I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

12.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 125/2009

(2009. gada 11. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 12. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 11. februārī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	195,3
	JO	68,6
	MA	43,2
	TN	112,2
	TR	89,3
	ZZ	101,7
0707 00 05	JO	170,1
	MA	134,2
	TR	152,3
	ZZ	152,2
0709 90 70	MA	105,0
	TR	153,9
	ZZ	129,5
0709 90 80	EG	103,6
0709 90 80	ZZ	103,6
0805 10 20	EG	46,5
	IL	50,6
	MA	56,5
	TN	39,8
	TR	61,8
	ZA	44,9
	ZZ	50,0
0805 20 10	IL	150,3
	MA	105,9
	TR	52,0
	ZZ	102,7
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	72,2
	IL	90,2
	JM	101,6
	MA	161,0
	PK	48,3
	TR	64,3
	ZZ	89,6
0805 50 10	EG	44,9
	MA	55,1
	TR	58,1
	ZZ	52,7
0808 10 80	AR	91,9
	CA	90,4
	CL	67,8
	CN	79,0
	MK	32,6
	US	111,6
	ZZ	78,9
0808 20 50	AR	106,4
	CL	57,1
	CN	52,9
	US	110,5
	ZA	98,2
	ZZ	85,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

12.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/3

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 7. aprīlis)

par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Nepālas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

(2009/117/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu konkrētus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Nepālu par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un direktīvām, kas minētas pielikumā Padomes lēmumam, ar kuru Komisiju pilnvaro uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu konkrētus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)	Nolīgums būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināta Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Nepālas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem parakstīšana.

Nolīguma teksts pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas parakstīt nolīgumu Kopienas vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Līdz tas stājas spēkā, nolīgumu piemēro provizoriski no pirmā mēneša pirmās dienas pēc dienas, kad puses ir viena otrai paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu (1).

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots izdarīt paziņojumu, kas paredzēts nolīguma 9. panta 2. punktā.

Luksemburgā, 2008. gada 7. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. ŽERJAV

(1) Dienu, no kuras nolīgumu piemēros provizoriski, Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Nepālas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

NEPĀLAS VALDĪBA,

no otras puses,

(turpmāk “Puses”),

IEVĒROJOT, ka starp vairākām Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Nepālu ir noslēgti divpusēji nolīgumi gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā, kuros ietvertie noteikumi ir pretrunā Kopienas tiesību aktiem,

IEVĒROJOT, ka Eiropas Kopienai ir ekskluzīva kompetence vairākās jomās, uz ko var attiekties divpusēji gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm,

IEVĒROJOT, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem Kopienas gaisa pārvadātājiem, kas reģistrēti kādā dalībvalstī, ir tiesības uz nediskriminējošu piekļuvi lidojuma maršrutiem starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm,

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumus starp Eiropas Kopienu un atsevišķām trešām valstīm, kas nodrošina šo trešo valstu valstspiederīgajiem iespēju kļūt par tādu gaisa pārvadājumu uzņēmumu īpašniekiem, kam piešķirta licence saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem,

ATZĪSTOT, ka atsevišķi noteikumi, kas iekļauti starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Nepālu noslēgtajos divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos un kas ir pretrunā Eiropas Kopienas tiesību aktiem, pilnībā jāsaskaņo ar šiem Kopienas tiesību aktiem, lai izveidotu stabilu juridisko pamatu gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp Eiropas Kopienu un Nepālu un lai saglabātu šo gaisa pārvadājumu pakalpojumu nepārtrauktību,

ATZĪSTOT, ka divpusējiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumiem starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Nepālu vajadzētu būt saskaņotiem ar Nepālas un Eiropas Kopienas tiesību aktiem un jāizveido ilgtspējīgs un stabils juridiskais pamats, lai nodrošinātu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nepārtrauktību un attīstību starp Eiropas Kopienu un Nepālu,

ATZĪSTOT, ka šim nolīgumam nav jāietekmē tie noteikumi divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Nepālu, kas nav pretrunā Eiropas Kopienas tiesību aktiem,

IEVĒROJOT, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem gaisa pārvadātāji principā nevar noslēgt nolīgumus, kuri var ietekmēt tirdzniecību starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un kuru mērķis vai piemērošanas rezultāts var būt konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai traucēšana,

ATZĪSTOT, ka noteikumi divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos, kas noslēgti starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Nepālu un kas i) prasa vai veicina tādu nolīgumu pieņemšanu starp uzņēmumiem, lēmumu pieņemšanu no uzņēmumu asociāciju puses vai saskaņotu praksi, kas nepieļauj, traucē vai ierobežo konkurenci starp gaisa pārvadātājiem attiecīgajos maršrutos, vai ii) pastiprina jebkura tāda nolīguma, lēmuma vai saskaņotas prakses ietekmi, vai arī iii) deleģē gaisa pārvadātājiem vai citiem privātiem uzņēmējiem atbildību par tādu pasākumu veikšanu, kas nepieļauj, traucē vai ierobežo konkurenci starp gaisa pārvadātājiem attiecīgajos maršrutos, var padarīt neefektīvus uzņēmumiem piemērojamos konkurences noteikumus,

IEVĒROJOT, ka Eiropas Kopienas nolūks nav ar šo nolīgumu radīt jebkādas pārmaiņas kopējā gaisa satiksmes apjomā starp Eiropas Kopienu un Nepālu, ieviest izmaiņas līdzsvarā starp Kopienas gaisa pārvadātājiem un Nepālas gaisa pārvadātājiem vai izdarīt grozījumus jau spēkā esošo divpusējo gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu noteikumos, kas attiecas uz tiesībām veikt pārvadājumus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Vispārēji noteikumi

1. Šajā nolīgumā “dalībvalstis” ir Eiropas Kopienas dalībvalstis.

2. Katrā no I pielikumā minētajiem nolīgumiem ietvertās atsauces uz tādas dalībvalsts valstspiederīgajiem, kas ir šā nolīguma puse, ir jāsaprot kā atsauces uz Eiropas Kopienas dalībvalstu valstspiederīgajiem.

3. Katrā no I pielikumā minētajiem nolīgumiem ietvertās atsauces uz tādas valsts gaisa pārvadātājiem vai aviokompānijām, kas ir šā nolīguma puse, ir jāsaprot kā atsauces uz Eiropas Kopienas dalībvalstu izraudzītajiem gaisa pārvadātājiem vai aviokompānijām.

2. pants

Izraudzīšana, pilnvarošana un atsaukšana

1. Noteikumi šā panta 3. un 4. punktā aizstāj atbilstīgos noteikumus pantos, kas uzskaitīti II pielikuma a) un b) daļā, proti, attiecībā uz gaisa pārvadātāja izraudzīšanu, ko veic attiecīgā dalībvalsts, pilnvarām un atļaujām, kuras tam piešķīrusi Nepāla, un atbilstīgi attiecībā uz gaisa pārvadātāja atļauju vai pilnvaru atteikumu, atsaukšanu, apturēšanu vai ierobežošanu.

2. Noteikumi šā panta 3. un 4. punktā aizstāj atbilstīgos noteikumus pantos, kas minēti II pielikuma a) un b) daļā, proti, attiecībā uz gaisa pārvadātāja izraudzīšanu, ko veic attiecīgā dalībvalsts, pilnvarām un atļaujām, kuras tam piešķīrusi Nepāla, un atbilstīgi attiecībā uz gaisa pārvadātāja atļauju vai pilnvaru atteikumu, atsaukšanu, apturēšanu vai ierobežošanu.

3. Saņemot šādu apliecinājumu par gaisa pārvadātāja izraudzīšanu un saņemot pieteikumus no izraudzītā(-ajiem) gaisa pārvadātāja(-iem) tādā formā un veidā, kā noteikts attiecībā uz darbības pilnvarām un tehniskajām atļaujām, otra puse, ievērojot 4. un 5. pantu, nekavējoties piešķir nepieciešamās pilnvaras un atļaujas ar šādiem nosacījumiem:

ja gaisa pārvadātāju izraudzījusies dalībvalsts:

i)	gaisa pārvadātājs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ir reģistrēts tās dalībvalsts teritorijā, kura to izraudzījusies, un tam ir derīga kādas dalībvalsts izsniegta darbības licence atbilstīgi Eiropas Kopienas tiesību aktiem;

ii)	gaisa pārvadātāja faktisku reglamentējošu kontroli veic un uztur dalībvalsts, kas atbild par tā gaisakuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanu, un izraudzīšanas dokumentā ir skaidri norādīta attiecīgā aeronavigācijas atbildīgā iestāde;

iii)	gaisa pārvadātāja īpašnieks tieši vai ar akciju kontrolpaketes starpniecību ir un to faktiski kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie, un/vai citas III pielikumā minētās valstis un/vai šo valstu valstspiederīgie;

ja gaisa pārvadātāju izraudzījusies Nepāla:

i)	tā galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Nepālā un

ii)	Nepālai ir un tā uztur faktisku reglamentējošu gaisa pārvadātāja kontroli.

4. Katrai nolīguma pusei ir tiesības atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot otras puses izraudzītā gaisa pārvadātāja darbības pilnvaras vai tehniskās atļaujas šādos gadījumos:

ja gaisa pārvadātāju izraudzījusies dalībvalsts:

i)	gaisa pārvadātājs nav saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu reģistrēts tās dalībvalsts teritorijā, kura to izraudzījusies, un tam nav derīgas kādas dalībvalsts izsniegtas darbības licences atbilstīgi Eiropas Kopienas tiesību aktiem;

ii)	gaisa pārvadātāja faktisku reglamentējošu kontroli tā dalībvalsts, kas atbild par gaisakuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanu, neveic un neuztur, un izraudzīšanas dokumentā attiecīgā aeronavigācijas atbildīgā iestāde nav skaidri norādīta;

iii)	gaisa pārvadātāja īpašnieks tieši vai ar akciju kontrolpaketes starpniecību nav un to faktiski nekontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie, un/vai citas III pielikumā minētās valstis un/vai šo valstu valstspiederīgie; vai

ja gaisa pārvadātāju izraudzījusies Nepāla:

i)	tā galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas Nepālā vai

ii)	Nepāla neuztur faktisku reglamentējošu gaisa pārvadātāja kontroli, vai

iii)	Nepālas izraudzītā gaisa pārvadātāja akciju kontrolpakete vai kontrole pieder trešai valstij, kas faktiski neatzīst Kopienā reģistrētu Kopienas gaisa pārvadātāju izraudzīšanu.

5. Izmantojot savas tiesības saskaņā ar 4. punktu, Nepāla dalībvalstu gaisa pārvadātājus valstspiederības dēļ nediskriminē.

3. pants

Lidojumdrošība

1. Šā panta 2. punktā iekļautie noteikumi papildina atbilstīgos II pielikuma c) daļā uzskaitīto pantu noteikumus.

2. Ja dalībvalsts ir izraudzījusi gaisa pārvadātāju, kura reglamentējošu kontroli veic un uztur cita dalībvalsts, tad Nepālas valdības tiesības saskaņā ar lidojumdrošības noteikumiem nolīgumā starp dalībvalsti, kas izraudzījusi gaisa pārvadātāju, un Nepālas valdību vienlīdz attiecas gan uz šīs citas dalībvalsts veikto lidojumdrošības standartu pieņemšanu, izpildi vai uzturēšanu, gan arī uz minētā gaisa pārvadātāja darbības atļaujas piešķiršanu.

4. pants

Nodokļa uzlikšana aviācijas degvielai

1. Šā panta 2. punktā iekļautie noteikumi papildina atbilstīgos II pielikuma d) daļā uzskaitīto pantu noteikumus.

2. Neatkarīgi no jebkādiem citiem pretējiem noteikumiem nekas II pielikuma d) daļā uzskaitītajos nolīgumos neliedz dalībvalstij bez diskriminācijas noteikt nodokļus, nodevas vai citus maksājumus par degvielu, kas tās teritorijā piegādāta izmantošanai Nepālas izraudzītā gaisa pārvadātāja gaisakuģī, kas veic lidojumus no viena punkta šīs dalībvalsts teritorijā uz citu punktu šīs dalībvalsts teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā.

5. pants

Pārvadājumu tarifi Eiropas Kopienā

1. Šā panta 2. punktā iekļautie noteikumi papildina atbilstīgos II pielikuma e) daļā uzskaitīto pantu noteikumus.

2. Uz tarifiem, ko piemēro gaisa pārvadātājs(-i), kuru(-us) Nepālas valdība izraudzījusi saskaņā ar kādu no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, kurā iekļauts kāds no II pielikuma e) daļā minētajiem noteikumiem par pārvadājumiem tikai Eiropas Kopienas teritorijā, attiecas Eiropas Kopienas tiesību akti.

6. pants

Atbilstība konkurences noteikumiem

1. Neskarot visus citus noteikumus par pretējo, ar I pielikumā minēto nolīgumu noteikumiem i) neatbalsta līgumus starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumus vai saskaņotas darbības, ar kurām nepieļauj, traucē vai ierobežo konkurenci, ii) nepastiprina šādu līgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību ietekmi un iii) nedeleģē privātiem uzņēmējiem atbildību par tādu pasākumu veikšanu, ar kuriem nepieļauj, traucē vai ierobežo konkurenci.

2. I pielikumā uzskaitīto nolīgumu noteikumus, kas nav saderīgi ar šā panta 1. punktu, nepiemēro.

7. pants

Nolīguma pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.

8. pants

Pārskatīšana vai grozīšana

Puses, savstarpēji vienojoties, šo nolīgumu jebkurā laikā var pārskatīt vai grozīt.

9. pants

Stāšanās spēkā un pagaidu piemērošana

1. Šis nolīgums stājas spēkā, kad Puses viena otrai rakstiski paziņojušas par to, ka ir pabeigtas to iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

2. Neatkarīgi no 1. punkta Puses vienojas piemērot šo nolīgumu provizoriski no pirmā mēneša pirmās dienas pēc datuma, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par to, ka ir pabeigtas šajā nolūkā vajadzīgās procedūras.

3. Nolīgumi un citas vienošanās starp dalībvalstīm un Nepālu, kas šā nolīguma parakstīšanas dienā vēl nav stājušies spēkā un ko nepiemēro provizoriski, ir uzskaitīti I pielikuma b) daļā. Šis nolīgums piemērojams attiecībā uz visiem šādiem nolīgumiem un vienošanos, tiklīdz tie stājas spēkā vai tos sāk piemērot provizoriski.

10. pants

Izbeigšana

1. Gadījumā, ja tiek izbeigts kāds no I pielikumā minētajiem nolīgumiem, visi šā nolīguma noteikumi, kas attiecas uz atbilstīgo I pielikumā minēto nolīgumu, izbeidzas vienlaikus.

2. Gadījumā, ja tiek izbeigti visi I pielikumā minētie nolīgumi, šis nolīgums izbeidzas vienlaikus.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Briselē, divos eksemplāros, divi tūkstoši devītā gada divdesmit trešajā janvārī, angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un nepāliešu valodā.

За Европейската Общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska Gemenskapen

За правителството на Непал

Por el Gobierno de Nepal

Za vládu Nepálu

For Nepals regering

Für die Regierung von Nepal

Nepali valitsuse nimel

Για την Κυβέρνηση του Νεπάλ

For the Government of Nepal

Pour le gouvernement du Népal

Per il governo del Nepal

Nepālas valdības vārdā

Nepalo vyriausybės vardu

Nepál kormánya részéről

Għall-Gvern tan-Nepal

Voor de Regering van Nepal

W imieniu Rządu Nepalu

Pelo Governo do Nepal

Pentru Guvernul Nepalului

Za vládu Nepálu

Za vlado Nepala

Nepalin hallituksen puolesta

För Nepals regering

I PIELIKUMS

ŠĀ NOLĪGUMA 1. PANTĀ MINĒTO NOLĪGUMU SARAKSTS

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi starp Nepālas valdību un Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kas šā nolīguma parakstīšanas brīdī ir bijuši noslēgti, parakstīti un/vai tikuši piemēroti provizoriski:

—	Civilās gaisa satiksmes nolīgums starp Austrijas federālo valdību un Nepālas Karalistes valdību, kas parakstīts Katmandu 1997. gada 29. oktobrī, turpmāk II pielikumā “Nepālas un Austrijas nolīgums”,

—	Nolīgums starp Luksemburgas Lielhercogistes valdību un Nepālas Karalistes valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas parakstīts Luksemburgā 1999. gada 18. jūnijā, turpmāk II pielikumā “Nepālas un Luksemburgas nolīgums”,

—	Nolīgums starp Nīderlandes Karalistes valdību un Nepālas Karalistes valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas parakstīts Šipholas lidostā 1998. gada 10. jūnijā, turpmāk II pielikumā “Nepālas un Nīderlandes nolīgums”,

—	Nolīgums starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību un Nepālas Karalistes valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas parakstīts Katmandu 1994. gada 3. martā, turpmāk II pielikumā “Nepālas un Apvienotās Karalistes nolīgums”;

gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi un citas vienošanās, kas parafētas vai parakstītas starp Nepālas valdību un Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kas šā nolīguma parakstīšanas brīdī vēl nav stājušās spēkā un netiek piemērotas provizoriski:

—	Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums starp Nepālas Karalistes valdību un Francijas Republikas valdību, kas parafēts Katmandu 1998. gada 7. jūlijā, turpmāk II pielikumā “Nepālas un Francijas nolīgums”,

—	Nolīgums starp Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Nepālas Karalistes valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas parafēts un pievienots kā 3. pielikums protokolam, kurš parakstīts Bonnā 2000. gada 26. jūlijā, turpmāk II pielikumā “Nepālas un Vācijas nolīgums”,

—	Nolīgums starp Nepālas Karalistes valdību un Itālijas Republikas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas parafēts Katmandu 1992. gada 8. maijā, turpmāk II pielikumā “Nepālas un Itālijas nolīgums”.

II PIELIKUMS

TO NOLĪGUMU PANTU SARAKSTS, KAS UZSKAITĪTI I PIELIKUMĀ UN MINĒTI ŠĀ NOLĪGUMA 2. LĪDZ 6. PANTĀ

Pārvadātāja izraudzīšanas dalībvalstī

—	Nepālas un Austrijas nolīguma 4. pants,

—	Nepālas un Francijas nolīguma 4. pants,

—	Nepālas un Itālijas nolīguma 4. pants,

—	Nepālas un Luksemburgas nolīguma 3. pants,

—	Nepālas un Nīderlandes nolīguma 5. pants,

—	Nepālas un Apvienotās Karalistes nolīguma 4. pants.

Pilnvaru un atļauju atteikums, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana

—	Nepālas un Austrijas nolīguma 4. pants,

—	Nepālas un Francijas nolīguma 5. pants,

—	Nepālas un Vācijas nolīguma 4. pants,

—	Nepālas un Itālijas nolīguma 5. pants,

—	Nepālas un Luksemburgas nolīguma 4. pants,

—	Nepālas un Nīderlandes nolīguma 6. pants,

—	Nepālas un Apvienotās Karalistes nolīguma 5. pants.

Lidojumdrošība

—	Nepālas un Austrijas nolīguma 8. pants,

—	Nepālas un Francijas nolīguma 9. pants,

—	Nepālas un Vācijas nolīguma 14. pants,

—	Nepālas un Itālijas nolīguma 10. pants,

—	Nepālas un Luksemburgas nolīguma 6. pants,

—	Nepālas un Nīderlandes nolīguma 10. pants.

Nodokļu uzlikšana aviācijas degvielai

—	Nepālas un Austrijas nolīguma 9. pants,

—	Nepālas un Francijas nolīguma 12. pants,

—	Nepālas un Vācijas nolīguma 7. pants,

—	Nepālas un Itālijas nolīguma 6. pants,

—	Nepālas un Luksemburgas nolīguma 8. pants,

—	Nepālas un Nīderlandes nolīguma 13. pants,

—	Nepālas un Apvienotās Karalistes nolīguma 8. pants.

Pārvadājumu tarifi Eiropas Kopienā

—	Nepālas un Austrijas nolīguma 12. pants,

—	Nepālas un Francijas nolīguma 14. pants,

—	Nepālas un Itālijas nolīguma 8. pants,

—	Nepālas un Luksemburgas nolīguma 10. pants,

—	Nepālas un Nīderlandes nolīguma 8. pants,

—	Nepālas un Apvienotās Karalistes nolīguma 7. pants.

III PIELIKUMS

ŠĀ NOLĪGUMA 2. PANTĀ MINĒTO CITU VALSTU SARAKSTS

a)	Islandes Republika (saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu);

b)	Lihtenšteinas Hercogiste (saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu);

c)	Norvēģijas Karaliste (saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu);

d)	Šveices Konfederācija (saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa transportu).

12.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/12

PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 10. februāris),

ar ko Čehijas Republikai un Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj piemērot pasākumus, atkāpjoties no 5. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(Autentisks ir tikai teksts čehu un vācu valodā)

(2009/118/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļu sistēmu (1) un jo īpaši tās 395 panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar vēstulēm, kas 2008. gada 19. maijā reģistrētas Komisijas Ģenerālsekretariātā, Čehijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika lūdza atļauju piemērot īpašus nodokļu pasākumus attiecībā uz abas valstis savienojošo pierobežas tiltu būvniecību un uzturēšanu, pamatojoties uz Nolīgumu starp Čehijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku attiecībā uz atbildību par savienojošo pārrobežu tiltu būvniecību un uzturēšanu (“Nolīgums”).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija 2008. gada 2. oktobra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Čehijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas lūgumiem. Komisija 2008. gada 7. oktobra vēstulē Čehijas Republikai un Vācijas Federatīvajai Republikai paziņoja, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama lūgumu izvērtēšanai.

(3)

Īpašo pasākumu mērķis ir attiecīgo pārrobežas tiltu būvniecībai un uzturēšanai nepieciešamo preču piegādei, pakalpojumu sniegšanai un preču iegādei Kopienas iekšienē, kas saskaņā ar PVN noteikumiem notikusi tajā dalībvalstī, kurā atrodas tilts, piemērot tās dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa likmi, kura ir atbildīga par to būvniecību un uzturēšanu saskaņā ar Nolīgumu par atbildības sadalījumu.

(4)

Ja nav īpašu pasākumu, tad saskaņā ar teritorialitātes principu attiecībā uz katru preču piegādi, pakalpojuma sniegšanu un preču iegādi Kopienas iekšienē būtu jānosaka, vai nodokļa uzlikšanas vieta ir Čehijas Republika vai Vācijas Federatīvā Republika. Čehijas Republikas teritorijā veiktajiem ar pierobežas tiltu saistītajiem darbiem pievienotās vērtības nodoklis tiktu uzlikts Čehijas Republikā, bet Vācijas teritorijā veiktajiem darbiem tiktu uzlikts Vācijas pievienotās vērtības nodoklis.

(5)	Tādējādi atkāpes mērķis ir vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas procedūru attiecībā uz minēto tiltu būvniecību un uzturēšanu, uzskatot, ka viss tilts atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kas saskaņā ar Nolīgumu ir atbildīga par tā būvniecību vai uzturēšanu.

(6)	Nolīguma pieņemšanas laikā esošie vai plānotie pārrobežu tilti ir izklāstīti šā lēmuma pielikumā. Tomēr nākotnē ar vēstuļu apmaiņu Nolīguma darbības jomā var tikt iekļauti arī citi tilti, un tādēļ atkāpei būtu jāattiecas uz šādiem citiem tiltiem saskaņā ar paplašināto Nolīgumu.

(7)	Šai atkāpei nebūs negatīvas ietekmes uz Kopienas pašu resursiem, kas gūti no pievienotās vērtības nodokļa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Čehijas Republikai un Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj, ievērojot šā lēmuma 2. un 3. panta nosacījumus, piemērot pasākumus, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK, attiecībā uz viena plānota pierobežas tilta būvniecību un turpmāko uzturēšanu un attiecībā uz divdesmit divu pastāvošo pierobežas tiltu uzturēšanu, kuri visi daļēji atrodas Čehijas Republikas teritorijā un daļēji Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā, pamatojoties uz Nolīgumu starp Čehijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku attiecībā uz atbildību par savienojošo pārrobežu tiltu būvniecību un uzturēšanu (“Nolīgums”). Sīkāka informācija par attiecīgajiem tiltiem ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā. Šī atļauja attiecas arī uz turpmāku tiltu būvniecību un uzturēšanu, kas tiek iekļauti Nolīguma darbības jomā diplomātisko notu apmaiņas ceļā.

2. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 5. panta, saistībā ar pierobežas tiltiem, attiecībā uz kuriem Čehijas Republika ir atbildīga par būvniecību un uzturēšanu, un saistībā ar pierobežas tiltiem, attiecībā uz kuriem Čehijas Republika ir atbildīga vienīgi par uzturēšanu, šos tiltus uzskata par daļu no Čehijas Republikas teritorijas, ciktāl tas attiecas uz būvniecībai vai uzturēšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu piegādi un preču iegādi Kopienas iekšienē.

3. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 5. panta, saistībā ar pierobežas tiltiem, attiecībā uz kuriem Vācijas Federatīvā Republika ir atbildīga par būvniecību un uzturēšanu, un saistībā ar pierobežas tiltiem, attiecībā uz kuriem Vācijas Federatīvā Republika ir atbildīga vienīgi par uzturēšanu, šos tiltus uzskata par daļu no Vācijas Federatīvās Republikas teritorijas, ciktāl tas attiecas uz būvniecībai un uzturēšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu piegādi un preču iegādi Kopienas iekšienē.

4. pants

Šīs lēmums ir adresēts Čehijas Republikai un Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2009. gada 10. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. KALOUSEK

(1) OV L 347, 11.12.2006, 1. lpp.

PIELIKUMS

Šā lēmuma 1. pantā minētie tilti:

Vācijas Federatīvā Republika ir atbildīga par šāda pierobežas tilta būvniecību un uzturēšanu:

a)	pierobežas tilts pār Načetínský potok/Natzschung starp Brandovu (Brandov) un Olbernhavu (Olbernhau) pierobežas joslā XIII starp robežstabiem 10/5 un 10/6.

Vācijas Federatīvā Republika ir atbildīga par šādu pierobežas tiltu uzturēšanu:

a)	pierobežas tilts pār Zlatý potok/Goldbach starp Český Mlýn un Rittersgrün pierobežas joslā XVII starp robežstabiem 10 un 10/1;

b)	pierobežas tilts pār Polava/Pöhlbach starp Loučná un Oberwiesenthal pierobežas joslā XVI starp robežstabiem 9 un 10;

c)	pierobežas tilts pār Polava/Pöhlbach starp České Hamry un Hammerunterwiesenthal pierobežas joslā XVI starp robežstabiem 5 un 6;

d)	pierobežas tilts pār Načetinský potok/Natzschung starp Brandov un Olbernhau/Grünthal pierobežas joslā XIII starp robežstabiem 9 un 10;

e)	pierobežas tilts pār Svídnice/Schweinitz starp Hora sv. Kateřiny un Deutschkatharinenberg pierobežas joslā XIII starp robežstabiem 2/8 un 3;

f)	pierobežas tilts pār Svídnice/Schweinitz starp Nová Ves v Horách un Deutschneudorf pierobežas joslā XII starp robežstabiem 17 un 18;

g)	pierobežas tilts pār Flájský potok/Flöha starp Český Jiřetín un Deutschgeorgenthal pierobežas joslā XII starp robežstabiem 1 un 1/1;

h)	pierobežas tilts pār Mohelnice/Weiße Müglitz starp Fojtovice un Fürstenau pierobežas joslā X starp robežstabiem 5/29 un 6;

i)	pierobežas tilts pār Křinice/Kirnitzsch starp Zadní Jetřichovice un Hinterhermsdorf/Raabensteine pierobežas joslā VII starp robežstabiem 1 un 2;

j)	pierobežas tilts pār Křinice/Kirnitzsch starp Zadní Doubice un Hinterhermsdorf pierobežas joslā VI starp robežstabiem 23/21 un 24;

k)	pierobežas tilts pār Čertova voda/Teufelsbach starp Bučina un Finsterau pierobežas joslā XI starp robežstabiem 9 un 10;

l)	pierobežas tilts pār Údolský potok/Ruthenbächle starp Stožec-Nové Údolí un Haidmühle pierobežas joslā XII starp robežstabiem 9/1 un 9/2;

m)	pierobežas tilts pār Černice/Bayerischer Schwarzbach starp Rybník-Švarcava un Stadlern pierobežas joslā VII starp robežstabiem 11 un 12;

n)	pierobežas tilts pār Lomnička/Helmbach starp Zadní Chalupy un Helmhof pierobežas joslā IX pie robežstaba 17/2.

Čehijas Republika ir atbildīga par šādu pierobežas tiltu uzturēšanu:

a)	pierobežas tilts pār Komáří potok/Mückenbach starp Český Mlýn un Rittersgrün (Zollstraße) pierobežas joslā XVII starp robežstabiem 11 un 12;

b)	pierobežas tilts pār Polava/Pöhlbach starp Vejprty un Bärenstein pierobežas joslā XVI starp robežstabiem 1 un 2;

c)	pierobežas tilts pār Schweinitz/Svídnice starp Mníšek un Deutscheinsiedel pierobežas joslā XII starp robežstabiem 13 un 14;

d)	pierobežas tilts, uz kura atrodas ceļš II/267 un ceļš S 154 pāri Vilémovský potok/Sebnitz, starp Dolní Poustevna un Sebnitz starp robežstabiem 19 (pierobežas joslā V) un 1 (pierobežas joslā VI);

e)	pierobežas tilts, uz kura atrodas taka pāri Vilémovský potok/Sebnitz, starp Dolní Poustevna un Sebnitz starp robežstabiem 19 (pierobežas joslā V) un 1 (pierobežas joslā VI);

f)	pierobežas tilts pār Hraniční potok/Rehlingbach starp Rozvadov un Waidhaus pierobežas joslā VI starp robežstabiem 1 un 2;

g)	pierobežas tilts pār Prášilský potok/Marchbach starp Prášily un Scheuereck pierobežas joslā X starp robežstabiem 11/26 un 12;

h)	pierobežas tilts pār Mechový potok/Harlandbach starp České Žleby un Bischofsreut/Marchhäuser pierobežas joslā XII starp robežstabiem 5/4 un 5/5.

12.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/17

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2009. gada 11. februāris)

par kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmu, kas jāievieš kodoliekārtu operatoriem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2009) 785)

(2009/120/Euratom)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 77. un 124. pantu,

(1)	Tā kā Komisijas 2005. gada 8. februāra Regulā (Euratom) Nr. 302/2005 par Euratom drošības pasākumu piemērošanu (1) noteikts Euratom līguma 79. pantā paredzēto prasību veids un apjoms attiecībā uz rūdu, izejvielu un speciālo skaldmateriālu izlietojuma vai iegūtā daudzuma uzskaiti.

(2)	Tā kā Regulas (Euratom) Nr. 302/2005 7. pantā noteikts, ka kodoliekārtu operatoriem jāuztur kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēma, un minētajā pantā attiecībā uz šo sistēmu noteiktas arī dažas prasības.

(3)

Tā kā Komisijas darba dokumentā “Euratom līguma drošības prasību īstenošana” (Implementing Euratom Treaty Safeguards, IETS) (2) paredzēts, ka Komisijai jāizstrādā kvalitatīvas kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas pamatprincipi. Tajā arī noteikts, ka kodoliekārtu operatoru kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmu audits ir viena no uzraudzības darbībām, kuru veic Komisija.

(4)

Tā kā Eiropas Drošības pasākumu pētniecības un attīstības asociācija (ESARDA) 2007. gadā publicējusi “Kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas labas prakses rokasgrāmatu”, kurā apskatīti tie šīs sistēmas elementi, kuriem var veikt auditu, un katram šādam elementam norādīti iespējamie kritēriji to kvalitātes raksturošanai,

AR ŠO IESAKA.

1. iedaļa – Mērķis un joma

Šajā ieteikumā aprakstīti tādas operatora kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas standartelementi, kas atbilst Regulā (Euratom) Nr. 302/2005 noteiktajām juridiskajām saistībām. Daži šajā ieteikumā aprakstītie standartelementi attiecas tikai uz konkrētām iekārtām, kurās veic attiecīgas darbības (3).

2. iedaļa – Termini un definīcijas

“Ietvērums” ir iekārtas konstrukcijas īpašība, konteiners vai iekārta, kuru izmanto zonas vai vienības (arī drošības iekārtu vai datu) fiziskās integritātes nodrošināšanai, kā arī informācijas kontinuitātes uzturēšanai par attiecīgo zonu vai vienību, novēršot nedetektētu piekļuvi kodolmateriāliem vai citiem materiāliem, šo materiālu nedetektētu pārvietošanu vai nedetektētu interferenci ar ietvērumā esošo vienību. Kā ietvēruma piemērus var minēt glabātavas vai glabāšanas rezervuāra sienas, konteinerus transportam un glabāšanas konteinerus.

2.	“Korektīvā darbība” ir darbība konstatētās kodolmateriālu uzskaites un kontroles neatbilstības, anomālijas vai citas nevēlamas situācijas cēloņa novēršanai. Korektīvo darbību veic to atkārtošanās novēršanai. Korektīvā darbība un korekcija jeb labojums nav viens un tas pats.

3.	“Datu apstrāde” ir mērījumu rezultātu un materiālu izsekošanas datu sasaiste un dažādu obligātu pārskatu, kā arī dažādu dokumentu sastādīšana saskaņā ar Euratom verifikācijas un iekšējiem darba dokumentiem par materiālu izsekojamību, ko iekārtā nodrošina pašu spēkiem.

“Stāvokļa kontrole”, kuru veic kodoliekārtas operators, ir kvalitātes kontroles programma, kas vērsta uz pierakstu pastāvīgu sakritības nodrošināšanu ar faktisko stāvokli. Stāvokļa kontrolē ietilpst konstatēto neatbilstību novēršana un ziņošana par tām, kā arī vietējās uzskaites datu saskaņošana ar centrālās uzskaites datiem.

“Inventarizācijas vienību saraksts” (IVS) ir bilances zonā (MBZ) vai MBZ konkrētā vietā esošo kodolmateriālu vienību pilnīgs saraksts, ko sastāda pēc instalācijas procedūras. Sarakstā var iekļaut materiālu partijas veidā. Šajā sarakstā norāda attiecīgo vienību vai partiju identifikāciju un atrašanās vietu. Šajā sarakstā norādītajiem datiem par vienību vai partiju masu vai citu raksturīgo parametru vērtībām jābūt izsekojamiem.

6.	“Materiāla bilances tests” ir materiāla bilances novērtēšanas metode, ņemot vērā ar aprēķiniem pamatotu mērījumu nenoteiktību; ar materiāla bilances testu nosaka, vai bilance ir pieņemama.

7.	“Materiāla bilances neatbilstība” ir materiāla bilances daļa, ko neakceptē ar materiāla bilances testu.

8.	“Mērījums” ir darbība uzskaitītā kodolmateriāla daudzuma vai raksturojuma noteikšanai.

9.	“Kodolmateriālu uzskaite un kontrole” (KMUK) ir visas kodoliekārtā veiktās darbības, kas saistītas ar kodolmateriālu uzskaiti un kontroli, arī datu ieguvi un datu apstrādi, kā arī ziņojumu sagatavošana un sniegšana Komisijai.

10.

“KMUK neatbilstība” ir jebkādu divu vai vairāku KMUK informācijas vienību (piemēram, pierakstu) tāda neatbilstība, kuru nevar pamatot ar pareizi veiktu ticamu mērījumu rezultātu izkliedi vai pareizi aprēķinātu ticamu nenoteiktību. KMUK neatbilstības ir mērījumu rezultātu neatbilstības, materiāla bilances neatbilstības un kodolmateriālu kontroles neatbilstības.

11.	“KMUK anomālija” ir KMUK neatbilstība vai neatbilstību virkne, kuras dēļ rodas kodolmateriāla ievērojama daudzuma iztrūkums vai pārpalikums. KMUK anomāliju var atklāt, izmeklējot jebkura veida KMUK neatbilstības.

12.	“Kodolmateriālu kontroles neatbilstība” ir kodolmateriāla identifikācijas vai atrašanās vietas neatbilstība.

13.

“Kodolmateriālu izsekošana” ir visu materiālu bilances zonā (MBZ) esošo kodolmateriālu vienību identifikācijas, atrašanās vietas, pārvietojumu un pamatparametru dokumentēšana. Jo īpaši izsekošanā ietilpst tie darbības pieraksti, uz kuru pamata veic materiālu partiju pārformēšanu, atkārtotus mērījumus, nosaka nosūtītāja/saņēmēja starpību un sagatavo deklarācijas par kategorijas maiņu.

14.

“Kodoliekārtas operators” ir persona vai uzņēmums, kas veic izejmateriālu vai speciālo skaldmateriālu ražošanas, separācijas, atkārtotas pārstrādes, glabāšanas un citu iekārtu montāžu vai ekspluatāciju. Šo terminu izmanto arī organizāciju apzīmēšanai, kuras atbild par KMUK atbilstību Regulai (Euratom) Nr. 302/2005.

15.	“Veiktspējas rādītājs” ir personas, komandas, organizācijas vai pasākuma darbības rezultātu galvenais rādītājs.

16.	“Faktiskā stāvokļa uzskaite” (FSU) ir procedūra, kurā sagatavo materiālu bilances zonā (MBZ) esošo kodolmateriālu vienību pilnīgu sarakstu, pēc kura Komisijas inspektori veic faktiskā stāvokļa verifikāciju.

17.

“Faktiskā stāvokļa verifikācija” (FSV) ir inspekcijas darbība, kurā verificē operatora veikto faktiskā stāvokļa uzskaiti un noslēdz materiāla bilances periodu. FSV veic pēc operatora sastādītā kodolmateriālu inventarizācijas vienību saraksta (IVS) datiem. IVS datus salīdzina ar faktiskā stāvokļa uzskaites datiem.

18.	“Kvalitātes kontrole” (KK) ir kvalitātes prasību ievērošanas nodrošināšanai paredzētie kontroles pasākumi.

19.	“Kvalitātes vadības sistēma” ir organizācijas saskaņotu vadības un kontroles darbību kopums kvalitātes jomā.

20.	“Kvalitātes nodrošinājums” (KN) ir kvalitātes vadības sistēmas daļa, kas galvenokārt vērsta uz kvalitātes prasību ievērošanas ticamības nodrošināšanu.

21.	“Izsekojamība” ir iespēja izsekot konkrētās lietas vai jautājuma vēsturi, izmantošanu vai atrašanās vietu.

3. iedaļa – Kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas pārvaldība

Organizācija un atbildība

Organizācijas vadībai jānosaka un jādara zināms pienākumu un atbildības sadalījums organizācijas iekšienē. Jānosaka konkrēts vadītājs, kura uzdevums neatkarīgi no citiem pienākumiem ir katru gadu uzņēmuma vadītājam rakstiski apliecināt kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas atbilstību prasībām.

Vadības uzdevumiem un pienākumiem kopumā jāveido arī organizācijas un saziņas procedūras attiecībā uz:

a)	informācijas sniegšanu par kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas veikumu gan hierarhiski, gan atbildības funkcionālajās jomās;

b)	atbildības noteikšanu par kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas pilnveidošanu gadījumiem, kad tā ir nepieciešama atbilstoši atzīšanas kritērijiem;

c)	kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas vadītāja nodrošināšanu ar informāciju par KMUK anomālijām;

d)	attiecīgo kompetenču nodrošināšanu KMUK sistēmas darbībās iesaistītajam personālam;

e)	atbilstošu zināšanu nodrošināšanu par juridiskajām saistībām ar drošības prasībām saistītajos jautājumos.

Kvalitātes vadība un kontrole

Galvenie uzdevumi ir kvalitātes nodrošināšana un kvalitātes kontroles pasākumi. Šo pasākumu mērķi ir:

a)	ar cilvēka faktoru saistīto kļūdu riska samazināšana;

b)	instrumentu un programmatūras pareizas darbības nodrošināšana;

c)	dažādu indikatoru (veiktspējas rādītāju) nodrošināšana vadības brīdināšanai par nepietiekamas veiktspējas pazīmēm;

d)	iekšēja novērtēšana nepietiekamas veiktspējas atklāšanai;

e)	korektīvo darbību mehānisms nepietiekamas veiktspējas gadījumiem.

4. iedaļa – Mērījumi un mērījumu kontrole

Mērījumu programma

Mērījumu veikšanai jāizstrādā mērījumu programma, saskaņā ar kuru iegūst pietiekami pareizus un precīzus datus par uzskaites deklarācijās iekļaujamo materiālu daudzumu un īpašībām. Mērījumi jāveic tā, lai anomāliju izmeklēšanas gadījumos tie būtu izsekojami. Mērījumu darbības ir ne tikai materiāla mērīšana, bet arī materiāla reprezentatīva parauga izraudzīšanās procedūras un visas turpmākās darbības ar parauga materiālu (parauga ņemšana, transportēšana un sagatavošana), un visi nepieciešamie iegūto datu apstrādes procesi. Programmā jāiekļauj arī ar mērīšanu saistītas darbības, kas nepieciešamas mērījumu kontrolei un kvalitātes nodrošinājumam.

Prasības par uzskaites datiem

Lai nodrošinātu, ka mērījumi tiek veikti pienācīgi, jāņem vērā, ka:

a)	izmantotajām mērīšanas metodēm jābūt validētām;

b)	mērījumu rezultātiem jābūt izsekojamiem;

c)	jānodrošina precizitāte un pareizība;

d)	visi mērījumu rezultāti jāapstiprina atbildīgajam darbiniekam;

e)	paraugam jābūt reprezentatīvam.

3.	Gadījumos, kad uzskaites datus iegūst nevis ar tiešiem mērījumiem, bet aprēķiniem, to attiecīgajām vērtībām jābūt validētām, izsekojamām un apstiprinātām. Līdzīgas prasības attiecas uz vienību daudzuma noteikšanu ar skaitīšanu.

Mērījumu kontrole

4.	Derīgu mērīšanas rezultātu nodrošināšanai un uzskaites deklarācijās izmantojamo nenoteiktību aprēķināšanai jāizstrādā un jāievieš mērījumu kontroles programma.

Mērījumu kontroles programmā jāiekļauj:

a)	pasākumi mērinstrumentu pareizas darbības nodrošināšanai;

b)	nodrošinājums tam, ka uzskaitītās masas vērtības nesatur būtisku mērīšanas sistemātisko kļūdu un ka mērījumu nenoteiktības ir aprēķinātas pareizi;

c)	visi mērījumu kontroles programmas datu pieraksti;

d)	mērīšanas iekārtu un metožu apraksts;

e)	mērīšanas procedūru apstiprinājums.

5. iedaļa – Kodolmateriālu izsekošana

Kodolmateriālu izsekošanai jādokumentē katras kodolmateriālu vienības pārvietošana un atrašanās vieta. Pie tās pieder arī informācija par materiālu raksturojošajiem parametriem un to ietvērumu. Jādokumentē visas darbības ar kodolmateriāliem, kurās mainās to atrašanās vieta, īpašības vai daudzums. Jo īpaši izsekošanā ietilpst pieraksti, uz kuru pamata veic materiālu partiju pārformēšanu, atkārtotus mērījumus, nosaka nosūtītāja/saņēmēja starpību un sagatavo deklarācijas par kategorijas maiņu.

Identifikācija

Ja iespējams, kodolmateriāliem jāatrodas konteineros, kuriem piešķirta unikāla identifikācija. Ja kodolmateriāls neatrodas transportējamā konteinerā, var precīzi norādīt procesa veikšanas vietu, šādā veidā atsevišķi identificējot gan “konteineru”, gan konteinera/materiāla atrašanās vietu. Tas attiecas arī uz materiāliem tehnoloģiskajās iekārtās vai citā aparatūrā. Konteineru identifikācijai jābūt nemainīgai, un tai jābūt viegli nolasāmai faktiskā stāvokļa pārbaužu laikā. Ja nepieciešams mainīt vienības identifikāciju, jādokumentē saikne starp veco un jauno identifikāciju. Ja kodolmateriāls atrodas jebkāda veida dubultā ietvērumā, attiecīgajā konteinerā vai atrašanās vietā esošā materiāla īpašībām un tās raksturojošajiem parametriem jābūt izsekojamiem ar identifikācijas kontroli.

Glabāšanas vietas identificēšana

Vietām, kurās var atrasties kodolmateriāli, jāpiešķir identifikācija, kuru izmanto materiālu atrašanās vietas un pārvietošanas reģistrācijai. Pēc vajadzības kā precīzas atrašanās vietas norādes daļa jānorāda konkrētas pozīcijas attiecīgajās zonās. Glabāšanas kontroles pierakstiem jānodrošina, ka ir zināms katras glabāšanas vietas saturs un ka ir nosakāma katras identificētās vienības atrašanās vieta. Datiem par materiāla īpašībām un to raksturojošajiem parametriem katrā atrašanās vietā jābūt iegūstamiem ar identifikācijas kontroli vai izmantojot citus līdzekļus.

Materiāla izsekošana ražošanas laikā

Kad kodolmateriāls nokļūst tehnoloģiskā procesā (vai tiek pārpakots), pēc ražošanas pierakstiem jābūt iespējām identificēt vienības, no kurām materiāls ievadīts procesā (vai jaunos konteineros). Tādējādi tiek nodrošināta procesā esošā materiāla attiecīgo kodolīpašību raksturojošo parametru izsekojamība.

Ražošanas pierakstos jānorāda procesā ievadītā vai, kā iepriekš minēts, pārpakotā materiāla daudzums un jāuztur ar kodolmateriāla īpašībām saistītās informācijas izsekojamība.

Ja tehnoloģiskajos procesos vai pēc pārpakošanas rodas jaunas vienības vai materiāla kopumi, jānosaka šo inventarizācijas vienību masa un tām jāpiešķir identifikācija, un to identifikācija jāsaista ar attiecīgajiem masas noteikšanas rezultātiem un mērījumu datu vēsturi.

Stāvokļa kontrole

Kodoliekārtu operatoru veiktajai faktiskā stāvokļa kontrolei jāatbilst šādām prasībām:

a)	jānodrošina, ka tiek uzskaitītas visas kodolmateriālu pārvietošanas darbības no noliktavām uz tehnoloģisko procesu zonām un otrādi (kritiskajos mērījumu punktos, KMP);

b)	tiek regulāri verificēta krājumu uzskaites atbilstība materiālu plūsmas uzskaitei KMP un regulāri tiek salīdzināti vietējie uzskaites dati ar centralizēto visas MBZ uzskaiti;

c)	tiek izmantoti faktiskā stāvokļa kontroles darbības pieraksti, kas nodrošina informācijas kontinuitāti attiecībā uz vienībās esošajiem kodolmateriāliem;

d)	par esošo materiālu tiek regulāri pārbaudīta attiecīgās informācijas atbilstība reālajam faktiskajam stāvoklim;

e)	tiek veikta konstatēto neatbilstību novēršana un ziņošana par tām, un saskaņošana ar vietējās uzskaites datiem vai centrālās uzskaites datiem.

Ja tiek veikta kodolmateriālu pārvietošana, izņemot gadījumus, kad pārvieto ietvērumā esošu vienību, jāmēra pārvietojamā materiāla daudzums.

Neatbilstību pārvaldība

Iekārtā jāizmanto pieeja, saskaņā ar kuru tiek ņemtas vērā un izmeklētas visas KMUK neatbilstības un tiek dokumentēta to novēršana. Saskaņā ar šo pieeju:

a)	par katra veida neatbilstību norāda veicamās izmeklēšanas darbības un attiecīgos nosacījumus, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem konkrētās neatbilstības novēršanai. Pie veicamajām darbībām pieskaitāma arī pienākumu noteikšana personālam un papildu datu izmantošana;

b)	pēc neatbilstības novēršanas tiek attiecīgi laboti pieraksti un reglamentētās deklarācijas;

c)	tiek dokumentētas nenovērstās neatbilstības un to novēršanai veiktie pasākumi.

Anomāliju pārvaldība

Iekārtā jāizmanto pieeja, kas atbilst Regulas (Euratom) Nr. 302/2005 6. pantā noteiktajiem pienākumiem un 14. panta (Speciālie ziņojumi) noteikumiem. Papildus šā ieteikuma 5. iedaļas 6. punktā aprakstītajai neatbilstību pārvaldībai saskaņā ar šo pieeju:

a)	tiek ņemta vērā, izmeklēta un dokumentēta visu tādu KMUK anomāliju novēršana, kuras atbilst Regulas (Euratom) Nr. 302/2005 15. panta a) punktā noteiktajiem gadījumiem. Šāda KMUK izmeklēšana ir vērsta uz to, lai laikus tiktu iegūtas liecības, ka ir uzskaitīts viss materiāls;

b)	tiek ņemtas vērā, izmeklētas un dokumentētas citas situācijas, kuras atbilst Regulas (Euratom) Nr. 302/2005 15. panta b) punktā noteiktajiem gadījumiem;

c)	tiek noteikti personāla pienākumi un iekšējās saziņas veidi, kas jāizmanto gadījumos, kad jāveic darbības, kas atbilst Regulas (Euratom) Nr. 302/2005 15. panta a) vai b) punktā noteiktajiem gadījumiem. Pēc šīs pieejas jānosaka arī mehānismi, saskaņā ar kuriem personāls sniedz informāciju Komisijai;

d)	tiek noteikti personāla pienākumi un tiesības sniegt “papildu sīkas ziņas vai paskaidrojumus” gadījumos, kad tie tiek pieprasīti saskaņā ar Regulas (Euratom) Nr. 302/2005 14. pantu.

6. iedaļa – Datu apstrāde un kontrole

Jābūt izveidotai datu apstrādes sistēmai, kas nodrošina:

a)	KMUK sistēmas pareizai izmantošanai nepieciešamo datu drošu glabāšanu un drošību;

b)	Regulā (Euratom) Nr. 302/2005 noteikto deklarāciju sagatavošanu (inventarizācijas vienību izmaiņu ziņojumi, materiālu bilances ziņojumi, faktiskā daudzuma uzskaites ziņojumi, speciālie ziņojumi, iepriekšēji paziņojumi);

c)	materiāla bilances standartnovirzes aprēķināšanu materiāla bilances testiem (ja vajadzīgs);

d)	ar faktiskā stāvokļa izmaiņu deklarācijām saistītu dažādu veidu dokumentu, piemēram, nosūtīšanas dokumentācijas, sagatavošanu;

e)	darba dokumentus regulārai stāvokļa kontrolei;

f)	darba dokumentus faktiskā stāvokļa uzskaitei (FSU);

g)	inventarizācijas vienību sarakstu (IVS) pēc FSU, kuru izmanto faktiskā stāvokļa verifikācijai (FSV) vai citām verifikācijas darbībām.

Jāizstrādā un jāievieš datu apstrādes procedūras uzskaites datu labošanai un, ja vajadzīgs, labojumu deklarāciju sagatavošanai visās situācijās, kurās tiek konstatētas neatbilstības. Šādos labošanas procesos jāuztur izsekojamība. Ar kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošinājuma pasākumiem jāgarantē datu apstrādes sistēmas pilnīga un pareiza darbība.

Datu apstrādes sistēmas iespējās ir arī:

a)	faktiskā stāvokļa uzskaites sarakstu sagatavošana, kas operatoram nodrošina faktiskā stāvokļa pārbaudes iespējas;

b)	sarakstu sagatavošana, kas sniedz neatbilstību identifikācijai nepieciešamo informāciju attiecībā uz uzskaites datos norādītajām atrašanās vietām un reālajām faktiskajām vietām;

c)	vietējo uzskaites dokumentu salīdzināšana ar centralizēto visas MBZ uzskaiti gadījumos, kad procesā esošo kodolmateriālu uzskaites dati tiek glabāti atsevišķi;

d)	iespēja iekļaut labojumus pēc neatbilstību izmeklēšanas, faktiskā stāvokļa pārbaudes un salīdzināšanas;

e)	faktiskā stāvokļa pārbaudes rezultātu dokumentēšana un datubāzes salīdzināšana, arī konstatēto neatbilstību dokumentēšana, lai sagatavotu veiktspējas rādītājus.

Ar datu apstrādes izpildes procedūrām jānodrošina KMUK sistēmas vadītājam nepieciešamā uzraudzības informācija. Pie tās pieder informācija par personālu, kas katru reizi ir izmantojis programmatūru, izmantoto lietojumprogrammu identifikācija, kā arī datu ievadīšanas vietas un apstrādāto datu izvadīšanas atrašanās vietas identifikācija. Jābūt arī iespējām identificēt visus lietojumprogrammu izpildes gadījumus un piekļuves gadījumus pierakstiem, un tādus datus, kuri neatbilst apstiprinātajai datu apstrādes politikai.

Izsekojamība

Ar datu apstrādes sistēmu jāsagatavo informācija, kas noteikta Regulā (Euratom) Nr. 302/2005, kā arī pastāvīgi jānodrošina visas sniegtās informācijas izsekojamība. Jābūt iespējām identificēt informāciju un datus, kas var būt nepieciešami neatbilstību un anomāliju novēršanai, kuras izriet no Regulā (Euratom) Nr. 302/2005 noteiktajām prasībām.

7. iedaļa – Materiāla bilance

Saņemšana un nosūtīšana

Kodoliekārtu operatoriem jāizmanto saņemšanas procedūras, kurās paredzēta:

a)	nosūtītāja informācijas pārbaude (pareizība, pamatotība);

b)	transporta konteinera un plombu izskata, identifikācijas un integritātes pārbaude, kā arī kodolmateriāla īpašību sākotnēja pārbaude (ja vajadzīgs);

c)	saņemtā materiāla iekļaušana uzskaitē;

d)	nosūtītāja/saņēmēja starpības noteikšana un novēršana;

e)	korektīvo darbību veikšana neatbilstību gadījumos;

f)	reģistrācija tādā veidā, ka tiek garantēta izsekojamība;

g)	nodrošināšana, ka tiek ievēroti Regulas (Euratom) Nr. 302/2005 21. un 22. pantā noteiktie pienākumi.

Kodoliekārtu operatoriem jāizmanto nosūtīšanas procedūras, kurās:

a)	noteikts saņēmējam nosūtāmās informācijas saturs;

b)	paredzēta uzskaites datu atjaunināšanas kārtība;

c)	paredzētas korektīvās darbības un rīcība neatbilstību situācijās, uz kurām norādījis saņēmējs;

d)	noteikta nosūtīšanas procesa sagatavošanas un izpildes kārtība;

e)	paredzēta reģistrācija tādā veidā, ka tiek garantēta izsekojamība;

f)	paredzētas darbības, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti Regulas (Euratom) Nr. 302/2005 21. un 22. pantā noteiktie pienākumi.

Faktiskā stāvokļa uzskaite (FSU)

Faktiskā stāvokļa uzskaite visās materiālu bilances zonās (MBZ) jāveic katrā kalendārajā gadā, un laika posms starp divām secīgām faktiskā stāvokļa uzskaitēm nedrīkst būt ilgāks par 14 mēnešiem. FSU procedūrās ietilpst ziņošanas procedūras Komisijai un inventarizācijas saraksta sastādīšana faktiskā stāvokļa verifikācijai (FSV). Jo īpaši kodoliekārtu operatoriem jāizmanto FSU procedūras, kurās ņemtas vērā šādas vajadzības:

a)	noteiktas FSU darbības metodes un pienākumi visās glabāšanas zonās un tehnoloģisko procesu zonās;

b)	ticama saraksta izveidošana ar atsevišķām pozīcijām par visās MBZ vietās esošo kodolmateriālu. Šīm procedūrām jābūt tādām, lai tiktu nodrošināta pilnīgi visa esošā materiāla uzskaite;

c)	faktiskā stāvokļa uzskaitei jābūt dokumentētai;

ja tiek veiktas FSU darbības, kas saistītas ar fiziskām pārbaudēm (marķējuma pārbaudi vai mērījumiem), procedūrās jāparedz noteikumi par vajadzīgo labojumu izdarīšanu informācijā, ko glabā datu apstrādes sistēmās (gadījumiem, kad tiek konstatētas neatbilstības), un noteikumi par šādu labojumu nodošanas kārtību datu apstrādes departamentam;

e)	MBZ inventarizācijas vienību saraksts, ko iesniedz Komisijas inspektoriem faktiskā stāvokļa verifikācijai (FSV) un kas pirms iesniegšanas jāautentificē ar atbildīgās personas parakstu;

ja faktiskā stāvokļa uzskaitei (FSU) glabāšanas zonā izmanto tikai pārvietošanas reģistrācijas datus, tās ticamību paaugstina šādi:

i)	pārvietošanas reģistrācijas datu izveidošanā izmanto kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošinājuma noteikumus;

ii)	izmanto kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošinājuma pasākumus, kas garantē glabāšanas vietu reģistrācijas datu ticamību;

iii)	pastāvīgi reģistrē šo kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošinājuma noteikumu un pasākumu faktisko izpildi;

iv)	nodrošina materiāla integritāti tā atrašanās laikā zonā;

v)	veic pārvietošanas reģistrācijas datu pareizības neatkarīgu apstiprinājumu.

Inventarizācijas vienību sarakstā, kuru iesniedz formālai verifikācijai, par katru vienību jānorāda:

a)	atrašanās vieta un glabāšanas pozīcija attiecīgajā vietā;

b)	konteinera tips un konteinera identifikācija (attiecīgā gadījumā);

c)	materiāla veids;

d)	kodolmateriāla daudzums vienībā (bruto masa, taras masa un neto masa);

e)	urāna bagātinājums;

f)	plutonija izotopu sastāvs (ja zināms).

Uzskaites vienību inventarizācijas sarakstā jāiekļauj ieraksti par materiālu, kura mērīšana rada grūtības tā atrašanās vietas dēļ (tehnoloģiskajās iekārtās) vai tāpēc, ka tas ir mērījumiem nepiemērotā formā. Šādos gadījumos operatoram par katru vienību jādeklarē aprēķinātais aptuvenais daudzums, un jābūt izsekojamiem datiem, kas izmantoti šim aprēķinam. Tāda materiāla aprēķinātajiem daudzumiem, kuram nevar piekļūt vai kas atrodas tehnoloģiskajās iekārtās, jāpievieno materiāla atrašanās vietas norāde. Masas datiem par izmērītajiem neizmantojamajiem daudzumiem, nejaušiem zudumiem un nodošanu atkritumos jābūt ar izsekojamu vēsturi.

Materiāla bilances tests

Materiāla bilances zonās (MBZ), kurās veic pārstrādi vai atkārtotus mērījumus, kurās materiāla bilanci nosaka pēc faktiskā stāvokļa uzskaites (FSU) rezultātiem, kā arī gadījumos, kad tehnoloģiskā procesa zonas materiāla bilance ir stāvokļa kontroles daļa, jātestē bilances pieņemamība, izmantojot bilances standartnovirzes, ko aprēķina, ņemot vērā mērījumu pamatotu nenoteiktību, bet gadījumos, kad daudzums tiek noteikts ar aprēķiniem, procesa un mērījumu nenoteiktības. Šie testi ir svarīga kvalitātes nodrošinājuma sistēmas daļa.

Par bilances testa procedūrām jāievēro šādas prasības:

a)	jāveic bilances standartnovirzes aprēķināšanai izmantojamās programmatūras un tās lietošanas kvalitātes kontrole;

b)	jāveic bilances standartnovirzes aprēķināšanai izmantojamo uzskaites un mērījumu datu un to lietošanas kvalitātes kontrole;

c)	standartnovirzes aprēķināšanas algoritms aprakstīts oficiālā dokumentā;

d)	saskaņā ar konkrēto metodi aprēķinātajām bilances standartnovirzēm pareizi jāatspoguļo gan tehnoloģiskais process bilances periodā, gan arī bilances aprēķināšanai izmantoto mērījumu (vai aprēķinu metodes) vēsture, kas veikti masas daudzumu noteikšanai;

e)	ja procesā esošā materiāla daudzuma aprēķināšanai tiek izmantota vēsturiska informācija vai dažāda veida modelēšanas rezultāti, daudzuma un tā nenoteiktības aprēķināšanas metodes ir aprakstītas oficiālā dokumentā;

f)	bilances testēšanas procedūras, programmatūras lietošanas instrukcijas, programmatūras apraksts un oficiālie metodes apraksta dokumenti ir izstrādāti tādā veidā, ka var atzīt to pareizību un saskaņotību.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 11. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Andris PIEBALGS

(1) OV L 54, 28.2.2005., 1. lpp.

(2) SEC(2007) 293.

(3) Norādes uz mērījumiem un materiāla bilances testēšanu neattiecas uz konkrētām iekārtām, kurās mērījumus neveic.

12.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/26

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 167/08/COL

(2008. gada 12. marts)

par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu uzņēmumam Troms Tre AS (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (2) un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 3. un 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas (3) izveidi un jo īpaši tā 5. un 24. pantu,

tā kā:

1. Procedūra

Ar 2005. gada 20. jūnija vēstuli EBTA Uzraudzības iestāde saņēma sūdzību no Norvēģijas juristu biroja Selmer (4), kas, pārstāvot anonīmu klientu, sūdzējās par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu uzņēmumam Troms Tre AS (5), kas ražo dažādus koka būvmateriālus. Šo vēstuli Iestāde saņēma un reģistrēja 2005. gada 24. jūnijā (pasākums Nr. 323812).

Ar 2005. gada 1. jūlija vēstuli Iestāde pārsūtīja šo sūdzību Norvēģijas iestādēm (pasākums Nr. 324515).

Norvēģijas iestādes ar 2005. gada 20. septembra vēstuli atbildēja uz sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem, apgalvojot, ka strīdīgie kapitāla ieguldījumi nav valsts atbalsts. Šo vēstuli Iestāde saņēma un reģistrēja 2005. gada 21. septembrī (pasākums Nr. 334843).

Ar 2005. gada 21. novembra vēstuli sūdzības iesniedzējs informēja Iestādi, ka Troms Tre2005. gada 10. novembrī ir pasludinājis sevi par bankrotējošu un kopš 2005. gada 11. novembra atrodas tiesas pārraudzībā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka bankrots neietekmē sūdzības priekšmeta novērtējumu, un uzturēja sūdzību. Šo vēstuli Iestāde saņēma un reģistrēja 2005. gada 23. novembrī (pasākums Nr. 351088).

Ar 2006. gada 10. februāra vēstuli (pasākums Nr. 362331) Iestāde pieprasīja Norvēģijas iestādēm papildu informāciju par uzņēmumu un bankrota procedūras grafiku.

Norvēģijas iestādes atbildi sniedza 2006. gada 17. marta vēstulē, informējot Iestādi, ka bankrota procedūra netiks pabeigta līdz 2006. gada beigām. Šo vēstuli Iestāde saņēma un reģistrēja 2006. gada 20. martā (pasākums Nr. 367142).

Ar 2007. gada 18. jūlija vēstuli (pasākums Nr. 424054) Iestāde atkārtoti pieprasīja Norvēģijas iestādēm sniegt informāciju par bankrota procedūras norisi. Iestāde pieprasīja arī informāciju par Troms Tre aktīvu pircēju un iespējamu uzņēmuma pārfinansēšanu.

Norvēģijas iestādes atbildi sniedza 2007. gada 20. augusta vēstulē, informējot Iestādi par bankrota procedūras rezultātu. Šo vēstuli Iestāde saņēma un reģistrēja 2007. gada 20. augustā (pasākums Nr. 434867).

Ar 2007. gada 4. decembra vēstuli sūdzības iesniedzējs atsauca savu sūdzību, pamatojot savu lēmumu cita starpā ar iespējamā atbalsta saņēmēja bankrotu. Šo vēstuli Iestāde saņēma un reģistrēja 2007. gada 6. decembrī (pasākums Nr. 456318).

2. Iespējamā atbalsta saņēmējs

Troms Tre ar nosaukumu Troms Treforedling izveidoja 1972. gadā. Sūdzībā uzņēmums ir raksturots kā aktīvs būvmateriālu ražotājs un pārdevējs, īpaši saistībā ar būvniecībai paredzētām skaidu plātnēm. Tā gada apgrozījums bija aptuveni NOK 55–65 miljoni (apmēram 6,9–8,1 miljons euro).

Lielākā daļa no uzņēmuma akcijām piederēja dažāda līmeņa valsts iestādēm. Lielākais akcionārs bija Troms apgabala pašvaldība, kurai uzņēmumā piederēja 40 % akciju. Vēl pie akcionāriem piederēja Sørreisa pašvaldība, valstij piederošs uzņēmums Statskog SF, Troms apgabala pašvaldībai piederošs elektroenerģijas uzņēmums Troms Kraft un divas organizācijas privātiem mežu īpašniekiem – skogeierforening Nord BA un Troms Skogselskap.

2005. gada 10. novembrīTroms Tre pasludināja sevi par bankrotējušu. Uzņēmuma darbība nenesa peļņu, un tas paziņoja, ka nespēj samaksāt parādus. Uzņēmums 2005. gada 11. novembrī nonāca tiesas pārraudzībā.

Bankrota procedūru pabeidza un uzņēmumu likvidēja 2007. gada 28. martā. Saskaņā ar bankrota procedūras nobeiguma ziņojumu uzņēmuma īpašumu, iekārtas un ražotni 2006. gada decembrī pārdeva vienam no trim izsoles dalībniekiem.

3. Iespējamā valsts atbalsta apraksts

Saskaņā ar sūdzību valsts atbalsts Troms Tre tika piešķirts, palielinot uzņēmuma pamatkapitālu. Atbilstīgi saņemtajai informācijai no sūdzības iesniedzēja sūdzības laikā uzņēmuma daļās ieguldīja aptuveni NOK 10 miljonus. Lielāko daļu ieguldījumu izdarīja valsts ieguldītāji, un saskaņā ar sūdzību tas nav noticis, pamatojoties uz tirgus noteikumiem. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka uzņēmums laikā no 2006. gada līdz 2009. gadam plānoja turpmākus pamatkapitāla palielinājumus.

4. Novērtējums

Iespējamā atbalsta saņēmējs Troms Tre vairs nepastāv, un tā aktīvus pārdeva bankrota procedūras gaitā. Bankrota procedūru pabeidza 2007. gadā. Turklāt saskaņā ar Iestādei pieejamo informāciju uzņēmuma aktīvus pārdeva atklātā izsolē, kuru saskaņā ar Norvēģijas tiesību aktiem par bankrota procedūrām veica tiesa.

Tādējādi minētais uzņēmums ir izbeidzis savu saimniecisko darbību. Šajos apstākļos Iestādes lēmumam par attiecīgo pasākumu klasificēšanu kā atbalstu un tā saderību ar EEZ līgumu nebūtu praktiskas ietekmes (6).

Turklāt, tā kā Troms Tre aktīvi ir pārdoti atklātā izsolē, Iestāde secina, ka, ja Troms Tre būtu bijis piešķirts valsts atbalsts, šim atbalstam vairs nav kropļojošas ietekmes un uzņēmuma aktīvu pircējs no tā nav ieguvis (7). Tālab Troms Tre piešķirtā atbalsta atgūšana nav iespējama (8).

Visbeidzot, iestāde ņem vērā sūdzības iesniedzēja 2007. gada 4. decembra vēstuli (pasākums Nr. 456318), ar kuru tas sūdzību atsauca.

Tālab Iestāde secina, ka lēmumam par attiecīgo pasākumu klasificēšanu kā valsts atbalstu un lēmumam par pasākumiem, kas izraisījuši sūdzību, kā arī par to saderību ar EEZ līgumu nebūtu praktiskas ietekmes. Tādējādi saistībā ar minētajiem pasākumiem nav lietderīgi turpināt Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļā paredzēto procedūru.

5. Secinājums

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Iestāde uzskata, ka nav lietderīgi turpināt procedūru pret Troms Tre,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo izbeidz procedūru, kas uzsākta saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 10. pantu par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam Troms Tre AS.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

3. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

Briselē, 2008. gada 12. martā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā —

priekšsēdētājs

Per SANDERUD

kolēģijas loceklis

Kurt JAEGER

(1) Turpmāk tekstā – “Iestāde”.

(2) Turpmāk tekstā – “EEZ līgums”.

(3) Turpmāk tekstā – “Uzraudzības un Tiesas līgums”.

(4) Turpmāk tekstā – “sūdzības iesniedzējs”.

(5) Turpmāk tekstā – “Troms Tre”.

(6) Komisijas 2007. gada 25. septembra Lēmums par Spānijas īstenotajiem atbalsta pasākumiem uzņēmumam IZAR, lieta C-47/2003, vēl nav publicēts, un Komisijas 2005. gada 9. novembra Lēmums par pasākumu, ko īstenojusi Francija attiecībā uz uzņēmumu Mines de Potasse d’Alsace, lieta C-53/2000, OV L 86, 24.3.2006., 20. lpp.

(7) Skatīt, piemēram, lietu C-390/98 H.J. Banks & Co. Ltd pret The Coal Authority and Secretary of State for trade and Industry, [2001] ECR I-6117, 77. punkts, un lietu C-277/00 Vācija pret Komisiju, [2004] ECR I-3925, 80. punkts.

(8) Komisijas 2007. gada 25. septembra Lēmums par Spānijas īstenotajiem atbalsta pasākumiem uzņēmumam IZAR, lieta C-47/2003, vēl nav publicēts, un Komisijas 2005. gada 9. novembra Lēmums par pasākumu, ko īstenojusi Francija attiecībā uz uzņēmumu Mines de Potasse d’Alsace, lieta C-53/2000, OV L 86, 24.3.2006., 20. lpp.

12.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 41/28

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 301/08/COL

(2008. gada 21. maijs),

ar ko groza Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punkta sarakstu, kurā norādīti Islandes un Norvēģijas robežkontroles punkti, kas ir apstiprināti veterinārajai kontrolei attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un ar ko atceļ EBTA Uzraudzības iestādes 2007. gada 12. septembra Lēmumu Nr. 378/07/COL

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu, jo īpaši 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas ievaddaļas 4.B punkta 1. un 3. apakšpunktu un 5. punkta b) apakšpunktu,

ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.1.4. punktā minēto tiesību aktu (Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm), kas grozīts un pielāgots EEZ līgumam ar pielāgojumiem pa nozarēm, kuri norādīti minētā līguma I pielikumā, un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.1.5. punktā minēto tiesību aktu (Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK), kas grozīts un pielāgots EEZ līgumam ar pielāgojumiem pa nozarēm, kuri minēti līguma I pielikumā, un jo īpaši tā 6. panta 4. punktu,

ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.2 111. punktā minēto tiesību aktu (Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmums 2001/812/EK, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz to robežkontroles punktu apstiprināšanu, kuri atbild par veterinārām pārbaudēm produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm) ar grozījumiem, un jo īpaši tā 3. panta 5. punktu,

TĀ KĀ Iestāde ar 2007. gada 12. septembra Lēmumu Nr. 378/07/COL atcēla savu 2006. gada 31. oktobra Lēmumu Nr. 320/06/COL un sagatavoja jaunu to Islandes un Norvēģijas robežkontroles punktu sarakstu, kas apstiprināti veterinārajai kontrolei attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm,

TĀ KĀ Islandes valdība ir lūgusi produktu kategorijām – fasētiem saldētiem zivsaimniecības produktiem, fasētiem zivsaimniecības produktiem, zivju eļļai, kas nav paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, un fasētiem zivju miltiem – iekļaut robežkontroles punktu Reykjavík Samskip to robežkontroles punktu sarakstā, kuros Islandē un Norvēģijā var veikt veterinārās pārbaudes produktiem un dzīvniekiem no trešām valstīm, kā minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punktā,

TĀ KĀ Islandes valdība ir ierosinājusi pārdēvēt robežkontroles punktu Reikjavīkā par Reykjavík Eimskip,

TĀ KĀ Islandes valdība ierosināja iekļaut papildu produktu kategorijas – fasētu zivju eļļu, kas paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, un zivju eļļu, kas nav paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, – un attiecināt zivju miltu kategoriju tikai uz fasētiem zivju miltiem robežkontroles punktos Akureyri, Reykjavík Eimskip and Hafnarfjörður,

TĀ KĀ Islandes valdība ierosināja iekļaut papildu produktu kategorijas – nefasētu zivju eļļu, kas paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, un nefasētu zivju eļļu, kas nav paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, – tikai attiecībā uz robežkontroles punktu Þorlákshöfn,

TĀ KĀ 2007. gada oktobrī Iestāde veica kopīgu pārbaudi ar Eiropas Komisiju un šīs pārbaudes laikā tika apmeklēti piedāvātie robežkontroles punkti Reykjavík Samskip un robežkontroles punkti Akureyri, Hafnarfjörður, Ísafjörður, Keflavík, Reykjavík Eimskip un Þorlákshöfn,

TĀ KĀ, pamatojoties uz novērojumiem kopīgās pārbaudes laikā un Islandes valdības 2008. gada 18. martā sniegto informāciju par korektīvu rīcību, 2008. gada 6. maijā Iestādes inspektori un Eiropas Komisija parakstīja kopīgu ieteikumu,

TĀ KĀ saskaņā ar parakstīto kopīgo ieteikumu ir ierosināts robežkontroles punkta Þorlákshöfn produktu sarakstu papildināt ar kategoriju – nefasēta zivju eļļa, kas paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, un zivju eļļa, kas nav paredzēta lietošanai cilvēku uzturā,

TĀ KĀ saskaņā ar parakstīto kopīgo ieteikumu ir ierosināts, ka jaunais robežkontroles punkts Reykjavik Samskip ir iekļauts Eiropas Ekonomikas zona līguma I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punktā minētajā sarakstā ar jaunu Animo kodu un produktu kategorijām – iesaiņoti saldēti zivju produkti, iesaiņoti zivju produkti, kas jāuzglabā istabas temperatūrā, zivju eļļa, kas nav paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, un zivju milti,

TĀ KĀ saskaņā ar parakstīto kopīgo ieteikumu ir ierosināts robežkontroles punktu Hafnarfjörður sarakstu papildināt ar produktu kategorijām – fasēti atdzesēti zivju produkti, fasēti zivju produkti, kas jāuzglabā istabas temperatūrā lietošanai cilvēku uzturā, fasēta zivju eļļa, kas nav paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, – un attiecināt pašreizējo zivju miltu kategoriju tikai uz fasētiem zivju miltiem,

TĀ KĀ saskaņā ar parakstīto kopīgo ieteikumu ir ierosināts pārdēvēt esošo robežkontroles punktu Reykjavík par Reykjavík Eimskip un pievienot sarakstam papildu produktu kategorijas – iesaiņoti zivju produkti, kas jāuzglabā istabas temperatūrā, un atdzesēti produkti, un fasēta zivju eļļa, kas nav paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, – un attiecināt tā pašreizējo zivju miltu kategoriju tikai fasētiem zivju miltiem,

TĀ KĀ Iestāde ar savu Lēmumu Nr. 273/08/COL ir nodevusi šo jautājumu EBTA Veterinārijas komitejai, kas palīdz Iestādei,

TĀ KĀ šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pastāvīgās veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1)	Veterināro kontroli attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko ieved Islandē un Norvēģijā no trešām valstīm, veic kompetentās valstu iestādes apstiprinātajos robežkontroles punktos, kas iekļauti sarakstā šā lēmuma pielikumā.

2)	Ar šo atceļ EBTA Uzraudzības iestādes 2007. gada 12. septembra Lēmumu Nr. 378/07/COL.

3)	Šis lēmums stājas spēkā 2008. gada 21. maijā.

4)	Šis lēmums ir adresēts Islandei un Norvēģijai.

5)	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

Briselē, 2008. gada 21. maijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā —

priekšsēdētājs

Per SANDERUD

Kolēģijas loceklis

Kristján Andri STEFÁNSSON

PIELIKUMS

APSTIPRINĀTO ROBEŽKONTROLES PUNKTU SARAKSTS

Nosaukums

Animo kods

Veids

A	=	lidosta
F	=	dzelzceļš
P	=	osta
R	=	sauszemes transports

Pārbaužu centrs

Produkti

HC	=	visi produkti lietošanai pārtikā
NHC	=	citi produkti
NT	=	nav prasību attiecībā uz temperatūru
T	=	saldēti/atdzesēti produkti
T(FR)	=	saldēti produkti
T(CH)	=	atdzesēti produkti

Dzīvi dzīvnieki

U	=	nagaiņi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, savvaļas un mājas nepārnadži
E	=	reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, kā definēts Padomes Direktīvā 90/426/EEK
O	=	citi dzīvnieki

5–6

Īpašas piezīmes

(1)	=	pārbaude atbilstoši Komisijas Lēmumam 93/352/EEK, kas pieņemts, izpildot Padomes Direktīvas 97/78/EK 19. panta 3. punktu
(2)	=	tikai fasēti produkti
(3)	=	tikai zivsaimniecības produkti
(4)	=	tikai dzīvnieku olbaltumvielas
(5)	=	tikai vilna un ādas
(6)	=	tikai šķidrie tauki, eļļa un zivju eļļa
(7)	=	Islandes poniji (tikai no aprīļa līdz oktobrim)
(8)	=	tikai zirgu dzimtas dzīvnieki
(9)	=	tikai tropu zivis
(10)	=	tikai kaķi, suņi, grauzēji, zaķveidīgie, dzīvas zivis, rāpuļi un putni, izņemot skrējējputnus
(11)	=	tikai nefasēti produkti
(12)	=	attiecībā uz (U) nepārnadžu gadījumu – tikai tie, ko nosūta zooloģiskajam dārzam, kā arī attiecībā uz (O) – tikai dienu veci cāļi, zivis, suņi, kaķi, insekti un citi dzīvnieki, ko nosūta zooloģiskajam dārzam
(13)	=	Nagylak HU: šis ir robežkontroles punkts (tikai produktiem) un robežšķērsošanas punkts (dzīvu dzīvnieku ievešanai) uz Ungārijas un Rumānijas robežas, uz kuru attiecas pārejas noteikumi, kas apspriesti un noteikti Līgumā par pievienošanos gan attiecībā uz produktiem, gan dzīviem dzīvniekiem. Sk. Komisijas Lēmumu 2003/630/EK
(14)	=	paredzēti tranzītam Eiropas Kopienā noteiktu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, kas tiek sūtīti uz Krieviju vai no tās, patēriņam saskaņā ar noteiktu, attiecīgā Kopienas likumdošanā paredzētu kārtību
(15)	=	tikai akvakultūras dzīvnieki
(16)	=	tikai zivju milti

Valsts: Islande

1	2	3	4	5	6
Akureyri	IS00499	P		HC-T(1)(2)(3), NHC(16)
Hafnarfjörður	IS00299	P		HC(1)(2)(3), NHC-NT(2)(6)(16)
Húsavík	IS01399	P		HC-T(FR)(1)(2)(3)
Ísafjörður	IS00399	P		HC-T(FR)(1)(2)(3)
Keflavík Airport	IS00799	A		HC(1)(2)(3)	O(15)
Reykjavík Eimskip	IS00199	P		HC(1)(2)(3), NHC-NT(2)(6)(16)
Reykjavík Eimskip	IS01899	P		HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(6), NHC-NT(6)
Reykjavík Samskip	IS01799	P		HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3), NHC-NT(2)(6)(16)

Valsts: Norvēģija

1	2	3	4	5	6
Borg	NO01499	P		HC, NHC	E(7)
Båtsfjord	NO01199	P		HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3)
Egersund	NO02299	P		HC-NT(6), NHC-NT(6)(16)
Hammerfest	NO01099	P	Rypefjord	HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3)
Honningsvåg	NO01799	P	Honningsvåg	HC-T(1)(2)(3)
Honningsvåg	NO01799	P	Gjesvær	HC-T(1)(2)(3)
Gjesvær	NO02199	P		HC-T(FR)(1)(2)(3)
Kristiansund	NO00299	P	Harøysund	HC-T(FR)(1)(2)(3)
Kristiansund	NO00299	P	Kristiansund	HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3) HC-NT(6), NHC-NT(6)
Måløy	NO00599	P	Gotteberg	HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3)
Måløy	NO00599	P	Trollebø	HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3)
Oslo	NO00199	P		HC, NHC
Oslo	NO01399	A		HC, NHC	U,E,O
Sortland			Melbu	HC-T(FR)(1)(2)(3)
Sortland			Sortland	HC-T(FR)(1)(2)(3)
Storskog	NO01299	R		HC, NHC	U,E,O
Tromsø	NO00999	P	Bukta	HC-T(FR)(1)(2)(3)
			Solstrand	HC-T(FR)(1)(2)(3)
			Vannøy	HC-T(FR)(1)(2)(3)
Vadsø	NO01599	P		HC-T(FR)(1)(2)(3)
Ålesund	NO00699	P	Breivika	HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3)
			Ellingsøy	HC-T(FR)(1)(2)(3)
			Skutvik	HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3)

Saturs	I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	REGULAS
	Komisijas Regula (EK) Nr. 125/2009 (2009. gada 11. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1

	IV Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
	EBTA Uzraudzības Iestāde
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 166/08/COL (2008. gada 12. marts) par iespējamu valsts atbalstu attiecībā uz Norvēģijas ziemeļbriežu kaušanas nozari (Norvēģija)	24
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 167/08/COL (2008. gada 12. marts) par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu uzņēmumam Troms Tre AS (Norvēģija)	26
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 301/08/COL (2008. gada 21. maijs), ar ko groza Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punkta sarakstu, kurā norādīti Islandes un Norvēģijas robežkontroles punkti, kas ir apstiprināti veterinārajai kontrolei attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un ar ko atceļ EBTA Uzraudzības iestādes 2007. gada 12. septembra Lēmumu Nr. 378/07/COL	28
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 302/08/COL (2008. gada 21. maijs) par Norvēģijas statusu saistībā ar infekciozo hematopātisko nekrozi un vīrusu hemorāģisko septicēmiju un ar ko atceļ EBTA Uzraudzības iestādes 1994. gada 27. jūnija Lēmumu Nr. 71/94/COL, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar EBTA Uzraudzības iestādes 2002. gada 11. decembra Lēmumu Nr. 244/02/COL	32

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 41

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 12. februāris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2009/117/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 7. aprīlis) par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Nepālas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem	3
	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Nepālas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem	5
	2009/118/EK
*	Padomes Lēmums (2009. gada 10. februāris), ar ko Čehijas Republikai un Vācijas Federatīvajai Republikai atļauj piemērot pasākumus, atkāpjoties no 5. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu	12
	2009/119/EK
*	Padomes Lēmums (2009. gada 10. februāris), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Vācijas	16
	IETEIKUMI
	Komisija
	2009/120/Euratom
*	Komisijas Ieteikums (2009. gada 11. februāris) par kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmu, kas jāievieš kodoliekārtu operatoriem (izziņots ar dokumenta numuru K(2009) 785)	17

		Labojums
	*	Labojums Komisijas 2008. gada 12. novembra Regulā (EK) Nr. 1124/2008, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 795/2004, (EK) Nr. 796/2004 un (EK) Nr. 1973/2004 attiecībā uz kaņepju šķirnēm, par kurām ir tiesības saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 303, 14.11.2008.)	34


	*	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3