20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1299/2008

(2008. gada 9. decembris),

ar ko atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 104/2000 nosaka orientējošās cenas un Kopienas ražotāju cenas dažiem zvejas produktiem 2009. zvejas gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 18. panta 3. punktu un 26. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 1. punktā un 26. panta 1. punktā paredzēts, ka katram zvejas gadam jānosaka orientējošā cena un Kopienas ražotāju cena, lai noteiktu cenu līmeņus intervencei atsevišķu zvejas produktu tirgū.

(2)	Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 1. punktā paredzēts, ka minētās regulas I un II pielikumā uzskaitītajiem produktiem un produktu grupām jānosaka orientējošā cena.

(3)	Pamatojoties uz šobrīd pieejamajiem datiem par attiecīgo produktu cenām un kritērijiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 2. punktā, orientējošās cenas 2009. zvejas gadam atkarībā no sugas būtu jāpalielina, jāsaglabā nemainīgas vai jāsamazina.

(4)

Regulas (EK) Nr. 104/2000 26. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas III pielikumā, jānosaka Kopienas ražotāju cena. Nosakot Kopienas ražotāju cenu vienam no minētajiem produktiem un aprēķinot Kopienas ražotāju cenu pārējiem produktiem, ir lietderīgi izmantot pārrēķina koeficientus, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 802/2006 (2006. gada 30. maijs), ar ko nosaka Thunnus un Euthynnus ģinšu zivīm piemērojamos pārrēķina koeficientus (2).

(5)	Kopienas ražotāju cena 2009. zvejas gadam jāpielāgo, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā un 26. panta 1. punktā.

(6)	Ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir svarīgi paredzēt atkāpi no sešu nedēļu termiņa, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Zvejas gadam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim orientējošās cenas, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 1. punktā, ir noteiktas šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Zvejas gadam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Kopienas ražotāju cenas, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 104/2000 26. panta 1. punktā, ir noteiktas šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.

---

(1)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(2)  OV L 144, 31.5.2006., 15. lpp.

---

---

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/6

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1300/2008

(2008. gada 18. decembris),

ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) paredzēts, ka minētā mērķa sasniegšanai Kopienai, veicot zvejas resursu aizsargāšanas un saglabāšanas pasākumus, piemēro piesardzības principu, lai nodrošinātu šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu un līdz minimumam samazinātu zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmām.

(2)

Nesenajos Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) zinātniskajos padomos norādīts, ka siļķu (Clupea harengus) krājums ūdeņos uz rietumiem no Skotijas ir nedaudz pārzvejots salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(3)	Ir lietderīgi izstrādāt daudzgadu plānu, kura mērķis ir nodrošināt minētā krājuma izmantošanu ilgtspējīgos ekonomiskajos, vides un sociālajos apstākļos, nepārsniedzot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(4)

Ar šādu plānu būtu jātiecas pakāpeniski ieviest uz ekosistēmu balstītu zvejas pārvaldības pieeju un jāveicina efektīvas zvejas darbības ekonomiski dzīvotspējīgā un konkurētspējīgā zvejniecībā, nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kuri ir atkarīgi no siļķu zvejas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, un ievērojot patērētāju intereses.

(5)

ZZTEK un ICES zinātniskajos padomos norādīts, ka siļķu krājums ūdeņos uz rietumiem no Skotijas būs ilgtspējīgs un nodrošinās pietiekami lielas nozvejas tad, ja zvejas izraisītā mirstība būs 0,25, ja krājuma biomasa ir 75 000 tonnu vai lielāka, vai 0,2, ja krājuma biomasa ir mazāka par 75 000 tonnu, bet ne mazāka par 50 000 tonnu.

(6)	Šie padomi būtu jāīsteno, izstrādājot piemērotu metodi tādu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) noteikšanai siļķu krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, kurās pienācīgi ņemta vērā zvejas izraisītā mirstība ilgtermiņā un minētā zivju krājuma biomasas līmenis.

(7)	Lai nodrošinātu zvejas iespēju stabilitāti, būtu jāierobežo KPN ikgadējās izmaiņas, ja attiecīgā krājuma biomasas līmenis ir 50 000 tonnu vai lielāks.

(8)

Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu izpildi, būtu jāievieš kontroles pasākumi, kas noteikti papildus tiem, kuri paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (3), Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (4), un Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (5).

(9)

Būtu jāparedz noteikumi, lai ar šo regulu ieviesto daudzgadu plānu, ņemot vērā attiecīgo krājumu attiecīgās situācijas, Padomes Regulas (EK) 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (6) 21. panta a) punkta i) apakšpunkta nolūkā varētu uzskatīt par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē vai Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta iv) apakšpunkta nolūkā – par apsaimniekošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. panta nozīmē.

(10)

Kopējās pieļaujamās nozvejas noteikšana, minimālo zvejas izraisītās mirstības rādītāju pārskatīšana un daži grozījumi, kas jāveic apsaimniekošanas un atjaunošanas plānos, ņemot vērā to efektivitāti un darbību, ir primāri svarīgākie kopējās zivsaimniecības politikas pasākumi. Tādēļ ir lietderīgi Padomei paturētu tiesības tieši īstenot ieviešanas pilnvaras saistībā ar šiem konkrētajiem jautājumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kuras izmanto siļķu (Clupea harengus) krājumu ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, kas ir starptautiskie ūdeņi un Kopienas ūdeņi ICES Vb un VIb zonā, kā arī ICES VIa zonas daļā, kura atrodas uz rietumiem no 7o R garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55o Z platuma paralēles vai uz austrumiem no 7o R garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56o Z platuma paralēles, izņemot Klaidu (turpmāk kopā “apgabals uz rietumiem no Skotijas”).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā noteiktās definīcijas. Tāpat šajā regulā:

a)	“ICES zonas” ir zonas, kas noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (7);

b)	“kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no minētā krājuma un izkraut;

c)	“VMS” ir kuģu satelītnovērošanas sistēma, kuru izmanto saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (8);

d)	“atbilstošas vecuma grupas” ir vecums robežās no trim līdz septiņiem gadiem (ieskaitot) vai citas vecuma grupas, ko Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir noteikusi par atbilstošām.

II   NODAĻA

MĒRĶIS UN UZDEVUMI

3. pants

Mērķis un uzdevumi

1.   Ar daudzgadu plānu nodrošina to, ka siļķu krājumu apgabalā uz rietumiem no Skotijas izmanto, nepārsniedzot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

2.   Šā panta 1. punktā izvirzīto mērķi sasniedz:

a)	nodrošinot, ka zvejas izraisītās mirstības rādītājs atbilstošās vecuma grupās gadā ir 0,25, ja krājuma nārstojošo zivju biomasa ir 75 000 tonnu vai lielāka;

b)	nodrošinot, ka zvejas izraisītās mirstības rādītājs atbilstošās vecuma grupās gadā nepārsniedz 0,2, ja krājuma nārstojošo zivju biomasa ir mazāka par 75 000 tonnu, bet 50 000 tonnu vai lielāka;

c)	paredzot apgabala slēgšanu zvejai, ja krājuma nārstojošo zivju biomasa sarūk tiktāl, ka ir mazāka par 50 000 tonnu.

3.   Šā panta 1. punktā izvirzīto mērķi īsteno, veicot ikgadējus KPN grozījumus, kas ierobežoti 20 % vai 25 % apjomā, atkarībā no krājuma stāvokļa.

III   NODAĻA

KOPĒJĀ PIEĻAUJAMĀ NOZVEJA

4. pants

KPN noteikšana

1.   Katru gadu saskaņā ar 2. līdz 6. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka nākamā gada KPN siļķu krājumam apgabalā uz rietumiem no Skotijas.

2.   Ja saskaņā ar ZZTEK padomu krājuma nārstojošo zivju biomasa gadā, kuram jānosaka KPN, ir 75 000 tonnas vai lielāka, KPN nosaka tādā apjomā, kas saskaņā ar ZZTEK ieteikumu nodrošinās, ka zvejas izraisītās mirstības rādītājs gadā ir 0,25. Tomēr ikgadējās KPN izmaiņas ierobežo līdz 20 %.

3.   Ja saskaņā ar ZZTEK atzinumu krājuma nārstojošo zivju biomasa gadā, kuram jānosaka KPN, ir mazāka par 75 000 tonnu, bet 50 000 tonnu vai lielāka, KPN nosaka tādā apjomā, kurš saskaņā ar ZZTEK ieteikumu nodrošinās, ka zvejas izraisītās mirstības rādītājs gadā ir 0,2. Tomēr ikgadējās KPN izmaiņas ierobežo līdz:

a)	20 %, ja ir novērtēts, ka krājuma nārstojošo zivju biomasa ir 62 500 tonnu vai lielāka, bet mazāka nekā 75 000 tonnas;

b)	25 %, ja ir novērtēts, ka krājuma nārstojošo zivju biomasa ir 50 000 tonnu vai lielāka, bet mazāka nekā 62 500 tonnas.

4.   Ja saskaņā ar ZZTEK atzinumu krājuma nārstojošo zivju biomasa gadā, kuram jānosaka KPN, ir mazāka par 50 000 tonnu, KPN nosaka 0 tonnu apjomā.

5.   Lai varētu veikt aprēķinus atbilstīgi 2. un 3. punktam, ZZTEK pieņem, ka iepriekšējā gadā pirms gada, kuram jānosaka KPN, zvejas izraisītās mirstības rādītājs minētajam krājumam ir 0,25.

6.   Atkāpjoties no 2. vai 3. punkta, ja saskaņā ar ZZTEK atzinumu siļķu krājumi apgabalā uz rietumiem no Skotijas pienācīgi neatjaunojas, KPN nosaka zemākā līmenī, nekā paredzēts minētajos punktos.

5. pants

Īpašā zvejas atļauja

1.   Lai varētu zvejot siļķes apgabalā uz rietumiem no Skotijas, kuģiem jāsaņem īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

2.   Ja zvejas kuģim nav 1. punktā minētās zvejas atļaujas, tam ir aizliegts jebkādā daudzumā zvejot vai paturēt uz kuģa siļķes tik ilgi, kamēr tas veic zvejas reisu, kura laikā šis kuģis ir atradies arī apgabalā uz rietumiem no Skotijas.

3.   Kuģiem, kuriem ir izdota 1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja, tā paša zvejas reisa laikā nav atļauts zvejot ārpus apgabala uz rietumiem no Skotijas.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro kuģiem, kuri karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 3. panta 7. punktā, katru dienu nosūta nozvejas ziņojumus iekļaušanai minētā centra elektroniskajā datubāzē.

5.   Katra dalībvalsts izveido un pastāvīgi atjaunina to kuģu sarakstu, kuriem izdotas 1. punktā minētās īpašās atļaujas, un savā oficiālajā tīmekļa vietnē dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

6. pants

Salīdzinošās pārbaudes

Papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19. pantā noteiktajiem pienākumiem dalībvalstis veic administratīvas salīdzinošās pārbaudes, savstarpēji salīdzinot izkrāvumu deklarācijas, zvejas žurnāla datus par zvejas apgabaliem un nozvejām, saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu iesniegtos nozvejas ziņojumus, kā arī VMS datus. Šādas salīdzinošās pārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.

IV   NODAĻA

TURPMĀKĀ RĪCĪBA

7. pants

Minimālo zvejas izraisītās mirstības rādītāju pārskatīšana

Ja Komisija, pamatojoties uz ZZTEK atzinumu, konstatē, ka 3. panta 2. punktā norādītie zvejas izraisītās mirstības rādītāji un ar tiem saistītā krājuma nārstojošo zivju biomasa nav piemērota 3. panta 1. punktā izvirzītā mērķa sasniegšanai, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par šo biomasas apjomu un/vai rādītāju pārskatīšanu.

8. pants

Daudzgadu plāna izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Komisija katru gadu pieprasa ZZTEK un Pelaģisko zivju krājumu reģionālās konsultatīvās padomes padomu par daudzgadu plāna mērķu sasniegšanu. Ja padomā atzīts, ka mērķi nav sasniegti, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu.

2.   Vismaz reizi četros gados, skaitot no 2008. gada 18. decembra, Komisija veic pārskatīšanu, lai izvērtētu piemērošanas ģeogrāfisko zonu un bioloģiskos atskaites līmeņus un daudzgadu plāna efektivitāti un darbību. Komisija lūdz ZZTEK un Pelaģisko zivju krājumu reģionālās konsultatīvās padomes padomu. Vajadzības gadījumā Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par attiecīgiem daudzgadu plāna pielāgojumiem saistībā ar 1. pantā minēto ģeogrāfisko piemērošanas zonu, 3. pantā minētajiem bioloģiskās atsauces līmeņiem vai 4. pantā minētajiem KPN noteikšanas noteikumiem.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9. pants

Eiropas Zivsaimniecības fonds

Ja saskaņā ar ZZTEK novērtējumu siļķu krājuma nārstojošo zivju biomasa ir 75 000 tonnu vai lielāka, Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta iv) apakšpunkta nolūkā daudzgadu plānu uzskata par apsaimniekošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. panta nozīmē. Pārējos gadījumos Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta i) apakšpunkta nolūkā daudzgadu plānu uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2008. gada 4. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(4)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(5)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

(6)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.

(8)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/10

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1301/2008

(2008. gada 19. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 20. decembrī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/12

---

KOMISIJAS REGULA (EK, EURATOM) Nr. 1302/2008

(2008. gada 17. decembris)

par izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un jo īpaši tās 95. pantu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam (2), un jo īpaši tās 98. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijai, kas ir atbildīga par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi un Kopienu pārvaldīto jebkuru citu līdzekļu izlietošanu, ir jāizveido un jāpārvalda centrāla datubāze saskaņā ar Kopienas noteikumiem par personas datu aizsardzību, lai nodrošinātu Finanšu regulā paredzētā izslēgšanas mehānisma efektivitāti un aizsargātu Kopienu finanšu intereses. Datubāzē jo īpaši būtu jāiekļauj visu Kopienas līdzekļu izlietošana neatkarīgi no piemērojamā vadības veida.

(2)

Finanšu regulā ir noteikti iestāžu pienākumi par līgumu un dotāciju piešķiršanu trešām personām Kopienas līdzekļu centralizētas vadības kontekstā. Jo īpaši 93. pantā un 114. panta 3. punktā ir noteikts pienākums izslēgt trešās personas no līdzdalības iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūrā, ja uz tām attiecas kāds no 93. panta 1. punktā uzskaitītajiem gadījumiem. Regulas 94. pants un 114. panta 3. punkts aizliedz piešķirt līgumu vai dotāciju trešām personām, kas konkrētas iepirkuma vai dotācijas piešķiršanas procedūras laikā ir iesaistītas interešu konfliktā vai ir sagrozījušas informāciju, kuru iestāde pieprasa sniegt kā nosacījumu līdzdalībai iepirkuma vai piešķiršanas procedūrā. Regulas 96. pantā un 114. panta 4. punktā turklāt ir paredzēts, ka līgumslēdzēja iestāde trešām personām var piemērot administratīvus un finansiālus sodus, jo īpaši izslēdzot no Kopienas līdzekļu saņemšanas uz laikposmu, ko attiecīgā iestāde nosaka saskaņā ar 133.a pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3).

(3)

Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), 74. un 75. pantā noteikts šo struktūru pienākums piemērot iepriekšminētos noteikumus.

(4)

Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulas (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildaģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildaģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi (5), 50. pantā noteikts šo izpildaģentūru pienākums piemērot iepriekšminētos Finanšu regulas noteikumus to darbības budžeta izpildei.

(5)	Ņemot vērā to, ka izpildaģentūrām ir Komisijas deleģēto kredītrīkotāju statuss darbības apropriāciju izlietošanai, kam tās piemēro Finanšu regulu, tām būtu jābūt piekļuvei izslēgšanas gadījumu datubāzei tādā pašā veidā kā Komisijas dienestiem.

(6)	Lai noteiktu datu lietošanu, būtu jānosaka izslēgšanas gadījumu datubāzes mērķi un nolūks.

(7)

Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) būtu jābūt piekļuvei izslēgšanas gadījumu datubāzei, lai īstenotu regulatīvos izmeklēšanas uzdevumus, izlūkošanu un krāpšanas novēršanas darbības saskaņā ar 1. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (6) un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7).

(8)	Komisijas grāmatvedim būtu jānodrošina izslēgšanas gadījumu datubāzes administrēšana un jābūt tiesībām modificēt datubāzes datus. Attiecīgajam Komisijas dienestam vai citām iestādēm būtu jābūt atbildīgām par izslēgšanas gadījumu datubāzē veicamā izslēgšanas brīdinājumu ieraksta pieprasīšanu.

(9)

Noteikumiem par piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzei būtu jāatšķiras starp Komisijas dienestiem, izpildaģentūrām, visām iestādēm un Kopienas struktūrām, kuras izmanto Komisijas nodrošinātu grāmatvedības sistēmu (turpmāk – “ABAC”), kas nodrošina tiešu piekļuvi brīdinājumiem, no vienas puses, un pārējām iestādēm, izpildu iestādēm un struktūrām, kurām nav šādas piekļuves, no otras puses. Tāpēc šīm iestādēm būtu jābūt piekļuvei ar izraudzīto kontaktpunktu starpniecību, un izpildu iestādēm vai struktūrām būtu jābūt piekļuvei ar koordinācijas punktu starpniecību.

(10)

Būtu jābūt iespējai ierobežot piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzei gadījumos, kad izpildu iestādes vai struktūras pārvalda līdzekļus ar ļoti ierobežotu decentralizācijas līmeni, kas padara piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzei nepiemērotu, vai gadījumos, kad šāda piekļuve ir liegta datu aizsardzības iemeslu dēļ.

(11)	Lai skaidri noteiktu to atbildību, būtu jānosaka kontaktpunktu un koordinācijas punktu pienākumi.

(12)	Lai atspoguļotu to, ka datubāzei būtu jābūt iestādēm kopīgai, datu plūsma būtu jānovirza tieši Komisijas grāmatvedim.

(13)

Lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses laikā starp izslēgšanas lēmumu saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punktu attiecībā uz īpašu iepirkuma vai dotācijas procedūru un izslēgšanas ilguma noteikšanu, ko veic iestāde, iestādei būtu jābūt iespējai pieprasīt izslēgšanas brīdinājuma pagaidu reģistrēšanu.

(14)	Lai izvairītos no novecojušiem brīdinājumiem, jo īpaši brīdinājumiem par subjektiem, kuri ir likvidēti, brīdinājumi, kas norāda uz izslēgšanu saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu, būtu automātiski jāizņem pēc pieciem gadiem.

(15)	Ņemot vērā to, ka izslēgšana saskaņā ar Finanšu regulas 94. pantu attiecas uz īpašām iepirkuma vai dotācijas procedūrām, nevis – kā saskaņā ar 93. panta 1. punktu – vispārīgu izslēgšanas gadījumu, reģistrācijas periods būtu jāierobežo un jāizņem automātiski.

(16)	Būtu skaidri jānosaka tā procedūra attiecībā uz pieprasījumiem, pamatojoties uz informāciju no izpildu iestādēm vai struktūrām, kuru piemēro visiem vadības veidiem, izņemot centralizētu tiešu vadību.

(17)	Būtu skaidri jānosaka izpildu iestāžu vai struktūru atbildības sadale par datiem, kas ar koordinācijas punkta starpniecību, no vienas puses, un ar grāmatveža starpniecību, no otras puses, paziņoti atbildīgajam Komisijas dienestam, tostarp datu labošana, atjaunināšana vai izņemšana.

(18)	Lai nodrošinātu skaidru noteikumu kopumu visos gadījumos, kad izpildu iestāde vai struktūra nav noteikusi izslēgšanas ilgumu saskaņā ar īstenošanas kārtības 133.a panta 1. punktu, būtu jānosaka, ka lēmums par izslēgšanas ilgumu būtu jāsagatavo atbildīgajam Komisijas dienestam un jāpieņem Komisijai.

(19)	Būtu sīki jāizklāsta informācijas plūsma starp pilnvarotiem izslēgšanas gadījumu datubāzes lietotājiem; attiecībā uz katru brīdinājumu būtu jānosaka brīdināšanas kontaktpersonas, kuras informāciju par attiecīgo brīdinājumu sniedz pilnvarotiem izslēgšanas gadījumu datubāzes lietotājiem.

(20)	Īpašs noteikums būtu jāparedz gadījumos, kad trešo personu sniegtie pierādījumi neatbilst izslēgšanas gadījumu datubāzes datiem, lai nodrošinātu, ka dati izslēgšanas gadījumu datubāzē ir pareizi un atjaunināti.

(21)	Lai nodrošinātu labākās prakses apmaiņu starp iestādēm un risinātu jautājumus saistībā ar izslēgšanas gadījumu datubāzes lietošanu, būtu jānosaka piemērota shēma.

(22)

Personas datu apstrādi saistībā ar izslēgšanas gadījumu datubāzes darbību veic saskaņā ar dalībvalstīm piemērojamo Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9); minētie tiesību akti ir pilnībā piemērojami.

(23)	Šīs regulas projekts ir sagatavots, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja viedokli. Turklāt Regulā (EK) Nr. 45/2001 noteikts, ka šādai apstrādei piemēro Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iepriekšēju pārbaudi pēc Komisijas datu aizsardzības inspektora paziņojuma.

(24)	Skaidrības labad datu aizsardzības noteikumiem būtu jāprecizē to personu tiesības, kuru datus ievada vai varētu ievadīt izslēgšanas gadījumu datubāzē. Fiziskās un juridiskās personas būtu jāinformē par viņu datu ievadi izslēgšanas gadījumu datubāzē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu izveido centrālu datubāzi (turpmāk – “izslēgšanas gadījumu datubāze”), kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk – “Finanšu regula”) 95. pantā.

2.   Izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautos datus var lietot tikai, lai piemērotu Finanšu regulas 93. līdz 96. un 114. pantu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 133. līdz 134.b pantu, kā arī Regulas (EK) Nr. 215/2008 96. līdz 99. un 110. pantu.

3.   OLAF var lietot datus izmeklēšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999, kā arī izlūkošanas un krāpšanas novēršanas darbībām, tostarp riska analīzēm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“iestādes” ir Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, izpildaģentūras un struktūras, kas minētas Finanšu regulas 185. panta 1. punktā;

2)

“izpildu iestāde vai struktūra” ir dalībvalstu un trešo valstu iestādes, starptautiskas organizācijas un citas struktūras, kas piedalās budžeta izpildē saskaņā ar Finanšu regulas 53. un 54. pantu, izņemot izpildaģentūras un struktūras, kas paredzētas minētās regulas 185. panta 1. punktā. Dalībvalstis var uzticēt šajā regulā paredzētos pienākumus citām valsts publiskā sektora iestādēm, kuras pielīdzina izpildu iestādēm vai struktūrām;

3)

“trešās personas” ir kandidāti, pretendenti, darbuzņēmēji, piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji un to attiecīgie apakšuzņēmēji, kā arī dotāciju pieteikumu iesniedzēji, dotāciju saņēmēji, tostarp tiešā atbalsta saņēmēji, dotāciju saņēmēju darbuzņēmēji un subjekti, kas saņem finansiālu atbalstu no Kopienas dotācijas saņēmēja saskaņā ar Finanšu regulas 120. pantu.

3. pants

Izslēgšanas brīdinājums

Izslēgšanas brīdinājumos ir šādi dati:

a)	informācija par trešām personām, uz kurām attiecas kāds no Finanšu regulas 93. panta 1. punktā, 94. pantā, 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

b)	informācija par personām, kurām ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz juridiskām personām, ja uz šīm personām ir attiecies kāds no Finanšu regulas 93. panta 1. punktā, 94. pantā, 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

c)	iemesli a) apakšpunktā minēto trešo personu un b) apakšpunktā minēto personu izslēgšanai un attiecīgā gadījumā sodāmības veids un izslēgšanas perioda ilgums.

4. pants

Izslēgšanas gadījumu datubāzes administrēšana

1.   Komisijas grāmatvedis vai viņam pakļautie darbinieki, kuriem ir deleģēti atsevišķi pienākumi, piemērojot Finanšu regulas 62. pantu (turpmāk – “Komisijas grāmatvedis”), nodrošina izslēgšanas gadījumu datubāzes administrēšanu un veic atbilstīgus tehniskos pasākumus.

Komisijas grāmatvedis ievada, modificē vai izņem izslēgšanas brīdinājumus atbilstīgi iestāžu pieprasījumiem.

2.   Komisijas grāmatvedis pieņem īstenošanas pasākumus attiecībā uz tehniskiem aspektiem un nosaka saistītās atbalsta procedūras, tostarp drošības jomā.

Viņš paziņo šos pasākumus Komisijas dienestiem un izpildaģentūrām, un attiecīgā gadījumā citu iestāžu kontaktpunktiem, kas izraudzīti saskaņā ar 6. panta 1. punktu, vai koordinācijas punktiem, kas izraudzīti saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

5. pants

Piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzei

1.   Iestādēm, izņemot Komisiju un izpildaģentūras, ir tieša piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajiem datiem ar Komisijas nodrošinātās grāmatvedības sistēmas (ABAC) starpniecību vai ar kontaktpunktu starpniecību.

2.   Izpildu iestādēm vai struktūrām, kas pārvalda līdzekļus ar dalītu vadību, un dalībvalstu valsts publiskā sektora struktūrām, kuras pārvalda līdzekļus ar centralizētu netiešu vadību, ir piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajiem datiem ar koordinācijas punktu starpniecību.

3.   Izpildu iestādēm vai struktūrām, kas pārvalda līdzekļus ar centralizētu netiešu, decentralizētu vai kopēju vadību, ir piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajiem datiem ar koordinācijas punktu starpniecību, ja tās apliecina atbildīgajam Komisijas dienestam, ka tās piemēro atbilstošus datu aizsardzības pasākumus, kā noteikts nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 134.a panta 4. punkta otro daļu.

Tomēr izpildu iestādēm vai struktūrām nepiešķir piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzei šādos gadījumos:

a)	atbildīgais Komisijas dienests nav saņēmis pirmajā daļā minēto apliecinājumu;

b)	atbildīgā Komisijas dienesta rīcībā ir pierādījumi par to, ka izpildu iestādes vai struktūras nepiemēro atbilstošus datu aizsardzības pasākumus;

c)	atbildīgais Komisijas dienests uzskata, ka piekļuve nebūtu atbilstīga decentralizācijas ierobežota līmeņa gadījumos, kas ietver Komisijas veiktu iepriekšēju kontroli.

Ja tiek liegta piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajiem datiem, atbildīgais Komisijas dienests veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu Kopienu finanšu interešu vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību. Šo pasākumu ietvaros pirms dotācijas vai līguma piešķiršanas atbildīgais Komisijas dienests pārbauda, vai attiecīgai trešai personai nav piemērots izslēgšanas brīdinājums.

4.   Komisijas dienestu un izpildaģentūru piekļuve izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajiem datiem ir noteikta Komisijas Lēmumā 2008/969/EK, Euratom (10).

6. pants

Kontaktpunkti un pilnvarotie lietotāji iestādēs

1.   Katra iestāde, izņemot Komisiju un izpildaģentūras, izraugās kontaktpunktu, kas ir atbildīgs par visiem jautājumiem saistībā ar izslēgšanas gadījumu datubāzi, un paziņo atbildīgo personu vārdus Komisijas grāmatvedim.

2.   Kontaktpunkti var nodrošināt piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajai informācijai tiem pilnvarotajiem lietotājiem, kuri ir iestāžu darbinieki un kuriem piekļuve minētajai datubāzei ir vajadzīga viņu pienākumu pienācīgai izpildei. Katrs kontaktpunkts veido pilnvaroto lietotāju reģistru un pēc pieprasījuma nodrošina Komisijai piekļuvi tam.

Pilnvarotie lietotāji var aktīvi lietot izslēgšanas gadījumu datubāzi tiešsaistē.

3.   Iestāde paredz atbilstīgus drošības pasākumus, lai novērstu to, ka nepilnvarotas personas nolasa vai kopē informāciju.

7. pants

Koordinācijas punkti un pilnvarotie lietotāji izpildu iestādēs un struktūrās

1.   Koordinācijas punkti ir atbildīgi par attiecībām ar Komisiju visos jautājumos saistībā ar izslēgšanas gadījumu datubāzi.

2.   Katra dalībvalsts izraugās vienu koordinācijas punktu līdzekļiem, ko tā izlieto, īstenojot dalītu vadību saskaņā ar 53. panta b) punktu, un līdzekļiem, kurus tās valsts publiskā sektora struktūras izlieto, īstenojot centralizētu netiešu vadību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ Komisija var apstiprināt vairāk nekā vienu koordinācijas punktu dalībvalstī.

3.   Katra trešā valsts, kas izlieto līdzekļus, īstenojot decentralizētu vadību saskaņā ar Finanšu regulas 53. panta b) punktu, izraugās koordinācijas punktu pēc atbildīgā Komisijas dienesta pieprasījuma.

Katra izpildu struktūra, kas izlieto līdzekļus, īstenojot kopēju vadību saskaņā ar 53. panta c) punktu vai īstenojot centralizētu netiešu vadību saskaņā ar minētās regulas 54. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, izņemot valsts publiskā sektora struktūras, izraugās koordinācijas punktu pēc atbildīgā Komisijas dienesta pieprasījuma.

Tomēr atbildīgais Komisijas dienests nepieprasa izraudzīties koordinācijas punktu, ja šāds koordinācijas punkts jau ir.

Ja atbildīgais Komisijas dienests anulē koordinācijas punkta piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzei, tas attiecīgi informē Komisijas grāmatvedi.

4.   Katra dalībvalsts un katra iestāde vai struktūra, kas minēta 3. punktā, paziņo Komisijas grāmatvedim to personu vārdus, kas ir atbildīgas par savu attiecīgo koordinācijas punktu. Komisijas grāmatvedis publicē Komisijas iekšējā interneta vietnē to trešo valstu un izpildu struktūru sarakstu, kurām ir koordinācijas punkti.

5.   Koordinācijas punkti nodrošina izpildu iestādēm vai struktūrām piekļuvi izslēgšanas gadījumu datubāzē iekļautajai informācijai.

Izpildu iestādes un struktūras var izraudzīties pilnvarotus lietotājus no savu darbinieku vidus. Šādu pilnvarotu lietotāju skaits aprobežojas ar personām, kurām piekļuve minētajai datubāzei ir vajadzīga viņu pienākumu pienācīgai izpildei. Katra izpildu iestāde vai struktūra veido pilnvaroto lietotāju reģistru un pēc pieprasījuma nodrošina Komisijai piekļuvi tam.

Lai piešķirtu līgumus saistībā ar budžeta izpildi vai Eiropas Attīstības fondu, pilnvarotie lietotāji var aktīvi lietot izslēgšanas gadījumu datubāzi tiešsaistē. Ja lietošana tiešsaistē nav iespējama, pilnvarotais lietotājs var saņemt lejupielādētus datus. Tādā gadījumā datus atjaunina vismaz reizi mēnesī.

6.   Iestāde vai struktūra, kas ir izraudzījusies koordinācijas punktu vai pilnvarotos lietotājus, paredz pietiekamus drošības pasākumus, lai novērstu to, ka nepilnvarotas personas nolasa vai kopē informāciju.

8. pants

Iestāžu pieprasījumi

1.   Visi pieprasījumi par izslēgšanas brīdinājumu reģistrēšanu, labošanu, atjaunināšanu vai izņemšanu adresējami Komisijas grāmatvedim.

Šādus pieprasījumus var iesniegt tikai iestādes. Šajā nolūkā atbildīgie Komisijas dienesti un izpildaģentūras izmanto Lēmuma 2008/969/EK, Euratom pielikumā dotās veidnes, un citu iestāžu kontaktpunkti izmanto šīs regulas I pielikumā dotās veidnes.

2.   Katrā pieprasījumā par izslēgšanas brīdinājuma reģistrēšanu atbildīgais Komisijas dienests vai izpildaģentūra apliecina, ka paziņotā informācija tika atklāta un nosūtīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, un norāda brīdinājuma kontaktpersonu, kas uzņemas šīs regulas 12. pantā noteiktos pienākumus.

Pieprasot izslēgšanas brīdinājuma reģistrēšanu, kontaktpunkti apliecina, ka paziņotā informācija tika atklāta un nosūtīta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. Kontaktpunkti uzņemas brīdinājuma kontaktpersonas pienākumus.

3.   Jebkura iestāde pieprasa izslēgšanas brīdinājuma pagaidu reģistrēšanu, kamēr tiek pieņemts lēmums par izslēgšanas ilgumu.

4.   Atbildīgais Komisijas dienests vai cita iestāde, kas ir pieprasījusi izslēgšanas brīdinājuma reģistrēšanu, ir atbildīga par minētā brīdinājuma labošanas, atjaunināšanas vai izņemšanas pieprasīšanu.

9. pants

Pieprasījumi, kas pamatojas uz informāciju no izpildu iestādēm vai struktūrām

1.   Koordinācijas punkti paziņo no izpildu iestādēm vai struktūrām saņemto informāciju par Finanšu regulas 93. panta 1. punktā minētajiem izslēgšanas gadījumiem Komisijas grāmatvedim, kas šo informāciju nosūta par programmu, pasākumu vai likumdošanu atbildīgajam Komisijas dienestam, kuru norādījušas iestādes vai struktūras. Tie nosūta arī izpildu iestādes vai struktūras apliecinājumu par to, ka to paziņotā informācija tika atklāta un nosūtīta saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK izklāstītajiem principiem.

Šajā nolūkā koordinācijas punkti izmanto šīs regulas II pielikumā doto veidni.

2.   Saņemot 1. punktā minēto informāciju, atbildīgais Komisijas dienests pieprasa Komisijas grāmatvedim ievadīt izslēgšanas gadījumu datubāzē izslēgšanas brīdinājumu uz laiku, ko noteikusi izpildu iestāde vai struktūra un kas nepārsniedz Finanšu regulas 93. panta 3. punktā noteikto maksimālo ilgumu.

Ja ilgums nav noteikts, atbildīgais Komisijas dienests pieprasa pagaidu reģistrēšanu saskaņā ar 10. panta 2. punktu, kamēr Komisija pieņem lēmumu. Atbildīgais Komisijas dienests lietu pēc iespējas drīz nodod Komisijai lēmuma pieņemšanai.

3.   Izpildu iestāde vai struktūra ir atbildīga par paziņotajiem datiem. Tā ar koordinācijas punkta starpniecību nekavējoties informē atbildīgo Komisijas dienestu, ja jālabo, jāatjaunina vai jāizņem nosūtītā informācija.

Šim nolūkam izpildu iestādes vai struktūras un koordinācijas punkti izmanto II pielikumā doto veidni.

Saņemot atjauninātu informāciju, atbildīgais Komisijas dienests pieprasa Komisijas grāmatvedim labot, atjaunināt vai izņemt attiecīgo izslēgšanas brīdinājumu.

10. pants

Reģistrācijas ilgums izslēgšanas gadījumu datubāzē

1.   Brīdinājumus par izslēgšanu saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta b), c), e) un f) apakšpunktu reģistrē uz laikposmu, ko nosaka pieprasītāja iestāde un norāda pieprasījumā.

2.   Izslēgšanas brīdinājumu, kas pamatojas uz pieprasījumu, kurš iesniegts saskaņā ar 8. panta 3. punktu, reģistrē pagaidām uz trīs mēnešu laikposmu. Pagaidu reģistrāciju var atjaunot vienu reizi pēc pieprasījuma.

Tomēr tāda izslēgšanas brīdinājuma pagaidu reģistrāciju, kas pamatojas uz 9. panta 2. punkta otrajā daļā minētajiem pieprasījumiem, izņēmuma gadījumos drīkst atjaunot uz papildu trīs mēnešu laikposmu.

3.   Brīdinājumus par izslēgšanu saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a) vai d) apakšpunktu reģistrē uz piecu gadu laikposmu.

4.   Brīdinājumus par izslēgšanu no līguma vai dotācijas piešķiršanas attiecīgā procedūrā saskaņā ar Finanšu regulas 94. panta a) un b) apakšpunktu reģistrē uz sešu mēnešu laikposmu.

11. pants

Izslēgšanas brīdinājumu izņemšana

Izslēgšanas brīdinājumus izņem automātiski pēc 10. pantā noteiktā termiņa beigām.

Iestāde, kas pieprasījusi reģistrāciju, pieprasa izslēgšanas brīdinājuma izņemšanu pirms termiņa beigām, ja uz trešo personu vairs neattiecas izslēgšanas gadījums, jo īpaši 10. panta 3. punktā minētajos gadījumos vai nepārprotamu kļūdu gadījumos, kas atklātas pēc izslēgšanas reģistrācijas.

12. pants

Sadarbība

1.   Šīs regulas 8. panta 2. punktā minētā brīdinājuma kontaktpersona sniedz rakstiski vai ar elektroniskiem līdzekļiem visu attiecīgo pieejamo informāciju tādā mērā, lai pieprasītāja iestāde varētu pieņemt izslēgšanas lēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punktu vai izpildu iestāde vai struktūra varētu to ņemt vērā līgumu piešķiršanā saistībā ar budžeta izpildi.

2.   Ja iestādes iegūtie apliecinājumi vai pierādījumi neatbilst reģistrētajiem izslēgšanas brīdinājumiem, attiecīgā iestāde nekavējoties informē brīdinājuma kontaktpersonu. Brīdinājuma kontaktpersona un attiecīgā gadījumā konkrētais koordinācijas punkts veic atbilstīgu pasākumu.

3.   Ja izpildu iestādes vai struktūras iegūtie apliecinājumi vai pierādījumi neatbilst reģistrētajiem izslēgšanas brīdinājumiem, iestāde vai struktūra ar koordinācijas punkta starpniecību nosūta informāciju brīdinājuma kontaktpersonai. Brīdinājuma kontaktpersona un attiecīgā gadījumā konkrētais koordinācijas punkts veic atbilstīgu pasākumu.

4.   Komisijas grāmatvedis un citu iestāžu kontaktpunkti regulāri apmainās ar labāko praksi.

Jautājumus saistībā ar izslēgšanas gadījumu datubāzi apspriež sanāksmēs starp izpildu iestādi vai struktūru un atbildīgo Komisijas dienestu.

13. pants

Datu aizsardzība

1.   Uzaicinājumos uz konkursu un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, un uzaicinājumu neesamības gadījumā pirms līgumu vai dotāciju piešķiršanas iestādes un izpildu iestādes vai struktūras informē trešās personas par viņu datiem, kurus var iekļaut izslēgšanas gadījumu datubāzē, un par subjektiem, kuriem šos datus var paziņot. Ja trešās personas ir juridiskās personas, iestādes un izpildu iestādes vai struktūras informē arī personas, kurām ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz šīm juridiskajām personām.

2.   Iestāde, kas pieprasa izslēgšanas brīdinājuma reģistrāciju, ir atbildīga par attiecībām ar fizisko vai juridisko personu, kuras dati ievadīti izslēgšanas gadījumu datubāzē (turpmāk – “attiecīgais datu subjekts”).

Iestāde informē attiecīgo datu subjektu par pieprasījumu par tāda izslēgšanas brīdinājuma aktivizēšanu, atjaunināšanu un izņemšanu, kas tieši attiecas uz viņu, un norāda tā iemeslus.

Iestāde arī atbild uz attiecīgo datu subjektu pieprasījumiem labot nepareizus vai nepilnīgus personas datus un uz jebkuriem citiem šo subjektu pieprasījumiem vai jautājumiem.

Attiecīgo datu subjektu pieprasījumus vai jautājumus par izpildu iestāžu vai struktūru sniegto informāciju izskata šīs iestādes vai struktūras. Atbildīgais Komisijas dienests nosūta šos pieprasījumus un jautājumus attiecīgajam koordinācijas punktam un informē par to attiecīgo datu subjektu.

3.   Neierobežojot 2. punktā noteiktās informācijas prasības, pienācīgi identificēta fiziskā persona var pieprasīt informāciju par to, vai dati par viņu ir reģistrēti izslēgšanas gadījumu datubāzē.

Komisijas grāmatvedis informē viņu rakstiski vai ar elektroniskiem līdzekļiem par to, vai persona ir reģistrēta izslēgšanas gadījumu datubāzē. Ja persona ir reģistrēta, Komisijas grāmatvedis pievieno izslēgšanas gadījumu datubāzē uzglabātos datus par šo personu. Viņš informē iestādi, kas pieprasīja brīdinājumu par to.

4.   Neierobežojot 2. punktā noteiktās informācijas prasības, pienācīgi pilnvarots juridiskās personas pārstāvis var pieprasīt informāciju par to, vai juridiskā persona ir reģistrēta izslēgšanas gadījumu datubāzē.

Komisijas grāmatvedis informē viņu rakstiski vai ar elektroniskiem līdzekļiem par to, vai juridiskā persona ir reģistrēta izslēgšanas gadījumu datubāzē. Ja persona ir reģistrēta, Komisijas grāmatvedis pievieno izslēgšanas gadījumu datubāzē uzglabātos datus par šo personu. Viņš informē iestādi, kas pieprasīja brīdinājumu par to.

5.   Izņemtie brīdinājumi ir pieejami tikai revīzijas un izmeklēšanas nolūkos un nav redzami datubāzes lietotājiem.

Tomēr izslēgšanas brīdinājumos iekļautie personas dati par fiziskām personām paliek pieejami šajos nolūkos tikai piecus gadus pēc brīdinājuma izņemšanas.

14. pants

Pārejas noteikumi

1.   Informācija no izpildu iestādēm vai struktūrām attiecas vienīgi uz spriedumiem, kas pieņemti pēc 2009. gada 1. janvāra.

2.   Brīdinājumi, kas reģistrēti saskaņā ar Finanšu regulas 95. pantu pirms šīs regulas piemērošanas datuma un kas joprojām ir aktīvi minētajā datumā, ir izslēgšanas brīdinājumi, un tos tieši ievada izslēgšanas gadījumu datubāzē.

3.   Ja attiecīgā trešā persona nav informēta par 2. punktā minētā izslēgšanas brīdinājuma reģistrāciju, Komisijas dienests vai iestāde, kas pieprasīja reģistrāciju, informē trešo personu, ka tās dati ir ievadīti izslēgšanas gadījumu datubāzē, viena mēneša laikā no šīs regulas piemērošanas datuma.

4.   Atbildīgais Komisijas dienests vai cita iestāde, kas pieprasīja 2. punktā minētā izslēgšanas brīdinājuma reģistrāciju, ir atbildīga par minētā brīdinājuma modifikācijas vai izņemšanas pieprasīšanu saskaņā ar šo regulu.

5.   Attiecībā uz izslēgšanu, par kuru Komisijas dienests vai izpildaģentūra pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktu līdz 2007. gada 1. maijam, izslēgšanas ilgumā ņem vērā sodāmības ilgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šādai izslēgšanai piemēro maksimālo četru gadu termiņu no sprieduma paziņošanas datuma. Ja šis laikposms ir pagājis, atbildīgais Komisijas dienests vai izpildaģentūra pieprasa brīdinājuma izņemšanu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(5)  OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.

(6)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(7)  OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.

(8)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(9)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(10)  Sk. šī Oficiālā Vēstneša 125. lpp.

---

---

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/27

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1303/2008

(2008. gada 18. decembris),

ar kuru labo Regulu (EK) Nr. 983/2008, ar ko pieņem plānu par resursu sadalījumu dalībvalstīm, kas jāiekļauj 2009. budžeta gadā pārtikas piegādei no intervences krājumiem trūcīgāko personu pabalstam Kopienā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 43. panta g) apakšpunktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Administratīvas kļūdas dēļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 983/2008 (2) III pielikumā par cukura pārvešanu no vienas Kopienas valsts uz citu Kopienas valsti par aģentūrām, kas ir pilnvarotas saņemt cukuru Lietuvas un Portugāles vārdā, ierakstīti nepareizi dati. Lai plānu pareizi īstenotu, minētās kļūdas jālabo.

(2)	Tāpēc attiecīgi jālabo Regula (EK) Nr. 983/2008. Labojumu piemēro no minētās regulas spēkā stāšanās dienas.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 983/2008 III pielikuma ceturto sleju “Saņēmējs” groza šādi.

1)	2. punktā tekstu “Ministério das Finanças, Direcção-Geral das Alfândegas e dos Impostos Especiais sobre o Consumo, Direcção de Serviços de Licenciamento, Portugal” aizstāj ar tekstu “IFAP, Portugal”.

2)	4. punktā tekstu “NMA, Lietuva” aizstāj ar tekstu “Lietuvos žemės ūkio ir maisto produktų rinkos reguliavimo agentūra, Lietuva”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 10. oktobra.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 268, 9.10.2008., 3. lpp.

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/28

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1304/2008

(2008. gada 19. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvniekiem nosaka atbrīvojumu no Padomes Direktīvā 2000/75/EK paredzētā izvešanas aizlieguma

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 11., 12. pantu un 19. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regula (EK) Nr. 1266/2007 (2) paredz noteikumus dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanas ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām.

(2)

Minētās regulas 8. panta 1. punktā noteikts, ka attiecībā uz dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanu no saimniecības vai spermas ievākšanas vai uzglabāšanas centra, kas atrodas aizliegtajā zonā, uz citu saimniecību vai spermas ievākšanas vai uzglabāšanas centru ir jāatļauj atbrīvojumi no izvešanas aizlieguma, kas noteikts ar Direktīvu 2000/75/EK, ar nosacījumu, ka dzīvnieki, to sperma, olšūnas un embriji atbilst zināmiem minētajā pantā uzskaitītajiem nosacījumiem.

(3)

Gūtā pieredze liecina, ka vairākās dalībvalstīs dažādi faktori var apdraudēt to pasākumu iedarbīgumu, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 1266/2007, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību pret slimības pārnēsātāju uzbrukumiem. Šie faktori var būt slimības pārnēsātāju sugas, klimata apstākļi un uzņēmīgajiem atgremotājiem izmantotais lopkopības veids.

(4)

Tādēļ ar 9.a pantu Regulā (EK) Nr. 1266/2007, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 394/2008 (3), ir noteikts pārejas pasākums, saskaņā ar kuru līdz 2008. gada 31. decembrim galamērķa dalībvalstis var pieprasīt, lai to dzīvnieku pārvietošanai, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1266/2007 8. panta 1. punktā noteiktais izņēmums, tiktu piemēroti papildu noteikumi, pamatojoties uz draudu novērtējumu, kurā ņemti vērā entomoloģiskie un epidemioloģiskie apstākļi, kādos dzīvnieki ir ievesti.

(5)

Pieredze, kas gūta periodā pēc pārejas pasākuma pieņemšanas, liecina, ka vairākās dalībvalstīs pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību pret slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, nav iedarbīgi. Turklāt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde savā 2008. gada 19. jūnija atzinumā (4) par infekciozo katarālo drudzi ziņo, ka Kopienā oficiāli nav apstiprināta neviena ārstēšanas shēma, lai efektīvi aizsargātu dzīvniekus pret Culicoides uzbrukumiem.

(6)	Ņemot vērā minētos apstākļus un gaidot turpmāku zinātnisko novērtējumu, ir jāpagarina Regulas (EK) Nr. 1266/2007 9.a pantā noteiktā pārejas pasākuma piemērošana.

(7)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1266/2007.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1266/2007 9.a panta 1. punkta ievadteikumā datumu “2008. gada 31. decembris” aizstāj ar datumu “2009. gada 31. decembris”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.

(2)  OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.

(3)  OV L 117, 1.5.2008., 22. lpp.

(4)  Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupas atzinums, ko tā pēc Eiropas Komisijas (SANCO ĢD) pieprasījuma sniegusi par infekciozo katarālo drudzi. The EFSA Journal (2008) 735, 1.–69. lpp.

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/30

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1305/2008

(2008. gada 19. decembris),

ar ko apstiprina maznozīmīgas izmaiņas tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Maroilles jeb Marolles (ACVN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punkta otro teikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un atbilstīgi minētās regulas 17. panta 2. punktam Komisija izvērtēja Francijas lūgumu apstiprināt specifikācijas elementu grozījumu aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam Maroilles jeb Marolles, kas reģistrēts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2).

(2)	Šā lūguma mērķis ir grozīt specifikāciju, precizējot apstrādes paņēmienus un piedevas attiecībā uz pienu un uz Maroilles jeb Marolles ražošanu vispār. Šie paņēmieni un piedevas nodrošina šā nosaukuma produkta galveno īpašību saglabāšanu.

(3)	Komisija izskatīja minēto grozījumu un nolēma, ka tas ir pamatots. Tā kā grozījums Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē ir maznozīmīgs, Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot minētās regulas 5., 6. un 7. pantā izklāstīto procedūru.

(4)	Atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 1898/2006 (3) 18. panta 2. punktam un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 17. panta 2. punktu ir jāpublicē specifikācijas kopsavilkums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Maroilles jeb Marolles specifikāciju groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Specifikācijas galveno elementu kopsavilkums ir ietverts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 369, 23.12.2006., 1. lpp.

---

---

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/35

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1306/2008

(2008. gada 17. decembris),

ar ko 2009. zvejas gadam nosaka Kopienas pārdošanas cenas Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 II pielikumā uzskaitītajiem zvejas produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 25. panta 1. un 6. punktu,

tā kā:

(1)	Līdz zvejas gada sākumam katram Regulas (EK) Nr. 104/2000 II pielikumā minētajam produktam jānosaka Kopienas pārdošanas cena tādā līmenī, kas ir vismaz 70 % un nepārsniedz 90 % no orientējošās cenas.

(2)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1299/2008 (2) visiem attiecīgajiem produktiem nosaka 2009. zvejas gadam orientējošās cenas.

(3)	Tirgus cena būtiski atšķiras atkarībā no sugas un no tā, kā produkti ir noformēti, jo īpaši attiecībā uz kalmāriem un hekiem.

(4)	Tāpēc attiecībā uz Kopienā izkrautu saldētu produktu dažādajām sugām un sagatavošanas veidiem ir jānosaka pārrēķina koeficienti, lai noteiktu cenu līmeni, no kura sākot, piemēro Regulas (EK) Nr. 104/2000 25. panta 2. punktā minētos intervences pasākumus.

(5)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejas produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopienas pārdošanas cenas, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 104/2000 25. panta 1. punktā un kuras 2009. zvejas gadā piemērojamas minētās regulas II pielikumā uzskaitītajiem produktiem, kā arī sagatavošanas veidi un pārrēķina koeficienti, uz kuriem tās attiecas, ir noteikti šās regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(2)  Sk. šo 1. lpp. OV.

---

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/37

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1307/2008

(2008. gada 19. decembris),

ar ko nosaka konkrētu zvejas produktu salīdzināmās cenas 2009. zvejas gadam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 29. panta 1. un 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 104/2000 paredzēts, ka produktiem, kuriem saskaņā ar 28. panta 1. punktu aptur tarifu piemērošanu, katru gadu, vadoties pēc produktu kategorijas, var noteikt salīdzināmās cenas, kas ir spēkā Kopienā. Tas pats attiecas uz produktiem, kuriem jāatbilst salīdzināmajai cenai, jo uz tiem attiecas PTO noteikts saistošs tarifu samazinājums vai kāda cita preferenču sistēma.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 29. panta 3. punkta a) apakšpunktu salīdzināmās cenas produktiem, kas uzskaitīti I pielikuma A un B daļā, ir vienādas ar atpirkšanas cenu, kas noteikta saskaņā ar minētās regulas 20. panta 1. punktu.

(3)	Kopienas atpirkšanas cenas attiecīgajiem produktiem 2009. zvejas gadam ir noteiktas ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1309/2008 (2).

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 29. panta 3. punkta d) apakšpunktu to produktu salīdzināmo cenu, kas nav uzskaitīti minētās regulas I un II pielikumā, nosaka, jo īpaši pamatojoties uz vidējo svērto muitas vērtību, kas reģistrēta importa tirgos vai importēšanas ostās pēdējo trīs gadu laikā pirms dienas, kurā nosaka salīdzināmo cenu.

(5)	Nav jānosaka salīdzināmās cenas tiem produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 104/2000 29. panta 1. punktā noteiktie kritēriji un kurus nenozīmīgos apjomos ieved no trešām valstīm.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejas produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā ir noteiktas zvejas produktu salīdzināmās cenas 2009. zvejas gadam, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 104/2000 29. pantā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(2)  Sk. šo 42. lpp. OV.

---

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/41

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1308/2008

(2008. gada 19. decembris),

ar ko nosaka privātās uzglabāšanas atbalsta summu konkrētiem zvejas produktiem 2009. zvejas gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2000. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2813/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai par privātās uzglabāšanas atbalsta piešķiršanu attiecībā uz atsevišķiem zivsaimniecības produktiem (2), un jo īpaši tās 1. pantu,

tā kā:

(1)	Atbalstam nav jāpārsniedz to tehnisko un finansiālo izmaksu summa, kas Kopienā reģistrētas iepriekšējā zvejas gadā pirms attiecīgā gada.

(2)	Lai novērstu ilgtermiņa uzglabāšanu, saīsinātu izmaksāšanas termiņus un mazinātu pārbaužu slogu, atbalsts privātai uzglabāšanai ir jāizmaksā vienā maksājumā.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejas produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 104/2000 25. pantā minētā privātās uzglabāšanas atbalsta summa produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas II pielikumā, 2009. zvejas gadā ir šāda:

—	:	pirmais mēnesis	:	EUR 216 par tonnu;
—	:	otrais mēnesis	:	EUR 0 par tonnu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(2)  OV L 326, 22.12.2000., 30. lpp.

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/42

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1309/2008

(2008. gada 19. decembris),

ar ko 2009. zvejas gadam nosaka Kopienas atpirkšanas un pārdošanas cenas Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 I pielikumā uzskaitītajiem zvejas produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgu organizāciju (1) un jo īpaši tās 20. panta 3. punktu un 22. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 104/2000 paredzēts, ka Kopienas atpirkšanas un pārdošanas cenas katram no I pielikumā uzskaitītajiem produktiem ir jānosaka, pamatojoties uz produkta svaigumu, izmēru vai svaru un sagatavošanas veidu, piemērojot pārrēķina koeficientu attiecīgajai produktu kategorijai apjomā, kas nepārsniedz 90 % no attiecīgās orientējošās cenas.

(2)	Atpirkšanas cenas var reizināt ar korekcijas koeficientiem izkraušanas vietās, kas atrodas ļoti tālu no galvenajiem patēriņa centriem Kopienā. Orientējošās cenas 2009. zvejas gadam visiem attiecīgajiem produktiem tika noteiktas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1299/2008 (2).

(3)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejas produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pārrēķina koeficienti, ko izmanto, lai aprēķinātu Regulas (EK) Nr. 104/2000 20. un 22. pantā minētās Kopienas atpirkšanas un pārdošanas cenas minētās regulas I pielikumā uzskaitītajiem produktiem 2009. zvejas gadā, ir noteikti šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Kopienas atpirkšanas un pārdošanas cenas, ko piemēro 2009. zvejas gadā, un produkti, uz kuriem tās attiecas, ir noteikti II pielikumā.

3. pants

Atpirkšanas cenas, ko 2009. zvejas gadā piemēro izkraušanas vietās, kuras atrodas ļoti tālu no galvenajiem patēriņa centriem Kopienā, un produkti, uz kuriem šīs cenas attiecas, ir noteikti III pielikumā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(2)  Sk. šo 1. lpp. OV.

---

---

---

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/52

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1310/2008

(2008. gada 19. decembris),

ar ko nosaka standartvērtības, kas izmantojamas, aprēķinot finansiālo kompensāciju un ar to saistīto avansu par zvejas produktiem, kuri izņemti no tirgus 2009. zvejas gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 21. panta 5. un 8. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 104/2000 paredzēts izmaksāt finansiālu kompensāciju ražotāju organizācijām, kas noteiktos apstākļos izņem no tirgus minētās regulas I pielikuma A un B daļā minētos produktus. Šādas finansiālas kompensācijas apjoms attiecībā uz produktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, ir jāsamazina par standarvērtību.

(2)

Komisijas 2001. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2493/2001 par dažu no tirgus izņemtu zvejniecības produktu realizāciju (2) noteikts, kā realizējami no tirgus izņemti produkti. Šādu produktu vērtība ir jānosaka standarta līmenī katram no šiem realizācijas veidiem, ņemot vērā vidējos ienākumus, ko no šādas realizācijas varētu iegūt dažādās dalībvalstīs

(3)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 2000. gada 15. novembra Regulā (EK) Nr. 2509/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai attiecībā uz finansiālās kompensācijas piešķiršanu par atsevišķu zivsaimniecības produktu izņemšanu (3), īpaši noteikumi paredz, ka, ja ražotāju organizācija vai viens no tās dalībniekiem laiž savus produktus pārdošanā dalībvalstī, kurā minētais dalībnieks nav atzīts, ir jāinformē par finansiālās kompensācijas piešķiršanu atbildīgā iestāde. Minētā iestāde ir iestāde dalībvalstī, kurā ir atzīta attiecīgā ražotāju organizācija. Tāpēc atskaitāmajai standartvērtībai ir jābūt vērtībai, ko piemēro attiecīgajā dalībvalstī.

(4)	Tāda pati aprēķina metode ir jāpiemēro arī finansiālās kompensācijas avansa aprēķināšanā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2509/2000 6. pantā.

(5)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejas produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

2009. zvejas gadam standartvērtības, kas izmantojamas, aprēķinot finansiālo kompensāciju un ar to saistīto avansu par zvejas produktiem, kurus no tirgus izņēmušas ražotāju organizācijas un kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 104/2000 21. panta 5. punktā, ir paredzētas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Standartvērtība, kas jāatskaita no finansiālās kompensācijas un ar to saistītā avansa, ir tāda, kādu piemēro dalībvalstī, kurā ir atzīta attiecīgā ražotāju organizācija.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(2)  OV L 337, 20.12.2001., 20. lpp.

(3)  OV L 289, 16.11.2000., 11. lpp.

---

---

20.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/54

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1311/2008

(2008. gada 19. decembris),

ar ko 2009. zvejas gadam nosaka pārejošo uzkrājumu atbalsta summu un vienotas likmes atbalsta summu atsevišķiem zvejas produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2000. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2814/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai par pārejošo uzkrājumu atbalsta piešķiršanu attiecībā uz atsevišķiem zivsaimniecības produktiem (2), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 14. maija Regulu (EK) Nr. 939/2001, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai par vienotas likmes atbalsta piešķiršanu attiecībā uz atsevišķiem zvejniecības produktiem (3), un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 104/2000 noteikts, ka par noteiktu svaigu produktu daudzumiem, kas izņemti no tirgus un ko apstrādā stabilizēšanas nolūkos un uzglabā vai arī konservē, var piešķirt atbalstu.

(2)	Šāda atbalsta mērķis ir pienācīgi stimulēt ražotāju organizācijas no tirgus izņemto produktu pārstrādāšanai vai konservēšanai, lai tie nebūtu jāiznīcina.

(3)	Atbalsta līmenim jābūt tādam, kas neizjauc attiecīgo produktu tirgus līdzsvaru un nekropļo konkurenci.

(4)	Atbalsta līmenis nedrīkstētu pārsniegt ar stabilizēšanai un uzglabāšanai būtiskām darbībām saistītās tehniskās un finansiālās izmaksas, kas reģistrētas Kopienā zvejas gadā pirms attiecīgā gada.

(5)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejas produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 104/2000 23. pantā minētās pārejošo uzkrājumu atbalsta summas un 24. panta 4. punktā minētās vienotās likmes atbalsta summas 2009. zvejas gadam ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

(2)  OV L 326, 22.12.2000., 34. lpp.

(3)  OV L 132, 15.5.2001., 10. lpp.

---

---