sniegt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, un katrā attiecīgajā uzņēmumā tā pārbaudīja TER pieprasījumā norādīto informāciju.

1. Armēnija

(27)	Uzņēmumam Armenal atteica TER piešķiršanu, jo nebija ievērots 2. un 3. kritērijs. Attiecībā uz 2. kritēriju revidenti bija snieguši negatīvu atzinumu par uzņēmuma finanšu pārskatu par 2006. gadu, un uzņēmums nesniedza revidētu finanšu pārskatu par 2007. gadu.

(28)

Uzņēmums centās pierādīt, ka revīzijas procesa ievērošana (kas tika veikts 2006. gadā) un apņemšanās sniegt revidētu finanšu pārskatu par 2007. gadu, kura revīzija veikta saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), būtu pietiekami, lai atbilstu 2. kritērija prasībām. Turklāt šis uzņēmums apgalvoja, ka pat tad, ja revidents sniedz negatīvu atzinumu par finanšu pārskata atbilstību starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, pats fakts, ka tas ir pārbaudīts atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ir pietiekams, lai atbilstu 2. kritērija noteikumiem.

(29)

Šim argumentam nevar piekrist. Pirmkārt, neraugoties uz Komisijas pieprasījumu, netika iesniegts revidētais finanšu pārskats par 2007. gadu, un, otrkārt, attiecībā uz revidēto finanšu pārskatu par 2006. gadu jāņem vērā, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts būtībā ir izņēmums, kurš ir precīzi jāpaskaidro. Ir skaidrs, ka finanšu pārskata revīzija jāveic ne tikai saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, bet arī saskaņā ar SGS. Tāpēc šis arguments ir noraidīts.

(30)

Attiecībā uz 3. kritēriju izmeklēšanā ir konstatēts, ka cena, kas valstij bija samaksāta par ievērojamu daudzumu daļu, bija apmēram viena trešā daļa no nominālvērtības, un ka uzņēmums bija no valsts bez atlīdzības saņēmis zemi. Tika apgalvots, ka vērtība, par kādu daļas tika iegūtas, atbilst tirgus vērtībai, un turklāt radušies traucējumi ir nebūtiski. Tomēr netika sniegti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu šo apgalvojumu. Turklāt uzņēmums centās pierādīt, ka attiecīgo zemi nav iespējams pārdot, nemaksājot valstij kadastrālajai vērtībai atbilstīgu summu, un faktam, ka zeme ir īpašumā, ir nenozīmīga ietekme. Šim argumentam nevar piekrist, jo, ievērojot iepriekšminēto, zeme ir pamatlīdzeklis, un tas tieši un būtiski ietekmē uzņēmuma spēju darboties un tāpēc – arī tā finanšu stāvokli.

(31)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, tāpēc uzskatīja, ka TER piešķiršana uzņēmumam Rusal Armenal būtu jānoraida. Notika apspriešanās ar padomdevēju komiteju, kura neiebilda pret šo secinājumu.

2. Tirgus ekonomikas režīms ĶTR

(32)

Visiem pieciem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, TER tika atteikts tādēļ, ka galvenās izejvielas – primārā alumīnija – izmaksas pietiekami neatspoguļoja tirgus vērtības, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. TER izmeklēšanā tika konstatēts, ka to bija izraisījusi valsts iejaukšanās ĶTR alumīnija tirgū. Primārā alumīnija cenu pamatā ir alumīnija biržas cena valsts kontrolētajā Šanhajas Krāsaino metālu biržā (SHFE), kurā darbojas vienīgi Ķīnas tirgotāji, turpretī pasaules līmeņa atsauces vērtība ir kotējums Londonas Metālu biržā (LME). Izmeklēšanas periodā kotējums LME mēnesī bija vidēji par vairāk nekā 21 % augstāks nekā SHFE. Turklāt uz primāro alumīniju neattiecas PVN atmaksa, un tas ir apliekams ar 15 % eksporta nodokli. Tā rezultātā lielākā daļa primārā alumīnija produkcijas tiek pārdota Ķīnas tirgū, tādējādi izraisot primārā alumīnija vietējās tirgus cenas pazemināšanos un būtiskas izmaksu priekšrocības ĶTR reģistrētiem alumīnija folijas ražotājiem. Ņemot vērā, ka primārais alumīnijs veido apmēram 70 % no alumīnija folijas ražošanas izmaksām, šī atšķirība nozīmē, ka Ķīnas ražotājiem ir izmaksu priekšrocības apmēram 14 %, un tādu preču tirgū kā, piemēram, alumīnija folija, tas ir būtisks rādītājs.

(33)

Papildus iepriekš aprakstītajai vispārējai situācijai jānorāda, ka vēl trīs uzņēmumi neatbilst citām 1. kritērija prasībām. Uz vienu no tiem attiecas būtiska valsts iejaukšanās svarīgu, ar uzņēmējdarbību saistītu lēmumu pieņemšanā; savukārt viens uzņēmums ir saņēmis lielu subsīdiju, iegādājoties galvenās iekārtas; un trešā uzņēmuma pamatlīdzekļi neatspoguļo tirgus vērtības.

(34)	Viens uzņēmums neatbilda 2. kritērijam, jo tika konstatētas acīmredzamas grāmatvedības kļūdas, par kurām revidenti nebija snieguši skaidrojumu.

(35)

Divi uzņēmumi neizpildīja 3. kritērija prasības. Pirmā uzņēmuma gadījumā traucējumi radīja šā subjekta zemes lietošanas tiesību aizskārumu, proti, kad 1993. gadā uzņēmums mainīja savu juridisko formu, tas nekavējoties nenodeva jaunajam subjektam zemes lietošanas tiesības, kā to paredz standarta prakse. Faktiski zemes lietošanas tiesības tika nodotas tikai pēc 10 gadiem. Konkrētajā līgumā nebija noteikuma par sodu tiesību nodošanas pienākuma neizpildes gadījumā. Turklāt 2004. gadā ne attiecīgā ceturkšņa, ne gada beigās uzņēmums iepriekš nesamaksāja ienākuma nodokli. Uzņēmums apgalvo, ka pārkāpumi, kas tika konstatēti attiecībā uz zemes lietošanas tiesību nodošanu, būtiski neietekmē finanšu pārskatu un ka tiesību nodošanas termiņa nokavējums ir bijis de jure, nevis de facto. Neraugoties uz to, iespēja izmantot tādu pamatlīdzekli kā zeme būtībā tieši un ievērojami ietekmē uzņēmuma spēju darboties un tāpēc – arī tā finanšu stāvokli.

(36)	Attiecībā uz otro uzņēmumu jānorāda, ka tas apliecību par zemes lietošanas tiesībām saņēma pirms pilnīgas samaksas veikšanas un izmantoja šo apliecību, lai no valsts bankas saņemtu hipotēku.

(37)	Komisija oficiāli darīja zināmus attiecīgajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, ĶTR iestādēm un sūdzības iesniedzējam secinājumus par TER. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu, ja būtu īpaši iemesli tikt uzklausītiem.

(38)

Viens ražotājs eksportētājs iebilda, ka alumīnija cenu salīdzinājumam jābūt salīdzinājumam starp LME cenu bez PVN, kura pieskaitīta SHFE cenai bez PVN. Tādējādi, protams, samazinātos izmeklēšanas periodā konstatētā cenu atšķirība, taču šis apgalvojums tika noraidīts, pamatojoties uz pienācīgu salīdzināmību starp abām biržām.

(39)

Turklāt vairākas personas ir apgalvojušas, ka konstatējums attiecībā uz alumīnija cenām nav savienojams ar Komisijas praksi, jo iepriekšējās apvienotajās lietās (kas analizētas, ņemot vērā konkurences noteikumus) Komisija ir paudusi uzskatu, ka primārā alumīnija tirgus ir visā pasaulē. Tomēr saskaņā ar Komisijas 2007. gada formulējumu Rio Tinto/Alcan apvienotajā lietā (3) attiecīgās puses neizvirzīja argumentu par SHFE, un tāpēc Komisijai nebija iespējams analizēt to. Neskarot šo faktu, pat tad, ja šis jautājums būtu uzdots, Komisija konkurences lietās sniedz secinājumus par attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, ņemot vērā paziņojumu, ko piemēro vienīgi konkurences tiesību (4). mērķiem, un šā paziņojuma noteikumi neattiecas vai nav obligāti jāpiemēro attiecībā uz tiesību aktiem TDI jomā. Tāpēc šis arguments ir noraidīts.

(40)

Ņemot vērā iepriekšminēto, neviens no Ķīnas uzņēmumiem, kuri bija pieprasījuši TER, nevarēja pierādīt, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītie kritēriji. Tāpēc tika uzskatīts, ka visu šo uzņēmumu TER pieprasījumi būtu jānoraida. Notika apspriešanās ar padomdevēju komiteju, kura neiebilda pret šiem secinājumiem.

3. Atsevišķais režīms ĶTR un Armēnijā

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir, nosaka valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi atbilstīgi pamatregulas 9. panta 5. punktam var pierādīt, ka eksporta cenas un daudzumi, kā arī pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti, lai valūtas konvertēšana tiktu veikta pēc tirgus kursa, un ka valsts iejaukšanās nedotu iespēju apiet pasākumus, ja eksportētājiem tiktu noteiktas citādas maksājumu likmes.

(42)

Turklāt visi ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, provizoriski tika noteikts, ka minētais Armēnijas uzņēmums un četri no pieciem ĶTR uzņēmumiem atbilda visām AR piešķiršanas prasībām. Vienam ĶTR uzņēmumam AR netika piešķirts tādēļ, ka valsts ievērojami iejaucās ar uzņēmuma darbību saistītu lēmumu pieņemšanā.

4. Analogā valsts

(43)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, jānosaka pēc iekšzemes cenām vai pēc saliktās normālās vērtības analogajā valstī.

(44)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir iecerējusi izmantot Turciju kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt komentārus par to.

(45)

Armenal ieteica Krieviju kā atbilstīgu analogo valsti attiecībā uz Armēniju, jo Krievijai un Armēnijai ir līdzīgi nosacījumi piekļuvei attiecīgā ražojuma izejmateriāliem un tās izmanto vienu un to pašu tehnoloģiju un praktiskās zināšanas, ņemot vērā, ka Armenal ir Rusal uzņēmumu grupas filiāle, kura ir Krievijas lielākais alumīnija folijas ražotājs. Turklāt Armenal izteica apgalvojumu, ka Rusal vadošā pozīcija Krievijas tirgū ir līdzīga Armenal vadošajai pozīcijai Armēnijas tirgū un gan Krievijas, gan Armēnijas tirgus un pārdevumus ietekmē ievērojami pieaugošais Ķīnas eksports par zemām cenām. Tomēr neviens no šiem apgalvojumiem netika pienācīgi pamatots. Izmeklēšanā arī atklājās, ka Krievijā attiecīgā ražojuma iekšzemes tirgus bija neliels un tas bija mazāks nekā Turcijas iekšzemes tirgus.

(46)	Armenal apgalvoja, ka alternatīva Krievijas kā analogās valsts izvēlei ir Turcija, kas, šķiet, ir nākamais piemērotais variants.

(47)

Uzņēmumi, kas pieder pie Alcoa uzņēmumu grupas, ieteica Indiju kā piemērotāko analogo valsti attiecībā uz ĶTR. Tika apstiprināts, ka Indijas tirgus nav būtiski lielāks par Turcijas tirgu un ka konkurenci faktiski rada imports no Ķīnas. Citi uzņēmumi, kuri ir piegādātāji Indijas tirgum, ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), lielākajai daļai no tiem nav velmētavu, un importēto Ķīnas materiālu tie izmanto kā jumbo spoles vai tieši mazos ruļļos. Tāpēc uzskatīja, ka ne Krievija, ne Indija nav piemērota analogā valsts.

(48)

Tad Komisija pārbaudīja, vai pamatoti būtu izvēlēties Turciju par analogo valsti. Tika secināts, ka Turcijā, kur gan ir tikai viens attiecīgā ražojuma izgatavotājs, ir atvērts tirgus ar zemu ievedmuitu un ievērojamu importu no trešajām valstīm. Turklāt izmeklēšanā neatklāja nevienu iemeslu, piemēram, pārmērīgi augstas izejvielu vai enerģijas izmaksas, tam, lai Turciju neuzskatītu par piemērotu normālās vērtības noteikšanai.

(49)	Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatīja, ka Turcija ir piemērotāka analogā valsts šīs izmeklēšanas mērķiem. Nebija tādu ieinteresēto personu, kuras iebilstu pret to, ka šajā izmeklēšanā Indiju izmanto kā piemērotu analogo valsti, un Armenal uzskatīja, ka piemērota izvēle varētu būt arī Turcija.

(50)	Viens Turcijas ražotājs atbildēja uz anketas jautājumiem, kura bija nosūtīta visiem alumīnija folijas ražotājiem Turcijā.

(51)	Dati, kurus, atbildot uz anketas jautājumiem, bija sniedzis Turcijas ražotājs, kurš sadarbojās, tika pārbaudīti in situ un atzīti par ticamu informāciju, ar ko var pamatot normālo vērtību.

(52)	Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka Turcija ir piemērota un pamatota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

D. DEMPINGS

1. Brazīlija

(53)	Dempings vienīgajam Brazīlijas ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, tika aprēķināts, izmantojot turpmāk izklāstīto metodiku.

1.1. Normālā vērtība

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju vispirms pārbaudīja, vai attiecīgā ražojuma pārdevumi neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū ir bijuši reprezentatīvi, t. i., vai kopējais šādu pārdevumu apjoms ir vismaz 5 % vai vairāk no kopējā eksportam uz Kopienu veiktā pārdošanas apjoma. Izmeklēšanas periodā vienīgā ražotāja eksportētāja pārdevumi Brazīlijas iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi.

(55)	Komisija attiecīgi noteica tos ražojuma veidus, kurus minētais uzņēmums pārdod iekšzemes tirgū un kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu.

(56)	Konkrētā ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida pārdotais apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % vai vairāk no eksportam uz Kopienu pārdotā salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma.

(57)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katru alumīnija folijas veidu, kas reprezentatīvos daudzumos pārdots iekšzemes tirgū, varētu uzskatīt par pārdotu parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot katra eksportētā ražojuma veidu pārdevumus neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū, kuri izmeklēšanas periodā deva peļņu.

(58)	Visi katra alumīnija folijas veida pārdevumi reprezentatīvos daudzumos iekšzemes tirgū deva vairāk nekā 80 % peļņu, un tāpēc normālās vērtības pamatā izmeklēšanas periodā bija faktiskā visu darījumu cena iekšzemes tirgū.

(59)	Gadījumos, kad normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot konkrētā ražojuma veida cenas iekšzemes tirgū, bija jāpiemēro cita metode. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu Komisija tā vietā šādi aprēķināja salikto normālo vērtību.

(60)	Normālo vērtību noteica, saskaitot eksportētāja eksportēto veidu ražošanas izmaksas, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas, pamatotu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (“TVA izmaksas”) summu un samērīgu peļņas normu.

(61)

Visos gadījumos TVA un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā izklāstītajām metodēm. Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai ražotājam eksportētājam radušās TVA un gūtā peļņa iekšzemes tirgū bija ticami dati, un šajā gadījumā konstatēja, ka tie ir piemēroti, lai tos izmantotu normālās vērtības aprēķināšanai.

1.2. Eksporta cena

(62)	Visos gadījumos attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, un tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz eksporta cenām, kuras bija faktiski samaksātas vai jāmaksā.

1.3. Salīdzinājums

(63)	Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, izmantojot ražotāja cenas.

(64)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, attiecībā uz atšķirībām, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, ieskaitot vedmaksu eksportētājvalstī, maksu par jūras pārvadājumiem, apstrādi, iepakošanu, kredīta izmaksas un maksājumus par banku pakalpojumiem. Uzņēmums saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) daļu arī pieprasīja tirdzniecības līmeņa korekciju, un tā tika izdarīta.

1.4. Dempinga starpības

(65)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu katram ražojuma veidam, kā noteikts iepriekš.

(66)	Lai noteiktu dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, vispirms noteica nesadarbošanās līmeni. Tādēļ uz Kopienu veiktā eksporta apjomu, par ko bija ziņojis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, salīdzināja ar līdzvērtīgu importa statistiku, ko bija sniedzis Eurostat.

(67)

Sadarbošanās līmenis Brazīlijā bija augsts (faktiski 100 %), un nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs tīši atturētos no sadarbības, tāpēc uzskatīja par lietderīgu katram Brazīlijas ražotājam eksportētājam, kurš nesadarbojās, atlikušo dempinga starpību noteikt tādā līmenī, kādā ir vislielākā starpība, ko piemēro eksportētājam, kurš sadarbojās.

(68)

Dempinga starpības, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa samaksas, provizoriski ir šādas.

Companhia Brasileira de Aluminio	27,6 %
Visi pārējie uzņēmumi	27,6 %

2. Armēnija

2.1. Normālā vērtība

a) Normālās vērtības noteikšana ražotājam eksportētājiem, kuram nav piešķirts TER

i) Analogā valsts

(69)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām iekšzemes tirgū vai salikto normālo vērtību analogajā valstī.

(70)	Kā izklāstīts iepriekš, lai noteiktu normālo vērtību, Komisija ir nolēmusi izmantot Turciju kā piemērotu analogo valsti.

ii) Normālā vērtība

(71)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājam eksportētājam, kuram nav piešķirts TER, noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no analogās valsts ražotāja, t. i., pamatojoties uz cenām, kuras atbilstīgi 43.–52. apsvērumā izklāstītajai metodikai Turcijas tirgū ir samaksātas vai jāmaksā par salīdzināmiem ražojuma veidiem.

2.2. Eksporta cenas

(72)

Ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, pārdeva eksportam uz Kopienu tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenas par šiem pārdevumiem noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā par attiecīgo ražojumu. Tomēr lielākā daļa attiecīgā ražojuma tika pārdota, izmantojot saistītus tirdzniecības vai importētājuzņēmumus Krievijā, Šveicē un Vācijā. Šajos gadījumos eksporta cenas tika aprēķinātas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, provizoriski koriģējot visas izmaksas, kas radušās importējot un tālākpārdodot, ieskaitot pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu pamatotu starpību, kā arī ienākumus, balstoties uz peļņu, ko guvis nesaistīts attiecīgā ražojuma importētājs vai tirgotājs.

2.3. Salīdzinājums

(73)

Visos gadījumos, kad pieprasījumi bija pieņemami, precīzi un pamatoti ar pierādījumiem, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecīgi izdarīja korekcijas attiecībā uz transportu, apdrošināšanu, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakojuma, kredīta izmaksām un maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksām.

2.4. Dempinga starpības

a) Ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās un kuram ir piešķirts atsevišķais režīms (AR)

(74)	Vienam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās un kuram bija piešķirts AR, dempinga starpību noteica, salīdzinot tā eksporta cenu ar analogās valsts normālo vērtību, kā izklāstīts iepriekš.

b) Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem

(75)

Sadarbošanās līmenis Armēnijā bija augsts (faktiski 100 %), un nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs šajā valstī tīši atturētos no sadarbības, tāpēc uzskatīja par lietderīgu katram Armēnijas ražotājam eksportētājam, kas nesadarbojās, atlikušo dempinga starpību noteikt tādā līmenī, kas vienāds ar vislielāko starpība, ko piemēro eksportētājam, kas sadarbojās.

(76)	Pamatojoties uz šo, valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 37,0 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa samaksas.

(77)

Dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa samaksas, ir šāda.

Uzņēmums	Pagaidu dempinga starpība
Slēgta tipa akciju sabiedrība Rusal-Armenal	37,0 %
Visi pārējie uzņēmumi	37,0 %

3. ĶTR

3.1. Normālā vērtība

a) Normālās vērtības noteikšana ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, taču ir piešķirts AR

(78)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no analogās valsts ražotāja, t. i., pamatojoties uz cenām, kuras atbilstoši iepriekš izklāstītajai metodikai ir faktiski samaksātas vai jāmaksā Turcijas tirgū par salīdzināmiem ražojuma veidiem.

(79)

Ja pārdevumi nesaistītiem pircējiem iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi un rentabli, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz visām cenām, kuras Turcijas tirgū ir samaksātas vai jāmaksā par salīdzināmiem ražojuma veidiem, pārdodot tos parastajā tirdzniecības apritē, kā aprakstīts 43.–52. apsvērumā. Tomēr, ja pārdevumi nebija reprezentatīvi vai rentabli, normālo vērtību aprēķināja, izmantojot Turcijas ražotāja izgatavošanas izmaksas un TVA izmaksas, kā arī iekšzemes tirgū gūtu samērīgu peļņu.

3.2. Eksporta cenas ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts AR

(80)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts AR un kuri tieši pārdeva eksportam uz Kopienu neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenas tādējādi noteica, pamatojoties uz cenām, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu faktiski samaksātas vai jāmaksā par attiecīgo ražojumu. Vienai ražotāju eksportētāju grupai, kas sadarbojās un pārdeva, izmantojot saistītu importētāju Kopienā, eksporta cenas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, provizoriski koriģējot visas izmaksas, kas radušās importējot un tālākpārdodot, ieskaitot pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu pamatotu starpību, kā arī ienākumus, balstoties uz peļņu, ko guvis nesaistīts attiecīgā ražojuma importētājs vai tirgotājs.

3.3. Salīdzinājums

(81)

3.4. Dempinga starpības

a) Ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem piešķirts atsevišķs AR

(82)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, AR tika piešķirts, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu katram ražojuma veidam, kā noteikts iepriekš. Abiem saistītajiem ĶTR uzņēmumiem Alcoa Shanghai un Alcoa Bohai piešķīra AR, apkopojot abu uzņēmumu vidējos aritmētiskos datus, lai aprēķinātu vienu dempinga starpību attiecīgajai uzņēmumu grupai.

b) Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem

(83)	Ņemot vērā, ka ĶTR sadarbības līmenis bija ļoti zems, valsts mēroga dempinga starpību, ko piemēro visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, aprēķināja, izmantojot viena ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, darījumus, kurus visvairāk skāris dempings.

(84)	Pamatojoties uz šo, valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 42,9 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa samaksas.

(85)

Tādējādi dempinga starpības, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa samaksas, provizoriski ir šādas.

Uzņēmums	Pagaidu dempinga starpība
Alcoa Bohai un Alcoa Shanghai	23,9 %
Shandong Loften	31,6 %
Zhenjiang Dingsheng	31,9 %
Visi pārējie uzņēmumi	42,9 %

E. KAITĒJUMS

1. Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare

(86)	Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares (“KRN”) definīciju, kā izklāstīts pamatregulas 4. panta 1. punktā, uzskatīja, ka Kopienas produkcijas kopapjomu veido visu to Kopienas ražotāju jauda, kuri atrodas Kopienā un nav saistīti ne ar vienu attiecīgu ražotāju eksportētāju.

(87)

Eurométaux iesniedza sūdzību to četru Kopienas ražotāju vārdā, kuri izmeklēšanā sadarbojās. Sūdzību atbalstīja vēl viens ražotājs, bet viens ražotājs iebilda pret to. To piecu ražotāju jauda, kuri sadarbojās, IP bija vairāk nekā 60 % no kopējā Kopienas produkcijas apjoma, kā noteikts 86. apsvērumā. Tādēļ uzskatīja, ka šie pieci Kopienas ražotāji, kuri sadarbojās, pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē pārstāv Kopienas ražošanas nozari.

2. Patēriņš Kopienā

(88)

Patēriņu Kopienā noteica, balstoties uz KRN pārdošanas apjomu Kopienas tirgū, aptuveni aprēķinātajiem pārdošanas datiem par Kopienas pārdevumiem, ko veikuši citi ražotāji, kā arī uz Eurostat datiem par importu no attiecīgajām valstīm un pārējām trešajām valstīm un uz attiecīgo ražotāju eksportētāju sniegto informāciju.

(89)

Jānorāda, ka, šajā izmeklēšanā nosakot importa apjomus, pamatā bija KN kods ex 7607 11 10, un tajā papildus attiecīgajam ražojumam bija iekļauti citi alumīnija folijas veidi, piemēram, konkrēta pārveidotā alumīnija folija (“ACF”) (kuru izmanto galvenokārt šķidrumu un pārtikas produktu ilgstošai glabāšanai) vai citi folijas ražojumi, ieskaitot consumer spoles (skatīt 15. apsvērumu), kuri nav attiecīgais ražojums. Tāpēc no šīs plašās ražojumu kategorijas nebija iespējams iegūt datus tikai par alumīnija foliju, un tādējādi bija jāaplēš attiecīgā ražojuma kopējais importa apjoms. Saistībā ar to sūdzības iesniedzējs pieprasīja no attiecīgā koda svītrot dažus ražojumus to izcelsmes dēļ (t. i., no valstīm, kurās, cik zināms, neražoja alumīnija foliju) vai šo ražojumu īpašo cenu līmeņa dēļ, un tas varētu norādīt uz to, ka importētais ražojums nav attiecīgais ražojums. Arī ražojums, kas importēts uz laiku pārstrādei, bija jāsvītro, jo alumīnija folijas ievešana pārstrādei ekonomiskā ziņā nav praktiski īstenojama tehniskās sarežģītības un augsto izmaksu dēļ. Tika uzskatīts, ka šī metodika sniegtu ticamu priekšstatu par alumīnija folijas kopējo importa apjomu.

(90)

Kopienas patēriņa samazināšanos par 8 procentpunktiem 2006. gadā var izskaidrot ar to, ka minētajā gadā alumīnija cenas starptautiskajā tirgū strauji palielinājās par 33 % un tieši ietekmēja alumīnija folijas pieprasījumu.

1. tabula.

Patēriņš ES (apjoms)

	2005.	2006.	2007.	IP
Patēriņš tonnās	95 296	87 630	115 364	98 689
Patēriņš (koeficients)	100	92	121	104

3. Attiecīgā importa ietekmes kumulatīvais novērtējums

(91)	Komisija pārbaudīja, vai Armēnijas, Brazīlijas un ĶTR izcelsmes alumīnija folijas imports un ĶTR saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu jāvērtē kumulatīvi.

(92)

Brazīlijas eksportētājs centās pierādīt, ka Brazīlijas importa daudzumi, kā arī tirgus daļas attiecīgajā periodā samazinājās, bet imports no pārējām abām valstīm palielinājās. Turklāt no Brazīlijas importētais ražojums it kā esot kvalitatīvāks par to, kas importēts no ĶTR un Armēnijas, un atšķiras tirdzniecības kanāli un “izplatīšanas metodes”. Tas varētu norādīt uz to, ka konkurences nosacījumi attiecībā uz Brazīlijas importu atšķīrās no nosacījumiem, kuri bija paredzēti importam no pārējām attiecīgajām valstīm. Tāpēc nav ievērots vismaz viens no pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(93)

Šo pieprasījumu nevarēja pieņemt turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

—	Kā minēts 53.–85. apsvērumā, dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras attiecīgās valsts, pārsniedza pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto de minimis slieksni.

—

No Armēnijas, Brazīlijas un ĶTR veiktā importa apjoms pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē bija nenozīmīgs, t. i., tā tirgus daļas IP sasniedza attiecīgi 5,2 %, 12,8 % un 30,7 % (skat. 4. tabulu). Tika konstatēts, ka imports no Brazīlijas laikposmā no 2006. gada līdz IP beigām saglabājās nemainīgs, lai gan attiecīgais ražojums atkal tika importēts no Ķīnas un imports tika veikts no Armēnijas (skat. 3. tabulu).

—

Ņemot vērā nosacījumus attiecībā uz konkurenci starp ražojumiem, kas importēti no attiecīgajām valstīm, un līdzīgo Kopienas ražojumu, izmeklēšanā atklājās, ka (no visām attiecīgajām valstīm) importētajiem ražojumiem un Kopienā izgatavotajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fiziskās pamatīpašības, lai gan kvalitāte, iespējams, atšķiras, un izmantojums ir viens un tas pats. Neraugoties uz Brazīlijas eksportētāja apgalvojumiem, tika konstatēts, ka visos gadījumos ir līdzīgi pārdošanas kanāli (t. i., ražojumu pārdod galvenokārt, izmantojot mazumtirgotājus un galapatērētājus). Attiecībā uz dažādām “izplatīšanas metodēm” jāteic, ka tās galvenokārt attiecās uz sazināšanos ar dažādiem pircējiem, un to nevar uzskatīt par faktoru, kas liecinātu par atšķirīgiem konkurences nosacījumiem.

—

Attiecībā uz konkurences nosacījumiem par importu no attiecīgajām valstīm izmeklēšanā atklājās, ka pēc tam, kad tika atcelts antidempinga maksājums, ko piemēroja ĶTR (skat. 114. apsvērumu), 2005. un 2006. gadā no attiecīgajām valstīm veiktā importa apjomi attīstījās dažādi, kam par iemeslu bija fakts, ka imports no ĶTR un Armēnijas atsākās tikai 2006. gadā, turpretim Brazīlijas ražojums jau bija nostiprinājies Kopienas tirgū. Tas vien nav pamats, lai secinātu, ka konkurences nosacījumi trim attiecīgajām valstīm bija atšķirīgi. Laikposmā no 2007. gada līdz IP importa apjomi no ĶTR un Armēnijas, kā arī imports no Brazīlijas stabilizējās.

—	Visbeidzot, kā redzams 2. tabulā, tika konstatēts, ka Brazīlijas importa vidējās pārdošanas cenas atbilda pārējo attiecīgo valstu pārdošanas cenām, un šīs pašas tendences bija vērojamas visā attiecīgajā periodā.

2. tabula.

Vidējās cenas importam no attiecīgajām valstīm

Vienības cena (EUR/t)	2005.	2006.	2007.	IP
ĶTR	2 170	2 666	2 722	2 602
Indekss	0	100	102	98
Armēnija	—	2 316	2 724	2 614
Indekss	—	100	118	113
Brazīlija	2 252	2 609	2 712	2 440
Indekss	100	116	120	108

(94)	Ievērojot iepriekš minēto, provizoriski tiek uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir ievēroti un imports no attiecīgajām valstīm ir jāpārbauda kumulatīvi.

4. Imports no attiecīgajām valstīm

4.1. Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļa

(95)

Imports no attiecīgajām valstīm palielinājās no 13 499 tonnām 2005. gadā līdz 48 141 tonnai IP, t. i. 257 % pieaugums. Tas bija īpaši izteikts laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam, kad tas palielinājās par 276 %.

3. tabula.

Imports no attiecīgajām valstīm

Imports (tonnās)	2005.	2006.	2007.	IP
Armēnija	0	65	5 477	5 195
Indekss	—	100	8 374	7 943
Brazīlija	13 452	12 672	12 556	12 628
Indekss	100	94	93	94
ĶTR	47	3 416	35 358	30 318
Indekss	—	100	1 035	888
Attiecīgās valstis (kopā)	13 499	16 153	53 391	48 141
Indekss	100	120	396	357

(96)

Attiecīgo valstu tirgus daļa no 2005. gada līdz IP palielinājās no 14 % līdz 49 %, t. i., par 35 procentpunktiem. Pieaugums bija īpaši izteikts laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam, kad tirgus daļa palielinājās par 28 procentpunktiem.

4. tabula.

Attiecīgo valstu tirgus daļa

Tirgus daļas	2005.	2006.	2007.	IP
Armēnija	—	0,07 %	4,75 %	5,26 %
Brazīlija	14,12 %	14,46 %	10,88 %	12,80 %
ĶTR	0,05 %	3,90 %	30,65 %	30,72 %
Attiecīgās valstis (kopā)	14 %	18 %	46 %	49 %

4.2. Cenas

(97)

No attiecīgajām valstīm veiktā importa cenas no 2005. gada līdz IP palielinājās par 15 % – no EUR 2 211 par tonnu līdz EUR 2 552 par tonnu, kas atspoguļoja izejmateriālu cenu pieaugumu, taču mazākā mērā, salīdzinot ar KRN (skat. 7. tabulu).

5. tabula.

Attiecīgā importa cenas

Vienības cena (EUR/t)	2005.	2006.	2007.	IP
Attiecīgās valstis (kopā)	2 211	2 530	2 719	2 552
Indekss	100	114	123	115

4.3. Cenu samazinājums

(98)

Lai varētu analizēt cenu samazinājumu, salīdzināja katra KRN ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū, kuras koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, un no attiecīgajām valstīm veiktā importa atbilstīgās vidējās svērtās cenas pirmajam neatkarīgajam pircējam, kuras noteiktas, izmantojot CIF, izdarot atbilstīgu pēcimportēšanas izmaksu korekciju.

(99)	KRN pārdošanas cenas un no attiecīgajām valstīm veiktā importa cenas salīdzināja vienādā tirdzniecības līmenī, proti, pārdodot neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū.

(100)

IP vidējās svērtās cenu samazinājuma starpības, kas izteiktas kā procentuālā daļa no KRN pārdošanas cenām, bija 8,0 % Armēnijai, 12,6 % – Brazīlijai un 20 % – ĶTR. Kopējā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība visām attiecīgajām valstīm IP bija 10,0 %.

5. Stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē

(101)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz KRN, ņēma vērā visu to ekonomisko faktoru analīzi, kuri attiecīgajā periodā ietekmēja stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

5.1. Ražošana, jauda un jaudas izmantojums

6. tabula.

Ražošana, jauda un jaudas izmantojums

	2005.	2006.	2007.	IP
Ražošanas apjoms (tonnas)	56 662	50 184	41 482	33 645
Ražošana (indekss)	100	95	79	64
Ražošanas jauda (tonnās)	61 144	60 142	56 873	55 852
Ražošanas jauda (indekss)	100	98	93	91
Jaudas izmantojums	86 %	83 %	73 %	60 %
Jaudas izmantojums (indekss)	100	97	85	70

(102)

KRN ražošanas apjoms liecināja par acīmredzami negatīvu tendenci laikposmā no 2005. gada līdz IP. KRN ražošanas apjoms samazinājās par 36 %, un kopējā ražošanas jauda samazinājās par 9 %. Tas izskaidro to, kāpēc jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās tikai par 30 %, nevis vēl vairāk, kā tas būtu citā gadījumā.

5.2. Pārdošanas apjoms, tirgus daļas, pieaugums un vienības vidējā cena EK

(103)

Nākamajā tabulā ir atspoguļoti KRN darbības rezultāti attiecībā uz pārdošanas apjomiem neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

7. tabula.

Pārdošanas apjoms, tirgus daļa, cenas un vienības vidējās cenas Kopienā

	2005.	2006.	2007.	IP
Pārdošanas apjoms (t)	43 972	45 540	37 531	30 589
Pārdošanas apjoms (indekss)	100	104	85	70
Tirgus daļa	47 %	52 %	33 %	31 %
Vienības cenas (EUR/t)	2 574	3 052	3 229	3 081
Vienības cenas (indekss)	100	119	125	120

(104)

Kamēr patēriņš Kopienā attiecīgajā periodā svārstījās un IP beigās palielinājās par 4 %, salīdzinot ar attiecīgā perioda sākumu, KRN attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomi neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū samazinājās par 30 %. Tas nozīmē, ka par dempinga cenām veiktā importa dēļ KRN īpaši 2007. gadā un IP beigās nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma un no tā, ka attiecīgajā periodā patēriņš kopumā nemainījās. Tāpēc KRN tirgus daļa laikposmā no 2005. gada līdz IP samazinājās par 16 procentpunktiem.

(105)

Tajā pašā periodā KRN vidējās ražotāja pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū palielinājās par 20 %, atspoguļojot galvenā izejmateriāla, t. i., alumīnija, cenas ievērojamo pieaugumu. Tomēr, lai gan alumīnija izmaksas palielinājās par 27 %, KRN pārdošanas cena pieauga tikai par 20 %. Faktiski KRN nespēja vispārējo izmaksu palielinājumu pilnīgi novirzīt uz pircējiem.

5.3. Krājumi

(106)

Nākamajā tabulā sniegti dati par krājumu apjomu katra perioda beigās.

8. tabula.

Krājumi

	2005.	2006.	2007.	IP
Krājumi (t)	3 300	2 936	3 260	3 068
Krājumi (indekss)	100	89	99	93

(107)

Izmeklēšanā atklājās, ka krājumus nevar uzskatīt par nozīmīgu kaitējuma faktoru, jo lielāko daļu produkcijas izgatavo pēc pasūtījuma. Tādēļ dati par krājumiem ir sniegti informācijai. Jebkurā gadījumā krājumu apjoms laikposmā no 2005. gada līdz IP samazinājās par 7 %.

5.4. Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

9. tabula.

Ieguldījumi

	2005.	2006.	2007.	IP
Ieguldījumi (EUR)	6 900 065	671 268	1 329 302	3 993 640
Ieguldījumi (indekss)	100	10	19	58

(108)

Ieguldījumi līdzīgā ražojuma izgatavošanai laikposmā no 2005. gada līdz IP samazinājās par 42 %. Pēc krasā samazinājuma par 90 % 2005.–2006. gadā ieguldījumi 2007. gadā joprojām bija nelieli. Ieguldījumu vērtība izmeklēšanas periodā palielinājās par 39 %, taču, salīdzinot ar 2005. gadu, tie joprojām bija nelieli. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ieguldījumi ēkās, ražotnēs un iekārtās galvenokārt tika izdarīti, lai saglabātu ražošanas jaudu. Jānorāda, ka šos ieguldījumus var izmantot arī tādu alumīnija foliju ražošanai, kuras nav attiecīgais ražojums. Lai gan, ņemot vērā nelielo jaudas izmantojumu, kā minēts iepriekš, nebija iespējams attiecīgajam ražojumam asignēt konkrētas summas, tomēr izrādās, ka ieguldījumus izdarīja nevis tāpēc, lai palielinātu kopējo ražošanas jaudu, bet gan lai izmaksu ekonomijas nolūkā uzlabotu un racionalizētu ražošanas procesu.

5.5. Rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma

10. tabula.

Rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma

	2005	2006	2007	IP
EK pārdošanas apjomu rentabilitāte	–4,8 %	–3,0 %	–0,1 %	–3,7 %
Kopējo ieguldījumu ienesīgums	–90,3 %	– 718,8 %	–9,7 %	–85,7 %
Naudas plūsma	3 %	–2 %	–1 %	1 %

(109)

Visā attiecīgajā periodā rentabilitāte, ko izsaka kā procentuālo daļu no KRN neto pārdošanas apjomiem, saglabājās negatīva un bija līdzīga Kopienas patēriņa tendencei, t. i., izmeklēšanā atklājās, ka 2007. gadā bija neliels uzlabojums saistībā ar Kopienas patēriņa pieaugumu, taču IP tā atkal samazinājās.

(110)

Ienākumu no kopējiem ieguldījumiem (INI) aprēķināja, izsakot līdzīgā ražojuma neto peļņu pirms nodokļa samaksas kā procentuālo daļu no līdzīgajam ražojumam asignēto pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Tika konstatēts, ka šis rādītājs attiecīgajā periodā bija negatīvs un bija īpaši izteikts laikposmā no 2005. līdz 2006. gadam, kad ienākumi no ieguldījumiem samazinājās no – 90 % līdz – 719 %.

(111)

Tika konstatēts, ka KRN naudas plūsma bija negatīva, un tās rezultātā IP krasi pasliktinājās KRN vispārējais finanšu stāvoklis.

5.6. Nodarbinātība, darba ražīgums un darba samaksa

11. tabula.

Nodarbinātība, darba ražīgums un darba samaksa

	2005.	2006.	2007.	IP
Darbinieku skaits	528	492	412	370
Darbinieku skaits (koeficients)	100	93	78	70
Nodarbināšanas izmaksas	12 868 631	12 653 345	10 281 921	9 116 970
Nodarbināšanas izmaksas (koeficients)	100	98	80	71
Vidējās darbaspēka izmaksas	24 379	25 710	24 967	24 655
Vidējās darbaspēka izmaksas (koeficients)	100	105	102	101
Darba ražīgums (tonnas uz darbinieks)	100	102	101	91
Darba ražīgums (Indekss)	100	102	101	91

(112)

KRN nodarbināto skaits kopumā samazinājās par 30 % daļēji tādēļ, ka aplūkojamā perioda beigās notika pārstrukturēšana. Lai gan kopējās nodarbināšanas izmaksas ievērojami samazinājās, vidējā darba samaksa nemainījās. Nodarbinātības līmenis samazinājās lēnāk nekā ražošanas līmenis. Tā rezultātā KRN nespēja saglabāt tādu pašu ražīguma līmeni, kāds bija 2005. gadā.

5.7. Dempinga starpības lielums

(113)

Ņemot vērā par dempinga cenām veiktā importa apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

5.8. Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(114)

Padome 2001. gadā noteica galīgo antidempinga maksājumu par ĶTR un Krievijas izcelsmes alumīnija foliju (5). Šo pasākumu termiņš beidzās 2006. gada maijā (6). Šajā izmeklēšanā savāktie dati rosina uzskatīt, ka KRN nav atguvusies no iepriekšējā dempinga, un tās stāvoklis pasliktinājās pat vēl vairāk pēc 2006. gada, kad beidzās antidempinga maksājumu termiņš un Kopienas tirgū no jauna ieplūda imports par dempinga cenām.

5.9. Pieaugums

(115)

Izmeklēšanā atklājās, ka, neraugoties uz relatīvi nemainīgo patēriņa līmeni, kas attiecīgajā periodā svārstījās, KRN attiecīgajā periodā zaudēja pārdošanas apjomu (– 31,4 %) un tirgus daļu (– 35 %)

6. Secinājums par kaitējumu

(116)

Kaitējuma rādītāju analīze parādīja, ka KRN stāvoklis attiecīgajā periodā bija ievērojami pasliktinājies. Visi kaitējuma rādītāji liecināja par negatīvu tendenci attiecīgajā periodā, izņemot vienības pārdošanas cenas, kas palielinājās izejmateriālu cenu pieauguma dēļ, un tāpēc šis apstāklis pozitīvi neietekmēja KRN rentabilitāti, kas visā attiecīgajā periodā saglabājās negatīva. Lai nezaudētu vēl lielāku tirgus daļu un saglabātu ražošanu pieņemamā līmenī, KRN nebija citas izejas kā vien piemēroties cenu līmenim, ko noteica imports par dempinga cenām, un tādējādi izmaksu kraso pieaugumu tā nevarēja pilnīgi novirzīt uz pircējiem. Tā rezultātā KRN cieta zaudējumus, un tās finansiālais stāvoklis attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās.

(117)

Pārdošanas apjoma samazinājums nozīmēja arī to, ka KRN attiecīgajā periodā nevarēja gūt labumu no relatīvi nemainīgā pieprasījuma alumīnija folijas tirgū.

(118)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka KRN ir radīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

F. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Ievads

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija ir pārbaudījusi, vai attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un ĶTR, ir KRN radījis kaitējumu tādā līmenī, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Tika pārbaudīti arī citi zināmi faktori, kuri nebija imports par dempinga cenām, bet kas tajā pašā laikā varēja radīt kaitējumu KRN, lai nodrošinātu to, ka šo citu faktoru iespējamo radīto kaitējumu neattiecina uz importu par dempinga cenām.

2. Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(120)

Imports no attiecīgajām valstīm izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās par 257 % apjoma nozīmē, un tā tirgus daļa palielinājās par 35 procentpunktiem, sasniedzot 49 % no Kopienas tirgus. Tajā pašā laikā KRN tirgus daļa samazinājās par apmēram 17 procentpunktiem.

(121)

No attiecīgajām valstīm veiktā importa vidējā vienības pārdošanas cena par tonnu IP palielinājās tikai par 15 %, lai gan izejmateriālu cenas starptautiskajā tirgū palielinājās par 27 %, vidēji par 10 % samazinot vidējās KRN cenas. Attiecīgajā periodā ievērojami pieauga no attiecīgajām valstīm veiktā importa apjomi par cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā KRN cenas, un palielinājās tā tirgus daļa, un šis periods sakrita ar KRN vispārējā finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Šī pasliktināšanās ir aplūkota īpaši saistībā ar ražošanas un pārdošanas apjomu, kas ievērojami samazinājās. Turklāt pārdošanas cenas pieaugums nenotika tikpat ātri kā izejmateriālu cenu pieaugums. Lai gan peļņas normas no 2005. gada līdz IP beigām nedaudz uzlabojās, tās visā attiecīgajā periodā joprojām bija negatīvas.

(122)

Analizējot ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām, tika konstatēts, ka cena ir svarīgs konkurences elements, jo kvalitātes aspektiem nav izšķirīgas nozīmes. Jānorāda, ka importam par dempinga cenām tās bija ievērojami zemākas gan par Kopienas ražošanas nozares cenām, gan par citu trešo valstu eksportētāju cenām.

(123)

Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka spiedienam, ko radīja attiecīgais imports, kas no 2005. gada turpmāk būtiski palielināja apjomu un tirgus daļu un tika veikts par ļoti zemām dempinga cenām, bija noteicošā nozīme būtiska kaitējuma izraisīšanā.

3. Citu faktoru ietekme

(a) Trešo valstu, izņemot ĶTR, Armēniju un Brazīliju, izcelsmes imports

12. tabula.

Citu trešo valstu izcelsmes imports (daudzums)

Imports (tonnās)	2005.	2006.	2007.	IP
Krievija	10 661	11 393	9 835	7 139
Indekss	100	107	92	67
Turcija	3 525	2 278	1 968	2 075
Indekss	100	65	56	59
Venecuēla	3 446	1 346	1 814	1 039
Indekss	100	39	53	30
Citas trešās valstis	1 982	1 489	2 124	2 617
Indekss	100	75	107	132
Kopā	19 614	16 506	15 741	12 870
Indekss	100	84	80	66

13. tabula.

Citu valstu izcelsmes imports (vidējā cena par tonnu)

Vidējās cenas (EUR)	2005.	2006.	2007.	IP
Krievija	2 366	2 718	2 905	2 743
Indekss	100	115	123	116
Turcija	3 124	2 977	3 027	2 948
Indekss	100	95	97	94
Venecuēla	2 351	2 885	2 982	2 698
Indekss	100	123	127	115
Citas trešās valstis	2 325	2 728	3 123	3 307
Indekss	100	117	134	142
Kopā	2 541	2 827	3 009	2 924
Indekss	100	111	118	115

14. tabula.

Tirgus daļas

Tirgus daļas (%)	2005.	2006.	2007.	IP
Krievija	11,19 %	13,00 %	8,52 %	7,23 %
Turcija	3,70 %	2,60 %	1,71 %	2,10 %
Venecuēla	3,62 %	1,54 %	1,57 %	1,05 %
Citas trešās valstis	2,08 %	1,70 %	1,84 %	2,65 %
Kopā	20,6 %	18,8 %	13,6 %	13,0 %

(124)

Pārējās galvenās eksportētājvalstis ir Krievija, Turcija un Venecuēla, kuru tirgus daļas IP ir 1,0–7,3 %. Imports no atlikušajām citām trešajām valstīm atsevišķi veido tikai nenozīmīgas tirgus daļas. Kā redzams 11. tabulā, importa apjomi no citām trešajām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 34 procentpunktiem, no 19 614 tonnām 2005. gadā līdz 12 870 tonnām IP. Samazinājās arī tirgus daļas – no 20,6 % 2005. gadā līdz 13 % IP.

(125)

Attiecībā uz importa cenām tiek norādīts, ka imports no trim galvenajām citām eksportētājvalstīm, t. i., no Krievijas, Turcijas un Venecuēlas, tika veikts par nedaudz zemākām cenām nekā KRN pārdošanas cena. Tomēr šo valstu importa ierobežotā tirgus daļa, kas pat pakāpeniski samazinājās, negatīvi neietekmēja stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Tika konstatēts, ka citu trešo valstu, t. i., Krievijas, Turcijas un Venecuēlas, cenas un trīs attiecīgo valstu cenas vidēji ir augstākas (+ 7,8 %) par KRN cenām.

(126)

Tādējādi tiek secināts, ka imports no citām trešajām valstīm nav būtiski ietekmējis KRN stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(b) Kopienas ražošanas nozares eksports

(127)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka neizdevīgais EUR/USD maiņas kurss ir izraisījis KRN eksporta darbības ievērojamu pasliktināšanos, kas savukārt ir radījis būtisku kaitējumu KRN.

(128)

KRN alumīnija folijas eksports ārpus Kopienas attiecīgajā periodā samazinājās (par 63 %). Arī KRN eksporta cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 26 %. Taču šis eksports IP bija tikai 6,6 % no KRN kopējiem pārdošanas apjomiem nesaistītiem pircējiem, tādēļ tika secināts, ka tam nav lielas nozīmes, nodarot būtisku kaitējumu KRN.

(129)

Viens Kopienas ražotājs importēja attiecīgo ražojumu no sava saistītā uzņēmuma ĶTR un to tālākpārdeva Kopienas tirgū. Lai gan tālākpārdošanas cenas bija zemākas par KRN cenām, jānorāda, ka Ķīnas importa apjoms veidoja tikai nelielu daļu (1 %–5 %) no kopējā ĶTR izcelsmes importa. Turklāt šis imports tika veikts, lai noturētu pasaules mēroga pircējus, kas pretējā gadījumā attiecīgo ražojumu būtu pirkuši par dempinga cenām no ĶTR piegādātājiem. Tādēļ tika secināts, ka attiecīgā ražojuma KRN nelielais importa apjoms no ĶTR nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un KRN nodarīto būtisko kaitējumu.

(d) Pašu radīts kaitējums

(130)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka KRN pārdošanas apjoma samazinājuma iemesls nav aplūkojamais imports, bet gan fakts, ka KRN bija nolēmusi pārorientēt ražošanu un pārdošanu uz izdevīgāku ACF tirgu.

(131)

Pārtinēji apgalvoja, ka attiecīgais ražojums KRN faktiski esot blakusprodukts un neliela ACF pieprasījuma gadījumā tiktu lietots vienīgi kā “mašīnu aizpildītājs”.

(132)

Tomēr izmeklēšanā provizoriski tika secināts, ka šie apgalvojumi ir nepamatoti. Vienam no lielākajiem Kopienas ražotājiem ACF izgatavošanas apjomi attiecīgajā periodā joprojām nemainījās, turpretim attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomi tam ievērojami samazinājās. Tāpēc var provizoriski secināt, ka KRN ir pieejamas ievērojamas rezerves jaudas. KRN rezerves jaudas ir patiešām palielinājušās, jo jaudas izmantojums ir ievērojami samazinājies (no 86 % līdz 60 %).

(e) Patēriņa pārmaiņas Kopienas tirgū

(133)

Tika apsvērts, vai patēriņa pārmaiņas varētu būt faktors, kas rada būtisku kaitējumu KRN.

(134)

Kā minēts 88. apsvērumā, patēriņš Kopienā neliecina par vienmērīgu tendenci. Lai gan kopējais patēriņš Kopienā 2005.–2006. gadā samazinājās, 2007. gadā tas atkal pieauga. IP tas samazinājās par 17 procentpunktiem. Tomēr šai tendencei nesekoja KRN pārdošanas apjoms, jo īpaši 2006.–2007. gadā bija krass pārdošanas apjomu samazinājums (– 19 %), turpretim patēriņš Kopienā tajā pašā laikā palielinājās par + 29 %. Turklāt, analizējot attiecīgo periodu, izrādās, ka KRN IP nebija sasniegusi to pašu pārdošanas apjomu līmeni, kāds bija attiecīgā perioda sākumā (– 30 %), lai gan patēriņš Kopienā IP beigās kritās gandrīz līdz tam pašam līmenim, kopumā palielinoties vien par + 4 %.

(f) KRN izmaksu attīstība

(135)

Izejmateriālu izmaksas veido 60–65 % no kopējām ražošanas izmaksām, tāpēc starptautiskajā tirgū alumīnija cenas krasais palielinājums attiecīgajā periodā par 27 % izraisīja ievērojamu KRN izmaksu pieaugumu.

(136)

Tomēr, lai gan izejmateriālu izmaksas palielinājās par 27 %, KRN pārdošanas cena pieauga tikai par 19 %, un tas nozīmē, ka izmaksu palielinājumu nevar pilnīgi novirzīt uz pircējiem.

4. Secinājums par cēloņsakarību

(137)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu var attiecināt nevis uz importu no citām trešajām valstīm vai uz pieprasījuma samazināšanos Kopienas tirgū, bet gan uz to, ka attiecīgajā periodā parādījās imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Tas, ka laika ziņā sakrīt periods, kad, no vienas puses, palielinājās imports par dempinga cenām no Armēnijas, Brazīlijas un ĶTR, pieauga tā tirgus daļa un tika konstatēts cenu samazinājums, un, no otras puses, stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē acīmredzami pasliktinājās, ir pamats secinājumam, ka pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu KRN. Dempinga cenu spiediena dēļ KRN nevarēja palielināt pārdošanas cenas Kopienas tirgū. Tādējādi vispārīgo izmaksu palielinājumu nevar pilnīgi novirzīt uz pircējiem, un peļņas normas joprojām bija ievērojami zemas, lai gan patēriņš Kopienā 2006.–2007. gadā krasi palielinājās, būtiski ietekmējot vispārējo finanšu stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Tika analizēta iespējamā ietekme, ko radīja citi faktori, galvenokārt imports no citām trešajām valstīm, KRN eksports un izmaksu attīstība, taču tika konstatēts, ka tie nav izšķirīgs iemesls KRN nodarītajam kaitējumam.

(138)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē tika pienācīgi apzināta un aplūkota atsevišķi no importa dempinga kaitīgās ietekmes, tiek provizoriski secināts, ka alumīnija folijas imports no Armēnijas, Brazīlijas un ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

G. KOPIENAS INTERESES

(139)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumu par dempingu, kas rada kaitējumu, nav kādu nepārvaramu iemeslu, lai secinātu, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu noteikšana nav Kopienas interesēs. Saistībā ar šo jāizskata iespējamo pasākumu ietekme uz visām procedūrā iesaistītajām personām, kā arī sekas, ja pasākumus neveiktu.

(140)

Lai novērtētu pasākumu piemērošanas vai nepiemērošanas iespējamo ietekmi, tika pieprasīta informācija no visām ieinteresētajām personām, par kurām vai nu bija zināms, ka tās ir iesaistītas, vai kuras pašas pieteicās. Uz šā pamata Komisija nosūtīja anketas KRN, diviem nesaistītiem importētājiem un 24 lietotājiem.

(141)

Kā paskaidrots 10. apsvērumā, seši KRN ražotāji un astoņi nesaistīti importētāji un lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem.

1. Kopienas ražošanas nozares intereses

(142)

Situāciju, kurā KRN ir nodarīts kaitējums, radīja tas, ka nozarei bija grūtības konkurēt ar importu par zemām dempinga cenām.

(143)

Sagaidāms, ka, piemērojot pasākumus, tiks novērsti turpmāki tirgus izkropļojumi un cenu samazināšana un ka tiks atjaunota godīga konkurence. KRN tad varēs palielināt pārdošanas apjomu, atgūt tirgus daļu un veidot labākus apjomradītus ietaupījumus, tādējādi sasniedzot vajadzīgo peļņas līmeni, lai uzlabotu nozares finanšu stāvokli. Tas dotu iespēju KRN arī turpmāk ieguldīt ražošanas iekārtās, tādējādi garantējot KRN dzīvotspēju.

(144)

Pretējā gadījumā, ja antidempinga pasākumi netiks piemēroti, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis turpinās pasliktināties. Kopienas ražošanas nozarē īpaši iezīmējas ieņēmumu zaudējumi, lai gan vienības pārdošanas cenas palielinās. Tam iemesls ir KRN pārdošanas apjoma un tirgus daļu samazinājums, ko radījis imports par dempinga cenām. Arī izejmateriāla izmaksu palielinājumu KRN nespēja pilnīgi novirzīt uz pircējiem, jo imports par dempinga cenām bija radījis cenas spiedienu. Ņemot vērā nelielos ieņēmumus un tendenci, kas liecināja par ievērojamu stāvokļa pasliktināšanos IP, ja pasākumi netiks veikti, ļoti iespējams, ka finanšu stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē turpinās pasliktināties. Tas visbeidzot izraisīs ražošanas sašaurināšanu, tādējādi apdraudot nodarbinātību un ieguldījumus Kopienā. Pārtraucot ražošanu Kopienā, alumīnija folijas lietotāji kļūtu atkarīgāki no piegādātājiem, kuri neatrodas Kopienā.

(145)

Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūties no dempinga, kas rada kaitējumu, un šie pasākumi būtu KRN interesēs.

2. Nesaistītu importētāju intereses

(146)

Komisija nosūtīja anketas visiem zināmajiem importētājiem un tirgotājiem. Attiecībā uz importētājiem jāteic, ka tikai divi importētāji atbildēja uz anketas jautājumiem. Attiecīgā ražojuma apjomi, ko bija ieveduši šie abi importētāji, bija 17,0 % no kopējā importa apjoma, kas no attiecīgajām valstīm bija nosūtīts uz Kopienu, un 8,0 % no patēriņa Kopienā.

(147)

Pamatojoties uz informāciju, ko sniedza attiecīgie importētāji, šķiet, ka attiecīgā ražojuma peļņas normas patiešām ir relatīvi zemas. Tādējādi tika apgalvots, ka iespējamus antidempinga maksājumus nevarētu novirzīt uz galapircējiem, kuri ir galvenokārt pārtinēji.

(148)

Vispirms izmeklēšanā tika konstatēts, ka cenas palielinājumus var vismaz daļēji novirzīt uz pircējiem, jo, kā minēts turpmāk, alumīnija folijas cenas ievērojami svārstās, un jau agrāk būtiski cenas palielinājumi tika novirzīti uz pircējiem.

(149)

Otrkārt, ražojumu iespējams importēt no pārējām piegādātājvalstīm, piemēram, no Krievijas, Venecuēlas vai Turcijas, nemaksājot antidempinga maksājumu. Tādēļ, lai gan nav noliedzams, ka antidempinga maksājuma piemērošana varētu zināmā mērā ietekmēt šos uzņēmumus, šo ietekmi varētu samazināt tas, ka ir arī citas piegādātājvalstis.

3. Lietotāju intereses

(150)

Komisija nosūtīja anketas visiem zināmajiem lietotājiem Kopienā, un seši no tiem atbildēja uz anketas jautājumiem. Galvenie lietotāji Kopienā ir pārtinēji, kuru darbība ir materiāla (ne tikai alumīnija folijas, bet arī papīra un plastmasas) tīšana nelielos ruļļos pēc tam, kad attiecīgais ražojums ir importēts, un ruļļu iepakošana rūpniecības uzņēmumiem un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Pārtinēji nav ACF pircēji. Pārtinēji nodrošina 80 % no attiecīgā ražojuma patēriņa Kopienā.

(151)

Gadījumā, ja piemērotu antidempinga pasākumus, īpaši tiktu skarti pārtinēji, jo i) būtu risks, ka tiktu traucēta pārtinēju konkurence citās trešajās valstīs; ii) Kopienā būtu pietiekama alumīnija folijas piegāde un iii) iespējamie pasākumi ietekmētu šo nozares segmentu.

3.1. Būtiski nelabvēlīgāka situācija citu trešo valstu pārtinējiem

(152)

Tika apgalvots, ka gadījumā, ja pasākumus piemērotu, alumīnija folijas ražotāji attiecīgajās valstīs, īpaši ĶTR, ražošanu paplašinātu, izgatavojot pakārtotās nozares ražojumus (t. i., attiecīgo ražojumu pārtītu consumer ruļļos) eksportam uz Kopienu, lai izvairītos no antidempinga maksājumu samaksas. Tādā gadījumā dempings, iespējams, tiktu veikts pakārtotās nozares ražojumu līmenī, un tāpēc Kopienas pārtinēji tiktu izspiesti no tirgus.

(153)

Tāpēc jānorāda, ka consumer spoļu transportēšanas izmaksas proporcionāli ir ļoti augstas, tāpēc šā ražojuma transportēšana uz Kopienu nebūtu ekonomiski dzīvotspējīga. Tāpēc Kopienas pārtinēji joprojām izmantos dabiskās priekšrocības, piemēram, zemākas transportēšanas izmaksas un plašāku ražojumu klāstu, ko piedāvāt mazumtirgotājiem.

3.2. Nepietiekamas piegādes

(154)

Pārtinēji ir apgalvojuši, ka Kopienas jumbo spoļu ražotājus vairāk gan interesē ACF ražošana, kam pārdošanas cena ir lielāka nekā alumīnija folijai, un ka pārtinējiem alumīnija foliju piegādājot tikai tad, ja ACF pieprasījums ir neliels. ACF un alumīnija foliju ražo uz vienas un tās pašas ražošanas līnijas, tāpēc pāreja no viena ražojuma izgatavošanu uz otru būtu vienkārša un tā nebūtu saistīta ar lielām izmaksām.

(155)

Tās pašas ieinteresētās personas apgalvoja, ka minētā iemesla dēļ Kopienā alumīnija folijas piegādes nav pietiekamas (vai vismaz tās ir mainīgas) un tā rezultātā var vairāk paļauties uz importu, īpaši no attiecīgajām valstīm. Tomēr šajā posmā, pamatojoties uz pieejamo pārbaudīto informāciju, izmeklēšanā atklājās, ka minētie apgalvojumi ir nepamatoti. Tādejādi vienam no lielākajiem Kopienas ražotājiem ACF izgatavošanas apjomi attiecīgajā periodā joprojām nemainījās, turpretim attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomi tam ievērojami samazinājās. Šis fakts norāda uz to, ka alumīnija folijas ražošana netika aizstāta ar ACF izgatavošanu, kā tika apgalvots.

(156)

Kopumā KRN rezerves jaudas ir palielinājušās, jo jaudas izmantojums ir ievērojami samazinājies (no 88 % līdz 62 %). Tāpēc tika secināts, ka pieejamās alumīnija folijas rezerves jaudas Kopienas ražošanas nozarē ir ievērojamas, un ar tām varētu apmierināt KRN ražojuma palielināto pieprasījumu. Uz šā pamata nav iespējams secināt, ka Kopienā pircēji ir atkarīgi no alumīnija folijas importa.

(157)

Nevar būt tā, ka maksājumu piemērošana izraisītu nepietiekamas piegādes. Turklāt ir pieejami arī alternatīvi citu trešo valstu piegādes avoti, kam nepiemēro maksājumus. Turklāt citās trešajās valstīs arī vērojama tirgus daļas samazināšanās, kas norāda uz to, ka šajās valstīs ir pieejamas rezerves jaudas, lai veiktu piegādes Kopienas tirgum, ja tiktu atjaunota godīga konkurence.

3.3. Iespējamo pasākumu ietekme uz pārtinējiem

(158)

Mazo ruļļu (consumer ruļļu) svars nepārsniedz 10 kg, un tos izmanto dažādi īslaicīgai ietīšanai (galvenokārt mājsaimniecībās, ēdināšanas un pārtikas uzņēmumos un ziedu pārdošanas uzņēmumos).

(159)

Pārtinēji apgalvoja, ka ir jutīgā pozīcijā, jo atrodas starp alumīnija folijas ražotājiem un lielākajām mazumtirdzniecības izplatīšanas ķēdēm, kuras uzliek tiem ļoti augstas peļņas normas. Tika konstatēts, ka pārtinēju kopējā rentabilitāte ir no – 2 % līdz + 2 %.

(160)

Lai gan pārtinēji parast ir dažādu iepakojuma produktu piegādātāji, alumīnija folija ir svarīga apgrozījuma daļa (70 %), un, ņemot vērā zemo rentabilitāti, iespējamie pasākumi, pēc pārtinēju ieskata, būtiski ietekmētu to, ka izmaksas nebūtu iespējams novirzīt uz pircējiem.

(161)

Pārtinēji joprojām var antidempinga maksājumu novirzīt uz pircējiem, īpaši tad, ja galvenā izejmateriāla cenas saglabājas relatīvi zemas, salīdzinot ar ļoti augstajām cenām 2006. un 2007. gadā. Turklāt, kā minēts 149. apsvērumā, ir pieejamas citas piegādātājvalstis.

(162)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka ietekme uz lietotājiem nebūtu tāda, ka pasākumi būtu jāuzskata par pretējiem Kopienas interesēm.

4. Secinājums par Kopienas interesēm

(163)

Ņemot vērā visus iepriekšminētos faktorus, tiek secināts, ka pasākumu noteikšana būtiski nelabvēlīgi neietekmētu attiecīgā ražojuma lietotāju un importētāju stāvokli. Uz šā pamata tiek provizoriski secināts, ka nav nepārvaramu iemeslu tam, lai nenoteiktu antidempinga pagaidu pasākumus.

H. ANTIDEMPINGA PAGAIDU PASĀKUMI

1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(164)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, tā izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu importa par dempinga cenām turpmāku kaitējumu KRN.

(165)

Lai noteiktu maksājuma līmeni, jāņem vērā konstatētais dempinga starpības līmenis un maksājuma apmērs, kāds nepieciešams Kopienai nodarītā kaitējuma likvidēšanai. Aprēķinot, cik liels maksājums ir vajadzīgs, lai likvidētu kaitējumu radošā dempinga ietekmi, tika atzīts, ka attiecīgajiem pasākumiem jābūt tādiem, kas dotu iespēju KRN segt ražošanas izmaksas un kopumā pirms nodokļa samaksas gūt tādu peļņu, ko šāda veida ražošanas nozare attiecīgajā nozarē varētu pamatoti gūt normālas konkurences apstākļos, t. i., pārdodot līdzīgu ražojumu Kopienā, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Peļņas norma, ko pirms nodokļa samaksas sākotnējā izmeklēšanas procedūrā izmantoja ražotāji, bija 5 %, kā arī bija ieteikts sūdzībā. Šis peļņas līmenis izmeklēšanā tika apstiprināts.

(166)

Vajadzīgo cenu pieaugumu noteica, salīdzinot katra ražojuma veida vidējo svērto importa cenu, kas bija noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai (skat. 98.–100. apsvērumu), un tādu ražojumu cenu, kas nerada kaitējumu, kurus KRN pārdevusi Kopienas tirgū. Cenu, kas nerada kaitējumu, ieguva, KRN pārdošanas cenu koriģējot ar faktiskajiem zaudējumiem, kas radušies IP, un pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica kā procentuālo daudzumu no kopējās CIF importa vērtības. Ņemot augsto sadarbības līmeni, Armēnijai un Brazīlijai atlikusī kaitējuma starpība tika noteikta atbilstīgi starpībai, ko konstatēja attiecībā uz eksportētājiem, kuri sadarbojās. Ņemot ļoti zemo sadarbības līmeni, Ķīnai atlikusī kaitējuma starpība tika aprēķināta, pamatojoties uz eksportu, kas radīja vislielāko kaitējumu un ko veica viens ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un kuram bija piešķirts IR.

2. Pagaidu pasākumi

(167)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājums jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis – atbilstīgi noteikumam par mazāko maksājuma likmi.

(168)

Šajā regulā minētās antidempinga maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējā izmeklēšanā konstatētajiem faktiem. Tāpēc tās atspoguļo šās izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs nodokļa likmes (pretēji atlikušajiem maksājumiem, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi tādu ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojuši uzņēmumi un attiecīgi – konkrētās minētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šā dokumenta rezolutīvajā daļā, ieskaitot ražošanas vienības, kas saistītas ar konkrētajiem minētajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šīs likmes, un uz tiem attiecina “pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(169)

Jebkurš pieprasījums piemērot minētā atsevišķā uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) nekavējoties jānosūta Komisijai (7), pievienojot visu attiecīgo informāciju, īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībās, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, saistībā ar uzņēmuma nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, vajadzības gadījumā izdarīs attiecīgus grozījumus regulā, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri izmanto atsevišķās maksājuma likmes.

(170)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu maksājuma likmes ir šādas.

Valsts	Uzņēmums	Dempinga starpība	Kaitējuma starpība	Pagaidu maksājuma likmes
Brazīlija	Companhia Brasileira de Aluminio	27,6 %	25,9 %	25,9 %
Brazīlija	Visi pārējie uzņēmumi	27,6 %	25,9 %	25,9 %
ĶTR	Alcoa Bohai and Alcoa Shanghai	23,9 %	10,7 %	10,7 %
	Shandong Loften	31,6 %	28,3 %	28,3 %
	Zhenjiang Dingsheng	31,9 %	33,3 %	31,9 %
	Visi pārējie uzņēmumi	42,9 %	52 %	42,9 %
Armēnija	RUSAL Armenal	37,0 %	20,0 %	20,0 %
Armēnija	Visi pārējie uzņēmumi	37,0 %	20,0 %	20,0 %

I. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(171)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās termiņā, kas norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jāparedz, ka šīs regulas vajadzībām sniegtie atzinumi par antidempinga maksājumu uzlikšanu ir provizoriski, un jebkura galīgā maksājuma vajadzībām tos var pārskatīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro pagaidu antidempinga maksājumu tādas Armēnijas, Brazīlijas un ĶTR izcelsmes alumīnija folijas importam, kuras biezums nav mazāks par 0,008 mm un nepārsniedz 0,018 mm, bez pamatnes, tālāk citādi neapstrādāta kā vien velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm un kuru svars pārsniedz 10 kg, un kuru deklarē ar KN kodu ex 7607 11 19 (TARIC papildkods 7607111910).

2. Pagaidu antidempinga maksājuma likme, kas jāpiemēro turpmāk uzskaitīto uzņēmumu izgatavoto ražojumu neto cenai uz Kopienas robežas pirms nodokļa samaksas, ir šāda.

Valsts	Uzņēmums	Antidempinga maksājums	TARIC papildkods
Armēnija	Slēgta tipa akciju sabiedrība Rusal-Armenal	20,0 %	A943
Armēnija	Visi pārējie uzņēmumi	20,0 %	A999
Ķīnas Tautas Republika	Alcoa (Shanghai) Aluminium Products Co., Ltd. un Alcoa (Bohai) Aluminium Industries Co., Ltd.	10,7 %	A944
	Shandong Loften Aluminium Foil Co., Ltd.	28,3 %	A945
	Zhenjiang Dingsheng Aluminium Co., Ltd.	31,9 %	A946
	Visi pārējie uzņēmumi	42,9 %	A999
Brazīlija	Companhia Brasileira de Aluminio	25,9 %	A947
Brazīlija	Visi pārējie uzņēmumi	25,9 %	A999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem Ķīnas Tautas Republikas uzņēmumiem noteiktās īpašās maksājumu likmes piemēro, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīta derīgs rēķins, kas atbilst pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Par 1. punktā minētā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Kopienā jāmaksā nodrošinājums pagaidu maksājuma apmērā.

5. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Neskarot Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām dara zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, un rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu attiecīgās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var iesniegt savus apsvērumus par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Catherine ASHTON

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2) OV C 177, 12.7.2008., 13. lpp.

(3) OV C 59, 4.3.2008., 1. lpp.

(4) Komisijas paziņojums par attiecīgā tirgus noteikšanu Kopienas konkurences tiesību mērķiem, OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 950/2001 (OV L 134, 17.5.2001., 1. lpp.).

(6) OV C 112, 12.5.2006., 2. lpp.

(7) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.

PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai ar uzņēmuma oficiālo zīmogu šādā formātā.

1)	Komercrēķina izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja uzvārds, uzvārds un amats.

Šāda deklarācija: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto alumīnija foliju [daudzums], ko pārdod eksportam uz Eiropas Kopienu, ir izgatavojis [uzņēmuma nosaukums un adrese] [TARIC papildu kods] Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.”

8.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/38

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 288/2009

(2009. gada 7. aprīlis),

ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu piegādei bērniem mācību iestādēs saskaņā ar programmu “Augļi skolai”

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 103.h panta f) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Lai saskaņā ar programmu “Augļi skolai” piešķirtu Kopienas atbalstu augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu piegādei bērniem, kuri regulāri apmeklē kādu no mācību iestādēm, ko pārvalda vai atzīst dalībvalsts kompetentās iestādes, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 13/2009 (2) tika grozīta Regula (EK) Nr. 1234/2007.

(2)

Lai nodrošinātu programmas “Augļi skolai” pienācīgu īstenošanu, dalībvalstis, kuras valsts vai reģiona līmenī vēlas piedalīties programmā, vispirms izstrādā tās īstenošanas stratēģiju. Tāpēc, lai nodrošinātu saskaņā ar šo regulu izveidotās programmas “Augļi skolai” pievienoto vērtību, dalībvalstīm jāizskaidro stratēģija, kā tās garantēs programmas pievienoto vērtību, īpaši gadījumos, kad parastās skolas pusdienas ēd vienlaikus ar produktiem, kas finansēti no programmas “Augļi skolai”. Ja dalībvalstis izvēlas īstenot vairāk nekā vienu programmu, tām jāizstrādā stratēģija katrai šādai programmai.

(3)

Dalībvalsts stratēģijai jāietver galvenie elementi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga panta 2. punktā, konkrēti šīs programmas budžets, ietverot Kopienas un valsts ieguldījumu, tās ilgumu, mērķa grupu, atbilstīgos produktus, attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos, piemēram, izglītības un veselības aizsardzības iestādes, privāto sektoru vai bērnu vecākus. Dalībvalsts stratēģijā jāapraksta arī papildu pasākumi, kuri jāpieņem, lai nodrošinātu programmas efektivitāti.

(4)

Saskaņā ar Līguma 152. panta 1. punktu izstrādājot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas, jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka atbalstam atbilstīgie produkti sniedz augsta līmeņa bērnu veselības aizsardzību un veicina veselīgas ēšanas paradumus, dalībvalstīm no stratēģijas jāizslēdz produkti ar pievienotu cukuru, taukiem, sāli vai saldinātājiem, izņemot attiecīgi pamatotos gadījumos, ja dalībvalsts stratēģijā pierāda, ka šie produkti var būt programmai atbilstoši. Jebkurā gadījumā valsts kompetentajai veselības aizsardzības iestādei jāapstiprina dalībvalsts atbilstīgo produktu saraksts.

(5)

Lai programma “Augļi skolai” būtu efektīva, ir vajadzīgi papildu pasākumi. Papildu pasākumi nedrīkst būt ierobežoti ar noteiktu ģeogrāfisku apgabalu vai mācību iestādēm, tādējādi izslēdzot konkrētus bērnus no programmas. Tāpēc dalībvalstu mērķim jābūt pēc iespējas lielākam programmas mērķa grupas skolēnu skaitam nodrošināt pieeju papildu pasākumiem.

(6)	Saprātīgas pārvaldības un budžeta vadības interesēs dalībvalstīm, kuras īsteno programmu “Augļi skolai”, uz Kopienas atbalstu jāpiesakās ik gadu.

(7)

Pārredzamības labad jānodrošina Kopienas atbalsta paredzamais sadalījums katrai dalībvalstij, ievērojot piešķīruma principu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga panta 5. punktā. Lai varētu ņemt vērā demogrāfisko attīstību, Komisijai vismaz ik trešo gadu jānovērtē, vai piešķīrums ir atbilstošs.

(8)

Lai maksimāli izmantotu pieejamā finansējuma iespējas, Kopienas atbalsts, kas orientējoši piešķirts dalībvalstīm, kuras Komisijai laikus nepaziņoja par savu stratēģiju, jāpārdala starp dalībvalstīm, kuras piedalās programmā un paziņoja Komisijai gatavību izmantot lielāku Kopienas atbalsta apjomu, nekā tām sākotnēji piešķirts.

(9)

Ne tikai izdevumi par augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu pirkšanu, bet arī daži saistītie izdevumi, kuri tieši saistīti ar programmas “Augļi skolai” īstenošanu ir atbilstīgi Kopienas atbalsta saņemšanai, ja dalībvalsts tos iekļāvusi stratēģijā. Tomēr, lai saglabātu programmas efektivitāti, šiem saistītajiem izdevumiem var piešķirt tikai nelielu atbalsta procentu. Finanšu vadības un kontroles mērķiem šos izdevumus izsaka noteiktās summās, kuras aprēķina proporcionāli.

(10)

Pienācīgas pārvaldības, budžeta vadības un uzraudzības labad jānorāda atbalsta piešķiršanas nosacījumi, pretendentu apstiprinājums un derīga pieteikuma atbalsta saņemšanai nosacījumi. Attiecībā uz atbalsta maksājumu ir jānorāda prasības, kas jāizpilda pretendentiem, un jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu, pārbaudēm un sankcijām, ko piemēros kompetentās iestādes, un par maksāšanas procedūru.

(11)

Lai efektīvi aizsargātu Kopienas finansiālās intereses, jānosaka atbilstoši pasākumi pārkāpumu un krāpšanas apkarošanai. Minētajos kontroles pasākumos ir jāiekļauj pilna administratīvā pārbaude, ko papildina pārbaudes uz vietas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un vienveidīgu pieeju dalībvalstīs, ņemot vērā atšķirīgo programmas īstenošanu tajās, jāprecizē šādu kontroles pasākumu apjoms, saturs, grafiks, kā arī jāziņo par tiem.

(12)	Turklāt ir jāatgūst nepamatoti samaksātās summas un jānosaka sankcijas, lai pretendentus atturētu no krāpnieciskas rīcības un rupjas nolaidības.

(13)

Lai novērtētu programmas “Augļi skolai” efektivitāti un veiktu salīdzinošu novērtējumu un labākās prakses apmaiņu, dalībvalstīm jāuzrauga un regulāri jāvērtē savas programmas “Augļi skolai” īstenošana un rezultāti un secinājumi jāsūta Komisijai. Ja augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produkti programmas mērķa grupai netiek izdalīti bez maksas, tad dalībvalstīm jānovērtē vecāku ieguldījuma ietekme uz programmas efektivitāti.

(14)	Pieredze rāda, ka ar Kopienas atbalstu līdzfinansēto projektu saņēmēji ne vienmēr pietiekami apzinās Kopienas lomu attiecīgajā projektā. Tāpēc katrā mācību iestādē, kura piedalās programmā “Augļi skolai”, skaidri jānorāda Kopienas loma.

(15)

Lai dalībvalstīm pietiktu laika izstrādāt savu programmu “Augļi skolai” vai esošās programmas saskaņot ar jaunajiem nosacījumiem, dalībvalstis var izstrādāt stratēģiju, kurā ir tikai sākumposma no 2009. gada 1. augusta līdz 2010. gada 31. jūlijam galvenie elementi. Tām jāļauj atlikt papildu pasākumu pieņemšanu minētajā pārejas posmā.

(16)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma un terminu lietojums

1. Šī regula paredz sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu piegādei bērniem mācību iestādēs un dažu saistīto izdevumu finansēšanai saskaņā ar programmu “Augļi skolai”.

2. Šajā regulā lietotajiem terminiem ir tāda pati nozīme kā Regulā (EK) Nr. 1234/2007 lietotajiem, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

2. pants

Mērķa grupa

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga pantā minēto atbalstu paredz bērniem, kuri regulāri apmeklē kādu no mācību iestādēm, ko pārvalda vai atzīst dalībvalsts kompetentās iestādes.

3. pants

Stratēģija

1. Dalībvalsts, kas vēlas izveidot programmu “Augļi skolai”, izstrādā stratēģiju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga panta 2. punktā.

2. Dalībvalsts stratēģija nevar ietvert produktus, kuri minēti šīs regulas I pielikumā. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, ja dalībvalsts programmā vēlas nodrošināt plašu produktu klāstu vai vēlas padarīt savu programmu pievilcīgāku, stratēģijā var noteikt, ka šādi produkti var būt atbilstīgi, ja minētajā pielikumā uzskaitītās vielas tiem ir pievienotas tikai nedaudz.

Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās veselības aizsardzības iestādes apstiprinātu produktu sarakstu, kuri būs atbilstīgi to programmai “Augļi skolai”.

3. Dalībvalstis stratēģijā izskaidro kā tās garantēs programmas pievienoto vērtību, īpaši gadījumos, kad parastās skolas pusdienas ēd vienlaikus ar programmas “Augļi skolai” finansētajiem produktiem. Kontroles pasākumus apraksta stratēģijā.

4. Dalībvalstis stratēģijā apraksta kādus papildu pasākumus tās paredzēs, lai nodrošinātu savas programmas sekmīgu īstenošanu. Šie pasākumi var būt vērsti uz to, lai uzlabotu mērķa grupas zināšanas par augļu un dārzeņu jomu vai veselīgas ēšanas paradumiem, piemēram, tīmekļa vietņu izveidošana vai lauku saimniecību apmeklējumi vai dārza darbi.

5. Dalībvalstis var izvēlēties attiecīgu ģeogrāfisko vai administratīvo līmeni, kurā tās vēlas īstenot programmu “Augļi skolai”. Ja tās izvēlas īstenot vairāk nekā vienu programmu, tām jāiesniedz katras programmas stratēģija. Dalībvalsts, kura īsteno vairākas programmas, var izveidot koordinācijas sistēmu.

4. pants

Atbalsts bērnu apgādei ar augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktiem

1. Dalībvalstis, kuras izveido programmu “Augļi skolai”, vienu vai vairākus gadus periodā no 1. augusta līdz 31. jūlijam var pieprasīt atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga pantā, iesniedzot savu stratēģiju Komisijai līdz tā gada, kad minētais periods sākas, 31. janvārim.

2. Dalībvalstis, kurām jau ir programma “Augļi skolai” vai citas programmas skolu apgādei, kurās ietverti augļi, pirms šīs regulas stāšanās spēkā ir atbilstīgas Kopienas atbalstam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga panta 6. punkta nosacījumiem. Tās iesniedz savu stratēģiju Komisijai 1. daļā norādītajā termiņā.

3. Šīs regulas II pielikumā norādīts Kopienas palīdzības paredzamais sadalījums katrai dalībvalstij, ievērojot piešķīruma principu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga panta 5. punktā. Komisija vismaz reizi trīs gados novērtē, vai II pielikums vēl atbilst minētajam piešķīruma principam.

4. Kopienas atbalsta piešķīrumi, kas rezervēti tām dalībvalstīm, kuras neiesniedza Komisijai [stratēģiju] līdz tā gada, kurā sākas 1. punktā minētais periods, 31. janvārim, vai kuras pieprasīja tikai daļu sava sākotnējā piešķīruma, tiks pārdalīti dalībvalstīm, kuras piedalās un kuras līdz 1 punktā norādītajam termiņam Komisijai paziņoja par savu gatavību izmantot lielāku Kopienas atbalstu nekā tām sākotnēji piešķirts.

Pirmajā punktā minēto Kopienas atbalsta pārdalīšanu īsteno proporcionāli dalībvalsts sākotnējam piešķīrumam, ko aprēķina, ievērojot piešķīruma principu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga panta 5. punktā.

Līdz tā gada 31. martam, kurā sākas 1. punktā minētais periods, Komisija lemj par Kopienas atbalsta galīgo piešķīrumu dalībvalstīm.

5. pants

Attaisnotās izmaksas

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga pantā minētās Kopienas atbalsta saņemšanai attaisnotās izmaksas ir šādas:

a)	tādu 3. panta 1. punktā minēto augļu un dārzeņu, pārstrādāto augļu un dārzeņu un banānu produktu izmaksas, uz kuriem attiecas programma “Augļi skolai” un kuri piegādāti mācību iestādei;

saistītās izmaksas, kuras tieši saistītas ar programmas “Augļi skolai” īstenošanu un ietver tikai:

i)	iekārtu pirkšanas, nomas, īres un izpirkumnomas izmaksas, ja tās paredzētas stratēģijā,

ii)	12. pantā minētās uzraudzības un vērtēšanas izmaksas, kuras tieši saistītas ar programmu “Augļi skolai”,

iii)	komunikācijas izmaksas, kurās ietvertas 14. panta 1. punktā minētā plakāta izmaksas.

Ja par programmā “Augļi skolai” ietverto produktu transportu un piegādi ir atsevišķs rēķins, šādas izmaksas nepārsniedz 3 % no produktu izmaksas.

Ja produktus mācību iestādēm piegādā par brīvu, dalībvalstis var pieņemt rēķinus par transportu un piegādi, ņemot vērā dalībvalsts stratēģijā noteikto maksimālo robežu.

Pirmās daļas b) apakšpunkta iii) daļā minētās komunikācijas izmaksas nevar finansēt no citām Kopienas atbalsta programmām.

2. Pirmā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) un iii) daļā minēto izmaksu kopējais apjoms ir noteikta summa un uz to attiecas maksimālā robeža, kas pēc 4. panta 4. punktā minētās Kopienas atbalsta galīgās piešķiršanas nepārsniedz 5 % no dalībvalstij piešķirtā Kopienas atbalsta.

Pēc 4. panta 4. punktā minētā Kopienas atbalsta galīgās piešķiršanas tajā gadā, kad notiek 12. pantā minētā novērtēšana, pirmā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) un ii) daļā minēto izmaksu kopējais apjoms nepārsniedz 10 % no dalībvalstij piešķirtā Kopienas atbalsta gadam, kurā notiek vērtēšana.

6. pants

Atbalsta piešķiršanas vispārējie nosacījumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar viņu stratēģiju piešķirtais atbalsts tiek piegādāts atbalsta pretendentiem, ja šie pretendenti savām kompetentajām iestādēm ir iesnieguši derīgu pieteikumu. Pieteikums atbalsta saņemšanai ir derīgs tikai tad, ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas mācību iestāde, kam piegādā produktus, ir apstiprinājusi pretendentu šim mērķim.

2. Dalībvalsts var izvēlēties pretendentus atbalsta saņemšanai no šādām iestādēm:

a)	izglītības iestādes;

b)	izglītības pārvaldes iestādes – attiecībā uz produktiem, kurus sadala to rajona bērniem;

c)	produktu piegādātāji un/vai izplatītāji;

d)	organizācijas, kuras darbojas vienas vai vairāku izglītības iestāžu vai izglītības pārvaldes iestāžu vārdā un īpaši izveidotas šim mērķim;

cita sabiedriska vai privāta organizācija, kura veic:

i)	augļu un dārzeņu pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu sadali mācību iestādēm saskaņā ar programmu “Augļi skolai”, kura izveidota saskaņā ar šo regulu vai pielāgota tai,

ii)	novērtēšanu un/vai komunikāciju.

7. pants

Atbalsta pretendentu apstiprināšanas vispārīgi nosacījumi

Apstiprinājuma nosacījums ir pretendenta šāda rakstiska apņemšanās kompetentajai iestādei:

a)	izmantot saskaņā ar šo regulu izstrādātas vai tai pielāgotas programmas “Augļi skolai” finansētos produktus bērnu patēriņam tajā izglītības iestādē vai iestādēs, attiecībā uz kuru vai kurām tas iesniegs atbalsta pieteikumu;

b)	atmaksāt nepamatoti samaksātu atbalstu par attiecīgajiem daudzumiem, ja ir konstatēts, ka produkti nav izplatīti 2. pantā minētajiem bērniem, vai ja tas ir samaksāts par produktiem, kas nav atbilstīgi saskaņā ar šo regulu;

c)	krāpšanas un rupjas nolaidības gadījumā atmaksāt starpību starp sākotnēji samaksāto summu un summu, kas pretendentam pienākas;

d)	pēc kompetento iestāžu lūguma uzrādīt attaisnojošus dokumentus;

e)	ļaut veikt jebkuru pārbaudi, par ko izlēmusi dalībvalsts kompetentā iestāde, jo īpaši padziļinātu grāmatvedības pārbaudi un preču fizisku pārbaudi.

Dalībvalstis var saistīt apstiprinājumu ar papildu saistībām, kuras pretendentam rakstiski jāiesniedz kompetentajai iestādei.

8. pants

Dažu pretendentu apstiprināšanas īpašie nosacījumi

Ja atbalsta pieteikumu iesniedz 6. panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunktā minēts pretendents, pretendentam papildus 7. pantā minētajām saistībām jāsniedz rakstiskas saistības veikt izglītības iestāžu vai attiecīgā gadījumā izglītības pārvaldes iestāžu nosaukumu un adrešu uzskaiti un attiecīgajām izglītības iestādēm vai izglītības pārvaldes iestādēm pārdoto vai piegādāto produktu un apjomu uzskaiti.

9. pants

Apstiprinājuma apturēšana un atsaukšana

Ja ir konstatēts, ka atbalsta pretendents vairs neatbilst 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem nosacījumiem vai kādām citām saistībām saskaņā ar šo regulu, apstiprinājumu atkarībā no pārkāpuma smaguma aptur uz laiku no viena līdz divpadsmit mēnešiem vai atsauc. Šādu darbību neveic force majeure gadījumos vai tad, ja dalībvalsts konstatē, ka pārkāpums nav izdarīts tīši vai nolaidības dēļ, vai tas ir maznozīmīgs. Apstiprinājumu, kas vienreiz atsaukts, var atjaunot ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem pēc pretendenta pieprasījuma.

10. pants

Atbalsta pieteikumi

1. Atbalsta pieteikumu formu nosaka dalībvalsts kompetentā iestāde un tajā ietver vismaz šādu informāciju:

a)	sadalītais apjoms;

b)	izglītības iestādes vai izglītības pārvaldes iestādes, uz kuru attiecas a) apakšpunktā minētā informācija, nosaukums un adrese vai identifikācijas numurs;

c)	dalībvalsts stratēģijā noteiktās mērķa grupas bērnu skaits attiecīgajā izglītības iestādē.

2. Dalībvalstis nosaka pieteikumu iesniegšanas biežumu saskaņā ar savu stratēģiju, bet atbalsta pieteikuma periods nepārsniedz 5 mēnešus. Ja programma turpinās ilgāk nekā 6 mēnešus 4. panta 1. punktā norādītajā periodā, atbalsta pieteikumu kopējais skaits katrā periodā ir vismaz trīs.

3. Izņemot force majeure gadījumus, lai atbalsta pieteikumi būtu derīgi, tiem jābūt pareizi aizpildītiem, un tie jāiesniedz līdz trešā mēneša pēdējai dienai, skaitot no tā perioda beigām, uz kuru tie attiecas.

4. Pieteikumā uzrādītie daudzumi jāapliecina ar kompetentām iestādēm pieejamu dokumentāru pierādījumu. Tajā jānorāda piegādāto produktu cena, un jāpievieno kvīts vai cits maksājuma pierādījums.

11. pants

Atbalsta maksājums

1. Produktu piegādātājiem, organizācijām vai iestādēm, kas minēti 6. panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunktā, atbalstu izmaksā tikai tad:

a)	ja tie uzrāda kvīti par faktiski piegādātajiem daudzumiem; vai

b)	pamatojoties uz kompetentās iestādes pirms galīgā atbalsta maksājuma veiktās pārbaudes ziņojumu, kurā konstatēts, ka maksājuma prasības ir izpildītas; vai

c)	ja dalībvalsts atļauj – uzrādot alternatīvu pierādījumu, ka atbilstīgi šai regulai par piegādātajiem daudzumiem ir samaksāts.

2. Atbalstu izmaksā kompetentā iestāde trīs mēnešu laikā pēc pareizi aizpildīta un derīga atbalsta pieteikuma iesniegšanas. Dalībvalsts nosaka derīga atbalsta pieteikuma formu un saturu.

3. Ja 10. panta 3. punktā minētais termiņš ir pārsniegts par mazāk nekā diviem mēnešiem, atbalstu tomēr maksā, bet samazina:

a)	par 5 %, ja termiņš pārsniegts par vienu mēnesi vai mazāk;

b)	par 10 %, ja termiņš pārsniegts vairāk par vienu mēnesi, bet mazāk par diviem mēnešiem.

Ja 10. panta 3. punktā minētais termiņš ir pārsniegts par diviem mēnešiem, atbalstu samazina par 1 % par papildu dienu.

12. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1. Dalībvalstis ik gadu uzrauga to programmas “Augļi skolai” īstenošanu. Uzraudzība izmanto datus, ko iegūst, izpildot vadības un kontroles pienākumus, ietverot 10. un 11. pantā minētos. Dalībvalstīm jāizveido atbilstošas struktūras un procedūras veidus, lai nodrošinātu programmas īstenošanas regulāru uzraudzību.

2. Dalībvalstis novērtē savas programmas “Augļi skolai” īstenošanu un novērtē tās efektivitāti. Līdz 2012. gada 29. februārim dalībvalstis paziņo Komisijai novērtējuma rezultātus par periodu no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. jūlijam. Turpmākajos periodos dalībvalstis novērtē programmas īstenošanu vismaz ik piecus gadus un rezultātus paziņo pēc minētās dienas ik piecus gadus.

3. Ja dalībvalsts nepaziņo novērtējuma rezultātus līdz 2. punktā minētajai dienai vai pēc minētās dienas ik piecus gadus, nākamā piešķīruma apjomu samazina šādi:

a)	par 5 %, ja termiņš pārsniegts par vienu mēnesi vai mazāk;

b)	par 10 %, ja termiņš pārsniegts vairāk par vienu mēnesi, bet mazāk par diviem mēnešiem.

Ja pirmajā punktā minētais termiņš ir pārsniegts par diviem mēnešiem, atbalstu samazina par 1 % par papildu dienu.

13. pants

Kontrole un sankcijas

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi. Šie pasākumi iekļauj atbalsta pieteikumu pilnu administratīvo pārbaudi, ko papildina pārbaudes uz vietas, kas norādītas 2. līdz 8. punktā.

2. Administratīvās pārbaudes jāveic visiem atbalsta pieprasījumiem, un tās ietver dalībvalsts noteikto to attaisnojošo dokumentu pārbaudi, kuri attiecas uz produktu piegādi. Administratīvās pārbaudes papildina pārbaudes uz vietas, ko veic jo īpaši attiecībā uz:

a)	8. pantā minēto uzskaiti, tostarp finanšu uzskaiti, piemēram, par iegādes un pārdošanas rēķiniem un bankas kontu izrakstiem;

b)	subsidēto produktu izmantošanu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši, ja ir pamats aizdomām par pārkāpumiem.

3. Pārbaužu uz vietas, kas veiktas par katru periodu no 1. augusta līdz 31. jūlijam, kopējais skaits ietver vismaz 5 % no valsts mērogā piešķirtā atbalsta un vismaz 5 % no visiem 6. pantā minētajiem pretendentiem.

Ja pretendentu skaits dalībvalstī ir mazāks par simtu, pārbaudes uz vietas veic piecu pretendentu telpās.

Ja pretendentu skaits dalībvalstī ir mazāks par pieciem, pārbauda visus pretendentus.

4. Pārbaudes uz vietas veic visā periodā no 1. augusta līdz 31. jūlijam, un tās aptver vismaz iepriekšējo divpadsmit mēnešu periodu.

5. Pārbaudēm uz vietas pakļaujamos pretendentus atlasa kompetentā kontroles iestāde, pienācīgi ņemot vērā atšķirīgos ģeogrāfiskos apgabalus un pamatojoties uz riska analīzi, jo īpaši ņemot vērā kļūdas, kas atkārtojas, un iepriekšējos gados veikto pārbaužu secinājumus. Riska analīzē ņem vērā arī dažādās iesaistītās atbalsta summas un 6. panta 2. punktā minēto pretendentu kategorijas.

6. Ja uz atbalstu piesakās 6. panta 2. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētais pretendents, pārbaudi uz vietas pretendenta telpās papildina pārbaude uz vietas vismaz divu izglītības iestāžu telpās vai vismaz 1 % no pretendenta reģistrā paziņoto izglītības iestāžu telpās, izvēloties to, kurš skaitlis ir lielāks.

7. Ja nav apdraudēts kontroles mērķis, par kontroli var paziņot iepriekš, bet paziņošanas termiņš jāierobežo ar nepieciešamo minimumu.

8. Kompetentā kontroles iestāde sagatavo kontroles ziņojumu par katru pārbaudi uz vietas. Ziņojumā precīzi apraksta dažādos kontrolētos punktus.

Kontroles ziņojumu iedala šādās daļās:

vispārējā daļa, kurā jo īpaši ietverta šāda informācija:

i)	programma, aptvertais periods, kontrolētie atbalsta pieteikumi, produktu daudzums, kurus aptver programma “Augļi skolai”, izglītības iestādes, kuras piedalās, novērtējums, kura pamatā ir pieejamie dati par bērnu skaitu, par kādu atbalsts tika izmaksāts, un iesaistītā finansējuma apjoms,

ii)	klātesošās atbildīgās personas;

daļa, kurā atsevišķi aprakstītas veiktās pārbaudes un kurā jo īpaši sniegta šāda informācija:

i)	pārbaudītie dokumenti,

ii)	veikto pārbaužu veids un apjoms,

iii)	piezīmes un secinājumi.

9. Nepamatoti samaksāto summu atgūšanai mutatis mutandis piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 (3) 73. panta 1., 3., 4. un 8. punktu.

10. Neskarot 9. pantu, krāpšanas vai rupjas nolaidības gadījumā, par kuru pretendents ir atbildīgs, papildus šā panta 9. punktā paredzētajai nepamatoti samaksātās summas atgūšanai pretendents atmaksā arī summu, kas vienāda ar starpību starp sākotnēji samaksāto summu un summu, ko pretendents ir tiesīgs saņemt.

14. pants

Eiropas programmas “Augļi skolai” plakāts

1. Dalībvalstīm, kuras piedalās Eiropas programmā “Augļi skolai”, jāinformē sabiedrība par to, ka programma tiek īstenota ar Eiropas Kopienas finansiālu atbalstu. Tālab, ievērojot III pielikumā noteiktās obligātās prasības, dalībvalstis izgatavo plakātu. Plakātu novieto labi redzamā vietā un tā, lai informācija būtu labi salasāma, pie līdzdalīgās izglītojošās iestādes galvenās ieejas.

2. Ja kāda dalībvalsts nolemj, ka tā neizmantos šā panta pirmajā punktā minēto plakātu, tad dalībvalsts savā stratēģijā nepārprotami paskaidro, kā tā iecerējusi informēt sabiedrību par Eiropas Kopienas finansiālo ieguldījumu programmas īstenošanai. Uz dalībvalsts programmas “Augļi skolai” plakātiem, informācijas līdzekļiem, reklāmas vai attiecīgajā tīmekļa vietnē jābūt Eiropas Savienības karogam un šādam teikumam: “Ar Eiropas Kopienas finansiālu atbalstu mūsu (ieraksta izglītības iestādes nosaukumu) piedalās Eiropas programmā “Augļi skolai””.

3. Norādēm uz Eiropas Kopienas piešķirto finansiālo atbalstu jābūt vismaz tikpat redzamām kā norādēm par citu privātu vai valsts iestāžu atbalstu dalībvalsts programmai.

15. pants

Paziņojumi

1. Šīs regulas 4. panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus Komisijai dalībvalstis nosūta līdz 31. janvārim gadā, kurā sākas 4. panta 1. punktā minētais periods. Paziņojumi Komisijas norādītajā formātā jānosūta pa e-pastu uz adresi AGRI-HORT-SCHOOLFRUIT@ec.europa.eu.

Sākot ar 2010. gadu, dalībvalstis 4. panta 1. punktā minētā periodā beigās ik gadu informē Komisiju līdz 30. novembrim gadā, kad beidzas 4. panta 1. punktā minētais periods, par šādiem aspektiem:

a)	uzraudzības rezultāti, ja uzraudzība bijusi paredzēta saskaņā ar regulas 12. panta prasībām;

b)	pārbaudes, kas veiktas uz vietas, ievērojot 13. un 16. panta prasības un attiecīgie secinājumi.

2. Paziņojumu formu un saturu izvēlas saskaņā ar Komisijas norādījumiem dalībvalstīm. Minētos paraugus izmanto tikai tad, kad informēta Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja.

3. Komisija regulāri publicē dalībvalstu stratēģijas un uzraudzības un novērtējuma rezultātus.

4. Ja šīs regulas 3. pantā minētā stratēģija tiek mainīta, dalībvalsts par to nekavējoties paziņo Komisijai, nosūtot informāciju uz šā panta 1. punkta pirmajā daļā minēto adresi.

16. pants

Pārejas noteikumi

1. Periodam no 2009. gada 1. augusta līdz 2010. gada 31. jūlijam dalībvalstis izstrādā stratēģiju, kurā iekļauti tikai šādi pamatelementi: budžets, mērķa grupa, piemērotie produkti un, atkāpjoties no šās regulas 3. panta 2. punkta prasībām, dalībvalsts kompetentajām veselības aizsardzības iestādēm atbilstīgo produktu saraksts nav jāapstiprina. Dalībvalstis var atlikt arī papildu pasākumu īstenošanu līdz minētā perioda beigām.

2. Attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto periodu, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 1. un 2. punkta prasībām, dalībvalstis līdz 2009. gada 31. maijam publisko savu stratēģiju, savukārt Komisija pieņem galīgo lēmumu par Kopienas atbalsta piešķiršanu līdz 2009. gada 31. jūlijam.

3. Šā panta 1. punktā minētajā periodā, atkāpjoties no regulas 11. panta 2. punkta prasībām, kompetentā iestāde četru mēnešu laikā izmaksā atbalsta summu pēc tam, kad tā ir saņēmusi pareizi aizpildītu un derīgu pieteikumu atbilstoši šīs regulas 6. panta 1. punkta prasībām, un šīs regulas 13. panta 3. punktā minētās pārbaudes uz vietas veic vismaz attiecībā uz 10 % atbalsta un 10 % atbalsta pretendentu.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 15. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 5, 9.1.2009., 1. lpp.

(3) OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.

I PIELIKUMS

Produktu saraksts, kurus nedrīkst iekļaut ar Kopienas atbalstu līdzfinansētā programmā “Augļi skolai”

Produkti, kuriem

—	pievienots cukurs,

—	pievienoti tauki,

—	pievienota sāls,

—	pievienoti saldinātāji.

II PIELIKUMS

Orientējošais Kopienas atbalsta apjoms katrai dalībvalstij

Dalībvalsts	Līdzfinansējuma likme (%)	Bērni vecumā no 6 līdz 10 gadiem (absolūti skaitļi)	EUR
Austrija	50	439 035	1 320 400
Beļģija	50	592 936	1 782 500
Bulgārija	75	320 634	1 446 100
Kipra	50	49 723	175 000
Čehija	73	454 532	1 988 100
Dānija	50	343 807	1 034 000
Igaunija	75	62 570	282 400
Somija	50	299 866	901 200
Francija	51	3 838 940	11 778 700
Vācija	52	3 972 476	12 488 300
Grieķija	59	521 233	1 861 300
Ungārija	69	503 542	2 077 900
Īrija	50	282 388	849 300
Itālija	58	2 710 492	9 521 200
Latvija	75	99 689	450 100
Lietuva	75	191 033	861 300
Luksemburga	50	29 277	175 000
Malta	75	24 355	175 000
Nīderlande	50	985 163	2 962 100
Polija	75	2 044 899	9 222 800
Portugāle	68	539 685	2 199 600
Rumānija	75	1 107 350	4 994 100
Slovākija	73	290 990	1 276 500
Slovēnija	75	93 042	419 200
Spānija	59	2 006 143	7 161 900
Zviedrija	50	481 389	1 447 100
Apvienotā Karaliste	51	3 635 300	11 148 900
ES-27	58	25 920 489	90 000 000

III PIELIKUMS

Prasību minimums Eiropas programmas “Augļi skolai” plakātam

Plakāta izmērs	:	A3 vai lielāks
Burti	:	1 cm vai lielāki
Virsraksts	:	Eiropas programma “Augļi skolai”
Saturs	:	atkarībā no izglītības iestādes tipa jābūt vismaz šādam tekstam: “Ar Eiropas Kopienas finansiālu atbalstu mūsu (ieraksta izglītības iestādes nosaukumu, piemēram, bērnudārzs, sākumskola vai skola) piedalās Eiropas programmā “Augļi skolai””. Uz plakāta jābūt Eiropas Kopienas simbolam.

8.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/48

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 289/2009

(2009. gada 7. aprīlis),

ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu tādu konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Procedūras sākšana

(1)	Komisija 2008. gada 9. jūlijā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb ĶTR) izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu (SPT) importu Kopienā.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad 2008. gada 28. maijā Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (sūdzības iesniedzējs) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 % no konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma Kopienā. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par paredzamiem un nenovēršamiem draudiem, ko rada no šā dempinga izrietošais būtiskais kaitējums, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

2. Procedūrā iesaistītās personas

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, zināmos iesaistītos piegādātājus un lietotājus, kā arī to apvienības un eksportētājvalsts pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)	Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķā režīma (AR) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas arī zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Desmit uzņēmumi (to grupas) pieprasīja tirgus ekonomikas režīmu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai atsevišķo režīmu, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka to darbība neatbilst tirgus ekonomikas režīma piešķiršanas nosacījumiem.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga un zaudējumu noteikšanai, ņemot vērā acīmredzami lielo ražotāju eksportētāju, importētāju un Kopienas ražotāju skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta izlases metode. Lai Komisija varētu izlemt, vai būs jāizmanto izlases metode, un, ja tāda būs nepieciešama, lai izveidotu izlasi, visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un Kopienas ražotājiem bija jāpiesakās Komisijā un jāsniedz pamatinformācija par savu darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, izmeklēšanas periodā (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam), kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(7)

Pēc iesniegtās informācijas pārbaudes un ņemot vērā lielo skaitu ražotāju eksportētāju un Kopienas ražotāju, kas bija pauduši vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka atlase ir nepieciešama attiecībā uz minētajiem ražotājiem. Ņemot vērā to, ka tikai nedaudzi importētāji pauda gatavību sadarboties, nolēma, ka atlase nav nepieciešama attiecībā uz nesaistītajiem importētājiem.

(8)

Komisija nosūtīja anketas atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, atlasītajiem Kopienas ražotājiem, importētājiem un visiem zināmajiem lietotājiem un lietotāju apvienībām. Atbildes uz visiem anketas jautājumiem tika saņemtas no atlasītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, visiem atlasītajiem Kopienas ražotājiem, izņemot vienu uzņēmumu, kas atbildēja tikai daļēji, no sešiem importētājiem un pieciem lietotājiem.

(9)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu vai kaitējuma draudus un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos.

Ražotāji eksportētāji ĶTR:

—	Yan Link Steel Group (Hubei Xinyegang Steel Co., Ltd un Daye Special Steel Co., Ltd),

—	Hengyang Valin Group (Hengyang Valin Steel Tube Co., Ltd un Hengyang Valin MPM Co., Ltd) un

—	Shandong Luxing Steel Pipe Co. Ltd.

Ražotāji Kopienā:

—	Vallourec & Mannesmann France, Boulogne-Billancourt, Francija,

—	Vallourec & Mannesmann Germany GmbH, Düsseldorf, Vācija,

—	Tenaris-Dalmine SpA, Dalmine, Itālija,

—	ArcelorMittal Tubular Products Ostrava, Ostrava, Čehija,

—	ArcelorMittal Tubular Products Roman SA, Roman, Rumānija,

—	Tubos Reunidos SA, AmurrioI, Spānija,

—	Productos Tubulares SA, Valle de Trapaga, Spānija.

Saistītie tirgotāji:

—	Almacenes Metalurgicos, SA, Barcelona, Spānija.

Nesaistītie importētāji:

—	Jan van Meever BV, Meerkerk, Nīderlande,

—	Comercial de Tubos SA, Alcalá de Henares, Spānija.

Lietotājs Kopienā:

—	Erne Fittings GmbH, Schlins, Austrija.

(10)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piešķirt TER, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz analogās valsts datiem, tika veikta pārbaude šādā uzņēmumā:

—	Vallourec & Mannesmann Tubes, Houston, Texas, ASV.

3. Pārbaude izlases veidā

(11)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veica ražotāju eksportētāju atlasi un izveidoja izlasi, balstoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izveidotajā izlasē bija četri uzņēmumi (to grupas), kuru saražotā produkcija veido 70 % no eksporta apjoma, ko sadarbībā iesaistītās personas eksportējušas no ĶTR uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar attiecīgajām personām, un tām nebija iebildumu.

(12)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veica Kopienas ražotāju atlasi un izveidoja izlasi, balstoties uz lielāko reprezentatīvo līdzīgā ražojuma produkcijas apjomu Kopienā, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izveidotajā izlasē bija piecas uzņēmumu grupas (pavisam deviņi uzņēmumi), kuru saražotā produkcija veido 62 % no kopējās produkcijas Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar ražotājiem, kuri sadarbojās, un tiem nebija iebildumu pret izveidoto izlasi. Sadarbībā iesaistīto Kopienas importētāju skaits bija neliels, tāpēc tika nolemts, ka šajā gadījumā atlases metode nav nepieciešama.

4. Izmeklēšanas periods

(13)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam (IP). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2005. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (attiecīgais periods).

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(14)

Attiecīgais ražojums ir konkrētas dzelzs vai tērauda bezšuvju caurules un caurulītes, kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm un oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 atbilstoši Starptautiskā Metināšanas institūta (SMI) formulai un ķīmiskajām analīzēm (3) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (attiecīgais ražojums). Paziņojumā par procedūras sākšanu (skatīt 1. apsvērumu) ir norādīts, ka parasti attiecīgo ražojumu deklarē ar KN kodiem ex 7304 11 00, ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 22 00, ex 7304 23 00, ex 7304 24 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 un ka šie KN kodi sākotnēji tika sniegti tikai zināšanai. Tomēr izmeklēšanā noskaidrojās, ka trīs no minētajiem KN kodiem, proti, ex 7304 11 00, ex 7304 22 00 un ex 7304 24 00, neattiecas uz attiecīgo ražojumu un ka trūkst piecu citu KN kodu, proti, ex 7304 31 20, ex 7304 39 10, ex 7304 39 52, ex 7304 51 81 un ex 7304 59 10.

(15)

Attiecīgo ražojumu plaši izmanto dažādos nolūkos, piemēram, mehāniskam lietojumam (tostarp automobiļu rūpniecībā un mašīnbūvē), celtniecībā rievsienu izgatavošanai, elektroenerģijas ražošanai (tvaika katlu caurules), cauruļveida izstrādājumiem naftas ieguves objektiem (OCTG), urbšanai, apvalkošanai naftas rūpniecībā un kā cauruļvadus šķidrumu vai gāzu transportēšanai.

(16)

Lietotājiem var piegādāt dažādus SPT veidus. Tās var būt, piemēram, galvanizētas, ar uzgrieztu vītni, piegādātas neapstrādā veidā (t. i, termiski neapstrādātas) ar īpašiem galiem, sagrieztas vai nesagrieztas pēc izmēra. Caurules īpašības raksturo daudzi un dažādi rādītāji, kas izskaidro arī to, kāpēc lielāko daļu SPT izgatavo pēc pasūtījuma. SPT parasti savieno metinot. Tomēr atsevišķos gadījumos tās var savienot ar vītni vai izmantot atsevišķi, bet tās ir metināmas.

(17)	Izmeklēšanā noskaidroja, ka, lai gan dažādu bezšuvju cauruļu un caurulīšu veidu galīgais izmantojums atšķiras, dažādiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās īpašības. Tādēļ tās uzskata par vienu ražojumu.

(18)

Ķīnas ražotāju apvienība apgalvoja, ka OCTG caurules un caurulītes ir jāizslēdz no attiecīgā ražojuma definīcijas, jo tās izmanto atšķirīgi, tām ir atšķirīgas specifikācijas un atšķirīgas īpašības un tās nevar aizstāt ar citām caurulēm vai caurulītēm, un [šādas caurules un caurulītes] ierobežotos apjomos eksportē no ĶRT uz EK. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka OCTG caurulēm un caurulītēm, inter alia, ir ar citiem SPT veidiem salīdzināmas ķīmiskās īpašības, jo tās nepārsniedz OEV robežvērtību 0,86. Turklāt ar pārējiem SPT ražojuma veidiem tām ir arī vienādas citas pamatīpašības, piemēram, ārējais diametrs un sieniņu biezums. Kas attiecas uz OCTG cauruļu un caurulīšu galaizmantojumu, tika konstatēts, ka konkrētas OCTG caurules un caurulītes ir aizstājamas ar citām neleģētā tērauda caurulēm. OCTG caurulēm un caurulītēm ir tādas pašas pamatīpašības kā bezšuvju caurulēm un caurulītēm, un tās zināmā mērā ir aizstājamas, tādēļ provizoriski secināja, ka nav pamata šo cauruļu veidu izslēgt no ražojuma definīcijas.

2. Līdzīgais ražojums

(19)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un bezšuvju caurulēm un caurulītēm, ko ražo un pārdod ĶTR iekšzemes tirgū un iekšzemes tirgū ASV, ko provizoriski uzskatīja par analogo valsti, kā arī bezšuvju caurulēm un caurulītēm, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienā, ir vienas un tās pašas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un izmantošana. Tāpēc šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGS

1. Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, tiem ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu.

(21)

Īsumā un vienīgi ērtāka pārskata labad turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

1)	ar uzņēmējdarbību saistītus lēmumus pieņem un izmaksas uzskaita, reaģējot uz tirgus apstākļiem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās;

2)	grāmatvedības uzskaiti pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un to izmanto visiem nolūkiem;

3)	nav nozīmīgu izkropļojumu, kas būtu pārņemti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas;

4)	juridisko noteiktību un tiesisko stabilitāti nodrošina likumi par bankrotu un īpašumtiesībām;

5)	valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(22)

Šajā izmeklēšanā trīs no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem pieprasīja piešķirt TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem:

—	Yan Link Steel Group (Hubei Xinyegang Steel Co., Ltd un Daye Special Steel Co., Ltd),

—	Hengyang Valin Group (Hengyang Valin Steel Tube Co., Ltd un Hengyang Valin MPM Co., Ltd) un

—	Shandong Luxing Steel Pipe Co. Ltd.

(23)	Iepriekš minētajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija pieprasīja sniegt visu nepieciešamo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgajos uzņēmumos pārbaudīja TER piešķiršanas pieprasījumā sniegto informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu.

(24)	Izmeklēšanā tika atklāts, ka TER nevarēja piešķirt nevienai no trijām Ķīnas uzņēmumu grupām, jo neviena no tām neatbilda visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem šādu iemeslu dēļ.

(25)

Neviens no šiem trijiem uzņēmumiem (to grupām) nevarēja pierādīt, ka tas atbilst 3. kritērijam un ka būtiskie izkropļojumi ir mantoti no agrākās ārpustirgus ekonomikas sistēmas, proti, visi trīs uzņēmumi (to grupas) ir guvuši labumu no preferenciālā nodokļu režīma, un divi uzņēmumi (to grupas) savā īpašumā bija ieguvuši zem tirgus vērtības novērtētus aktīvus. Kad konstatējumi saistībā ar TER nonāca atklātībā, divi uzņēmumi (to grupas) apgalvoja, ka fakts, ka tiem bija īpašas nodokļu priekšrocības, neesot pretrunā 3. kritērijam, jo nodokļu samazinājums tiktu piemērots arī tirgus ekonomikas valstīm. Jānorāda, ka minētajiem uzņēmumiem piemēroja vairākus preferenciālā nodokļa politikas režīmus, jo tie bija atbrīvoti no vietējā ienākumu nodokļa un tiem bija tiesību uz “nodokļu brīvdienām” (atbrīvojums no nodokļiem divus gadus, pēc tam gadus gadus nodokļus maksā 50 % apmērā), kuras parasti piešķir uzņēmumiem, kuros ir ārvalstu ieguldījumi, un kopīgiem ķīniešu un ārvalstu projektiem. Kopumā šie preferenciālie nodokļu režīmi radīja uzņēmumiem ievērojamas priekšrocības, kas, visticamāk, būtiski ietekmēja izmaksas un cenas izmeklēšanas periodā. Trešais uzņēmums (to grupa) apgalvoja, ka to izmantotā nodokļu priekšrocība kopš 2008. gada 1. janvāra vairs nav spēkā un ka tas bija vienreizējs nodokļu atbrīvojums, kas nebūtu varējis ietekmēt uzņēmuma izmaksas turpmākajos gados, turklāt nodokļa atbrīvojums bija niecīgs. Jānorāda, ka šī uzņēmumu grupa 2006. gadā un 2007. gadā (t. i., IP laikā) izmantoja nodokļu samazinājumu iekšzemes tirgū pirktām iekārtām. Saņemto priekšrocību nevar uzskatīt par nebūtisku, tādēļ tiek secināts, ka tā neapšaubāmi būtiski ietekmēja izmaksas un cenas izmeklēšanas periodā.

(26)

Turklāt divi uzņēmumi (to grupas) neatbilda 2. kritērijam saistībā ar grāmatvedības uzskaiti, jo par vienu uzņēmumu konstatēja, ka tas debitoru parādus kompensē ar kreditoru parādiem, bet otram uzņēmumam nebija pilnīga finanšu pārskata un tas konsekventi nepiemēroja uzkrājumu principu. Kad konstatējumi saistībā ar TER nonāca atklātībā, viens uzņēmums apgalvoja, ka starptautiskie grāmatvedības standarti (SGS) tam nebūtu saistoši, jo tas ir neliels uzņēmums, kurš nekotējas biržā un atrodas lauku apgabalā. Šo apgalvojumu tomēr noraidīja, jo uzskatīja, ka pārkāpumi ir ļoti nopietni, īpaši revīzijā pārbaudītie pārskati svarīgās jomās bija nepilnīgi un nebija ievērots uzkrājumu princips. Šie grāmatvedības pamatprincipi ir ievērojami neatkarīgi no uzņēmuma juridiskā statusa, tā lieluma un atrašanās vietas. Otra uzņēmumu grupa apgalvoja, ka revidents bija apliecinājis pārbaudītā finanšu pārskata bilances atbilstību SGS un bija pārklasificējis jau izlīdzinātos kontus par kreditoru un debitoru parādiem. Jānorāda, ka šis apgalvojums netika izvirzīts pirms informācijas atklāšanas, nedz arī pārbaudes apmeklējuma laikā, tāpēc to nevarēja pārbaudīt. Turklāt jānorāda, ka minētā uzņēmumu grupa nenoliedz šādu kompensēšanas praksi, kas pēc būtības ir pretrunā SGS. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(27)

Turklāt divas uzņēmumu grupas nepierādīja, ka lēmumi saistībā ar uzņēmumu izmaksām un ieguldījumiem notika, reaģējot uz signāliem no tirgus, bez ievērojamas valsts iejaukšanās, un tādēļ nepierādīja, ka ir ievērots 1. kritērijs. Pēc informācijas publiskošanas viens uzņēmums iebilda, ka iemesli, kas izmantoti, lai noraidītu atbilstību šim kritērijam, nav balstīti uz objektīviem pierādījumiem, jo uzņēmums pats brīvi pieņem lēmumus par pārdevumiem un cenu noteikšanu, lai gan tā pārbaudītajā finanšu pārskatā bija konstatēts noteikums par cenu noteikšanas politiku starp saistītajām personām. Uzņēmums apgalvoja, ka tas nav ierobežojums, bet drīzāk gan prasība atklāt revidentam informāciju, pārskatot darījumus starp “saistītajām personām”. Tomēr šis apgalvojums pietiekami nepaskaidro pārbaudītajā finanšu pārskatā iekļauto noteikumu, ka, “ja cenu nosaka valsts preču ministrija, tad šīs iestādes noteiktā cena ir noteicošā”. Tāpēc šis apgalvojums ir noraidīts. Otrs uzņēmums apgalvoja, ka, lai gan tā lielākā daļa pieder valstij, to patiesībā kontrolē kāds privāts uzņēmums un valsts neiejaucas tā darbībā. Tomēr šis uzņēmums nesniedza jaunus apsvērumus, kas varētu mainīt secinājumu par to, ka valsts iejaukšanos nevar izslēgt un ka uzņēmums nav pierādījis, ka tā lēmumi tiek pieņemti bez būtiskas valsts iejaukšanās, ievērojot to, ka tā valdē lielākā valdes locekļu daļa pārstāv valsts uzņēmumus, un tāpēc neizpildīja šo kritēriju. Jānorāda, ka, publiskojot konstatējumus par TER saistībā ar šo uzņēmumu grupu, tika sniegts arī piemērs par lēmumu, kas nav pieņemts, reaģējot uz signāliem no tirgus, un, iespējams, ar nepienācīgu valsts iejaukšanos (zemes nomas tiesības bez maksas); uzņēmums komentārus nesniedza.

2. Atsevišķais režīms (AR)

(28)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(29)	Visi trīs Ķīnas uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kas pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tiem nepiešķirtu TER.

(30)	Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka divi no trijiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām bija pierādījuši, ka tie kopumā atbilst visām pamatregulas 9. panta 5. punktā paredzētajām prasībām AR piešķiršanai.

(31)	Trešā uzņēmuma vai uzņēmumu grupas akciju lielākā daļa pieder valstij. Turklāt, ņemot vērā šo faktu un valsts ievērojamo ietekmi uz Ķīnas tērauda rūpniecību, nevar izslēgt iespēju par pasākumu apiešanu.

(32)

Tāpēc secināja, ka AR ir jāpiemēro tikai šādiem diviem ĶTR eksporta uzņēmumiem:

—	Hubei Xinyegang Steel Co,

—	Shandong Luxing Steel Pipe Co. Ltd.

3. Normālā vērtība

3.1. Analogā valsts

(33)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība tiem uzņēmumiem, kam nevarēja piešķirt TER, tika noteikta, ņemot vērā analogās valsts cenas vai salikto vērtību.

(34)	Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja ieceri izmantot ASV kā atbilstošu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un aicināja ieinteresētās personas komentēt šo izvēli.

(35)	Viena ieinteresētā persona komentēja izraudzīto analogo valsti, ierosinot normālas vērtības noteikšanai izmantot Ukrainu vai Indiju.

(36)

Tā apgalvoja, ka Ukraina būtu piemērotāka valsts, jo tās tirgū ir brīva konkurence, tāpēc ražošanas procesa un izejvielu pieejamības ziņā stāvoklis Ukrainā būtu līdzīgs stāvoklim ĶTR. Jānorāda, ka kopš 2006. gada 30. jūnijaSPT importam no Ukrainas piemēro antidempinga maksājumus 12,3 % līdz 25,7 % apmērā. Lai gan Ukrainas tirgū ir vairāki ražotāji, dempinga konstatēšanas fakts 2006. gadā norāda uz, iespējams, izkropļotiem tirgus apstākļiem, un šķiet apšaubāmi izmantot minētās iekšzemes tirgus cenas un izmaksas. Jebkurā gadījumā Ukrainas ražotājs izmeklēšanā sadarbojās.

(37)	Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka arī Indija būtu labāka alternatīva par ASV, minot tā Indijas ražotāja nosaukumu, kurš ražo līdzīgo ražojumu. Tomēr šis ražotājs nevēlējās sadarboties. Ievērojot to, ka Indijas ražotāji sadarbību nepiedāvāja, Indiju nevar izraudzīties par analogo valsti.

(38)

Turklāt ASV tirgus lielums, iekšzemes ražotāju skaits un ievērojamais importa daudzums norāda uz to, ka ASV tirgus ir konkurējošs, tāpēc ASV provizoriski izraudzījās par vispiemērotāko analogo valsti. Kā minēts 10. apsvērumā, viens ASV ražotājs izmeklēšanā sadarbojās un sniedza visu nepieciešamo informāciju. Savukārt kāds cits ASV ražotājs sniedza fragmentāru informāciju, kas kopumā apstiprināja ASV ražotāja, kurš sadarbojās, sniegtās ziņas.

3.2. Normālās vērtības noteikšana

(39)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, noteica, pamatojoties uz pārbaudīto informāciju, kas bija saņemta no analogās valsts ražotāja, ievērojot turpmāk izklāstīto metodiku.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms attiecībā uz analogajā valstī esošo ražotāju noteica, vai tā kopējie attiecīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija reprezentatīvi, proti, vai šādi pārdevumi kopā bija vismaz 5 % no tā attiecīgā ražojuma Ķīnas eksporta pārdevumiem uz Kopienu.

(41)

Pēc tam par katru attiecīgā ražojuma veidu, ko ASV ražotājs pārdeva iekšzemes tirgū un par kuru konstatēja, ka tas ir tieši salīdzināms ar eksportam uz Kopienu pārdotā attiecīgā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdevumi iekšzemes tirgū bija pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētā ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida pārdevumi neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % no salīdzināmā ražojuma veida kopapjoma, ko eksportam uz Kopienu bija pārdevuši Ķīnas ražotāji.

(42)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka katrs attiecīgā ražojuma veids, ko reprezentatīvā apjomā pārdod iekšzemes tirgū, tiek pārdots parastajā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot īpatsvaru katra ražojuma veida rentabliem pārdevumiem neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(43)

Ja kāda ražojuma veida pārdevumi, kuri tika realizēti par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, bija vairāk nekā 80 % no konkrētā veida pārdevumu kopapjoma un ja minētā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu visiem IP iekšzemes tirgū realizētajiem konkrētā ražojuma veida pārdevumiem neatkarīgi no tā, vai minētie pārdevumi bija vai nebija rentabli.

(44)

Ja kāda ražojuma veida rentablie pārdevumi bija līdz 80 % no konkrētā ražojuma veida pārdevumu kopapjoma vai ja konkrētā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā konkrētā ražojuma veida rentablo pārdevumu vidējo svērto cenu.

4. Eksporta cena

(45)	Visos gadījumos attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, tādēļ eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

5. Salīdzinājums

(46)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenām, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai panāktu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Atbilstošas korekcijas tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par pieņemamām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem. Tika pieļauts jūras pārvadājumu frakts, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas izmaksu, papildu izmaksu, inspekcijas izmaksu, kā arī komisijas naudas un bankas pakalpojumu maksājumu korekcijas.

(47)

Ja starp attiecīgo ražojumu, ko analogās valsts uzņēmumi pārdod iekšzemes tirgū, un attiecīgo ražojumu, ko pārdod eksportam uz Kopienu, bija fiziskas atšķirības, izdarīja korekciju atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam. Šī korekcija atbilst samērīgam atšķirības tirgus vērtības novērtējumam.

6. Dempinga starpība

(48)	Provizorisko dempinga starpību izteica kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas.

(49)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās un kuriem varēja piešķirt AR, individuālās dempinga starpības noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu.

(50)	Atlasītajiem uzņēmumiem, kam nepiešķīra TER vai AR, un neatlasītajiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, dempinga starpību aprēķināja kā četru atlasīto uzņēmumu vidējo lielumu.

(51)

Tā kā sadarbības līmenis izmeklēšanā bija zems, proti, to uzņēmumu produkcija, kuri sadarbojās, veidoja tikai apmēram 40 % no visa ĶTR importa apjoma izmeklēšanas periodā, uzņēmumiem, kas nesadarbojās, valsts mēroga dempinga starpību noteica, izmantojot lielāko dempinga starpību, kas bija noteikta viena ražotāja, kas sadarbojās un kam nebija piešķirts ne TER, ne AR, reprezentatīvajiem ražojuma veidiem.

(52)

Pamatojoties uz šiem faktiem, provizoriskais dempinga līmenis ir šāds.

Uzņēmums	Pagaidu dempinga starpība
Hubei Xinyegang Steel Co Ltd	38 %
Shandong Luxing Steel Pipe Co. Ltd	47 %
Citi uzņēmumi, kas sadarbojās	35 %
Pārējie uzņēmumi	51 %

D. KAITĒJUMS

1. Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare

(53)	Līdzīgo ražojumu Kopienā ražo 23 ražotāji. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šo Kopienas ražotāju saražotā produkcija ir Kopienas produkcija pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(54)

No šiem 23 ražotājiem 15 ražotāji, vairums no tiem būdami sūdzības iesniedzējas apvienības biedri (ESTA), termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, paziņoja par savu ieinteresētību sadarboties procedūrā un sadarbojās izmeklēšanā. Tika konstatēts, ka šie 15 ražotāji ražo lielāko daļu no līdzīgā ražojuma kopējā produkcijas apjoma Kopienā, šajā gadījumā – vairāk nekā 90 %. Tāpēc 15 ražotāji, kas sadarbojās, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē (turpmāk – “Kopienas ražošanas nozare”). Atlikušie Kopienas ražotāji turpmāk tekstā tiks saukti par “pārējiem Kopienas ražotājiem”. Šie pārējie Kopienas ražotāji sūdzību aktīvi neatbalstīja, bet arī neiebilst pret to.

(55)	Kā minēts 12. apsvērumā, tika atlasīti pieci ražotāji, kuru saražotā produkcija veido 62 % no kopējās produkcijas Kopienā. Šie ražotāji ir uzņēmumu grupas, tāpēc izlasē pavisam ir deviņi atsevišķi uzņēmumi.

2. Patēriņš Kopienā

(56)	Patēriņu Kopienā noteica, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem uz ES, izmantojot Eurostat sniegtos datus par importa apjomiem Kopienas tirgū, bet attiecībā uz pārējiem Kopienas ražotājiem – pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja aplēsēm.

(57)

Attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma tirgus Kopienā laikposmā no 2005. gada līdz IP nemitīgi palielinājās aptuveni par 24 %. Lielākais patēriņa pieaugums bija vērojams 2006. un 2007. gadā, kad tas palielinājās par 17 procentu punktiem.

	2005	2006	2007	IP
Kopējais patēriņš EK (tonnās)	2 565 285	2 706 560	3 150 729	3 172 866
Indekss (2005 = 100)	100	106	123	124

(58)

Šajā ziņā jānorāda, ka attiecīgā ražojuma tirgū Kopienā ir šādi galvenie tirgus segmenti: mašīnbūve un celtniecība (aptuveni 60 %), elektroenerģijas ražošana (aptuveni 10 %), OCTG (aptuveni 8 %) un transportēšana (aptuveni 8 %). Tādēļ attiecīgo ražojumu lielākoties izmanto mašīnbūvē un celtniecībā, kur 2007. gadā bija vērojama ļoti strauja izaugsme.

3. Imports no attiecīgās valsts

a) Attiecīgā importa apjoms

(59)

Attiecīgā ražojuma ĶTR importa apjoms Kopienā visā attiecīgajā periodā bija iespaidīgs. Kopš 2005. gada imports ES ir palielinājies vairāk nekā 20 reizes.

Imports	2005	2006	2007	IP
Imports no ĶTR (tonnās)	26 396	136 850	470 413	542 840
Indekss (2005 = 100)	100	518	1 782	2 057

(60)	ĶTR importa struktūra dažādos tirgus segmentos liecina par to, ka tas ir īpaši apjomīgs mašīnbūvē un celtniecībā (aptuveni 65 %) un transportēšanā (aptuveni 15 %), bet OCTG un elektroenerģijas ražošanā tas veido mazāk nekā 5 %.

b) Attiecīgā importa tirgus daļa

(61)

ĶTR importa tirgus daļa 2005. gadā bija 1 % un visā attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās gandrīz par 16 procentu punktiem. Konkrēti 2005. un 2006. gadā tas palielinājās par 4 procentu punktiem, 2006. un 2007. gadā – par 10 procentu punktiem un izmeklēšanas periodā – vēl par 2 procentu punktiem. Ķīnas importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 17,1 %.

Tirgus daļa	2005	2006	2007	IP
ĶTR	1,0 %	5,1 %	14,9 %	17,1 %

(62)	Tomēr Ķīnas imports dažādos tirgus segmentos, kas veido Kopienas tirgu, nav vienmērīgs. Ķīnas importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija aptuveni 38 % transportēšanas segmentā, 19 % – mašīnbūvē un celtniecībā, 9 % – OCTG un aptuveni 7 % – elektroenerģijas ražošanas segmentā.

c) Cenas

i) Cenu tendences

(63)

ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa cenas 2005.–2007. gadā strauji samazinājās par 9 %, bet laikposmā no 2007. gada līdz IP palielinājās par diviem procentu punktiem. Kopumā ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa vidējā cena laikposmā no 2005. gada līdz IP samazinājās par 7 %.

Vienības cena	2005	2006	2007	IP
ĶTR (EUR/t)	766,48	699,90	699,10	715,09
Indekss (2005 = 100)	100	91	91	93

ii) Cenu samazinājums

(64)

Tika salīdzinātas modeļu cenas ar Ķīnas ražotāju eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām Kopienā. Kopienas ražošanas nozares cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar tās attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju cenām, kas sadarbojās. Vajadzības gadījumā izdarīja korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības tirdzniecības posmā un izmaksas pēc importēšanas.

(65)

Lai aprēķinātu cenu samazinājumu, izmantoja informāciju, ko ieguva no visiem atlasītajiem Kopienas ražotājiem, kuri sadarbojās un sniedza pilnīgu un pārbaudāmu informāciju par izmeklēšanas periodu. Salīdzinājumā noskaidrojās, ka izmeklēšanas periodā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība, izsakot procentuāli no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām, bija 24 %.

4. Stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē

(66)

Komisija atbilstoši pamatregulas 3. panta 5. punktam pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Kopienas ražošanas nozari. Turpmākie dati attiecas uz visas Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem un tirgus daļām un uz visiem pārējiem atlasīto uzņēmumu rādītājiem. Ziņas par trijiem atlasītajiem uzņēmumiem neņēma vērā, jo i) viens uzņēmums ietilpa lielā tērauda apstrādes grupā un 2007. gada maijā tas atdalījās no tās, kas nozīmē, ka dati par periodu pirms un pēc atdalīšanās nebūtu salīdzināmi, ii) vēl viens uzņēmums nebija iesniedzis pietiekami detalizētus datus un iii) viens uzņēmums nepaziņoja faktiskos rādītājus par 2008. gadu un prognozes par 2009. gadu. Tāpēc no kaitējuma rādītāju analīzes bija jāizslēdz arī trešais uzņēmums, lai kaitējuma rādītāju un kaitējuma draudu analīzē būtu tikai konsekventi dati. Tomēr šie trīs uzņēmumi bija mazāk nozīmīgi, tāpēc to izslēgšana no izlases nekādi neietekmēja to, kā rādītāji raksturo vispārējo stāvokli.

a) Ražošanas apjoms

(67)

Atlasīto ražotāju ražošanas apjoms 2005. gadā bija aptuveni 2 000 000 tonnu un 2007. gadā sasniedza maksimumu (vairāk nekā 2 200 000 tonnu), jo bija palielinājies pieprasījums, kā paskaidrots 57. apsvērumā, bet izmeklēšanas periodā tas samazinājās. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 7 % līdz aptuveni 2 150 000 tonnām izmeklēšanas periodā.

Izlase	2005	2006	2007	IP
Ražošanas apjoms (tonnās)	2 022 596	2 197 964	2 213 956	2 158 096
Indekss (2005 = 100)	100	109	109	107

b) Jauda un jaudas izmantošanas rādītāji

(68)	Ražošanas jaudu noteica, pamatojoties uz atlasītajiem ražotājiem piederošo ražošanas vienību nominālo jaudu, ņemot vērā ražošanas pārtraukumus un to, ka atsevišķos gadījumos daļa jaudas tika izmantota citiem ražojumiem, kas ražoti tajās pašās ražošanas līnijās.

(69)

Atlasīto ražotāju ražošanas jauda bija nemainīga, t. i., aptuveni 2 400 000 tonnu, visā attiecīgajā periodā.

Izlase	2005	2006	2007	IP
Ražošanas jauda (tonnās)	2 451 187	2 469 365	2 446 462	2 398 283
Indekss (2005 = 100)	100	101	100	98
Jaudas izmantojums	83 %	89 %	90 %	90 %
Indekss (2005 = 100)	100	108	110	109

(70)

Jaudas izmantojums 2005. gadā bija 83 % un pārējā attiecīgajā periodā palielinājās apmēram līdz 90 %. Tas atspoguļo ražošanas apjoma svārstības, kā aprakstīts 67. apsvērumā. Kopumā jaudas izmantojums palielinājās tikai par septiņiem procentu punktiem, kas ir pavisam nedaudz, salīdzinot 57. apsvērumā aprakstīto būtisko patēriņa pieaugumu.

(71)

Tomēr jānorāda, ka atlasīto ražotāju patērētā ražošanas jauda bija ļoti augsta lielā patēriņa dēļ. Tiek uzskatīts, ka liels patērētās jaudas izmantojums ir svarīgs elements, lai panāktu apmierinošu līdzīgā ražojuma rentabilitātes līmeni. Piemēram, stāvoklis attiecīgajā periodā skaidri atšķiras no stāvokļa 2002.–2004. gadā, kad spiediena dēļ, ko radīja imports par dempinga cenām, kura izcelsme, inter alia, bija Horvātijā, Krievijā un Ukrainā, Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums bija tikai 66–75 % un Kopienas ražošanas nozarei radās zaudējumi 5–10 % apmērā.

c) Krājumi

(72)

Atlasīto ražotāju slēguma krājumu līmenis 2006. gadā palielinājās par 16 %, 2007. gadā nedaudz saruka – par trim procentu punktiem un IP – par vēl vienu procentu punktu. Jānorāda, ka lielākā daļa produkcijas tiek ražota pēc pasūtījuma. Tāpēc uzskata, ka kaitējuma analīzē šim rādītājam ir ierobežota nozīme.

Izlase	2005	2006	2007	IP
Slēguma krājumi (tonnās)	142 303	165 070	160 668	159 924
Indekss (2005 = 100)	100	116	113	112

d) Pārdošanas apjoms

(73)

Kopienas ražošanas nozares saražotās produkcijas pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū IP bija aptuveni 2 000 000 tonnu jeb 14 % palielinājums salīdzinājumā ar šāda pārdošanas apjoma līmeni 2005. gadā. Šāds kāpums skaidrojams ar būtisku patēriņa pieaugumu, kas aprakstīts 56. apsvērumā, kura labvēlīgā ietekme gan tikai daļēji izpaudās kā Kopienas ražošanas nozares pārdevumu pieaugums.

Kopienas ražošanas nozare	2005	2006	2007	IP
EK pārdevumi (tonnās)	1 766 197	1 907 126	2 061 033	2 017 525
Indekss (2005 = 100)	100	108	117	114

(74)	Jānorāda, ka imports no Ķīnas un Kopienas ražošanas nozares pārdevumi konkurē galvenokārt trijos tirgus segmentos: mašīnbūvē, celtniecībā un transportēšanā. 65 % no Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem un aptuveni 80 % no Ķīnas importa veido minētos trīs tirgus segmentus.

e) Tirgus daļa

(75)

Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja piecus procentu punktus no tirgus daļas, kura samazinājās no 69 % 2005. gadā līdz 64 % izmeklēšanas periodā. Šis tirgus daļas zudums atspoguļo faktu, ka, lai gan patēriņš ir ievērojami palielinājies, Kopienas ražošanas nozare to spēja izmantot tikai daļēji, jo masveidīgi pieauga Ķīnas imports. Jāatgādina, ka Ķīnas importa tirgus daļa šai pašā periodā palielinājās no 1 % līdz 17,1 % (skatīt 61. apsvērumu).

	2005	2006	2007	IP
Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa	68,8 %	70,5 %	65,4 %	63,6 %
Indekss (2005 = 100)	100	102	95	92

f) Izaugsme

(76)

Patēriņš Kopienā laikposmā no 2005. gada līdz IP palielinājās par 24 %, Kopienas ražošanas nozares pārdevumi Kopienas tirgū palielinājās tikai par 14 % un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par pieciem procentu punktiem. No otras puses, importa apjoms no Ķīnas palielinājās vairāk nekā 20 reizes, un tā tirgus daļa šai pašā periodā palielinājās par 16 procentu punktiem. Tāpēc secināja, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozarē bija vērojama neliela izaugsme, tā noteikti nevarēja pilnībā izmantot ievērojamo tirgus pieprasījuma pieaugumu, turpretī importam no Ķīnas bija nesamērīgas priekšrocības.

g) Nodarbinātība

(77)

Atlasīto ražotāju nodarbinātības līmenis 2005.–2007. gadā nepārtraukti palielinājās par 6 %. Laikposmā no 2007. gada līdz IP tas samazinājās par sešiem procentu punktiem. Kopumā atlasīto ražotāju nodarbinātība no 2005. gada līdz IP saglabājās nemainīgā līmenī (aptuveni 9 100 cilvēku). Tas norāda uz to, ka ir uzlabojusies atlasīto ražotāju darba efektivitāte un vienlaikus par 7 % ir palielinājies saražotās produkcijas apjoms (skatīt 67. apsvērumu).

Izlase	2005	2006	2007	IP
Nodarbinātība (personas)	9 119	9 444	9 644	9 151
Indekss (2005 = 100)	100	104	106	100

h) Ražīgums

(78)

Atlasīto ražotāju darbaspēka ražīgums, ko nosaka kā izlaidi (tonnās) uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās un izmeklēšanas periodā sasniedza 7 %, kas ir vairāk nekā 2005. gadā. Tas saskan ar faktu, ka nodarbinātība attiecīgajā periodā bija stabila, bet ražošana vienlaikus palielinājās par 7 %.

Izlase	2005	2006	2007	IP
Ražīgums (tonnās uz vienu nodarbināto)	369	387	386	395
Indekss (2005 = 100)	100	105	105	107

i) Darba samaksa

(79)

Vidējā darba samaksa uz vienu nodarbināto 2005. un 2006. gadā palielinājās par 7 %, bet 2006. un 2007. gadā par vēl astoņiem procentu punktiem un laikposmā no 2007. gada līdz izmeklēšanas periodam gandrīz nemainījās. Kopumā vidējā darba samaksa uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 16 %. Vidējo darbaspēka izmaksu pieaugums daļēji bija skaidrojams ar to, ka to Kopienas ražotāju likvidētās darba vietas, kuru vidējā darba samaksa bija salīdzinoši zema, tika kompensētas ar to Kopienas ražotāju radītajām darba vietām, kuru vidējā darba samaksa bija salīdzinoši augsta. Darba samaksas vidējo pieaugumu daļēji līdzsvaroja ievērojamais ražīguma pieaugums, tādēļ kopējā ietekme uz darbaspēka izmaksām nebija īpaši ievērojama.

Izlase	2005	2006	2007	IP
Darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto gadā (EUR)	46 527	49 968	53 704	54 030
Indekss (2005 = 100)	100	107	115	116

j) Faktori, kas ietekmē pārdošanas cenas

(80)

Atlasīto ražotāju pārdošanas cenas 2005.–2007. gadā ievērojami palielinājās (par 21 %) un izmeklēšanas periodā nemainījās. Pārdošanas cenu un pārdošanas apjomu vienlaicīga palielināšanās ir skaidrojama ar to, ka šai pašā periodā palielinājās arī izmaksas. Kopienas ražotājiem izdevās atspoguļot šo izmaksu kāpumu pārdošanas cenās un nodot to tālāk pircējiem. Tādēļ tikai izmeklēšanas periodā pieaugošais Ķīnas ražojumu spiediens pirmoreiz nepārprotami ietekmēja pārdošanas cenas, bet Kopienas ražošanas nozares cenas palika nemainīgas, lai gan izmaksas bija pieaugušas par četriem procentu punktiem.

Izlase	2005	2006	2007	IP
Vienības cena EK tirgū (EUR/t)	983	1 047	1 188	1 192
Indekss (2005 = 100)	100	106	121	121

(81)

Kā redzams turpmākajā tabulā, izmaksas palielinājās galvenokārt izejvielu cenu kāpuma dēļ. Komisijas ražošanas nozare ļoti efektīvi ierobežoja darbaspēka izmaksu un citu vispārējo izmaksu pieaugumu. Tomēr izejvielu cenu kāpumu varēja līdzsvarot, tikai atbilstīgi paaugstinot pārdošanas cenas, un attiecīgajā periodā to izdarīt bija arvien grūtāk.

Izlase	2005	2006	2007	IP
Kopējās izmaksas par vienu tonnu	863	863	974	1 007
Indekss (2005 = 100)	100	100	113	117
Izejvielu izmaksas	498	532	603	622
Indekss (2005 = 100)	100	107	121	125

k) Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(82)

Atlasīto ražotāju attiecīgā ražojuma pārdevumu rentabilitāte, kas izteikta kā tīro pārdevumu procentuālā daļa, attiecīgajā periodā pieauga no 12,1 % 2005. gadā līdz 17,9 % 2007. gadā. Tad tā izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 15,4 %. Tādēļ rentabilitāte laikposmā no 2005. gada līdz IP palielinājās par trim procentu punktiem.

Izlase	2005	2006	2007	IP
EK pārdevumu rentabilitāte nesaistītiem pircējiem (% no neto pārdevumiem)	12,1 %	17,3 %	17,9 %	15,4 %
Indekss (2005 = 100)	100	143	147	127
INI (peļņa % no ieguldījumu neto uzskaites vērtības)	47,1 %	85,1 %	79,2 %	51,7 %
Indekss (2005 = 100)	100	181	168	110

(83)

Ienākumi no ieguldījumiem (INI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, kopumā atbilst rentabilitātes tendencei. Tie palielinājās no 47 % 2005. gadā līdz 85 % 2006. gadā. Savukārt 2007. gadā tie samazinājās līdz 79 % un izmeklēšanas periodā vēl līdz 52 %. Kopumā ienākumi no ienākumiem palielinājās par 4,6 procentu punktiem visā attiecīgajā periodā.

l) Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(84)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības 2005. gadā bija gandrīz 367 miljoni euro. 2006. gadā tā palielinājās aptuveni līdz 684 miljoniem euro, 2007. gadā līdz vienam miljardam euro un izmeklēšanas periodā samazinājās aptuveni līdz 630 miljoniem euro. Nekas neliecināja par to, ka Kopienas ražošanas nozarei būtu bijušas grūtības piesaistīt kapitālu.

Izlase	2005	2006	2007	IP
Naudas plūsma (EUR)	367 215 052	684 541 347	1 034 223 612	634 658 147
Indekss (2005 = 100)	100	186	282	173

m) Ieguldījumi

(85)

Atlasīto uzņēmumu ikgadējie ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā 2005. un 2006. gadā palielinājās par 83 %, 2006. un 2007. gadā vēl par 94 procentu punktiem un izmeklēšanas periodā pieauga pavisam nedaudz. Kopumā ieguldījumi laikposmā no 2005. gada līdz IP palielinājās aptuveni par 185 %. Galvenais uzdevums bija ar minēto Kopienas ražošanas ieguldījumu palīdzību uzlabot ražojumu kvalitāti, palielināt ražotņu efektivitāti, izstrādāt jaunus ražojumus un procesus, kā arī uzlabot rūpniecisko drošumu un vides aizsardzību. Veicot ieguldījumus, nepalielinājās ražošanas jauda.

Izlase	2005	2006	2007	IP
Neto ieguldījumi (EUR)	99 895 036	182 508 624	276 813 902	284 860 412
Indekss (2005 = 100)	100	183	277	285

(86)

Tiek uzskatīts, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā ļoti lielu resursu daļu novirzīja ieguldījumiem. Tas jāaplūko saistībā ar ļoti nelieliem ieguldījumiem iepriekšējos gados, kad Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes līmenis bija ārkārtīgi zems vai pat negatīvs. Kopienas ražošanas nozare ilgāku laiku bija cietusi no importa par dempinga cenām, kura izcelsme, inter alia, bija Horvātijā, Krievijā un Ukrainā, un šajā laikā nācās krasi samazināt ieguldījumus (4), tāpēc nevarēja veikt nepieciešamos ieguldījumus. Tādēļ peļņas pieaugumam attiecīgajā periodā bija liela nozīme, lai Kopienas ražošanas nozarei ļautu veikt ieguldījumus, kas tik ilgi bija atlikti. Veicot ieguldījumus, netika izvirzīts mērķis palielināt ražošanas jaudu, jo auga bažas par to, vai iespējams gūt peļņu no pieaugošā pieprasījuma situācijā, kad strauji pieauga Ķīnas imports.

n) Dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(87)

Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu, tirgus daļu un cenas, var uzskatīt, ka faktisko dempinga starpību ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir ievērojama. Jāatgādina, ka antidempinga pasākumus noteica 2006. gadā, lai novērstu kaitējumu radošo dempingu, ko bija izraisījis imports no vairākām citām valstīm. Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija guvusi labus finanšu rezultātus, kas tai pavisam noteikti ļāva atgūties no iepriekšējā dempinga. Tomēr ir arī noskaidrots, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja pilnībā izmantot ārkārtējo tirgus paplašināšanos, kas notika aplūkotajā periodā (skatīt 75. apsvērumu), jo tirgus daļas, kas iepriekš bija saistītas ar importu, kam piemēroja pasākumus, pārņēma Ķīnas imports par zemām cenām, kurš atņēma daļu no Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas. Tas noteikti ietekmēja Kopienas ražošanas nozari, jo liedza tai pilnībā atgūties un aizkavēja tās nodomu ieguldīt ražošanas jaudā un to paplašināt, lai ņemtu vērā tirgus paplašināšanos (skatīt 86. apsvērumu). Tādēļ var secināt, ka Kopienas ražošanas nozare vēl nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā dempinga un to joprojām apdraud kaitējums, ko varētu radīt ievērojami importa apjomi par dempinga cenām Kopienas tirgū.

5. Secinājums par kaitējumu

(88)

Pārbaudītie dati uzrādīja dažas kaitējuma pazīmes. Faktiski Kopienas ražošanas nozare ievērojami augošā tirgū (+ 24 %) varēja tikai daļēji (+ 14 %) palielināt savus pārdevumus Kopienas tirgū, tādēļ tās tirgus daļa samazinājās (no 69 % līdz 64 %). Tomēr šajā kontekstā Kopienas ražošanas nozare spēja saglabāt pietiekami augstu jaudas izmantojuma līmeni un cenas, tāpēc tās rentabilitāte saglabājās apmierinošā līmenī (aptuveni 15 % IP laikā). Var secināt, ka jebkāds Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija ierobežots un neizraisīja nevienu nopietnu saimniecisku problēmu.

(89)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Tomēr jāuzsver, ka Kopienas ražošanas nozare atguvās no perioda, kad tajā pastāvēja kaitējumu radošais dempings, tāpēc 2006. gadā tika pieņemti antidempinga pasākumi. Kopienas ražošanas nozare spēja daļēji atgūties no pagājušā kaitējuma, galvenokārt pateicoties tam, ka laikposmā no 2005. gada līdz IP ievērojami paplašinājās tirgus. Lai gan 2006. gada jūnijā pieņemtie antidempinga pasākumi likvidēja kaitējumu, ko radīja dempings no vairākām valstīm, Kopienas tirgū izmeklēšanas periodā ievērojama dempinga ražojumu daļa tika importēta no Ķīnas un pārdota par ļoti zemām cenām. Ja tirgus apstākļi mainītos, attiecīgajā periodā novērotā tirgus paplašināšanās apstātos un sāktos līdzšinējai izaugsmei pretēja tendence, Kopienas ražošanas nozare būtu pilnībā neaizsargāta pret iespējamo kaitējumu, ko rada minētais imports par dempinga cenām. Tādēļ jāsecina, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nav radīts būtisks kaitējums, tā IP beigās tomēr bija apdraudēta.

E. KAITĒJUMA DRAUDI

1. Kopienas patēriņa iespējamā attīstība, imports no attiecīgās valsts un stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē pēc izmeklēšanas perioda beigām

(90)

Lai varētu novērtēt, vai Kopienas ražošanas nozari apdraudēja kaitējums, bija nepieciešams sīkāk pētīt dažus aspektus, kurus apzināja par attiecīgo periodu un izmeklēšanas periodu. Šo detalizēto izpēti veica, pamatojoties uz informāciju, kas savākta saistībā ar svarīgākajiem kaitējuma rādītājiem par 2008. un 2009. gadu. Tālab no atlasītajiem uzņēmumiem pieprasīja ziņas, apkopojot anketas, tika atjaunināti statistikas dati un pētīti visi pārējie dati, kurus iesniedza iesaistītās personas. Pamatojoties uz šo informāciju, izdarīja šādu secinājumus.

1.1. Patēriņš Kopienā

(91)	Tiek lēsts, ka patēriņš Kopienā, kas līdz IP palielinājās, no IP beigām līdz 2009. gadam ievērojami samazinājās – vismaz par 30 %. Šīs aplēses balstās uz brīvi pieejamo informāciju, ko arī apstiprināja sūdzības iesniedzēja sniegtie dati un atlasīto Kopienas ražotāju sniegtās prognozes.

(92)	Turklāt sūdzības iesniedzējs iesniedza informāciju pa tirgus segmentiem, prognozējot būtisku lejupslīdi visās nozarēs, izņemot OCTG tirgus segmentu, par kuru uzskata, ka kopumā lielais pieprasījuma kritums to skāra mazāk.

1.2. ĶTR imports un saistītā tirgus daļa

(93)	Imports par dempinga cenām no ĶTR turpināja ievērojami palielināties līdz IP beigām. Tā ikgadējā augošā tendence ir apstiprināta vismaz līdz 2008. gada beigām. Kopš 2008. gada pēdējiem mēnešiem patēriņš ir samazinājies, tāpēc sagaidāms, ka importa tirgus daļa palielināsies arī 2009. gadā.

(94)	Tiek prognozēts, ka Ķīnas imports arī turpmāk pārsvarā būs novērojams mašīnbūvē un celtniecībā, kā arī transportēšanas tirgus segmentā, kā norādīts iepriekš 60. apsvērumā.

(95)

Pat tad, ja tirgus apjoma samazināšanās dēļ saruks kopējais importa apmērs (lai gan nav gaidāms, ka tas būs ievērojams), Ķīnas imports proporcionāli palielinās tirgus daļu minētajos segmentos, kur tam jau sen ir bijusi stabila vieta. Iespējams, ka imports par zemām cenām pieaugs tirgū, kurā arvien vairāk cenšas samazināt izmaksas.

(96)

Tādēļ tiek lēsts, ka prognozētā Ķīnas importa tirgus daļa palielināsies. Atkarā no tā, kā attīstīsies patēriņš, Ķīnas importa tirgus daļa 2008.–2009 gadam pat varētu palielināties par dažiem procentu punktiem, jo pēdējos gados tika īstenota enerģiska tirgus paplašināšanas stratēģija (skatīt iepriekš 61. apsvērumu un turpmāk 114. un 115. apsvērumu).

(97)	Ķīnas eksportētāju apvienība (CISA) apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma importa cenas pēc IP būtiski palielinājās.

(98)

Tika apstiprināts, ka Eurostat dati patiešām uzrāda šādu pieaugumu pēc IP. Šai saistībā norādīts, ka minētais pieaugums dažos gadījumos ir bijis ievērojams (33–43 %). Tomēr izmeklēšanā noskaidroja, ka tas atspoguļo vispārējo izejvielu cenu (tērauda, dzelzs lūžņu un čuguna cenu) un enerģijas izmaksu pieaugumu, kas visā pasaulē bija vērojama no 2008. gada aprīļa līdz oktobrim, un ka šis pieaugums nenovērsa cenu samazinājumu, kas joprojām esot ievērojams.

1.3. Kopienas ražošanas nozares ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(99)

Tiek prognozēts, ka Kopienas ražošanas nozarē ražošanas apjoms samazināsies par 20–35 procentu punktiem no IP līdz 2009. gadam. Šo tendenci apstiprināja atlasīto uzņēmumu iesniegtā prognoze. Tās izpēte ļauj secināt, ka vispārējais ražošanas kritums atspoguļo arī to, ka, samazinoties kopējam patēriņam, pieprasījums pēc konkrētiem ražojuma veidiem ir samazinājies mazāk nekā pēc citiem veidiem, tāpēc tiek prognozēta ražojumu klāsta maiņa.

(100)

No atlasīto uzņēmumu iesniegtās informācijas izriet, ka ražošanas jauda 2009. gadā nemainīsies, bet jaudas izmantojums minētajā gadā strauji samazināsies gandrīz par 70 %. Šī prognoze saskan ar straujo patēriņa lejupslīdi, kas aprakstīta 91. apsvērumā. Pārbaudes apmeklējumos noskaidrojās: i) mazāks slodzes skaits (pārsvarā no 18 līdz 15 nedēļā), ii) biežāk tiek izmantotas štatu samazināšanas shēmas un nodarbināto atlaišana uz laiku, iii) atvaļinājumu periodā uzņēmums tiek slēgts ilgāku laiku. Iepriekšējās izmeklēšanās noskaidrojās, ka, ja Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojuma rādītāji ir zemāki par 75 %, tad, visticamāk, tā nevarēs darboties ilgtspējīgi (skatīt iepriekš 71. apsvērumu).

1.4. Kopienas ražošanas nozares pārdevumi EK (apjoms un cenas)

(101)

Tiek prognozēts, ka iepriekš 99. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Kopienas ražošanas nozares pārdevumi EK tirgū samazināsies vismaz tādā pašā mērā kā patēriņš, bet saskaņā ar atlasīto Kopienas ražotāju prognozēm pat vēl lielākā mērā.

(102)

Kopienas ražošanas nozare būs spiesta vairāk paļauties uz eksporta tirgiem, jo tiek prognozēts, ka tā vēl zaudēs EK tirgus daļas, piekāpjoties Ķīnas importam par dempinga cenām. Atlasītie uzņēmumi patiešām ziņoja, ka pārdevumu lejupslīde Kopienā bijusi lielāka nekā kopējās ražošanas kritums, jo ražošana eksportam bija stabila salīdzinājumā ar preču ražošanu, kuras paredzētas Kopienas tirgum. To izskaidro koncentrēta Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība OCTG (35 %), transportēšanā (25 %) un elektroenerģijas ražošanā (13 %), bet Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība mašīnbūvē un celtniecībā ir 16 % (pretēji 60 % no tā pārdevumiem EK, skatīt iepriekš 73. apsvērumu).

(103)

Kopienas ražošanas nozare iesniedza informāciju, kas liecināja, ka pārdevumi jau bija samazinājušies un/vai bija prognozēts, ka tie ievērojami samazināsies, īpaši konkrētos tirgus segmentos, kuros Ķīnas preces aizņem lielāku vietu (t. i., mašīnbūvē, celtniecībā un transportēšanā).

(104)

Saistībā ar pārdošanas cenām atlasītie ražotāji prognozēja, ka tās caurmērā saglabāsies nemainīgas attiecībā pret cenām izmeklēšanas periodā.

(105)

Tomēr pārdošanas cenas pilnīgi neatspoguļotu faktisko cenas samazinājumu, kas gaidāms par katru atsevišķo ražojumu. Tas skaidrojams ar to, ka Ķīnas importa cenu radītā spiediena dēļ Kopienas ražošanas nozare cenšas pārorientēties uz augstākas kvalitātes cauruļu ražošanu. Tādēļ Kopienas ražošanas nozare pavisam pārdotu ievērojami mazāk zemākas kvalitātes ražojumu, nekā vidēji samazinātos kopējie pārdevumi, un proporcionāli palielinātos to ražojumu īpatsvars, kam ir augstāka pārdošanas cena. Šā iemesla dēļ lēš, ka vidējais cenu samazinājums būs mazāks nekā cenu samazinājums ražojumiem, kuri tiešāk konkurē ar Ķīnas importu par dempinga cenām.

(106)

Tādēļ Kopienas ražošanas nozarei pieprasīja informāciju saistībā ar vairāku reprezentatīvo ražojumu veidu cenu izmaiņām, par kuriem konstatēja, ka izmeklēšanas periodā tie tieši konkurēja ar Ķīnas importu par dempinga cenām. Pamatojoties uz šo izpēti, konstatēja, ka svarīgu ražojumu veidu cenas, kurus izmeklēšanas periodā importēja lielā daudzumā no ĶTR, palielinājās 2008. gada otrajā pusgadā, lai daļēji atspoguļotu izmaksu pieaugumu, kas minēts iepriekš 98. apsvērumā.

1.5. Kopienas ražošanas nozares cenas/izmaksas

(107)

Atlasītajiem uzņēmumiem arī lūdza sniegt datus par prognozēto attiecīgā ražojuma izmaksu attīstību, kā arī par lielākajām izmaksām.

(108)

No iesniegtajām ziņām izriet, ka būs vispārējs izmaksu pieaugums. To izskaidro divi svarīgākie faktori. Pirmkārt, darbaspēka samazinājuma dēļ, ko izraisīja mazāks ražošanas apjoms un jaudas izmantojuma līmenis, nesamazināsies darbaspēka izmaksas, jo tiek izmantots īslaicīgs bezdarbs un saīsinātas darba stundas, kas varētu sadārdzināt vidējās darbaspēka izmaksas. Otrkārt, ražojumu klāsta nomaiņa pret augstas kvalitātes ražojumiem (kaut gan tas negarantē lielāku rentabilitāti) sadārdzinātu vidējās izmaksas (ieskaitot izejvielu izmaksas). Turklāt acīmredzamais efektivitātes kritums, ko izraisītu samazinātie daudzumi un jaudas izmantojums, proporcionāli sadārdzinātu nemainīgās izmaksas.

1.6. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa

(109)

Tiek prognozēts, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazināsies par dažiem procentu punktiem no IP līdz 2009. gadam, jo strauji sarūkošā Eiropas tirgū pastiprināsies Ķīnas importa par dempinga cenām spiediens (skatīt iepriekš 93. un 101. apsvērumu).

1.7. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte

(110)

Pēc Kopienas ražotāju iesniegtajiem datiem, tās rentabilitāte no IP līdz 2008. gadam nedaudz samazinājās (par 0,5 procentu punktiem). Tomēr saskaņā ar datiem šī rentabilitāte ievērojami samazinājās līdz 2008. gada beigām, un paredzams, ka 2009. gadā tā vēl ievērojami samazināsies aptuveni par 2 %.

(111)

Ir norādīts, ka jau agrāk Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte esot bijusi īpaši zema periodos, kad jaudas izmantojuma līmenis nepārsniedza 75 %. Tas apstiprinājās periodā, kas aplūkots izmeklēšanā, kuras rezultātā pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 954/2006 (5), kad jaudas izmantojums ievērojami samazinājās spiediena dēļ, ko radīja imports par dempinga cenām, inter alia, no Horvātijas, Krievijas un Ukrainas.

1.8. Secinājums par Kopienas patēriņa iespējamo attīstību, importu no attiecīgās valsts un Kopienas ražošanas nozares stāvokli pēc izmeklēšanas perioda

(112)

Iepriekš tika pētītas iespējamās patēriņa izmaiņas, Ķīnas imports par dempinga cenām un svarīgākie kaitējuma rādītāji laikā no IP līdz 2009. gadam (skatīt 90.–111. apsvērumu), un no tā izriet, ka jau notiek Kopienas ražošanas nozares saimnieciskā stāvokļa nopietna pasliktināšanās un paredzams, ka tuvākajā laikā šī tendence turpināsies vai pat vēl pasliktināsies. Par to skaidri liecina acīmredzamais ražošanas, EK pārdevumu, tirgus daļu un rentabilitātes kritums (aptuveni –13 procentu punkti). Šā novērtējuma pamatā bija dati saistībā ar prognozēm, kuras pamatoja pietiekami detalizēti pierādījumi. Veiktajos pārbaudes apmeklējumos jo īpaši bija iespējams pārbaudīt tendences, kuras tika apzinātas periodā pēc IP un līdz 2008. gada beigām. Izmeklēšanas gaitā tika iesniegti papildu pierādījumi (īpaši saistībā ar pārdošanas cenu un apjomu kritumu 2009. gadā). Tāpat kā jebkurā citā prognozē, arī šajā nevar būt pārliecības, ka apzinātās tendences īstenosies tieši tā, kā paredzēts, tomēr ļoti iespējams, ka tā notiks. Tādēļ tiek secināts, ka jau 2009. gada pirmajos mēnešos Kopienas ražošanas nozare jau ir saskārusies ar būtisku kaitējumu.

2. Kaitējuma draudi

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 9. punktu pārbaudīja, vai kāds no faktiem radītu situāciju, kad imports par dempinga cenām nodarītu Kopienas ražošanas nozarei būtisku kaitējumu. Šajā kontekstā īpašu vērību pievērsa: i) importa par dempinga cenām attīstībai, ii) eksportētāju brīvās jaudas pieejamībai, iii) Ķīnas importa cenu līmenim un iv) krājumu apjomam.

2.1. Importa par dempinga cenām apjoma izmaiņas

(114)

No 2005. gada līdz IP notika iespaidīgs ĶTR importa pieaugums (no 26 000 tonnu līdz 543 000 tonnu), kā skaidrots iepriekš 59. apsvērumā. Minētais imports notika konsekventi par ļoti zemām cenām, kuras būtiski samazināja visas pārējās cenas, kuras Kopienas tirgū piedāvāja pārējie piegādātāji. Minētā importa par dempinga cenām tirgus daļa ievērojami palielinājās (skatīt iepriekš 61. apsvērumu), kas apstiprina to, ka minēto importa pieaugumu neizraisīja pieprasījuma pieaugums. Tieši pretēji – šķiet, tādas tendences pamatā bija stratēģija aizstāt to vietu tirgū, kuru agrāk ieņēma imports par dempinga cenām no citām valstīm (skatīt turpmāk 141. apsvērumu), lai aktīvi izplestos jaunajā tirgū. Importa cenas pieaugums, kas novērots 2008. gada otrajā pusē, radās tikai un vienīgi tādēļ, ka sadārdzinājās izejvielu izmaksas, kā dēļ visā pasaulē palielinājās bezšuvju cauruļu un caurulīšu ražošanas izmaksas, un tas ir pretrunā nodomam samazināt cenu starpību saistībā ar citiem piegādātājiem Eiropas Kopienas tirgū.

(115)

Tādēļ uzskatīja, ka nevar noteikt tiešu kopsakarību starp patēriņa izmaiņām un importa par dempinga cenām līmeni. Tā vietā uzskatīja, ka imports par dempinga cenām no 2005. gada līdz IP būtu palielinājies pat tad, ja patēriņš būtu bijis stabils, un vienīgā atšķirība būtu lielāka ietekme uz pārējo piegādātāju tirgus daļu. Nevar izslēgt, ka jau attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozarei būtu nodarīts būtisks kaitējums, ja patēriņš nebūtu palielinājies tik ātri, cik tas faktiski notika. Tādēļ uzskata, ka nelabvēlīgais vispārējais Kopienas tirgus stāvoklis nebūtu būtiski ietekmējis importa par dempinga cenām apjomu. Visticamāk, enerģiskā stratēģija izplesties Kopienas tirgū attiecīgajā periodā turpinātos, sekojot galvenajam mērķim: iegūt tirgus daļas, importējot par zemām dempinga cenām, uz citu tirgus dalībnieku rēķina.

(116)

Pēc jaunākajiem pieejamiem datiem par visu 2008. gadu, imports bija 507 589 tonnas, proti, vairāk nekā 2007. gadā, bet nedaudz mazāk nekā IP. Turklāt dati par pēdējiem diviem 2008. gada mēnešiem rāda, ka imports bija pat palielinājies salīdzinājumā ar to pašu iepriekšējā gada periodu (84 000 tonnu 2008. gadā, bet 79 000 tonnu 2007. gadā), lai gan izmeklēšanā atklāja skaidras pazīmes, ka Kopienas tirgū 2008. gada novembrī pieprasījums bija samazinājies. Tādēļ var secināt, ka, pēc jaunākajiem pieejamiem datiem, ĶRT importa apjomu var noteikti uzskatīt par stabilu. Šajā saistībā ir norādīts, ka gadījumā, ja importa par dempinga cenām attīstība īstermiņā mainītos salīdzinājumā ar to, kā bijis iepriekš novērots, proti, imports būtu stabils vai sāktu samazināties, tad šie dati būtu vienmēr aplūkojami un pētāmi patēriņa izmaiņu kontekstā. Citiem vārdiem sakot, konstatējumi par šo aspektu nav pamatojami ar vienkāršu novērojumu par importa par dempinga cenām attīstību absolūtā izteiksmē, bet gan pienācīga uzmanība jāvelta tirgus kontekstam, kur notiek izmaiņas, un ievērojot to, vai importa rezultāts būtu vai nebūtu bijis importa par dempinga cenām tirgus daļas pieaugums vai samazinājums. Pieejamie dati skaidri rāda, ka attiecīgajā periodā ir būtiski pieaugusi ne tikai importa par dempinga cenām tirgus daļa, bet arī periodā pēc IP nekas neliecināja, ka tas mitētos vai ka šī tendence būtu pretēja. Tādēļ paredz, ka Ķīnas imports par dempinga cenām palielināsies. Tāpēc, ievērojot būtisko patēriņa kritumu, secināja, ka Kopienas tirgū būtiski palielināsies minētā importa radītais spiediens.

2.2. Neizmantotas jaudas pieejamība eksportētājiem

(117)

Atlasīto ražotāju eksportētāju iesniegto informāciju izpētīja, un tiek prognozēts, ka 2008. gadā minētajos uzņēmumos vien jauda palielināsies vismaz par 740 000 tonnām. Turklāt Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka divi atlasītie uzņēmumi plānoja celt bezšuvju cauruļu ražotnes stāvu, kura jauda līdz 2009. gada vidum būs 500 000 tonnu. Prognozēto jaudas pieaugumu, protams, varēs pārbaudīt tikai tad, kad šāda jauda būs izveidota, tādēļ ir grūti aplēst neizmantoto pieejamo jaudu Ķīnas Tautas Republikā. Tomēr, jau ņemot vērā atlasīto Ķīnas eksportētāju atbildes, var secināt, ka, tā kā IP laikā kopējais patēriņš Kopienā tika aplēsts 3 300 000 tonnu, Ķīnā bija pieejama būtiska ražošanas jauda. Turklāt sūdzības iesniedzējs iesniedza ticamu informāciju par divu jaunu bezšuvju cauruļu ražotņu atvēršanu ĶTR 2009. gada janvārī. Abas minētās ražotnes (katras jauda – apmēram 400 000 tonnu) būtu pietiekami jaudīgas, lai apgādātu vienu ceturtdaļu EK tirgus.

(118)

Turklāt saskaņā ar CISA sniegtajiem datiem Ķīnas produkcija ir pavisam 20 miljoni tonnu. Atlasītie Ķīnas ražotāji ziņoja, ka eksports veidoja vidēji 27 % no kopējiem pārdevumiem IP, tādējādi salīdzinājumā ar 2005. gadu eksporta rādītājs bija palielinājies (17 %). Tādēļ var secināt, ka attiecīgajā periodā bija augusi Ķīnas eksportētāju gatavība eksportēt; kā rezultātā eksports ievērojami pieauga absolūtos skaitļos, jo atlasīto ražotāju kopējie pārdevumi attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā par 56 %. Nekas neliecina par to, ka drīzumā šī tendence, kas izveidojās, summējot ražošanas kāpumu un eksporta apjoma kāpumu, mainīsies uz pretējo.

(119)

Ķīnas eksporta procentu daļa Kopienā (kā procentu daļa no Ķīnas kopējā eksporta) attiecīgajā periodā būtiski palielinājās – no 1 % 2005. gadā līdz 9 % IP. Tas apstiprina faktu, ka attiecīgajā periodā notika ievērojama eksporta darbību novirzīšanās un Ķīnas eksportētāju vispārējā tirgus stratēģijā ir palielinājusies Kopienas nozīme. Citi lielākie tirgi ir ASV ar 36 % (salīdzinot ar 31 % 2007. gadā), Alžīrija (6 %, salīdzinot ar 2 % 2006. gadā) un Dienvidkoreja (6 %, salīdzinot ar 3 % 2005. gadā). Uz šā pamata var gaidīt, ka ievērojama daļa no nesen radītās papildu jaudas tiks novirzīta uz EK tirgu. Turklāt drīzumā var gaidīt, ka daži no minētajiem tirgiem, īpaši ASV tirgus, ievērojami saruks un tādā veidā minētajos tirgos laistie apjomi varētu tikt brīvi novirzīti uz EK. Iespējams, ka šāda novirzīšana līdz šim vēl nav notikusi, jo saskaņā ar Ķīnas statistiku un no atlasītajiem Ķīnas ražotājiem apkopotajiem datiem EK tirgus cenas bijušas nedaudz zemākas par cenām citos tirgos. Tomēr var būt sagaidāms, ka, ja citos tirgos pārdotie apjomi ievērojami samazinās, apsvērumi par cenu līmeni drīz vien kļūs nesvarīgi, jo radīsies nepieciešamība saglabāt ražošanu un jaudas izmantojamu pietiekami augstā līmenī. Turklāt sagaidāms, ka par iecienītu šādas novirzīšanas stratēģijas mērķi kļūs tāds tirgus kā Kopiena, kurā, kā izrādījies, var salīdzinoši viegli un ļoti veiksmīgi izplatīties.

2.3. Importa no ĶTR cenas

(120)

Tika uzskatīts, ka attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas bija ievērojami zemākas kā par Kopienas ražošanas nozares cenām, tā par citu valstu cenām. To apstiprina cenu samazinājuma izpēte 65. apsvērumā un 142. apsvērumā. Būtiskāko un sistemātisku (t. i., pēc ražojuma veida salīdzinoši vienmērīgu) konstatēto cenu samazinājumu nodrošināja nepārtraukts importa par dempinga cenām tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā. Tāpēc attiecīgajā periodā starp importa par dempinga cenām tirgus daļas pieaugumu un starp tirgus daļas kritumu pārdevumiem, kas nākuši no citiem avotiem, tostarp Kopienas ražošanas nozares, bija skaidra saistība; un tas bija iespējams, pateicoties priekšrocībai, ko radīja aizdomīga pārdošanas cenu starpība. Ja Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums attiecīgajā periodā nebija šāda cenu samazinājuma rezultāts, tad tikai tāpēc, ka Kopienas tirgus paplašināšanās izveidoja Kopienas ražošanas nozarei pietiekamu pamatu, lai saglabātu savu ražošanu, ražošanas jaudu, pārdevumus un rentabilitātes līmeni.

(121)

Nav pamata uzskatīt, ka ekonomikas apstākļos, kurus raksturo būtisks pieprasījuma kritums, rastos tendence – palielinās zemās cenas. Tieši pretēji, sarūkoša patēriņa kontekstā zemas cenas paliks zemas, lai iegūtu papildu tirgus daļas vai vismaz saglabātu un nostiprinātu esošās daļas. Līdztekus minētie preču (arī attiecīgā ražojuma) ražotāji, kuri jau pirka preces par zemām cenām, izdarīs spiedienu, lai saglabātu zemas cenas vai pat lai tās samazinātu un tā ierobežotu savas izmaksas. Ražotāji, kas agrāk atbalstīja dārgus ražojumus, centīsies pēc iespējas samazināt ražošanas izmaksas un tādēļ dos priekšroku lētākai ražošanai pat tad, ja tam būs nepieciešams piekāpties, piemēram, ražojuma kvalitātes un piegādes rentabilitātes ziņā.

(122)

Iepriekš 98. apsvērumā bija norādīts, ka Ķīnas importa cenas pēc IP zināmā mērā palielinājās. Tas pirmām kārtām atspoguļo dažu svarīgu izejvielu cenu kāpumu visā pasaulē, tāpēc nevar izslēgt, ka šāds kāpums ir tikai pārejošs un mainīsies, kolīdz izejvielu cenas samazināsies. Turklāt, ievērojot to, ka šīs izejvielas ir preces, visi ražotāji novēroto izejvielu cenu kāpumu pēc iespējas iekļaus bezšuvju cauruļu un caurulīšu galīgajā cenā. Kopienas ražošanas nozare bija arī spiesta atspoguļot minēto izmaksu kāpumu savās pārdošanas cenās, kuras tādēļ tika paaugstinātas. Tādēļ importa par dempinga cenām cenas joprojām ir ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām pat periodā pēc IP, jo tirgū ir paaugstinājušās visas cenas.

(123)

Līdz ar to importa par dempinga cenām ļoti zemās cenas radīja negatīvas sekas divējādi: i) no vienas puses, būtiska cenu starpība, iespējams, izraisīs novirzīšanos uz importu par dempinga cenām, jo lietotāji drīzāk pirks vairāk preču par zemām cenām; ii) no otras puses, pircēji, iespējams, izmantos zemās tirgus cenas, lai vienotos par Kopienas ražotāju un citu avotu piedāvāto cenu samazinājumu; tas izraisītu pārdošanas apjomu un cenu kritumu. Lai gan šādas sekas var apšaubīt gadījumos, kad cenu starpība nav būtiska, šajā gadījumā – un ievērojot konstatēto, ļoti lielo cenu samazinājumu – nodarītais kaitējums var būt ļoti nopietns.

2.4. Krājumi

(124)

Izpētē šim faktoram nav īpašas nozīmes, jo parasti krājumus veido tirgotāji (tirgotāji nozarē), nevis ražotāji. Lai gan Kopienas ražošanas nozare izteica dažus apgalvojumus, nevarēja gūt pierādījumus, ka krājumu veidošana varētu būt notikusi tādā mērā, ka drīzumā tirgus tiktu nopietni ietekmēts.

2.5. Pārējie aspekti

(125)

Būtu arī jānorāda, ka neviens no atlasītajiem Ķīnas ražotajiem neatbilda TER kritērijiem, inter alia, jo tiek uzskatīts, ka tie visi darbojas valsts ietekmē (faktiski tie visi neatbilst vismaz 1. vai 3. kritērijam). Iespējams, ka globālās krīzes apstākļos Ķīnas valdība centīsies vēl vairāk iejaukties, lai atbalstītu minētos uzņēmumus (vai to piegādātājus), tā palīdzot nepalielināt izmaksas un saglabāt, ja ne palielināt, cenu priekšrocības EK tirgū. Secinot uzskata, ka Ķīnas eksportētāji darbojas apstākļos, kur ir viegli nodrošinātas iespējas arī turpmāk saglabāt cenu priekšrocības, pat ja citi piegādātāji Kopienas tirgū savas cenas samazinātu, lai novērstu plaisu, kas cenas ziņā radusies starp importu par dempinga cenām, kuri dominēja attiecīgajā periodā. Pat tad, ja spiediens ievērojamā cenu samazinājuma dēļ, ko izraisījis imports par dempinga cenām IP laikā, samazinātu Kopienas ražošanas nozares cenu līmeni, nevar izslēgt, ka Ķīnas eksportētāji vēl vairāk samazinātu cenas, lai saglabātu IP laikā konstatēto cenu starpību.

3. Secinājums par kaitējuma rašanās draudiem

(126)

Iepriekš 113.–125. apsvērumā aplūkotie kaitējuma riska faktori jāaplūko saistībā ar konkrēto tirgus stāvokli, kāds izveidojās pēc IP beigām un, ļoti iespējams, būs drīzumā EK tirgū. Patēriņš ir ievērojami sarucis, kā minēts 91. apsvērumā, tāpēc Ķīnas imports rada nopietnus kaitējuma risku šādu iemeslu dēļ:

i)	importa apjoma kāpums absolūtā un relatīvā izteiksmē Kopienas tirgū, kas skaidri atklāj stratēģiju par ražojumu izplatīšanu tirgū, un tas stabili attīstījās pēc IP, lai gan pieprasījums mazinājās;

ii)	importa potenciāls pieaugums absolūtā un/vai relatīvā izteiksmē, jo ĶTR ir milzīga, vēl neizmantota ražošanas jauda, un pārējie tirgi, visticamāk, saruks, kas ļautu papildu daudzumu novirzīt uz Eiropu;

iii)	būtiska cenas atšķirība, salīdzinot ar līdzīgā ražojuma cenu Kopienā vai citās valstīs, kas, iespējams, ne tikai veicinās pāreju uz Ķīnas importu par dempinga cenām, bet arī samazinās Kopienas tirgus cenu līmeni.

Pagaidām secina, ka, ja pasākumu nenoteiks, Ķīnas imports par dempinga cenām uzreiz nodarītu būtisku kaitējumu neaizsargātajai Kopienas ražošanas nozarei, īpaši mazāku pārdevumu, tirgus daļas, ražošanas un rentabilitātes ziņā.

F. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Ievads

(127)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu vai draud radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, lai to varētu klasificēt par būtisku. Tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus varēja radīt kaitējumu vai būt par iemeslu kaitējuma draudiem Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru iespējamo, radīto kaitējumu neattiecinātu uz importu par dempinga cenām.

2. Ietekme, ko rada imports par dempinga cenām

(128)

Attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa par dempinga cenām apjoms laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām pieauga vairāk nekā 20 reizes, no 26 273 tonnām līdz 542 840 tonnām, un tā tirgus daļa Kopienas tirgū palielinājās vairāk nekā par 16 procentu punktiem (1 % līdz 17,1 %). Šā importa vidējā cena no 2005. gada līdz IP beigām samazinājās un saglabājās ievērojami zemāka nekā visu pārējo piegādes avotu vidējā cena.

(129)

Kā norādīts 65. apsvērumā, Ķīnas importa cenu samazinājums kopumā bija 24 %, kas bija noteikts, balstoties uz vidējo svērto lielumu. Turklāt jānorāda, ka cenas importam par dempinga cenām šajā pašā periodā bija ievērojami zemākas nekā cenas importam no citiem avotiem (skatīt 143. apsvērumu).

(130)

Imports no ĶTR laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām nav radījis kaitējumu, kuru varētu uzskatīt par būtisku. Tomēr laiks, kad ievērojami palielinājās imports no Ķīnas, nepārprotami sakrita ar laiku, kad pasliktinājās daži tādi kaitējuma rādītāji kā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa, kas saistībā ar patēriņa pieaugumu samazinājās par pieciem procentu punktiem. Tāpēc Ķīnas importa par dempinga cenām palielināšanās ir bijusi par iemeslu tam, ka Kopienas ražošanas nozare nav spējusi pilnībā izmantot pieprasījuma pieauguma piedāvātās priekšrocības, kas bija vērojams Kopienas tirgū. Turklāt šajā ziņā jānorāda, ka laiks, kad strauji palielinājās Ķīnas ražojumu tirgus daļa, nepārprotami sakrita ar laiku, kad atbilstīgi ievērojami samazinājās tirgus daļa importam no Krievijas un Ukrainas, kuras cenu ziņā bija [Ķīnas] tuvākās konkurentes.

(131)

Ievērojot Kopienas ražošanas nozares cenu būtisko samazinājumu, ko izraisīja imports no ĶTR, tiek uzskatīts, ka šis imports par dempinga cenām no IP sākuma radīja vispārēju spiedienu uz cenām Kopienas tirgū, tādējādi neļaujot Kopienas ražošanas nozarei palielināt pārdošanas cenas tādā apmērā, kāds būtu vajadzīgs, lai saglabātu sasniegto rentabilitātes līmeni.

(132)

Kā minēts 89. apsvērumā, lai gan Ķīnas imports radīja lejupēju tendenci attiecībā uz dažiem kaitējuma rādītājiem, tika secināts, ka kopumā Kopienas ražošanas nozarei radītais kaitējums nav bijis būtisks. Tomēr šie konstatējumi jāaplūko kopā ar izpēti par patēriņa attīstības perspektīvām, importu un dažiem kaitējuma rādītājiem, kas ir sagatavota laikposmam pēc IP un par ko ziņots 91.–112. apsvērumā.

(133)

Kā paskaidrots 93. apsvērumā, informācija par laikposmu no IP sākuma līdz 2008. gada decembrim liecina, ka importa apjoms par dempinga cenām minētā gada pēdējos divos mēnešos nav samazinājies, salīdzinot ar 2007. gadu, lai gan patēriņš Kopienā 2008. gada novembrī un decembrī samazinājās. Tas norāda uz to, ka patēriņa sākotnējais samazinājums nekādi neietekmēja importa apjomu, kas savukārt palielināja to tirgus daļu. Nav pamata uzskatīt, ka līdzīgā, nelabvēlīgākā īstermiņa scenārijā šī tendence būs pretēja.

(134)

Tomēr pat tad, ja imports par dempinga cenām absolūtā izteiksmē zināmā mērā samazinātos, tirgū, kurš saskaņā ar prognozēm diezgan strauji sarūk, šāda importa tirgus daļa nemainītos vai palielinātos. Visbeidzot, pat tad, ja Ķīnas importa apjomi samazinātos proporcionāli vairāk nekā patēriņš, tiek uzskatīts, ka ievērojamie Ķīnas preču apjomi par zemām cenām patēriņa samazināšanās kontekstā tiktu uzskatīti par tādiem, kas rada kaitējumu, jo tas izraisīs nozīmīgu lejupēju spiedienu uz vispārējo cenu līmeni tirgū. Situācijā, kad ir produkcijas pārpalikums un klienti konkurētspējas saglabāšanas nolūkos cenšas samazināt ražošanas izmaksas, izejvielu cenas droši vien izlīdzināsies ar zemāko cenu līmeni, proti, ar Ķīnas cenām. Iespējams, mazāka nozīme būs tādiem apsvērumiem kā piegādes kvalitāte un drošums, kas patlaban nodrošina priekšrocības Kopienas ražošanas nozarei, un tai būs jāsamazina cenas, jo tirgū ir spiediens, ko rada Ķīnas ražojumi par zemām cenām.

(135)

Visbeidzot, ievērojot to, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozarei nav radīts būtisks kaitējums attiecīgajā periodā, bet tāds ir bijis IP beigās, kad tā bija neaizsargāta (skatīt 89. apsvērumu), ka ir visi nosacījumi, lai secinātu, ka kaitējums pilnībā izpaudās pēc IP (skatīt 112. apsvērumu), un ka izpildās arī nosacījums par kaitējuma draudiem (kā paskaidrots 126. apsvērumā), jāsecina, ka pastāv cēloņsakarība starp nenovēršamiem draudiem, ko rada Ķīnas imports par dempinga cenām, un kaitējumu, kas saskaņā ar prognozēm tiks radīts Kopienas ražošanas nozarei.

3. Citu faktoru ietekme

3.1. Kopienas ražošanas nozares veiktais imports un eksports

(136)

Tika konstatēts, ka daži Kopienas ražošanas nozares uzņēmumi bija importējuši ierobežotu attiecīgā ražojuma daudzumu no ĶTR un no citām valstīm. Šie apjomi, kas varēja būt mazāki nekā 2 % no ĶTR importa kopapjoma, tika importēti, lai apmierinātu īpašus pircēju pieprasījumu pēc tādiem ražojumiem, kurus šie Kopienas ražotāji neražo, vai arī pēc precēm par ļoti zemām cenām. Tā kā importētais daudzums bija ļoti niecīgs, tiek uzskatīts, ka šie importa apjomi nevar pārtraukt iepriekš minēto cēloņsakarību.

(137)

Turklāt viena no Kopienas ražotāju grupām ir saistīta ar Ķīnas ražotāju eksportētāju ar mazākuma akciju paketi. Tomēr tika konstatēts, ka minētais Ķīnas ražotājs eksportētājs neveica eksporta pārdevumus uz Kopienu uzņēmumiem, kas saistīti ar minēto Kopienas ražotāju. Tāpēc ir secināts, ka šāda mazākuma akciju pakete neietekmē stāvokli Kopienas ražošanas nozarē un maz ticams, ka tā to varētu ietekmēt turpmāk.

(138)

Viena no Kopienas ražotāju grupām bija importējusi ievērojamu daudzumu Argentīnas un Meksikas izcelsmes tērauda cauruļu un caurulīšu no saistītiem uzņēmumiem. Tie galvenokārt bija augstvērtīgi ražojumi, piemēram, cauruļvadi un OCTG, un veidoja mazāk nekā 10 % no minētās grupas produkcijas Kopienā. Turklāt, salīdzinot modeļus, kļuva skaidrs, ka šis imports nesamazināja Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tāpēc ir secināts, ka šis imports nav radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un to neradīs turpmāk.

(139)

Nākamā tabula liecina, ka eksporta pārdevumi attiecīgajā periodā saglabājās nemainīgi. Tika pārbaudīta arī Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība, un var secināt, ka tā nevarēja radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Pirmkārt, šīs darbības iespējamā ietekme tika pienācīgi nodalīta un pārbaudīta izmeklēšanā. Otrkārt, kā norādīts 102. apsvērumā, tiek prognozēts, ka Kopienas ražošanas nozares eksports saglabāsies nemainīgs, salīdzinot ar ražošanas un pārdevumu samazināšanos Kopienas tirgū, jo eksports ir koncentrēts atšķirīgos tirgus segmentos, kā paskaidrots 102. apsvērumā.

Kopienas ražošanas nozare	2005	2006	2007	IP
Eksporta pārdevumi (tonnās)	1 651 514	1 825 543	1 711 165	1 646 927
Indekss (2005 = 100)	100	111	104	100

3.2. Imports no trešām valstīm (no Krievijas un Ukrainas)

(140)

Krievijas un Ukrainas importa apjomi attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, kā parādīts tabulā turpmāk. To kopējā tirgus daļa nemitīgi samazinājās no 15,4 % 2005. gadā līdz 4,4 % izmeklēšanas periodā. Šo pārdevumu vidējā cena šai pašā laikā pieauga par 33 %. Jānorāda, ka kopš 2006. gada Krievijas un Ukrainas importam piemēro antidempinga pasākumus (skatīt arī 86. apsvērumu). Tāpēc tabulās turpmāk norādītās cenas nav cenas, par kādām preces faktiski ienāca EK tirgū. Ja šīm cenām pieskaitītu piemērojamo antidempinga maksājumu, Krievijas un Ukrainas importa vidējā cena izmeklēšanas periodā pieaugtu līdz 860 EUR/t.

(141)

Ņemot vērā pastāvīgo cenu starpību starp vidējo cenu, par kādu ĶTR imports un Krievijas un Ukrainas imports ienāca EK tirgū, un to, ka tuvākā tirgus segmenta cenu diapazonā Krievijas un Ukrainas imports acīmredzami konkurēja ar ĶTR importu, tiek secināts, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļas strauji samazinājās, jo piemērotie antidempinga maksājumi mazināja šo valstu importa konkurētspēju ar Ķīnas importu par dempinga cenām, kas tādējādi samazināja tirgus daļu, kas iepriekš bija attiecināma uz Krievijas un Ukrainas importu. Turklāt jānorāda, ka šāda samazināšanās bija tik ievērojama, ka jebkāda turpmāka Ķīnas importa tirgus daļas palielināšanās neapšaubāmi būs uz šo konkurentu rēķina tuvākā tirgus segmenta cenu diapazonā, kas varētu būt Kopienas ražošanas nozare.

Krievija un Ukraina	2005	2006	2007	IP
Importa apjoms (tonnās)	395 926	255 394	172 155	140 910
Indekss (2005 = 100)	100	65	43	36
Importa tirgus daļa	15,4 %	9,4 %	5,5 %	4,4 %
Importa cena (EUR par tonnu)	613	672	777	814
Indekss (2005 = 100)	100	110	127	133
Avots: Eurostat.

3.3. Imports no citām trešām valstīm

(142)

Imports no citām valstīm apjoma un tirgus cenu ziņā ievērojami palielinājās laika posmā no 2005. gada līdz IP beigām. Tomēr tā tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski nemainījās. Analizējot tirgus cenas, ir skaidrs, ka šo valstu izcelsmes ražojumu cenas ir ļoti augstas, salīdzinot ar ražojumiem, kurus ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, un ar importu par dempinga cenām no Ķīnas.

Citas trešās valstis	2005	2006	2007	IP
Argentīna
Importa apjoms (tonnās)	54 082	53 423	60 556	70 804
Indekss (2005 = 100)	100	99	112	131
Importa tirgus daļa	2,1 %	2,0 %	1,9 %	2,2 %
Japāna
Importa apjoms (tonnās)	40 686	61 807	45 719	41 028
Indekss (2005 = 100)	100	152	112	101
Importa tirgus daļa	1,6 %	2,3 %	1,5 %	1,3 %
ASV
Importa apjoms (tonnās)	25 866	18 006	26 875	41 226
Indekss (2005 = 100)	100	70	104	159
Importa tirgus daļa	1,0 %	0,7 %	0,9 %	1,3 %
Meksika
Importa apjoms (tonnās)	16 211	18 412	30 001	25 771
Indekss (2005 = 100)	100	114	185	159
Importa tirgus daļa	0,6 %	0,7 %	1,0 %	0,8 %
Visas pārējās valstis
Importa apjoms (tonnās)	63 107	64 620	77 647	90 788
Indekss (2005 = 100)	100	102	123	144
Importa tirgus daļa	2,5 %	2,4 %	2,5 %	2,9 %
Citas trešās valstis (kopā)
Importa apjoms (tonnās)	199 952	216 268	240 798	269 617
Indekss (2005 = 100)	100	108	120	135
Importa tirgus daļa	7,8 %	8,0 %	7,6 %	8,5 %
Importa cena (EUR/t)	1 332	1 911	1 875	1 709
Indekss (2005 = 100)	100	143	141	128
Avots: Eurostat.

(143)

Argentīnas un Meksikas importa cenas vidēji bija ievērojami augstākas nekā Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. Argentīnas un Meksikas importa cenas, kā paskaidrots 138. apsvērumā, nesamazināja Kopienas ražošanas nozares cenas.

(144)

Japānas un ASV importa cenas arī vidēji bija ievērojami augstākas nekā Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. Turklāt šis imports nemaz nav palielinājis tirgus daļu. Tāpēc tas nav uzskatāms par avotu, kas, iespējams, būtu radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(145)

Importa apjomi no visām pārējām valstīm ir tik nelieli, ka tos nevar uzskatīt par tādiem, kas rada kaitējumu. Tāpēc tiek secināts, ka imports no citām valstīm, izņemot Ķīnu, nav radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un ka nav neviena elementa, kas liktu domāt, ka šāds imports varētu radīt kaitējumu tuvākajā nākotnē.

3.4. Pārējo Kopienas ražotāju radītā konkurence

(146)

Nav pamata uzskatīt, ka stāvoklis attiecībā uz pārējiem Kopienas ražotājiem, kuri aktīvi neatbalstīja sūdzību, būtiski atšķirtos no stāvokļa Kopienas ražošanas nozarē izmeklēšanas periodā un ka tas tuvākajā nākotnē varētu mainīties. Nekas neliecina par to, ka šo ražotāju darbība paredzamā nākotnē varētu radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

3.5. Ražošanas (izejvielu) izmaksas

(147)

Kā norādīts 80. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozarei ir izdevies kompensēt izmaksu palielinājumu, kas bija vērojams attiecīgajā periodā, pietiekami paaugstinot pārdošanas cenas. Tā rezultātā var apgalvot, ka laikposmā no 2005. gada līdz IP beigām Kopienas ražošanas nozare parastos apstākļos ir demonstrējusi spēju efektīvi darboties un atbilstoši reaģēt uz iepirkuma cenu izmaiņām.

(148)

Kā norādīts 107. apsvērumā, izmaksas periodā, kas sekoja IP, ievērojami palielinājās, un tiek prognozēts, ka turpmākajā periodā tās aizvien pieaugs. Galvenais iemesls ir fiksēto izmaksu prognozētais pieaugums relatīvā izteiksmē jaudas izmantojuma samazināšanās dēļ. Jebkurā gadījumā jāuzskata, ka kopumā Kopienas ražošanas nozares vidējo izmaksu pieaugumu var radīt arī ražošanas sortimenta maiņa, kas tai būtu jāveic, ja būtu nopietns lejupējs spiediens, ko rada dažu Ķīnas ražojuma veidu pārdošana par dempinga cenām.

(149)

Tā kā ir bijis liels cenu samazinājums, dažu ražojuma veidu tirgus Kopienas ražošanas nozarē varētu ievērojami samazināties vai tiktu pilnībā slēgts, kā norādīts 105. apsvērumā, tādējādi liekot tai ražot tādus ražojuma veidus, kuriem ir lielākas pārdošanas cenas un proporcionāli lielākas ražošanas izmaksas. Pretēji stāvoklim analizētajā periodā Ķīnas importa izraisītā spiediena dēļ tirgus daļas zaudējuma un pārdošanas cenu samazinājuma ziņā Kopienas ražošanas nozarei nav citu labāku līdzekļu, lai izmaksu palielinājumu atspoguļotu atbilstošā pārdošanas cenu palielinājumā.

3.6. Bezšuvju cauruļu un caurulīšu apjoma samazināšanās Kopienas tirgū ekonomikas lejupslīdes dēļ

(150)

Patēriņa un pieprasījuma samazināšanās noteikti ietekmēs Kopienas ražošanas nozares vispārējo darbību. Tomēr šī iespējamā negatīvā ietekme būs vairāk vai mazāk nozīmīga atkarībā no tā, kā attīstīsies Ķīnas importa tirgus daļa. Pat tad, ja ekonomisko lejupslīdi uzskatītu par iespējamo kaitējuma iemeslu laikposmā no 2008. gada novembra, tas nekādā veidā nevar mazināt kaitējumu radošo ietekmi, ko izraisīs ievērojamu daudzumu parādīšanās EK tirgū, kas par ļoti zemām dempinga cenām tiks importēti no Ķīnas. Pat tad, ja apjomi samazinātos, Kopienas ražošanas nozare varētu saglabāt pieņemamu cenu līmeni, tādējādi ierobežojot patēriņa samazināšanās negatīvo ietekmi, ja nebūtu negodīgas konkurences, pārdodot Ķīnas preces par ļoti zemām dempinga cenām, kas samazinās vispārējo cenu līmeni tirgū. Tāpēc ekonomisko lejupslīdi nevar uzskatīt par iemeslu, kas, iespējams, varētu pārtrauktu cēloņsakarību starp kaitējuma draudiem un Ķīnas importu par dempinga cenām.

4. Secinājums par cēloņsakarību

(151)

Tā kā ĶTR importa par dempinga cenām pieaugums, konstatētā tirgus daļas palielināšanās un cenu samazināšanās laika ziņā sakrita ar visu to elementu pastāvēšanu, kuri skaidri norāda uz nenovēršamiem kaitējuma draudiem, kas izraisīs Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa būtisku pasliktināšanos, jāsecina, ka imports par dempinga cenām radīs būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē, ja netiks veikti aizsargpasākumi pret šo importu.

(152)

Tika analizēti arī citi faktori, tomēr tie netika atzīti par izšķirošiem attiecībā uz iespējamo kaitējumu. Ne imports no citām valstīm un izmaksas, ne arī attiecīgā ražojuma pieprasījuma vispārīga samazināšanās ekonomiskās lejupslīdes dēļ nekādā veidā nevar mazināt potenciāli graujošo ietekmi uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, ko rada Ķīnas importa draudi.

(153)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošā importa par dempinga cenām, tiek secināts, ka imports no ĶTR neizbēgami apdraud Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 3. panta 6. un 9. punkta nozīmē.

G. KOPIENAS INTERESES

(154)

Lai gan ir secinājumi par dempingu, kaitējumu, kaitējuma draudiem un cēloņsakarību, Komisija izvērtēja, vai nav neapstrīdamu iemeslu, kuru dēļ būtu jāsecina, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu pieņemšana nav Kopienas interesēs. Tādēļ un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu Komisija izvērtēja pasākumu iespējamo ietekmi uz visām ieinteresētajām personām, kā arī to, kādas sekas varētu rasties, ja pasākumi netiktu veikti.

1. Kopienas ražošanas nozares intereses

(155)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pasākumus piemērotu importam no ĶTR. Domājams, ka pasākumu piemērošana izraisītu minētās valsts izcelsmes ražojumu cenu palielinājumu un ļautu Kopienas ražošanas nozarei uzlabot savu stāvokli, saglabājot pietiekamu ražošanas apjoma līmeni, pārdošanas apjomus un tirgus daļu. Ja pasākumi netiks pieņemti, gaidāms, ka saistībā ar patēriņa samazinājumu turpinātos imports no ĶTR par ļoti zemām cenām, tādējādi palielinot to tirgus daļu un radot graujošu ietekmi uz kopējo cenu līmeni tirgū. Šajā situācijā Kopienas ražošanas nozarei draudētu neizbēgams kaitējums apjoma zaudējuma dēļ, ko izraisītu ĶTR importa pastāvēšana, un iespējamās cenu samazināšanās dēļ, ko izraisītu lejupējs spiediens uz tirgus cenām, ko radītu ĶTR importa palielināšanās Kopienas tirgū.

2. Pārējo Kopienas ražotāju intereses

(156)

Nekas neliecina par to, ka pārējo Kopienas ražotāju intereses, kuri aktīvi neatbalstīja sūdzību, ievērojami atšķirtos no Kopienas ražošanas nozares interesēm. Saskaņā ar pieejamo informāciju nav iemeslu, kuru dēļ analīzi par Kopienas ražošanas nozari tādā pašā veidā nevarētu attiecināt uz šiem pārējiem uzņēmumiem.

3. Nesaistīto importētāju intereses Kopienā

(157)

Tikai seši importētāji sadarbojās šajā izmeklēšanā. Tikai viens importētājs, kura produkcija veido 1,5 % no Ķīnas importa kopapjoma EK, iepērk [ražojumus] vienīgi no Ķīnas. Šā importētāja rentabilitāte ir mazāka par 5 %, un tas ir vienīgais importētājs, kurš skaidri iebilda pret iespējamo pasākumu piemērošanu. Tomēr jānorāda, ka attiecīgais ražojums izmeklēšanas periodā veidoja mazāk nekā 10 % no uzņēmuma apgrozījuma. Turklāt, tā kā antidempinga maksājumus piemēros visiem Ķīnas ražotājiem, šis importētājs, iespējams, varēs pārnest izmaksu pieaugumu uz pircējiem, jo tas tieši skars arī viņa konkurentus. Arī visi pārējie importētāji, kuri sadarbojās, iepērk [ražojumu] no citām valstīm, tostarp no Kopienas ražošanas nozares (iepirkumi no Kopienas ražošanas nozares veido 25–95 % no viņu vajadzībām), un šo importētāju rentabilitāte ir daudz lielāka.

4. Lietotāju intereses

(158)

Tikai viens no pieciem lietotājiem, kuri sadarbojās, iepirka [ražojumu] no Ķīnas (aptuveni 20 % no iegādes apjoma, pārējais apjoms tiek iepirkts lielākoties no Kopienas ražošanas nozares) un apgalvoja, ka pasākumu piemērošana būtiski ietekmētu tā uzņēmējdarbību. Tomēr šā uzņēmuma rentabilitāte attiecībā uz ražojumiem, kuros ir attiecīgais ražojums, ir ļoti augsta, pārsniedzot 10 %. Saskaņā ar aprēķiniem pat visnelabvēlīgākajā gadījumā, t. i., pat tad, ja viss Ķīnā iegādātais materiāls tiktu iepirkts par Kopienas ražošanas nozares cenām un cenu palielinājumu nevarētu pārnest uz pircējiem, tas šā lietotāja rentabilitāti ietekmētu pavisam nedaudz (aptuveni 1 % apmērā no apgrozījuma). Tāpēc tiek uzskatīts, ka pasākumu iespējamā ietekme nekādā veidā nopietni neierobežotu šā lietotāja intereses.

5. Secinājums par Kopienas interesēm

(159)

Visbeidzot, sagaidāms, ka pasākumu piemērošana importam no ĶTR, ņemot vērā patēriņa samazināšanos, neietekmēs EK tirgū piedāvāto apjomu, attiecībā uz kuru ir pieejama pietiekami liela Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda. Tāpēc paredzams, ka tas negatīvi neietekmēs piegādes drošumu (jāatgādina, ka ražojuma veidus, kuri tiek importēti, ražo arī Kopienas ražošanas nozare). No izpētes arī izriet, ka nav tādu būtisku importētāju vai lietotāju interešu, kuras būtu apdraudētas, ieviešot pasākumus, un šajā gadījumā relatīvi zemā importētāju un lietotāju sadarbība pamato šo konstatējumu.

H. PRIEKŠLIKUMS PAR PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMIEM

(160)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus par dempingu, kaitējumu, kaitējuma draudiem, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu, lai novērstu būtiskā kaitējuma rašanos Kopienas ražošanas nozarē, ko tai radītu imports par dempinga cenām un kas būtu neizbēgams un pretējā gadījumā noteikti rastos.

1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(161)

Pagaidu pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu jānosaka tādā līmenī, lai novērstu kaitējuma draudus Kopienas ražošanas nozarē, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām, bet tas nedrīkst pārsniegt konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājumu, kas nepieciešams, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, parasti uzskata, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai tie ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt izmaksas un kopumā gūt tādu peļņu pirms nodokļiem, ko varētu gūt parastos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(162)

Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka nepieciešamā peļņas norma ir 12 %, lai nodrošinātu normālu konkurētspējīgu stāvokli Kopienas tirgū, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga. Ķīnas eksportētāju apvienība apgalvoja, ka dažos gadījumos par atbilstošu peļņas normu var uzskatīt peļņas normu 8 % apmērā.

(163)

Tomēr, ja izmeklēšanā balstās uz kaitējuma draudiem, ir jāveic vairākas pārbaudes un jāanalizē vairāki pieņēmumi nekā tad, ja izmeklēšanā balstās uz IP radušos būtisko kaitējumu. Tas izskaidrojams ar to, ka kaitējuma draudu jēdziens neapšaubāmi ietver prognozes par tāda kaitējuma materializēšanos nākotnē, kura izmeklēšanas periodā vēl nebija. Šajā neskaidrajā scenārijā tiek izmantota piesardzīgā pieeja, kas paredz provizoriski izmantot peļņas normu, kas attiecībā uz šo pašu ražojumu bija noteikta pēdējās procedūras gaitā (6), t. i., 3 %. Tomēr tiek atzīts, ka šis jautājums būs jāizskata sīkāk galīgajā posmā, kad būs iespējams savākt vairāk pierādījumu saistībā ar prognozēto kaitējumu.

(164)

Ievērojot šos faktus, vajadzīgo cenu paaugstinājumu noteica, vienādā tirdzniecības līmenī vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu pazeminājuma aprēķināšanas vajadzībām, salīdzinot ar kaitējumu neradošo cenu ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū, kā norādīts 162. apsvērumā.

(165)

Starpību, kas radās no 163. apsvērumā minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daudzumu no kopējās izmeklēšanas periodam noteiktās CIF importa vērtības. Ievērojot to, ka diviem no Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās, bija piešķirts AR, un ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, vienotu valsts mēroga kaitējuma novēršanas pagaidu līmeni aprēķināja kā lielāko kaitējuma starpību, kas bija konstatēta reprezentatīvā ražojuma veidiem, kurus pārdeva ražotājs eksportētājs no valsts, kurā nav tirgus ekonomikas.

(166)

Šādi noteiktais kaitējuma apmērs attiecībā uz ĶTR bija ievērojami mazāks nekā konstatētā dempinga starpība.

Uzņēmuma nosaukums	Kaitējuma apmērs
Hubei Xinyegang Steel Co., Ltd	15,6 %
Shandong Luxing Steel Pipe Co., Ltd	15,1 %
Citi uzņēmumi, kuri nesadarbojās	22,3 %
Visi pārējie uzņēmumi	24,2 %

2. Pagaidu pasākumi

(167)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tiek uzskatīts, ka pagaidu antidempinga maksājums, kas jāpiemēro ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, jānosaka kā mazākā starpība (starp konstatēto dempingu un kaitējumu) saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas visos gadījumos ir kaitējuma apmērs.

(168)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek ierosinātas šādas maksājuma likmes:

Uzņēmums	Antidempinga maksājums (%)
Hubei Xinyegang Steel Co., Ltd	15,6 %
Shandong Luxing Steel Pipe Co., Ltd	15,1 %
Citi uzņēmumi, kuri nesadarbojās	22,3 %
Visi pārējie uzņēmumi	24,2 %

(169)

Antidempinga maksājuma likmes, kas šajā regulā norādītas atsevišķiem uzņēmumiem, noteica, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Tādējādi šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī, kurus ir ražojuši šie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Importētajiem ražojumiem, kurus ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav īpaši norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot vienības, kas saistītas ar šiem īpaši norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(170)

Visi pieprasījumi par šo atsevišķiem uzņēmumiem noteikto antidempinga maksājuma likmju piemērošanu (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (7), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(171)

Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumu, atlikušais maksājums jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā ražojumu neeksportēja uz Kopienu.

I. NOBEIGUMA NOTEIKUMS

(172)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par maksājumu noteikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var būt nepieciešams pārskatīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro pagaidu antidempinga maksājumu to dažu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm un oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 atbilstoši Starptautiskā Metināšanas institūta (SMI) formulai un ķīmiskajām analīzēm (8), kuras klasificē ar KN kodiem ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 23 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 20, ex 7304 31 80, ex 7304 39 10, ex 7304 39 52, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 81, ex 7304 51 89, ex 7304 59 10, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (9) (Taric kodi 7304191020, 7304193020, 7304230020, 7304291020, 7304293020, 7304312020, 7304318030, 7304391010, 7304395220, 7304395830, 7304399230, 7304399320, 7304518120, 7304518930, 7304591010, 7304599230 un 7304599320) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2. Pagaidu antidempinga maksājuma likme, kas jāpiemēro brīvas robežpiegādes neto cenai uz Kopienas robežas pirms nodokļu samaksas 1. punktā minētajiem ražojumiem, ko ražo turpmāk minētie uzņēmumi, ir šāda:

Uzņēmums	Antidempinga maksājums (%)	Taric papildkods
Hubei Xinyegang Steel Co., Ltd	15,6	A948
Shandong Luxing Steel Pipe Co., Ltd	15,1	A949
Pielikumā minētie uzņēmumi	22,3	A950
Visi pārējie uzņēmumi	24,2	A999

3. Kopienā laižot brīvā apgrozībā šā panta 1. punktā minēto ražojumu, tam piemēro nodrošinājumu, kas līdzvērtīgs pagaidu maksājuma apmēram.

4. Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja vien nav noteikts citādi.

2. pants

Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu iesaistītās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var iesniegt apsvērumus par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Catherine ASHTON

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2) OV C 174, 9.7.2008., 7. lpp.

(3) OEV nosaka saskaņā ar tehnisko ziņojumu, 1967, IIW doc. IX-535-67, ko publicējis Starptautiskais Metināšanas institūts (SMI).

(4) Skatīt Padomes 2006. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 954/2006 (OV L 175, 29.6.2006., 4. lpp., 160. un 168. apsvērums). 2001. gads bija vienīgais rentablais gads izmeklēšanas periodā, kad ieguldījumi sasniedza 65 miljonus euro. Līdz 2004. gadam, kad Kopienas ražošanas nozarei radās lieli zaudējumi, šis apjoms saruka līdz 26 miljoniem euro.

(5) OV L 175, 29.6.2006., 4. lpp.

(6) Skatīt Padomes 2006. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 954/2006 (OV L 175, 29.6.2006., 4. lpp., 233. apsvērums).

(7)

European Commission

Directorate General for Trade

Direction H

Office Nerv-105

1049 Brussels/Belgium.

(8) OEV nosaka saskaņā ar tehnisko ziņojumu, 1967, IIW doc. IX–535–67, ko publicējis Starptautiskais Metināšanas institūts (SMI).

(9) Noteikts Komisijas 2008. gada 19. septembra Regulā (EK) Nr. 1031/2008, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 291, 31.10.2008., 1. lpp.). Ietvertos ražojumus nosaka, kopā skatot 1. panta 1. punktā un atbilstošajos KN kodos sniegto ražojuma aprakstu.

PIELIKUMS

Ražotāji, kuri sadarbojās, kuri minēti 1. panta 2. punktā un uz kuriem attiecas Taric papildkods 950

Uzņēmuma nosaukums	Pilsēta
Hengyang Valin MPM Co., Ltd	Hengyang
Hengyang Valin Steel Tube Co., Ltd	Hengyang
Handan Precise Seamless Steel Pipes Co., Ltd	Handan
Jiangsu Huacheng Industry Group Co. Ltd	Zhangjiagang
Jiangyin Metal Tube Making Factory	Jiangyin
Jiangyin City Seamless Steel Tube Factory	Jiangyin
Pangang Group Chengdu Iron & Steel Co. Ltd	Chengdu
Shenyang Xinda Co., Ltd	Shenyang
Suzhou Seamless Steel Tube Works	Suzhou
Tianjin Pipe (Group) Corporation (TPCO)	Tianjin
Wuxi Dexin Steel Tube Co. Ltd	Wuxi
Wuxi Dongwu Pipe Industry Co. Ltd	Wuxi
Wuxi Seamless Oil Pipe Co. Ltd	Wuxi
Zhangjiagang City Yiyang Pipe Producing Co. Ltd	Zhangjiagang
Zhangjiagang Yichen Steel Tube Co. Ltd	Zhangjiagang

8.4.2009

LV EN

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/75

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (EK) Nr. 290/2009

(2009. gada 31. marts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem

(ECB/2009/7)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Kopš spēkā stājusies Eiropas Centrālās bankas 2001. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 63/2002 par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2001/18) (2), konstatēts, ka nepieciešami vairāki uzlabojumi attiecībā uz jaunu kredītu mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām ziņošanas sistēmu. Tādēļ jāgroza spēkā esošās ziņošanas prasības.

(2)	Vispārēja iedalījuma jaunajiem kredītiem izveidošana, atsevišķi norādot piemērotās procentu likmes un apmēru tiem kredītiem, kas nodrošināti ar ķīlu un/vai galvojumu, palīdzēs iegūt saskaņotākus datus euro zonas līmenī un veicinās valstu datu salīdzināšanu.

(3)	Jauno kredītu nefinanšu sabiedrībām iedalījuma pēc lieluma iekļaušana sniegs dziļāku ieskatu mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā.

(4)	Iedalījuma pēc jaunajiem kredītiem noteiktā sākotnējā procentu likmes noteikšanas termiņa iekļaušana sniegs viendabīgāku informāciju par procentu likmēm, palielinot noteikšanas termiņa kategoriju skaitu un tādējādi palielinot katras kategorijas viendabību.

(5)	Atsevišķa ziņošana par procentu likmēm, kas noteiktas par kredītkaršu parādu (sauktu arī par kredītkaršu kredītu), ļaus uzraudzīt šīs procentu likmes un nodrošināt vienādu šā mehānisma regulējumu visās euro zonas valstīs.

(6)	Vienīgajiem īpašniekiem piešķirtu jauno kredītu papildu kategorija, kas iekļauta “aizdevumos, kas mājsaimniecībām piešķirti citiem mērķiem”, sniegs papildu informāciju par uzņēmējdarbības, ko neveic juridiskas personas, finansēšanu un palīdzēs interpretēt mājsaimniecību kreditēšanas attīstību.

(7)	Papildu ziņošana par jaunajiem kredītiem nefinanšu sabiedrībām, kas iedalīti pēc termiņa, ļaus vieglāk nošķirt īstermiņa un ilgtermiņa finansējumam piemērotās procentu likmes.

(8)	Attiecībā uz atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem nepieciešama precizēšana, definīciju grozīšana un tiešāka sasaiste ar Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta versija) (ECB/2008/32) (3).

(9)	Nepieciešams pieņemt arī precizētus noteikumus attiecībā uz stratifikāciju un ziņotāju izvēli, ko veic valstu centrālās bankas, kā arī jānosaka ECB Padomes tiesības pārbaudīt šādas procedūras,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) groza šādi.

1.	Ar šādu punktu aizstāj 2. panta 3. punktu: “3. ECB Padomei ir tiesības pārbaudīt atbilstību I pielikumam.”

2.	Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

3.	Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumu.

4.	Regulas IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 3. punktu piemēro no 2010. gada 1. jūnija.

Frankfurtē pie Mainas, 2009. gada 31. martā

ECB Padomes vārdā —

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2) OV L 10, 12.1.2002., 24. lpp.

(3) OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) I pielikumu groza šādi:

Pielikuma 1. daļas III iedaļas 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“7.

VCB definē stratifikācijas kritērijus, kas ļauj iedalīt potenciālo ziņotāju grupu viendabīgos stratos. Stratus uzskata par viendabīgiem, ja izlases mainīgo lielumu noviržu strata iekšienē summa ir ievērojami zemāka par kopējo novirzi visā faktisko ziņotāju grupā (1). Stratifikācijas kritērijus piesaista MFI procentu likmju statistikai, t. i., pastāv saistība starp stratifikācijas kritērijiem un procentu likmēm un apjomiem, kas jānosaka izlasē.

Pielikuma 1. daļas V iedaļas 16. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“16.

Katra VCB izvēlas vispiemērotāko valsts izlases lieluma n sadalījumu starp stratiem. Tādējādi katra VCB nosaka, cik ziņotāju nh tiek izvēlēti no kopējā kredītiestāžu un citu iestāžu skaita Nh katrā stratā. Atlases likme nh/Nh katrā stratā h pieļauj katra strata variācijas novērtējumu. Tas nozīmē, ka no katra strata tiek izvēlēti vismaz divi ziņotāji.”

Pielikuma 1. daļas V iedaļas 20. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“20.

Ja VCB nolemj izlasē iekļaut visas kredītiestādes un citas iestādes vienā stratā, VCB šajā stratā var veikt izlases atlasi filiāļu līmenī. Šajā gadījumā priekšnosacījums ir tāds, ka VCB rīcībā būtu jābūt pilnam filiāļu sarakstam, kas aptver visus attiecīgā strata kredītiestāžu un pārējo iestāžu darījumus, un atbilstīgiem datiem, lai novērtētu novirzi attiecībā uz procentu likmēm, kas piemērotas jaunajos darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām visās filiālēs. Atlasot un paturot sarakstā filiāles, piemēro visas šajā pielikumā paredzētās prasības. Izvēlētās filiāles kļūst par nosacītiem ziņotājiem, uz ko attiecas visas II pielikumā noteiktās ziņošanas prasības. Šī procedūra neskar kredītiestāžu vai citu iestāžu, kurām pieder filiāles, pienākumu būt par ziņotājiem.”

(1) T. i., noviržu strata iekšienē summai, kas definēta kā Formula ir jābūt ievērojami zemākai par kopējo novirzi visā faktisko ziņotāju grupā, kas definēta kā Formula , kur h apzīmē katru stratu, xi procentu likmi iestādei i, Formula vienkāršo vidējo procentu likmi stratam h, n kopējo iestāžu skaitu paraugā un Formula vienkāršo vidējo visu paraugā iekļauto iestāžu procentu likmēm.’

ANNEX II

‘

II PIELIKUMS

MONETĀRO FINANŠU IESTĀŽU PROCENTU LIKMJU STATISTIKAS ZIŅOŠANAS SISTĒMA

1. DAĻA

LIKMES VEIDS

I. I.Līgtā gada likme

Vispārējais princips

Likme, ko ziņotāji visām noguldījumu un aizdevumu instrumentu kategorijām paziņo attiecībā uz jauniem darījumiem un saistībām, ir līgtā gada likme (LGL). To definē kā procentu likmi, par ko ziņotājs un mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība individuāli vienojas attiecībā uz kādu noguldījumu vai aizdevumu un ko izsaka kā gada likmi un norāda kā procentus gadā. LGL ietver visus procentu maksājumus par noguldījumiem un aizdevumiem, bet neietver citus maksājumus, kas varētu uz tiem attiekties. Dizažio, ko definē kā aizdevuma nominālsummas un klienta saņemtās summas starpību, uzskata par procentu maksājumu līguma sākumā (laiks t0) un tāpēc to atspoguļo LGL.

Ja procentu maksājumus, par ko ziņotājs vienojies ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību, gada laikā kapitalizē, ievērojot regulārus intervālus, piemēram, mēneša vai ceturkšņa intervālu, nevis gada intervālu, līguma likmi pārvērš par gada likmi, izmantojot formulu turpmāk, kas ļauj aprēķināt līgto gada likmi:

Formula

kur:

x	ir LGL,
rag	ir gada procentu likme, par ko ziņotāji ir vienojušies ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību attiecībā uz kādu noguldījumu vai aizdevumu, ja noguldījuma procentu kapitalizācijas un visu aizdevuma izmaksājumu un atmaksājumu dienas gada laikā atkārtojas pēc regulāriem intervāliem, un
n	attiecībā uz noguldījumiem ir procentu kapitalizācijas intervālu skaits gadā un attiecībā uz aizdevumiem ir maksājumu (atmaksājumu) intervālu skaits gadā, t. i., 1 – gadskārtēji maksājumi, 2 – maksājumi reizi pusgadā, 4 – maksājumi reizi ceturksnī un 12 – maksājumi reizi mēnesī.

Valstu centrālās bankas (VCB) var prasīt no saviem ziņotājiem, lai attiecībā uz visiem vai dažiem noguldījumu un aizdevumu instrumentiem, kas ir saistīti ar jauniem darījumiem un saistībām, LGL vietā tiktu norādīta faktiskā likme šaurā nozīmē (FLŠN). FLŠN definē kā procentu likmi gadā, kas darījuma sākotnējo summu pielīdzina visu to nākotnes vai esošo saistību pašreizējai vērtībai, par ko ziņotāji vienojušies ar mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību, izņemot maksājumus (noguldījumi vai aizdevumi, maksājumi vai atmaksājumi, procentu maksājumi). FLŠN atbilst procentu likmei, ko veido efektīvo gada izmaksu procentu likme (annual percentage rate of charge, APRC), kas definēta 3. panta i) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 3. aprīļa Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (1). Vienīgā atšķirība starp, FLŠN un LGL ir gada procentu likmes noteikšanas metodē. FLŠN gadījumā izmanto secīgu tuvināšanu, un tāpēc to var piemērot jebkuram noguldījumam vai aizdevumam, savukārt LGL gadījumā izmanto 2. punktā definēto algebrisko formulu, un tāpēc to var piemērot tikai tiem noguldījumiem un aizdevumiem, kam regulāri kapitalizē procentu maksājumus. Visas citas prasības ir identiskas, kas nozīmē to, ka visas atsauces uz LGL pārējā šā pielikuma tekstā attiecas arī uz FLŠN.

Nodokļi, subsīdijas un normatīvi

Procentu maksājumi, uz ko attiecas LGL, atspoguļo to, ko ziņotājiestāde maksā par noguldījumiem un saņem par aizdevumiem. Ja summa, ko viena puse maksā un otra puse saņem, ir atšķirīga, ziņotājiestāde pati nolemj, kuru procentu likmi iekļaut monetāro finanšu iestāžu (MFI) procentu likmju statistikā.

5.	Saskaņā ar šo principu procentu likmes reģistrē, norādot to bruto vērtību pirms nodokļu nomaksāšanas, jo procentu likmes, kuros iekļauti nodokļi, atspoguļo to, ko ziņotājiestādes maksā par noguldījumiem un saņem par aizdevumiem.

6.	Turklāt, nosakot procentu maksājumus, neņem vērā subsīdijas, ko trešās personas piešķīrušas mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām, jo šīs subsīdijas nemaksā un nesaņem ziņotājiestādes.

7.	MFI procentu likmju statistikā norāda īpašās likmes, ko ziņotājiestādes piešķir saviem darbiniekiem.

Ja procentu maksājumus ietekmē normatīvi, piemēram, procentu likmju maksimums vai aizliegums maksāt atlīdzību par noguldījumiem uz nakti, to atspoguļo MFI procentu likmju statistikā. Visas izmaiņas noteikumos, piemēram, attiecībā uz administrēto procentu likmju līmeni vai maksimālo procentu likmi norāda MFI procentu likmju statistikā kā procentu likmju izmaiņas.

II. Kopējā faktiskā gada likme

Papildus LGL ziņotāji norāda APRC jauniem darījumiem attiecībā uz patēriņa kredītu un aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļa iegādei, t. i:

—	viena APRC par jaunu patēriņa kredītu (skatīt 30. rādītāju 2. papildinājumā) un

—	viena APRC par jauniem aizdevumiem, kas izsniegti mājsaimniecībām mājokļa iegādei (skatīt 31. rādītāju 2. papildinājumā) (2).

10.

APRC ietver „kredīta kopējās izmaksas patērētājam“, kā definēts Direktīvas 2008/48/EEK 3. panta g) punktā. Šīs kopējās izmaksas veido procentu likmes komponente un citu tādu (saistītu) izdevumu komponente kā, piemēram, aptaujas, administrēšanas, dokumentu sagatavošanas, garantiju, kredītu apdrošināšanas u. tml. izdevumi.

11.	Citu maksājumu komponentes sastāvs dažādās valstīs var būt atšķirīgs, jo Direktīvas 2008/48/EK definīcijas piemēro atšķirīgi, kā arī tāpēc, ka atšķiras valstu finanšu sistēmas un kredītu nodrošinājuma procedūra.

III. Nosacījums

12.	Ziņotājiestādes LGL aprēķināšanai piemēro standarta gadu – 365 dienas, t. i., neņem vērā papildu dienu garajos gados.

2. DAĻA

DARĪJUMU APSKATS

13.	Ziņotājiestādes iesniedz MFI procentu likmju statistiku attiecībā uz saistībām un jaunajiem darījumiem.

IV. Procentu likmes attiecībā uz saistībām

14.	Saistības ir visi noguldījumi, ko ziņotājiestāde ir pieņēmusi no mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, un visi aizdevumi, ko ziņotājiestāde ir piešķīrusi mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām.

15.

Procentu likme attiecībā uz saistībām atspoguļo vidējo svērto procentu likmi, ko piemēro noguldījumiem vai aizdevumiem attiecīgajā instrumentu kategorijā atsauces laikā, kā definēts 26. punktā. Vidējā svērtā procentu likme ir LGL summa, kas reizināta ar attiecīgajām saistībām un dalīta ar kopējām saistībām. Tas attiecas uz visiem spēkā esošajiem līgumiem, kas noslēgti visos laikposmos pirms atsauces dienas.

16.

Sliktos aizdevumus neiekļauj vidējās svērtajās procentu likmēs. Sliktos aizdevumus definē saskaņā ar II pielikumu Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulai (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta versija) (ECB/2008/32) (3). Aizdevumu, kas daļēji vai pilnībā klasificēts kā sliktais aizdevums, neiekļauj procentu likmju statistikā. Procentu likmju statistikā neiekļauj arī aizdevumus parādu restrukturizācijai, kuru likmes ir zemākas par tirgus likmēm, t. i., parādu restrukturizācijai attiecībā uz finansiālās grūtībās nonākušiem parādniekiem.

V. Jauni darījumi attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem

17.

Sakarā ar noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu (procentu un bezprocentu) parādu (sauktu arī par kredītkaršu kredītu), kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, kā definēts 42. līdz 45. punktā un 51. punktā, jaunu darījumu jēdziens attiecas uz visu attiecīgo saistību kopumu. Tādējādi debeta vai kredīta atlikumu, t. i., saistību summu atsauces dienā, kas definēta 29. punktā, izmanto par rādītāju jauniem darījumiem attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu parādu un atjaunojamo kredītu, un bankas pārsnieguma kredītiem.

18.

Procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem atbilst vidējai svērtajai procentu likmei, ko piemēro šo kontu saistībām atsauces laikā, kas definēta 29. punktā. Tās attiecas uz pašreizējās bilances posteņiem, kas aptver visus spēkā esošos līgumus, kuri noslēgti visos laikposmos pirms atsauces dienas.

19.

Lai aprēķinātu MFI procentu likmes kontiem, kas atkarībā no to atlikuma var būt debeta vai kredīta konti, ziņotājiestādes nodala kredītu atlikuma laikposmus un debeta atlikuma laikposmus. Ziņotājiestādes ziņo vidējās svērtās procentu likmes, kas attiecas uz kredītu atlikumiem, kā noguldījumus uz nakti un vidējās svērtās procentu likmes, kas attiecas uz debeta atlikumiem, kā pārsnieguma kredītus. Tās neziņo vidējās svērtās procentu likmes, apvienojot (zemās) procentu likmes par noguldījumiem uz nakti un (augstās) procentu likmes par pārsnieguma kredītiem.

VI. Jauni darījumi ar citām instrumentu kategorijām, kas nav noguldījumi uz nakti, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu parādi, kā arī atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti

20.	Turpmākie punkti – 21. līdz 25. punkts – attiecas uz noguldījumiem ar noteikto termiņu, repo līgumiem un visiem aizdevumiem, izņemot atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un kredītkaršu parādus, kā definēts 42. līdz 45. punktā un 51. punktā.

21.

Jaunus darījumus definē kā visus jaunos līgumus starp mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību un ziņotājiestādi. Jaunie līgumi ir:

—	visi finanšu līgumi, kas pirmo reizi precizē noguldījuma vai aizdevuma procentu likmi, un

—	visas vienošanās par jauniem noteikumiem esošajos noguldījumu un aizdevumu līgumos.

Par jaunu darījumu neuzskata esošo noguldījumu un aizdevumu automātisku pagarināšanu, t. i., ja tas neietver mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības aktīvu līdzdalību un vienošanos par jauniem līguma noteikumiem, tajā skaitā par procentu likmi.

22.

Jauno darījumu procentu likme atbilst vidējai svērtajai procentu likmei, ko piemēro noguldījumiem un aizdevumiem attiecīgajā instrumentu kategorijā attiecībā uz jaunajiem līgumiem, ko mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības un ziņotājiestāde ir noslēgušas atsauces laikposmā, kas definēts 32. punktā.

23.

Mainīgo procentu likmju izmaiņas, ko ziņotājiestāde veic automātiski, nav jauni līgumi, un tāpēc tās neuzskata par jauniem darījumiem. Tāpēc attiecībā uz esošajiem līgumiem minētās mainīgo likmju izmaiņas neatspoguļo kā likmes attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai kā likmes attiecībā uz saistībām.

24.

Ja līguma darbības laikā fiksētu procentu likmi aizstāj ar mainīgu procentu likmi un otrādi (laikā t1), par ko puses ir vienojušās līguma darbības sākumā (laikā t0), to neuzskata par jaunu vienošanos; tā ir daļa no aizdevuma nosacījumiem, kas paredzēti laikā t0. Tāpēc to neuzskata par jaunu darījumu.

25.

Izņemot atjaunojamos vai pārsnieguma kredītus, mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība parasti jau līguma darbības sākumā izņem visu aizdevuma summu. Tomēr tā var izņemt aizdevumu pa daļām laikā t1, t2, t3 utt., nevis visu summu līguma darbības sākumā (laikā t0). Tam, ka aizdevumu ņem tranšās, nav nozīmes MFI procentu likmju statistikā. MFI procentu likmju statistikā par jauniem darījumiem atspoguļo vienošanos starp mājsaimniecību vai nefinanšu sabiedrību un ziņotājiestādi laikā t0, kas ietver procentu likmi un pilnu aizdevuma summu.

3. DAĻA

ATSAUCES LAIKS

VII. Atsauces laiks MFI procentu likmēm attiecībā uz saistībām

26.	VCB definē to, vai attiecīgajā valstī MFI procentu likmes attiecībā uz saistībām, t. i., 1. papildinājumā aprakstīto 1.–14. rādītāju, aprēķina tā, lai iegūtu rādītājus, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, vai kā vidējās likmes attiecīgajā periodā. Aptvertais periods ir viens mēnesis.

27.

Procentu likmes attiecībā uz saistībām, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, aprēķina kā vidējos svērtos lielumus procentu likmēm, ko piemēro noguldījumu un aizdevumu saistībām noteiktā brīdī mēneša pēdējā dienā. Šajā dienā ziņotājiestāde ievāc datus par piemērojamām procentu likmēm un attiecīgajām summām sakarā ar visām noguldījumu un aizdevumu saistībām attiecībā pret mājsaimniecībām un finanšu sabiedrībām un aprēķina vidējo svērto procentu likmi katrai instrumentu kategorijai. Pretstatā mēneša vidējiem rādītājiem saistībām noteiktās MFI procentu likmes, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, attiecas tikai uz tiem līgumiem, kuri datu savākšanas laikā joprojām ir spēkā.

28.

Procentu likmes attiecībā uz saistībām, kas raksturo mēneša vidējās likmes, aprēķina pēc attiecības, kur skaitītājs ir pārskata mēnesī uzkrātie procenti, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem, un saucējs ir noguldījumu un aizdevumu vidējais apjoms mēnesī. Pārskata mēneša beigās ziņotājiestāde par katru instrumentu kategoriju ziņo uzkrātos procentus, kas maksājami vai saņemami mēnesī, un noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī. Pretstatā mēneša beigu rādītājiem saistībām noteiktās MFI procentu likmes, ko aprēķina kā mēneša vidējos rādītājus, ietver arī līgumus, kas pārskata mēnesī kādu laiku ir bijuši spēkā, bet mēneša beigās vairs nav spēkā. Noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu pārskata mēnesī teorētiski aprēķina kā vidējo lielumu aizdevumu un noguldījumu dienas apjomiem aizvadītajā mēnesī. Kā minimums, vidējo mēneša apjomu iegūst no dienas atlikuma svārstīgām instrumentu kategorijām, t. i., vismaz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem. Visām pārējām instrumentu kategorijām aizdevumu un noguldījumu mēneša vidējo apjomu atvasina no nedēļas vai biežākiem atlikumiem. Pārejas laikposmā, kas nepārsniedz divus gadus, noguldījumiem ar noteikto termiņu, kas ilgāks par pieciem gadiem, akceptē mēneša beigu likmes.

VIII. Atsauces laiks jauniem darījumiem attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem

29.

VCB lemj par to, vai attiecīgajā valstī procentu likmes, ko MFI piemēro noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, t. i., 2. papildinājumā aprakstīto 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju, nosaka tā, lai raksturotu konstatējumus perioda beigās, vai kā vidējās likmes attiecīgajā laikposmā. Aptvertais periods ir viens mēnesis.

30.

Līdzīgi kā 1. papildinājumā iekļautās procentu likmes attiecībā uz saistībām, procentu likmes par noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem aprēķina, izvēloties vienu no tālāk minētajām metodēm:

kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus mēneša beigās, t. i., kā vidējo svērto lielumu procentu likmēm, ko piemēro šiem noguldījumiem un aizdevumiem noteiktā brīdī mēneša pēdējā dienā. Šajā noteiktajā brīdī ziņotājiestāde ievāc datus par procentu likmēm un attiecīgajām summām, kas attiecas uz visiem mājsaimniecību un finanšu sabiedrību noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, un aprēķina vidējo svērto procentu likmi katrai instrumentu kategorijai. Pretstatā mēneša vidējiem rādītājiem saistībām noteiktās MFI procentu likmes, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, attiecas tikai uz tiem līgumiem, kuri datu savākšanas laikā joprojām ir spēkā;

kā mēneša vidējās likmes, t. i., attiecības, kur skaitītājs ir uzkrātie procenti, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem, un saucējs ir vidējais apjoms dienā. Pārskata mēneša beigās ziņotājiestāde attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem paziņo uzkrātos procentus, kas maksājami vai saņemami attiecībā uz pārskata mēnesi, un noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī. Noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem vidējo apjomu atvasina no dienas atlikumiem. Pretstatā mēneša beigu rādītājiem saistībām noteiktās MFI procentu likmes, ko aprēķina kā mēneša vidējos rādītājus, ietver arī līgumus, kas pārskata mēnesī kādu laiku ir bijuši spēkā, bet mēneša beigās vairs nav spēkā.

31.

Ja MFI procentu likmes aprēķina kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus mēneša beigās, kontiem, kas atkarībā no to atlikuma var būt noguldījumu vai aizdevumu konti, novērtē tikai atlikumu noteiktā laikā mēneša pēdējā dienā, lai nolemtu, vai šajā mēnesī konts ir noguldījums uz nakti vai bankas pārsnieguma kredīts. Ja MFI procentu likmes aprēķina kā mēneša vidējās likmes, to, vai konts ir noguldījumu vai aizdevumu konts, nosaka katru dienu. Pēc tam aprēķina dienas kredīta atlikumu un debeta atlikumu vidējo rādītāju, lai noteiktu fondu vidējo mēneša apjomu, kas ir mēneša vidējo likmju attiecības saucējs. Turklāt skaitītājā atspoguļotajās plūsmās nodala uzkrātos procentus, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem. Ziņotājiestādes neziņo vidējās svērtās procentu likmes, apvienojot (zemās) procentu likmes par noguldījumiem uz nakti un (augstās) procentu likmes par bankas pārsnieguma kredītiem.

IX. Atsauces laiks jauniem darījumiem (izņemot noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādus, kā arī atjaunojamos kredītus un pārsnieguma kredītus)

32.

Procentu likmes, ko MFI noteikušas jaunajiem darījumiem, izņemot noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādus, kā arī atjaunojamos kredītus un pārsnieguma kredītus, t. i., visus 2. papildinājumā raksturotos rādītājus, izņemot 1., 5., 6., 7. 12., 23., 32. un 36. rādītāju, aprēķina kā laikposma vidējos lielumus. Pārskata laikposms ir viens mēnesis (viss mēnesis).

33.

Katrai instrumentu kategorijai jauno darījumu likmi ziņotājiestāde aprēķina tā, ka tā atbilst vidējam svērtajam lielumam, kas iegūts pēc visām tām procentu likmēm, kas piemērotas jaunajiem darījumiem attiecīgajā instrumentu kategorijā pārskata mēneša laikā. Minētās vidējās mēneša procentu likmes kopā ar datiem par svērumiem attiecībā uz jauno pārskata mēnesī īstenoto darījumu summu katrā instrumentu kategorijā nosūta VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents. Ziņotājiestādes ņem vērā jaunos darījumus, kas veikti visa mēneša laikā.

4. DAĻA

INSTRUMENTU KATEGORIJAS

X. Vispārīgi noteikumi

34.

Ziņotājiestādes sniedz statistikas datus par procentu likmēm, ko MFI piemēro saistībām attiecībā uz 1. papildinājumā minētajām instrumentu kategorijām un jaunajiem darījumiem attiecībā uz 2. papildinājumā minētajām instrumentu kategorijām. Kā definēts 17. punktā, procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, atjaunojamiem kredītiem, pārsnieguma kredītiem un kredītkaršu procentu parādiem ir jauno darījumu procentu likmes, un tāpēc tās iekļautas 2. papildinājumā. Tā kā aprēķināšanas metode un atsauces laiks procentu likmēm, ko piemēro noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, ir tāds pats kā citiem rādītājiem attiecībā uz saistībām, 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju atkārto 1. papildinājumā.

35.

Instrumentu kategoriju, kas minēta 1. un 2. papildinājumā, dažās iesaistītajās dalībvalstīs valsts līmenī nepiemēro, un tādēļ rezidentu kredītiestādes un citas rezidentiestādes mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām vispār nepiedāvā nevienu šajā kategorijā ietilpstošu produktu. Datus sniedz, ja šādi darījumi tiek veikti, neraugoties uz to, ka to apjoms ir neliels.

36.

Attiecībā uz katru instrumentu kategoriju, kas definēta 1. un 2. papildinājumā un ko izmanto rezidentkredītiestāžu un citu rezidentiestāžu banku darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir rezidenti iesaistītajās dalībvalstīs, MFI procentu likmju statistiku kompilē, pamatojoties uz visām procentu likmēm, ko piemēro visiem produktiem, kuri ietilpst šajā instrumentu kategorijā. Tas nozīmē, ka VCB nevar definēt kādu valsts produktu kopumu katrā instrumentu kategorijā, uz ko attiecas MFI procentu likmju statistika; gluži pretēji, šī statistika aptver visus produktus, ko piedāvā katra ziņotājiestāde. Kā minēts I pielikuma 28. punktā, VCB nav pienākuma izlasē iekļaut katru produktu, ko piedāvā attiecīgajā valstī. Tomēr tās nedrīkst izslēgt visu instrumentu kategoriju, pamatojoties uz to, ka ar tiem saistītās summas ir ļoti mazas. Tātad, ja kādas kategorijas instrumentus piedāvā tikai viena iestāde, šo iestādi iekļauj izlasē. Ja kāda instrumentu kategorija iesaistītajā dalībvalstī nav pastāvējusi sākotnējās izlases veidošanas laikā, bet pēc tam kāda iestāde ir ieviesusi jaunu šīs kategorijas produktu, šo iestādi iekļauj izlasē, kad nākamo reizi pārbauda izlases tipiskumu. Ja attiecīgajā valstī esošā instrumentu kategorijā ir izveidots jauns produkts, izlasē iekļautās iestādes par to ziņo nākamajā ziņojumā, jo visām ziņotājiestādēm jāziņo par visiem saviem produktiem.

37.

Izņēmums attiecībā uz principu, saskaņā ar ko ir jāaptver visiem produktiem piemērotās visas procentu likmes, ir slikto parādu un parādu restrukturēšanas aizdevumu procentu likmes. Kā minēts 16. punktā, MFI procentu likmju statistikā neiekļauj sliktos aizdevumus un aizdevumus parādu restrukturizācijai, kuru likmes ir zemākas par tirgus likmēm, t. i., parādu restrukturizācijai attiecībā uz finansiālās grūtībās nonākušiem parādniekiem.

XI. Iedalījums pēc valūtas

38.

MFI procentu likmju statistika aptver visas procentu likmes, ko piemēro potenciālā ziņotāju grupa. Dati par noguldījumiem un aizdevumiem valūtās, kas nav euro, netiek prasīti visu iesaistīto dalībvalstu līmenī. Tas atspoguļots 1. un 2. papildinājumā, kur visi rādītāji attiecas uz euro noguldījumiem un aizdevumiem.

XII. Iedalījums pa sektoriem

39.

Izņemot repo līgumus, visus noguldījumus un aizdevumus, par kuriem jāsniedz ziņas MFI procentu likmju statistikas vajadzībām, iedala pa sektoriem. Tāpēc 1. un 2. papildinājumā nodalīti rādītāji, kas attiecas uz mājsaimniecībām (tajā skaitā bezpeļņas organizācijām, kas apkalpo mājsaimniecības) (4), un rādītāji, kas attiecas uz nefinanšu sabiedrībām (5). Turklāt, atsevišķi dati tiek sniegti par mājsaimniecību sastāvdaļu – pašnodarbinātajiem/sabiedrībām, kas nav juridiskas personas, taču tikai attiecībā uz jaunajiem darījumiem “citiem mērķiem”. NCB var atbrīvot no prasības atsevišķi norādīt kredītus pašnodarbinātajiem, ja šādi kredīti saistību izteiksmē ir mazāk par 5 % no iesaistītās dalībvalsts kopējiem kredītiem mājsaimniecībām, ko aprēķina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32).

40.

Uz repo līgumiem attiecas 1. papildinājuma 5. rādītājs un 2. papildinājuma 11. rādītājs. Kaut arī visās iesaistītajās dalībvalstīs atlīdzības maksājumi par repo līgumiem ir atkarīgi no turētāja sektora, nav jāveic repo līgumu iedalījums pa sektoriem, t. i., pa mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, katras iesaistītās dalībvalsts līmenī. Nav jāveic arī iedalījums pēc termiņa katras iesaistītās dalībvalsts līmenī, jo parasti repo līgumi ir īstermiņa darījumi. MFI procentu likme par repo līgumiem attiecas vienādi uz abiem sektoriem.

41.

Šīs regulas 2. papildinājuma 5. un 6. rādītājs attiecas uz mājsaimniecību noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu. Tomēr katras iesaistītās dalībvalsts līmenī procentu likme noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un tiem piemērojamais svērums attiecas uz šā tipa noguldījumiem, ko veikušas gan mājsaimniecības, gan nefinanšu sabiedrības, t. i., abus sektorus apvieno, bet iedala mājsaimniecību sektorā. Nav vajadzības katras iesaistītās dalībvalsts līmenī veikt iedalījumu pa sektoriem.

XIII. Iedalījums pa instrumentu veidiem

42.	Ja 43. līdz 52. punktā nav noteikts citādi, MFI noteikto procentu likmju iedalījums pēc instrumentiem, kā arī instrumentu veidu definīcijas saskan ar aktīvu un pasīvu kategorijām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) I pielikuma 2. daļā.

43.	MFI procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, t. i., 2. papildinājuma 1. un 7. rādītājs, attiecas uz visiem noguldījumiem uz nakti neatkarīgi no tā, vai par tiem maksā procentus. MFI procentu likmju statistikā tāpēc atspoguļo noguldījumus uz nakti, par kuriem nemaksā procentus.

44.

Neatkarīgi no sākotnējā procentu likmes noteikšanas termiņa MFI procentu likmju statistikā atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, t. i., 2. papildinājuma 12. un 23. rādītājs, atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā. Soda naudas, ko piemēro bankas pārsnieguma kredītiem kā citu maksājumu komponenti, piemēram, kā īpašas maksas, neietilpst LGL, kā definēts 1. punktā, jo šā veida likme attiecas tikai uz aizdevumu procentu likmes komponenti. Šajā kategorijā uzrādītos aizdevumus neuzrāda nevienā citā jauno darījumu kategorijā.

45.

MFI procentu likmju statistikā kredītkaršu parādi atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā. Datus par procentu likmi uzrāda pie 32. un 36. rādītāja tikai attiecībā uz kredītkaršu procentu parādiem. Procentu likmi bezprocentu kredītiem atsevišķi neuzrāda, jo tā pēc definīcijas ir 0 %. Tomēr kredītkaršu bezprocentu parādu saistības līdz ar kredītkaršu procentu parādu saistībām veido daļu no statistikas par procentu likmēm, ko MFI piemēro saistībām. Kredītkaršu procentu parādus un kredītkaršu bezprocentu parādus neuzrāda ne pie viena cita jauno darījumu rādītāja.

46.

MFI procentu likmju statistikā jauni aizdevumi nefinanšu sabiedrībām (izņemot atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus un kredītkaršu parādus), t. i., 2. papildinājuma 37. līdz 54. rādītājs, ietver visus jebkura apjoma aizdevumus, kas nav kredītkaršu (procentu un bezprocentu) parādi, atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti uzņēmumiem, savukārt 62. līdz 85. rādītājs attiecas uz nodrošinātiem aizdevumiem, kā definēts 60. punktā. Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām 1. papildinājumā attiecībā uz saistībām atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā, un tie ietver atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītus, kredītkaršu procentu parādus un kredītkaršu bezprocentu parādus.

47.

MFI procentu likmju statistikā jauni aizdevumi mājsaimniecību patēriņam, t. i., 2. papildinājuma 13.–15., 30. un 55.–57. rādītājs, tiek definēti kā aizdevumi, kas nav kredītkaršu parāds (procentu vai bezprocentu), atjaunojamais kredīts un pārsnieguma kredīts un kas piešķirti personīgai izmantošanai, patērējot preces vai pakalpojumus, turklāt 55.–57. rādītājs attiecas uz 60. punktā definētajiem nodrošinātajiem aizdevumiem. Patēriņa kredīti 1. papildinājumā, kas atsaucas uz atlikušajām saistībām, atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā, un attiecas uz atjaunojamo kredītu un pārsnieguma kredītu, kā arī bezprocentu un procentu kredītkaršu parādu.

48.

Aizdevumi mājsaimniecībām mājokļa iegādei, t. i., 1. papildinājuma 6.–8. rādītājs un 2. papildinājuma 16.–19. un 31. rādītājs, var būt nodrošināti vai nenodrošināti, bet 58.–61. rādītājs attiecas uz 60. punktā definētajiem nodrošinātajiem aizdevumiem. MFI procentu likmju statistika nodrošinātos un nenodrošinātos aizdevumus mājsaimniecībām mājokļu iegādei 16.–19. un 31. rādītājā aptver bez iedalījuma. MFI procentu likmju statistikā jauni aizdevumi mājsaimniecībām mājokļa iegādei, t. i., 2. papildinājuma 16.–19., 31. un 58.–61. rādītājs, tiek definēti kā kredīti, kas nav atjaunojamie kredīti, pārsnieguma kredīti vai kredītkaršu parāds un kas izsniegti ieguldīšanai mājokļos, t. sk. ēkās, garāžās un mājas uzlabojumos (remontā). Aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļu iegādei 1. papildinājumā, kas atsaucas uz atlikušajām saistībām, atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā, un attiecas uz atjaunojamo kredītu, pārsnieguma kredītu un kredītkaršu parādu.

49.

MFI procentu likmju statistikā jauni aizdevumi mājsaimniecībām citiem mērķiem, t. i., 2. papildinājuma 20.–22. un 33.–35. rādītājs, tiek definēti kā aizdevumi, kas nav atjaunojamie kredīti, pārsnieguma kredīts vai kredītkaršu parāds un kas piešķirti tādiem mērķiem kā uzņēmējdarbība, parāda konsolidācija, izglītība utt. Citi aizdevumi mājsaimniecībām 1. papildinajumā, kas atsaucas uz atlikušajām saistībām, atbilst tiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā, un attiecas uz atjaunojamo kredītu, pārsnieguma kredītu un kredītkaršu parādu.

50.

MFI atlikušo saistību procentu likmju vajadzībai patēriņa kredīti, aizdevumi mājsaimniecībām mājokļa iegādei un citi aizdevumi mājsaimniecībām citiem mērķiem kopā veido visus aizdevumus, ko rezidentes kredītiestādes un cits iestādes aizdevušas mājsaimniecībām, t. sk. atjaunojamos kredītus, pārsnieguma kredītu un kredītkaršu parādu (bezprocentu un procentu).

51.

Attiecībā uz procentu likmēm, ko MFI piemēro jauniem darījumiem, bankas pārsnieguma kredīti, aizdevumi mājsaimniecībām mājas iegādei un citiem mērķiem kopā aptver visus aizdevumus, ko kredītiestādes un citas iestādes, kas ir rezidenti, piešķīrušas mājsaimniecībām. Bezprocentu kredītkaršu parāds netiek atsevišķi ziņots MFI procentu likmju statistikā par jauniem darījumiem, bet tiek iekļauts attiecīgajos atlikušās saistību summas posteņos.

XIV. Iedalījums pa apjoma kategorijām

52.

Attiecībā uz citiem aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām, t. i., 2. papildinājuma 37.–54. un 62.–85. rādītāju, tiek nošķirtas trīs apjomu kategorijas: a) „līdz EUR 0,25 miljoniem ieskaitot“; b) „vairāk par EUR 0,25 miljoniem un līdz EUR 1 miljonam ieskaitot“; un c) „vairāk par EUR 1 miljonu“. Apjoms attiecas uz vienu atsevišķu aizdevuma darījumu, ko uzskata par jaunu darījumu, nevis uz visiem darījumiem starp nefinanšu sabiedrībām un ziņotājiestādi.

XV. Iedalījums pēc sākotnējā termiņa, brīdinājuma termiņa vai sākotnējā procentu likmes noteikšanas termiņa

53.

Atkarībā no instrumenta veida un tā, vai MFI procentu likme attiecas uz saistībām vai jauniem darījumiem, statistikas dati sniedz iedalījumu pēc sākotnējā termiņa, brīdinājuma termiņa vai sākotnējā likmes noteikšanas termiņa. Šie iedalījumi attiecas uz laika intervāliem, piemēram, procentu likme attiecībā uz noguldījumu ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem attiecas uz vidējo procentu likmi visiem noguldījumiem ar noteikto termiņu no divām dienām līdz diviem gadiem, svērumu nosakot pēc noguldījuma lieluma.

54.

Iedalījums pēc sākotnējā termiņa un brīdinājuma termiņa izriet no definīcijām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā. Iedalījums pēc sākotnējā termiņa tiek piemērots visām noguldījumu kategorijām, kas nav repo līgumi un attiecas uz atlikušajām saistībām, un visām aizdevumu kategorijām, kas attiecas uz atlikušajām saistībām, kā tas izklāstīts 1. papildinājumā. Iedalījums pēc sākotnējā termiņa tiek piemērots arī jauniem darījumiem attiecībā uz noguldījumiem ar noteikto termiņu, un iedalījums pēc brīdinājuma termiņa – jauniem darījumiem attiecībā uz noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā izklāstīts 2. papildinājumā. Atsevišķi dati par aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām ar sākotnējo procentu likmes noteikšanas termiņu līdz vienam gadam kombinācijā ar sākotnējo termiņu ilgāku par vienu gadu tiek ziņoti par katru aizdevumu apmēru grupu, kas minēta 52. punktā un kā tas izklāstīts 2. papildinājumā.

55.

Aizdevumu procentu likmes attiecībā uz jauniem darījumiem 2. papildinājumā iedala pēc līgumā norādītā sākotnējā procentu likmes noteikšanas termiņa. MFI procentu likmju statistikai sākotnējo likmes noteikšanas termiņu definē kā iepriekš noteiktu laikposmu līguma darbības sākumā, kad nevar mainīt procentu likmes vērtību. Sākotnējais likmes noteikšanas termiņš var būt īsāks vai vienāds ar aizdevuma sākotnējo termiņu. Procentu likmes vērtību uzskata par nemainīgu tikai tad, ja tās līmenis ir precīzi definēts, piemēram, 10 %, vai kā starpība, salīdzinot ar atsauces likmi noteiktā laikposmā, piemēram, sešu mēnešu Euribor plus divi procenta punkti noteiktā dienā un laikā. Ja līguma sākumā mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība un ziņotājiestāde uz noteiktu laiku vienojas par aizdevuma procentu likmes aprēķināšanu, piemēram, sešu mēnešu Euribor plus divi procenta punkti uz trim gadiem, to neuzskata par sākotnēju likmes noteikšanu, jo procentu likmes vērtība trīs gadu laikā var mainīties. MFI procentu likmju statistika attiecībā uz jauniem aizdevuma darījumiem atspoguļo tikai to procentu likmi, par ko puses attiecībā uz sākotnējo likmes noteikšanas termiņu ir vienojušās līguma darbības sākumā vai pēc aizdevuma līguma pārskatīšanas. Ja pēc šā sākotnējā likmes noteikšanas termiņa procentu likme automātiski kļūst par mainīgu likmi, to neatspoguļo MFI procentu likmēs, kas attiecas uz jauniem darījumiem, bet tikai tajās MFI procentu likmēs, ko piemēro saistībām.

56.

Aizdevumiem mājsaimniecībām nošķir šādus sākotnējos likmes noteikšanas termiņus.

Aizdevumiem mājsaimniecībām patēriņam un citiem mērķiem:

—	mainīga likme un sākotnējais likmes noteikšanas termiņš mazāks par vai vienāds ar vienu gadu,

—	ākotnējais likmes noteikšanas termiņš lielāks par vienu gadu un mazāks par vai vienāds ar pieciem gadiem,

—	sākotnējais likmes noteikšanas termiņš lielāks par pieciem gadiem.

Aizdevumiem mājsaimniecībām mājokļu iegādei:

—	mainīga likme un sākotnējais likmes noteikšanas termiņš mazāks par vai vienāds ar vienu gadu,

—	sākotnējais likmes noteikšanas termiņš lielāks par vienu gadu un mazāks par vai vienāds ar pieciem gadiem,

—	sākotnējais likmes noteikšanas termiņš lielāks par pieciem gadiem un mazāks par vai vienāds ar desmit gadiem un

—	sākotnējais likmes noteikšanas termiņš ilgāks par desmit gadiem.

57.

Šādi sākotnējie likmes noteikšanas termiņi tiek nošķirti aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām līdz EUR 0,25 miljoniem, vairāk par EUR 0,25 miljoniem un līdz EUR 1 miljonam, kā arī vairāk par EUR 1 miljonu:

—	mainīga likme un sākotnējais likmes noteikšanas termiņš mazāks par vai vienāds ar trīs mēnešiem,

—	sākotnējais likmes noteikšanas termiņš ilgāks par trīs mēnešiem un mazāks par vai vienāds ar vienu gadu,

—	sākotnējais likmes noteikšanas termiņš ilgāks par vienu gadu un mazāks par vai vienāds ar trīs gadiem,

—	sākotnējais likmes noteikšanas termiņš ilgāks par trīs gadiem un mazāks par vai vienāds ar pieciem gadiem,

—	sākotnējais likmes noteikšanas termiņš ilgāks par pieciem gadiem un mazāks par vai vienāds ar desmit gadiem,

—	sākotnējais likmes noteikšanas termiņš ilgāks par desmit gadiem.

58.	MFI procentu likmju statistikai “mainīgo likmi” definē kā procentu likmi, kas tiek pārskatīta nepārtraukti (piemēram, katru dienu) vai pēc MFI ieskatiem.

XVI. Iedalījums pēc aizdevumiem, kas nodrošināti ar ķīlu un/vai galvojumu

59.	Aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas nodrošināti ar ķīlu un/vai galvojumu, tiek atsevišķi ziņoti visās MFI procentu likmju statistikas jauno darījumu kategorijās, izņemot kredītkaršu parādus, atjaunojamos kredītus un pārsnieguma kredītus, kā arī kredītus citiem mērķiem.

60.

MFI procentu likmju statistikā aizdevumu iedalījums pēc ķīlām/galvojumiem ietver to aizdevumu kopējo summu, kas ir saistīti ar jauniem darījumiem, kā arī nodrošināti ar “fondētās kredīta aizsardzības” metodi, kura definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (6) 4. panta 31. punktā un VIII pielikuma 1. daļas 6.–25. iedaļā, un/vai galvoti ar “nefondētās kredīta aizsardzības” metodi, kura definēta Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 32. punktā un VIII pielikuma 1. daļas 26.–29. iedaļā, tādējādi ķīlas/galvojuma vērtībai esot lielākai par aizdevuma summu vai vienādai ar to. Ja MFI piemēro sistēmu, kas atšķiras no “standartizētās pieejas”, kura uzraudzības vajadzībām definēta Direktīvā 2006/48/EK, tā var piemērot tādu pašu pieeju to aizdevumu ziņošanā, kas ieļauti šajā iedalījumā.

61.

VCB var piešķirt atkāpes gan attiecībā uz procentu likmēm nodrošinātajiem/galvotajiem aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām, gan attiecībā uz šādu darījumu apjomu – 62. līdz 85. rādītāju, ja valsts kopējais darījumu apjoms attiecīgajam postenim (37. līdz 54. rādītājs), kas ietver visus aizdevumus, ir mazāks par 10 % no valsts kopējā darījumu apjoma visu aizdevumu summā tajā pašā lieluma kategorijā, kā arī mazāks par 2 % no darījumu apjoma attiecībā uz tā paša lieluma un sākotnējā procentu likmes noteikšanas termiņa kategorijām euro zonas līmenī. Ja atkāpes tiek piešķirtas, šīs robežvērtības jāpārbauda vienu reizi gadā.

5. DAĻA

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

62.	Lai iegūtu apkopojumus, kas attiecas uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, katrā instrumentu kategorijā, kas piedāvāta 1. un 2. papildinājumā, piemēro trīs apkopojuma līmeņus.

XVII. Statistikas informācija ziņotājiestāžu līmenī

63.	Pirmo apkopojuma līmeni veic ziņotājiestādes, kā definēts 64. līdz 69. punktā. VCB tomēr var prasīt no ziņotājiestādēm, lai tiktu sniegti dati par individuāliem noguldījumiem un aizdevumiem. Datus paziņo VCB iesaistītajā dalībvalstī, kur ziņotājiestāde ir rezidents.

64.	Ja procentu likmes attiecībā uz saistībām, t. i., 1. papildinājuma 1. līdz 14. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, ziņotājiestādes ziņo vidējo svērto procentu likmi, ko katrai no instrumentu kategorijām piemēro mēneša pēdējā dienā.

65.

Ja procentu likmes attiecībā uz saistībām, t. i., 1. papildinājuma 1. līdz 14. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo mēneša vidējās likmes, ziņotājiestādes ziņo pārskata mēnesī uzkrātos procentus, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem, kā arī noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī par katru no instrumentu kategorijām.

66.

Ja procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, t. i., 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo konstatējumus perioda beigās, ziņotājiestādes ziņo vidējo svērto procentu likmi, ko katrai no instrumentu kategorijām piemēro mēneša pēdējā dienā.

67.

Ja procentu likmes attiecībā uz noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kredītkaršu procentu parādiem, kā arī atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem, t. i., 2. papildinājuma 1., 5., 6., 7., 12., 23., 32. un 36. rādītāju, aprēķina kā rādītāju, kas raksturo mēneša vidējās likmes, ziņotājiestādes ziņo pārskata mēnesī uzkrātos procentus, kas maksājami par noguldījumiem un saņemami par aizdevumiem, kā arī noguldījumu un aizdevumu vidējo apjomu tajā pašā mēnesī par katru no instrumentu kategorijām.

68.

Ziņotājiestādes ziņo vidējo svērto procentu likmi par katru no instrumentu kategorijām attiecībā uz jauniem darījumiem, t. i., 2. papildinājuma 2. līdz 4., 8. līdz 11., 13. līdz 22., 30. un 31., 33. līdz 35. un 37. līdz 85. rādītāju. Ziņotājiestādes papildus ziņo arī pārskata mēnesī īstenoto darījumu summu katrā instrumentu kategorijā attiecībā uz katru no tālāk minētajiem 2. papildinājuma rādītājiem – 2. līdz 4., 8. līdz 11., 13. līdz 22., 33. līdz 35. un 37. līdz 85. rādītāju.

69.

Kredītiestādes un citas iestādes, attiecībā uz ko VCB pieļāvusi, ka tās kopā kā grupa paziņo statistikas datus par MFI procentu likmēm, uzskata par vienu nosacītu ziņotāju, un tās sniedz 64. līdz 66. punktā minētos datus attiecībā uz visu grupu. Turklāt šīs ziņotājiestādes katram gadam katrai instrumentu kategorijai norāda ziņotājiestāžu skaitu grupā un procentu likmju novirzi starp šīm iestādēm. Grupā ietilpstošo ziņotājiestāžu skaitu un novirzi nosaka oktobra mēnesī un nosūta kopā ar oktobra datiem.

XVIII. Valsts vidējās svērtās procentu likmes

70.	Otro apkopojuma līmeni veic VCB. Tās apkopo procentu likmes un atbilstošās līgumu summas visām savas valsts ziņotājiestādēm, sastādot vidējo svērto procentu likmi katrā instrumentu kategorijā. Dati tiek paziņoti Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

71.	VCB sniedz valsts vidējo svērto procentu likmi par katru no instrumentu kategorijām attiecībā uz saistībām, t. i., 1. papildinājuma 1. līdz 14. rādītāju.

72.

VCB sniedz valsts vidējo svērto procentu likmi par katru no instrumentu kategorijām attiecībā uz jauniem darījumiem, t. i., 2. papildinājuma 1. līdz 23. un 30. līdz 85. rādītāju. Turklāt VCB 2. papildinājuma 2. līdz 4., 8. līdz 23., 33. līdz 35. un 37. līdz 85. rādītājam katram atsevišķi norāda to jauno darījumu apjomu, kas valsts līmenī attiecībā uz katru instrumentu kategoriju veikti pārskata mēnesī. Šie jauno darījumu apjomi attiecas uz visu grupu, t. i., uz visu potenciālo ziņotāju grupu. Tāpēc, ja ziņotājiestādes atlasa ar izlases metodi, valsts līmenī izmanto paplašinājuma koeficientus, lai iegūtu kopējo grupas rādītāju . Šie paplašinājuma koeficienti ir vienādi ar lielumu, kas ir apgriezti proporcionāls atlases varbūtībām , t. i., . Tad, izmantojot šādu vispārēju formulu, aprēķina jauno darījumu summas aplēsi kopējai grupai (7) :

Formula

kur:

yi	ir iestādes i jauno darījumu summa un
πi	ir iestādes i atlases varbūtība.

73.

VCB paziņo ECB procentu likmes, ko MFI izmanto attiecībā uz saistībām un jauniem darījumiem, norādot četras zīmes aiz komata. Tas neskar lēmumu, ko VCB pieņēmušas attiecībā uz precizitātes līmeni, ko tās vēlas piemērot datu vākšanā. Publicētajiem rezultātiem norāda ne vairāk par divām zīmēm aiz komata.

74.	VCB norāda visus normatīvus (vai to izmaiņas) attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku metodikas piezīmēs un tās nosūta kopā ar attiecīgās valsts datiem.

75.	VCB, kas izvēlas izlases metodi ziņotājiestāžu atlasei, sniedz atlases kļūdas novērtējumu sākotnējai izlasei. Ikreiz pēc izlases atjaunināšanas sniedz jaunu novērtējumu.

XIX. Iesaistīto dalībvalstu apkopotie rezultāti

76.	Pēdējo instrumentu kategoriju apkopojuma līmeni attiecībā uz iesaistīto dalībvalstu kopumu veic ECB.

6. DAĻA

ĪPAŠU FINANŠU PRODUKTU ATSPOGUĻOJUMS

77.	Procedūru attiecībā uz 78. līdz 86. punktā definētajiem produktiem izmanto par atsauci, rīkojoties ar produktiem, kam piemīt līdzīgas īpašības.

78.

Augošas vai lejupslīdošas procentu likmes noguldījums vai aizdevums ir noguldījums vai aizdevums ar fiksētu termiņu, kam piemēro procentu likmi, kas gadu no gada pieaug (samazinās) par iepriekš noteiktu procentu punktu skaitu. Augošas vai lejupslīdošas procentu likmes noguldījumi vai aizdevumi ir instrumenti, kuru procentu likmes ir fiksētas visā to termiņa laikā. Par procentu likmi visam noguldījuma vai aizdevuma termiņam un par citiem noteikumiem vienojas iepriekš laikā t0, kad paraksta līgumu. Augošas procentu likmes noguldījuma piemērs ir noguldījums ar noteikto termiņu uz četriem gadiem, par ko maksā 5 % pirmajā gadā, 7 % otrajā gadā, 9 % trešajā gadā un 13 % ceturtajā gadā. LGL attiecībā uz jauniem darījumiem, ko laikā t0 iekļauj MFI procentu likmju statistikā, aprēķina kā ģeometrisko vidējo no faktoriem “1 + procentu likme”. Saskaņā ar 3. punktu VCB var prasīt no ziņotājiestādēm, lai tiktu izmantota FLŠN šim produktu veidam. LGL attiecībā uz saistībām, ko iekļauj statistikā laikā no t0 līdz t3, ir likme, kuru ziņotājiestāde noteikusi brīdī, kad tiek aprēķinātas procentu likmes, ko piemēro MFI, t. i., piemērā par noguldījumu ar noteikto termiņu uz četriem gadiem – 5 % laikā t0, 7 % laikā t1, 9 % laikā t2 un 13 % laikā t3.

79.

MFI procentu likmju statistikā aizdevumi, kas ņemti kā daļa no “kredītlīnijas”, atbilst tiem, kas definēti un klasificēti Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32). Tikai atlikušās saistības, t. i., summas, kas kredītlīnijas kontekstā izņemtas un vēl nav atmaksātas, uzskata par jauniem darījumiem un atspoguļo MFI procentu likmju statistikā saskaņā ar 17. punktu. No kredītlīnijas pieejamās summas, kas vēl nav izņemtas vai jau ir atmaksātas, neuzskata ne par jauniem darījumiem, ne par atlikušajām saistībām.

80.

“Jumta līgums” ļauj klientam izņemt aizdevumus no vairāku veidu aizdevumu kontiem, nepārsniedzot noteiktu maksimālo summu, ko piemēro visiem šiem aizdevumu kontiem kopā. Slēdzot jumta līgumu, neprecizē kredīta veidu un/vai kredīta izņemšanas laiku, un/vai procentu likmi, bet virkne iespēju var būt paredzētas. Šādi jumta līgumi neietilpst MFI procentu likmju statistikā. Tomēr, tiklīdz tiek piešķirts saskaņā ar jumta līgumu līgts aizdevums, to iekļauj MFI procentu likmju statistikā gan attiecībā uz jauniem darījumiem, gan saistībām.

81.

Var būt krājnoguldījumi, kam ir noteikti pamatprocenti un uzticamības un/vai pieauguma piemaksa. Noguldījumu pieņemšanas laikā nav skaidrības par to, vai būs piemaksas maksājums. Maksājums ir atkarīgs no tā, kāda būs mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības attieksme pret uzkrājumu. Šādas uzticamības vai pieauguma piemaksas parasti neiekļauj LGL attiecībā uz jauniem darījumiem. LGL attiecībā uz saistībām vienmēr aptver likmes, ko ziņotājiestāde piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja ziņotājiestāde piešķir minēto uzticamības vai pieauguma piemaksu, to atspoguļo statistikā attiecībā uz saistībām.

82.

Mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām piešķirtos aizdevumus var piesaistīt derivatīvu līgumus, piemēram, ar procenta likmju mijmaiņu, procentu maksimālo robežlikmi un procentu minimālo robežlikmi. Parasti minētos līgumus neiekļauj LGL attiecībā uz jauniem darījumiem. LGL attiecībā uz saistībām vienmēr ietver likmes, ko ziņotājiestāde piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja tiek īstenots šāds derivatīvu līgums un ziņotājiestāde koriģē procentu likmi, kas jāmaksā mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai, to atspoguļo statistikā attiecībā uz saistībām.

83.

Var piedāvāt noguldījumus, kas aptver divas komponentes: noguldījumu ar noteikto termiņu, kam piemēro fiksētu procentu likmi un ar to saistītu derivatīvu, kura peļņa ir atkarīga no kāda definēta biržas indeksa vai divu valūtu maiņas kursa un kura minimālā garantētā peļņa ir 0 %. Abu komponenšu termiņi var būt vienādi vai atšķirīgi. Jauniem darījumiem piemērotajā LGL ietilpst procentu likme attiecībā uz noguldījumu ar noteikto termiņu, jo tā atspoguļo vienošanos starp noguldītāju un ziņotājiestādi un ir zināma noguldījuma pieņemšanas laikā. Peļņa no noguldījuma otras komponentes, kas ir saistīta ar biržas kursa indeksu vai divu valūtu maiņas kursu, kļūst zināma tikai pēc produkta termiņa beigām, un to nevar iekļaut jauno darījumu procentu likmē. Tādējādi atspoguļo tikai garantēto minimālo peļņu (parasti 0 %). LGL attiecībā uz saistībām vienmēr ietver procentu likmi, ko ziņotājiestāde piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Līdz termiņa beigām atspoguļo procentu likmi noguldījumam ar noteikto termiņu, kā arī garantēto minimālo peļņu no noguldījuma, kas aptver saistīto derivatīvu. LGL, ko maksā ziņotājiestāde, MFI procentu likmēs attiecībā uz saistībām atspoguļo tikai pēc noguldījuma termiņa beigām.

84.

Noguldījumi ar noteikto termiņu, kas ilgāks par diviem gadiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļā, var ietvert pensiju krājkontus. Lielāko daļu no pensiju uzkrājumiem iegulda vērtspapīros, un tāpēc šo kontu procentu likme ir atkarīga no attiecīgo vērtspapīru peļņas. Atlikušo pensiju uzkrājumu daļu glabā skaidrā naudā, un kredītiestāde vai cita iestāde nosaka procentu likmi tāpat kā citiem noguldījumiem. Noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecības kopējā peļņa no pensiju krājkonta nav zināma, un tā var būt arī negatīva. Turklāt noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecība un kredītiestāde nevienojas arī par procentu likmi vērtspapīros ieguldītajai daļai – vienojas tikai par atlikušo noguldījuma daļu. Tādējādi MFI procentu likmju statistikā iekļauj tikai to noguldījumu daļu, kas nav ieguldīta vērtspapīros. Jauniem darījumiem piemērotā LGL, kas ir jāpaziņo, ir likme, par kuru mājsaimniecība un ziņotājiestāde ir vienojušās attiecībā uz atbilstošo noguldījuma daļu, pieņemot noguldījumu. LGL attiecībā uz saistībām ir likme, ko ziņotājiestāde piemēro atbilstošajai pensiju krājkontu noguldījuma daļai, aprēķinot MFI procentu likmi.

85.

Uzkrājumu plāni attiecībā uz aizdevumiem, kas paredzēti mājokļu iegādei, ir ilgtermiņa uzkrājumu plāni ar zemiem procentiem, kas pēc noteikta uzkrāšanas laikposma dod mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai tiesības uz aizdevumu mājokļa iegādei ar zemākiem procentiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļu šos uzkrājumu plānus klasificē kā noguldījumus ar noteikto termiņu, kas ilgāks par diviem gadiem, ja tos izmanto kā noguldījumus. Tiklīdz tos pārvērš par aizdevumu, tos klasificē kā aizdevumus, ko piešķir mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Ziņotājiestādes jauno noguldījuma darījumu kategorijā ziņo procentu likmi, par ko vienojas sākotnējā noguldījuma pieņemšanas laikā. Apjoms, kas atbilst jaunajam darījumam, ir pieņemtā naudas summa. Šīs noguldījuma summas palielinājumu laika gaitā atspoguļo tikai saistībās. Kad noguldījumu pārveido par aizdevumu, šo jauno aizdevumu reģistrē kā jaunu aizdevumu darījumu. Procentu likme ir pazeminātā likme, ko piedāvā ziņotājiestāde. Svērums ir aizdevuma kopējā summa, ko piešķir mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai.

86.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) II pielikuma 2. daļu noguldījumi, kas veikti saskaņā ar Francijā spēkā esošo mājokļu plānu “plan d'épargne-logement” (PEL), tiek klasificēti kā noguldījumi ar noteikto termiņu, kas ilgāks par diviem gadiem. Valdība reglamentē nosacījumus, ko piemēro šiem PEL, un nosaka procentu likmi, kas paliek nemainīga visam noguldījuma termiņam, t. i., katrai PEL“paaudzei” piemēro vienu un to pašu procentu likmi. PEL ir spēkā vismaz četrus gadus, un klientam katru gadu ir jāiegulda iepriekš noteikta obligātā summa, bet viņam ir atļauts palielināt maksājumus jebkurā laikā, kamēr plāns ir spēkā. Ziņotājiestādes jaunu darījumu kategorijā ziņo sākotnēji jauna PEL plāna ieviešanas brīdī noguldīto summu. Naudas summa, ko sākotnēji iegulda PEL, var būt ļoti maza, kas nozīmē to, ka jauniem darījumiem piemērotās likmes svērums būs relatīvi zems. Šī metode nodrošina to, ka jauno darījumu likme vienmēr atspoguļo pašreizējās PEL“paaudzes” nosacījumus. Jaunajiem PEL plāniem piemēroto procentu likmju novirzes iekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem. Patērētāju lēmumus pārvest citu ilgtermiņa noguldījumu aktīvus uz iepriekš pastāvošu PEL neiekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai procentu likmēs, ko piemēro saistībām. Pēc četriem gadiem klients var lūgt aizdevumu ar pazeminātām procentu likmēm vai atjaunot līgumu. Tā kā šo PEL atjaunošanu veic automātiski bez klienta aktīvas līdzdalības un tā kā par līguma nosacījumiem, tajā skaitā par procentu likmi, atkārtoti nevienojas, šo atjaunošanu saskaņā ar 21. punktu neuzskata par jaunu darījumu. Atjaunojot līgumu, klients var veikt papildu iemaksas ar noteikumu, ka uzkrātā summa nepārsniedz noteiktu limitu un līguma darbības laiks nepārsniedz noteiktu gadu skaitu. Ja ir sasniegta maksimālā summa vai termiņš, līgumu iesaldē. Mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība saglabā aizņēmuma tiesības un joprojām saņem procentus, ievērojot nosacījumus, kas bija spēkā PEL atvēršanas laikā, kamēr bankas kontā ir palikusi nauda. Valdība piešķir procentu maksājuma subsīdiju papildus kredītiestādes vai citas iestādes piedāvātajai procentu likmei. Saskaņā ar 6. punktu MFI procentu likmju statistikā atspoguļo tikai to procentu maksājuma daļu, ko piedāvā kredītiestāde vai cita iestāde. Valdības subsīdiju, ko izmaksā caur kredītiestādi vai citu iestādi, neņem vērā.

1. papildinājums

Instrumentu kategorijas procentu likmēm attiecībā uz saistībām

LGL vai FLŠN tiek sniegtas katru mēnesi attiecībā uz katru no 1. tabulā iekļautajām kategorijām

1. tabula

	Sektors	Instrumenta veids	Sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš, sākotnējais likmes noteikšanas termiņš	Saistību rādītājs	Ziņošanas pienākums
Noguldījumi EUR	Mājsaimniecības	Ar noteikto termiņu	Līdz 2 gadiem	1	LGL
	Mājsaimniecības	Ar noteikto termiņu	Ilgāk par 2 gadiem	2	LGL
	Nefinanšu sabiedrības	Ar noteikto termiņu	Līdz 2 gadiem	3	LGL
	Nefinanšu sabiedrības	Ar noteikto termiņu	Ilgāk par 2 gadiem	4	LGL
	Repo līgumi			5	LGL
Aizdevumi EUR	Mājsaimniecības	Mājokļa iegādei	Līdz 1 gadam	6	LGL
			Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	7	LGL
			Ilgāk par 5 gadiem	8	LGL
		Patēriņam un citiem mērķiem	Līdz 1 gadam	9	LGL
			Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	10	LGL
			Ilgāk par 5 gadiem	11	LGL
	Nefinanšu sabiedrības		Līdz 1 gadam	12	LGL
			Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	13	LGL
			Ilgāk par 5 gadiem	14	LGL

2. papildinājums

Instrumentu kategorijas procentu likmēm attiecībā uz jauniem darījumiem

LGL un FLŠN tiek ziņotas katru mēnesi attiecībā uz katru no 2., 3., 4. un 5. tabulā iekļautajām kategorijām. LGL ziņo kopā ar attiecīgo darījumu summu, ja tabulās tas norādīts ar vārdu ‘summa’.

Kategorijas 2. tabulā (izņemot 33.–35. rādītāju), 3. tabulā un 5. tabulā katras tabulas ietvaros ir savstarpēji izslēdzošas. Tādēļ aizdevums, kas ziņots jebkurā 2. tabulas rādītājā (izņemot 33.–35. rādītājā) un/vai 3. tabulā, un/vai 5. tabulā, netiek vēlreiz ziņots jebkurā citā tās pašas tabulas rādītājā, izņemot aizdevumus, kas ziņoti 33.–35. rādītājā un kas tiek ziņoti arī 20.–22. rādītājā. Visi aizdevumi, kas jebkurā kategorijā ziņoti 3. tabulā, atbilstošajā kategorijā jāziņo arī 2. tabulā. Rādītāji 4. tabulā ir 2. tabulas apakšrādītāji un, ja nodrošināti, 3. tabulas apakšrādītāji, tādēļ par jebkuru aizdevumu, kas ziņots 4. tabulā, jāziņo arī attiecīgi 2. vai 3. tabulā.

5. tabula attiecas vienīgi uz APRC. Aizdevumi, kas iegrāmatoti 5. tabulā, jāgrāmato arī attiecīgi 2., 3. un 4. tabulā, ņemot vērā dažādās APRC noteikšanas metodes, kā norādīts 9. punktā.

Jaunu darījumu jēdziens tiek attiecināts uz visiem krājumiem, t. i., atlikušajām saistībām noguldījumu uz nakti, noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, atjaunojamo kredītu un pārsnieguma kredītu, kā arī kredītkaršu parādu gadījumā, proti, 1, 5, 6, 7, 12, 23, 32 un 36. rādītāju.

2. tabula

	Sektors	Instrumenta veids	Sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš, sākotnējais likmes noteikšanas termiņš	Jauno darījumu rādītājs	Ziņošanas pienākums
Noguldījumi EUR	Mājsaimniecības	Uz nakti		1	LGL
		Ar noteikto termiņu	Līdz 1 gadam	2	LGL, summa
			Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem	3	LGL, summa
			Ilgāk par 2 gadiem	4	LGL, summa
		Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (8)	Līdz 3 mēnešiem	5	LGL
		Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (8)	Ilgāk par 3 mēnešiem	6	LGL
	Nefinanšu sabiedrības	Uz nakti		7	LGL
		Ar noteikto termiņu	Līdz 1 gadam	8	LGL, summa
			Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem	9	LGL, summa
			Ilgāk par 2 gadiem	10	LGL, summa
	Repo darījumi			11	LGL, summa
Aizdevumi EUR	Mājsaimniecības	Atjaunojami kredīti un pārsnieguma kredīti		12	LGL
		Kredītkaršu procentu parādi		32	LGL
		Patēriņam	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam	13	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	14	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem	15	LGL, summa
		Mājokļa iegādei	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam	16	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	17	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem un līdz 10 gadiem	18	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 10 gadiem	19	LGL, summa
		Citiem mērķiem	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam	20	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	21	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem	22	LGL, summa
		Citiem mērķiem: pašnodarbinātie	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam	33	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	34	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem	35	LGL, summa
	Nefinanšu sabiedrības	Atjaunojami kredīti un pārsnieguma kredīti		23	LGL
		Kredītkaršu procentu parādi		36	LGL
		Aizdevumi līdz EUR 0,25 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 3 mēnešiem	37	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam	38	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 3 gadiem	39	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 gadiem un līdz 5 gadiem	40	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem un līdz 10 gadiem	41	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 10 gadiem	42	LGL, summa
		Aizdevumi no EUR 0,25 milj. līdz EUR 1 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 3 mēnešiem	43	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam	44	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 3 gadiem	45	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 gadiem un līdz 5 gadiem	46	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem un līdz 10 gadiem	47	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 10 gadiem	48	LGL, summa
		Aizdevumi, kas lielāki par EUR 1 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 3 mēnešiem	49	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam	50	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 3 gadiem	51	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 gadiem un līdz 5 gadiem	52	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem un līdz 10 gadiem	53	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 10 gadiem	54	LGL, summa

3. tabula

Jauni darījumi attiecībā uz aizdevumiem, kas nodrošināti ar ķīlu un/vai galvojumu

	Sektors	Instrumenta veids	Sākotnējais likmes noteikšanas periods	Jauno darījumu rādītājs	Ziņošanas pienākums
Aizdevumi EUR	Mājsaimniecības	Patēriņam	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam	55	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	56	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem	57	LGL, summa
		Mājokļa iegādei	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam	58	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	59	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem un līdz 10 gadiem	60	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 10 gadiem	61	LGL, summa
	Nefinanšu sabiedrības	Aizdevumi līdz EUR 0,25 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 3 mēnešiem	62	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam	63	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 3 gadiem	64	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 gadiem un līdz 5 gadiem	65	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem un līdz 10 gadiem	66	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 10 gadiem	67	LGL, summa
		Aizdevumi no EUR 0,25 milj. līdz EUR 1 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 3 mēnešiem	68	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam	69	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 3 gadiem	70	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 gadiem un līdz 5 gadiem	71	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem un līdz 10 gadiem	72	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 10 gadiem	73	LGL, summa
		Aizdevumi, kas lielāki par EUR 1 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 3 mēnešiem	74	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam	75	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 3 gadiem	76	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 3 gadiem un līdz 5 gadiem	77	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem un līdz 10 gadiem	78	LGL, summa
			Sākotnējā likmes noteikšana ilgāk par 10 gadiem	79	LGL, summa

4. tabula

Jauni darījumi attiecībā uz tādiem aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām, kam sākotnējais likmes noteikšanas termiņš ir līdz vienam gadam un sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu

	Sektors	Instrumenta veids	Visi aizdevumi/nodrošinātie/galvotie aizdevumi pēc sākotnējā termiņa	Jauno darījumu rādītājs	Ziņošanas pienākums
Aizdevumi EUR	Nefinanšu sabiedrības	Aizdevumi līdz EUR 0,25 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam, sākotnējais termiņš ilgāks par 1 gadu	80	LGL, summa
		Aizdevumi līdz EUR 0,25 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam, sākotnējais termiņš ilgāks par 1 gadu, tikai nodrošinātie/galvotie aizdevumi	81	LGL, summa
		Aizdevumi no EUR 0,25 milj. līdz EUR 1 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam, sākotnējais termiņš ilgāks par 1 gadu	82	LGL, summa
		Aizdevumi no EUR 0,25 milj. līdz EUR 1 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam, sākotnējais termiņš ilgāks par 1 gadu, tikai nodrošinātie/galvotie aizdevumi	83	LGL, summa
		Aizdevumi, kas lielāki par EUR 1 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam, sākotnējais termiņš ilgāks par 1 gadu	84	LGL, summa
		Aizdevumi, kas lielāki par EUR 1 milj.	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam, sākotnējais termiņš ilgāks par 1 gadu, tikai nodrošinātie/galvotie aizdevumi	85	LGL, summa

5. tabula

Jauni darījumi attiecībā uz aizdevumiem mājsaimniecībām

	Sektors	Instrumenta veids	Visi aizdevumi	Jauno darījumu rādītājs	Ziņošanas pienākums
Aizdevumi EUR	Mājsaimniecības	Patēriņam	APRC	30	APRC
Aizdevumi EUR	Mājsaimniecības	Mājokļa iegādei	APRC	31	APRC

’

(1) OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.

(2) Bezpeļņas organizācijām, kas apkalpo mājsaimniecības, VCB var piešķirt atbrīvojumu attiecībā uz patēriņa kredītiem un aizdevumiem, ko piešķir mājsaimniecībām mājokļa iegādei.

(3) OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.

(4) Apvieno S.14 un S.15, kā definēts Eiropas Kontu sistēmā (EKS) 1995, kas iekļauta A pielikumā Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulai (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.).

(5) S.11, kā definēts EKS 1995.

(6) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(7) Vidējām svērtām procentu likmēm nav vajadzīgi paplašinājuma koeficienti, ja pieņem, ka no izlases iegūtais novērtējums tiek uzskatīts par novērtējumu visai potenciālajai ziņotāju grupai (piemēram, tādēļ, ka visus attiecīgā instrumenta darījumus veic izlases iestādes).

(8) Attiecībā uz šo instrumentu kategoriju, mājsaimniecības un nefinanšu sabiedrības apvieno un iedala mājsaimniecību sektorā.

III PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

PĀREJAS NOTEIKUMI

Līdz 2010. gada decembrim un ieskaitot to, I pielikuma 10. punktu lasa šādi:

“Valsts obligātās izlases lielums ir tāds, ka:

a)	robežkļūda (1) attiecībā uz jauniem darījumiem noteiktajām procentu likmēm vidēji un visām instrumentu kategorijām nepārsniedz 10 bāzes punktus 90 % ticamības līmenī (2); vai

b)	tā aptver vismaz 30 % no potenciālās rezidentziņotāju grupas; ja 30 % no potenciālās rezidentziņotāju grupas ir vairāk nekā 100 ziņotāji, valstī minimālo izlases lielumu tomēr var ierobežot ar 100 ziņotājiestādēm; vai

c)	attiecīgās valsts izlasē iekļautās ziņotājiestādes aptver vismaz 75 % no euro noguldījumiem, kas pieņemti no mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir rezidenti iesaistītajās dalībvalstīs, un vismaz 75 % no euro aizdevumiem, kas piešķirti šīm mājsaimniecībām un finanšu sabiedrībām.”

Līdz 2010. gada decembrim un ieskaitot to, II pielikuma 61. punktu lasa šādi:

“VCB var piešķirt atkāpes attiecībā uz ziņošanu gan par procentu likmēm nodrošinātajiem vai garantētajiem aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām, gan par šādu darījumu apjomu – 62. līdz 85. rādītāju, ja:

—

valsts kopējais darījumu apjoms attiecīgajam postenim (37. līdz 54. rādītājs), kas ietver visus aizdevumus, ir mazāks par 10 % no valsts kopējā darījumu apjoma visu aizdevumu summā tajā pašā lieluma kategorijā, kā arī mazāks par 2 % no darījumu apjoma attiecībā uz tā paša lieluma un sākotnējā procentu likmes noteikšanas termiņa kategorijām euro zonas līmenī vai

—

valsts kopējais darījumu apjoms attiecīgajam postenim, kas ietver visus aizdevumus (ar nodrošinājumu un bez tā), atbilstošajās aizdevuma apjoma un sākotnējā likmes noteikšanas termiņa kategorijās attiecībā uz tālāk pievienotās tabulas rādītājiem (bijušie jauno darījumu (JD) rādītāji – II pielikuma 2. papildinājuma 2. tabulas 24. līdz 29. rādītājs) 2008. gada decembrī ir zemāki par EUR 100 miljoniem.

	Sektors	Instrumenta veids	Sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš, sākotnējais likmes noteikšanas termiņš	Bijušais jauno darījumu rādītājs
Aizdevumi EUR	Nefinanšu sabiedrības	Aizdevumi līdz (3) EUR 1 miljonam	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam	24
			Sākotnējās likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	25
			Sākotnējās likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem	26
		Aizdevumi, kas lielāki par EUR 1 miljonu	Mainīga likme un sākotnējās likmes noteikšana līdz 1 gadam	27
			Sākotnējās likmes noteikšana ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem	28
			Sākotnējās likmes noteikšana ilgāk par 5 gadiem	29

Ja atkāpes tiek piešķirtas, šīs iepriekš minētās robežvērtības jāpārbauda vienu reizi gadā.””

(1) Formula , kur D ir robežkļūda, zα/2 ir koeficients, kas aprēķināts, pamatojoties uz normālo distribūciju vai kādu citu piemērotu distribūciju saskaņā ar datu struktūru (piemēram, t-distribūciju), pieņemot, ka ticamības līmenis ir 1-á, var() ir θ parametra novērtējuma novirze un var() ir θ parametra novērtējuma novērtētā novirze.

(2) VCB var tieši pārvērst absolūto lielumu – 10 bāzes punkti 90 % ticamības līmenī – relatīvā lielumā kā maksimāli pieņemamo novērtējuma novirzes koeficientu.

(3) “Līdz” nozīmē “līdz un ieskaitot”.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 282/2009 (2009. gada 6. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1212/2005, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importam	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 283/2009 (2009. gada 6. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1858/2005, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu tērauda trošu un tauvu importam, kuru izcelsme ir, inter alia, Indijā	5
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 284/2009 (2009. gada 7. aprīlis), ar kuru Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, groza attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību	10
		Komisijas Regula (EK) Nr. 285/2009 (2009. gada 7. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 286/2009 (2009. gada 7. aprīlis) par vairāku nosaukumu iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Melva de Andalucía (AĢIN), Caballa de Andalucía (AĢIN), Ovos Moles de Aveiro (AĢIN), Castagna di Vallerano (ACVN))	15
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 287/2009 (2009. gada 7. aprīlis), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu tādas dažu veidu alumīnija folijas importam, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā	17
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 288/2009 (2009. gada 7. aprīlis), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu piegādei bērniem mācību iestādēs saskaņā ar programmu Augļi skolai	38
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 289/2009 (2009. gada 7. aprīlis), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu tādu konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā	48
	*	Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 290/2009 (2009. gada 31. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (ECB/2009/7)	75
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2009/27/EK (2009. gada 7. aprīlis), ar ko dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/49/EK groza attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem ( 1 )	97

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	88,9
	MA	50,7
	SN	208,5
	TN	129,8
	TR	105,8
	ZZ	116,7
0707 00 05	JO	155,5
	MA	51,1
	TR	136,5
	ZZ	114,4
0709 90 70	MA	64,2
	TR	88,8
	ZZ	76,5
0709 90 80	EG	60,4
0709 90 80	ZZ	60,4
0805 10 20	CN	39,7
	EG	43,8
	IL	63,4
	MA	46,5
	TN	48,1
	TR	76,6
	ZZ	53,0
0805 50 10	TR	55,9
0805 50 10	ZZ	55,9
0808 10 80	AR	82,2
	BR	80,0
	CA	110,7
	CL	89,3
	CN	75,2
	MK	24,7
	NZ	113,4
	US	122,1
	UY	71,7
	ZA	78,7
	ZZ	84,8
0808 20 50	AR	78,9
	CL	102,0
	CN	59,2
	UY	52,8
	ZA	95,9
	ZZ	77,8

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.094.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 94

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 8. aprīlis

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2009/317/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 6. aprīlis), ar ko groza Padomes Lēmumu 79/542/EEK attiecībā uz dzīvnieku pārvadājumiem ar aviotransportu, dzīvnieku tranzīta pārvadājumiem caur konkrētām trešām valstīm un dzīvnieku veselības sertifikātiem konkrēta veida gaļai, kas iegūta no nepārnadžu kārtas dzīvniekiem, un konkrēta veida svaigas gaļas tranzīta pārvadājumiem un uzglabāšanai (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 2273) ( 1 )	100

		Labojums
	*	Labojums Komisijas 2009. gada 2. aprīļa Regulā (EK) Nr. 271/2009 par atļauju dzīvnieku barībā izmantot endo-1,4-beta-ksilanāzes un endo-1,4-beta-glikanāzes preparātu atšķirtiem sivēniem, gaļas cāļiem, dējējvistām, gaļas tītariem un gaļas pīlēm (atļaujas turētājs – BASF SE) (OV L 91, 3.4.2009.)	112


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ