8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1312/98 (2) uzlika galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu (“SŠT”) importu.

(2)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigšanos (3) Komisija saņēma pieprasījumu par pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos, kuru iesniedza ES Auklu, tauvu un tīklu rūpniecības nozares sadarbības komiteja (Eurocord) desmit ražotāju vārdā, kuri kopā pārstāv lielāko daļu (53 %) no kopējās Kopienas sintētiskās šķiedras trošu ražošanas. Pieprasījumā tika apgalvots, ka Indijas izcelsmes importpreču kaitējošais dempings, iespējams, atkārtosies, ja tiks izbeigti piemērotie pasākumi.

(3)

Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju nolēmusi, ka pastāv pietiekami daudz pierādījumu, lai ierosinātu pārskatīšanu, Komisija ierosināja izmeklēšanu (4) saistībā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(4)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga turpināšanas vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam (“IL”). To tendenču izpēte, kuras ir svarīgas, lai novērtētu iespējamo kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos, aptvēra laikposmu no 2000. gada 1. janvāra līdz IL beigām (“aplūkojamais laikposms”).

(5)

Komisija oficiāli paziņoja par pārskatīšanas sākšanu pieprasījuma iesniedzējiem Kopienas ražotājiem, citiem Kopienas ražotājiem, Indijas eksportētājiem un ražotājiem eksportētājiem, importētājiem/tirgotājiem un izejmateriālu lietotājiem un piegādātājiem, par kuriem bija zināms, ka tas attiecas uz viņiem.

(6)

Komisija pieprasīja informāciju no visām iepriekš minētajām iesaistītajām pusēm un no citām pusēm, kuras informēja par sevi uzsākšanas paziņojuma noteiktajā laikposmā. Komisija arī deva iespēju tieši iesaistītajiem dalībniekiem darīt zināmus savus uzskatus rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)

Jo īpaši Komisija nosūtīja aptaujas lapas visām zināmajām iesaistītajām pusēm, piemēram, četriem ražotājiem eksportētājiem Indijā, sešiem nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem Eiropas Savienībā, 11 izejmateriālu piegādātājiem Eiropas Savienībā un 23 lietotājiem Eiropas Savienībā. No šīm ieinteresētajām pusēm aptaujas atbildes netika saņemtas.

(8)

Turklāt Komisija nosūtīja aptaujas lapas piecām Kopienas nozares uzņēmējsabiedrībām, kuras tika izvēlētas kā to Kopienas ražotāju reprezentatīvā izlase, kuri atbalsta pieprasījumu par pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos, kā arī informācija tika pieprasīta vēl no 11 Kopienas ražotājiem, kuri nebija iesnieguši pieprasījumu. Visas piecas izvēlētās sabiedrības atbildēja aptaujai, turpretim neviena no pieprasījumu neiesniegušajām sabiedrībām atbildi nesniedza.

(9)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un lai noteiktu Kopienas intereses. Tika izdarīti pārbaudes apmeklējumi šādu Kopienas ražotāju telpās:

(10)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kas bijis izmeklēšanā, kuras rezultātā tika piemēroti pašreiz spēkā esošie pasākumi attiecībā uz Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trosēm (“sākotnējā izmeklēšana”), un tiek definēts šādi: auklas, tauvas, troses un kabeļi, kuri ir vai nav pīti un ir vai nav impregnēti, pārklāti, ietverti apvalkā vai apšūti ar gumiju vai plastmasu, no polietilēna vai polipropilēna, izņemot saistvielu un iesaiņojamo auklu, ar svara numuru, kas ir lielāks par 50 000 deciteksiem (5 g/m), kā arī no citādām sintētiskajām šķiedrām no neilona vai no citiem poliamīdiem vai poliesteriem, ar svara numuru, kas ir lielāks par 50 000 deciteksiem (5 g/m). Pašlaik tas ir klasificējams ar KN kodiem 5607 49 11, 5607 49 19, 5607 50 11 un 5607 50 19. Attiecīgais ražojums tiek izmantots dažāda veida jūras un rūpnieciskajā pielietojumā, sevišķi kuģniecībā (it īpaši pietauvošanās nolūkiem) un zvejniecības nozarē.

(11)

Kā norādīts iepriekšējā izmeklēšanā un kā ir apstiprinājies pašreizējā izmeklēšanā, ir konstatēts, ka attiecīgais ražojums un sintētiskās šķiedras troses, ko Indijas ražotāji eksportētāji ražo un pārdod savā iekšējā tirgū, tāpat kā tās, ko Kopienas ražotāji ražo un pārdod Kopienā, ir visās attieksmēs identiskas un ka tām ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības. Tādēļ tās uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(12)

Viena ieinteresētā puse apgalvoja, ka sintētiskās šķiedras troses, kuras ražo un pārdod Indijas ražotāji eksportētāji, un tās, kuras ražo Kopienas ražotāji, nav identiskas visās attieksmēs, jo pastāv dažas kvalitātes atšķirības starp šiem diviem ražojumu veidiem.

(13)

Fakts, ka attiecīgajam ražojumam, kurš tiek importēts no Indijas, ir dažas kvalitātes atšķirības attiecībā pret ražojumu, kuru ražo Kopienas nozare, neizslēdz to, ka šie ražojumi tiek apskatīti kā “līdzīgi”, kamēr viņiem ir tās pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības vai tuva līdzība vienam ar otru.

(14)

Turklāt pašreizējā izmeklēšanā un izmeklēšanā, kuras rezultātā piemēroja pašreiz spēkā esošos pasākumus, tika konstatēts, ka sintētiskās šķiedras troses, ko ražo Kopienas nozare, un tās, par ko domāts, ka tie tiek eksportēti no Indijas, ir konkurējošas vienas ar otru. Tādēļ arguments ir noraidīts.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pasākumu izbeigšanās varētu novest pie dempinga atkārtošanās. Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības trūkuma dēļ šai pārbaudei bija jābalstās uz informāciju, kura Komisijai bija pieejama no citiem avotiem.

(16)

No četriem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kuri ir pieminēti pieprasījumā par pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos, viens izmeklēšanas sākumā paziņoja, ka tas IL laikā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu. Komisijas dienesti šim uzņēmumam norādīja, ka tam tomēr jāsniedz atlikusī informācija, kas tika pieprasīta aptaujā un ko uzņēmums atteicās darīt. Cits uzņēmums savukārt jau pēc aptaujas iesniegšanas gala termiņa beigām paziņoja, ka tam nav bijis eksporta uz Kopienu IL laikā. Trešais uzņēmums paziņoja, ka tas nav eksportējis uz Kopienu IL laikā un, turklāt, ka tas bija pārtraucis darbību un tādēļ nevarēja atbildēt uz aptauju. Visi aptaujātie uzņēmumi tika savlaicīgi informēti, ka atteikšanās sadarboties var novest pie tā, ka konstatējumi tiks balstīti uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(17)

Ņemot vērā, ka neviens no Indijas ražotājiem eksportētājiem neatbildēja uz Komisijas dienestu aptauju, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika izmantoti pieejamie fakti, tostarp tie, kurus iesniedza Kopienas ražotāji savā pieprasījumā par pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos.

(18)

Pēc antidempinga maksājumu ieviešanas 1998. gadā attiecīgā ražojuma imports no Indijas kritās līdz neievērojamam līmenim. IL laikā šis imports bija mazāk nekā 20 tonnas gadā, t.i., mazāk nekā 0,1 % no Kopienas patēriņa.

(19)

Sakarā ar to, ka nebija nozīmīga importa Kopienas tirgū, tika izpētīts, kā SŠT imports no Indijas attīstītos, ja tiktu pieļautas pasākumu beigas. Šī analīze ietvēra gan eksporta cenas, gan apjomu.

(20)

Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā dempinga starpība tika noteikta 53,0 % uzņēmumiem, kas sadarbojās, un 82,0 % – pārējiem ražotājiem eksportētājiem. Šādu dempinga līmeņu likvidēšana prasītu būtisku eksporta cenu paaugstināšanos vai normālās vērtības samazināšanos laikposmā pēc sākotnējo pasākumu ieviešanas.

(21)

Kā paziņoja uzņēmums, kas sadarbojās, sākotnējā izmeklēšanā normālā vērtība tika pārsvarā balstīta uz Indijas vietējā tirgus cenām. Informācija, kura ietilpa pieprasījumā par pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos, norāda, ka šīs cenas ir samazinājušās par 10 % līdz 20 % piecu gadu laikā pēc sākotnējās izmeklēšanas. Tādēļ secināts, ka, iztrūkstot sadarbībai ar attiecīgā ražojuma Indijas eksportētājiem, normālā vērtība piecu gadu laikā pēc sākotnējās izmeklēšanas tāpat samazinājusies par tādu pašu procentuālo daļu.

(22)

Saskaņā ar Indijas eksporta statistiku, attiecīgajām divām ražojumu grupām, t.i., tām, kuras ir klasificējamas pēc KN apakšpozīcijām 5607 49 un 5607 50, vidējā cena Indijas eksportam uz visām valstīm samazinājās attiecīgi par 46 % un 51 % laikposmā no 1997./1998. gada līdz 2002./2003. gadam. Līdzīgu cenu krišanos var vērot katrā no tādiem galvenajiem Indijas eksporta tirgiem kā Norvēģijas un ASV, tos apskatot atsevišķi. Šie kritumi ir izteiktāki nekā normālajai vērtībai, kā noteikts 21. apsvērumā, un tādēļ maz ticams, ka jebkāda dempinga pielietošana, kā tas bija sākotnējās izmeklēšanas laikā, būtu atcelta. Pie tam Indijas ražojumu normālā vērtība dažiem attiecīgā ražojuma veidiem IL laikā bija augstāka nekā cenas ES tirgū minētajā laikposmā. Tādēļ ir iespējams, ka Indijas eksportētāju eksporta atjaunošanas gadījumā uz ES šis eksports notiks par cenām, kas ir zemākas par normālo vērtību, t.i., par dempinga cenām, vismaz attiecībā uz dažiem attiecīgā ražojuma veidiem.

(23)

Sīkākos aprēķinos saskaņā ar atsevišķiem tarifa kodiem, kurus iesniegusi Kopienas nozare par Indijas eksportu uz ASV un Norvēģiju IL laikā, ņemtas vērā atšķirības cenā un normālajā vērtībā starp dažādiem sintētiskās šķiedras trošu veidiem. Šie aprēķini rāda, ka Indijas eksports uz trešajām valstīm joprojām tiek veikts par dempinga cenām ar starpību 53,4 % līdz 222,2 %.

(24)

Attiecīgā ražojuma eksporta un Indijas eksportētāju sadarbības izmeklēšanas laikā trūkuma dēļ dempinga līmenis IL laikā nav konstatēts. Tomēr, balstoties uz nozīmīgu Indijas eksporta cenu samazināšanos uz citām trešajām valstīm piecu gadu laikā pēc sākotnējās izmeklēšanas un sasaistot to ar nelielāku iekšzemes cenu samazināšanos tajā pašā laikposmā, tiek uzskatīts, ka attiecīgā ražojuma dempinga līmenis Kopienā IL laikā, iespējams, būtu bijis augstākā līmenī nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

(25)

Kopumā piecu gadu laikā pēc sākotnējās izmeklēšanas Indijas eksports uz citām valstīm ir pieaudzis. Saskaņā ar Indijas eksporta statistiku eksporta apjoms ražojumiem, kas kvalificējami pēc KN apakšpozīcijām 5607 49 un 5607 50, kurus pārsvarā veido attiecīgais ražojums, ir palielinājies par 104 % laikposmā no 1997./1998. gada līdz 2002./2003. gadam.

(26)

Aplūkotās eksporta cenas no Indijas uz trešo valstu eksporta tirgiem ir 17 % līdz 61 % zemākas nekā Kopienas ražotāju cenas. Tas norāda, ka Indijas eksportētājiem būtu potenciāli liels stimuls virzīt savu eksportu uz Kopienas tirgu, ja tiktu pieļauta pasākumu izbeigšanās.

(27)

Attiecībā uz ražošanas jaudu, viens no ražotājiem eksportētājiem, kurš sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, šķiet tikai nedaudz palielinājis savu ražošanas jaudu pēdējo piecu gadu laikā. Tomēr publiski ir pieejama informācija, kas norāda, ka daži no citiem galvenajiem ražotājiem Indijā ir palielinājuši savu ražošanas jaudu daudz nozīmīgāk vai arī iecerējuši to darīt tuvākajā nākotnē. Pieprasījumā par pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos Kopienas ražotāji novērtē, ka kopējā Indijas ražotāju ražošanas jauda ir lielāka par 110 000 tonnām, kas ir krietni virs pašreizējā ražošanas līmeņa, kurš ir apmēram 40 000 tonnas, un kas atbilst apmēram 275 % no Kopienas patēriņa. Indijas ražotāju sadarbības un drošākas informācijas trūkuma apstākļos tas nozīmē, ka pastāv liela papildu ražošanas jauda, kura norāda par eksporta uz Kopienu atsākšanos iespējamību, ja pasākumi tiek atcelti.

(28)

Komisijai nebija pieejama nekāda informācija par neseniem vai plānotiem Indijas ražotāju ieguldījumiem sakarā ar ražošanas jaudu.

(29)

Kopienas nozare ir argumentējusi, ka tajā laikā, kad pasākumiem pakļauto ražojumu ar KN tarifu kodu 5607 (“Auklas, tauvas, troses vai kabeļi…”) eksports apstājās, ražojumu ar KN tarifu kodu 5609 (“Ražojumi no … auklām, tauvām, trosēm vai kabeļiem…”) eksports laikposmā no 1997. gada līdz 2002. gadam strauji palielinājās no 200 tonnām līdz 800 tonnām, kamēr to vidējā cena samazinājās no EUR 2,51 līdz EUR 1,58 par tonnu. Ražojumus, kuri tika eksportēti ar KN tarifu kodu 5609, ražo tā pati nozare, un tie var būt ļoti līdzīgi ražojumiem, uz kuriem attiecas pasākumi, un līdz ar to rodas problēmas muitas klasificēšanā un kontrolē. Šo problēmu Kopienas ražotāji izvirzīja Eiropas Komisijai un Itālijas un Apvienotās Karalistes muitas iestādēm. Rezultātā apstiprinājās daži kļūdainas klasifikācijas gadījumi, un ES Muitas administrācija attiecīgi rīkojās, lai izvairītos no pastāvošo antidempinga pasākumu varbūtējas apiešanas.

(30)

Neatkarīgi no darbības, kas uzskatāma par likuma apiešanu, šāda rīcība var tikt uzskatīta kā rādītājs tam, ka Indijas ražotāji eksportētāji ir nopietni ieinteresēti iekļūt Kopienas tirgū.

(31)

Komisijai pieejamie fakti Indijas ražotāju eksportētāju sadarbības trūkuma apstākļos norāda, ka eksports uz trešajām valstīm joprojām tiek veikts par dempinga cenām un ar dempinga starpību, kas ir augstākā līmenī nekā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Fakts, ka vidējās eksporta cenas ir samazinājušās straujāk nekā normālās vērtības, norāda, ka Indijas eksportētāju dempinga rīcība nav beigusies pēc 1997. gada, bet gan likusi uzsvaru uz trešo valstu tirgiem.

(32)

Pazīmes, ka Indijas ražotāji saglabā stratēģisku interesi Eiropas tirgū kopā ar tiem pieejamajām milzīgajām ražotspējas rezervēm padara ticamu iespēju, ka līdz ar pasākumu beigšanos viņi atsāks ievērojama daudzuma eksportu uz Kopienu. Ņemot vērā pieejamos faktus par Indijas eksportētāju cenu politiku trešo valstu tirgos, normālās vērtības samazināšanos un faktu, ka attiecīgā ražojuma dažu veidu normālā vērtība ir augstāka nekā cenas ES tirgū, ir ļoti iespējams, ka atsāksies eksports par dempinga cenām. Tādēļ ir secināts, ka pasākumu termiņa beigšanās, iespējams, novedīs pie dempinga eksporta atkārtošanās.

(33)

Desmit Kopienas ražotāji, kuru vārdā pieprasījumu par pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos izvirzīja Eurocord, sadarbojās izmeklēšanā. Tās laikā kļuva redzams, ka informācija, kuru sniedza viens Kopienas ražotājs, bija neuzticama un sabiedrība tika atzīta par tādu, kura atsakās sadarboties, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu. Tā rezultātā šis Kopienas ražotājs tika izslēgts no Kopienas nozares definīcijas. Deviņas atlikušās sabiedrības pārstāv 53 % no Kopienas SŠT ražošanas IL laikā un tādējādi veido Kopienas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(34)

Ņemot vērā to Kopienas ražotāju lielo skaitu, kas atbalsta pieprasījumu par pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos, un atbilstīgi pamatregulas 17. pantam, Komisija nolēma veikt izmeklēšanu, balstoties uz reprezentatīvu Kopienas ražotāju izlasi. Izlase tika veidota, balstoties uz lielāko pārstāvošo ražošanas un realizācijas apjomu, kāds būtu pietiekami izpētāms pieejamajā laika posmā.

(35)

Kā iepriekš minēts 8. apsvērumā, balstoties uz ražošanas un realizācijas apjomiem, kādi tika paziņoti pēc lietas sākšanas, sākotnēji izlasei tika izvēlēti pieci uzņēmumi. Iepriekš 33. apsvērumā minēto iemeslu dēļ viens no Kopienas ražotājiem, kurš netika uzskatīts par daļu no Kopienas nozares, tika izņemts no izlases. Atlikušie izlasē ietvertie četri uzņēmumi aptver 66 % ražošanas un 62 % realizācijas apjoma no Kopienas nozares, kuru veido deviņi pieprasījuma iesniedzēji uzņēmumi, kā tas ir norādīts 33. apsvērumā. Galīgā izlase sastāvēja no šādiem uzņēmumiem, kuri visi atrodas Portugālē:

(36)

Sākotnējā izmeklēšanā izlase, kura arī tika izveidota balstoties uz ražošanas un realizācijas apjomiem, sastāvēja no astoņiem uzņēmumiem. Visi augstāk minētie uzņēmumi, izņemot Cerfil, veidoja daļu no sākotnējās izmeklēšanas izlases.

(37)

Oficiāls Kopienas SŠT patēriņš tika konstatēts, pamatojoties uz Eurostat datiem par Kopienas nozares un citu Kopienas ražotāju realizācijas apjomu Kopienas tirgū, pieskaitot importu Kopienā no Indijas un citām trešām valstīm.

(38)

Laikposmā no 2000. gada līdz IL redzamais Kopienas patēriņš samazinājās par 9,4 %, no 39 825 tonnām 2000. gadā līdz 36 093 tonnām IL laikā. Viens no galvenajiem patēriņa krituma iemesliem ir saistīts ar SŠT pieprasījuma samazināšanos zvejas tīklu nozarē, kas ir rezultāts zvejniecības kvotu samazināšanai Kopienā. Šīs zvejniecības kvotas tika pakāpeniski samazinātas apskatāmajā laikposmā no 4,99 miljoniem tonnu 2000. gadā līdz 4,12 miljoniem tonnu 2003. gadā, t.i., gandrīz par 17,4 %.

(39)

Pēc pasākumu ieviešanas 1998. gadā imports no Indijas būtiski kritās un bija nenozīmīgs visu aplūkojamo laikposmu ar tirgus daļu zem 0,1 %.

(40)

Imports no citām trešām valstīm aplūkojamajā laikposmā palielinājās par 44 % (t.i., no 8 280 tonnām 2000. gadā līdz 11 893 tonnām IL laikā). Tas parāda pieaugumu tirgus daļā no 20,8 % 2000. gadā līdz 33,0 % IL laikā. Svarīgākās eksportētājas valstis IL laikā bija valstis, kas pievienojās, tas ir, Čehijas Republika, Polija, Ungārija, kurām sekoja Ķīnas Tautas Republika un Tunisija. Vidējā cena no minētajām valstīm aplūkojamajā laikposmā kritās no 3,3 eiro/kg līdz 2,8 eiro/kg.

(41)

Kopš sākotnējās izmeklēšanas vairāki pieprasījuma iesniedzēji uzņēmumi pilnībā pārtraukuši darbību un likvidējušies, piemēram, Ostend Stores (Beļģija), Brindon Marine (AK), Irish Ropes (Īrija), Lima (Portugāle) un Carlmark (Zviedrija).

(42)

Visi pamatregulas 3. panta 5. punktā minētie kaitējuma rādītāji ir analizēti attiecībā uz izlases uzņēmumiem. Turklāt daži no šiem kaitējuma rādītājiem (t.i. ražošana, realizācija, tirgus daļas, nodarbinātība un produktivitāte) ir analizēti arī attiecībā uz Kopienas nozari, ne tikai attiecībā uz četriem izlases uzņēmumiem.

(43)

Sakarā ar Kopienas patēriņa krišanos, Kopienas nozares realizācijas apjoms Kopienas tirgū aplūkojamajā laikposmā samazinājās, kaut arī ne tādā pašā apjomā. Kamēr Kopienas patēriņš kritās par 9,4 %, Kopienas nozares realizācijas apjoms samazinājās no 16 587 tonnām 2000. gadā līdz 15 457 tonnām IL laikā, t.i., par 6,8 %.

(44)

Kopienas nozares līdzīga ražojuma ražošana aplūkojamajā laikposmā samazinājās par 3,9 % jeb no 18 782 tonnām 2000. gadā līdz 18 053 tonnām IL laikā.

(45)

Sakarā ar faktu, ka kritums Kopienas patēriņā bija vairāk izteikts nekā Kopienas nozares realizācijas apjomu kritums laikā starp 2000. gadu un IL, Kopienas nozares tirgus daļa nedaudz palielinājās - no 41,6 % 2000. gadā līdz 42,8 % IL.

(46)

Nodarbinātības situācija Kopienas nozarē aplūkojamajā laikposmā pasliktinājās, ņemot vērā to, ka 2000. gadā bija nodarbināti 1 076 cilvēki un 992 cilvēki - salīdzinoši IL laikā. Taču vienlaikus produktivitāte, balstoties uz ražošanas apjomu gadā uz vienu nodarbināto, pieauga no 17 454 kg līdz 18 194 kg tajā pašā laika posmā.

(47)

Kamēr ražošanas jauda aplūkojamajā laikposmā palika stabila, izlases uzņēmumu ražošanas apjomi samazinājās par 1,7 %, no 12 136 tonnām 2000. gadā līdz 11 928 tonnām IL laikā, kas noveda pie neliela krituma jaudas izmantošanā, proti, no 87 % 2000. gadā līdz 85 % IL laikā.

(48)

Kas attiecas uz krājumiem, SŠT ražotāji galvenokārt saglabā savu krājumu līmeni zem 10 % no ražošanas apjoma, jo lielākā ražošanas daļa tiek veikta pēc pieprasījuma. Tomēr aplūkojamajā laikposmā vidējie krājumi uzrādīja negatīvu tendenci, palielinoties par 18 % no 853 tonnām 2000. gadā līdz 1 007 tonnām IL laikā.

(49)

Realizācijas apjomi kritās par 7,5 %, no 10 484 tonnām 2000. gadā līdz 9 699 tonnām IL laikā. Tomēr, skatoties uz Kopienas nozari kopumā, tirgus daļa izlases uzņēmumiem palielinājās, nedaudz kāpjot no 26,3 % 2000. gadā līdz 26,9 % IL laikā.

(50)

Kopienā pārdotā līdzīga ražojuma vidējā cena visu aplūkojamo laikposmu palika nemainīga – 2,2 eiro/kg. Neskatoties uz stabilo cenu līmeni, peļņas līmenis pirms nodokļu nomaksas nopietni kritās no 9,8 % 2000. gadā līdz 0,7 % IL laikā, galvenokārt vidējās pašizmaksas pieaugšanas rezultātā.

(51)

Galvenie faktori, kuri izraisīja šo cenas inertumu bija, no vienas puses, pieprasījuma stāvokļa pasliktināšanās un, no otras puses, saistībā ar stipro konkurenci tirgū, neiespējamība pacelt cenas līmeni līdz tādam, kāds bija pirms pasākumu ieviešanas 1998. gadā, kad norisinājās kaitējošs dempings no Indijas.

(52)

Neskatoties uz iepriekš minēto kaitējuma rādītāju negatīvo attīstību, ieguldījumi palielinājās no 809 432 eiro 2000. gadā līdz 1 768 029 eiro IL laikā, t.i., par 118,4 %. Izlases uzņēmumi neziņoja par jebkādām grūtībām saistībā ar piekļūšanu jaunam kapitālam.

(53)

Sakarā ar negatīvo rentabilitātes tendenci ienākums no ieguldījumiem samazinājies no 12 % 2000. gadā līdz 3 % IL laikā.

(54)

Starp šīs nozares raksturīgajām īpašībām ir tās kapitāla intensitāte un konsekventi augsti amortizācijas apjomi, kas atstāj tiešu iespaidu uz naudas plūsmu. Visu aplūkojamo laikposmu naudas plūsma palika pozitīva, lai gan kritās no 4,66 miljoniem eiro 2000. gadā līdz 2,23 miljoniem eiro IL laikā.

(55)

Kā rāda Kopienas nozares kopējā analīze, nodarbinātības stāvoklis kritās arī četru izlases uzņēmumu gadījumā. Nodarbinātība samazinājās par 7,1 %, no 747 nodarbinātajiem 2000. gadā līdz 694 nodarbinātajiem IL laikā. Produktivitāte uz vienu nodarbināto aplūkojamajā laikposmā pieauga par 5,8 %. Produktivitātes pieaugums jāaplūko kā to ieguldījumu rezultāts, kas veikti augstas tehnoloģijas trošu izgatavošanas ierīcēs aplūkojamajā laikposmā.

(56)

Lai gan nodarbināto skaits izlases uzņēmumos laikā no 2000. gada līdz IL samazinājās, kopējās darba izmaksas attīstījās pretējā virzienā, palielinoties no 4,49 miljoniem eiro līdz 4,84 miljoniem eiro, t.i., par 7,8 %.

(57)

Sakarā ar to, ka attiecīgā ražojuma imports no Indijas IL laikā bija nenozīmīgs, dempinga starpību nevarēja noteikt.

(58)

Tika analizēts, vai Kopienas nozare joprojām atrodas atgūšanās procesā no iepriekšējā dempinga sekām. Tika secināts, ka, ņemot vērā dažādos negatīvos ekonomiskos rādītājus, kurus aplūkoja attiecībā uz Kopienas nozari kopumā un izlases Kopienas ražotājiem, iespējams, ka Kopienas nozares stāvoklis, kaut gan daļēji uzlabojoties, joprojām nav pilnīgi atguvies no iepriekšējā dempinga kaitīgajām sekām.

(59)

Neskatoties uz to, ka ir ieviesti efektīvi antidempinga maksājumi pret importu no Indijas, Kopienas nozare joprojām atrodas viegli ievainojamā situācijā, kaut gan daži rādītāji rāda uzlabošanos salīdzinājumā ar sākotnējiem galīgajiem konstatējumiem (t.i., rentabilitāte) un daži citi rāda vērā ņemamu pozitīvu attīstību (t.i., tirgus daļa, ieguldījumi un produktivitāte).

(60)

Izņemot pieaugumu tirgus daļās, ieguldījumos, kā arī ražošanas jaudu, vidējās cenas un kapitāla palielināšanas spēju, kas palika stabilas, visi pārējie kaitējuma rādītāji uzrādīja negatīvu attīstību. Šie faktori, kurus analizēja gan attiecībā uz Kopienas nozari kopumā, gan uz izlases uzņēmumiem, uzrāda vienādas tendences.

(61)

Augstāk aprakstītā negatīvā nozares attīstība ieviesto efektīvo maksājumu dēļ nevar būt izskaidrojama ar importu no Indijas. Tā vietā Kopienas nozares vājās finansiālās situācijas iemesls var tikt attiecināts uz i) pieprasījuma samazināšanos, kas galvenokārt ir sekas Eiropas zvejas flotiles un zvejniecības kvotu samazināšanai, ii) ievērojamo importa un tirgus daļu palielināšanos citām valstīm, kas nav Indija (galvenokārt no pievienošanās dalībvalstīm), un attiecīgu realizācijas apjomu krišanos Kopienas nozarē, iii) cenām, kuras nav sasniegušas pirmsdempinga līmeni sakarā ar stipro konkurenci tirgū, kurai par iemeslu ir importa pieaugums no citām valstīm, kas nav Indija, un iv) ekonomikas kopējo lejupslīdes tendenci kopš 2001. gada.

(62)

No otras puses, tika noskaidrots, ka Kopienas nozares rentabilitātes mazāk labvēlīgās tendences parādījās sākotnējās izmeklēšanas laikposmā (t.i. no 1993. gada janvāra līdz 1997. gada maijam), nevis šīs izmeklēšanas laikposmā. Tas norāda uz salīdzinošu uzlabošanos Kopienas nozarē kopš maksājumu ieviešanas.

(63)

Svarīgs faktors Kopienas nozares dzīvotspējā ir ieguldījumi. Ieguldījumi aplūkojamajā laikposmā ir vairāk nekā divkāršojušies, kas norāda, ka nozare joprojām uzskata sevi par dzīvotspējīgu. Turklāt palielinātā produktivitāte un Kopienas nozares tirgus daļas pieaugšana rāda, ka, par spīti stiprai konkurencei, kuru izraisījušas citas trešās valstis, Kopienas nozare spējusi ne tikai saglabāt, bet arī nedaudz nostiprināt savas pozīcijas Kopienas tirgū.

(64)

Ņemot vērā spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanās iespējamo iedarbību uz Kopienas nozares stāvokli, kopā ar 31. un 32. apsvērumā apkopotajiem faktoriem tika ņemti vērā arī citi vairāki faktori.

(65)

Kā jau tika norādīts, antidempinga pasākumu izbeigšanās gadījumā atsāktos attiecīgā ražojuma imports no Indijas par dempinga cenām. It sevišķi antidempinga pasākumu termiņa izbeigšanās gadījumā parādās nepārprotamas pazīmes, ka dempinga importa apjoms Kopienā ievērojami pieaugtu sakarā ar milzīgajām Indijas ražotāju ražotspējas rezervēm. Kā tika izskaidrots 27. apsvērumā, Indijas ražotājiem eksportētājiem ir apmēram 70 000 tonnu ražotspējas rezervju, t.i. gandrīz divreiz vairāk nekā Kopienas tirgus lielums IL laikā (36 093 tonnas).

(66)

Eksporta, kuru Indijas eksportētāji veikuši par iespējams dempinga cenām uz trešajām valstīm (ASV un Norvēģiju), analīze parāda, ka Indijas eksporta cena, ja tas atsāktos uz Kopienu, pazeminātu Kopienas nozares cenas. Saskaņā ar oficiālo tirdzniecības statistiku ASV un Norvēģijā attiecīgā ražojuma eksporta novērtētā vidējā cena bija 1,73 eiro/kg eksporta uz ASV gadījumā un 1,70 eiro/kg eksporta uz Norvēģiju gadījumā. Šīs vidējās cenas pazeminātu Kopienas nozares vidējo cenu līdzīgam ražojumam attiecīgi par 21 % un 22 %.

(67)

Kopienas nozare joprojām ir sarežģītā situācijā, īpaši ņemot vērā tās rentabilitāti, kas ievērojami pieauga uzreiz pēc apsvērto pasākumu ieviešanas, bet pēc tam atkal nopietni kritās 51. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ.

(68)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināts, ka, gadījumā, ja pasākumiem tiktu ļauts izbeigties, pastāv kaitējuma atsākšanās iespējamība sakarā ar attiecīgā ražojuma importa atjaunošanu no Indijas.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu pagarināšana būtu pret Kopienas interesēm kopumā. Šī analīze tika balstīta uz dažādo iesaistīto interešu izpēti, t.i., Kopienas nozares, citu Kopienas ražotāju, importētāju/tirgotāju, tāpat arī lietotāju un attiecīgā ražojuma izejmateriālu piegādātāju interesēm.

(70)

Jāatceras, ka iepriekšējā izmeklēšanā pasākumu ieviešana netika uzskatītā par pretēju Kopienas interesēm. Pašreizējā izmeklēšana pieļauj analīzi, vai pēc pasākumu ieviešanas Kopienas intereses tika nelabvēlīgi ietekmētas no šo pasākumu ieviešanas.

(71)

Pamatojoties uz to, tika izskatīts jautājums, vai, neskatoties uz kaitīga dempinga atkārtošanās iespējamību, pasākumu termiņam ir jābeidzas, jo pastāv nepārvarami iemesli, kuri noved pie secinājuma, ka šajā gadījumā Kopienas interesēs nav atstāt spēkā esošos pasākumus.

(72)

Neskatoties uz Kopienas nozares finansiālās situācijas negatīvo attīstību aplūkojamajā laikposmā, pašreiz tā ir strukturāli dzīvotspējīga, ņemot vērā to, ka tā bija spējīga saglabāt savu ievērojamo tirgus daļu. Turklāt, kā to parāda straujš kāpums tās ieguldījumos aplūkojamajā laikposmā, Kopienas nozare sevi uzskata par dzīvotspējīgu. Ņemot vērā secinājumus par situāciju Kopienas nozarē, kuri ir izteikti 59. līdz 61. apsvērumā, jo sevišķi attiecībā uz nozares ārkārtīgi zemo rentabilitātes līmeni, un sekojot G iedaļā minētajiem argumentiem, tiek uzskatīts, ka pasākumu iztrūkuma gadījumā Kopienas nozare visdrīzāk izjutīs finansiālu pasliktināšanos. Ņemot vērā attiecīgā ražojuma importa no Indijas sagaidāmos apjomus un cenas pēc pasākumu termiņa izbeigšanās, Kopienas nozare tiktu pakļauta turpmākam riskam, veicinot kritumu tās tirgus daļās, samazinot tās cenas un izraisot tās rentabilitātes tuvošanos tiem negatīvajiem līmeņiem, kuri parādījās sākotnējās izmeklēšanas aplūkotajā laikā. Tādējādi tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu paturēšana nebūs pret Kopienas nozares interesēm.

(73)

Komisija pieprasīja informāciju no 11 pieprasījumu neiesniegušiem Kopienas ražotājiem. Atbildes uz aptaujas lapu netika saņemtas.

(74)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma iespējamo daudzumu, kurš būtu eksportēts no Indijas uz Kopienu, ja pasākumi tiktu atcelti, un cenas, pieprasījumu neiesniegušie līdzīga ražojuma ražotāji arī izjustu savas tirgus daļas samazināšanos un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

(75)

Šajos apstākļos, trūkstot jebkādiem pretējiem rādītājiem, tiek secināts, ka pasākumu turpināšana negatīvi neietekmēs pieprasījumu neiesniegušos Kopienas ražotājus.

(76)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas 6 nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem un 11 izejmateriālu piegādātājiem.

(77)

Tikai viens no nesaistītajiem importētājiem/tirgotājiem, kura attiecīgā ražojuma iepirkumi IL laikā sastādīja 0,07 % no Kopienas patēriņa, iesniedza dažus argumentus pret maksājumu turpināšanu. Tomēr šis uzņēmums nesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus attiecībā uz iespaidu, kādu pasākumu stāšanās spēkā būtu atstājusi uz tās komercdarbību, kā arī nepareizi veica novērtējumu, kādā mērā maksājumu turpināšana kaitētu tās kā importētāja stāvoklim. Pārējie 5 nesaistītie importētāji neiesniedza nekādas atsauksmes vai informāciju.

(78)

No otras puses, viens no izejmateriālu piegādātājiem īpaši atbalstīja pasākumu turpināšanu.

(79)

Šādos apstākļos tiek secināts, ka pasākumu turpināšana negatīvi neiespaidotu nesaistītos importētājus/tirgotājus un izejmateriālu piegādātājus.

(80)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas 23 attiecīgā ražojuma lietotājiem, kas pārsvarā pārstāvēja zvejniecības un kuģniecības nozares. Neviens no lietotājiem neiesniedza pilnīgu atbildi uz aptaujas lapu. Viens lietotājs iebilda pret pasākumu turpināšanu, bet sīkāk savu nostāju nepamatoja.

(81)

Sakarā ar gandrīz pilnīgu sadarbības trūkumu no lietotāju puses un sakarā ar to, ka maksājumu iespaids ir nenozīmīgs, salīdzinot ar galvenajām lietotāju nozares izmaksām (t.i. kuģu nolietošanās, degviela, apdrošināšana, darbaspēks un apkope), tiek secināts, ka pasākumu turpināšanai nebūs negatīvs iespaids uz tāda veida lietotājiem.

(82)

Pasākumu turpināšanas iespaids var palīdzēt Kopienas nozarei uzlabot rentabilitāti ar no tā izrietošu labvēlīgu ietekmi uz konkurences apstākļiem Kopienas tirgū un samazināt draudus attiecībā uz uzņēmumu likvidēšanu un nodarbinātības samazināšanu. Ir gaidāms arī, ka labvēlīgā ietekme palīdzēs Kopienas ražotājiem gūt visu labumu no pēdējos gados veiktajiem ieguldījumiem, turpināt izstrādāt jaunus augstās tehnoloģijas ražojumus jauniem un īpašiem pielietojumiem.

(83)

Ņemot vērā iepriekš izdarītos secinājumus par pasākumu turpināšanas iespaidu uz dažādiem dalībniekiem Kopienas tirgū, ir nolemts, ka pasākumu turpināšana nav pret Kopienas interesēm.

(84)

Visas iesaistītās puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ir paredzēts ieteikt uzturēt spēkā esošos pasākumus viņu pašreizējā veidā. Viņiem arī bija dots laiks, lai iesniegtu iebildumus attiecībā uz šo paziņošanu, bet neviens neiesniedza iebildumus, kuri mainītu augstākminēto faktu apstiprinājumu.

(85)

No augstākminētā izriet, ka, kā paredz pamatregulas 11. panta 2. punkts, antidempinga maksājumi, kas ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 1312/98 būtu jāsaglabā,

—

Garware Wall Ropes Ltd.: 53,0 % (TARIC papildu kods 8755),

—

pārējie ražotāji: 82,0 % (TARIC papildu kods 8900).

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/10

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/12

(1)

Komisijas 1995. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1422/95, kurā ir noteikta kārtība, kā importēt melases cukura nozarē, un ar kuru ir grozīta Regula (EEK) Nr. 785/68 (2), paredz, ka CIF importa cenu melasei, kuru nosaka atbilstīgi Komisijas Regulai (EEK) Nr. 785/68 (3), uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Minēto cenu uzskata par noteiktu Regulas (EEK) Nr. 785/68 1. pantā noteiktajai standarta kvalitātei.

(2)

Reprezentatīvo cenu aprēķina, ņemot vērā visu informāciju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 785/68 3. pantā, izņemot gadījumus, kas uzskaitīti minētas regulas 4. pantā, un, vajadzības gadījumā, aprēķinus var veikt, izmantojot Regulas (EEK) Nr. 785/68 7. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, atkarībā no piedāvātās melases kvalitātes cena ir jāpalielina vai jāsamazina saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 785/68 6. pantu.

(4)

Ja starp konkrētā produkta sliekšņa cenu un reprezentatīvo cenu pastāv starpība, ir jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1422/95 3. pantā. Gadījumā, kad atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1422/95 5. pantam ievedmuitas nodokļu piemērojums ir apturēts, šiem nodokļiem ir jānosaka īpašas summas.

(5)

Šiem attiecīgajiem produktiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1422/95 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu ir jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/14

(1)

Atbilstīgi 27. pantam Regulā (EK) Nr. 1260/2001 starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto produktu kotējumiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1260/2001, nosakot kompensācijas attiecībā uz nedenaturētu balto cukuru un jēlcukuru, ko izved bez turpmākas apstrādes, ir jāņem vērā situācija Kopienas un pasaules cukura tirgos, un jo īpaši cenas un izmaksu faktori, kas paredzēti minētās regulas 28. pantā. Saskaņā ar to pašu pantu vērā ir jāņem arī paredzēto izvedumu saimnieciskais aspekts.

(3)

Kompensācija attiecībā uz jēlcukuru nosakāma attiecībā uz standarta kvalitāti. Tā ir definēta I pielikuma II punktā Regulā (EK) Nr. 1260/2001. Šī kompensācija cita starpā nosakāma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. panta 4. punktu. Lielkristālu cukurs ir definēts Komisijas 1995. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 2135/95, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piešķiramas eksporta kompensācijas cukura nozarē (2). Kompensācija, kas tā aprēķināta cukuriem, kas satur aromatizētājus un krāsvielas, ir jāpiemēro to saharozes saturam un jānosaka attiecībā uz daudzumu 1 % šā satura.

(4)

Īpašos gadījumos eksporta kompensācijas summu var noteikt ar cita veida tiesību aktiem.

(5)

Kompensācija ir jānosaka reizi divās nedēļās. Šajā periodā tā var tikt grozīta.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka atbilstīgi situācijai pasaules tirgū vai īpašajām prasībām atsevišķos tirgos produktiem, kas paredzēti minētās regulas 1. pantā, kompensācija var atšķirties pēc to galamērķa.

(7)

Būtisks un straujš pieaugums, kas vērojams attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izcelsmes preferenciāliem cukura ievedumiem un cukura izvedumiem no Kopienas uz minētajām valstīm, šķiet, ir izteikti mākslīgs.

(8)

Lai novērstu jebkādas ļaunprātīgas darbības saistībā ar tādu cukura nozares produktu atkārtotiem ievedumiem Kopienā, attiecībā uz kuriem var izmantot eksporta kompensāciju, attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm nebūtu jānosaka kompensācija par šajā regulā paredzētajiem produktiem.

(9)

Nemot vērā iepriekš minēto un pašreizējo situāciju cukura tirgū, un jo īpaši kotējumus vai cenas cukuram Kopienā un pasaules tirgū, kompensācijas nosakāmas attiecīgā apmērā.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/16

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1327/2004 par pastāvīgo uzaicinājumu piedalīties konkursā, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas attiecībā uz baltā cukura eksportu 2004./2005. tirdzniecības gadam (2), saistībā ar šā cukura eksportu uz atsevišķām trešajām valstīm ir izsludināti uzaicinājumi uz konkursa daļu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1327/2004 9. panta 1. punktu ir paredzēts attiecīgs maksimālais eksporta kompensācijas apjoms konkrētai konkursa daļai, jo īpaši ņemot vērā stāvokli un paredzamo attīstību Kopienas cukura tirgū un pasaules cukura tirgū.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/17

(1)

Kad ievešanas atļaujas lieto, lai noteiktu preferenciālo ievedmuitas nodokli saskaņā ar tarifu kvotām, var sākties krāpšanās, izmantojot viltotas atļaujas, it īpaši gadījumos, kad starp nodokli pilnā apmērā un samazināto vai atcelto nodokli ir liela starpība. Lai novērstu šādu iespēju, ir jārada kontroles mehānisms, ar kuru varētu pārbaudīt iesniegto atļauju īstumu.

(2)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Komisijas Regula (EK) Nr. 1291/2000 (2).

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar visu attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumiem,

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/18

(1)

Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2235/92 (2) 1. panta 1. punkts paredz, ka atbalstu attiecībā uz Kanāriju salās ražotu svaiga govs piena produktu patēriņu pārtikā divpadsmit mēnešu laika posmam piemēro, ievērojot pilnpienam noteikto 44 000 tonnu limitu.

(2)

Spānijas iestāžu nesen veiktais novērtējums rāda, ka 44 000 tonnu patēriņa limits tuvākajā laikā tiks sasniegts. Tādēļ šis daudzums jāpalielina un jānosaka 50 000 tonnu apmērā.

(3)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2235/92.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/19

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 565/2002 (1) ir noteikta tarifa kvotu pārvaldības kārtība un izveidota izcelsmes apliecību sistēma ķiplokiem, kas importēti no trešām valstīm.

(2)

Komisijas 2004. gada 3. februāra Regula (EK) Nr. 228/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus, kas Regulai (EK) Nr. 565/2002 piemērojami sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos (2), paredz pasākumus, kas ļautu šo valstu importētājiem izmantot Regulas (EK) Nr. 565/2002 noteikumu sniegtās priekšrocības. Šo pasākumu mērķis ir nodalīt tradicionālos importētājus un jaunos importētājus jaunajās dalībvalstīs, kā arī pielāgot references daudzumus, lai šie importētāji varētu izmantot minētās sistēmas priekšrocības.

(3)

Lai nodrošinātu paplašinātās Kopienas tirgus nepārtrauktu apgādi, ņemot vērā apgādes ekonomiskos apstākļus jaunajās dalībvalstīs pirms pievienošanās, jāatver autonoma pagaidu importa tarifa kvota svaigiem vai saldētiem ķiplokiem ar KN kodu 0703 20 00. Jaunā tarifa kvota papildina kvotu, kas atvērta ar Komisijas 2004. gada 7. jūnija Regulu (EK) Nr. 1077/2004 par autonomas ķiploku tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldību (3).

(4)

Jaunā kvota ir jāatver uz laiku un pēc jauno dalībvalstu pievienošanās tā nedrīkst ietekmēt iznākumu sarunās, kas pašlaik noris Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO).

(5)

Augļu un dārzeņu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

—

70 % tradicionālajiem importētājiem;

—

30 % jaunajiem importētājiem.

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/23

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas Komisija apņemas uzsāk darba programmu tirgū pieejamo aktīvo vielu pakāpeniskai pārbaudei.

(2)

Darba programmas trešo posmu paredz Komisijas Regulās (EK) Nr. 452/2000 (2) un (EK) Nr. 1490/2002 (3).

(3)

Regulas (EK) Nr. 1490/2002 10. panta 3. punktā minēta iespēja aktīvo vielu nodot citai dalībvalstij, ja ziņotāja dalībvalsts nevar ievērot termiņu attiecībā uz novērtējuma ziņojuma projekta iesniegšanu EPNI.

(4)

Francija informēja Komisiju, ka tā šīs regulas 10. panta 1. punktā paredzētajā termiņā nevarēs iesniegt novērtējuma ziņojuma projektu par vielu teflubenzuronu. Apvienotā Karaliste ir izteikusi vēlēšanos kļūt par ziņotāju dalībvalsti attiecībā uz šo aktīvo vielu. Jaunajai ziņotājai dalībvalstij ir dots pietiekams laiks, lai sagatavotu novērtējuma ziņojuma projektu, un tāpēc šī viela jāpārceļ no I pielikuma A daļas uz B daļu.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1490/2002.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

1)

A daļā svītro ierakstu attiecībā uz teflubenzuronu.

2)

B daļā alfabētiskā secībā iekļauj šādu ierakstu:

“Teflubenzurons – Apvienotā Karaliste – BAS-BE”.

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/24

(1)

Padomes 2003. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 2287/2003, ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (2), paredz jūras zeltplekstu nozvejas kvotas 2004. gadam.

(2)

Lai nodrošinātu to attiecīgo noteikumu ievērošanu, kas saistīti ar kvantitatīvajiem ierobežojumiem nozvejā no krājumiem, uz ko attiecas kvotas, Komisijai ir jānosaka datums, no kura uzskata, ka zvejas kuģi, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ir izsmēluši piešķirtās nozvejas kvotas.

(3)

Saskaņā ar Komisijai paziņoto informāciju ICES VIIa zonas ūdeņos jūras zeltplekstu nozveja, ko veikuši kuģi, kas peld ar Beļģijas karogu vai ir reģistrēti Beļģijā, ir sasniegusi 2004. gadam piešķirto kvotu apjomu. Beļģija ir aizliegusi zvejot šos krājumus no 2004. gada 1. septembra. Ar šo regulu jānosaka minētais datums,

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/25

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1502/2004 (2) aizliedz kuģiem, kas peld ar Beļģijas karogu vai ir reģistrēti Beļģijā, zvejot jūras zeltplekstes ICES VII f, g zonas ūdeņos.

(2)

Sakarā ar zvejas iespēju pārcelšanu Beļģijai pieejamā kvota nav izsmelta. Tādēļ jāatļauj kuģiem, kas peld ar Beļģijas karogu vai ir reģistrēti Beļģijā, zvejot jūras zeltplekstes ICES VII f, g zonas ūdeņos. Attiecīgi Komisijas Regula (EK) Nr. 1502/2004 ir jāatceļ,

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/26

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1565/2004 atver konkursu par auzu eksporta kompensācijas piešķiršanu, kuru izcelsme ir Somijā un Zviedrijā un kuras paredzētas eksportam no Somijas un Zviedrijas uz visām trešām valstīm, izņemot Bulgāriju, Norvēğiju, Rumāniju un Šveici.

(2)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/27

(1)

ĀKK–EK nolīguma būtiskie elementi, kas minēti tā 9. pantā, Gvinejā–Bisavā tika pārkāpti 2003. gada 14. septembrī valsts militārajā apvērsumā, kuru Eiropas Savienība nosodījusi 2003. gada 18. septembra paziņojumā.

(2)

Ievērojot ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma 96. pantu, 2004. gada 19. janvārī notika apspriedes ar ĀKK valstīm un Gvineju–Bisavu, kurā Gvinejas–Bisavas iestādes deva īpašus solījumus nolūkā atrisināt Eiropas Savienības norādītās problēmas, un šos solījumus vajadzēja īstenot intensīvā dialogā trīs mēnešu laikā.

(3)

Šā laikposma beigās konstatēts, ka veikti vairāki praktiski pasākumi saistībā ar ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma būtiskiem elementiem; tomēr konkrēti svarīgi pasākumi, kas īpaši attiecas uz valsts finanšu konsolidēšanu, joprojām nav atbilstīgi īstenoti praksē,

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/30

(1)

Pamatojoties uz Lēmumu 2001/131/EK (3), finansiālā atbalsta sniegšana Haiti ir daļēji apturēta, veicot “atbilstošus pasākumus” saskaņā ar ĀAK un EK partnerattiecību nolīguma 96. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

(2)

Lēmuma 2003/916/EK darbības termiņš beidzas 2004. gada 31. decembrī, un saskaņā ar to pasākumi jāpārskata sešu mēnešu laikā.

(3)

2004. gada 12. maijā notika apspriedes starp Eiropas Komisiju un Haiti pagaidu premjerministru, lai kritiski izvērtētu pagaidu valdības programmu attiecībā uz pilnas demokrātijas un konstitucionālas varas atjaunošanu, tostarp vēlēšanu grafiku, ņemot vērā cilvēktiesības un pamatbrīvības.

(4)

Ar 2004. gada 25. maija vēstuli Haiti pagaidu premjerministrs apstiprināja Haiti pagaidu valdības saistības ievērot ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 9. panta pamatnoteikumus, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību situāciju, demokrātijas principiem un tiesiskumu, lai valstī atjaunotu pilnu konstitucionālo varu un demokrātiju,

1)

Lēmuma 3. panta otrajā un trešajā punktā datumu “2004. gada 31. decembris” aizstāj ar datumu “2005. gada 31. decembris”.

2)

Pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma pielikumā.

8.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/32

(1)

Regulas (EK) Nr. 2287/2003 V pielikuma 6. punkta a) apakšpunkts nosaka dienu skaitu, kuru laikā daži Kopienas zvejas kuģi no 2004. gada 1. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim drīkst atrasties ārpus ostas tajos ģeogrāfiskajos apgabalos, kas paredzēti šā pielikuma 2. punktā.

(2)

Šā pielikuma 6. punkta c) apakšpunkts paredz, ka Komisijai jāpiešķir papildu dienas attiecībā uz tādu kuģu atrašanos ārpus ostas, uz kuru klāja ir jebkurš pielikuma 4. punktā noteiktais zvejas rīks, pamatojoties uz zvejas kuģu nodošanas metāllūžņos programmas sasniegtajiem rezultātiem kopš 2002. gada 1. janvāra zvejas kuģiem, kurus ietekmējuši šā pielikuma noteikumi.

(3)

Dānija un Apvienotā Karaliste ir iesniegušas datus par zvejas kuģu, uz kuru klāja ir grunts traļi, vadi vai līdzīgi velkamie zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir vienāds vai lielāks par 100 mm, izņemot rāmja traļus, nodošanu metāllūžņos 2002. un 2003. gadā.

(4)

Apvienotā Karaliste ir iesniegusi datus par zvejas kuģu, uz kuru klāja ir rāmja traļi, kuru linuma acu izmērs ir vienāds vai lielāks par 80 mm, nodošanu metāllūžņos 2002. un 2003. gadā.

(5)

Ņemot vērā iesniegtos datus, Dānijai un Apvienotajai Karalistei piešķir papildu dienas attiecībā uz tādu zvejas kuģu atrašanos jūrā, uz kuru klāja ir Regulas (EK) Nr. 2287/2003 V pielikuma 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētie zvejas rīki,

a)

Dānijai – trīs dienas,

b)

Apvienotajai Karalistei – piecas dienas.